Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas četrpadsmitā sēde 2024. gada 20. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē!

Lūdzu piecelties! Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Labrīt vēlreiz visiem! Šīs sesijas pēdējo sēdi – 20. jūnija kārtējo sēdi – sākam ar Viņa Ekselences Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča uzrunu.

E. Rinkēvičs (Valsts prezidents).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Godātā Saeima! Pirms gada, stājoties Valsts prezidenta amatā, no šīs tribīnes runāju par savām prioritātēm, tās ir drošība, ekonomiskā attīstība un konkurētspēja, izglītība un Latvijas jaunieši, jo viss mūsu darbs taču ir labākas nākotnes vārdā un mūsu jaunieši ir mūsu nākotne. Arī jūs šajā darba sesijā esat daudz runājuši, vērtējuši un domājuši, esat daudz darījuši, bet, protams, vienmēr ir jautājums – cik daudz ir izdarīts līdz galam.

Dāmas un kungi! Aizsardzībā ir paveikts daudz. Ir skaidrs finansējums, ir valsts aizsardzības dienests, austrumu robežas izbūve. Lietas notiek, bet darāmā ir ļoti daudz, un ir jādara ātri.

Taču man ir jāsaka arī, ka gausā civilās aizsardzības sistēmas pilnveidošana un daudzu citu jautājumu risināšana liek domāt, ka mēs tomēr esam iemiguši un ka Krievijas radītais apdraudējums – tas ir tikai sapnis, kuru aizmirsīsim drīz pēc pamošanās. Taču, ja negribam pamosties reālā murgā, mums nekavējoties jānodrošina atbilstoši darba apstākļi un atalgojums policistiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem, robežsargiem un mūsu valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Tiesām jāizmanto likumdevēja sniegtās pilnvaras, lai parādītu, ka Latvija nepieļauj savas drošības apdraudējumu un ka sodi par noziegumiem pret valsts drošību ir atbilstoši.

Plāniem un mācībām ir jābūt šodien, un cilvēki grib drošību šodien. Vienīgais veids, kā panākt to, lai pie šī jautājuma ne sabiedrība, ne Saeima, ne mēs visi neatgriežamies atkal un atkal, ir beidzot ņemt un šos jautājumus sākt risināt un atrisināt.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Cilvēki paši sargās savas mājas, savu Latviju, ja viņi tam redzēs jēgu, ja viņi jutīsies piederīgi, vajadzīgi, ja viņi redzēs, ka Latvija ir viņu – mūsu – zeme; zeme, kur augt, mācīties, strādāt, veidot ģimeni un aizvadīt mierīgas vecumdienas. Cilvēki nesargās plānus, māsterplānus, stratēģijas, ekosistēmu kartēšanas, labbūtības novērtējumus, cilvēkkapitāla attīstības ziņojumus un vēl daudzas ļoti skaistas lietas.

Mums visiem, mūsu sabiedrībai, nepieciešama reāla ekonomikas situācijas uzlabošanās un reālas iespējas. Ja mēs katru dienu diskusijās atkārtosim tikai to, ka mums trūkst ražīguma, bankas nekreditē un mums nekas nesanāk, tad nesanāks arī.

Tāpēc ļoti pozitīvi vērtēju to, ka Saeimā ir notikušas ekonomikas debates. Mums jau ir plāni, mums ir idejas, mums ir, ko teikt, mums ir jau tik daudz, ka ar to pilnībā pietiks, lai sasniegtu ambiciozus mērķus. Tagad atliek tikai tāds sīkums kā darīšana. Ja uzņēmējdarbībā ir nesamērīgi gari un smagi procesi, tad mainām tos un ar iesaistītajiem sarunājamies pēc būtības, nevis citējot Ministru kabineta noteikumus, likumu izmaiņas vai dzejas rindas. Sarunājamies atklāti, godīgi un cieņpilni – pat ar saviem oponentiem. Ieklausāmies idejās, nevis skatāmies uz politisko piederību. Ja tam ir nepieciešama WhatsApp grupa vai signālgrupa, tad taisām to! Bet runājam! Pārmaiņas ir vienošanās, un vienošanās ir atteikšanās no kādām savām vēlmēm – privātām, personīgām – mūsu visu kopīga labuma vārdā.

Godātā Saeima! Es šodien vēlos pateikties par sadarbību un atbalstu manām likumdošanas iniciatīvām. Pie vairākiem jautājumiem es atgriezīšos rudenī. Esmu iesniedzis iniciatīvu Augstskolu likumā, kas palīdzētu piesaistīt mācībspēkus no ārvalstīm. Un es nevēlos, tāpat kā sabiedrība nevēlas, samierināties ar vardarbību skolās. Arī attiecībā uz to es redzu konkrētus risinājumus Izglītības likumā. Par tiem notiek diskusija, par tiem var vienoties, un vienosimies par soļiem, bet tas ir jādara ātri. Bērni nevar gaidīt pārmaiņas. Mēs nevaram atlikt risinājumu uz laiku, kad viņiem tas vairs nebūs būtiski. Mēs nedrīkstam samierināties ar skolotāju trūkumu. Mēs nedrīkstam nodurtām acīm pieņemt mobingu skolās, jo tā mēs iemācām bērniem bezcerību, un to nedrīkst pieļaut.

Bērni pieaug vienreiz mūžā, un viņi pieaug tagad. Mums ir, ko nokavēt. Diemžēl izskatās, ka šis tas jau ir nokavēts. 2023. gadā 27 tūkstoši jauniešu no 15 līdz 29 gadiem nekur nemācījās un nestrādāja. Ja tie būtu 10 jaunieši, viņus varētu saukt par dīkdieņiem, bet tie ir 27 tūkstoši. Tātad kaut kas ir nogājis greizi. Vieni nemācās, jo nevar to atļauties, citi Latvijā nespēj atrast sev interesējošu specialitāti, citi nav mierā ar izglītības kvalitāti. Vieni nevar atrast darbu, jo nav pieredzes, citi patiesībā strādā, bet neoficiāli. Citiem vēl arvien traucē nepamatotas prasības pēc krievu valodas zināšanām, citi ilgstoši nestrādā veselības problēmu dēļ. Iemeslu ir daudz un tie ir dažādi, bet diemžēl risinājumi bieži izpaliek, bet tiem ir jābūt. Jauniešiem ir jābūt prioritātei. Mēs nevaram demogrāfiju stutēt vien ar pabalstiem. Ir jāpaskatās skarbajai patiesībai acīs. Ja jaunieši neredzēs iespējas Latvijā pilnveidoties, dzīvot labāku dzīvi, viņi brauks prom, un diez vai viņiem kaut ko var pārmest. Labāka dzīve ir dabīga un pašsaprotama vēlme. Mums ir jāatbalsta šīsdienas jaunieši, jo atbalstām šīsdienas Latviju un mūsu valsts nākotni, jo laimīgi, droši cilvēki šodien ir nākotnes demogrāfijas pamatu pamats.

Godātā Saeima! Lai arī tuvojas Jāņi un es novēlu jums vasarā arī atpūsties, tomēr parlamentam un valdībai reāli būs jārisina daudzi jautājumi: "Rail Baltica" problēmu tvērums, vai kā nu to sauc, birokrātijas mazināšana, nākamā gada valsts budžets un nodokļi, veselības aprūpe un daudzi, daudzi citi jautājumi. Taču atcerēsimies, ka bieži vien, lai notiktu pārmaiņas, uz visiem jautājumiem nevar atbildēt, pieņemot kādu jaunu likumu vai grozot kādu esošo. Ja varētu, tad jau pietiktu ar vienu likumu – par veselo saprātu –, un tad jau visas problēmas atrisinātos pašas no sevis.

Aiz pārmaiņām vienmēr stāv cilvēks, kam tās patiesi ir svarīgas, cilvēks, kurš tām tic, cilvēks, kurš gatavs pulcēt kopā savējos un oponentus, meklēt, skaidrot un darīt. Katram no mums ir ne tikai iespējas, bet arī pienākums būt par pārmaiņu vilcējspēku. Būsim pateicīgi par šo iespēju un maziem soļiem kāpsim lielos kalnos!

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas sēdi turpinām ar iesniegtajām izmaiņām Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs un Ilze Indriksone lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 522/Lp14). Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā alternatīvo likumprojektu "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 651/Lp14) pirms darba kārtības 26. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Grāmatvedības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 630/Lp14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par NATO samitu Vašingtonā". Komisija arī lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pēc darba kārtības 1. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 20. punktu – likumprojektu "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā", otro lasījumu, līdz turpmākam komisijas lēmumam. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" (Nr. 607/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 23. augustam". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Juris Viļums, Rihards Kols, Māris Sprindžuks, Uģis Mitrevics, Lauris Lizbovskis, Raivis Dzintars, Linda Matisone, Jānis Dombrava, Ingmārs Līdaka, Edvīns Šnore un Ilze Indriksone lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par mangāna rūdas tranzīta un Krievijas armijas atbalstīšanas pārtraukšanu".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, cienītās dāmas, godātie kungi! Latvijas ostas un Latvijas dzelzceļš joprojām tiek izmantots kā ķēdes posms Krievijas armijas bruņošanai un stiprināšanai. Ir pagājuši jau vairāki mēneši, kopš mēs šeit, Saeimā, runājām par mangāna rūdu, par tās apjomu, kas plūst cauri Latvijai, izmantojot mūsu infrastruktūru, un nonāk Krievijā. Deviņdesmit procenti no šī apjoma nonāk militārajā rūpniecībā, kur, kā zināms, no mangāna rūdas veido tērauda sakausējumus, kurus vēlāk izmanto stobru, bruņumašīnu, kāpurķēžu un citu sastāvdaļu ražošanai.

Tad kad šis jautājums Saeimā tika aktualizēts pirmo reizi, mēs spriedām par to, ka vajadzētu noteikt nekavējošas sankcijas. Atceraties, šeit bija daudz un dažādas debates par veidiem, kā to darīt, un no valdības vadītājas bija solījums, ka šis ir jārisina Eiropas līmenī, ka pareizākais veids būtu nevis noteikt nacionālas sankcijas, bet risināt Eiropā, kolektīvi vienojoties ar Eiropas partneriem. Mēs pat dzirdējām pārmetumus par to, ka... mūsu iniciatīvas vai pilsoņu parakstu iniciatīvas, vai pilsoņu veidotās piketu iniciatīvas, kas ir notikušas, tika nosauktas par "tvitera vētrām", kas, manuprāt, ir diezgan pazemojoši mūsu pilsoniskajai sabiedrībai, kas aktīvi iestājas pret mangāna rūdas plūšanu cauri Latvijas teritorijai.

Lai kā būtu, mēs zinām, ka 14. sankciju paketē Latvijas priekšlikums, kurš tiešām tur bija iestrādāts, netika pieņemts, jo iebilda Vācija. Es neesmu tik informēts, lai pārmestu, ka Latvija varbūt nepietiekami strādāja ar Vācijas kolēģiem (varbūt to darīja, es nezinu), varu spriest tikai pēc rezultāta, un rezultāts ir mums nelabvēlīgs. Pārmetumi, kas iepriekš tika veltīti priekšlikumiem noteikt nacionāla līmeņa sankcijas, šobrīd izskatās diezgan muļķīgi, jo mēs esam pazaudējuši vairākus mēnešus.

Lai kā būtu, es domāju, sabiedrības noskaņojums skaidri saka priekšā, ka ir jāpieņem steidzami lēmumi. Domāju, lielai daļai sabiedrības pat nav būtiski, vai to izdara opozīcijas priekšlikums vai valdības priekšlikums, vai mēs visi kopā, bet ir jāpieliek punkts – ir jāpieliek punkts tam, ka Latvija ir kā ķēdes posms Krievijas armijas stiprināšanai. Es ļoti ceru, ka šajā telpā neviens šādu konceptu neatbalsta pēc būtības.

Tas, uz ko mēs aicinām, – mēneša laikā valdībai pieņemt lēmumus veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pārtrauktu mangāna rūdas eksportu caur Latviju. Mums nav precīzu aprēķinu, cik ieroču ir saražoti no pašreizējām tonnām un cik no tiem ir nonākuši Ukrainā, mums nav precīzu aprēķinu, cik pa šo laiku, piemēram, ar Aināru Šleseru saistīto uzņēmumu ostā ir nopelnījuši, bet mums ir pilnīga skaidrība par to, ka šādi nedrīkst turpināt. Mēs saskatām divus veidus, kā to varētu risināt.

Viens no tiem – noteikt nacionāla mēroga sankcijas tieši mangāna rūdai. Otrs veids – mūsu ostu un speciālo ekonomisko zonu, kuru infrastruktūru izmanto, lai pārkrautu mangāna rūdu, darbībā noteikt embargo izejvielām, kuras tiek izmantotas Krievijas militārajā rūpniecībā.

Iespējams, ir vēl trešais vai ceturtais veids, bet jebkurā gadījumā ir jānonāk pie risinājuma, un es ceru, ka mēs visi kopā nonāksim pie risinājuma maksimāli ātri. Tā kā valdība strādā dinamiski, es uzskatu, ka mēnesis ir pilnīgi pietiekami, lai veiktu to, ko mēs paredzam lēmuma projektā.

"Nacionālās apvienības" un APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā ar šo lēmuma projektu aicinām Saeimu uzdot valdībai pārtraukt mangāna rūdas eksportu caur Latviju un pielikt punktu tam, ka mēs tieši vai netieši atbalstām Krievijas armijas bruņošanu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es nebiju plānojis runāt, bet, tā kā mans vārds tika piesaukts, esmu spiests paskaidrot situāciju, kas saistīta ar tranzītu kopumā.

Pavisam nesen man bija iespēja apmeklēt Grebņevas robežkontroles punktu, kur automašīnas stāv apmēram 30 kilometru garā rindā. Vidēji uz šīs robežas katra automašīna pavada no 10 līdz 14 dienām. Kur dzīvo šoferi? Automašīnās. Kur viņi ēd? Automašīnās. Kur viņi nokārtojas? Blakus esošajā mežā. Un tā tālāk.

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs!

A. Šlesers. Šos jautājumus neviens nerisina.

Kas attiecas... par mangāna rūdu.

Sēdes vadītāja. Šlesera kungs! Mums ir jāapspriež lēmuma projekta "Par mangāna rūdas tranzīta un Krievijas armijas atbalstīšanas pārtraukšanu" iekļaušana sēdes darba kārtībā.

A. Šlesers. Tieši tā. Kāpēc es neatbalstu šo priekšlikumu? Tāpēc, ka pirms kāda laika no šīs tribīnes ļoti daudz tika runāts par asiņainajiem graudiem. Kur palika šis jautājums? Netika pieņemts. Kāpēc? Tāpēc, ka... daudzi klātesošie arī uzzināja to, ka graudu importu kontrolē ASV uzņēmumi.

Šajā gadījumā mēs runājam par konkrēto 14. sankciju paketi, kas tiek izskatīta Eiropas Savienībā. Es uzskatu, tas ir vienīgais veids, kā mēs varam virzīties uz priekšu, – Eiropas Savienība vienoti pieņem lēmumus par konkrētām sankcijām. Mēs nevaram aizvērt ārējo Eiropas Savienības robežu, jo esam tikai viens posms visā šajā blokā.

Tas, ko mēs esam dzirdējuši (vismaz tas, ko raksta prese), – ka Vācija iebilst daudzos jautājumos. Kuri tie ir – paskaidrots nav, bet ir jāsaprot, ka Vācija ir lielākā valsts Eiropā, kuras viens no galvenajiem biznesiem ir auto būvniecība, līdz ar to viņi importē ļoti daudz materiālu, tai skaitā joprojām no Krievijas, lai nodrošinātu auto būvniecību. Mēs varam lemt "par" vai "pret", bet Eiropā kopumā toni noteiks lielās valstis.

Es domāju, ka ir ārkārtīgi svarīgi tas, ko teica arī valdības pārstāvji, – ja mēs virzāmies ar kādām sankcijām, tad tas ir vienots lēmums, jo citādāk sanāk tā, ka mēs ar paziņojumiem dzīvojam priekšvēlēšanu retorikā, pēc būtības neko nerisinām. Ja kāds saka to, ka mēs tūlīt kaut ko panāksim... mēs kā Latvija diemžēl nevaram neko panākt.

Es uzskatu, ka pats svarīgākais ir – ja valdība ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu, ka konkrēti mangāna rūda jāiekļauj sankciju listē, tad mūsu politiķiem jāpanāk, ka Eiropas vienotais lēmums... lai tas tiek atbalstīts. Viss. Visi lēmumi, kas Eiropā ir pieņemti attiecībā uz sankcijām, Latvijai ir jāpilda, un Latvija arī to atbalsta. Bet individuāli sākt slēgt robežu kaut kādām precēm un tā tālāk, it sevišķi, ja runa ir par tranzītu... Mēs kaut kādu apsvērumu pēc varam aizliegt kādu preču importu Latvijas iekšējā tirgū, bet mūsu robeža nav Latvijas robeža, tā ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža.

Tā ka es aicinu jaunievēlētos Eiropas Parlamenta deputātus, valdību strādāt, lai Eiropā būtu vienota politika. Tas ir tas, kas Latvijai ir jāatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par mangāna rūdas tranzīta un Krievijas armijas atbalstīšanas pārtraukšanu" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 18, atturas – 51. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Artūra Butāna ievēlēšanu parlamentārajā izmeklēšanas komisijā par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ināras Mūrnieces atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ināras Mūrnieces ievēlēšanu Ārlietu komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidente Evika Siliņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Lācei". Deputāti Antoņina Ņenaševa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Daiga Mieriņa, Andris Šuvajevs un Atis Švinka lūdz lēmuma projektu izskatīt kā otro darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām sēdi ar apstiprināto darba kārtību.

Lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Lācei".

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Labdien, godātie deputāti, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienītās deputātes un kolēģi! Vispirms es noteikti vēlos pateikt paldies iepriekšējai kultūras ministrei Agnesei Loginai par viņas godprātīgo darbu Ministru kabinetā. Paldies arī jums, kas viņu iepriekš apstiprināja, apstiprinot mūsu kopējo valdības sastāvu.

Agnesei Loginai atkāpjoties, ir skaidrs, ka vadītāja vieta Kultūras ministrijā kļūst tukša. Ir ļoti svarīgi, ka šajā vasaras laikā, saulgriežu laikā, kas tuvojas, kultūras nozarē darbs turpinās, jo mums, latviešiem, ir ļoti daudz latvisko tradīciju, īpaši vasaras saulgriežu laikā. Domāju, ka nebūtu prātīgi atstāt Kultūras ministriju bez politiskās vadības... arī tāpēc, ka šī ir pēdējā šī Saeimas sasaukuma sēde šajā posmā, sezonā.

Esmu tikusies ar piedāvāto kandidāti Agnesi Lāci. Es apzinos, ka piedāvājuma laiks patiešām ir bijis īss, bet jāteic, ka jaunā ministra amata kandidāte ir maksimāli izmantojusi viņai doto laiku, tiekoties gan ar radošajām organizācijām, gan Dziesmu svētku biedrību, gan kultūras nozares profesionāļiem. Viņa ir to darījusi arī iepriekš kā parlamentārā sekretāre visas šīs valdības laikā, pārstāvot Kultūras ministrijas nozares šeit, Saeimā. Tā ka, es domāju, lielākajai daļai Saeimas kolēģu, it īpaši tiem, kas strādā ar izglītību un kultūru saistītajos jautājumos... komisijās... Agneses Lāces vārds noteikti nav svešs.

Mēs esam pārrunājušas, kas ir galvenās prioritātes, ko es vēlētos, lai Kultūras ministrija turpina, ko jau ir uzsākusi iepriekšējā ministre un par ko mums ir vienošanās valdības deklarācijā. Ir svarīgi, ka mēs turpinām stiprināt latvisko kultūru un latviešu valodu, jo tas ir mūsu nācijas pastāvēšanas pamats. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai nosacījumi, kā tiek maksāts atalgojums dziesmu svētku dalībniekiem, tiek pieņemti Ministru kabinetā un lai ir saprātīgi principi – visiem vienādi un taisnīgi neatkarīgi no tā, kādā pašvaldībā darbojas šie mākslinieciskie kolektīvi.

Ir svarīgi, lai Latvijas Kultūras akadēmija var pārvākties jaunās telpās, jau sen viņiem bija laiks iekārtoties jaunās telpās. Šis darbs valdībā jau ir uzsākts, un, domāju, tas ir jāpaveic. Ir svarīgi, lai turpinās un nekavējas sabiedrisko mediju apvienošanas darbs, katrā ziņā izaicinājumu saistībā ar šo noteikti vēl būs daudz, būs daudz debašu, un ļoti svarīga ir personiska kultūras ministres iesaiste šajos jautājumos. Tāpat arī, domāju, ir ļoti svarīgs daudz apspriestais mediju politikas pamatnostādņu pieņemšanas process un jautājumi par valodu, kas mums visiem – gan politiķiem, gan sabiedrībai – risināmi tuvākajā laikā.

Tāpēc es domāju, ka būtu ļoti labi, ja Saeima šodien varētu pieņemt lēmumu. Man jāsaka paldies tām Saeimas frakcijām, kas izteica vēlmi tikties ar kultūras ministra amata kandidāti, tikās, iztaujāja, varēja arī noskaidrot jautājumus, kas viņiem bija interesanti. Man ir svarīgi, lai kopējais valdības darbs tiešām atainotos arī kultūras ministres darbā. Zināmā mērā šis būs tāds uzticības balsojums partijas "PROGRESĪVIE" izvirzītajai ministra amata kandidātei, ko viņi ir piedāvājuši valdībā, – Agnesei Lācei.

Es vēlos, lai latviešu valodas stiprināšana tiktu novesta līdz labam rezultātam. Es zinu, ka viņas pieredze saliedētības jautājumu virzīšanā varētu būt jauna un radoša, kas mūsu jauniešiem būtu īpaši liels izaicinājums un svarīgs uzdevums... ko viņi vēlētos redzēt... Kultūras ministrija dara. Man jāpiekrīt Valsts prezidenta teiktajam rīta runā – jaunieši ir ļoti liela mūsu sabiedrības daļa, kas gaida vēl aktīvāku politiķu reakciju uz daudziem viņiem svarīgiem jautājumiem, kas prasa jauna veida politiķus, jauna veida domāšanu. Tāpēc es aicinu Saeimu šodien apstiprināt amatā Agnesi Lāci.

Jums visiem, deputāti, novēlu, lai šis Līgo laiks ir tāds, kurā mēs varam cits citam pateikt paldies par to, ka esam latvieši, ka stiprinām mūsu latviskās tradīcijas un ka varam iepriecināt cits citu šajā saulgriežu laikā, pasakot paldies saviem tuviniekiem, kas ļauj mums darīt to darbu, ko katrs darām. Man ir prieks redzēt, ka šeit ir deputāti, kas jau sapucējušies Līgo krāsās. Novēlu jums visiem Saeimas sesiju pārtraukumā iespēju atpūsties, iespēju satikties ar mūsu vēlētājiem, uzklausīt viņus un turpināt darbus nākamajā cēlienā ar jaunu enerģiju. (Zālē troksnis.)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Pirms mēs uzsākam debates, man ir lūgums – klusāk! Ja jūs skatāties kādu "YouTube" kanālu... lūdzu, klusāk. (Smiekli.) Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Kolēģi! PROGRESĪVIE aicina atbalstīt Agneses Lāces apstiprināšanu kultūras ministra amatā.

Vasara ierasti ir darbu plānošanas periods, arī šajā valdībā gaidāms, ka līdz rudenim tiks panākta vienošanās par vairākām būtiskām nākamā gada budžeta prioritātēm. Paturot šo prātā, uzskatām, ka ir būtiski nodrošināt Kultūras ministrijas smailē nepārtrauktību un politiskā kursa turpināšanu. Skatoties no tādas perspektīvas, Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Agneses Lāces izvirzīšana par ministri ir loģiska un vēlama. Šī kandidatūra ir atbilstoša nozares pieprasījumam redzēt tādu politisko līderi, kas jau tuvākajā budžeta pārskatā spētu piedāvāt pamatotas prioritātes un skaidri saprotamu attīstības virzienu. Nākamā budžeta nogrieznī primāri ir risināt dziesmu svētku īstenotāju – kolektīvu vadītāju – atalgojuma jautājumu, kā arī iestāties par tādu nodokļu sistēmu, kurā ņemta vērā kultūras darba specifika.

Kamēr ir partijas, kas lepojas, ka viņu politiķiem ir augstākā izglītība, mēs tiecamies piesaistīt profesionāļus no akadēmiskās un pētniecības vides, lai tie savas uzkrātās zināšanas un prasmes spētu īstenot visu Latvijas iedzīvotāju labklājības veicināšanai. Tas lielā mērā ir arī Agneses Lāces ceļš, pievienojoties partijai "PROGRESĪVIE".

Pēc Nīderlandē iegūtā maģistra grāda socioloģijā Agnese Lāce turpināja izzināt Latvijas sabiedrības saliedētības un integrācijas jautājumus, paralēli veicot praktisku darbu arī Sabiedrības integrācijas fondā un koordinējot desmitiem tūkstošu Ukrainas bēgļu uzņemšanu Latvijā. Tas vēlreiz apliecina Agneses Lāces kandidatūras pamatotību, jo saliedētība un integrācija ir "PROGRESĪVO" vērtība un bijusi Kultūras ministrijas prioritāte kopš pirmās dienas "PROGRESĪVO" vadībā.

Sabiedrisko mediju spēks un neatkarība, žurnālistu drošība, kā arī latviešu valodas īpatsvara pieaugums Latvijas informatīvajā telpā bija un turpinās būt tēmas, kas raksturo Kultūras ministrijas darbu. Nepilns darba gads Kultūras ministrijā jau ļāvis Agnesei Lācei ne tikai iepazīt, bet arī kritiski novērtēt gadiem ilgās Kultūras ministrijas prakses, un jau šobrīd Agnese Lāce kā prioritāti ir izvirzījusi cieša dialoga izveidi ar kultūras nozares cilvēkiem, ko frakcija atbalsta.

Tas citstarp paredz: regulāras sanāksmes ar kultūras organizācijām visa gada garumā, ne tikai pirms budžeta pieņemšanas; efektīvāku konsultatīvo padomju izmantošanu kultūrpolitikas mērķu sasniegšanai; partnerību ar starptautiskām kultūras organizācijām un ārvalstu ministrijām; plašāku dialogu starp latviešu kultūras bagātību digitalizācijas iniciatīvām; sabiedrības iesaistes veicināšanu, kas nozīmētu kopdarbu ar nozari, lai informētu un izveidotu sabiedriskās apspriešanas formātu, ļaujot iesaistīties labāk un kvalitatīvāk; drošas vides nodrošināšanu kultūrizglītības iestādēs; latviešu valodas bagātināšanu, atbalstot kultūras radītāju darbus un palielinot to patēriņu jauniešu vidū.

Es ar Agnesi esmu strādājis kopā ne tikai politikā, bet arī pirms mūsu kopīgajiem politiskajiem centieniem veidot Latviju par iekļaujošu un mūsdienīgu valsti. Agnesi raksturo cīņasspars, kompetence, empātija, racionāls un stratēģisks redzējums. Tās ir īpašības, kas, manuprāt, Agnesi padarīs par lielisku ministri un valsts pārstāvi starptautiskajā arēnā. Kultūras nozare var rēķināties ar ministri, kam dialogs nebūs tikai formāla procedūra, bet gan vērtība pati par sevi. Kultūras nozare var rēķināties ar ministri, kas iedziļināsies katrā jautājumā, sadarbosies ar citām ministrijām un bezbailīgi pārstāvēs nozares intereses visaugstākajā līmenī un pie katra sarunu galda. Kultūras nozare var rēķināties ar ministri, kas kultūru redzēs gan kā mērķi, gan līdzekli sabiedrības saliedētībai.

Cienījamie kolēģi, vēlreiz aicinu atbalstīt Agneses Lāces kandidatūru kultūras ministres amatam, lai Kultūras ministrija saglabā šīs prioritātes un cilvēcisko atvērtību, ko nozare novērtē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es nebalsošu par izvirzīto kultūras ministra kandidāti, jo man īsti nav saprotams, par ko tas ir – par kultūras politiku vai tomēr par krēslu un par... nu jau pilnīgi nesaprotam, kāda ir tā politika, ko kultūras jomā realizē "PROGRESĪVIE". Vārdos "PROGRESĪVIE" ir par iecietību un atvērtu un iekļaujošu sabiedrību, tomēr darbos "PROGRESĪVIE", kā redzam pēc pēdējo dienu notikumiem, ir gatavi vērsties pat pret progresīvajiem, ja tie runā nepareizajā valodā.

Agnese Lāce tiek stādīta priekšā kā Kultūras ministrijas politikas pārņēmēja, kur viņa bija parlamentārā sekretāre. Droši vien jūs esat dzirdējuši, ka tikko Nacionālais teātris atteicās iznomāt telpas progresīvā režisora Dmitrija Krimova iestudējumam "Ārprātīgo piezīmes". Vai tie ir iebildumi pret iestudējuma saturu, aktieriem, pret režisoru? Vai tās ir bažas, ka izrāde nepatiks skatītājiem? Nē. Nacionālā teātra skatuve nav piemērota vieta krievu valodā iestudētām izrādēm laikā, kad notiekot... kad notiek karš Ukrainā, tā saka teātra direktors. Karš jau nav sācies vakar. Karš notiek divus gadus, vai ne tā? Kurš ir vainīgs pie šāda lēmuma? Tas ir "PROGRESĪVO" lēmums, vai tomēr kāds ir iejaucies?

Šī izrāde bijusi iecerēta kā īpašs iestudējums diviem aktieriem, kuri ir pametuši Krieviju, – Čulpanai Hamatovai un Maksimam Suhanovam. Diviem mūsu progresīvajiem, es gribētu teikt, politiski tuviem... progresīviem krievu aktieriem, kas Krieviju ir pametuši jau ļoti sen – pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas ļauj secināt, ka nav svarīga ne šī izrāde, ne aktieri. Svarīgi ir tas, ka ir nepiemērota valoda. Jūs ieklausieties: ir nepiemērota valoda, kādā aktieri runā.

Kam šī valoda ir nepiemērota, ja ir cilvēki, ja ir auditorija, kas pērk biļetes un iet uz šādām izrādēm, skatās? Vai progresīvajā Eiropā 21. gadsimtā var būt labas un var būt sliktas valodas? Vai var būt sliktas valodas saskaņā ar iecietības, tolerances, atvērtības un iekļaujošas sabiedrības principiem, ko sludina paši "PROGRESĪVIE"? Sludina tik aktīvi kā neviens. Visus genderbenderus jūs esat gatavi iekļaut, tikai – ne krieviski runājošus Latvijas pilsoņus. Piedodiet, bet paziņojums, ka valoda ir nepiemērota, ir dziļi aizskarošs. Tas nav ne tikai neiekļaujošs, bet tas ir atgrūdošs.

Es aicinu padomāt, kam ir vajadzīga šāda tīša savas valsts pilsoņu aizskaršana... valodas aizskaršana? Vai tā veicina lojalitāti? Vai tā gadījumā jau neaizskar mūsu valstij lojālus pilsoņus? Ko jūs ar to gribat panākt? Jūs gribat papildināt piekto kolonnu? Vai tāda ir "PROGRESĪVO" politika, stāstot vārdos par atvērtu un iekļaujošu sabiedrību? Vai tā jūsu iekļaujošā politika ir atvērta un iekļaujoša tikai seksuālajām minoritātēm un nelegālajiem imigrantiem? Pašu pilsoņiem, izrādās, tā nav ne atvērta, ne iekļaujoša, ja ir nepareiza valoda.

Es ne vienu reizi vien esmu teikusi no šīs tribīnes, ka tīši šķelt sabiedrību ir nepieņemami un bīstami. Izskatās, ka, "PROGRESĪVIE", jūs ar savu nepolitiku šobrīd pārspējat Nacionālo apvienību, kas iepriekš vadīja Kultūras ministriju. Nacionālajai apvienībai skaidra politika, skaidra virzība, skaidra stāja ir bijusi vienmēr, bet tas, ko jūs izpildāt... nu, jau pat man kļūst pilnīgi nesaprotams, jo tas, ko es redzu, ka iekļaujoša sabiedrība jums aprobežojas ar praidu, kas arī patiesībā šķeļ sabiedrību (Starpsauciens.)... un visas šīs "progresīvās" pārmērības lielai sabiedrības daļai ir galīgi nepieņemamas, un, es vēlreiz atkārtošu – tās šķeļ sabiedrību.

Ja jūs runājat par nepiemērotu valodu... Būsim godīgi, tā ir daudzu Latvijas pilsoņu dzimtā valoda, un mums pašiem vēsturē ir bijuši mirkļi, kad varam izdarīt secinājumus par to, kas notiek, kad vēršas pret cilvēku dzimto valodu, un tas nav par runāšanu vai nerunāšanu kādā valodā. Šis stāsts ir par kultūru un dzimto valodu. Tad man jums jāpajautā: ja valoda ir nepiemērota, cik piemērots būs jūsu kvīru koris dziesmu svētkos? Tas ir tas, ko mēs, manuprāt, varam sagaidīt no "PROGRESĪVAJIEM".

Tieši tādēļ esmu pret kultūras jomas uzticēšanu "PROGRESĪVAJIEM", kas turklāt pārkāpj paši savus principus, kad runa ir par kāda Latvijas pilsoņa dzimto valodu, kas ir krievu valoda.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šī kultūras ministra amata kandidāte ir izvirzīta no partijas, kuras galvenais kultūras izpaudums ir... Jūs redzat (Demonstrē ierakstu.) – "PROGRESĪVIE" iet pa ielu un kliedz: "Ko mēs gribam?" – "Gejropu!" – "Kad?" – "Tagad!" Ar to sākas un beidzas visa šī "PROGRESĪVO" kultūra.

Jāteic, šī nav vienīgā partija. Tad, kad mēs pēdējos 10–15 gados redzam pilnīgu latviešu kultūras degradāciju, kas pastiprinās ar katru gadu... un tas pats notiek izglītības procesā, un kultūra un izglītība nav atraujamas viena no otras... Mēs redzam, ka desmitiem tūkstošu bērnu skraida apkārt... ka televīzijas viktorīnās jaunieši vairs nespēj atbildēt, kas ir Blaumanis, viņi neko nav dzirdējuši par tādu romānu kā "Mērnieku laiki". Viņi nezina, kas ir Leonīds Breikšs, kuram nav neviena muzeja, lai gan dažiem VDK un kompartijas iemīļotajiem dzejniekiem tie ir pat vairāki. Tātad tāda ir tā kultūra, kas pēdējos gados faktiski ir pārvērtusies par celtniecības ministriju. Bija tāds joks iepriekšējos gados. "Kas ir galvenais... jeb kāda ir galvenā prasība kultūras ministram? Zināt no galvas visu celtnieku telefonu numurus."

Uz šo brīdi, es tā paskaitīju, varbūt es kļūdos, man sanāca kādas 12 nepabeigtas būves, kuras ceļ desmitiem gadu. Piemēram, Rakstniecības un mūzikas muzejs, koncertzāle (ir izkustējusies celtniecība, kas acīmredzot arī prasīs daudzus gadus), mākslas muzejs "Arsenāls" tepat blakus, Nacionālā teātra piebūve, vesela rinda citu. Nav saprotams, kāpēc ir jāsāk jaunas būves, ja desmitiem gadu nevar pabeigt iepriekšējās. Tāda sistemātiska naudas atmazgāšana kaut kādā veidā.

Par dziesmu svētkiem. Nesaukšu vārdā... nesen man iznāca satikties uz ielas ar vienu izcilu komponistu, kurš bija ļoti nikns un teica, ka dziesmu svētki gadu no gada pamazām ir pārvērtušies nevis par tautas sadziedāšanās svētkiem vai nacionālās kultūras identitātes stiprināšanas, vai, kā pašā sākumā bija domāts, tautas sadziedāšanās un nācijas stiprināšanas svētkiem... tie ir pārvērtušies par piecu stundu garu spīdzināšanu, ko varētu nosaukt par elitāru diriģentu kluba saietu, kur tautai ir ierādīta trešā vai varbūt ceturtā vieta un pirmajā vietā noteikti ir drošības dienesti, kas demonstrē visādus noteikumus un... visu to. Ja mēs palasīsim, kā dziesmu svētki notika, piemēram, tepat Pārdaugavā, Uzvaras laukumā, kas tajā laikā saucās Uzvaras laukums, kur bija kilometriem garas... dažādas uzkostuves, cilvēki varēja staigāt, tikties, sadziedāt... Šeit prioritāte, protams, ir drošības dienestiem, kuri jūs izkratīs, visu atņems, un piecas stundas jums būs jāklausās elitāru diriģentu izpildītas kompozīcijas un dziesmas, kuras ir ļoti grūtas (kā sūdzas vienkāršie kori, sevišķi no mazajām pilsētām, no laukiem). Ar katru gadu šie dziesmu svētki attālinās no tautas dziesmu svētkiem, kādi tie bija iecerēti pašā sākumā.

Es domāju, ka nekādā gadījumā... Varētu jau te runāt, ja tā situācija nebūtu tik bēdīga... pēdējos 15 gados... Es domāju, visi ir pamanījuši, ka kultūra ir nevis tā, kas mēģina kaut kādā veidā darīt cilvēku labāku vai viņu dzīvi labāku, bet tā ir tāda sacensība oriģinalitātē, kurš kuru pārspēs. Tā ir novirzījusies zem jostasvietas.

Es atceros, bija tāda anekdote – bet tā jau novecojusi, kādus 10 gadus veca. Satiekas divi sen neredzējušies kinorežisori, un viens saka otram: "Ko tu tagad dari?" – "Nu, es filmēju." – "Ko tu filmē? Mākslas filmu vai dokumentālo?" – "Mākslas filmu." – "Par divu sieviešu draudzību?" – "Nē." – "Par divu vīriešu draudzību?" – "Nē." – "Nu, par tur... zoofiliju?" – "Nē." – "Par brāļa un māsas mīlestību?" – "Nē." – "Nu, ko tad tu filmē?" – "Par vīrieti un sievieti!" – "Bet tā taču ir dokumentālā filma, nevis mākslas filma! Kā tu kaut ko tādu vari darīt?"

Ar katru gadu kultūra aiziet tādā jocīgā dimensijā. Izpratnes nav nekādas. Man ir diezgan jocīgi klausīties arī manis cienīto Ministru prezidenti, kura saka – viens no galvenajiem uzdevumiem ir mediju apvienošana. Kāds sakars vispār kultūrai ar mediju apvienošanu, kur divas redakcijas, kuras vēl netiek cenzētas, teiksim, no liberālā pareizviedokļa un pareizrunas viedokļa, tiks apvienotas vienā, lai būtu izskausta vēl kaut kāda tāda dažādības izlikšanās, kas pašreiz notiek? Nezinu.

Man vispār ir kauns, ka mēs esam aizgājuši tik tālu, ka izvirzām kultūras ministru no šādas partijas. Tātad deģenerācija turpināsies.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītā premjeres kundze! Cienītā Lāces kundze! Vispirms maza replika par dziesmu svētkiem.

Kādēļ? Tādēļ, ka rūpes par dziesmu svētkiem un dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumu es vakar sadzirdēju, gan tiekoties ar Lāces kundzi frakcijā, gan nupat no Šuvajeva kunga, gan arī no premjeres.

Es tikai gribu viest skaidrību. Šis nepieciešamais miljons, kura dēļ ir vajadzīga steiga šī gada budžetā, – tas nav nekas jauns, tas ir vienkārši šī gada parāds, nenokārtots parāds ar dziesmu svētku kustību.

Taču, kas mani uztrauc vairāk, skatoties budžeta ailēs nākamajos divos gados: skaitļi, ko mēs tur redzam dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atbalstam, ne tuvu – ne tuvu! – nav tie skaitļi, kādi šim mērķim ir nepieciešami, šim mērķim, par kuru savulaik mēs esam vienojušies ar dziesmu svētku kolektīvu vadītājiem.

Es patiešām kā opozīcijas deputāts šobrīd... sekosim līdzi, lai šis mērķis tiktu sasniegts, pirms izrādām publiskas rūpes par to.

Bet tagad par būtību. Kolēģi! Iespējams, ka šobrīd jau mēs būvētu nacionālo akustisko koncertzāli Elizabetes ielā 2. Būvniecība, iespējams, jau būtu sākusies, un, runājot ar daudziem cilvēkiem no kultūras nozares, atbilde bija vienkārša: jā, iespējams, ka tas būtu labs risinājums, taču lietu kārtība, kādā jūs nonācāt līdz šai konkrētajai izvēlei, nebija laba, tādēļ mēs to nevaram atbalstīt.

Vai lietu kārtība, kādā ir nominēta kultūras ministre šobrīd – dažu dienu laikā –, ir laba lietu kārtība? Sabiedrība uzskata, ka tā nav laba lietu kārtība, to pirms mirkļa apstiprināja arī premjere, ka tā nav īsti laba lietu kārtība.

Iespējams, Lāces kundze būs ļoti laba kultūras ministre, ko es arī no visas sirds jums novēlu. Taču skatos uz partiju "PROGRESĪVIE", atceros jūsu iebildumus par labu lietu kārtību gan koncertzāles kontekstā, gan Nacionālās drošības koncepcijas kontekstā... sakiet, vai es varu balsot par labu lēmumu, ja tas ir pieņemts... līdz tam nonākts sliktā lietu kārtībā? Protams, ne!

Veiksmi jums, Lāces kundze! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirmdiena bija svētku diena. Ziniet, kāpēc? Tāpēc, ka mēs... Latvija bija tikusi vaļā no vienas katastrofas valdībā, vēl viena tur ir man pietuvinātā nozarē. Es ceru, ka arī tādu dienu mēs sagaidīsim. Tas ir pirmais.

Otrais. Šā gada martā mūsu partija "APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" iesniedza pieprasījumu par dziesmu svētku kolektīvu... skolēnu dziesmu svētku kolektīviem. Agnese bija atnākusi, teorētiski viss bija uzrakstīts ļoti labi. Mēs vienojāmies par rīcības plānu, ko vajadzētu izdarīt. Rīcība nesekoja, un šodien ir sekas. Nevis šodien, bet šajā pavasarī ir notikušas sekas, par ko mēs brīdinājām.

Ja pagājušo gadu skolēnu dziesmu skatē piedalījās 10 tūkstoši skolēnu, šogad tie bija 5700. Mēs ejam ceļā uz dziesmu svētku iznīcību. Ja nebūs pamata – skolēnu dziesmu svētku –, nebūs arī lielo dziesmu svētku.

Manuprāt, šis jautājums bija jārisina, jau sākot ar martu. Tas netiek risināts. Līdz ar to es neuzticos. Es minēju no šīs skatuves, ka... to, ko es arī apstiprināju, – ka "PROGRESĪVAJIEM" ir jātiek vaļā no katastrofas. Viņa... Paldies, jūs to esat izdarījuši. Man liekas, ka otra Agnese būs bišķi labāka.

Otrs, ko es gribu minēt. Ministrijas nerespektē parlamenta vēlmi. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā es trīs reizes cēlu jautājumu: Kultūras ministrija, lūdzu, nāciet ar izvērtējumu par to, kā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padome ir pārkāpusi savas pilnvaras iepriekšējā rektora atstādināšanā. To ir atzinusi Mūzikas akadēmijas Akadēmiskā šķīrējtiesa, bet nekādas rīcības nav. Tas nozīmē, ka mēs pieļaujam to nevienlīdzīgo situāciju, ka vieni sliktie darbi ir labi, bet citi sliktie darbi ir slikti un ir jāatkāpjas.

Man ir lūgums: ja jūs esat par vienlīdzību un par vienlīdzīgām tiesībām, tad neaizsargājiet savējos, bet izvērtējiet, esiet godīgi paši pret sevi!

Es tiešām novēlu, lai mūsu dziesmu svētki neiznīkst, lai politiskās intrigas... netiek liktas uz mākslas jomu, kas šajā gadījumā Mūzikas akadēmijā bija, tad varbūt mēs sāksim lepoties ar savu kultūru. Diemžēl iepriekšējās ministres valdīšanas laikā... kurā piedalījās arī iespējamā topošā kultūras ministre, tas nav noticis.

Līdz ar to mēs nevaram atbalstīt Agnesi Lāci kā nākamo kultūras ministri.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru prezidentes iesniegto lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu kultūras ministrei Agnesei Lācei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 27, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Agnesi Lāci ar ievēlēšanu kultūras ministra amatā! (Aplausi.)

Turpinām Saeimas sēdi.

Nākamā sadaļa – "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Ārlietu komisijas iesniegtais lēmuma projekts "Par NATO samitu Vašingtonā".

Kolēģi, vispirms – vai jums ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: "Ir!") Ir iebildumi. (Starpsauciens.) Līdz ar to mums ir jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu, par procedūru vārds...

I. Mūrniece (NA).

Priekšsēdētāja, mēs nesapratām, kam bija iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Kam, lūdzu, bija iebildumi? Lūk, iebildumi no frakcijas "Stabilitātei!".

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Kad mēs izskatījām... apstiprinājām darba kārtību, šis punkts tika iekļauts un apstiprināts un deputāti neiebilda to arī izskatīt kā darba kārtības 1. punktu. (Starpsauciens.) Tad kas bija tas, par ko mēs lēmām un ko deputāti piekrita izskatīt kā pirmo?

Sēdes vadītāja. Mēs lēmām par darba kārtības grozījumiem. (Starpsaucieni.)

Tātad mēs iekļāvām Prezidija ziņojumu par šo patstāvīgo priekšlikumu, un tagad mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā. Ja kādam ir iebildumi pret iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā (un iebildumu mēs dzirdējām), tad mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Jāpiesakās debatēs. Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Deputāts Rihards Kols – "par". Lūdzu!

R. Kols (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir lēmusi virzīt izskatīšanai Saeimā sagatavoto Saeimas paziņojuma projektu. Saprotu, ka iebildes ir no frakcijas "Stabilitātei!", kurai, noprotams, viss, kas saistīts ar eiroatlantiskās telpas drošību un nostiprināšanu, ar atbalstu Ukrainai, ir tukša vieta un absolūti nekādā veidā nav prioritāte... un mēģinājumi sabotēt.

Tas, ko es varu teikt uzreiz, Rosļikova kungs, jūsu frakcijai un visiem, – jūs nekad nepanāksiet savu, jūs vienmēr būsiet zaudētāji. Arī šo paziņojuma projektu Saeima šodien skatīs un pieņems, lai kā jūs gribētu sabotēt šos procesus. Tā ka, jā, nāciet, turpiniet izplatīt dezinformāciju, manipulēt ar cilvēku prātiem, emocijām, jūtām, brīvību pretnostatīt kaut kādiem citiem jautājumiem. Tā ir tā latiņa, tā vērtību skala, kas simbolizē jūsu būtību un esību.

Aicinu atbalstīt šā paziņojuma projekta iekļaušanu nākamajā Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Šo projektu ir iekļāvis un izveidojis cilvēks, kurš pēc divām stundām muks prom uz Briseli. (Starpsauciens.) Pēc divām stundām, Kola kungs, jums ir droša lidmašīna ārpus Latvijas, tāpēc jūs uzskatāt, ka varat šeit atstāt mums jebkādu mantojumu. Pareizi, Kola kungs? Nepadomājot par to, kā jutīsies tie Latvijas iedzīvotāji, kuri nav spējīgi kā jūs ar koferi jau pēc divām stundām pamest mūsu valsti. Tur, Briselē, Kola kungs, jūs gaida drošs bunkeris, kur jums būs silts ēdiens, ūdens, drošība un absolūti garantēta nākotne. Kola kungs, jūs to ļoti labi zināt. (Starpsauciens.) Tāpēc viss, ko jūs atstājat šeit (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet, mazliet (Dep. R. Kola starpsauciens.), mazliet klusāk!

A. Rosļikovs. APVIENOTAIS SARAKSTS (Starpsauciens: "Par jautājumu!")... klusums! Es "pret", es "pret" konkrētu momentu. Un es jums skaidroju, kāpēc. Tāpēc ka tā ir provokācija, un konkrētajā brīdī, vēlreiz atkārtošu, cilvēks, kas to iesniedza, pēc divām stundām būs prom no Latvijas, absolūti prom. (Starpsaucieni.)

Vēlreiz, kolēģi, – no turienes jūs varēsiet turpināt savas provokācijas, bet padomājiet par Latvijas iedzīvotājiem! Konkrēto paziņojumu pat koalīcijas kolēģi nepiekrita uzreiz un momentā pieņemt, lika jums to pārstrādāt, tāpēc ka – vēlreiz, Kola kungs, – drošība būs Briselē. Latvijā drošības nebūs pēc jums. Tur bunkerī – sēdiet un gaidiet. Mums te galvenais ir padomāt par Latvijas iedzīvotājiem. Uz doto brīdi viņiem nav nedz ūdens krājumu, nedz pārtikas krājumu. Pat ja visus mobilizē, mums nav pat ieroču. Ar ko mēs te karosim? Ar dakšām? Visa pasaule jau jums teica... konkrēti pieci punkti, kāpēc nav iespējams tas, ko šeit uzrakstījāt, bet jūs domājat, ka zināt labāk, kā pārvaldīt visu pasauli. Cilvēks, kurš laikam neko vairāk par lauku frizētavu savā dzīvē nav vadījis. (Starpsauciens.)

Piedošanu, Kola kungs, tā ir provokācija no cilvēka, kurš pēc divām stundām bēgs prom no Latvijas. (Starpsauciens.) Biļete jums ir nopirkta, koferis jau ir sakrāts, un jūs braucat prom no Latvijas. Tas ir slikts mantojums, Kola kungs, nepārdomāts un slikts! "Pret". (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma – lēmuma projekta "Par NATO samitu Vašingtonā" – iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 10, atturas – nav. Lēmuma projekts iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Sadaļa "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 641/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Valsts ieņēmumu dienesta likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Nodokļu un muitas policijas likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr. 646/Lp14) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Putras, Aivas Vīksnas, Edgara Tavara, Māra Kučinska un Česlava Batņas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šīs divas normas šajā likumā tika apstiprinātas 2011. gadā, nu jau trīs reizes mēs esam tās garinājuši, un pēc būtības situācija būtiski nav mainījusies. Gan norma likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" attiecībā uz subsīdiju neaplikšanu mazajiem lauksaimniekiem, gan šī norma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu attiecībā uz to, ja lauksaimniecības zemi pērk lauksaimnieks, joprojām ir aktuālas, un subsīdiju gadījumā mēs joprojām saņemam vienus no mazākajiem platību maksājumiem visā Eiropas Savienībā. Arī 2027. gadā situācija krasi nemainīsies – tie būs 80 procenti no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, respektīvi, mēs vēl joprojām būsim zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Krasā nevienlīdzība gadījumā, ja mēs neapstiprinām šo normu – subsīdiju neaplikšanu –, veidojas tāpēc, ka pirmām kārtām mazie lauksaimnieki, kas grāmatvediski veic vienkāršoto ierakstu, respektīvi, viņiem nav bilances, bet ir gada ienākumu deklarācija... šinī brīdī tā nevienlīdzība veidojas tāpēc, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kuriem ir reinvestētā peļņa, šo nodokli nemaksā, kamēr neizņem dividendes.

Mazajiem lauksaimniekiem, kuriem dzīve varbūt ir daudz grūtāka, tas nozīmē, ka ar 2025. gadu šīs subsīdijas apliktos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi šo situāciju padarot vēl nevienlīdzīgāku. Lauki ir jau diezgan patukšojušies, kopš 2003. gada (pēdējos 20 gados) šis saimniecību skaits ir sarucis par 31 procentu un ir palikušas 57 tūkstoši saimniecības, kas strādā laukos un cīnās par to, lai lauki būtu apdzīvoti. Šī norma, viennozīmīgi, veicinātu arī to, ka vismaz tie, kas ir palikuši, turpina tur dzīvot.

Otra norma – attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi – arī ir no 2011. gada. Sanāk, ka trīs Saeimas ir to... apstiprinājušas. Būtībā tā norma ir tāda, ka tajā brīdī, kad jāpērk lauksaimniecības zeme, lauksaimnieks ir izdevīgākā situācijā, respektīvi, zeme nonāk lauksaimnieka rokās un pārdevējs netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ja šo zemi nopērk spekulants, kurš grib to tālāk iznomāt, pārdot vai kā citādi nopelnīt ar šo ražošanas pamatlīdzekli, darījums tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Kolēģi, es zinu, ka gan no Zemkopības ministrijas (īstenībā tas būtu ļoti dīvaini, ja viņi neatbalstītu), gan arī no Finanšu ministrijas pret šo normas pagarināšanu – pagarināšanu, jo šī nav jauna norma, šī ir pagarināšana ar 2025. gadu – būtisku iebildumu nav, tāpēc aicinu šo likumprojektu apstiprināt un nodot tālāk izskatīšanai komisijā.

Tuvojas budžeta pieņemšanas laiks. Lai nesanāk tā, kā bija iepriekš ar samazināto PVN likmi, – kad tika uztaisīts budžets, atcerējāmies, ka šī samazinātā likme nav iebudžetēta, un tad bija jāmeklē fiskālā telpa, lai to kompensētu. Nododot šobrīd komisijai, mēs ar balsojumu jau parādām mūsu attieksmi pret to, vai šī norma ir vajadzīga vai nav vajadzīga.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Dīvaini, ka man jākāpj tribīnē, lai runātu "pret", jo daudzos jautājumos es piekrītu tam, ko Putras kungs teica. Tas, kas ir svarīgi, – apzināties, ka šīs terminētās normas ir jāpagarina. Sarunas ir bijušas, tās visu laiku ir procesā, arī Putras kungs no savas pieredzes Zemkopības ministrijā noteikti var apliecināt, ka tas ir nebeidzams process, kas visu laiku turpinās. Arī šodien varu apliecināt, ka sarunas notiek un vienošanās par to, ka subsīdijas arī turpmāk netiks apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, praktiski ir panākta.

Par otru normu – noņemt atvieglojumus lauksaimniekiem, kas pārdod savu zemi, – tas vēl varētu būt diskutējams punkts, vai tiešām mums vajag atvieglot dzīvi spekulantiem, kas pērk un pārdod zemi, bet jebkurā gadījumā aicinu nodokļu izmaiņas skatīt vienu reizi četros gados – tā, kā līdz šim esam kopīgi runājuši, un droši vien šoreiz, šajā četrgadē, tas notiks reizē ar budžetu, un nedarām to tad, kad ir īsākā nakts gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – nav, atturas – 48. Likumprojekts komisijai nav nodots. (Starpsaucieni.)

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens.) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsauciens.)

Sadaļa "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Lēmuma projekts "Par 10 794 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Finansējumu Eirovīzijai novirzīt Latvijas sportam" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Sadaļa "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vilim Krištopanam 2024. gada 13. jūnijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Sadaļa "Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu".

Lēmuma projekts "Par 2024. gada rudens sesijas sākšanu un slēgšanu". Rudens sesiju plānots sākt 3. septembrī un slēgt – 20. decembrī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Ināra Mūrniece, Ainārs Šlesers, Harijs Rokpelnis, Edgars Tavars, Andris Šuvajevs, Edmunds Jurēvics un Aleksejs Rosļikovs ir iesnieguši lēmuma projektu "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu locekļu ievēlēšanu".

Kolēģi! Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka Frakciju padome noteiktajā termiņā saņēma... darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā izvirzīja šādus deputātus: Jāni Vitenbergu, Kristapu Krištopanu, Ģirtu Štekerhofu, Andri Kulbergu, Skaidrīti Ābramu, Ati Labuci un Amilu Saļimovu.

Šā gada 19. jūnijā Saeimas Prezidijs saņēma frakcijas "Nacionālā apvienība" iesniegumu, ka tā atsauc Jāņa Vitenberga kandidatūru darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Tāpēc balsosim par lēmuma projektu, bet... šādā sastāvā: Kristaps Krištopans, Ģirts Štekerhofs, Andris Kulbergs, Skaidrīte Ābrama, Atis Labucis un Amils Saļimovs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu, parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu: Kristapu Krištopanu, Ģirtu Štekerhofu, Andri Kulbergu, Skaidrīti Ābramu, Ati Labuci un Amilu Saļimovu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Artūra Butāna ievēlēšanu parlamentārajā izmeklēšanas komisijā par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas atsaukšanu no Ārlietu komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ināras Mūrnieces atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Raivis Dzintars, Artūrs Butāns, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Rihards Kols, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Jānis Vitenbergs iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ināras Mūrnieces ievēlēšanu Ārlietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 98, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Turpinām ar sadaļu "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā".

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski grozījumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" (Nr. 621/Lp14), otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski grozījumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" (Nr. 621/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 97, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšlikumi nav saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 98, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Ir saņemts viens priekšlikums.

1. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Pēc ilgām debatēm komisijā tas nav atbalstīts. Priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 98, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts (Starpsauciens: "Pārtraukums...")... Tūlīt būs. Pabeigsim Burova kungam... pēdējo likumprojektu.

Likumprojekts "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Viens priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vietējo pašvaldību referendumu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 98, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Patmalnieka kungs – par...? Patmalnieka kungs nospieda...

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Mazu uzmanību, kolēģi! Nav reģistrējušies divi deputāti: Līga Kozlovska un Edvards Smiltēns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē! Mums ir gana daudz ko darīt. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". (Starpsauciens: "Ir iebildumi!") Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 14, atturas – 39. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Turpinām ar apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 522/Lp14, pirmais lasījums), ko iesnieguši deputāti Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs un Ilze Indriksone, un alternatīvais likumprojekts "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 651/Lp14, pirmais lasījums), ko ir iesniegusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura arī lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Referents – deputāts Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, kolēģi! Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā.

Es gribu teikt prezidenta vārdiem (ko viņš šodien no rīta mums teica): viss ies uz priekšu labi, ja mēs ieklausīsimies idejās, nevis skatīsimies uz politisko piederību.

Paldies Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājai Leilai Rasimai, kas ieklausījās un saprata, ka šī ir laba ideja... kas jārisina. Līdz ar to iesākumā komisijā skatījām "Nacionālās apvienības" deputātu iesniegto likumprojektu, bet, runājot ar Juridisko biroju, saprotot to, ka varbūt nav tik labi mainīt visu daudzbērnu ģimenes definīciju, bet tikai tās daļu... parādot arī stāšanās laiku... Nonācām pie tā, ka izveidosim alternatīvo – komisijas likumprojektu. Liels paldies par ideju, kas tika ņemta vērā.

Par būtību. Šis likumprojekts paredz, ka daudzbērnu ģimenes definīcijai pievienojam arī to, ka bērni, kas skaitās daudzbērnu ģimenē... ja līdz šim bija tā, ka tie, kas pārsnieguši 18 gadu vecumu, apgūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību... tagad pievienot klāt arī to, ka pilda 11 mēnešu perioda valsts aizsardzības dienestu.

Mums priekšā ir trešais iesaukums. Viens iesaukums jau ir nodienējis, un ir izkristalizējušās kādas lietas. Trešais iesaukums sāksies jūlijā, un jūlijā bērni vēl nav paspējuši iestāties skolās, augstskolās, līdz ar to viņiem nav iespējas paņemt akadēmisko gadu un tādā veidā saglabāt daudzbērnu ģimenes statusu.

Tā kā, mēs zinām, valsts aizsardzības dienests saglabāsies, tad, domājot uz priekšdienām, būtu svarīgi, ka mēs to ierakstām kā pastāvošu normu un mainām daudzbērnu ģimenes definīciju, pieliekot klāt vārdus "vai pilda 11 mēnešu perioda valsts aizsardzības dienestu".

Es lūdzu pirmo likumprojektu – Nr. 522/Lp14 – noraidīt un apstiprināt alternatīvo likumprojektu – Nr. 651/Lp14.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! "Nacionālā apvienība" 22. februārī iesniedza divus saistītos likumprojektus: "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" un "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Tie abi tika nodoti divām komisijām – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Lai arī pavasarī bija daudz laika, faktiski šie jautājumi nenonāca komisiju darba kārtībā. Prieks, ka tas pēdējā brīdī pēc mūsu rosinājuma tika izdarīts un šie jautājumi nonāca dienas kārtībā komisijās. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka 1. jūlijā... es atvainojos, 19. jūlijā ir nākamais valsts aizsardzības dienesta iesaukums, un tas skars nākamās ģimenes, kuru bērni tiks iesaukti.

Man jāizsaka pateicība Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībai un tās vadītājai Elīnai Treijai, arī savam kolēģim Imantam Parādniekam un pārējiem, kuri strādāja, lai būtu virzība. Es ceru, ka mēs arī Grasberga kunga pieminēto alternatīvo likumprojektu atbalstīsim. Diemžēl jāatzīst, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa grozījumi netika atbalstīti. Līdz ar to šis ir tāds pussolis... daudzbērnu ģimenes šai likumā tiks iekļautas. Un faktiski jāsaka arī paldies par to.

Uz priekšdienām es gribu īpaši aicināt Aizsardzības ministriju – ņemot vērā, ka ir publiski pateikts, ka budžeta sastādīšanā Aizsardzības ministrija būs galvenā ministrija, kuras prioritātes tiks uzklausītas, tad gribētu, lai rūpes par valsts aizsardzības dienestu un to, kā tas sociāli ietekmē un finansiāli skar šīs ģimenes, būtu Aizsardzības ministrijas redzeslokā. Šobrīd no viņu pārstāvja teiktā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izskanēja – viņi konceptuāli neiebilst, ka tiek sakārtots apgādības statuss, bet tomēr gribētos, lai Aizsardzības ministrija nevis konceptuāli neiebilst, bet uzņemas līderību un sakārto šo jautājumu.

Jums priekšā ir budžeta sarunas koalīcijā, lūdzu, atrisiniet, lai tās ģimenes, kuru bērni iet valsts aizsardzības dienestā, būtu motivētas, nevis mēs, atņemot apgādību un ietekmējot ģimenes finansiālo stāvokli, tās demotivētu. Man liekas, tas nav virziens, kurā mēs visi gribam doties.

Līdz ar to dodu tādu... Paldies par atbalstu "Nacionālās apvienības" iniciatīvai, un ceļamaizei tad aicinu Aizsardzības ministriju turpināt sakārtot...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

J. Grasbergs. Jā, vēl piebilstot no komisijas puses par nozīmīgumu... daudzu pašvaldību saistošajos noteikumos, balstoties uz šo definīciju, ir arī virkne atbalsta mehānismu un atvieglojumu.

Tādēļ es aicinu šo ideju atbalstīt, bet aicinu noraidīt pirmo likumprojektu un atbalstīt alternatīvo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 522/Lp14), ko iesnieguši deputāti un ko komisija aicina noraidīt! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 34, atturas – 43. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 651/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 651/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

J. Grasbergs. Ņemot vērā jautājuma steidzamību un ja deputātiem nav iebildumu, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt alternatīvo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 651/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 567/Lp14), trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Ilze Vergina.

I. Vergina (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojektam "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 567/Lp14) ir iesniegti divi priekšlikumi.

1. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Un 2. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Vergina. Kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 567/Lp14) atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Vergina. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 566/Lp14), trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Paldies, kolēģi. Skatām likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" trešajā lasījumā. Priekšlikumi netika iesniegti. Atgādinu, ka grozījums ir par papildu drošības jautājumiem nometnēm.

Paldies Izglītības un zinātnes ministrijai par sadarbību šajā likumprojektā. Tālāk sagaidām arī Ministru kabineta noteikumu grozījumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" (Nr. 566/Lp14) atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā" trešajā lasījumā.

Komisijā priekšlikumus neesam saņēmuši.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā", trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījums Kredītiestāžu likumā", trešais lasījums.

Komisijā esam saņēmuši divus priekšlikumus.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – arī finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Maksātnespējas likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Uz trešo lasījumu likumprojektā "Grozījums Maksātnespējas likumā" nav saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Maksātnespējas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā", trešais lasījums.

Iesniegti 14 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

(Mēģina ievietot balsošanas kartīti.) Neņem mani pretī.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 11. jūnijā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" trešajam lasījumam.

Saņemti 14 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 2. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 8. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 9. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 10. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 11. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Un arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Tāpat arī 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Arī komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Un arī pēdējais – 14. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Skrastiņš. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā", trešais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā" trešajā lasījumā.

Saņemti četri priekšlikumi.

1. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 2. – arīdzan labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 3. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. Un arī 4. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Liels paldies Sociālo un darba lietu komisijai, šī likumprojekta tapšanā iesaistītajiem konsultantiem, protams, arī Labklājības ministrijai par aktīvo iesaisti un visām NVO, kas sekoja līdzi likumprojekta izstrādei. Man šķiet, esam izdarījuši ļoti lielu darbu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Brīvprātīgā darba likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", trešais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Godātie kolēģi, strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" trešajā lasījumā.

Komisija pirms trešā lasījuma ir saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Precizējošs. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – deputāta Edmunda Teirumnieka priekšlikums. Paredz palielināt parādniekam saglabājamo summu līdz 20 procentiem par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu, nenosakot ierobežojumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 5. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Un 7. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likuma spēkā stāšanās norādi. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"", trešais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"". Likumprojektu izstrādājusi Zemkopības ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja trešajam lasījumam šī gada 12. jūnija sēdē.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi pilnveidot lauksaimniecības zemes darījumu tiesisko regulējumu, lai veicinātu lauksaimniecības zemes efektīvu, racionālu un ilgtspējīgu izmantošanu, tostarp papildinot lauksaimniecības zemes pirmpirkuma tiesību subjektu loku. Tāpat jāmin, ka likumprojekts sagatavots, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2020. gada 11. jūnija spriedumu lietā C‑206/19 KOB, kurā atzīts, ka Latvijas lauksaimniecības zemes tirgus tiesiskais regulējums attiecībā uz ārvalstu juridisko personu kapitāla daļu īpašnieku uzlikto pienākumu zināt valsts valodu un noteikto prasību reģistrēties Latvijā kā Latvijas iedzīvotājiem ir pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra direktīvu par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Komisijā tika saņemti deviņi priekšlikumi.

1. – deputāta Jāņa Grasberga priekšlikums. Paredz, ka zemes iegādes... pircējam... fiziskajai personai ir pienākums saņemt dokumentu par valsts valodas zināšanām vismaz B līmeņa 2. pakāpē vai arī ka tai jābūt ieguvušai pamatizglītību Latvijas izglītības iestādē. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Par šo priekšlikumu. Šī norma, kuru izslēdz... šajā grozījumā... likumprojektā, kas nāca no Ministru kabineta... un tas pamatojums bija tāds: ir Eiropas Savienības Tiesas lēmums, ka norma ir diskriminējoša. Tiesa to atzina. Tātad mēs to pieņemam, un šīs normas izņemšana būtiski paplašina subjektu loku, kas drīkst iegādāties zemi, tādēļ es izstrādāju šo likumprojektu, kas principā nerada diskrimināciju, bet pieprasa valodas zināšanas visiem zemes pircējiem – ne tikai pircējiem no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet pilnīgi visiem – ar atrunu, ka ir derīgs B2 sertifikāts vai ir iegūta pamatizglītība Latvijā akreditētā mācību iestādē (ja šis cilvēks ir mācījies kādā no Latvijas skolām).

Tas, ko es pavēru arī komisijā, – var būt diskusija par to, ka mēs varbūt paplašinām: nerakstām – pamatskola, rakstām – visa izglītība; diemžēl to mēs neizdarījām, mēs atstājām tā, kā ir. Es uzskatu, ka ar pamatizglītību ir pilnīgi pietiekami. Var būt jautājums, vai visi var atrast pamatizglītības dokumentu, tāpēc droši vien labāk būtu likt, ka tā ir jebkura izglītība.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, pēc tam to varam piepulēt... kā tad mēs īsti nosaucam... bet ir svarīgi, ka šī norma saglabājas, jo tie, kas uzsāka pēc deviņdesmitajiem gadiem – es gribu teikt, jaunieši, kas uzsāka... cilvēki, kas uzsāka saimniekot Latvijā –, sāka veidot kapitālu ap katru saimniecību, un šīs saimniecības ir diezgan izaugušas... sanāk situācija, ka ārzemju investoriem tas ir tāds ļoti interesants investīciju objekts, kas pēc tam pārvēršas par spekulāciju objektu.

Mums nav izveidoti risinājumi, kā mūsu banku sistēmā varētu iegādāties saimniecību, kurā ir 500 hektāru, varbūt pat 300 hektāru, 200 hektāru, jo tie uzreiz ir vairāki miljoni. Mums pretī nav šādas sistēmas, tādēļ nedrīkstam laist iekšā... un ļaut lauksaimniecības zemi uztaisīt par spekulācijas objektu. Ir svarīgi saglabāt šo normu, kas, ja nemaldos, jau ļoti labi darbojas no 2014. gada, pēc tiesas tā pāris gadus nedarbojas... un mēs redzam tendenci, kā tiek izpirkta lauksaimniecības zeme, vissliktākais, ka tā tiek atdalīta nost no fermām, no ražošanas objektiem, līdz ar to kļūst tikai par spekulāciju objektu. Ēkas, kas tur atrodas, ir pakļautas sabrukšanai, pakļautas neapsaimniekošanai, jo šo cilvēku nav uz vietas. Tāpēc ir ļoti svarīgi – Eiropas Komisija to arī norāda – ja tas ir tradicionālas apsaimniekošanas saglabāšanai, cīņai pret spiedienu nekustamā īpašuma tirgū vai lauku apdzīvotībai, mēs drīkstam šādas normas iestrādāt, un tādas ir iestrādātas lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu.

Tādēļ es aicinu šo normu saglabāt un atbalstīt šo priekšlikumu, lai tas paliek tāds, kāds bija pirms tam. Es vēlreiz uzsveru – ja mēs ierakstām šo normu šādā veidā, tad tā vairs nediskriminē, jo attiecas uz pilnīgi visiem.

Es pateicos arī PROGRESĪVO deputātiem, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātiem, kas komisijā atbalstīja šo priekšlikumu, bet kopumā diemžēl tas tika noraidīts.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Gribu nedaudz papildināt ar kādu akcentu.

Pirmkārt, kā tad radās šī situācija? Bija divi Vācijas pilsoņi, kuri Latvijā vēlējās attīstīt savu lauksaimniecību, un, tā kā viņiem nebija valsts valodas zināšanu un bija šis birokrātiskais šķērslis, viņi iesūdzēja Latvijas valsti tiesā un uzvarēja. Šie paši divi Vācijas pilsoņi, cik man zināms, Latvijā vairs neuzturas, savulaik viņi ir saņēmuši sodu (vismaz tā es atradu presē) par to, ka viņu lauki ir aizauguši un pašvaldībā, kuras teritorijā viņi saimniekoja, ir izteiktas sūdzības par to, ka šīs zemes platības nav apstrādātas. Tagad viņi aizbraukuši prom... un ar šīm sekām, ko divi ārvalstnieki ir izdarījuši, paši nesaimniekojot, bet izkonkurējot mūsu lauksaimniekus un atstājot ceļamaizei vēl šo – ļaujot nākamajiem ārvalstniekiem izkonkurēt vietējos... tas man liekas visai nepieņemami. (Tas kontekstam, ko Grasberga kunga priekšlikums paredz labot.) Tā ka izvēle ir: vai nu mūsu, vietējais, lauksaimnieks, vai arī šie divi ārvalstnieki, kuri ir aizlaidušies prom, nespēdami pat kārtīgi saimniekot.

Otrs aspekts. Un es gribu īpaši uzrunāt kolēģus no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Mēs gan vakar, gan šodien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā runājām par lielo investīciju fondu, par labu instrumentu, ko savulaik Nacionālā apvienība ieviesa Ekonomikas ministrijā un šobrīd Valaiņa kungs visnotaļ labi turpina, un mēs diskutējām par to, kā valstiski dot priekšrocības vietējā kapitāla izaugsmei, lai attīstītos tieši vietējais kapitāls, nevis ārvalstu investori... vai – lai tā proporcija vismaz būtu samērīga. Man ļoti patika, ko teica Reira kungs par to, ka būtu naivi domāt... es saviem vārdiem pārfrāzēšu: būtu naivi domāt, ka valsts attīstība varētu balstīties tikai uz ārvalstu investoriem. Tam es pilnīgi piekrītu, ir vajadzīga kapitāla izcelsme.

Šeit ir līdzīgi, kolēģi, kā mēs spriedām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur jūs visi mājāt ar galvu, – ir jāstiprina vietējais kapitāls. Šis ir ļoti līdzīgi, tikai lauksaimniecībā. Tā ir izvēle, vai mēs atveram vārtus un dodam priekšrocības, es gribu teikt – priekšrocības, nevis vienādus nosacījumus, jo skaidrs, ka ārvalstniekiem kapitāla pieejamība viņu valstī ir nesalīdzināmi labāka – nesalīdzināmi labāka! – nekā mūsu zemniekiem. Šis šķērslis būtu... tas būtu labs veids, kā mēs aicinātu tos ārvalstniekus, kas grib būt šeit, būt solidāriem pret Latvijas pilsoņiem un iemācīties valodu, jo mēs jau neliedzam viņiem šeit nākt. Ārvalstu investīcijas Latvijā vienmēr ir gaidītas, bet, es domāju, tāds mazs žests – iemācīties valodu – tomēr būtu atstājams.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un būt konsekventiem, ja mēs runājam, ka gribam atbalstīt vietējo kapitālu. Šis ir tas gadījums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Šis ir trešais lasījums, un šis ir pēdējais balsojums, ar kuru būtu iespēja palīdzēt pasargāt mūsu zemes, saglabāt iespējas vietējiem iedzīvotājiem tās iegādāties un nepārdot ārzemniekiem. Visos trijos lasījumos... sākotnēji pirmajam un otrajam lasījumam es iesniedzu priekšlikumus, bet uz trešo lasījumu es jau padevos, neticot, ka varētu piespiest mainīt koalīcijas domas. Bet Grasbergs turpina cīnīties, un arī uz trešo lasījumu viņš ir iesniedzis priekšlikumu, un nemitīgi, nenogurstoši viņš nāk uz komisiju, piedāvā risinājumus.

Koalīcijas pārstāvji saka: ideja ir laba, mēs atbalstām, bet tur vēl kaut kā pietrūkst, vajadzētu jaunu juridisko tehniku, atrast kaut ko specifiski viltīgāku. Grasbergs to meklē, nāk, piedāvā.

Bet šajā balsojumā es skatīšos vairāk uz Zaļo un Zemnieku savienību. Jūs šobrīd vadāt Zemkopības ministriju, bet Grasbergs dara jūsu darbu, šādu risinājumu, juridisko formu Zemkopības ministrijai vajadzētu piedāvāt. Viņi to nedara. Grasbergs dara. (Starpsauciens.) Un katru reizi... īstenībā ļoti labs sauklis, jā! Katru reizi viņš nāk ar kaut kādu jaunu, unikālu risinājumu, bet līdz šim jūs tos neesat atbalstījuši.

Trešais lasījums – pēdējā iespēja. Es īpaši vērošu Zaļo un Zemnieku savienību, jo viņiem vajadzētu atrast veidu, bet viņi to nedara. Tā ka, kolēģi, tā ir pēdējā iespēja atrast risinājumu, atbalstīt to un skatīties, ko vēl mēs varam izdarīt, lai vietējie iedzīvotāji varētu šīs zemes iegādāties, lai reģioni būtu vienmērīgi apdzīvoti.

Neatbalstot būs gluži pretējs efekts – dažādu Eiropas Savienības valstu pilsoņi Latvijā vēl vairāk spēs iegādāties zemes, jo gan bankas viņus labāk kreditē, gan lielāki finanšu resursi viņiem ir pieejami. Tā ka pēdējā iespēja, un vērosim tos balsojumus, kādus jūs šodien izdarīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Felsa kungam ir vēl kas piebilstams?

M. Felss. Jā. Komisijas vārdā varu piebilst: gan par šo, gan par 2. priekšlikumu mēs saņēmām Juridiskā biroja komentāru, ka šie priekšlikumi ir pretrunā ar iepriekš minēto tiesas spriedumu un principā neizslēdz turpmākus tiesvedību riskus. Tā ka 1. priekšlikums nebija komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 31, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Felss. 2. – deputāta Grasberga priekšlikums. Arī līdzīga rakstura, tikai attiecināts uz juridiskajām personām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Te nu bija – "Saimnieki savā zemē!", jo šādā veidā mēs neveidojamies kā saimnieki savā zemē, bet kā savas zemes nomnieki. Tā ir tā sliktākā lieta.

Oponējot ziņotājam komisijas vārdā – Juridiskais birojs neteica, ka tas ir "pret". (Starpsauciens.) Viņi neteica "pret", viņi teica – pastāv risks, ka varētu sūdzēt, bet Juridiskajam birojam nebija konkrēta pamatojuma, pēc kura panta, pēc kura vārda tad varētu teikt, ka šeit ir saskatāma diskriminācija, jo šādā veidā, prasot pilnīgi visiem, nav diskriminācijas, diskriminācija ir tad, ja prasa tikai ārzemniekiem. Šobrīd mēs prasām pilnīgi visiem.

Es gribu teikt, ka 2. priekšlikums, ja to nepieņem, ir par kārtu draudīgāks nekā 1. priekšlikums, jo 1. priekšlikums attiecas uz fiziskajām personām. Es piekrītu tiem deputātiem, kas teica, ka tad jau ārzemju cilvēks sameklē kādu vietējo un uz viņu noreģistrē šīs zemes, bet juridiskajā pusē fondi tā nekad nerīkotos.

Jau iepriekšējā Saeimas sēdē, kad skatījām šo jautājumu, es teicu, kādas ir mežu platības, kurām nav šādas normas... investīciju fondi, pensiju fondi, kas izpērk šīs platības... Lielākā bija... darījumi bija 111 tūkstoši, 90 tūkstoši, 54 tūkstoši – platības. Arī šobrīd es redzu, kur ir lauksaimniecības zemju vairāku tūkstošu hektāru konsolidācija, un tādam investīciju fondam, kas ir ārzemēs, tā ir ļoti laba investīciju vieta, kur noglabāt naudu, kura, dabīgi... vienkārši pieaug par pieciem sešiem procentiem gadā, jo mūsu zemes vērtība tādā veidā aug, skatoties pret citiem – pret Zviedriju, pret Vāciju –, jo tur zeme maksā jau 30 tūkstošus. Mums tā vēl joprojām (atkarībā no reģiona) ir pieci seši tūkstoši, citur – 10, bet nekur nav 30. Līdz ar to viņi to ļoti labi saskata, un mums nav valstisku programmu, ar kurām mēs varētu šādas liela apjoma zemes nopirkt.

Jā, mēs varam teikt, ka mēs stiprināsim Latvijas zemes fondu, bet Latvijas zemes fonds nevarēs iegādāties lauksaimniecības zemi lielos apjomos, kam šī darījuma vērtība būs augstāka, nekā ir oficiālais novērtējums... vai uz tās atradīsies kādas ražošanas ēkas. Labi, mēs šajos grozījumos būsim paredzējuši – ja tur ir kāds meža stūrītis, tad varēs iegādāties –, bet praksē mēs redzam, ka šie lielie meža... nevis meža, bet lauksaimniecības zemes darījumi... netiek izmantotas pirmpirkuma tiesības, jo vienkārši nevar. Arī šī atruna, kas bija "Latvijas valsts mežiem", kad bija lielie meža zemes darījumi: tik daudz naudas mums nav, mēs nevaram atļauties nopirkt 111 tūkstošus hektāru vienā gabalā.

Šī norma – ja mēs ieliekam, ka ir jābūt latviešu valodas prasībai, – nozīmē, ka tas cilvēks būs šeit uz vietas, ka tas fonds šeit darbosies. Man nav nekas pret, ka šeit notiek saimniekošana, ir nodarbinātība, bet tā sliktākā lieta ir tā, ka tur nenotiek lauksaimnieciskā darbība. Zeme stāv... un gaida šo pieaugumu, un tas ir tikai tāds peļņas gūšanas objekts, jo tu zini, ka pēc 10 gadiem šo zemi varēsi pārdot jau par trīskāršu cenu. Manuprāt, tas nav pieļaujami, tādēļ šī norma ir obligāti jāsaglabā, citādi mēs redzēsim, ka tā pati situācija, kas ir izveidojusies ar meža zemēm, būs arī ar lauksaimniecības zemēm. Un tad patiešām mēs būsim "saimnieki" uz īrētām zemēm. Vai tiešām mēs to gribam pieļaut?

Tāpēc es jums saku: attopieties un atbalstiet šo priekšlikumu, lai tas paliek kā šķērslis, jo neviens oficiāls, liels investīciju fonds nenāks te meklēt kādu personu, uz kuras vārda piereģistrēt īpašumu, ja nebūs likumdošanā... ja viņi neredzēs, ka tas viss ir atbalstāmi, viņi nenāks un to nedarīs. Un tā tas bija.

Tagad, šajos pāris gados, kad šī norma nestrādā, mēs redzam tendenci, kas notiek, – vietējais Latvijas lauksaimnieks ar to naudas apjomu, kas ir pieejams no šiem fondiem, nespēj konkurēt.

Tā ka, kolēģi, lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Jānis Grasbergs jau ļoti labi izstāstīja šī priekšlikuma būtību – ierobežojumi ārvalstniekiem iegādāties zemi... juridiskajām personām, tiem, kas nemāk latviešu valodu pietiekamā līmenī, un tamlīdzīgi.

Vairāk par politisko pusi. Tiešām ir dīvaini skatīties, ka par šiem jautājumiem cīnās tikai "Nacionālā apvienība", atbalsta APVIENOTAIS SARAKSTS, bet partija, kura savā vārdā tur... nes Zemnieku savienības vārdu, neiestājas par zemnieku interesēm, jo šīs ir vistiešākās Latvijas zemnieku intereses – lai valsts izveidotu šādus ierobežojumus. Tas būtu līdzīgi kā "Nacionālā apvienība" (Starpsauciens.) neiestātos par latviešu valodas stiprināšanu tikai tāpēc, ka šādu priekšlikumu iesniegtu Zaļo un Zemnieku savienība. Tas būtu absurdi.

Tāpēc aicinu, kolēģi... ir tomēr cienīgi jāizturas pret saviem vistiešākajiem vēlētājiem, tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, ir tāds teiciens: "Latvju zeme vaļā stāv!" Šobrīd tā stāv vaļā. Tas, ko sola koalīcija pēc otrā lasījuma, – ka būs jauns ūber-truper-super likums, kas sauksies Zemes pārvaldības likums, un to līdz 1. decembrim iesniegs Saeimai... tad es saku: neceriet, negaidiet! Ir pagājuši divi mēneši, Zemkopības ministrija nav saņēmusi atbildi – joprojām nav saņēmusi atbildi! – no Tieslietu ministrijas par to, kāds tad ir zemes īpašnieku sastāvs, cik lauksaimniecības zemju pieder ārzemniekiem, latviešiem un tā tālāk, lai gatavotu likumprojektu.

Tā ir dinamika – divi mēneši, lai vienu vēstulīti dabūtu atpakaļ... un nav pat vēl dabūta šinī gadījumā atpakaļ. Bet norma strādāja... jā, tā tika apstrīdēta Eiropas Savienības Tiesā. Var būt, ka tā ir karma – ka apstrīdētāji šo lauksaimniecības zemi nomuļļāja, beigās pārdeva atpakaļ "Altum" Latvijas zemes fondam, un aplis ir noslēdzies.

Šis priekšlikums, es domāju, daļēji risinātu situāciju par to, ka sagaidīsim šo super-truper likumu... bet pagaidu normas jau mēs varam atbalstīt, lai tās strādā. Kad būs jaunais likums, tad attiecīgi šis beigs savu dzīvi, un superlikums regulēs jau daudz ko vairāk.

Atbalstām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Tāda izjūta, ka mums ir vesela rinda pircēju, kuri vēlas nopirkt lauksaimniecības zemi, investēt naudu, un mums vienkārši tagad viņi ir jāsašķiro un jāizdomā kaut kādi papildu kritēriji investoriem.

Es jums atklāšu noslēpumu: investoriem ir vesela virkne grūtību – nevar atvērt kontu, nevar pierādīt naudas izcelsmi un tā tālāk, un tā tālāk. Ja mēs tagad vēl ierobežosim ar visādām papildu zināšanām, tad neviens vispār nekad nepirks, pat vietējie nepirks, ņemot vērā arī ģeopolitiskos apstākļus... nu neviena te nebūs.

Esam atbalstījuši ļoti labu priekšlikumu – paplašināt tiesības Latvijas zemes fondam izmantot savas pirmpirkuma tiesības. Gadījumā, ja būs kaut kāds šaubīgs darījums – "Nacionālā apvienība", neuztraucieties –, viņi varēs izmantot savas pirmpirkuma tiesības un ierobežot šo šaubīgo darījumu. Kaut kā tā.

Tā ka aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Es gribu teikt, ka lauksaimniecības zeme ir ļoti pieprasīta, to principā nopērk uzreiz, kā tiek izlikts sludinājums. Ja lauksaimniecības zeme ir labā stāvoklī un tiešām derīga lauksaimniecības produkcijas ražošanai, tad uzreiz parādās virkne interesentu, kas vēlas to iegādāties.

Problēma ir līdzekļu pieejamībā – Latvijas lauksaimniekam nav tik labi pieejami līdzekļi, kā tas ir citu Rietumeiropas valstu saimniekiem un arī fondiem. Tas, ko es pirms tam skaidroju... kā notiek šis tirgus... es saprotu, ka te nav saskarsmes ar nozari un nav zināšanu.

Es arī ļoti labi saprotu, ka "Stabilitātei!" ir pilnīgi vienalga, kam pieder Latvijas zeme, bet es ticu, ka pārējām frakcijām, kas ir šeit, nav vienalga, kam pieder Latvijas zeme. Tas, par ko mēs iestājamies, – lai Latvijas zeme ir Latvijā saimniekojošiem lauksaimniekiem. Tas ir tas, par ko ir šis priekšlikums.

Ja tu šeit esi, zini valodu, tu vari šeit saimniekot. Mums ir daudz normu, ir jāsarunājas ar kaimiņiem... tādēļ tev ir jābūt šeit klātesošam. Es speciāli neieliku iekšā klātesību, par ko teica, ka tā ir diskriminācija, bet valodas zināšanas... it sevišķi, ja ir kapitālsabiedrība, kurā puse sastāva zina valodu... tas nozīmē, ka tu esi un strādā šeit uz vietas.

Tāpēc es aicinu latviskās frakcijas ieklausīties argumentos un atbalstīt šo priekšlikumu, kas ir patiešām ļoti nozīmīgs, jo tas skar tieši juridiskās personas, tas skar kapitālsabiedrības. Kā jau Edgars Putra teica: kamēr top jaunais likums, tikmēr lai darbojas šī norma.

Lūdzu, atbalstiet!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Felsa kungam ir kas piebilstams?

M. Felss. Jā, es gribu atvainoties kolēģiem... es varbūt ne tā izteicos pie iepriekšējā priekšlikuma, komentējot Juridiskā biroja izteikumus. Juridiskais birojs runāja par šo priekšlikumu būtību, un tā ir valodas prasība. Tā būtība neatbilst tiesas spriedumam... un radītu turpmākus tiesvedību riskus.

2. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 30, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Felss. 3. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Paredz noteikt to, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi nevarētu iegādāties zemi Latvijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šis "Nacionālās apvienības" priekšlikums ir par to, lai Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā vairs nevarētu iegādāties zemes.

Ukrainā turpinās karš, bet, redz, ir Krievijas pilsoņi, kuri vēlas un reāli arī iegādājas īpašumus pie jūras ar skaistiem skatiem. Skatot komisijā šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tika saņemta vēstule no Tukuma novada pašvaldības – viņi aicina deputātus pastiprināt normas, lai tas vairs nebūtu iespējams. Viņi norāda konkrētu gadījumu – Krievijas pilsone, kurai šeit, Latvijā, ir izdota termiņuzturēšanās atļauja, vēlas iegādāties apbūves zemi Tukuma novadā. Vēstulē tiek norādīti apsvērumi... nebūtu taisnīgi, ka, turpinoties karam, agresorvalstu pilsoņi Latvijā var brīvi iegādāties zemi. Viņiem nav juridiskas formas, lai to liegtu.

Mēs respektējam šo vēstuli. Tieslietu ministrija norādīja, ka ir saņēmusi šādas iniciatīvas no dažādām pašvaldībām, tātad šādu gadījumu ir pietiekami daudz. Mums uz to noteikti vajadzētu reaģēt, pieņemt lēmumus. Šajā gadījumā Tukuma pašvaldība norādīja vajadzību – atrast veidu, kā Krievijas pilsoņiem liegt iegādāties nekustamo īpašumu. Mūsu gadījumā ir šis likumprojekts, kura tvērums ir lauksaimniecības zemes. Respektējot izteikto vajadzību, mēs ierosinām: neļaujam viņiem iegādāties vismaz lauksaimniecības zemes.

Pirmajā lasījumā komisijā diskusija bija diezgan virspusēja, neviens nevēlējās iedziļināties. Tā ka aicinu: ja varbūt nebija vēlmes komisijā atbalstīt šo priekšlikumu... šeit, Saeimas sēdē, dzirdot šos apsvērumus... kā teica pirms brīža frakcijas "Stabilitātei!" deputāts, ka nav tādu gadījumu un neviens nevēlas iegādāties šeit zemi... tad te ir konkrēti piemēri – kuri vēlas un reāli iegādājas. Šo priekšlikumu atbalstot, šāda iespēja tiktu liegta.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, mums bija par šo priekšlikumu diskusija komisijā, taču mēs saskatījām problēmas. Pirmām kārtām tas iesniegts uz trešo lasījumu, otrām kārtām tas ir faktiski bez juridiska (Starpsauciens.) un izvērsta pamatojuma par to, kāpēc šāds ierobežojums būtu jāievieš. Uz šo problēmu mūsu uzmanību vērsa arī Tieslietu ministrija, kura norādīja, ka ir nepieciešams detalizēts pamatojums, lai nākotnē izvairītos no tiesvedību riskiem.

Mēs redzam, ka tiesvedību riski pastāv, tie ir augsti. Nesen ir bijis spriedums, kuru Latvijas valsts pārsūdzēs, sankciju jautājumos pret personām, kur šī juridiskā argumentācija, mēs redzam, tomēr ir svarīga.

Tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma nosūtīt vēstuli – un vēstule jau ir nosūtīta – Tieslietu ministrijai un Ārlietu ministrijai ar lūgumu izvērtēt šo priekšlikumu un nākt ar ierosinājumiem, kādā veidā izstrādāt likuma normu, un tad pilnā likumdošanas ciklā skatīt Saeimā.

Līdz ar to prognozējam, ka pie šī jautājuma mēs atgriezīsimies – nevis uz trešo lasījumu ar priekšlikumu, bet pilna likumprojekta veidā ar attiecīgiem pamatojumiem, lai nebūtu tā, ka Saeima lemj par sankcijām, bet beigās tās jāatceļ pēc kāda tiesas sprieduma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Man liekas, norma šobrīd, sevišķi zinot politisko situāciju, ir gana laba, jo diez vai mēs vēlamies, ka agresorvalstu pilsoņi iegādājas šeit zemi. Es pats esmu strādājis lauksaimniecības zemju iegādes komisijā lielākajā novadā Latvijā – Dienvidkurzemes novadā – un divu gadu laikā neredzēju nevienu gadījumu, ka šie konkrēto valstu pilsoņi pirktu lauksaimniecības zemi. Tas ir viens.

Savukārt attiecībā uz zemi... tad ir jautājums par domes deputātu saprātu... vai viņi neapzinās, ka balso par to, vai šo zemi atļaut vai neatļaut iegādāties. Ja mēs zinām kontekstu, es neticu, ka šī paša Tukuma novada dome šinī brīdī... teiksim, ir vairākums, kas ietu pret veselo saprātu. Tas ir jautājums.

Vēl kas ir – man liekas, mēs šobrīd runājam par lauksaimniecības zemes iegādi konkrētā likuma konkrētā sadaļā. Es neesmu jurists, bet no jomas tvēruma... vai mēs šo normu ieliekam pareizajā likumā, jo neba šinī gadījumā... labi, ja runa būtu par lauksaimniecības zemi, tas būtu cits stāsts... bet te ir runa par visu zemi. Tāpēc, man liekas, no normu plūduma... tas tajā visā īsti neder.

Šinī gadījumā aicinu tomēr neatbalstīt... un uzticēties domēm, kuras viennozīmīgi šo var noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Es domāju, atskaitot frakciju "Stabilitātei!" un varbūt, es nezinu, Šlesera kungu... gan jau Šlesera kungs arī kopumā konceptuāli atbalsta... nav īsti argumentu, kāpēc mums šobrīd būtu jāsaglabā iespēja agresorvalstu pilsoņiem iegādāties Latvijas zemi.

Protams, juridiskās tehnikas var būt daudz un dažādas. Var ielikt katrā likumā atsevišķi – "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", Meža likumā un tamlīdzīgi... var ielikt vispārīgāku regulējumu... bet pati ideja ir pareiza. Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA parasti daudziem jautājumiem pieiet ļoti bailīgi – mums vajag lēnām, mums vajag izvērtējumu, mums vajag pamatojumu. Daudzus jautājumus mēs Saeimā varam pieņemt strauji. Ja ir nepieciešams, var precizēt, bet lieta konceptuāli ir atbalstāma.

Ja šodien šis priekšlikums tiks noraidīts, mēs rudenī atnesīsim pamatojumu. Ja valdība nebūs sagatavojusi neko alternatīvu, mēs to iesniegsim. Tad vairs nelīdzēs arguments, ka nav pienācīga pamatojuma. Šai lietai būtu jāvirzās uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Felsa kungam ir kas piebilstams?

M. Felss. 3. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 20, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Felss. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 6. – deputāta Valda Maslovska priekšlikums. Par Latvijas zemes fonda pirmpirkuma tiesību stiprināšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 8. – Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Šis priekšlikums ir valdības darba darīšana – principā valdībai bija jāizstrādā noteikumi: kur mēs izvietojam saules paneļus, uz kādām zemēm mēs tos liekam, kur liekam, kur neliekam. Te – tāds mēģinājums.

Es nepretendēju, ka tas ir juridiski perfekts un korekts, bet iesniegšana bija domāta, lai raisītu diskusiju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Skumjā lieta ir tā, ka atkal atstājām uz vēlāku. Mēs teicām, ka šai normai bija jābūt ātrāk, bija jābūt regulējumam, bet... tagad nevaram, skatīsimies vēlāk, gaidīsim... Zemkopības ministrija nāks ar jaunu likumprojektu (par ko jau izskanēja), kurā tad būs viss sarakstīts.

Iespējams, KEM nāks ar kaut ko... bet normāli: tu, kaut ko jaunu ieviešot, saimnieciski pieej lietai, paredzi, kur tev būs iebraucamais ceļš, kur liksi šķūni, kur būs kāda ražošanas ēka, kur māju celsi. Šeit sanāk tā, ka mēs saules paneļu laukus izvietojam, kur pagadās, un sagadās, ka tie ir uz ļoti labām lauksaimniecības zemēm. Tur, kur ir kādi veci pamati, vēl kādas lietas, kas šiem saules paneļiem netraucētu, mēs tos neliekam, bet liekam uz labām lauksaimniecības zemēm.

Priekšlikums ir par to, ka saules paneļi vispirms būtu jāizvieto tur, kur ir degradētās teritorijas, kur auglības balles ir zem 30... ka mēs vispirms aizpildām šīs lietas un tad tikai ķeramies klāt. Zinot, ka šo saules paneļu nebūs vairāk kā divi trīs tūkstoši hektāru, es domāju, tie paliktu degradētajās teritorijās, kas nav piemērotas lauksaimniecībai, un tas būtu pareizi. Tas būtu valdības darbs – norādīt vietas, kur mēs darām, nevis vienkārši piešķirt atļaujas un palaist pašplūsmā. Šī principā ir sakārtošana.

Jā, es piekrītu, ka ir nepieciešami pārejas noteikumi... mēs tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir uzsākuši būvniecības procesu, lāpstas nost neņemam un darbu neapturam. Bet ir vēl virkne pieteikto elektroenerģijas pieslēguma jaudu, kuras mēs varam norādīt... bieži vien ir tā, ka vienā ceļa pusē mums ir 40–50 balles, bet otrā ceļa pusē ir zem 30... vienkārši norādīt, ka jāceļ tajā pusē... un tas investoram pat īpaši nesadārdzina projektu. Tā būtu jāpieiet lietām.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai tas ir iekļauts... lai šī norma darbojas līdz brīdim, kad nāks ārā jaunais likums, kurā viss būs sīki un smalki aprakstīts. Es domāju, ka nav problēmu... ar deputātu parakstiem... ielikt iekšā pārejas noteikumus, kas šobrīd komisijā nav izdarīts.

Vēlreiz atkārtoju – šī ir valdības darīšana. Šajā vasarā, mēs redzam, tiks uzstādīta vēl virkne saules paneļu lauku, kuriem mēs varējām norādīt vietu – atrasties ceļa labajā vai kreisajā pusē.

Lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs kaut cik ieviestu kārtību šajā procesā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Iedomājieties, kā jūs justos situācijā, kad uz trešo lasījumu jums pēkšņi iedod tik plašu ēdienkarti... un tad jūs izvēlaties, vai ēst karbonādi vai kotleti, vai vēl kaut ko... un jūs īsti vairs nezināt, ko tajā brīdī (Starpsauciens.)...

Es gribu teikt, ka ļoti līdzīgi notika ar 8. un 9. priekšlikumu: 8. ir Grasberga kunga priekšlikums, 9. ir nācis no Zemkopības ministrijas. Pirms tam uz otro lasījumu bija arī Putras kunga priekšlikums. Tie priekšlikumi ir tik dažādi: viens saka – zem 30 ballēm, cits saka – zem 29 ballēm (Starpsauciens.), cits saka – ierobežot 0,5 hektāros, cits saka – piecos hektāros atļaut, cits saka – atļaut trijos hektāros, cits saka – vispār nevajag ierobežot. Atnāk no Klimata un enerģētikas ministrijas un pasaka – vispār nevajag ierobežot, jo tā saules paneļu ēra zināmā mērā tuvojas, manā skatījumā, beigām, veidojas hibrīdmodeļi.

Tā ka, kolēģi, uz trešo lasījumu sanesa tik pretrunīgus priekšlikumus... viedokļi – dažādi, diskusijas bija... Bet mēs saprotam, ka tās balles noteikt – vai 29, vai 30 – un teritorijas... Tas tiešām jau ir speciālistu lēmums... izvērtējot Zemkopības ministrijai kopā ar Klimata un enerģētikas ministriju, zinot virzību uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Ir arī tāds Zemes pārvaldības likums. Šobrīd tam top ļoti būtiski grozījumi, un tur parādās 50 balles citā sakarā, bet tas, manuprāt, varētu būt viens no kritērijiem, līdz kuram uz zemes var likt saules paneļus.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu neatbalstīt ne 8., ne 9. priekšlikumu, jo mēs vienojāmies ar Zemkopības ministriju, ka tā ar visām iesaistītajām pusēm pati tiks skaidrībā, kuras ir tās pareizās balles (Starpsauciens.), kuri ir tie pareizie hektāri un kā tam ir jābūt, un ka pie šī jautājuma mēs atgriezīsimies... Zemkopības ministrija minēja, ka kaut kad rudens pusē būs grozījumi Zemes pārvaldības likumā un tad (Dep. J. Grasberga starpsauciens.)... Jā, Grasberga kungs! Nekas nebūs beidzies, un tad vai nu 29, vai 30, vai 50 balles... tad arī, es ceru, būs izlemts.

Tā ka šobrīd aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus, jo mums ir zināma džentlmeniska vienošanās, ka Zemkopības ministrija pie tā strādā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, uz trešo lasījumu "karbonādes" vai "rolmopšus", vai vienalga kādas citas lietas, protams, neskata. Bet, ja jau jūs gribējāt atbalstīt šādus priekšlikumus, tad tikai... un mainot daļēji tikai saskaitāmos un skaitļus. Juridiski gan 8., gan 9. priekšlikums ir viens pret vienu ar manu otrajā lasījumā iesniegto priekšlikumu.

Kā jau teicu, otrajā lasījumā tika stāstīts par šo super-truper jauno Zemes pārvaldības likumu. Ja jau tas likumprojekts... un šī problēma... ja tas likumprojekts tiešām 1. decembrī atnāktu (tam es neticu) un ja tā nebūtu problēma – šie saules paneļi –, tad zemkopības ministrs nebūtu iesniedzis 9. priekšlikumu. Šis 9. priekšlikums ir tas pats, kas bija mans 2. priekšlikums, plus papildināts ar to, ka zemi, meliorēto lauksaimniecības zemi, nevar apmežot.

Tātad šinī brīdī tas ir jautājums par to, vai mēs spējam definēt, kāda ir mūsu lauksaimniecības zemes politika. Ja 12. Saeimā mēs runājām, ka, oh, pa 20, pa 50 tūkstošiem hektāru mums katru gadu nāk klāt atpakaļ atgriezta lauksaimniecības zeme, tiecāmies uz diviem miljoniem apstrādātu hektāru, tad tagad, kolēģi, jau otro vai pat trešo gadu hektāri vairs nepieaug. Mēs esam sasnieguši maksimumu, un šī lauksaimniecības zeme jau tiek izmantota citiem mērķiem.

Te rodas jautājums. Vēl esot Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, biju pieredzes apmaiņas braucienā uz Vāciju, uz divām pavalstīm, kur... Arī tur šobrīd notiek darbs, lai izveidotu zemes pārvaldības politiku, un tur atbilde no zemes fonda bija gana skaidra. Uz lauksaimniecības zemes šos paneļus uzlikt ir viegli un lēti, tomēr tas nav mūsu mērķis. Ilgāk un dārgāk – tie ir jumti, degradētās teritorijas un viss cits pārējais, neba jau lauksaimniecības zeme. Un viņiem tā sarūk vēl vairāk. Ja mums, teiksim, lauksaimniecības zeme netiek īpaši zaudēta uz to, ka izplešas pilsētas, viņiem infrastruktūras un citu objektu dēļ tā sarūk vēl straujāk. Labi, mums būs "Rail Baltica", ja būs, tur mēs zaudēsim diezgan daudz lauksaimniecības zemes, bet ir jādefinē, ko gribam darīt ar lauksaimniecības zemi. Zeme virs 30 ballēm – tā ir vērtīga, tā der, lai ražotu augkopības produkciju, lai ražotu piena produkciju, visu kaut ko, neba jau tur ražotu enerģiju. Enerģijai joprojām paliek ļoti daudz hektāru.

Tāpēc aicinu atbalstīt... vai nu neatbalstīt opozīcijas priekšlikumu un tad atbalstīt vismaz zemkopības ministra Krauzes priekšlikumu. ZZS atbalstīs 9. priekšlikumu? Nu, paskatīsimies, vai atbalsta savu ministru vai neatbalsta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru. Starpsaucieni: "Par vēlu!") Viss kārtībā, kolēģi! Tātad viss! Nav paspēts. Saļimova kungs, atvainojiet, tiešām!

Vai Felsa kungam ir kas piebilstams?

M. Felss. Jā, komisijas vārdā varu piebilst, ka mums par 8. un 9. priekšlikumu komisijas sēdē izvērtās visnotaļ plašas diskusijas, uzklausījām gan saules parku attīstītājus, gan dažādas meža organizācijas, un, jā, kā jau kolēģi minēja, komisija uzdeva Zemkopības ministrijai līdz rudens sesijai vēl šos jautājumus izdiskutēt ar iesaistītajām pusēm un tad rudenī nākt ar saviem priekšlikumiem.

Tā, 8. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 33, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Felss. 9. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums turpina iepriekšējo priekšlikumu, bet es gribu pievērsties tādai lietai, kas nav pamanīta.

Ja runājam par saules paneļiem, tad atcerēsimies, ka problēmas ir ne tikai ar tiem, tā pati problēma ir arī ar vēja elektrostacijām, un ir pretruna starp trim likumiem. Pirmā pretruna ir ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kurā teikts, ka visus lēmumus, kas skar iedzīvotāju dzīvi, nosaka zemākajā pašvaldības līmenī. Te ir interesanti, par ko mēs jau runājām pie teritoriāli administratīvās reformas, ka ne tikai pagastiem nav nekādu tiesību, bet nekādu tiesību nav arī novada iedzīvotājiem, jo, piemēram, saules parka atļaujas... vēja parka atļaujas tiek izsniegtas, jau vairs nerēķinoties ar novada atļaujām.

Tad mēs varam skatīties likumu ar ļoti garu un blēdīgu nosaukumu "Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums", kuru latviski vienkāršāk būtu nosaukt – Latvijas izpārdošana ārzemniekiem, ne vairāk. Tur ir skaidri un gaiši pateikts: ja, piemēram, tiek būvēts vēja parks... agrāk dažādu tehnisko būvju, sadales tīklu, apakšstaciju būvniecībai uz privātās zemes bija vajadzīga īpašnieka atļauja, bet tagadējā likumā tika ielobēts – vai paziņojot zemes īpašniekam. Tā ka jau tagad lauksaimniecības zemi var piecūkot. Var arī ne tikai lauksaimniecības zemi... var izcirst mežus, būvēt vēja parkus.

Te jau nav tikai Eiropas Savienības vai Šveices Konfederācijas pilsoņi, bet tur ir uzņēmumi, kuru īpašnieki aiziet kaut kur uz ofšoru, dažiem ir ļoti grūti atrast patiesos labuma guvējus, bet starp tiem daudzajiem desmitiem, kas ir iesnieguši, ir tā saucamie vēja parki, kuru gali aiziet Maltā, un tur, izrādās, ir arī Krievijas pilsoņi.

Tā ka nav nekāda milzīgā problēma nobalsot par šiem priekšlikumiem. Es redzu, ka mums patīk iztirgot lauksaimniecības zemi un... šeit mēs nepieminam, lai gan varbūt būtu pareizi to pašu attiecināt arī uz vēja elektrostacijām... Ja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā turpināsies šīs jaunās kārtības izstrādāšana – ka lauksaimniecības zeme tiek izmantota –, tad aicinu pievērst uzmanību ne tikai saules, bet arī vēja parku un citām problēmām. Faktiski tā ir nelietderīga lauksaimniecības zemes izmantošana un Latvijas iztirgošana ārzemnieku, teiksim, biznesa projektiem, nekas cits.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamie kolēģi! Mēs komisijā konceptuāli šo virzienu esam atbalstījuši. Bet šeit ir viena lieta: mums jānosaka kritēriji, kur var izmantot uzstādītos saules paneļus... ļoti, ļoti uzmanīgi (Starpsaucieni.)... Dzirdams ir? (Starpsaucieni.)

Tā ka (Starpsaucieni.)... dārgie kolēģi, gan 8., gan 9. priekšlikums... virziens ir ļoti pareizs, mums jānosaka kritēriji, pēc kādiem varam uzstādīt saules paneļus un pēc kādiem nevaram. Bija pārstāvji no nozares... pieņemsim, pēc šāda priekšlikuma Latgalē vispār nebūtu, kur izvietot saules paneļus. Tā ka virziens ir pareizs, bet kopā ar nozari ir rūpīgi jāpiestrādā pie šī priekšlikuma un līdz galam tas viss jāizsver tā, lai pēc tam nebūtu nekādu problēmu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

M. Felss. 9. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 25, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Felss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu uz trešo lasījumu.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret – 12, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" (Nr. 592/Lp14), trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" (Nr. 592/Lp14) trešajā lasījumā.

Saņemti divi priekšlikumi, kuri skar pagaidu administrācijas pilnvaru termiņu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. 2. – komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Liepiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Pašvaldības domes vēlēšanu likumā" (Nr. 592/Lp14) atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 19, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Komisija ir izskatījusi likumprojektu "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums". Tas paredz Saeimai atlaist Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domi, ņemot vērā to, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības dome ir pieļāvusi Likuma par budžetu un finanšu vadību, likuma "Par pašvaldību budžetiem" un Pašvaldību likuma pārkāpumus, nenodrošinot likumos noteikto funkciju izpildi un neievērojot valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju intereses.

Komisijā priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atlaist Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domi... galīgajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 34, atturas – 2. Likums pieņemts. (Aplausi.)

Mums ir ziņojums par balsošanas motīviem – deputātes Lindas Liepiņas motivācija 2024. gada 20. jūnija balsojumā par likumprojektu "Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likums".

L. Liepiņa (LPV).

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ir aicinājusi Saeimu neieslīgt juridiskā formālismā un neskaldīt matus, bet pieņemt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes atlaišanas likumu, jo pārkāpumi ir ne tikai prettiesiski, bet pretvalstiski. Es gribu citēt precīzi, ko teica Bērziņa, likumprojektu apspriežot pirmajā lasījumā: "Pārraugošās valsts pārvaldes institūcijas nav guvušas pārliecību, ka pašvaldības finanšu situācija esošajā domē varētu mainīties. Tas apdraud pašvaldības autonomo funkciju izpildi un administrācijas darbības nodrošināšanu."

Bet ir viens "bet". Šobrīd smaga situācija ir daudzās pašvaldībās. Visas pašvaldības savelk jostas, un ir pārkāpumi, kuros arī var saskatīt pretlikumīgas lietas, bet atlaista tiek tikai Rēzeknes pašvaldība. Tiek atlaista, par spīti tam, ka Juridiskais birojs par šo likumprojektu ir sniedzis negatīvu atzinumu. Juridiskajam ietvaram, lai atlaistu pašvaldību, jābūt pietiekamam, bet no likumprojekta anotācijas nevar secināt, ka ir bijuši atkārtoti un būtiski likumpārkāpumi. Ko es ar to gribu teikt? To, ka šī ir politiska izrēķināšanās, nevis kaut kāda pārraudzības iestāžu iejaukšanās, lai nodrošinātu likumību.

Dažu pēdējo gadu laikā šis ir otrais šāda veida likums Latvijas vēsturē. Pirmais bija Rīgas domes atlaišanas likums. Toreiz, kad atlaida Rīgas domi, par pamatojumu tika norādīts, ka pašvaldība nepildot Atkritumu apsaimniekošanas likumu. Rēzeknei savukārt tiek inkriminēti Likuma par budžetu un finanšu vadību un likuma "Par pašvaldību budžetiem" pārkāpumi.

Zīmīgi, ka abiem likumiem ir vairākas kopīgas iezīmes, kas liek domāt, ka Latvijas likumdošanā valsts attiecībās ar pašvaldībām sāk stabili nostiprināties pašvaldību atlaišanas prakse, kas balstīta politiskos apsvērumos. Juridiskie apsvērumi abos gadījumos ir pakārtoti un acīmredzami piemeklēti, un vēlme izmantot varu, lai pārņemtu varu, prevalē pār cieņpilnu attieksmi pret iedzīvotāju izvēli.

Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas rīkojumu Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas. VARAM piespieda Rēzeknes pašvaldību ievēlēt jaunu priekšsēdētāju. Pašvaldība to arī izdarīja, un par domes priekšsēdētāju ievēlēja Alekseju Stecu. Tādējādi ministrijas acīmredzami aplamā un juridiski nekorektā skaidrojuma dēļ pašvaldība tika novesta pie acīmredzami prettiesiskas situācijas, kas ir pretrunā Pašvaldību likuma 69. pantam, jo Bartaševičs tiesā apstrīdēja rīkojumu.

VARAM izveidoja situāciju, ka Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības domē vienlaikus ir divi priekšsēdētāji – atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs un jaunievēlētais Aleksejs Stecs.

Rīkojums par atstādināšanu tikai liedz domes priekšsēdētājam pildīt viņa pienākumus, bet neatceļ viņa statusu. VARAM līdz ar to ir piespiedusi pašvaldību rīkoties pretēji Eiropas vietējo pašvaldību hartas 8. pantam un Pašvaldību likuma 19. panta otrajai daļai.

Es kategoriski nosodu šādu pieeju, kas ir ne tikai apšaubāma no konstitucionālā viedokļa, bet arī ir pretrunā tiem principiem, kas definēti vispasaules deklarācijā par vietējām pašvaldībām un Eiropas vietējo pašvaldību hartā, jo iedzīvotāji ir jāpārstāv pašu iedzīvotāju ievēlētiem priekšstāvjiem, nevis valdības ieceltiem ierēdņiem – marionetēm.

Uzskatu, ka demokrātiskai valstij ir svarīgi visiem spēkiem garantēt pašvaldības pašnoteikšanās tiesības, nevis mēģināt šķirot pašvaldības pēc politiskām pazīmēm, jo valstij būtu jāuzrauga, ka vēlētās pašvaldības sniedz saviem iedzīvotājiem pakalpojumus, nevis jāapkaro politiskie konkurenti un negodīgi jāmaina vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās vēlēšanās paustā iedzīvotāju izvēle.

VARAM rīcība grauj tiesiskās noteiktības principu un ir atvērusi Pandoras lādi, jo turpmāk tiem, kas uzvar vēlēšanās, ir tiesības atlaist domes, kurās nav viņu pārstāvju. Nav pieļaujams, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre uzdod pašvaldībai veikt nelikumīgu rīcību par otra domes priekšsēdētāja ievēlēšanu, kamēr tiesa nav lēmusi par esošā priekšsēdētāja atstādināšanas pamatotību, un par šo likuma pārkāpumu pati ministre netiek atlaista, bet prasa atlaist pašvaldību, kura šobrīd ievēro visus likumus un kura atbilstoši likumam strādā sabiedrības interesēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Farmācijas likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Farmācijas likumā".

Iesniegti 10 priekšlikumi.

1. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 2. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 3. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 4. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 5. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 6. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 7. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 8. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 9. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. 10. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Bērziņš. Ir arī izskatīts kopumā uz trešo lasījumu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Farmācijas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā", trešais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā".

Komisijā tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. – komisijas priekšlikums. Protams, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 3. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 4. – komisijas priekšlikums. Protams, tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Un noslēdzošais – 5. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Tātad visi priekšlikumi tika izskatīti un atbalstīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies, kolēģi.

Esam pietuvojušies pārtraukumam. Neliela informācija. Man ir lūgums pēc pārtraukuma izsludināšanas neizklīst, jo mūsu vidū ir Līgas un Jāņi un mēs viņus sumināsim. Tas nozīmē arī, ka būs neliels cienasts Sarkanajā zālē. Visi uzreiz pēc sumināšanas – uz blakus zāli.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies divi deputāti: Artūrs Butāns un Līga Kozlovska.

Sēdes vadītāja. Tikai divi!

J. Grasbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums... Vienu mirklīti! Ņemot vērā, ka Saeimas Prezidijs izsludinājis Saeimas ārkārtas sēdi šā gada... šā gada (Starpsaucieni: "Šodien!" Smiekli.)... šodien pulksten 13.30, ir izsludināts pārtraukums līdz ārkārtas sēdes beigām. Tātad atsākam šīs dienas kārtējo sēdi pēc ārkārtas sēdes noslēguma. (Starpsaucieni.)

Lūdzu, tagad suminām Līgas un Jāņus! (Aplausi.) Līga Kļaviņa un Līga Kozlovska. Lūdzu, nāciet priekšā! Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Jānis Patmalnieks, Jānis Reirs, Jānis Skrastiņš, Jānis Vitenbergs un Jānis Vucāns. (Ovācijas.) Lūdzu visus Jāņus šeit priekšā! Lūdzu! (Aplausi. Skan līgodziesma.)

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pagājušas piecas minūtes. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Mēs palikām pie sadaļas "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Nacionālās kiberdrošības likums", trešais lasījums.

Ir iesniegts 41 priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti, deputātes! Visi ir atgriezušies darba vietās, visi ir gatavi strādāt.

Likumprojekts "Nacionālās kiberdrošības likums", trešais lasījums.

Ir iesniegts 41 priekšlikums.

1. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Precizē formulējumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 3. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 5. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 6. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 7. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 8. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 9. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 10. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 11. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 12. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts daļēji, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 13. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 14. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 15. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 16. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 17. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 18. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 19. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 20. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 21. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 22. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 23. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 24. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 25. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 26. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 27. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 28. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 28. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 29. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 30. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 31. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 32. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 33. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 34. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 35. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 36. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 37. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 37. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 38. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 39. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 40. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Pēdējais – 41. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Nacionālās kiberdrošības likums" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nacionālās kiberdrošības likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Darba likumā", otrais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" otrajā lasījumā. Atgādināšu, ka likuma atvēruma mērķis bija aizstāvēt Latvijas pilsoņus, īpaši jauniešus, kuriem darba devēji nepamatoti pieprasa svešvalodu zināšanas (absolūtā vairākumā), protams, ir runa par krievu valodas zināšanām.

Uz otro lasījumu atbildīgā komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus, starp kuriem ir komisijas iesniegtās kompromisa redakcijas, kas tapušas, komisijai sadarbojoties ar Labklājības ministrijas vadīto darba grupu.

Būtiski piebilst, ka svarīgs elements šī kompromisa atbalstīšanā bija arī likumdevēja gribas skaidrojums, kas tika formulēts komisijas sēdes laikā. Par priekšlikumos ietverto frāzi "objektīvs un pamatots priekšnoteikums" skaidrojumu sniedza Labklājības ministrijas Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktors Māris Badovskis. Kā ir iespējams pārliecināties komisijas sēdes ierakstā, šim skaidrojumam pievienojās vai vismaz neiebilda klātesošie deputāti, kas atbalstīja komisijas otrā lasījuma redakciju.

Kolēģi, saprotot, ka šodien plenārsēdes darba kārtība ir plaša un laikietilpīga, man tomēr kā ziņotājam no tiesību normu piemērošanas viedokļa šķiet būtiski nozīmīgākās šī skaidrojuma epizodes atskaņot arī no Saeimas tribīnes saglabāšanai stenogrammā.

Tālāk citāti no Labklājības ministrijas pārstāvja Māra Badovska uzstāšanās komisijas sēdē: "Es pilnīgi pievienojos tam, ka šeit ir jāizskan un jābūt kopējai izpratnei par likuma saturu jeb ratio legis, ko likumdevējs ar to būs domājis, un lai tas izskan komisijas sēdē un plenārsēdē. Viennozīmīgi tas palīdzētu vēlāk tiesību normu piemērošanā, un tāda prakse ir bijusi ne vienu reizi vien. Līdz ar to tas ir instruments, kā šīs ģenerālklauzulas kaut kādā veidā var dot lielāku skaidrojumu attiecībā uz objektīvu un pamatotu priekšnoteikumu. [..]

Pēc būtības tas nozīmē to, ka šajā gadījumā valodas kontekstā darba veikšana bez konkrētas valodas zināšanas pati par sevi nebūtu iespējama. Tradicionāli tiek minēts, piemēram, tulks vai svešvalodas skolotājs. Mums ir pilnīgi skaidrs, ka šādā gadījumā valodai ir esenciāla nozīme, lai pienākumu izpildītu, un citādi tas nav iespējams.

Vēl piemērs, kas tiek minēts. Šķiet, arī NEPLP bija situācijas, kurās nepieciešams veikt kādu uzraudzību, lai konstatētu, vai svešvalodās pārraidītajos raidījumos nav kaut kāda nepareiza, nepamatota vai aizliegta informācija.

Arī šajā gadījumā tas ir objektīvs pamatojums, jo citādi šo funkciju īstenot nav iespējams. Līdz ar to, caur šo prizmu raugoties, tad arī būtu skaidrs, ka valoda šajā gadījumā ir tā, bez kuras nevar iztikt. Nevis kā varbūtība, vēlamība, bet reāla, objektīvi pastāvoša lieta, bez kuras šo darbu nevar īstenot. Tas ir princips. [..]

Izņēmums ir paredzēts, objektīvi apzinoties, ka arī Latvijas tirgū ir kaut kādi noteikti darbības veidi un amati, kur svešvalodas būs nepieciešamas, tie paši minētie tulki, svešvalodu skolotāji. Te var parādīties arī tūrisma... vai ārvalstnieku nonākšana... vai vispār ārvalstu elementu parādīšanās Latvijas tirgū. Tas var būt saistīts, piemēram, ar kultūras, masu sporta pasākumu organizēšanu, kas notiek Latvijā, tiek piesaistīti ārvalstu darbinieki vai sponsori un tamlīdzīgi. Tad noteiktiem darbiniekiem limitētā veidā būtu objektīvi izvirzāma prasība pārzināt svešvalodu, lai šo pasākumu varētu noorganizēt."

Tālāk par tūrismu. "Šeit būtu jāfokusējas uz gadījumiem, kad viesmīlības vai tūrisma nozarei ir tiešs, nepastarpināts kontakts ar ārvalstīm. Piemēram, ārvalstnieku grupu uzņemšana, kādu delegāciju uzņemšana vai ārvalstu sadarbības partneru mācību pasākumi. Pati par sevi atsauce tikai un vienīgi uz tūristiem, kuri var nejauši ieklīst kādā lielveikalā, viennozīmīgi nav domāta kā objektīvs iemesls, lai prasītu vietējiem darbiniekiem pārzināt kādas svešvalodas.

Objektīva tā prasība varētu būt viesnīcās recepcijas darbiniekiem, kur tomēr pamatmērķis ir apkalpot ārvalstu tūristus. Tur tas varētu būt pamatots. Bet ne vispārināta atsauce – piemēram, ienāk kāds ārzemnieks... un mums uzreiz tās valodas ir jāzina. Pilnīgi noteikti – nē." (Citāta beigas.)

Komisijas deputātiem, kas atbalstīja komisijas priekšlikumus, šis skaidrojums kalpoja par pamatu pozitīvam balsojumam. Neviens to neapšaubīja vai nepārformulēja.

Tagad, kolēģi, pie konkrētiem priekšlikumiem.

1. – deputātes Glorijas Grevcovas priekšlikums. Paredz precizēt pirmajā lasījumā atbalstīto likuma 32. panta 2.¹ daļu. Pantā ir informācija saistībā ar darba sludinājumos iekļaujamo informāciju. Piedāvātā redakcija ir pretrunā komisijas piedāvātajai šīs pašas daļas redakcijai, kas ir ietverta 3. priekšlikumā. Komisija lēma šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Dzintars. 2. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Attiecas uz šo pašu 32. panta 2.¹ daļu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Dzintars. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Jau pieminētā kompromisa redakcija, par kuru vienojās komisijas vairākums. Priekšlikums paredz: "Svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū."

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Vispirms vēlos pateikties par konstruktīvu sadarbību Labklājības ministrijai, arī Ekonomikas ministrijai, ar ko mēs kopā darba grupā pēc komisijas mandāta darbojāmies, arī komisijas deputātiem, kuri izrādīja interesi, jo pie šī likumprojekta sāka strādāt jau vairāk nekā pirms gada. Tā virzība ir bijusi grūta un smagnēja, ir izieti daudzi apļi ar visām iesaistītajām pusēm, tā ka ir gandarījums par virzību.

Par konkrēto priekšlikumu. Tas tika atbalstīts, droši vien tas ir solis pareizajā virzienā. Gribu norādīt, ka mums uz trešo lasījumu papildus būtu jādomā (ko es arī komisijā teicu) par piemērošanas praktisko pusi. Kad redakcija būs pieņemta, kā notiks piemērošana – kā tieši Valsts darba inspekcija ieviesīs mūsu kā likumdevēja izteikto vēlmi, kura precīzi tika atspoguļota arī protokolā, kā tā tiks ieviesta dzīvē. Vai Valsts darba inspekcija vērtēs visus sludinājumus, vai darba devējam būs jāvēršas pie Valsts darba inspekcijas, lai saņemtu atļauju, ja ir objektīvs izņēmums un ir nepieciešama svešvaloda – kāds būs mehānisms?

Es domāju, tas ir mājasdarbs uz trešo lasījumu. Droši vien mēs nedrīkstam atslābt tikai pie redakcijas pieņemšanas. Ja Valsts darba inspekcija turpmāk reaģētu tikai, saņemot iesniegumus (mēs zinām, ka lielākā daļa, kas lingvistiski tiek diskriminēti, ir jaunieši), tad, es domāju, mums nevajadzētu lolot lielas ilūzijas... ka ikviens jaunietis iet un raksta iesniegumu Valsts darba inspekcijai. Es domāju, tādu ir mazākums. Mums ir jānodrošina, lai būtu mazāk sūdzību, lai likums būtu skaidrāks un piemērošana – skaidra arī Valsts darba inspekcijai, kurai tā ir pamatatbildība.

Tā ka – paldies visiem par atbalstu līdz šim. Uz trešo lasījumu rūpēsimies par to, lai tiek izrunāts piemērošanas jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

R. Dzintars. Nav nekas piebilstams.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Dzintars. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Paredz, ka svešvalodas prasmes nepieciešamības pamatojums ir norādāms darba sludinājumā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Dzintars. 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Paredz, ka darba intervijā nav pieļaujami jautājumi par svešvalodu zināšanām, ja tām nav būtiskas nozīmes darba pienākumu veikšanā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Dzintars. 6. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Uzulnieka priekšlikums. Attiecas uz likuma 40. panta devīto daļu, kas nosaka darba līgumā iekļaujamās informācijas ierobežojumus. Komisija priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 7. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Dzintars. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz 40. panta devīto daļu, kas nosaka ierobežojumus darba līgumā iekļaujamām prasībām, papildināt ar tekstu, kā jau nobalsojām citos pantos: "Svešvalodas prasme nav uzskatāma par pamatoti nepieciešamu darba pienākumu veikšanai, ja darbs saistīts ar preču ražošanu, pakalpojumu sniegšanu vai citām darbībām Latvijas iekšējā tirgū." Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Dzintars. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Darba likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Darba likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Dzintars. Paldies, kolēģi.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 30. augusts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi deputātu iesniegto likumprojektu "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", kas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu, ieviešot administratīvo atbildību par seksuālu uzmākšanos, par to piemērojot naudas sodu.

Juridiskajā komisijā, diskutējot par iesniegtajiem grozījumiem, izskanēja dažādi viedokļi gan par normas formulējumu un tvērumu, proti, kāda veida un rakstura darbības tiek definētas kā seksuālā uzmākšanās, gan par iespējamiem precizējumiem turpmākajos lasījumos. Vienlaikus komisija nolēma, ka konceptuāli šādas darbības būtu administratīvi sodāmas, līdz ar to atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja pieņems šos grozījumus administratīvo sodu likumā tā, kā tas šobrīd ir paredzēts, tad arī laulības ies mazumā, jo līdz tām jānonāk komunikācijas rezultātā. Ja cilvēka seksualitāte tiek aplikta ar sodu, tad kā vispār pāri var iepazīties un apprecēties? Jau tagad daļa vīriešu ir tik bailīgi, ka baidās muti vērt vaļā. Un, ja par kādu neapdomīgu vai interpretējamu vārdu (Zālē troksnis.) vai žestu būs paredzēts sods 700 eiro apmērā, daudziem...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

R. Petraviča. ... vispār būs bail iepazīties.

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk!

R. Petraviča. Jūs teiksiet, ka tas ir paredzēts tikai par nevēlamu seksuālu uzmākšanos. Bet sakiet: pirms cilvēks ar kādu ir iepazinies, kā viņš var zināt? Vai – ja viņš dāvina ziedus, tie ir vēlami vai nevēlami? Jebkurš iepazīšanās mēģinājums var tikt interpretēts kā seksuāla uzmākšanās. Ja jūs teiksiet – tas nav par ziedu dāvināšanu, tad ir jāizlasa, kas ir rakstīts priekšlikumā.

Priekšlikumā ir: "Par seksuālu uzmākšanos, tas ir, par nevēlamu pret citu personu vērstu jebkāda veida verbālu, neverbālu, digitālu vai fizisku seksuāla rakstura rīcību, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas vai privātuma aizskaršana [..]." Tātad – jebkāda veida verbāla, neverbāla, digitāla vai fiziska seksuāla rakstura rīcība. Tātad mērķis ir ne tikai cieņas, bet arī privātuma aizskaršana.

Ja es uz ielas uzrunāju kādu nepazīstamu cilvēku vai mani uzrunā kāds nepazīstams cilvēks, tā arī taču savā ziņā ir privātuma aizskaršana, jo man jau nav uz pieres rakstīts: "Atļauts." Nevienam nav rakstīts. Kā puisis, kas pirmo reizi satiek meiteni, var zināt, vai viņš ir vēlams vai nav vēlams? (Starpsauciens: "Var pajautāt!" Smiekli.) Vienmēr tas ir zināms risks.

Var vienkārši nepatikt, vai uzrunājamā var būt attiecībās, bet, pirms cilvēks ir iepazinies un sācis runāt, viņš to nezina, viņš nevar zināt. Tad sanāk, ka viņš jau riskē ar soda naudu, jo tas viss ir plašas interpretācijas jautājums. Kādam piemiegt ar aci ir jautrs uzmundrinājums, bet kāds to var saprast kā seksuālu uzmākšanos. Un ko tad tagad – skries uz policiju? Policijai darīt nav ko? Vai kāds uzdāvina ziedus kā pateicību, bet kāda to var interpretēt, ka tā ir seksuāla uzmākšanās ar kādu konkrētu nodomu. Tad varbūt nedāvināt ziedus vispār. (Zālē troksnis.)

Ko nozīmē neverbāla komunikācija? (Starpsaucieni. Starpsauciens: "Ļaujiet man izteikties!")

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru. Starpsaucieni: "O! O!") Mazliet klusāk!

R. Petraviča. Tātad – ko nozīmē neverbāla komunikācija? Kas ir digitāla rīcība – rupjības vai emodži? Un tas radīs milzīgu iespēju interpretācijām un arī apmelošanām.

Mēs taču arī te ar kolēģiem apskaujamies, sabučojamies. (Starpsaucieni.) Nu ko? Un tad vienā brīdī – nē, tas nebija vēlams... tad ir jāskrien uz policiju!

Es arī, būdama deputāte, saņemu dažādu veidu ziņojumus (Zālē troksnis.)... vīrieši un sievietes viens otram sūta dažādas flirtējošas, koķetas ziņas... bet man vienmēr ir iespēja to pārtraukt. Ja man tas nav vēlams, es varu pārtraukt (Starpsauciens: "Kā?"), nobloķējot to cilvēku attiecīgajos sociālajos tīklos.

Vai tāpēc cilvēks būtu jāsoda uzreiz ar 700 eiro, ja es varu pārtraukt šo man nevēlamo darbību? (Starpsauciens.) Un tātad, ja tiešām cilvēks turpina uzmākties, tad jau ir Krimināllikuma pants par uzmākšanos, par vajāšanu, ja tas tiešām ir nopietni.

Tātad atkārtoju – pret ļaunprātīgu vajāšanu jau ir paredzēta kriminālatbildība. Pārāk plaša interpretācija, kas ir piedāvāta redakcijā, manuprāt, ne tikai aizsargās dažus cilvēkus, bet ļaus vaļu fantāzijām un interpretācijām, kuru dēļ var ciest citi nevainīgi vai ne tik ļoti vainīgi cilvēki. Jo likumā jau nav noteikts, ja jūs pats varat pārtraukt šīs nevēlamās darbības, tad tie likuma grozījumi nebūs spēkā. Tā tur nav rakstīts. (Starpsauciens.)

Nevar kriminalizēt visu cilvēcisko komunikāciju. Cilvēki nav ne sālsstabi, ne no betona. Pensionāru deju vakarā man uzliek roku, tad es nevaru saprast – pareizi tā roka uzlikta vai nepareizi. Tad ko – saukt policiju? Vai lauku ballītēs tikumības policija parādīsies?

Ko vēl pārbaudīs? Anekdotes, ko, kolēģi, mēs stāstām viens otram. Jebkuru seksuāla rakstura anekdoti var uztvert kā uzmākšanos un to interpretēt. Tas arī būs aizliegts? Tiks kriminalizēta normāla cilvēciska komunikācija. (Starpsauciens.)

Pat bijusī Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova nesen intervijā atzina (citēju): "Ja kriminalizēsim aplidošanas mēģinājumu, tad dzimumattiecības ies mazumā." Un kā tas veicinās demogrāfiju? To saka Satversmes tiesas tiesnese Sanita Osipova. (Zālē troksnis.) Bet varbūt tieši tāds ir mērķis.

Es esmu pret šo plaši interpretējamo sodu likumu, jo būs grūti pateikt, vai tā mūsu pilsoņu tiesības tiks aizstāvētas vai – gluži pretēji – aizskartas, sodot nevainīgus cilvēkus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, es tiešām aicinu mazliet klusāk! Ļoti grūti ir cilvēkiem klausīties.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekta būtība tiešā nozīmē ir papildināt likumu ar administratīvo sodu par seksuālu uzmākšanos, kas būtu definēts šādi: par nevēlamu pret citu personu vērstu jebkāda veida seksuāla rakstura rīcību, kuras mērķis vai sekas ir personas cieņas vai privātuma aizskaršana. Sods paredzēts, izskatās, līdz 700 eiro.

Visā visumā likumprojekts ir atbalstāms, protams, bet ir viena problēma, pie kuras būs ļoti daudz jāstrādā. Lai izslēgtu jebkādu spekulāciju ar likumu, ir skaidri jādefinē, kas ir seksuālā uzmākšanās. Ja es izsaku komplimentus sievietei, arī tīri subjektīvi... katrs psihologs to var apliecināt... katrs subjektīvi uztver konkrēta cilvēka komplimentu. Tāpēc policijai darba, iespējams, būs daudz vairāk.

Mēs zinām, ka pasaulē šodien valda tā sauktā cancel culture jeb izslēgšanas kultūra. Ņemot vērā grozījumu iesniedzējus, kas ir faktiski saistīti ar šāda veida politiku, ir īpaši stingri jāpieiet šim definējumam. Lai izslēgtu izslēgšanas kultūru jeb lai nenotiktu mobings uz šī likuma bāzes un lai novērstu jebkādas spekulācijas, ir skaidri un nepārprotami jādefinē jēdziens "seksuālā uzmākšanās", lai amorālie un aizskarošie cilvēki tiktu saukti pie atbildības, bet ikdienas situācijas neizvērstos par iesniegumiem policijai.

Lai nebūtu tā, ka... mēs visi šajā Līgo laikā... daudzi skatīsies televizoru... rādīs mūsu populāro filmu "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", skanēs: "Ērikonkul, uznes mani kalnā!" Kad Ērikonkulis uznesa Lāsmiņu kalnā, tad (Starpsaucieni.)... faktiski Lāsmai būtu tiesības iesūdzēt Ērikonkuli tiesā par seksuālu uzmākšanos.

Lūk, daži klasiski piemēri, kā šādi likumi faktiski... pati būtība, kāpēc šādi likumi tiek virzīti un kāpēc būtu stingri jādefinē. Lūk, daži piemēri. Šajā pavasarī... Klasisks piemērs. Notika skandāls Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, tās rektors Guntars Prānis atkāpās no amata... neizturēja cilvēks... vienīgi tādēļ, ka nebija birokrātiski izmeklējis netiešas ziņas par seksuālo uzmākšanos.

Kultūras ministrija, kuru vada "PROGRESĪVIE", un akadēmijas padome izdarīja spiedienu, lai rektors atkāptos. Pēc lietas nonākšanas... atkāpās faktiski kultūras ministre pati... ne šī gadījuma dēļ, iespējams, bet tā nu ir sanācis. Pēc lietas nonākšanas atklātībā rektors bija gan disciplināri sodījis, gan atstādinājis aizdomās turētos darbiniekus, gan vērsies Valsts policijā. Vienīgais viņa pārkāpums bija, liberāļu ieskatā, nepietiekama rīcība pēc pirmajām ziņām par seksuālu uzmākšanos.

Lūk, pasaulē zināms gadījums – pasaulslavenais aktieris Džonijs Deps par bijušās sievas apvainojumiem vardarbībā... tātad viņa filmas tika atteiktas, bija miljoniem lieli zaudējumi, kā arī kaitējums personībai kā tādai... par uzmākšanos gandrīz pilnībā pazaudēja visu savu karjeru. Tomēr tiesa Virdžīnijas štatā atzina, ka bijusī sieva bija ļaunprātīgi cēlusi neslavu bijušajam vīram, un par to viņa bija spiesta maksāt vairākus miljonus.

Šodien ir populāras dažādas iznākšanas no skapja, dažādas legalizēšanās, dažādi MeToo un tamlīdzīgi, un cilvēki ar nestabilu psihi faktiski to izmanto saviem mērķiem.

Piemēram, arī Anglijā pagājušajā gadā tiesa pieņēma spriedumu un sievietei vārdā Eleonora Viljamsa iedeva astoņu gadu cietumsodu. Par ko? Par to, ka viņa apmeloja vairākus vīriešus seksuālos un vardarbīgos noziegumos. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Nu, tiešām! Vairs nav iespējams klausīties!

M. Jencītis. Man jau balss ir skaļa, esmu pieradis... (Smiekli. Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Mazliet klusāk!

M. Jencītis. Man ir 20 gadu pieredze runāšanā, tā ka es varu arī skaļākā balsī jums fonā runāt. Varat čiliņā sarunāties, bet fonā būs informācija. Kā mazi bērni... Esmu pieradis, ka mazi bērni... izskatās, ka viņi nedzird, un tomēr viņi fiksē informāciju. (Starpsaucieni.)

Tātad tā rezultātā kāds vīrietis nosēdēja apcietinājumā vairāk nekā 70 dienas, pret citiem tika vērsti nāves draudi un vandalisms, notika plaši protesti vietējā apkaimē. Rezultātā policija atklāja, ka visas apsūdzības bija izdomātas. Sieviete bija ielikusi "Facebook" bildi (pati bija sasitusi sevi ar āmuru), kas izraisīja milzīgu ažiotāžu sabiedrībā.

Noslēgumā. ASV ir veikts pētījums. (Starpsaucieni.) Es runāju par politiku, es runāju par to ažiotāžu, kas tiek sacelta ap šādiem gadījumiem, uzpūstajiem gadījumiem, ka no mušas tiek uzpūsts zilonis un cieš cilvēki. (Zālē troksnis.)

2018. gadā tika veikts pētījums: 30 procenti vīriešu Amerikā jūtas apdraudēti, ka var tikt nepatiesi apsūdzēti par seksuālu uzmākšanos. Ja jebkuru pret sievieti labvēlīgi vērstu atvērtāku darbību var uztvert kā koķetēšanu, tad vīrietis automātiski kļūst par vainīgo. Starp citu, ASV jau ir bijuši gadījumi, kad tiesā nonāk lietas, ka par seksuālu uzmākšanos tiesā personas, kuras nesauc transpersonu tajā vārdā, kuru viņš pats ir izdomājis sev, – jaunajā... nevis tajā vārdā... nu, sauc tajā vārdā, kurš viņam ir iedots no dzimšanas. Šādas lietas jau nonāk tiesā.

Tātad, lai novērstu iepriekš minētās negatīvās sekas, ir skaidri jādefinē, kas ir seksuālā uzmākšanās. Protams, vardarbība ir jāapkaro. Es personīgi esmu par šī likumprojekta tālāku virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Es saprotu, ka šī šķiet ļoti smieklīga tēma. Pagājušajā reizē, kad es runāju, sēdes vadītājai nācās vairākas reizes aizrādīt zālei: "Lūdzu, esiet klusāki!" Šodien atkal tas pats. Klusumu grūti ievērot, ja?

Es saprotu, ka kolēģiem gribas izlikties, ka viņi nesaprot, par kādiem gadījumiem mēs šajā likumprojektā runājam, gribas nonivelēt to līdz ziedu dāvināšanas aizliegšanai, gribas novest līdz parodijai, prasot likumā definēt, kur tad varēs likt un nevarēs likt rokas dejojot.

Vērsīšu uzmanību atkal, ka šis likumprojekts ne tikai balstās starptautiskajā praksē, bet arī savā ziņā ir līdzīgs citām šī paša likuma normām. Mēs nesodām jauniešus, kas smejas, iedami pa ielu, par sabiedriskā miera traucēšanu, mēs nesodām katru strīdā iesaistīto par goda un cieņas aizskaršanu. Atbilde par to, ko šis likumprojekts... ko šis pants ietvers... ir diskusijas komisijā, ir tiesu prakse. Mēs ejam uz priekšu.

Te izskanēja, ka mēs visi esam pret vardarbību. Atgādināšu – vardarbība ir piramīdā. Jo mēs ātrāk cilvēkiem pateiksim – nē, šāda rīcība nav pieņemama –, jo mazāk vardarbīgu sabiedrību mēs veidosim un pastāvēs mazāks risks, ka šādi cilvēki savu rīcību eskalēs un nonāks pie smagākiem pārkāpumiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Mēs izskatījām šo jautājumu komisijā. Mēs saprotam, ka ir jāvirza likumprojekts uz priekšu, jo problēma ir aktuāla.

Paldies opozīcijai, kas norāda uz neskaidrībām. Arī komisijā diskutējot, mēs sapratām, ka nevar izslēgt atšķirīgu interpretāciju. Tāpēc mēs domājām, kā uzlabot šo projektu, diskutējām, kā labāk – gatavot jaunu projektu vai virzīt šo.

Mums ir pirmais lasījums. Mēs atbalstām koncepciju, ka tāda uzvedība nav tik nevainīga, nenozīmīga. Strādāsim kopā! Man ir lūgums visiem, kas kritizēja šo likumprojektu, – padomājiet, kā pateikt labāk, un rudenī turpināsim darbu un pieņemsim grozījumus. (Starpsaucieni: "Pareizi!")

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Krastas kundzei ir kas piebilstams?

A. Krasta. Nē, nekas nav piebilstams.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 12. jūnijā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā".

Šie grozījumi paredz administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskajā vidē regulējumu, pilnīgi automatizētas lēmuma pieņemšanas administratīvā pārkāpuma procesā regulējuma pilnveidi, lai nodrošinātu pilnvērtīgu personas tiesību aizsardzību; administratīvā pārkāpuma procesa apturēšanas un atjaunošanas regulējumu, lai nodrošinātu tiesisku un efektīvu iespēju īstenot sadarbību Eiropas Savienībā vai starptautiskajā vidē; vienotu administratīvo pārkāpumu lietu sadali apelācijas instances tiesā, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku lietu izskatīšanu apgabaltiesā, kā arī līdzvērtīga bērnu tiesību aizsardzības mehānisma nodrošināšanu, salīdzinot ar procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu.

Komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu pirmajam lasījumam.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Šī gada 31. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Sodu reģistra likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sodu reģistra likumā" (Nr. 616/Lp14) pirmajā lasījumā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šo likumprojektu skatīja 12. jūnija sēdē. Likumprojekts ir paketē ar tikko izskatītajiem grozījumiem Administratīvās atbildības likumā un paredz Sodu reģistra likuma tehniskus grozījumus: izslēgt likuma VI nodaļu, kurā iekļauts administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēmas regulējums, tostarp saistībā ar papīra formā esošu dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā, parakstīšanu un dokumentu glabāšanu. Turpmāk jautājumus regulēs Administratīvās atbildības likums.

Komisija šī gada 12. jūnija sēdē likumprojektu pirmajam lasījumam ir atbalstījusi.

Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sodu reģistra likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 31. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 568/Lp14), otrais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Atgādināšu, ka likums ir par banku pakalpojumu pieejamību, tas varbūt vairāk skars reģionus, jo tas ir par bankomātu izvietojumu un banku atbalstu.

Otrajam lasījumam tika iesniegti septiņi priekšlikumi, kurus izskatījām komisijā.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 2. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir pienācis laiks pārtraukumam (Zālē troksnis. Starpsaucieni.)... jo kolēģiem ir vēl komisijas sēde.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds deputātam Rihardam Kolam paziņojumam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi, burtiski pēc 10 minūtēm – Ārlietu komisijas sēde. Lūdzu ierasties Ārlietu komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Svetlana Čulkova, Igors Judins, Līga Kozlovska, Viktors Pučka un Igors Rajevs.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Paldies visiem tiem, kas vienmēr ierodas laicīgi un ciena citus. (Pauze.)

Kolēģi! Atgriežamies Saeimas Sēžu zālē... tie, kas klausās savās frakcijās... (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 568/Lp14).

2. priekšlikums.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Šis ir labs likumprojekts – "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Tas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tiks skatīts pēc Latvijas Bankas iniciatīvas. Šī ir viena no tām retajām reizēm, kad par kādu situāciju vai problēmu tiek domāts, pirms kas ir noticis.

Likumprojekts nosaka bankomātu tīklu robežu, respektīvi, ja šobrīd bankomātiem reģionos ir tendence samazināties, tad likumprojekts laicīgi noteiks slieksni, zem kura nedrīkstēs bankomātu slēgt, proti, tiem būs jābūt 20 kilometru attālumā no jebkuras vietas Latvijā neatkarīgi no iedzīvotāju skaita. Tā ka tas ir labs likumprojekts, un tas ir noteikti jāatbalsta, lai reģionos pakalpojumu pieejamība nepasliktinās.

Konkrētais priekšlikums, ar ko vēlos papildināt likumprojektu, ir par valodas lietojumu bankomātā, jo mums – atšķirībā no citām eirozonas valstīm – bankomātos ir krievu valodas pieejamība, tātad pakalpojums tiek dublēts arī krievu valodā. Mans priekšlikums paredz atteikties no krievu valodas un ļaut bankām bankomātos uzstādīt... valsts valodā, Eiropas Savienības un OECD valstu valodās – pēc izvēles, kuras valodas komercbanka vēlas uzstādīt.

Papildus tam – ļaut ne tikai valsts valodā, bet arī latgaliešu rakstu valodā. Jau šobrīd "Citadele banka" to nodrošina, un mēs šo iespēju saglabātu arī turpmāk. Tā būtu brīvprātīga, ja bez "Citadele bankas" kāda cita arī to izvēlas, tad likumā ir jāparedz iespēja to darīt arī latgaliešu valodā. Bet galvenais uzdevums ir atbrīvoties no krievu valodas.

Komisijā pretēju argumentu – par to, ka tas būtu jānoraida, – vai argumentu par to, ka iniciatīva nav atbalstāma, nebija. No Juridiskā biroja izskanēja vairākas lietas, ko mēs noteikti ņemsim vērā un precizēsim uz trešo lasījumu, un šo priekšlikumu tad, kad tas būs precizēts, noteikti uzturēsim trešajā lasījumā.

Paldies jāsaka arī Finanšu nozares asociācijai, jo tās pārstāvis Edgars Pastars bija pieslēdzies sēdei un teica, ka viņiem konceptuālu iebildumu nav, bet bija redakcionāli jautājumi par juridisko tehniku. Viņiem nav iebildumu izņemt krievu valodu, un arī tehniski tas nebūtu grūti izdarāms.

Tā ka, lai arī šobrīd priekšlikums ir noraidīts, ņemsim vērā iebildumus, uz trešo lasījumu juridiski precizēsim gan to, ko teica Finanšu nozares asociācija, gan Juridiskais birojs, un tad aicināšu jūs trešajā lasījumā atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Štekerhofa kungam ir kas piebilstams? Nav. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Atgādinu – 2. priekšlikums netika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 24, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. 3. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Apjomīgs. Arī tāds apvienojošs. Ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 4. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā diemžēl ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

Ģ. Štekerhofs. 5. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 6. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 7. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 568/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Ģ. Štekerhofs. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3. septembrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" otrajā lasījumā.

Atgādināšu, ka likumprojekta būtība galvenokārt paredz Latvijas Bankai iespēju, bet ne pienākumu palielināt kredītiestādēm iemaksu Noguldījumu garantiju fondā no 0,2 procentiem līdz 0,5 procentiem gadā.

Komisijā saņēmām 13 priekšlikumus.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 12. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Arī 13. – finanšu ministra priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Krištopans. 10. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā".

Kolēģi, man jums jāatgādina, ka minētais likumprojekts komisijā tika noraidīts. Tomēr Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jāņa Vitenberga, Jāņa Dombravas, Riharda Kola, Jāņa Grasberga un Edvīna Šnores iesniegumu. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86. panta sesto daļu, viņi lūdz izskatīt Saeimas sēdē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā neatbalstīto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs. Lūdzu!

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šeit ir tāds ļoti interesants kalambūrs, un es nedaudz iezīmēšu, lai jūs saprastu.

Jūs atceraties – likumprojekts ir par liegumu Krievijas autobraucējiem piedalīties ceļu satiksmē, kas bija sākums tam visam, un šis priekšlikums bija par liegumu arī Baltkrievijas automašīnām atrasties Latvijā. Tas bija iesniegts 12. martā uz pirmo lasījumu, tad to neatbalstīja, savukārt Saeimas 21. marta sēdē atbalstīja tā nodošanu komisijai, 11. jūnijā komisijā bija atkārtota izskatīšana (es jums tātad formāli lasu to procesu no procedūras), kurā nolēma to neatbalstīt.

Man kā ziņotājam ir jāpasaka jums, ka komisijā to skatījām, bija skaidrs, ka tādā veidā, kāds tas bija juridiski... to nevarēja virzīt, un bija vienošanās, ka komisija veidos savu likumprojektu, kurš būtu balstīts uz to pašu, ko mēs pieņēmām par Krievijas numurzīmēm, tieši to pašu attiecināt arī uz Baltkrievijas numurzīmēm. Konceptuāli piekrita, bet nākamajā sēdē, kad šo komisijas priekšlikumu vajadzēja virzīt uz priekšu un izskatīt, radās dažādas diskusijas. Diskusiju rezultātā bija arī iebildumi no Baltkrievijas neatkarīgo... bēgļu... ne bēgļu... to, kas ir Latvijā... iebildumi par mašīnu skaitu, kam vajag šeit pārvietoties. Bija arī citi jautājumi.

Beigās komisijas priekšlikumu ar mazu pārākumu noraidīja, un tādā veidā... šobrīd mēs to neskatām tālāk, jo tas ir noraidīts, un pie mums atkārtoti ir atnācis oriģinālais – sākotnēji "Nacionālās apvienības" iesniegtais – likumprojekts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Frakcijas vārdā – deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Nedaudz precizēšu ziņotāju. Šis likumprojekts paredz divas lietas.

Viena sadaļa – uz Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem attiecināt to pašu, ko uz Krievijas transportlīdzekļiem, – liegt tiem iespēju piedalīties satiksmē Latvijā.

Otra sadaļa – atļaut tiesībsargājošajām iestādēm konfiscēt gan Krievijas, gan Baltkrievijas transportlīdzekļus, ja tie atrodas, piemēram, veikalu stāvlaukumos, ielu malās vai kaut kur citur. Īpaši aktuāli tas ir esošajā situācijā. Daudz esam runājuši arī šeit, no tribīnes, ka ir tādi transportlīdzekļu vadītāji, kuri simtiem reižu, pat vairāk nekā tūkstoš reižu, pārkāpj noteikumus. Tas palīdzētu policijai, ja viņi fiksē, ka šāds transportlīdzeklis kaut kur stāv, to izņemt, konfiscēt un censties piedzīt naudas summu, kura ir uzkrāta parādos.

Jā, pirms kāda laika komisijā jau bija... mēs skatījām, jo Saeima to nodeva komisijai, tad to noraidīja. Tur bija pilnīgs farss un pat absurdi lēmumi, tika pieprasīti balsojumi par to, ka pret Baltkrieviju neko nevajadzētu pastiprināt – ekonomiskās sankcijas... dažādi, pat absurdi iemesli, kādēļ to nevajadzētu darīt, un toreiz šis likumprojekts komisijā tika noraidīts.

Tad to atkārtoti skatīja Saeima, un lēmums bija cits. Saeimas deputāti, tai skaitā jūs, nobalsoja par to, ka komisijai tomēr vajadzētu izvērtēt un vēlreiz pārskatīt, varbūt šī iecere būtu atbalstāma. Atkal bija diezgan garas un karstas diskusijas, komisijas sēdē arī es norādīju, ka šobrīd nav zināms, cik šādu Baltkrievijas transportlīdzekļu ir Latvijā, vai to skaits ir pieaudzis, vai Krievijas iedzīvotāji šos spēkratus nepārreģistrē uz Baltkrievijas numurzīmēm un neiebrauc Latvijā. Tādas informācijas nav, un šie riski saglabājas.

Kolēģi no koalīcijas meklēja dažādus iemeslus, lai varētu noraidīt šo ieceri, un teica, ka likumprojektā tā sadaļa nav īpaši laba, tāpēc ka būtu iespēja konfiscēt arī transportlīdzekļus, ja tie nepiedalās satiksmē. Es teicu: labi, meklējam kompromisu, esmu gatavs atteikties no šīs normas, lai varētu virzīt tālāk un īstenot vismaz papildu aizliegumu Baltkrievijas pilsoņiem, tiem, kuri brauc ar Baltkrievijas transportlīdzekļiem.

Juridiskais birojs – tiešām paldies! – bija gatavs izstrādāt kompromisa redakciju, un nebija vairs īsti iemesla neatbalstīt. Kolēģi komisijā teica: "Labi. Izklausās, ka šis varētu būt tas kompromiss, kuru mēs atbalstītu. Ja Juridiskais birojs būs sagatavojis kompromisa redakciju, pēc nedēļas, nākamajā sēdē, skatīsim šo jautājumu." Tas tika izdarīts, bet kas notika pa šo nedēļu? Pēkšņi atkal bija izmaiņas – vai nu koalīcija bija sanākusi kopā un nolēmusi, ka to nevar atbalstīt, vai bija kāds cits iemesls, un atkal atgriežamies pie iemeslu, ieganstu meklēšanas, lai nevarētu šo normu atbalstīt.

Teikšu tā, ka diezgan vienkārši... Krievijas transportlīdzekļiem jau ir gatavs regulējums, policija norādīja, ka tas strādā, pa visu šo laiku tikai viens šāds transportlīdzeklis ar Krievijas numurzīmēm ir apturēts, tātad to Latvijā nav, un būtu diezgan viegli to piemērot arī transportlīdzekļiem ar Baltkrievijas numuriem. Taču virpināja, virpināja, mēģināja atrast dažādus iemeslus, kāpēc to nedarīt, kaut gan esošā redakcija jau ir un strādā. Vēl jo vairāk – teica, ka ideja varbūt ir laba, nāks kaut ko piedāvās, un ik pa brīdim es dzirdu, ka no jums, koalīcijas deputātiem, izskan apgalvojumi, ka šo varbūt varētu atbalstīt, bet ir nepieciešams vērtēt... nāksim rudenī, tad kaut ko piedāvāsim. Pienāks rudens, un, visticamāk, jūs neko nebūsiet piedāvājuši... jo tieši šis regulējums palīdzētu pret Baltkrievijas transportlīdzekļiem... sakārtot to, ka beidzas šī visatļautība, kāda tā ir šobrīd, – var pārkāpt... pie radara, braukt lielā ātrumā, atstāt auto, kur pagadās... un viņus nevar sodīt.

Jūs visu laiku solījāt, ka Tieslietu ministrija sagatavos redakciju, lai to būtu iespējams izdarīt – saukt pie atbildības –, bet atnākat ar tukšu likumprojektu, ar kuru norakstīsiet visus iepriekšējos viņiem uzkrātos sodus. Arī policija atzina, ka ar šādu regulējumu, kādu jūs bijāt piedāvājuši, šobrīd nevarēs saukt pie atbildības, arī apstādināt šos transportlīdzekļus. Pretī jūs tikai solāt rudeni. Pienāks rudens, un tad, kad prasīsim, kur ir, būs kā dziesmā: nenāciet pie mums rudenī, mums rudenī jāpaliek vieniem... mums, opozīcijas pārstāvjiem. (Starpsaucieni.)

Cienot klausītājus, es neturpināšu no tribīnes... bet optimismam un ironijai īsti nav pamata, jo, noraidot šo normu, pretī nekas nav piedāvāts. Nacionālās drošības koncepcijā... jūs paši šeit, Saeimā, to atbalstot, esat gatavi atzīt, ka Baltkrievijas politiskais režīms ir... tāda pati agresorvalsts kā Krievija, bet nekādas papildu normas, sankcijas, ierobežojumus pret Baltkrieviju jūs neesat gatavi pieņemt.

Kas tad būs tie, kas mūs nosodīs, ja mēs šādu normu pieņemsim? Kāds no Eiropas Savienības teiks: hei, draugi, pret Baltkrieviju nevajadzētu neko ieviest, tas nav korekti šajos apstākļos! Nebūsim naivi! Neviens neko neiebildīs, tā ir mūsu pašu politiskā izvēle, vai nu mēs to izdarām, vai ne.

Ir noieti divi apļi. Toreiz Saeimā... es neatceros, vai tas bija laiks, kad Zelenska kungs viesojās Latvijā un jūs nebijāt gatavi to publiski noraidīt, atdevāt komisijai atpakaļ izskatīt, un mēs divas komisijas sēdes strādājām... arī Juridiskais birojs... Ārlietu ministrija teica, ka tā ir politiskā izšķiršanās. Nu tad izdarām to!

Kolēģi, priekšlikums ir tāds, ko varētu atbalstīt. Ja ir kaut kādas normas, ko vajag precizēt, uz otro lasījumu to var izdarīt. Vēl jo vairāk – Juridiskais birojs jau bija sagatavojis redakciju. Tā ka, ja jūs būtu vēlējušies atbalstīt, nav iemesla to nedarīt.

Atbalstām! (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Tieši tā arī bija, kā Vitenberga kungs teica, – komisija virzīja, jo mēs redzam arī pēc pārkāpumiem, kas ir... topā ir gan ātrumpārkāpumos – 7700 pārkāpēji no Baltkrievijas, tas ir tikai fotoradaros... tieši tas pats ir ar parkošanos. Tos sodus neiekasē, turpina pārkāpt. No cilvēkiem nāk ziņojumi pa taisno, man tieši ziņo gan ar fotogrāfijām... visu... ko darīt situācijās, kad baltkrievu pilsoņi nihilistiski pārkāpj noteikumus? Man nav skaidrs, kāpēc mēs visu laiku ļaujam šos caurumus atstāt, mums visu laiku ir... darbu nepadarām līdz galam.

Varēja mierīgi piemērot tieši tādu pašu regulējumu kā Krievijas numurzīmēm. Mēs paši drošības koncepcijā skaidri un gaiši esam pateikuši, ka pieaugošā atkarība no Krievijas padara Baltkrieviju par Krievijas rīcībā esošu instrumentu savu agresijas mērķu sasniegšanai. Baltkrievija de facto ir zaudējusi no kodolieročiem brīvas zonas statusu. Baltkrievija turpina 2021. gadā uzsākto migrācijas instrumentalizāciju, cenšoties ar hibrīdkara metodēm destabilizēt situāciju uz robežas ar Latviju un citām valstīm, tādējādi Baltkrievija rada nopietnus draudus NATO un Eiropas Savienības ārējai robežai. Tieši caur Baltkrieviju tiek īstenoti... un Krievijas pilsoņi diemžēl var viegli pārreģistrēt mašīnas uz Baltkrievijas numurzīmēm un turpināt braukt pa mūsu teritoriju.

Man nav saprotams, kāpēc nevaram pieņemt šo komisijas izstrādāto priekšlikumu. Argumentācija bija tāda, ka tie cilvēki, kas ir aizbēguši no Baltkrievijas režīma, nevarēs šeit braukt, bet viņiem (141 pilsonim), kas reģistrēti ar šādām mašīnām, var ieviest speciālu režīmu. Ārlietu ministrija var iedot šo statusu, tāpat kā Krievijas gadījumā diplomātiem ir nodrošināts tieši tas pats. Nav skaidrs, kāpēc mēs tādā veidā nevaram turpināt.

Tāpēc man ir lūgums atgriezt komisijā, izvērtēt un pieņemt tā, kā mēs bijām lēmuši... ar komisijas lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Mēģināšu paskaidrot... šeit izskanēja... kāpēc ar balsu vairākumu tomēr tika noraidīts Vitenberga kunga priekšlikums.

Uz komisijas sēdi mēs saņēmām atzinumus no Ārlietu ministrijas, no Iekšlietu ministrijas un Finanšu ministrijas, un bija ļoti būtiski argumenti.

Šodien šeit tiek jauktas... nevis jauktas, bet miksētas divas lietas. Baltkrievu automašīnas – pilnīgi pareizi ir konstatēts, ka ir milzīgi daudz pārkāpumu, nenomaksātu sodu. Tas ir viens koncepts, un šis koncepts – pārkāpumu veidi – tiek risināts ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā... ar likumprojektu, par kuru, jā, mēs jau runājām komisijā, un tajā ir daudz nepilnību. Pirmais lasījums jau ir bijis, uz otro lasījumu gaidām priekšlikumus, lai iespēja sodīt kļūtu efektīvāka. Tas attieksies uz visām, arī trešo valstu, automašīnām, uz visiem, kuri pārkāpj ātrumu, nemaksā sodu tūkstošos... un tā tālāk.

Otrs koncepts – pret Baltkrieviju piemērot tādu pašu aizlieguma regulējumu, kāds tas ir pret Krieviju. Te mēs nonākam tādā diezgan problemātiskā situācijā. Tātad leģitīmais mērķis būtu, ka likums noteiktu pārvietošanās aizliegumu, ja šīs automašīnas nav reģistrētas Latvijā. Šobrīd Eiropas regula, kas nosaka izņēmumu atsevišķiem... tātad, jā, no Baltkrievijas ir aizliegts ievest... un pārvietoties mašīnām ar kaut kādām noteiktām kravām, bet ir arī noteikts, kuras kravas ir pieļaujamas. Viena no tām ir pasta pakalpojumi, pasta pārvadājumi, bet ir arī citas kravas. Līdz ar to, ja būtu nacionālais regulējums, kas Baltkrievijas automašīnām vispār aizliedz pārvietoties Latvijas teritorijā, jo tās nav reģistrētas Latvijā, bet tās veic atļauto kravu pārvadāšanu, veidojas pretruna starp Eiropas regulu, kas mums tieši jāpiemēro, un nacionālo regulējumu. Tas nozīmē, ka Latvijai kaut kādā veidā šie izņēmumi ir vēlreiz jāleģitimizē un jāatrunā, un tas rada zināmu haosu.

Varētu to neattiecināt uz kravu pārvadājumiem, regula atļauj šīs izņēmuma kravas, kas var tikt pārvadātas Eiropas Savienības teritorijā, varētu attiecināt tikai uz vieglajām automašīnām. Bet te mēs nonākam pie otras problēmas, par ko runāja gan Ārlietu ministrija, gan Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis, – jā, ir situācija, ka ļoti daudzi bēg Lukašenko režīma dēļ no Baltkrievijas uz Latviju ar Baltkrievijā reģistrētām automašīnām, bet viņiem nav iespēju tās pārreģistrēt, jo šīs automašīnas principā... reģistrācija iegādāta... tās neatbilst Eiropas Savienības standartam, pirms reģistrēšanas jāsertificē, tas ir ļoti dārgs un laikietilpīgs process. Bez tam šīs mašīnas šeit nevar pārdot, jo atšķirībā no Krievijas automašīnām pēc tam, kad stājas spēkā aizliegums, viņi to automašīnu uz pilnvaras pamata var pārrakstīt kādam citam vai pārdot, Baltkrievijā tas nav iespējams, nekāda pilnvara nedarbojas, viņiem pašiem ir jāierodas Baltkrievijā. Tie ir milzīgi represiju riski, ja viņi tagad brauktu ar mašīnu uz Baltkrieviju, pārdotu un brauktu uz Latviju, iegādātos automašīnu, kas ir sertificēta un kas atbilst Latvijas regulējumam. Tā ir liela problēma.

Šeit bija runa, vai tad nevar uzzināt, kuriem ir bēgļa vai alternatīvais statuss. Nav tādas informācijas, kuriem bēgļiem ir kādas automašīnas. Šīs sistēmas nav savienotas. Problēma ir tajā, kā to realizēt.

Ja mēs nosakām... vēlreiz atgriežoties pie atšķirības no Eiropas regulas, kuru gribam ieviest Latvijā... ja gribam noteikt nacionālo režīmu pavisam citā statusā, izņēmuma kārtā, kas būtu tikai Latvijā, jo ne Lietuvā, ne Polijā... nekur šādi ierobežojumi nepastāv, tad šim likumprojektam jāpasaka, kas ir tas leģitīmais mērķis. Vajag būt zināmiem datiem, kādā veidā... kā tiek apieti aizliegumi Krievijas mašīnām... kuri ir tie pierādījumi, ka Krievijas automašīnas...

Drīkst apvienot...?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Tātad jābūt pamatojumam, jābūt pierādījumiem, ka Krievijā reģistrētas automašīnas tiek pārreģistrētas Baltkrievijā.

Pirms tās sēdes mums, ja nemaldos, policijas pārstāvis pateica, ka kaut kādā periodā bija apskatītas 190 Baltkrievijā reģistrētas mašīnas, no kurām, izrādās, tikai 10 mašīnām... pusei bija Krievijas īpašnieki, pusei – Latvijas īpašnieki. Tas neliecina par šo plašo tendenci, ka šobrīd krievu automašīnas tiek pārreģistrētas uz Baltkrievijas pilsoņiem un ka tie baltkrievi, kas šeit pārvietojas, patiesībā ir Krievijas... aizliegto... sankcionētie...

Jā, arī Iekšlietu ministrija teica – ja tiek pieņemts tāds regulējums, nav nemaz vērtēta ietekme uz finansējumu... kāds būs budžets. Finanšu ministrija norādīja, ka tas, neapšaubāmi, radīs problēmas, jo nav nekas aprēķināts, cik tad tās mašīnas... ja tās tiks konfiscētas, kur tās tiks glabātas, kas tur notiks, kas ar tām būs vēlāk. Tā ka arī tam varētu būt finansiāla ietekme, jo arī Nodrošinājuma valsts aģentūrai radīsies papildu izdevumi... nepieciešami resursi.

Tā ka es, kolēģi, varu pateikt, runājot tikai tīri no faktiem, kā tas tika sniegts komisijā no Iekšlietu ministrijas, Finanšu ministrijas un Ārlietu ministrijas... jā, formulējums... viena lieta laikam ir uzrakstīt uz papīra, bet, kā to ieviest dzīvē, tas ir problemātiski. Es domāju, ka deputātiem arī jādomā, kāds būs izpildījums un kā to izpildi varēs realizēt. Šajā gadījumā tādā veidā, kā tas uzrakstīts, acīmredzot nav iespējams izpildīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Tiešām ceru, ka manā mūžā kaut kad pienāks diena, kad pilnīgi visi Saeimas deputāti un ministriju darbinieki primāri iestāsies par Latvijas pilsoņu interesēm, nevis uztrauksies par Baltkrievijas un Krievijas pilsoņu interesēm. Kas te tik neskanēja! (Starpsauciens: "Tā nevar!") Bēgļi, kuri dodas prom no briesmīgā Lukašenko režīma ar Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem. Nu, labi, viņš atbrauc šeit, bet viss – tālāk viņam pārvietošanās izbeidzas, tāpēc ka pēc īsa laika viņam būtu jāmaksā Latvijā nodokļi, viņam būtu jāveic tehniskā apskate, bet viņš to nedara, jo ir Saeimas deputāti, kuri uztraucas par Baltkrievijas pilsoņu interesēm vairāk nekā par Latvijas pilsoņu interesēm.

Kādas tik muļķības te nevarēja dzirdēt! Ka būs izdevumi. Nē! Būs ienākumi, tāpēc ka viena daļa beidzot sāks maksāt gan satiksmes pārkāpumu sodus, gan transportlīdzekļa ekspluatācijas nodevu, gan citus nodokļus.

Es tiešām ceru, ka pienāks diena, kad Saeimas deputātu vidū nebūs tādu, kas iestājas par citas valsts pilsoņu interesēm daudz vairāk nekā par Latvijas pilsoņu interesēm.

Atbalstām šo likumprojektu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā debatējām par šo priekšlikumu. Tas, ko es sadzirdēju...

Ja mēs patinam atpakaļ vēsturi... par notikumiem Baltkrievijā... tad vēl pirms 2022. gada 24. februāra Minskā notika tā saucamā revolūcija, kad cilvēki – simtiem tūkstošu vai miljoni – izgāja ielās. Diemžēl notika tas, ka daudzi no viņiem tika represēti un daudzi bija spiesti pamest valsti. Mēs zinām to, ka Lietuvā, Viļņā, dzīvo politiķa sieva Cihanouska, kura kandidēja uz prezidenta amatu, tika ievēlēta, tā vismaz mēs tikām informēti, bet bija spiesta atstāt valsti, jo viņai nebija iespēju kļūt par prezidenti. Pašreiz viņa dzīvo Lietuvā, Viļņā.

Mēs zinām to, ka bija arī vairāki citi cilvēki, kuri neatstāja Baltkrieviju, viņi tika arestēti un pašreiz atrodas cietumā. Daudzi cilvēki bija spiesti pamest Baltkrieviju. Tie nav tādi bēgļi, kas ir mukuši no kara zonas, bet viņi ir atstājuši Baltkrieviju, ir pārbraukuši.

Tā lielākā problēma jau ir tā... ja mēs sakām: jums ir jāpārreģistrē jūsu automašīna uz Latvijas numurzīmēm, tad pirmais, kas viņiem jādabū, tā ir izziņa no Baltkrievijas, ka viņi savu automašīnu noņēmuši no uzskaites. Diemžēl, ja viņi to darīs, iespējams, viņi nekad vairs neizbrauks no Baltkrievijas. Tas attiecībā par numurzīmēm.

Tieši tāpēc ļoti daudzi disidenti jeb cilvēki, kas ir aizbraukuši, aizmukuši no Baltkrievijas, atrodas dažādās Eiropas valstīs, tai skaitā arī Latvijā. Ja kāds pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus, jāsoda gluži tāpat kā jebkurš cits autobraucējs, par to nav runas, bet ir citi likumi, kas to var reglamentēt. Ja ir kāds ļaunprātīgs ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējs, viņu var sodīt visbargākā formā, bet pateikt, ka viņam nepieciešams doties uz Baltkrieviju pārreģistrēt, tas tehniski nav iespējams, jo Baltkrievija nav tāda valsts, kurā tu vari vienkārši aizbraukt un to izdarīt. Vēlreiz saku: ja kāds pārkāpj likumu, neievēro kaut kādus tehniskos noteikumus, apskati, lai soda! Par to vispār nav runas, bet runa ir par to, ka tādu cilvēku Latvijā ir daudz.

Vienlaicīgi... es atceros, ka pašā sākumā, kad ļoti daudzi baltkrievi nolēma atstāt Baltkrieviju un doties uz ārzemēm... mēs zinām to, ka Baltkrievijā bija ļoti daudz vietējo IT uzņēmumu, kas ir mērāmi miljardos, viņu bizness ir ļoti liels, un daži no šiem uzņēmumiem, cik es esmu dzirdējis, bija plānojuši uzsākt biznesu Latvijā, pārnest biznesu no Baltkrievijas uz Latviju, bet diemžēl viņiem netika dota tāda iespēja, jo mēs teicām: mums baltkrievi nav vajadzīgi. Un šie uzņēmumi atrada iespēju palikt Lietuvā. Lietuvā šodien... cilvēku skaits Viļņā ir lielāks nekā Rīgā, ekonomika jau ir apsteigusi pat Igauniju, bet mēs cīnāmies ar milzīgām problēmām, kuru ir ļoti, ļoti daudz.

Es domāju, ka mēs nedrīkstam visus Baltkrievijas cilvēkus mērīt tikai pēc tā, kāda viņiem ir pase, jo mēs jau viņiem nepiedāvājam Latvijas pasi, viņi nav Latvijas pilsoņi, bet Eiropā viņi ar savu pasi var dzīvot. Būtu muļķīgi laikā, kad vairāki simti tūkstošu Latvijas pilsoņu ir atstājuši valsti, turpināt mest ārā visus tos, kas šeit jau ir iedzīvojušies. Es vēlreiz saku: es neaizstāvu nevienu, kas pārkāpj kādu likumu, bet mums beidzot jāatzīst, ka visi Baltkrievijas pilsoņi nav pilnīgi vienādi, tāpat kā visi Krievijas pilsoņi nav vienādi, ir tādi, kas aizbrauca no Krievijas pēc uzsāktā kara Ukrainā... un viņi tur nav bijuši.

Tā ka mums vajadzēs par šīm lietām noteikti runāt... attiecībā uz citiem jautājumiem, jo, gribam to vai negribam, ļoti daudzi cilvēki Latvijā uzturas tāpēc, ka viņiem ir uzturēšanās atļaujas Lietuvā, Polijā vai Vācijā. Mēs esam vienots tirgus, mēs neesam valsts, kura kontrolē savu iekšējo robežu, mums ir Eiropas Savienības ārējā robeža, par kuru mēs esam atbildīgi, bet iekšējās robežas, iebraucot Latvijā, nemaz nav.

Godājamie kolēģi, es aicinu šoreiz... es saprotu Nacionālo apvienību – viņi vienmēr rūpēsies par šīm lietām, bet pārējās partijas... šajā gadījumā tas ir tas, ko teica arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas vadītāja, – mums šo priekšlikumu tomēr nevajag atbalstīt.

Es piekrītu komisijas vadītājai un aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Es atļaušos tomēr iejaukties meistarsacīkstēs, kurās Šlesers ar PROGRESĪVAJIEM sacenšas, kuri būs lielāki agresorvalstu pilsoņu aizstāvji, advokāti.

Interesanti... par vienlīdzību, ko PROGRESĪVIE... daudzi runā par vienlīdzību, bet būtībā, neatbalstot šo priekšlikumu, jūs nostiprināt nevienlīdzīgu attieksmi, jūs nostiprināt to, ka Latvijas pilsonis, kuru fotoradars fiksēs pārkāpjam noteikumus, tiek sodīts, bet Baltkrievijas pilsonis netiek sodīts. Un vēl. Jūsu pieminētais likumprojekts paredz amnestiju – piedot visus līdz šim izdarītos pārkāpumus. Noteikti esat redzējis – mums Iekšējās drošības apakškomisijā reiz prezentēja pārkāpēju sadalījumu – cik liels ir Krievijā un Baltkrievijā reģistrēto automašīnu īpatsvars. Tas ir graujošs! Tagad sodus, ko latvieši ir maksājuši, agresorvalstu pilsoņi varēs nemaksāt.

Anotācijā rakstīts šādi: "Nav nekādu šaubu, ka Baltkrievijas Republikā valda tāds pats režīms, kāds šobrīd ir Krievijas Federācijā." Acīmredzot jums tomēr ir šaubas (Starpsauciens.), jo vienlīdzīgu attieksmi jūs šeit nevēlaties ievērot... kā ir minēts anotācijā.

Vēl interesants arguments bija par finansiālo ietekmi – ka Baltkrievijas pilsoņiem būšot dārgi tas, ka viņiem, ierodoties šeit, būs jāievēro likums (Starpsaucieni.) un jāpārreģistrē automašīnas, jāiet tehniskā apskate, tas būšot viņiem dārgi. Bet vai dārgāk nav tas, ka Latvijas budžets neieņem tos līdzekļus, ko fiksē fotoradars? Kāda ir summa? Vai jūs esat salīdzinājuši summas – kur ir lielāka finansiālā ietekme? Un kur jūsu vienlīdzīgā attieksme pret šiem agresorvalstu pilsoņiem?

Ja jūs sakāt, ka viņi bēg no Baltkrievijas, no agresorvalsts režīma, tāpēc mums jāparedz viņiem likumā izņēmums, – kas būs nākamais solis? Jūs opozicionāriem, kas mūk no Putina, teiksiet, ka tiem arī... mums ir jāatkāpjas no likuma, ko mēs pieņēmām... arī uz viņiem jāattiecina šāds izņēmums? Kur ir konsekvence? Es to vienkārši neredzu.

Man liekas, ja jums nav argumentācijas, tad cietiet klusu... un noraidiet nezināmu iemeslu dēļ... bet nākt šeit un argumentēt pret loģiku, pret tām vērtībām, ko jūs paši sludināt, nu, vienkārši... man liekas, paši sevi apkaunojat ar tādu rīcību.

Tā ka aicinu atbalstīt un no šīs neloģiskās kārtības atteikties.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Kulberga kungam ir vēl kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 20, atturas – 46. Likumprojekts nav atbalstīts.

Likumprojekts "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Būs vesela likumprojektu pakete, tāpēc es divus teikumus pie pirmā, pārējiem – tikai teikums... tas uz pirmo lasījumu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 18. jūnija sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums" jeb tā saucamais korporatīvās sociālās atbildības...

Ko likumprojekts paredz? Blakus konsolidētajiem gada pārskatiem katrs uzņēmums (ir runa par lielajiem uzņēmumiem) regulatīvajā biznesā iesniedz ilgtspējas ziņojumu. Šādi ilgtspējas ziņojumi jau tiek iesniegti. Tātad – kas būs? Būs atvieglojums – standartizēta forma, uzņēmumiem nebūs vairs jādomā, kādā formā to iesniegt. Savukārt zvērinātu revidentu uzņēmumiem būs pienākums... tiek dota atļauja... šo apliecināt – pievienot šim ilgtspējas ziņojumam apliecinājumu.

Jautājums – uz ko tas attieksies? 2025. gadā tās būs 12 sabiedriskas nozīmes struktūras, 2026. gadā – 206 lielie uzņēmumi un 78 lieli koncerna mātes uzņēmumi, 2027. gadā – mazās un vidējās sabiedrības, bet akcentēšu – regulētajā tirgū.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likumprojekta steidzamību.

Līdz ar to es vispirms lūgšu Saeimai (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Vispirms mēs balsosim par steidzamību. (Zālē troksnis.)

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Butāna kungs, jūs "par" vai "pret" steidzamību? "Pret".

Lūdzu, vārds deputātam Artūram Butānam – "pret" steidzamību.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Šodien "Nacionālā apvienība" nevarēs atbalstīt steidzamību un arī šo likumprojektu, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es nesaņēmu atbildes uz jautājumiem, kurus uzdevu divas reizes. Proti, kas ir paredzēts ar jēdzieniem "daudzveidība", "iekļaušana" un "cilvēktiesības".

Tā kā sabiedrībā tie tiek dažādi interpretēti, es aicināju likumprojekta autorus paskaidrot, uz ko man komisijas vadītājs atbildēja, ka šie jēdzieni jau ir definēti Darba likumā. Pārbaudīju Darba likumu, tie nav definēti Darba likumā. Tā nebija taisnība.

Tā kā atbildes nav saņemtas, man ir grūti saprast, kāpēc ir jāatbalsta šāds likumprojekts... ja man nespēj sniegt atbildes. Līdz ar to vismaz šobrīd – vismaz šobrīd! –, kamēr nav atbilžu, "Nacionālā apvienība" šo neatbalstīs.

Paldies. (Starpsauciens.)

A. Vīksna. Es kā ziņotāja jums paskaidrošu. Tā ir korporatīvā sociālā atbildība un Globālais līgums, kurā ir desmit pamatprincipi. Latvijas uzņēmumi praktiski... tas viss ir iekļauts Darba likumā... 2004. gadā mēs, daži uzņēmumi, braucām uz Ņujorku un parakstījām ar Kofi Ananu... Tā ir korporatīvā sociālā atbildība... atbilst četras jomas... vide, cilvēktiesības, darba... un vēl arī pārvaldība.

Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 14, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Kā es jau minēju, nāks 10 likumprojekti, kas ir pavadošā likumprojektu pakete. Gribu akcentēt, ka šī likumprojekta mērķis ir precizēt iestādes vadītāja pienākumus un atbildību saistībā ar plānoto Valsts kases grāmatvedības uzskaites pakalpojumu sniegšanu valsts budžeta iestādēm un no budžeta nefinansētajām iestādēm vienotā pakalpojumu centra ietvaros.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja likumprojekta steidzamību.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Grāmatvedības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Grāmatvedības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā". Likumprojekta galvenā doma ir palielināt mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības par 25 procentiem, ņemot vērā inflāciju.

Komisija atbalstīja likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. septembris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā". Likumprojektā ir paredzēts, ka atbilstoši... ilgtspējas ziņojumam būs nepieciešams saņemt arī zvērināta revidenta ierobežotas ticamības... un pilnas pārliecības apliecinājumu... ar 2028. gada 1. oktobri.

Komisija atbalstīja likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. septembris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu 18. jūnija sēdē. Likumprojektā ir noteikts, ka kapitālsabiedrības, kuras pārveduma vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, revīzijas komiteja (vai, ja tās pienākumus veic cita emitenta pārvaldības struktūra, šīs struktūras komiteja) veic papildu pienākumus emitenta ilgtspējas ziņojuma uzraudzības jomā, gan iekšējās kontroles sistēmas, gan iekšējās revidenta... ārējās revidenta... darbības ilgtspējas informāciju...

Komisija lūdz atzīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. septembris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 630/Lp14), pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā". Šī likumprojekta mērķis ir gada konsolidētajam pārskatam... Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumā... iekļaut ilgtspējas ziņojumu... un pēc gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā ievietot to arī savā tīmekļvietnē. Gada pārskatu paraksta kredītiestādes valde, konsolidēto gada pārskatu paraksta galvenā mātes sabiedrības vadība, finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus paraksta arī grāmatvedis, kas tos sagatavojis.

Komisija lūdz atzīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 630/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" (Nr. 630/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnija sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā". Likumprojekta mērķis ir nodrošināt, ka gada pārskata sastāvdaļā – vadības ziņojumā – tiek iekļauts ilgtspējas ziņojums un pēc tā iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā tas tiek publiskots arī uzņēmuma tīmekļvietnē. Gada pārskatu, ilgtspējas ziņojumu apstiprina akcionāru sapulcē, paraksta apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības valde vai ārvalsts apdrošinātāja filiāles vadītājs, konsolidēto gada pārskatu paraksta grupas mātes sabiedrības vadība, finanšu pārskatus un konsolidētos finanšu pārskatus paraksta arī grāmatvedis, kas tos sagatavojis.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnija sēdē likumprojektu izskatīja. Likumprojekta mērķis ir iekļaut ilgtspējas ziņojumu un pēc gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā to publicēt savā tīmekļvietnē. Tas jāparaksta ieguldījumu brokeru sabiedrības valdei. Konsolidēto gada pārskatu paraksta grupas mātes sabiedrības vadība. Finanšu pārskatus vai konsolidētos finanšu pārskatus paraksta arī grāmatvedis, kas tos sagatavojis. Tiek nodrošināts, lai atbilstošais tirgus segments finansē tam paredzētās uzraudzības izmaksas.

Sēdes vadītāja. Par steidzamību viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Kiršteina kungs, jūs – "par" vai "pret"? (Starpsauciens.)

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Man ir lūgums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Es varu derēt, ka 90 procenti deputātu neizskatīja un nemaz neizlasīja šos likumprojektus.

Tā ir murgaina dokumentu ķēde, kas tūkstošiem cilvēku nevajadzīgi liek smērēt papīrus un rakstīt bezjēdzīgas atskaites, sākot ar lieliem uzņēmumiem, vidējiem uzņēmumiem, maziem uzņēmumiem... rakstīt birokrātijas papīrus pēc ANO kaut kādas izdomātas pasaciņas, ka tas viss palīdzēs samazināt klimata sasilšanu par 1,5 grādiem. Iedomājieties, cik precīzi aprēķināts! Nevis par 1,3 vai 2 grādiem, bet precīzi par 1,5. Lai šos murgus pildītu, Latvija zaudē pēdējās suverenitātes pazīmes, nekritiski pārņemot visu šo dokumentu virkni.

Mēs jau varam ātrāk izlasīt. Vēl nebija šādi papīri pieņemti, kad, piemēram, "SEB bankā" jau bija nodibināts amats, kur cilvēkam ir jāizskata jebkuri kredīta pieprasījumi. Ja tur nav iekšā šie 1,5 procenti, jūs nemaz to kredītu vairs nevarat dabūt.

Tā ka es negribu neko kritizēt, bet domāju, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gatavojot, teiksim, uz otro lasījumu, 99 procentus no šiem papīriem var izmest ārā... varbūt ierakstīt vienu teikumu, ka šie murgi likumā nedrīkst būt garāki par trīs teikumiem vienā rindkopā. Pretējā gadījumā mēs tiešām paliekam smieklīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. septembris, izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnija sēdē izskatīja šo likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir, ka gada pārskata sastāvdaļā – vadības ziņojumā – iekļaujams ilgtspējas ziņojums un pēc gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienestā tas ievietojams uzņēmuma tīmekļvietnē. Šos gada pārskatus apstiprina akcionāru sapulce. Gada pārskatu paraksta sabiedrības valde. Konsolidēto gada pārskatu paraksta grupas mātes sabiedrības vadība. Finanšu pārskatus vai konsolidētos finanšu pārskatus paraksta arī grāmatvedis, kas tos ir sagatavojis.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. septembris, izskatīšana Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnija sēdē izskatīja šo likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir iekļaut gada pārskata sastāvdaļā – vadības ziņojumā – ilgtspējas ziņojumu un pēc gada pārskata iesniegšanas Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošināt tā publiskošanu uzņēmuma tīmekļvietnē. Vienlaikus likumprojektā tiek precizēts, ka pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas gada pārskatu paraksta pensiju fonda valde vai tās pilnvarots pārstāvis. Finanšu pārskatus paraksta arī grāmatvedis, kas tos sagatavojis.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Pats pēdējais likumprojekts no vienotās paketes. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu izskatīja 18. jūnija sēdē. Likumprojekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā likuma subjekti izpildīs Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma prasības un sniegs ilgtspējas informāciju, novērst iespējamu vispārīgā ziņu sniegšanas pienākuma dublēšanu speciālajās normās un precizēt speciālo subjektu loku – publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības –, uz ko attiecināms ilgtspējas informācijas sniegšanas pienākums, kā arī precizēt padomes veidošanas kritērijus publisku personu sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.

Komisijas vārdā lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – 26. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. (Aplausi.)

Likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā" izstrādāts ar mērķi vienkāršot Valsts kontroles finanšu revīzijas procesu, ietaupītos resursus pārvirzot lietderības un atbilstības revīzijas veikšanai, kā arī saskaņot likuma regulējumu ar Likumā par budžetu un finanšu vadību veiktajiem grozījumiem.

Likumprojekts komisijā ir izskatīts un atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Sprindžuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 27. jūnijs.

Gaidīsim jūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki! Mums ir Inčukalna gāzes terminālis, krātuve, kas ir unikāls objekts Eiropā ar to, ka ir... mēs esam vienīgā no trīs retām... viena no tikai trīs Eiropas valstīm, kurām krātuve ir lielāka par pašpatēriņu. Ir pilnībā mainījusies situācija ar gāzes tirgu. Kādreiz tā bija vienkārši starpsezonu glabātava, no kuras vasarā no Krievijas iepumpēto gāzi lietoja ziemā, šobrīd krātuvei ir pavisam cita loma.

Tā kā mums ir starpsavienojumi ar Poliju, ar Somiju, šī gāze jau plūst un ir sakonektēta ne tikai ar Lietuvu, Igauniju, bet arī stipri tālāk – ar Eiropas gāzes infrastruktūru. Situācija ir mainījusies, jo ir samazinājies patēriņš. Mums Inčukalna krātuve kā objekts... kā produkts... ir jātirgo krātuves iespēja uzglabāt gāzi tieši kā drošības garants... kā droša gāze. Visur mēs no gāzes trubas no Krievijas esam pārgājuši uz LNG apgādi, tā rezultātā pakalpojums kā drošības uzglabāšana... ir jāmaina un jādod kā piedāvājums.

Likumprojekts nosaka to, ka ar regulatora palīdzību tiktu izveidots uzglabāšanas produkts un to varētu komerciāli piedāvāt daudz plašāk – tālāk aiz Polijas.

Tāpēc likumprojekts ir ļoti svarīgs, un ir būtiski to laikus īstenot, lai uz šo ziemu, kad ir drošības apdraudējumi, Inčukalna krātuve varētu aktīvi piedāvāt pakalpojumu tirgū.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Kulbergs. Priekšlikums par termiņu – 29. augusts.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimā?

A. Kulbergs. 12. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Kulbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi ir neliels precizējums Dabas resursu nodokļa likumā, lai novērstu nepilnību esošajā regulējumā. Eiropas Komisija 2021. gadā noteica maksājumu dalībvalstu valdībām par nepārstrādātiem plastmasas iepakojuma atkritumiem, un, līdzīgi kā citas valstis, pirms pusgada Saeima pārnesa šo maksājumu uz atkritumu apsaimniekotāju pleciem, bet nepilnīgi, neiekļaujot visus nepārstrādāto plastmasas iepakojumu veidus. Uz šo neprecizitāti mums norādīja paši atkritumu apsaimniekotāji, un es gribu pateikt paldies viņiem par to.

Grozījumus atbalsta Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija, tātad uzņēmēji, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tiem ir pozitīva ietekme uz budžetu.

Komisija šos grozījumus vienprātīgi atbalstīja un atzina par steidzamiem, tāpēc es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Simanovska. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Simanovska. Komisijas vārdā vēlos lūgt atbalstīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

J. Simanovska. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām ar sadaļu "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Tātad, kolēģi, 18. jūnijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma atbalstīt Ministru kabineta rīkojumu par likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdali 2024. gadā no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Finansējums VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenojamiem projektiem un pasākumiem" 1 632 857 eiro apmērā uz Kultūras ministrijas valsts budžeta apakšprogrammu "Kultūras infrastruktūras attīstība", lai atbalstītu projektu... Dizaina vidusskolas un Mākslas akadēmijas prototipēšanas darbnīcas "Riga Makerspace" izveidei un paredzētā būvniecības procesa pabeigšanai.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma to atbalstīt.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

J. Simanovska. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lēmuma projekts "Par steidzamības atcelšanu likumprojektam "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" (Nr. 607/Lp14)".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" (Nr. 607/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 23. augustam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, pēdējā šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļa – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par 10 794 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Finansējumu Eirovīzijai novirzīt Latvijas sportam" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 2024. gada 20. maijā Saeima saņēma 10 794 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Finansējumu Eirovīzijai novirzīt Latvijas sportam".

Šā gada 12. jūnijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš pauda viedokli, ka valsts budžeta finansējums būtu jānovirza tādiem pasākumiem, kuros Latvijas pārstāvji sasniedz labus rezultātus, piemēram, sporta pasākumiem. Iesniedzēja ieskatā, Eirovīzijas dziesmu konkursa būtība un mērķis laika gaitā ir būtiski mainījušies, kā arī piedalīšanās konkursā neveicina Latvijas pārstāvju atpazīstamību ārpus Latvijas, līdz ar to būtiskāk būtu finansēt sportu, piemēram, biatlonu, kā arī palielināt finansējumu bērnu sportam. (Zālē troksnis.)

Uz komisijas sēdi uzaicinātā "Latvijas Televīzijas" pārstāve skaidroja...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet uzmanības!

N. Puntulis. ... ka pasākuma finansēšanas vienīgais kritērijs nevar būt uzvara tajā. Viņa uzsvēra, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss ir ļoti svarīgs pasākums populārās mūzikas industrijai, kā arī lielu interesi par to izrāda Latvijas sabiedrība – šogad Eirovīzijas dziesmu konkursa pusfinālu un finālu Latvijā noskatījās vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Biedrības "Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" pārstāvji uzsvēra, ka Eirovīzijas dziesmu konkurss ir nozīmīgs veids, kā popularizēt Latvijas tēlu pasaulē, norādot, ka šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursa finālu noskatījās 163 miljoni cilvēku.

"Latvijas Radio 5" pārstāvis pauda viedokli, ka iniciatīvas atbalstīšana būtu klaja iejaukšanās sabiedriskā medija redakcionālajā darbā. Arī Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāvis skaidroja, ka dalība Eirovīzijā ir sabiedriskā medija redakcionālā izvēle par to, kā izpildīt sabiedrisko pasūtījumu medijiem piešķirto līdzekļu ietvaros.

Kultūras ministrijas pārstāvji pauda viedokli, ka Latvijas dalības pārtraukšana Eirovīzijā nebūtu pareizs veids, kā nodrošināt nepieciešamo finansējumu sportam. Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji norādīja, ka par Latvijas dalību Eirovīzijā būtu jālemj kultūras nozarei.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija secināja, ka sporta un kultūras nozares nav pretnostatījamas un finansējums būtu piešķirams abu nozaru pasākumiem.

Komisija uzsver, ka sabiedriskā medija redakcionālā brīvība ir respektējama. Tomēr padziļinātākai diskusijai (Zālē troksnis.) un iniciatīvas turpmākai izvērtēšanai komisija nolēma nodot kolektīvo iesniegumu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu "Par 10 794 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Finansējumu Eirovīzijai novirzīt Latvijas sportam" turpmāko virzību".

Komisijas vārdā lūdzu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir gods šajā sesijā teikt pēdējo runu, ja vien vēl kāds nerunās. (Starpsaucieni.) Kā Vilis teica... viņš dodas uz Eiropas Parlamentu... klātienē tā tiešām būs viņam pēdējā sēde.

Īsi un konkrēti. No kopīga un nepolitiska Eiropas muzikālo talantu šova Eirovīzija ir aizgājusi pilnīgi citā virzienā. Pēdējā šovā Zviedrijā bija aizliegts ienest Eiropas Savienības karogu, drīkstēja ienest tikai dalībvalstu karogus un, protams, LGBT krāsaino karogu. Tas parāda, kam pieder Eirovīzijas vērtības – LGBT kopienas faktiski ir nolaupījušas šo pasākumu.

Iepriekšējais runātājs Nauris Puntulis, grupas "Pērkons" dalībnieks... Es personīgi klausījos grupu "Pērkons" tikai magnetofona lentēs, tam bija arī iemesls – tajā laikā padomju varas cenzūra pat piespieda pārsaukt grupu par "Padomju Latviju". Tā bija cenzūra. To pašu šodien var attiecināt uz Eirovīziju.

Eirovīzija būtībā neatšķiras no PSRS politiskā diktāta – dziesmu cenzūra ir klaji atklāta un iezīmē šī pasākuma norietu, tāpēc ir jāizvērtē Latvijas dalība šajā pasākumā. Protams, ir divējādi: no vienas puses, tā ir iespēja latviešu mūziķiem uzstāties uz starptautiskās arēnas; no otras puses, ir nedaudz, nedaudz... nepatīkama šāda situācija.

Starp citu, daudzas Eiropas valstis, kā Rumānija, Bulgārija, Ungārija, pēdējos gados nepiedalās Eirovīzijā. Slovākija nepiedalās kopš 2012. gada, Andora – kopš 2009. gada, Monako – vispār kopš 2006. gada, kaut pirms tam 23 reizes piedalījās. Lihtenšteina nekad nav piedalījusies Eirovīzijā, un pastāv iespēja, ka pat Nīderlande nepiedalīsies nākamā gada konkursā skandāla dēļ, kas notika šajā gadā, kad viņu pārstāvim liedza piedalīties.

Finansējums – šis ir interesanti! – Eirovīzijai ir lielāks nekā airēšanas, boksa, galda hokeja, galda tenisa, jāšanas, svarcelšanas un vingrošanas sporta federācijām kopā.

Atbalstu turpmāku iniciatīvas izskatīšanu.

Par veselīgu dzīvesveidu! Lai Dievs svētī! Labu atpūtu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. (Starpsaucieni.)

Vārds deputātam Rihardam Kolam (Zālē troksnis. Aplausi.)...

Debates slēdzu. (Aplausi. Smiekli.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 794 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Finansējumu Eirovīzijai novirzīt Latvijas sportam" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 24, atturas – 31. Lēmums noraidīts.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 20. jūnijā.

Deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša un Aināra Šlesera jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par izdienas pensijām". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saplānotā darba grafika dēļ.

Deputātu Ramonas Petravičas, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas un Edmunda Zivtiņa jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās ar Krievijas Federāciju". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Ramonas Petravičas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera, Kristapa Krištopana un Lindas Liepiņas jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 20. jūnijā nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija...

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam – paziņojumam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 151. pantam Saeimas sekretārs ir tā persona, kas sasauc un arī sākotnēji novada parlamentārās izmeklēšanas komisiju līdz priekšsēdētāja ievēlēšanai. Esmu sasaucis komisiju pulksten 17.05 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās Jēkaba ielā 6/8 – 207. telpā.

Visi parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļi ir laipni gaidīti!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. (Starpsauciens.)

Kādam darbs vēl būs jāturpina...

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Svetlana Čulkova, Līga Kozlovska, Agnese Krasta, Ingmārs Līdaka (Starpsauciens.), Jānis Reirs un Jānis Vitenbergs. Ingmārs ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu! Priecīgus Līgo!

Sēdi pasludinu par slēgtu. (Aplausi.) Sesiju arī.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---