Ministru prezidenta rīkojums Nr. 2024/1.2.1.-247

Rīgā 2024. gada 9. jūlijā

1. Ar Ministru prezidenta 2024. gada 9. maija rīkojumu Nr. 2024/1.2.1-168 "Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Jāni Citskovski un atstādināšanu no amata" pret Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski ierosināta disciplinārlieta par dienesta pārbaudes komisijas (izveidota ar Ministru prezidenta 2024. gada 28. marta rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-106 "Par dienesta pārbaudi") 2024. gada 7. maija starpziņojumā konstatētajiem apstākļiem un tiesību normu pārkāpumiem, ka J. Citskovskis, iespējams, nekvalitatīvi pildot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. pantā noteiktos tiešās pārvaldes iestādes vadītāja pienākumus, pieļāvis Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punkta, 11. panta pirmās, otrās, ceturtās un devītās daļas, 61. panta piektās daļas pārkāpumus. Ar Ministru prezidenta 2024. gada 9. maija rīkojumu Nr. 2024/1.2.1-168 "Par disciplinārlietas ierosināšanu pret Jāni Citskovski un atstādināšanu no amata" izveidota disciplinārlietas izmeklēšanas komisija un J. Citskovskis uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai atstādināts no Valsts kancelejas direktora amata pienākumu izpildes. Ar Ministru prezidenta 2024. gada 6. jūnija rīkojumu Nr. 2024/1.2.1.-206 "Par disciplinārlietas izskatīšanas termiņa pagarināšanu" disciplinārlietas izskatīšanas termiņš pagarināts līdz 2024. gada 9. jūlijam.

2. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija 2024. gada 4. jūlijā sniedza atzinumu disciplinārlietā (Tieslietu ministrijas 2024. gada 4. jūlija pavadvēstule Nr. 1-8.1/105-IP) (ierobežotas pieejamības informācija) (turpmāk – atzinums disciplinārlietā), kas, ievērojot Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 26. panta pirmo daļu un 31. panta trešo daļu, ir šā rīkojuma neatņemama sastāvdaļa. Atzinumā disciplinārlietā secināts, ka J. Citskovskis pārkāpis Publisko iepirkumu likuma 11. panta otrās, ceturtās un devītās daļas prasības, kā arī Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punktā noteikto. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka J. Citskovskis nav izpildījis arī Valsts civildienesta likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktā un 16. panta pirmajā daļā noteikto.

3. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija atzinumā disciplinārlietā (3. punktā) secināja, ka J. Citskovskis ir vainīgs konstatēto pārkāpumu izdarīšanā, tas ir, cenu aptaujas rezultātā noslēdzot 2022. gada 21. marta līgumu Nr. 2022/007, 2022. gada 12. jūlija līgumu Nr. 2022/043 un 2023. gada 29. jūnija līgumu Nr. 2023/040 ar SIA "Averoja", J. Citskovskis pārkāpis Publisko iepirkumu likuma 11. panta otrās, ceturtās un devītās daļas prasības līgumcenas noteikšanai, kā arī Publisko iepirkumu likuma 5. panta 13. punktā noteikto izņēmumu līgumu slēgšanai par ceļojumu aģentūru pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 63510000-7, ja paredzamā līgumcena ir mazāka par Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija konstatēja arī, ka J. Citskovskis nav izpildījis Valsts civildienesta likuma 15. panta pirmās daļas 3. punktā noteikto pienākumu ierēdnim pildīt amata pienākumus apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, – nav pienācīgi (rakstveidā) ziņojis Ministru prezidentam par to, ka līgumreisu pasūtīšana rada Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu, kā arī nav veicis pasākumus, lai novērstu turpmāku Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu, nav atteicies no uzdevuma pildīšanas (rēķinu par līgumreisiem apmaksas), rakstveidā informējot par to Ministru prezidentu, kā paredz Valsts civildienesta likuma 16. panta pirmā daļa.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija atzinusi, ka arī citas Valsts kancelejas amatpersonas nav pilnvērtīgi izpildījušas Valsts kancelejas iekšējos normatīvajos aktos iepirkumu jomā uzliktos pienākumus saņemto rēķinu pārbaudē un saskaņošanā, neņemot vērā, ka saņemto rēķinu summa neatbilst noslēgtajiem līgumiem un iepirkuma procedūrām. Komisijas ieskatā, konkrētajā gadījumā J. Citskovska pakļautībā esošo amatpersonu pārkāpumi tikai apliecina paša J. Citskovska kā iestādes vadītāja pienākumu nepienācīgu pildīšanu, tāpēc nemazina viņa atbildību par pieļauto pārkāpumu.

Komisija atzinumā norādījusi uz tiesu judikatūras atziņu, ka "par pārkāpumu kopumā ir atbildīgs tas, kura amata pienākumos ietilpst attiecīgā darbība. Tostarp par dokumentu, ko paraksta iestādes vadītājs, kopumā atbildīgs ir iestādes vadītājs, bet katrs dokumenta vizētājs atbild par savas kompetences jautājumiem. Taču iestādes vadītājs tik un tā atbild par sagatavoto un parakstīto dokumentu kopumā. Iestādes vadītājs vispārīgi ir atbildīgs pat par tādu lēmumu, ko pieņēmis viņa padotais. Par lēmumu, ko paraksta padotais, iestādes vadītājs nav atbildīgs tikai tajos gadījumos, ja likumā ir noteikta padotā rīcības brīvība un funkcijas".¹

4. Vērtējot nodarīto kaitējumu (atzinuma disciplinārlietā 4. punkts), disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nekonstatēja, ka pieļauto Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu rezultātā valstij būtu radīts būtisks mantisks zaudējums. Proti, disciplinārlietas materiāli neliecina, ka gadījumā, ja līgumreisu pakalpojumu iegāde notiktu, ievērojot Publisko iepirkumu likuma prasības, līgumreisu izdevumi būtu mazāki, un, ja būtu, tad disciplinārlietas izmeklēšanas komisijai nav iespējams pārliecināties par to iespējamo apmēru.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija norāda, ka par būtisku kaitējumu valsts interesēm ir uzskatāma arī ierēdņa apzināta nepakļaušanās likumam, ja šīs nepakļaušanās rezultātā zudusi uzticība disciplinārpārkāpuma izdarītājam kā valsts amatpersonai.²

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija J. Citskovska rīcībā saskatīja apzinātu nepakļaušanos likumam. Proti, kā konstatēja disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, J. Citskovskis, apzinoties nepieciešamību komandējumu nodrošināšanai rīkot iepirkuma procedūru, bija noslēdzis vairākus iepirkuma līgumus, nerīkojot attiecīgu iepirkuma procedūru. Tāpat J. Citskovskis, apzinoties, ka pakalpojuma sniedzēja nodrošināto līgumreisu vērtība pārsniedz noslēgto līgumu vērtību, nav atteicies no uzdevuma pildīšanas (rēķinu par līgumreisiem apmaksas), rakstveidā informējot par to Ministru prezidentu, kā paredz Valsts civildienesta likuma 16. panta pirmā daļa. Savukārt J. Citskovska paskaidrojumos norādītie viņa rīcības iemesli norāda uz izpratnes trūkumu par ierēdņa pienākumiem kopumā un iestādes vadītāja atbildību, par nevēlēšanos pildīt savus pienākumus, uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un veiktajām darbībām, par nespēju vai nevēlēšanos uzraudzīt padoto darbu, kā arī par pasīvu attieksmi pret amata pienākumu izpildi. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, šādas rīcības rezultātā ir zudusi uzticība J. Citskovskim kā valsts amatpersonai – iestādes vadītājam.

5. Atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 5. pantam par vainīgu disciplinārpārkāpumā atzīstams ierēdnis, kurš disciplinārpārkāpumu izdarījis ar nodomu vai aiz neuzmanības. Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu ar nodomu, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzējis tās nelabvēlīgās sekas un vēlējies vai apzināti pieļāvis šo seku iestāšanos. Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir paredzējis savas rīcības nelabvēlīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai varēs novērst, vai arī nav paredzējis šādu seku iestāšanās iespēju, kaut gan tās varēja paredzēt un bija jāparedz. Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz rupjas neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, ir apzinājies savas rīcības nelabvēlīgo seku iestāšanās iespēju, bet vieglprātīgi paļāvies, ka tās neiestāsies vai varēs novērst. Disciplinārpārkāpums atzīstams par izdarītu aiz vieglas neuzmanības, ja ierēdnis, kas to izdarījis, nav paredzējis savas rīcības nelabvēlīgo seku iestāšanās iespēju un nav vēlējies šādu seku iestāšanos, kaut gan tās varēja paredzēt un bija jāparedz.

Vērtējot J. Citskovska vainas formu (atzinuma disciplinārlietā 5. punkts), disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, J. Citskovskis disciplinārpārkāpumu ir izdarījis ar nodomu. Proti, no disciplinārlietā noskaidrotā secināms, ka J. Citskovskis ir apzinājies savas rīcības prettiesisko raksturu (ir apzinājies, ka, cenu aptaujas rezultātā noslēdzot iepirkuma līgumus ar SIA "Averoja", tiek pārkāpts Publisko iepirkumu likums) un apzināti pieļāvis nelabvēlīgo seku iestāšanos.

6. Atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 14. panta pirmās daļas 2. punktam par atbildību pastiprinošu apstākli ir uzskatāms tas, ka ierēdņa ar nodomu izdarīta pārkāpuma rezultātā valstij nodarīts šā likuma 15. pantā minētais kaitējums. Tomēr, ņemot vērā, ka valsts interesēm radīts būtisks kaitējums ir Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36. panta otrajā daļā minētā disciplinārpārkāpuma kvalificējošā pazīme, disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā tas nevar tikt atzīts par atbildību pastiprinošu apstākli.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija par atbildību mīkstinošu apstākli atzīst J. Citskovska norādīto faktu par viņa noslogotību Covid-19 infekcijas slimības ierobežojošu pasākumu pārvaldībā. Citus Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 14. pantā minētos atbildību pastiprinošus apstākļus, kā arī atbildību mīkstinošus apstākļus disciplinārlietas izmeklēšanas komisija nekonstatē.

7. Disciplinārlietā noskaidrotie apstākļi, kas detalizēti izklāstīti atzinumā disciplinārlietā, apliecina, ka disciplinārpārkāpums ir pieļauts publisko iepirkumu regulējošo normatīvo aktu neievērošanā,³ tas ir, vienā no jomām, kurā likumdevējs ir izvirzījis augstas tiesiskuma prasības. Tāpat disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka J. Citskovskis nav ievērojis Valsts civildienesta likuma 15. panta pirmajā daļā noteiktos ierēdņa pienākumus, kā arī nav nodrošinājis efektīvu iekšējās kontroles sistēmas uzraudzību iepirkumu organizēšanas jomā.⁴ Disciplinārpārkāpums tika ilgstoši turpināts un atkārtots.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija ir norādījusi (atzinuma disciplinārlietā 7. punktā), ka konkrētajā gadījumā piemērojamā disciplinārsoda noteikšanā ņemams vērā arī tas, kas ir pieļāvis disciplinārpārkāpumu. Proti, to ir pieļāvis iestādes vadītājs, turklāt valsts pārvaldes ietvaros – augstākās iestādes vadītājs jeb "augstākā ranga" valsts civildienesta ierēdnis.⁵ Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, jo augstāku vietu amatpersona ieņem valsts pārvaldes hierarhiskajā struktūrā, jo augstākas prasības ir attiecināmas uz šo amatpersonu. Tas attiecināms gan uz profesionālās kvalifikācijas prasībām amatpersonai, gan uz tolerances līmeni pret amatpersonas pieļautajiem pārkāpumiem, gan ar sabiedrības tiesībām uz profesionālu valsts pārvaldi, kas darbojas tiesiski, lietderīgi un sabiedrības interesēs.

Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, J. Citskovska pieļauto pārkāpumu raksturo arī formāla, pasīva attieksme pret amata pienākumu pildīšanu konkrētajā gadījumā, iniciatīvas trūkums un nepieļaujams nevērīgums, kā arī disciplinārlietas izmeklēšanas laikā paustā attieksme pret izdarītajiem pārkāpumiem. Disciplinārsoda noteikšanā ņemams vērā arī radītais būtiskais kaitējums valsts interesēm, jo īpaši uzticības zaudēšana J. Citskovskim kā iestādes vadītājam. Disciplinārpārkāpums ir izdarīts ar nodomu, J. Citskovskim apzinoties pārkāpuma izdarīšanas faktu un pieļaujot nelabvēlīgu seku iestāšanos. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas ieskatā, soda noteikšanā ņemama vērā arī J. Citskovska attieksme pret pieļauto pārkāpumu, ko raksturo savas atbildības noliegšana un formālisms.

Lemjot par nepieciešamību pieņemt lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu un atbilstoši Administratīvā procesa likuma 66. panta pirmajai daļai izvērtējot tā nepieciešamību un piemērotību tiesiska mērķa sasniegšanai, vajadzību un atbilstību, konstatēju turpmāk minēto.

Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 10. panta otrā daļa noteic, ka disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo ierēdni, kā arī panākt, lai ierēdnis ievērotu normatīvos aktus un turpmāk atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas. Tātad lēmumam par disciplinārsoda piemērošanu ir tiesisks mērķis. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 10. panta otrajā daļā minēto mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem, kā vien piemērojot J. Citskovskim disciplinārsodu, kas neparedz dienesta turpināšanu Valsts kancelejas direktora amatā, – pazemināšanu amatā uz laiku līdz trim gadiem.

Šobrīd Valsts kancelejā vakantas ir četras valsts civildienesta ierēdņu amata vietas: Valsts pārvaldes politikas departamenta Valsts pārvaldes attīstības nodaļas konsultanta - datu analītiķa amats; Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats, Finanšu un līgumu pārvaldības nodaļas juriskonsulta amats un Dokumentu pārvaldības departamenta Korespondences un apmeklētāju pieņemšanas nodaļas konsultanta amats.

Ņemot vērā J. Citskovska ilggadējo pieredzi vadītāja amatā, vienīgais vakantais vadītāja amats Valsts kancelejā ir Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amats. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā nepieciešama šāda profesionālā kvalifikācija: augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība; vismaz divus gadus ilga profesionālā pieredze nozarei atbilstošā jomā; pieredze vadošā amatā; vēlama pieredze darbā valsts pārvaldē; vēlama pieredze iepirkumu organizēšanā.

J. Citskovskim ir atbilstoša izglītība un profesionālā pieredze. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā J.Citskovskim būs iespēja atjaunot zaudēto uzticību kā vadītājam un labāk izprast atbildību par iepirkumu organizēšanas tiesiskumu. Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amata pienākumos neietilpst gala lēmumu pieņemšana attiecībā uz iepirkuma procedūrām, līgumu noslēgšanu un finanšu līdzekļu izlietojumu.

Izvērtējot J. Citskovska izglītību un kvalifikāciju, kā arī ņemot vērā Valsts kancelejā pieejamās vakantās ierēdņu amata vietas un respektējot disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumā norādīto, ka J. Citskovskis ir zaudējis uzticību kā iestādes vadītājs, par piemērotāko atzīta J. Citskovska pazemināšana amatā, pārceļot viņu Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā.

Ievērojot minētos apsvērumus, uzskatu, ka J. Citskovskim piemērojamais disciplinārsods – pazemināšana amatā uz laiku līdz trim gadiem – ir samērīgs un atbilstošs sabiedrības interesēm. Lēmuma par šā disciplinārsoda piemērošanu pieņemšana ir atbilstoša sabiedrības interesēm, jo sabiedrības interesēs ir, lai disciplinārpārkāpumos vainīgā amatpersona saņemtu taisnīgu sodu. Arī Augstākās tiesas Senāta judikatūrā atzīts, ka likuma ievērošana ir jebkuras tiesību sistēmas balsts, tiesiskā kārtība kā tāda ir atzīstama par aizsargājamu labumu, vērtību, kuras apdraudējums vienlaikus apdraud sabiedrisko drošību.⁶

Lēmums pazemināt amatā J. Citskovski pats par sevi neaizskar Valsts civildienesta likuma 22. pantā paredzētās vispārīgās tiesības uz pastāvīgu civildienestu, jo ierēdnim ir tiesības uz civildienestu, nevis uz konkrētu amatu civildienestā.

8. Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 11. panta 3. punktu, 12. panta pirmo un piekto daļu, 31. pantu un 32. panta trešo daļu, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 9. jūlija rīkojumā Nr. 570 "Par Jāni Citskovski" doto pilnvarojumu (prot. Nr. 28 66. §), nolemju par Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 36. panta otrajā daļā paredzētā disciplinārpārkāpuma izdarīšanu piemērot Valsts kancelejas direktoram J. Citskovskim disciplinārsodu – pazemināt viņu amatā un pārcelt Valsts kancelejas Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja amatā uz laiku no 2024. gada 11. jūlija līdz 2027. gada 6. aprīlim.

9. Šo rīkojumu saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 32. panta otro daļu, Administratīvā procesa likuma 188. panta pirmo un otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 32. panta trešo daļu šā rīkojuma pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.

Ministru prezidente E. Siliņa