|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija informatīvais ziņojums "Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam starpposma izvērtējums (par 2021.–2023. gadu)". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.07.2024., Nr. 136 https://www.vestnesis.lv/op/2024/136.1
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru prezidenta rīkojums Nr. 2024/1.2.1.-249Par atvaļinājuma piešķiršanu Ingai Bērziņai Vēl šajā numurā16.07.2024., Nr. 136 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: informatīvais ziņojums Pieņemts: 12.07.2024. OP numurs: 2024/136.1 |
Ministru kabineta informatīvie ziņojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Ministru kabineta informatīvais ziņojums
Satura rādītājs
Izmantoto saīsinājumu saraksts
Ievads
Finansējums
Sasniegtie rādītāji izvirzītajās prioritātēs
Latvijas iesaistes stiprināšana daudzpusējos attīstības sadarbības projektos un
Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras izveide
Iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD)
Attīstības palīdzības komitejā (DAC)
Latvijas sabiedrības atbalsts
Secinājumi
Pielikums: Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto uzdevumu un pasākumu izpilde
Izmantoto saīsinājumu sarakts
| Aģentūra | Latvijas Attīstības sadarbības aģentūra CFLA ietvaros |
| ANO | Apvienoto Nāciju Organizācija |
| ANO DP | Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome |
| ĀM | Ārlietu ministrija |
| CFLA | Centrālā finanšu un līgumu aģentūra |
|
Dienaskārtība 2030 |
ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada rezolūcija "Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam" |
| EK | Eiropas Komisija |
| ES | Eiropas Savienība |
| IAM | Dienaskārtības 2030 Ilgtspējīgas attīstības mērķi |
| IZM | Izglītības un zinātnes ministrija |
| LAPAS | Biedrība "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" |
| LPS | Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" |
| MK | Latvijas Republikas Ministru kabinets |
| NKI | Nacionālais kopienākums |
| MVU | Mazie un vidējie uzņēmumi |
| NMPD | Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests |
| NVO | Nevalstiskās organizācijas |
| OAP | Oficiālā attīstības palīdzība |
| OECD | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija |
| OECD DAC | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja |
| PSO | Pilsoniskās sabiedrības organizācijas |
| PTAC | Patērētāju tiesību aizsardzības centrs |
| UNDP | Apvienoto nāciju Attīstības programma |
| UNESCO | Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija |
| VARAM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
| VAV | Vismazāk attīstītās valstis |
| VRS | Valsts robežsardze |
| VRK | Valsts robežsardzes koledža |
| VUGD | Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
MK 2021. gada 14. aprīlī ar rīkojumu Nr. 245 "Par Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" apstiprināja Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam (turpmāk – Pamatnostādnes) – politikas plānošanas dokumentu, kas nosaka gan divpusēji, gan daudzpusēji īstenotos Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķus, prioritātes un pamatprincipus. Papildus MK 2021. gada 18. maijā ar rīkojumu Nr. 337 "Par Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.–2023. gadam" apstiprināja Attīstības sadarbības politikas plānu 2021.–2023. gadam (turpmāk – Plāns), kurā iekļauti konkrēti pasākumi Pamatnostādnēs noteiktā Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķa sasniegšanai, īstenojot virkni pasākumu.
Pamatnostādņu un Plāna ieviešana notika ģeopolitiski izaicinošā laikā. Latvijai prioritārais attīstības sadarbības reģions piedzīvo ģeopolitiskus satricinājumus, kas nes līdzi arī būtiskas ģeopolitiskās pārmaiņas. 2022. gada 24. februārī Krievija uzsāka pilna mēroga militāro agresiju pret Ukrainu, nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus, iznīcinot tās infrastruktūru un radot zaudējumus tās ekonomikai. Pasaule turpināja cīņu ar Covid-19 globālo pandēmiju un tās radītajām sekām. Krievijas rīcība padziļināja esošos drošības un stabilitātes izaicinājumus un radīja jaunus, tostarp globālas pārtikas krīzes draudus un energoresursu piegādes traucējumus. Vienlaikus, turpinājās arī Baltkrievijas līdzatbildība agresijā pret Ukrainu, kā arī Aleksandra Lukašenko režīma represijas pret Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un medijiem. Ukraina un Moldova ir kļuvušas par ES kandidātvalstīm, kur Latvijas reformu pieredze iegūst pastiprinātu nozīmi atbalsta sniegšanā.
Nepieciešamība pēc noteikumos balstītas pasaules kārtības stiprināšanas turpināja pieaugt. Turpinājās kampaņa Latvijas kandidatūras uz ANO DP nepastāvīgās dalībvalsts vietu 2025. gada vēlēšanās uz 2026.–2027. gadu. Tāpat starptautiskās sabiedrības dienaskārtībā saglabājās tie izaicinājumi, kas ir risināmi, īstenojot ANO Dienaskārtību 2030.
Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu, tiesiskumu un labu pārvaldību attīstības valstīs, jo īpaši Latvijas prioritārajās partnervalstīs, sniedzot ieguldījumu ANO pieņemtās Dienaskārtības 2030 ieviešanā.
Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes izriet no ANO IAM. Prioritāri tiek identificēti:
16. IAM Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas;
5. IAM Dzimumu līdztiesība;
4. IAM Kvalitatīva izglītība;
8. IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme;
13. IAM Klimata rīcība;
17. IAM Sadarbība mērķu īstenošanai.
Tematisko prioritāšu īstenošanā tiek pievērsta īpaša uzmanība digitalizācijai, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko iespēju radīšanā.
Latvijas ģeogrāfiskās prioritātes ir ES Austrumu partnerības valstis, īpaši Ukraina, Gruzija un Moldova, atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai ārpus Baltkrievijas, Centrālāzijas valstis, īpaši Kirgizstāna, Tadžikistāna un Uzbekistāna un atbalsts citām attīstības un VAV, jo īpaši Āfrikā.
Šis informatīvais ziņojums sniedz pārskatu par Pamatnostādnēs un Plānā izvirzīto uzdevumu rezultātiem līdz 2023. gada nogalei.
Pamatnostādnēs definētais sagaidāmais politikas rezultāts Nr. 2: pildot starptautiskās saistības, Latvija tiecas palielināt OAP finansējuma apjomu līdz 0.33% no NKI līdz 2030. gadam.
Latvijas OAP attīstības sadarbības finansējums tiek izlietots daudzpusējos un divpusējos formātos īstenojamās aktivitātēs. 1. grafiks ilustrē attiecību, cik kopējais Latvijas finansējuma proporcionāli tiek veltīts daudzpusējam un cik divpusējam atbalstam.
1.1. OAP finansējuma galvenais rādītājs – OAP apjoms no NKI. Attīstītās valstis ir apņēmušās sniegt 0,7% no NKI ekonomiskās attīstības un labklājības veicināšanai attīstības valstīs. ES valstīm, kas pievienojās ES pēc 2002. gada, šis mērķis ir samazināts – jātiecas sasniegt 0,33% no NKI. Pamatnostādnēs Latvija apstiprina apņemšanos līdz 2030. gadam OAP novirzīt 0,33% no NKI (līdz 2027. gadam – 0,23%), no tā 0,15-0,20% no NKI atvēlot VAV.
Lai gan ES un tās dalībvalstis kopā ir lielākais OAP sniedzējs pasaulē, Latvijai ilgstoši ir bijuši zemākie OAP rādītāji ES, t.sk. salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu gan valsts OAP kopapjomā, gan ĀM divpusējā attīstības sadarbības finansējuma apjomā (skat. 1. tabulu un 2. tabulu).
Vienīgais izņēmums ir 2022. un 2023. gads, kuru laikā ļoti nozīmīgi Latvijas attīstības sadarbības politikas aktivitātes ir ietekmējis karš Ukrainā, daudz lielākā apjomā uzmanību un resursus veltot Ukrainai nekā iepriekš tika plānots. Līdz ar to 2022. gadā Latvijas kopējā OAP pieauga līdz 0,36% no NKI un 2023. gadā līdz 0,33% no NKI. Tas naudas izteiksmē ir attiecīgi 137.31 milj. EUR un 131.61 milj. EUR (skat. 2. tabulu). Būtiski pieauga arī valsts divpusējais atbalsts: 2022. gadā tika izlietoti 85,06 milj. EUR, 2023. gadā – 72,44 milj. EUR, kas lielākoties novirzīts Ukrainai un Ukrainas bēgļu izmaksām Latvijā, kā arī Covid-19 vakcīnu ziedojumiem.
Vienlaikus ĀM, kas ir vadošā institūcija attīstības sadarbības politikā, divpusējais attīstības sadarbības budžets bija 1,36 milj. EUR 2022. gadā un 1,66 milj. EUR 2023. gadā (Lietuvai 2023. gadā – 4,52 milj. EUR, Igaunijai – 14 milj. EUR).
1. tabula: Latvijas OAP apjoms % no NKI
|
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
2025 |
2026 |
2027 |
|
| % no NKI | ||||||||||||
|
Plānotais |
0.09 |
0.10 |
0.12 |
0.14 |
0.17 |
0.11 |
0.13 |
0.15 |
0.17 |
0.19 |
0.21 |
0.23 |
|
Sasniegtais |
0.11 |
0.11 |
0.10 |
0.10 |
0.12 |
0.12 |
0.36 |
0.33 |
||||
2. tabula: Baltijas valstu OAP salīdzinājums*
|
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021 |
2022 |
2023 (sākotnējie dati) |
||
| % no NKI |
Igaunija |
0.16 |
0.16 |
0.16 |
0.17 |
0.17 |
0.28 |
0,28 |
|
Lietuva |
0.13 |
0.12 |
0.13 |
0.13 |
0.13 |
0.28 |
0,28 |
|
|
Latvija |
0.11 |
0.10 |
0.10 |
0.12 |
0.12 |
0.36** |
0.33** |
|
| Kopējā
OAP, milj. EUR (attīstības sadarbība un humānā palīdzība) |
Igaunija |
38.15 |
41.31 |
43.32 |
43.81 |
50.93 |
191.06 |
103.90 |
|
Lietuva |
52.54 |
55.01 |
60.45 |
63.20 |
73.05 |
231.32 |
181.30 |
|
|
Latvija |
28.32 |
29.16 |
30.69 |
35.64 |
40.27 |
137.31 |
131.61 |
|
| No tā divpusējais finansējums, milj. EUR |
Igaunija |
18.02 |
18.37 |
15.05 |
14.64 |
20.95 |
148.8 |
56.48 |
|
Lietuva |
13.54 |
10.22 |
10.73 |
10.44 |
16.32 |
133.75 |
93.93 |
|
|
Latvija |
4.02 |
4.17 |
3.98 |
4.37 |
6.16 |
85.06 |
72.44 |
|
| *OECD Statistics:
https://stats.oecd.org/index.aspx?r=503578 **saskaņā ar OECD DAC vadlīnijām izmaksas bēgļu atbalstam OAP var iekļaut pirmos 12 mēnešu, līdz ar to paredzams, ka turpmāk procentu rādītājs no NKI samazināsies. |
||||||||
Pamatnostādnes nosaka, ka līdz 2027. gadam Latvijai OAP jānovirza vismaz 0,23% no NKI. Iepriekšējo 10–15 gadu pieredze par piešķirtā finansējuma apjomu attīstības sadarbībai rāda, ka OAP nākamajos gados drīzāk samazināsies finansējuma Ukrainai samazināšanās dēļ (īpaši samazinās Ukrainas bēgļu Latvijā izmaksas, ko saskaņā ar
vadlīnijām statistikā var iekļaut tikai pirmos 12 mēnešus) un beidzoties Covid-19 vakcīnu ziedojumiem. Tādējādi Latvijas OAP pieaugums 2022. un 2023. gadā jāskata nevis kā mērķtiecīga rīcība un optimistiska iespēja sasniegt 0,23% 2027. gadā, bet drīzāk kā izņēmums OAP statistikā.
Kas attiecas uz Latvijas atbalstu VAV, 2022. gadā tas sasniedza 1,03 milj. EUR jeb 0,03% (no tā 975 378 EUR COVID-19 vakcīnu ziedojumi, t.sk. vakcīnu transportēšanas izmaksas; citām aktivitātēm – 51 282 EUR). Lai sasniegtu 0,15% mērķi 2022. gadā, būtu bijuši nepieciešami papildus 57,07 milj. EUR, starpība – 56,04 milj. EUR.
1.2. Daudzpusējos formātos īstenotās aktivitātes – iemaksas. Daudzpusējais atbalsts, galvenokārt, ir starptautiskās iemaksas ES budžetā, Eiropas Attīstības fondā, ANO aģentūrās, Pasaules Bankas grupā un citās starptautiskajās institūcijās, iniciatīvās un trasta fondos. Šajos formātos ir svarīgi aizstāvēt galvenās Latvijas prioritārās jomas un reģionus, veicināt Latvijas intereses un redzamību.
Saskaņā ar Latvijas starptautiski izteikto apņemšanos gan ANO (IAM un Adisabebas Rīcības programma par finansējumu attīstībai), gan ES līmenī, kā arī nacionāli apstiprinātiem politikas plānošanas dokumentiem Latvija sniedz ieguldījumu globālās attīstības veicināšanā un attīstības valstu izaugsmē. Iepriekšējos gados daudzpusējais atbalsts sasniedza pat 90% no kopējās Latvijas OAP – 2021. gadā tas bija 88%. Bet, pieaugot divpusējam atbalstam Ukrainai un Ukrainas bēgļiem Latvijā, 2022. gadā tas proporcionāli samazinājās – vien 38%, bet 2023. gadā tas atkal pieauga līdz 74%.
Daudzpusējais atbalsts lielākoties ir Latvijas iemaksas ES budžetā. Tām seko iemaksas ANO aģentūrās, ANO misiju uzturēšanā un dažādu konvenciju ievērošanā un trīs Pasaules Bankas grupas institūcijās – Starptautiskajā Rekonstrukcijas un attīstības bankā, Starptautiskajā Finanšu korporācijā un Starptautiskajā Attīstības asociācijā.
Būtisku daļu no daudzpusējā atbalsta 2022.–2023. gadā veido Latvijas sniegtais finanšu atbalsts Ukrainai caur starptautiskajām finanšu institūcijām kopumā 36 milj. EUR apmērā. Latvija bija viena no pirmajām valstīm, kas atbalstīja neatliekamu Ukrainas valdības budžeta vajadzību segšanu ar Pasaules Bankas starpniecību, veicot iemaksas trijos mehānismos (kopā 25 milj. EUR): 2022. g. – 5 milj. EUR granta iemaksa Pasaules Bankas trasta fondā Ukrainas atbalstam un 10 milj. EUR garantija Pasaules Bankas aizdevumam Ukrainas valdības budžeta finansēšanai; 2023. g. – 8 milj. EUR granta iemaksa Starptautiskās Attīstības asociācijas īpašajā Ukrainas un Moldovas atbalsta programmā (SPUR) Ukrainas atbalstam un 2 milj. EUR granta iemaksa Pasaules Bankas "Ukrainas Atjaunošanas, rekonstrukcijas un reformu trasta fondā" (URTF). Tāpat 2023.gadā Latvija veica 7 milj. EUR granta iemaksu Eiropas Investīciju bankas trasta fondā Ukrainas atbalstam "EU4U", lai turpinātu sniegt atbalstu Ukrainas ekonomikas atveseļošanai un rekonstrukcijai. Lai palīdzētu stiprināt Ukrainas institucionālo kapacitāti virzībā uz pievienošanos ES, Latvija 2023. gadā veica 2 milj. EUR granta iemaksu Starptautiskā Valūtas fonda "Ukrainas Kapacitātes attīstības fondā" un 2 milj. EUR granta iemaksu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas "Ukrainas Stabilizācijas un ilgtspējīgas izaugsmes daudzpusējā donoru kontā".
3. tabula: Daudzpusējais atbalsts – starptautiskās iemaksas, EUR (2021.-2023.gads)
| Starptautiskā organizācija |
2021 |
2022 |
2023 |
| ES |
40 377 362.64 |
39 149 429.39 |
41 764 260.27 |
| ANO aģentūras, misijas, konvencijas u.c. |
1 149 378.91 |
1 562 260.63 |
1 648 092.91 |
| Starptautiskā Rekonstrukcijas un attīstības banka |
1 087 114.73 |
6 275 013.77 |
3 178 115.00 |
| Starptautiskā Finanšu korporācija |
786 602.39 |
923 810.47 |
853 289.00 |
| Starptautiskā Attīstības asociācija |
470 000.00 |
8 565 000.00 |
10 545 000.00 |
| Pasaules Veselības organizācija |
164 508.55 |
195 853.16 |
198 909.10 |
| Eiropas Padome |
161 308.52 |
175 440.88 |
183 486.08 |
| Starptautiskā Darba organizācija |
103 117.19 |
98 486.50 |
105 456.97 |
| Eiropas Drošības un sadarbības organizācija |
98 495.07 |
100 354.39 |
96 397.00 |
| Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra |
90 518.65 |
107 008.76 |
249 643.89 |
| OECD |
34 494.65 |
34 703.00 |
2 458 600.50 |
| Pasaules Muitas organizācija |
26 356.33 |
26 848.50 |
28 354.36 |
| Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācija |
25 470.00 |
24 450.00 |
26 420.00 |
| Starptautiskā Migrācijas organizācija |
24 434.54 |
25 174.00 |
34 549.78 |
| Starptautiskā Frankofonijas organizācija |
11 661.00 |
11 661.00 |
11 661.00 |
| Starptautiskā telekomunikāciju savienība |
6 662.63 |
|
|
| Starptautiskā atjaunojamās enerģijas aģentūra |
5 489.94 |
5 871.03 |
|
| Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām |
2 454.35 |
|
|
| Pasaules Meteoroloģijas Organizācija |
1 265.47 |
1 398.42 |
1 450.96 |
| Vispasaules intelektuālā īpašuma organizācija |
326.91 |
346.99 |
347.00 |
| Pasaules Bankas grupa |
|
|
63 379.76 |
| Sarkanais Krusts |
|
|
152 365.74 |
| Starptautiskā Jūras organizācija |
|
|
13 518.79 |
| Eiropas Investīciju banka |
7 000 000.00 |
||
| Starptautiskais Valūtas fonds |
4 435 828.00 |
||
| Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka |
2 000 000.00 |
||
|
Kopā: |
44 627 022.47 |
57 283 110.89 |
75 049 126.11 |
1.3. Divpusējais ĀM attīstības sadarbības finansējums
Pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens Nr. 1: Sniegt atbalstu prioritāro partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījumu globālo izaicinājumu risināšanā, kas paredz:
- granta projektu konkursu rīkošanu;
- ilgtermiņa attīstības sadarbības projektu īstenošanu atbilstoši partnervalstu izteiktajām vajadzībām un Latvijas ekspertīzei, arī projektu īstenošanu, kur piesaistīti citi donori ar līdzfinansējumu vismaz 50% apmērā.
Latvijas divpusējais OAP finansējums ir visu valsts iestāžu atbalsts attīstības valstīm, piemēram, tehniskās palīdzības projekti, brīvprātīgās iemaksas, ad hoc veidā sniegtā humānā palīdzība. Pastāvīgi prognozējamā daļa no šī divpusējā finansējuma ir ĀM pārvaldībā esošais attīstības sadarbības politikas budžets programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība", kas ir ikgadējā granta konkursā atbalstīto projektu īstenošana, ilgtermiņa attīstības sadarbības projektu īstenošana, priekšizpētes vizītes, atbalsts nevalstiskajām organizācijām attīstības sadarbības politikas aktivitātēm. Papildus kopš 2022. gada tiek piešķirti līdzekļi Ukrainas rekonstrukcijai. Precīzu divpusējā attīstības sadarbības finansējuma sadali nosaka attīstības sadarbības politikas plāni. 4. tabulā redzams 2021.–2023. gada ĀM attīstības sadarbības budžeta sadalījums un ar šo finansējumu īstenotie pasākumi.
4. tabula: ĀM divpusējā attīstības sadarbības budžeta sadalījums, EUR (2021.–2023. gads)
|
|
2021. gads |
2022. gads |
2023. gads |
|
| 1. | Projektu konkursi | |||
|
1.1. |
Granta projektu konkurss partnervalstu atbalstam |
240 013 |
924 410 |
1 173 813 |
|
1.2. |
Granta projektu konkurss atbalsta sniegšanai Baltkrievijas pilsoniskai sabiedrībai |
120 000 |
- |
- |
|
1.3. |
Līdzfinansējuma konkurss PSO globālās izglītības un attīstības sadarbības projektiem. |
25 800 |
40 000 |
50 000 |
|
1.4. |
Granta projektu konkurss priekšizpētes vizīšu īstenošanai |
0 |
15 000 |
20 000 |
| 2. | Politikas plānā iekļautie projekti, t.sk., projekti ar donoru līdzfinansējuma piesaisti |
177 500 |
342 403 |
378 000 |
| 3. | Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem un sabiedrības informēšanas pasākumiem |
14 000 |
30 000 |
30 000 |
| 4. | Tiešfinansējums PSO |
6 500 |
12 000 |
12 000 |
|
4.1. |
LAPAS (dalības maksa starptautiskajās organizācijās (CONCORD, CIVICUS, Forus), dalība starptautiski nozīmīgos forumos). |
1 500 |
7 000 |
7 000 |
|
4.2. |
Biedrība "Latvijas Pašvaldību savienība" (LPS) (dalības maksa ES pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai). |
5 000 |
5 000 |
5 000 |
|
Kopā: |
583 813 |
1 363 813 |
1 663 813 |
|
| Ukrainas rekonstrukcijas projekti |
260 000 |
3 103 000 |
||
Neskatoties uz nelielo apjomu, šis ir vienīgais prognozējamais Latvijas attīstības sadarbības finansējums. Nevienai citai valsts vai pašvaldību institūcijai nav speciāla finansējuma attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanai. To īstenotās divpusējās attīstības sadarbības aktivitātes lielākoties tiek finansētas ad hoc veidā no iestāžu budžetiem (ir arī plānotas divpusējās aktivitātes un programmas, piemēram, valsts stipendiju piešķiršana, dalība misijās, kas arī tiek uzskaitītas OAP u.c.). Jaunām iniciatīvām iestādes nereti cenšas piesaistīt ĀM finansējumu, t.sk. piedaloties ĀM granta projektu konkursos. Jāatzīmē, ka Latvijā nav arī atsevišķas budžeta līnijas un ikgadēja pastāvīga finansējuma humānās palīdzības nodrošināšanai, kas arī tiek ieskaitīta divpusējā OAP.
Finansējums divpusējai attīstības sadarbībai iepriekšējos pārskata periodos nekad nebija sasniedzis Pamatnostādnēs nospraustos mērķus. Tomēr kopš 2021. gada un iepretim iepriekšējiem gadiem divpusējai attīstības sadarbībai piešķirtais finansējums ir palielinājies. Izrāviens budžeta palielināšanā bija 2022. gads un kara sākums Ukrainā – lēciens par 780 000 EUR salīdzinājumā ar 2021. gadu (583 813 EUR). 2023. gadā ĀM divpusējais attīstības sadarbības finansējums trīskāršojās salīdzinot ar 2021. gadu – 1 663 813 EUR. Papildus 2023. gadā jāpieskaita 3 milj. EUR (2022. gadā – 260 000 EUR) Latvijas iesaistei Ukrainas rekonstrukcijā, ko īstenoja ĀM.
1.3.1. ĀM granta projekti. Ik gadu ĀM rīko granta projektu konkursu, atbalstot attīstības sadarbības projektus Latvijas noteiktajās prioritārajās saņēmējvalstīs. Lai veicinātu projektu ilgtspēju, no 2022. gada tika uzsākta divu gadu granta projektu īstenošana. Granta projektu konkursā ĀM tiecas novirzīt 50% no finansējuma PSO, atbalstot arī starpsektoru (valsts, pilsoniskās sabiedrības un/vai privātā sektora) projektus, kā arī rīko atsevišķu līdzfinansējuma konkursu tieši PSO sektoram.
Pēdējos gados ir palielinājusies Latvijas attīstības sadarbības īstenotāju interese un nostiprinājušās spējas īstenot attīstības sadarbības projektus. Par to liecina pieaugošais projektu iesniegumu skaits ĀM attīstības sadarbības projektu granta konkursos un pieteikto projektu kvalitāte. Tomēr ierobežotā finansējuma dēļ granta konkursos ir bijis iespējams atbalstīt tikai nelielu daļu pieteikumu. 2023. gadā granta konkursā tika saņemts rekordliels pieteikumu skaits – 69, no kuriem ĀM varēja atbalstīt tikai 16 (papildus bija 7 projekti, kuri turpinājās no 2022. gada, kad tika ieviesti divu gadu projekti).
5. tabula: iesniegto un atbalstīto projektu skaits ĀM attīstības sadarbības granta projektu konkursos
|
2016 |
2017 |
2018 |
2019 |
2020 |
2021* |
2022 |
2023 |
|
| Iesniegto projektu skaits |
30 |
21 |
27 |
36 |
51 |
31 |
37 |
69 |
| Kopējais projektos pieprasītais finansējums (EUR) |
968 021 |
662 646 |
896 768 |
1 215 814 |
2 636 212 |
1 072 158 |
1 890 599 |
3 285 802 |
| Konkursam pieejamais finansējums (EUR) |
331 000 |
157 000 |
213 013 |
213 013 |
445 253 |
360 013 |
924 410 |
759 777 |
| Atbalstīto projektu skaits |
11 |
5 |
7 |
7 |
9 |
12 |
20 |
16** |
| * divi konkursi
norādīti kopā: granta konkurss un konkurss Baltkrievijas pilsoniskās
sabiedrības ārpus Baltkrievijas atbalstam **papildus 7 projekti tika turpināti no 2022. gada, kad tika ieviesti divu gadu projekti |
||||||||
Secināms, ka potenciāls atbalsta sniegšanai attīstības valstīm ir, tikai trūkst finansējuma, ko piešķirt granta projektu īstenotājiem.
1.3.2. Ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti. Kopš 2021. gada tiek īstenoti virkne t.s. stratēģisko projektu, kas ir vairāku gadu projekti, atsaucoties uz Latvijas prioritāro saņēmējvalstu izteiktajām vajadzībām un ņemot vērā pieejamo Latvijas ekspertīzi (līdz ar Latvijas budžeta trīs gadu plānošanu stratēģiskie ilgtermiņa attīstības sadarbības projekti tiek atbalstīti trīs gadu termiņā). Daļēji tie tiek īstenoti ar kādas citas valsts vai organizācijas līdzfinansējumu, piemēram, ASV, Zviedrijas, ES, UNDP. Starp projektu īstenotājiem minama Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, nododot uzņēmējdarbības pieredzi, Rīgas Juridiskā augstskola un Latvijas Universitāte, rīkojot mācību programmas Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu pārstāvjiem, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, konsultējot mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmējus, centrs MARTA, sniedzot atbalstu nevalstisko organizāciju darbā sieviešu un citu ievainojamo iedzīvotāju grupu aizsardzībai, CFLA, sniedzot atbalstu Uzbekistānai labas pārvaldības un likuma varas jomās, un tādas valsts institūcijas kā Valsts kontrole, Satversmes tiesa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, daloties ar savu ekspertīzi reformu īstenošanā, t.sk. ES integrācijas jautājumos.
Kā redzams 6. grafikā, ilgtermiņa attīstības sadarbības projektu budžets pēdējo gadu laikā arī ir palielinājies līdz ar pieaugumu ĀM piešķirto attīstības sadarbības politikas budžetu programmā 07.00.00 "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība". Tas ļauj veiksmīgāk atsaukties saņēmējvalstu vajadzībām, plānojot projektu aktivitātes detalizētāk un ilgtermiņā, līdz ar to panākot ilgtspējīgākus rezultātus.
1.3.3. Līdzfinansējums. Būtisks aspekts ir arī līdzfinansējuma piesaiste Latvijas finansētajiem attīstības sadarbības projektiem. Kopš 2005. gada līdz 2024. gadam iepretim ĀM attīstības sadarbības divpusējam finansējumam 11 milj. EUR apmērā ir piesaistīts citu donoru finansējumu vismaz 1,5 reizes lielākā apjomā (aptuveni 15,37 milj. EUR).
2022. gadā no ĀM 39 projektiem 23 partneri bija piesaistījuši līdzfinansējumu; no tiem 10 nodrošināja tikai savu līdzfinansējumu, bet 13 projektos bija piesaistīts līdzfinansējums no citiem donoriem (EK, UNDP, ASV, Zviedrija). Kopējais piesaistītā līdzfinansējuma apjoms 2022. gadā bija 352 013 EUR. 2023. gadā no noslēgtajiem 38 līgumiem līdzfinansējums bija paredzēts 25 projektos; no tiem 17 projektos tikai pašu īstenotāju līdzfinansējums, bet 9 projektos līdzfinansējums tika piesaistīts no citiem donoriem (ASV, Zviedrija, UNDP). 2023. gadā Aģentūra piesaistīja gandrīz vienu miljonu EUR no Vācijas Attīstības sadarbības aģentūras GIZ labas pārvaldības projektam Uzbekistānā "Atbalsts Uzbekistānas valsts pārvaldes administratīvās kapacitātes stiprināšanai". Kopējais līdzfinansējuma apjoms 2023. gadā – 1 460 978 EUR.
6. tabula: Piesaistītais līdzfinansējums (2005.-2023.gads)
| Gads |
Piešķirtais finansējums (EUR) |
Piesaistītais līdzfinansējums (EUR) |
|
2005 |
142 287.18 |
36 986.13 |
|
2006 |
213 430.77 |
119 999.32 |
|
2007 |
640 292.31 |
159 213.28 |
|
2008 |
825 265.65 |
587 650.51 |
|
2009 |
12 805.85 |
0.00 |
|
2010 |
1 148.26 |
0.00 |
|
2011 |
382.75 |
0.00 |
|
2012 |
71 526.34 |
193 267.58 |
|
2013 |
121 326.86 |
914 018.45 |
|
2014 |
463 813.00 |
5 788 125.16 |
|
2015 |
585 813.00 |
1 177 543.75 |
|
2016 |
592 400.00 |
786 965.21 |
|
2017 |
463 813.00 |
385 825.18 |
|
2018 |
463 813.00 |
1 321 791.20 |
|
2019 |
463 813.00 |
1 068 326.07 |
|
2020 |
696 053.00 |
442 314.10 |
|
2021 |
583 813.00 |
571 827.85 |
|
2022 |
1 363 813.00 |
352 013 |
|
2023 |
1 663 813.00 |
1 469 734.67 |
|
2024 |
1 863 813.00 |
|
|
Kopā |
11 233 235.97 |
15 375 601.46 |
1.3.4. Rekonstrukcijas projekti Ukrainā. Pēc kara sākuma Ukrainā no 2022. gada ĀM īsteno rekonstrukcijas projektus Ukrainā. Šis finansējums ir palielinājis Latvijas kopējo OAP, bet jāatzīmē, ka tie ir papildus līdzekļi, kas ir terminēti līdz 2026. gadam.
Latvija kā prioritāti ir izvēlējusies Ukrainas Čerņihivas apgabala sociālās infrastruktūras atjaunošanu, kara radīto traumu pārvarēšanas un psiholoģiskā atbalsta projektus, kā arī atbalstu teritoriālās plānošanas un ES jautājumu jomā1. 2023. gadā Ukrainas rekonstrukcijai tika piešķirti 5 103 300 EUR, no kuriem 3 103 300 EUR tika piešķirti ĀM un 2 000 000 EUR Ekonomikas ministrijai. ĀM 2023. gada projekti:
- UNDP 2 milj. EUR – 2 pirmskolas izglītības iestāžu, 2 vispārējās izglītības iestāžu un Čerņihivas Reģionālās bērnu slimnīcas ēdināšanas bloka Čerņihivas pilsētā atjaunošana;
- "Uzņēmēji mieram" 477 354 EUR – 6 māju atjaunošana un kopienas centra rekonstrukcijas plāna izstrāde Jahidnes ciemā, Čerņihivas apgabalā;
- Centrs MARTA 336 309,46 EUR – atbalsta centru izveide sievietēm Čerņihivas pilsētā;
- VARAM 27 889 EUR – metodisks atbalsts Čerņihivas apgabala teritoriālā attīstības plāna izstrādei;
- ĀM 103 300 EUR – Latvijas sekondētā eksperta darbs EK par Ukrainas rekonstrukcijas jautājumiem.
2023. gadā Ekonomikas ministrijai piešķirtais 2 000 000 EUR finansējums izmantots ciešā sadarbībā ar Ukrainas partneriem, un atbilstoši Ukrainas puses identificētajām vajadzībām tika piegādātas Latvijā ražotas 12 moduļu mājas, 88 inventāra vienības bērnu rotaļlaukumiem, 3300 mēbeļu vienības pirmsskolas izglītības iestādēm. Tāpat tika veikta 32 ģeneratoru piegāde izglītības iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Latvijas turpmākās iesaistes Ukrainas rekonstrukcijā plānošanai saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" 2024. gadā un turpmākos divus gadus paredzēts finansējums 5 milj. EUR katru gadu. 2024. gadā 3 milj. EUR projektu ieviešanai tika piešķirti Aģentūrai, 2 milj. EUR līdzīgi kā 2023. gadā tika piešķirti Ekonomikas ministrijai.
1.3.5. Humānā palīdzība. Humānās palīdzības vajadzības pasaulē ir sasniegušas bezprecedenta apjomus. 2023. gadā 350 milj. iedzīvotājiem nepieciešama humānā palīdzība, kas ir par 20% vairāk nekā 2022. gadā un par 40% vairāk nekā 2021. gadā. Kopējais finansējuma apjoms pieaug, bet ne tik strauji kā vajadzību apjoms – starpība palielinājusies līdz 41 miljardiem 2023. gadā. ES Padomē arvien biežāk izskan aicinājumi ES dalībvalstīm palielināt humānās palīdzības budžetu. Lielākie donori norāda, ka līdz ar Ukrainu, steidzami nepieciešams saglabāt un palielināt atbalstu pārējām krīzēm. Krievijas iebrukums Ukrainā pastiprinājis jau esošo negatīvo tendenci, kas pēdējo gadu laikā radusies no klimata pārmaiņām, veselības krīzēm, pieaugošā konfliktu skaita, valdības krīzēm un budžetu ierobežojumiem, kā arī inflācijas. Diemžēl ES dalībvalstu sniegtā humānās palīdzības finansējuma apskatos Latvija ilgstoši bijusi statistikas pēdējās vietās (kopā ar Ungāriju, Rumāniju, Horvātiju un Bulgāriju).
Latvijas humānās palīdzības sniegšana balstās uz kārtību, kas noteikta 2017. gada 12. decembra MK noteikumos Nr. 721 "Humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtība", 2011. gada 18. janvāra MK noteikumu Nr. 42 "Krīzes vadības padomes nolikums" 3.6 punktu par iespējām sniegt palīdzību krīzes situācijā nonākušajai valstij un Pamatnostādnēm.
Latvijas sniegtā humānā palīdzība visbiežāk tiek nodrošināta ad hoc. Latvijā nav izstrādāta humānās palīdzības sniegšanas stratēģija nacionālajā līmenī, nav paredzēta atsevišķa budžeta līnija un ikgadējs pastāvīgs finansējums humānās palīdzības nodrošināšanai. Līdz ar to humāno palīdzību pārsvarā piešķir saskaņā ar MK lēmumu, atvēlot finansējumu no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Humānā palīdzība tiek sniegta gan tieši cietušajai valstij, gan arī veicot iemaksas starptautiskās organizācijās, piemēram, ANO aģentūrām vai Sarkanajam Krustam. Atsevišķos gadījumos tiek sūtīta ekspertu komanda vai nosūtīta materiāla palīdzība no Valsts materiālajām rezervēm. Šāda veida palīdzību koordinē Iekšlietu ministrija, balstoties uz Krīzes vadības padomes sēdē pieņemto lēmumu par palīdzības sniegšanu konkrētajā gadījumā. Tāpat arī Latvijas nevalstiskās organizācijas ir iesaistījušās akcijās ziedojumu vākšanā krīzes skartajās valstīs un humānās palīdzības nosūtīšanā, piemēram, "Latvijas Sarkanais Krusts", LAPAS, "Ziedot.lv", "Tavi draugi", "Uzņēmēji mieram" un citas.
Neskatoties uz to, ka Latvijai nav plānota humānās palīdzības budžeta, pēdējos gados saistībā ar karu Ukrainā Latvijas sniegtās humānās palīdzības OAP apjoms ir ievērojami pieaudzis: 2021. gadā tas bija 7,98 milj. EUR (no tiem bēgļiem – 1,54 milj. EUR), 2022. gadā – 74,11 milj. EUR (no tiem bēgļiem – 63,76 milj. EUR) un 2023. gadā – 53,82 milj. EUR (no tiem bēgļiem – 40,76 milj. EUR).
Galvenokārt sniegts atbalsts:
• cilvēkiem, kas cietuši no karadarbības;
• bēgļiem,
• dabas stihiju izraisīto seku mazināšanai;
• civilās aizsardzības veicināšanai.
Ņemot vērā aizvien pieaugušo krīžu skaitu un nestabilo situāciju pasaulē, būtu nepieciešams paredzēt ikgadēju plānotu finansējumu humānajai palīdzībai, paredzot atsevišķu budžeta līniju attīstības sadarbības budžeta līnijas ietvaros līdzīgi kā Igaunijā (2023. gadā Igaunijas ĀM tika piešķirti 5 milj. EUR). Kopš Krievijas kara sākuma Ukrainā ir pieaudzis Latvijas sabiedrības atbalsts humānās palīdzības sniegšanai, kā arī ir palielinājies Latvijas humānās palīdzības sniedzēju NVO skaits, kas lielākoties strādā ar palīdzību Ukrainai. Līdz ar to ir arī palielinājusies interese un pieprasījums pēc humānās palīdzības sistēmas izveides Latvijā, kā arī pēc informācijas par iespējām iekļauties starptautiskajā humānās palīdzības sistēmā, t.sk. par starptautisko akreditāciju, lai Latvijas NVO varētu ieviest ES un ANO deleģēto humānās palīdzības finansējumu. Latvijas humānās palīdzības stratēģijas nepieciešamības izstrāde bija arī galvenais secinājums 2024. gada 21. februāra ĀM rīkotajā konferencē ar Latvijas humānās palīdzības ieviesējiem. Atsevišķs finansējums nepieciešams divpusējo humānās palīdzības projektu īstenošanai (kas varētu būt arī ieguldījums ilglaicīgu krīžu risināšanā, piemēram, Āfrikā, Sīrijā, Jemenā u.c.) un atbalstam Latvijas humānās palīdzības organizācijām, lai tās palielinātu savu kapacitāti. Tāpat var arī izvērtēt tiešfinansējumu kādai Latvijas humānās palīdzības organizācijai vai to apvienībām, kas strādā Ukrainā, jo novērojami aizvien pieaugoši ilgtspējas riski un bažas par ilgtspējīga finansējuma trūkumu.
2.1. Ģeogrāfiskās prioritātes. Jau vairākus plānošanas posmus Latvija par sava sniegtā attīstības sadarbības atbalsta prioritārajām saņēmējvalstīm ir noteikusi ES Austrumu partnerības valstis, īpaši Ukrainu, Gruziju un Moldovu, sniegusi atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai (kopš 2022. gada tikai ārpus Baltkrievijas), kā arī iegulda Centrālāzijas valstu attīstībā, īpaši Kirgizstānā, Tadžikistānā un Uzbekistānā. Pēdējos gados atbalsts mērķtiecīgi virzīts arī citām attīstības valstīm un VAV, jo īpaši Āfrikā (Dienvidāfrikā, Kamerūnā, Namībijā, Zambijā un Zimbabvē). Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā būtiski ir pieaudzis atbalsts Ukrainas vajadzību apmierināšanai: par 26 reizēm jeb 96% (2021. pret 2023. gada finanšu dati), ko īsteno ne tikai ĀM, bet arī citas valsts institūcijas.
2.2. Tematiskās prioritātes - Latvijas ieguldījums ANO IAM sasniegšanā.
Pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens Nr. 6: Stiprināt visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē.
Latvijas attīstības sadarbības tematiskās prioritātes izriet no ANO IAM. Prioritāri tiek identificēti:
16. IAM Miers, taisnīgums un efektīvas, atbildīgas un iekļaujošas institūcijas;
5. IAM Dzimumu līdztiesība;
4. IAM Kvalitatīva izglītība;
8. IAM Labs darbs un ekonomiskā izaugsme;
13. IAM Klimata rīcība;
17. IAM Sadarbība mērķu īstenošanai.
Tematisko prioritāšu īstenošanā tiek pievērsta īpaša uzmanība digitalizācijai, kas var veicināt valstu pārvaldes efektivitāti, sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā un jaunu ekonomisko iespēju radīšanā.
Pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens Nr. 2: Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG, OECD, veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos;
Pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens Nr. 3: Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību
Latvijas sadarbība ar citiem donoriem un iesaiste liela apjoma projektos arvien pieaug, tomēr vienlaikus jāatzīst, ka līdz 2024. gadam ārējais finansējums ir apgūts minimāli, jo finansējums Latvijas divpusējiem attīstības sadarbības projektiem ir bijis konstanti nepietiekams. Ārējais finansējums ir pieejams gan ar ES Kaimiņattiecību attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta "Eiropa pasaulē" (NDICI) starpniecību, gan sadarbojoties ar tādiem tradicionālajiem donoriem kā ASV, Vācija, Francija, Ziemeļvalstis, Šveice, Luksemburga, Nīderlande un UNDP Uzbekistānā.
Viens no iemesliem ir bijis arī pārāk vājā Latvijas attīstības sadarbības sistēma. Tika pētīti ES finansējuma sadales mehānismi, vērtēti iemesli, kādēļ Latvijas projektu īstenotāji nekvalificējas šī finansējuma saņemšanai un secināts, ka viens no priekšnoteikumiem ir veikt institucionālas izmaiņas Latvijas attīstības sadarbības sistēmā. Līdz ar to 2022. gada 1. janvārī tika izveidota Aģentūra ar mērķi Latvijai veiksmīgāk iesaistīties ES attīstības sadarbības finanšu instrumentu īstenošanā, kā arī veicināt un radīt jaunas iespējas Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotājiem iesaistīties liela apjoma projektos. Plānots, ka Aģentūra saņems akreditāciju 2024. gadā, kvalificējoties EK akreditācijas procesa 8 pīlāru sistēmai. Tas dos iespēju Latvijai piedalīties projektos ES deleģētās sadarbības ietvaros, kur Aģentūrai ir vadošā loma. Aģentūra kā kontaktpunkts turpmāk sniegs konsultatīvu un administratīvu atbalstu Latvijas institūcijām un citām ieinteresētajām pusēm, kas vēlēsies pieteikties dalībai ES projektos, tostarp lai ar citiem sadarbības partneriem spētu nodrošināt atbilstību liela apjoma projektu tehniskajiem un finanšu kritērijiem.
Līdz šim Latvijas iesaiste ES ārējā finansējuma instrumentu ieviešanā galvenokārt notikusi ar vienu no grantu formas starpniecību – ES finansētajiem mērķsadarbības (Twinning) projektiem. Vērtējot Latvijas projektu īstenotāju iesaisti citās ES ārējā finansējuma formās (piemēram, tehniskās palīdzības projekti vai iepirkumi), jāsecina, ka tā ir bijusi minimāla. Tā notikusi galvenokārt ekspertiem individuāli piedaloties citu ES dalībvalstu īstenotajos ES finansētajos projektos vai valsts institūcijām, komersantiem (piemēram, konsultāciju uzņēmumiem) iesaistoties konsorcijos, kur kā vadošie ir citu ES dalībvalstu partneri.
Jāatzīmē, ka Latvijas projektu īstenotājiem ir zināšanas, pieredze un ekspertīze, ko novērtē partnervalstis. Latvijai ir liels potenciāls izmantot ES attīstības sadarbības finansējumu, veicinot Latvijas ekspertīzes un risinājumu "eksportu" un stiprinot pozitīvu valsts tēlu. Ir vairāki Latvijas veiksmes stāsti, Latvijas īstenotāji kā vadošie partneri īsteno ES attīstības sadarbības projektus, piemēram:
- Latvijas VRS vadošā loma Robežu pārvaldības programmas Centrālāzijā (Border Management Programma in Central Asia (BOMCA)) 10. fāze (2020.–2025. gadam 21,75 milj. EUR);
- Cleantech Latvia projekts Uzbekistānā un Kazahstānā ūdens apsaimniekošanas jomā (2019.–2023. gadam 1 milj. EUR);
- Twinning projekti (piemēram, Valsts augu aizsardzības dienests – 1,5 milj. EUR Azerbaidžānā un Pārtikas un veterinārais dienests – 1,45 milj. EUR Gruzijā).
Latvijas projektu īstenotājiem ilgtermiņa sadarbība ir izveidojusies ar ASV Valsts departamenta Attīstības sadarbība partnerības programmu (Development Cooperation Partnership (DCP), iepriekš – Emerging Donors Challenge Program). ASV DCP programma ir galvenais finansējuma avots Rīgas Juridiskās augstskolas (RJA) programmai Centrālāzijā un ES Austrumu partnerības valstīs: kopš 2014. gada ASV piesaistītais līdzfinansējums ir apm. 1,3 milj. USD (Latvijas finansējums kopš 2021. gada – 70 000 EUR gadā); RJA programmu absolvējuši 627 profesionāļi no 20 partnervalstīm. DCP programmu Ukrainā pēdējos gados ieviesis Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (2023. gadā – 40 000 USD apmērā); Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" (2023. gadā – 100 000 USD apmērā); Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (2021.–2022. gadā – 20 000 EUR).
2022. gada 14. martā tika parakstīts ĀM un UNDP biroja Uzbekistānā sadarbības memorands par projekta "Improved public service delivery and enhanced governance in rural Uzbekistan" īstenošanu. Projekta īstenošana uzsākta 2019. gadā un to paredzēts noslēgt 2024. gadā; ieviesēji – Centrs MARTA, VARAM un Valsts kontrole.
Noteikti ir arī jāpiemin Baltijas valstu iesaiste ES "Eiropas komandas" (Team Europe Initiatives2) (turpmāk – TEIs) iniciatīvā, ko EK pieteica 2020. gadā un Globālās savienojamības (Global Gateway3) stratēģijā, ko EK izveidoja 2021. gada decembrī. Igaunijai un Latvijai veiksmīgi iesaistījusies abu iepriekš minēto iniciatīvu atbalsta platformā "Digitalizācija attīstībai" (Digital for Development4) (turpmāk - D4D), kuras mērķis ir palīdzēt pārvarēt digitālās plaisas un veicināt globālo digitālo sadarbību (īpaši Āfrikā un Latīņamerikā). Latvija D4D pievienojās 2023. gada oktobrī kā piecpadsmitā dalībvalsts. Darbība D4D platformā ļaus Latvijai aizvien intensīvāk piedalīties ES digitālās sadarbības projektos visā pasaulē.
Pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens Nr. 4: Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību, paredzamību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem.
2016. gadā, kļūstot par OECD dalībvalsti, Latvija automātiski nepievienojās OECD DAC un pašlaik ir vienīgā ES dalībvalsts, kas ir OECD, bet nav DAC. DAC ietilpst 31 valsts un ES. No OECD dalībvalstīm DAC bez Latvijas nav iestājušās vēl 6 valstis: Čīle, Kolumbija, Kostarika, Izraēla, Meksika un Turcija. Lietuva pievienojās 2022. gada 16. novembrī, Igaunija – 2023. gada 4. jūlijā.
OECD DAC galvenie darba virzieni ir apkopot un analizēt statistikas datus par attīstības palīdzības plūsmām, izstrādāt rekomendācijas un vadlīnijas, kas nosaka donoru labo praksi, analizēt donoru attīstības sadarbības sistēmas un veicināt savstarpējo mācīšanos (peer reviews).
2024. gada 25. aprīlī Latvija ir iesniegusi vēstuli OECD, izsakot interesi iestāties OECD DAC. Paredzams, ka iestāšanās komitejā varētu notikt 2025. gada laikā.
Pievienošanās OECD DAC paredz noteiktu nosacījumu izpildi:
1. izveidota attīstības sadarbības politika un institucionālais ietvars, tostarp izveidota attīstības sadarbības uzraudzības un izvērtēšanas sistēma;
2. attīstības sadarbībai veltīti vismaz 0,2% no NKI vai 100 milj. USD vai politiska apņemšanās strādāt pie šāda līmeņa sasniegšanas;
3. atbilstība visiem DAC juridiskajiem instrumentiem un standartiem;
4. informācijas sniegšana par attīstības sadarbības centieniem, tostarp ikgadēja statistika par OAP plūsmām vismaz 2 gadus pirms pievienošanās;
5. regulāra dalība DAC sanāksmēs un vismaz vienā no DAC apakš-komitejām vismaz divus gadus pirms iestāšanās;
6. divu gadu laikā pēc iestāšanās veikt vidustermiņa izvērtējumu (bez citu dalībvalstu iesaistes) un piecu gadu laikā pēc iestāšanās veikt pilnu attīstības sadarbības sistēmas izvērtēšanu (peer review) saskaņā ar DAC metodoloģiju, ja tas nav veikts pirms iestāšanās DAC. Pēc tam šāda izvērtēšana būs jāveic regulāri, kā arī Latvijai vajadzēs piedalīties citu DAC valstu izvērtēšanā.
Pievienošanās OECD DAC jāizmanto kā izdevība, lai uzlabotu Latvijas attīstības sadarbības institucionālo ietvaru, tostarp iespēju izveidot attīstības sadarbības uzraudzības un izvērtēšanas sistēmu. Jāizpēta, vai šim nolūkam ir iespējams izmantot kādus ārējā finansējuma atbalsta mehānismus, piemēram, EK Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (DG REFORM) ES Tehniskā atbalsta instrumenta (Technical Support Instrument (TSI)) piedāvātās iespējas kā to darījusi Lietuva.
Būtiski, ka par iestāšanos DAC Latvijai nebūtu papildus dalības maksas, jo dalība šajā OECD komitejā jau tiek nosegta no OECD dalībvalstu pamata iemaksām OECD budžetā. Tāpat arī nav paredzēts, ka jāmaksā par peer-reviews veikšanu. DAC ir tikai brīvprātīgās iemaksas pēc pašu DAC dalībvalstu ieskatiem.
Pamatnostādnēs definētais sagaidāmais politikas rezultāts Nr. 3: pieaugošs Latvijas sabiedrības atbalsts attīstības sadarbības politikas īstenošanai.
Pamatnostādnēs noteiktais rīcības virziens Nr. 5: veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai;
Viens no Pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem ir sabiedrības izpratnes un atbalsta veicināšana attīstības sadarbības mērķiem un politikai. Viens no rezultatīvajiem rādītājiem Latvijas attīstības sadarbības politikas izvērtēšanā ir Latvijas sabiedrības atbalsta palīdzības sniegšanai valstīm ārpus ES noteikta sliekšņa sasniegšana. Pamatnostādnēs ir izvirzīts mērķis 2027. gadā sasniegt 85% iedzīvotāju atbalsta – tādu, kas uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt attīstības valstīm.
Saskaņā ar Eirobarometra sabiedrības aptauju datiem no 2015. līdz 2022. gadam secināms, ka Pamatnostādnēs nospraustais mērķis jau šobrīd tiek sasniegts. Latvijas sabiedrības daļa, kas uzskata, ka atbalsts iedzīvotājiem ārpus ES ir svarīgs, palielinājās no 67% līdz 91%. Atbalsta līkne ir konstanti pieaugusi. 2022. gadā Latvijas indikators pirmo reizi apsteidza ES vidējo (tas arī bija vislielākais pieaugums starp ES dalībvalstīm): ES – 89%; Latvijā – 91%. Latvijas un Igaunijas indikatoriem ir bijusi līdzīga attīstības tendence apskatītajā laika posmā. Lietuvas indikators pārsvarā svārstījās līdzīgi, izņemot 2019. gadā, kad Latvijā un Igaunijā indikators palielinājās, Lietuvā tas samazinājās.
7. tabula: Informācija par Baltijas valstu sabiedrības viedokli par atbalstu attīstības valstīm5 6
| % no sabiedrības, kas uzskata, ka ir svarīgi palīdzēt iedzīvotājiem ārpus ES | ||||
|
Gads |
Latvija |
Igaunija |
Lietuva |
ES |
|
2015 |
67% |
75% |
74% |
89% |
|
2016 |
77% |
78% |
87% |
89% |
|
2018 |
74% |
68% |
81% |
89% |
|
2019 |
78% |
70% |
80% |
86% |
|
2020 |
82% |
81% |
83% |
88% |
|
2022 |
91% |
84% |
89% |
89% |
Pētot detalizētāk, saskaņā ar 2022. gada Eirobarometra datiem 65% Latvijas respondentu uzskata, ka nabadzības apkarošanai attīstības valstīs būtu jābūt vienai no ES galvenajām prioritātēm (salīdzinājumā ar 80% ES vidēji). Lai arī šis rādītājs ir viens no zemākajiem ES, vienlaikus tas Latvijā laika gaitā ir pieaudzis, jo, piemēram, 2018. gadā tas bija tikai 49% (salīdzinājumā ar 71% ES vidēji).
Latvijas respondenti kā galvenos partnervalstu izaicinājumus min: mieru un drošību (46%), izglītību (45%) un veselību (42%). 73% uzskata, ka svarīga ir partnervalstu digitalizācija un 79% no aptaujātajiem uzskata, ka ES pozitīvi var ietekmēt klimata izmaiņas.7
Jāatzīmē, ka Latvijas sabiedrības viedokļa un Latvijas sniegtās OAP % no NKI rādītāju svārstības no 2015. līdz 2022. gadam bijušas sinhronas. Palielinoties % OAP no NKI, palielinājās arī sabiedrības daļa, kas uzskata, ka atbalsts valstīm ārpus ES ir svarīgs, un otrādi. Vienlaikus nevar galvot, ka starp šiem rādītājiem ir tieša korelācija. Sabiedrības atbalsta tendenču izvērtējumam būtu nepieciešams papildus pētījums.
1. Attīstības sadarbība kā ārpolitikas instruments.
Latvijas attīstības sadarbība ir svarīgs un praktisks ārpolitikas instruments, kas kļuvis par neatņemamu Latvijas ārpolitikas sastāvdaļu. Ar šo instrumentu Latvija atbalsta pozitīvas pārmaiņas un ilgtspējīgu attīstību partnervalstīs. Latvijas attīstības palīdzība ir vērsta uz atbalsta sniegšanu gan partnervalstu publiskās pārvaldes stiprināšanai atbilstoši labas pārvaldības principiem, gan privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Latvijas drošībai un labklājībai ir svarīga stabilitāte, drošība un paredzamība citviet pasaulē, jo īpaši Eiropai tuvajos reģionos. Attīstības sadarbība rada pozitīvu dienaskārtību divpusējās un daudzpusējās attiecībās, palīdz tās stiprināt un sniedz iespēju pielietot pārejas un reformu periodos gūto pieredzi un zināšanas, tādējādi pilnvērtīgi izmantojot Latvijā uzkrātās zināšanas un ekspertīzi. Atbilstoši Pamatnostādnēs noteiktajam pārskata periodā attīstības sadarbības politikas plānošana ir balstījusies uz Latvijas ārpolitikas prioritātēm, rezultātu ilgtspēju Latvijas ekspertīzes jomās, atbilstību partnervalstu vajadzībām un Latvijas sniegtā atbalsta redzamību. Latvija ir turpinājusi attīstīt savu ekspertīzi Pamatnostādnēs noteiktajās prioritārajās jomās, kurās pēc Latvijas sniegtās attīstības sadarbības ir skaidrs pieprasījums no prioritāro partnervalstu puses.
Latvijas reformu pieredzes nodošana ir saņēmusi pozitīvu novērtējumu no Pamatnostādnēs noteikto prioritāro ES Austrumu partnerības, Centrālāzijas un Āfrikas valstu puses. Gan projektu īstenotāju projektu atskaitēs ietvertā informācija, gan partnervalstu atsauksmes ļauj secināt, ka Latvijas nodrošinātajai attīstības sadarbībai ir pieprasījums partnervalstīs un pozitīva ilgtermiņa ietekme uz partnervalsts ilgtspējīgu attīstību, līdz ar to sniedzot ieguldījumu arī Dienaskārtības 2030 mērķu sasniegšanā partnervalstīs.
2. Finansējuma trūkums attīstības sadarbības aktivitātēm.
Lai gan 2022. un 2023. gadā Latvijas OAP sasniedzis 0,36% un 0,33% no NKI, tas tomēr jāskata kā izņēmums saistībā ar Latvijas lielo, tomēr neplānoto atbalstu Ukrainai pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma. Šis palielinājums nav mērķtiecīga rīcība un diemžēl nevar tikt skatīta kā optimistiska iespēja sasniegt 0,23% 2027. gadā. Turklāt atvēlētais finansējums, piemēram, ĀM granta projektu konkursam un ilgtermiņa projektiem neļauj pilnībā īstenot Latvijas potenciālu attīstības sadarbības jomā.
Finansējuma palielināšana ļautu lielākā apjomā un kvalitatīvākā un ilgtspējīgākā veidā nodot attīstības valstīm Latvijas valsts pārvaldes institūciju un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pieredzi un labo praksi, kā arī privātā sektora izstrādātus risinājumus, piemēram, digitalizācijas (t.sk. e-pārvaldes) un tīro tehnoloģiju jomā. Tādējādi Latvija sniegtu pieaugošu ieguldījumu attīstības valstu labklājības veicināšanā. Privātajam sektoram tā būtu iespēja iepazīstināt ar savām tehnoloģijām un potenciāli arī rast jaunas eksporta iespējas. Tas, savukārt, veicinātu pozitīvu Latvijas tēlu un atpazīstamību pasaulē. Kopumā Latvija kā stabils divpusējais donors stiprinātu savas ārpolitiskās un ekonomiskās intereses.
3. Līdzfinansējuma palielināšana Latvijas attīstības sadarbības aktivitātēm un Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras izveidošana.
2022. gadā izveidotā Aģentūra, kurai šogad plānots iegūt akreditāciju, ir ļoti nozīmīgs solis līdzfinansējuma piesaistei Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenošanā. Tas Latvijai ļaus veiksmīgāk iesaistīties ES attīstības sadarbības finanšu instrumentu īstenošanā, kā arī veicināt un radīt jaunas iespējas Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotājiem iesaistīties liela apjoma projektos. Tādējādi Latvijas pārstāvji varēs īstenot ilgtspējīgāku atbalstu saņēmējvalstīm lielākā apjomā un dažkārt arī ilgākā laika posmā. Vienlaikus, lai izmantotu pilnvērtīgāk Latvijas attīstības sadarbības sistēmas potenciālu, jāturpina darbs pie attīstības sadarbības jomu regulējošo normatīvo aktu pārskatīšanas un pilnveidošanas.
ĀM sadarbībā ar Aģentūru jāturpina rīkot vizītes uz partnervalstīm sarunām ar potenciālajiem donoriem (īpaši ar ASV, Vāciju, Franciju un Ziemeļvalstīm); par ES projektiem jātiekas ar ES delegāciju partnervalstī un EK Briselē. Jārēķinās ar ilgu procesu ES deleģētās sadarbības projekta sagatavošanai – no idejas līdz līguma parakstīšanai vidēji paiet 2 gadi. Tāpat Latvija ir plašāk jāiesaistās TEIs iniciatīvās sev prioritārajos reģionos un valstīs. Ņemot vērā digitalizācijas horizontālo prioritāti attīstības sadarbībā, jāturpina aktīvi darboties TEIs platformā D4D. Latvijai galvaspilsētas līmenī jāuzlabo starpnozaru koordinācija par TEIs Global Gateway projektiem. Jāfokusē tematiskās darbības jomas, ap kurām veidot Latvijas attīstības sadarbības projektu mārketingu un pulcināt potenciālos ieviesējus, piemēram, laba pārvaldība, dzimumu līdztiesība, Latvijas digitalizācijas piedāvājums, lauksaimniecība un meži.
4. Attīstības sadarbības informācijas apkopošana un sabiedrības informēšana
Kopš 2017. gada Attīstības sadarbības politikas plānā tiek iekļauti arī citu nozaru ministriju attīstības sadarbības aktivitātes, līdz ar to sniedzot plašāku un vispusīgu redzējumu par Latvijas kopējo attīstības sadarbību, nesašaurinot attīstības sadarbību tikai uz tām aktivitātēm, kas tiek īstenotas par ĀM divpusējā attīstības sadarbības budžeta līdzekļiem. Šāda pieeja ir jāturpina, pēc iespējas apzinot arī citu, piemēram, PSO spēlētāju, attīstības sadarbības jomā īstenotās aktivitātes. Nozaru ministriju un citu valsts pārvaldes iestāžu īstenotās aktivitātes attīstības sadarbības prioritārajās valstīs sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas atpazīstamības veicināšanā un sadarbības stiprināšanā.
ĀM regulāri apkopo un sniedz informāciju (t.sk. starptautiskajos formātos) par sasniegtajiem oficiālās attīstības sadarbības rezultātiem, finansējuma izlietojumu un Latvijas kopējo palīdzību Ukrainai, to savas kompetences ietvaros un par savu finansējumu īstenoto aktivitāšu kontekstā aktīvi ir darījušas arī citas publiskās pārvaldes iestādes un PSO. Jāturpina uzlabot atskaitīšanās sistēmas digitālie rīki.
Vienlaikus komunikācijai ar sabiedrību, informēšanas pasākumiem, izglītošanas jautājumiem, tostarp plašākā mērogā par Dienaskārtību 2030, arī turpmāk jāpievērš liela uzmanība, lai sekmētu Latvijas iedzīvotāju informētību, izpratni un atbalstu kā globālajiem attīstības sadarbības mērķiem, tā Latvijas īstenotajām attīstības sadarbības aktivitātēm.
Maksimāli jāizmanto 2024. gads kā Latvijas kā donora 25gades atzīmēšanai un Latvijas attīstības sadarbības 20gades kopš iestāšanās ES atzīmēšanai. Tāpat jau laikus jāplāno un jāizmanto nākamās Latvijas prezidentūras ES Padomē 2028. gadā tuvošanās, kas var palīdzēt aktualizēt attīstības sadarbības jautājumus un Dienaskārtību 2030. Jāturpina atbalsts LAPAS un LPS dalībai starptautiskās PSO platformās un sabiedrības informēšanas un globālās izglītības aktivitātēm. Var arī izvērtēt rīkot jaunus formātus, kur tiktos attīstības sadarbības un humānās palīdzības ieviesēji, eksperti un citi interesenti, piemēram, ĀM un Aģentūras ikgadējās attīstības sadarbības dienas; atvērto durvju pasākumus studentiem; rīkot neformālas regulāras "kafijas" par aktualitātēm ar ĀM un Aģentūras attīstības sadarbības projektu ieviesējiem.
Komunikācijai ar sabiedrību un partneriem nepieciešams izveidot Latvijas attīstības sadarbības komunikācijas stratēģiju un vienotu vizuālo identitāti, kas vairotu Latvijas attīstības sadarbības atpazīstamību gan Latvijā, gan ārzemēs. Līdz šim Latvijas attīstības sadarbības publicitātes pasākumos un materiālos ticis izmantots Latvijas ģērbonis, tomēr tā lietošanai ir ierobežojumi un atpazīstamība nav plaša. Jāizstrādā zīmols, ko varētu izmantot visas Latvijas institūcijas un organizācijas, kas ir iesaistītas Latvijas attīstības sadarbības politikas īstenošanā.
5. Latvijas iestāšanās OECD Attīstības palīdzības komitejā
Latvija kā OECD dalībvalsts pakāpeniski pārņem starptautiskos attīstības sadarbības sniegšanas standartus ar mērķi integrēties OECD attīstības sadarbības sniedzēju kopienā un pilnveidot sniegtā atbalsta partnervalstīm ilgtspēju un efektivitāti, kā arī īstenojot labās prakses principus sniegtās attīstības palīdzības novērtēšanā. 2024. gada 25. aprīlī Latvija ir iesniegusi vēstuli OECD, izsakot interesi iestāties OECD DAC. Paredzams, ka iestāšanās komitejā varētu notikt 2025. gada laikā.
6. Nepieciešams izveidot humānās palīdzības sistēmu
Pārskata periodā humānā palīdzība sniegta atbilstoši krīžu skarto valstu vajadzībām (ad hoc). Latvija sniedza humāno palīdzību dažādos veidos: kā 1) iemaksu mehānismā, 2) iemaksas starptautiskajās organizācijās, 3) preču vai naudas humāno palīdzību krīzes skartajai valstij, 4) cietušo medicīniskā aprūpi Latvijā. ĀM regulāri apkopo un sniedz informāciju par Latvijas sniegto starptautisko humāno palīdzību.
Jāveido Latvijas humānās palīdzības sistēma, lai izmantotu šīs politikas potenciālu. Turklāt karš Ukrainā ir radījis šādu pieprasījumu arī no Latvijas PSO. Būtu nepieciešams paredzēt ikgadēju plānotu finansējumu humānajai palīdzībai, lai ne tikai stiprinātu Latvijas sabiedrības solidaritāti ar krīžu un konfliktu skartajām kopienām un stiprinātu izpratni par atbildīgu rīcību, bet arī sniegtu paredzamu atbalstu Latvijas humānās palīdzības NVO iniciatīvām, īpaši Ukrainā.
| 1. Pamatnostādņu rīcības virziens | 1. Sniegt atbalstu prioritāro partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījumu globālo izaicinājumu risināšanā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.1.uzdevums. Īstenot ĀM grantu projektu konkursus atbilstoši partnervalstu vajadzībām, tiekties PSO sektora īstenotajiem projektiem novirzīt 50% no grantu projektu konkursa līdzekļiem | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. p. k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1. | Granta projektu īstenošana atbilstoši partnervalstu vajadzībām; tiecoties novirzīt 50% finansējuma PSO | Rīkots konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 5.panta 1.punktu un atbilstoši Pamatnostādņu 1.2.sadaļā noteiktajām prioritārajām partnervalstīm un jomām. | Īstenoti 6-10 granta projekti (20 000-60 000 EUR vienam projektam). | ĀM |
Atkarībā no projektu konkursa rezultātiem |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: ĀM rīkojusi granta projektu konkursus katru gadu ar šādu pieteikumu un atbalstīto projektu skaitu: 2021. gadā – 31 iesniegts projekts, atbalstīti – 12, 2022. gadā - 37 iesniegts projekts, atbalstīti – 20, 2023. gadā – 69 iesniegts projekts, atbalstīti – 16 (papildus 7 projekti tika turpināti no 2022. gada, kad tika ieviesti divu gadu projekti). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2. | Granta projektu konkurss atbalsta sniegšanai Baltkrievijas pilsoniskai sabiedrībai | Rīkots konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 5.panta 1.punktu un atbilstoši likuma Par valsts budžetu 2021. gadam | Īstenoti 4-5 granta projekti (15 000 - 40 000 EUR vienam projektam) | ĀM | Atkarībā no projektu konkursa rezultātiem |
2021.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Centra MARTA īstenots projekts: "Atbalsts represētajiem un viņu ģimenēm" |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 21. | Granta projektu konkurss priekšizpētes vizīšu īstenošanai | Rīkots konkurss saskaņā ar Starptautiskās palīdzības likuma 5.panta 1.punktu | Notikušas priekšizpētes vizītes | ĀM | Atkarībā no projektu konkursa rezultātiem |
2022.gada 2.pusgads 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2022.gadā tika noorganizētas 3 priekšizpētes vizītes: Latvijas Pašvaldību savienībai uz Uzbekistānu, CatchSmart uz Keniju un "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai" uz Gruziju. 2023.gadā tika noorganizētas 5 priekšizpētes vizītes: Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasterim uz Kirgizstānu, Valsts probācijas dienestam uz Ukrainu, Bulduru Dārzkopības vidusskolai uz Uzbekistānu, "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai" uz Uzbekistānu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram uz Ruandu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.3. uzdevums. Nodrošināt Latvijas divpusējās attīstības sadarbības aktivitāšu sasaisti ar citu donoru aktivitātēm, paplašinot Latvijas sniegtā atbalsta ilgtspēju, efektivitāti un redzamību | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3. | Projekts Ukrainas atbalstam "E-konsultanta" izveide Ukrainas lauksaimniecības produkcijas eksportētājiem", ar līdzfinansējumu no ASV atbalsta fonda jauno donoru projektiem. | Projekta ietvaros tiks izveidota tiešsaistes mācību platforma Ukrainas mazajiem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmējiem/ražotājiem un lauku attīstības konsultantiem - "E-konsultants" par tirgus nosacījumiem un noieta potenciālu ES tirgos, lai palielinātu zināšanas un eksporta iespējas Ukrainas lauksaimniecības nozarē. | Triju mācību moduļu satura un mācību satura grafiskā dizaina izveide. Projekta personāla (konsultantu) 4 dienu apmācība darbam ar platformu (apmācīti vismaz 15 konsultanti). Platformas tehniskā izstrāde un ieviešana darbībā, dalībnieku reģistrēšana un ievadīšana mācību procesā (vismaz 200 dalībnieku). Rezultātu analīze. | ĀM | Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs |
2021.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Zemkopības ministrija: Projekts realizēts 2020. gadā, atskaite iesniegta 2020. gada 15. decembrī. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 4. | Projekts "Atbalsts Ukrainas integrācijai Eiropas vienotajā tirgū izmantojot Latviju kā izejas punktu." | Projekta galvenais mērķis ir Ukrainas integrāciju Eiropas vienotajā tirgū, stiprinot izpratni un zināšanas par Latvijas tirgu (importa regulējums, juridiskie aspekti, nodokļi), ES regulējumu; veicināt efektīvu iesaistīšanos dialogā ar lēmumu pieņēmējiem politiskā līmenī; veicināt eksportu un biznesa attiecības starp Latvijas un Ukrainas nevalstiskajām organizācijām, kā arī, maziem un vidējiem uzņēmumiem. | Divu tiešsaistes semināru sesiju organizēšanas par importa noteikumiem, juridiskiem aspektiem, nodokļiem un par godīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības vides un tirdzniecības veidošanu, tai skaitā interešu aizstāvēšana politiku veidošanā. Divu mācību vizīšu ietvaros pieredzes nodošana 30 MVU un NVO sektoru pārstāvjiem. | ĀM | Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera |
2022.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Projekta mērķis ir sniegt atbalstu Ukrainas MVU, NVO, publiskām organizācijām palielināt zināšanu kapacitāti un kontaktus, kas veicinātu integrēties ES šādās jomās: • Demokrātiskas līdzdalības veicināšana un cīņa pret korupciju ar mācību semināru starpniecību, vadlīnijām un sadarbības kontaktu attīstīšanu NVO, MVU un publiskām organizācijām • Eiropas zaļais kurss un tā praktiskā realizācija MVU, NVO un publiskās organizācijās caur mācību semināriem, mācību vizītēm; • Eksporta un importa attīstība starp Latviju, ES un Ukrainu, īpaši pārtikas, mēbeļu ražošanas, tekstilrūpniecības nozarēm, atkritumu apsaimniekošanā caur mācību semināriem, vadlīnijām mācību vizītēm un kontaktu veidošanas aktivitātēm; • Kiberdrošības veicināšana mērķa grupās caur mācību semināriem. 2021.–2022. • Projektā zināšanas un pieredzi pilnveidoja / palīdzība tika sniegta 194 cilvēkiem saņēmējvalstī – Ukrainā; • Projekts kopumā uzlaboja 191 organizāciju darbību saņēmējvalstī - Ukrainā, no kurām: o Organizācijas un biedrības: 59, o Uzņēmumi: 132, • Projekta laikā novadīti 4 semināri (vebināri) un tajos apmācīti 159 saņēmējvalsts pārstāvji; • 2 mācību vizītes uz Latviju; • Komunikācija: o Latvijā: 14 publikācijas (nav pārbaudīti komunikācijas tīkli dalīborganizācijās un uzņēmumos, kas var palielināt kvantitatīvos rādītājus), o Ukrainā: 13 publikācijas (nav pārbaudīti komunikācijas tīkli dalīborganizācijās un uzņēmumos, kas var palielināt kvantitatīvos rādītājus), • Cits: o Parakstīti 3 sadarbības memorandi starp Latvijas un Ukrainas organizācijām; o Parakstīts 1 sadarbības līgums starp Latvijas un Ukrainas uzņēmumu; o 2 labdarības iniciatīvas. 2023. gadā • Projektā zināšanas un pieredzi pilnveidoja / palīdzība tika sniegta 125 cilvēki(-iem) saņēmējvalstī(s); • Projekts kopumā uzlaboja 21 (tiek uzskaitītas tikai tās organizācijas, kas piedalījās mācību vizītēs) organizāciju darbību saņēmējvalstī(s); • Projekta laikā novadīti 3 semināri un 2 mācību vizītes uz Latviju un tajos apmācīti 104 saņēmējvalsts(-u) pārstāvji: 104 vebināros un 21 mācību vizīšu laikā. Kvantitatīvos rādītājos netiek ieskaitīti rādītāji no YouTube. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5. | Apmācību programma ES Kaimiņpolitikas valstu un Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstu pārstāvjiem | Programmas ietvaros Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu jaunie līderi apguvuši 5 mācību programmas par ES un starptautiskajām tiesībām, ekonomiku, politiku un finanšu jautājumiem, kā arī iepazinušies ar Latvijas kā ES dalībvalsts zināšanām un pieredzi, apmeklējuši ES un starptautiskās institūcijas. Veicināta reģionu savstarpējā sadarbība un attīstīts absolventu sadarbības tīkls. 2021.gadā plānots īstenot tiešsaistes intensīvo programmu, uzlabojoties epidemioloģiskai situācijai 2022., 2023.gadā atsākt klātienes programmu. | Projekta vispārējais mērķis ir nodrošināt mācības (100 tiešsaistes vai 10 klātienes programma) pārstāvjiem no Eiropas Kaimiņpolitikas, Centrālāzijas un Rietumbalkānu valstīm, sniedzot vispusīgu un starpdisciplināru ieskatu par ES tiesisko, politisko un ekonomisko darbību. | ĀM | Rīgas Juridiskā augstskola |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2021.g. īstenota attālināta rudens programma 79 dalībniekiem. 2022.g. īstenota pavasara programma klātienē 34 dalībniekiem un rudens programma klātienē 34 dalībniekiem. 2023.g. īstenota pavasara programma klātienē 12 dalībniekiem un paredzēta vasaras programma klātienē 21 dalībniekam un ziemas programma klātienē 16 dalībniekiem. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 6. | Latvijas ekspertīzes nodošana partnervalstīm, t.sk., citu donoru ad hoc projektos | Latvijas pieredze ES normatīvā regulējuma ieviešanā un demokrātijas procesā, tai skaitā sadarbībā ar citiem starptautiskajiem donoriem, nodota partnervalstīm, ieguldot to ilgtspējīgā attīstībā. | Apmācīto partnervalstu pārstāvju skaits. | ĀM | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts kontrole, citi īstenotāji atkarībā no realizētajiem projektiem |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: VARAM un Valsts kontroles kopīgi īstenots projekts "Atbalsts publisko pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai Uzbekistānas reģionos". Projekta ietvaros tika sniegts atbalsts Uzbekistānas Sabiedrisko pakalpojumu aģentūras (PSA) darbiniekiem to kapacitātes stiprināšanai publisko pakalpojumu attīstības jomā. Projekta īstenošanas laikā tika nodrošināta šādu aktivitāšu veikšana: 1. Mācības Uzbekistānas Sabiedrisko pakalpojumu aģentūras (PSA) darbiniekiem, kuru ietvaros paredzēta viena semināra satura izstrāde un mācību īstenošana, lai iepazīstinātu ar ES/Latvijas labo praksi un īstenoto revīziju rezultātiem sabiedrisko/publisko pakalpojumu sniegšanas jomā. Mācības tiek nodrošinātas Uzbekistānas Sabiedrisko pakalpojumu aģentūras (PSA) darbiniekiem, kā arī ministriju un citiem publiskās pārvaldes iestāžu darbiniekiem. 2. Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbības kvalitātes nodrošināšanas aptauju anketu pārstrāde lietošanai Uzbekistānā. 3. Ieteikumu izstrādāšana par vienu Uzbekistānas partneru izstrādāto valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes novērtēšanas aptaujas anketu un aptaujas metodiku. Mērķis – veicināt PSA biroja darbinieku, kā arī ministriju un citu attiecīgo valsts iestāžu darbiniekus profesionālo kapacitāti izvērtēšanas rīku piemērošanā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kvalitātes novērtēšanas jomā. Attīstības sadarbības projekts tiek īstenots sinerģijā ar ES atbalstīto un UNDP īstenoto projektu "Improved Public Service Delivery and Enhanced Governance in Rural Uzbekistan". Projekta īstenošanai nodrošināts līdzfinansējums 5 500,00 EUR apmērā no UNDP projekta – ES attīstības sadarbības finanšu instruments (EU Development Cooperation Instrument (DCI)). 2021.gada projekta faktiskās izmaksas: VARAM – 7 885,00 EUR apmērā, Valsts kontrolei – 3 263,00 EUR apmērā. 2021. gada 30. jūnijā Valsts kontrole parakstīja saprašanās memorandu starp INTOSAI Attīstības iniciatīvu, Gambijas augstāko revīzijas iestādi (turpmāk AIR), Lielbritānijas AIR, Āfrikas reģiona AIR organizāciju AFROSAI, Kenijas ARI un Siera Leonas ARI par attīstības sadarbības projekta īstenošanu Gambijas ARI atbalstam 2021–2025.g. periodā, nodrošinot VK tehnisko ekspertīzi un faktisko izdevumu segšanu no starptautisko donoru līdzekļiem. Valsts kontrole ik gadu laikā no 2021.g līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošinājusi vismaz divus kapacitātes stiprināšanas pasākumus Gambijas ARI darbības pilnveidei. 2023. gada 20. jūlijā Valsts kontrole parakstīja Sadarbības līgumu starp INTOSAI Attīstības iniciatīvu, Dominikas AIR un Karību jūras reģiona AIR organizāciju CAROSAI par attīstības sadarbības projekta īstenošanu Dominikas ARI atbalstam 2023.-2025. gada periodā. Starptautisko donoru finansējums projekta īstenošanai – 100 000 ASV dolāru apmērā. Pārskata periodā nodrošināta plānošanas vizīte un starptautisko publiskā sektora revīziju standartu mācību seminārs Dominikas ARI kolēģiem. Īstenota ieinteresēto pušu vadības aktivitātes, tajā skaitā tiekoties ar Dominikas premjerministru Rūzveltu Skeritu (Roosevelt Skerrit), pārrunājot Latvijas ārpolitikas mērķus kandidējot ANO DP. Lai intensificētu Valsts kontroles lomu kā attīstības sadarbības aktivitāšu donoram, 2021, 2022, 2023.g. Saeima vidēja termiņa budžeta ietvarā apstiprināja finansējumu 15 000 EUR apmērā Valsts kontroles ikgadējo iemaksu nodrošināšanai INTOSAI Attīstības iniciatīvas (IDI) organizācijas budžetā kā līdzfinansējumu attīstības sadarbības projektu līdzfinansēšanai jaunattīstības valstu augstāko revīzijas iestāžu administratīvās kapacitātes stiprināšanai. VID Muitas pārvaldes amatpersonas 2021.–2023. gadā TAIEX, DAI Global, USAID Trade Central Asia programmas, ES Eiropas kaimiņattiecību instrumenta ietvaros, kā arī ar Pasaules Bankas grupas, Pasaules Muitas organizācijas un ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroja atbalstu sniedza konsultācijas, dalījās pieredzē un vadīja seminārus Centrālāzijas valstīs, Armēnijā, Gruzijā, Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Ukrainā. Eksperti apmainījās ar ES esošo praksi par muitas kontroles jautājumiem, muitas risku pārvaldību, tranzīta koordināciju, muitas atļauju izsniegšanu un uzraudzību atzītajiem ekonomiskajiem operatoriem, atzītā uzņēmēja koncepciju un tā piemērošanu praksē, kā arī preču muitas vērtību un tās noteikšanas metodēm. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 7. | Ukrainas pārstāvju dalība pavasara skolā "Jauno profesionāļu apmācību programma Ukrainas studentiem Latvijas Universitātē – "Eiropas Savienības studijas – iekšpolitika un ārpolitika"" un sadarbības stiprināšana reģionālās attīstības un Eiropas integrācijas pētniecībā un studiju attīstībā. | Studenti ir ieguvuši 24 ECTS kredītpunktus un praktisku pieredzi politiskā diskursa attīstībā, t.sk. par pretkorupcijas jautājumiem un starpkultūru izglītību. Turpināti kopīgi projekti un parakstīti jauni sadarbības līgumi starp Ukrainas augstskolām un Latvijas Universitāti par sadarbību reģionālās attīstības problēmu risināšanas un Eiropas integrācijas veicināšanas pētniecībā un studiju attīstībā. | Izsniegtas studentu apliecības
Ukrainas studentiem: 2021.gads –15 2022.gads –15 2023.gads – 15 |
ĀM | Latvijas Universitāte |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2021.g. Programmas modulī "Eiropas Savienības studijas – ārpolitika" imatrikulēti 84 studenti, modulī "Eiropas Savienības studijas – iekšpolitika" imatrikulēti 87 studenti. 2022.g. Studiju kursiem "Eiropeizācijas process: no partnerības līdz dalībai"; "Eiropas Savienības izveidošanās pamati"; "Latvijas politikas un rīcībpolitikas analīze"; "Pārvaldības inovācijas un publiskā vadība ES", "Stratēģiskā komunikācija", realizācija hidrīdmodelī (klātienē un tiešsaistē, iekļaujot individuālās konsultācijas) imatrikulēti 176 studenti. Papildus iepriekšminētajam, programmai "ES studijas – iekšpolitika" imatrikulēti 106 dalībnieki, kuri ieņem amatus Ukrainas civildienesta struktūrās. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 8. | Gruzijas, Ukrainas un Moldovas Augstāko revīzijas iestāžu kapacitātes celšana starptautisko augstāko revīzijas iestāžu standartu (ISSAI) integrācijas procesā. | Atbalsts atbilstošu reformu
īstenošanā, nodrošinot institūciju stratēģiskās plānošanas pilnveidi,
sadarbības aspektus un ARI neatkarības principu stiprināšanu. - Finanšu revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un finanšu revīzijas praktiskie aspekti, valsts saimnieciskā gada pārskata revīzija (valsts budžeta izpilde) u.c.; - Lietderības revīzijas metodoloģijas pilnveidošana un tās praktiskie aspekti; - Atbilstības revīzijas un revīzijas specifiskās nozarēs (jo īpaši IT sistēmas) u.c. - darba grupu organizēšana revīziju pilnveidošanas jomā – īstenojot partnerībā ar starptautisko donoru – Zviedrijas Karalisti. Darba grupā iesaistās revidenti, ar praktisku gadījuma analīzi (case study). |
Vismaz 2 apmācību semināru, konsultatīvā atbalsta pasākumu organizēšana katrā no partnervalstīm, tai skaitā, veidojot praktiskās apmācības partnerība ar citām donorvalstīm (Zviedrijas Karalistes ARI) arī Latvijā un Zviedrijā (apmācītas vismaz 40 revīzijas darbā iesaistītās personas). | ĀM | Valsts kontrole |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Valsts kontrole 2021. gadā organizētās apmācības un sniegtās individuālās konsultācijas Gruzijas ARI revīzijas personālam un Moldovas ARI revīzijas grupas locekļiem un IT auditoriem. Tajā skaitā sniegts konsultatīvs atbalsts COVID-19 pandēmijas izdevumu revīzijās sociālajā un veselības aprūpes sektorā Moldovā. Nodrošināta vismaz 45 partneru revidentu profesionālā pilnveide un īstenoti 5 kapacitātes stiprināšanas pasākumi. 2021. gada projekta faktiskās izmaksas – 8 157,00 EUR. 2022. gadā organizētās apmācības un sniegtās individuālās konsultācijas Gruzijas ARI revīzijas personālam un Moldovas ARI revīzijas grupas locekļiem un IT auditoriem, kā arī sniedzot atbalstu Ukrainas ARI personālam. Nodrošināta ES Austrumu partnerības augstāko revīzijas iestāžu Foruma organizēšana Rīgā. Īstenoti 4 kapacitātes stiprināšanas pasākumi partnervalstu iestāžu darbības pilnveidei. Veikts Gruzijas ARI ētikas un godprātības izvērtējums pēc IntoSaint metodoloģijas. 2022. gada projekta faktiskās izmaksas – 22 947,00 EUR. 2023. gadā īstenots atbalsts Moldovas, Gruzijas un Ukrainas ARI institucionālo spēju stiprināšanā Finanšu revīziju (saimnieciskā gada pārskata revīzijas) praktiskajos aspektos. Pārskata periodā nodrošināta materiālu izstrāde, konsultāciju un darba grupu vadīšana Moldovas un Gruzijas augstāko revīzijas iestāžu ekspertiem par saimnieciskā gada pārskata revīziju praktiskajiem aspektiem, kā arī nodrošināta dalīšanās ar Valsts kontroles pieredzi un labo praksi ieteikumu ieviešanā, sadarbībā un komunikācijā, īstenojot valsts budžeta izpildes pārskatu revīzijas. Organizētas darba grupas un konsultatīvās sanāksmes Saimnieciskā gada pārskata revīziju jautājumos, veikta Moldovas un Gruzijas ARI iesnigto dokumentu izpēte un komentēšana. Nodrošinātas papildus konsultācijas attālināta darba režīmā. 2023. gada projekta faktiskās izmaksas – 22 050,00 EUR. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 9. | Moldovas un Ukrainas Konstitucionālo tiesu juridiskā dienesta kapacitātes stiprināšana | Stiprināt valstu Konstitucionālo tiesas juristu profesionālās zināšanas un tiesas spējas konsekventi veikt konstitucionālo ekspertīzi, piemērot starptautisko cilvēktiesību normas un tiesu praksi cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskuma izvērtēšanā. | Katru gadu tiks organizētas divas grupas, kurās Satversmes tiesas eksperti nodos pieredzi un zināšanas. | ĀM | Satversmes tiesa |
2021.gada 2.pusgads 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Satversmes tiesa: 2021. gada oktobrī un novembrī organizēti un novadīti desmit vebināri Moldovas Konstitucionālās tiesas darbiniekiem un tiesnešiem par konstitucionālo tiesu lomu demokrātiskā tiesiskā valstī, konstitucionālo tiesu darba organizāciju, pieteikumu pieņemamības kritērijiem, kā arī par cilvēktiesību ierobežojumu tiesiskuma izvērtēšanas metodoloģiju, Satversmes tiesas judikatūru tiesību uz īpašumu un sociālo nodrošinājumu jomā, kā arī tiesnešu neatkarības principu un citiem aktuāliem konstitucionālo tiesību jautājumiem (Satversmes tiesas sagatavotā preses relīze pieejama: https://shorturl.at/wBEJ4). 2022. un 2023. gadā Satversmes tiesa pieņēma lēmumu nepiedalīties šī projekta aktivitātēs. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 10. | ES - Centrālāzijas sadarbība izglītībā, tajā skaitā, pieredzes apmaiņa par izglītības reformu aktuālajiem jautājumiem. | Sniegts atbalsts izglītības reformu veikšanai Centrālāzijas valstīs, tostarp, nodrošinot pēctecību starp ES - Centrālāzijas izglītības platformas (CAEP) II fāzi un nākamā perioda programmu. | Katru gadu notiek vismaz 1 pasākums Eiropā vai Centrālāzijas valstīs ar Latvijas ekspertu iesaisti. | ĀM | Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar padotības iestādēm (atkarībā no satura) |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 1. IZM īstenotā projekta "Atbalsts sadarbībai un izglītības reformām Centrālāzijas valstīs, veicinot brīvprātīgo darbu jauniešu prasmju attīstībai" (2021. gada 1. jūlijs – 3. decembris) 2021. gada 28. oktobrī tika organizēts vebinārs (tiešsaistes seminārs) "Brīvprātīgā darba veicināšana jauniešu prasmju attīstībai, personīgai izaugsmei un nodarbinātībai", kurā piedalījās Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Centrālāzijas valstu un Austrumu partnerības valstu izglītības un jaunatnes politikas jomas ministriju pārstāvji un jauniešu organizāciju un to apvienību pārstāvji, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienesta un OECD pārstāvji. Vebināra pirmajā daļā notika augsta līmeņa pārstāvju sesija, kurā tās dalībnieki dalījās pieredzē par nacionālajā līmenī īstenoto politiku jauniešu brīvprātīgā darba veicināšanai, kas vienlaikus sekmē viņu prasmju attīstību un nodarbinātību, starptautiskā līmenī īstenoto politiku, kā arī jaunākajiem starptautisko pētījumu rezultātiem. Vebinārs turpinājās ar ekspertu līmeņa paralēlajām darba grupām, diskutējot par labās prakses piemēriem jauniešu brīvprātīga darba veicināšanā, kas sniedz ieguldījumu jaunu prasmju apguvē personīgai izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī par turpmākas sadarbības virzieniem šajā jomā. 2. IZM īstenotā projekta "Atbalsts sadarbībai un pieredzes apmaiņai ar Centrālāzijas valstīm, veicinot "Action Document for Dialogue and Action for Resourceful Youth in Central Asia (DARYA)" ieviešanu" (2022. gada 1. jūlijs – 2. decembris) ietvaros Latvijas pārstāvji piedalījās DARYA koordinatora European Training Foundation (ETF) organizētajās konsultācijās par DARYA īstenošanas virzieniem, definējot sākotnējos tematiskus jautājumus, kur Latvija varētu sniegt ieguldījumu, īstenojot DARYA. Tāpat tika nodrošināta dalība DARYA atklāšanas pasākumā, kas norisinājās 2022. gada 22.–23. novembrī Astanā, Kazahstānā. Pasākuma ietvaros IZM eksperti gan piedalījās mācību vizītē profesionālās izglītības iestādē un diskusijās par DARYA nākotni, gan prezentēja Latvijas labās prakses piemēru profesionālajā izglītībā saistībā ar darba vidē balstītām mācībām, nozaru kvalifikāciju struktūru un sadarbību ar darba devējiem darba tirgum atbilstošo prasmju un kvalifikāciju nodrošināšanā. 3. IZM īstenotā projekta "Dalība programmas "Action Document for Dialogue and Action for Resourceful Youth in Central Asia (DARYA)" aktivitātēs, veicinot sadarbību un pieredzes apmaiņu ar Centrālāzijas valstīm" ietvaros tika turpināta 2022. gadā uzsāktā sadarbība DARYA ietvaros saskaņā ar prioritārajiem jautājumiem, piedaloties konsultācijas ar ETF, ETF organizētajos vebināros par DARYA moduļu tēmām, Augstā līmeņa grupas sanāksmē ar Centrālāzijas valstu izglītības un nodarbinātības ministru vietniekiem (2023. gada 22.–23. novembrī, Turīnā, Itālijā), ka arī nodrošinot starptautiskā foruma Skillman 2023 "The Planet of Skills. Renewed Perspective on Networking Potential" līdzorganizēšanu (2023. gada 26.–27. septembrī, Ogrē/Rīgā). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 11. | Līdzfinansējuma piešķiršana PSO, kas ieguvušas finansējumu no citiem attīstības sadarbības finansētājiem, t.sk. EK, attīstības sadarbības un globālās izglītības projektu īstenošanai | Nodrošināts līdzfinansējums vismaz vienam projektam ar starptautisko donoru līdzfinansējumu. Prioritāri tiks atbalstīti attīstības sadarbības projekti | Īstenoto projektu skaits. | ĀM | Atkarībā no konkursa rezultātiem |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2021. gadā līdzfinansējums tika piešķirts pilsoniskās sabiedrības organizācijām Cleantech Latvia, Risinājumu darbnīca, LAPAS un Zaļā brīvība. 2022. gadā līdzfinansējums tika piešķirts pilsoniskās sabiedrības organizācijām Baltic Human Rights Society, Esi labs, Cleantech Latvia, LAPAS un Zaļā brīvība. 2023. gadā – neviens projekts nekvalificējās. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 111. | Uzbekistānas publisko pakalpojumu pieejamības veicināšana reģionos sievietēm un citām iedzīvotāju grupām ievainojamās situācijās | Paaugstināt nevalstisko organizāciju kapacitāti valsts pakalpojumu nodrošināšanā sievietēm un citām iedzīvotāju grupām ievainojamās situācijās lauku apvidos Uzbekistānā un veicināt sieviešu konsultatīvo grupu izveidi. | Izveidoti 5 sieviešu
konsultatīvās grupas 5 reģionos, valsts pakalpojumu centros. Ap 140 cilvēku ieguvuši zināšanas par iesaistīt iedzīvotāju problēmu risināšanā, kā veidot pakalpojumu pieejamību un ilgtspēju cilvēkiem, kas atrodas ievainojamās situācijās. Izstrādātas rekomendācijas par dzimtes perspektīvas iekļaušanu lēmumu pieņemšanā, dažādības vadību pakalpojumu nodrošināšanā un citām pašu iedzīvotāju definētām tēmām, par kurām tiks novadītas apmācības. |
ĀM | Centrs MARTA |
2022.gada 2.pusgads 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Centrs MARTA: izveidotas 7 sieviešu konsultatīvās grupas 7 pilotreģionos valsts pakalpojumu centros, apmācot 21 dalībnieku. Vairāk par 140 cilvēkiem ieguvuši zināšanas par to, kā iesaistīt iedzīvotājus problēmu risināšanā, kā veidot pakalpojumu pieejamību un ilgtspēju cilvēkiem, kas atrodas ievainojamās situācijās. Pilsonisko Iniciatīvu atbalsta centra eksperte izstrādājusi rekomendācijas par dzimtes perspektīvas iekļaušanu lēmumu pieņemšanā, dažādības vadību pakalpojumu nodrošināšanā un citām iedzīvotāju definētām tēmām, kas aptvertas mācībās. Konsultēti vairāk par 28 000 klientu, īpaši sievietes ievainojamās situācijās. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 11.2 | Latvijas īstenotāju pilotprojekts ekspertīzes nodošanai Uzbekistānā pārvaldības un likuma varas atbalstam, t.sk. digitalizācijas un dzimumu līdztiesības jomās | Sniegts atbalsts Uzbekistānai labas pārvaldības un likuma varas jomās, veidojot sinerģijas ar galvenajiem spēlētajiem sektorā no ES. | Īstenots pilotprojekts Uzbekistānā, iesaistot plašu Latvijas attīstības sadarbības spēlētāju loku Uzbekistānas publiskās pārvaldes iestāžu atbalstam. | ĀM | CFLA |
2022.gada 2.pusgads 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2022.gada 21.-25. novembrī CFLA īsteno pirmo ĀM granta projekta "Atbalsts Uzbekistānas publiskās varas institūcijām administratīvās kapacitātes stiprināšanā un korupcijas novēršanā" aktivitāti ar mērķi – Uzbekistānas publiskās pārvaldes institūciju stiprināšana, nododot Latvijas ekspertīzi administratīvās kapacitātes celšanai, labai pārvaldībai, korupcijas novēršanai un likuma varas atbalstam. 2023. gada II pusgadā CFLA turpināja īstenot granta projektu par atbalsta sniegšanu Uzbekistānas valsts pārvaldei administratīvo reformu īstenošanā, kura ietvaros 2023. gada garumā tika organizētas dažādas ekspertu vizītes Taškentā par tādām tēmām kā administratīvo reformu plānošana un īstenošana, cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana un korupcijas novēršana un apkarošana. Papildus 2023. gada novembrī Latvijā CFLA organizēja divu nedēļu apmācības pretkorupcijas jomā Uzbekistānas atbildīgo valsts pārvaldes iestāžu pārstāvjiem. 2023. gada 18. decembrī CFLA parakstīja pirmo starptautisko līgumu par liela mēroga attīstības sadarbības projekta īstenošanu ārpus ES – līgumu par projekta "Atbalsts administratīvo reformu īstenošanai Uzbekistānas valsts pārvaldē" īstenošanā, izmantojot projekta partnera Vācijas AS organizācijas "G.I.Z." piešķirto finansējumu 999 000 EUR. Paralēli turpinājās līdzīga projekta sagatavošanas atbalstam pretkorupcijas pasākumu īstenošanai Uzbekistānā, par kuru līgumu plānots noslēgt 2024. gadā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 11.3 | Lauksaimniecības konsultāciju sistēmas stiprināšana mazajiem un vidējiem lauksaimniecības produkcijas eksportētājiem Ukrainā un Moldovā | Mazo un vidējo lauksaimnieku konkurētspējas veicināšana, izmantojot Lauku demonstrējumu metodi inovāciju un zināšanu pārnesei augkopībā un lopkopībā un eksporta iespējas veicināšana | Zināšanu un dažādu inovatīvu
metožu pārnese, organizējot apmācības un sniedzot atbalstu tehniskām
izstrādēm. Lauku demonstrējumu ierīkošanas metodoloģijas izstrāde, tālmācības moduļa izstrāde demonstrējumu metodoloģiskajā vadībā, tiešsaistes mācību sesijas īstenošana, konsultantu zināšanu un pieredzes apmaiņas braucieni uz Latviju praktiskām mācībām (20 dalībnieki), noslēguma konferences īstenošana |
ĀM | Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs |
2022.gada 2.pusgads 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Projekta izpilde pārcelta uz 2024. gadu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.4. uzdevums. Veicināt Latvijas ekspertu iesaisti civilajās novērošanas un konsultāciju misijās attīstības valstīs6 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 12. | Valsts policijas un VRS amatpersonu dalība ES Novērošanas misijā Gruzijā (EUMM Georgia). | Veicot novērošanu, nodrošināts
stabils drošības līmenis. ES misijās 2021.gadā, atbilstoši 2021. gadā
pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem, atradās 5 Valsts policijas
amatpersonas un 2 VRS amatpersonas. ES misijās 2022. gadā, atbilstoši uz 2022. gada 22. februāri pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem, atrodas 6 Valsts policijas amatpersonas un 1 VRS amatpersonas. |
Samazinās incidentu skaits uz administratīvās līnijas ar Abhāzijas un Dienvidosetijas reģioniem Gruzijā. | ĀM | Iekšlietu ministrija (Valsts policija, VRS) |
31.12.2023. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: ES misijās 2023. gadā, atbilstoši uz 2023. gada 31.decembri pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem, atradās 6 Valsts policijas amatpersonas (Gruzijā) un 2 Valsts policijas amatpersonas (Armēnijā). Līdz 31.12.2023. EUMM Gruzijā savus dienesta pienākumus turpināja pildīt 2 VRS eksperti (sekondēti). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 13. | Attīstīt divpusējo sadarbību ar Gruzijas Ārkārtas situāciju pārvaldīšanas dienestu civilās aizsardzības un ugunsdrošības jomās | Izpētītas iespējas organizēt ekspertu apmaiņu sākot ar 2022.gadu, apzināti eksperti, organizētas ekspertu pieredzes apmaiņas, uzlabotas ekspertu zināšanas un stiprināta drošība politiku reģionā. Stiprinātas Gruzijas puses spējas ieviest un īstenot tādus standartus civilās aizsardzība un ugunsdrošības jomās, kas atbilst ES standartiem | 2 ekspertu apmaiņas vizītes ES Kopienas civilās aizsardzības mehānisma Ekspertu apmaiņas programmas ietvaros | Iekšlietu ministrija (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests) |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2023. gada 21.–26. maijā 3 VUGD amatpersonas ES civilās aizsardzības vienības sastāvā piedalījās Savienības civilās aizsardzības mehānisma moduļu mācībās, Tbilisi, Gruzijā. 2023. gada 14.–16. jūnijā viena VUGD amatpersona novērotāja statusā piedalījās EK PPRD EAST3 ietvaros organizētajās Savienības civilās aizsardzības mehānisma pilna apjoma praktiskajās mācības TbiEx, Tbilisi, Gruzijā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 1.5. uzdevums. Stiprināt Latvijas iesaisti humānās palīdzības sniegšanā, nodrošinot visaptverošu un koordinētu Latvijas pieeju krīžu risināšanā un sasaisti starp humāno palīdzību un attīstības sadarbību | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 14. | VRS dalības FRONTEX Aģentūras organizētajās starptautiskajās operācijās nodrošināšana | Nodrošināt palīdzību ES dalībvalstīm un Šengenas asociētajām valstīm ārējo robežu pārvaldīšanā un robežkontrolē, kā arī veicināt sadarbību starp robežkontroles iestādēm katrā ES valstī, sniedzot tām tehnisko atbalstu | Īstenoto starptautisko operāciju skaits | Iekšlietu ministrija (VRS) |
31.12.2021. 31.12.2022. 31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Latvija Frontex aģentūras kopīgajās operācijās piedalījās: 2021. gadā 396 amatpersonas, no tām 362 VRS amatpersonas un 26 Valsts policijas darbinieki (3. kategorija) un 8 VRS amatpersonas (2. kategorija). Tehniskie līdzekļi piedalījās 14 reizes (1 kuģis, 1 kuteris, 3 reizes ar helikopteri, 3 reizes ar nomas lidmašīnu, 3 MVNK, 1 dienesta patruļmašīna, 2 dienesta vieglās automašīnas) un 15 dienesta suņi. Latvijas resursu dalība operācijās notika šādās dalībvalstīs – Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Lietuva, Polija, Rumānija, Spānija. 2022. gadā 301 amatpersona, no tām 262 VRS amatpersonas un 28 Valsts policijas darbinieki (3. kategorija) un 11 VRS amatpersonas (2. kategorija). Tehniskie līdzekļi piedalījās 12 reizes (2 kuteri, 2 reizes ar helikopteri, 3 reizes ar nomas lidmašīnu, 5 MVNK) un 12 dienesta suņi. Latvijas resursu dalība operācijās notika šādās dalībvalstīs – Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Lietuva, Polija, Rumānija, Somija, Slovākija, Spānija. 2023. gadā 306 amatpersonas, no tām 268 VRS amatpersonas un 28 Valsts policijas darbinieki (3. kategorija) un 10 VRS amatpersonas (2. kategorija). Tehniskie līdzekļi piedalījās 12 reizes (4 reizes ar kuteri, 3 reizes ar nomas lidmašīnu, 5 MVNK) un 16 dienesta suņi. Latvijas resursu dalība operācijās notika šādās dalībvalstīs – Bulgārija, Dānija, Grieķija, Francija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Kipra, Lietuva, Norvēģija, Polija, Rumānija, Somija, Slovākija, Spānija, Vācija, Zviedrija. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 15. | VRS helikoptera Agusta-Bell 206B III (reģ. zīme YL-HMO) nodošana Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijai, apmācību un prakses nodrošināšana, pieredzes nodošana un atbalsts tehniskās apkopes organizācijas izveidošanā | Tiek nodrošināta pieredzes un ekspertīzes nodošana, prakse Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas amatpersonām VRS Aviācijas pārvaldē | Tehniskās apkopes organizācijas izveidošana Gruzijā, apmācīti Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas aviācijas jomas eksperti, nodrošināta prakse inženiertehnis- kajam personālam | Iekšlietu ministrija (VRS) |
2023.gada |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 1. Veikts Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas helikopteru tehniskās apkopes organizācijas novērtējums, sagatavota trūkumu un vajadzību analīze, izstrādātas rekomendācijas helikopteru apkopes organizēšanai atbilstoši Agusta-Bell 206B III tipa helikoptera prasībām. 2. Organizētas iepirkuma procedūras par Gruzijas Iekšlietu ministrijas Robežpolicijas: - pilotu apmācībām; - inženiertehniskā personāla apmācībām. Tika organizētas pieredzes apmaiņas vizīte Latvijā un atbildes vizīte Gruzijā, ar mērķi iepazīties ar aktuālo situāciju un sniegt rekomendācijas. Iepirkumu procedūru organizēšana par rezerves daļu iegādi, pilotu un mehāniķu apmācībām, aeronavigācijas pakalpojumi. Ievērojot situāciju tirgū un atsevišķu pozīciju sadārdzinājumu, rezerves daļu iegāde un piegāde, kā arī mehāniķu apmācības, ir plānots izsludināt 2024.g. martā. Pēc saskaņošanas ar donoru (ICMPD – Starptautisko Migrācijas politikas attīstības centru), ievērojot sadārdzinājumu un situāciju tirgū, projekta realizācijas tika pagarināta līdz 2024.g. beigām |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 16. | Sagatavot valsts materiālajās rezervēs esošos resursus humānās palīdzības sniegšanai7. | Netiek plānots, atkarīgs no nepieciešamības un resursu pieejamības. | Atkarībā no nepieciešamības un resursu pieejamības. | Nozaru ministrijas | Valsts materiālo rezervju glabātāji |
Saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Ekonomikas ministrija pārskata periodā nav veikusi valsts materiālajās rezervēs esošo resursu sagatavošanu humānās palīdzības sniegšanai. Iekšlietu ministrija: 2021. gadā no valsts materiālajām rezervēm (VUGD) tika sniegta palīdzība Lietuvai (Ministru kabineta 2021. gada 23. jūlija rīkojums Nr. 517). 2022. gadā no valsts materiālajām rezervēm (NMPD) tika sniegta palīdzība Ukrainai (Ministru kabineta 2022. gada 29. marta rīkojums Nr. 229). 2023. gadā no valsts materiālajām rezervēm (VUGD un NMPD) tika sniegta humānā palīdzība Turcijai (Ministru kabineta 2023. gada 10. februāra rīkojums Nr. 71) un Ukrainai (Ministru kabineta 2023. gada 16. jūnija rīkojums Nr. 358). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2. Rīcības virziens | Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros, jo īpaši ES, ANO, PBG un OECD ietvaros, tādējādi veicinot Latvijas attīstības sadarbības politikas saskaņotību visos formātos | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2.1. uzdevums. Paaugstināt Latvijas publiskās pārvaldes iestāžu un PSO iesaisti Latvijas pozīciju formulēšanā par aktuālajiem attīstības sadarbības politikas dienaskārtības jautājumiem, jo īpaši Latvijai prioritārajās jomās (skat. Attīstības sadarbības politikas pamatnostādņu 2021.–2027.gadam 1.2. apakšnodaļu) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 17. | Sadarbība ar valsts pārvaldes iestādēm, PSO un pašvaldībām Latvijas nacionālo pozīciju formulēšanā par aktuālajiem starptautiskās attīstības politikas dienaskārtības jautājumiem. | ĀM gatavotās pozīcijas par starptautiskajiem attīstības politikas jautājumiem saskaņotas ar attiecīgajām institūcijām un organizācijām. | Saskaņoto pozīciju, informatīvo ziņojumu skaits. | ĀM |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par
pasākuma izpildi līdz 31.12.2023.: 12 informatīvie ziņojumi (t.sk. par Ukrainas rekonstrukciju) un 1 nacionālā pozīcija ES Padomes sanāksmei. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 18. | Uzturēt regulāru dialogu ar Saeimu par Latvijas attīstības sadarbības politikas mērķiem, prioritātēm un rīcības virzieniem. | Saeima iesaistās attīstības sadarbības politikas mērķu un prioritāšu definēšanā. | Tikšanos skaits ar Saeimas pārstāvjiem. | ĀM |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: ĀM regulāri informē Saeimas pārstāvjus par dalību ES Padomes sanāksmēs. Notikušas vismaz 10 tikšanās ar Saeimas pārstāvjiem. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2.2. uzdevums. Nodrošināt Latvijas iesaisti ES attīstības sadarbības plānošanā, jo īpaši kopīgās plānošanas, programmēšanas, īstenošanas un izvērtēšanas procesos | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 19. | Dalība ES Kopīgā plānošanā. | Latvijas vēstniecību dalība un Latvijas interešu aizstāvība ES delegāciju partnervalstīs rīkotajās sanāksmēs par Kopīgo plānošanu un kopīgu projektu īstenošanu. ĀM pārstāvju dalība EK rīkotajās sanāksmēs par Kopīgo plānošanu. | Sanāksmju skaits. | ĀM |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: ĀM, Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības ES un vēstniecību diplomāti regulāri (reizi nedēļā, reizi mēnesī) piedalās ES darba grupās CODEV, COHAFA, ACP, ES Kopīgās plānošanas grupā (pa reģioniem un tematiem) un citās sanāksmēs saskaņā ar darba kārtību, kā arī donoru koordinācijas grupās un attīstības sadarbības padomnieku sanāksmēs. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 20. | Latvijas interešu pārstāvēšana ES attīstības sadarbības politikā. | Dalība ES sanāksmēs (t.sk. ministru līmeņa sanāksmes) un diskusijās par Latvijai prioritāriem jautājumiem. | Ministru līmeņa sanāksmju skaits. | ĀM |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: ĀM pārstāvji 4 reizes gadā piedalās ES Ārlietu Padomes sanāksmēs attīstības sadarbības jautājumos. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2.3. uzdevums. Nodrošināt Latvijas iesaisti ANO struktūrās jautājumos, kas skar Latvijas attīstības sadarbības prioritātes, un attīstīt sadarbību ar ANO attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā prioritārajās partnervalstīs un citās attīstības valstīs | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 21. | Dalība ANO pasākumos par Latvijai prioritārajām tēmām | Dalība ANO sanāksmēs, paužot Latvijas viedokli prioritāros jautājumus. | Sanāksmju skaits. | ĀM | Nozaru ministrijas |
31.12.2023. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: VARAM: 2021. gada 22.–23. februārī neklātienes dalība ANO Vides asamblejas 5. neklātienes sesijā (UNEA-5.1). Ar uzrunu uzstājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. 2022. gada 28. februāra – 2. martam neklātienes dalība ANO Vides asamblejas 5.2 hibrīdsesijā (UNEA-5.2) un tās ietvaros notiekošajā īpašajā sesijā par godu ANO Vides programmas izveides 50. gadadienai (UNEP@50). Ar uzrunām uzstājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs. 2022. gada 2.–3. jūnijā dalība ANO augsta līmeņa sanāksmē "Stokholma+50: Veselīga planēta visu labklājībai – mūsu atbildība, mūsu iespēja", atzīmējot 50. gadadienu kopš 1972. gadā notikušās ANO Cilvēkvides konferences, Stokholmā, Zviedrijā. Ar uzrunām uzstājās Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Zviedrijas Karalistē Ilze Rūse. 2022. gada 6.–7. aprīlī neklātienes dalība ANO Eiropas Ekonomikas komisija Reģionālajā forumā par ilgtspējīgu attīstību. 2022. gada 10.–17. jūlijā dalība ANO Augsta līmeņa politikas forumā (HLPF) Ņujorkā, ASV. Prezentēts Latvijas otrais Ziņojums par ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu (vadošā IZM un VK Pārresoru koordinācijas departaments). 2023. gada 29.–30. martā dalība ANO EEK Reģionālajā forumā par ilgtspējīgu attīstību Ženēvā, Šveicē. 2023. gada 12.–21. jūlijā dalība ANO Augsta līmeņa politikas forumā (HLPF) Ņujorkā, ASV. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Centrs MARTA
2022. gada 10. jūnijā Centra MARTA vadītāja Iluta Lāce piedalījās augsta līmeņa paneļdiskusijā "Sieviešu ekonomiskā iespējošana un līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos", ko organizēja Latvijas Republikas Pastāvīgā pārstāvniecība un Uzbekistānas Pastāvīgā pārstāvniecība ANO Ženēvā. 2023. gada martā Centra MARTA vadītāja Iluta Lāce piedalījās paneļdiskusijā par dzimumā balstītu vardarbību digitālajā vidē ANO Sieviešu statusa komitejas 67. sesijas ietvaros Ņujorkā, ko rīkoja Latvijas valdība un Ziemeļu Ministru Padome. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 22. | Latvijas organizēti mācību semināri par pasākumu ieviešanu oglekļa mazietilpīgai attīstībai partnervalstīs | Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošana un atbalsta sniegšana partnervalstīm | Latvijas pienākumu attiecībā uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās Parīzes nolīgumu īstenošana | Klimata un enerģētikas ministrija | Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrija; Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs |
2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Klimata un enerģētikas ministrija: 2023. gada 17. janvārī organizēts seminārs par kapacitātes stiprināšanu starp Azerbaidžānas Republikas Ekoloģijas un dabas resursu ministrijas Nacionālo Hidrometeoroloģijas dienestu un Latvijas Republikas Klimata un enerģētikas ministriju, VARAM un Latvijas Vides, ģeoloģijas un Meteoroloģijas centru. Semināra darba kārtībā tika apskatītas tēmas par Parīzes nolīguma caurskatāmības mehānisma prasībām, klimata pārmaiņu monitoringu, prognozēšanu un agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, atkritumu apsaimniekošanu, attiecīgajiem tiesību aktiem, apstrādi, nulles atkritumu sistēmas un zaļo tehnoloģiju piemērošanu, ūdens resursu un notekūdeņu apsaimniekošanu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 23. | Veicināt ilgtspējīgu attīstību un nabadzības izskaušanu dalībvalstīs, atbalstot projektus un aktivitātes, kas vērstas uz dinamiskas kultūras vides attīstību | Atbalstīta UNESCO Starptautiskā fonda kultūras daudzveidībai darbība | Veikta brīvprātīgā iemaksa UNESCO Starptautiskajā fondā kultūras daudzveidībai (International Fund for Cultural Diversity) | Kultūras ministrija | UNESCO LNK |
31.12.2023. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: UNESCO LNK 1. 31.03.2021. – 1360,19 EUR iemaksa; 2. 02.12.2022. – 1675,02 EUR iemaksa; 3. 17.04.2023. – 1571,85 EUR iemaksa. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2.4. uzdevums. Nodrošināt OECD DAC standartu un labās prakses pakāpenisku pārņemšanu, lai kļūtu par DAC dalībvalsti | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 24. | Nodrošināta līdzdalība atklātajās OECD DAC un ekspertu sanāksmēs. | Uzlabota attīstības sadarbības kvalitāte, iesaiste attīstības finansējuma politikas izstrādē un veicināts Latvijas kā atbildīga un uzticama attīstības sadarbības sniedzēja tēls. | Sanāksmju skaits, pārņemtā labā prakse. | ĀM |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Pārskata periodā ĀM pārstāvji ir piedalījušies augstāko amatpersonu, vecāko amatpersonu, regulārajās ikmēneša sanāksmēs, kā arī dažādās tematiskajās sanāksmēs. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 2.5. uzdevums. Sniegt ieguldījumu Latvijas attīstības sadarbības prioritāšu īstenošanā ar starptautisko finanšu institūciju palīdzību | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 25. | Latvijas dalība IDA resursu 20. papildināšanā (IDA20) | Iemaksa IDA20 saskaņā ar apstiprināto grafiku | Saistību apliecinājums par iemaksu IDA20, veikta iemaksa | Finanšu ministrija |
31.12.2022. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Saistību apliecinājums iesniegts un iemaksa 5 970 000 EUR veikta 2022. gadā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 26. | Latvijas dalība IDA resursu 17., 18. un
19. papildināšanā (IDA17, IDA18, IDA19). |
Iemaksas IDA17, IDA18 un IDA19 saskaņā ar apstiprināto grafiku. | Veiktas iemaksas | Finanšu ministrija |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Iemaksas veiktas 2021.-2023.g.: IDA17 – 790 000 EUR, IDA18 – 990 000 EUR, IDA19 – 3 730 000 EUR. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 27. | Latvijas dalība Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā | Iemaksas Daudzpusējā parādu atlaišanas iniciatīvā, veicot iemaksas saskaņā ar koriģēto grafiku. | Veikta iemaksa | Finanšu ministrija |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Iemaksas veiktas 2021.–2023.g.: 400 000 EUR |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 28. | Pasaules Bankas grupas institūciju pamatkapitāla palielināšana atbilstoši 2018. gada lēmumam | Iemaksas Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas vispārējā un selektīvajā kapitāla palielināšanā un Starptautiskās Finanšu korporācijas vispārējā kapitāla palielināšanā. | Veiktas iemaksas | Finanšu ministrija |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Iemaksas veiktas 2021.–2023.g.: Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas vispārējā kapitāla palielināšanā 3 242 668,80 ASV dolāri un selektīvajā kapitāla palielināšanā 608 000,30 ASV dolāri, un Starptautiskās Finanšu korporācijas vispārējā kapitāla palielināšanā 2 790 000 ASV dolāri. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3. Rīcības virziens | Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības īstenošanas institucionālo ietvaru, politikas veidotāju un īstenotāju profesionalitāti un darbības saskaņotību | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3.1. uzdevums. Veicināt Latvijas iesaisti lielapjoma ES un citu donoru finansētos attīstības sadarbības projektu īstenošanā, ar to saistītās funkcijas integrējot CFLA darbā un veicot ES pīlāru izvērtējumu | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 29. | Vienota valsts pārvaldes iestāžu ekspertīzes jomu un ar to saistīto speciālistu kataloga/datu bāzes izveide un uzturēšana. | Izveidota valsts pārvaldes iestāžu ekspertu datu bāze. | Datu bāzes izstrāde. | Finanšu ministrija (CFLA) | ĀM |
31.12.2023. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: CFLA 2023. gadā izstrādāja aptaujas anketu ar mērķi izveidot attīstības sadarbības ekspertu reģistru, kurā tiktu apkopoti Latvijā pieejamie eksperti, kas varētu veikt dalību dažādos attīstības sadarbības projektos. CFLA 2023. gada septembrī izsūtīja uzsaukumu plašam adresātu lokam, tajā skaitā, publiskās pārvaldes institūcijām, nevalstiskā sektora organizācijām, tostarp pašvaldību un komersantu asociācijām, ar aicinājumu piedalīties ekspertu reģistra izveidē aizpildot anketu. CFLA izstrādātā ekspertu aptaujas anketa sastāv no 14 aizpildāmām ailēm, kurās dalībnieki tiek aicināti sniegt informāciju par viņu profesionālo darbības jomu (piem. darbības nozare, darba pieredze, valodas prasmes u.c.). Līdz šim brīdim CFLA ekspertu reģistra anketu ir aizpildījuši vairāk par 200 dažādu jomu ekspertiem, un reģistrs nemitīgi tiek papildināts. Ekspertu reģistrs tiks pastāvīgi aktualizēts, tostarp ekspertu aptaujas anketa būs pieejama CFLA tīmekļa vietnē. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 30. | Konsultatīvs un metodisks atbalsts valsts pārvaldes iestādēm u.c. interesentiem par attīstības sadarbības un Twinning projektu sagatavošanu un ieviešanu un cits metodiskais atbalsts. | Sniegts atbalsts un konsultācijas valsts pārvaldes darbiniekiem u.c. interesentiem par ES finansēto attīstības sadarbības un Twinning projektu pieteikumu sagatavošanu, partneru meklēšanu un īstenošanu. | Atbalstu saņēmušo institūciju
un organizāciju skaits.
|
Finanšu ministrija (CFLA) | ĀM, Valsts administrācijas skola |
31.12.2023. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2023. gada II pusgadā CFLA turpināja sadarboties ar dažādām nozaru organizācijām un ekspertiem, lai veicinātu Latvijas iesaisti attīstības sadarbības u.c. ārvalstu finanšu palīdzības projektos ārpus ES. Piemēram, Twinning jomā CFLA ir sniegusi informāciju dažādiem ārvalstu konsultantiem, kas meklēja partnerus Latvijā, par iespējamajām sadarbības organizācijām un to pārstāvjiem Latvijā. Pārskata periodā CFLA uzņēma arī vairākas ārvalstu delegācijas no ne-ES valstīm, piemēram, Kosova, Melnkalne u.c., kurām CFLA sniedza informāciju par Latvijā izveidoto sistēmu darbam ar ES Kohēzijas politikas fondiem un citām ārvalstu finanšu palīdzības programmām, izplatot informāciju par Latvijas attīstības politikas plānošanā un ieviešanā iesaistītajām organizācijām. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 31. | EK akreditācijas process pilntiesīgas attīstības aģentūras statusa iegūšanai. | Visaptveroša deviņu pīlāru novērtējuma veikšana, lai CFLA varētu pilntiesīgi strādāt ar ES līdzekļiem netiešās pārvaldības. režīmā. | Pēc EK akcepta pīlāru akreditācijas uzsākšanai noslēgts ārpakalpojuma līgums par akreditācijas auditu. | Finanšu ministrija (CFLA) | ĀM |
31.12.2023. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2023. gadā ar pozitīvu audita atzinumu noslēdzās CFLA iepirktais pīlāru akreditācijas audits, ko veica "PricewaterhouseCoopers" – 2023. gada decembrī tika saņemts pozitīvs ārējo auditoru atzinums par visiem 8 auditētajiem pīlāriem. Audita ziņojums iesniegts EK 2024. gada janvārī. 2024. gada aprīlī tika saņemti jautājumi no EK, un auditori līdz 2024. gada jūnijam papildinās audita ziņojumu, lai to atkārtoti iesniegtu EK. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 32. | Informācijas nodrošināšana potenciālajiem projektu īstenotājiem par EuropeAid, Twinning u.c. projektu uzsaukumiem, projektu pieteikumu iesniegšanas kārtību, prasībām. | Nodrošināta informācijas pieejamība CFLA mājaslapā un informācija semināru un konsultāciju veidā potenciālajiem projektu īstenotājiem par projektu konkursu uzsaukumiem. | Īstenoto un koordinēto informēšanas pasākumu un dalībnieku skaits. | Finanšu ministrija (CFLA) | ĀM |
31.12.2023. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: CFLA ir apkopojusi informāciju par dažādiem ārvalstu finanšu palīdzības avotiem, informācija nozaru griezumā pieejama CFLA tīmekļa vietnē. Nākotnē CFLA plāno izstrādāt jaunus komunikācijas pasākumus, t.sk., e-pasta jaunumu izsūtīšanu u.c. aktivitātes. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3.2. uzdevums. Nodrošināt CFLA kapacitāti un profesionalitāti caurskatāmi, kvalitatīvi un atbildīgi sniegt atbalstu Latvijas attīstības sadarbības īstenotāju kopienai | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 33. | Izmaiņu veikšana CFLA darbību regulējošos normatīvajos aktos (nolikums, reglaments, darbības stratēģija). | Iestādes funkcijām atbilstoši CFLA darbību regulējošie normatīvie akti. | Grozīto normatīvo aktu skaits. | Finanšu ministrija (CFLA) | ĀM, Finanšu ministrija |
31.12.2022. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2023. gadā CFLA izstrādāja un apstiprināja šādus iekšējos normatīvos aktus, kas reglamentē CFLA kā Attīstības sadarbības aģentūras darbību: 1) CFLA iekšējie noteikumi Nr. 39-1-3/27 "Kārtība kādā CFLA organizē attīstības sadarbību", apstiprināti 2023. gada 6. aprīlī; 2) CFLA iekšējie noteikumi Nr. 39-1-3/44 "Kārtība kādā CFLA administrē attīstības sadarbības projektus", apstiprināti 2023. gada 13. jūlijā. 2023. gada 7. novembrī tika apstiprināti ĀM sadarbībā ar CFLA izstrādātie Ministru kabineta noteikumi Nr. 630 "Centrālās finanšu un līgumu aģentūras atbalsta sniegšanas un deleģētās sadarbības īstenošanas kārtība attīstības sadarbības projektos". |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 34. | Dalība Eiropas Attīstības sadarbības aģentūru sadarbības tīklā (Practitioners Network for European Development Cooperation (PN)). | Kvalitatīvas un efektīvas līdzdalības nodrošināšana Eiropas Attīstības sadarbības aģentūru sadarbības tīklā. | Nodrošināta regulāra dalība PN pasākumos. | Finanšu ministrija (CFLA) |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Pārskata periodā CFLA turpināja iesaistīties PN darbā, t.sk. klātienes un neklātienes sanāksmēs. Piemēram, 2023. gada septembrī CFLA piedalījās PN sanāksmē Briselē, kurā tika strādāts pie idejām PN darbības efektivitātes uzlabošanai, t.sk., CFLA pārstāve D. Heiberga piedalījās darba grupā, kas izstrādāja konceptu PN kā juridiskas personas reģistrācijai, kas guva konceptuālu atbalstu, un sekojoši PN uzsāka darbu pie PN kā juridiskas personas reģistrācijas dokumentu sagatavošanu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 35. | CFLA kapacitātes stiprināšana, nodrošinot pieredzes apmaiņu ar citu ES dalībvalstu attīstības sadarbības aģentūrām, pārņemot to labās prakses piemērus un pilnveidojot kontaktu un sadarbības tīklus. | Kompetenti, zinoši un profesionāli darbinieki, kas kvalitatīvi sniedz atbalstu Latvijas attīstības sadarbības īstenotāju kopienai. | Darbinieku skaits, kas piedalījušies dažādās apmācībās, pieredzes apmaiņās u.c. | Finanšu ministrija (CFLA) | ĀM |
31.12.2023. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Papildus dalībai "Practicioners Network" pārskata periodā CFLA strādāja pie nākamā Baltijas valstu attīstības sadarbības aģentūru pieredzes apmaiņas pasākuma organizēšanas. Klātienes pasākums notika 2024. gada 25.-26. janvārī, un tā laikā tika parakstīts saprašanās memorands starp Baltijas valstu aģentūrām par sadarbību attīstības sadarbības jomā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3.3. uzdevums. Nodrošināt ĀM, tostarp diplomātisko pārstāvniecību, kapacitāti un profesionalitāti caurskatāmi, kvalitatīvi un atbildīgi veikt Latvijas attīstības sadarbības politikas plānošanu, īstenošanu, koordināciju, uzraudzību un izvērtēšanu, tajā skaitā, sniedzot nepieciešamo informatīvo un politisko atbalstu Latvijas attīstības sadarbības aktivitāšu īstenotajiem | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 36. | Semināri saistībā ar OECD ziņojuma un rekomendāciju izstrādi par attīstības sadarbības stratēģisko plānošanu, programmēšanu, uzraudzību un privātā sektora iesaisti, kā arī atbalsts projektu īstenotājiem drošības un projektu uzraudzības, u.c. jomās. | Sadarbībā ar OECD ekspertiem organizētā seminārā pilnveidotas ĀM politikas plānotāju un Attīstības sadarbības konsultatīvās padomes locekļu (vai deleģēto ekspertu) zināšanas par attīstības sadarbības politikas plānošanu un ar īstenošanu saistītiem jautājumiem, kas būtu izmantojamas, izstrādājot Attīstības sadarbības politikas plānu 2024.–2026.gadam. | Semināra dalībnieku skaits | ĀM |
2023.gads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Organizēti 3 semināri. Latvijai (katrs seminārs pulcēja aptuveni 50 interesentus): 1) Tiešsaistes seminārs par tēmu "Privātā sektora iesaiste attīstības sadarbībā". Semināra mērķis bija veicināt diskusijas un ideju apmaiņu par sadarbību ar privāto sektoru Latvijas attīstības sadarbības mērķu sasniegšanā – 2021. gada 23. novembrī; 2) Tiešsaistes seminārs "Horizontālo prioritāšu integrēšana attīstības sadarbībā". Semināra mērķis bija veicināt diskusiju un pieredzes apmaiņu par labo praksi un rīkiem, lai attīstības sadarbībā integrētu tādas horizontālās prioritātes kā dzimumu līdztiesība, klimata pārmaiņas, digitalizācija un cilvēktiesības - 2021. gada 24. novembrī; 3) Tiešsaistes seminārs "Uzraudzība un izvērtēšana attīstības sadarbībā". Semināra mērķis bija veicināt diskusijas un ideju apmaiņu par to, kā stiprināt Latvijas attīstības sadarbības politikas projektu uzraudzību un rezultātu ietekmes izvērtēšanu, jo īpaši attiecībā uz ANO Dienaskārtības ilgtspējīgai attīstībai 2030 ilgtspējīgas attīstības mērķiem - 2022. gada 30. un 31. maijā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3.4. uzdevums. Nodrošināt Latvijas (ĀM un valsts pārvaldes institūciju) divpusējās attīstības sadarbības aktivitāšu atbilstību pamatnostādnēs definētajām prioritātēm un principiem | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 37. | Latvijas-Moldovas sociālās drošības līguma sagatavošana. |
Latvijas-Moldovas sociālās drošības līguma projekta izstrāde, lai attīstītu ciešāku sadarbību sociālās drošības jomā un koordinētu to personu, kuras pārvietojas starp abām valstīm, sociālās drošības tiesības uz pabalstiem un pensijām. | Līguma izstrāde | Labklājības ministrija |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Līgums tika abpusēji parakstīts 2023. gada 11. decembrī un 2024. gada 21. martā pieņemts Saeimā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 38. | Latvijas valsts stipendijas studijām, pētniecībai un dalībai starptautiskajās vasaras skolās | Piešķirtas Latvijas valsts stipendijas studijām, pētniecībai un dalībai starptautiskajās vasaras skolās pārstāvjiem no valstīm, ar kurām ir noslēgti starpvaldību vai starpministriju līgumi, kas paredz stipendiju piešķiršanu, t.sk., Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Moldovas, Tadžikistānas, Turkmenistānas, Ukrainas un Uzbekistānas. | Stipendiju skaits: 2021.gads – 150 2022.gads –150 2023.gads – 150 |
Izglītības un zinātnes ministrija (Valsts izglītības attīstības aģentūra) | Izglītības un zinātnes ministrija |
2021.gada 1.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: IZM: mērķis ir veicināt Latvijas un attīstības sadarbības/palīdzības valstu akadēmiskā personāla un pētnieku sadarbību, popularizēt Latvijas augstāko izglītību ārzemēs un piesaistīt Latvijas augstskolām vairāk ārzemju studentu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2021. gads
|
2022. gads
2022. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju stipendijas tika piešķirtas 126 studentiem 63 280 EUR apmērā un 32 pētniekiem 147 600 EUR apmērā |
2023. gads
Savukārt 2023. gadā Ukrainas civiliedzīvotāju stipendijas tika piešķirtas 134 studentiem 133 000 EUR apmērā un 20 pētniekiem 185 400 EUR apmērā. Kopumā tas ir bijis atbalsts 529 280 EUR apmērā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 39. | Latvijas un Ukrainas divpusējās sadarbības programma zinātnes un tehnoloģiju jomā | Kopīgo pētniecības projektu īstenošana 2021.–2022.gadā, kuri tika apstiprināti 2020.gada 17.decembra Latvijas un Ukrainas Zinātnes un tehnoloģiju programmas apvienotās komisijas sēdes ietvaros. | Kopīgo projektu skaits: 2021.gads – 6 2022.gads – 6 2023.gads – atkarībā no programmas norises |
Izglītības un zinātnes ministrija (Valsts izglītības attīstības aģentūra) | Izglītības un zinātnes ministrija |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Nodrošināta kopīgo pētniecības projektu īstenošana atbilstoši Latvijas un Ukrainas Zinātnes un tehnoloģiju programmas apvienotās komisijas nolemtajam: • 2021. gadā – 6 projekti; • 2022. gadā – 6 projekti; • 2023. gadā – 10 projekti. Latvijas Zinātnes padome no 2022. gada ir pārņēmusi no Valsts izglītības attīstības aģentūras starptautisko sadarbības programmu projektu administrēšanu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 40. | Projekta "Robežu pārvaldības programmas Centrālajā Āzijā un Afganistānā" (BOMCA 10) īstenošana | Projekta mērķi no 2021.–2025. gadam ir vispārēja drošības uzlabošana Centrālāzijā un Afganistānas ziemeļu daļā, kas robežojas ar Centrālās Āzijas valstīm, atbalsts šo valstu savstarpējās tirdzniecības un tranzīta vienkāršošanai, migrācijas plūsmu kontrolei, kā arī sadarbības stiprināšana nelikumīgas preču un personu pārvietošanas mazināšanai. | Izstrādāti efektīvi mehānismi integrētai valsts robežu pārvaldībai un migrācijas plūsmu pārvaldībai, samazinājies nelikumīgi pārvietotu preču apjoms, samazinājies nelikumīgi pārvietotu personu skaits, nodrošināta efektīvu procedūru ieviešana valsts robežas šķērsošanas vietās, mazināti kontrabandas riski. | Iekšlietu ministrija (VRS) | Finanšu ministrija (Valsts ieņēmumu dienests), Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais dienests) |
2021.–2025.g. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Veiktas aktivitātes riska analīzes, integrētas robežu pārvaldības, dokumentu drošības un kinoloģijas jomā. Projekts Nr.PR2022/1220929 "Robežu pārvaldības Centrālāzijā 10.posms (BOMCA 10)" Projekta ietvaros 2023. gadā veikta atmaksa 16 562 euro apmērā valsts budžetā par veiktajiem izdevumiem atbilstoši faktiskajiem izdevumiem. 67.13.00. ES robežu pārvaldības programmas Centrālāzijā projektu un pasākumu īstenošana Projekts Nr.ACA/2020/420-247 "Robežu pārvaldības Centrālāzijā 10.posms (BOMCA 10)" Projekta realizācijas termiņš ir no 2021. gada 1. aprīļa līdz 2025. gada 30.septembrim Kopējais projekta budžets 21 650 050 euro, tai skaitā Latvijas līdzfinansējums 167 000 euro. 2023.gadā ir realizētas 86 aktivitātes (23% no kopēja skaita). Līdz 2023.gada beigām tika izlietots 44.75% paredzēta budžeta. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Valsts ieņēmumu dienesta vadībā Centrālāzijas valstīs īstenotas aktivitātes, lai uzlabotu ar muitošanas procesiem saistītās elektroniskās datu plūsmas un attīstītu muitas "Viena loga" principu, uzlabotu tranzīta dokumentu apstrādi, ieviestu Pasaules Muitas organizācijas un Pasaules Tirdzniecības organizācijas standartus, pilnveidotu starpinstitūciju sadarbību un veicinātu ES prasību piemērošanu preču izcelsmes jomā. | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 41. | Atbalsts Ukrainai, konsultējot un organizējot seminārus par sabiedrības noturības stiprināšanu un iesaisti valsts aizsardzībā Ukrainas valsts iestāžu pārstāvjiem | Organizēto semināru skaits | Aizsardzības ministrija |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Saskaņā ar 2021. gadā nosūtīto AM vēstuli Ukrainas Vice Premjerministrei ar piedāvājumu veicināt sadarbību noturības un totālās aizsardzības jomā, tika organizēti vairāki tiešsaistes semināri. • 29.03.2021. tiešsaistes seminārs Aizsardzības ministrijas un Bruņotos spēku pārstāvjiem; • 13.04.2021. seminārs IeM un Nacionālai Gvardei; • 15.04.2021. 3 stundu noturības seminārs ar Ukrainas ministriju pārstāvjiem; • 07.05.2021. otrais noturības seminārs visām ministrijām (NATO noturības vadlīnijas); • Latvijas pārstāvis kā eksperts piedalījies attālinātajā seminārā 28.–29.07.2021. Civil-Military Emergency Preparedness Program Support to Ukraine ietvaros. 2022. un 2023. gadā Latvijas pārstāvis kā eksperts piedalījās ASV – Ukrainas noturības semināros Ukrainas ministriju pārstāvjiem Krakovā (12.–16.12.2022./ 24.04.–28.04.2023.). Tika sniegts atbalsts Ukrainas Iekšlietu ministrijai pie Drošības (cilvēkdrošības) plānošanas dokumentu izstrādes, organizējot trīs tiešsaistes seminārus 2023. gada martā, aprīlī un maijā ar Ukrainas iekšlietu resora pārstāvjiem. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 42. | Informatīvs, loģistisks un konsulārs atbalsts valsts pārvaldes iestāžu, PSO īstenotajām aktivitātēm/ pasākumiem attīstības sadarbības jomā. | Veicināta savlaicīga un profesionāla attīstības sadarbības projektu īstenošana. | Sniegts atbalsts 3-5 valsts pārvaldes iestāžu, PSO rīkotajiem pasākumiem attīstības sadarbības jomā. | ĀM | Valsts pārvaldes iestādes, PSO, sociālie partneri |
2023.gads |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Katru gadu tiek rīkoti semināri granta projektu īstenotājiem un tiek sniegts regulārs atbalsts un konsultācijas pēc nepieciešamības. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 3.5. uzdevums. Nodrošināt apstākļus starpnozaru sadarbībai un stimulēt partnerību veidošanu attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanai | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 43. | Atbalsts LAPAS dalībai starptautiskās NVO platformās un dalībai starptautiski nozīmīgos forumos. | Biedra nauda līdzdalības CONCORD, CIVICUS un Forus nodrošināšanai un dalība starptautiski nozīmīgos forumos. | Veiktas iemaksas un nodrošināta dalība. | ĀM | LAPAS |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2021. gadā – 1101 EUR 2022. gadā – 6 724.85 EUR 2023. gadā – 6287 EUR |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 44. | Atbalsts LPS dalībai ES pašvaldību platformā, t.sk., sabiedrības informēšanas pasākumu īstenošanai. | Dalība ES pašvaldību platformā,
kas darbojas attīstības sadarbības jomā. Īstenoti sabiedrības (pašvaldību) informēšanas pasākumi. Iesniegti pašvaldību un LPS attīstības sadarbības projekti projektu konkursos. |
Īstenoto un koordinēto sabiedrības un pašvaldību informēšanas pasākumu un dalībnieku skaits. LPS sanāksmju skaits, kurās uzrunāti attīstības sadarbības jautājumi. Iesniegto/apstiprināto attīstības sadarbības projektu skaits. | ĀM | LPS |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: LPS jau kopš 2004. gada iesaistījusies un līdztekus arī iesaistījusi pašvaldības attīstības sadarbības un izglītības aktivitātēs, sadarbojoties galvenokārt ar Austrumu partnerības (AP) un Centrālāzijas valstu pašvaldībām un to asociācijām. Kopš 2009. gada LPS darbojas PLATFORMĀ, kurā apvienojušās vietējās un reģionālās pašvaldības un to asociācijas, kas aktīvi darbojas attīstības sadarbībā. PLATFORMAS mērķis ir dalīties labās prakses pieredzē starp PLATFORMAS biedriem par attīstības sadarbības aktivitātēm, kā arī stiprināt PLATFORMAS stratēģisko lomu institucionālajā dialogā Eiropas līmenī, lai veicinātu un optimizētu vietējo un reģionālo pašvaldību pievienoto vērtību attīstības sadarbībā un dalītos Eiropas līmenī ar inovatīviem viedokļiem. EK 2015. gadā parakstīja ar PLATFORMU Stratēģiskās partnerības ietvarlīgumu, un PLATFORMA šajā ietvarlīgumā pārstāv pašvaldības, tostarp LPS. Iesaiste šajās aktivitātēs un EK līdzfinansējums attīstības sadarbības aktivitātēm 2015.–2023. gadā dod iespēju LPS īstenot attīstības sadarbības un izglītības aktivitātes projekta "Strādājot kopā iespēju sniegšanai vietējām un reģionālajām pašvaldībām attīstības veicināšanai ES partnervalstīs" ietvaros. 2021. gada 17. decembrī īstenots attīstības sadarbības un izglītības tēmām veltītais seminārs "Pastāsti man savu stāstu…". Piedalījās 102 dalībnieki, pārstāvot pašvaldību asociācijas, pašvaldības, izglītības iestādes un NVO Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Spānijā, Gruzijā, Moldovā, Ukrainā, Kirgīzijā un Azerbaidžānā. Tāpat pasākumā piedalījās arī VARAM, ĀM un Dienvidaustrumeiropas vietējo pašvaldību asociāciju tīkla (NALAS) pārstāvji. 2022. gada 9. jūnijā īstenots attīstības sadarbības un izglītības tēmām veltītais seminārs "Ievēlies vēlēšano Radošas vietas mācībām un izaugsmei labākai nākotnei pasaulē." – īstenota, sinhronizējoties ar PLATFORMAS īstenotajām aktivitātēm un noritēja kā Eiropas Bauhaus Festivāla vienīgais paralēlais pasākums Latvijā. Tas sniedza iespēju piesaistīt semināram lielāku auditoriju, aicinot piedalīties PLATFORMA biedrus un tos, kas atbalsta Jaunā Eiropas Bauhaus idejas. Seminārā klātienē piedalījās 27 dalībnieki un attālināti – 50 dalībnieki, pārstāvot pašvaldību asociācijas, pašvaldības, izglītības iestādes, NVO u.c. iestādes Latvijā, Beļģijā, Čehijā, Lietuvā, Gruzijā, Igaunijā, Moldovā, Slovēnijā, Spānijā un Ukrainā. Seminārā ietvertā informācija un labās prakses piemēri paaugstinājuši semināra auditorijas informētību un izpratni par attīstības izglītību un dažādiem veidiem, kā pašvaldības var iesaistīties attīstības izglītības aktivitātēs. Tāpat pašvaldību bibliotēku pārstāvji guva lielāku izpratni par dažādām jaunām iespējām, kā informēt iedzīvotājus par Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tādējādi tieši un pastarpināti iesaistot iedzīvotājus globālo mērķu sasniegšanā. Tiešsaistes pieslēgšanās Jaunā Eiropas Bauhaus Festivālam arī veicināja Latvijas un tās pašvaldību atpazīstamību un lomu attīstības izglītības aktivitāšu un Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā. Semināra ieraksts un tajā demonstrētās prezentācijas pieejamas LPS tīmekļa vietnē un YouTube kontā, lai interesenti varētu iepazīties ar materiāliem arī pēc semināra. 2023. gadā īstenotās aktivitātes mērķis bija informēt pašvaldību pārstāvjus par politiskās dienaskārtības aktualitātēm ES līmenī attīstības sadarbības un Austrumu partnerības (jo īpaši Ukrainas) jautājumos, kā arī sniegt konkrētus piemērus par attīstības sadarbības projektu īstenošanu Beļģijā (Flandrijas reģionā un Briseles reģionā), lai tādējādi veicinātu kvalitatīvāku Latvijas pašvaldību projektu attīstības sadarbības jomā sagatavošanu, kā arī aktīvāku iesaisti attīstības sadarbības aktivitātēs. Vienlaikus izpētes vizītes mērķis bija pozicionēt Latvijas pašvaldības kā vērtīgus partnerus attīstības sadarbības aktivitāšu īstenošanā sadarbībā ar pašvaldībām Ukrainā, kā arī kā ieinteresētus sadarbības partnerus kopīgiem attīstības sadarbības projektiem ar pašvaldībām Āfrikas valstīs. 2023. gada 28.–30. novembrī LPS sadarbībā ar PLATFORMU un Eiropas Reģionu komiteju organizēja 11 Latvijas pašvaldību pārstāvju izpētes vizīti "Attīstības sadarbība un globālā izglītība pašvaldību attīstībai", kas norisinājās Briselē (Beļģija). Izpētes vizītes mērķis bija iepazīstināt Latvijas pašvaldību pārstāvjus ar aktuālajiem politikas jautājumiem attīstības sadarbības jomā, pievēršot īpašu uzmanību sadarbībai ar Austrumu partnerības valstu pašvaldībām (īpaši Ukrainā), kā arī tādām tēmām kā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu loma pašvaldību ilgtspējīgā attīstībā un sadarbības perspektīva ar Āfrikas valstu pašvaldībām. Tāpat izpētes vizītes mērķis bija iepazīstināt dažāda līmeņa (ES, Beļģijas) institūcijas un organizācijas ar Latvijas pašvaldību labās prakses pieredzi sadarbībā ar pašvaldībām Ukrainā, kas kļuvusi jo īpaši aktīva pēdējos gados, aptverot visdažādākos ilgtspējīgas pašvaldību attīstības aspektus, lai tādējādi veicinātu Latvijas pašvaldību sadarbības iespējas starptautiskos projektos par attīstības sadarbības un Ilgtspējīgas attīstības mērķu tēmām. Lai iepazītos ar konkrētiem piemēriem attīstības sadarbības projektu īstenošanā pašvaldībās Āfrikas valstīs, Latvijas pašvaldību pārstāvji tikās ar Briseles reģiona pašvaldību asociācijas "Brulocalis" un Anderlehtas (Anderlecht) pašvaldības pārstāvjiem. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 45. | Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Moldovas Lauksaimniecības, reģionālās attīstības un vides ministrijas līguma par sadarbību reģionālās attīstības un vides aizsardzības jomās izstrāde, noslēgšana un īstenošana | Panākta abpusēja vienošanās par
līguma tekstu, līguma parakstīšana. Pieredzes un zināšanu apmaiņa, kopīgu iniciatīvu īstenošana reģionālās attīstības un vides aizsardzības jomās, t.sk. izvērtējot attīstības sadarbības finansējuma piesaistes iespējas. |
Pieredzes un zināšanu apmaiņa, kopīgu iniciatīvu īstenošana reģionālās attīstības un vides aizsardzības jomās, t.sk. izvērtējot attīstības sadarbības finansējuma piesaistes iespējas. | Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2023. gada 14.-16. jūnija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Māra Sprindžuka vizītes Moldovā ietvaros parakstīts Starpinstitūciju saprašanās memorands par sadarbību reģionālās attīstības jomā. Vizītes ietvaros ministrs piedalījās Moldovas Digitālajā samitā, tikās ar Moldovas ekonomikas un digitalizācijas ministru Dumitru Alaibu, Moldovas infrastruktūras un reģionālās attīstības ministri Liliju Dabiju, Moldovas Vides ministrijas valsts sekretāri Aļonu Rusnacu. 2022. gada 25. maijā notika VARAM vides ekspertu tiešsaistes tikšanās ar Moldovas parlamenta pārstāvjiem, lai iepazīstinātu ar Latvijas pieredzi zemes dzīļu pārvaldības jautājumos. Šajā sanāksmē piedalījās arī pārstāvis no VSIA "Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra", daloties ar praktisko pieredzi. 2023. gada 6.–10. martā uzņemta Moldovas parlamenta deputātu, valdības un pašvaldību pārstāvju (ap 10 personas) delegācija pieredzes apmaiņas vizītē Latvijā, lai iepazītos ar īstenoto administratīvi teritoriālo reformu. Vizīte notika projekta "Politiskās partijas, kas virza vietējās pārvaldības reformas" ietvaros, kuru finansē ASV Nacionālais Demokrātijas fonds (NED). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 46. | EK iniciatīvas "Labāka apmācība drošākai pārtikai" ietvaros organizētās un īstenotās mācības par ES likumdošanas Piemērošanas stiprināšanu sanitārajā un fitosanitārajā jomā | Projekta ilgtermiņa mērķis ir stiprināt saņēmējvalstu spējas ieviest un īstenot ES standartus jomās, uz kurām attiecas šis projekts (pārtikas aprites tiesību akti, dzīvnieku barības tiesību akti, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumi, kā arī augu veselības noteikumi). Projekta ietvaros tiks organizētas apmācības, lai palīdzētu ES dalībvalstīm un ES kaimiņvalstīm sasniegt atbilstošos ES standartus pārtikas drošības un dzīvnieku barības nekaitīguma, dzīvnieku veselības, dzīvnieku labturības vai augu aizsardzības un augu veselības jomās | 18 trīs dienu semināri (ar aptuveno dalībnieku skaitu 540) dažādās ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs. Mācības par ilgtspējīgu attīstību un tehniskās palīdzības misijas kopumā 300 darba dienu apmērā dažādās ES dalībvalstīs un ES kaimiņvalstīs | Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais dienests) | Itālijas uzņēmums Opera SRL
(OPERA) "Bruno Ubertini" Lombardijas un Emīlijas Romagnas eksperimentālais zooprofiliskais institūts (IZSLER) |
2022.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Pārtikas un veterinārā dienesta ieguldījums Iniciatīvas ietvaros noslēgto konsorcija līgumu īstenošanā: - Periodā 2016/2020: ekspertu ieguldījums 9 semināros (t.sk. 4 semināros attīstības palīdzības saņēmējvalstīs un 5 semināros ES dalībvalstīs ar attīstības palīdzības saņēmējvalstu piedalīšanos) un 23 apmācību / tehniskās palīdzības misijās (t.sk. 4 misijās attīstības palīdzības saņēmējvalstīs); - Periodā 2022/2023: ekspertu ieguldījums 1 seminārā ES dalībvalstī ar attīstības palīdzības saņēmējvalstu piedalīšanos un 3 apmācību / tehniskās palīdzības misijās (t.sk. 1 misijā attīstības palīdzības saņēmējvalstī). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 47. | Tālākas SPS un pārtikas drošības sistēmas attīstības nodrošināšana Gruzijā -//Twinning ref.: GE 18 ENI AG 07 19 | Projekta galvenais uzdevums ir apgūt funkcionējošu tirgus ekonomiku un veiksmīgi konkurēt ES tirgū, saglabājot patērētāju aizsardzību un sasniedzot augstus pārtikas nekaitīguma standartus. Savukārt specifiskais mērķis ir uzlabot kompetento iestāžu kapacitāti pārtikas nekaitīguma, veterinārās un fitosanitārās politikas jomā, lai īstenotu ES acquis. | Stiprinātas Gruzijas Nacionālās pārtikas aģentūras administratīvās un darbības spējas, lai nodrošinātu efektīvu attiecīgo tiesību aktu tuvināšanu; stiprinātas centrālā un reģionālā līmeņa institucionālās spējas nodrošināt pārtikas nekaitīgumu, veterināros un fitosanitāros jautājumus un ievērot higiēnas un drošības standartus primārajā ražošanā; atbalstīta pārtikas nekaitīguma, veterināro un fitosanitāro tiesību aktu ieviešana. | Zemkopības ministrija (Pārtikas un veterinārais dienests) | Valsts augu aizsardzības
dienests Igaunijas Veterinārā un pārtikas pārvalde Zviedrijas Lauksaimniecības pārvalde |
2022.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Projekta īstenošanas periods pagarināts līdz 2023. gada 1.pusgadam (maijam). Projekta noslēguma ziņojums iesniegts EK 2023. gada augustā. Projektā plānotās aktivitātes izpildītas atbilstoši plānotajam, un projekta specifiskais mērķis un rezultāti sasniegti. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 48. | Sanitāro un fitosanitāro (SPS) pasākumu stiprināšana Azerbaidžānā -//Twinning ref.: AZ 17 ENI AG 01 20 | Veicināta tirgū pieejamo pārtikas un dzīvnieku barības produktu drošība, tuvinot to ES standartiem, palielinātas eksporta iespējas, panākot lielāku atbilstību sanitārajiem un fitosanitārajiem standartiem; uzlabota Azerbaidžānas Pārtikas drošības aģentūras kapacitāte pārtikas un fitosanitārās likumdošanas izstrādes un ieviešanas jomā, sevišķi attiecībā uz augu izcelsmes pārtikas un dzīvnieku barības produktiem. | Nacionālā sekundārā likumdošana
pārtikas drošības jomā augu izcelsmes produktiem vairāk harmonizēta ar
ES Acquis; izstrādāti un apstiprināti priekšlikumi likumdošanas ietvaram
un sistēmai saistībā ar augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju un
lietošanas uzraudzību, ir apmācīts personāls šo funkciju veikšanai
atbilstoši ES regulām un direktīvām; izstrādāti un apstiprināti priekšlikumi monitoringa programmai saistībā ar pesticīdu atliekām, smagajiem metāliem, mikotoksīniem un citām nevēlamām/ aizliegtām vielām augu izcelsmes produktos (sevišķi attiecībā uz eksportam paredzētajiem produktiem) – kā arī nodrošināts atbalsts monitoringa programmas īstenošanā un izstrādātas atbilstošas laboratoriskās metodes un apmācīts personāls; izstrādāti un apstiprināti priekšlikumi uz IT risinājumiem bāzētas augu aizsardzības un fitosanitārās sistēmas izstrādei. |
Zemkopības ministrija (Valsts augu aizsardzības dienests) | Pārtikas un veterinārais
dienests Lietuvas Zemkopības ministrijas Valsts augu dienests |
2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Projekts norisinājās no 2020. gada 16. novembra līdz 2023. gada 15. februārim un tā ietvaros realizētas 85 misijas. 1. komponentes "Pārtikas drošības tiesību akti un to tālāka tuvināšana ES acquis" ietvaros tika sagatavoti 10 pārtikas drošības tiesību aktu projekti, notika 7 apmācību semināri, kuros apmācīti 199 Azerbaidžānas Republikas Pārtikas nekaitīguma aģentūras risku pārvaldības un juridiskās jomas darbinieki un inspektori, notikusi mācību vizīte Latvijā. 2. komponentes "Augu aizsardzības līdzekļu reģistrācija tirdzniecībai un kontroles sistēma" ietvaros tika sagatavoti 4 tiesību aktu projekti, tostarp augu veselības likuma projekts. 2022. gada 24. maijā notika Augu veselības forums, kurā piedalījās Azerbaidžānas valsts iestāžu pārstāvji un citas ieinteresētas puses, un plašāka sabiedrība tika iepazīstināta ar gaidāmajām pārmaiņām augu veselības un aizsardzības sistēmās. Sagatavots ierosinājums augu aizsardzības līdzekļu reģistrācijai tirdzniecībai un kontroles sistēmas ieviešanai. Notika 11 apmācību semināri, kuros apmācīti 123 Azerbaidžānas Republikas Pārtikas nekaitīguma aģentūras par augu aizsardzības līdzekļu reģistrāciju atbildīgie darbinieki un inspektori, kā arī notika mācību vizīte Lietuvā. 3. komponentes "Atliekvielu uzraudzības programmu izstrāde, pamatojoties uz tiesību aktiem, kas izstrādāti saskaņā ar 1. un 2. komponentēm, izstrādātas atbilstošas laboratoriskās metodes un apmācīts personāls" ietvaros sagatavots nacionālais monitoringa plāns, kas atbilst ES normām par augu aizsardzības līdzekļu atliekām, smagajiem metāliem, mikotoksīniem un citām nevēlamām/aizliegtām vielām augļos un dārzeņos, un rekomendācijas tā ieviešanai, kā arī notika 2 apmācību semināri, kuros apmācīti 30 Azerbaidžānas Republikas Pārtikas nekaitīguma aģentūras darbinieki, kuri atbildīgi par monitoringa plāna ieviešanu. Tika izstrādātas 3 jaunas metodes pesticīdu atlieku analīzei augu izcelsmes pārtikā un barībā. Lai uzlabotu Centrālās pārtikas nekaitīguma laboratorijas Baku un reģionālās laboratorijas Lankaranā kompetences un nodrošinātu modernizāciju atbilstoši ISO 17025 prasībām, divos apmācību semināros apmācīti 65 laboratoriju darbinieki, kā arī izskaidrota pesticīdu atlieku noteikšanas analītiskās metodes laboratoriju darbiniekiem un sniegtas rekomendācijas laboratoriju kapacitātes stiprināšanai Azerbaidžānas Republikas Pārtikas nekaitīguma aģentūras vadībai. Notikusi mācību vizīte Latvijā. 4. komponentes "Priekšlikumi informācijas tehnoloģijās balstītai augu aizsardzības un fitosanitārās informācijas sistēmai" ietvaros tika sagatavots ierosinājums automatizētas pārtikas drošības informācijas sistēmas struktūrai un saturam. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 49. | Ukrainas tiesību aktu tuvināšana valsts uzraudzības (kontroles) jomās attiecībā uz ĢMO atklātās sistēmās, un augu šķirņu aizsardzībā un sēklu un augu pavairojamā materiāla ražošanā saskaņā ar ES normām un standartiem -//Twinning ref.: UA 19 ENI HE 01 20 | Novērsti trūkumi valsts
uzraudzības (kontroles) jomā attiecībā uz ĢMO atbilstību drošības
pasākumiem un izplatību atvērtās sistēmās, augu šķirņu aizsardzību un
sēklu un stādāmā materiāla ražošanā, augu šķirņu aizsardzību un sēklu un
stādāmā materiāla ražošanu.
|
Tiesību aktu tuvināšana (10 ES
normatīvie akti); Iestādes organizatoriskā un darbības izvērtēšana (darbības izvērtējuma, stratēģiju un plānošanas dokumentu izstrāde, darbinieku apmācība un 10 tematiskās vizītes ES dalībvalstīs); Fitosanitāro laboratoriju organizatoriskā un darbības izvērtēšana (darbības izvērtējuma, stratēģijas un instrukciju izstrāde, darbinieku apmācība). |
Zemkopības ministrija (Valsts augu aizsardzības dienests) | Polijas Valsts augu veselības
un sēklu inspekcijas dienests Polijas Kultūraugu pētniecības un analīzes centrs Nīderlandes Lauksaimniecības inspekcijas dienests |
2022.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Projekts uzsākts 2021. gada 1. aprīlī (ar pārtraukumu no 2022. gada 1. marta līdz 2022. gada 30. novembrim). Projektā līdz 2023. gada beigām īstenotas 99 misijas (456 ekspertu darba dienas), kuru rezultātā sagatavoti 53 ziņojumi ar ieteikumiem, prezentācijām, procesu aprakstiem, u.c. materiāliem. Nodrošinātas 5 Ukrainas ekspertu mācību vizītes Latvijā un Polijā. Apmācīti 86 laboratoriju darbinieki. Izveidoti un publicēti 2 video materiāli, skaidrojot projekta tēmas sabiedrībai. 10 procesu apraksti iestāžu un laboratoriju procesiem. Turpinās normatīvo aktu projektu izstrāde. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 50. | Twinning projekts "Ukrainas Attīstības un ekonomikas, tirdzniecības un lauksaimniecības ministrijas institucionālās kapacitātes stiprināšana nacionālās kvalitātes infrastruktūras jomā: UA 18 ENI EC 01 20" | Sniegts atbalsts tehnisko noteikumu izstrādē, atbilstības novērtēšanas sistēmas uzlabošanā, patērētāju tiesību aizsardzības un tirgus uzraudzības jomā, kā arī sabiedrības informēšanā. | Veiktas projektā ieplānotās aktivitātes. | Ekonomikas ministrija (Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, Latvijas standarts) | Čehijas Metroloģijas institūts |
2023.gads |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Ekonomikas ministrija: Projekts īstenots 2021.–2023. gadā. Nodrošinātas projekta aktivitātes standartizācijas jomā, tostarp, ekspertu vizītes Ukrainā un Latvijā, klātienes un neklātienes tikšanās, pieredzes apmaiņas diskusijas un semināri un prezentācijas. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs: 1) PTAC noorganizēja 2 apmācību vizītes Rīgā 2023. gada jūnijā un oktobrī Ukrainas Ekonomikas ministrijas un uzraudzības iestāžu pārstāvjiem; 2) PTAC eksperti sniedza atbalstu Ukrainas Nacionālās tirgus uzraudzības stratēģijas izstrādē; 3) PTAC eksperti izstrādāja 17 pārbaudes lapas/ anketas Ukrainas inspektoriem pārbaužu veikšanai; 4) Tika noorganizētas 10 apmācības e-vidē par mašīnu, būvizstrādājumu, radioiekārtu, elektropreču, energomarķējuma/ ekodizaina, aerosolu prasībām un uzraudzību, kā arī e-komercijas, riska vērtēšanas jomās; 5) PTAC eksperti sniedza konsultācijas Ukrainas tirgus uzraudzību reglamentējošo normatīvo aktu (pamatā – likuma) izstrādē. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 51. | Twinning projekts "Strengthening of institutional as well as human capacities of Georgian National Agency for Standards and Metrology (GEOSTM) according to the international/EU best practices" (GE/18/ENI/EC/02/20) | Sniegts atbalsts Gruzijas standartizācijas un metroloģijas (GEOSTM) institūcijai attiecībā uz kvalitātes sistēmas ieviešanu, mērīšanas līdzekļu kalibrēšanu, standartu tulkošanu un institūcijas darbības stiprināšanu. | Veiktas projektā ieplānotās aktivitātes. | Ekonomikas ministrija (Latvijas standarts) |
German Federal Ministry for
Economic Affairs and Energy (BMWi) Austrian Standards International (A.S.I.), Central Office of Measures (GUM), Portuguese Institute for Quality (IPQ), Romanian Standards Association (ASRO) |
2023.gads |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Projekta pieteikuma sagatavošanai tika izveidots jauns konsorcijs: Latvijas standarts (LVS) (vadošais partneris), Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs (LNMC), The Centre for Physical Sciences and Technology (FTMC) (Lietuva), British Standards institution (BSI) (Lielbritānija). Piedāvājums neguva vērtēšanas komisijas atbalstu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 52. | Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (European Neighbourhood Instrument) projekts "Tieslietu sistēmas konsolidācija Armēnijā" (Consolidation of the Justice System in Armenia), Nr. EuropeAid/165867/DD/ACT/AM | Projekta ietvaros ir: 1) plānots atjaunināt un īstenot Tiesu un juridisko reformu stratēģiju 2019.–2024.gadam8 un rīcības plānus saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un ES labāko praksi attiecībā uz tiesu darba kvalitāti. 2) plānots arī stiprināt tiesu integritāti un spējas (ieskaitot plānošanu, budžeta sastādīšanu, lietu pārvaldību, personāla vadību, stratēģijas ieviešanu un uzraudzību). 3) plānots izveidot un ieviest spēcīgu tiesu novērtēšanas un darbības novērtēšanas sistēmu. |
Vidējā termiņa ekspertu
cilvēkdienu skaits - 100; Īstermiņa ekspertu cilvēkdienu skaits – 105. |
Tieslietu ministrija (Tiesu administrācija) | Vadošais partneris ir Vācijas Starptautiskās tiesiskās sadarbības fonds (Deutsche Stiftung für internationale rechtliche Zusammenarbeit e.V. (IRZ)) un cits partneris Starptautiskās tiesiskuma sadarbības sabiedrisko interešu grupa – "GIP JCI" vai "JC" (Francija) |
2022.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Tieslietu ministrija: Projekta īstenošana noslēgusies. Sniegts praktisks atbalsts IKT risinājumu ieviešanai Armēnijas tieslietu sistēmā, Latvijas puse dalījusies ar pirmās un otrās instances tiesu administratīvās atbalsta sistēmas labāko pieredzi. Atbalstīta visaptverošas tiesu snieguma novērtēšanas sistēmas izveide, izstrādāti papildu tiesību akti mediācijas jomā, sniegta tehniska palīdzība, lai uzlabotu audio/video materiālu kā pierādījumu izmantošana civilprocesā, balstoties uz ES labāko praksi. Notikušas Latvijas ekspertu vizītes Armēnijā un Armēnijas tieslietu sistēmas pārstāvju vizītes Latvijas Tiesu administrācijā, Tieslietu padomē, Rīgas apgabaltiesā, Latvijas tiesnešu mācību centrā. Tiesu administrācija: Projekts ir īstenots no 2020. gada 25. jūnija līdz 2022. gada 24. augustam. Projekta laikā tika nodrošinātas Latvijas ekspertu misijas tiesu darba organizācijas, pretkorupcijas, mediācijas un civilprocesa jautājumu jomā. Kopā tika sasniegtas 180 vidējā termiņa cilvēkdienu skaits un 30 īstermiņa ekspertu cilvēkdienu skaits. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 53. | Projekta "Georgia - Assistance to Skills Development for Matching Labour Market Needs" (EuropeAid) īstenošana. | Projekta mērķis ir veicināt Gruzijas ekonomisko noturību un ilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot cilvēkkapitāla attīstību un prasmju saskaņošanu. | Projekta laikā tiks sniegta palīdzība attiecīgo iestāžu kapacitātes uzlabošanai valsts nozaru politikas izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un ieviesto procesu monitoringā. | Labklājības ministrija (Nodarbinātības valsts aģentūra) |
2023.gada |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Nodarbinātības valsts aģentūra netika iesaistīta projekta īstenošanā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 54. | Iekšējās drošības fonda - kopienas darbība projekts "Sadarbības stiprināšana gatavojoties un realizējot masu pasākumus (LATBEL)". | Sadarbības uzlabošana un
koordinēto aktivitāšu efektivitātes paaugstināšana cīņā ar pārrobežu
noziedzību, kā arī nelegālās imigrācijas risku prevencija starpvalstu
lielā mēroga pasākumu laikā. Robežapsardzības iestāžu kapacitātes paaugstināšana robežpārvaldības jomā ar papildus uzsvaru uz kopējo riska analīzi starpvalstu masu pasākumu laikā. Kopējo kontaktpunktu operacionālā tīkla paplašināšana informācijas apmaiņai un kopīgām aktivitātēm, ieskaitot zināšanu un iemaņu attīstība kopējo robežincidentu izmeklēšanā. |
Projekta laikā: - tiks atvērti divi Latvijas- Baltkrievijas Kontaktpunkti informācijas apmaiņai starp robežapsardzības iestādēm; - izveidots Fokālais punkts FRONTEX ekspertu uzņemšanai lidostā "Minska"; - aprīkoti ar telekomunikācijas līdzekļiem kontaktpunkti un Fokālais punkts Baltkrievijas Pusē; - uzlabota Baltkrievijas Valsts robežu komitejas kapacitāte viltoto dokumentu atklāšanā; - izstrādāts kopējās riska analīzes veikšanas modelis; - pilnveidotas robežapsardzības iestāžu zināšanas darboties starptautisko masu pasākumu laikā; - uzlabotas zināšanas par iestāžu rīcību pandēmijas laikā |
Iekšlietu ministrija (VRS; Baltkrievijas Robežapsardzības Komiteja) |
2021.gada |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Projekts izbeigts 30.09.2021. pamatojoties uz VRS un Donora vienošanos sakarā ar notikumiem Baltkrievijā. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 55. | Pārrobežu sadarbības programmu projektu un pasākumu īstenošanas (2014-2020) projekts "Robežapsardzības iestāžu kapacitātes stiprināšana pārrobežu kontrabandas un nelegālās imigrācijas apkarošanas jomā, attīstot kinoloģijas dienestus" | Projekta mērķis ir attīstīt Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežapsardzības iestāžu sadarbību dienesta kinoloģijas jomā, paaugstināt dienesta kinoloģijas jomas amatpersonu izglītības līmeni (teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas) un uzlabot materiāltehnisko bāzi noziedzīgu darbību pilnvērtīgākai atklāšanai un apkarošanai. | Organizēti 12 semināri un 2 kopējās mācības. Iegādātas 14 jaunas automašīnas un mikroautobusi kinologu pārvadāšanai. Iegādāti 19 jauni suņi genofonda uzlabošanai. Iegādāts suņu uzturēšanas un apmācību inventārs. | Iekšlietu ministrija (VRS, VRK) | Lietuvas Valsts robežsardzes dienests, Baltkrievijas Robežapsardzības komiteja |
2022.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: - Organizēti 10 apmācību semināri Latvijā un 8 apmācību semināri Lietuvā, kuros piedalījās vairāk nekā 380 kinologi ar dienesta suņiem. - Iegādāts VRS TP un VRK suņu uzturēšanai un apmācībām nepieciešamais inventārs. - Iegādāti 5 mikroautobusi (3 VRS TP un 2 VRK) kinologu un dienesta suņu transportēšanai. - Iegādāts 21 portatīvais dators VRS TP un 14 portatīvie datori VRK kinologiem. - Nopirkti divi Beļģu aitu šķirnes kucēni dienesta suņu genofonda uzlabošanai. - Nopirkti pieci suņi VRS TP kinologiem. - Veikts VRK Kinoloģijas centra un suņu voljēru remonts, piegādātas un uzstādītas mēbeles un sadzīves tehnika. Veikts VRK dienesta viesnīcas 1., 4. un 5. stāvu telpu remonts un aprīkošana ar mēbelēm un sadzīves tehniku. Veikta VRK stadiona vienkāršotā atjaunošana. VRK PTAC šautuvē ierīkoti pārvietojamo mērķu mehānismi. Veikta VRK Kinoloģijas centra dienesta suņu pastaigu laukuma apgaismojuma ierīkošana. VRK mācību – administratīvā korpusā auditorijā Nr.307, telpā Nr.316 un Kinoloģijas centra ēkas mācību telpā uzstādītas mikroklimata regulēšanas iekārtas. Iegādāta tehnika VRK Kinoloģijas centra teritorijas uzkopšanai – lapu pūtējs, zāles pļāvējs, krūmgriezis, sniega pūtējs, sāls un smilšu kaisītājs. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 56. | Iekšējās drošības fonda – kopienas darbība projekts "Drošības stiprināšana Latvijas, Baltkrievijas un Lietuvas "zilās" un "zaļās" robežas krustpunktā" | Semināri, kopējās mācības, jauno robežsargu (skolēnu) nometnes organizēšana, inventāra iegāde, bezpilota lidaparātu sistēmas, transporta iegāde. | Projekta rezultātā tiks
uzlabota robežsardzes dienestu kapacitāte cīņai ar nelegālo migrāciju un
kontrabandu, kā arī tiks izglītoti dažāda vecuma sabiedrības pārstāvjus
par jautājumiem, kas saistīti ar cīņu ar pārrobežu noziedzību. Tiks
organizētas tematiskās sanāksmes un taktiskās apmācības. Tiks organizēta
nometne 30 Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas jaunajiem robežsargiem
(9–12 gadi) Daugavpilī. Ievērojami uzlabosies Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežsardzes tehniskais aprīkojums, lai cīnītos pret pārrobežu noziedzību un nelegālo imigrāciju. |
Iekšlietu ministrija (VRK) |
2022.gada |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Projekts netika uzsākts. Sakarā ar notikumiem Baltkrievijā VRS un Donors vienojās par projekta īstenošanas neuzsākšanu. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 4. Rīcības virziens | Stiprināt Latvijas attīstības sadarbības caurskatāmību, paredzamību un atbilstību starptautiskajiem ziņošanas standartiem | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 4.5. uzdevums. Nodrošināt pastāvīgu un caurspīdīgu attīstības sadarbības politikas projektu uzraudzību un rezultātu ietekmes izvērtēšanu, t.sk. veicot neatkarīgu ārējo izvērtējumu ĀM budžeta programmai "Attīstības sadarbības projekti un starptautiskā palīdzība" | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 58. | Izvērtēt iespējas pilnveidot izvērtēšanas mehānismus un kritērijus, īstenot ĀM pārstāvju projektu izvērtēšanas vizītes partnervalstīs. | Uzlabota granta projektu izvērtēšanas anketa, uzlabota vēstniecību izvērtēšanas anketa, izstrādāti projektu novērtēšanas kritēriji vizītei konkrētā partnervalstī un veikta vismaz vienas valsts projektu izvērtēšana. | Partnervalstī izvērtēto projektu skaits | ĀM |
31.12.2023. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: ĀM katru gadu uzlabo granta projektu izvērtēšanas anketas un novērtēšanas kritērijus (pirms katra granta projekta izsludināšanas). Notikušas vairākas projektu izvērtēšanas vizītes partnervalstīs: 2022. gada 12.–4. aprīlī notika ĀM Attīstības sadarbības politikas departamenta vizīte Uzbekistānā; notika 20 tikšanās ar esošo projektu partneriem; izvērtēti 4 projekti. 2022. gada 16.–22. oktobrī Namībijā un Zambijā notika ĀM vizīte; izvērtēts viens projekts. 2022. gada 22.–24. novembrī Uzbekistānā notika Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras vizīte; izvērtēts viens projekts. 2023. gada 23.–25. maijā Uzbekistānā notika Latvijas Attīstības sadarbības aģentūras vizīte; izvērtēts viens projekts. 2023. gada 25.–29. septembrī Uzbekistānā notika ĀM vizīte; izvērtēti divi projekti. 2023. gadā notika 3 uzraudzības vizītes Ukrainā Ukrainas rekonstrukcijas projektiem. Papildus regulāri notiek projektu uzraudzības vizītes Latvijā (tiek apmeklēti projektu pasākumi, kuri notiek Latvijā). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5. Rīcības virziens | Veicināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību, līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5.1. uzdevums. Stiprināt sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu attīstību un globālajiem mērķiem, un Latvijas lomu globālu izaicinājumu risināšanā | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2022. gadā Pārresoru koordinācijas centrs, iesaistot privātā un akadēmiskā sektora pārstāvjus, pašvaldības, NVO un valsts iestādes, sagatavoja Latvijas Ziņojumu ANO par ANO IAM īstenošanu Latvijā. Ziņojums atspoguļo Latvijas paveiktos un darāmos darbus IAM īstenošanā apakšmērķu līmenī, informē par dažādu iesaistīto pušu labo praksi, sniedz iesaistīto pušu viedokļus par prioritāriem darbiem, kā arī atklāj šodienas un nākotnes izaicinājumus. Izglītības un zinātnes ministre prezentēja šo ziņojumu 2022. gadā ANO Augsta līmeņa politikas forumā ANO Ņujorkā. Foruma ietvaros norisinājās Latvijas organizēts tiešsaistes pasākums "Bibliotēkas un muzeji kā droša telpa dialogam un informācijas pratībai", izceļot kultūras nozīmi un potenciālu ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanā. Pasākumu rīkoja Kultūras ministrija sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru, UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālo komiteju (ICOM) un Starptautisko bibliotēku asociāciju un institūciju federāciju (IFLA). Pasākumu iespējams noskatīties šajā tīmekļa vietnē: Libraries and museums as safe spaces for dialogue and information literacy. Ņemot vērā to, ka pasākums notika laikā, kad bija jau sācies Krievijas karš pret Ukrainu, šī tematika bija īpaši aktuāla. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 59. | Starptautiskā izglītības akcija "Pasaules lielākā mācību stunda" Latvijā | Skolotāji, interešu centru
darbinieki u.c. pārstāvji no izglītības iestādēm visā Latvijā
iepazinušies ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, izstrādājuši stundu
vai nodarbību plānus, tos īstenojuši un plānu aprakstus nosūtījuši
akcijas koordinatoriem. Koordinatori apkopojuši stundu aprakstus,
padarot tos pieejamus tiešsaistē.
|
1. Akcijas "Pasaules lielākā
mācību stunda" stundu skaits: 2021.gads – 30 2022.gads – 30 2023.gads – 30 2. Akcijas "Pasaules lielākā mācību stunda" skolu skaits: 2021.gads – 25 2022.gads – 25 2023.gads – 25 3. Akcijas "Pasaules lielākā mācību stunda" noslēguma pasākums "Globālā izglītības diena" 2021.gads – 1 2022.gads – 1 2023.gads – 1 |
Izglītības un zinātnes ministrija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija | 2021.gada2.pusgads
2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Starptautisko izglītības akciju "Pasaules lielākā mācību stunda" organizē "Projekts Ikviens" (Project Everyone) sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu fonds (UNICEF), UNESCO un citām ANO aģentūrām un tā vienlaikus norisinās vairāk nekā 100 pasaules valstīs kopš 2015. gada. Tās mērķis ir iepazīstināt sabiedrību un veicināt katra bērna, jaunieša, pieaugušā izpratni par 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ko ANO valstis ir apņēmušās sasniegt līdz 2030. gadam, un iesaistīt ikvienu šo mērķu sasniegšanā. Akciju Latvijā koordinē UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar IZM un tajā aicinātas piedalīties visas Latvijas izglītības iestādes. Pārskata periodā notika akcijas materiālu tulkošana un sagatavošana latviešu valodā, informatīvās kampaņas īstenošana, datu apkopošana par akcijas norisi un atklāšanas un noslēguma pasākuma organizēšana. 2021. gads 2021. gada akcijas tēma "Nāc talkā klimatam!" aicināja skolēnus un skolotājus kļūt par pārmaiņu radītājiem klimata norisēs, uzmanību pievēršot klimata izglītības nozīmei, kas aktualizē jautājumus par klimata krīzi un tās mazināšanas iespējām, īpaši uzsverot divus ANO Ilgtspējīgās attīstības mērķus: 4. mērķi – Kvalitatīva izglītība un 13. mērķi – Rīcība klimata jomā. Akcijas atklāšana Latvijā notika 2021. gada 20. septembrī, konferencē, kurā piedalījās vairāk nekā 100 Latvijas pedagogu un tajā tika prezentēti latviski tulkotie akcijas materiāli un stundu paraugi. Akcijas laikā no 2021. gada 20. septembra līdz 8. novembrim 18 Latvijas skolās dažādās vecuma grupās tika īstenotas klātienes un attālinātās mācību stundas, kopumā akcijas laikā tika izveidotas 22 oriģinālas mācību stundas. Akcijas "Pasaules lielākā mācību stunda noslēgums notika 2021. gada 26. novembrī Globālās izglītības nedēļas ietvaros rīkotajā konferencē "Tepat ārā: Globālajā kompetencē balstīta rīcība". Īpaša konferences uzmanība tika pievērsta globālās kompetences lomai nevienlīdzības mazināšanā, sabiedrības noturības veidošanā un klimata taisnīguma nodrošināšanā. Konferencē piedalījās 70 dalībnieki, tai skaitā, arī akcijā iesaistīto skolu pedagogi. 2022. gads 2022. gadā izglītības iestādes bija aicinātas pievērsties datu pētniecībai, analīzei, radīšanai un vizualizācijai. Akcijā izstrādātajā stundā "Kļūsti par faktu meistaru!" īpaša uzmanība tika pievērsta 4. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķim – Kvalitatīva izglītība un pedagogiem un skolēniem bija iespēja iepazīties ar nozīmīgiem faktiem par izglītības pieejamības nevienlīdzību pasaulē. Akcija "Pasaules lielākā mācību stunda" Latvijā tika atklāta 2022. gada 13. septembrī kurā, kopumā ap 100 pedagogu no visas Latvijas. No 13. septembra līdz 31. oktobrim akcijā iesaistījās 11 dažādu līmeņu izglītības iestādes – no pirmsskolas izglītības iestādēm līdz vidusskolām un tehnikumiem un notika 28 stundas dažādam vecuma posmam. Akcijas noslēgums norisinājās 2022. gada 24. novembrī semināra "Vide, kas māca, iedvesmo un ceļ" ietvaros, kur tika prezentēti interesantākie stundu plāni 2023. gads 2023. gadā akcijā izglītības iestādes varēja iesaistīties, īstenojot divas mācību stundas ilgtspējīgas attīstības tēmu iepazīšanai. Mācību stunda "Puslaika apspriede" aicināja skolēnus sagatavot stratēģiju un rīcības plānu, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, savukārt otra stunda "Kļūsti par faktu meistaru!" pēc "puslaikā" pārrunātā, aicināja skolēnus spert nākamo soli un kļūt par faktu meistariem, kuri izmanto informāciju, lai īstenotu pārmaiņas. Akcija "Pasaules lielākā mācību stunda" Latvijā tika atklāta konferencē 2023. gada 13. septembrī un līdz 17. novembrim akcijā piedalījās 16 skolas dažādās Latvijas vietās un kopumā notika 32 stundas. Akcijas noslēgums norisinājās 2023. gada 7. decembrī semināra "Kā runāt par medijpratību un informācijpratību ar skolēniem? ietvaros, prezentējot akcijas kopsavilkumu par 2023. gadu. Papildus informācija par starptautisko akciju "Pasaules lielākā mācību stunda" Latvijā un stundu plāni https://www.unesco.lv/lv/pasaules-lielaka-macibu-stunda. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 60. | Pieaugušo izglītības projekts ilgtspējīgas attīstības mērķu iepazīšanai "Bibliotēkas un sabiedrības ilgtspējīga attīstība: mēs būvējam šo pasauli paši" | Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku un Latvijas Bibliotekāru biedrību. Tā ietvaros izglītotāji reģionālos semināros iepazīstināti ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, īsteno vietējā mēroga aktivitātes, izmantojot UNESCO LNK, nevalstisko organizāciju u.c. izstrādātos metodiskos materiālus. | Pasākumu (konferences,
semināri, darbnīcas) skaits: 2021.gads – 1 konference 2022.gads – 5 darbnīcas 2023.gads – 5 darbnīcas Dalībnieku skaits pasākumos: 2021.gads – 450 2022.gads – 150 2023.gads – 150 |
Izglītības un zinātnes ministrija | UNESCO Latvijas Nacionālā komisija |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: No 2019.–2021. gadam UNESCO Latvijas Nacionālā komisija sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Bibliotekāru biedrību un ar IZM atbalstu īstenoja pieaugušo izglītības projektu "Bibliotēkas un sabiedrības ilgtspējīga attīstība: mēs būvējam šo pasauli paši". Tā mērķis bija veicināt attīstības sadarbību, kas balstīta savstarpējā ideju un pieredzes apmaiņā ANO IAM sasniegšanā. Projekta aktivitātes iepazīstināja ar ilgtspējīgas attīstības pamatprincipiem un izaicinājumiem, un veicināja labās prakses pieredzes apmaiņu. Projekta laikā (no 2019. - 2020. gadam) notika četri reģionālie semināri Latvijas bibliotēku darbiniekiem. 2021. gadā projekta ietvaros tika sagatavots analītiskais pārskats par Latvijas bibliotēku darbu ilgtspējīgas attīstības mērķu jomā, kas ietver apkopojumu par laika periodu no 2017./2018. gada līdz 2020. gadam, kā arī jaunākos piemērus no 2021. gada. Apkopojums latviešu valodā ir pieejams šeit: http://www.bibliotekari.lv/wp-content/uploads/2021/12/LV-IAM-apkopojums-2017-2021.pdf Apkopojums angļu valodā ir pieejams šeit: http://www.bibliotekari.lv/wp-content/uploads/2021/12/Latvian_libraries_SDG_2021.pdf Projekta rezultāti tika prezentēti Baltijas valstu konferencē "Ilgtspējīgas attīstības mērķu lokalizēšana Baltijas valstu muzejos un bibliotēkās", kas notika no 2021. gada 23. līdz 24. septembrim tiešsaistē. Projekts noslēdzās 2021. gadā un turpmākajos gados netika turpināts. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5.2. uzdevums. Integrēt ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības aspektus izglītībā visās vecuma grupās | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 61. | Atbalsts spēju stiprināšanas semināriem Latvijas attīstības sadarbības projektu īstenotājiem. Atbalsts sabiedrības informēšanas pasākumiem, tematiskajām apmācībām, semināriem un diskusijām. | Organizēti un koordinēti tematiski sabiedrības informēšanas pasākumi, t.sk., par ilgtspējīgās attīstības mērķu ieviešanu un Latvijas attīstības sadarbības rezultātiem. | Īstenoto pasākumu un dalībnieku skaits. | ĀM | LAPAS |
2021.gada 2.pusgads 2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: 2021. gadā: 1) Informatīvā kampaņa no 2021. gada 20. septembra līdz 2022. gada 14. janvārim. Kampaņa bija iespēja ikvienam paaugstināt savu izpratni par to, kas ir ANO IAM. 2) Ekspertu diskusijas – saturiskās kvalitātes paaugstināšanai attīstības sadarbībā tika izstrādātas vadlīnijas horizontālo principu ieviešanai. 3) 26.11.2021. LAPAS kopā ar sadarbības partneriem organizēja 8. ikgadējo globālās izglītības konferenci – "TEPAT ĀRĀ". 2022. gadā: 1) Mācību platformas izstrāde. 2) Komunikācijas aktivitātes. Tika nodrošināta līdzdalība festivālā LAMPA, festivālā HomoNovus, organizēti pasākumi Āgenskalna tirgū. 3) Izglītojošie semināri. 30.11.2022. notika 6 akadēmisko stundu garš seminārs par sociālo tīklu komunikāciju un sabiedrības noturību. 2023. gadā: 1) Mācību platformas atklāšana. 2) Komunikācijas aktivitātes. Aktuāla, regulāri atjaunota organizācijas tīmekļa vietne. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 62. | Ilgtspējīgas attīstības un globālās izglītības aspektu integrēšana vispārējā izglītībā kompetenču pieejā balstīta pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības satura ieviešanas ietvaros. | Integrēti ilgtspējīgas
attīstības un globālās izglītības aspekti vispārējā izglītībā, ieviešot
kompetenču pieejā balstītu pamatizglītības un vispārējās vidējās
izglītības saturu.
|
Ieviests kompetenču pieejā balstīts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības saturs atbilstoši MK 2018.gada 27.novembra noteikumiem Nr.747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, un pamatizglītības programmu paraugiem" un MK 2019.gada 3.septembra noteikumiem Nr.416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem". | Izglītības un zinātnes ministrija | Valsts izglītības satura centrs |
2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Nodrošināts kompetenču pieejā balstīta pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības satura ieviešana atbilstoši MK 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu, un pamatizglītības programmu paraugiem" un MK 2019. gada 3. septembra noteikumiem Nr. 416 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem". Veikta valsts pamatizglītības standarta, mācību priekšmetu programmu un mācību materiālu analīze, lai izvērtētu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu iekļaušanu |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 5.3. uzdevums. Nodrošināt aktuālu un lietotājam draudzīgu datu un informācijas pieejamību par Latvijas attīstības sadarbības politiku, aktivitātēm, rezultātiem un īstenotāju pieredzi | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 63. | Regulārs dialogs ar valsts pārvaldes iestādēm, NVO, pašvaldībām un sociālajiem partneriem par Latvijas attīstības sadarbības mērķiem un prioritātēm. | Koordinācija
ar LAPAS 6-8 reizes gadā par aktuāliem sadarbības jautājumiem; sasauktas
divas Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes sēdes gadā
(nepieciešamības gadījumā elektroniska konsultēšanās); tikšanās ar ĀM
atbalstīto projektu īstenotājiem un interesantiem. Diskusiju pasākumi par aktuālajiem attīstības sadarbības politikas jautājumiem, iesaistot NVO, sociālos partnerus, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjus. |
Īstenoto pasākumu skaits. | ĀM | Atkarībā no pasākumu veida. |
31.12.2023. |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Sasauktas 2 konsultatīvas padomes sēdes 2022. gadā un 2 sēdes 2023. gadā. 2021. gadā sēdes netika sasauktas. Nozaru ministriju pārstāvji iesaistīti kā eksperti granta projektu konkursa pieteikumu izvērtēšanā. Granta projektu konkursa izsludināšanas laikā īstenotas interesentu sanāksmes. Īstenoti 2 attīstības sadarbības granta projektu īstenotāju semināri (2022. un 2023. gadā). |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 6.Rīcības virziens | Stiprināt visaptverošu un saskaņotu Latvijas pieeju ilgtspējīgas attīstības veicināšanai pasaulē | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 6.1. uzdevums. Stiprināt koordināciju starp Latvijas attīstības sadarbības un ārējās ekonomikas politiku un to īstenošanas instrumentiem, t.sk. veicinot korporatīvās sociālās atbildības principu ievērošanu partnervalstīs | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Nr. P.k. |
Pasākums |
Darbības rezultāts |
Rezultatīvais rādītājs |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas un citi īstenotāji |
Izpildes termiņš |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| 64. | Pasākumi atbildīgas uzņēmējdarbības prakses atbalstam un OECD standartu piemērošanai uzņēmumos. | Ilgtspējas indeksa ietvaros pasniegta Godīgas tirdzniecības balva un nodrošināta dalība atbilstošos pasākumos Latvijas uzņēmējiem, lai veicinātu atbildīgas uzņēmējdarbības prakses principu ievērošanu attīstības valstīs. | Pasākumu skaits ar Latvijas pārstāvju dalību un viens ĀM rīkots pasākums. | ĀM | Biedrība "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts", Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs | 2021.gada2.pusgads
2022.gada 2023.gada |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Informācija par pasākuma izpildi līdz
31.12.2023.: Reizi gadā ĀM pasniedz "Godīgas tirdzniecības balvu". |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1 Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā balstīta uz Ministru kabineta 2022. gada 6. septembra informatīvo ziņojumu "Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā", kā arī Ministru kabineta 2023. gada 1. jūnija informatīvo ziņojumu "Par Latvijas iesaisti Ukrainas, jo īpaši Čerņihivas apgabala, rekonstrukcijā".
2 Team Europe Initiatives - European Commission (europa.eu)
3 Global Gateway - European Commission (europa.eu)
4 Digital for Development Hub (D4D) Hub - home - d4dhubdev
5 Dati no Eurobarometer: The European Year for Development – Citizens Views on Development, Cooperation and Aid - February 2016 - - Eurobarometer survey (europa.eu); Citizens views on development, cooperation and aid - April 2017 - - Eurobarometer survey (europa.eu); EU citizens views on Development, Cooperation and Aid - September 2018 - - Eurobarometer survey (europa.eu); EU citizens and development cooperation - October 2019 - - Eurobarometer survey (europa.eu); EU Citizens and International Partnerships - April 2021 - - Eurobarometer survey (europa.eu); EU Citizens and International Partnerships - June 2022 - - Eurobarometer survey (europa.eu); EU citizens and development cooperation - September 2023 - - Eurobarometer survey (europa.eu)
6 Eirobarometra dati par 2023. gadu nav salīdzināmi, jo uzdotais jautājums ir par ES investīciju nozīmi partnervalstīs.
7 EU Citizens and International Partnerships - June 2022 - - Eurobarometer survey (europa.eu)