Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas trīspadsmitā sēde 2024. gada 13. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē!

Sākam Latvijas Republikas 2024. gada 13. jūnija kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Ilzes Valbakas atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneša Agra Bukava atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Sandras Kalniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Kaspara Kukmilka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Zanes Ozoliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Dagnijas Palčevskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ilzes Vasiļjevas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Santas Vīgantes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Sindijas Zemītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Grāmatvedības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (Nr. 629/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 630/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 817 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos pandēmijas līgumam" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Sadaļa "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ričardam Šleseram 2024. gada 6. jūnijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Ilzes Valbakas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Juridiskā komisija šā gada 11. jūnija sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu... sakarā ar Ilzes Valbakas iesniegumu, vēlēšanos doties izdienas pensijā.

Komisijas vārdā lūdzu atbrīvot Ilzi Valbaku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šā gada 23. augustu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kurzemes rajona tiesas tiesneses Ilzes Valbakas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneša Agra Bukava atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Juridiskā komisija 11. jūnija sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu "Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneša Agra Bukava atbrīvošanu no tiesneša amata". Tas ir sakarā ar viņa iesniegumu, vēlēšanos doties pensijā.

Komisijas vārdā lūdzu atbrīvot Agri Bukavu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās ar šā gada 23. septembri.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Vidzemes apgabaltiesas tiesneša Agra Bukava atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Sandras Kalniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Juridiskā komisija šā gada 11. jūnija sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu "Par Sandras Kalniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas vārdā lūdzu iecelt Sandru Kalniņu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā ar šā gada 1. augustu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Sandras Kalniņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Kaspara Kukmilka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Juridiskā komisija 11. jūnija sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu "Par Kaspara Kukmilka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas vārdā lūdzu iecelt Kasparu Kukmilku rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā ar šā gada 1. augustu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Kaspara Kukmilka iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Zanes Ozoliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Juridiskā komisija šā gada 11. jūnija sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu "Par Zanes Ozoliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas vārdā lūdzu iecelt Zani Ozoliņu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā ar šā gada 9. septembri.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Zanes Ozoliņas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Dagnijas Palčevskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Juridiskā komisija šā gada 11. jūnija sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu "Par Dagnijas Palčevskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas vārdā lūdzu iecelt Dagniju Palčevsku rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā ar šā gada 1. augustu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Dagnijas Palčevskas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Ilzes Vasiļjevas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Juridiskā komisija šā gada 11. jūnija sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu "Par Ilzes Vasiļjevas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas vārdā lūdzu iecelt Ilzi Vasiļjevu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā ar šā gada 9. septembri.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ilzes Vasiļjevas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Santas Vīgantes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Juridiskā komisija 11. jūnija sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu "Par Santas Vīgantes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas vārdā lūdzu iecelt Santu Vīganti rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā ar šā gada 2. septembri.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Santas Vīgantes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Sindijas Zemītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Zelderis.

E. Zelderis (PRO).

Juridiskā komisija 11. jūnija sēdē izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu "Par Sindijas Zemītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas vārdā lūdzu iecelt Sindiju Zemīti rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā ar šā gada 15. augustu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Sindijas Zemītes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 12. jūnija sēdē tika skatīts jautājums par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā. Saistībā ar Saeimas apstiprināto līgumu "Par Līgumu starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku" un Ziemeļu Investīciju bankas vēstuli Saeimai ir jāizvirza viens pārstāvis darbam Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12. jūnija sēdē vienbalsīgi nolēma atbalstīt deputāta Jāņa Reira kandidatūru apstiprināšanai par Saeimas pārstāvi Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Ziemeļu Investīciju bankas Kontroles komitejā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un 59. darba kārtības punktu – likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" – izskatīt kā pirmo jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana, apstiprināšana un ziņojumu izskatīšana".

Deputāti Andris Kulbergs, Jānis Vitenbergs, Edgars Tavars, Ilze Indriksone, Edvards Smiltēns, Edvīns Šnore, Česlavs Batņa, Rihards Kols, Linda Matisone, Jānis Dombrava, Aiva Vīksna, Edmunds Teirumnieks, Edgars Putra, Nauris Puntulis, Māris Kučinskis, Uģis Mitrevics, Raimonds Bergmanis, Ināra Mūrniece, Ingmārs Līdaka, Artūrs Butāns, Aleksandrs Kiršteins, Ainārs Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Vilis Krištopans, Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Māris Sprindžuks, Andrejs Ceļapīters, Juris Viļums, Lauris Lizbovskis, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne un Ričards Šlesers ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu" iecelšanu".

Iesniedzēju vārdā – deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! (Dep. A. Šlesera starpsauciens. Starpsaucieni.) Nē, es nemāku tik daudz... esmu īsāks. Man jāmācās no Šlesera kunga.

Šo jautājumu mēs jau sen bijām cēluši gaismā. Beidzot tas ir nobriedis, ir savākti paraksti, lai izveidotu parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Mēs to esam aktualizējuši sabiedrībā gana un diezgan spilgti. Saprotam, ka projekts "Rail Baltica" ir katastrofa no pārvaldības, politiskās uzraudzības un finanšu kontroles viedokļa.

Projekts, kuru šī valdība plāno pabeigt 2030. gadā, tiek vadīts jau no 2014. gada, 10 – 10! – gadus. Tātad ir atlikuši seši gadi. Sešos gados vajag vēl projektēt, vajag vēl atrast finansējumu, vienoties ar Eiropu, iekļaut budžetā un vajag vēl uzbūvēt. Pa virsu ķirsītis, tāds nieka jautājums – vajag arī vilcienus, kas brauktu pa šīm sliedēm.

Jau 10 nomuļļāti gadi... šobrīd pat nav simtprocentīgas skaidrības par projekta tvērumu. Mēs šo jautājumu uzdevām daudzkārt – kas ir projekta tvērums? Kas ir pamattrase? Elementāri jautājumi. Šie jautājumi netapa līdz galam skaidri arī vakardienas raidījumā. Pats galvenais jautājums, ko jebkurš no mums, deputātiem, sabiedrības, uzņēmējiem, grib zināt, – finansējums. Kā šis projekts tiks finansēts? Kur šī trase ies? Tā ies vai neies cauri Rīgai?

Liels prieks, ka, jau paziņojot par šīs izmeklēšanas komisijas uzsākšanu, valdībā pirmo reizi "Rail Baltica" jautājums tika skatīts tādā apmērā – beidzot iesaistījās premjere, beidzot premjere pievērsa uzmanību šim jautājumam. Mēs dzirdam, ka tika nolemts, visi vienbalsīgi pateica: pamattrase būs caur Rīgu, ne kur citur – pamattrase un vilciens brauks caur Rīgu. Tā nolēma, un tā būs. Ļoti skaisti.

Es arī esmu par to, ka iet cauri Rīgai. Tas ir lielākais finansiālais ieguvums gan iedzīvotājiem, gan biznesam, gan pašam dzelzceļam. Bet vai jūs vienojāties par šo jautājumu ar Eiropu, vai jūs vienojāties ar finansētājiem? Pirms pāris nedēļām Trautmanes kundze, kas Eiropas Komisijā atbild par šī projekta finansēšanu, pateica skaidri un gaiši: Eiropas izpratnē pamattrase ir trase, kas iet caur trīs Baltijas valstīm; Rīgas, Rīgas dzelzceļa stacijas pievienošana un lidostas pievienošana – tā ir jūsu lokālā izklaide, lokālās intereses un arī jūsu lokālais budžeta finansējums. To Eiropa neuztver kā pamattrasi.

Mums ir divi kardināli viedokļi, kas ir kardināli finansiāli ietilpīgi. Šobrīd Rīgas "apendikss" tiek pasniegts un teorētiski tiek būvēts par Eiropas finansējuma naudu, bet mēs atvērsim dokumentus... mēs esam konkrēti redzējuši šos dokumentus... un tam atbilst arī Trautmanes kundzes... arī mūsu eirodeputāti, kas ir tieši Eiropas Parlamenta transporta grupā... Ir rakstīts skaidrojums: Eiropas finansējums nefinansē būves, pievedceļus, stacijas... nefinansē neko ārpus elementārām tehniskajām lietām – dzelzceļa līnija, signalizācijas iekārtas un tieši trases izbūve, tas arī ir viss. Man netop skaidrs.

Man arī vakar netapa skaidrs, ko jūs nolēmāt Ministru kabineta slēgtajā sēdē, jo tam ir sekas. Kāds ir pieņēmis lēmumu uzsākt būvēt dzelzceļa pamattrasi tieši Rīgā un nevis visu trasi, bet punktveida būvobjektus – būvobjektus lidostā, dzelzceļa stacijā un vienu mazu pāli tiltam. Kāds šo lēmumu pieņēma, esmu dzirdējis no konkrētiem cilvēkiem... es jau esmu gadu pavadījis, tiekoties ar "Rail Baltica" atbildīgajiem cilvēkiem, gan bijušajiem, gan esošajiem. Esmu dzirdējis vienu: jā, mēs gribējām būt ļoti kreatīvi, mēs gribējām pasniegt, ka Rīgas posms ir pamattrase.

Mēs gribējām riskēt – Eiropa finansēs, gan jau saies... Tas bija eksperiments. Šobrīd mēs dzirdam skaidru ziņu: šis eksperiments netiks pieņemts. Kurš atbildēs par to, ka mēs sākām būvēt par Eiropas naudu, bet tam nav Eiropas naudas? Kurš pieņēma šo lēmumu? Tas ir ļoti būtisks jautājums, jo no tā ir atkarīgs... Mēs nevarēsim atstāt šādus rēgus pilsētas centrā, kādam tie būs jāpabeidz.

Mēs redzam pretējo. Un tas rāda... arī ziņojumā... ka Finanšu ministrija savu finansējumu ir ielikusi budžetā, balstoties uz sākotnējo 2014. gadā... 2017. gadā apstiprināto 1,98 miljardu eiro finansējuma apmēru, kas ir nepieciešams, lai izbūvētu dzelzceļu. Mēs tagad dzirdam gan no Briškena kunga, gan visiem pārējiem ekspertiem, ka tas nekad nebija iespējams. Tas ir spēļu dzelzceļš, nevis ātrvilciens (240 kilometru stundā), kas ir uzbūvējams par 1,98 miljardiem. Tas jau tad bija skaidrs, ka nebūs iespējams.

Toreiz tie bija aprēķini, uz kā balstījās valdības lēmums startēt šo projektu, uz kā balstījās Finanšu ministrijas līdzfinansējums 15 procentu apmērā. Finanšu ministrs televīzijā mums pateica skaidri un gaiši: ir tikai šie 15 procenti, nekā vairāk nav, un aizmirstiet, neplānojiet uz priekšu, nebūs, jo budžetā šo līdzekļu nav. Mēs redzējām, ka esošais finansējums, kas ir pieejams no Eiropas, ir tikai 900 miljoni. Var vēl dabūt klāt, iespējams – iespējams! –, vienu miljardu, bet caurums ir 5,78 miljardi. Tur ne tikai līdzfinansējuma, tur visu pārējo jautājumu nav.

Tieši tāpēc es uzsveru, ka šis projekts ir top prioritāte, un to nevar... šis jautājums ir atstāts Satiksmes ministrijā – paspēlēties ar miljardiem. Piedodiet! Šis ir visas valdības jautājums. Tas ir premjera līmeņa jautājums, tas ir finanšu ministra jautājums, tas nevar būt no viņiem atrauts. Mēs šodien dzirdam: mmm... nezinājām, līdz mums neatnāca informācija. Kā tas ir iespējams? Kā tas ir iespējams?!

Privātā biznesā, uzņēmējdarbībā jūs nevarat atstāt mazam departamentam nodarboties ar pusi no uzņēmuma apgrozījuma, vienkārši paspēlēties. Mēs jūs nepieskatīsim... kaut kad atnāciet! Tā sajūta ir tāda: kāds ir iedevis overdrafta kredītkarti un vienkārši – tērē, tērē, tērē! Nu esam nonākuši līdz tam, ka (Pieklauvē pie tribīnes.): ē, jūs esat pārtērējuši jūsu atļauto kredītlimitu – stipri pārtērējuši! Un mēs pēkšņi... esam būvējuši... mums ir uzticēts būvēt motociklu, bet mēs esam izdomājuši – nē, mēs uzbūvēsim motociklu ar blakusvāģi... esam sākuši būvēt blakusvāģi, bet bez motocikla. Tāda šobrīd ir situācija.

Gan Lietuva, gan Igaunija būvē pamattrasi, mēs pat neesam sākuši būvēt pamattrasi. Interesantākais, ka vēl šodien – šodien! – Finanšu ministrijas dokumentos jūs atradīsiet, ka Finanšu ministrija operē ar oriģinālo – 1,98 miljardu eiro – finansējumu. Tas ir dokumentos, nav citas informācijas – par to, ka būtu bijis jābūt pavisam citām finansēm. Un, piedošanu, nevar teikt, ka nav informācijas.

Vitenberga kungs bija vienīgais satiksmes ministrs, kurš martā drosmīgi atnāca uz Ministru kabinetu un skaidri un gaiši norādīja: kolēģi, ir milzīgas ziepes, finansējuma trūkst ļoti lielā apmērā – ko darām? Tajā mirklī premjers novērsās no šīs problēmas, finanšu ministrs saķēra galvu, un tagad mēs dzirdam televīzijā, ka viņš ir uzzinājis tikai pirms divām nedēļām, ka ir kaut kādas problēmas.

Kādas var būt problēmas, ja fakti rāda – finanšu ministrs tieši pēc Vitenberga kunga teiktā ministrijā uzdeva iekšējo auditu un tika konkrēti sagatavots ziņojums. Man tas ziņojums ir uz rokas, ziņojums tika nodots viņam rokās – kāda patiesībā ir finanšu situācija, kādas patiesībā ir problēmas ar projektu.

Lūdzu, pasakiet, kā varēja būt šī – 2024. – gada valsts budžets sagatavots, neņemot vērā... tur vispār neparādās atsevišķa aile – "Rail Baltica". Jau martā, apzinoties, ka ir milzīgas finanšu saistības un mēs būsim šādā situācijā kā šobrīd, nevarēja – skaidri un gaiši – tikt sastādīts budžets, neiekļaujot projektu "Rail Baltica" un to, kā tas ietekmēs visus pārējos izdevumus. Mēs atkal redzam – pēkšņi... no kaut kurienes... Nē, tā informācija bija zināma, un bija jāreaģē jau tad – atbildīgi jāreaģē jau tad.

Fundamentāls jautājums, ko neuzdod neviens un kas nav iekļauts nekur, – vilcieni. Vilcieni! Mēs runājam par sliedēm, uzbērumiem, stacijām. Vilcieni! Vai kāds vispār uzdevis kādam vērtēt? Mums pat nav identificēts...

Igauņi un lietuvieši ir identificējuši uzņēmumu atbildīgos, kas būs operatori. Mums nav tādu lēmumu, kurš vispār operēs. "Latvijas dzelzceļš" pat nav iesaistīts "Rail Baltica", turēts distancēti prom. Bet kādam šis ir jāoperē. Ja mēs gribam 2030. gadā... vēl joprojām valdības deklarācijā stāv – 2030. gadā ir jābūt dzelzceļam.

Ja grib, lai pa turieni kāds brauktu, mums ir jāiepērk vilcieni. Lai vilcienus iepirktu, ir nepieciešami astoņi gadi. Pieliekam šodienai klāt astoņus gadus – kad tas ir? Mēs rakstām, ka operēsim ar dzelzceļu 2030. gadā, jau tad ir jāsākas atdevei, biznesam jākustas, no investīcijām ir jābūt atdevei. Bet mums pat nebūs dzelzceļa, ar ko operēt! Par kādu, atvainojiet, atdevi mēs varam runāt? Kā jūs iesaistīsiet uzņēmumu? Kurš par to atbildēs? Kāda signalizācijas sistēma? Kādā valodā operēs? Varbūt tas ir jāatsoursē ārpusē.

Vēl šobrīd izskan... PROGRESĪVIE ļoti skaisti pateica – fantastiski, kā vajag pasniegt ziņas! – Satiksmes ministrs ir ietaupījis 35 procentus. Malacis! Tikai – kas ir ietaupījums? No divām sliedēm pāriet uz vienu sliedi... sadalīt projektu divās kārtās, otro kārtu aizmest kaut kad pēc 2030. gada. To mēs saucam par ietaupījumu? To nevar saukt par ietaupījumu. Tā ir projekta sadalīšana divās fāzēs. Kādam tāpat būs jāapmaksā otrā fāze, jo otrā fāze ir ietverta izmaksu aprēķinā un biznesa plānā pie atdeves. Ja mums otrās fāzes nav, par kādu atdevi var būt runa? Un kurš finansēs otro fāzi? Saprotat?

Ir bezatbildīgi pasniegt – re, mums atdeve vēl joprojām ir pozitīva! Aprēķins rāda, "Boston Consulting Group" saka... bet tiek ņemti vērā fundamentāli fakti: pirmkārt, ka būs pilna līnija; otrkārt, ka būs vilciens; treškārt, ka būs finansējums, kāds šobrīd ir plānots.

Tiek runāts par privātās partnerības piesaisti. Okay... privāto partnerību. Saprotat, ko nozīmē privātā partnerība? Mēs redzējām "airBaltic" piemēru. Tā kaut ko maksā. Ar šo retoriku, kā mēs dotajā mirklī izturamies pret būvniekiem un investoriem, viņi diez ko mums netic. It sevišķi, ja mēs paziņojam, ka būvniekam mēs nemaksāsim, jo mums izskatās, ka tur ir kaut kas... ir jāvērtē, jāskatās. Līgums ir līgums. Izpildi līgumsaistības, bet pēc tam skaties, kur ir problēmas.

Patiesībā problēmas ir saistītas tieši ar iekšpusi. Un tieši publiskais partneris, ja viņš tiks piesaistīts, prasīs atdevi, prasīs savu peļņu. Tas nozīmē, ka šis biznesa plāns vēl pasliktinās. Šīs lietas ir jāvērtē kontekstā.

Vēl ir būtisks jautājums, būvējot šo infrastruktūru, – vai esam ņēmuši vērā mūsu demogrāfisko situāciju? Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas datiem, 2044. gadā Latvijā būs par 380 tūkstošiem iedzīvotāju mazāk – būs 1,46 miljoni iedzīvotāju. Vai infrastruktūra, ko mēs būvējam, tam iedzīvotāju skaitam, tai ekonomikai, kas būs šeit, būs paceļama? Vai atdeve ir salāgota ar mūsu demogrāfisko situāciju? Tas ir jāskatās kompleksi. Tā ir liela infrastruktūra.

Nekur mēs nerunājam par vēl vienu faktoru – infrastruktūras ikdienas apkalpošanu. Pēc 25 gadiem šai infrastruktūrai ir jāveic atjaunošana. Oriģinālie 1,98 miljardi... plānā bija rakstīts, ka kilometrs maksās 750 tūkstošus eiro. Šo nefinansē Eiropas Savienība, tas ir jāfinansē no lokāliem budžetiem, no lokālām investīcijām.

Ir būtiski šo visu ņemt vērā un atbildīgi skatīties uz šo projektu. Lielākā fundamentālā problēma, kāpēc šinī lietā ir iesēta sēkla... un ko es gribu jums, kolēģi, pateikt... un kāpēc ir vajadzīga izmeklēšanas komisija, – acīm redzami valdība ar šo projektu netiek galā, nav spējīga šo projektu novadīt, ir pieļautas ļoti lielas kļūdas.

Tā lielākā fundamentālā kļūda ir šeit... es to vakar rādīju arī televīzijā. (Rāda dokumentus.) Ir pilnīgs interešu konflikts. Jūs saprotat, kas šeit ir? Satiksmes ministrijai simtprocentīgi pieder kapitāla daļas "Eiropas Dzelzceļa līnijās", kas ir izpildītājs... kas reāli veic būvniecības procesu, bet šis izpildītājs ir īpašnieks "RB Rail". "RB Rail" ir lielais nacionālais ieviesējs Baltijā, kurš uzrauga izpildītāju "Eiropas Dzelzceļa līnijas", cik tas labi projektē, būvē un ievieš. Bet ieviesējs ir īpašnieks uzraugam! Te ir problēma – pats sevi uzrauga.

Nākamā problēma ir vēl smalkāka. Satiksmes ministrijas ierēdnis, kurš atbild par CEF finansējumu... tieši no Eiropas CEF finansējuma (Nav saklausāms.)... infrastruktūrai Latvijā... visu atbild... vienlaikus ir padomes priekšsēdētājs "RB Rail", kurš uzrauga no Satiksmes ministrijas. Tas pats ierēdnis, kurš uzrauga "Eiropas Dzelzceļa līnijas", atbild par attiecināmām vai neattiecināmām izmaksām.

Jūs saprotat, kāds interešu konflikts ir iebūvēts jau sākotnējā fāzē? Kāpēc nevar atrast atbildīgo? Tāpēc, ka struktūrā jau ir iebūvēta problēma. Kamēr struktūras problēmas neatrisinās, tikmēr projektam nebūs vispār nekādas nākotnes. Viss atkārtosies, atkārtosies un atkārtosies, jo atbildīgā nav. Atbildīgais piesedz pats sevi, kontrolē pats sevi. Saprotat? Tieši šis ir jāmaina saknē pats pirmais.

Nākamais – "Rail Baltica" likums. Tas ir tukšs. Mēs to pieņēmām – kad? Pieņēmām pagājušā gada vasarā. Likumam bija jābūt jau sen, sen. Un likumā vajadzētu būt atrodamam punktam, kāda ir premjera atbildība un pienākumi, kāda ir finanšu ministra atbildība un pienākumi. Šeit nav nekā. Nulle!

Pēc būtības, man liekas, premjera atbildībai jābūt pašsaprotamai. Tas nav jāraksta likumā, bet acīmredzot mūsu valstī un valdībā ir nepieciešams uzrakstīt, jo no šīs atbildības mūk.

Te ir jābūt arī jautājumam par finansējumu. Nav nekā par finansējumu. Nulle! Kolēģi, mēs esam likumdevējs, mums būs jāpievērš uzmanība tieši šim. Izmeklēšanas komisijai būs jāstrādā tieši pie šī dokumenta, jo acīmredzot valdība ar to netiek galā. Mums, kolēģi, būs jāskatās, lai šeit viss būtu kārtībā, jo likums ir būtisks, lai ieviestu tik milzīgu projektu.

Humoram es nolasīšu, kas ir bijis ierakstīts 13. Saeimas... Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā: "Īstenosim "Rail Baltica" projektu. Sadarbībā ar šī projekta dalībvalstīm laikus pieņemsim profesionālus stratēģiskos lēmumus saistībā ar "Rail Baltica" īstenošanu. Centīsimies ES Daudzgadu finanšu perspektīvā panākt finansējumu projekta pabeigšanai ar visaugstāko pieļaujamo Eiropas Savienības līdzfinansējuma intensitāti. Atbalstīsim "Rail Baltica" kopuzņēmuma "RB Rail" darbību Rīgā, nodrošinot tā labu pārvaldību un resursus. Piesaistīsim projekta īstenošanai lietpratējus ar labu reputāciju un starptautisku pieredzi dzelzceļa infrastruktūras projektu īstenošanā un nodrošināsim, lai to lēmumi būtu caurspīdīgi, neatkarīgos aprēķinos balstīti un dalībvalstu revīzijas iestādēm pieejami. Rūpēsimies par visu ieinteresēto pušu iesaisti nozīmīgāko "Rail Baltica" publiskās infrastruktūras objektu plānošanā, lai pēc iespējas pilnvērtīgi izmantotu to potenciālu."

Kas no tā ir realizēts? Pasakiet, kas no šīs deklarācijas... Uzrakstīts ir skaisti. Vienīgais, kas ir noticis, – premjers bija bildēties objektā. Tas arī viss, kas ir bijis. Bet projekta pārvaldībā – nulle! Diemžēl nav ne reizi bijis sasaukts... 13. Saeimā ne reizi... "RB Rail". (Pauze. Šķirsta dokumentus. Starpsauciens.)

Es beigšu tūlīt. Neuztraucieties.

Šis projekts nevar būt atrauts un atstāts Satiksmes ministrijas pārvaldībā, jābūt iesaistītai Aizsardzības ministrijai, jo mēs taču sakām, ka tas ir militārās nozīmes objekts. Projektā jūs neatradīsiet sasaisti nedz ar Ādažu poligonu, nedz Sēlijas poligonu, nav šīs militārās sasaistes.

Jābūt iesaistītai Aizsardzības ministrijai, jābūt iesaistītai Ārlietu ministrijai. Mums ir jāsinhronizē šis projekts ar pārējām Baltijas valstīm, tai skaitā arī Somiju, un ar Briseli, mūsu diplomātiem Briselē ir jālobē šī projekta finansējums un jālobē daudz stingrāk, jo zinām, ka pēc 2027. gada mums finansējuma šobrīd nav. Ir jābūt iesaistītai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Zemju atsavināšanas jautājums, detālplānojumi. Ir jābūt sinhroni iesaistītai Finanšu ministrijai, Satiksmes ministrijai un premjeram.

Un jūs redzēsiet... es nelasīšu jautājumus, kas tiks uzdoti izmeklēšanas komisijā. Tie konkrēti adresē visus faktus, ko es jums tikko saucu. Bet es gribu savu runu pabeigt ar to, kas būtu šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums.

Galvenais uzdevums būtu radīt tiesisko ietvaru sekmīgai "Rail Baltica" projekta realizācijai. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē – kamēr likumā nebūs ierakstīta konkrēta Ministru prezidenta, finanšu ministra atbildība un pienākumi, projekta pārvaldība, ieviešana ir apdraudēta.

Mēs neesam nedz prokurori, nedz policisti. Tas būs darbs tiesībsargājošajām instancēm. Bet likumdevējam ir jāiejaucas valdības un premjera nespējā vadīt šo lielāko infrastruktūras būvi Latvijas vēsturē. Ar parlamenta rokām mēs liksim pavērst pret šo projektu sejas, nevis pēcpuses, jo katram ir jābūt iesaistītam un atbildīgam.

Baltijas Asambleja ir viens no piemēriem, kā mēs varam sinhronizēt pārējo Baltijas valstu likumdevēju iesaisti projektā, lai mēs visi būtu vienisprātis, jo likumdošana katrā valstī atšķiras. Tā ir vēl viena problēma.

Projekta "Rail Baltica" veiksmīga realizācija ir Latvijas drošības un ekonomikas izaugsmes pamats. Projekts ir jārealizē noteiktā termiņā, finansiāli atbildīgi un ar labāko pārvaldības modeli, nodrošinot šā projekta parlamentāro uzraudzību. Tas ir tas, kas jāpanāk ar šo izmeklēšanas komisiju, – ka mēs no parlamenta reāli uzraugām projektu, lai valdība nepieļautu kļūdas... līdz kam tas šobrīd ir novests.

Projektam ir jābūt, bet tam ir jābūt ieviestam atbildīgi, cita varianta nav. Mēs esam atbildīgi – pret lietuviešu un igauņu kolēģiem un arī pret mūsu vēlētājiem, lai mūsu bērniem, mazbērniem nebūtu jāmaksā par infrastruktūras projektu, par objektu, pa kuru vēl nebrauc neviens vilciens.

Kolēģi, es pats arī gribu izbraukt ar "Rail Baltica" un es gribu, lai tas notiek tā, ka mēs katrs varētu atļauties nopirkt biļeti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram – frakcijas vārdā.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tas, ko teica Kulberga kungs... viņš jau tagad mēģina domāt kā valstsvīrs – kā palīdzēt valstij iziet no šī purva, kurā mēs esam nonākuši. Bet gribu atgādināt, ka izmeklēšanas komisija nav konsultatīva komisija, kas grib palīdzēt valdībai. No pirmās dienas, kad komisija sāk strādāt, prokuratūra deleģē prokuroru, kuram ir jāskatās, kādi pārkāpumi šajā projektā ir notikuši līdz šai dienai.

Tas, ko es šodien vēlos pateikt par šo projektu... pirmais jautājums ir tāds: vai vispār mēs šodien būtu gatavi lemt par projektu "Rail Baltica", ja zinātu, ka par šo projektu nodokļu maksātājiem būs jāsamaksā 8 miljardi? Kā mēs vakar Dombura raidījumā redzējām, sākumā plānotās izmaksas bija nepilni 2 miljardi, kuras 85 procentu apmērā sedz Eiropas Savienība, un 15 procenti ir tas, kas jāsedz nacionālajām valdībām. Tagad mēs runājam jau par 10 miljardiem, esmu redzējis dokumentus arī ar ciparu 11,6 miljardi. Tas nozīmē: ja mēs ejam uz priekšu ar šo projektu, ir jāapzinās, ka vienīgais veids, kā šo projektu varēs finansēt, ir – aizņemoties naudu. Pat ja kāds saka – privātā partnerība... Arī privātā partnerība automātiski uzliek valsts budžetam saistības, vienkārši ilgākā laika periodā.

Varu apgalvot uzreiz: šis projekts nekad neatmaksāsies, šis projekts nekad nebūs rentabls, šis projekts vienmēr būs dotējams. Tas, ko es nedzirdēju vakar Dombura raidījumā... satiksmes ministram Briškenam būtu jāpasaka, cik maksās vilcieni. Viņš šodien čivināja par "Vivi"... Cik maksās vilcieni, kas braukās? Kas ar tiem operēs? Cik maksās biļete? Tikko Kulberga kungs teica, ka viņš cer braukt... Jā, jūs brauksiet, tikai – cik jūs maksāsiet par biļeti? Ja gadījumā noteiks, ka biļetes cena ir zema, tad jautājums: kurš dotēs? Valsts dotēs? Jautājums ir tāds: ja šobrīd mūsu ārējais parāds ir 20 miljardi eiro, vai mēs esam gatavi "Rail Baltica" dēļ to palielināt uz 30 miljardiem?

Man diemžēl ir atlikušas divas minūtes, nevaru izklāstīt savu redzējumu, bet gan jau pienāks laiks, un mēs pie tā atgriezīsimies. Es teikšu tā: būtu jāpieņem lēmums, ka Latvija atsakās no šī projekta, ja Eiropas Savienība nenodrošina visu finansējumu 85 procentu apmērā. Tādai jābūt pozīcijai, jo mēs esam valsts, kas atrodas blakus Krievijai un Baltkrievijai, kuras šodien ir kara attiecībās ar Ukrainu. Ir skaidri jāpasaka tas, ka Latvijas ekonomika cietusi visvairāk.

Mēs nevaram uzlikt šo projektu uz nodokļu maksātāju pleciem un pateikt: jūs, jūsu bērni un mazbērni maksāsiet vēl 10 miljardus! Būtu nepieciešams valdības lēmums, parlamenta lēmums, un, kā jau teica Kulberga kungs, premjerei ar valdības mandātu, ar Saeimas mandātu būtu jābrauc un jāpārrunā... jo, saprotiet, mēs esam ievilkti šajā projektā. Šobrīd ir iezīmētas kopīgās izmaksas – 2 miljardi. Ja pateiksim – jā, jā, mēs ejam uz priekšu, tad ir jāapzinās, ka uzņemsimies saistības vēl par 8 miljardiem.

Šodien redzam, ka, aizņemoties 300 miljonus jeb izlaižot "airBaltic" bondus, tas "airBaltic" maksā 50 miljonus gadā. Vai mūsu ekonomika spēj to kaut kādā veidā panest? Es domāju, ka tas nav iespējams, jo mēs esam izmirstoša valsts.

Iepriekš plānoja, ka Salaspilī būs loģistikas parks, kur nāks kravas arī no austrumiem, platās, šaurās sliedes... Tas viss ir beidzies. Pašreiz tas ir tīrs pasažieru pārvadāšanas projekts, kurš tā arī jāsauc. Ja kāds runā par lielo loģistiku, tad skaidrs ir tas, ka, pat ja kravas nāks no Somijas, tās nekad neatmaksāsies, jo cipari, kas ir parādīti... Nu, cik tur pārvadāt kravas... kaut kādu miljonu tonnu... Es gribu jums atgādināt, "Latvijas dzelzceļš" savā laikā ir pārvadājis ap 70 miljonu tonnu gadā, un tad tas bija rentabls, šodien – pie kaut kādiem 25 miljoniem – "Latvijas dzelzceļš" jau ir dotējams.

Varu palūgt klāt divas minūtes?

Sēdes vadītāja. Jā, deputāti neiebilst.

A. Šlesers. Saprotiet, es vēlreiz saku: šai izmeklēšanas komisijai ir jāsaprot, kuri ir atbildīgie. Kā varēja būt tā, ka ir pieņemts lēmums, bet valdība nav lēmusi... tas, kas vakar izskanēja. Kuri cilvēki uzņēmās saistības par to, ka Latvija ir ievilkta 10 miljardu projektā, kuram nav naudas, nav iespējams...?

Ja mēs runājam par to, ka, es atvainojos, Kariņš pusmiljonu... Kas ir pusmiljons? Tās ir kapeikas, tā ir vakardiena. Šeit mēs runājam par 10 miljardiem. Jūs saprotat – 10 miljardi, kas mums ir jāuzņemas!

Tad jautājums: ja mēs zinām – katrā nākamajā gadā, sastādot budžetu, valdība vidēji plāno aizņemties 2 miljardus eiro, lai varētu samaksāt skolotājiem un mediķiem algas, pensionāriem – pensijas, tad šie 8 vai 10 miljardi vēl nāks papildus... Esmu redzējis... ja gadījumā mēs nerīkosimies ātri, Latvijas izmaksas būs vismaz 15 miljardi.

Godājamie kolēģi, mēs nevaram virzīties ar šo projektu uz priekšu, tā ir Latvijas iznīcināšana, ja mums nav garantēts finansējums... vienkārši apgūt naudu, lai būvniekiem būtu darbs. Objekti, kas ir sabūvēti, nekad netiks savienoti, ja mums nebūs pilna finansējuma. Līdz ar to, pirms šī komisija ir sākusi strādāt, es esmu gatavs paust partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pozīciju, ka mēs neatbalstīsim šī projekta virzīšanu bez skaidra finansējuma.

Nevar pateikt tā: vēl drusku paņemsim naudiņu, vēl naudiņu... vēl. Un kas? Vienu miljardu mēs kaut kur atradīsim, bet kopīgās izmaksas ir 10 miljardi, kas nozīmē, ka mums vajag vēl 7 miljardus. Principā jālemj parlamentam. Nevar par to uzņemties atbildību kādi Satiksmes ministrijas ierēdņi, darbinieki vai pat ministrs Briškens. Problēma ar Briškenu, ko es jau teicu, – viņš 10 gadus ir bijis "Rail Baltica" projektā, un šodien viņš domā, kā aizsargāt to Briškenu, kas ir bijis iekšā.

Tā ka – paldies, mans laiks ir beidzies.

Jāatbalsta komisija, jānoskaidro, kas ir atbildīgie, un tad parlamentam būs jālemj, ko darīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Dep. L. Liepiņa: "... apvienot?")

Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

L. Liepiņa (LPV).

Draugi, šajā zālē sēž arī daži, kas vēl pirms neilga laika ņirgājās par deputātu pieprasījumiem un jautājumiem saistībā ar "Rail Baltica", lika mums lasīt neeksistējošus ziņojumus un plātījās, ka naudas ir tik daudz kā vēl nekad, viss tiks realizēts, un nekādas problēmas nesaskatīja. Nu ko, tā stunda ir situsi!

Kņada ap "Rail Baltica" tagad izskatās pēc tāda antiņu salidojuma, visi pamodušies pēc kaut kāda letarģiskā miega. Ak dievs, kas te tagad noticis? Kāds kaut ko ir sadarījis? Kas sadarījis? Neviens neko nezina, neviens nevienu nepazīst. Ko tagad? Kā? Ko ķers, ko grābs. Vienkārši totāls fiasko! Konkrēti – noziedzīga bezatbildība.

Tagad jātiek skaidrībā, kas pie kā ir vainīgs, jo tā pat nav naudas tērēšana, tas ir vienkārši totāls ārprāts. Ir tāds labs vārds – bezpreģels. Nu tad šis ir tieši tas. Un kā vienmēr – neviens nav atbildīgs. Projekta īstenotāja atbildība – nulle, satiksmes ministra atbildība – nulle, premjera atbildība – nulle, valdības (esošās, pagājušās) atbildība – nulle. Neviens ne par ko nav atbildīgs. Un tā ir gadu gadiem.

Ja jūs spējat iedomāties, cik ir viens metrs (Rāda ar rokām.)... šitā apmēram. Viens metrs. Es saprotu, ka ir problēmas iedomāties kaut ko vairāk par miljardu... viens metrs, kas ir aptuveni šādi (Rāda ar rokām.), "Rail Baltica" projektā izmaksās 26 tūkstošus eiro. Kas ir 26 tūkstoši eiro?

Cilvēki, kas kaut reizi ir satikušies ar saviem vēlētājiem aci pret aci, visticamāk, zina viņu nepieciešamības. Tad iedomājieties, šo projektu realizējot, uz katra metra – ir 265 tūkstoši metru! – uz katra metra stāv jūsu vēlētājs ar savām niecīgajām vajadzībām. Pensionārs, kuram pensija ir ārprātīgi... vienkārši tik zema, ka kauns dažreiz klausīties. Stāv cilvēki, kuriem gadu gadiem nepietiek zāļu reto slimību ārstēšanai... Uz katra metra stāv šie cilvēki... katrs metrs ir 26 tūkstoši! Un mēs viņiem atļaujamies pateikt, ka mums nav naudas! Mums nav naudas ne māsiņām, ne skolotājiem, ne daudzbērnu ģimenēm! Četri metri – viens dzīvoklis daudzbērnu ģimenei. Atmostieties, ko jūs darāt?!

Kurš par to visu maksās? Un šī komisija... Es ceru, kāds no jums, kretīniem, vienreiz sēdēs! (Starpsauciens.) Un nevis: "Nebļaujiet," bet es bļaušu! Es nezinu, kā jums, man tas ir līdz kaklam!

Šī ir gadsimta lielākā afēra, kāda ir bijusi Latvijas vēsturē. Ko jūs iedomājaties no sevis? Nevienam ne par ko nav jāatbild? (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Pagariniet, ja vajadzēs...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kiršteins. Godājamie deputāti, problēma nav tajā faktā, ka viss paliek dārgāks, bet man liekas, ka ir apzināta faktu slēpšana, kas komisijai būtu jāizmeklē. Ja pirms dažām dienām nebūtu nākuši klajā šie pārbaudītāji jeb trīs Baltijas valstu kontroles komisijas, mēs tā arī dzīvotu ilūzijās, jo vēl pagājušajā gadā valdībai tika sniegts ļoti rožains pārskats par situāciju "Rail Baltica". Slēpšana turpinās. Un es pateikšu dažas lietas, kas ir ļoti būtiskas šai izmeklēšanas komisijai.

Pirmais. Vai deputāti ir dzirdējuši par Tartu Universitātes pētījumu, kurā ir ierosinājums Igaunijai iesaldēt šo dzelzceļu, kurš nekad nenesīs nekādu peļņu, bet katru gadu nesīs milzīgus zaudējumus? Igaunijai pirmās kārtas sadārdzinājums ir tikai no 1,35 miljardiem uz 4,03 miljardiem (trīs reizes), pēc pašreizējām cenām, bet tie nav Latvijas 10 miljardi.

Otrais. Igauņi raksta, ka nav nekādu kravu. Vēsturiski kravas iet austrumu–rietumu virzienā, un arī esošie dzelzceļi sedz zaudējumus. Latvijā tie svārstās, man liekas, starp 30 un 50 miljoniem, lai piemaksātu par neesošu kravu pārvadāšanu. Te jau minēja, es neatkārtošos, ka galvenā peļņa ir no kravu pārvadāšanas. Nav nekādu kravu.

Trešais. Tiek noklusēts (Saeimai būtu sen jau laiks uzzināt), cik maksā šādu vilcienu ekspluatācija. Problēma ir tāda, ka tie ir ļoti dārgi, to ekspluatācija ir vairākas reizes dārgāka nekā tāda vilciena, ko Latvijā ražoja septiņdesmitajos gados, – ER-200 –, kas gāja 200 kilometru stundā. Tas gāja līnijā Maskava–Ļeņingrada, un to varēja mierīgi atjaunot un palaist uz Berlīni. Tas prasītu 10 reizes mazākus izdevumus. Un tos ražoja Latvijā. Vēl ir dzīvi tie inženieri, kas mācēja tos taisīt, mums ir speciālisti. Nē, mēs tagad iepirksim, bet mēs nezinām, par cik, vai tie maksās 300 miljonus vai vairāk.

Vēl ārkārtīgi interesants fakts. Šīs sliedes ir jāatjauno pēc katriem 10 gadiem, Latvijas teritorijā tas prasa apmēram miljardu tikai lai atjaunotu. Tie nav parastie vilcieni, tiem ir daudz bīstamāka situācija ar dilšanu. Un nekur jūs nevarat atrast gada ekspluatācijas izdevumus, neskaitot tos zaudējumus, ko nesīs... algas, viss pārējais – kravu neesamība... un viss pārējais. Visur zaudējumi.

Ja mēs skatāmies starptautiski, nav nevienas valsts, kur ātrgaitas vilcieni nestu peļņu. Ir atsevišķas līnijas, jā, varbūt no Milānas uz dienvidiem, bet tajās valstīs, kur biezība ir kaut kādi simts miljoni, vai kaimiņvalstīs varbūt dažas līnijas nes peļņu. Interesanti, ka pat Ķīnā šie vilcieni nes zaudējumus, atskaitot kaut kādu Šanhajas–Pekinas līniju vai vēl dažas, kur katrā pusē tikai pilsētās dzīvo desmitiem miljonu. Tā ka faktiski tas ir subsidējums.

Vēl interesanti. Šodien "Latvijas Avīze" raksta – projekta ilgtermiņa finansējumu... ilgtermiņa plānu (ar visu otro kārtu) iesniegšot līdz 1. septembrim, bet gads nav norādīts – vai līdz nākamā gada, aiznākamā gada 1. septembrim... vai līdz kādam tur.

Vēl viena lieta. Saeimā nav iesniegti tā saucamie zaudējumi saistībā ar pasažieru "kanibalizāciju". Kas nezina, ko tas nozīmē, – tas nozīmē, ka viens transporta veids atņem pasažierus otram transporta veidam. Kā pelnīs mūsu lieliskā aviokompānija? Tie stāsti ir tādi, ka šis vilciens papildināšot pasažierus. Iedomājieties, no Tallinas cilvēki brauks stundu uz lidostu, nīks, lidmašīna aizkavēsies... atlidos uz Rīgu un tad brauks uz šo vilcienu, lai brauktu tālāk uz Berlīni vai otrādi. Viņi brauks ar vilcienu līdz Rīgai, nezin kur izkāps, jo nekur nav skaidrs... tad pārsēdīsies otrā vilcienā, brauks uz lidostu, lai lidotu no šejienes tālāk. Kā šie vilcieni kaut kādā veidā papildinās igauņu braucējus, pārkāpjot no viena transporta otrā, ja jūs no Tallinas līdz Berlīnei varat aizlidot par trim stundām ātrāk, nekā pārsēžoties kaut kādās divās trijās vietās? Tāpēc vajadzētu ļoti precīzu aprēķinu, cik tad "airBaltic" zaudēs tādā gadījumā, ja jūs varēsiet iekāpt Tallinā un bez problēmām izkāpt Berlīnes centrā. Tādā gadījumā neviens taču vairs nelidos. Arī šādu aprēķinu nav.

Pēdējais. Latvija pašreiz diemžēl ir impērijas nomale, Eiropas Savienības nomale. Problēma jau nav tikai ar Baltkrievijas un Krievijas robežu, es domāju, ka problēma ir tā, ka tās kravas, kas varētu nākt no Vidusāzijas – Kazahijas, Uzbekijas – uz ostām... lai pārvadātu, viņiem jau tāpat ir jālieto Krievijas dzelzceļš, un tas nedarbojas. Tā ka arī tuvākajos gados tas nebūs. Kas attiecas uz Ķīnu, kura varētu sūtīt kravas un kuras vilcienus nez vai kāds traucētu, – mēs jau nedrīkstam nekādā veidā sadarboties, jo viņi ir konkurenti Amerikas Savienotajām Valstīm, mēs jau nedrīkstam pirkt pat telefonus, mums jau jāparāda sevi kā paraugzemi.

Tā ka mēs esam sevi pilnībā atdalījuši no jebkādām satiksmes plūsmām. Un ne tikai finanšu pakalpojumos, kas mums ir krituši apmēram astoņas reizes... mēs jau četras reizes atpaliekam no Lietuvas, kam kādreiz bijām divas reizes priekšā, bet arī kravu pārvadājumos, jo mēs arī neizkraujam kuģus un neapkalpojam tos kuģus, kas nāk no Tālajiem Austrumiem, ko lieliski dara Klaipēda vai Tallina, kur kravu apgrozījums ir lielāks nekā Rīgai.

Pēdējais. Es domāju tā: ja mēs stūrgalvīgi turpināsim būvēt šo projektu, kas prasīs, minimums, divus miljardus gadā, ja ne visus trīs, tad būs nevis tā, kā es teicu, ka uz katru eiro, ko saņemam no Eiropas Savienības, momentā atdodam četrus eiro atpakaļ, bet atdosim jau visus septiņus, varbūt ne tieši Eiropai, bet atdosim, finansējot ar Eiropu saistītus projektus, kuri mums absolūti nav vajadzīgi. Priekš kam mums ir vajadzīgs tāds "Rail Baltica", ja Zviedrija un Somija tagad ir NATO un ir stratēģiskie objekti, un viņi ar saviem desantkuģiem 500 kilometru garumā var izsēdināt gan savas kravas, gan atvest šeit karavīrus?

Es jums pateikšu, ja kāds mani apšauba: nākamgad 500 miljonu vietā par parādiem mums ir jāsamaksā pusmiljards, 500 miljoni, kā Šteinbukas kundze teica, drošības dēļ iemaksas pieaugs divas reizes, tātad no pusmiljarda līdz miljardam. 1,5 miljardi, tas ir minimums, – zaļais kurss, lai mēs par 17 procentiem samazinātu izmešus uz 2030. gadu, pielieciet vēl "Rail Baltica" nezināmos divus, trīs vai četrus miljardus gadā un jūs sapratīsiet, ka Eiropas Savienība mums ir pilnīga katastrofa pašreiz... jau pēc iestāšanās eirozonā.

Lūdzu komisiju izmeklēt, lai ir pilnīgi šie dati – zaudējumi, pasažieru nosūkšana... viss pareizi... un ekspluatācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tie skaitļi, kuri te figurē, tik tiešām ir kosmiski (šodien tas vārds jau tika lietots).

Vakardien Rancānes kundzei bija dzimšanas diena. Ja es Rancānes kundzei uzdāvinātu miljons eiro un pateiktu viņai katru dienu iztērēt vienu tūkstoti, pēc trim gadiem tas miljons jau būtu beidzies, bet, ja es Rancānes kundzei uzdāvinātu miljardu un viņa darītu tieši to pašu – katru dienu tērētu pa tūkstotim –, paietu 3240 gadi. Lai jūs saprastu to mērogu – kāda ir starpība starp miljonu un miljardu.

Šī "Rail Baltica" projekta realizācija ieies Latvijas vēstures annālēs kā bezprecedenta mēroga nodokļu maksātāju naudas notrallināšana. Nekas tāds vēl Latvijā nav noticis, un es ļoti ceru, ka nekas tāds arī neatkārtosies. Vai mēs šajā izmeklēšanas komisijā konstatēsim kaut kādus korupcijas elementus vai tikai klaju ierēdņu nekompetenci? To es nezinu. Patiesībā jau tas nemaina lietas būtību, jo šis rēķins tāpat beigās tiks piestādīts mums visiem – mums, mūsu bērniem un mūsu mazbērniem.

Manā izpratnē, šīs komisijas izveides galvenais mērķis nebūt nav destabilizēt valdību vai gāzt esošo koalīciju, lai gan tādu scenāriju es patiesībā arī neizslēdzu. Izmeklēšanas komisijas mērķis, kā jau Ainārs Šlesers minēja, ir identificēt, kā mēs līdz šim nokļuvām, kas par šo visu ir atbildīgs, un, pats galvenais, – atgriezt sabiedrībai ticību, ka mēs ar tās līdzekļiem rīkojamies pareizi.

Tāpat es aicinu izbeigt zinātniskās fantāzijas, ka šis projekts mums ir militāri nozīmīgs – no drošības viedokļa. Godājamais Kiršteina kungs jau neskaitāmas reizes ir teicis – atliktu uzspridzināt vienu pārvadu, un tas projekts beigtos.

Bet ir vēl divas lietas, kuras es gribu pieminēt.

Pirmais – pie visoptimistiskākajiem scenārijiem šis projekts varētu būt pabeigts pēc pieciem, desmit gadiem, bet karš notiek tagad. Mēs ieguldām infrastruktūrā, kas ir... kaut kad nākotnē.

Otrs, kas mani šausmīgi pārsteidz, ir tas, kā mēs varam ieguldīt divās stacijās vienu miljardu eiro, kad tai pašā laikā to vienu miljardu mēs varētu novirzīt aizsardzībai. Vai mēs nevarētu nopirkt... es nezinu, pretgaisa aizsardzības sistēmas? Vai mums ir ļoti daudz naudas civilajai aizsardzībai? Pēc būtības sanāk tā, ka mēs divās stacijās ieguldām miljardu, bet mūsu kopējais aizsardzības budžets ir 1,3 miljardi.

Visbeidzot. Tas, kas mani visvairāk kaitina. Es esmu piedalījies divos budžetos (un budžets pēc būtības ir vissvarīgākais dokuments), un ne pirmo reizi, ne otro reizi nebija ne vārda par šīm potenciālajām saistībām, kas mūs var skart. Var izdarīt divus secinājumus: vai nu mūs apzināti neinformēja par to, vai arī viņi paši – tie cilvēki, kas šo budžetu veidoja, – par to nezināja, un abas versijas diemžēl ir ļoti nožēlojamas.

Man ir milzīgs gandarījums un prieks, ka frakcija latvija pirmajā vietā ir izvirzījusi mani par komisijas locekli. Paldies par uzticēšanos, un man ir milzīgs entuziasms, jo komisijā es strādāšu kopā ar Andri Kulbergu, kurš, kā jau jūs dzirdējāt, ļoti labi zina visu šito drēbi.

Cerams, ka komisijas darba ilgums būs garāks par trim mēnešiem, jo darba apjoms ir milzīgs, un cerams, ka panāksim kaut kādu rezultātu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Senos laikos bija tāda interesanta tradīcija un arī interesants amats – ziņneši. Viņi bija tie, kas no kaujas lauka skrēja... nesa ziņu valdniekam. Ja ziņa bija laba, viņi tika bagātīgi apbalvoti, varēja dzīvot tālāko mūžu bagātībā, bet, ja ziņa bija slikta, ļoti slikta, visbiežāk viņi tika nogalināti. Un tad daļa ziņnešu saprata, ka sliktas ziņas labāk nenest, bet kaut kur aizlaisties prom... lapās un nerādīties valdniekam.

Viss šis notikums ar "Rail Baltica", kā tas ir risinājies... un es to esmu vērojusi no kāda 2011. gada... ir noticis apmēram tā, ka ziņneši ir bijuši, bet viņi kaut kur ir noslēpušies un nav stāstījuši, kas tur īsti notiek. Un tagad ir mūsu ziņnesis Kaspars Briškens, progresīvo pārstāvis, kurš ir nācis... kurš nav noslēpies kā iepriekšējie ministri un kurš skaidri un gaiši ir pateicis, kas notiek (Starpsauciens.)... kas notiek, un tagad, jā, "Atlaist Briškenu!"... un tā tālāk, un tā tālāk.

Kolēģi, es domāju, ka mums šī atklātības stunda ar cieņu ir jāiztur un uz to jāreaģē. Tā ir viena lieta. ProgresīviE (un es personiski) ļoti atbalsta šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, jo atklātība, informācija... patiesa informācija sabiedrībai ir absolūti nepieciešama. Līdz šim... līdz septembrim tās ir pietrūcis. Kopš septembra Kaspars Briškens kā satiksmes ministrs jau ir publiskojis daudzus noslepenotos dokumentus, un es pieļauju, ka arī izmeklēšanas komisijai būs iespēja iepazīties ar virkni citu dokumentu, kas līdz šim tika slēpti. Nav noslēpums, ka jau 2019. gadā ministram Linkaitam bija pienācis trauksmes cēlēja ziņojums. Vai mēs kaut ko esam dzirdējuši, kāda ir reakcija uz to, bija vai nebija? Interesanti arī tas, ka ministrs Vitenbergs neko nepauda par to, ka Rīgā nebija paredzēta šī trase, ka bija paredzēta kaut kur tai apkārt. Kaspars Briškens pateica: "Jā, caur Rīgu ir jāiet." Es uzskatu... katrs no mums uzskata, ka caur Rīgu šai trasei ir jāiet.

Tā ka priekšlikums par izmeklēšanas komisijas izveidošanu un tās turpmāko darbu ir vērtējams pozitīvi. Atklātība, informācija sabiedrībai, kur ir bijušas... tās grūti saukt par kļūdām... visticamāk, izšķērdēšana, nesaimnieciskums... un varbūt citi vārdi. Es nerunāšu par korupciju – ir bijusi, nav bijusi –, tas droši vien ir cits jautājums.

Otra lieta, kas ir svarīga, – atbildība. Pie mums parasti ir tā – ja atklājas, ka kaut kas ir noticis, nekad nav atbildīgo. Man šķiet, komisijai būs jāpasaka, kam tad ir tā politiskā atbildība, jo tie, kas ir strādājuši projektos privātajā biznesā, jūs taču zināt – ja politiskā vadība vai augstākā vadība neko nevēlas darīt, projektu vadītājs, ierindas darbinieks... jūs varat palikt kluss un maziņš, ne uz ko nereaģēt.

Līdz ar to, Šlesera kungs, – "Briškens vainīgs!"... Jūs zināt kādā viņš bija pozīcijā? Viņš tur nebija nekāds politiskais vadītājs, viņš nebija pie tās šprices... kas var pateikt: "Darām tā un citādi!" Viņš bija tas, kas jau 2019. gadā sāka ziņot, ka ir problēmas. Es ticu savam kolēģim Briškenam, un visu cieņu, ka viņš ir uzņēmies kļūt par šo ziņnesi, lai kas arī ar viņu notiktu... ka mēs saņemam šo informāciju un ka mēs šeit varam pamatoti izrādīt savu sašutumu.

Nobeigumā es gribu pateikt: es uzskatu, ka šis tiešām ir megaprojekts – trīs Baltijas valstis... Es neatceros, vai pirms 100 gadiem bija kaut kas līdzīgs šādā apmērā būvēts tam laikam atbilstošs. Manuprāt, nekas nav bijis. Šis ir ļoti liels projekts, kas ir vajadzīgs. Tas ir vajadzīgs nākamajām paaudzēm, nevis tikai mums, kas grib braukt no Rīgas uz Tallinu un varbūt arī tālāk uz Somiju. Tas ir vajadzīgs nākamajām paaudzēm, lai mēs atstājam kaut ko paliekošu, ne tikai notrallinām naudu sadzīves, ikdienas vajadzībām.

Tā ka paldies opozīcijai par iniciatīvu. Arī PROGRESĪVIE, būdami opozīcijā, kā es zinu no saviem kolēģiem, jau kopš pirmās dienas Saeimā... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā arī ir runājuši par to, ka nepieciešams pievērst uzmanību "Rail Baltica" projektam.

Paldies par iniciatīvu, un gaidīsim rezultātus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Kad runājam par ātrvilcienu, kas neatkarīgi no kuras uz kuru pieturu brauks, bet brauks ātri cauri Latvijai, mēs runājam par daudz īsāku periodu, nekā patiesībā tas ir bijis. Es nezinu, vai deviņdesmitajos gados kāds par to sapņoja, bet es droši varu pateikt, ka 2003. gadā, 21 gadu atpakaļ, tas jau bija aktuāls sapnis. Didzis Šmits toreiz bija diplomāts vēstniecībā Parīzē, un vizītē bija satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, vēl delegācijā bija Juris Kanels, un bija ļoti laba vizīte, īstenībā ļoti produktīva. Viena no galvenajām lietām, ko toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers nesa kā ideju Francijas satiksmes ministram, Francijas valdībai, bija ātrvilciens Parīze–Sanktpēterburga cauri Rīgai kā tilts, kas savienotu Rietumus ar Austrumiem. Fantastisks projekts. Tā ka šim sapnim ir vismaz 21 gads, ja ne 22 gadi. Par vienu gadu es varu kļūdīties – 2002. vai 2003. gads.

Ko es ar to gribu pateikt? Droši vien vajag izmeklēšanas komisijas un tamlīdzīgi, bet kā vienā tādā slavenā krimināllietā (bija tāda zivju lieta astoņdesmito gadu beigās) izmeklēšanas grupas vadītājs izmeklētājiem bija teicis: "Šajā izmeklēšanā galvenais neiziet pašiem uz sevi." Ja mēs objektīvi paņemsim šo stāstu no 2002. gada līdz šai dienai un to izmeklēsim, neizbēgami nonāksim pie secinājuma, ka esam... tā ir diagnoze Latvijai kopumā. Tā ir diagnoze Latvijai kopumā – 20 gadu pieeja tam, kā mēs vadām valsti, jo 20 gadu garumā neatkarīgi no politiskām krāsām neviens premjers – neviens premjers! – nav šo projektu uzskatījis par tādu, ar ko viņam būtu jāsāk un jāpabeidz darba diena. Jo investīciju apjoms, vienalga, kaut vai tagad četrreiz mazāks, nekā bija plānots, ir milzīgākais Latvijas vēsturē. Militārā mobilitāte... katram premjeram bija jābūt aprēķinam, vai bez tankiem ar to vilcienu kāds brauks... no rīta jāceļas un vakarā jāiet gulēt, domājot par to.

Komisijas secinājumi būs, ka mēs kopumā kā sabiedrība... jo galu galā mēs jau tikai pārstāvam viņus šajā lietā... viegli izsakoties, paslīdējuši un nespējuši tikt galā. Un te es gribētu savā ziņā piekrist Rinkēviča kungam, prezidentam, kurš teica, ka varbūt ir brīdis... izpratnē... lai komisija skatās, konstatēsim, ka visi esam bijuši, piedošanu, lūzeri, bet no tā jau sliedes ātrāk netiks uzbūvētas. Varbūt vajadzētu apspriesties daudz svarīgākā jautājumā, ko mēs tiešām darām, nevis muldam, es atvainojos, un savstarpēji rādām ar pirkstu, ka visi iepriekšējie satiksmes ministri, kuri cerēja, ka nāks nākamais un aptaisīsies tas, es atvainojos par izteicienu... bet ka mēs tiešām apsēžamies un nolemjam – vajag, nevajag, kas ir pirmais posms, kas ir otrais, kas to finansēs – un atklāti par to parunājam. Jo vainīgie beigās vienu dienu mēs te būsim visi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Raimondam Čudaram.

R. Čudars (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA atbalsta izmeklēšanas komisijas izveidi, lai noskaidrotu notikušo vairāk nekā 10 gadu procesā, kura mērķis ir radīt Latvijai tik nozīmīgo "Rail Baltica" infrastruktūru, kas faktiski kopumā dod ļoti pozitīvu devumu Latvijas sabiedrībai un tautsaimniecībai.

Šobrīd ne tikai Latvija, bet Baltija kopumā ir saskārusies ar būtisku finansējuma nepietiekamību šim projektam. Tam ir objektīvi un, iespējams, subjektīvi iemesli, un tas ir galvenais uzdevums izmeklēšanas komisijai – veikt izpēti un izdarīt secinājumus attiecībā uz procesu kopumā.

Tanī pašā laikā (un šeit man ir jāpiekrīt Didzim Šmitam) šobrīd valdība dara visu iespējamo, lai rastu iztrūkstošo finansējumu projekta turpināšanai. Nav indikāciju, ka mēs esam uzņēmušies vairāk saistību, nekā varam pildīt. Tas, kas mums draud, ja nevaram atrisināt finansējuma problēmas... un šeit ir jāuzsver, ka Latvijas Republikas valsts budžets... tur nav pietiekamu līdzekļu šāda projekta finansēšanai, un tie arī nekad nav bijuši paredzēti. Ja mēs neatrodam līdzekļus no Eiropas fondiem vai nespējam nodrošināt projekta realizāciju, daļēji to sedzot ar privātās un publiskās partnerības iespējām, tad varam saskarties ar situāciju, ka būves netiek pabeigtas ilgu laiku, un tas, protams, kopumā ir negatīvs signāls Latvijai un tās veiktspējai.

Kolēģi, es lūdzu atbalstīt komisijas izveidi un faktu noskaidrošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Protams, ir jāatzīst, ka būtu brīnums, ja, parādoties šādam Valsts kontroles ziņojumam, netiktu veidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, tā ka viss ir likumsakarīgi, kaut arī šādas komisijas izveides plāns jau bija pirms ziņojuma parādīšanās.

Es gribu mazlietiņ par pašu projektu... Ir tā, ka vismaz no 2014. gada esmu pietiekami intensīvi sekojis šī projekta attīstībai un varu droši teikt – un Didzis Šmits jau daļēji to pieminēja –, ka šim projektam nav gājis viegli jau kopš pašas tā radīšanas. Šī, manuprāt, būs piektā reize, ja es pareizi saskaitu, ka projekts nu, neteiksim... šobrīd to apturēt ir ļoti grūti, bet vismaz četras reizes ir bijušas tādas, ka projekts tikpat kā jau ir bijis apturēts pirms, teiksim, galatrases iezīmēšanas, un arī šobrīd par to galatrasi vēl vismaz Igaunijas teritorijā ir nelielas diskusijas. Bet šis projekts no ekonomikas projekta sen ir pārtapis par politisku, un tas noticis tāpēc, ka ir bijis politisks atbalsts, un politisks atbalsts ir bijis tāpēc, ka tas lielā mērā ir bijis balstīts uz saprašanu par ģeopolitisko situāciju pasaulē. Iespējams, tādu, kāda bija pirms četriem pieciem gadiem, kad mēs vēl domājām par Ķīnas investīcijām, par tā saucamo Ziemeļu jūras ceļu, par iespējamām kravu piegādēm vai kravu papildināšanu līnijā caur Somiju, par Ķīnas kravām pa šo ceļu. Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, daudzi optimistiskie scenāriji atkrīt, un tas ir dabiski.

Pēdējā šī projekta gandrīz apturēšanas reize bija saistīta ar to, ka, ja nebūtu nācis klāt militārās mobilitātes aspekts, projekts droši vien būtu nomiris tajā brīdī. Militārās mobilitātes aspekts parādījās ap 2017., 2018. gadu un iedeva jaunu vilkmi, un tīri politiski ļāva šo projektu attīstīt tālāk.

Andris Kulbergs pieminēja... jā, Baltijas Asamblejā mēs esam sekojuši šī projekta virzībai. Jāteic, ka regulāri – katru gadu – notika tā saucamās "Rail Baltica" konferences, bet es neesmu pamanījis, ka pēdējos divos trijos gados, pēc tā brīža, kad bijām pārliecināti, ka projekts jau iet savu gaitu, šādas konferences būtu notikušas.

Šajās konferencēs ļoti diskutabli bija visi jautājumi – gan ekonomikas, gan vides. Kiršteina kungs pieminēja Tartu Universitātes pētījumu. Nu, tas ir pētījums, kas pēc būtības apstrīd cita – "Ernst & Young" pētījuma rezultātus par to, kādu ekonomisku efektu varam gūt no šī projekta īstenošanas tieši vides aspektā, mazinot izmešu radīto kaitējumu un novērtējot to naudas izteiksmē. Šobrīd, kara situācijā, kad viens šāviņš gaisā ir daudz, daudz, daudz vairāk nekā ieekonomētie transporta izmeši, tā ir diskutējama lieta.

Taču, tāpat kā Andris Kulbergs teica, ka cer, ka kādreiz varēs braukt ar šo vilcienu, es arī ļoti uz to ceru. Andris gan ir jaunāks par mani, un viņam tā cerība ir daudz lielāka (Smejas.)... bet, jā (Starpsaucieni.)... kolēģi, pavisam nopietni. Es domāju, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija darīs savu darbu, bet tas būs darbs, lai izvērtētu izmaksas. Tas, ko Ainārs teica, tās izmaksas... un arī tas, ko Linda teica... Iedomājoties, ka viens metrs izmaksā tik, cik pensionārs saņem divos gados, tas šķiet neatbilstoši. Bet kāpēc tas tā ir? Tas ir jautājums, uz ko jāatbild parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Tā ka es atbalstu šādas komisijas izveidošanu un ceru uz tās rezultātiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds frakcijas vārdā – deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Jā, par šo "Rail Baltica" dzelzceļa līniju un tās vajadzību lēmums un visas izvēles ir izdarītas jau daudzus gadus iepriekš, un ir pieejamas dažādas ziņas no tā laika – varat paskatīties. Bija diezgan liels pretspars, un varam redzēt, kuri bija pret. Argumenti bija tādi: kam mums savienojums ar Rietumiem, mums ir ļoti labs savienojums ar... vairāk pat ar Austrumiem, ar Krieviju. Tagad, ja mums būtu šāda līnija, to novērtētu mūsu uzņēmēji, mūsu cilvēki, sabiedrība. Apstākļos, kad ekonomiskā sadarbība ar Krieviju nav iespējama, šī būtu papildu iespēja mūsu uzņēmējiem.

Tas laiks, kad es kļuvu par satiksmes ministru... Bija viena no pirmajām nedēļām, kad sasaucu visus pie galda un teicu: gribu saprast, kāda ir situācija ar šo projektu. Iesaistītās puses viena uz otru skatījās, bet pēc neilga laika, kad tika dots termiņš sagatavot pilnu informāciju, aina bija patiesi šokējoša. Tajā brīdī gribējās šos iesaistītos cilvēkus izmest pa logu vai iekaustīt. Projekti kavējās trīs līdz piecus gadus, zemju atsavināšana nenotika, valdīja tāda utopiska sajūta. Jau daudzus gadus bija zināms, ka Eiropas fondi neparedz atbalstu piegulošiem ceļiem, apkopes centriem, reģionālajām stacijām. Tas bija skaidri zināms iesaistītajām pusēm, bet man īsti nav skaidrs, kāpēc par to nerunāja tālāk.

Ko mums bija darīt? Mēs vācām informāciju, meklējām dažādus risinājumus. Atceros, ka gāju gan pie finanšu ministra – tas bija pagājušā gada sākums –, gan pie premjerministra un teicu: ir daudz sliktāk, nekā ir pamats domāt par šo situāciju. Sākotnējā aina par vajadzīgo finansējumu radikāli atšķīrās no tā, cik būtu nepieciešams. Pilsētā klīda leģendas, ka atbildīgie cilvēki par projekta īstenošanu ir gājuši pie ministra un teikuši, ka summa jau sākumā ir ievērojami lielāka, bet ministrs noteicis, ka tie divi miljardi uz papīra izskatās daudz labāk nekā reālā aina. Tā ka tas raksturo šo projektu jau no paša sākuma.

Runājot ar finanšu ministru... viņš palika bāls un šķirstīja lapas ar piedāvātajām izmaksām, kuras, jāteic, nebija precīzas, jo precīzas izmaksas iespējams pateikt tikai tad, kad ir projekti, kad ir skaidri zināms, ko un kā būvēs, bet šādi projekti kavējas un nav izstrādāti. Ābramas kundze minēja ziņas... projektu izstrāde ir bijusi Briškena kunga atbildība. Arī šobrīd es dzirdu, ka esošie līgumi tiks lauzti un tiks izsludināti jauni konkursi, un mēs zinām, cik ilgu laiku Latvijā prasa jaunu konkursu izsludināšana. Tas paņems daudzus gadus, un arī Briškena kā iesaistītā... "RB Rail" strādājoša cilvēka darbs bija rūpēties par šiem projektiem.

Jāteic, ir nedaudz smieklīgi skatīties, kā "PROGRESĪVIE" uz vēlēšanām gāja un izplatīja informāciju, ka viņu premjera kandidāts ir ilggadējs "RB Rail" līderis, bet šobrīd viņš distancējas un saka: es jau tur nekas īsti nebiju, es jau ziņnesis tikai. Tas nav nopietni.

Es atceros, ka kolēģiem valdībā teicu – ir nepieciešama visu ministriju iesaiste. Kolēģi skatījās un teica – ko mēs tur darīsim, tas jau Satiksmes ministrijas projekts! Tā ir bijusi ilgstošu gadu kļūda – uzskatīt, ka viena Satiksmes ministrija ar to spēj tikt galā. Redzam, ka viņi nav tikuši galā.

Mēs nodibinājām starpministriju darba grupu, kur dažādas ministrijas nāca kopā. Arī tur pirmās sēdes bija bālas. Atceros, sākumā teicu, ka varbūt Kariņa kungs būtu laba kandidatūra, lai uzņemtos vadīt komisiju, paņemtu jautājumu premjera paspārnē, lai panāktu, ka ir iespējams vienoties dažādiem ministriem, jo bieži vien ministri nevar vienoties un sasniegt rezultātu. Tad Kariņa kungs tā tēvišķi uzlika man roku uz pleca un teica: "Jāni Vitenberg, cīnies!" Pirmajā komisijā viņš pateica atklāšanas runu un devās prom. Pēc tam premjera iesaistes īsti nav bijis.

Man prieks, ka Siliņas kundze to ir aktualizējusi. Es zinu, cik viņai ir smagi, jo es viņā redzu izjūtas, kādas bija man, uzzinot par visām šīm projekta problēmām, tā ka... un es domāju, ar šo komisiju...

Varētu apvienot...?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Vitenbergs ... mums ir jāpalīdz premjerei visos līmeņos, arī Baltijas Asamblejas līmenī, tiekoties ar kolēģiem, tālāk cīnoties par papildu finansējumu, jo no budžeta līdzekļiem nav iespējams realizēt šādu projektu. Tas nav iespējams. Mums ir jārunā kopīgi Baltijas līmenī ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, ka ir nepieciešams pārskatīt finansējumu, jo, kā jau teicu, no paša sākuma bija virkne aktivitāšu, kam līdzekļi nebija paredzēti.

Es runāju ar Rīgas mēru Vilni Ķirsi. Jautāju – kā jūs plānojat pabeigt Rīgas staciju? Viņš uz mani skatās lielām acīm. Bet nekad nav runāts par to, ka... Eiropa no sākuma nebija paredzējusi finansēt dažādas aktivitātes.

Es redzu tiešām šo komisiju... jā, skatīsimies, kā situācija ir tik tālu nonākusi, bet ir ļoti svarīgi, ka mēs spējam meklēt risinājumus šeit, Saeimā. Līdz šim nav bijušas nekādas aktivitātes no ministra, ne grozījumi... Atceros, ka mēs virzījām... par zemes atsavināšanu, tad esošais ministrs kāpa tribīnē un kritizēja, bet tas bija rīks, kā iespējams atsavināt zemes, kad nav pabeigti projekti. Es domāju, mēs palīdzēsim ar normatīvo regulējumu, motivēsim iesaistītās puses braukt uz Briseli un cīnīties par finansējumu.

Galvenais – šķita, ka ir pārtraukta utopija, domāšana sapņainās kategorijās par "Rail Baltica" projektu. Iepriekšējais ministrs pirms manis Linkaita kungs... varat redzēt šo tvitera saraksti ar vienu no vadošajiem "Rail Baltica" projekta īstenotājiem, kur viņi sader... tviterī sader par to, ka Rīgas stacija un Rīgas lidosta būs savienota līdz 2022. gada beigām. Tad kādā pasakā šie cilvēki ir dzīvojuši līdz šim?!

Man likās, ka tas tika nolikts uz zemes. Bet nu jau atkal redzu... pamattrases atklāšanas pasākums Nacionālajā bibliotēkā – ir Ašeradena kungs, ir Briškena kungs, viņi viens otram rokās kā karstu kartupeli dod pamattrases atklāšanas būvniecības kapsulu nākamajām paaudzēm, bet ironija, ka nav, kur likt iekšā to kapsulu, jo pamattrasi nav sākts būvēt, jo nav projekta. Un viņi viens otram dod kapsulu, sabildējas... Kur viņi tālāk to glabā – nav zināms.

Tas pats arī, ko jau minēju, par to, ka (Starpsauciens: "Laiks!") vienā dienā viens...

Es, lūdzu, pabeigšu, tiešām pāris sekundes (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Vitenbergs. Nu labi, jā.

Bet – vienā dienā viņš ir līderis, otrā – viņš ir ziņnesis. Tas viss ir jābeidz.

Es tiešām ceru, ka šī komisija palīdzēs risināt jautājumus. Redzam, ka Kulberga kungs tiešām varētu būt labs vadītājs, jo īsā laikā ir iepazinies ar projektu, un es domāju, ka mēs varam palīdzēt.

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs!

J. Vitenbergs. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamie kolēģi! Ir divi ļoti sāpīgi jautājumi mūsu valstī. Tos apvieno viens vārds – "Baltic". Vienā gadījumā ir "airBaltic", otrā – "Rail Baltica". Viennozīmīgi "Rail Baltica" jautājumā ir jābūt izmeklēšanas komisijai.

Mūsu valsts ir tādā ekonomiskajā stāvoklī, ka mums ir jāglābj katrs cents, bet šeit mēs varam ar vienu, teiksim tā, pirksta pieskārienu iztērēt miljardus. Pašā sākumā es saku: man nav skaidrs, kam mums vajadzēja to savienojumu ar Rīgu, ar lidostu? Pats galvenais mērķis ir savienot Igauniju ar Lietuvu.

Kāda problēma bija sākumā? Pirmā pakāpe ir, pieņemsim, uzbūvēt centrālo termināli Salaspilī, un tad pa apvedceļu, lūdzu, jūs varat tikt līdz lidostai pusstundas laikā, tāpat arī līdz centram. Nekādu problēmu nav. Un tad, ja varētu atļauties piesaistīt vēl finansējumu un būtu nepieciešamība, mēs tālāk domātu, būvētu savienojumu ar Rīgu, ar lidostu. Kaut kā tā.

Kad vakar Dombura raidījumā Briškena kungam uzprasīja – kāpēc jūs nebūvējat to savienojumu, kāpēc jūs būvējat tieši Rīgu, viņš teica, ka nav būvatļaujas. Desmit gadus mēs jau būvējam, bet mums nav būvatļaujas. Nu kā tā var būt?

Viennozīmīgi izmeklēšanas komisijai jābūt pēc iespējas ātrāk. Šī problēma ir jārisina. Tas ir mūsu imidžs. Šī problēma jārisina konkrēti.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es arī pievienošos tiem, kas dzied dziesmu "Es ceru, ka kādreiz man vilciens būs".

Par "Rail Baltica" varu teikt, ka šis projekts ir devis ļoti daudz cerību politiķiem, ļoti lielu patosu, tādu kā lepnumu, kalpojis par izcilu instrumentu vēlēšanu reklāmām, kampaņām. Es atceros, tepat, Saeimā, no tribīnes ziņojumos vai Eiropas lietu komisijā, vai valdībā, vai debatēs, dažādās diskusijās tas tika piesaukts kā tāds liels sabiedrībai uzburts sapnis par to, ka šī valdība katrā konkrētajā brīdī strādā pie tik vērienīgā projekta, kas dos tik daudz iespēju cilvēkiem.

Šodien ir tāda patiesības diena, savā ziņā diezgan skumjš noskaņojums, jo balss visiem šeit, tribīnē, ir pieklusināta, tāda kautrīga, dažiem pat bailīga (Starpsauciens.), un tas ir pamatoti, jo mēs visi esam sapratuši. Arī pēc daudzajiem pieprasījumiem, ko APVIENOTAIS SARAKSTS ir sniedzis, lai iegūtu papildu informāciju. Tātad izmaksas, salīdzinot ar 2017. gadu, konkrēti Latvijai ir pieaugušas no 1,97 miljardiem līdz gandrīz 10 miljardiem eiro. Kur tam ņemt naudu, arī nav skaidrības.

Ir jāsaprot, ka no tāda savienojamības projekta tas ir kļuvis par Baltijas drošības, militārās loģistikas mugurkaulu. No šīs tribīnes un arī publiskajā telpā nu jau izskan aicinājumi (te vairāk jāskatās Šlesera kunga virzienā), vai vispār šāds projekts ir vajadzīgs, vai vispār tas ir jābūvē, varbūt jāatsakās. Bet, ņemot vērā to, ka tas ir militāras nozīmes stāsts, šis jautājums ir dubultsarežģīts.

Valsts kontroles ziņojums ir būtisks, tas atsedz ļoti daudz ne tikai no tā, kas ir Latvijas kontekstā, bet, sadarbojoties trim kontroles institūcijām Baltijas valstīs, ir iedots vismaz tāds vispārējs priekšstats. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Bergmaņa kungs, lūdzu...!

E. Smiltēns. Protams, izmeklēšanas komisijai būs liela loma, lai sabiedrībai iedotu lielāku skaidrību par to, kurš ir atbildīgs visā šajā stāstā.

Kas pārsteidz? Tas, ka šobrīd radikāli ir mainījusies retorika, šis patoss un šis lepnums, prieks stāstīt šo pasaku ir ticis nomainīts pret stāstiem par to, ka nekas nav bijis zināms, par to, ka ir noticis liels brīnums, atklājies, ka "Rail Baltica" trūkst naudas. Es ceru, ka "PROGRESĪVO" iekļaušanās valdībā... viņu vienīgā misija šajā valdībā nebūs uzņemties grēkāža lomu par šo projektu.

Ir cilvēki, kas šim visam ir bijuši tieši klāt, vismaz viņiem bija jābūt tieši klāt...

Lūdzu, apvienojiet debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Smiltēns. Šodien mēs lasām ziņu aģentūrā LETA. Tātad 13. jūnijs, Rīga. "Bijušais premjers, tagad Saeimas deputāts Krišjānis Kariņš (JAUNĀ VIENOTĪBA) viņa vadītās valdības laikā neesot bijis informēts par to, ka dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektā nepieciešams nacionālo valstu finansējums."

Kolēģi, šī nauda, pat no Eiropas piešķirtā, ir ar 85 procentu intensitāti, un, kā minimums, šiem 15 procentiem jābūt no valsts. Ja premjers to nezina un nav bijis informēts, tad ir jautājums, kā viņš vada valsti. Bet mēs skaidri varam redzēt, ka bijušais premjers nesaka taisnību. Ko liecina preses relīze "Rail Baltica" mājaslapā pagājušā gada 13. aprīlī? "Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 13. aprīlī, tikās ar "Rail Baltica" ieviesējiem un iepazinās ar projekta īstenošanas gaitu. Ministru prezidents apliecināja, ka finansējuma piesaistes jautājums ir apzināts un valdība strādās pie iespējamajiem risinājumiem. Šobrīd ir svarīgi nodrošināt Eiropas Savienības finansējuma pilnīgu apguvi, bet paralēli jāmeklē risinājumi finanšu plūsmas nepārtrauktībai.

Tas arī bijis viens no galvenajiem jautājumiem, ko Krišjānis Kariņš šodien pārrunāja, tiekoties ar satiksmes ministru Jāni Vitenbergu."

Es ļoti aicinu... Krišjānis Kariņš šodien ir Saeimas deputāts... es tiešām aicinu nevis meklēt vainīgo, bet – lai mazliet "izlietu" skaidrību šeit, tribīnē, par to, kas ir bijis zināms, kādā veidā premjers bija plānojis uzraudzīt to visu un kā tam visam attīstīties... nākt Krišjānim Kariņam tribīnē un teikt arī savu vārdu, aizstāvēt savu pozīciju, nedarīt to tikai šīs izmeklēšanas komisijas sēdēs, bet nākt izstāstīt un paskaidrot.

Jautājums būt vai nebūt "Rail Baltica", manuprāt, ir jānoņem no dienaskārtības. Vismaz saprātīgi domājošiem politiķiem skaidrs, ka tam ir jābūt. Arī APVIENOTAIS SARAKSTS uzskata, ka "Rail Baltica" projektam ir jābūt dažādu apsvērumu dēļ – ne tikai ekonomisko interešu labad, bet tas ir arī mūsu drošības mugurkauls. Kā to panākt – tam ir jābūt papildu uzdevumam šai izmeklēšanas komisijai, kurai papildus tam, lai noskaidrotu, kas ir noticis, jādod savas idejas, priekšlikumi un redzējums, kādā veidā šim projektam tapt.

Es novēlu veiksmi izmeklēšanas komisijas deputātiem šajā ļoti atbildīgajā un sarežģītajā darbā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas "Par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu, lai lēmumi tiktu pieņemti caurredzami un savlaicīgi, kā arī ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu" iecelšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Paziņojumi.

Viens svarīgs paziņojums. Šajā pārtraukumā tiek sasaukta Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēde, tādēļ ka mums ir jānosaka termiņš, līdz kuram var pieteikties uz šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, un arī dalībnieku skaits.

Tūlīt, pulksten 17.00, sāksies pārtraukums – līdz pulksten 17.30.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija, vārds deputātam Oļegam Burovam paziņojuma nolasīšanai.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi, kā arī Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretār Rajeva kungs! Aicinu uz komisijas sēdi komisijas telpās. Tūlīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 15 deputāti: Artūrs Butāns, Svetlana Čulkova, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Juris Jakovins, Zanda Kalniņa-Lukaševica (Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: "Šeit!")... O! Ar atgriešanos!... Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Vilis Krištopans, Māris Kučinskis, Valdis Maslovskis, Jānis Reirs, Uģis Rotbergs, Juris Viļums un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, gaidu uz Saeimas Prezidija un Frakciju padomes sēdi pulksten 17.05. Lūdzu, nepazūdiet! (Pauze.)

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriezieties Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Andris Kulbergs, Raimonds Bergmanis, Māris Sprindžuks, Edvards Smiltēns, Aiva Vīksna, Juris Viļums, Česlavs Batņa, Māris Kučinskis, Edgars Putra un Edgars Tavars iesnieguši pieprasījumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei "Par trešo valstu autovadītāju pārkāpumiem ceļu satiksmē".

Vārds deputātam Andrim Kulbergam motivācijai.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Neatliek citi varianti kā iesniegt šo pieprasījumu. Ja atceraties, pagājušā gada oktobrī caur Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju mēs iesniedzām, arī skatījām liegumu Baltkrievijas un Krievijas autovadītājiem pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Toreiz pieņēma lēmumu, ka diemžēl tikai Krievijas autovadītāji nevarēs pārvietoties vienkārši pa mūsu ceļiem. Toreiz bija liels jautājums par to, ka visi šie trešo valstu pilsoņi būtiski pārkāpj satiksmes noteikumus. Ir uzkrājies milzīgs – milzīgs! – skaits... tikai fotoradaros, tikai tehniskajos līdzekļos ir fiksēts 101 tūkstotis pārkāpumu, arī parkošanās – 1823. Mums ir dati tikai līdz 2023. gada maijam, svaigākie dati vēl nav iedoti. Nenomaksātie sodi ir vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā.

Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā lūdzām... prasījām Tieslietu ministrijai atbildīgi iesniegt risinājumu, kādā veidā izbeigt to, ka visi šie cilvēki izbēg no soda nomaksas, lai viņi tiek saukti pie atbildības un šie vēsturiskie sodi arīdzan tiek piedzīti. Rodas nevienlīdzīga situācija – mūsu autovadītāji nevar izbēgt ne no viena soda, tiesu izpildītāji automātiski ķeras jebkuram klāt, bet šie, lūk, var pārvietoties, nemaksāt, jo tie ir trešās valsts pilsoņi, kam netiekam klāt.

Mēs prasījām stādīt priekšā risinājumu 31. decembrī. Līdz šim šī risinājuma nav. Tikko uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju ir atnācis... tas ir risinājuma "izstrādājums". Tieslietu ministrijai uzdots arī administratīvo sodu likumu... kur šobrīd, kā mums apgalvoja, vecos sodus praktiski nevar piedzīt, jo, izrādās, ir noilgums, un tas nozīmē, ka viņus nevar aiztikt, kaut gan citās valstīs šāda noilguma nav. Policisti pateica, ka viņi nespēj šādu sistēmu pat administrēt, jo viņiem nav datu apmaiņas, arī uz robežas nav datu apmaiņas par sodiem, arī vīzu izsniegšanas mirklī nav. Ieviešot šādu risinājumu, kāds tas ir šobrīd, tas praktiski vispār nestrādās, jau tagad... uzreiz ir skaidrs.

Mēs gribam tieslietu ministrei prasīt konkrētus jautājumus: kāpēc, kādā veidā Latvijas pilsoņi ir nevienlīdzīgāki, salīdzinot ar trešo valstu pilsoņiem, kas var nihilistiski pārkāpt mūsu noteikumus? Tāpēc ir šis pieprasījums.

Lūdzu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Sadaļa "Pieprasījumu komisijas atzinums".

Deputātu Māra Kučinska, Aivas Vīksnas, Ingmāra Līdakas, Māra Sprindžuka, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Jura Viļuma, Lindas Matisones, Andra Kulberga, Laura Lizbovska pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par situāciju Valsts policijā, kas saistīta ar policistu trūkumu un likumā noteikto funkciju pilnvērtīgu realizāciju".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šo pieprasījumu Pieprasījumu komisija ir izskatījusi šī gada 5. jūnija sēdē, pirms tam saņēmusi iekšlietu ministra Riharda Kozlovska paskaidrojumus, kurš ir Ministru prezidentes deleģēts sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem. Pieprasījums tika izskatīts, klātesot iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

Ņemot vērā pieprasījumā izklāstītos apstākļus, kas attiecas uz turpmāko iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma nodrošinājumu, no iekšlietu ministra mēs saņēmām apliecinājumu nozares prioritātei turpmākajās budžeta sarunās un tā veidošanas procesā. Tāpat šobrīd ir jāatzīst, ka paredzētā iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojuma reforma, kas paredz būtisku tā pieaugumu, ir atkarīga no kopējās budžeta situācijas. Jebkurā gadījumā Saeima skatīs iespējamos risinājumus, prioritāri palielinot iekšlietu sistēmas darbinieku atalgojumus... protams, kopumā ar budžetu. Bet labās gribas apliecinājums tam, ka tas notiks, no iekšlietu ministra tika saņemts.

Ņemot vērā visus šos apstākļus, Pieprasījumu komisija atzina, ka pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS sagatavoja šo pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai, lai gūtu atbildi par to, kāda ir valdības reālā rīcība, lai palīdzētu iekšlietu struktūras darbiniekiem.

APVIENOTAIS SARAKSTS ļoti labi apzinās sistemātiskās un ilgstošās problēmas iekšlietu struktūrā, to, ka glābējiem un policistiem ir katastrofāls neaizpildīto vakanču... trūkums. Tam trūkst resursu. Ir policijas iecirkņi, kur trūkst vairāk nekā 50 procentu darbinieku. Ja vienam atbildīgajam izmeklētājam ir līdz 800 krimināllietām, par kādu rezultātu mēs spējam vispār domāt? Šie jautājumi attiecīgi arī bija uzdoti Ministru prezidentei – par kopīgo valdības prioritāti, lai iekšlietu struktūrās, tai skaitā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, cilvēki būtu motivēti strādāt un saņemt pienācīgu atalgojumu.

Skaidrs, to nevar izdarīt vienā dienā, skaidrs, ka ar burvju nūjiņu trūkstošos 250 miljonus neviens nevar sameklēt, ir jābūt kopīgam valdības un visa parlamenta darbam, lai šo resursu uzliktu par pietiekami augstu prioritāti. Domāju, ka šis laiks, kad jau ilgstoši ir ļoti nopietnas problēmas un trauksmes zvani skan pie mūsu ārējās robežas, iekšējās drošības... speciālistiem, tai skaitā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem, ir jābūt pieejamiem un motivētiem, augsti motivētiem veikt savu darbu. Iekšējā drošība ir mūsu visu valsts kopīgā prioritāte, un tā nevar būt tikai uz papīra.

Skaidrs, ka iekšlietu ministrs atbildīgajā komisijā ļoti vispārīgās frāzēs sniedza atbildi. Galvenā atbilde bija tā, ko Ministru prezidente šodien ziņoja savā ziņojumā Saeimai par padarīto un iecerēto, 12. lapaspusē mēs varam lasīt, ka... ir diezgan skaidri teikts: "Viena no valdības prioritātēm ir panākt taisnīgu, caurspīdīgu, konkurētspējīgu un uz profesionālu izaugsmi motivētu atlīdzības sistēmu iekšlietu dienesta amatpersonām. Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi informatīvā ziņojuma "Par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēmas pilnveidošanu" projektu, kas tiks vērtēts atbilstoši valsts budžeta iespējām."

Kolēģi, mēs varam uzrakstīt ļoti daudz ko un ļoti skaisti un atnākt uz komisiju, un apstiprināt – jā, tā ir viena ministra prioritāte, vērtēsim līdz ar budžeta iespējām –, redzot, ka inflācijas procesi valstī, to apkarošana, Eiropas Centrālās bankas palīdzība atstāj acīmredzamu ietekmi arī uz valsts budžetu. Mēs taču visi ļoti labi apzināmies, ka nākamais valsts gada budžets, ja turpināsim... nepārskatīsim kopīgās prioritātes, būs ļoti... smags, bet, es domāju, mums visiem ir jāsaprot, ka iekšējai drošībai ir jābūt daudz augstākai prioritātei, nekā tas ir šobrīd.

Pie esošās atalgojuma sistēmas mēs iekšējo drošību valstī garantēt nevaram. Miera laikos vēl kaut kā iespējams. Pie vismazākā papildu satricinājuma mums ir nepārvaramas problēmas. Ja nesāksim ar primitīvu lietu, kā iekšlietu sistēmas darbinieku vakanču aizpildīšana un cieņpilns atalgojums (tai skaitā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām), uz krīzes pārvarēšanas sistēmu varam pat necerēt. Summas nav mazas.

Mēs vēršam uzmanību, ka jau šobrīd visiem ir jāliek kopā savi plāni, kā mēs šo problēmu kopīgi risināsim. APVIENOTAIS SARAKSTS aicina atbalstīt šo priekšlikumu... un noteikti šo problēmu... nevis atbilstoši budžeta vajadzībām, bet uzlikt kā prioritāti, kas mums kopīgi ir jāpanāk. Pielāgojam savas pārējās vajadzības. Iekšējā un ārējā drošība stāv pāri visam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par situāciju Valsts policijā, kas saistīta ar policistu trūkumu un likumā noteikto funkciju pilnvērtīgu realizāciju"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 44, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 22. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 22. darba kārtības punkta. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā pirms 22. darba kārtības punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā ir iekļauts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 22. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 22. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā". Komisija lūdz likumprojektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms 22. darba kārtības punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā" izstrādāts, lai precizētu Augstskolu likuma 56. un 58. panta daļas pēc Satversmes tiesas 2023. gada 28. jūnija sprieduma.

Komisijā ir uzklausīts Rektoru padomes, Augstākās izglītības padomes un Latvijas Studentu apvienības viedoklis. Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, likumdevējam līdz 2024. gada 1. jūlijam ir jāpieņem jauns tiesiskais regulējums attiecībā uz studiju programmas īstenošanas valodu, citādi pēc šībrīža regulējuma iespējas īstenot studiju programmu svešvalodā nebūs vispār.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumā norādīto, ir izstrādāts likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā".

Pirmkārt, grozījumi 56. panta trešajā daļā paredz, ka valsts valodā īstenotas studiju programmas daļas apjomu, kuru drīkst īstenot kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā, noteiks valsts augstākās izglītības standarts.

Otrkārt, Augstskolu likuma 56. panta ceturtajā daļā paredzēts noteikt četrus nosacījumus, no kuriem kādam jāizpildās, lai studiju programmu varētu īstenot kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Šie nosacījumi jums ir redzami darba dokumentos, tāpēc sīkāk tos neuzskaitīšu.

Treškārt, 56. panta piektā daļa paredz, ka studiju programmu var īstenot svešvalodā, ja tas nepieciešams studiju programmas mērķu un studiju rezultātu sasniegšanai attiecīgās valodas un kultūras studijās.

Ceturtkārt, likumprojekts paredz pārejas periodu, lai augstskolas pielāgotos jaunajiem nosacījumiem par studiju programmu īstenošanu.

Ievērojot to, ka Satversmes tiesā apstrīdētās normas spēku zaudē ar 2024. gada 1. jūliju, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" (Nr. 619/Lp14) un atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vispirms balsojam par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Zariņa-Stūre. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Protams, žēl, ka mums kārtējo reizi jautājums ir jārisina steidzamības kārtībā, jo Satversmes tiesas spriedums bija visai sen.

Ja pēc būtības – runa ir par to, kādā apmērā augstskolās studiju procesā var lietot citas valodas. Iepriekš mēs daudz diskutējām par to, cik ir vai nav vienotas Baltijas valstis "Rail Baltica" projektā. Mēs daudz esam runājuši par Baltijas augstākās izglītības un zinātnes telpas vienotību. Igaunijā nav ierobežojumu valodu lietošanai augstākajā izglītībā. Lietuvā maģistra un doktora studiju līmenī nav ierobežojumu valodu lietošanai augstākajā izglītībā.

Pagājušajā nedēļā, kad Tartu notika Baltijas Asamblejas Izglītības, zinātnes un kultūras komitejas sēde, šo jautājumu pārrunājām ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem. Kad es jautāju Viļņas Universitātes bijušajam rektoram Arvīdam Žurauskam par to, kā Lietuvā tiek nodrošināta valsts valodas lietošana zinātnē, lai nepazaudētu terminoloģijas veidošanu, atbilde bija tāda: Lietuvas valdība finansē zinātnisko izdevumu izdošanu lietuviešu valodā, lai veidotu un uzturētu zinātnisko terminoloģiju, bet nekādā veidā neierobežo valodu lietošanu.

Es lūdzu par šīm lietām aizdomāties, jo mēs tiešām atkal krītam ārā no Baltijas valstu konteksta ar to, ka tagad būs tikai 30 procenti... iepriekšējo 20... vietā, nevis pilnīgi brīvs valodu lietojums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Zariņa-Stūre. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 92. panta trešo daļu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija aicina Saeimu izskatīt likumprojektu uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ministru kabinets ir sagatavojis piecu likumprojektu paketi, un galvenais likumprojekts ir "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā".

Likumprojekta mērķis – nodalīt kompetences starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi kā Vēlētāju reģistra pārzini un Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kura no šī gada 1. septembra būs Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pārzinis.

Komisijā šis jautājums ir izskatīts.

Lūgums balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Lūgums noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 18. jūnijs pulksten 14.00, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – Saeimas 20. jūnija sēdē, pēc nedēļas.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ņemot vērā, ka es jau pamatoju... par visiem likumprojektiem... lūdzu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. jūnijs pulksten 14.00, un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 20. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, lūdzu balsot par steidzamības noteikšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. jūnijs pulksten 14.00, un izskatīšana otrajā lasījumā – 20. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Analoģiski – lūgums atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. jūnijs pulksten 14.00, un izskatīšana otrajā lasījumā – 20. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi, aicinu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

O. Burovs. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

O. Burovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. jūnijs pulksten 14.00, un izskatīšana otrajā lasījumā – 20. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ir iesniegti 95 priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labvakar, cienījamie kolēģi! (Smiekli.) Likumprojekts ir sagatavots izskatīšanai. Komisijas vārdā gribu pateikt dažus vārdus par tā izskatīšanas gaitu komisijas sēdēs.

Mums notika vairākas komisijas sēdes vairāku stundu garumā. Savu viedokli tika uzaicināti sniegt kā pašvaldību vadītāji, tā pašvaldību deputāti, opozīcijas deputāti, arī iedzīvotāji.

Ja apkopotu visus viedokļus... tie sadalās. Daži uzskata, ka likuma grozījumus vajadzētu pieņemt tikai par Varakļāniem – ko sagatavoja Ministru kabinets. Izvērtējumu veikt tā, kā šobrīd ir uzrakstīts likumā, – 2026. gadā. Citi ir ne mazāk aktīvi – uzskata, ka likums ir brāķis un vajadzētu reformu, teiksim, reformēt. To mēs redzam balsojumu rezultātos par vairākiem jautājumiem. Visvairāk diskusijas notiek par valstspilsētām. Es gribu vērst jūsu uzmanību uz diviem momentiem.

Pirmkārt, kad komisijas sēdē piedalījās valstspilsētu vadītāji un piegulošo novadu vadītāji, katrs no viņiem viennozīmīgi izteicās par to, ka nekādā gadījumā nevēlas apvienošanu 2029. gadā. Tas ir viens, un faktiski par to arī ir izteikušies iedzīvotāji.

Otrs. Pirms nedēļas komisijā ar balsu vairākumu pieņēmām konceptuālu lēmumu, ka atbalstām valstspilsētu un piegulošo novadu neapvienošanu, bet aizvakar un iepriekšējā dienā notika balsojums par lielāko daļu no priekšlikumiem, un lielākā daļa no priekšlikumiem nebija atbalstīti gandrīz ar tādu rezultātu – no 11 komisijas locekļiem piedalās 10, un balsis sadalījās tā: pieci "par", pieci – "pret" vai "atturas". Pēc atkārtota balsojuma – tas pats, un sakarā ar to lēmumi nav pieņemti.

Tie bija ievadvārdi. Tagad aicinu strādāt ar tabulu. Sākam ar 1. priekšlikumu.

1. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Piedāvāts papildināt ar vārdiem "sadarbības teritorijas". Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, tāpēc ka šī norma ir pārejas noteikumos un sadarbība paredzēta citos normatīvajos aktos. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies, Šlesera kungs.

Uzreiz pateikšu – 2., 3. un 4. priekšlikums faktiski runā par kritērijiem, un konkrēti 2. priekšlikums – deputāta Sprindžuka priekšlikums – par to, ka tie ir jauni kritēriji, mainot līdzšinējo kārtību. Ņemot vērā, ka likumu mēs šodien pieņemam steidzamības kārtībā... un uzreiz gribu atgādināt, ka steidzamības kārtībā tas tiek pieņemts tikai tāpēc, ka līdz pašvaldību vēlēšanām atlicis nedaudz mazāk nekā gads, tāpēc pamatoti izvērtēt visus kritērijus nebija iespējams. Tāpēc arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie deputāti! Jā, deputāti tiešām daudz strādāja un nonāca pie secinājuma, ka kritēriji, uz kuriem bija balstīta reforma... kuri arī tika izņemti no likuma... kāpēc tika izņemti? Jo tika izveidoti vairāki novadi, kuri neatbilst šiem kritērijiem. Faktiski šie kritēriji ir maldinoši – neatbilst lietu kārtībai un loģikai. Minēšu piemēru. Jēdziens "reģionālais attīstības centrs" nefigurē nevienā likumā, nav tādas definīcijas, bet tas figurē vairākos plānošanas dokumentos. Tas tapa 2010. gadā, kad vajadzēja vienu struktūrfondu programmu nodalīt tieši bijušajiem rajonu centriem. Tajā laikā bija 119 pašvaldības.

Tātad Pūce un Plešs, reformas autori, domāja visādu veidu risinājumus, kā sadzīt maisos jeb aplokos dažādas pašvaldības. Viena no šīm pazīmēm bija reģionālās attīstības centrs. Tā, piemēram, tika izdomāts, ka Pierīgas pašvaldībām šāda centra nav. Neskatoties uz to, ka, piemēram, Salaspilī ir 17 tūkstoši iedzīvotāju un tā ir spēcīga pašvaldība, Latvijas mērogam liela pilsēta ar dinamisku attīstību... tātad arī pēc reformas Salaspils nav reģionālās attīstības centrs, bet, piemēram, Līvāni ar septiņiem tūkstošiem iedzīvotāju vai Valka – ir. Tātad tas tikai parāda, ka šie kritēriji īsti neatbilst nevienai juridiskajai definīcijai, jo tur nav loģikas.

Otra lieta ir iedzīvotāju skaits kā kritērijs. Reformas anotācijā bija noteikts, ka Pierīgas novados jābūt vismaz 15 tūkstošiem cilvēku, savukārt citos reģionos un novados – 10 tūkstošiem iedzīvotāju. Dīvaini, jo mēs ļoti labi saprotam finanšu loģiku. Tātad, lai izpildītu pašvaldības autonomās funkcijas, ir vajadzīgs noteikts budžets, un patiesībā šai proporcijai būtu jābūt otrādai, jo Pierīgas pašvaldību ienākumu līmenis ir par trešdaļu augstāks, tātad Pierīgas pašvaldības varētu būt mazākas nekā izretinātās lauku pašvaldības, lai izpildītu to pašu funkciju apjomu, kā arī teritorija ir mazāka.

Līdz ar to mēs uzskatījām, ka šis kritērijs īsti loģiski nedarbojas, bet, lai veidotos lietu kārtība pašvaldībām, kuras nākotnē (jebkurā demokrātiskā valstī) var dalīties, mainīt robežas, kuru iedzīvotāji var nobalsot par piederību pie vienas vai otras teritorijas, tomēr būtu jāpieturas pie kaut kādiem kritērijiem.

Es piedāvāju risinājumu – noteikt likumā, ka valstspilsētas pašvaldības teritorijā ir ne mazāk kā 20 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju, balstoties uz to, ka šobrīd atsevišķi esošajā mazākajā valstspilsētas pašvaldībā – Rēzeknē – ir 26 tūkstoši iedzīvotāju un divās apvienotajās valstspilsētas pašvaldībās: Ogrē – 22 tūkstoši, Jēkabpilī – 21 tūkstotis iedzīvotāju. Tātad ar mazu rezervīti uz leju – 20 tūkstoši būtu tas kritērijs.

Savukārt Latvijas mazākais novads – Valka – šobrīd ir ar 7,5 tūkstošiem iedzīvotāju, kas arī neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Līdz ar to, nosakot mazu rezervīti uz apakšu, lai atbilstu faktam šis kritērijs, mēs pasakām, ka Latvijas mazākajai pašvaldībai nebūtu jābūt mazākai kā septiņi tūkstoši iedzīvotāju...

Aicinu deputātus atbalstīt šo skaitlisko kritēriju, tāpēc ka vēlāk, kad mums būs jābalso par novadiem, būs ļoti būtiski balstīties kritērijos, bet, kā jau minēju, šobrīd likumā kritēriju faktiski nav. Līdz ar to kārtība, ko noteic Ministru kabineta noteikumi Nr. 386, ka iedzīvotāju kopienām no 2025. gada jūlija ir iespēja pieteikt savu interesi grozīt robežas un izvēlēties piederēt pie viena vai otra novada, būtībā sadursies ar jautājumu – kādam būtu jābūt iedzīvotāju skaitam –, jo neizbēgami jebkuru robežu izmaiņas nozīmē iedzīvotāju skaita izmaiņas. Lai būtu konsekvence, ir jāpieturas pie kaut kā. Tātad šie kritēriji ir balstīti uz faktiem, uz reāli Latvijas esošajām pašvaldībām.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 36, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

3. – ZZS frakcijas priekšlikums. Tas ir analoģisks... par kritērijiem. Es jau pamatoju, ka kritērijus steidzamības kārtībā nevar normāli izskatīt. Tāda pozīcija ir ne tikai Ministru kabinetam, bet arī Juridiskajam birojam.

Lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Analoģiski... Par kritērijiem...

Lūgums neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Par sadarbības teritorijām. Es jau teicu. Mēs neatbalstījām 1. priekšlikumu, kurā rakstītas sadarbības teritorijas. Šis priekšlikums... analoģiskais... tas faktiski paredz pārcelt no citiem dokumentiem... Tāpēc komisija nolēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Jā, paldies, godātie kolēģi! 1. priekšlikums varbūt nebija gluži analoģisks, 1. priekšlikums paredzēja II nodaļas nosaukumā ietvert vārdus "sadarbības teritorijas", bet šis priekšlikums, 5. priekšlikums, ko ir iesniedzis APVIENOTAIS SARAKSTS, ir kontekstā ar valstspilsētu neapvienošanu ar blakus piegulošiem novadiem. Ir vēl vairāki priekšlikumi, kas ar to saistīti.

Priekšlikums ir viens pret vienu ņemts no pārejas noteikumu piedāvājuma par "sadarbības teritoriju" definīciju... neapvienojamām... valstspilsētām, lai, mūsuprāt, novērstu iespējamos satversmības riskus, un paredz sadarbību ar nosacījumu, ja netiek apvienoti... sadarboties gan civilās aizsardzības jautājumos, gan citos savstarpēji pārklājošu vai saistītu funkciju izpildes jautājumos. Tas, mūsuprāt, ir ļoti būtiski. Ja neapvieno lielās valstspilsētas ar blakus esošajiem novadiem, tad šī sadarbība turpinās. Kā, piemēram, mēs ļoti labi apzināmies civilās aizsardzības noteikumus un citas lietas (transports un vairāki jautājumi), kur ir jāsadarbojas valstspilsētām ar blakus esošajiem novadiem, jo šī norma, kas bija paredzēta pārejas noteikumos, šobrīd jau ir spēkā līdz brīdim, kamēr oficiāli ar 2029. gadu valstspilsētas tiks apvienotas ar blakus esošajiem novadiem. Mēs piedāvājam to, ka neapvienošanas gadījumā šī sadarbība likumā ir paredzēta nevis kā terminēta, bet pastāvīga norma.

Aicinām atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu... Balsosim... Es ļoti atvainojos.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, turpinot debates par kritērijiem, šis ir pats būtiskākais kritērijs, kurš diemžēl neatrada sev vietu iepriekšējā likumā, jo faktiski galvenais mērķis, veidojot lielākas pašvaldības, ir izveidot sadarbību, sadarbības teritorijas pašvaldību starpā (tāpēc ka pašvaldības ir mazākas, lielākas, ir lielas pilsētas, pat brīvpilsētas) un arī sadarbību ar ministrijām un citām valsts iestādēm. Kāpēc? Tāpēc, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, ļoti daudzas ministrijas un iestādes sāk pārskatīt pakalpojumu tīklu. Izglītība, pasts, veselība, droši vien arī sociālie pakalpojumi... Nav uzbūvēts adekvāts civilās aizsardzības tīkls. Es varētu turpināt. Netērēsim laiku!

Būtība ir ielikt pamatu tam, ka lielās pilsētas sadarbojas ar piegulošajiem novadiem. Tālāk, atrisinot šo jautājumu Reģionālās attīstības likumā, mēs varētu paplašināt tvērumu, ka nacionālas nozīmes centri – tādi kā Valmiera, Jelgava, Liepāja, Ventspils, Rēzekne un Daugavpils – varētu uzņemties šefību, atbildību par dialoga organizēšanu ar ministrijām. Tas ir ļoti būtiski, lai mēs virzītos uz priekšu, lai mums neietu tā kā ar skolu tīkla reformu, kas ir iegājusi strupceļā... pārlikt uz 2026. gadu, jo citas ministrijas nav gatavas investīcijām ceļos, autobusos un tā tālāk. Šis ir pats, pats būtiskākais princips.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

O. Burovs. Komisijas vārdā varu pateikt, ka patiešām tās sadarbības teritorijas ir citos likumos, citos normatīvajos dokumentos, un vairākas reizes pašvaldību vadītāji komisijas sēdes laikā ir stāstījuši, ka reāli sadarbība notiek. Tai pašā laikā, ja šeit mēs rakstām reāli, tad vajadzētu rakstīt konkrētu darbību ar konkrētu naudu – ne morāli palīdzēt, bet materiāli. Nu, to mēs neesam gatavi šobrīd, kā jau teicu, steidzamības kārtībā uzrakstīt.

Lūgums neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 35, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Tagad tālāk pārejas noteikumi.

6. – ministres Bērziņas kundzes priekšlikums. Tas jau ir izdarīts līdz 2023. gada 30. septembrim. Atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – deputātes D. Mieriņas priekšlikums. Nav atbalstīts sakarā ar to, ka priekšlikums saistīts ar novadu teritorijas sadalīšanu (jūs redzat pēc teksta).

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 34, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Runājot par 8. – ZZS frakcijas priekšlikumu un analoģisku nākamo 9. – apvienotĀ saraksta priekšlikumu, komisija neatbalstīja priekšlikumu sakarā ar to, ka daļa ir izpildīta. Jūs varat tekstā... no 2021. gada līdz 2022. gadam un no 2022. gada līdz šodienai. Šeit ir rakstīts līdz 2029. gadam. Tā ir rīcība pēc 2021. gada, tā ir, teiksim, tāda reformas vēsturiskā norma. Tai pašā laikā tie, kas domā atbalstīt valstspilsētas neapvienošanu ar... nu, es gribu vērst uzmanību, ka šeit ir paredzēta rīcība pēc 2029. gada. Komisija pieņēma lēmumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 4, atturas – 8. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Es uzreiz komisijas vārdā pateikšu, ka šis priekšlikums ir atbalstīts, neskatoties uz dažiem varbūt... Tas nav nekas traģisks, un tas nav pretrunā – vai tas būs atbalstīts vai neatbalstīts.

10. – deputāta Jurēvica priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 9. priekšlikums.

O. Burovs. 9. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisija neatbalstīja, bet tas ir analoģisks tikko atbalstītajam priekšlikumam.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Nav jābalso, tas ir atbalstīts.

O. Burovs. Tad nevajadzēja runāt par 9.?

10. – Jurēvica kunga priekšlikums. Papildināts teikums ar vārdiem "izvērtējums par Rīgas metropoles sadarbības un attīstības scenārijiem un". Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 10. – Jurēvica priekšlikums. Atbalstīts.

O. Burovs. Es tikai gribu pateikt, ka komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, es atbalstīšu šo priekšlikumu un aicinu arī jūs to atbalstīt. Es tikai gribēju pateikt, ka būtu ļoti labi, ja mēs jau šogad būtu izpildījuši to, ko iepriekšējā valdība bija ierakstījusi valdības deklarācijā, proti, šogad uzsākt starpvērtējumu un RAIM sistēmā izveidot iespēju mērīt datos, kā izskatās jaunās pašvaldības. Diemžēl jaunā valdība, Siliņas valdība, izņēma no budžeta ārā ļoti nelielas summas, lai atjaunotu pieeju šiem datiem. Tātad ir vēlme neredzēt datus, kā sokas jaunajām pašvaldībām.

Bet es atbalstu to, ka vajag redzēt, kas notiek Rīgā, Pierīgā, un vajadzētu redzēt arī citu reģionu griezumā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. un 12. priekšlikums. Tie ir analoģiski. 11. – ZZS frakcijas priekšlikums, 12. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisija neatbalstīja priekšlikumu, ņemot vērā, ka tā ir vēsturiska norma un uzdevums ir izpildīts. Lai paliek vēsturiskā atmiņā. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 35, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Analoģiski nav atbalstīts 12. priekšlikums.

13. – deputāta Viļuma priekšlikums. Skar Varakļānu pagastu un pilsētu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Sveiciens vēlreiz, kolēģi! Šis priekšlikums ir par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. Gatavojot šo likumprojektu, kā saistītie tika aplūkoti dažādi normatīvie akti, taču nav aplūkoti tādi likumi kā Latvijas Republikas Satversme, Saeimas vēlēšanu likums, Latviešu vēsturisko zemju likums, kas ir stājies spēkā 2021. gada 1. jūlijā.

Satversmes 3. pants atzīst Latgali kā Latvijas valsts teritoriju sastādošu vienību, un Saeimas vēlēšanu likuma 7. pants kā vienu no pieciem Saeimas vēlēšanu apgabaliem nosaka Latgali. Kā tas ir norādīts Satversmes 7. panta komentāros, vēlēšanu apgabali Saeimas vēlēšanu likumā ir noteikti atbilstoši Latvijas vēsturiski etnogrāfisko apgabalu robežām un šajā pantā vēlēšanu apgabalu veidošanā ietvēra teritoriālo piesaisti attiecībā uz latviešu vēsturiski apdzīvotajām zemēm. Tādēļ ir jāņem vērā Latviešu vēsturisko zemju likums, kas detalizē Latvijas Republikas Satversmes 3. pantu, precīzi aprakstot latviešu vēsturisko zemju tvērumu, līdz ar to Varakļānu novada piederība Latgales vēlēšanu apgabalam atbilstu Satversmes 7. pantam.

Latviešu vēsturisko zemju likuma preambulas ceturtā daļa noteic, ka latviešu vēsturisko zemju saskares līnijas ir ņemamas vērā valstslietās. 4. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka, īstenojot valsts un pašvaldību tīklojumu, ir jāņem vērā vēsturisko zemju saskares līnijas. Citiem vārdiem – ja nav skaidra cita pamatojuma, ir jāņem vērā, kurā vēsturiskajā zemē šī teritorija atrodas, un mēs visi ļoti labi apzināmies, ka Varakļāni atrodas Latgalē.

Saskaņā ar Latviešu vēsturisko zemju likuma 2. panta pirmo daļu, 3. panta otro daļu un likuma 1. pielikumu ir noteikta pilsētu un pagastu piederība latviešu vēsturiskajām zemēm.

Tā kā šobrīd Saeima ar Latviešu vēsturisko zemju likumu pati ir sniegusi skaidrojumu par Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem... Vidzeme, Latgale, Kurzeme, Zemgale un Sēlija... taču šobrīd, lemjot par Varakļānu administratīvi teritoriālo piederību, tiek lemts arī par Saeimas vēlēšanu apgabaliem. Latviešu vēsturisko zemju likums skaidri nosaka arī pašvaldību pienākumu sekmēt latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, un šo pienākumu nav iespējams realizēt, ja Varakļānu novads atradīsies ārpus Latgales. Varakļānu novadam, esot iekļautam Madonas novadā, būs ļoti grūti izpildīt šajā likumā pašvaldībām uzliktos pienākumus.

Likuma anotācijā nav doti argumenti, kāpēc tiek ignorēta Varakļānu novada vēsturiskā piederība Latgalei un Rēzeknes apriņķim Latvijas kā valsts vēsturiskajā izveidē, ko atzinusi Satversmes tiesa 2007. gada 29. novembra robežlīgumu lietā. Varakļānu iekļaušanai Madonas novadā (atzīsimies, tas notika Padomju Savienības laikā) nav jelkāda racionāla pamatojuma. Vai tiešām šī brīža ģeopolitiskajā situācijā nav vēlmes turpināt iesākto?

Visbeidzot. Mēs visi apzināmies, kas ir Latgales kongress, tā ir Latgales elite, latgalieši, kas iestājas par Latgales attīstību, un es atgādināšu – 2022. gadā Latgales kongresā pieņemtās rezolūcijas 3. panta 2. punkts nosaka: "Varakļānu novadu iekļaut Latgales plānošanas reģionā, Latgales vēlēšanu apgabalā un valsts pārvaldes Latgales teritoriālās struktūrās." Ja šī Latgales pilsoniskā sabiedrības daļa tiks ignorēta, tad jau vistuvākajā laikā tiks lemts par ārkārtas kongresa sasaukšanu, lai lemtu arī par vairākiem citiem ar Latgales ekonomisko, fizisko un pilsonisko drošību saistītiem jautājumiem.

Līdz ar to, kolēģi...

Apvienojiet, lūdzu, laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Č. Batņa. Līdz ar to, kolēģi, mēs ļoti labi apzināmies, kādi ir bijuši lēmumi Varakļānos pirms 2021. gada, un pirmais lēmums, ko varakļānieši pateica, – viņi vēlas palikt neatkarīgi. Arī šobrīd liela daļa to vēlas. Viena daļa vēlas pievienoties Madonas novadam, viena daļa – Rēzeknes, taču... mēs, esot Varakļānos un runājot ar cilvēkiem... cilvēki skaidri un gaiši pateica, kāpēc šobrīd daļa izvēlas pievienoties Madonas novadam. Tāpēc ka viņi netic Rēzeknes novadam, viņi netic bankrotējušam novadam, bet sirdī un dvēselē varakļānieši jūtas kā latgalieši.

Lūgums no mūsu, arī no manas kā latgalieša, puses: neizraujam Latgali... un neieliekam to Vidzemē! Varakļāni ir Latgale.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 46, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

14. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Skāra arī Varakļānu novadu. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Jāsaka tā, ka šis jautājums, kā jau iepriekšējais debatētājs minēja, ir vērtējams nedaudz savādāk, nekā tiek izprasta lielākā daļa no tā, kas ir iesniegts caur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Līdz ar to, atsaucoties gan uz šo priekšlikumu, gan uz likumprojektu, gribu teikt, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. janvārim ne tikai nav izpildījis likumdevēja uzdevumu, bet nav arī veicis Saeimas 2019. gada 21. marta paziņojumā "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu" noteiktā mērķa sasniegšanas scenārija izvērtējumu. Tas nozīmē, ka nav izpildīts pārejas noteikumu 31. punkts.

Attiecībā uz šo likumprojektu VARAM nav sniegusi nevienu argumentu, kā Varakļānu novada apvienošana ar Madonas novadu veicinās teritorijas ilgtspējīgu attīstību salīdzinājumā ar šī novada pievienošanu Rēzeknes novadam.

Pēc iesniegšanas Saeimā šim likumprojektam nekāda jauna izvērtējuma pēc būtības nebija un nekādu secinājumu šajā sakarā nav, kā tiks veicināta teritorijas ilgtspējīga attīstība, nav arī izvērtēti citi varianti – bez Varakļānu novada apvienošanas ar Madonas novadu. Nav dots neviens arguments, kā piedāvātais likumprojekts palīdz realizēt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030. gadam, kas paredz policentriskās attīstības modeli.

Likumprojekta anotācijā pašreizējās situācijas aprakstā nav precīzi atreferēts Satversmes tiesas 2021. gada 28. maija spriedums lietā Nr. 2020-43-0106. Satversmes tiesa savā spriedumā nav atzinusi, ka Varakļānu novads un pilsēta, kā arī Murmastienes un Stirnienes pagasti būtu pievienojami Madonas novadam. Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietnieks Laviņa kungs norādīja, ka Satversmes tiesa redz, ka risinājumi varētu būt dažādi un noteikt administratīvās teritorijas ir Saeimas jautājums. Tas ir politisks jautājums, un šai Saeimai šai ziņā ir liela rīcības brīvība, ko Satversmes tiesa respektē, tādēļ šajā spriedumā nav detalizēti norādīts, kā būtu izpildāms šis Satversmes tiesas spriedums. Līdz ar to likumdevējam saglabājas tiesības izlemt Varakļānu novada tālāko likteni, pievienojot to Rēzeknes novadam vai Madonas novadam un balstoties uz esošo normatīvo regulējumu un skaidriem argumentiem. Diemžēl likumprojekta piedāvātajā anotācijā šādi argumenti nav nosaukti.

Jāņem vērā arī tas, ka pa šo laiku ir izdoti jeb stājušies spēkā vairāki likumi. Kā viens no tiem ir Latviešu vēsturisko zemju likums, kurš stājies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. (Zālē troksnis.) Un jāsaka tā, ka... Neatsaukšos uz iepriekš minēto, ko kolēģis jau iepriekšējā – 13. – priekšlikumā atreferēja attiecībā uz Latgales kongresā lemto, bet šeit vēl būtiskāk ir tas, ka, izvērtējot tieši ekonomisko labumu, pilnīgi tiek ignorēts gan Rēzeknes novada tuvums, Rēzeknes kā centra tuvums, gan Latgales speciālā ekonomiskā zona, kā tā varētu ietekmēt Varakļānu novada attīstību jeb šīs teritorijas attīstību. Tas netiek ņemts vērā.

Tāpat, ja mēs raugāmies uz skolu tīklu, – Rēzeknē ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, kura pēc 2025. gada 1. aprīļa pārtop par Rīgas Tehniskās universitātes filiāli.

Jebkurā gadījumā es tiešām lūgtu ņemt vērā arī Latgales kongresā lemto un balsot "par" šo priekšlikumu – par Varakļānu novada nepievienošanu Madonas novadam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Ja runā par Latviešu vēsturisko zemju likumu... tad atgādināšu, ka es arī esmu letgalls, jo letgalli dzīvoja līdz Turaidai un tā bija vienota etniskā grupa. Ja mēs runājam par Latviešu vēsturisko zemju likumu, ko sagatavoja Levita kunga padomnieki, tas ir diezgan murgains daudzās izpausmēs un absolūti neatbilst nekādai vēsturiskajai patiesībai, jo, ja mēs skatāmies 13. gadsimta kartes ar baltu ciltīm, tad letgaļi robežojās ar Turaidu.

Ja mēs ņemam vēsturiskās zemes, es jums nosaukšu tikai divas, kas bija tās lielākās. Tālava, kura gāja gandrīz līdz tagadējai Igaunijai un robežojās ar Turaidu, un tur dzīvoja leti jeb letgalli... robežojās, kā es saku, ar tagadējo Turaidu, un dalījums... Aiviekstes upē... kuru noslēdz iekarotāji zviedri un poļi, gāja šai Tālavai pa vidu.

Ko tad mēs te respektējam? Vēsturisko zemi, ko noslēdza un izveidoja mākslīgi, atdalot no vidzemniekiem, kurus sauca par letgalliem, un izveidojot kaut kādu mākslīgu vēsturisko zviedru un poļu veidojumu? Vai mēs pieturamies pie reālajām latviskajām vēsturiskajām zemēm? Tas ir punkts viens.

Otrs. Lai kā es mīlētu Rēzeknes novadu, kur ir GORS, Rāznas ezers un laba makšķerēšana, diemžēl ir tāda Eiropas vietējo pašvaldību harta (varbūt kāds no jums par to ir dzirdējis), un tur ir teikts, ka nekādi rīkojumi neiet no augšas uz leju, bet iet no cilvēkiem, kuri dzīvo mazākajās pašvaldībās. Mēs jau esam likvidējuši pagastu vēlēšanu tiesības un amatpersonu iecelšanu, un tagad mēs fantazēsim... ar kaut kādu Valsts prezidenta birojā neizglītotu padomnieku sacerētu likumu... un teiksim, ka iedzīvotāju vairākuma intereses nav svarīgas, kas ir pretrunā... Ja šie iedzīvotāji būtu nobalsojuši par to, ka viņi šausmīgi grib pie Rēzeknes novada, tad mēs ar lielu prieku atbalstītu, bet, tā kā viņi tā nav nobalsojuši, kā es saprotu, vairākums ir nobalsojuši par pievienošanos Madonai, nu tad, piedodiet, lai viņi paliek tur, kur viņi bija vēsturiski, kur visi mēs dzīvojām... un tā tālāk.

Tātad tas ir vienīgais reālais iespējamais balsojums, un mums diemžēl ir jāatbalsta šī redakcija un jānoraida šis priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

15. – deputāta Viļuma priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 16. un 17. priekšlikums. 16. – ZZS priekšlikums, 17. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Tie skar valstspilsētas un tām piegulošos novadus. Runa ir par to, ka esošajā redakcijā 2029. gadā paredzētas kopējas vēlēšanas jau izveidotajiem... kopā... novadiem... vēlēšanu organizēšana. Priekšlikumi paredz svītrot šo normu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

O. Burovs. Šis pats attiecināms arī uz 17. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Jā.

O. Burovs. 18. – deputāta Viļuma priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 45, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Nākamais – 19. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Uzdot Ministru kabinetam līdz 31. augustam izstrādāt Garkalnes novada sadalīšanu starp Ādažiem un Ropažiem. Tas ir koriģēts ar VARAM priekšlikumu, termiņš ir cits – 29. oktobris, tāpēc deputātes Mieriņas priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. priekšlikumā.

20. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Paldies. Tas bija par 19. un 20. priekšlikumu.

21. un 22. priekšlikums. 21. – ZZS priekšlikums, 22. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Tie skar valstspilsētas un novadus. Šeit ir stāsts par Daugavpils pilsētu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 1, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Analoģiski priekšlikumi. 23. – ZZS priekšlikums, 24. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Skar Jelgavas pilsētu. Arī par valstspilsētām. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 25. – ZZS priekšlikums, 26. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Skar Liepājas valstspilsētu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 27. – ZZS priekšlikums, 28. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Skar Rēzeknes valstspilsētu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 2, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 29. – ZZS priekšlikums, 30. – analoģisks – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Skar Ventspils pilsētu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 1, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts. (Dep. L. Liepiņa: "Par procedūru!")

Lūdzu, ieslēdziet Liepiņas kundzei mikrofonu – par procedūru.

L. Liepiņa (LPV).

Es aicinu ziņotāju teikt, vai komisijā ir atbalstīts vai nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies, paldies.

L. Liepiņa. Jūs tikai sakāt, par ko tas ir. Vai tas atbilst tam, kas ir tabulā, īsti nav saprotams.

Paldies.

O. Burovs. Jā, atvainojos. Paldies, sākšu runāt.

31., 32. un 33. priekšlikums. Paredz Ādažu novada pārdalīšanu.

31. – deputātes Mieriņas priekšlikums. No Ādažiem ir prom Carnikava. Šis priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 36, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 32. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Papildina Ādažu novadu ar Garkalnes pagastu. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? Nē.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Atzīšos, esmu vadījis Ādažu novadu un ļoti labi saprotu situāciju ar Garkalni un Carnikavu. Es jums izstāstīšu, kā ir īstenībā.

Tā ir liela reformas kļūda – Pierīgas novadus pievienot vienu otram, ņemot vērā, ka tās ir patstāvīgas pilsētas – Carnikava, Ādaži... jā, Garkalne nav izveidojusies par pilsētu, bet arī garkalnieši vēlētos sev brīvu, neatkarīgu pašvaldību, un tā finansiāli ir pietiekami spēcīga, lai tāda būtu.

Ņemot vērā, ka iepriekšējā reformā, izveidojot novadu, Garkalne ļoti neloģiski tika sakabināta kopā ar Vangažiem, Ropažiem un Stopiņiem, šie cilvēki jūtas ļoti nelaimīgi, jo lielākoties izmanto pakalpojumus Ādažos – slimnīcā, skolās, bērnudārzos, veikalos – un faktiski jūt daudz lielāku lojalitāti pret Ādažiem. Arī iedzīvotāju aptauja, kuru organizēja Ropažu novads, parādīja, ka viss novads, izņemot Amatnieku ciematu, izvēlas pievienošanos Ādažiem.

Redzot, ka divi novadi – Ropaži un Ādaži – nevar vienoties par to, kā korekti sadalīt Garkalnes pagastu, es ierosināju pievienot visu Garkalni (nedalītu) Ādažiem, lai būtu "miers un bērziņš" uz visiem laikiem.

Lai Ropažiem izveidotu savienojumu ar Vangažiem, būtu jāveido teritoriāls kanāls, lai būtu vienots novads. Godīgi sakot, tas ir brāķa darbs, ko izdarīja iepriekšējais sasaukums. Es teiktu, arī Babītes un Mārupes salikšana kopā ir pilnīgi neloģiska. Starp šīm divām kopienām nav nekā kopīga, ir tikai Rīga, kurā viņi satiekas – brauc viens pie otra caur Rīgu, nekā savādāk.

Šīs lietas mums pilnīgi noteikti vēlāk būs jālabo. Ir pilnīgi neloģiski gaidīt, ka šiem novadiem izpildīsies 15 tūkstošu iedzīvotāju kritērijs. Babītē šobrīd ir 14,5 tūkstoši iedzīvotāju. Likt dzīvot tādā mākslīgā laulībā... tas ir kaitējums visai valstij.

Godīgi pasaku, Pierīgas attīstība ir palēninājusies tādēļ, ka ļoti daudz domes laika aiziet deputātu ķīviņos, strīdos, jo viens miests nesaprot otru. Pierīga ir donori izlīdzināšanas sistēmā – ja mēs attīstāmies lēnāk, visai valstij paliek mazāk. Nevajag taisīt šādus mākslīgus veidojumus, Pierīgai nav tā situācija... citā valstī, kur ir depopulācija... jāpārskata pakalpojumu tīkls. Tas, kas Pierīgai būtu jāveicina, ir sadarbība ar Rīgu, veidojot sabiedriskā transporta sistēmu. Pie tā tad arī strādāsim, bet nemācīsim dzīvot... carnikavieši Ādažus... vai Babīte Mārupi... un otrādi. Tas ir mākslīgi.

Es aicinu ieklausīties... izlabojam kļūdas – jo ātrāk, jo labāk. Tik un tā iedzīvotāji nebūs mierā, un mums būs pie tā jāatgriežas pēc gada vai diviem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

O. Burovs. Es atvainojos, kā ziņotājs gribu pateikt: kolēģi, pirms 15 minūtēm mēs ar nepārprotamu balsojumu devām uzdevumu Ministru kabinetam sadalīt Garkalni. Pretējā gadījumā – ja tiks pieņemts Sprindžuka kunga viedoklis – droši vien likumprojekts būs jāatgriež komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts.

O. Burovs. Gribu pateikt... nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 36, atturas – 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 33. – deputāta Sprindžuka priekšlikums. Arī par Ādažiem – ar Garkalni, bet bez Carnikavas. Trešais variants. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 34. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Uzreiz pateikšu, ka komisija to neatbalstīja. No tehniskā viedokļa labāk atbalstīt (atvainojos ZZS frakcijai) 45. un 46. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Mēs konsultējāmies ar Juridisko biroju. Būtība ir tāda pati. Tas skar Augšdaugavas novadu, Daugavpili... vairāk saprotams nākamajos priekšlikumos. Šeit paredzēts izslēgt Daugavpils pilsētu un atstāt esošo novadu ar nosaukumu... kas pēc 2029. gada būtu Daugavpils... un tā tālāk. Komisija pieņēma lēmumu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 35. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Augšdaugavas novads bez Ilūkstes. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 38, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 36. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Par Daugavpils novadu bez Ilūkstes, bet novada nosaukums ir Daugavpils. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 44, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Nākamie trīs priekšlikumi.

37. – deputātu Kūtra un Bērziņa priekšlikums, 38. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums, 39. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Par vienu un to pašu – atdalīt no Babītes Mārupi. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 38, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 40. – deputātes Mieriņas priekšlikums, 41. – deputāta Sprindžuka priekšlikums. Analoģisks. Par atsevišķa Carnikavas novada izveidi. (Starpsauciens: "Balsojam!") Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 40, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 42. un 43. priekšlikums.

Es jums tikko stāstīju par 34. – ZZS priekšlikumu, ko mēs neatbalstījām. Šeit arī priekšlikumi, kas skar valstspilsētas... Lūgums neatbalstīt. Komisijā arī neatbalstīja, tāpēc ka tie būs atbalstīti... 45. un 46. priekšlikumā. Tā ir likuma tehniskā konstrukcija.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 44. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 45. un 46. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisija neatbalstīja, bet vajadzētu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 3, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 47. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Skar Ikšķiles novada izveidi. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, Pūces–Pleša reformā tika izveidots Saulkrastu novads. Ironiski – Saulkrastu pilsēta ir pat mazāka nekā Ikšķiles pilsēta. Ikšķilē šobrīd ir 11 tūkstoši iedzīvotāju. Viņiem ir sava vidusskola, augoša vidusskola, kurai jau drīz sāks trūkt telpu. Starp citu, Česlavs Batņa ir bijis šīs skolas direktors.

Diemžēl... es teikšu, kā es to saprotu... lai Ogres novadam būtu vairāk naudas, ko dalīt un būvēt visādas gaisa pilis Daugavā un LED lampiņas sakarināt, vajadzēja Ikšķili, citādi... viņi neņems Madlienu un Lēdmani. Tā ir tā plikā patiesība.

Patiesībā Ikšķiles novads ir izteikts Pierīgas novads – ar tieci uz Rīgu. Vairums cilvēku strādā Rīgā, jūtas piederīgi šai telpai. Un tā ir vēl viena netaisnība, kura, ticiet man, izšaus pēc gada, diviem... miera nebūs. Arī šo varējām šobrīd sakārtot, izveidot vienu loģisku novadu, kuram cilvēki jūtas piederīgi, kuram kopiena jūtas piederīga un ir lepna par savu telpu.

Nevienā Eiropas valstī cilvēki netiek inkorporēti citā teritorijā pret viņu gribu – bez diskusijām, pārkāpjot jebkuru loģiku. Šis ir vēl viens grēka darbs.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu (Starpsaucieni.)... Atvainojos!

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Ikšķiles novads ir, bija un būs pašpietiekams novads. Tā ir vistīrākā demagoģija, ko Ogres novada mērs izvērš televīzijā, sakot, ka Ikšķiles novads nevarētu pastāvēt bez lielā Ogres novada.

Mēs paskatāmies uz finanšu izlīdzināšanas fondu: cik Ikšķiles novads iemaksāja, cik Ogres novads saņēma. Protams, šobrīd ir ļoti labi dzīvot Ogres novadā, ja kādreiz Ikšķiles novadā bija izkarinātas lampiņas, šobrīd to nav, jo ir taču jāpapildina lampiņas Ogrē, Ogres centrā, jāuzbūvē lielā ģimnāzija par 37 miljoniem (kas ir pareizi, pozitīvi), jāiznīcina Ikšķiles vidusskola, jo mums taču vajag audzēkņus Ogres novada ģimnāzijai. Bet, bāc, nesanāk – tur kā audzēkņi pieaug, tā (Nav saklausāms.)... nu baigā škrobe!

Es šeit pārstāvu arī biedrības "Par Ikšķiles novadu" viedokli. Biedrība ir pašiniciatīva, tā ir pašorganizēta biedrība, kura divus gadus gaidīja Ogres novada lēmumu par padomju izveidošanu. Kad biedrība norādīja – kad tad jūs pildīsiet likumu, tad steigā tika izveidota aptauja. Piedalījās 18 cilvēki un nobalsoja, ka vajag. Tagad Ogres novada domei būs lēmums par padomju izveidi.

Mēs varam iznīcināt visu labo, kas mums ir bijis, un salāpīt ne tik labo, kas mums ir. Šobrīd 3680 Ikšķiles novada iedzīvotāju ir nobalsojuši par Ikšķiles novada atjaunošanu, kas ir vairāk nekā 50 procenti balsstiesīgo. Jūs sakāt, ka jāieklausās kopienās. Zemnieki, ieklausieties, jūs bijāt vislielākie sabiedrotie! Jūsu Viktors Valainis brauca, strīdējās ar Pūci, ka... jūs neieklausāties. Šobrīd jūs ceļat savas... trīs kartītes un atturaties. Kur ir jūsu godaprāts – atbalstīt tos ikšķilniekus, kas jums ticēja?

Līdz ar to es Ikšķiles novada iedzīvotāju vārdā, arī savā vārdā... jo Ikšķile ir tas novads, kurā ir jāatgriežas, un es esmu atgriezies Ikšķiles novadā, tāpēc ka tas ir mans novads. Man nav Ogres novada, man ir tikai un vienīgi Ikšķiles novads.

Lūdzu, atbalstiet visus Ikšķiles iedzīvotājus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

O! (Iemēģina kāju paliktni. Smiekli.) Labs (Smejas.), labs, Batņas kungs!

Kolēģi! Goda vārds, tik nopietna tēma, mēs gribam iesaistīties, bet pa ceļam kaut ko analizējam, viens otru mēģinām pārliecināt... Nākošreiz varbūt izejam cauri visām frakcijām... tiešām satiekamies, izanalizējam tā godīgi, kā pienākas... jo mēs te tagad, ziniet, ar tiem cilvēkiem mētājamies – 20 tūkstoši turp, 20 tūkstoši šurp. No rīta viņš pamostas Rīgā, pēcpusdienā jau ir Mārupē. Protams, smieklīgi, bet kopumā... nav nopietni, kolēģi.

Būs vēl tālāk šādi jautājumi, davai, visi tiekamies un kaut kā runājam, nevis – pa malām, pa malām... lai tas viss tiešām būtu prātīgi. Visi taču ir dzīvi cilvēki, tā nedrīkst.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

O. Burovs. Nē, paldies.

Balsojam.

Sēdes vadītāja. Tātad – 47. priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 47. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 42, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 48. – deputātes Mieriņas priekšlikums, 49. – zemkopības ministra Krauzes priekšlikums. Tie ir analoģiski – par Ilūkstes novada izveidi. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 48. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 38, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 50. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums, 51. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Tie skar Jelgavas novada sadalīšanu... ar Ozolniekiem. Komisijā nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 52. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, 53. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums, 54. – deputātes Daigas Mieriņas priekšlikums. Ir analoģiski – par to, lai neapvienotu Jelgavas valstspilsētu ar Jelgavas novadu. Komisijā nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 52. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 2, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 55. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums, 56. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Nedaudz citā redakcijā nekā iepriekšējie, bet arī skar Ozolnieku pagasta izveidi. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 57. un 58. priekšlikums. Šeit arī būtība ir par Ozolnieku pagasta izveidi, bet, ja iepriekš runa bija par vienu pagastu, tad šeit, piemēram, ir Salgales pagasts, cits pagasts. Būtība nemainās. Nav atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 59., 60., 61., 62., 63. un 64. – deputāta Viļuma priekšlikumi. Skar Varakļānu novada izveidi. Par to runā arī 94. priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: "Balsojam!")... Balsojam? Labi.

Lūdzu zvanu! Balsojam par 59. un uz leju – līdz 64. priekšlikumam! Lūdzu balsošanas (Starpsauciens: "Tā nevar. Pa vienam!")... Tad pa vienam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 44, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ja tie nav visi vienādi, tad – par 60. priekšlikumu.

Lūdzu balsošanas režīmu (Starpsauciens: "Neprasīja balsojumu!")... Neprasīja? Labi.

Par pārējiem – piekrītam.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Es atzīmēšu... Par 60., 61., 62., 63. un 64. priekšlikumu – piekrītam.

O. Burovs. Atšķiras pagasti, bet mērķis viens – izveidot no tiem Varakļānu novadu.

65. – Brigmaņa kunga priekšlikums, 66. – deputātu Tavara un Vitenberga priekšlikums. Analoģisks. Par atsevišķa Kandavas novada izveidi. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens: "Nē!")... Nē? Debates...

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, ja jūs neiebilstat, varētu taisīt 15 minūšu pārtraukumu. (Starpsaucieni.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 19 deputāti: Česlavs Batņa, Andris Bērziņš, Artūrs Butāns, Svetlana Čulkova, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Ligita Gintere, Juris Jakovins, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Agnese Krasta, Vilis Krištopans (Starpsauciens: "Bija!")... ir, Māris Kučinskis, Valdis Maslovskis, Ramona Petraviča, Jānis Reirs, Uģis Rotbergs, Didzis Šmits un Juris Viļums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 19.15. Lūgums nekavēt!

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Atgādinu, ka mēs strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" un izskatām 65. priekšlikumu. (Zālē troksnis.)

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Augustam Brigmanim.

A. Brigmanis (ZZS).

Kolēģi! Kāpēc Kandava? Kāpēc Kandava? Un ir vairākas atbildes, kāpēc es šo priekšlikumu atbalstīju un kāpēc es to iesniedzu.

Kandava nes sev līdzi ļoti tādu lielu vēsturisku auru, jo Kandava, varbūt daudzi nezina to, bija pirmais novads Latvijā. Kandava atrodas tādā vēsturiskā vietā, ko mēs visi saucam par Kurzemes Šveici. Savulaik Kandava bija rajons. Varbūt citi nezina – tas bija nozīmīgs rajons, kas bija apvienots ar Sabili. Manuprāt, Kandava ir ļoti pašpietiekams pagasts, un es ļoti ceru, ka tas būs novads. Tam apkārt ir ļoti daudz spēcīgu pagastu, kā, piemēram, Matkule, Zante. Kandavā ir ļoti izplatītas kultūrvēsturiskās tradīcijas. (Zālē troksnis.) Kandavā ir...

Sēdes vadītāja. Brigmaņa kungs, vienu mirklīti! Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

A. Brigmanis. ... mācību bāzes, skolas. Kandavnieki ir ļoti lieli savas vietas patrioti. Un šis viņu lēmums, ar ko viņi nāca, absolūti... viņi ir arī uztaisījuši aptauju, viņi ir griezušies ar šo jautājumu pie Tukuma novada domes. Tukuma novada dome šo jautājumu izskatīja un atstāja lemšanai Saeimai, mums, deputātiem.

Pats es dzīvoju Pūrē, un es varu teikt tos labākos vārdus par Tukuma novadu, arī novada vadītājs Važas kungs ir profesionāls, labs vadītājs, bet šajā situācijā cilvēki, kandavnieki, ir izvēlējušies šo ceļu, viņi grib iet savu ceļu, viņi grib būt patstāvīgi, un tā ir šo cilvēku, vēlētāju, un mūsu, jebkura līdzcilvēka, izvēle, ka viņi tā vēlas darīt.

Brīvība ir vislielākā bagātība, šajos laikos par to mēs runājam arī pavisam citā kontekstā, un šajā brīdī es velku zināmas paralēles, kolēģi, ar to... ar vārdiem, kas izskanēja pēc Eirovīzijas, ko teica dziedātājs Dons. Viņš teica – katram šim... mazam veidojumam ir tiesības būt brīvam... ir tiesības būt brīvam. Un arī Kandavai ir tiesības būt brīvai. Es aicinu kolēģus respektēt šo iedzīvotāju vēlmi un, godīgi sakot, dot brīvību Kandavai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamās dāmas! Godātie kolēģi! Īstenībā jau Brigmaņa kungs svarīgākos vārdus, vismaz daļu, pateica. Es vēlētos akcentēt un papildināt tikai to, ka administratīvi teritoriālās reformas pieņemšanas gaitā iepriekš tieši Kandava bija viens no tiem novadiem, kurš par mata tiesu, ar dažām balsīm, šeit, šajā zālē, tomēr nesaglabāja savu brīvību. Saeimas frakcijām ir iesniegta simtiem kandavnieku... pie diviem tūkstošiem kandavnieku parakstīta vēstule ar lūgumu atjaunot Kandavu kā patstāvīgu novadu. Šis nav stāsts par Tukuma novadu, šis ir stāsts tikai un vienīgi par Kandavu. Par Kandavu un par kandavniekiem, un par šiem blakus pievienojamiem... apvienojamiem pagastiem, cilvēkiem, kuri sevi uzskata par... Kurzemes sirdi vai, kā Brigmaņa kungs minēja, par Kurzemes Šveici. Viņi ļoti labi zina, kā ir dzīvot un strādāt, kad savi deputāti no Kandavas vada šo novadu – gan kultūras dzīvi, gan sporta dzīvi, gan infrastruktūru... par to, ka šie viņu vēlētie tautas priekšstāvji ir sasniedzami... un kāda bija dzīve līdz administratīvi teritoriālajai reformai, un kāda tā ir šobrīd.

Kandava bija viena no tām pašvaldībām, kura visaktīvāk aicināja neatbalstīt administratīvi teritoriālo reformu. Kandavas domei bija lēmums, arī visas iepriekš apvienotās Tukuma novada domes pašvaldības lēma par administratīvi teritoriālo reformu. Arī šobrīd, kā jau kolēģis minēja, Kandavas domes vadībā skatīja šo jautājumu, un tas ir parlamenta izšķiršanās jautājums. Tieši šobrīd mēs varam skaidri un gaiši signalizēt Kandavas iedzīvotājiem, ka mēs visi neesam ar ledus sirdīm, ka mēs ieklausāmies cilvēkos, mēs aicinājām, lai būtu šīs aptaujas. Aptaujas ir. Vai ir iedzīvotāju kopienu vēstules? Kopienu vēstules ir. Viedokļi ir. Ir pierādīts, ka Kandavas iedzīvotāji var dzīvot gana pašpietiekami un ar paceltu galvu. Mums visi šie pierādījumi ir.

Tādēļ es aicinu atbalstīt Kandavas novadu kā patstāvīgu novadu, jo... 65. priekšlikums, ko ir iesniedzis kolēģis no Zaļo un Zemnieku savienības, ir viens pret vienu... mēs balsojam arī par 66. priekšlikumu, ko esmu iesniedzis es un mans kolēģis Jānis Vitenbergs no "Nacionālās apvienības"... tie ir pilnīgi vienādi priekšlikumi.

Es aicinu atbalstīt, kolēģi, šeit Saeimas sēdēs laikā Kandavu kā patstāvīgu novadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir turpinājums visam iepriekšējam. Babītes novads, Carnikava, Kandava. Jāsaka godīgi, mēs tagad lāpām kaut kādu cauru deķi un gribam kaut ko izglābt, bet visa šī administratīvā reforma faktiski ir izgāzusies pilnībā un simtprocentīgi. Es jau vienreiz teicu, ka viss ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, jo tur skaidri un gaiši ir pateikts, ka lēmumus pieņem, sākot ar mazāko pašvaldību, kas ir municipalitāte.

Šeit pašvaldība ir likvidēta, jo vairs nav pašvaldība, bet teritoriāli mazākā vienība Latvijā vienmēr ir bijis pagasts. Ja, piemēram, ne tikai Šveicē... es jau esmu minējis šos piemērus, teiksim, Norvēģijā un visur ir pašvaldības ar 100 un mazāk cilvēkiem, kur ievēlē vadību, valdi (vai sauciet to, kā gribat), tad pirms kara Latvijā šis process bija ļoti veiksmīgs un nebija samurgoti kaut kādi novadi, jo novadi bija Latgale, Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, bet tie, ko tagad mēs saucam par novadiem, ir apriņķi. Bija jāatjauno apriņķi. Un savā laikā, kad es biju "Nacionālajā apvienībā", senos laikos, mēs šādu priekšlikumu arī iesniedzām – atjaunot apriņķa nosaukumu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Kiršteins. ... nevis izdomāt kaut kādus...

Sēdes vadītāja. "Nacionālā apvienība"!

A. Kiršteins. ... novadus. Pirmkārt.

Otrkārt, ja mēs neļaujam jau tik lieliem teritoriālajiem veidojumiem, kur cilvēki dzīvo un kur viņi grib paši balsot un sadalīt savu budžetu, kur jau ir tūkstošos... un mēs uzskatām, ka viņiem nav tiesību, tas ir smags Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpums. Ja mēs atjaunotu apriņķus un likvidētu novadus, kas tad būtu? Tad varētu būt pagastu apvienības, kā bija tie iepriekšējie novadi, – trīs, četri, maksimums, pieci pagasti... jo kas tagad iznāk? Nerunājam jau vairs par 100, 1000 vai 3000, bet ir izdomāti teritoriālie veidojumi, kur... pieņemsim, Jaunpiebalgas... paņemam Jaunpiebalgu, kur tagad slēgs vidusskolu un 70 kilometrus no tālākās robežas līdz Cēsīm ziemā vedīs elektroautobuss, kurš vasarā var 100 kilometrus nobraukt un, protams, salūzīs. Un to mēs saucam par labu pārvaldi, kur vietējiem iedzīvotājiem atbilstoši Eiropas vietējo pašvaldību hartai ir kaut kādas tiesības.

Tāpēc, protams, Kandava ir jāatbalsta, tāpat kā bija jāatbalsta iepriekšējie, bet ņemiet vērā – administratīvi teritoriālais likums ir jāpārtaisa normāli, kā tas bija pirms kara, saglabājot apriņķus un atjaunojot... ja negrib tos pagastus, no kuriem daudzi jau ir pazuduši, tad tie varētu būt tā, kā bija tie iepriekšējie novadi, – trīs, četri pagasti, maksimums, pieci, apvienoti.

Es pateikšu vēl vienu lietu, varbūt visi to nezina. Es paskatījos, ka mums ir sasniegts rekords: trīs pagastos Latvijā iedzīvotāju blīvums uz kilometru ir viens iedzīvotājs. Viens tāds pagasts ir Ventspils novadā, un divi pagasti ir Latgalē. Tik tālu mēs esam nonākuši, sagraujot gan mazās skolas, gan pasta nodaļas.

Aicinu atbalstīt un gatavoties pēc diviem gadiem aizslaucīt mēslainē šo likumu tāpat kā Latviešu vēsturisko zemju likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Tā nu ir sanācis, ka man ir vēsturiskas saites gan ar Kandavas novadu, gan ar Tukuma novadu, sanāk arī ikdienā uzturēties šajās abās pilsētās un pavadīt tur brīvo laiku.

Kandavas novads, kā jau kolēģi minēja, ir izveidots 1999. gadā. Tas bija pirmais novads, un šajā laika posmā kandavniekiem ir izveidojies, es teiktu, tāds liels lokālpatriotisms pret to vietu, no kurienes viņi nāk, spēcīgs gars. Kandavnieks nav tukumnieks, un tukumnieks nav kandavnieks, un tas nekad nemainīsies. Kad pirms pāris gadiem skatīja reģionālo reformu, arī tad es atbalstīju Kandavu, un jāsaka, šajā laikā nekas nav mainījies. Ikdienā, komunicējot ar cilvēkiem, es neesmu saticis nevienu kandavnieku, kurš teiktu, ka dzīve, kopš viņi ir Tukuma novadā, ir uzlabojusies, gluži pretēji.

Pēdējās dienās esmu saņēmis daudzus zvanus no skolotājām, sportistiem – kandavniekiem, kuri pauž un stāsta par tām atšķirībām, kādas ir, kopš šie novadi ir apvienojušies. Ja var salīdzināt, tad tukumnieki ir kā pingvīni un kandavnieki ir kā ledus lāči, un viņu takas un ikdienas ceļi ikdienā nekrustojas. Un tas nekad nemainīsies. Būsim godīgi. Es domāju, mums ir jāņem vērā kandavnieku vēlmes, jo viņi īsā laikā savāca vairāk nekā 3000 parakstus par to, ka viņi grib būt neatkarīgi, viņi grib būt tāds novads, kāds tas bija pirms reģionālās reformas, un mums nav jāgaida ilgāk, kā citi saka. Paies vēl vairāki gadi, lai saprastu, vai reforma ir nostrādājusi vai nav, jo tā nav nostrādājusi.

Es teiktu, Kandava ir tas novads, kur visaktīvāk var izjust vēlmi būt pašiem par sevi, jo viņi kopš 1999. gada ir pierādījuši, ka viņi spēj pastāvēt, spēj paši lemt par sevi, un arī ikdienā gan kultūras dzīve, gan sporta dzīve Kandavā ir ļoti, ļoti aktīva. Ir prieks uz šo novadu aizbraukt.

Līdzīgi kā šeit, debatēs, kad lēma par reģionālo reformu, arī šodien es aicinu, kolēģi, jūs padomāt, skatīties pāri varbūt tādai partijas disciplīnai, izdarīt savu izvēli un atbalstīt Kandavas novadu. Es domāju, tad arī kandavnieki jūs cienīs, teiks paldies un jūs varēsiet brīvi braukt uz Kandavu, izbaudīt Kandavas kultūras dzīvi un nebaidīties par kaut kādām sekām.

Tā ka, kolēģi, atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Kāds bija mērķis administratīvi teritoriālajai reformai? Attīstība. Bet, saprotiet, attīstība lielā mērā ir atkarīga no cilvēka noskaņojuma. Ja cilvēks būs nomākts, uz dzīvi nikns, kādu nīdīs, būs neapmierināts, nekādas attīstības nebūs, jo tikai cilvēks, kurš labi jūtas, labi arī strādā. Aizbraucot uz Kandavu... cilvēki šobrīd ir nikni, viņi ir nikni, nomākti, un viņi vairs neredz jēgu savas pilsētas attīstībā, jo cilvēkam ir ļoti svarīgi, kur viņš dzīvo, – vai viņš dzīvo Kandavā, vai viņš dzīvo Tukuma novadā. Mēs kā tādu mērķi šai reformai praktiski izvirzījām atgriešanos pie padomju laika rajonu apjoma. Es vēl to laiku atceros, un, ja atmiņa neviļ, bija rajona padome un bija ciema padomes, kuras vēlēja vietējie iedzīvotāji. Ciema padomes priekšsēdētājam bija liela teikšana, ciema padomes priekšsēdētāju ievēlēja paši iedzīvotāji. Mēs izveidojām rajona apjoma novadus, un nav šo vēlēto pagasta veceņu un veču. Tāpēc es teikšu, ka šis nav ceļš uz labu pārvaldību, jo ir ļoti zema iespēja tikt pārstāvētam tur augšā, novadā.

Tāpēc es domāju, ka Kandavai, kurai ir ļoti spilgta vēsture un kurā dzīvo tiešām Kurzemes patrioti, – dosim viņiem brīvību! Un, ja kāds apgalvo, ka uz Kandavu tagad plūdīs daudz naudas, varbūt viņiem to naudu nemaz nevajag, jo mēs taču lieliski zinām, ka brīvību par naudu nopirkt nevar.

Dosim brīvību Kandavai! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 65. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 35, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 66. priekšlikums ir analoģisks, tāpēc nav balsojams.

67. – ZZS priekšlikums, 68. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums ir par to, ka saskaņā ar esošo likuma redakciju 2029. gadā Dienvidkurzemes novadu, kopā ar Liepāju, paredzēts nosaukt par Liepājas novadu. Šie priekšlikumi – 67. un 68. – piedāvā nosaukt tā, kā ir šobrīd, – par Dienvidkurzemes novadu. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Lūdzu balsot.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 67. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 3, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 69. – ZZS priekšlikums, 70. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Analoģiski priekšlikumi par šo Latvijas daļu. Paredz izslēgt no novada Liepājas pilsētu. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 4, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 71. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Paredz izslēgt Varakļānu novadu no Madonas novada. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 71. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 45, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Aicinājums skatīt kopā 72. – deputātu Kūtra un Bērziņa priekšlikumu, 73. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu, 74. – deputātes Mieriņas priekšlikumu. Būtība visiem priekšlikumiem ir viena – Babītes pagasta izslēgšana no Mārupes novada.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 38, atturas – 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Nākamie trīs priekšlikumi: 75. – deputātu Kūtra un Bērziņa priekšlikums, 76. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums, 77. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Arī saistīti ar 37., 38. un 39. priekšlikumu. Kā izskatās Babītes pagasts pēc sadalīšanas ar Mārupi. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 78. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums par Ikšķiles novada izveidi. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 43, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 79. priekšlikums. Līdzīgs kā par Ikšķiles novadu, bet runa ir par citiem pagastiem. Komisija neatbalstīja.

Lūdzu izlemt balsojumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 43, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Nākamais – 80. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums, 81. – deputātes Mieriņas priekšlikums par Ozolnieku novada izveidi. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 80. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 41, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

82. un 83. priekšlikums. 82. – ZZS priekšlikums, 83. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Skar valstspilsētas... Rēzeknes valstspilsētu. Komisija neatbalstīja.

Lūdzu izlemt balsojumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 3, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. 84. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums, 85. – deputāta Sprindžuka priekšlikums. Paredz svītrot Garkalnes pagastu no Ropažiem, bet, nu, mēs iepriekš... Garkalne kā atsevišķa...

Varbūt vajadzētu nobalsot, lai būtu... Bet viens balsojums par diviem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 39, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Nākamie. 86. – deputātu Vilka un Brakovskas priekšlikums, 87. – arī, 88. un 89. – arī deputātu Vilka un Brakovskas priekšlikums. Visi šie priekšlikumi skar... pēc tam jūs varat redzēt 95. priekšlikumu – par Ziemeļkurzemes novada izveidi ar centru Rojā. Katrā priekšlikumā paredzēts, izveidojot Rojas novadu, svītrot atsevišķu pagastu, vai tas ir Dundagas, Kolkas, Mērsraga vai Rojas pagasts. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Vajadzētu... Nezinu. Pieprasa, vai mēs ejam...? Tāpēc, ka tie zināmā mērā atšķiras. Vai mēs balsojam par katru priekšlikumu atsevišķi? (Starpsauciens.)

Tad 87. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 41, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Lūdzu, balsojam par 88. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 41, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 89. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 39, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Kolēģi! 90. – deputāta Brigmaņa priekšlikums, 91. – deputātu Tavara un Vitenberga priekšlikums. Par Tukuma novadu bez Kandavas novada. Šis priekšlikums saistīts ar jau nobalsoto un noraidīto 65. un 66. priekšlikumu.

Vajadzētu balsot?

Sēdes vadītāja. Komisija neatbalstīja šos priekšlikumus.

O. Burovs. Jā, komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? Vai vajag balsojumu? (Starpsauciens: "Balsojumu!") Balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 90. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 35, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. 92. – Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums, 93. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Skar valstspilsētas, šoreiz tā ir Ventspils valstspilsēta. Komisija neatbalstīja.

Lūdzu pieņemt lēmumu. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 4, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

O. Burovs. Priekšpēdējais – 94. – deputāta Viļuma priekšlikums. Par jauna... Varakļānu novada izveidi. Pirms tam visi analoģiskie priekšlikumi... citas tabulas... tika komisijas noraidīti. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 44, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Pēdējais – 95. – deputātu Vilka un Brakovskas priekšlikums. Zināmā mērā mēs to jau noraidījām citā redakcijā – par Ziemeļkurzemes novadu ar Roju, un šeit ir aprakstīti pagasti. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Balsojums nav pieprasīts (Starpsauciens: "Balsojumu!")...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 39, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Pirms balsojuma par likuma apstiprināšanu komisijas vārdā gribu izteikt pateicību Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darbiniekiem, kas ar šo likumprojektu nodarbojās, sastrādājās ne tikai ar mums, bet arī ar... mūsu emocijām, kā arī ar VARAM. Tiešām liels paldies Danovska kungam no Juridiskā biroja, viņam bija grūti ar mūsu emocijām.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Varbūt ne visi novadi ir apmierināti, bet, kad mēs runājām ar valstspilsētu vadītājiem, ar piegulošo novadu vadītājiem, mēs redzējām – viņi nesaskata situāciju, ka varētu pēc 2029. gada dzīvot kopā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 13, atturas – 7. Likums pieņemts.

O. Burovs. Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Iesniegts 21 priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Labvakar visiem vēlreiz! Likumprojekts "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 12. jūnija sēdē to izskatījām uz otro, galīgo, lasījumu.

Ir saņemts 21 priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Viņš atsauca savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tad nav balsojams.

A. Vīksna. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamie kolēģi! Manā īsajā parlamentārajā pieredzē, strādājot opozīcijā, šis ir viens no tiem gadījumiem, kad, strādājot kopā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, radās sajūta, ka tik tiešām esam paveikuši kādu labu darbu. Mēs uzklausījām nozari, radījām regulējumu, kas ir labvēlīgāks nekā Igaunijā un Lietuvā.

Lai arī Jānis tagad nav uz vietas, gribu izteikt viņam milzīgu paldies, ka visu mēs izdarījām ļoti raiti un eleganti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Mēs laikam palikām pie 16. priekšlikuma?

Sēdes vadītāja. Jā.

A. Vīksna. 16. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 17. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 18. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 19. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 20. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 21. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Pirms balsojuma es kā ziņotāja gribu teikt: tiešām tas ir... man liekas, šajā komisijas sēdē vispār mēs pierādījām, ka Latvija var un ka Latvijas parlaments spēj būt dinamisks. Un šodien šajā... arī priekšlikumos... mēs strādājām kopā – Finanšu ministrija, Latvijas Banka, Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija. Šodien jau tiek... ja mēs atbalstām visu, tiek runāts jau... Austrijas, Turcijas un Lietuvas uzņēmumi dod licences. Tas nozīmē, mēs ekonomiku varēsim dubultot.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Kriptoaktīvu pakalpojumu likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā".

Saņēmām vienu priekšlikumu.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 585/Lp14), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 585/Lp14).

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Ietver papildinājumu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Arī 2. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 585/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".

Saņemts viens priekšlikums.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā".

Netika saņemts neviens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (Nr. 589/Lp14), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".

Saņēmām vienu priekšlikumu.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" (Nr. 589/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 5. jūnija sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".

Saņēmām vienu – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kolēģes! Likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā", otrais lasījums. Steidzams.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

1. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 3. – deputāšu Zariņas-Stūres un Kļaviņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 4. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 5. – deputāšu Zariņas-Stūres un Kļaviņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 6. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 7. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 8. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 9. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Saistīts ar 3. priekšlikumu, kas netika atbalstīts komisijā un šeit. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 10. – deputāšu Zariņas-Stūres un Kļaviņas priekšlikums. Līdzīgi – saistīts ar 3. priekšlikumu, kas komisijā un šeit netika atbalstīts. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Visi 10 priekšlikumi izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā", kas no 2025. gada 1. janvāra paredz atteikšanos no nosacītas notiesāšanas.

Saņēmām sešus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Salāgo normu un ir nepieciešams, ņemot vērā iepriekš atbalstīto 2.² daļu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 62. panta nosaukumu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj 66.⁵ panta pirmajā daļā vārdu "spriedumiem" ar vārdu "nolēmumiem". Tas ir svarīgi, lai būtu izmantojami arī prokurora priekšraksti par sodu, lai būtu attiecināmi arī uz tādiem nolēmumiem. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Grozījumi pārejas noteikumos. Komisijā mēs to atbalstījām daļēji, veidojot 5. – Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Un pēdējais – 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās laiku. Juridiskā komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 464/Lp14), trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šie ir Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas saistīti ar nule pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā.

Komisija saņēma piecus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 2. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Par likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 464/Lp14) atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Pacientu tiesību likumā", trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Līga Kozlovska.

L. Kozlovska (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi trešajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi Pacientu tiesību likumā".

Likumprojekta mērķis ir uzlabot pacientu, tai skaitā nepilngadīgo pacientu, tiesību ievērošanu un uzraudzību, noteikt jaunus pienākumus gan ārstniecības iestāžu vadītājiem, gan ārstniecības personām, precizēt pacienta likumisko un pilnvaroto pārstāvju tiesības, paredzēt iespēju pacienta izvēlētās personas līdzdarbībai pacienta ārstniecībā.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Noteic, ka ārstniecības persona vai ārstniecības iestādes darbinieks ir tiesīgs nodrošināt tulkojumu pacientam saprotamā valodā. Šāds normas precizējums nav nepieciešams, jo šādas tiesības ir jau šobrīd. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (ST!).

Labvakar, godātie kolēģi! Paldies par precizējumu, bet es vienalga paskaidrošu. Ja tiks pieņemta tāda norma, kura tagad ir spēkā esoša... šeit mēs varam saskatīt vairākas problēmas sakarā ar to, ka tiek pārkāpti vairāki likumi, it īpaši Latvijas Republikas Satversmes 111. pants, kurš noteic, ka valsts aizsargā cilvēku veselību, garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu, bet, ieviešot šo normu, nezinu, kā paveiks... vai kādas tiesības mūs sagaida nākotnē.

Tāpat arī Pacientu tiesību likums, kurš noteic, ka pacientam ir tiesības no ārstējošā ārsta saņemt informāciju par savu veselības stāvokli, tajā skaitā par slimības diagnozi, un saņemt informāciju par ārstniecības rezultātiem, par iepriekš neparedzētu iznākumu vai tā iemesliem pacientam saprotamā formā vai valodā, arī saņemt informāciju par viņam sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, saņemt norādījumus un rekomendācijas attiecībā uz turpmāko ārstniecību.

Ārstniecība ir pieļaujama, ja pacients devis tai informētu piekrišanu. Ja nebūs... vai nebūs nodrošināts tulks... vai kaut kā mēs... es paredzu, ka būs vairākas tiesāšanās par to, ka pacientam ir tiesības saņemt informāciju... bet šajā gadījumā var būt strīdi.

Par tām pašām nepilngadīgajām personām. Pacientu tiesību likumā arī noteikts, ka nepilngadīgam pacientam ir tiesības saņemt no ārstniecības personas atbilstoši savam vecumam un briedumam saprotamu informāciju. Kur tad nepilngadīga persona paņems to tulku? Vai, nākot uz pieņemšanu... kā tā varēs atrast vai samaksāt tulkam par to, ka viņš palīdzēs saņemt informāciju tai saprotamā valodā no ārstējošās personas? Ja veselības iestāde būtu atradusi līdzekļus vai arī ieviesusi šo normu... ārstniecības iestādei būtu tiesības nodrošināt tulku.

Kādi būtu ieguvumi atbilstoši piedāvātajai redakcijai? Pacientam viņam saprotamā valodā tiek sniegta informācija, kas novērsīs divvalodības vai neskaidrības situācijas veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Pacients saņems pilnvērtīgu un pamatotu... nepamatotu... ja nebūs pieņemta... nepamatotu informāciju... kas ļauj ātrāk atgūt veselību. Teiksim, ja būs tulks, kuram nav pieredzes vai kurš arī nesapratīs, jo medicīna vai medicīniskie definējumi ir ļoti sarežģīti... cilvēks, arī tulks vai tā pieaicināta persona, varēs nesaprast, kas ir, un šajā gadījumā būs nepareizi pārtulkots teksts vai diagnoze, vai rekomendācijas, arī būs vairākas problēmas, saistītas ar veselību.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un, teiksim, domāt par cilvēku veselību, par cilvēku tiesībām ārstēties un arī aizsargāt sevi un savu veselību mūsu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Kolēģi, šie nav apjomīgi, bet ļoti būtiski grozījumi šajā likumā. Tie ir konceptuāli, un to mērķis ir izbeigt mūsu jauno mediķu lingvistisko diskrimināciju, ja viņi neprot krievu valodu.

Gribu atgādināt iepriekšējai debatētājai, ka Latvija ir nacionāla valsts, kur latviešu valoda ir kopējā saziņas valoda. Nekas vēl nav mainījies, Satversme ir spēkā. Cik saprotu, te runa ir atkal par to, ka aiz pārprastām tiesībām pacientiem runāt dažādās valodās stāv tikai un vienīgi vēlme izpatikt tiem, kas runā krieviski un apzināti nevēlas runāt nevienā citā valodā, jo sevišķi valsts valodā.

"Nacionālā apvienība" atbalsta likuma grozījumus, atbalsta Veselības ministrijas un atbildīgās komisijas atrasto risinājumu, kas pārtrauc mediķu lingvistisko diskrimināciju tieši krievu valodas neprasmes dēļ. Šie grozījumi nostiprinās valsts valodas lietojumu medicīnas nozarē.

Grozījumu mērķis ir arī aizsargāt jaunos mediķus no valsts valodā nerunājošo pacientu agresijas. Nav pieļaujama situācija, ka pacienti nicinoši un agresīvi izturas pret mediķiem, kas nerunā krieviski. Šādu ļoti smagu, ļoti kroplu ainu mums rāda Latvijas Jauno ārstu asociācijas veiktais pētījums. Dati ir šokējoši: 51 procents medicīnas nozarē studējošo atzīst, ka viņiem ir sliktas krievu valodas zināšanas, respektīvi, viņi krievu valodu vispār nesaprot vai uzskata, ka viņiem ir vājas vai ļoti vājas zināšanas, bet 80 procenti ir norādījuši, ka, piemēram, angļu valodu prot ļoti labā līmenī.

Kāda ir aina, kad šie jaunie mediķi vēlas praktizēties vai likt valsts eksāmenu? Atkal – tie ir dati tikai no šī pētījuma, kuru esmu minējusi. Kāds no jaunajiem mediķiem atzīst, ka, piemēram, liekot valsts eksāmenu, topošajiem mediķiem bija jāraksta iesniegums, lai pacients runātu valsts valodā. Bet par to (citēju) "ķirurģijas profesors draudēja samazināt atzīmi". (Citāta beigas.) Jautājums, vai viņi uzdrošināsies to darīt vai ne. Kāds cits jaunais mediķis ir atzinis, ka ticis nosaukts par fašistu (es citēju pētījumu) (Starpsauciens.), jo runājis ar pacientiem latviski. Tāpat arī no pētījuma cita atziņa: "Kāds pacients draudēja ar fizisku izrēķināšanos, ja nerunāšu latviski." (Starpsauciens.)

Mēs nevarētu iedomāties līdzīgu ainu, piemēram, Vācijā vai Francijā – ka ārstiem draudētu par to, ka viņiem būtu... un pieprasītu runāt turku vai kādā citā valodā, kas nav šīs valsts oficiālā valoda.

Vienlaikus 50 procenti jauno mediķu atzina, ka šāda lingvistiskā diskriminācija gan izglītības jomā, gan veselības aprūpes sistēmā spiež viņus izbraukt no valsts, viņiem ir vieglāk sakrāmēt koferus un braukt projām... nevis kļūt par šādas agresijas upuriem.

Blakus minot, grozījumi nostiprinās valsts valodas lietojumu, valsts valodas statusu, mūsu valsts nacionālos pamatus, cieņu pret valsts valodu.

Aicinu neatbalstīt 1. un 2. priekšlikumu, bet atbalstīt 3. un 4. priekšlikumu, kurus ir izstrādājusi atbildīgā komisija. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Kolēģi, šeit viena daļa sludina Krievijas imperiālismu un vēl viena daļa sirgst ar Stokholmas sindromu. Ir jāsaprot viena lieta, un tiem, kas vēl nav sapratuši, ir pēdējais laiks to saprast. Mēs dzīvojam Latvijā, nevis Latvijas PSR, Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda, un nevienam nav pienākuma apkalpot nesaprotamās svešvalodās. Tas būtu beidzot tā kā jāsaprot.

Tādēļ es noteikti aicinu šo deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikumu neatbalstīt. Ir ienākusi jauna politiķu paaudze, kas ar šo faktisko divvalodību nav gatava samierināties, un ar to šis ir beidzies.

Paldies visiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, priekšlikums nav par to, lai pacients saglabātu savu valodu vai nāktu ar savu valodu pie ārsta, priekšlikums ir par to, ka valsts vai slimnīca, vai medicīnas iestāde ir tiesīga nodrošināt tulku. Nav runa (Starpsauciens.) tikai par krievu valodu, bet par pārējām valodām. Tas ir tā, ka nevajag apgrūtināt mūsu cilvēkus ar to, ka... lai ņem tulku. Kā jūs saredzat, ka no Zilupes vai no Rēzeknes, vai no Balviem cilvēks paņems tulku un brauks pie ķirurga uz konsultāciju? Kurš tulks... vai tas cilvēks pavadīs divatā ar viņu... kopā slimnīcā vai pie ārsta? Ja cilvēks nonāks slimnīcā (Starpsauciens: "Demagoģija!"), tad tulkam jābūt klāt pie gultas 24/7. (Starpsaucieni.)

Tāpēc šeit ir runa par to, ka... ne tā, ka pacients aizstāv savas tiesības, bet par to, ka valsts vai slimnīca var nodrošināt tulku, lai cilvēkam atvieglotu dzīvi un domātu par viņa veselību un labklājību, bet ne par to, kā viņu vēlreiz pazemot vai vēl kaut kā stumt ārā no slimnīcas, ja viņš nezina kaut kādu valodu.

Paldies.

Latviešu valodu, atvainojiet.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei otro reizi.

I. Mūrniece (NA).

Slimnīcai ir jābūt vietai, kur ārstēt cilvēkus, nevis tulkošanas birojam. Gribu uzsvērt: runa atkal, kā es jūtu, ir tikai par krievu valodas unikālajām izslēdzošajām tiesībām, nevis par citām valodām – igauņu, lietuviešu un tā tālāk.

Mums ir valsts valoda – latviešu –, un tas jums beidzot ir jāpieņem. Impērija ir beigusies, pierodiet pie tā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad – 1. priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 63, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Kozlovska. 2. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Arī par tulkojuma nodrošināšanu svešvalodā runājošam pacientam, piedāvājot iespēju šim nolūkam izmantot Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Šo priekšlikumu komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Gribu pievērst uzmanību tam, ka mūsu valdība rāda savu nekompetenci un nespēju risināt pat pašas elementārākās mūsu dzīves problēmas. Man jāsaka, mēs ar to saskaramies katru dienu.

Vai tā ir tikai sakritība vai nespējas simbols, bet mūsu medicīnas sistēma, kurai jau tā ir (Starpsauciens.) daudz problēmu... valdība nepiedāvā tās risināt, bet piedāvā padarīt to grūtāk sasniedzamu iedzīvotāju grupai – pacientiem, kuriem ir problēmas ar valsts valodu, it īpaši sarežģītu medicīnisko definējumu kontekstā. Valdība tikai padara daļai pacientu medicīniskos pakalpojumus grūtāk sasniedzamus.

Vai valdības, konkrētāk, veselības ministra, kārtējais piedāvājums ir solis uz priekšu medicīnas nozares attīstībā? (Zālē troksnis.) Uzdot pacientiem sarūpēt sev tulku, it īpaši cilvēkiem no reģioniem, kuri brauc pie ārsta...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti!

Kolēģi, lūdzu, klusāk!

V. Pleškāne. ... uz konsultāciju. Mums ir tik bagāta sabiedrība, lai atļautos nodrošināt sev tulku uz visu dienu, apmaksāt ceļu no Zilupes, Balviem uz Rīgu un atpakaļ, pavadīt dienu (Starpsaucieni.)... pasēdēt rindā un vēlu vakarā atgriezties mājās? Patiesi komiska situācija, ja vien tas nebūtu tik skumji un bīstami.

Kas par murgu vispār... piedāvāt... ka cilvēkiem tā jāmokās! Tas ir jebkura pacienta murgs, un rezultātā mēs varam sagaidīt pārpratumus, nepareizas diagnozes un vēl lielākas veselības problēmas. Pacientam ar veselības problēmu pēkšņi ir jāmeklē palīdzība – ne medicīniskā, bet tulkošanas.

Ko es varu piedāvāt kā risinājumu? Izrādās, ir mūsdienīgi rīki un tehnoloģijas, kas varētu atrisināt šo problēmu, ja vien no valdības puses būtu interese un vēlme izmantot augsto tehnoloģiju sasniegumus. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, kur mākslīgais intelekts spēj risināt dažādus uzdevumus ar pārsteidzošu efektivitāti. Kāpēc neizmantot mākslīgo intelektu kā starpnieku saziņai starp pacientu un ārstu? Mākslīgais intelekts ir apgādāts ar tulkošanas prasmēm. Varētu ne tikai nodrošināt precīzu tulkojumu, bet arī palīdzēt ar tīklu... nodrošinot vienlaicīgu un efektīvu saziņu.

Risinājumi ir vienkārši. Investēt un attīstīt augsto tehnoloģiju jomu medicīnā. Izveidot platformas, kas integrē mākslīgā intelekta risinājumus. Ar šādām platformām varētu uzlabot komunikāciju un novērst pārpratumus, pats galvenais, saglabāt pacienta dzīvību un veselību.

Ko vēl varam darīt? Beidzot nedomāt par robežām starp valodām un paaudžu atšķirībām, ļaujot katram pacientam saņemt kvalitatīvu aprūpi, neskatoties uz lingvistisko fonu. Mēs arī varētu veicināt apmācības programmas medicīnas darbiniekiem par mākslīgā intelekta izmantošanu praksē.

Ja mēs nestrādāsim, neatradīsim ceļu, kā atrisināt valsts attīstību bremzējošas problēmas un valdība sekos ieņemtajam kursam, tad nākotnē varētu būt ieteikums padarīt valodas prasmes par priekšnosacījumu vizītēm pie ārsta. Kas tālāk? Nodarbības pie zobārsta kļūs par literārām vakariņām.

Noslēgumā vēlos uzsvērt – mūsu valdībai (Starpsauciens.) vajadzētu attīstīties un izmantot mūsdienu tehnoloģijas, lai risinātu problēmas reāli, nevis tikai ar tūkstošiem solījumu. Mēs dzīvojam laikmetā, kad mākslīgais intelekts var paveikt brīnumus, un ir laiks to izmantot savā labā, pacientu labā un valsts labā. Kolēģi, pacelsim mūsu Latviju un nodrošināsim, ka mūsu medicīnas sistēma ir piemērota 21. gadsimtam, nevis kādam... 19. gadsimtam.

Lūdzu atbalstīt progresu, atbalstīt attīstību veicinošas inovācijas realitātē, nevis tikai tūkstošos solījumu un ziņojumu, lūdzu atbalstīt tautas veselību un labklājību.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Cienījamie kolēģi! Īsumā pastāstīšu, par ko runājām komisijā un kā nonācām pie šādiem priekšlikumiem, pret kuriem Pleškānes kundze šobrīd iebilst. Komisijā gan veselības iestādes, gan pacientu organizācijas – praktiski visi – bija vienisprātis, ka no mediķiem nedrīkst pieprasīt sarunāties valodā, kurā viņi nevēlas. Mediķiem ir tiesības izvēlēties runāt tikai valsts valodā.

Veselības iestādes nāk pretī pacientiem, veselības profesionāļi tur augstāk par visu Hipokrata zvērestu un cilvēkiem palīdzību sniegs. Veselības iestādes meklē risinājumus, tās šos risinājumus arī piedāvās. Tie var būt par papildu maksu, tie var būt bez maksas. Cilvēki bez veselības aprūpes nepaliks. Tas, kas nav pieņemams, ir agresīva un uzstājīga pieprasīšana, lai medicīnas personāls sazinās ar cilvēkiem valodā, kurā medicīnas personāls nevēlas runāt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Atgādinu, ka 2. priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Kozlovska. Cienījamie kolēģi! Es gribu vēlreiz atgādināt, ka saistībā ar šiem grozījumiem Pacientu tiesību likumā notika četras Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdes un viena lielā Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā piedalījās, kā Mairita Lūse pieminēja, ļoti daudz pacientu organizāciju, piedalījās Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, visas iesaistītās ministrijas, augstākā līmeņa juristi.

Šis priekšlikums... ko arī Viktorija Pleškāne pirmajos divos ieteica...

3. – komisijas priekšlikums īstenībā atrisina ļoti daudzas "smagās problēmas" (pēdiņās), kas saistītas ar tulkošanu, jo tieši šinī priekšlikumā ir precizēta otrajā lasījumā atbalstītā redakcija, nosakot, ka pacients nodrošina tulkošanu. Tiek svītrots teksts, kas paredz pieaicināt personu, kas nodrošina tulkošanu, tādējādi paredzot tulkošanā izmantot tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Tas var būt mākslīgais intelekts, "Google", "Tilde" un tā tālāk. Tāpat arī priekšlikums paredz izņēmuma gadījumus, kad pacients nevar nodrošināt tulkošanu objektīvu iemeslu dēļ.

Sociālo un darba lietu komisija atbalsta valsts valodu kā pamatvalodu ārstniecības iestādēs, nodrošinot mūsu pacientu veselības aprūpi.

3. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. 4. – arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Pārejas noteikumos precizē 3. panta septītās daļas spēkā stāšanās laiku, kas likumā nostiprina pacientu tiesību ievērošanu, tai skaitā to, ka stacionāra ārstniecības iestāde un daudzprofilu ambulatorā iestāde izstrādā pacientu tiesību īstenošanas plānu un nodrošina tā izpildi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Kozlovska. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pacientu tiesību likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Kozlovska. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā", trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Skatām likumprojektu "Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā".

Uz trešo lasījumu ir iesniegti pieci priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir saistīta ar parādvēstures datubāzē iekļaujamo informāciju.

Atgādināšu, ka otrajā lasījumā balsojot izslēdzām normu, kas paredzēja iekļaut personas šajā datubāzē situācijās, ja parādnieks ir izteicis iebildumus pret parāda esību vai tā apmēru. Pamatojums bija tāds, ka, pastāvot strīdam, nevar personu iekļaut kopējā parādnieku sarakstā bez sīkākas norādes par strīda esību.

Lai nodrošinātu likumā paredzēto parādvēstures datubāzes mērķi – sniegt informāciju trešajai personai, lai tā varētu novērtēt fiziskās personas spēju izpildīt maksājumu saistības –, komisija piedāvāja noteikt iespēju iekļaut parādnieku vai aizņēmēju parādvēstures datubāzē ar norādi, ka šī persona ir iesniegusi rakstveida iebildumus pret parāda esību vai tā apmēru un lietā pastāv strīds par parāda pamatotību. Pirms iekļaušanas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir jānosūta parādniekam vai aizņēmējam noteikta veida atbilde ar dokumentiem.

Komisija atbalstīja 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Redakcionāls. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls labojums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā".

Uz trešo lasījumu komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi. Visus iesniegusi tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"", trešais lasījums.

Ir iesniegti 13 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"".

Komisijā tika saņemti 13 priekšlikumi.

1. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Laumas Paegļkalnas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam.

E. Teirumnieks (NA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija no biedrības "Zemes reformas komiteja" saņēma priekšlikumus dotajam likumprojektam pēc tā izskatīšanas otrajā lasījumā. Daļu biedrības priekšlikumu es esmu iesniedzis uz šo – trešo – lasījumu.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju Latvijā dalītajos īpašumos ir aptuveni 206 tūkstoši būvju un 70 tūkstoši zemes vienību, tostarp 9 tūkstoši dzīvokļu, dzīvojamo māju jeb 300 tūkstoši dzīvokļu īpašumu un 32 tūkstoši savrupmāju. Tas nozīmē, ka likumprojekts skar ne mazāk kā 300 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.

Satversmes tiesa 2023. gada 2. maija spriedumā lietā Nr. 2022-02-01 atzina, ka zemes likumiskās lietošanas maksas apmērs – 4 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības – ir tāds, kas nepilda atlīdzības funkciju. Satversmes tiesa atzina arī to, ka lietošanas maksas apmēra noteikšanā nav ņemti vērā izdevumi, kas samazina zemes īpašnieka ienākumu no lietošanā nodotās zemes, piemēram, papildu administrēšanas izdevumi, kā arī nodokļi, kas zemes īpašniekam jāmaksā no saņemtās lietošanas maksas.

Priekšlikumā piedāvāta zemes likumiskā lietojuma maksa – pieci procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības – un tas, ka tā ir jāatstāj spēkā līdz 2027. gada 31. decembrim.

Kopumā priekšlikumi paredz precizēt terminus likuma garam atbilstoši un noteikt tādu tiesisko regulējumu dalītā īpašuma gadījumā, kas atbilstu Satversmei un Satversmes tiesas atziņām zemes nomas tiesisko attiecību un zemes lietošanas tiesisko attiecību jautājumā. Vienlaikus Ministru kabinetam ir nosakāms termiņš dalītā īpašuma izbeigšanas likuma izstrādāšanai – līdz 2024. gada 31. oktobrim.

Kolēģi, lai es nedebatētu pie katra priekšlikuma, lūgšu priekšsēdētāju likt balsot par katru priekšlikumu, izšķirt šos jautājumus caur balsošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Krasta. Tātad 2. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums attiecas uz zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru, nosakot, ka tā ir 5 procenti no kadastrālās vērtības gadā. Līdz ar to šis priekšlikums atšķiras no iepriekš atbalstītās likumprojekta redakcijas. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 54, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 3. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Laumas Paegļkalnas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsojumu!") Balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 5. – Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Laumas Paegļkalnas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – deputāta Edmunda...

Sēdes vadītāja. 6.!

A. Krasta. 6. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 7. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 8. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 55, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 9. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Arī komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 58, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 10. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 11. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Lielā mērā saistīts ar jau neatbalstīto 7. priekšlikumu. Komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 12. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 13. – deputāta Teirumnieka priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītu reģistra likumā", trešais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 5. jūnijā izskatīja Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā.

Ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 5. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 7. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Ir izskatīti visi priekšlikumi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītu reģistra likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Aleksejs Rosļikovs, Edmunds Zivtiņš, Agnese Krasta un Edgars Tavars lūdz turpināt Saeimas šā gada 13. jūnija sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 44 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" trešais lasījums, un tas bija diezgan "karsts"... arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Mums ir 44 priekšlikumi: enerģētikas definīcijas precizējumi, papildus tam ir siltuma regulējums. Galvenais jautājums – atlikumsiltuma skaidrojums, šeit ir būtiski jautājumi tieši par atlikumsiltumu, un par jauno siltuma regulējuma daļu... daudz bija diskutēts komisijā, un, salīdzinot ar otro lasījumu, likums papildināts ar detalizētāku regulējumu, kas skaidrāk definē operatora un ražotāja pienākumus un tiesības situācijās, kad konkrētā teritorijā piedalās atlikumsiltums. Regulējums – īpaši detāls, noteikts speciāli Rīgai, jo tajā ir lielākā finansiālā ietekme.

Regulējums veidots līdzīgi elektroenerģijas tirgum, ieviešot balansēšanas pakalpojumu, proti, ja konkrētā dienā ir pieejams atlikumsiltums, kas ir lētāks par citiem avotiem un kas, ja netiks izmantots siltumā, tiks izpūsts gaisā, operators (un šeit ir būtisks punkts) var aizvietot no kurināmā saražoto siltumu ar šo atlikumsiltumu, par to maksājot kompensāciju. Diemžēl šis vēl ir tāds kompromisa risinājums, redzēsim, kā tas dzīvē strādās, jo šeit ir vārds "var"... šo atlikumsiltumu var aizstāt ar siltumu, un ir jādod kompensācijas esošajiem ģenerējošiem...

Kompensācijai būtu jāsedz faktiskās izmaksas, un tai ir jābūt caurspīdīgai. Rīgā šo kompensāciju apmēra metodiku saskaņos SPRK, tātad regulators, un tāda pieeja izvēlēta, lai neradītu lieku birokrātisko slogu. Regulējums paredz, ka atlikumsiltumu izmanto tikai tad, ja tā izmaksas kopā ar kompensāciju ir zemākas... tātad šim atlikumsiltumam ir jābūt lētākam nekā esošā cena plus kompensācija, kas jāmaksā tam, kas ražo esošo. Nu, lūk, tāds diezgan sarežģīts... Diemžēl nav tāda regulējuma, kas atlikumsiltumu izmantotu tiešām simtprocentīgi, bet šis ir ceļš tajā virzienā.

Nu, lūk, mums ir komisijā izskatītie jautājumi.

1. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Definīcijas skaidrojums par atjaunīgajiem energoresursiem. Precizēts. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Definīcijas precizējums par atlikumsiltumu... kas ir svarīgi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Definīcijas papildinājums par autonomo ražotāju. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Paredz mainīt biomasas definējumu. Komisijā netika atbalstīts, jo šinī gadījumā viņš bija pievienojis kūdru, bet kūdra, kā mums skaidri norādīja, nav pievienojama šim definējumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es speciāli ieliku... jo pagājušajā sēdē, kad mēs likumprojektu skatījām otrajā lasījumā, uzreiz teicu: gan jau Eiropa mūs piespiedīs pirkt kvotas arī par malku, par visu pārējo... lai nebūtu šeit kaut kādi pārsteigumi. Ja jau ir biomasa, tad kāpēc nav kūdra biomasā? Un tas ir atjaunojamais resurss. Kāpēc Somijā un Zviedrijā tā ir atjaunojamais resurss, bet Latvijā nav?

Tad ir nākamais jautājums: kurš pilnvaroja Kariņa kungu ar Plešu aizbraukt uz Briseli un parakstīties par 182 miljoniem, un pateikt, ka kūdra nevar būt kurināmais pēc 2030. gada? (Starpsauciens.)

Ja mēs runājam par drošību, atcerēsimies, ka tad, kad sākās Otrais pasaules karš un pazuda visa šī loģistika (un murgainie vēja parki vēl nebija safantazēti... kas pusgadu stāv bez vēja), tad Latvijā nebija, piemēram, problēmas ar to, ka... momentāni nodrošināja divas cementa fabrikas ar elektroenerģiju, jo uzreiz raka 40–60 tūkstošus tonnu brūnogļu Liepājas novadā un darbināja TEC. Tādā pašā veidā visiem cilvēkiem tika ierādīti kūdras purvi, un visi vasarā sagatavoja... tas jau bija 1939. gada beigās un sevišķi 1940. gada vasarā līdz padomju okupācijai... visi tika nodrošināti gan ar siltumu, gan visu pārējo, un kara laikā nebija nekādu problēmu ne ar elektroenerģiju rūpniecībai, ne ar ko.

Ja mēs sakām, ka drošība ir galvenais, bet tērējam naudu kaut kādiem murgainiem projektiem... Pagājušoreiz man pārmeta – nē, nē, biomasa būs, malka ir atļauta, granulas ir atļautas. Tad ir jautājums – un kāpēc kūdra nav atļauta? Kāpēc nevar būt tās pašas kūdras briketes? Un kāpēc tā pēkšņi nav biomasa?

Ar šo es tikai gribēju parādīt, ka tā ir liekulība, tā ir kārtējā Latvijas ekonomikas gremdēšana visādos veidos, tāpat kā mēs te stāstām vienu, darām otru, bet agri vai vēlu mēs nāksim pie prāta un atgriezīsimies pie saviem dabīgajiem resursiem.

Gribu beigt ar to, ka kūdra mums ir 1,5 miljardi kubikmetru, tā mums ir nodrošināta apmēram 1000 gadiem. Līdz 2002. gadam TEC strādāja ar kūdru. Bija absolūti stabila elektroenerģija, tā nelēkāja no mīnusiem līdz plus četriem eiro kaut kādās stundās.

Ja šeit klimata un enerģētikas ministrs stāsta, ka mēs piesaistīsim investorus, tad, piedodiet, investori grib stabilas cenas vismaz vairāku gadu robežās. Stabilas cenas var piedāvāt TEC ar 80 procentu lietderības koeficientu... tas ir, atomelektrostacijas ar 80 procentu lietderības koeficientu. Tādu nav. HES vasarā var ar saviem 50–60 procentiem izglābt. Inčukalna gāzes krātuve ir iztirgota kaut kādiem spekulantiem... kur mēs varējām fantastiski lētu gāzi iepumpēt uz trim gadiem... jo gāzes turbīnām arī ir kaut kādi 60 procenti... Mums TEC ir uzstādītas modernākās gāzes turbīnas Eiropā, un varētu ražot lētāku elektroenerģiju. Nē, mēs spekulēsim biržā un tagad blēdīsimies, ka kūdra nav biomasa. Nezinu, kas tad tā ir par masu, varbūt minerālā kaut kāda...

Tāpēc vienkārši gribu... saprotu, ka nebalsos. Komisija ir atbalstījusi... ka kūdra nav biomasa, bet tas rāda visas šīs koalīcijas melīgumu un fantāzijas, ka kūdra nav biomasa, bet, redziet, malciņu jūs vēl varēsiet kurināt, līdz nākamais līdējs neaizbrauc uz Briseli un atkal neparakstās par kaut kādiem 100 miljoniem, ka mēs malku aizliedzam.

Viss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Kulbergs. Es tikai gribēju pieminēt informāciju no statistikas, ka Latvijā siltumapgādē kūdra tiek lietota mazāk nekā divos procentos... un praktiski tā tiek izskausta. Viens iemesls – ļoti zema lietderība, otrs – ļoti liels piesārņojums, kā rezultātā tam nav nekādas jēgas un lietojuma.

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. 6. – Kaspara Meļņa priekšlikums. Te ir liela sadaļa par biogāzes ražošanu no metāna. Ražošanas un arī ūdeņraža jautājums un definīcija, kas ir dabasgāzes ražotājs. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Par energoapgādes definīciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums par enerģijas definīciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 10. – atbildīgās komisijas priekšlikums par enerģijas bruto galapatēriņa definīciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 12. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Paredz, kur jāreģistrē Eiropas Savienības reģistrā dabasgāzes un biogāzes ražotāji, tai skaitā ūdeņraža. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 13. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Mainīta reportēšana no "reizi mēnesī" uz "reizi gadā". Daļēji atbalstīts un iekļauts 14. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates... Labi, debates neuzsākam.

Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 14. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 15. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Par siltumapgādes sistēmu un atlikumsiltumu. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 18. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 17. – deputāta Patmalnieka priekšlikums. Šeit ir svarīgi... par atlikumsiltumu un kompensāciju, ka kompensācijai jābūt zemākai par tarifu. Regulators nosaka metodiku... uzdod ieviest un izstrādāt šo metodiku regulatoram.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Es neatbalstīju ne 17., ne 18. priekšlikumu un aicinu jūs tos neatbalstīt. Kāpēc? Pastāstīšu.

Es uzskatu, ka uz otro lasījumu izveidotā kompromisa versija ir vispareizākā, visatbilstošākā sekundārā siltumenerģijas tirgus situācijai, kas šobrīd veidojas. Tur ir pateikts viss... uz otro lasījumu. Tātad, ja siltumapgādes sistēmas operatora darbības zonā ir vairāk nekā viens ražotājs... citiem komersantiem, kuru darbības rezultātā ir atlikumsiltums, ir iespējama pieeja šai pievades... pārvades sistēmai... tad siltumapgādes operators iepērk visizdevīgākās cenas nesēju, tātad tas var būt arī atlikumsiltums. Kulberga kungs teica, ka šī ir sarežģīta... tātad šobrīd jauna versija parādījusies, kas noteic, ka siltumapgādes operators var uzdot neatkarīgiem ražotājiem vai komersantiem pienākumu neražot kaut ko, ja ir parādījies atlikumsiltums, un, respektīvi, viņš par to arī... viņš ir tiesīgs kompensēt.

Nu, pirmām kārtām nerunāsim par to, ka te ir disproporcionālas attiecības – vienam ir pienākums kaut ko nedarīt, otram ir tiesības kompensēt. Es uzskatu, ka situācija ir absolūti ačgārna un var novest pie tā, ka beigās atlikumsiltuma izmantošana kļūs ļoti dārga un nekādas jēgas no tās nebūs. Kāpēc? Tāpēc, ka te tiek sajaukti divi tirgus modeļi. Tātad regulētais iknedēļas siltumenerģijas tirgus... iepirkums... un otrs – sekundārais jeb atlikumsiltuma iepirkuma tirgus uz nākamo dienu.

Ar šiem diviem priekšlikumiem... pievienotajiem apakšpunktiem "Rīgas siltumam" tiek radīta situācija, ka tas var darboties tāpat kā līdz šim. Bet "Rīgas siltumam", ja veidojas jauns tirgus modelis un var izmantot sekundāro tirgu, būtu pašam jākļūst efektīvam un jāpielāgojas, nevis – kādam ir jāpārtrauc ražot un pēc tam kādam tas jākompensē. "Rīgas siltums" var skatīties... teiksim, ir programmas, ka tas var redzēt nākamās dienas apjomu, un tas jau sen varēja veidot iepirkumus: nevis tā kā pasūtījumu uz nedēļu – iepirkumu uz nedēļu, plus nākamās dienas iepirkumu –, bet veidot iepirkumu nākamajai dienai. Tie, kas ražo siltumu, ļoti labi redz, kā mainās elektrības cenas.

Līdz ar to es uzskatu, ka šie divi papildinājumi... turklāt tie ir rakstīti it kā visam siltuma apgādes ražošanas tirgum, visiem siltumapgādes operatoriem, bet, protams, skaidri redzams, ka tas ir klaji "Rīgas siltuma" situācijai... atstāt to tādu, kāda ir. Manuprāt, likumā tas nav pieļaujami. Ja mēs domājam "Rīgas siltumu", bet rakstām, ka tas attiecas uz visu Latviju – visā Latvijā situācija ir absolūti atšķirīga, tā nav kā "Rīgas siltumam" –, tas var radīt lielas problēmas citos Latvijas reģionos sadarbībā starp siltumapgādes operatoru un ražotājiem.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu atgriezties pie otrā lasījuma versijas, kas jau toreiz bija kompromiss un kam piekrita nozare. Par šo jauno – trešā lasījuma piedāvāto – versiju nozare nav diskutējusi. Tas ir Klimata un enerģētikas ministrijas, var teikt, pēdējā mirklī uzcepts piedāvājums, un, kā teica Kulberga kungs, neviens nezina, kā tas reāli darbosies, cik efektīva būs darbība. Ar otrā lasījuma versiju var ļoti labi darboties tirgū, un "Rīgas siltumam" ir iespējas kļūt efektīvākam, spējīgākam, tātad rīkoties ar šiem diviem tirgus modeļiem. (Zālē troksnis.)

Tā ka aicinu neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, es lūdzu – mazliet klusāk! Tiešām vairs neko nevar dzirdēt.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi...!

Sēdes vadītāja. (Smejas.) Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs. Paldies.

Kolēģi, savukārt es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Būtībā abus divus, jo tie ir par vienu tēmu. 1. – Patmalnieka priekšlikums, pēc tam iekļauts komisijas priekšlikumā.

Pats likumprojekts ir diezgan sauss, un, es teiktu, ir daudz tādas juridiskas tehnikas... formulējumu un tāds liels iespaids uz nozari, uz sabiedrību.

Likumprojekta izskatīšanas laikā deputāti uzklausīja iesaistītās puses, un par aktuālo situāciju centralizētajā siltumapgādē mums prezentēja gan "Rīgas siltums", gan regulators, un situācija ir diezgan šokējoša, par spīti tam, ka Rīgā ir gan samērā moderni TEC, gan šķeldas katlumājas. Tā ka portfelis... ka mēs varam izmantot gan gāzi, ja tā cena ir lejā, gan vietējo materiālu – šķeldu.

Lietuvā, Igaunijā... Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētā infrastruktūra tik laba nav, bet viņiem galatarifs iedzīvotājiem ir zemāks nekā Rīgā. Lai gan mums ir laba infrastruktūra, tarifs ir augstāks. Kopā ar iesaistītajām pusēm meklējām veidus, kā šo tarifu galalietotājiem varētu samazināt. Šī ir kompromisa redakcija, kuru ir izstrādājušas atbildīgās ministrijas. Tas bija uzdots darbs viņiem no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas. Paldies, ka tas ir diezgan ātri, operatīvi izdarīts. Saprotiet, ir situācija, ka "Latvenergo" ražo elektrību, bet tai pašā laikā blakusprodukts, kas ir atlikumsiltums, tiek pūsts gaisā un cilvēkiem ir augsti siltuma enerģijas tarifi.

Ar šo priekšlikumu to ir paredzēts mainīt, viss šis blakusprodukts primāri "Rīgas siltumam" jāpieņem pretī. Regulators tālāk arī vērtētu potenciālās kompensācijas pārējiem tirgus dalībniekiem. Gan deputāti, gan atbildīgās ministrijas strādāja, un šis kompromisa priekšlikums ir radies, un es tiešām aicinu to atbalstīt, jo situācija nav normāla, ja mums ir iespējas saražot lētu siltumenerģiju, bet galalietotājs šo zemo cenu nesaņem. Skatīsimies, kā nostrādās šis regulējums. Es uzskatu, ka tas var dot rezultātu. Mēs, no komisijas, sekosim tam līdzi.

Kolēģi, es aicinu tiešām atbalstīt un mēģināt šo jautājumu sakārtot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Labvakar, kolēģi! Tātad mans priekšlikums paredz vienu lietu, kas ir atšķirīga no otrā lasījuma redakcijas, proti, ka siltums jāizvēlas. Šajā gadījumā bija domāta Rīga, bet tas ir domāts arī citās pašvaldībās, ka atlikumsiltums jāizmanto pēc ekonomiskā pakāpeniskuma principa. Protams, jāiepērk tajā brīdī lētākais pieejamais siltums.

Kas ir atlikumsiltums, par ko mēs šeit debatējam? Tas ir siltums, kas rodas kā pārpalikums dažādos tehnoloģiskajos procesos koģenerācijas stacijās, kad tās ražo elektroenerģiju, piemēram, "Latvenergo" TEC – tas ir visslavenākais piemērs, kur šis atlikumsiltums rodas. Ražojot elektroenerģiju, kondensācijas režīmā tas paliek pāri. Šim siltumam varbūt ir mazāka vērtība nekā tam, kas tiek saražots šķeldas stacijās. Pašlaik situācija ir tāda, ka šis siltums tiek faktiski izpūsts gaisā, to nevar nodot Rīgas siltumtīklos.

Šis priekšlikums paredz to, ka "Rīgas siltumam" būs jāizvēlas atlikumsiltums un tādā veidā patērētājiem tiks nodrošinātas zemākas izmaksas un zemāks siltumenerģijas tarifs. Tātad balsojumi par šiem diviem priekšlikumiem ir – par zemāku siltumenerģijas tarifu Rīgas iedzīvotājiem.

Aicinu atbalstīt šo principu balsojumā par šo likumprojektu un nodrošināt to, ka Rīgā un potenciāli arī citās pašvaldībās iedzīvotāji var saņemt pēc iespējas lētāku siltumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds (Starpsaucieni.)...

Par procedūru. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Zivtiņa kungam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Gribētu visus aicināt, tā teikt, pārdomāt un nobalsot par to, lai mēs izdarītu pārtraukumu līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00, jo mūsu debates un uztvere ir stipri notrulinājušās. Debašu kvalitāte krītas, tāpēc, cienot jūs visus, cienot mūsu vēlētājus, lūdzu nobalsot par to, lai mēs uztaisītu pārtraukumu līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00.

Paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi! Lūdzu, balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par iespējamu pārtraukuma izsludināšanu līdz nākamās ceturtdienas pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 47, atturas – nav. Kolēģi, strādāsim! (Zālē troksnis.)

Kolēģi, tas nav tāpēc, ka mēs gribētu strādāt bezgalīgi, vienkārši situācija ir tāda, ka arī nākamnedēļ ir ļoti daudz jautājumu. Es saprotu, mums ir bijušas sēdes, kad līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem ir bijis, nu, šoreiz jāpaciešas bišķiņ ilgāk.

Labi, turpinām. (Zālē troksnis.) Kolēģi, cienām... Mēs esam nobalsojuši.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

Kolēģi, es lūdzu... aicinu mazliet klusāk!

E. Cepurītis (PRO).

Diemžēl man nebija iespējas piedalīties debatēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet no tām debatēm, kas izskanēja šeit, es gribu vienkārši pastiprināt to, ko komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama minēja, jo šeit, man liekas, izskanēja daži vienkāršojumi. Ja mūsu mērķis ir samazināt siltumenerģijas tarifu Rīgā, tad ir ļoti vērtīgi paanalizēt iemeslu, kādēļ tas ir bijis (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! "Nacionālā apvienība"! Lūdzu! Es jūs lūdzu cienīt citus!

E. Cepurītis. Galvenais iemesls ir bijis dabasgāzes nozīmīgā loma Rīgas siltumapgādē. Ja paskatāmies to jautājumu par atlikumsiltumu – kas ir avots, kas ir energoresurss, kas tiek izmantots, kur rodas atlikumsiltums... Tā arī ir dabasgāze, ko izmanto TEC. Līdz ar to es pilnībā atbalstu – jebkurš atlikumsiltums... jāatrod mehānismi, kā to efektīvi izmantot, bet jāatceras, ka ikkatra iejaukšanās šajā tirgū var veicināt... konkrētajā brīdī mēs varbūt izmantojam atlikumsiltumu, bet vienlaikus arī nedaudz kavējam to, kas jau notiek, – Rīgas siltumenerģijas pāreju uz vietējiem resursiem.

Tādēļ (Starpsaucieni.)... tādēļ šajā jautājumā, kur droši vien lielākā daļa šajās debatēs nevarēja iedziļināties... es vienkārši aicinu neizmantot pārspīlētus vienkāršojumus un atbalstīt to redakciju, kas, kā mēs pārrunājām otrajā lasījumā, nodrošina kompromisu, un būt drošiem, ka nekavējam Rīgas pāreju uz vietējiem resursiem, lai novērstu galveno iemeslu, kādēļ siltumenerģijas cena iepriekšējās krīzes laikā bija strauji pieaugusi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai otro reizi.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi, nobeigumā – lai būtu skaidrība. (Zālē troksnis.) Šeit tika pateikts ļoti daudz pareizu, skaistu vārdu, bet būtība ir tā, ka jau uz otro lasījumu apstiprinātā versija dod iespēju iepirkt atlikumsiltumu, ja tas ir lētāks, izdevīgāks, un novadīt tālāk uz siltumapgādi. Diemžēl šīs divas papildu daļas – 1.³, 1.⁴ – šo situāciju sarežģī, un tas ļoti atvieglo "Rīgas siltumam" dzīvi, lai nekas nemainītos, lai tas nekļūtu efektīvs, jo visas šīs kompensācijas un pavēle kādam beigt, pārtraukt un tad to kompensēt... No tā var izvairīties, ja "Rīgas siltums" izmanto savas programmas un skatās, kāda nākamajā dienā būs cena, jo tas viss ir saistīts ar elektrības cenu.

"Rīgas siltumam" tiek atvieglota dzīve, bet tā nav efektivitāte, kas tiek iegūta. Ja pēc tam "Rīgas siltumam"... liekot kādam pārtraukt ražot pasūtīto nedēļas daudzumu un kompensēt, ticiet man, nekas lētāks lietotājiem nekļūs. Un neaizmirsīsim, ka "Rīgas siltumam" ir savs meitas uzņēmums, kuram arī vajadzēs kompensēt kaut ko. Tā ka tās divas jaunās normas ir absurdas un neatbilstošas mūsdienīgai siltumapgādei.

Aicinu atgriezties pie otrā lasījuma versijas, kas tiešām ir optimāla, lai varētu darboties tirgū, izmantot atlikumsiltumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Kulbergs. Tas nav godīgi, ka ir tikai uz augšu, bet uz leju – nav.

Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, tad jūs vēl komisijas vārdā kaut ko teiksiet?

A. Kulbergs. Jā, es teikšu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

A. Kulbergs. Es gribu teikt, ka šis neapšaubāmi ir ļoti svarīgs punkts. Un ir problēma. Ir problēma, ka siltumtirgū nepiedalās atlikumsiltums no elektroenerģijas ražošanas. Tā ir nopietna problēma.

Šis nav labākais risinājums. Elektrotirgus, tas, kas ir katru dienu Nord Pool, bija jāsavieno ar siltumtirgu. Tas nav izdarīts, tas diemžēl joprojām nav izdarīts, un, kamēr tie tirgi nebūs salāgoti kopā vienā, lai katru dienu var solīt vai vismaz divi plus divi, plus trīs nedēļā... Tikai tad varēs normāli šo atlikumsiltumu izmantot.

Bet šis ir ceļš uz to, ka to var sākt darīt.

Sēdes vadītāja. Tātad 17. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

A. Kulbergs. Jā, un iekļauts 18. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 14, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

A. Kulbergs. Bet tad sanāk...

Sēdes vadītāja. 18.! Par 18. tātad...

A. Kulbergs. 18. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsaucieni: "18.!")... Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni.) Par – 50, pret – 14, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Kolēģi! Sprindžuka kungs, lūdzu...!

A. Kulbergs. 19. – klimata un enerģētikas ministra Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 20. – komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 21. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. (Starpsaucieni: "O!") Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja mēs paskatāmies tās programmas, ar kādām šīs koalīcijas partijas startē Eiropas Parlamentā, tur visur ierakstīts: bez pārspīlējumiem zaļajam kursam, klimata... gāzu emisijas. Gāzu samazināšana 2030. gadā par 55 procentiem ir nereāla! Beigsim melot! Latvijai ir 17 procenti, jo mums jau to ir maz.

Mans priekšlikums ir svītrot pirmo, ka Latvijai... ka pašvaldībai, lai kurinātu centralizēto katlumāju, nav jāievēro, vai ziemā cilvēki nosals vai nenosals, bet jāievēro noteiktie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķi līdz 2030. gadam un klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam. Nu, tā taču ir pilnīga murgu teorija!

Tāpēc es aicinu izsvītrot 1. un 3., jo 2. punkts ir Latvijai noteiktie gaisa piesārņošanas... mērķi, kas ir labi. Uzliekam filtrus un kurinām atkal to šķeldu vai kūdru. Kāpēc šis punkts ir jāsvītro? Tāpēc, ka mēs tiksim piemānīti, kolēģi! Briselē jau apspriež arī to, ka malka ir jāaizliedz, ka dārzkopības kūdra jāaizliedz.

3. punkts ir, ka pašvaldībai, apkurinot iedzīvotāju mājokļus, ir jāievēro Latvijas atjaunīgās enerģijas mērķi siltumapgādē – centralizētais siltums... nu, atjaunīgās siltumapgādes mērķi, atjaunīgās enerģijas mērķi. Kā jau teicu, pagājušoreiz bija šī blēdība, ka visa atjaunīgā ir biomasa, tagad izrādās, ka biomasa nav, bet ir koksne.

Rītdien nebūs ne šķeldas... nekā! Tāpēc drošības pēc atbalstiet manu priekšlikumu. Visus šos murgus par klimata neitralitāti – kapos! Un 1. un 3. punktu svītrojam, 2. paliek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kulberga kungs, vai jums ir kas piebilstams? (Dep. A. Kulbergs: "Nav!") Nav?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu zvanu! (Dep. A. Kulbergs: "A vēlreiz zvans..."; starpsauciens: "... negrib vairs strādāt!") Lūdzu rezultātu! Par – 5, pret – 40, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kulbergs. Tātad 22. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 24. – deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Par biomasas kurināmo. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 25. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 26. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 27. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Par biomasas kurināmo. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 28. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Biogāzes uzskaites jautājums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 29. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 31. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 32. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 33. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Par biogāzes atbilstības apliecināšanu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 34. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 35. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 36. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Par dabasgāzes reģistrēšanu un ziņojumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tūlīt (Pauze.)... Kurš bija nākamais?

Sēdes vadītāja. 37.

A. Kulbergs. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 38. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Līdz 2030. gadam atbalstu piešķirt biogāzes... un biomasai. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 39. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izdot MK noteikumus. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 40. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par laiku, kad likums... stāsies spēkā, tātad – 2024. gada 1. oktobrī. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 41. – klimata un enerģētikas ministra priekšlikums. Par biogāzes uzskaites... ievadīšanu sistēmā un kvalitātes mērīšanu. Būtisks punkts. Daļēji atbalstīts un iekļauts 42. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 42. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 43. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 44. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par likuma stāšanos spēkā 2024. gada 15. jūlijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tas bija pēdējais priekšlikums.

Lūdzu balsot par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", kurā ir vairāki punkti. Minēšu: mērķis ir nodrošināt trešās valstīs reģistrēto transportlīdzekļu deklarēšanu to izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā. Otrs ir – nodrošināt transportlīdzekļu vadītājus... tātad būtiski – no 18 gadu vecuma varēs vadīt autobusus, DE un D1 kategorijas transportlīdzekļus, lai veiktu regulāros pasažieru pārvadājumus, un tad tas ir vairāk... varētu būt vadītāji pieejami, samazinot vecuma kategoriju... Atteikties no transportlīdzekļu tehniskās apskates derīguma uzlīmes, arī svarīgi anulēt uzlīmi. Precizēt transportlīdzekļa evakuāciju no ātrgaitas ceļiem. Noteikt administratīvo atbildību par noteiktajā kārtībā nereģistrēta elektroskrejriteņa dalību ceļu satiksmē.

Kolēģi, šinī likumprojektā ir priekšlikums, ko mēs gaidījām jau sen. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs aicinājām to izveidot līdz šī gada 31. decembrim. Diemžēl no Tieslietu ministrijas... tas nenotika, tika atnests šis likumprojekts. Es jūs gribu brīdināt, ka dotajā mirklī ir regulējums par to, kā trešo valstu pilsoņi, kuri ir pārkāpuši... 101 tūkstoti sodu... kas ir fiksēti ar fotoradariem... kas ir vairāk nekā 10 miljoni eiro sodos nenomaksātās summas... lielākā daļa no tiem ir krievu tautības... ar Krievijas numurzīmēm... reģistrāciju. Ir arī ar Ukrainas, Moldovas, Baltkrievijas... Bija prasīts, kā varētu piemērot sodus, lai pārkāpēji tiktu sodīti un arī samaksātu šos sodus. Gribu teikt, ka mēs saņēmām tikai likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", bet tam bija jānāk paketē ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, šāda likumprojekta nav.

Tātad mēs šobrīd lemsim par likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā". Ir iestrādāts veids, kā varētu piemērot... bet tieši tiesiska veida, kā iekasēt sodu pēc Administratīvās atbildības likuma, nav... Šāds likumprojekts nav iesniegts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai paketē, tas ir aizsūtīts kā vēstule uz Juridisko komisiju, un mēs nezinām, kad to skatīs un kā to skatīs. Manuprāt, tas ir pilnībā nekorekts veids, kā tas tiek stādīts priekšā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.

Komisijā noklausījāmies, kā Tieslietu ministrija taisās iekasēt šos sodus. Atbilde bija diezgan graujoša – ka šie vēsturiskie sodi par 101 tūkstoti pārkāpumu netiks iekasēti, jo, izrādās, ir iestājies noilgums. Tātad mūsu pilsoņi, kas pārkāpj... uzreiz tiek sodīti vai arī tiesu izpildītājs tiem iet pakaļ. Šiem sodiem ir noilgums – tie visi pazudīs, nebūs iekasēti.

Otrs jautājums, ko mēs uzdevām, – kā panākt, lai šie trešo valstu pilsoņi neizvairītos... kā izkontrolēt, lai viņi uz robežas nomaksā... vai vīzu izsniegšanas gadījumā... vai arī ja policija apstādina uz ceļa... un viņiem būtu šis reģistrs? Diemžēl šī reģistra informācijas apmaiņa nenotiek un uz robežas arī vēl nebūs šīs apmaiņas, jo ir tehniskas problēmas to nodrošināt. Tāpat arī policija mums paziņoja, ka viņi (lai gan šie trešo valstu pilsoņi būs reģistrējušies CSDD sistēmā) nebūs spējīgi tiem piemērot sodu, jo vēl nebūs stājies spēkā... pēc Administratīvās atbildības likuma.

Tāpēc, kolēģi, šis ir diezgan liels brāķis. Esam nogaidījuši gadu... Mans vienīgais priekšlikums – ejam uz priekšu, pieņemam likumprojektu pirmajā lasījumā, un diemžēl mums, Saeimas deputātiem, nāksies iesaistīties, iesniegt priekšlikumus, lai šos sodus tiešām varētu iekasēt no tiem likumpārkāpējiem, kas to dara sistemātiski. Kļūdu te ir daudz, un es lūgtu, ka no Juridiskās komisijas mums būtu... mēs varētu kopīgi skatīt šo likumprojektu tālāk, kā grozījumus Ceļu satiksmes likumā salāgot ar grozījumiem Administratīvās atbildības likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Pirms politikas es biju tāds pozitīvs un omulīgs zēns, bet palieku arvien īgnāks un īgnāks, un bail pat iedomāties, kas notiks, ja sasniegšu tādu pieredzi kā Brigmaņa kungam vai Kiršteina kungam, jo priekam, optimismam īsti nav pamata.

Komisija uzdeva ministrijai uzdevumu sakārtot jautājumu, lai nebūtu vairs šīs visatļautības tiem transporta vadītājiem, kas pārvietojas ar automobiļiem, kuri reģistrēti trešās valstīs. Šobrīd tāda visatļautība ir, un ir atsevišķi karstgalvji, kuri vairāk nekā tūkstoš reizes ir pārkāpuši ātrumu pie radariem, tāpat arī atstāj automašīnas, kur pagadās.

Laikā, kad biju satiksmes ministrs (pagājušā gada sākumā), jau gājām ar konkrētu piedāvājumu... Ceļu satiksmes drošības direkcijai ir pieejama visa datubāze, viņi redz, cik konkrēti... kuri transportlīdzekļi ir pārkāpuši noteikumus, viņiem tā informācija ir pieejama, viņi ar to brīvi var dalīties. Piedāvājums bija gaužām vienkāršs: policists aptur šādu transportlīdzekli, redz, ka ir pārkāpumi, un vai nu vadītājs uz vietas samaksā sodus, vai automašīna tiek likta pie žoga, vai tiek aizturēti dokumenti. Tas bija vienkāršs piedāvājums. Pēc tam šeit, Saeimā, mēs, komisija, aicinājām ministriju nākt ar šādu piedāvājumu. Tieslietu ministrija ilgi spirinājās pretī, un bija jūtama tāda attieksme, ka nu... nevēlēšanās iesaistīties un kaut ko darīt, bet, atnesot šo piedāvājumu uz komisijas sēdi, tas mūs pārsteidza, un mēs piedāvājumā vīlāmies, jo šie transportlīdzekļu vadītāji, kuri pārkāpj ļoti daudzas reizes – gadiem pārkāpj noteikumus! –, netiks saukti pie atbildības. Iesaistītās puses atzina, ka šie sodi, kas ir uzkrāti gadu garumā, tiks norakstīti.

Tas nav godīgi attiecībā pret vietējiem autovadītājiem, jo, piemēram, Tavara kungs... viņš ir aktīvs autovadītājs un vēl nav pārkāpis kādu noteikumu, bet viņa pastkastītē jau bezmaz vai ir iekritis pārkāpuma protokols. Ja mūsu transportlīdzekļa vadītāji nesamaksā laikā, tad uzreiz tiek palielinātas šīs summas, un ir gadījumi, ka cilvēkiem beigās tās summas ir ļoti lielas. Tas nav taisnīgi, jo uz šiem karstgalvjiem, kuri ir būtībā uzspļāvuši mūsu regulējumam un pārkāpuši noteikumus, ir bijuši agresīvi, apdraudējuši citus satiksmes dalībniekus, nekas no tā neattiecas. Tas ir viens.

Otrs. Par aktuālajiem sodiem. Policisti atzina, ka šis regulējums neko nemainīs, tas viņiem nepalīdzēs nekādā veidā, jo, apturot transportlīdzekļus, viņiem nebūs informācijas, vai iepriekš ir bijuši pārkāpumi. Policisti varēs izrakstīt sodu, un pēc tam šis vadītājs vai nu šķērsos... valsti, izbrauks no valsts, vai kaut kur pazudīs, un reāli atkal tiks uzkrāti nenomaksātie sodi.

Mēs norādījām: kā tad tā, tas nav tas, ko mēs gaidījām, ejiet un pārstrādājiet, bet pretī bija koalīcijas pārstāvju viedoklis – nu, kā, kaut kas ir atnests, strādājiet paši, ja jums ir interese, uz nākamajiem lasījumiem nāciet ar priekšlikumiem, uzlabojot likumprojekta tvērumu. Bet tas nav normāli, ka ar Kulbergu kopā atkal mēs ņemsimies tai komisijā, sniegsim priekšlikumus... Gribam vai ne, droši vien neesam tie jaudīgākie juristi, bet kaut ko mēģināsim salabot.

Tā ka aicinu kolēģus, šodien atbalstot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, skaidri apzināties, ka uz nākamajiem lasījumiem būs deputātu priekšlikumi, daudz deputātu priekšlikumu. Un lai nebūtu kaut kādi komentāri, ka nav juridiski korekti, vajadzētu labāku tehniku! Darīsim, ko varam, lai jautājumu sakārtotu un šo visatļautību beidzot izbeigtu.

Šobrīd esošais likumprojekts... varam atbalstīt, bet īsti tas situāciju nerisina. Pliks kā celis, ja tā var teikt. Centīsimies līdz nākamajiem lasījumiem to sakārtot, jo šobrīd, piemēram, Baltkrievijas transportlīdzekļu vadītāji, kazahi, moldāvi – viņi ir priviliģētā situācijā: brauc, pārkāpj, ārdās, mašīnu atstāj, kur pagadās, bet pie atbildības netiek saukti.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Kulbergs. Gribu piebilst, ka tā tiešām ir, tas tiešām ir brāķis, mums visiem būs jākoncentrējas, lai to izlabotu. Brāķis ir vienkārši tāpēc, ka jaunajiem sodiem nav izstrādāta piedziņa. Mēs to dzirdējām. (Starpsaucieni.) Tāpēc lūgums arī... ir noteikts priekšlikumu iesniegšanas laiks – 31. ...

Sēdes vadītāja. Vispirms mums jābalso par pirmo lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumus gaidīsim... tika izteikts... 31. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts ir iesniegts no Ministru kabineta, un likumprojekta būtība – aizliegt augstām amatpersonām, piemēram, valsts sekretāriem, valsts sekretāra vietniekiem, vienlaikus būt par padomes vai valdes locekļiem valsts kapitālsabiedrībās. Šī norma attiecināma arī uz pašvaldību kapitālsabiedrībām.

Izskatot pirms pirmā lasījuma komisijas sēdē, deputāti izteica viedokli, ka labāk nevirzīt šos likuma grozījumus steidzamības kārtībā, kā piedāvā Ministru kabinets, bet iet normālā kārtībā. Varētu būt citi priekšlikumi. Uzreiz pateikšu: viens no priekšlikumiem, kas varbūt skar arī mūs, – atļaut parlamentārajiem sekretāriem vienlaikus būt pašvaldības deputātiem. Ar to es gribu pateikt, ka ir izvērtējami arī citi priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 2, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. Ņemot vērā teikto, komisija pieņēma lēmumu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis, tas nozīmē – 13. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts risina četrus jautājumus saistībā ar valsts aizsardzības dienestu: datu ieguve par Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm; dubultpilsonības statuss valsts aizsardzības dienestā; transporta un ēdināšanas izdevumu kompensācijas jauniesaucamajiem un tiem, kas ir pieteikušies dienestā brīvprātīgi; studijas augstskolu un koledžu programmās.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā, lai komisijā varētu debatēt jau detalizētāk.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Mūrniece. Šā gada 23. augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 507/Lp14), otrais lasījums.

Ir iesniegti 37 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šajā likumprojektā ir grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas bija sakrājušies ilgākā laika posmā. Tieslietu ministrija virzīja uzlabojumus vairākās vietās... ir labāk personām, kas ir iesaistītas kriminālprocesā, arī pašā kriminālprocesa gaitā.

Juridiskā komisija izskatīja priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 9. – tieslietu ministres priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 10. – tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 11. – tiesībsarga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 12. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 16. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 17. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 20. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 21. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 22. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 22. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 24. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 25. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 26. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 27. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 27. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 28. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 29. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 30. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 31. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 32. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 33. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 34. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 35. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts daļēji, iekļaujot 36. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 36. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 37. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" (Nr. 507/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt piecu dienu laikā – līdz 18. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmo papildprotokolu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

2023. gada oktobrī notika Pasaules Pasta savienības Kongress, kurā pieņemti vairāki lēmumi un veikti grozījumi, tai skaitā Nolīgumā par pasta maksājumu pakalpojumiem. Tos noformēja ar Nolīguma Pirmo papildprotokolu, kuru parakstīja Latvijas delegācijas vadītāji. Tādēļ sagatavots šis likumprojekts, lai apstiprinātu Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmo papildprotokolu.

Īsumā. Tas ietver un apkopo normas par elektronisko maksājumu apstrādes nosacījumiem, kopīgā zīmola izmantošanas iespējām. Tas neparedz Latvijai jaunas saistības, jo spēkā esošais regulējums jau ir pietiekams, lai nodrošinātu visas šīs prasības.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīguma par pasta maksājumu pakalpojumiem Pirmo papildprotokolu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Cepurītis. Desmit dienas – 23. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Tajā pašā sanāksmē ir sagatavots arī Vispārīgā reglamenta Ceturtais papildprotokols, kas papildina Pasaules Pasta savienības institūciju funkcijas, lai struktūru darbā būtu iespēja iesaistīties zinātniskajām organizācijām, asociācijām un citām pusēm. Noteikti jauni budžeta izdevumu griesti, paredzot papildu līdzekļus kiberdrošībai un informācijas sistēmu uzturēšanai. Tas nozīmē, ka "Latvijas Pasta" izmaksu pieaugums būtu ap 800 eiro gadā, šobrīd kopējās iemaksas ir 45 tūkstoši eiro.

Tādēļ izstrādāts likumprojekts, kas paredz apstiprināt Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Ceturto papildprotokolu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Cepurītis. Desmit dienas – 23. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Sprāgstvielu prekursoru aprites likums", otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Likumprojekts "Sprāgstvielu prekursoru aprites likums".

Ir iesniegts viens priekšlikums.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Saistībā ar inspekcijas iestādi – tā būs Valsts policija. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Zivtiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Sprāgstvielu prekursoru aprites likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

E. Zivtiņš. 3. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labvakar, kolēģi! Ja nemaldos, šodien tas ir pēdējais dienaskārtības likumprojekts. (Dep. D. Mieriņa: "Nē, vēl viens ir!") Tas ir lēmuma projekts, šis – likumprojekts.

Šie ir grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatījām šo likumprojektu. Atgādinu, arī pirms tam es no tribīnes iezīmēju to, kas ir šie grozījumi, ko mēs ierosinām. Būtība ir saglabājusies – mēs vēlamies dot iespēju iedzīvotājiem atbrīvoties no parādiem, kas ir nesamaksājami. Mēs vēlamies mazliet paplašināt sociālās grupas, kas var kandidēt uz šāda veida parāda dzēšanu, vēlamies arī palielināt ienākumu slieksni, kas ļautu to darīt.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija diskusija par to, bija atbalsts no visām iesaistītajām pusēm, izskanēja arī papildu idejas, kā varētu pilnveidot šo regulējumu. Gaidīsim priekšlikumus arī uz otro lasījumu.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Šuvajevs. Komisija lēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 11. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Šuvajevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pēdējā šīsdienas darba kārtības sadaļa – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par 10 817 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos pandēmijas līgumam" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Šā gada 5. jūnijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus, kuri skaidroja, ka, viņuprāt, starptautiskais nolīgums par prevencijas un gatavības pasākumiem saistībā ar pandēmiju var saturēt normas, kas var apdraudēt personu brīvību.

Uzklausot gan Veselības ministrijas, gan Ārlietu ministrijas pārstāvjus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vairākums nolēma atstāt kolektīvo iesniegumu bez turpmākas virzības, ievērojot to, ka tajā minētā līguma izstrādes process vēl ne tuvu nav noslēdzies.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu par šī pilsoņu kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību.

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt, proti, balsojot "par", jūs balsosiet par komisijas lēmumu – iniciatīvas turpmākās virzības apturēšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sliktā ziņa – man ir 15 minūtes. Labā ziņa ir tā, ka būs tikai četras.

Pilsoņu kolektīvais iesniegums norāda, ka Pasaules Veselības organizācijas pandēmijas nolīgums paredz ierobežot vārda un izteiksmes brīvību, kā arī satur citus riska faktorus brīvai lēmumu pieņemšanai.

Šeit izskanēja "Rail Baltica", "airBaltic"... veidi, kā var notrallināt naudu. Globālu organizāciju prasību pārmērīgi uzcītīga pildīšana arī ir lielisks veids, kā notrallināt nodokļu maksātāju naudu. Es neapgalvoju, ka viss, kas ir rakstīts šajā nolīgumā, nav vajadzīgs, tomēr ir nepieciešams izvērtēt cilvēktiesību apdraudējumu, kas varētu rasties nākotnes pandēmijas sakarā caur šāda nolīguma ratificēšanu.

Jūnija sākumā atklājās, ka daļa Covid-19 pandēmijas ierobežojumu, kuri tika skandināti ar saukli "Uzticies zinātnei!", nemaz nav tik ļoti faktos balstīti. Entonijs Fauči, kas bija viens no galvenajiem pandēmijas ierobežojumu noteicējiem ASV, Pārstāvju palātas uzraudzības apakškomisijā atklāja, ka viņam nebija zinātniska pamatojuma distances ierobežojumiem, kas Latvijā, piemēram, bija divi metri. To visi labi atceras.

Attiecībā uz masku valkāšanu bērniem viņš atzina, ka neatceras, vai ierobežojumu ieviešanas brīdī būtu bijuši kādi zinātniski pētījumi, uz kuriem viņš būtu balstījies, nosakot ierobežojumus. Līdz pat šai dienai ekspertu starpā nav vienprātības par masku valkāšanas nepieciešamību bērniem.

Atgādinu, ka šī informācija nav ņemta no kādas sazvērestības teorijas, bet no ASV parlamenta sēžu stenogrammām, par kuru patiesumu nav pamata šaubīties. Ja Covid-19 pandēmijas laikā varēja noteikt un pat uzspiest ierobežojumus, par kuriem nebija pietiekama zinātniska pamatojuma, tad kāda ir iespēja, ka potenciālas nākotnes pandēmijas gadījumā neatkārtosies līdzīgas cilvēktiesību ierobežošanas kampaņas? Vai Latvijā būs iespējams no tām izvairīties tā saucamā pandēmijas līguma dēļ? Kaut arī tas ir atlikts, tomēr pēc kāda laika tiks atsākta šī līguma skatīšana.

Pandēmijas laikā tika pieļauti nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, kurus ir atzinusi pat Satversmes tiesa. Atgādināšu, ka parlamenta vairākums un valdību veidojošās partijas turpina stūrgalvīgi ignorēt šo faktu. Tā kā ievērojama sabiedrības daļa kovida laikā tika pārmērīgi ierobežota, ir nepieciešama efektīva sabiedrības veselības iestāžu komunikācija, lai atbildētu uz iedzīvotāju neskaidrībām pandēmijas līguma sakarā un neignorētu šo jautājumu. Latvijai ir svarīgi saglabāt savas nacionālās lemšanas iespējas arī nākotnes apstākļos un nenodot šīs tiesības globālām organizācijām.

Atgādinu, ka valsts politikas rezultātā 60 tūkstoši iedzīvotāju nedrīkstēja strādāt klātienē un daļa – pat attālināti. 2021. gada sākumā tika izrakstīti un piespriesti 26 tūkstoši sodu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā. Pēc oficiālās Zāļu valsts aģentūras, 3,5 tūkstoši cilvēku ieguva veselības kaitējumu Covid-19 vakcinācijas rezultātā. (Starpsauciens.) Pēc manām domām, šis vēl ir ļoti pieticīgs cipars. Pēc Stabilitātes programmas... vienreizējie pandēmijas seku pasākumi izmaksāja aptuveni četrus miljardus eiro. Mēs atceramies augstākā mēra valsts aroganci pret cilvēkiem un nejēdzīgos ierobežojumus.

Aicinu atbalstīt PVO pandēmijas līguma izvērtēšanu un izskatīt iespēju tam nepievienoties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Šī iniciatīva ir par to, lai Saeima lemtu nepievienoties nolīgumam, kura teksts vēl nav sagatavots. Līdz ar to, uzskatot, ka mūsu parlaments tomēr ir pietiekami nopietna institūcija, mēs nolēmām nepievienoties tam, par ko nav iespējams runāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir vēl kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 817 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Par Latvijas nepievienošanos pandēmijas līgumam" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 60, pret – 13, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, līdz ar to visi šīsdienas darba kārtības jautājumi ir izskatīti. (Starpsaucieni. Daži deputāti aplaudē.) Kolēģi, paldies! Paldies tiešām visiem par izturību!

Vēl ir atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem (Starpsaucieni: "Jā!") 2024. gada 13. jūnijā. (Starpsauciens. Smiekli.)

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša un Aināra Šlesera jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par izdienas pensijām". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saplānotā darba grafika dēļ.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Ramona Petraviča, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās ar Krievijas Federāciju". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ramona Petraviča, Mārcis Jencītis, Ričards Šlesers, Kristaps Krištopans un Linda Liepiņa iesnieguši jautājumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesu". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, tiešām visiem liels paldies par izturību!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies 25 deputāti: Česlavs Batņa, Andris Bērziņš, Artūrs Butāns, Svetlana Čulkova, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars, Ligita Gintere, Juris Jakovins, Rihards Kols, Dmitrijs Kovaļenko, Vilis Krištopans, Māris Kučinskis, Valdis Maslovskis, Linda Matisone, Ramona Petraviča, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Harijs Rokpelnis (Dep. H. Rokpeļņa starpsauciens.)... ir, Uģis Rotbergs, Edvards Smiltēns, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Juris Viļums un Agita Zariņa-Stūre.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.