Paziņojums

Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība, reģ. Nr. 40008044272, pamatojoties uz Darba likuma 18.panta ceturto daļu, paziņo, ka 2022.gada 5.augustā Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", reģistrācijas numurs 40003032065, SIA "LDZ CARGO", reģistrācijas numurs 40003788421, SIA "LDZ ritošā sastāva serviss", reģistrācijas numurs 40003788351, SIA "LDZ Loģistika", reģistrācijas numurs 40003988480, AS "BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS", reģistrācijas numurs 40003444208, AS "Baltijas Ekspresis", reģistrācijas numurs 41203009997,  AS "Pasažieru vilciens", reģistrācijas numurs 40003567907, SIA "L-Ekspresis", reģistrācijas numurs 40103692371, un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība, reģistrācijas numurs 40008044272, parakstīja Dzelzceļa nozares ģenerālvienošanos.

DZELZCEĻA NOZARES ĢENERĀLVIENOŠANĀS

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš", reģistrācijas numurs 40003032065, juridiskā adrese: Gogoļa iela 3, Rīga, LV-1547, vārdā valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs, valdes locekle Vita Balode-Andrūsa un valdes loceklis Rinalds Pļavnieks, kuri rīkojas uz VAS "Latvijas dzelzceļš" statūtu pamata, turpmāk - Darba devējs,

SIA "LDZ CARGO", reģistrācijas numurs 40003788421, juridiskā adrese: Dzirnavu iela 147, k-1, Rīga, LV-1050, vārdā valdes priekšsēdētāja Svetlana Berga un valdes loceklis Mārtiņš Pevko, kuri rīkojas uz SIA "LDZ CARGO" statūtu pamata, turpmāk - Darba devējs,

SIA "LDZ ritošā sastāva serviss", reģistrācijas numurs 40003788351, juridiskā adrese: Turgeņeva iela 21, Rīga, LV-1050, vārdā valdes priekšsēdētaja Zinta Zālīte-Rukmane un valdes locekle Anda Sīviņa, kuras rīkojas uz SIA "LDZ ritošā sastāva serviss" statūtu pamata, turpmāk - Darba devējs,

SIA "LDZ Loģistika", reģistrācijas numurs 40003988480, juridiskā adrese: Dzirnavu iela 147, k-2, Rīga, LV-1050, vārdā valdes priekšsēdētāja Jūlija Vasiļkova, kura rīkojas uz SIA "LDZ Loģistika" statūtu pamata, turpmāk - Darba devējs,

AS "BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS", reģistrācijas numurs 40003444208, juridiskā adrese: Andrejostas iela 29, Rīga, LV-1045, vārdā valdes priekšsēdētājas Ivars Sormulis un valdes locekle Vineta Ervalde, kuri rīkojas uz AS "BALTIJAS TRANZĪTA SERVISS" statūtu pamata, turpmāk - Darba devējs,

AS "Baltijas Ekspresis", reģistrācijas numurs 41203009997, juridiskā adrese: Dzintaru iela 20A, Ventspils, LV-3602, vārdā valdes priekšsēdētājs Māris Bremze, kurš rīkojas uz AS "Baltijas ekspresis" statūtu pamata, turpmāk - Darba devējs,

AS "Pasažieru vilciens", reģistrācijas numurs 40003567907, juridiskā adrese: Pērses iela 8, Rīga, LV-1011, vārdā valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis, valdes loceklis Aldis Daugavvanags, valdes loceklis Raitis Nešpors, kuri rīkojas uz AS "Pasažieru vilciens" statūtu pamata, turpmāk - Darba devējs,

SIA "L-Ekspresis", reģistrācijas numurs 40103692371, juridiskā adrese: Kalna iela 68a, Rīga, LV-1003, vārdā valdes loceklis Rolands Gorodeckis, kurš rīkojas uz SIA "L-Ekspresis" statūtu pamata, turpmāk - Darba devējs,

visi kopā - Darba devēji, no vienas puses,

un

Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrība, reģistrācijas numurs 40008044272, juridiskā adrese: Dzirnavu iela 147, Rīga, LV-1050, turpmāk - Arodbiedrība vai LDzSA, priekšsēdētāja S.Semjonova personā, kurš rīkojas uz Arodbiedrības statūtu pamata,

turpmāk visi kopā - Puses, ņemot vērā, ka:

- Darba devēji šo ģenerālvienošanos slēdz kā Darba devēju grupa,

- šī ģenerālvienošanās ir dzelzceļa nozares darba koplīgums saskaņā ar Darba likuma 18.panta otro daļu,

- Dzelzceļa nozare (arī nozare) šīs ģenerālvienošanās izpratnē ietver: dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšana un uzturēšana, ritošā sastāva remonts un apkope, sliežu ceļu būvniecība un atjaunošana, dzelzceļa pārvadājumi (pasažieru un kravu), vilces pakalpojumi un kravas vagonu nomas pakalpojumi; dzelzceļa kravu ekspedēšanas un loģistikas pakalpojumi,

- šī ģenerālvienošanās tiek slēgta, lai nodrošinātu dzelzceļa transporta stabilu un efektīvu funkcionēšanu, nozares attīstību un nozarē nodarbināto sociālo aizsardzību,

- šī ģenerālvienošanās ir saistoša Darba devējiem un, ja Darba devēju grupa atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai viņu preču apgrozījums vai preču apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma (Darba likuma 18.panta ceturtā daļa), arī visiem uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar dzelzceļa nozari - dzelzceļu vai dzelzceļa transporta funkcionēšanu,

vienojas par šāda satura dzelzceļa nozares ģenerālvienošanos, turpmāk - ģenerālvienošanās:

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1.1. Ģenerālvienošanās nosaka Pušu minimālo saistību un garantiju apjomu, ko var papildināt darba koplīgumos (turpmāk - Koplīgums), kuri noslēdzami starp darba devēju un LDzSA. Koplīgumos tiek iestrādātas normas, kuras nosaka darbinieka sociālās garantijas.

1.2. Darba devēji atzīst LDzSA kā vienīgo darbinieku pārstāvi konsultācijās ar darba devējiem darba, sociālos un ekonomiskos jautājumos.

1.3. Darba devēji vienojas ar LDzSA, ka šīs ģenerālvienošanās nosacījumi un saistības tiek pārmantotas, reorganizējot dzelzceļa nozares uzņēmumus, mainoties komersanta veidam vai uzņēmuma pārejas gadījumā.

1.4. Ģenerālvienošanās darbības laikā, Pusēm savstarpēji vienojoties, tajā var iekļaut grozījumus un papildinājumus, un tie stājas spēkā kārtībā, kāda noteikta, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā.

1.5. Puses veido ģenerālvienošanās darba grupu (turpmāk - Darba grupa), kurā ir iekļaujami pārstāvji no katras puses un kuras mērķis ir sekot ģenerālvienošanās saistību izpildei, izskatīt priekšlikumus ģenerālvienošanās grozījumiem, kā arī ar ģenerālvienošanās izpildi saistītus strīdus. Darba grupa pēc nepieciešamības sagatavo viedokli par izskatāmiem jautājumiem pušu lemttiesīgo institūciju lēmumu pieņemšanai.

Darba grupas sēdes notiek pēc nepieciešamības. Grozījumi ģenerālvienošanās izdarāmi Pusēm rakstveidā vienojoties.

2. VIENOŠANĀS PAR SADARBĪBU SOCIĀLĀS PARTNERĪBAS JOMĀ

2.1. Puses atzīst sociālo dialogu kā sadarbības un konsultāciju mehānismu starp darba devējiem un LDzSA, savstarpējo konsultāciju un informēšanas nepieciešamību, risinot jautājumus vai pieņemot lēmumus, kas var būtiski ietekmēt uzņēmumu ekonomisko stāvokli vai darbinieku sociālekonomiskās intereses.

Sociālā dialoga pamatprincipi ir sociālo partneru brīvprātīga sadarbība, atklātums un autonomija. Galvenās sadarbības formas: informēšana un konsultēšanās, pārrunas un vienošanās, kopīgas pozīcijas izstrādāšana, kopīgi projekti.

2.2. Puses vienojas, ka Darba likumā, šajā ģenerālvienošanās un Koplīgumos minētās konsultācijas tiks organizētas kā sarunas starp darba devēju un LDzSA pilnvarotiem pārstāvjiem vai institūcijām, kuras iepriekš saskaņotas un kuru gaitā puses var iesaistīt nepieciešamos speciālistus un sniegt priekšlikumus par konsultāciju tematu. Sarunas tiek protokolētas un lēmumi tiek pieņemti, pusēm vienojoties.

2.3. Puses apņemas izskatīt savstarpējo korespondenci saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no korespondences saņemšanas, ja likumdošanā konkrēta jautājuma izskatīšanai nav paredzēti īsāki termiņi.

2.4. Puses vienojas, ka Koplīgumos (to pielikumos) vai citos Darba devēja normatīvajos dokumentos, kas ir saskaņoti ar LDzSA, ņemot vērā ārējos normatīvos aktus un darba devēju ekonomisko stāvokli, nosaka:

2.4.1. darba samaksas organizācijas principus, t.sk.:

2.4.1.1. piemaksu par papildu darbu;

2.4.1.2. piemaksas piešķiršanas kritērijus, kārtību un apmēru darbiniekiem, kuri veic ar īpašu risku saistītu darbu;

2.4.1.3. piemaksu par nakts darbu, virsstundu darbu un darbu svētku dienās;

2.4.1.4. noteikumus kā tiek veiktas obligātās tehniskās mācības;

2.4.1.5. darbinieku materiālās stimulēšanas principus;

2.4.2. darba aizsardzības organizācijas principus, t.sk.:

2.4.2.1. kārtību un normas, saskaņā ar kurām darbinieki tiek bez maksas nodrošināti ar darba apģērbu, darba apaviem, citiem individuālās aizsardzības līdzekļiem;

2.4.2.2. kārtību, kādā Darba aizsardzības likumā noteiktās tiesības un pienākumus var īstenot arodbiedrības uzticības personas un uzticības personu apmācību;

2.4.3. darba un atpūtas laika organizācijas principus, t.sk:

2.4.3.1. pušu konsultēšanās mehānismu, izstrādājot vai grozot Darba kārtības noteikumus un darba normas;

2.4.3.2. pušu konsultēšanās mehānismu, ieviešot maiņu darbu vai summēto darba laika uzskaiti, vai mainot to nosacījumus;

2.4.3.3. ikgadēju apmaksātu papildatvaļinājumu un atpūtas dienu piešķiršanas kritērijus, nosacījumus un kārtību;

2.4.3.4. noteikumus par mācību atvaļinājumu piešķiršanu darbiniekiem;

2.4.3.5. noteikumus par atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas piešķiršanu darbiniekiem; kārtību, kādā darbiniekam piešķir un apmaksā laiku jauna darba meklēšanai;

2.4.4. noteikumus par obligāto veselības pārbaužu organizēšanu un ar viņam saistīto izdevumu kompensāciju;

2.4.5. materiālās palīdzības un pabalstu sniegšanas nosacījumus;

2.4.6. darbinieku tiesības atsaukt darba uzteikumu;

2.4.7. darbinieku apdrošināšanas principus;

2.4.8. šajā ģenerālvienošanās 3., 4. un 5. sadaļā iekļautās garantijas;

2.4.9. noteikumus darba un privātās dzīves līdzsvarošanai.

2.5. DARBA DEVĒJI:

2.5.1. slēdz ar LDzSA Koplīgumus - uz termiņu, kas nav īsāks par trim gadiem, par pamatu ņemot jau esošos Koplīgumus un ievērojot uzņēmumu tradīcijas;

2.5.2. pēc LDzSA pieprasījuma sniedz LDzSA informāciju par darba devēju uzņēmumu un to struktūrvienību ekonomisko un sociālo stāvokli;

2.5.3. konsultējas ar LDzSA par jautājumiem, kas var skart darbinieku intereses, it īpaši jautājumi, kas var būtiski ietekmēt darba samaksu, darba apstākļus un nodarbinātību uzņēmumā;

2.5.4. iepriekš pusēm vienojoties, atļauj LDzSA pasākumu organizēšanai izmantot darba devēja telpas;

2.5.5. pēc LDzSA biedra lūguma bez papildu samaksas veic LDzSA biedru naudas un apdrošināšanas prēmiju par kolektīvo apdrošināšanas programmu, kas ir saskaņotas starp LDzSA un darba devējiem, ieturēšanu un pārskaitīšanu LDzSA norādītajā kontā;

2.5.6. pēc LDzSA biedra lūguma bez papildu samaksas veic darba samaksas, paju, apdrošināšanas prēmiju un citu maksājumu ieturēšanu un pārskaitīšanu Kooperatīvai sabiedrībai "Latvijas arodbiedrību krājaizdevu sabiedrība" un apdrošināšanas sabiedrībām, ņemot vērā kolektīvās strādājošo LDzSA biedru apdrošināšanas programmas, aizdevumu, uzkrājumu un citus līgumus, kas ir kopīgi saskaņoti starp LDzSA un darba devējiem;

2.5.7. nepieļauj individuālos darba līgumos noteikumus, kas tieši vai netieši ietekmē darbinieka brīvas izvēles tiesības būt par LDzSA biedru;

2.5.8. pieņemot darbā jaunu darbinieku, iepazīstina viņu ar šo ģenerālvienošanos, Koplīgumu un citiem reglamentējošiem dokumentiem. Informē jauno darbinieku par uzņēmumā esošo papildu apdrošināšanas sistēmu;

2.5.9. nodrošina LDzSA lēmējinstitūcijām, izpildinstitūcijām un vēlētām personām, kā arī LDzSA darbiniekiem ražošanas un labiekārtotu telpu pieejamību arodbiedrības funkciju realizēšanai, iepriekš pusēm vienojoties, ja tas netraucē ražošanas procesu;

2.5.10. saglabā darba vietu (amatu) un darba samaksu neatbrīvotajiem LDzSA aktīvistiem, ja viņus sūta uz īslaicīgiem arodbiedrības mācību kursiem vai semināriem saskaņā ar darba devēja rīkojumu;

2.5.11. LDzSA valdes locekļus, izpildinstitūciju priekšsēdētājus un locekļus, kuri ir nodarbināti pie darba devējiem, pēc darba devēja iniciatīvas var pārcelt uz citu pastāvīgu darbu, atbrīvot no darba, kā arī izteikt tiem piezīmi vai rājienu, ievērojot vispārīgo kārtību un iepriekš saskaņojot to ar LDzSA valdi. Šis nosacījums tiek saglabāts divus gadus pēc arodbiedrības līderu pilnvaru izbeigšanās. Ja LDzSA valde nesaskaņo darba devēja iniciatīvu, tā sniedz motivētu atbildi;

2.5.12. piešķir papildu vienu brīvu dienu mēnesī, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu, saglabājot darba samaksu, LDzSA valdes locekļiem arodbiedrības pienākumu veikšanai;

2.5.13. savu iespēju robežās apņemas darba devēju gada budžetā paredzēt finansējumu, LDzSA sociālo un kultūras pasākumu organizēšanai. Šis finansējums nosakāms, ņemot vērā uzņēmumā strādājošo LDzSA biedru skaitu, un LDzSA piešķirtais finansējums tiek izlietots pēc saskaņotas tāmes;

2.5.14. atbalsta darbinieku profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, kas nepieciešama sekmīga darba veikšanai.

2.6. LDzSA:

2.6.1. apkopo un noformē darbinieku priekšlikumus par Koplīgumiem, to grozījumiem, kā arī informāciju par ģenerālvienošanās izpildi;

2.6.2. informē darba devējus par LDzSA struktūru darba devēju uzņēmumos;

2.6.3. stiprina sociālo dialogu ar darba devējiem, uzskatot, ka jebkurš sarunu ceļā panākts lēmums ir solis uz sociālo mieru un taisnīgumu, kas arī ir sociālā dialoga mērķis;

2.6.4. gadījumos, kad darba devēja pilnvarotā vai amatpersona, veicot savus darba pienākumus, neievēro Latvijas Republikas normatīvo aktu prasības, kā arī šīs ģenerālvienošanās vai Koplīguma nosacījumus, nekavējoties informē par šiem faktiem darba devēju vai tā pilnvaroto pārstāvi. Šajos gadījumos LDzSA veic pasākumus, lai novērstu šos pārkāpumus;

2.6.5. kopā ar darba devējiem vai to pārstāvjiem pārstāv darbinieku intereses, kad valsts varas vai pārvaldes institūcijās tiek izskatīti vai risināti jautājumi, kas skar vai var skart darbinieku darba, ekonomiskās, sociālās un tiesiskās garantijas;

2.6.6. struktūrvienību sapulces un konferences rīko no darba brīvajā laikā. Pasākumus darba laikā organizē tikai, saskaņojot tos ar darba devējiem vai darba devēju pilnvaroto pārstāvi;

2.6.7. ir atbildīga par informācijas konfidencialitāti, kas nodota LDzSA vai tās pārstāvjiem;

2.6.8. Ģenerālvienošanās darbības laikā, kamēr darba devēji izpilda ģenerālvienošanās un Koplīgumu saistības, LDzSA rūpējas par tāda sociālā klimata uzturēšanu, kas veicina uzņēmumu uzplaukumu, veic izskaidrošanas darbu, lai nepieļautu nepamatotus streikus, un lai nodrošinātu darba devēju likumīgo prasību ievērošanu un rīkojumu izpildi;

2.6.9. apņemas sniegt bezmaksas juridisko palīdzību arodbiedrības biedriem darba un sociālo tiesību jautājumos, palīdzēt risināt konflikta situācijas.

3. VIENOŠANĀS DARBA SAMAKSAS, DARBA UN ATPŪTAS LAIKA JOMĀ

3.1. Pilnveidot dzelzceļa nozares uzņēmumos darba samaksas sistēmu. Grozīt vai papildināt darba samaksas sistēmu uzņēmumos tikai pēc darba devēju un LDzSA konsultācijām.

3.2. Puses atzīst darba samaksas maksājumu prioritāti salīdzinājumā ar citiem maksājumiem.

3.3. Puses vienojas paredzēt Koplīgumos savstarpējas konsultācijas par darbinieku darba samaksas izmaiņām.

3.4. Puses vienojas ik gadu izskatīt jautājumu par darba samaksu un tās atbilstību darba tirgus prasībām.

3.5. Ja palielina obligāto sociālo apdrošināšanas iemaksu daļu vai iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas ieturams no darbinieka darba samaksas, kā rezultātā samazinās darbiniekam izmaksājamā darba samaksa, Puses vienojas nekavējoties uzsākt sarunas par iespēju kompensēt darbiniekiem radušos darba samaksas samazinājumu.

3.6. Darba devēji maksā (saglabā) neatbrīvotajiem arodkomiteju priekšsēdētājiem darbu samaksu, ja viņi, iepriekš informējot darba devēju, veic arodbiedrības funkcijas LDzSA struktūrvienībās šādā apjomā:

3.6.1. divas dienas mēnesī, ja arodbiedrības biedru ir vairāk par 200;

3.6.2. vienu dienu mēnesī, ja arodbiedrības biedru ir līdz 200.

3.7. Darba devēji, organizējot lokomotīvju brigāžu darba un atpūtas laiku, ievēro ģenerālvienošanās 1. pielikumā esošo Nolikumu par lokomotīvju brigāžu darba un atpūtas laiku.

4. PAPILDU VIENOŠANĀS PAR DZELZCEĻA NOZARES DARBINIEKU SOCIĀLĀM GARANTIJĀM

4.1. Darbiniekiem, kuri piedalījušies Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos, kā arī pildījuši karavīru pienākumus Afganistānas karā vai citos militāros konfliktos obligātā militārā dienesta ietvaros, piešķirams papildatvaļinājums - divas nepārtrauktas kalendārās nedēļas gadā. Kārtējais ikgadējais atvaļinājums piešķirams vasarā vai, pēc viņu vēlēšanās, citā tiem izdevīgā laikā.

4.2. Darba devēji saskaņā ar Koplīgumu nosacījumiem darbiniekam izmaksā vienreizēju pabalstu, ja darbiniekam nelaimes gadījuma darbā, vispārējās vai arodsaslimšanas dēļ noteikta invaliditāte un viņš nespēj veikt nolīgto darbu, ko apliecina ārsta atzinums.

4.3. Koplīgumos paredz svētku un svinību organizēšanu uzņēmumā atkarībā no finansiālā stāvokļa darba devēja uzņēmumā un, ievērojot piemērojamos tiesību aktus.

4.4. Koplīgumos var noteikt kārtību, kas nosaka, kā darbiniekiem tiek kompensēti ceļa izdevumi uz darba veikšanas (izpildes) vietu.

4.5. Darba devēji un LDzSA atbalsta biedrības "Dzelzceļa nozares pensionāru organizācija" darbu.

4.6. Godīgas konkurences uzturēšanai, nozares kvalificētu darbinieku noturēšanai un to sociālo garantiju paaugstināšanai, Puses vienojas, ka Koplīgumos var paredzēt kārtību par nepārtrauktā darba stāža nozarē saglabāšanu darbiniekiem nozares darba devēju uzņēmumos.

5. VIENOŠANĀS DARBINIEKU APDROŠINĀŠANAS JOMĀ

5.1. Puses vienojas:

5.1.1. informēt darbiniekus par valsts sociālās apdrošināšanas sistēmu, tās nosacījumiem, garantijām un to izmaiņām, kā arī konsultēt darbiniekus par viņus interesējošiem jautājumiem šajā jomā;

5.1.2. regulāri informēt darbiniekus par konkrētā uzņēmumā strādājošo darbinieku papildu apdrošināšanas sistēmu, kā arī konsultēt darbiniekus par viņus interesējošiem jautājumiem šajā jomā.

5.2. DARBA DEVĒJI:

5.2.1. Koplīgumos paredz kārtību, kā tiek veikta darbinieku veselības un dzīvības apdrošināšana;

5.2.2. Koplīgumos nosaka darbinieku papildpensijas uzkrājuma veidošanu apdrošināšanu, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus;

5.2.3. saskaņā ar Koplīgumu nosacījumiem slēdz apdrošināšanas līgumus par darbinieku apdrošināšanu nelaimes gadījumiem, ievērojot Latvijas Republikas normatīvos aktus.

6. NOBEIGUMA NOTEIKUMI

6.1. Ģenerālvienošanās stājas spēkā ar brīdi, kad spēku zaudē 2011.gada 9.martā biedrības "Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācija" un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības parakstītā Dzelzceļa nozares ģenerālvienošanās un ir spēkā 5 (piecus) gadus. Pēc ģenerālvienošanās izbeigšanās tā noteikumi ir spēkā līdz jaunas ģenerālvienošanās spēkā stāšanās laikam.

6.2. Attiecībā uz dzelzceļa nozares darba devējiem, kas nav šīs ģenerālvienošanās līdzēji, ģenerālvienošanās stājas spēkā trīs mēnešu laikā no dienas, kad tā publicēta oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

6.3. Ģenerālvienošanās ir noslēgta 10 (desmit) eksemplāros, un tiem ir vienāds juridisks spēks.

6.4. Nav spēkā Koplīgumu, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līgumu un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji šīs ģenerālvienošanās normām pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.

6.5. Visus strīdus, kas saistīti ar šīs ģenerālvienošanās izpildi, atrisina, Pusēm vienojoties. Ja vienošanās Pušu starpā nav panākta, strīdu izskata Latvijas Republikas tiesa.

6.6. Ģenerālvienošanās publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" uz pušu kopīgo pieteikuma pamata nodrošina LDzSA un arī apmaksās ar to saistītus izdevumus.

1.pielikums

2022.gada 5.augusta Dzelzceļa nozares ģenerālvienošanās

NOLIKUMS

par lokomotīvju brigāžu darba un atpūtas laiku

Nolikuma mērķis ir definēt lokomotīvju brigāžu darba periodus un noteikt to pieļaujamo ilgumu.

Nolikums ir saistošs visiem darba devējiem, kuru lokomotīvju brigādes darbojas uz publiskās lietošanas infrastruktūras sliežu ceļiem, kā arī darba devējiem, kuru darbinieki ir saistīti ar lokomotīvju darba un vilcienu kustības organizāciju.

Nolikumu var nepiemērot ārvalstu lokomotīvju brigādēm, kuras brauc līdz apgrozības punktiem Latvijas teritorijā, ja robežšķērsošanas līgumos ir noteikta cita kārtība.

1. Definīcijas, kuras tiek izmantotas nolikumā.

1.1. Lokomotīvju brigāde - vilces līdzekļa vadīšanai norīkots vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vai vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) un vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs vai dzelzceļa speciālistu grupa, tajā skaitā arī vilces līdzekļa vadītāja vai palīga māceklis.

1.2. Kopējais darba laiks - laikposms no darba sākuma līdz beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā.

1.3. Nepārtrauktais darba laiks - darba laika ilgums, kura laikā lokomotīvju brigāde vada vilcienu (vilcienus), ar piešķirtu vilciena numuru, ieskaitot vilciena stāvēšanas laiku starpstacijās.

1.4. Atpūta ārpus dzīvesvietas - atpūtas laiks (tehnoloģisks pārtraukums atpūtai), kuru lokomotīvju brigāde pavada ārpus pastāvīgas dzīves vietas darba devēja noteiktā vietā.

1.5. Atpūtas laiks - laika posms, kura ietvaros darbiniekam nav jāveic viņa darba pienākumi un kuru viņš var izlietot pēc sava ieskata.

1.6. Nakts brauciens - ikviens darbs, kas notiek, sākas vai beidzas laika posmā no plkst. 00.00 līdz 5.00.

1.7. Braukšana kā pasažieris - lokomotīvju brigādes pārvietošanās darba laikā darba devēja uzdevumā no darba sākuma vietas līdz vilces līdzekļa pieņemšanas vietai, vai no vilces līdzekļa nodošanas vietas līdz darba beigšanas vietai.

1.8. Darba sākums - darba devēja noteiktais laiks, kad darbiniekam jāierodas noteiktajā darba vietā.

1.9. Darba beigas - laiks, kad darbinieks beidz darbu noteiktajā darba vietā.

1.10. Darba grafiks - darba organizācijas sistēma, kurā lokomotīvju brigāžu darbinieki tiek informēti par viņu darba organizāciju kārtējā kalendāra mēnesī.

1.11. Pieraksta sistēma - darba organizācijas sistēma, kurā lokomotīvju brigāžu darbinieki uzreiz pēc kārtējā darba beigām tiek informēti par nākamo paredzēto darbu, tā sākuma laiku un vietu.

1.12. Izsaukuma sistēma - darba organizācijas sistēma, kurā lokomotīvju brigāžu darbinieki ne vēlāk kā 3 stundas pirms darba sākuma tiek informēti par paredzēto darbu, tā sākuma laiku un vietu.

2. Darba laiks.

2.1. Lokomotīvju brigāžu darbs tiek organizēts:

2.1.1. pēc darba grafika;

2.1.2. pēc pieraksta sistēmas;

2.1.3. pēc izsaukuma sistēmas, kā arī gadījumos, kad izveidojas darba grafika izmaiņas.

2.2. Darba devējs iekšējos normatīvajos dokumentos nosaka noteikto darba uzsākšanas vietu un darba beigšanas vietu.

2.3. Lokomotīvju brigādes kopējais darba laiks, bez atpūtas vai atpūtas ārpus dzīves vietas, nepārsniedz 12 secīgas stundas.

2.4. Nepārtrauktais darba laiks, bez atpūtas vai atpūtas ārpus dzīves vietas, nevar pārsniegt 10 stundas. Pasažieru vilcienu kustībā, vilciena stāvēšanas laiks stacijās lielāks par 10 minūtēm, nav ieskaitāms nepārtrauktā darba laikā.

2.5. Nepārtrauktā darba laika uzskaiti neveic darbiem ar saimnieciskiem, pārvedes un izvedvilcieniem, un manevru darbiem.

2.6. Gadījumā, kad lokomotīvju brigāde brauc kā pasažieris no darba sākuma vietas līdz vilces līdzekļa pieņemšanas vietai ilgāk par 2 stundām, kopējais darba laiks nedrīkst pārsniegt 14 secīgas stundas.

2.7. Gadījumā, kad lokomotīvju brigāde brauc kā pasažieris no vilces līdzekļa nodošanas vietas līdz darba beigšanas vietai, kopējo darba laiku drīkst pagarināt par laiku līdz lokomotīvju brigāde nokļūst līdz darba beigu vietai.

2.8. Stihisku nelaimju un ārkārtējo situāciju gadījumos, lokomotīvju brigādēm, kas izbrauc uz avārijas seku likvidācijas vai ugunsdzēsības darbiem, palīdzības sniegšanai, vai ārpuskārtas vilciena sastāvā, kopējo darba laiku atļauts pagarināt līdz 14 secīgām stundām, nepārtraukto darba laiku līdz 12 stundām.

2.9. Lokomotīvju brigādēm nav pieļaujami nakts braucieni vairāk nekā divas naktis pēc kārtas, izņemot gadījumu, kad pēc otrās nakts lokomotīvju brigāde atgriežas noteiktajā darba beigšanas vietā kā pasažieris.

2.10. Ārkārtas situāciju gadījumā, vai situācijās, kad lokomotīvju brigāde nevar pabeigt vilciena maršrutu nepārtrauktajā darba laikā, lokomotīvju brigādei ne vēlāk kā 3 stundas pirms kopējā darba laika beigām pa dienesta sakaru līdzekļiem ziņo par to vilcienu dispečeram. Dispečers nodod šo informāciju attiecīgā pārvadātāja pilnvarotai amatpersonai tālākai lēmuma pieņemšanai.

2.11. Ja nepieciešamais lokomotīvju brigādes darba laiks vilciena braucienā turp un atpakaļ ir lielāks par nepārtraukto darba laiku, lokomotīvju brigādei tiek piešķirta atpūta ārpus dzīvesvietas. Darba devējs nosaka lokomotīvju brigādēm atpūtu ārpus dzīvesvietas apgrozības punktos. Atpūtas ilgums ārpus dzīvesvietas skaitās no darba beigu laika apgrozības punktā līdz darba sākuma laikam apgrozības punktā, un tam jābūt ne mazākam par pusi no iepriekšējā kopējā darba laika ilguma, bet ne mazākam par 4 stundām. Darba devējam jānodrošina, ka atpūta ārpus dzīvesvietas notiek ne vairāk kā divas reizes brauciena laikā, otro atpūtu nodrošina tikai pēc lokomotīvju brigādes piekrišanas, un tās ilgums nedrīkst būt mazāks par 6 stundām. Atpūtas kārtību nosaka darba devējs iekšējos normatīvajos dokumentos. Atsevišķos gadījumos ir atļauts samazināt atpūtas laiku ārpus dzīves vietas par vienu stundu, bet šādos gadījumos maksimālais nepārtrauktais darba laiks pēc atpūtas ir 6 stundas.

2.12. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), ja darbs tiek veikts bez vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga, kopējais darba laiks pēc atpūtas ārpus dzīves vietas nevar pārsniegt 10 stundas.

2.13. Ja lokomotīvju brigāde uz vilces līdzekļa pieņemšanas punktu brauc kā pasažieris ilgāk par 4 stundām, tad no šī punkta brigādi drīkst sūtīt braucienā bez atpūtas ārpus dzīvesvietas tikai pēc lokomotīvju brigāžu piekrišanas.

3. Atpūtas laiks.

3.1. Ja lokomotīvju brigādes nepārtrauktais darba laiks ir ilgāks par 8 stundām, tad darba laikā nodrošina vismaz 30 minūšu pārtraukumu darbā no vilces līdzekļa vadīšanas, kura laikā lokomotīvju brigāde var veikt citus darba pienākumus un ko var dalīt pa daļām, viena pārtraukuma daļa nedrīkst būt mazāka par 15 minūtēm. Šo pārtraukumu darbā vēlams piešķirt laikā starp trešo un sesto darba stundu no darba laika sākuma. Ja vilces līdzekļa vadītājs strādā ar palīgu, šī punkta prasības var nepiemērot.

3.2. Lokomotīvju brigāžu darbiniekiem iknedēļas atpūtas dienas var piešķirt jebkurā nedēļas dienā vienmērīgi, pēc slīdoša grafika visa mēneša laikā. Iknedēļas atpūtas ilgums nedrīkst būt mazāks par 42 stundām. Atpūtas dienas tiek parādītas darba grafikā (norīkojumā). Kārtību, kādā lokomotīvju brigāžu darbinieki tiek informēti par iknedēļas atpūtas piešķiršanu nosaka darba devējs iekšējos normatīvajos dokumentos.

3.3. Iknedēļas atpūtas dienu skaitam atskaites periodā ir jābūt ne mazākam par svētdienu (kalendāra) skaitu šajā periodā.

3.4. Atpūtas laiks dzīvesvietā ilgst ne mazāk kā 16 secīgas stundas. Atpūtas laiku dzīvesvietā var samazināt līdz 12 stundām tikai pēc lokomotīvju brigāžu piekrišanas, kam par pamatu uzskatāma lokomotīvju brigādes parakstīta maršruta lapa.