• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ventspils pilsētas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ventspils pilsētas domes 2024. gada 20. jūnija saistošie noteikumi Nr. 14 "Par Ventspils valstspilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem un to piešķiršanas kārtību". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 4.07.2024., Nr. 128 https://www.vestnesis.lv/op/2024/128.33

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Alūksnes novada domes saistošie noteikumi Nr. 21/2024

Par valsts nodevu atvieglojumiem bāriņtiesas pakalpojumiem Alūksnes novadā

Vēl šajā numurā

04.07.2024., Nr. 128

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ventspils pilsētas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 14

Pieņemts: 20.06.2024.

OP numurs: 2024/128.33

2024/128.33
RĪKI

Ventspils pilsētas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 2 Visi

Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes saistošie noteikumi Nr. 14

Ventspilī 2024. gada 20. jūnijā (prot. Nr. 12; 19. §)

Par Ventspils valstspilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem un to piešķiršanas kārtību

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma
3. panta trešo daļu, Pašvaldību likuma 44. panta pirmo un otro daļu,
Invaliditātes likuma 12. panta 6.2 daļu, Ministru kabineta 2003. gada
27. maija noteikumu Nr. 275 "Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas
pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas
tiek segtas no pašvaldības budžeta" 6. punktu, Ministru kabineta
2007. gada 4. decembra noteikumu Nr. 829 "Noteikumi par dienas centru,
grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un uzturēšanas
izdevumu līdzfinansēšanu" 26. punktu, Ministru kabineta 2019. gada
2. aprīļa noteikumu Nr. 138 "Noteikumi par sociālo
pakalpojumu saņemšanu" 32. punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Šie saistošie noteikumi (turpmāk – Noteikumi) nosaka Ventspils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sociālo pakalpojumu veidus, to saņemšanas kārtību, apmēru un personu grupas, kuras ir tiesīgas saņemt sociālos pakalpojumus, kā arī sociālo pakalpojumu apmaksas kārtību.

2. Sociālie pakalpojumi tiek piešķirti personām, kuras savu dzīvesvietu ir deklarējušas Pašvaldības administratīvajā teritorijā, ja Noteikumos nav noteikts citādi.

3. Lai saņemtu sociālos pakalpojumus, pieprasītājam vai tā likumiskajam pārstāvim jāvēršas Pašvaldības iestādē "Ventspils Sociālais dienests" (turpmāk – Sociālais dienests) ar iesniegumu, kam atbilstoši Noteikumiem un pieprasījuma mērķim, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta noteikto sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtību, pievienoti attiecīgie dokumenti, un jāuzrāda personu apliecinošs dokuments, izņemot, ja Noteikumos noteikta citāda sociālā pakalpojuma saņemšanas kārtība.

4. Persona ar pārvietošanās grūtībām var informēt Sociālo dienestu par nepieciešamību iesniegt Noteikumu 3. punktā minēto iesniegumu.

5. Pēc Noteikumu 4. punktā minētās informācijas saņemšanas, Sociālais dienests mēneša laikā veic atbilstošas darbības saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

6. Sociālie pakalpojumi netiek piešķirti personām, kuras atrodas ieslodzījumā vai kuras jau saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā.

7. Ja mājsaimniecības ienākumi pārsniedz Noteikumos noteikto ienākumu līmeni sociālo pakalpojumu saņemšanai, vai arī nav ievērotas citas Noteikumos minētās prasības sociālā pakalpojuma saņemšanai, Sociālais dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sociālos pakalpojumus, vai pārtraukt šo pakalpojumu sniegšanu.

8. Lēmuma pieņemšanai par sociālo pakalpojumu piešķiršanu, mājsaimniecība var tikt apsekota dzīves apstākļu novērtēšanai un sociālās situācijas noskaidrošanai tās deklarētajā vai faktiskajā dzīvesvietā Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

9. Sociālajam dienestam, pamatojoties uz sociālā darbinieka izvērtējumu, ir tiesības piešķirt sociālo pakalpojumu personai, kura neatbilst kādam no Noteikumu nosacījumiem, izskatot pakalpojuma pieprasītāja iesniegumu Pašvaldības Sociālo lietu komisijā. Šādos gadījumos Sociālais dienests lēmumu pieņem pēc sociālā pakalpojuma pieprasītāja iesnieguma izskatīšanas Pašvaldības Sociālo lietu komisijā.

10. Ja persona, kurai piešķirts sociālais pakalpojums saskaņā ar Noteikumu 9. punktu, lūdz piešķirt pakalpojumu atkārtoti un nav mainījušies apstākļi, kuri bija par pamatu pakalpojuma piešķiršanai, pakalpojums personai piešķirams bez iesnieguma izskatīšanas Pašvaldības Sociālo lietu komisijā.

11. Sociālos pakalpojumus sniedz Sociālais dienests vai sociālā pakalpojuma sniedzējs, ar kuru Sociālais dienests ir noslēdzis līgumu par sociālā pakalpojuma sniegšanu.

12. Pakalpojumi tiek finansēti no Pašvaldības budžeta līdzekļiem, ja Noteikumos nav noteikts citādi.

13. Noteikumu 14.10., 14.11., 14.12., 14.13., 14.14., 14.15., 14.16. un 14.18. apakšpunktā noteikto pakalpojumu nodrošināšanai pieejams valsts finansējums. Samaksu par pakalpojumu veic arī pakalpojuma saņēmējs un pakalpojuma saņēmēja likumiskie apgādnieki, ja tā noteikts Noteikumos vai citos normatīvajos aktos. Šajā gadījumā samaksa par pakalpojumu veicama normatīvajos aktos noteiktajā kārībā un apmērā.

2. Sociālie pakalpojumi

14. Pašvaldībā ir pieejami šādi sociālie pakalpojumi:

14.1. sociālā darba pakalpojums;

14.2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

14.3. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

14.4. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

14.5. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā krīzes situācijā nonākušiem bērniem un ģimenēm ar bērniem;

14.6. pakalpojums "Drošības poga";

14.7. naktspatversmes pakalpojums;

14.8. dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem;

14.9. specializētā autotransporta pakalpojums;

14.10. sociālā mentora pakalpojums;

14.11. ģimenes asistenta pakalpojums;

14.12. asistenta un pavadoņa pakalpojums personām ar invaliditāti;

14.13. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām;

14.14. sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām personām;

14.15. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām personām;

14.16. sociālās rehabilitācijas pakalpojums no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām;

14.17. atelpas brīža pakalpojums;

14.18. aprūpes mājās pakalpojums;

14.19. specializētās darbnīcas pakalpojums;

14.20. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

14.21. īpašumam piegulošās, publiskā lietošanā nodotās pašvaldības teritorijas kopšanas pakalpojums;

14.22. zupas virtuves pakalpojums;

14.23. bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu pakalpojums;

14.24. pandusa un pacēlāja ierīkošanas pakalpojums personai, kura pārvietojas riteņkrēslā.

2.1. Sociālā darba pakalpojums

15. Sociālā darba pakalpojuma mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, personu grupām un sabiedrībai kopumā veicināt vai atjaunot savu spēju sociāli funkcionēt, radīt šai funkcionēšanai labvēlīgus apstākļus, kā arī veicināt sociālās atstumtības un riska faktoru mazināšanu, attīstot pašas personas resursus un iesaistot atbalsta sistēmas.

16. Sociālā darba pakalpojums sevī ietver sociālo gadījumu risināšanu un individuālās sociālā darbinieka konsultācijas, lai palīdzētu personai noteikt, risināt vai mazināt sociālās problēmas, risināt personiskās, savstarpējās attiecības, atbalstītu personas attīstības iespējas, motivētu patstāvīgi pieņemt lēmumus un tos īstenot, piesaistītu nepieciešamos resursus un organizētu sociālos pakalpojumus personas sociālo problēmu risināšanai, sniegtu informāciju par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, veidotu sadarbību starp personu un sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu var saņemt jebkura persona, kura ir deklarēta Pašvaldības administratīvajā teritorijā.

2.2. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām

17. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām nodrošina šīm personām mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju.

18. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

18.1. pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem;

18.2. pensijas vecuma personām;

18.3. personām ar I un II grupas invaliditāti.

19. Tiesības saņemt pakalpojumu ir šo Noteikumu 18. punktā minētajām personām, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt un kuras atbilst 3. vai 4. aprūpes līmenim, un kurām dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu.

20. Pašvaldība nelīdzfinansē samaksu par pakalpojumu personām, kuras ir noslēgušas uztura līgumu, kas paredz saņemt tādus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ko nodrošina pakalpojums. Gadījumos, ja personas ienākumi nesedz pilnu pakalpojuma maksu, starpību starp personas ienākumiem un pilnu pakalpojuma maksu maksā uztura devējs.

21. Samaksu par pakalpojumu klienta vietā var veikt jebkura persona, ja tā vērsusies Sociālajā dienestā ar attiecīgu iesniegumu.

22. Pakalpojumu var pārtraukt/izbeigt gadījumā, ja persona ir sniegusi nepatiesas ziņas par savu sociālo situāciju vai materiālajiem resursiem, kas ietekmē tiesības saņemt pakalpojumu.

2.3. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem

23. Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuriem lēmumu par ārpusģimenes aprūpi ir pieņēmusi Pašvaldības iestāde "Ventspils pilsētas bāriņtiesa", ir tiesības saņemt ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju institūcijā, kas nodrošina mājokli, sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju, ģimeniski pietuvinātā vidē, ja bērna ārpusģimenes aprūpi nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa.

2.4. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām

24. Īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām, kuras vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt, tiek sniegts institūcijā, kura nodrošina nepieciešamā līmeņa diennakts sociālo aprūpi un nepieciešamības gadījumā arī sociālo rehabilitāciju un veselības aprūpi minimālā apjomā līdz pakalpojuma saņemšanai pilngadīgo aprūpes institūcijā vai citam personas vajadzībām atbilstošākam risinājumam.

25. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personai:

25.1. kurai noteikta invaliditāte;

25.2. kurai pakalpojums ir nepieciešams atveseļošanās periodā veselības stāvokļa dēļ, saskaņā ar izsniegto ārstniecības personas atzinumu.

26. Pakalpojumu nepiešķir:

26.1. personām ar traheostomām;

26.2. personām, kurām nepieciešama mākslīgā plaušu ventilācija un regulāras bronhoskopijas;

26.3. personām ar akūtu psihisko stāvokli, kad nepieciešama personas atrašanās specializētā ārstniecības iestādē;

26.4. personām ar akūtām infekcijas slimībām, tai skaitā ar veselības aprūpi saistītām infekcijas slimībām, kā arī personām, kas pārvestas no stacionāras ārstniecības iestādes ar nepabeigtu antimikrobiālās terapijas kursu;

26.5. personām ar išēmisko insultu, ja tās ir uzturējušās stacionārā mazāk par 10 dienām;

26.6. personām alkohola un narkotisko vielu apreibuma stāvoklī;

26.7. personām, kuras saņem grupu mājas (dzīvokļa) vai pilngadīgo aprūpes institūcijas pakalpojumu.

27. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

28. Samaksa par Pakalpojumu tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kuros paredzēta sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība.

29. Pašvaldība nelīdzfinansē samaksu par pakalpojumu personām, kuras ir noslēgušas uztura līgumu, kas paredz saņemt tādus sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, ko nodrošina pakalpojums. Gadījumos, ja personas ienākumi nesedz pilnu pakalpojuma maksu, starpību starp personas ienākumiem un pilnu pakalpojuma maksu maksā uztura devējs.

30. Samaksu par pakalpojumu klienta vietā var veikt jebkura persona, ja tā vērsusies Sociālajā dienestā ar attiecīgu iesniegumu.

31. Papildus Noteikumu 26. punktā noteiktajam, pakalpojumu var pārtraukt/izbeigt gadījumā, ja persona ir sniegusi nepatiesas ziņas par savu sociālo situāciju vai materiālajiem resursiem, kas ietekmē tiesības saņemt pakalpojumu.

2.5. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā krīzes situācijā nonākušiem bērniem un ģimenēm ar bērniem

32. Īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija institūcijā nodrošina diennakts uzturēšanos, aprūpi, sociālo rehabilitāciju un psiholoģisku palīdzību.

33. Tiesības saņemt pakalpojumu ir krīzes situācijā nonākušiem bērniem un ģimenēm ar bērniem.

34. Papildus Noteikumu 3. punktā noteiktajam, Sociālais dienests var piešķirt pakalpojumu, pamatojoties arī uz bāriņtiesas lēmumu vai iesniegumu.

35. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

36. Ja bērns ievietots krīzes centrā, pamatojoties uz Valsts policijas, Pašvaldības iestādes "Ventspils Pašvaldības policija" un bāriņtiesas rakstiska iesnieguma pamata, tad bērns drīkst 72 stundas uzturēties krīzes centrā bez Sociālā dienesta nosūtījuma.

37. Pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem pakalpojumu apmaksā Pašvaldība.

2.6. Pakalpojums "Drošības poga"

38. Pakalpojums "Drošības poga" ietver diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu, izmantojot īpašu saziņas sistēmu – saziņas iekārtu un signālpogu. Pakalpojums nodrošina nepārtrauktas saziņas iespējas, informatīvu atbalstu un palīdzību 24 stundas diennaktī personām, kurām vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī.

39. Tiesības saņemt pakalpojumu ir atsevišķi dzīvojošām personām, kurām vecuma vai funkcionālu traucējumu dēļ pastāv risks nonākt bezpalīdzības stāvoklī un kuras atbilst šādiem kritērijiem:

39.1. kuru ienākumi vidēji mēnesī uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Pašvaldības domes saistošajos noteikumos noteikto maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā;

39.2. kuru naudas līdzekļu uzkrājums mājsaimniecībai nepārsniedz vienas valstī spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmēru;

39.3. kuras veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi pilnībā vai daļēji aprūpēt;

39.4. kurām nav Civillikumā noteiktie apgādnieki, izņemot gadījumus, ja:

39.4.1. apgādnieki ir pensionāri vai personas ar invaliditāti, kuri veselības stāvokļa dēļ nespēj aprūpēt apgādājamo, ko apliecina ģimenes ārsta izziņa;

39.4.2. apgādnieki ir personas līdz 24 gadu vecumam, kuras turpina mācības vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, koledžā vai ir pilna laika studējošie augstskolā.

40. Pakalpojuma saņemšanai jāiesniedz ģimenes ārsta izziņa, kurā norādīts, ka personai veselības stāvokļa dēļ nepieciešams pakalpojums "Drošības poga".

41. Pakalpojums tiek piešķirts uz laiku līdz 12 mēnešiem.

42. Personas (mājsaimniecības), kuras neatbilst Noteikumu 39.1. un 39.2. apakšpunktā minētajiem kritērijiem, pakalpojumu var saņemt pilnībā sedzot to no saviem līdzekļiem.

2.7. Naktspatversmes pakalpojums

43. Naktspatversmes pakalpojums nodrošina naktsmītni, vakariņas, brokastis un personiskās higiēnas iespējas.

44. Tiesības saņemt pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām, kuras nespēj sevi nodrošināt ar pajumti.

45. Ja persona pakalpojuma saņemšanai ir vērsusies tieši pie pakalpojuma sniedzēja, tad divu darbdienu laikā persona pieprasa pakalpojumu atbilstoši Noteikumu 3. punktā minētajiem nosacījumiem.

46. Tiesības saņemt pakalpojumu, neveicot līdzdalības maksājumu, ir 90 dienas gadā laika periodā no 1. decembra līdz 30. martam (ieskaitot).

47. Sākot ar 91. pakalpojuma saņemšanas dienu, persona maksā līdzdalības maksu par vienu nakti šādā apmērā:

47.1. ja personai ir regulāri ienākumi – 2 % no iepriekšējā mēnesī saņemtajiem ienākumiem, kas gūti no personai izmaksātās darba algas, vecuma, invaliditātes, izdienas pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, apdrošināšanas atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, valsts sociālā pabalsta Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam, kaitējuma atlīdzības Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekam, vai citiem regulāriem ienākumiem. Ja persona vienlaicīgi saņem vairākus šajā apakšpunktā minētos ienākumus, to apmērs tiek summēts, aprēķinot 2 % no saņemtajiem ienākumiem;

47.2. 1,00 euro, ja personas ienākumi vidēji mēnesī iepriekšējo trīs mēnešu periodā ir vienādi vai mazāki par valstī noteikto garantētā minimālā ienākuma slieksni.

48. Personai, kura iesaistās savu sociālo problēmu risināšanā, pildot līdzdarbības pienākumus, Noteikumu 46. punktā noteikto termiņu var pagarināt, pamatojoties uz sociālā darbinieka atzinumu.

49. Maksu par pakalpojumu pakalpojuma saņēmējs maksā Sociālajam dienestam.

50. Personai, kuras pēdējā deklarētā/reģistrētā dzīvesvieta ir citas Pašvaldības administratīvajā teritorijā, pakalpojumu ir tiesības saņemt ne ilgāk par piecām dienām sešu mēnešu periodā.

2.8. Dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem

51. Dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem nodrošina sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstīšanu, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas, kā arī personas un viņu tuvinieku līdzdalību sociālo problēmu risināšanā.

52. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, un šo personu likumiskajiem pārstāvjiem.

53. Personām no trūcīgām mājsaimniecībām, kuras apmeklē dienas aprūpes centru, ēdināšanas izdevumi no Pašvaldības budžeta tiek segti 90 % apmērā. Personām no maznodrošinātām mājsaimniecībām, kuras apmeklē dienas aprūpes centru, ēdināšanas izdevumi no Pašvaldības budžeta tiek segti 50 % apmērā.

2.9. Specializētā autotransporta pakalpojums

54. Specializētā autotransporta pakalpojums ir atbalsta pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem, kurām funkcionālo traucējumu dēļ ir būtiski apgrūtināta vai neiespējama pārvietošanās ar sabiedrisko transportu, nokļūšanai uz ārstniecības iestādi, valsts vai pašvaldības institūciju, banku u.c. iestādēm.

55. Pakalpojums ietver:

55.1. palīdzību personai iekļūt un izkļūt no dzīvesvietas, kā arī no Noteikumu 54. punktā noteiktajām iestādēm un institūcijām, nepieciešamības gadījumā izmantojot mobilo pacēlāju;

55.2. palīdzību personai iekļūt un izkļūt no specializētā autotransporta;

55.3. personas un, ja nepieciešams, tās pavadoņa nogādāšanu ar specializēto autotransportu uz Noteikumu 54. punktā noteiktajām iestādēm un institūcijām.

56. Pakalpojums Sociālajā dienestā ir jāpiesaka vismaz 5 darbdienas pirms plānotā brauciena, ja brauciens ir Pašvaldības vai Ventspils novada administratīvajās teritorijās, un vismaz 14 darbdienas iepriekš, ja brauciens ir ārpus Pašvaldības vai Ventspils novada administratīvajām teritorijām.

57. Specializētā autotransporta pakalpojumu guļošu personu transportēšanai var saņemt pilnībā sedzot to no saviem līdzekļiem.

2.10. Sociālā mentora pakalpojums

58. Sociālā mentora pakalpojums nodrošina sociālā mentora atbalstu Noteikumu 59. punktā minētajām personām sociālo funkcionēšanas spēju uzlabošanai, veicinot uzvedības izmaiņas un sociālo integrāciju.

59. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

59.1. personai līdz 21 gadu vecuma sasniegšanai vai, ja persona mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, – līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, kura atradās ārpusģimenes aprūpē līdz pilngadības sasniegšanai un pēc pilngadības sasniegšanas turpina uzturēties ārpusģimenes aprūpē;

59.2. pilngadīgai personai, kura līdz adopcijas nodibināšanai ir atradusies ārpusģimenes aprūpē un attiecībā uz kuru tiesa ir atcēlusi adopciju līdz 21 gadu vecuma sasniegšanai vai, ja tā mācās vispārējā izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstākajā izglītības iestādē, tostarp koledžā, – līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

60. Sociālā mentora pakalpojumu sniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.11. Ģimenes asistenta pakalpojums

61. Ģimenes asistenta pakalpojums nodrošina personai atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuāli izstrādātu sociālās rehabilitācijas plānu.

62. Tiesības saņemt pakalpojumu ir:

62.1. ģimenēm, kurām nav pietiekamu prasmju un iemaņu bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 10 stundām nedēļā;

62.2. ģimenēm, kurās vismaz viens no vecākiem ir persona ar garīga rakstura traucējumiem, un kurai ir nepieciešams atbalsts un apmācība sociālo prasmju apgūšanā, bērnu audzināšanā un aprūpē – līdz 15 stundām nedēļā;

62.3. jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, kuriem nav pietiekamu prasmju un iemaņu patstāvīgas dzīves uzsākšanai – līdz četrām stundām nedēļā.

63. Pakalpojumu piešķir uz laiku līdz sešiem mēnešiem.

64. Pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem pakalpojumu apmaksā Pašvaldība.

2.12. Asistenta un pavadoņa pakalpojums personām ar invaliditāti

65. Asistenta un pavadoņa pakalpojums personām ar invaliditāti nodrošina atbalstu tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras persona funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nevar veikt patstāvīgi, kā arī veicināt personu ar invaliditāti mobilitāti un iesaistīšanos sabiedriskajā dzīvē, kā arī, lai atslogotu personu ar invaliditāti ģimenes locekļus.

66. Asistenta un pavadoņa pakalpojumu personām sniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.13. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām

67. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām, tiek sniegts, lai tiktu atjaunotas bērna sociālās funkcionēšanas spējas un integrēšanās sabiedrībā.

68. Pakalpojums ietver individuālas psihologa vai sociālā darbinieka konsultācijas bērnam dzīvesvietā vai sociālās rehabilitācijas kursu līdz 30 dienām vai kompleksu sociālās rehabilitācijas kursu līdz 60 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā.

69. Pakalpojumu ir tiesības saņemt bērnam, kurš ir prettiesisku darbību – noziedzīga nodarījuma, jebkādas vardarbības vai citas nelikumīgas, cietsirdīgas vai cieņu aizskarošas darbības upuris.

70. Pakalpojumu sniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.14. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām personām

71. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības (fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem vai vardarbīgas kontroles) cietušām personām tiek sniegts ar mērķi sniegt psihosociālu palīdzību, novērtēt apdraudējumu un plānot drošības pasākumus, motivēt personu sociālās funkcionēšanas spēju (ierobežotas personas spējas strādāt, aprūpēt sevi, iekļauties sabiedrībā) atjaunošanai vai uzlabošanai.

72. Pakalpojumu dzīvesvietā var saņemt kā 10 individuālas psihologa, sociālā darbinieka vai jurista konsultācijas vai kā sociālās rehabilitācijas kursu līdz 30 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā ar izmitināšanu.

73. Pakalpojumu sniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.15. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām personām

74. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām pilngadīgām personām tiek sniegts, lai novērstu vai mazinātu turpmākas vardarbības riskus, sniedzot psihosociālu un izglītojošu atbalstu vardarbību veikušai personai.

75. Pakalpojums ietver individuālās psihologa konsultācijas vai grupu nodarbības.

76. Pakalpojumu piešķir pilngadīgai personai, kura izturējusies vai baidās izturēties vardarbīgi, ir izteikusi draudus pielietot vardarbību vai pienākumu saņemt pakalpojumu ir uzlikusi tiesa vai tiesnesis.

77. Pakalpojumu sniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.16. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām

78. Sociālās rehabilitācijas pakalpojums no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām tiek sniegts, lai personas dzīvesvietā vai institūcijā, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, nodrošinātu sociālo rehabilitāciju Noteikumu 79. punktā minētajām personām.

79. Pakalpojumu ir tiesības saņemt pilngadīgai personai vai bērnam, kuram ir izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām vai no atkarību izraisošiem procesiem, kā arī bērnam, kuram ir radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu lietošanas dēļ.

80. Pakalpojumu sniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.17. Atelpas brīža pakalpojums

81. Atelpas brīža pakalpojums tiek sniegts, lai nodrošinātu īslaicīgu pilngadīgas personas ar garīga rakstura traucējumiem vai bērna ar funkcionāliem traucējumiem diennakts uzraudzību un sociālo aprūpi, aizstājot pilngadīgas personas vai bērna aprūpes personu.

82. Pakalpojumu ir tiesības saņemt pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem vai bērnam ar funkcionāliem traucējumiem, kuram noteikta invaliditāte un izsniegts Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – Valsts komisija) atzinums par īpašo kopšanu sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

83. Pakalpojumu sniedz Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā.

2.18. Aprūpes mājās pakalpojums

84. Aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros tiek nodrošināta personas aprūpe, uzraudzība, pašaprūpes spēju attīstība un saturīga brīvā laika pavadīšana personas dzīvesvietā.

85. Aprūpes mājās pakalpojumu ir tiesības saņemt bērnam līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, kuram izsniegts Valsts komisijas atzinums par īpašo kopšanu sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un/vai izteiktiem un smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, un personai līdz 24 gadu vecumam, kurai pēc pilngadības sasniegšanas turpinās īpašas kopšanas nepieciešamība, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimene nodarbinātības vai citu objektīvu iemeslu dēļ personas dzīvesvietā nevar nodrošināt šīs personas aprūpi un uzraudzību nepieciešamajā apjomā un Sociālais dienests ir konstatējis šādas aprūpes nepieciešamību.

86. Aprūpes mājās pakalpojuma apjoms līdz 40 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt personas aprūpi, nav darba ņēmējs, neapgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē un nepiedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos.

87. Aprūpes mājās pakalpojuma apjoms līdz 80 stundām kalendārajā mēnesī tiek piešķirts, ja nepilngadīgās personas likumiskais pārstāvis vai audžuģimenes loceklis objektīvu iemeslu dēļ nevar nodrošināt personas aprūpi, ir darba ņēmējs, apgūst attiecīgu programmu konkrētajā izglītības iestādē un piedalās Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos pasākumos.

2.19. Specializētās darbnīcas pakalpojums

88. Specializētās darbnīcas pakalpojuma mērķis ir nodrošināt prasmes veicinošas aktivitātes un speciālistu atbalstu, un ietver personas nodarbinātības interešu un iemaņu novērtēšanu un darba iemaņu apguvi.

89. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kuras ilgāk par sešiem mēnešiem pēc kārtas nav nodarbinātas algotā darbā vairāk par pusslodzi.

2.20. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums

90. Grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums nodrošina mājokli, diennakts uzraudzību un individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā, lai persona ar garīga rakstura traucējumiem varētu uzsākt patstāvīgu dzīvi vai spētu iespējami neatkarīgi funkcionēt grupu mājā (dzīvoklī).

91. Tiesības saņemt pakalpojumu ir pilngadīgām personām ar I vai II grupas invaliditāti, kuras atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

91.1. personai ir garīga rakstura traucējumi, kuras vajadzībām atbilstošākais ir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojuma saņemšanas;

91.2. personai ir garīga rakstura traucējumi, kuras vajadzībām atbilstošākais ir grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums un kuras ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt nepieciešamo aprūpi un/vai sadzīves un sociālo prasmju attīstīšanu personas patstāvīgas dzīves uzsākšanai.

92. Personai, kura saņem grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu ir pienākums samaksāt pakalpojuma sniedzējam par mājokļa (dzīvojamās telpas, virtuves un koplietošanas telpu) ekspluatācijas izdevumiem (apkuri, elektrību, ūdeni, kanalizāciju, sadzīves atkritumiem u.c. maksājumiem) atbilstoši lietojamajai daļai. Ja persona objektīvu iemeslu dēļ nevar veikt maksājumu par pakalpojumu, tad kārtība par pakalpojuma maksu tiek noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

93. Ja personai jāizbeidz sniegt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, persona grupu mājā (dzīvoklī) var uzturēties līdz personas vajadzībām atbilstoša sociālā pakalpojuma piešķiršanai vai jaunas dzīvesvietas atrašanai, bet ne ilgāk kā vienu mēnesi no lēmuma par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu stāšanās spēkā. Sociālā pakalpojuma sniedzējs šajā laikā sadarbībā ar Sociālo dienestu aktīvi iesaistās personas sociālo problēmu un dzīvesvietas jautājuma risināšanā, kā arī sociālā pakalpojuma sniedzējs nodrošina personas uzraudzību.

2.21. Īpašumam piegulošās, publiskā lietošanā nodotās pašvaldības teritorijas kopšanas pakalpojums

94. Personas īpašumam piegulošās, publiskā lietošanā nodotās pašvaldības teritorijas (gājēju ietves un zālāji līdz brauktuves malai, izņemot sabiedriskā transporta pieturvietas) (turpmāk – piegulošā teritorija) kopšanu, atbilstoši Pašvaldībā noteiktajām prasībām, kā ikmēneša pakalpojumu ir tiesības saņemt atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem un atsevišķi dzīvojošām personām ar invaliditāti, kuri atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

94.1. kuru ienākumi vidēji mēnesī uz katru mājsaimniecībā dzīvojošu personu pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 527 euro;

94.2. kuru naudas līdzekļu uzkrājums mājsaimniecībai nepārsniedz valstī spēkā esošās vienas minimālās mēneša darba algas apmēru;

94.3. īpašums ir personas deklarētā dzīvesvieta, kurā persona pastāvīgi dzīvo, un šim īpašumam nepieciešama piegulošās teritorijas kopšana;

94.4. neviens no mājsaimniecības veselības stāvokļa dēļ nespēj kopt īpašumam piegulošo, publiskā lietošanā nodoto pašvaldības teritoriju;

94.5. nevienam no mājsaimniecības nav Civillikumā noteiktie apgādnieki, izņemot gadījumus, ja:

94.5.1. apgādnieki ir pensionāri vai personas ar invaliditāti, kuri veselības stāvokļa dēļ nespēj kopt īpašumam piegulošo, publiskā lietošanā nodoto pašvaldības teritoriju;

94.5.2. apgādnieki ir personas līdz 24 gadu vecumam (ieskaitot), kuras turpina mācības klātienē vispārējās vai profesionālās izglītības iestādē, koledžā vai ir pilna laika klātienes studējošie augstskolā.

95. Lai saņemtu pakalpojumu, pakalpojuma pieprasītājam Sociālajā dienestā ir jāiesniedz dokumenti, kas nepieciešami Noteikumu 94. punktā minēto kritēriju izvērtēšanai un ģimenes ārsta izziņa, kas apliecina, ka persona veselības stāvokļa dēļ nespēj kopt piegulošo teritoriju.

96. Pakalpojuma apmērs tiek noteikts saskaņā ar pakalpojumu sniedzēja, kas noslēdzis līgumu ar Sociālo dienestu, noteikto izcenojumu par piegulošās teritorijas kopšanu atbilstoši Pašvaldībā noteiktajām prasībām.

97. Par sniegto pakalpojumu Sociālais dienests norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju, ar kuru Sociālais dienests ir noslēdzis līgumu par piegulošās teritorijas kopšanu atbilstoši Pašvaldībā noteiktajām prasībām, pēc Sociālajā dienestā iesniegtā rēķina un veikto darbu pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas.

98. Pakalpojums tiek sniegts uz laiku līdz 12 mēnešiem. Beidzoties minētajam periodam, pakalpojumu var sniegt atkārtoti pēc pakalpojuma pieprasītāja iesnieguma un nepieciešamo dokumentu iesniegšanas Sociālajā dienestā.

2.22. Zupas virtuves pakalpojums

99. Zupas virtuves pakalpojumu ir tiesības saņemt:

99.1. mājsaimniecībām, kurām Sociālais dienests ir piešķīris trūcīgas mājsaimniecības statusu;

99.2. mājsaimniecībām, kuras nonākušas krīzes situācijā.

100. Pakalpojumu piešķir, pamatojoties uz Sociālā dienesta sociālā darbinieka sociālās situācijas izvērtējumu, kurā tiek konstatēts, ka mājsaimniecība nespēj sevi nodrošināt ar pamatvajadzību – ēdienu.

101. Pakalpojumu var piešķirt uz laika periodu, uz kuru Sociālais dienests ir piešķīris trūcīgas mājsaimniecības statusu. Noteikumu 99.2. apakšpunktā minētajām mājsaimniecībām zupas virtuves pakalpojumu var piešķirt uz laika periodu līdz 30 kalendārajām dienām.

102. Pakalpojumu var saņemt siltu maltīšu veidā pakalpojuma sniedzēju izdales punktos, ar kuriem Sociālais dienests noslēdzis līgumu, uzrādot Sociālā dienesta nosūtījumu.

2.23. Bērna vakcinācijas pret ērču encefalītu pakalpojums

103. Pakalpojumu bērnu bezmaksas vakcinācijai pret ērču encefalītu ir tiesības saņemt par bērnu vecumā līdz trīs gadiem ieskaitot, ja bērna un vismaz viena no viņa vecākiem vai aizbildņa dzīvesvieta vakcinācijas dienā deklarēta Pašvaldībā ar nosacījumu, ka vakcinācija veikta Ventspilī SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca".

104. Lai saņemtu pakalpojumu, jāvēršas SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca", kur:

104.1. jāiesniedz ģimenes ārsta nosūtījums (veidlapa Nr. 027/u), ne vecāks par septiņām kalendāra dienām, kurā ietvertas šādas ziņas:

104.1.1. atzīme, ka bērnam nav alerģijas pret olbaltumvielām;

104.1.2. bērns ir somatiski vesels;

104.1.3. apliecinājums, ka pēdējo divu mēnešu laikā bērnam nav veikta jebkāda veida profilaktiskā vakcinācija;

104.2. jāuzrāda bērna potēšanas pase, kurā tiek izdarīta atzīme par veikto vakcināciju;

104.3. jāiesniedz dokuments, kurā norādīta bērna un viena no viņa vecākiem vai aizbildņa deklarētā dzīvesvieta Pašvaldībā.

105. Pakalpojuma saņemšanai iesniegums Sociālajā dienestā nav jāiesniedz.

106. Pēc visu dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas, SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" nodrošina bezmaksas vakcīnu pret ērču encefalītu un veic vakcināciju.

107. Sociālais dienests apmaksu par sniegto pakalpojumu pārskaita SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" pēc iesniegtā rēķina.

2.24. Pandusa un pacēlāja ierīkošanas pakalpojums personai, kura pārvietojas riteņkrēslā

108. Pandusa un pacēlāja ierīkošanas pakalpojuma personai, kura pārvietojas riteņkrēslā, mērķis ir Pašvaldības iespēju robežās padarīt vidi pieejamu personai ar kustību traucējumiem, paaugstināt personas aktivitāšu veikšanas spējas un mazināt atkarību no citu personu palīdzība.

109. Pandusu un/vai pacēlāju piešķir lietošanā, neizvērtējot personas ienākumus un materiālo stāvokli.

110. Tiesības saņemt pakalpojumu ir, ja pastāv visi šajā punktā minētie priekšnosacījumi:

110.1. persona savu pamata dzīvesvietu ir deklarējusi Pašvaldības administratīvajā teritorijā un pastāvīgi dzīvo deklarētajā dzīvesvietā, un dzīvojamā telpa ir Pašvaldības īpašumā un persona tajā dzīvo saskaņā ar īres līgumu (persona ir īrnieks vai īrnieka ģimenes loceklis);

110.2. personai ir noteikta I grupas invaliditāte un pārvietojas riteņkrēslā. Bērnam – invaliditāte un pārvietojas riteņkrēslā;

110.3. par dzīvojamo telpu nav parādu par īri un kopā ar īri veicamajiem obligātajiem maksājumiem vairāk kā trīs mēnešu apmērā.

111. Pieprasot ierīkot pandusu un/vai pacēlāju, papildus Noteikumu 110. punktā minētajam, jāpastāv vienam no šādiem priekšnoteikumiem:

111.1. personas īrētā dzīvojamā telpa atrodas ne augstāk par pirmo stāvu;

111.2. personas īrētā dzīvojamā telpa atrodas augstāk par pirmo stāvu un kāpņu telpā ir ierīkots lifts, kas tiek ekspluatēts atbilstoši normatīvo aktu prasībām un, kas nodrošina personas nokļūšanu no dzīvojamās telpas līdz pirmajam stāvam un atpakaļ.

112. Lai ierīkotu pandusu un/vai pacēlāju, kas nepieciešams vides pielāgošanai, persona Sociālajam dienestam papildus Noteikumu 3. punktā noteiktajam, iesniedz izrakstu no ambulatorās slimnieka medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) vai ārstējošā ārsta atzinumu, kas satur nepieciešamo medicīnisko informāciju ergoterapeita atzinuma sagatavošanai.

113. Sociālais dienests no valsts un pašvaldības institūcijām un attiecīgajiem speciālistiem pieprasa šādus dokumentus:

113.1. izīrētās dzīvojamās telpas īres līguma kopiju;

113.2. ergoterapeita atzinumu par nepieciešamību ierīkot pandusu un/vai pacēlāju;

113.3. izziņas par to, ka personai nav Noteikumu 110.3. apakšpunktā noteikto parādu.

114. Sociālais dienests izdevumus par ergoterapeita atzinuma sagatavošanu apmaksā personām, kurām piešķirts trūcīgas vai maznodrošināts mājsaimniecības statuss. Personām, kurām nav piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statuss, izdevumi par ergoterapeita atzinuma sagatavošanu jāsedz pašām.

115. Pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas Sociālais dienests:

115.1. 10 darba dienu laikā veic apsekošanu personas dzīvesvietā un pārbauda Noteikumu 110. un 111. punktā minēto priekšnoteikumu esamību pandusa un/vai pacēlāja ierīkošanai;

115.2. pieprasa mājas pārvaldnieka rakstisku piekrišanu pandusa un/vai pacēlāja ierīkošanai;

115.3. pasūta Pašvaldības institūcijai, kura nodrošina pasūtītāja funkciju izpildi, pandusa un/vai pacēlāja ierīkošanas darbu tāmi un uzturēšanas izmaksu aprēķinu.

116. Ja persona atbilst šo Noteikumu 110. un 111. punktā minētajiem priekšnoteikumiem un Sociālajā dienestā ir saņemti Noteikumu 113. punktā, 115.2. un 115.3. apakšpunktā minētie dokumenti, Sociālais dienests virza jautājuma izskatīšanu Pašvaldības nozares komisijās.

117. Sociālais dienests veido personu reģistru, kuras iesniegušas Sociālajā dienestā rakstisku iesniegumu ar lūgumu ierīkot pandusu un/vai pacēlāju un atbilst Noteikumu 110. un 111. punkta nosacījumiem. Pandusi un/vai pacēlāji personām tiek ierīkoti saskaņā ar šo reģistru rindas kārtībā atbilstoši Pašvaldības budžeta iespējām, pēc tam, kad ir izpildīts Noteikumu 116. punktā noteiktais.

118. Ārkārtas gadījumos, ja tam ir piešķirti papildu līdzekļi, pandusu un/vai pacēlāju var ierīkot ārpus kārtas.

119. Izvērtējot Noteikumu 116. punktā minēto komisiju ieteikumus, Sociālā dienesta vadītājs pieņem lēmumu par pandusa un/vai pacēlāja ierīkošanu vai atteikumu ierīkot pandusu un/vai pacēlāju.

120. Panduss un pacēlājs ir Pašvaldības īpašums un to ierīkošana un uzturēšana tiek apmaksāta no Pašvaldības budžeta.

121. Pacēlājs tiek ierīkots tikai koplietošanas telpās (kāpņu telpās).

3. Sociālā dienesta lēmuma paziņošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība

122. Lēmums par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu tiek pieņemts un paziņots Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

123. Lēmumu par sociālā pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu pieņem Sociālā dienesta sociālā darba speciālists. Sociālā dienesta sociālā darba speciālista lēmumu var apstrīdēt Sociālā dienesta vadītājam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja apstrīdēšanas rezultātā pieņemtais lēmums adresātu neapmierina, to var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

4. Noslēguma jautājums

124. Atzīt par spēku zaudējušiem:

124.1. Ventspils pilsētas domes 2011. gada 17. jūnija saistošos noteikumus Nr. 6 "Par pandusu un pacēlāju ierīkošanu personām ar kustību traucējumiem mājokļa vides pieejamībai" (Latvijas Vēstnesis, 2011., Nr. 130);

124.2. Ventspils pilsētas domes 2018. gada 18. maija saistošos noteikumus Nr. 4 "Par Ventspils pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem" (Latvijas Vēstnesis, 2018., Nr. 112, 2023., Nr. 240).

Ventspils valstspilsētas pašvaldības
domes priekšsēdētāja 1. vietnieks
sadarbības jautājumos G. Blumbergs

 

Paskaidrojuma raksts
Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes 2024. gada 20. jūnija saistošajiem noteikumiem Nr. 14 "Par Ventspils valstspilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem un to piešķiršanas kārtību"

Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

1. Mērķi un nepieciešamības pamatojums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. panta trešā daļa noteic, ka kārtību kādā saņemami pašvaldību sniegtie sociālie pakalpojumi, nosaka pašvaldību saistošajos noteikumos.

Līdz šim Ventspils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) nodrošināto sociālo pakalpojumu veidi un saņemšanas kārtība bija noteikti Ventspils pilsētas domes 2018. gada 18. maija saistošajos noteikumos Nr. 4 "Par Ventspils valstspilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem" un Ventspils pilsētas domes 2011. gada 17. jūnija saistošajos noteikumos Nr. 6 "Par pandusu un pacēlāju ierīkošanu personām ar kustību traucējumiem mājokļa vides pieejamībai".

Ņemot vērā, ka pēdējo gadu laikā ir mainījies normatīvo aktu regulējums sociālo pakalpojumu jomā un ir nepieciešamība pēc jauniem sociālo pakalpojumu veidiem, nepieciešami jauni saistošie noteikumi, kuros vienkopus būtu noteikti visi Pašvaldības sniegtie sociālie pakalpojumi.

Šie saistošie noteikumi "Par Ventspils valstspilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem un to piešķiršanas kārtību" (turpmāk – Saistošie noteikumi) nosaka Pašvaldības sociālo pakalpojumu veidus, to saņemšanās kārtību, apmērus un personu grupas, kuras ir tiesīgas saņemt sociālos pakalpojumus, kā arī sociālo pakalpojumu apmaksas kārtību.

Saistošajos noteikumos tiek noteikti šādi sociālie pakalpojumi:

1. sociālā darba pakalpojums;

2. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

3. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem;

4. īslaicīgas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā pilngadīgām personām;

5. īslaicīga sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija krīzes situācijā nonākušiem bērniem un ģimenēm ar bērniem;

6. pakalpojums "Drošības poga";

7. naktspatversmes pakalpojums;

8. dienas aprūpes centra pakalpojums personām ar funkcionāliem traucējumiem;

9. specializētā autotransporta pakalpojums;

10. sociālā mentora pakalpojums;

11. ģimenes asistenta pakalpojums;

12. asistenta un pavadoņa pakalpojums personām ar invaliditāti;

13. sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām;

14. sociālās rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām personām;

15. sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām personām;

16. sociālās rehabilitācijas pakalpojums no apreibinošām vielām un procesiem atkarīgām personām;

17. atelpas brīža pakalpojums;

18. aprūpes mājās pakalpojums;

19. specializētās darbnīcas pakalpojums;

20. grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums;

21. īpašumam piegulošās, publiskā lietošanā nodotās pašvaldības teritorijas kopšanas pakalpojums;

22. zupas virtuves pakalpojums;

23. bērnu vakcinācijas pret ērču encefalītu pakalpojums;

24. pandusa un pacēlāja ierīkošanas pakalpojums personai, kura pārvietojas riteņkrēslā.

2. Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu Saistošo noteikumu īstenošanai 2024. gadā ir fiskāla ietekme uz Pašvaldības budžetu, palielinot izdevumu daļu par 15 444 euro (kopējā summa noteikumu īstenošanai ir 2 370 096 euro). Saistošo noteikumu īstenošanai finansējums ik gadu tiks paredzēts Pašvaldības budžetā.

Saistošo noteikumu 10., 11., 12., 13., 14., 15. 16. un 18. punktā noteikto sociālo pakalpojumu nodrošināšanai pieejams valsts finansējums.

3. Sociālā ietekme, ietekme uz

vidi, iedzīvotāju veselību,

uzņēmējdarbības vidi

pašvaldības teritorijā, kā arī

plānotā regulējuma ietekme uz

konkurenci

Sociālā ietekme – Saistošie noteikumi paredz piešķirt un sniegt Pašvaldības iedzīvotājiem sociālos pakalpojumus, kas uzlabos Pašvaldības iedzīvotāju sociālo situāciju un dzīves kvalitāti.

Ietekme uz vidi – nav attiecināms.

Ietekme uz iedzīvotāju veselību – sekmēs sociālo pakalpojumu saņēmēju veselības uzlabošanos.

Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā – sociālos pakalpojumus sniegs sociālo pakalpojumu sniedzēji, ar kuriem tiks noslēgts attiecīgs līgums.

Ietekme uz konkurenci – Saistošos noteikumos paredzētie pasākumi

neierobežo konkurenci.

4. Ietekme uz

administratīvajām procedūrām

un to izmaksām

Saistošie noteikumi neietekmē līdzšinējās administratīvās procedūras. Tāpat kā līdz šim, personas, kas atbildīs Saistošajos noteikumos noteiktajiem kritērijiem, varēs vērsties Pašvaldības iestādē "Ventspils Sociālais dienests" un saņemt sociālos pakalpojumus.
5. Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem Jauna ietekme uz Pašvaldības funkcijām netiek paredzēta.

Saistošie noteikumi neparedz jaunu darba vietu radīšanu, jo sociālie pakalpojumi tiks sniegti sadarbībā ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

6. Informācija par izpildes

nodrošināšanu

Saistošajos noteikumos noteiktos sociālos pakalpojumus administrēs Pašvaldības iestāde "Ventspils Sociālais dienests".
7. Prasību un izmaksu

samērīgums pret ieguvumiem,

ko sniedz mērķa sasniegšana

Saistošie noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.
8. Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un institūcijām Atbilstoši Pašvaldību likuma 46. panta trešajai daļai, lai informētu sabiedrību par Saistošo noteikumu projektu un dotu iespēju izteikt viedokli, Saistošo noteikumu projekts no 31.05.2024.–14.06.2024. tika publicēts Pašvaldības tīmekļa vietnē www.ventspils.lv sadaļas "Iedzīvotāju līdzdalība" apakšsadaļā "Viedokļa izteikšana par saistošo noteikumu projektiem".

Saistošo noteikumu projekts izskatīts 20.03.2024. Pašvaldības Sociālo lietu komisijā, 29.05.2024. Pašvaldības Likumības komisijā, un 17.06.2024. Pašvaldības Sociālo jautājumu komitejā.

Ventspils valstspilsētas pašvaldības
domes priekšsēdētāja 1. vietnieks
sadarbības jautājumos G. Blumbergs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!