Tukuma novada domes saistošie noteikumi Nr. 15

Tukumā 2024. gada 25. aprīlī (prot. Nr. 5, 3. §)

Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu

IZDOTI
ar Tukuma novada domes 25.04.2024.
lēmumu Nr. TND/24/185 (prot. Nr. 5, 3. §)

Precizēti ar Tukuma novada domes 27.06.2024.
lēmumu Nr. TND/1-1.1/24/355 (prot. Nr. 8, 8. §)

Izdoti saskaņā ar Pašvaldību likuma
45. panta pirmās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Tukuma novada pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) īpašumā vai valdījumā esošu kapsētu iekšējās kārtības noteikumus, kapsētas īpašnieka un apsaimniekotāja pienākumus, kapavietas piešķiršanas kārtību, kopšanu un uzturēšanu, nekoptas kapavietas aktēšanu, amatnieku profesionālo darbību kapsētās, apbedīšanas kārtību, kapliču izmantošanu, Noteikumu izpildes kontroli un administratīvo atbildību.

2. Noteikumos lietotie termini:

2.1. aktēšana – darbību kopums, kurā ietilpst vizuāla kapavietas apsekošana, brīdinājuma zīmes uzstādīšana un akta par nekoptu kapavietu sastādīšana;

2.2. aktēta kapavieta – Noteikumos noteiktā kārtībā vismaz piecus gadus reizi gadā par nekoptu atzīta kapavieta;

2.3. apbedīšana – mirušas personas (turpmāk – mirušais) vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apglabāšana kapavietā;

2.4. atvērtā kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšanai tiek ierādītas jaunas kapavietas;

2.5. bezpiederīgais mirušais – mirušais, kuram nav laulātā, radinieku vai citu personu, kuras organizē mirušā apbedīšanu;

2.6. daļēji slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušos apbedī izveidotās kapavietās, bet jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota;

2.7.  ģimenes kapavieta – noteikta izmēra zemes iecirknis kapsētā, kurā blakus izmantotai kapavietai atrodas rezervētas kapuvietas apbedītā tuviniekiem;

2.8. kapavieta – noteikta kapsētas teritorijas daļa kapsētā, kas ierādīta mirušo apbedīšanai, kapavietas/-u izveidošanai, uzturēšanai un kopšanai;

2.9. kapavietas aprīkojums – akmens, betona, metāla vai koka apmales, žodziņš, klajums, soli, piemineklis, piemiņas plāksnes u.c. vides elementi;

2.10. kapavietas uzturētājs – persona, kurai ierādīta vieta kapavietas izveidošanai un uzturēšanai;

2.11. kapliča – ēka mirušo novietošanai līdz apbedīšanai un bēru ceremonijas norisei (organizēšanai);

2.12. kapsēta – teritorija, kas paredzēta mirušo apbedīšanai (1. pielikums "Tukuma novada pašvaldības kapsētas");

2.13. kapsētas apsaimniekotājs – juridiska persona vai Pašvaldības iestāde, kura veic kapsētas apsaimniekošanu, pilda kapsētas uzturēšanas noteikumos paredzētos pienākumus un nodrošina Noteikumu ievērošanu;

2.14. kapsētas īpašnieks – Pašvaldība;

2.15. kapsētas pārzinis – kapsētas apsaimniekotāja darbinieks, kurš pilda kapsētas pārraudzības pienākumus;

2.16. slēgta kapsēta – kapsēta, kurā mirušo apbedīšana nenotiek;

2.17. virsapbedījums – mirušā vai urnas ar kremēta mirušā pelniem apbedīšana virs esošā apbedījuma Noteikumos paredzētajā kārtībā.

3. Kapsētu vai to daļu ierīkošanu, uzturēšanu un attīstību nodrošina atbilstoši Tukuma novada teritorijas plānojumam, ņemot vērā sabiedriskās kārtības un higiēnas prasības, kā arī augsnes struktūru un gruntsūdens stāvokli noteiktajā teritorijā.

4. Tukuma novadā ir atvērtas, daļēji slēgtas un slēgtas kapsētas. Kapsētas statusu nosaka vai maina ar Tukuma novada domes (turpmāk – Dome) lēmumu. Pašvaldības kapsētu saraksts norādīts Noteikumu pielikumā.

5. Kapavietu uzskaites pamatdokumenti ir mirušo reģistrācijas grāmata, apbedījumu vietu kartotēka, datu elektroniskais reģistrs.

6. Kapsētas ir paredzētas mirušo, kuru pēdējā deklarētā dzīvesvieta ir bijusi Tukuma novada administratīvajā teritorijā, apbedīšanai, kā arī agrāk apbedīto piederīgo un Tukuma novada administratīvajā teritorijā bezpiederīgo mirušo un neidentificēto cilvēku apbedīšanai. Citu personu apbedīšana jaunās kapavietās pieļaujama, pamatojoties uz mirušā piederīgā motivētu iesniegumu un kapsētas īpašnieka atļauju.

7. Iepriekš izveidotā ģimenes kapavietā atļauts apbedīt mirušo neatkarīgi no viņa pēdējās deklarētās dzīvesvietas.

8. Kapsētas un/vai kapličas īpašnieks ir tiesīgs apsaimniekot pats vai nodot kapsētas un/vai kapličas apsaimniekošanas tiesības fiziskai vai juridiskai personai Latvijas Republikas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

II. Kapsētu iekšējās kārtības noteikumi

9. Kapsētas atvērtas apmeklētājiem katru dienu bez laika ierobežojuma.

10. Informāciju par kapsētas pārziņa pieņemšanas laiku, vietu un kontakttālruni kapsētas apsaimniekotājs izvieto uz kapsētas informācijas stenda.

11. Kapsētu apmeklētājiem, kapavietu uzturētājiem, strādniekiem, amatniekiem un citām personām, kuras atrodas kapsētā, jāizturas godbijīgi un klusi (atbilstoši vispārpieņemtajām sabiedrības uzvedības normām).

12. Kapsētā aizliegts:

12.1. piegružot kapsētu un tās aizsargjoslu teritorijas, veidot atkritumu kaudzes tam neparedzētās vietās, dedzināt atkritumus, piesārņot celiņus un stādījumus;

12.2. kapavietā ierīkot plastmasas pudeļu, citu trauku, maisu un kapu kopšanas inventāra glabātavas, kas ir redzamas kapsētas apmeklētājiem;

12.3. ievest dzīvniekus bez pavadas;

12.4. veikt dzīvnieku apbedījumus;

12.5. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem neatļautās vietās, izņemot:

12.5.1. gadījumus, kad ir saņemta kapsētas pārziņa atļauja,

12.5.2. operatīvo dienestu transportlīdzekļiem, kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzētajiem transportlīdzekļiem;

12.6. pārvietoties ar slēpēm, velosipēdiem, skrituļslidām u. tml.;

12.7. traucēt bēru ceremonijas norisi;

12.8. tirgoties bez atbilstošas atļaujas;

12.9. sniegt apbedīšanas komercpakalpojumus bez iepriekšējas saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju;

12.10. sniegt komercpakalpojumus kapu aprīkojuma uzstādīšanai un kopšanai bez saskaņošanas ar kapsētas apsaimniekotāju;

12.11. izvietot kapsētas teritorijā reklāmas paziņojumus un plakātus;

12.12. stādīt kokus apbedīšanai ierādītajās vietās un ārpus tām;

12.13. patvaļīgi cirst un bojāt kokus;

12.14. rakt smiltis un zemi kapsētas teritorijā neatļautās vietās;

12.15. bojāt kapsētas ēkas, būves un kapavietas aprīkojumu, kapavietas stādījumus;

12.16. novietot soliņus ejās un ārpus iežogotās teritorijas;

12.17. patvaļīgi aizņemt kapavietas vai paplašināt esošās;

12.18. traucēt kapraču darbu;

12.19. mākslīgi paaugstināt ierādītās kapavietas reljefu;

12.20. postīt kapsētas aprīkojumu un stādījumus;

12.21. sēdēt vai kāpt uz kapavietām.

III. Kapsētas īpašnieka, apsaimniekotāja pienākumi

13. Kapsētas īpašnieka pienākums ir nodrošināt:

13.1. iekšējo ceļu un celiņu, koplietošanas laukumu, nožogojumu, solu, aku, brīvkrānu un ūdens sūkņa uzturēšanu un remontu, ārpus kapavietām esošo apstādījumu un koku kopšanu, teritoriju labiekārtošanu, atkritumu izvešanu, ūdens ņemamo vietu uzturēšanu;

13.2. kapsētu arhitektūras un ainavas veidošanu atbilstoši vietējām kultūrvēsturiskajām tradīcijām un apstiprinātajiem projektiem;

13.3. kapsētu topogrāfisko materiālu sagatavošanu un uzturēšanu;

13.4. kapsētu paplašināšanu un jaunu kapsētu ierīkošanu saskaņā ar noteiktā kārtībā apstiprinātajiem projektiem;

13.5. kapsētu sektoru, rindu un kapavietu nospraušanu dabā kapa rakšanai;

13.6. koplietošanas kapsētas teritorijas sakopšanu pēc katras bēru ceremonijas;

13.7. apbedīšanas un apbedījumu vietu precīzu uzskaiti pamatdokumentos (mirušo reģistrācijas grāmata, apbedījumu vietu kartotēka, datu elektroniskais reģistrs), kā arī šīs informācijas pieejamību;

13.8. sanitāro, ugunsdrošības un darba drošības normu un noteikumu ievērošanu;

13.9. kapsētas teritorijas apzaļumošanu (zaļo stādījumu īpatsvars ne mazāk par 20 % no kapsētas platības);

13.10. kapsētas ierīkošanas plānu, kurā apzīmēti:

13.10.1. zemes gabali (iecirkņi) apbedīšanai un to izmantošanas secība,

13.10.2. gājēju celiņu izmēri, izvietojums un labiekārtojums,

13.10.3. zaļo stādījumu izvietojums un veids,

13.10.4. funkcionālo (kapsētas funkcionēšanai nepieciešamo) ēku un iekārtu izvietojums (kapliča, sabiedriskās tualetes, ūdensvads, iežogojums u.c.);

13.11. kapavietas ierādīšanu un uzmērīšanu.

14. Kapsētas apsaimniekotāja pienākums ir nodrošināt:

14.1. kapsētas uzturēšanu un apsaimniekošanu;

14.2. izziņu izsniegšanu;

14.3. kapavietas ierādīšanu, uzmērīšanu, nospraušanu dabā kapa rakšanai un apbedījumu kartēšanai;

14.4. koplietošanas kapsētas teritorijas sakopšanu pirms un pēc katras bēru ceremonijas;

14.5. specializētā autotransporta iebraukšanu kapsētas teritorijā ar apbedīšanu vai kapa vietas iekārtošanu saistīta pakalpojuma sniegšanai;

14.6. norīkot kapsētas pārzini, viņa tiesību un pienākumu noteikšanu.

15. Kapsētas apsaimniekotājs Noteikumos paredzētos pienākumus Pašvaldības īpašumā esošajās kapsētās veic Pašvaldības piešķirtā finansējuma ietvaros.

16. Kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības Noteikumos paredzētos gadījumos nolīdzināt nekoptu kapavietu, kā arī atbrīvot kapavietas uzturētāja patvaļīgi aizņemto kapsētas teritorijas daļu no stādījumiem, norobežojumiem un kapavietas aprīkojuma.

IV. Kapavietas piešķiršanas kārtība

17. Jaunas kapavietas piešķiršanai vai apbedījuma veikšanai jau piešķirtā kapavietā persona iesniedz kapsētas apsaimniekotājam:

17.1. Informācijas kartīti (forma pievienota Noteikumu 2. pielikumā);

17.2.  kompetentas institūcijas izsniegta dokumenta, kurš apliecina personas miršanas faktu, apliecinātu kopiju (uzrādot oriģinālu);

17.3. urnas ar mirušā pelniem apbedīšanas gadījumā – dokumenta, kas apliecina kremēšanas faktu, kopiju (uzrādot oriģinālu).

18. Viena persona var lūgt piešķirt vienvietīgu kapavietu vai ģimenes kapavietu, kurā ir ne vairāk par četrām kapavietām.

19. Pamatojoties uz personas iesniegtajiem dokumentiem, kapsētas apsaimniekotājs ne vēlāk kā vienas darba dienas laikā pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai lēmumu par apbedījuma veikšanu. Pēc lēmuma pieņemšanas kapsētas apsaimniekotājs ierāda kapavietu un saskaņo iespējamo mirušā apbedīšanas laiku.

20. Daļēji slēgtā kapsētā mirušo apbedī, ja piešķirtajā kapavietā ir brīva vieta vai tajā var veikt virsapbedījumu.

V. Kapavietas kopšana un uzturēšana

21. Kapavietas uzturētāja pienākumi:

21.1. trīs mēnešu laikā pēc apbedīšanas sakopt kapavietu, novākt novītušos ziedus, bēru ceremonijas vainagus, nolīdzināt grunti kapa kopai;

21.2. gada laikā pēc apbedīšanas kapavietu labiekārtot;

21.3. uzturēt kārtībā ierādīto kapavietas teritoriju, to pastāvīgi kopt;

21.4. regulāri apgriezt kapavietas dzīvžogu, ja tāds ir, līdz 0,7 m augstumam;

21.5. nogādāt kapavietas kopšanas laikā radušos atkritumus to savākšanas vietās vai kapsētā novietotajos konteineros.

22. Kapavietas aprīkojums uzstādāms un novietojams tikai ierādītajās kapavietas laukuma robežās, ievērojot kapavietu rindu un līnijas, kā arī Noteikumu prasības.

23. Pieminekļu, piemiņas plākšņu, kapakmeņu un apmaļu uzstādīšana, kā arī kapavietu labiekārtošana jāsaskaņo ar kapsētas apsaimniekotāju vai īpašnieku.

24. Kapavietas uzturētājs var kopt vai labiekārtot kapavietu pats vai arī, saskaņojot ar kapsētas apsaimniekotāju, noslēgt līgumu par kapavietas kopšanu un uzturēšanu ar citu personu.

25. Kapavietas uzturētājam aizliegts:

25.1. patvaļīgi palielināt ierādītās kapavietas robežas;

25.2. aizliegts bez kapsētas īpašnieka vai apsaimniekotāja atļaujas izcirst kokus, kuru diametrs ir lielāks par 8 cm;

25.3. uzstādīt kapavietā pieminekļus, piemiņas plāksnes, kapakmeņus un citu kapavietas inventāru bez saskaņošanas ar kapsētas pārzini;

25.4. uzstādīt kapavietas apmales, kuru augstums pārsniedz 0,2 metrus, izņemot gadījumus, ja kapavietas apmales izveido vietās ar slīpo reljefu. Šādi izņēmuma gadījumi jāsaskaņo ar kapsētas pārzini;

25.5. veidot atkritumu kaudzes tam neparedzētās vietās;

25.6. stādīt kapavietā krūmājus, kuru augstums pārsniedz 0,7 metrus vai kuri traucē blakus esošās kapavietas kopšanu, vai kuru zari šķērso kapavietas robežas;

25.7. stādīt kapavietā kokus, kuri nav paredzēti dekoratīvo apstādījumu veidošanai un kuru garums pēc to izaugšanas pārsniedz divus metrus;

25.8. izmantot blakus esošo kapavietas teritoriju mehānismu, materiālu, atkritumu u.tml. novietošanai;

25.9. kapavietas aprīkojumā izmantot neatbilstošus materiālus – šīferi, skārdu, ķieģeļus, plastmasas izstrādājumus un citus nepiemērotus materiālus.

26. Virsapbedījumus kapavietās var izdarīt 20 gadus pēc pēdējā apbedījuma. Atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar Veselības inspekciju, šo termiņu var samazināt līdz 15 gadiem.

27. Bezpiederīgā mirušā un neidentificēta mirušā kapavieta tiek saglabāta 20 gadus. Pēc termiņa beigām bezpiederīgā mirušā kapavietu nolīdzina, un kapsētas apsaimniekotājs lemj par virsapbedījumu veikšanu bezpiederīgo mirušo sektorā.

VI. Nekoptas kapavietas aktēšana

28. Par nekoptu uzskata ar nezālēm aizaugušu kapavietu, kurā gada laikā nav veikti kopšanas darbi.

29. Pamatojoties uz kapsētas pārziņa sniegto informāciju, kapsētas apsaimniekotāja pārstāvis ar kapsētas pārzini apseko kapsētu, veicot aktēšanu, un nosaka aktēto kapavietu marķēšanu ar brīdinājuma zīmi, kuras paraugu un aprakstu izvieto kapsētas informācijas stendā.

30. Kapavietas uzturētājam vai tā radiniekiem tiek nosūtīta akta kopija ar uzaicinājumu organizēt kapavietas uzkopšanu.

31. Gadījumos, ja nav iespējams identificēt kapavietas uzturētāju, kapsētas īpašnieks ievieto Pašvaldības oficiālajā tīmekļa vietnē www.tukums.lv un pašvaldības informatīvajā izdevumā "Tukuma Novada Vēstis" aicinājumu apbedītā piederīgajiem atsaukties un ierasties pie kapsētas pārziņa.

32. Tiesības uz kapavietu izbeidzas un kapavieta pāriet Pašvaldības valdījumā, ja:

32.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

32.2. trīs gadu laikā pēc kapavietas uzturētāja nāves nav pieteicies neviens kapavietas uzturētāja tiesību un pienākumu pārņēmējs;

32.3. kapavietas kopšanas darbi nav veikti piecus gadus pēc kārtas un tā atzīta par nekoptu atbilstoši šo Noteikumu 28. un 29. punktam.

33. Ja kapavieta tiek atzīta par nekoptu piecus gadus pēc kārtas, par ko tiek sastādīts akts, tad kapsētas apsaimniekotājs kapa kopu nolīdzina un tajā esošo pieminekli vai tam pielīdzināmo piemiņas zīmi novieto uzglabāšanā kapsētā šim nolūkam paredzētā sektorā.

34. Iepriekš ierādītā kapavietā var veikt apbedījumu vai virsapedījumu šādos gadījumos:

34.1. kapavieta tiek atbrīvota sakarā ar pārapbedīšanu;

34.2. aktētā kapavietā.

35. Kapsētā "Sparvu kapi", lai saglabātu kultūrvēsturisko mantojumu, noteiktas šādas papildu prasības jauniem apbedījumiem:

35.1. pirms kapavietu labiekārtošanas uzturētājs konsultējas ar kapsētas apsaimniekotāju par teritorijas labiekārtojuma materiāliem un dizaina risinājumiem;

35.2. dzīvžoga stādījumos atļauts izmantot tikai šādu krūmu sugu stādus: mūžzaļais buksis (buxus sempervirens), alpu vērene (ribes alpinum), spožā klintene (cotoneaster lucidus);

35.3. jaunie apbedījumi nedrīkst atrasties tuvāk par diviem metriem no vēsturiskajiem apbedījumiem (vecākiem par 1940. gadu), saskaņā ar kapsētas plānu;

35.4. kapavietas noformējumā atļauts izmantot akmens, betona, koka, metāla izstrādājumus, kas stilistiski līdzīgi vēsturiskajiem kapsētas apbedījumu labiekārtojuma elementiem un iederas kapsētas ainavā.

VII. Amatnieku profesionālā darbība kapsētās

36. Personas, kuras savu darbību saskaņojušas ar kapsētas apsaimniekotāju, var veikt amatnieku pakalpojumus kapsētā pēc kapavietas uzturētāja pasūtījuma.

37. Amatniekam, kurš veic darbību kapsētā, pēc kapsētas īpašnieka vai kapsētas apsaimniekotāja pārstāvja pieprasījuma jāuzrāda kapsētas apsaimniekotāja saskaņots dokuments par pakalpojumu sniegšanu.

38. Amatniekam, kurš veic darbības kapsētā, mehānismi un materiāli jānovieto tā, lai netraucētu apmeklētāju un operatīvo dienestu transportlīdzekļu, kapsētas apsaimniekošanai un uzraudzībai paredzēto transportlīdzekļu pārvietošanu kapsētā. Darba vieta jāsakārto pēc darba pabeigšanas.

39. Amatnieki darbu veikšanai nepieciešamo transportu drīkst izmantot Noteikumos noteiktā kārtībā celiņos, kuri atbilst transportlīdzekļu izmēriem.

VIII. Apbedīšanas kārtība

40. Persona, kura rīko apbedīšanu, veic saziņu ar kapsētas apsaimniekotāju un iesniedz tam Noteikumu 2. pielikumā pievienoto "Informācijas kartīti".

41. Apbedīšanu organizē kapavietas uzturētājs un/vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs, par to informējot kapsētas pārzini ne vēlāk kā 48 stundas pirms apbedīšanas.

42. Apbedīšanas laiku kapavietas uzturētājs vai apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs saskaņo ar kapsētas pārzini.

43. Bēru rīkotājam ir tiesības apbedīšanu, t. sk. kapa rakšanu, veikt paša spēkiem vai izmantojot paša izvēlēta apbedīšanas pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus.

44. Pašvaldība kapsētās veido atsevišķu sektoru bezpiederīgo mirušo apbedīšanai.

45. Bezpiederīgo mirušo apbedīšanas pakalpojumu kapsētās sniedz bēru rīkotāja izvēlēts apbedīšanas pakalpojuma sniedzējs.

46. Katrs mirušais tiek apbedīts atsevišķā kapā. Kapa garumam jābūt ne mazākam par 2 metriem, platumam – 1 metrs, dziļumam – 1,5 metri līdz zārka vākam. Apglabājot bērnus, izmēri var attiecīgi mainīties, izņemot kapa dziļumu.

47. Attālumam starp divu blakus esošo kapavietu īsajām malām jābūt ne mazākām par 0,5 metriem. Virs katras kapavietas jābūt zemes uzbērumam līdz 0,5 metru augstumā, vai arī kapu plāksnei, vai apmalēm.

48. Urna ar mirušā pelniem jāierok viena metra dziļumā. Attālumam starp kopiņām to garajās malās jābūt 1 metrs, īsajās malās – 0,5 metri.

49. Izdarot virsapbedījumus, kapa dziļumam jābūt ne mazākam par 1,2 metriem līdz zārka vākam.

50. Kaps nedrīkst būt tuvāk par vienu metru līdz kokam un 0,3 metrus līdz piemineklim.

51. Urna ar mirušā pelniem var tikt apglabāta kapsētā esošajā ģimenes kapavietā, jaunā ģimenes kapavietā, kolumbārijā vai sēru birzī. Ir pieļaujama vienlaicīga vairāku urnu apglabāšana vienā kapavietā, uzstādot kopēju piemiņas zīmi.

52. Ierādāmo kapavietu izmēri:

53. Mirstīgās atliekas var pārapbedīt ne agrāk kā pēc viena kalendārā gada kopš apbedīšanas brīža, saņemot kapsētas apsaimniekotāja un Veselības inspekcijas atļauju. Kapavietu pēc mirstīgo atlieku izrakšanas aizber un nolīdzina.

54. Ar pārapbedīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kura organizē un veic pārapbedīšanu.

55. Mirstīgo atlieku ekshumāciju organizē Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, saskaņojot to ar kapsētas īpašnieku un informējot kapsētas apsaimniekotāju.

56. Aizliegta mirstīgo atlieku ekshumācija no Brāļu kapiem pārapbedīšanai citā vietā, izņemot gadījumu, kad tiek ekshumētas visas mirstīgās atliekas.

IX. Kapliču izmantošana

57. Kapliču mirušā novietošanai pirms apbedīšanas un bēru ceremonijas norises iznomā kapsētas apsaimniekotājs.

58. Saldētava kapličā, uzrādot miršanas apliecību vai ārsta izsniegtu medicīnisku slēdzienu par nāvi, tiek izmantota mirušo novietošanai līdz apbedīšanas brīdim. To drīkst apmeklēt tikai ar kapsētas pārziņa atļauju kapsētas darba laikā. Pārējā laikā saldētava nav pieejama.

X. Noteikumu izpildes kontrole un administratīvā atbildība

59. Administratīvā atbildība par šo Noteikumu pārkāpumiem iestājas, ja pēc pārkāpuma rakstura par to nav paredzēta administratīvā atbildība attiecīgo nozaru regulējošajos likumos.

60. Par Noteikumu pārkāpumiem paredzēta šāda administratīvā atbildība:

60.1. 12.4. apakšpunkta pārkāpuma gadījumā piemēro naudas sodu fiziskai personai no sešām līdz 30 naudas vienībām, juridiskai personai no 20 līdz 40 naudas vienībām;

60.2. 12.5. apakšpunkta pārkāpuma gadījumā piemēro naudas sodu fiziskai personai no piecām līdz 50 naudas soda vienībām, juridiskai personai no piecām līdz 200 naudas vienībām;

60.3. 12.9. un 12.10. apakšpunktu pārkāpumu gadījumos piemēro naudas sodu fiziskai personai līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskai personai no 10 līdz 280 naudas vienībām;

60.4. 12.17. apakšpunkta pārkāpuma gadījumā piemēro naudas sodu fiziskai personai līdz 70 naudas soda vienībām, juridiskai personai no 10 līdz 280 naudas vienībām.

61. Kontrolēt Noteikumu izpildi ir tiesīgi:

61.1. kapsētas īpašnieks;

61.2. kapsētas apsaimniekotājs;

61.3. Tukuma novada pašvaldības policija.

62. Administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Pašvaldības policija.

63. Administratīvā pārkāpuma lietu par Noteikumu pārkāpumu izskata Domes Administratīvā komisija.

64. Piemērotais administratīvais sods Noteikumu pārkāpēju neatbrīvo no pienākuma novērst pārkāpumu, kā arī no pārkāpuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

65. Ja persona, kas kapsētā sniedz amatnieka pakalpojumus, neievēro Noteikumus, kapsētas apsaimniekotājam ir tiesības šai personai neizsniegt nepieciešamo atļauju pakalpojuma veikšanai.

XI. Noslēguma jautājums

66. Ar Noteikumu spēkā stāšanās dienu spēku zaudē Tukuma novada domes 2022. gada 27. aprīļa saistošie noteikumi Nr. 29 "Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu".

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa

1. pielikums
Tukuma novada domes 25.04.2024.
saistošajiem noteikumiem Nr. 15/2024

Tukuma novada pašvaldības kapsētas

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa

2. pielikums
Tukuma novada doms 25.04.2024.
saistošajiem noteikumiem Nr. 15/2024

		(vārds, uzvārds)
		personas kods: -
	Adrese:
	Tel.
	E-pasts

INFORMĀCIJAS KARTĪTE

Esmu iepazinies ar saistošajiem noteikumiem "Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu".

Esmu informēts, ka norādītie personas dati ir nepieciešami un tiks izmantoti, lai nodrošinātu pieprasīto pakalpojumu atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem. Papildu informācija par personas datu apstrādi pieejama Tukuma novada pašvaldības tīmekļvietnes www.tukums.lv sadaļā "Pašvaldība/Privātuma politika".

Apliecinu, ka sniegtās ziņas ir patiesas

Piezīmes:

___sektors, ___rinda, ___vieta

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa

Saistošo noteikumu Nr. 15 "Par Tukuma novadā esošo kapsētu uzturēšanu"
paskaidrojuma raksts

Tukuma novada domes priekšsēdētājs G. Važa