|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 23.01.2024., Nr. 16 https://www.vestnesis.lv/op/2024/16.1
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 2Ministru kabineta sēdes protokols Vēl šajā numurā23.01.2024., Nr. 16 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 55 Pieņemts: 20.01.2024. OP numurs: 2024/16.1 |
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 33 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 55
Rīgā 2024. gada 20. janvārī (prot. Nr. 2 52. §)
1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (pielikums).
2. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam (turpmāk – iestādes), plānojot un īstenojot Valdības rīcības plānā Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Valdības rīcības plāns) iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā gada likumā par valsts budžetu un vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru.
3. Valdības rīcības plāns īstenojams, ievērojot Ministru kabinetu veidojošo 14. Saeimas frakciju 2023. gada 15. septembrī parakstīto sadarbības līgumu.
4. Par Valdības rīcības plānā iekļauto finansiāli ietilpīgo pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu un prioritāti lemj Ministru kabinets budžeta izskatīšanas procesā.
5. Iestādēm nodrošināt valdības sociālo un sadarbības partneru un nozari pārstāvošo nevalstisko organizāciju iesaisti Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu īstenošanā.
6. Iestādēm atbilstoši to kompetencei katru gadu līdz 1. februārim un 1. augustam elektroniski (excel formātā) iesniegt Valsts kancelejā pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi. Iestādēm pirmo pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi iesniegt Valsts kancelejā līdz 2024. gada 15. aprīlim.
7. Šā rīkojuma 6. punktā minētajā pārskatā iestādes norāda aktuālo informāciju par to kompetencē esošo pasākumu izpildes gaitu un rezultātiem atbilstoši attiecīgā pasākuma saturam, tā sasniedzamajam politikas mērķim un rezultātam, kas skaidri parāda valsts attīstībai un sabiedrībai sniegto labumu, kā arī norādītā politikas mērķa vai politikas rezultāta snieguma progresu saistībā ar Latvijas Nacionālā attīstības plāna vai nozares politikas rādītājiem. Ja pasākums noteiktajā termiņā izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Ja pasākuma izpildes termiņš vēl nav iestājies, sniedz informāciju par pasākuma izpildes gaitu un veiktajām darbībām pasākuma mērķa sasniegšanai.
8. Ministru prezidents, ja nepieciešams, sasauc sanāksmes ar nozaru ministriem, lai nodrošinātu Deklarācijas par Ministru kabineta iecerēto darbību un Valdības rīcības plāna izpildi.
9. Valsts kancelejai nodrošināt, ka iestāžu iesniegtā informācija par Valdības rīcības plāna izpildi tiek aktualizēta atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 26. punktam. Valsts kanceleja var pieprasīt iestādēm papildu informāciju par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu.
10. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr. 200 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 78. nr.).
Ministru prezidente E. Siliņa
Ministru prezidentes vietā ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere
Pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 20. janvāra
rīkojumam Nr. 55
|
Deklarācijas sadaļa un rīcības joma |
Deklarācijā dotā uzdevuma numurs |
Pasākuma numurs |
Deklarācijā dotais uzdevums |
Rīcības plāna pasākums |
Darbības rezultāts |
Nacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevuma numurs un NAP rādītājs (ja attiecināms) |
Atbildīgā institūcija |
Līdzatbildīgās institūcijas |
Izpildes termiņš (dd.mm.gggg) |
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.1. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Nodrošināts valsts aizsardzības budžets ne mazāk kā 3% apmērā no IKP līdz 2027.gadam. | Sasniegts pakāpenisks pieaugums aizsardzības budžetam - 2026. gadā 2,75% no IKP, 2027. gadā un turpmākajos gados vismaz 3% no IKP, nodrošinot Valsts aizsardzības finansēšanas likuma grozījumu īstenošanu. | AizM | 30.10.2026 | ||
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.2. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Izstrādāts plāns NBS struktūrām skaitliskā sastāva palielināšanai un rezerves sistēmas izveidei, paredzot rezerves karavīru integrāciju NBS struktūrā, t.sk. izveidojot aktīvo rezervi. | 1) Izstrādāts plāns NBS
struktūras aizpildīšanai un apmācīšanai (31 000 militārpersonu). 2) Izstrādāta NBS struktūra (31 000 militārpersonu) ar štata vietām un to dalījumu kategorijās (profesionālā dienesta karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, civilie darbinieki). 3) Sagatavota jauna rezerves karavīru sistēmas koncepcija, t.sk. aktīvās rezerves izveidošanai. 4) Rezerves karavīri iekļauti NBS struktūrā, veicot rezerves vienību izveidošanu un militāro iemaņu pastāvīgu uzturēšanu. 5) Izstrādāts plāns vispārējas gatavības rezerves karavīru nokomplektēšanai un noteikts gatavības līmenis, sadalījums pakāpēs un specialitātēs. 6) Uzsākta NBS struktūrā iekļauto rezerves karavīru plānveida iesaukšana un regulāra militāro iemaņu uzturēšana. |
AizM | 1) 30.06.2025 2) 30.06.2024 3) 30.06.2024 4) 30.06.2025 5) 30.06.2025 6) 30.06.2026 |
||
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.3. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Attīstītas NBS kaujas spējas, stiprinot vienību ugunsjaudu un spējas ietekmēt mērķus vidējās un tālās distancēs. | 1) Noslēgts līgums par
vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T iegādi. 2) Noslēgts līgums par pretkuģu raķešu sistēmu Naval Strike Missiles iegādi. 3) Noslēgts līgums par tālās darbības raķešu artilērijas sistēmu HIMARS iegādi. 4) NBS Gaisa spēku Mācību centra sastāvā izveidota bezpilota lidaparātu apmācību uzturēšanas daļa, lai sekmīgi masveidā ieviestu bezpilota lidaparātus NBS. |
AizM | 1) 31.12.2023 2) 31.10.2024 3) 31.12.2023 4) 31.10.2024 |
||
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.4. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Militārās infrastruktūras izbūve, atbalstot kaujas spēju, VAD un uzņemošā valsts atbalsta ieviešanu. | 1) Pabeigta Zemessardzes
bataljonu (ZS BN) pārbūve Aizkrauklē, I kārta Lūznavā, Jēkabpilī,
Dobelē. 2) Saskaņā ar VAD iesaukšanas plānu, nodrošināta sākotnēji nepieciešamās infrastruktūras izbūve VAD karavīru izvietošanai. 3) Militārā poligona "Sēlija" I kārtas ietvaros paredzētā infrastruktūra ir izbūvēta un piesaistīts NATO finansējums infrastruktūras izbūvei. 4) Militārajos objektos Latvijā pabeigta uzņemošās valsts atbalsta un militārās apmācības infrastruktūras izbūve, kas finansēta no NATO līdzekļiem. |
AizM | 1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 31.12.2025 4) 30.10.2026 |
||
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.5. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Ieviests valsts aizsardzības dienests (VAD), lai nodrošinātu Latvijas pilsoņu sagatavošanu aizsardzības uzdevumu veikšanai. | 1) VAD iesaucamo skaits
2024. gadā – 600 VAD karavīri 11 mēnešu dienestā. Uz brīvprātības pamata
uzņemto VAD karavīru skaits dienestam Zemessardzē līdz 200 VAD karavīru
un rezerves virsnieku programmā augstskolu un koledžu studentiem līdz 50
VAD karavīru. 2) VAD iesaucamo skaits 2025. gadā – 1030 VAD karavīri 11 mēnešu dienestā. Uz brīvprātības pamata uzņemto VAD karavīru skaits dienestam Zemessardzē līdz 200 VAD karavīru un rezerves virsnieku programmā augstskolu un koledžu studentiem līdz 50 VAD karavīru. 3) VAD iesaucamo skaits 2026. gadā – 1580 VAD karavīri 11 mēnešu dienestā. Uz brīvprātības pamata uzņemto VAD karavīru skaits dienestam Zemessardzē līdz 200 VAD karavīri un rezerves virsnieku programmā augstskolu un koledžu studentiem līdz 50 VAD karavīru. 4) Izstrādāta un uzturēta paaugstinātas drošības valsts informācijas sistēma VAD iesaucamo reģistrācijai, uzskaitei un atlasei, kas nodrošina automātisku nepieciešamo datu ieguvi, t.sk. digitālus medicīniskās atbilstības datus, no citām valsts nozīmes informācijas sistēmām (t.sk. PMLP FPRIS, VISS, u.c. VAD normatīvajā regulējumā noteiktajām informācijas sistēmām) par visām personām, kas atbilst iesaukšanai VAD. |
435 439 |
AizM | 1) 31.08.2024 2) 31.08.2025 3) 31.08.2026 4) 30.10.2026 |
|
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.6. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Pilnveidota NBS kaujas gatavības sistēma, atbalstīta valsts austrumu robežas militārā nostiprināšana. | 1) Sagatavoti AizM noteikumi par Kaujas
gatavības pārbaužu īstenošanu, pievēršot lielāku uzmanību vienību Kaujas
gatavības kritērijiem. 2) Aktualizēti vienību materiāltehnisko līdzekļu saraksti (TOE), atbilstoši NBS attīstības plānam 2024.-2036.gadam. 3) Izstrādāts detalizēts Latvijas ārējās austrumu robežas militārās stiprināšanas plāns. 4) Uzsākta pretmobilitātes pasākumu ieviešana pierobežas joslā, t.sk. atbalsta infrastruktūras izbūve. |
435 439 |
AizM | 1) 31.12.2024 2) 31.12.2025 3) 31.01.2024 4) 30.10.2026 |
|
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.7. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Stiprināta NBS kara laika nodrošinājuma sistēma. | 1) Īstenota miera laika
nodrošinājuma sistēmas reforma, deleģējot kolektīvā ekipējuma,
bruņojuma, ēdināšanas pārvaldību un nodrošināšanu AizM civilām padotības
iestādēm (Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs, Valsts
aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs), tādējādi NBS
nodrošinot kara laika kaujas atbalsta spēju stiprināšanu. 2) Atbilstoši NBS Attīstības plānā 2024-2036. gadam paredzētajām spējām izstrādāti rezervju veidošanas principi pārtikas, degvielas un munīcijas nepieciešamo krājumu veidošanai, kas nodrošinās NBS efektīvu aizsardzības spēju īstenošanu dažādos krīzes apstākļos. 3) Ieviesti nozares specifikai atbilstoši biznesa inteleģences rīki, īstenojot grāmatvedības centralizāciju. 4) NBS militārās medicīnas atbalsta spējas ieviešana saskaņā ar Medicīnas attīstības spējas detalizēto ieviešanas plānu, tajā skaitā, pilnveidota atbilstoša militārās medicīnas apmācību sistēma. 5) Ieviesta iepirkumu kontroles sistēma aizsardzības nozarei, kā arī pilnveidota iepirkumu prasību noteikšanas mehānismu sistēma. |
AizM | 1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 30.10.2026 5) 31.03.2024 |
||
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.8. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Nodrošināta sabiedroto valstu klātbūtne un veicināta militārās gatavības sniegšana Latvijas atbalstam aizsardzības operāciju īstenošanā un sabiedroto valstu atbalsts Latvijas militāro spēju attīstībā. | 1) Izveidota NATO standartiem atbilstoša,
kaujas spējīga paplašinātās klātbūtnes brigādes lieluma vienība, kuras
galvenie elementi ir izvietoti Latvijā. 2) Nodrošināta NATO aizsardzības plānu ieviešana: definējot komandvadību, izstrādājot taktiskos plānus, deleģējot nepieciešamos spēkus un veicot šo plānu testēšanu mācībās. 3) Nodrošināt NBS iesaisti NATO, Eiropas Savienības un ANO starptautiskajās militārajās misijās un operācijās, kā arī citās sabiedroto militārajās iniciatīvās un militārajos formātos. 4) Izstrādāts Nacionālais militārās mobilitātes plāns, kas nosaka Latvijas prioritāros attīstības un fokusa virzienus attiecībā uz transporta un uzņemošās valsts atbalsta infrastruktūru militārās mobilitātes jomā. |
435 439 |
AizM | 1) 30.10.2026 2) 30.06.2024 3) 30.10.2026 4) 31.10.2024 |
|
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.9. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Izstrādāta un ieviesta jauna iekšlietu dienestu un TM IeVP amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzības sistēma, kas paredz konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējas iekšlietu sistēmas iestāžu un TM IeVP amatpersonām, novēršot turpmāku kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem. | Novērsta kritiska personāla nepietiekamība
un nodrošināta iekšējās drošības pakalpojumu sniegšana sabiedrībai, it
īpaši dzīvības glābšanas spēju pieejamība (VUGD), policijas sniegto
pakalpojumu sabiedrībai pieejamība un izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana
(VP), valsts robežas neaizskaramības nodrošināšana un nelegālās
migrācijas plūsmu novēršana (VRS), kā arī sodu izpilde un personas
resocializācija pēc soda izpildes (TM IeVP). Izlīdzināta iekšējās
drošības sistēmas dienestu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm
atlīdzība un sociālās garantijas ar NBS karavīru atlīdzību un sociālajām
garantijām. Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
434 440 |
IeM | TM (IeVP) | 30.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.10. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Stiprināta PMLP kapacitāte, tai skaitā
veicot PMLP atlīdzības konkurētspējas celšanu un atbilstību amatam
nepieciešamajām zināšanām un prasmēm un nodrošinot augstu PMLP
reaģētspēju un pieejamību krīžu situācijās. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) MK iesniegts informatīvais ziņojums par
darbības nepārtrauktību ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu personu
apliecinošo dokumentu izgatavošanas un izsniegšanas pakalpojuma
pastāvīgu pieejamību, definējot alternatīvus rīcības mehānismus un tam
nepieciešamo infrastruktūras, IKT, materiāltehnisko un personāla
nodrošinājumu. 2) Paaugstināta PMLP kapacitāte, tai skaitā palielinot PMLP nodarbināto atlīdzību un mēnešalgas apmēram sasniedzot vismaz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktā mēnešalgu intervāla viduspunktu un nodrošinot nepieciešamo infrastruktūru patvēruma procedūras īstenošanai, nodrošinot PMLP sniegto pakalpojumu kontinuitāti un operativitāti, tostarp personu apliecinošo dokumentu izsniegšanā, personu tiesiskā statusa noteikšanā Latvijā, kā arī dažāda veida pakalpojumu nodrošināšanā ārvalstniekiem. |
440 | IeM | 1) 31.12.2024 2) 30.10.2026 |
|
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.11. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Valsts drošības stiprināšana transatlantisko attiecību griezumā, tajā skaitā nodrošinot ilgtermiņā NATO spēku klātbūtni reģionā, īstenojot NATO stratēģisko koncepciju, piedaloties ES drošības un aizsardzības politikas veidošanā, veicinot dalībvalstu noturību un aizsardzības spējas papildinoši NATO spēju attīstībai, nostiprinot ciešāku sadarbību ar Latvijas transatlantiskajiem partneriem un veicinot ES-NATO sadarbību. | 1) Veidota mērķtiecīga sadarbība ar
līderiem un politikas veidotājiem NATO dalībvalstīs ar mērķi nodrošināt
NATO atturēšanas politiku un kolektīvo aizsardzību un NATO spēku
ilgtermiņa klātbūtni Latvijā. Uzturēts pastāvīgs dialogs ar
sabiedrotajiem, kuri plāno vai jau piedalās NATO spēku klātbūtnes
stiprināšanā reģionā. 2) Uzturēts dialogs par Krieviju kā galveno apdraudējumu NATO sabiedroto drošībai. Ar sabiedrotajiem sniegts atbalsts un veidota izpratne par NATO spēku adaptācijas procesu un atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu. 3) Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju virzītas iniciatīvas un atbalstīti ES lēmumi aizsardzības industriju un militārās ražošanas stiprināšanai. 4) Stiprināta stratēģiskā partnerība ar ASV drošības politikas, ekonomiskās, finanšu sadarbības, Eiropas enerģētiskās drošības, kiberdrošības, stratēģiskās komunikācijas, izglītības, mediju un vārda brīvības jomā. Stiprināta stratēģiskā sadarbība ar Kanādu, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī Latvijas-Kanādas ekonomiskās politikas dialogs. 5) Uzturēts regulārs dialogs ar NATO un ES dalībvalstīm par savstarpēji papildinošu aizsardzības spēju stiprināšanu. |
ĀM | 2 - 4) AizM 4) IeM |
1 - 5) 30.10.2026 | |
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.12. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Visaptveroša atbalsta sniegšana Ukrainai
cīņā pret Krievijas agresiju, tajā skaitā sniedzot politisku, militāru,
ekonomisku, finansiālu, attīstības sadarbības un humāno palīdzību, tāpat
arī politisku un ekspertu līmeņa atbalstu Ukrainas reformu procesam un
integrācijai ES un NATO, atbalstu Ukrainas rekonstrukcijai un ekonomikas
atjaunošanai un atbalstu Ukrainai Krievijas un tās amatpersonu
atbildības nodrošināšanai, tai skaitā izmantojot Starptautisko
Krimināltiesu un veidojot īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret
Ukrainu. Turpināts iesaistīties Ukrainas uzsāktajās lietās
Starptautiskajā tiesā par ANO Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un
sodīšanu piemērošanu un Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Konsekventi
īstenota sankciju politika pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī
veicināta Krievijas starptautiskā izolācija. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Turpināta aktīva iesaiste starptautisko
organizāciju un institūciju diskusijās, kā arī daudzpusējās un
divpusējās sarunās ar valstīm, akcentējot politisku atbalstu Ukrainai,
tai skaitā iestājoties par tālāku Krievijas starptautisko izolāciju.
Veiktas Latvijas iemaksas ES, NATO un citās starptautiskajās
organizācijās Ukrainas atbalstam. ES ietvaros: sniegts militārais
atbalsts Ukrainai; veicināta ES Ukrainas instrumenta (Ukraine
Facility) pieņemšana un ieviešana, nodrošinot gan makrofinansiālo
atbalstu, gan līdzekļus Ukrainas eirointegrācijai un rekonstrukcijai.
Īstenoti projekti Ukrainai attīstības sadarbības ietvaros. 2) Uzturēts pastāvīgs ES-Ukrainas dialogs ar mērķi – integrācija ES, sniegts atbalsts Ukrainas eirointegrācijas reformu procesam. Ukrainas ekonomikas atjaunošanai pausts atbalsts visu tarifu un tirdzniecības aizsardzības pasākumu pagaidu apturēšanas turpināšanai līdz Krievijas agresijas izbeigšanai. Pausts atbalsts ES pasākumiem, lai izveidotu nosacījumus pastiprinātām ekonomiskajām un tirdzniecības attiecībām, kas novestu pie Ukrainas integrācijas ES iekšējā tirgū. Uzturēts regulārs dialogs ar citām NATO dalībvalstīm un Ukrainu par tās stratēģisko mērķi - integrāciju NATO. 3) Atbalstīta uzņēmēju iesaiste Ukrainas infrastruktūras rekonstrukcijas darbos un ekonomikas atjaunošanas pasākumos, izmantojot Latvijas-Ukrainas Starpvaldību komisiju. Sadarbībā ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām un nozaru ministrijām turpināta strukturētā Latvijas iesaiste Ukrainas atjaunošanā ar fokusu uz Čerņihivas apgabalu. 4) Stiprinātas, paplašinātas un pagarinātas esošās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Regulāri pausta Latvijas nostāja un īstenotas iniciatīvas starptautiskajos formātos, vēršoties pret Krievijas agresiju Ukrainā un aizstāvot tiesiskumā balstītu starptautisko kārtību. 5) Sniegts atbalsts Ukrainai Krievijas starptautiskās atbildības, kā arī Krievijas amatpersonu individuālās atbildības nodrošināšanā. Atbalstīti Ukrainas centieni īpašā tribunāla agresijas noziegumam izveidē. |
ĀM | VK un visas ministrijas 3) EM |
1 - 5) 30.10.2026 | |
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.13. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Atbalsta sniegšana prioritāro partnervalstu
ilgtspējīgai attīstībai un ieguldījums globālo izaicinājumu risināšanā,
vienlaikus veicinot Latvijas redzamību pasaulē un pilnveidojot valsts
attīstības sadarbības politikas spējas. Jaunu partnerību veidošana gan
publiskajā, gan privātajā sektorā ar mērķi attīstīt tālāku sadarbību.
Ārējo ekonomisko attiecību izvēršana un stiprināšana, izmantojot Latvijā
pieejamo ekspertīzi un risinājumus ilgtspējīgas palīdzības nodrošināšanā
(t.sk. tehnoloģiju pārnese un atbalsts IT sektoram). Veicināta
sabiedrības izpratne par ilgtspējīgu attīstību un attīstības sadarbību,
līdzdalību un atbalstu politikas īstenošanai. Stiprināta Latvijas
nacionālās attīstības sadarbības aģentūras (Centrālā finanšu un līgumu
aģentūra) un attīstības sadarbības īstenotāju kapacitāte. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Īstenoti granta projektu konkursi un
stratēģiskie projekti, t.sk. paplašinot ieviesto projektu ģeogrāfiju.
Attīstības sadarbības projektu īstenošana ES Austrumu partnerības valstu
un Centrālāzijas valstu atbalstam un citiem reģioniem (īpaši Āfrikas
valstīm). Izveidotas jaunas partnerības, kas būs arī ieguldījums
Latvijas ekonomikā, ilgtspējā un pieejā jauniem tirgiem eksportam.
Palielināts attīstības sadarbības politikas finansējums. 2) Izstrādāts (līdz 2023.g. beigām) un ieviests Latvijas attīstības sadarbības politikas plāns 2024.-2027. gadam. 3) Noslēgta Latvijas nacionālās attīstības sadarbības aģentūras (CFLA) akreditācija. Palielinājies CFLA īstenoto ārējā finansējuma projektu skaits un finansējuma apjoms. Nodrošināta Latvijas īstenotāju iesaiste ES u.c. starptautisko donoru finansētajos projektos. 4) Nodrošināta publiskās informācijas aktualizācija un pieejamība ministrijas tīmekļvietnē un uzturēts pastāvīgs dialogs ar partneriem, projektu īstenotājiem un interesentiem (t.sk. tiek organizēti informatīvi semināri kapacitātes celšanai). 2024. gadā īstenota publiskā komunikācija, atzīmējot Latvijas attīstības sadarbības politikas 20. gadadienu. |
ĀM | 3) FM (CFLA) | Ikgadēji līdz 31.12.; 2) plāns apstiprināts līdz 31.01.2024.; 3) akreditācija veikta līdz 31.12.2024.; 4) 20.gadadiena līdz 31.12.2024. |
|
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.14. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Mērķtiecīga gatavošanās Latvijas ievēlēšanai ANO Drošības padomē uz 2026.-2027. gadu noteikumos balstītas starptautiskās kārtības veicināšanai, tostarp veicot lobija aktivitātes pie ES globālajiem partneriem, īstenojot Nacionālo rīcības plānu ANO Drošības padomes rezolūcijas "Par sievietēm, mieru un drošību" mērķu izpildei, kā arī nodrošinot Latvijas iesaisti starptautiskajās civilajās misijās. | 1) Latvija tiktu ievēlēta ANO Drošības
padomē uz 2026.-2027.g. dalības termiņu. Stiprināta Latvijas
starptautiskā ietekme, izmantojot iespēju Drošības padomē virzīt
Latvijas drošībai un interesēm svarīgos jautājumus, iestāties par
noteikumos balstītu starptautisko kārtību, tostarp veicot lobija
aktivitātes pie ES globālajiem partneriem, t.sk. Indijas-Klusā okeāna
reģionā,Latīņamerikā un Karību valstīs, Āfrikā un Tuvajos Austrumos.
Īstenota publiskās diplomātijas programma ārvalstīs Latvijas
kandidatūras Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē lobija
kampaņas atbalstam un Latvijas atpazīstamības veicināšanai. 2) Īstenots Latvijas Nacionālais rīcības plāns Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 "Par sievietēm, mieru un drošību" tā izpilde paredzēta līdz 2025. gadam, t.sk. rīkoti semināri un iniciatīvas Latvijā un starptautiski, kā arī stiprināta sadarbība ar Latvijas aizsardzības un iekšlietu sektoru; nodota Latvijas pieredze citām valstīm ar nevalstiskā sektora iesaisti. 3) Latvija ir sekondējusi civilos ekspertus dalībai starptautiskajās civilajās misijās. |
ĀM | 2) AizM, IeM, IZM, LM 3) AizM, FM, IeM, SM, TM, VM, ĢP |
1 - 3) 30.10.2026 | |
|
I. Droša Latvija |
001. |
1.15. |
Latvijas eiroatlantiskais ārpolitikas kurss, ārējā un iekšējā drošība ir vienotas prioritātes, kuras apņemamies īstenot, nodrošinot valsts aizsardzības budžetu 3 % apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5 % apmērā no IKP līdz 2026. gadam. | Eiropas Savienības ietekmes stiprināšana pasaulē, tajā skaitā aizstāvot Latvijas intereses un iestājoties par Eiropas Savienības vienotību ES Ārējās un drošības politikas īstenošanā, veicinot ES globālo ietekmi un konkurētspēju, kā arī Eiropas Savienības paplašināšanās politikas īstenošanu, ievērojot Latvijas intereses, veidojot ciešu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem reģionā un Eiropā kopumā, uzturot regulāru politisko dialogu un ekspertu konsultācijas gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī. | 1) Nodrošināts Latvijas ieguldījums
Latvijai prioritāros ES ārlietu un drošības politikas jautājumos –
transatlantiskās attiecības, Austrumu partnerība, Centrālāzija,
sadarbība ar globālajiem partneriem Indijas un Klusā okeāna
reģionā,Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Latīņamerikā un Karību valstīs
atbilstoši Latvijas interesēm. 2) ES paplašināšanās kontekstā ir panākts: pakāpenisks un standarta ES procedūrās balstīts progress attiecībā uz valstīm, kas iesniegušas pieteikumu pievienoties ES, ņemot vērā to sniegumu ES izvirzīto kritēriju ieviešanā; progress Ukrainas un Moldovas integrācijas procesā ES (pievienošanās sarunu uzsākšana); uzturēts dialogs ar Gruziju eirointegrācijas jautājumos. 3) Īstenotas regulāras konsultācijas ar partneriem reģionā un Eiropā, pilnvērtīgi izmantotas NB8, NB8+, NB6, B3+, kā arī citu sadarbības formātu sniegtās iespējas, identificējot un aizstāvot kopīgās intereses starptautiski. Īstenots Latvijas koordinācijas gads NB8 (2023.gads), stiprinot drošību un noturību reģionā un intensificējot reģionālo sadarbību. Īstenota ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam Nacionālo koordinatoru darba grupas koordinācija (2023.gada jūlijs - 2024.gada jūnijs), veicinot reģiona partneru ciešāku sadarbību kopīgu projektu izstrādē. Īstenota Latvijas prezidentūra BMP, stiprinot drošību reģionā, veicinot reģionālās savienojamības attīstību un kopīgu interešu aizstāvību. |
ĀM | 1 - 3) 30.10.2026 | ||
|
I. Droša Latvija |
002. |
2.1. |
Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. | Stiprināta visaptveroša valsts aizsardzība. | 1) Aktualizēts Valsts
aizsardzības plāns, balstoties uz krīzes vadības mācību secinājumiem un
Ukrainas pieredzi. 2) Visām pašvaldībām reizi gadā ir nodrošināta iespēja NBS vingrinājuma "Pilskalns" laikā testēt un uzlabot pašvaldību sagatavotos civilās aizsardzības plānus rīcībai militāra apdraudējuma gadījumā. 3) Civilās aizsardzības operatīvās vadības centrs katru gadu tiek iesaistīts aizsardzības resora mācībās un tiek uzturēta cieša saikne un koordinācija ar Iekšlietu ministriju civilās aizsardzības jautājumos. 4) Izstrādāta pretošanās koncepcija un tās ieviešanas plāns, kas dos ieskatu iedzīvotājiem, kā organizēt pretošanos iespējama iebrukuma gadījumā. 5) Izstrādāts un īstenots ikgadējs plāns sabiedrības psiholoģiskās noturības stiprināšanai, lai informētu un izglītotu sabiedrību par rīcību krīzes situācijās. 6) Nodrošināta mediju apmācība un informatīvie semināri par valsts aizsardzības aktualitātēm ne retāk kā vienu reizi gadā, kā arī izstrādāts apmācību kurss mediju pārstāvju apmācībai krīzes/kara apstākļos, lai paaugstinātu mediju pārstāvju psiholoģisko sagatavotību, kā arī attīstītu prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas krīzes apstākļos un karadarbības rajonos. 7) Izstrādātas vadlīnijas/ rokasgrāmata pašvaldībām par sadarbības mehānismiem ar NBS militāra apdraudējuma gadījumā. |
405 411 435 440 |
AizM | 1) 31.05.2024 2) 31.12.2024 3) 30.10.2026 4) 30.10.2026 5) 30.10.2026 6) 30.10.2026 7) 31.12.2024 |
|
|
I. Droša Latvija |
002. |
2.2. |
Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. | Veicināta jauniešu patriotiskā audzināšana, ieviešot Valsts aizsardzības mācību. | 1) Izstrādāts plāns
Jaunsardzes (JS), valsts aizsardzības mācības (VAM), valsts aizsardzības
dienesta (VAD) sinhronizācijas ieviešanai. Lai sniegtu pienesumu jaunākā
komandējošā sastāva sagatavošanā, pielāgota un ieviesta praksē JS, VAM
un to nometņu, kā arī VAD apmācības programma. 2) Stiprināta Jaunsardze visos Latvijas novados, paaugstinot jaunsargu interešu izglītības programmas kvalitāti un veicinot pašu jaunsargu līdera spēju attīstību un iesaisti izglītības procesā, ne mazāk kā 100 jaunsargiem kļūstot par jaunsargu instruktoru palīgiem. Jaunsardzē darbojas vismaz 8000 jaunsargu. 3) Turpināta Jaunsardzes un valsts aizsardzības mācībspēku – jaunsargu instruktoru – rekrutēšana, nokomplektējot vismaz 270 instruktoru slodzes. |
399 407 435 439 |
AizM | 1) 30.06.2024 2) 30.06.2025 3) 31.12.2024 |
|
|
I. Droša Latvija |
002. |
2.3. |
Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. | Pilnveidotas privātā un publiskā sektora organizāciju un indivīdu kiberdrošības iemaņas, un stiprinātas valsts līmeņa kiberaizsardzības pārvaldības struktūras. | 1) Uzlabota valsts un
pašvaldību iestāžu kiberdrošība, nosakot konkrētas prasības
kiberhigiēnas pasākumiem un to īstenošanai. 2) Pārskata gada ietvaros izstrādātas divas mērķtiecīgas kampaņas dažādu sabiedrības grupu informēšanai par kiberdraudiem un to novēršanu, t.sk. Eiropas kiberdrošības mēneša ietvaros. 3) Stiprināta kiberdrošības prasību ievērošanas uzraudzība, kā arī incidentu reaģēšanas un novēršanas spēja, izveidojot Nacionālo kiberdrošības centru. 4) Definētas kiberdrošības prasības publiskā un privātā sektora organizācijām, kā arī noteikta to uzraudzība, pieņemot Nacionālās kiberdrošības likumu un ar to saistītos normatīvos aktus. |
405 411 435 439 |
AizM | 1) 30.06.2024 2) 30.06.2026 3) 31.12.2025 4) 31.10.2024 |
|
|
I. Droša Latvija |
002. |
2.4. |
Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. | Veicināta nacionālās militārās industrijas attīstība un nostiprināta piegāžu drošību. | 1) Izstrādāts NBS uzturēšanai un
operacionālajām vajadzībām nepieciešamais kritisko izejvielu, rezerves
daļu un apgādes nomenklatūras saraksts, kas kalpos par pamatu
industrijas iesaistei piegāžu drošības nodrošināšanā. 2) Nodrošinātas ikgadējās investīcijas inovācijās, pētniecībā un attīstībā, pārrobežu sadarbības projektos gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī esošā budžeta ietvaros (AM grantu programmas īstenošana, iemaksas NATO DIANA un Inovāciju fondā, atbalsts Eiropas aizsardzības fonda konsorcijos iesaistītajiem Latvija komersantiem). 3) Nodrošināts atbalsts vismaz viena inovatīva produkta radīšanai, kas varētu tikt izmantots NBS bruņojumā. 4) Mērķtiecīgāka esošo pētniecības atbalsta instrumentu attīstība NBS praktisko spēju nodrošināšanai, izstrādājot AM Inovāciju stratēģiju. |
AizM | 1 - 4) 30.10.2026 | ||
|
I. Droša Latvija |
002. |
2.5. |
Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. | Ieviests efektīvs valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes modelis. | Ieviests jauns valsts naftas produktu
drošības rezervju iegādes modelis, kas: 1) Paredz rezervju iegādi valsts īpašumā. 2) Nodrošina Starptautiskās Enerģētikas aģentūras doto uzdevumu izpildi Latvijas uzņemšanai Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. 3) Izvērtēta nepieciešamība un iespējas veidot valsts rezerves piedevai pie dīzeļdegvielas, ko lieto transportlīdzekļos, un sagatavoti priekšlikumi tālākai rīcībai. |
EM | EM (BVKB) SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", KEM |
1 - 2) 30.10.2026 3) 31.12.2024 |
|
|
I. Droša Latvija |
002. |
2.6. |
Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. | Valsts apdraudējuma gadījumā iedzīvotāji nodrošināti ar pirmās nepieciešamības precēm. | Izveidota pirmās nepieciešamības preču rezerve, kas ir iegādāta valsts īpašumā un nodrošināts koordinēts preču uzglabāšanas, krājumu izsniegšanas un atjaunošanas process. | EM | SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", pašvaldības | 31.12.2025 | |
|
I. Droša Latvija |
002. |
2.7. |
Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. | Stiprināta sabiedrības noturība un pretestība dezinformācijai, nodrošinot zināšanu pilnveidošanas iespējas medijpratības mentoriem, veicot regulāru sabiedrības medijpratības novērtējumu, kā arī veicot piemērotas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām. | Īstenoti pasākumi, balstoties izpētes rezultātā ievāktos datos, kas nodrošina mērķētu atbalstu dažādām sabiedrības grupām dezinformācijas mazināšanā. | 405 411 |
KM | NEPLP | 30.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
002. |
2.8. |
Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. | Izveidots Krīzes vadības centrs krīžu pārvaldībai, lai nodrošinātu analītisku un pārnozaru krīžu pārvaldību, tostarp lai mazinātu zaudējumus pašvaldībām un iedzīvotājiem krīzes situācijās. | 1) Iesniegts Ministru kabinetā
informatīvais ziņojums "Par Krīzes vadības centru un krīzes vadības
sistēmu", lai piedāvātu sistēmu, kurā valdība un tās vadītājs krīzes
situācijā ir sagatavots pieņemt gan savlaicīgus, gan analītiski
pamatotus kompetentus lēmumus, kā arī pārnozaru krīžu gadījumos ir
prognozējama, labi trenēta, pārredzama, saprotama un darboties spējīga
krīžu pārvaldības sistēma. 2) Iesniegts Ministru kabinetā informatīvais ziņojums ar priekšlikumiem par Krīzes vadības centra uzdevumu izpildei nepieciešamo struktūru, fizisko izvietojumu, personāla nodrošinājumu un materiāltehnisko nodrošinājumu, lai noteiktu Krīzes vadības centra darbībai nepieciešamos resursus. 3) Iesniegti Ministru kabinetā nepieciešamie tiesību aktu projekti Krīzes vadības centra darbības uzsākšanai un nodrošināšanai, kā arī krīzes vadības sistēmas reorganizācijai, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu. 4) Krīzes vadības centra izveide un darbības uzsākšana. |
1) IeM 2 - 4 ) VK |
2 - 4) IeM | 1) 31.01.2024 2) 30.04.2024 3 - 4 ) 30.06.2024 |
|
|
I. Droša Latvija |
002. |
2.9. |
Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. | Pilnveidota civilās aizsardzības sistēma, skaidri nosakot iesaistīto institūciju kompetenci un atbildības sadalījumu katastrofas pārvaldīšanas pasākumu koordinēšanā, vadīšanā un izpildē, digitalizējot civilās aizsardzības un ugunsdrošības uzraudzības procesu, kā arī pilnveidojot agrīnās brīdināšanas sistēmu, paredzot arī sabiedrības pašorganizēšanās un noturībspējas mehānismu stiprināšanu. | 1) Ministru kabinetā iesniegts
likumprojekts "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas
pārvaldīšanas likumā", nodrošinot skaidru iesaistīto institūciju
atbildības sadalījumu un kompetenci katastrofu pārvaldīšanas pasākumu
koordinēšanā, vadīšanā un izpildē. 2) Ieviesta ekspluatācijā informācijas sistēma - Vienota ugunsdrošības un civilās aizsardzības platforma, lai nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, veicinot ugunsdrošības risku mazināšanu un novēršanu un sekmējot datos balstītu lēmumu pieņemšanu. 3) Izveidota šūnu apraides sistēma, lai iedzīvotāji, kuri atrodas konkrētā apdraudējuma zonā, ātri un mērķēti saņemtu informāciju par apdraudējumu un atbilstošāko rekomendējamo rīcību. 4) Modernizētas 35 trauksmes sirēnas, lai nodrošinātu to netraucētu darbību viscaur Latvijas teritorijā. |
IeM | 1) 30.06.2024 2) 30.10.2026 3) 31.12.2024 4) 31.12.2024 |
||
|
I. Droša Latvija |
002. |
2.10. |
Veidosim visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, uzlabojot sabiedrības gatavību krīzes un valsts apdraudējuma situācijām, kā arī stiprinot sabiedrības noturību un pretestību dezinformācijai. Atbalstīsim Latvijas aizsardzības industrijas izaugsmi. | Izvērtētas iespējas jauniešiem izvēlēties
valsts aizsardzības dienestu pildīt iekšlietu sistēmas iestādēs,
tādējādi veicinot iekšlietu sistēmas cilvēkresursu atjaunošanu. |
1) Iesniegts Ministru kabinetā ziņojums par
Valsts aizsardzības dienesta ieviešanas iespējām iekšlietu nozarē, lai
piedāvātu priekšlikumus par to personu loku, kas varētu pildīt Valsts
aizsardzības dienestu iekšlietu nozarē, un nosacījumiem šāda dienesta
izpildē. 2) Izstrādāti un iesniegti Ministru kabinetā normatīvo aktu projekti, kas nepieciešami valsts aizsardzības dienesta ieviešanai iekšlietu nozarē, lai tiesiski nostiprinātu pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu praksē. |
IeM | AizM | 1) 31.08.2024 2) 31.10.2024 |
|
|
I. Droša Latvija |
003. |
3.1. |
Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2024. gada beigām. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību. | Turpināta Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas un Latvijas Republikas - Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas infrastruktūras (tajā skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras) izbūve atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem. | 1) Izbūvēts žogs uz
valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas
Republikas robežu (izņemot posmus gar publiskajām upēm) (indikatīvi 112
km garumā), lai nodrošinātu sauszemes robežas neaizskaramību un
maksimāli ierobežotu robežas nelikumīgas šķērsošanas riskus no
Baltkrievijas Republikas puses. 2) Izbūvēts žogs uz valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežu (posmos gar publiskajām upēm) (indikatīvi 30 km garumā), lai nodrošinātu ES ārējās robežas ar Baltkrieviju neaizskaramību arī grūti pieejamās vietās un maksimāli ierobežotu nelikumīgu robežas šķērsošanu. 3) Izbūvēts papildu žogs uz valsts ārējās sauszemes robežas gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu (indikatīvi 180 km garumā), lai nodrošinātu ES ārējās robežas ar Krievijas Federāciju neaizskaramību un maksimāli ierobežotu tās nelikumīgas šķērsošanas riskus no Krievijas Federācijas puses. 4) Nodrošināta viedā risinājuma (tehnoloģiskās infrastruktūras) izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem, lai Valsts robežsardze un citas kompetentās iestādes varētu operatīvi reaģēt uz mēģinājumiem iekļūt valstī nelikumīgi vai nelikumīgi ievest preces, apejot Latvijas normatīvajos aktos noteiktās procedūras. |
IeM | 1-3) FM (VNĪ); 4) SM (LVRTC) |
1) 31.12.2023 2) 31.07.2024 3) 31.12.2024 4) saskaņā ar MK 12.09.2023. sēdes protokolu Nr. 44. 3. § 23-TA-2239 (IP) |
|
|
I. Droša Latvija |
003. |
3.2. |
Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2024. gada beigām. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību. | Modernizēts sauszemes robežas radio releju datu pārraides tīkls. | Uzlabota Latvijā ES ārējo robežu uzraudzības sistēmas darbība, modernizējot sauszemes robežas datu pārraides tīklu, lai paaugstinātu Valsts robežsardzes un citu kompetento iestāžu spējas operatīvi reaģēt uz valsts robežas neaizskaramības apdraudējumu. | IeM | 31.12.2024 | ||
|
I. Droša Latvija |
003. |
3.3. |
Pabeigsim žoga būvniecību uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju līdz 2024. gada beigām. Ieguldīsim viedajā robežapsardzībā un cilvēkresursos, kas veic robežapsardzību. | Īstenoti ES noteiktie robežu un drošības informācijas sistēmas jaunās arhitektūras mērķi - uzlabotas pārbaudes pie ES ārējām robežām, sniegta iespēja efektīvāk konstatēt drošības apdraudējumus un identitātes viltošanas gadījumus, un novērsta un apkarota nelikumīga imigrācija. | Latvijā ieviesta Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēma (ETIAS) un ES ieceļošanas/izceļošanas sistēma (IIS), uzlabojot Latvijas spējas efektīvi mazināt apdraudējumus saistībā ar ES un Šengenas zonas ārējo robežu šķērsošanu un sekmējot sabiedrības drošību. | 316 | IeM | 31.12.2025 | |
|
I. Droša Latvija |
004. |
4.1. |
Latvijas austrumu pierobežā veidosim mērķētas atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai. | Veikti ieguldījumi, kas tuvina Latvijas austrumu pierobežas reģionu ekonomisko konkurētspēju pārējiem Latvijas reģioniem, veicinot uzņēmējdarbību, stiprinot pierobežas drošību un iedzīvotāju noturību pret krīzēm. | 1) Izstrādāts
informatīvais ziņojums par mobilitātes un pakalpojumu infrastruktūras
attīstību Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas
stiprināšanai, iekļaujot tajā divējādas lietojamības mobilitātes un
pakalpojumu infrastruktūras kartējumu. 2) Izstrādāts rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2025.-2027.gadam - izveidots atbalsts 1100 jaunu darba vietu izveidei un 56 milj. privāto investīciju piesaistei. 3) Iesniegts prioritārais pasākums finansējuma piesaistei pilotprojektiem divējādas lietojamības infrastruktūras risinājumiem Eiropas Savienības Austrumu pierobežas konkurētspējas stiprināšanai, nodrošinot militāro un civilo pielietojumu. 4) Stiprinātas valsts aizsardzības spējas, vienlaikus nodrošinot civilo pielietojumu - labāku darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību (indikatīvi var tik uzlaboti vairāk kā 200 transporta infrastruktūras un 100 pakalpojumu infrastruktūras objekti) 5) Izstrādāts informatīvais ziņojums par Latvijas jūras robežas stiprināšanu. |
328 | VARAM | EM, SM, ZM, IeM, IZM | 1) 28.02.2024 2) 31.05.2024 3) 30.06.2025 4) 30.10.2026 5) 30.06.2025 |
|
I. Droša Latvija |
004. |
4.2. |
Latvijas austrumu pierobežā veidosim mērķētas atbalsta programmas investīcijām, integrācijai, mobilitātei un dzīves kvalitātes uzlabošanai. | Atbalstīti pasākumi nodarbinātības
veicināšanai Latgales reģionā (veicināta sociālās atstumtības un
diskriminācijas riskam pakļauto personu (galvenokārt personu, kuras tiek
diskriminētas dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības dēļ)
integrācija sabiedrībā, iesaistīšanās nodarbinātībā, izglītībā vai
kvalifikācijas ieguvē. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Pilnveidota 60 stundu motivācijas
programma. 2) Nodrošināti atbalsta pasākumi vismaz 100 personām gadā. |
171 172 |
SIF | VARAM LM |
1 - 2) 30.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
005. |
5.1. |
Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. | Nacionālas nozīmes sauszemes un atkrastes vēja parku kopprojektu attīstība un nodrošināta konkurētspējīga vide privāto komersantu projektu attīstībai, tostarp pilnveidojot vēja parku attīstībai nepieciešamo nacionālo regulējumu un rodot risinājumus elektrotīkla efektīvākai izmantošanai. | 1) Izstrādāti Ministru
kabineta noteikumi vēja elektrostaciju ieguvumu sadales mehānismam
(ieguldījums reģionālai attīstībai), nosakot maksājumu apmēru un citus
nosacījumus, paredzot iespējas iedzīvotājiem kompensēt atjaunīgās
enerģijas ražošanas radīto diskomfortu. 2) Īstenotas AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" sauszemes vēja parku izbūves kopprojekta sagatavošanas aktivitātes. 3) Īstenotas Latvijas-Igaunijas atkrastes vēja parku attīstības kopprojekta sagatavošanos aktivitātes, lai uzsāktu būvdarbus pēc 2026. gada un palielinātu sabiedrībai pieejamās atjaunīgās enerģijas daudzumu. 4) Izveidots tiesiskais ietvars attiecībā uz atkrastes vēja parku attīstīšanu, izstrādājot objektīvus un konkurētspējīgus jūras laukumu izsoles nosacījumus, un tādējādi veicinot atjaunīgās enerģijas pieejamību sabiedrībai. 5) Izstrādāts regulējums, paredzot kritērijus, kādos gadījumos elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas atļaujas izsniegšanu var atteikt un kādos pieslēdzamo jaudu ierobežot, lai nodrošinātu pārvades tīklu efektīvu un drošu noslodzi. |
309 318 |
1) KEM 2 - 3) EM 4 - 5) KEM |
1) EM, VARAM 2) KEM, AizM, VARAM, ZM 3) KEM 4 -5) EM |
1) 30.04.2024 2) 31.12.2026 3) 31.12.2026 4) 31.05.2024 5) 31.12.2023 |
|
I. Droša Latvija |
005. |
5.2. |
Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. | Palielināts atjaunīgo energoresursu īpatsvars enerģijas galapatēriņā, tostarp veicinot elektroenerģijas pašpatēriņu un bezemisiju tehnoloģiju izmantošanu enerģētikā. | 1) Ministru kabinetā pieņemts un Eiropas
Komisijā iesniegts atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns
līdz 2030. gadam, nodrošinot visu nozaru līdzsvarotu ieguldījumu klimata
pārmaiņu ierobežošanā un ekonomikas transformācijā. 2) Nodrošināts atjaunīgo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā vismaz 47,5% uz 2026. gadu. 3) Ministru kabinetā apstiprinātas vismaz divas atbalsta programmas atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju izmantošanas pasākumu īstenošanai ēkās un transportā. 4) Izstrādāti nosacījumi neto norēķinu sistēmas darbībai, lai sabiedrībai nodrošinātu nosacījumu prognozējamību un veicinātu pārdomātu lēmumu pieņemšanu par ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas mikroģenerācijā. 5) Izstrādāts energokopienu attīstības un kopīgošanas regulējums, lai uzlabotu sabiedrības iespējas samazināt savus izdevumus par patēriņam nepieciešamo enerģiju un veicinātu energokopienu pašu saražotās enerģijas efektīvu izmantošanu. 6) Izstrādāts Latvijas ūdeņraža un zaļo degvielu rūpniecības attīstības plāns, kurā noteikti prioritārie infrastruktūras attīstības projekti Latvijā, t.sk. ūdeņraža, CO2 un zaļo degvielu maģistrālie cauruļvadi, ostas, uzglabāšanas infrastruktūra un industriālie parki. |
281 304 305 308 309 311 314 318 344 |
KEM | 1) EM, IZM, SM, ZM, FM, VARAM 2) EM 3) EM, VARAM 6) EM |
1) 30.06.2024 2 - 3) 30.10.2026 4) 31.12.2023 5) 30.04.2024 6) 30.06.2025 |
|
I. Droša Latvija |
005. |
5.3. |
Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. | Palielināts enerģijas galapatēriņa ietaupījums, veicinot energoefektivitātes pasākumu īstenošanu, tostarp centralizētās siltumapgādes un bezemisiju siltumapgādes risinājumu ieviešanu. | 1) Ministru kabinetā
pieņemts un Eiropas Komisijā iesniegts atjaunotais Nacionālais
enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam, nodrošinot visu nozaru
līdzsvarotu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā un ekonomikas
transformācijā. 2) Ministru kabinetā apstiprināta vismaz divas atbalsta programmas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ēkās un vismaz viena atbalsta programma pieslēgumu centralizētās siltumapgādes sistēmai veicināšanai, iekļaujot trašu izbūvi un akumulācijas risinājumus, pakalpojumu ilgstpējīgākai nodrošināšanai. 3) Izstrādāts un Eiropas Komisijā iesniegts Sociālais klimata plāns un uzsākta tā īstenošana, lai sabiedrību mērķēti atbalstītu saistībā ar ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas paplašināšanās izraisīto izmaksu pieaugumu. |
271 281 308 309 310 311 318 |
KEM | 1) EM, IZM, SM, ZM, FM,
VARAM 2) EM 3) EM, FM, LM, SM, VARAM |
1) 30.06.2024 2) 31.10.2025 3) 31.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
005. |
5.4. |
Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. | Īstenota pārrobežu sadarbība, nodrošinot reģionālu un ES līmeņa energoapgādes infrastruktūras projektu attīstību. | 1) Īstenots Baltijas valstu elektrotīklu
sinhronizācijas projekts ar Eiropas kontinentālo tīklu, uzlabojot
sabiedrības nodrošinājuma ar elektroenerģiju drošību. 2) Elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizācijai un elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācijai ar Eiropas Komisiju saskaņots līdzfinansējums un izstrādāts regulējums Atveseļošanas un noturības mehānisma investīciju 133,24 milj. euro apmērā saņemšanai. 3) Panākta vienošanās starp Vāciju un Baltijas valstīm par Baltic Wind Connector īstenošanu. 4) Izstrādāts ziņojums par nacionālo kodolenerģijas programmu, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, energoresursu izmaksas un pieejamību, lai apzinātu elektroenerģijas ražošanas diversifikācijas iespējas sabiedrībai. 5) Nodrošināta iestāšanās Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā, tostarp apstiprinātas nepieciešamās likumdošanas izmaiņas attiecībā uz prasībām naftas un naftas produktu jomā, t.sk., .rezervēm, pieprasījuma ierobežošanu, ārkārtas reaģēšanu, iesaisti kolektīvajā rīcībā. |
318 | KEM | 2) FM 5) EM |
1) 28.02.2025 2) 30.10.2026 3) 31.12.2025 4) 31.12.2023 5) 30.06.2024 |
|
I. Droša Latvija |
005. |
5.5. |
Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. | Veikti ieguldījumi pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātē, tādējādi nodrošinot kvalitatīva mājokļa fonda pieejamību. | Pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitātes uzlabošanai piesaistītas Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas 55,71 milj. euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu), nodrošinot darba un dzīves vides apstākļu uzlabošanos pašvaldību ēkās vismaz 93 308 m2 apmērā. | 271 281 309 310 |
VARAM | 30.10.2026 | |
|
I. Droša Latvija |
005. |
5.6. |
Nodrošināsim valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Panāksim enerģētisko neatkarību no Krievijas. Veiksim Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas valstīm 2025. gada februārī. | Paaugstināta ēku energoefektivitāte (dzīvojamo ēku, rūpniecisko ēku, publisko ēku) un atjaunotas sērijveida daudzīvokļu dzīvojamās ēkas, tai skaitā piedāvāti tipveida energoefektivitātes uzlabošanas projekti, t.sk. ar rūpnieciski ražotiem ēku siltināšanas paneļiem, vismaz trijām Latvijā plaši izplatītām daudzdzīvokļu ēku sērijām. Kā arī veicināta ēku ekspluatācijas paradumu maiņu un atjaunojamo energoresursu izmantošana, samazinot fosilās enerģijas izmantošanu ēkās vismaz par 50%. | 1) Līdz 30.10.2026. energoefektīvu mājokļu
(ņemot vērā ekonomiski pamatotus energoefektivitātes pasākumus,
uzlabojot enerģijas patēriņa klasi no F uz B vai C) pieaugums par 2000
mājām (350 daudzdzīvokļu mājas, kā arī 1650 divu dzīvokļu un viena
dzīvokļa mājas (privātmājas)), tai skaitā veicinot energoservisa
kompāniju iesaisti. 2) Līdz 30.10.2026. atbalsts sniegts 6000 mājsaimniecībām. 3) Līdz 30.10.2026. atbalsts sniegts 800 uzņēmumiem. 4) Līdz 30.10.2026. piešķirts atbalsts 540.3 milj.EUR apmērā. 5) Līdz 30.10.2026. atbalsts sniegts publisko ēku atjaunošanai 50 000 m2 apjomā. 6) Stimulēta privātā-publiskā partnerība valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanai. |
310 318 345 350 353 355 |
EM | 6) CFLA | 1 -6) 30.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
006. |
6.1. |
Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. | Stiprināta Latvijas
mediju vide un informatīvā telpa. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Mediju vides
daudzveidība ir nostiprināta un īstenota saskaņā ar Mediju politikas
pamatnostādnēm. 2) Izveidots apvienotais sabiedriskais medijs. 3) Finansējums sabiedriskajiem medijiem turpina tuvināties Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansējuma apjomam. 4) Lai saglabātu mediju daudzveidību, palielinātas un papildinātas atbalsta formas Mediju atbalsta fondā nacionāliem komerciālajiem medijiem, reģionālajiem un vietējiem medijiem, Latgales medijiem, diasporas medijiem un producentu grupām. 5) Izveidotas atbalsta formas mazākumtautību auditoriju piesaistei mediju saturam, kas sekmētu mazākumtautību piedalīšanos diskusijās par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un veicinātu viņu piederību Latvijas vērtību telpai. 6) Nodrošināta ienākumu avotu dažādība mediju vidē, pārskatot reklāmas ierobežojumus. 7) Ieviesti risinājumi, lai palielinātu legāla satura patēriņu un nodrošinātu autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību (ne tikai audiovizuālo pakalpojumu jomā, bet aizsargājot ar citu radošo nozaru (piemēram, mūzika, grāmata, videospēles u.c.) autortiesības un blakustiesības). 8) Informatīvās telpas stiprināšana pierobežā, palielinot Latvijas mediju pieejamību, samazinot nelegālā satura patēriņu, izvēršot medijpratības aktivitātes un palielinot sabiedrisko mediju klātbūtni Latgalē. |
410 | 1); 3 - 8) KM 2) SEPLP |
3; 8) SEPLP 7 - 8) NEPLP |
1) 31.03.2024 2) 31.01.2025 3 - 8) 30.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
006. |
6.2. |
Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. | Uzlabota mediju vides drošība. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Pilnveidots normatīvais regulējums, lai
nodrošinātu efektīvāku mediju darbinieku fizisko, sociālo, emocionālo
drošību un aizsardzību pret spiegprogrammatūru izmantošanu pret tiem,
nodrošināta iespēja tieslietu un iekšlietu jomas pārstāvjiem pilnveidot
zināšanas par žurnālistu drošību. 2) Pilnveidoti mehānismi un rīcības plāni, veiktas apmācības mediju darbībai krīzes situācijās (apraide, mobilās redakcijas, piekļuve informācijai u.c.). 3) Koordinēta un plānveida rīcība iedzīvotāju medijpratības palielināšanai, tai skaitā, mērķētas medijpratības apmācības. 4) Mediju vides noturības veidošana (sakārtojot normatīvo regulējumu), attīstoties mākslīgā intelekta rīkiem. |
410 | KM | 2) SEPLP, NEPLP | 1 - 4) 30.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
006. |
6.3. |
Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. | Palielināta mediju vides neatkarība. | 1) Pilnveidots normatīvais regulējums, lai
stiprinātu mediju vidi uzraugošo institūciju politisko neatkarību. 2) Panākta vienošanās par sabiedriskā medija finansēšanas modeļa maiņu. 3) Uzlabots Latvijas reitings Pasaules Preses brīvības indeksā līdz 85 punktiem, tādējādi tuvojoties Ziemeļvalstu līmenim. |
410 | KM | 1) NEPLP, SEPLP 2) SEPLP |
1 - 3) 30.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
006. |
6.4. |
Paplašināsim mediju stratēģisko lomu drošības veicināšanā, tajā skaitā virzoties uz izsvērtu un ekonomiski pamatotu sabiedrisko mediju apvienošanu. | Palielināta mediju vides kvalitāte, lai
nodrošinātu žurnālistu profesionālo sniegumu. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Ar valsts institūcijām, akadēmisko vidi
un nevalstisko sektoru koordinēti un mērķtiecīgi īstenoti regulāri
mediju vides pētījumi, kas nodrošina aktuālo informāciju par mediju
satura lietošanas paradumiem un sabiedrības vajadzībām. 2) Radīti risinājumi, lai veicinātu žurnālistikas studiju absolventu nodarbinātību žurnālistikā. 3) Ar nevalstisko sektoru koordinēti pasākumi žurnālistu mūžizglītībai. |
410 | KM | 1) NEPLP, SEPLP | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.1. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Nodrošināta pretkorupcijas politikas attīstība, kas ietver mērķtiecīgu korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānošanu un īstenošanu, elastīgi reaģējot un pielāgojoties pārmaiņām sabiedrībā, aktuālajām vajadzībām publiskajā un privātajā sektorā, kā arī tehnoloģiju attīstības jomā, atbilstoši stiprinot un attīstot KNAB tehniskos un intelektuālos resursus korupcijas apkarošanai nacionālā un starptautiskā līmenī. | 1) Izstrādāts un
apstiprināts Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāns 2026. -
2027.gadam. 2) Izvērtēta interešu konflikta novēršanas valsts amatpersonu darbībā normatīvā regulējuma atbilstība mūsdienu situācijai (neatkarīgs pētījums), sagatavotas rekomendācijas normatīvo aktu tālākai pilnveidei. 3) Izvērtēti normatīvie akti, kas regulē iekšējās kontroles sistēmas pamatprasības korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā atbilstoši starptautiskajiem standartiem un labajai praksei, un izveidota metodoloģija to ieviešanas kvalitātes novērtēšanai publiskas personas institūcijās. 4) Sagatavota metodoloģija nacionālo korupcijas risku novērtēšanai. 5) Īstenoti vismaz 3 projekti, piesaistot Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas programmas finansējumu KNAB izmeklēšanas, operatīvās darbības un analītikas stiprināšanai, paplašinot KNAB materiāltehnisko bāzi operatīvās darbības pasākumu veikšanai. 6) Uzlabota KNAB kapacitāte nozīmīgu potenciālas korupcijas gadījumu atklāšanā un izmeklēšanā, kā arī veicināta pievēršanās korupcijas gadījumiem privātajā sektorā. 7) Izvērtētas iespējas uzlabot motivāciju valsts un pašvaldību amatpersonām ziņot par pamanītiem korupcijas gadījumiem, ņemot vērā ar ziņošanu saistītos riskus |
423 | KNAB | 1) 31.12.2025 2) 30.06.2024 3) 31.12.2024 4) 31.12.2024 5) 30.06.2026 6 - 7) 30.10.2026. |
|
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.2. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Koordinēts un vadīts Moneyval 6. kārtas novērtējums. | Publicēts Latvijas 6. kārtas novērtējums par NILLTPFN sistēmu, kas nostiprina Latvijas starptautisko reputāciju kā valsts, kas nepieļauj valsts finanšu un nefinanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai, un pilda apņemšanos nodrošināt ievērojamu progresu tiesiskās vides un tās rezultativitātes uzlabošanai. | 237 429 436 |
FID | IeM, ĀM, FM, TM | 31.12.2025 |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.3. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Palielināta veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamība IeM sistēmas iestāžu un TM IeVP amatpersonām ar speciālajām
dienesta pakāpēm, kompensējot veselības aprūpes izdevumus bez limita
ierobežojuma un nosakot vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumu
nodrošināšanā ar NBS karavīriem un Valsts drošības iestāžu darbiniekiem. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
IeM sistēmas iestāžu un TM IeVP amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm nodrošināta vienota pieeja veselības aprūpes pakalpojumu apmaksā, līdzvērtīgi kā NBS karavīriem un Valsts drošības iestāžu darbiniekiem, sekmējot personāla noturību un tādējādi nodrošinot drošības pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai. | 440 | IeM | TM (IeVP) | 30.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.4. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Veicināta psiholoģiskā un emocionālā
noturība Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar
speciālajām dienesta pakāpēm, pilnveidojot psiholoģiskā atbalsta
pasākumus un izveidojot kolēģu atbalsta posmu. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Ieviešot kolēģu atbalsta posmu, pirmās
psiholoģiskās palīdzības sniegšanā apmācītas 1200 iekšlietu ministrijas
sistēmas iestāžu amatpersonas. 2) Palielināta psiholoģiskā atbalsta kursa pieejamība un kvalitāte. 3) Izvērtētas iespējas Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām nodrošināt fiziskās sagatavotības uzlabošanu, apmeklējot apmaksātas sporta nodarbības publiskos sporta centros. |
440 | IeM | 1 - 3) 30.10.2026 | |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.5. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Izstrādāta jauna atlīdzības sistēma
tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem, lai nodrošinātu, ka līdzīgas
kvalifikācijas izmeklētājiem tiek noteikta līdzvērtīga atlīdzība. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Apzināti veicamie pasākumi (reformas),
lai ieviestu vienotus nosacījumus izmeklētāju atlīdzības noteikšanai, un
izstrādāts veicamo pasākumu plāns, samazinot personāla mainīgumu, lai
sekmētu kvalitatīvu un profesionālu kriminālprocesu izmeklēšanu. 2) Izstrādāts normatīvais regulējums par jaunu atlīdzības sistēmu tiesībaizsardzības iestāžu izmeklētājiem, kas nodrošina vienotus nosacījumus atlīdzības noteikšanai izmeklētājiem un īsteno 1. darbības rezultātā noteiktā plāna mērķus. 3) Tiesībaizsardzības iestādēm piešķirts atbilstošs finansējums normatīvā regulējuma ieviešanai. |
237 436 440 |
IeM VK |
FM (VID), TM (IeVP), KNAB | 1 - 3) 31.10.2024 |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.6. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Stiprināta Iekšlietu ministrijas sistēmas
koledžu pedagogu kapacitāte un nodrošināta konkurētspējīga un samērojama
atlīdzība pedagogiem (darbiniekiem) un pedagogiem - amatpersonām ar
speciālajām dienesta pakāpēm. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
Nodrošināta konkurētspējīga atlīdzība Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagogiem, pedagogu (darbinieku) atlīdzība ir samērojama ar pedagogu - amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm atlīdzību, tādējādi sekmējot izglītības satura kvalitāti Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu kadetiem un tam sekojošu sabiedrībai sniegto drošības pakalpojumu kvalitāti. | 440 | IeM | 30.10.2026 | |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.7. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Nodrošināta konsorcija "Iekšējās drošības
akadēmija" darbība un studiju programmu un infrastruktūru attīstība,
tostarp, stiprinot konsorcija "Iekšējās drošības akadēmija" dalībnieka –
Valsts policijas koledžas materiāltehnisko kapacitāti, kā arī pastāvīgu
personālsastāva profesionālo pilnveidi. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Nodrošināta tiesībaizsardzības iestāžu
darbinieku nosūtīšana "IDA" mācību programmu apguvei un profesionālās
pilnveides pasākumiem, lai paaugstinātu tiesībaizsardzības iestāžu
darbinieku kvalifikāciju un zināšana un to sabiedrībai sniegto drošības
pakalpojumu kvalitāti. 2) Izstrādāta Ezermalas ielas 8a, Rīgā kompleksās attīstības būvniecības iecere koncepcijas/meta stadijas īstenošanai, lai sekmētu "IDA" konkurētspēju studētgribētāju vidū. 3) Uzsākta jauna mācību korpusa izbūve, lai praktiski nodrošinātu mūsdienām atbilstošu "IDA" mācību infrastruktūras izveidi. |
429 436 440 |
IeM | 1) KNAB, TM (IeVP), FM (VID) | 1) 30.10.2026 2) 31.10.2024 3) 30.10.2026 |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.8. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Lai stiprinātu KNAB kapacitāti, ar publiskā
iepirkuma procedūras palīdzību nodrošināts KNAB līdzšinējā darba un
sasniegto rezultātu neatkarīgs izvērtējums. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
Veikts izvērtējums par KNAB līdzšinējo darbu un sasniegtajiem rezultātiem | 423 | VK | KNAB | 30.09.2026 |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.9. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Atbilstoši Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā noteiktajam izveidota Tieslietu akadēmija. | Darbu sāk Tieslietu akadēmija kā konkurētspējīga iestāde Eiropas līmenī, nodrošinot tiesnešu un prokuroru sākumapmācības un tālakapmācības, kā arī izmeklētāju mācības starpdisciplināros jautājumos, kas būtiski efektīvai tiesas procesa norisei. | 422 429 |
TM (TA) | 31.12.2024 | |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.10. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Latvijas tiesību speciālistu ataudzes nodrošināšana un konkurētspējas veicināšana, organizējot valsts vienoto jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmenu. | 1) Vidēji gadā jurista profesionālo
kvalifikāciju iegūst 90 personas. 2) Paaugstināta juridiskās izglītības kvalitāte profesionālā maģistra studiju programmās jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. 3) Stiprināts akadēmiskā godīguma princips jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanas procesā. |
TM | 1 -3) 30.10.2026 | ||
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.11. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Stiprināta tiesu varas pašnoteikšanās ar tiesu budžetu un tiesneša karjeru saistītos jautājumos. | Veikti grozījumi likumā "Par tiesu varu" un grozījumi Likumā par budžeta un finanšu vadību, lai stiprinātu tiesu pašnoteikšanos attiecībā uz tiesnešu karjeras jautājumiem un tiesu budžetu, tādējādi stiprinot tiesu neatkarību un vairojot sabiedrības uzticību tiesu varai. | 416 426 |
TM | 31.10.2024 | |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.12. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Veikts Tiesu administrācijas izvērtējums par funkciju pārdali tiesu darba organizācijas un infrastruktūras jautājumos. | Identificētas funkcijas, kuras var tikt nodotas tiesu varai ar mērķi stiprināt tiesu neatkarību. | 416 426 |
TM | 30.06.2025 | |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.13. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Parakstīts Konvencijas par kibernoziegumiem Otrais papildu protokols par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu, kā arī izstrādāts ratifikācijas likums un grozījumi nozaru likumos. | Uzlabota pārrobežu kibernoziegumu atklāšana un izmeklēšana, kā arī efektivizēta pārrobežu tiesiskā sadarbība elektronisko pierādījumu iegūšanā. | TM | 30.04.2024 | ||
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.14. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Ieviesta tiesu ekspertīžu institūta reforma. | Attīstīta tiesu ekspertīžu sistēma, nodrošinot kvalitatīvu, objektīvu un uz vienotiem standartiem balstītu tiesu ekspertīzi, lai sekmētu ātrāku un efektīvāku kriminālprocesu virzību. | 422 429 |
TM IeM |
TM (VTEB) IeM (VPKP) |
31.12.2025 |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.15. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Paaugstināta VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) darba efektivitāte, pilnveidojot analītikas izmantošanu noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un novēršanai, kā arī pārskatot/pilnveidojot iekšējās kontroles sistēmu korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē. | 1) VID NMPP analītiskās kapacitātes
stiprināšana un efektīva, mērķēta un jēgpilna VID rīcībā esošās
informācijas izmatošana, kas balstīta vispārējā datu analīzē un
šķērspārbaudē, nodrošinot efektīvu VID NMPP resursu izmantošanu cīņai ar
noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu jomā novēršanu un apkarošanu. 2) Noteikti efektīvi un lietderīgi korupcijas un interešu konflikta risku mazinošie pasākumi, pamatojoties uz VID iekšējās kontroles sistēmas ietvaros konstatētajiem VID amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem un VID NMPP deleģēto uzdevumu un procesu analīzes rezultātā identificētajām risku izpausmēm un potenciālajiem korupcijas risku veicinošajiem apstākļiem, kā rezultāta tiek samazināta korupcijas risku varbūtība iestādē. |
FM (VID) | FM | 1 - 2) 31.12.2025 | |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.16. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Izvērtēti un ieviesti korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto izmeklēšanas iestāžu resursu konsolidācijas risinājumi. | Izstrādāts un izskatīts Noziedzības novēršanas padomē konceptuāls ziņojums par iespējamajiem risinājumiem korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto izmeklēšanas iestāžu resursu apvienošanai, lai pilnveidotu korupcijas novēršanu un apkarošanu, kā arī nodrošinātu ātru, taisnīgu un efektīvu kriminālprocesu norisi un lietderīgu izmeklēšanas iestāžu resursu izmantošanu. | IeM | TM, FM (VID), KNAB | 31.01.2024. | |
|
I. Droša Latvija |
007. |
7.17. |
Stiprināsim tiesu neatkarību un spēju spriest tiesu tiesiski un taisnīgi pēc likuma gara, ne tikai burta, lai vairotu taisnīgumu visā sabiedrībā. Attīstīsim tiesībaizsardzības iestāžu sistēmu un investēsim tās cilvēkresursos un izglītībā, radot tiesiski drošu dzīves un investīciju vidi, kā arī priekšnoteikumus efektīvākai kriminālprocesu virzībai, tiesas spriešanai un cīņai pret korupciju. | Attīstīta kompetento institūciju sadarbība, lai nodrošinātu digitālās telpas aizsardzību, novēršot bērnu seksuālas izmantošanas materiālu apriti tajā. | 1) Nodrošināta dalība starptautiskajā
prevencijas projektā "IWOL", kuram brīvprātīgi pievienojušās
organizācijas un komersanti, lai filtrētu, identificētu un liegtu
piekļuvi internetā bērnu seksuālas izmantošanas materiāliem Latvijā. 2) Aktualizēts mācību saturs, izvērtējot izglītības programmas, kurās, tai skaitā, ietverama bērnu izglītošana par dzimumneaizskaramību internetā, tādējādi samazinot bērnu drošības apdraudējumus internetā. 3) Tiek attīstīti tiesībaizsardzības iestāžu resursi saņemtās informācijas apstrādei, izpētei, analīzei, lai efektīvāk varētu identificēt bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izgatavošanas un izplatīšanas avotus un personas, kuru darbības tiek ierobežotas un sodītas likumā noteiktajā kārtībā. |
1) IeM 2) IZM 3) IeM |
2) IeM, VARAM | 1 - 3) 30.10.2026 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
008. |
8.1. |
Atbalstīsim latviešu valodas apguvi kā vienotas sabiedrības pamatu un pilnībā pāriesim uz vispārējo izglītību valsts valodā līdz 2025. gadam. Nodrošināsim vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu valodu katram pieaugušajam. | Izveidots vienots
latviešu valodas apguves mehānisms atbilstoši piešķirtajam valsts
budžeta finansējumam: valsts valodas apguves pieaugušajiem kursu
piedāvājuma vienotas sistēmas izstrāde, atbalsts kursu kvalitātes
nodrošināšanai, pedagogu pieaugušajiem sagatavošanai un mācību procesa
nodrošināšanai. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Īstenota latviešu
valodas apguves kursu pieaugušajiem situācijas analīze, uz kuru
balstoties izstrādātas vadlīnijas latviešu valodas apguves kursu
pieaugušajiem īstenošanai un piedāvāti iespējamie risinājumi efektīvam
mācību procesa atbalstam. 2) Nodrošināta sistēmiska mācību un metodisko materiālu izstrāde (2 izdevumi gadā); izstrādāta un licencēta latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju studiju programma; sagatavoti latviešu valodas kā svešvalodas skolotāji pieaugušajiem – vismaz 120; profesionālās prasmes pilnveidojuši 80 pieaugušo latviešu valodas pedagogu. 3) Izstrādāta latviešu valodas mācību koordinācijas un kvalitātes novērtēšanas sistēma; nodrošināta starpinstitūciju sadarbība mācību kursu kvalitātes regulārā uzraudzībā. 4) Nodrošināta informācija par kursu piedāvājuma pieejamību e-vidē, uzturēta valodas apguvēju datubāze, izveidojot valstiski vienotu un koordinētu latviešu valodas apguves kursu sistēmu pieaugušajiem. 5) Pieaugušajiem ir pieejami latviešu valodas kursi visos apmācību līmeņos. |
404 393 |
IZM | 1) IZM (LVA), KM, SIF, LM 2) IZM (LVA) 3) IZM (LVA), KM, SIF, LM (NVA) 4) IZM (LVA), KM, SIF 5) IZM (LVA), KM, SIF, LM (NVA) |
1) 30.06.2025 2 - 5) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
008. |
8.2. |
Atbalstīsim latviešu valodas apguvi kā vienotas sabiedrības pamatu un pilnībā pāriesim uz vispārējo izglītību valsts valodā līdz 2025. gadam. Nodrošināsim vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu valodu katram pieaugušajam. | Veikti pasākumi, lai īstenotu secīgu pāreju uz vienotu skolu - mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē un pilnveidots mācību saturs un tā pieejas ieviešana visās Latvijas izglītības iestādēs. | 1) Īstenoti atbalsta pasākumi pārejai uz
mācībām valsts valodā: 1a) sniegts metodiskais atbalsts un organizēti profesionālās pilnveides kursi, semināri u.c. pasākumi pirmsskolas izglītības un pamatizglītības skolotājiem par mācību īstenošanu latviešu valodā (gadā aptuveni 25 programmas, 3000 pedagogi); 1b) nodrošināts finansējums iespējai papildus piesaistīt pedagogus (pedagogu palīgus, pagarinātās dienas grupas skolotājus, skolotājus logopēdus) atbalsta sniegšanai izglītojamiem, kuri iepriekšējā mācību gadā apguva mazākumtautību izglītības programmu; 1c) izstrādāti metodiskie un atbalsta materiāli pedagogiem darbā lingvistiski neviendabīgā mācību vidē pirmsskolā un pamatizglītībā; 1d) paredzēts valsts papildfinansējums pakāpeniskai mācību līdzekļu maiņai pamatizglītības pirmajā posmā (1.- 6. klase), vienlaikus no valsts budžeta nodrošinot mācību līdzekļus mazākumtautības valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas apguvei. 2) Nodrošināts skolēnu snieguma monitorings, lai identificētu problēmjautājumus un sniegtu nepieciešamo atbalstu pašvaldību un izglītības iestāžu līmenī. 3) Īstenota 14% pirmsskolas un 20% pamatskolas izglītojamo (esošie izglītojamie mazākumtautību programmās no kopējā izglītojamo skaita) un pedagogu sekmīga pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā trīs gadu laikā. 4) Ikgadēji aktualizēts programmā "Latvijas skolas soma" pieejamo kultūras aktivitāšu piedāvājums izglītojamajiem, kuri līdz 01.09.2023. izglītību ieguva mazākumtautību programmās. 5) Noteikti ierobežojumi strādāt izglītības iestādē algotiem bērnu pieskatītāju un skolotāju palīgu profesiju pārstāvjiem, kuri nespēj lietot valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā un ja Valsts valodas centrs to konstatējis valodas prasmes pārbaudē. |
404 | 1) IZM, augstskolas 2-3) IZM 4) KM 5) IZM |
1-3) IZM (VISC, LVA, IKVD), pašvaldības, LPS 4) IZM |
1) 31.05.2026 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 31.05.2026 5) 31.08.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
009. |
9.1. |
Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. | Nodrošināts kultūras
nozarē strādājošajiem konkurētspējīgs atalgojums un ienākumi. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Valsts kultūras
institūcijās nodarbināto atalgojums pakāpeniski palielināts vismaz līdz
vidējam atalgojumam valsts pārvaldē. 2) Veikti grozījumi Radošo personu likumā, precizējot radošo personu statusu un attīstot radošo personu un profesionālo radošo organizāciju atbalsta mehānismus; 3) Noteikta līdzvērtīga valsts finansējuma daļa (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, stiprinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju un tās saglabāšanā iesaistīto speciālistu un pēctecību. |
328 382 |
KM | 1) 30.10.2026 2) 31.12.2024 3) 31.12.2024 |
|
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
009. |
9.2. |
Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. | Stiprināta Latvijas kultūrtelpa, paplašinot
daudzveidīgu un laikmetīgu kultūras pakalpojumu pieejamību visā Latvijā,
ieskaitot reģionus. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Izveidota Laikmetīgās Mākslas muzeja
darbības institucionālā vienība un mērķtiecīgi paplašināts muzeja
krājums. 2) Attīstīta Latvijas kino eksportspēja, iesaiste starptautiskās filmu ražošanas ķēdēs un nodrošināta piekļuve ārvalstu fondiem. Stiprināta kino loma sociālās atmiņas veidošanā, atbalstot latviešu nacionālā kino veidošanu dažādu paaudžu auditorijām. 3) Pilnveidoti oriģinālmūzikas radīšanas atbalsta instrumenti un atjaunots līdzfinansējums koncertorganizāciju programmām. 4) Turpināta kultūras infrastruktūras projektu īstenošana, t.sk: 4.1) Uzsākta Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas pārbūve, 4.2) Pabeigts Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) skatuves mākslu dekorāciju darbnīcas un mēģinājuma zāles jaunais komplekss (Rīgā, Meirānu 2); 4.3) Uzsākta Dailes teātra infrastruktūras uzlabošana, 4.4) Pabeigta Valmieras drāmas teātra atjaunošana, 4.5) Pabeigta Latvijas Leļļu teātra pārbūve un atjaunošana, 4.6) Pabeigta Jaunā Rīgas teātra ēkas pārbūve un restaurācija; 5) Izstrādāta un ieviesta valsts garanta sistēma akreditēto muzeju veidoto starptautisko izstāžu darbības nodrošināšanai. 6) Izstrādāta metodika un uzsākts pilotprojekts uzlabotai kultūras nozaru datu apkopošanai, pilnveidojot empīrisko datu bāzi par kultūras patēriņu un sociāli ekonomisko ietekmi. 7) Pilnveidots valsts kultūras kapitālsabiedrību nekustamo īpašumu pārvaldības modelis, lai nodrošinātu valsts dotācijas efektīvu izmantošanu. |
369 380 |
KM | 4.2); 4.4; 4.5.); 4.6) FM(VNĪ) | 1 - 3) 30.10.2026 4.1) 30.10.2026 4.2) 31.05.2025 4.3) 30.10.2026 4.4) 31.07.2024 4.5) 31.12.2023 4.6) 31.03.2024 5) 30.10.2026 6 - 7) 31.12.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
009. |
9.3. |
Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. | Saglabāts un atbildīgi izmantots kultūras
mantojums. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Stiprināta kultūras mantojuma nozares
gatavība rīcībai krīzes situācijās, t.sk. pilnveidojot normatīvo
regulējumu, nodrošinot nepieciešamos materiālos resursus un īstenojot
mācības. 2) Starptautiski stiprināta Latvijas kultūras mantojuma aizsardzība, Latvijai pievienojoties 1954. gada UNESCO konvencijas par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā Otrajam protokolam 3) LNB pakalpojumu pieejamības pilnveide, uzlabojot LNB fizisko un digitālo infrastruktūru. 4) Uzsākta Nacionālā arhīva infrastruktūras attīstības koncepcijas īstenošana. 5) Turpināta Latviešu vēsturisko zemju likuma īstenošana, tostarp nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana un popularizācija. 6) Veicināta materiālā kultūras mantojuma saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana, tajā skaitā: 6.1) Nodrošināta Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu un tiem piegulošā zemes īpašuma apsaimniekošana; 6.2) Uzsākta Lielās Ģildes pārbūve un atjaunošana. 6.3) Uzsākta izstāžu zāles „Arsenāls" un ēkas Rīgā, Pils laukumā 2 atjaunošana (t.sk. nepieciešamā infrastruktūra un aprīkojums Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbībai). 6.4) Pabeigta Rīgas cirka ēkas pārbūves 2. kārta (t.sk. nepieciešamā infrastruktūra un aprīkojums Rīgas cirka vajadzībām). 6.5) Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas 2.kārtas pabeigšana (t.sk. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un ekspozīcija) un uzsākta 3.kārtas attīstīšana. 6.6) Pabeigta ēkas Rīgā Mārstaļu ielā 6 pārbūve un restaurācija (t.sk. Rakstniecības un mūzikas muzeja nepieciešamā infrastruktūra, aprīkojums un ekspozīcija). 7) Rasts risinājums t.s. Stūra mājas (Rīgā, Brīvības ielā 61) turpmākajam lietojumam, t.sk. Okupācijas muzeja ekspozīcijas darbības nodrošināšanai. 8) Apzinoties kultūras mantojuma objektu nozīmību, pilnveidota kultūras pieminekļu atbalsta politika, kas veicina kā privātu, tā arī valsts īpašumā esošu kultūras pieminekļu saglabāšanu, tai skaitā starptautiskā finansējuma piesaistes iespējas (piemēram, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rīgas Latviešu biedrības nams un Riharda Vāgnera nams). 9) Uz klientiem orientētu muzeju pakalpojumu attīstība, nodrošinot sabalansētu pieeju kultūras mantojuma pieejamībai, tostarp digitālajā vidē, vēsturiskās atmiņas stiprināšanai un starptautiskās atpazīstamības veicināšanai. 10) Nodrošināta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktība, izveidojot ilgtspējīgu svētku organizēšanas modeli. |
369 380 406 |
KM | 2) AizM 6.3); 6.4); 6.6); 6.7) FM(VNĪ) 7 - 8) FM(VNĪ) 10) IZM |
1 - 5) 30.10.2026 6.1 - 6.2.) 30.10.2026 6.3) 30.10.2026 6.4) 30.10.2026 6.5) 31.12.2023 6.6) 2.kārta pabeigta 31.12.2023 6.7) 30.06.2024 7 - 10) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
009. |
9.4. |
Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. | Stiprināta Latvijas kultūrizglītības sistēma, mērķtiecīgi veidojot valsts pasūtījumu profesionālās ievirzes un profesionālajai vidējai kultūrizglītībai un sekmējot bērnu un jauniešu zināšanu papildināšanu mākslas un kultūras jomās, veicinot talantu ataudzi, izcilības un inovāciju attīstību, radošumu un personības daudzpusīgu attīstību. | 1) Salāgots bērnu un jauniešu
kultūrizglītības piedāvājums profesionālās ievirzes izglītībā un
interešu izglītībā mākslas, mūzikas un dejas jomā, nodrošinot tā
līdzsvarotu pieejamību visās pašvaldībās 2) Noteikts audzēkņu skaits kultūras jomas profesionālās vidējās izglītības līmenī atbilstoši kultūras un radošā sektora darba tirgus pieprasījumam. 3) Izstrādātas vai aktualizētas profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstoši kultūras un radošā sektora darba tirgus pieprasījumam. 4) Īstenoti infrastruktūras modernizācijas un mācību vides uzlabošanas projekti KM profesionālās vidējās izglītības iestādēs, uzsākot vismaz 3 KM profesionālās vidējās izglītības iestāžu mācību vides un dienesta viesnīcu atjaunošanu; 5) Izstrādāta un īstenota lasīšanas veicināšanas stratēģija, tostarp nodrošinot LNB lasīšanas veicināšanas programmu - "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija", "Nacionālās skaļās lasīšanas sacensības", "Grāmatu starts"- darbību, aptverot vismaz 30 000 visu vecuma grupu dalībniekus un nodrošinot grāmatu valsts iepirkumu publiskajām bibliotēkām. |
153 154 166 167 368 |
KM (LNKC) | 5) IZM | 1 - 5) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
009. |
9.5. |
Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. | Pieaugusi kultūras un radošo nozaru eksportspēja un pienesums Latvijas tēla veidošanā. | 1) Nodrošināta Latvijas kultūras un radošo
industriju reprezentācija, auguši Latvijas literatūras autortiesību
pārdošanas rādītāji, piedaloties nozīmīgākajos starptautiskajos kultūras
nozaru gadatirgos un profesionālajos forumos. 2) Nostiprināts radošo industriju tautsaimniecības un eksporta potenciāls Latvijas valsts tēla veidošanā, izmantojot kultūras diplomātiju. 3) Iegūts Latvijas viesu valsts statuss Frankfurtes grāmatu tirgū un veikta sagatavošanās, atbalstot latviešu literatūras darbu tulkojumus. 4) Sekmēta valsts starptautiskās atpazīstamības un kultūrtūrisma attīstība, valstij sadarbojoties ar Liepājas pašvaldību Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027 projekta sagatavošanā un īstenošanā. 5) Latvijas kultūras starptautiskās atpazīstamības veicināšanā plašāk iesaistītas diasporu pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. |
369 376 378 384 |
KM | 2) EM (LIAA) 5) ĀM |
1 - 5) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
009. |
9.6. |
Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. | Izstrādāts pašvaldību kapsētu regulējums, nodrošinot kultūrvēsturiskajām tradīcijām atbilstošu kapsētu izveidošanas un uzturēšanas kārtību, ievērojot ikviena cilvēka tiesības uz cieņpilnu attieksmi pēc nāves. | Izstrādāts pašvaldību kapsētu likums. Ministru kabinetā apstiprināts likumprojekts, kas nosaka vienotu un sabiedrībai skaidru kapavietu piešķiršanas, kā arī kapavietu reģistrēšanas un uzturēšanas kārtību pašvaldību kapsētās: - prasības kapsētas iekārtojumam (ūdens ņemšanas un atkritumu savākšanas vieta, norobežota teritorija, WC pēc apmeklētības, norādes uz objektiem) - kapsētas apsaimniekotāja un kapavietas turētāja pienākumi - pienākums pašvaldībai vest apbedījumu reģistru - vienota kapavietas piešķiršanas kārtība un kapavietas lietošanas tiesību atņemšanas kārtība - vienoti apbedīšanas un pārapbedīšanas nosacījumi - pilnvarojums saistošajos noteikumos noteikt kulta ēku izmantošanas kārtību, kapavietas iepriekšējas rezervēšanas kārtību, atšķirīgu virsapbedījumu periodu un apbedīšanas dziļumu - pienākumu kapsētas īpašniekam, kremācijas pakalpojuma sniedzējam, PMLP vai konsulārajai pārstāvniecībai aktualizēt FPR ziņas par personas apbedīšanu vai kremāciju |
VARAM | IeM, EM, VM | 30.12.2024 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
009. |
9.7. |
Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. | Stiprinot Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīciju, nodrošināta XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanās un norise 2025.gadā. | 1) Noorganizēti XIII Latvijas Skolu
jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošanās pasākumi un svētku
norise. 2) Izveidotas svētku koncertu programmas. 3) Iesaistīti līdz 80 000 bērnu un jauniešu interešu kultūrizglītības programmās Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā. 4) Iesaistīti profesionālās kultūrizglītības programmu izglītojamie un pedagogi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesa nodrošināšanā. |
370 | IZM (VISC) | 1) IeM, IZM, VM, VARAM, pašvaldības, LPS 2-3) IZM, VARAM, pašvaldības, LPS 4) IZM, KM (LNKC), pašvaldības, VARAM |
1), 2) 31.12.2025 3), 4) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
009. |
9.8. |
Atbalstīsim latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma izpēti un saglabāšanu, kā arī laikmetīgas attīstības nodrošināšanu. Veicināsim Latvijas mākslas jaunradi un starptautisko atpazīstamību. | Nodrošināta Latvijas lingvistiskās vides
savdabības saglabāšana atbilstoši Valsts valodas likumā un Vēsturisko
zemju likumā noteiktajam. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
Atbilstoši pieprasījumam finansēta latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas apguve interešu izglītībā. Nodrošināta latgaliešu rakstu valodas un lībiešu valodas attīstība, īstenojot valsts pētījumu programmas "Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai" projektus. | IZM | KM, IZM (VISC, LVA), TM (VVC) | 30.10.2026 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
010. |
10.1. |
Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. | Pilnveidota bērnu tiesību aizsardzības sistēma un tās nodrošināšanai pastāvošie institucionālie mehānismi. | 1) Izstrādāti
priekšlikumi bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidošanai, tostarp
pārskatot kompetento institūciju lomu un funkciju robežas bērnu interešu
un tiesību nodrošināšanā. 2) Pārstrādātas 12 bērnu tiesību aizsardzības programmas speciālistiem, lai tās saturiski balstītos uz ANO konvenciju, tostarp par bērna līdzdalības principu, veicinot bērna informēšanu un viedokļa uzklausīšanu, kā arī izglītojot speciālistus par bērna viedokļa būtību, noskaidrošanas mērķi un piemērotām bērna uzklausīšanas metodēm. 3) Definētas bērnu tiesību aizsardzības speciālista funkcijas un kompetences, izstrādājot normatīvā akta grozījumu projektu. 4) Īstenoti Eiropas Bērnu garantijas nacionālā rīcības plāna pasākumi, tostarp materiālais atbalsts ģimenēm, kvalitatīva un iekļaujoša izglītība, piekļuve bezmaksas veselības aprūpei, pieeja kvalitatīvai dzīvesvietai un pienācīgi risinājumi ārpusģimenes aprūpē, mazinot bērnu nabadzības un sociālās atstumtības risku (lai 2030.gadā tas nepārsniedz 16,0%). 5) Ieviesti pasākumi vecāku lomas, ģimenes pratības un darba un ģimenes dzīves līdzsvara stiprināšanai. |
430 | LM | TM, IZM, VM, IeM, KM, VARAM, pašvaldības, NVO | 1) 30.10.2026 2) 31.12.2024 3) 31.12.2025 4) 30.10.2026 5) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
010. |
10.2. |
Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. | Stiprinātas ģimenes funkcionēšanas spējas, kas īstenotas bērna labākās interesēs, nodrošinot finansiālus stimulus un pakalpojumu attīstību. | 1) Attīstīti vismaz 3 jauni pakalpojumi
bērniem un jauniešiem ar uzvedības un atkarību riskiem. 2) Nodrošināts psihosociālais atbalsts 4500 bērniem līdz 18 gadu vecumam ar smagu slimību vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem. 3) Pārskatīts vecāku pabalsta finansēšanas avots un vecāku pabalsts, un bērna kopšanas pabalsta sniegšanas nosacījumi. 4) Izstrādāts priekšlikumu kopums valsts atbalstam personām, kas aprūpē bērnu vieni. 5) Nodrošināta iespēja apmeklēt psihologu no 14 gadu vecuma bez vecāku atļaujas sniedzot bezmaksas psiholoģisko palīdzību, psihologa konsultācijas/ terapiju jauniešiem. 6) Nodrošināta reproduktīvās veselības higiēnas preču pieejamība skolās. 7) Izvērtētas iespējas nodrošināt kontracepcijas līdzekļu pieejamību skolās. |
71 117 |
1 - 4) LM 5) VM 6) LM 7) VM |
1) Pašvaldības sociālo pakalpojumu sniedzēji, NVO 2) BKUS, pašvaldības 5) LM, IZM 6) VM, IZM, VARAM 7) LM, IZM, VARAM |
1 -2) 30.10.2026 3 - 4) 31.12.2025 5 - 7) 31.12.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
010. |
10.3. |
Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. | Nodrošināta pašvaldību pirmsskolas
izglītības iestāžu būvniecība, paplašināšana un infrastruktūras
attīstība. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
Piesaistīts finansējums aizdevumu veidā pašvaldībām pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai, paplašināšanai un infrastruktūras attīstībai, kā rezultātā mazinātas rindas uz pirmsskolas izglītības iestādēm un nodrošināta pakalpojuma pieejamība. | 104 336 |
VARAM | 30.10.2026 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
010. |
10.4. |
Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. | Uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamība bērniem. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Iesniegts apstiprināšanai MK Mātes un
bērna veselības uzlabošanas plāns 2025. - 2027.gadam, kurā noteikti
pasākumi, lai veicinātu mātes un bērna veselību, nodrošinātu agrīnu
diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanu, t.sk. izvērtētas pētāmās tēmās šajā
jomā. 2) Īstenojot Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.-2027.gadam, tiks: - uzlabota veselības aprūpes pakalpojumu, tostarp inovatīvu un integrētu sociālo pakalpojumu, pieejamība un kvalitāte veseliem bērniem un bērniem ar hroniskām saslimšanām, tai skaitā retām slimībām; - nodrošināti pakalpojumi bērnu psihiskās veselības uzlabošanai; - samazināts vidējais gaidīšanas laiks bērniem uz sekundāru ambulatoru konsultāciju un uz plānveida operāciju dienas stacionārā; - nodrošināti valsts kompensēti izmaksu efektīvi medikamenti bērniem hronisku slimību ārstēšanai atbilstoši valstī apstiprinātajām klīniskajām vadlīnijām. 3) Izvērtēta iespēja izstrādāt kritērijus gadījumiem, kuros bērniem tiek nodrošināti valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai ārsts, kurš nosūtījis bērnu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai, ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. |
59 61 63 66 67 68 70 71 72 78 83 84 86 |
VM | Profesionālās asociācijas, pacientu organizācijas, NVO, ārstniecības iestādes, LM, IZM |
1) 31.12.2024 2) Ikgadēji 3) 30.06.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
010. |
10.5. |
Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. | Pilnveidota izglītības iestāžu ekosistēma pašvaldībās saistībā ar izglītības pieejamību dažādos izglītojamo vecumposmos. | 1) Nostiprināti izglītības pieejamības
principi, nosakot sasniedzamības kritēriju atkarībā no izglītības posma
(1.– 6.klašu grupā ceļā pavadītais laiks vienā virzienā (uz skolu/no
skolas) ne ilgāks par 40 minūtēm ar pašvaldības organizētu transportu;
7.–12.klašu grupā attālums no skolēna dzīvesvietas līdz skolai ne vairāk
kā ~ 25 km), tajā skaitā izvērtējot mūzikas un mākslas profesionālās
ievirzes izglītības iestāžu sasniedzamību. 2) Izstrādāts koncepts atsevišķai finanšu programmai, lai atbalstītu pie ES ārējās robežas esošās pašvaldības, kurās drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē izglītojamo skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem, ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai. |
155 | IZM | VARAM pašvaldības, LPS 1) KM |
1) 31.08.2024 2) 31.03.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
010. |
10.6. |
Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. | Paredzētas valdes locekļa tiesības izmantot ar bērna piedzimšanu un aprūpi saistītu atvaļinājumu. | Modernizēts regulējums, nodrošinot valdes locekļa tiesības izmantot ar bērna piedzimšanu un aprūpi saistīto atvaļinājumu izmantošanu, tostarp nodrošinot valdes locekļa sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību. | 103 | TM | LM, VK | 30.06.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
010. |
10.7. |
Risināsim valsts demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, paplašinot atbalstu ģimenēm ar bērniem, nodrošinot bērniem pieejamus izglītības, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. | Veicināta mediācijas kā alternatīva ar bērna interesēm saistītu strīdu un domstarpību risināšanas veida izmantošana, sekmējot pušu iespējas nonākt pie pilnvērtīga savstarpējā sadarbībā panākta risinājuma, kā arī sekmējot sabiedrības informētību un zināšanas par mediācijas būtību, kārtību un priekšrocībām. | 1) Valsts programmas "Mediācija ģimenes
strīdos" ietvaros ģimenēm ir iespēja izmantot 5 valsts apmaksātas
mediācijas stundu sesijas; ģimenei, kurai noteikts trūcīgas vai
maznodrošinātas ģimenes statuss – 7 valsts apmaksātas mediācijas stundu
sesijas. 2) MK iesniegti nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi, nosakot vienas bezmaksas sertificētas mediatora konsultācijas apmeklēšanu kā obligātu prasību pirms institūciju iesaistes pušu savstarpējās strīda risināšanā. 3) Īstenots pilotprojekts, paredzot obligātu mediācijas konsultāciju pirms vēršanās tiesā civillietās, kas skar bērnu. |
427 | TM | 2) LM | 1) 30.10.2026 2) 31.12.2024 3) 31.12.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
011. |
11.1. |
Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. | Pilnveidota ilgtermiņa
sociālās aprūpes sistēma. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Veikts izvērtējums par
ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modeļiem. 2) Izstrādāts ilgtermiņa sociālās aprūpes finansēšanas modelis un priekšlikumi pakalpojumu pārvaldībai. 3) Definēti pasākumi ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. 4) Sniegts atbalsts 30 NVO un pašvaldību sociālo inovāciju ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā. 5) Nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināts ilgstošas aprūpes pakalpojums 850 pensijas vecuma personām. 6) Nodrošināts atalgojuma pieaugums valsts sociālās aprūpes centru darbiniekiem, kuri iesaistīti sociālās un veselības aprūpes nodrošināšanā, ņemot vērā amatam nepieciešamo kvalifikāciju, atbildības pakāpi, aprūpējamo klientu profilu. |
89 117 |
LM | 1) - 6) pašvaldības NVO 4) SIF |
1) 31.12.2024 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 30.06.2026 5) 30.06.2026 6) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
011. |
11.2. |
Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. | Nodrošināti individuālajām vajadzībām
atbilstoši atbalsta pakalpojumi, veicinot bāreņu un citu īpaši
atbalstāmo bērnu un jauniešu grupu pilnvērtīgu sociālo iekļaušanos
sabiedrībā. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Mainīta pakalpojuma sniegšanas pieeja –
nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums 120 bērniem ar
smagiem un ļoti smagiem funkcionālajiem traucējumiem, kuri saņem
ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu
valsts institūcijās. 2) Mērķtiecīgi īstenoti atbalsta pasākumi 1200 bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem jauniešiem gadā periodā pēc ārpusģimenes aprūpes. 3) Izveidots bērnu atbalsta personas (piesaistes personas) pakalpojums vismaz 700 ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem gadā. 4) Paplašināts atbalsts vismaz 650 ārpusģimenes aprūpes sniedzējiem un pārskatīts audžuģimeņu finansēšanas modelis. 5) Izstrādāts pakalpojuma standarts ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, neatkarīgi no aprūpes formas. 6) Sagatavot priekšlikumu kopums adopcijas tiesiskā regulējuma pilnveidei, lai tas atbilstu starptautiskajām bērnu tiesībām (nodrošinot atvērtāku adopcijas procesu, bērna un adoptētāja savietošana). 7) Ieviesta audžuģimeņu specializācija 20 bērniem ar uzvedības traucējumiem un atkarībām gadā. |
89 117 120 121 |
LM | Pašvaldības VSAC sociālo pakalpojumu sniedzēji NVO |
1) 30.10.2026 2) 30.06.2024 3 - 7) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
011. |
11.3. |
Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. | Pilnveidota invaliditātes noteikšanas sistēma un atbalsta pakalpojumi invaliditātes seku mazināšanai. | 1) Pilnveidoti invaliditātes noteikšanas
kritēriji bērniem, kā arī invaliditātes novērtēšanas pieeja pilngadīgām
personām. 2) Pārskatīts finansiālā atbalsta apmērs invaliditātes seku mazināšanai (tai skaitā piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti un īpašas kopšanas pabalsts). 3) Pārskatīti esošie un ieviesti jauni atbalsta pakalpojumi invaliditātes seku mazināšanai (tai skaitā atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma ieviešana personām ar garīga rakstura traucējumiem, atlīdzība par asistenta un pavadoņa pakalpojuma nodrošināšanu). |
117 | LM | Visas ministrijas (izņemot AizM, EM) pašvaldības NVO |
1) 31.12.2025 2 - 3) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
011. |
11.4. |
Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. | Nodrošināta publiskās un privātās infrastruktūras pielāgošana un vides piekļūstamība personām ar funkcionālajiem traucējumiem. | 1) Pielāgotas 63 valsts un pašvaldību
iestādes, kurās tiek sniegti labklājības nozares valsts pakalpojumi vai
pašvaldības sociālie pakalpojumi. 2) Veikti vides pielāgojumi 259 privātpersonu mājokļos. 3) Pielāgota ēka, kurā tiek sniegti profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi, nodrošinot vides pieejamību visām lietotāju mērķa grupām. 4) Izveidots kompetenču attīstības centrs personu ar invaliditāti profesionālai rehabilitācijai un darbam ar personām ar invaliditāti, nodrošinot iekšējās un ārējās vides piekļūstamību visām lietotāju mērķa grupām. |
317 | LM | Visi valsts īpašumu (būvju) pārvaldītāji
(izņemot AizM NĪ), pašvaldības |
1 - 4) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
011. |
11.5. |
Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. | Stiprināts profesionālais sociālais darbs ar sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļautajām mērķa grupām. | 1) Izstrādātas un īstenotas 6 profesionālās
pilnveides izglītības programmas ar ievirzi un konkrētu specializāciju
sociālajiem darbiniekiem, tai skaitā sociālajam darbam ģimenēm ar
bērniem un sociālajam darbam ar jauniešiem (programmas apguvuši
indikatīvi 200 sociālie darbinieki). 2) Nodrošinātas izstrādāto metodiku sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām un par dažādām sociālā darba metodēm un formām mācības sociālajiem darbiniekiem (metodikas apguvuši indikatīvi 300 sociālie darbinieki). 3) Nodrošinātas kompensācijas pašvaldībām par supervīzijas nodrošināšanu pašvaldību sociālā darba speciālistiem. |
118 | LM | Pašvaldības | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
011. |
11.6. |
Stiprināsim ģimeniskas vides un ārpusģimenes aprūpes sistēmu un veicināsim dzīves autonomijas palielināšanos cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. | Uzlabota kultūras organizāciju vides,
kultūras satura un informācijas piekļūstamība cilvēkiem ar funkcionāliem
traucējumiem. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Īstenots pētījums par kultūras
pakalpojumu piekļūstamību Latvijā, paaugstināta kultūras nozarē
strādājošo izpratne par cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām
un pārskatītas publiskā finansējuma kultūras projektu konkursu prasības,
paplašinot kultūras pakalpojumu piekļūstamību. 2) Uzsākts Kultūras ministrijas iestāžu un kapitālsabiedrību ēku piekļūstamības audits. 3) Stiprināta Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kapacitāte un satura pieejamība pielāgotos formātos cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. |
367 368 369 |
KM | 1) LM | 1 - 4) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
012. |
12.1. |
Panāksim sociālā budžeta ilgtspēju un nodrošinājumu cienīgām vecumdienām. Ieviesīsim sociālo pakalpojumu minimālo grozu un mazināsim nabadzības riskus ar mērķētu sociālo atbalstu. | Nostiprināts fiskālās disciplīnas ievērošanas princips normatīvajos aktos par lēmumiem, kas ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu un tā finanšu ilgtspēju. | 1) Vienlaikus ar
lēmumiem, kas ietekmē valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta
izdevumu pieaugumu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu
likmes samazināšanu, tiek ieviesti pasākumi, kas kompensē to ietekmi uz
valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu, nodrošinot valsts
sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ilgtspēju. 2) Ieviesti pasākumi pensiju apmēra adekvātam apmēram, tādējādi kompensējot svārstības darbaspējīgo iedzīvotāju demogrāfiskajā noslodzē. |
225 | LM | 1) FM 2) FM, LM (VSAA) |
1) 31.12.2024 2) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
012. |
12.2. |
Panāksim sociālā budžeta ilgtspēju un nodrošinājumu cienīgām vecumdienām. Ieviesīsim sociālo pakalpojumu minimālo grozu un mazināsim nabadzības riskus ar mērķētu sociālo atbalstu. | Mazināta nevienlīdzība
sociālo pakalpojumu pieejamībā starp pašvaldībām. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Noteikti pašvaldībā
obligāti nodrošināmie sociālie pakalpojumi (minimālais sociālo
pakalpojumu grozs). 2) Ieviesta mērķdotācija pašvaldībām, daļēji kompensējot izdevumus par minimālo sociālo pakalpojumu grozā ietverto sabiedrībā balstīto sociālo pakalpojumu sniegšanu, veicinot sociālo pakalpojumu attīstību, tostarp īpaši personām ar multipliem un ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem pārejas periodā starp bērna un pieaugušā vecumu. 3) Paplašināts saņēmēju loks un finansējuma apjoms sabiedrībā balstīto pakalpojumu saņemšanai pašvaldībās, novirzot valsts finansējumu ("nauda seko klientam") personām, kuras pēc dzīves institūcijā uzsāk dzīvi pašvaldībā, un personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuras dzīvo pašvaldībā, tādējādi novēršot nepieciešamību pēc pakalpojuma institūcijā. 4) Izveidotas un uzlabotas sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas, nodrošinot pakalpojumu sniegšanu 540 personām ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. |
89 117 |
LM | Pašvaldības | 1) 31.03.2024 2) 30.06.2026 3) 30.10.2026 4) 30.06.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
012. |
12.3. |
Panāksim sociālā budžeta ilgtspēju un nodrošinājumu cienīgām vecumdienām. Ieviesīsim sociālo pakalpojumu minimālo grozu un mazināsim nabadzības riskus ar mērķētu sociālo atbalstu. | Palielināts sociālās
aizsardzības finansējums un sociālo transfertu ietekme uz nabadzības
riska samazināšanu. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Regulāri pārskatītas minimālās pensijas,
valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, sociālās garantijas bāreņiem un
bez vecāku gādības esošiem bērniem pēc pilngadības sasniegšanas,
garantēto minimālo ienākumu slieksnis, trūcīgas un maznodrošinātas
mājsaimniecības ienākumu slieksnis, ņemot vērā aktuālo procentuālo
vērtību no minimālo ienākumu mediānas. 2) Veikta regulāra valsts sociālo pabalstu pārskatīšana atbilstoši sociāli ekonomiskajiem rādītājiem, t.sk. patēriņa cenu indeksa un vidējās darba samaksas pieaugumam. 3) Pārskatīta pensijas indeksācijas kārtība. 4) Veikts minimālo ienākumu sliekšņu reformas izvērtējums un sniegti priekšlikumi turpmākai attīstībai. |
110 111 113 121 225 |
LM | Pašvaldības FM |
1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 31.12.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
012. |
12.4. |
Panāksim sociālā budžeta ilgtspēju un nodrošinājumu cienīgām vecumdienām. Ieviesīsim sociālo pakalpojumu minimālo grozu un mazināsim nabadzības riskus ar mērķētu sociālo atbalstu. | Sociālo inovāciju kompetences centra izveide un attīstība, lai veicinātu galveno sociālajās inovācijās iesaistīto pušu kapacitātes celšanu, sniedzot profesionālus atbalsta pakalpojumus no sociālo inovāciju projektēšanas un ieviešanas līdz novērtēšanai, sociālās ietekmes palielināšanai un plašai pielietošanai caur efektīvu valsts politiku un aktivitātēm, radot valstī labvēlīgu vidi sociālajām inovācijām. | 1) Izveidots un attīstīts sociālo inovāciju
kompetenču centrs, t.sk., regulārs sociālo inovāciju ekosistēmas
pārskats, Latvijas sociālo inovāciju datu bāzes izveide un uzturēšana,
rīku, metožu un izglītojošu materiālu tīmekļa vietnes izveide un
nodrošinātas konsultācijas. 2) Ārvalstu finansējuma piesaiste centra darbības nodrošināšanai. |
117 | SIF | LM | 1 -2) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
013. |
13.1. |
Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem. | Pilnveidots primārās
veselības aprūpes pakalpojumu grozs, sasaistot ar pieejamo finansējumu,
vienlaikus attīstot veselības aprūpes rezultātu novērtēšanas kritērijus. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Uzlabota primārās
veselības aprūpes sadarbība ar speciālistiem, nodrošinot uz pacientu
orientētu aprūpi. 2) Atbilstoši ārstniecības praksei pārskatīti un monitorēti primārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes kritēriji, tai skaitā ietverot tādus aspektus, kā darbnespējas lapu izsniegšana, pacientu ar hroniskām saslimšanām aprūpe. 3) Uzlabota sirds un asinsvadu saslimšanu riska diagnostika primārajā veselības aprūpē. 4) Pilnveidots primārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modelis ar mērķi uzlabot veselības aprūpes efektivitāti un kvalitāti. |
60 62 63 68 70 |
VM | VM (NVD), Profesionālās
asociācijas, pacientu organizācijas |
1 - 3) 30.10.2026 4) 30.06.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
013. |
13.2. |
Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem. | Uzlabota veselības aprūpes ekosistēma,
attīstot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Pārskatītas prasības slimnīcu līmeņiem
un veselības aprūpes pakalpojumu profiliem, t.sk. pilnveidoti kvalitātes
kritēriji, stiprināta neatliekamās palīdzības (uzņemšanas) nodaļu
kapacitāte un kvalitāte. 2) Noteiktas slimnīcu atbildības teritorijas, sadarbības iespējas un tiesības slimnīcu sadarbības tīkla ietvaros un sagatavoti priekšlikumi normatīvo aktu grozījumiem. 3) Izstrādāts valsts līdzdalības modelis stratēģiski svarīgās reģionālā līmeņa slimnīcās. 4) Izveidoti metodiskās vadības centri noteiktās veselības aprūpes jomās - t.sk. onkoloģijā, kardioloģijā, psihiskajā veselībā un veselības veicināšanā u.c., lai nodrošinātu metodisko vadību noteiktās veselības aprūpes jomās, un, sadarbojoties ar universitātēm, realizētu zināšanu pārnesi un ieviestu metodiskos jauninājumus medicīnā. |
59 62 63 66 67 |
VM | VM (NVD), Profesionālās asociācijas,
izglītības iestādes, pacientu organizācijas. |
1 - 2) 31.07.2024 3) 31.07.2025 4) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
013. |
13.3. |
Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem. | Pilnveidota valsts organizēta vēža skrīninga programma, veicinot ļaundabīgo slimību agrīnu diagnostiku un savlaicīgu ārstēšanu, kā arī valsts ieguldīto līdzekļu efektīvu izmantošanu. | Palielināta skrīninga aptvere un agrīnā
diagnostika, palielinot agrīnā stadijā (I un II) atklāto vēžu gadījumu
skaitu. 1) Dzemdes kakla vēža skrīnings: 50 (2024.g.), 60 (2027.g.); krūts vēža skrīnings: 50 (2024.g.), 60 (2027.g.); zarnu vēža skrīnings: 25 (2024.g.), 35 (2027.g.). 2) Savlaicīgi (I un II stadijā) diagnosticēto audzēju īpatsvars: vismaz 51,1 (2024.g.), vismaz 52,8 (2027.g.). 3) Izvērtētas iespējas izstrādāt pilotprojektu par plaušu un kuņģa vēža skrīningu, atbilstoši Eiropas Komisijas vēža skrīninga kvalitātes rekomendācijām. |
59 68 70 71 |
VM | Profesionālās asociācijas, pacientu organizācijas, industrijas organizācijas, kas veic nozīmīgu ieguldījumu skrīninga veicināšanā |
1 - 3) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
013. |
13.4. |
Veidosim uz pacientiem orientētu veselības aprūpes pakalpojumu sistēmu, nodrošinot primārās veselības aprūpes plašāku pieejamību, kas būtiski uzlabo agrīnu diagnostiku un spēju efektīvi ārstēt pacientus no slimībām ar augstiem mirstības rādītājiem. | Uzlabota pacientu drošība, mazinot antimikrobiālās rezistences un ar veselības aprūpi saistīto infekcijas slimību izplatību. | 1) Uz klīniskās universitātes slimnīcas
bāzes izveidots kompetences centrs antimikrobiālās rezistences jomā, kas
nodrošina vadlīniju un rekomendāciju izstrādi ārstniecības iestādēm,
ievieš labāko praksi antibiotiku piesardzīgai lietošanai un ar veselības
aprūpi saistītu infekciju uzraudzībai, ierobežošanai un profilaksei, kā
arī veic konsultācijas un mācības ārstniecības personām par šiem
jautājumiem. 2) Izstrādātas vadlīnijas un rekomendācijas ārstniecības iestādēm un ieviesti efektīvi sabiedrības informēšanas pasākumi, kas uzlabo sabiedrības izpratni par piesardzīgu antibiotiku lietošanu un antimikrobiālās rezistences radītajiem draudiem. 3) Pieaudzis to cilvēku īpatsvars, kam ir izpratne par piesardzīgu antibiotiku lietošanu vismaz par 5% (pret 2020.g.). |
59 62 64 65 69 70 |
VM | Ārstniecības iestādes, profesionālās asociācijas, pacientu organizācijas | 1) 31.01.2024 2 - 3) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
014. |
14.1. |
Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināsim veselības nozares publisko finansējumu vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas. | Pārskatīta veselības aprūpes finansēšanas kārtība ar mērķi nodrošināt visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas maksā nodokļus Latvijā vai deklarējuši savu dzīvesvietu Latvijā, līdzvērtīgus valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. | 1) Izstrādāts
informatīvais ziņojums ilgtspējīga un noturībspējīga veselības aprūpes
finansēšanas modeļa izveidei un ieviešanai. 2) Izstrādāti finansēšanas modeļa pārvaldības principi un veiktas atbilstošās izmaiņas normatīvajos tiesību aktos. |
60 61 62 68 69 70 |
VM | LM | 1) 31.12.2024 2) 31.12.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
014. |
14.2. |
Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināsim veselības nozares publisko finansējumu vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas. | Izstrādāts dinamisks veselības aprūpes un
kompensējamo zāļu finansēšanas modelis. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Nodrošināsim virzību uz PVO
rekomendācijas par ilgtspējīga veselības aprūpes budžeta īstenošanu
(Jakab M, Farrington J, Borgermans L, Mantingh F, editors (2018). Health
systems respond to NCDs: time for ambition. Copenhagen: WHO Regional
Office for Europe, https://iris.who.int/handle/10665/342223) 2) Nodrošinot papildus finansējumu veselības aprūpei, sabalansēts finansējums, kas tiek novirzīts jauniem valsts apmaksātiem pakalpojumiem, esošo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un esošo pakalpojumu neefektīvo tarifu pārskatīšanai, balstot šo pieeju uz pieejamiem un pārskatāmiem kritērijiem. 3) Ņemot vērā pieejamo datu infrastruktūru, izvērtētas iespējas ieviest vērtībās balstītu veselības aprūpes finansēšanas modeli, t.sk. veikts pilotpētījums krūtsvēža ārstniecības jomā, ar mērķi uzlabot pacienta veselības rezultātus, samaksu par kvantitāti aizvietojot ar samaksu par rezultātu un kvalitāti. |
60 61 62 68 |
VM | NVO, pacientu organizācijas | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
014. |
14.3. |
Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināsim veselības nozares publisko finansējumu vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas. | Palielināts darba samaksai novirzāmais finansējums veselības nozarē strādājošajiem. | 1) Pakalpojuma tarifos noteiktā mēneša
vidējā darba samaksa (VDS) veselības aprūpes nozares darbiniekiem tiek
palielināta katru gadu atbilstoši pieejamajam finansējumam. Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. 2) Pārskatīts informatīvajā ziņojumā "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu" (22-TA-2138) piedāvātais ārstniecības personu darba samaksas modelis. |
60 64 65 68 69 |
VM | 1) Ikgadēji 2) 31.12.2024 |
|
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
014. |
14.4. |
Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināsim veselības nozares publisko finansējumu vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas. | Uzlabota kompensējamo zāļu lietošanas
efektivitāte un pieejamība pacientiem. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Pārskatīti kompensējamo zāļu sarakstā
iekļauto zāļu kompensācijas nosacījumi, papildināts kompensējamo zāļu
saraksts ar jaunām izmaksu efektīvām zālēm, tai skaitā nodrošināta
nepieciešamā diagnostika, nodrošināta zāļu iekļaušanas kritēriju
caurskatāmība. 2) Pilnveidota kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, uzlabojot pieejamību un mazinot birokrātiju kompensējamo zāļu saņemšanā. 3) Veikts izvērtējums par iespēju noteikt maksimāli pieļaujamo kopējo pacientam veikto līdzmaksājumu apmēru par recepšu zālēm. 4) Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes procesā izvērtēta iespēja pārskatīt PVN likmi recepšu zālēm, nosakot samazinātu PVN likmi. 5) Kompensējamo zāļu aptiekas cenas nepārsniedz cenas Igaunijā un Lietuvā. |
61 68 |
VM | 1-3), 5) VM (NVD), NVO, t.sk. pacientu organizācijas, 4) FM |
1-2) 30.10.2026 3) 30.12.2024 4 - 5) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
014. |
14.5. |
Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem. Nodrošināsim veselības nozares publisko finansējumu vismaz 12 % apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem, neskaitot ārpus fiskālās telpas finansētas investīcijas. | Ieviests veselības nozares IKT pārvaldības modelis, kas nodrošina datos un tehnoloģijās balstītu veselības aprūpes pārvaldību. Attīstīta veselības nozares digitalizācija un nodrošināta efektīva datos un tehnoloģijās balstīta veselības aprūpes pārvaldība. | 1) Ārstniecības personām
un iedzīvotājiem pieejami primārās, sekundārās ambulatorās un
stacionārās veselības aprūpes dati gan par valsts, gan pacientu, gan
apdrošinātāju līdzekļiem apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. 2) Attīstīta E-pieraksta sistēma un vienots veselības aprūpes pakalpojumu rindu risinājums, lai mazinātu rindas un birokrātiju, veicinātu pacienta līdzestību ārstēšanas procesā. 3) Veicināta datu pieejamība pētniecībai un inovācijām, jo īpaši mātes un bērna, psihiskās veselības, onkoloģijas un veselības veicināšanas jomā. 4) Izveidots un ieviests veselības nozares IKT pārvaldības modelis, t.sk. digitālās veselības kompetenču centrs, lai nodrošinātu veselības nozares digitālo attīstību, pilnveidotu veselības nozares IKT pārvaldību un IKT pakalpojumus, novērstu identificētās problēmas veselības nozares IKT jomā, nodrošinātu pietiekamu kapacitāti VM resora IKT projektu pārvaldībai un īstenošanai un ilgtermiņā uzkrātu kapacitāti un zināšanas digitālās veselības attīstībai. |
72 307 316 317 |
VM | VM (NVD), profesionālās organizācijas, ārstniecības iestādes | 1 - 3) 30.10.2026 4) 31.12.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
015. |
15.1. |
Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. | Uzlabota veselības veicināšanas, profilakses un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, lai apturētu liekā svara un aptaukošanās izplatību sabiedrībā, kā arī apturētu iedzīvotāju fiziskās aktivitātes raksturojošo rādītāju samazinājumu un samazinātu saslimstību ar sirds asinsvadu slimībām. | 1) Izstrādāts Pasākumu
plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai un
fizisko aktivitāšu veicināšanai Latvijas iedzīvotājiem 2025.-2027.gadam,
kurā iekļauti mērķēti pasākumi liekā svara un aptaukošanās risku
mazināšanai, kā arī fizisko aktivitāšu veicināšanai, t.sk. izvērtētas
pētāmās tēmas šajā jomā. 2) Palielinās bērnu īpatsvars, kuri brīvajā laikā ir vismaz 60 minūtes fiziski aktīvi katru dienu 2023. gadā – 18,1% (Bērnu antropometrisko parametru un skolu vides pētījuma Latvijā nepublicētie dati), 2029. gadā – 22%, kā arī palielinās pieaugušo iedzīvotāju īpatsvars, kuri brīvajā laikā veic vismaz 30 minūšu ilgus fiziskos vingrojumus līdz vieglam elpas trūkumam vai svīšanai vismaz 2-3 reizes nedēļā vai biežāk: 2022. gadā – 24,4%, 2029. gadā – 27,5. Liekā svara un aptaukošanās izplatība iedzīvotāju vidū nepieaug: 2022. gadā – 59,4 %, 2029. gadā – 57,2% (15 – 74 gadi), 2022./2023.g. - 20,8% (Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma nepublicētie dati), 2029.g. - 20% (7-gadīgie skolēni). 3) Izstrādāts plāns 2025.-2027.gadam, lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību riskus, uzlabotu šo slimību diagnostiku, ārstēšanu un aprūpes pēctecību. 4) Samazina mirstība no sirds un asinsvadu slimībām līdz 64 g.v. (uz 100 000 iedzīvotāju): 128 (2024.g.), 124 (2027.g.). |
59 63 |
VM | 1) ZM, LM, IZM, KM, VM (SPKC, RSU), LU, pašvaldības, ārstniecības iestādes, pacientu organizācijas, NVO | 1) 31.12.2024 2) 30.10.2026 3) 30.06.2024 4) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
015. |
15.2. |
Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. | Ieviesti mērķēti un efektīvi pasākumi iedzīvotāju paradumu maiņai, tostarp nodokļu instrumenti, lai novērstu atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas izplatību sabiedrībā, kā arī mazināta atkarību radītā riska ietekme uz veselību. | 1) Paplašināts atkarību profilakses, tai
skaitā sociālās rehabilitācijas un atbalsta pasākumu klāsts un
pieejamība personām, kurām ir augstāks atkarību risks un līdzatkarīgām
personām, kā arī nodrošināta narkoloģiskās ārstēšanas pieejamība
personām, kas cieš no atkarībām. 2) Pārskatītas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, tabakas aizstājējproduktiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajiem šķidrumiem un to sastāvdaļām, samērojot valsts fiskālos un sabiedrības veselības aizsardzības mērķus. |
71 86 |
1) VM, LM 2) FM |
1) VM (SPKC, NVD), RPNC,
TM, IeM, pašvaldības, ārstniecības iestādes, LPS, NVO 2) VM |
1) 30.10.2026 2) 30.12.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
015. |
15.3. |
Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. | Ieviesti pasākumi veselībpratības uzlabošanai, lai novērstu iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumus raksturojošo rādītāju (attiecībā uz veselīga uztura patēriņu, iesaisti fiziskajās aktivitātēs, atkarību vielu lietošanu, drošu uzvedību, vakcināciju pret infekcijas slimībām utml.) pasliktināšanos, kā arī uzlabotu izpratni par seksuāli reproduktīvās veselības un psihiskās veselības jautājumiem. | 1) Identificētas vajadzības veselībpratības
uzlabošanai vispārējā izglītībā, t.sk. izvērtētas izglītojamo zināšanas
un prasmes veselības izglītības jautājumos, un pilnveidots mācību saturs
veselības izglītības jautājumu apguvei. 2) Īstenoti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi gan nacionālā, gan pašvaldību līmenī. Sekmēta veselīga uztura, fizisko aktivitāšu, psihiskās veselības, seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšana, atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības mazināšana, traumatisma mazināšana, infekcijas slimību profilakses un vakcinācijas veicināšana. |
70 84 85 86 87 88 367 368 |
1) IZM 2) VM |
1) VM, LM, VM (SPKC, RSU), NVO 2) VM (NMPD, LAB, PSMVM), pašvaldības, ārstniecības iestādes, pacientu organizācijas |
1) 31.12.2025 2) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
015. |
15.4. |
Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. | Ieviests jauns sporta nozares finansēšanas
un administratīvās pārvaldības modelis, nodrošinot sporta nozarei
būtisku programmu un pasākumu ilgtspēju, veicinot sporta politikas mērķu
sasniegšanu. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Valsts budžeta finansējums Latvijā
atzīto sporta federāciju darbībai tiek piešķirts saskaņā ar Ministru
kabineta noteikumiem, nodrošinot, ka sporta federācijas valsts budžeta
finansējumu saņem no Izglītības un zinātnes ministrijas, novēršot
dubultā finansējuma saņemšanas risku, pastiprinot kontroli par valsts
budžeta finansējuma izlietojumu, kā arī stiprinot atzītās sporta
federācijas lomu sporta veidam paredzēto valsts budžeta līdzekļu
pārvaldībā. 2) Valsts budžeta finansējums Latvijā atzīto sporta federāciju darbībai tiek piešķirts saskaņā ar apstiprinātājiem kritērijiem, akcentējot bērnu un jauniešu sporta attīstību un masveidību. Balstoties uz kritērijiem tiek noteikti 15 (piecpadsmit) prioritāri atbalstāmie sporta veidi, piešķirot papildu valsts budžeta finansējumu sporta veidu attīstībai. 3) Lai modernizētu sporta nozares tiesisko regulējumu un veicinātu sporta politikas mērķu sasniegšanu, MK apstiprināts likumprojekts "Sporta likums", kas nosaka jaunus sporta organizēšanas un attīstības vispārīgos un tiesiskos pamatus, sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci un pamatuzdevumus sporta attīstībā, nodalot sporta organizāciju darbību publisko un privāto tiesību jomā, pārskatot Latvijas Nacionālās sporta padomes statusu un sastāvu, reformējot naudas balvu sistēmu, pilnveidojot paralimpiskā un pielāgotā sporta regulējumu, kā arī sociālo garantiju sistēmu sportistiem un sporta veterāniem, precizējot sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības tiesisko regulējumu, kā arī veicot citas uz nozares attīstību vērstas izmaiņas. |
381 | IZM | NVO | 1) 30.11.2023 2) 30.11.2023 3) 31.08.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
015. |
15.5. |
Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. | Pilnveidots profesionālās ievirzes sporta
izglītības iestāžu valsts finansēšanas modelis. Pilnveidojot sporta
nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeli. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Izstrādāts bērnu un jauniešu sporta
izglītības iestāžu valsts finansēšanas modelis, kas paredz efektīvāku
valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, apvienot interešu izglītības un
profesionālās ievirzes programmas vienotā, daudzpakāpju sistēmā un
nosaka finansējuma saņemšanas kritērijus. 2) Latvijā atzītajām sporta federācijām noteikts pienākums pakāpeniski palielināt to finansējuma daļu, kas no sporta federācijas saņemtajiem valsts budžeta līdzekļiem novirzāms bērnu un jauniešu sportam (provizoriski 2024. gadā 40% un 2025. gadā 50%), izņemot mērķfinansējumu augstas klases sportistu sagatavošanai un paralimpiskam sportam, tādejādi palielinot sporta federācijas organizētajās sporta aktivitātēs iesaistīto bērnu un jauniešu skaitu. |
381 | IZM | 1) pašvaldības, NVO, LIZDA 2) pašvaldības, NVO |
1) 30.08.2025 2) 31.12.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
015. |
15.6. |
Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. | Radītas papildus finansējuma piesaistes
iespējas sporta organizācijām. Izveidots speciāls bērnu, jauniešu
aktivitāšu un starptautisku sacensību organizēšanas atbalsta fonds,
atvēlot procentu no azartspēļu un izložu nodokļiem un akcīzes nodokļa. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā, kā arī skatīts valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes laikā. |
Izstrādāts un apstiprināts likumprojekts "Valsts Sporta atbalsta fonda likums", nosakot azartspēļu un izložu nodokļu daļas un akcīzes nodokļa daļas novirzīšanu sporta atbalstam, kā arī valsts budžeta finansējuma sadalīšanas principus. | 381 | IZM | NVO | 31.08.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
015. |
15.7. |
Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. | Izstrādāta un ieviesta jauna augstu
sasniegumu sporta atbalsta sistēma. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
Izstrādāts un apstiprināts jauns augstu sasniegumu sporta atbalsta modelis. | 381 | IZM | IeM, AizM, NVO | 31.12.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
015. |
15.8. |
Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. | Prioritizēti atbalstāmie valsts nozīmes sporta infrastruktūras projekti un noteikts to finansēšanas modelis. | 1) Veikts esošās sporta infrastruktūras
kartējums, kā arī nozīmīguma un ietekmes novērtējums. 2) MK apstiprināts prioritāri atbalstāmo valsts nozīmes sporta infrastruktūras projektu saraksts un to finansēšanas modelis, tādejādi veicinot sporta infrastruktūras attīstību, objektu ilgtspējību, noslodzi un ekonomiski pamatotu darbību. |
380 | IZM | VARAM, NVO, LPS, LLPA | 1) 31.12.2024 2) 31.12.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
015. |
15.9. |
Panāksim veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, tajā skaitā sekmējot aktīvu dzīvesveidu. Modernizēsim sporta nozari, piedāvājot sporta izglītības finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī sniegsim iespēju attīstīt profesionālo klubu sistēmu atbilstoši starptautiskajām tendencēm. Pēc skaidriem un caurskatāmiem kritērijiem atbalstīsim augstu sasniegumu sportu, tai skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību. | Pilnveidota atkarību kaitējuma mazināšanas
programma, nodrošinot ilgtspējīgu finansēšanas modeli atskurbināšanas
pakalpojuma tīklam reģionos. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
Nodrošināti atskurbināšanas pakalpojumi, mazinot sabiedrības veselības un sabiedriskās kārtības riskus, nodrošināta sabiedriskā kārtība un žūpības apkarošana, nodrošināta atskurbināšanas pakalpojumu sniegšana. | VARAM | VM, IeM | 30.06.2025 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
016. |
16.1. |
Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. | Uzlabota sabiedrības informētība un izpratne par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, izstrādājot un nosakot pasākumus vidēja termiņa darba aizsardzības jomas attīstības plānā. | Salīdzinot ar 2021.gadu, nodrošināta sabiedrības (īpaši darba devēju un nodarbināto) informētība un izpratnes līmeņa paaugstināšana par drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi, veicinot preventīvās kultūras attīstību, kā arī samazināts nelaimes gadījumu darbā skaits un arodslimību izplatība. | 207 210 218 223 434 |
LM | LM (VDI), LBAS, LDDK | 31.05.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
016. |
16.2. |
Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. | Visaptveroši pasākumi ceļu satiksmes
drošības, piekļūstamības un mobilitātes uzlabošanai, t.sk. investīcijas
satiksmes drošības infrastruktūra (droša mikromobilitāte, vidējā ātruma
noteikšanas ierīces, dubultie šķērsojumi u.c.). Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) 2026.gadā samazināts ceļu satiksmes
negadījumos bojā gājušo un smagi ievainoto skaits vismaz par 30% apmērā
pret 2020.gadu, ilgtermiņā tiecoties uz Nulles Vīziju (Vision Zero)
ieviešanu. 2) Ar Satiksmes ministrijas 05.12.2023. rīkojumu ir izveidota Satiksmes ministrijas konsultatīva institūcija - Mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības padome, kuras mērķis ir iesaistīt nevalstiskās organizācijas pasažieru mobilitātes vienlīdzības un piekļūstamības politikas veidošanā un īstenošanā. Personām ar invaliditāti un personām ar kustības traucējumiem pielāgoto autobusu īpatsvars sastādīs 67%, savukārt pielāgoto vilcienu sastāvu īpatsvars 89% (neietver ar ratiņkrēslu vietām aprīkotus vilcienu sastāvus, kuri nav aprīkoti ar iekāpšanas palīglīdzekļiem). 3) Visaptverošas un detalizētas datu ievākšanas un analīzes sistēmas par ceļu satiksmes negadījumiem (CSN) izveide, lai pamatojoties uz apkopoto datu analīzi, izstrādātu pasākumus CSN samazināšanai un datos balstītas rīcībpolitikas izstrādei ar mērķi paaugstināt tās efektivitāti. 4) Izbūvēta droša mikromobilitātes infrastruktūra vismaz 45 km visā Latvijas teritorijā, t.sk.: 1. Rīga–Carnikava; 2. Rīga–Ulbroka; 3. Rīga–Ķekava; 4. Rīga–Babīte–Piņķi; 5. Rīga–Mārupe. |
306 312 314 434 |
SM | 1 - 3) VM 2) LM |
1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 30.12.2025 4) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
016. |
16.3. |
Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. | Apzināti Latvijas dominējoši riski
iedzīvotāju mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem un noteikta rīcība to
mazināšanai. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā |
1) Iesniegts apstiprināšanai Ministru
kabinetā ziņojums par pasākumiem mirstības no ārējiem nāves cēloņiem
samazināšanai un uzsākta pasākumu ieviešana. 2) Mirušo skaita no ārējiem nāves cēloņiem (uz 100 000 iedzīvotājiem) pakāpenisks samazinājums. |
434 442 |
VK | SM, IeM, LM, VM, IZM, pašvaldības, NVO | 1) 31.03.2024 2) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
016. |
16.4. |
Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. | Izstrādāta valsts videonovērošanas sistēma,
nodrošinot personas tiesību aizsardzību. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
Ieviesta vienota tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai, uzlabojot kompetento iestāžu spējas savlaicīgi novērst un atklāt iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, atrast meklēšanā izsludinātas personas vai transportlīdzekļus, fiksēt pārkāpumus ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, un veiktu ceļu seguma stāvokļa monitoringu. | 437 | IeM | 30.10.2026 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
016. |
16.5. |
Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. | Pilnveidotas sabiedrības zināšanas, prasmes un attieksmju kopums par ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumiem. | Izveidotas piecas stacionārās un pārvietojamās drošības klases, pilnveidojot infrastruktūru sabiedrības zināšanu, prasmju un attieksmju kopuma par ugunsdrošības un civilās aizsardzības jautājumiem līmeņa celšanai. | 434 437 439 |
IeM | 30.10.2026 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
016. |
16.6. |
Veicināsim sabiedrības izpratni un atbildību par savu drošību, pienākumu gan valstiskā, gan individuālā līmenī rūpēties par drošību mājās, sabiedrībā un savstarpējā saskarsmē, tostarp par drošību ceļu satiksmē, darba aizsardzības pasākumiem, nelaimes gadījumu novēršanu un drošas apkārtējās vides uzturēšanu. | Panākta veselības nozares gatavība ārkārtas
situācijām, kas ļautu nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamību iedzīvotājiem ārkārtas situācijās. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Izvērtēta veselības nozares kritiskās
infrastruktūras gatavība darbības nepārtrauktības nodrošināšanai
ārkārtas situācijās un veicamie pasākumi, lai to pilnveidotu. 2) Pārskatīta un aktualizēta veselības nozares materiālo rezervju nomenklatūra, nodrošināts finansējums valsts materiālo rezervju iegādēm, atjaunošanai un uzturēšanai. |
439 | 1) VM, veselības nozares kritiskās
infrastruktūras ārstniecības iestādes; 2) VM |
1) VM VDD, EM, KEM, AizM; veselības nozares
kritiskās infrastruktūras ārstniecības iestādes 2) VM (NMPD), IeM |
1 - 2) Ikgadēji |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
017. |
17.1. |
2025. un 2026. gadā turpināsim minimālās algas paaugstināšanu, izstrādājot skaidru mehānismu tās noteikšanai, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus. | Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāti kritēriji minimālās darba algas apmēra noteikšanai un regulārai pārskatīšanai. | Iesniegti MK noteikumi par minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtību, paredzot kritērijus minimālās darba algas celšanai un regularitātei, tai skaitā, ņemot vērā direktīvā par minimālajām algām Eiropas Savienībā noteiktos principus. | LM | FM, EM, LBAS, LDDK | 15.11.2024 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
017. |
17.2. |
2025. un 2026. gadā turpināsim minimālās algas paaugstināšanu, izstrādājot skaidru mehānismu tās noteikšanai, lai nosegtu dzīves dārdzības pieaugumu un mazinātu ienākumu nevienlīdzību un nabadzības riskus. | Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādāti priekšlikumi koplīgumu veicināšanai un sociālā dialoga stiprināšanai. | Veikti pasākumi direktīvas par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā pārņemšanai un ieviešanai Latvijā attiecībā uz koplīgumu sarunu veicināšanu, tādējādi sekmējot sociālo partneru dialogu. | LM | LBAS, LDDK | 15.11.2024 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
018. |
18.1. |
Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos. | Nodrošinātas īres māju
būvniecības programmas, kas paredz ieguldīt finansējuma atkārtoti nākamo
zemas īres maksas mājokļu būvniecībā, un sociālo mājokļu būvniecības un
atjaunošanas īstenošanu. (Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam 1.5. un 2.1. rīcības virziena uzdevums). |
1) Uzbūvēti vismaz 450
īres dzīvokļi. 2) Atjaunoti vai uzbūvēti kopā 1500 sociālie dzīvokļi. 3) Uzsākta vismaz 1500 īres dzīvokļu būvniecība, attīstot jaunus finanšu instrumentus. |
349 350 |
EM | Pašvaldības | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
018. |
18.2. |
Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos. | Nodrošinātas mājokļa
garantiju programmas un programmas "Balsts" īstenošana, samazinot
garantijas maksu jaunajiem speciālistiem un sniedzot atbalstu arī
ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti. (Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam 3.1. un 3.2. rīcības virziena uzdevumi). |
Izsniegtas 9000 garantijas un 1200 subsīdijas. | 352 | EM | 30.10.2026 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
018. |
18.3. |
Uzlabosim mājokļu pieejamību, palielinot investīcijas mājokļu, tai skaitā īres mājokļu, būvniecībā un renovācijā dažādos Latvijas reģionos. | Nodrošināta aizdevumu
izsniegšana mājokļu atjaunošanai. (Mājokļu pieejamības pamatnostādņu 2023. - 2027. gadam 4.5. un 4.6. rīcības virziena uzdevumi). |
Izsniegti 300 aizdevumi mājokļu atjaunošanai. | 345 | EM | 30.10.2026 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
019. |
19.1. |
Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām | Attīstīti moderni un iedzīvotājiem un komersantiem draudzīgi valsts digitālie pakalpojumi un saimnieciski pārvaldīta valsts digitālā vide, kā arī veicināta digitālo iespēju izmantošana iedzīvotājiem, piesaistot ES fondu investīcijas un turpinot esošo investīciju programmu ieviešanas uzraudzību. | Piesaistītas ES fondu
2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas valsts IKT risinājumu un
pakalpojumu attīstībai, digitālo aģentu apmācībai un digitālo iespēju
izmantošanas veicināšanai 152,60 milj.euro apmērā (ieskaitot elastības
finansējumu) un turpināta iepriekšējā perioda investīciju programmu
ieviešanas uzraudzība. Īstenojot projektus, tiks digitalizēti un pilnveidoti valsts procesi, lai ne tikai uzlabotu e-pakalpojumu (iedzīvotājiem un komersantiem) kvalitāti un tvērumu, bet arī nodrošinātu ērtu un drošu datu apmaiņu, nodrošinot, ka projektos par kopējo finansējumu vismaz 88 milj. eiro apmērā tiek izstrādāti uz saimnieciskās darbības veicējiem vērsti pakalpojumi vai procesi, kā arī tiks veicināta valsts radīto digitālo iespēju izmantošana, apmācot vismaz 2000 digitālos līderus, kas kopumā sekmēs ne tikai administratīvā sloga samazinājumu iedzīvotājiem un komersantiem, bet arī valsts pārvaldes procesu efektivitāti, caurspīdīgumu un proaktivitāti. |
307 316 317 |
VARAM | Visas ministrijas | 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
019. |
19.2. |
Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām | Valsts pakalpojumu pārvaldības transformācija sabiedrības vajadzībām atbilstošai un racionāli organizētai pakalpojumu pieejamībai elektroniski un klātienē. | Tiks noteikts minimālais pakalpojumu
"standarts" valsts iestādēm un nodrošināta tā sistēmiska un metodikas
ieviešana visā valsts pārvaldē. 1) Izveidota un apstiprināta pakalpojumu pārvaldības politika, tostarp pārvaldības uzdevumi, pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi un nepieciešamās spējas un resursi. 2) Izveidots un apstiprināts valstī vienots pakalpojumu vides pilnveides plāns 2024.–2027. gadam. 3) Iestādes atbilstoši plānam ir pilnveidojušas savu pakalpojumu pārvaldību, pakalpojumus un nepieciešamās spējas un resursus, tostarp īstenojot programmas "Digitālās desmitgades ceļa" 2030.gadam pasākumus. 4) Palielināta valsts pakalpojumu pieejamība, teritoriāli paplašinot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu līdz 592 punktiem. 5) Nodrošināta valsts pakalpojumu pieejamība ES dalībvalstu lietotājiem atbilstoši Vienotās digitālās vārtejas regulas prasībām. Iestādēm – pakalpojumu sniedzējiem ir vienota izpratne un pieeja kā veidot, sniegt un pilnveidot savus pakalpojumus (ir skaidras un saskaņotas veicamās pilnveides aktivitātes tuvākajiem gadiem – atbilstoši politikai un pilnveides plānam). Valstī masveidā (visās iestādēs atbilstoši plānam) ir uzsākta pakalpojumu un pakalpojumu pārvaldības pilnveide. Iestādes ir pilnveidojušas savus pakalpojumus un pakalpojumu pārvaldību kopumā. Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) tīkla attīstība gan ģeogrāfiski, gan pieejamo valsts pakalpojumu klāstā, lai būtu nodrošināta valsts pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kuriem ir nepietiekamas digitālās prasmes, un iedzīvotājiem reģionos, tuvāk dzīvesvietai. VPVKAC kompensē valsts iestāžu slēgtos apkalpošanas centrus reģionos, attīstot VPVKAC tīklu kā valsts koplietošanas pakalpojumu klientu klātienes apkalpošanai. |
307 424 316 |
VARAM | VARAM (VRAA), visas ministrijas, pašvaldības | 1) 30.12.2024 2) 30.12.2024 3) 30.12.2027 4) 30.06.2026 5) 30.06.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
019. |
19.3. |
Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām | Attīstīts nacionālās e-identifikācijas un uzticamības pakalpojumu klāsts, nodrošināti sabiedrībai ērti digitālās identifikācijas un uzticamības pakalpojumi drošam darbam digitālajā vidē. | Iedzīvotājiem garantēti nacionālie e-paraksta un elektroniskās identifikācijas līdzekļi, t.sk. tiks īstenots ES Digitālās identitātes maka pilotprojekts, kas būs mobilais elektroniskās identifikācijas līdzeklis, kas iedzīvotājiem un uzņēmējiem ļaus digitālā vidē apliecināt savu identitāti, parakstīt dokumentus izmantojot kvalificētu elektronisko parakstu vai eZīmogu, ko varēs izmantot valsts un privātajā sektorā. | 307 317 |
VARAM | SM (LVRTC), IeM (PMLP), VARAM (VRAA), visas ministrijas | 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
019. |
19.4. |
Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām | Nodrošināta nacionālās digitālās politikas un ES digitālās dekādes mērķu sasniegšanas vadība un koordinācija. Nodrošināta nozaru koordinēta digitālā attīstība. | Izveidots pārraudzības un sadarbības
mehānisms Eiropas digitālās dekādes mērķu un Latvijas sasniedzamo
mērķrādītāju definēšanai un sasniegšanai. Izveidota un strādā Ministru Digitālās modernizācijas komiteja VARAM ministra vadībā, lai kāpinātu digitālo prasmju pieaugumu sabiedrībā, digitālās infrastruktūras pieejamību un uzņēmumu un publisko digitālo pakalpojumu plašāku izmantošanu. |
307 317 |
VARAM | Visas ministrijas | 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
019. |
19.5. |
Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām | Nostiprināta IKT pārvaldība, t.sk. vienotas IKT arhitektūras un koplietošanas pakalpojumu attīstība valsts pārvaldē. | 1) Izveidota profesionāla Valsts digitālās
attīstības aģentūra, kas nodrošinās kvalitatīvus IKT koplietošanas
pakalpojumus iestādēm, vadīs nacionālas nozīmes digitālās
transformācijas iniciatīvas, kā arī veidos integrētus un ērtus
pakalpojumus iedzīvotājiem. 2) Būtiski paplašināts valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām pieejamo koplietošanas pakalpojumu loks, kas ietver gan IKT infrastruktūras, gan koplietošanas platformu, gan citus IKT atbalsta pakalpojumus. 3) Atjaunināti valsts pārvaldes vienotās IKT arhitektūras principi un vadlīnijas, kā arī ieviesta arhitektūras pārvaldības pieeja valsts pārvaldes nozarēs, nodrošinot visaptverošu valsts digitālo risinājumu attīstības plānošanu un vadību, risinājumu sadarboties spēju un koplietošanu. |
307 317 |
VARAM | VARAM (VRAA), visas ministrijas | 1) 30.06.2024 2) 30.10.2026 3) 30.06.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
019. |
19.6. |
Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām | Izveidots digitālais risinājums (platforma) līdzdalības budžeta procesa atbalstam. | Izveidots un ieviests līdzdalības budžeta informācijas sistēmas (LBIS) modulis - atbalsta rīks, kas sniegs iespēju e-vidē visām pašvaldībām organizēt līdzdalības budžeta projektu ideju konkursus un iedzīvotājiem tajos piedalīties. Šī sistēma iedzīvotājiem sniegs iespēju gan piedalīties līdzdalības budžeta iniciatīvā, iesniedzot projektu pieteikumus vai balsojot par citiem projektiem, gan aplūkot citus līdzdalības budžeta konkursos iesniegtos teritorijas attīstības projektu īstenošanas piemērus. LBIS funkcionalitātei ir tieša ietekme uz visām pašvaldībām, informācijas sistēmas izstrādes un ieviešanas procesā tiks iesaistīti gan pašvaldību, gan biedrību un nodibinājumu pārstāvji, lai ieviestu labāko iespējamo risinājumu, kas nepieciešams pašvaldībām | 316 317 |
VARAM | 30.12.2024 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
019. |
19.7. |
Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām | Optimizēta iedzīvotājiem pieejamo atvieglojumu pārvaldība un uzskaite, nodrošinot efektīvu publisko līdzekļu izlietošanu, ieviešot izstrādāto Atvieglojumu vienoto informācijas sistēmu. | 1) Ieviesta atvieglojumu
vienotā informācijas sistēma (AVIS), vienotai atvieglojumu pārvaldībai
un uzskaitei. 2) Valsts un pašvaldību iestādes uzsāk izmantot AVIS savā pārziņā esošo pakalpojumu atvieglojumu piemērošanai un uzskaitei |
119 307 |
VARAM | IZM, LM, VM, valsts iestādes, pašvaldības un to iestādes | 1 - 2) 30.10.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
019. |
19.8. |
Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām | Īstenota iedzīvotāju digitālo pamatprasmju pilnveides programma sadarbībā ar pašvaldībām un sabiedrisko sektoru, vienlaikus stiprinot pašvaldību spējas iedzīvotāju digitālo prasmju sistēmiskai pilnveidei. | 1) Sadarbībā ar NVO un
pašvaldībām vismaz 10'000 jauniešu pilnveidojuši tehnoloģiju un
inovāciju spējas. 2) Sadarbībā ar pašvaldībām 40 000 iedzīvotāju, t.sk. no sociāli mazaizsargātām grupām, ir nodrošinātas vai paaugstinātas digitālās pašapkalpošanās prasmes. |
307 317 |
VARAM | IZM, pašvaldības un to iestādes, neatkarīgās iestādes, NVO | 1 - 2) 30.05.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
019. |
19.9. |
Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām | Ieviests centralizēts risinājums ērtai un elastīgai datu koplietošanai publiskajā un privātajā sektorā, samazinot datu aprites izveidei nepieciešamo laiku un administratīvo slogu. | Ieviests vienots piekļuves punkts valsts
informācijas sistēmās (reģistros) uzkrāto datu saņemšanai. 1) Ieviesta vienotās datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR) un uzsākta tā izmantošana valsts pārvaldē. 2) Vienkāršota un paātrināta datu pieslēgumu veidošana, ieviešot datu piekļuves atļauju automatizāciju. 3) Nodrošināta valsts pamatreģistru datu ērta pieejamība vienuviet, tiem pieslēdzoties DAGR platformai, t.sk. vienuviet nodrošinot klientu izpētei nepieciešamo datu pieejamība, atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktajam. |
307 317 |
1-2) VARAM (VRAA) 3) VARAM |
1-2) VARAM | 1 - 3) 31.12.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
019. |
19.10. |
Īstenosim vienotu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju politiku un uzlabosim valsts pakalpojumus, lai arī privātajiem datu devējiem būtu atvērtas iespējas ātri un ērti pielāgoties sistēmu izmaiņām | Izveidota Ministru kabineta darba digitālā transformācija pilnībā pārejot uz e-valdību, attīstot vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP) 2.kārtu. | 1) Nodrošināta TAP portāla atbilstība
obligāto normatīvo aktu prasībām, izstrādājot automātisku datu
arhivēšanu, analītisku statistikas pārskatu rīku. Ņemot vērā drošības
aktualitāti, izveidots sēžu norises ārkārtas modulis. 2) Īstenota sabiedrības līdzdalības un interešu pārstāvības iespēju attīstība un lietotāju pieredzes uzlabošana, nodrošinot izstrādes un saskaņošanas procesā izteikto viedokļu sistematizēšanu, pārnesi, plašāku pieejamību un izsekojamību. 3) Nodrošināta papildus tiesību aktu veidu integrācija TAP portālā strukturētu datu veidā. 4) Nodrošināta datu apmaiņa ar "Latvijas Vēstnesi", paplašinot datu apstrādes kvalitāti un to izmantošanas iespējas sabiedrībai. |
307 316 |
VK | Visas ministrijas | 1 - 4) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
020. |
20.1. |
Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. | Ratificēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kā arī izvērtētas ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.190 "Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē" ratificēšanas iespējas. | 1) Iesniegts
likumprojekts Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm
un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ratificēšanai. 2) Sagatavots izvērtējums par ANO Starptautiskās Darba organizācija konvencijas Nr.190 "Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē" ratifikācijas iespējām. |
LM | 1) TM 2) TM, LBAS, LDDK |
1) 31.12.2023 2) 30.10.2026 |
|
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
020. |
20.2. |
Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. | Mazināta vardarbības īstenošanas iespējamība pret vardarbībai pakļautajām personām, paredzot iespēju pielietot elektroniskās uzraudzības tehnoloģijas. | 1) Pieņemti normatīvie akti, kas nodrošina
elektronisko uzraudzības tehnoloģiju piemērošanas procedūru, lai
nodrošinātu aizsargājamās personas drošību un reaģētu uz personai, kas
rada draudus, noteikto ierobežojumu pārkāpumiem. 2) Izstrādāta un uzsākta elektroniskās uzraudzības sistēmas darbība, lai praktiski samazinātu vardarbības iespējamību pret vardarbībai pakļauto personu. |
IeM | 1) TM | 1) 29.02.2024 2) 30.12.2024 |
|
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
020. |
20.3. |
Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. | Nostiprināts pāru kopdzīves regulējums. | 1) Veikti grozījumi Notariāta likumā, lai
ieviestu notariālus aktus par partnerību divu pilngadīgu personu tuvu
personisku attiecību juridiskas aizsardzības nodrošināšanai, kā arī
veikti grozījumi Fizisko personu reģistra likumā, lai nodrošinātu ziņu
par partnerību iekļaušanu fizisko personu reģistrā. 2) Veikti grozījumi citos normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai uzsāktu partnerību izveidojušo personu sociālo un ekonomisko aizsardzību. |
TM | 1) LM, IEM, 2) LM, FM |
1 -2) 31.12.2023 | |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
020. |
20.4. |
Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. | Nodrošināta datu par vardarbību uzkrāšana, apkopošana un analīze. | Izveidota pierādījumos un vienotā metodoloģijā balstīta vardarbības monitoringa sistēma. | 87 | LM | IZM, TM, IeM, VM, pašvaldības | 31.12.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
020. |
20.5. |
Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. | Sniegts mērķtiecīgs atbalsts no vardarbības cietušām personām un vardarbību veikušajām personām. | 1) Izstrādāts algoritms
sociālajiem dienestiem, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu iedzīvotājiem,
par kuriem saņemti policijas ziņojumi par notikušu vardarbību, bet
personas atteikušās no sociālo dienestu atbalsta. 2) Pārskatītas valsts sociālās rehabilitācijas programmas no vardarbības cietušajiem, nodrošinot tās atbilstoši mērķgrupas specifiskajām vajadzībām un pilotējot jaunas metodes darbā ar vardarbībā cietušām personām. 3) Pilnveidota sociālās rehabilitācijas programma vardarbību veikušām personām, veicot esošās programmas izvērtējumu un aktualizētās programmas aprobāciju. 4) Ieviests Barnahus modelis Latvijā ar mērķi vienuviet nodrošināt vardarbībā cietušā bērna labākajām interesēm atbilstošus intervences pasākumus un izveidota reģionālā filiāle. 5) Izstrādāta vienota pieeja ziņošanai un reaģēšanai bērnu seksuālas izmantošanas gadījumos. 6) Nodrošināti semināri sociālajiem darbiniekiem un psihologiem, kas strādā ar vardarbības veicējiem, par dzimumā balstītu vardarbību un cietušā perspektīvas nozīmi darbā ar vardarbības veicējiem. 7) Ieviests vienots bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 116016 vardarbībā cietušām sievietēm. |
87 117 118 |
LM | 1) - 3) un 5) - 6) pašvaldības, NVO, sociālo
pakalpojumu sniedzēji 4) VM, TM, IeM |
1) 31.12.2024 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 30.10.2026 5) 30.10.2025 6) 31.12.2025 7) 30.10.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
020. |
20.6. |
Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. | Izvērtēta sodu politika, primāri liekot uzsvaru uz valsts drošības un personu dzīvības un veselības apdraudējuma novēršanu, kā arī ņemot vērā sabiedrības drošības apdraudējuma tendences. | Iesniegti izskatīšanai MK normatīvo aktu grozījumi, lai aizsargātu personas dzīvību, veselību, neaizskaramību, brīvību, godu un cieņu, kā arī cīnītos pret visa veida vardarbību, īpaši pret vardarbību tuvās attiecībās un ģimenē, naida noziegumiem, cilvēku tirdzniecību, dzimumneaizskaramības noziegumiem, noziegumiem digitālajā vidē. | TM | 29.02.2024 | ||
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
020. |
20.7. |
Iestāsimies par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. | Pilnveidota cietušo atbalsta sistēma, kas vienuviet nodrošina cietušajam valstī pieejamos pasākumus un pakalpojumus. | 1) Izstrādāti priekšlikumi noziedzīgos
nodarījumos cietušo atbalsta fonda un "vienas pieturas aģentūras"
cietušajiem kriminālprocesā izveidošanai. 2) Paplašināts personu loks, kas var saņemt valsts kompensāciju cietušajiem, palielināts tās maksimālais apmērs. Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
416 422 426 429 |
TM | 1) LM, IeM, VM | 1) 31.12.2024 2) 31.12.2025 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
021. |
21.1. |
Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. | Nodrošināts pastāvīgs
atbalsts mērķtiecīgai pilsoniskās sabiedrības attīstībai. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Īstenota mērķtiecīga
pilsoniskās sabiedrības attīstības politika pilsoniskās sabiedrības un
interešu aizstāvības stiprināšanai, tai skaitā nodrošinot NVO fonda
finansējuma pieaugumu. 2) Sekmēta sabiedrības pašorganizēšanās uz iekļaujošas līdzdalības principa pamata, kā arī sadarbības un līdzdarbības prasmju un iespēju paplašināšana, īpaši stiprinot reģionālo un mazākumtautību nevaldības organizāciju kapacitāti un līdzdalību, nodrošinot koordinētu atbalstu un mācību pasākumus nevaldības organizāciju pārstāvjiem, un vienlaikus arī stiprinot vietējās kopienas, organizācijas, kas strādā ar mazākumtautību pārstāvjiem, mazaizsargātajām un līdzdalībā neiesaistījušām sabiedrības grupām. 3) Nodrošināts valsts budžeta līdzfinansējums NVO projektiem, kā arī ārvalstu projektu konkursos atbalstītajiem NVO projektiem. 4) Nodrošināta valsts budžeta finansējuma pieejamība un pieaugums programmai "Latvijas NVO fonds", programmai "NVO līdzfinansējuma programma", programmai "Reģionu NVO atbalsta programma" un "Mazākumtautību NVO līdzdalības veicināšanas programmai. |
401 407 |
KM | 1) - 3) SIF | 1 - 4) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
021. |
21.2. |
Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. | Izveidota paredzama integrācijas atbalsta pasākumu sistēma, t. sk., nodrošinot latviešu valodas un kultūrorientācijas kursu pakalpojumu nepārtrauktu pieejamību jaunatbraucējiem un pārskatot rīcībpolitiku starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās veicināšanai. | 1) Pārskatīta PMIF latviešu valodas un
kultūrorientācijas kursu organizēšanas un kvalitātes izvērtēšanas
sistēma, nodrošināts paredzams kursu plāns. 2) Pilnveidotas atbalsta programmas, nodrošinot inovatīvu pieeju integrācijas procesu veicināšanā, sniedzot iespēju jauniebraucējiem iekļauties vietējā kopienā, vienlaikus sniedzot iespēju latviešu valodas lietošanai sadzīvē. 3) Pārskatīta un definēta rīcībpolitika starptautiskās aizsardzības saņēmēju sociālekonomiskās iekļaušanās veicināšanai. |
400 407 |
KM | 1) SIF, 2) SIF, 3) IeM, SIF | 1) 31.12.2025 2) 31.07.2026 3) 31.12.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
021. |
21.3. |
Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. | Nodrošināta sabiedrības iesaiste saliedētas sabiedrības politikas plānošanas, izstrādes un ieviešanas procesos, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par pilsonisko līdzdalību un sabiedrības daudzveidību. | 1) Nodrošināta pilsoniskās sabiedrības
līdzdalība nākamā perioda (no 2028.gada) prioritāšu plānošanā Patvēruma,
migrācijas un integrācijas fondam un citiem ES fondiem. 2) Nodrošinātas mācības dažādu jomu profesionāļiem par sabiedrības daudzveidību. 3) Iesaistītas vietējās kopienas un atmiņas institūcijas vienojošas sociālās atmiņas veicinošu pasākumu īstenošanā. 4) Stiprināta sabiedrības spēja līdzdarboties lēmumu pieņemšanas un to ieviešanas uzraudzības procesos. 5) Palielināta dažādu sabiedrības grupu, tostarp mazākumtautību, pārstāvniecība saliedētību veicinoši pasākumi, kuri atbalstīti no valsts budžeta līdzekļiem. |
400 406 407 |
KM | 1) IeM, 2) SIF, 4) VARAM | 1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 31.10.2025 4) 30.10.2026 5) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
021. |
21.4. |
Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. | CVK vadībā izveidota droša un mūsdienīga elektroniskā sistēma, kas atvieglo vēlēšanu un referendumu organizēšanu. | Nodrošināta vēlēšanu procesu modernizācija
un attīstība: 1) Vēlēšanu platformas kodola izveide līdz pašvaldību vēlēšanām. 2) Referendumus atbalstošu e-pakalpojumu izstrāde (pašvaldību referendumi). 3) Platformas pilnveidošana līdz 15. Saeimas vēlēšanām. 4) Platformas izstrādes cikla pabeigšana līdz Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām 2029.gadam. |
420 421 |
VARAM (VRAA) | CVK, IeM (PMLP), TM (TA) | 1) 31.05.2025 2) 31.05.2025 3) 30.09.2026 4) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
021. |
21.5. |
Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. | Atbalstītas nevaldības organizācijas
brīvprātīgā darba iniciatīvu veicināšanā un sabiedrības izglītošanā par
brīvprātīgā darba nozīmi, it īpaši krīzes apstākļos, kā arī atbalstītas
iniciatīvas, kas veicina visas sabiedrības saliedēšanos kopējam mērķim. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
Izveidots jauns konkurss NVO brīvprātīgā darba veicināšanai. | 407 | SIF | KM LM |
30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
021. |
21.6. |
Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. | Organizētas diskusijas ar iesaistītajām pusēm (pilsoniskās sabiedrības attīstības jomā strādājošās biedrības, to skaitā, diasporas organizācijas, un nodibinājumi, sociālie un sadarbības partneri, politiķi) par pilsoniskā un sociālā dialoga turpmāko īstenošanas ietvaru un izstrādāts ietvara dokuments par sabiedrības līdzdalību, sociālo dialogu un pilsonisko dialogu. | 1) Noorganizēta diskusija starp
iesaistītajām pusēm, panākot vienošanos par turpmāko pilsoniskā un
sociālā dialoga īstenošanu. 2) Sagatavoti grozījumi Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes nolikumā, nevaldības organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes nolikumā un citos normatīvajos aktos pēc nepieciešamības, lai nostiprinātu un ieviestu praksē pilsonisko un sociālo dialogu. |
417 418 421 |
VK | NVO, Latvijas Pilsoniskā alianse, LDDK, LBAS | 1 -2) 31.12.2024 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
021. |
21.7. |
Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. | Nodrošināta visu iesaistīto pušu izpratne par sabiedrības līdzdalības nozīmi organizējot daudzveidīgas mācību un komunikācijas aktivitātes dažādām mērķgrupām (publiskajā sektorā nodarbinātie, iedzīvotāji, NVO, skolēni, jaunieši u.c.), kā arī plašāk veikta sabiedrības līdzdalība un izmantots pilsoniskais dialogs valsts pārvaldes darbā. | 1) Īstenoti mācību pasākumi un
komunikācijas aktivitātes dažādām sabiedrības grupām un valsts pārvaldē
nodarbinātajiem, sekmējot izpratni par sabiedrības līdzdalības
nozīmīgumu valsts attīstībā. 2) Vispārējās vidējās izglītības saturā nodrošināta mācību kursu Vēsture I un Sociālās zinības I īstenošanas iespējas atsevišķos mācību kursos, izstrādāti mācību kursu programmu paraugi, sagatavoti metodiskie materiāli pedagogiem un nodrošināta pedagogu profesionālā pilnveide. 3) Sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm un nevalstiskajām organizācijām īstenoti ārpus stundu pasākumi izglītojamo pašpārvaldēm un aktivitātes pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei bērnu un jauniešu pilsoniskās kompetences stiprināšanai, palielinot savstarpējo uzticēšanos sabiedrībā un uzticēšanos valstij, publiskās pārvaldes iestādēm, nevalstiskajām organizācijām. 4) Izmantojot inovatīvas un citas efektīvas metodes sabiedrības iesaistei kā dialoga apļi, deliberatīvās metodes, aptaujas u.c., izzinātas iedzīvotāju, uzņēmēju, nevalstisko organizāciju vajadzības un viedokļi. |
417 419 |
1) VK (VAS) 2 -3) IZM (VISC) 4) VK |
1) Visas ministrijas 3) VK 4) visas ministrijas |
1 - 4) 30.10.2026 |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
021. |
21.8. |
Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. | Nodrošinātas jauniešiem plašākas un aktīvākas līdzdalības iespējas, attīstot jauniešos pilsonisko kompetenci un demokrātisko vērtību cieņu, sekmējot jauniešu iesaisti jaunatnes organizācijās un izglītojamo pašpārvaldēs. | 1) Palielināts atbalsts nacionāla mēroga
jaunatnes organizācijām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros,
to darbībai un jauniešu līdzdalības nodrošināšanai valsts un
starptautiskajā jaunatnes politikā, tādejādi nodrošinot vismaz 10 000
jauniešu iesaisti nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju aktivitātēs
(gadā), vismaz 600 jauniešu aktīvu un regulāru iesaisti brīvprātīgā
darba aktivitātēs (gadā) nacionāla mēroga jaunatnes organizācijās un
vismaz 150 jauniešu dalību nevalstisko organizāciju starptautisko tīklu
aktivitātēs (gadā). 2) Ieviesta vienkāršota izmaksu metodika jaunatnes organizāciju projektos piešķirtajam finansējumam, lai mazinātu administratīvo slogu, tādējādi palielinot organizāciju iespējas veikt tiešo darbu ar jaunatni. 3) Palielināts atbalsts reģionālo un vietēja mēroga jaunatnes organizācijām Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros aktīvas jauniešu līdzdalības stiprināšanai un pilsoniskās sabiedrības attīstībai, tādejādi nodrošinot vismaz 2400 jauniešu iesaisti projektu aktivitātēs (gadā) un ik gadu palielinot projektos iesaistīto reģionālo un vietēja mēroga jaunatnes organizāciju biedru skaitu vismaz par 5%. 4) Pieaug jauniešu īpatsvars, kuri augsti novērtē savas iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pašvaldībās (bāzes vērtība: 8% un sasniedzamā vērtība: 12%) un valsts līmenī (bāzes vērtība: 5% un sasniedzamā vērtība: 7%) (IZM aptaujas dati). 5) Palielināts atbalsts Jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros izglītojamo pašpārvalžu attīstībai, tādējādi īstenojot 40 izglītības iestāžu starpinstitucionālās sadarbības projektus un 70 izglītojamo pašpārvalžu iniciatīvu projektus. |
122 134 133 407 417 419 |
IZM | NVO, IZM (JSPA), 4 - 5) pašvaldības |
1) 30.10.2026. 2) 31.12.2024. 3) 31.08.2026. 4) 31.12.2024. 5) 31.12.2025. |
|
II. Latviska un iekļaujoša Latvija |
021. |
21.9. |
Veicināsim iedzīvotāju, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un sabiedrības saliedētību, attīstīsim sociālo un pilsonisko dialogu, palielināsim finansējumu sabiedriskā labuma iniciatīvām un saliedētībai. | Atbalstīta diasporas identitāte un piederība Latvijai. | 1) Līdzfinansētas diasporas latviešu skolas
(ap 62 skolas gadā, izglītoti ik gadu 1894 bērni un jaunieši). Notikusi
diasporas skolotāju meistarības pilnveide (izglītoti ap 150 skolotāju
gadā), veicināta diasporas izglītotāju tīklošanās un savstarpējā
zināšanu pārnese. Ar digitāliem materiāliem un rīkiem pilnveidota vietne
www.maciunmacies.lv (lietotāju skaits diasporā – 48 000), attīstīta un
papildināta platforma www.sietins.lv. Finansēti izglītojoši pasākumi
latviešu valodas apguves un lietojuma veicināšanai diasporā (ap 200
dalībnieku gadā). Nodrošināts Latvijas pedagogu darbs diasporas vasaras
vidusskolās ASV un Austrālijā (ap 20 Latvijas pedagogu ikgadēji).
Organizēti latviešu valodu un tās apguvi popularizējoši pasākumi
diasporas bērniem, jauniešiem un ģimenēm (20 pasākumi gadā, ap 2000
dalībnieku). Pieaudzis bērnu skaits tiešsaistes klasēs Classflow
platformā (ap 265 skolēnu gadā). Nodrošināts atbalsts diasporas bērnu
nometņu, 2x2 un 3x3 nometņu norisei. Turpinājies atbalsts vairāk nekā 70
diasporas pašdarbību kolektīviem, nodrošināts atbalsts Dziesmu un deju
svētku tradīciju ilgtspējai, profesionālās mākslas pieejamībai diasporā
un diasporas kultūras mantojuma saglabāšanas iniciatīvām. 2) Atbalstīti ikgadēji ap 100 organizāciju projekti, iekļaujot vairāk nekā 15 000 diasporas dalībnieku no 35 valstīm, nodrošināts ikgadējs atbalsts vidēji 14 diasporas organizāciju pamatdarbības un organizāciju aktivitāšu uzturēšanai, aktīvi uzturēts diasporas un īpaši remigrācijas tematikas atspoguļojums diasporas medijos. Ikgadēji nodrošināts atbalsts Starptautiskajās institūcijās strādājošo forumam, kas apvieno līdz 100 dalībniekiem no 25 valstīm. Novadīti izglītojoši semināri diasporai par 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, 2025. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanām un par 2026. gada Saeimas vēlēšanām, veicinot plašāku diasporas iesaisti vēlēšanās. Novadīti 3 semināri par diasporas iesaisti Valsts aizsardzības dienestā. 3) Turpinājusies aktīva komunikācija starp Latvijas un diasporas zinātniekiem, gatavojoties nākamajam Pasaules latviešu zinātnieku kongresam 2028. gadā. Ikgadēji sarīkoti 30 pasākumi ar diasporas iesaisti eksporta veicināšanai, investīciju piesaistei, uzņēmējdarbības attīstības un Latvijas starptautiskās atpazīstamības veicināšanai, īstenoti 15 projekti eksporta veicināšanai un investīciju piesaistei un 15 pasākumi par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā. 2025. gadā noorganizēts Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forums ar 500 dalībniekiem klātienē un 1000 dalībniekiem attālināti, 2024. un 2026. gadā noorganizētas 3 biznesa brokastis Eiropas diasporas organizācijās ar mērķi piesaistīt diasporas uzņēmējus Latvijas tautsaimniecības attīstībai. 4) Nodrošināts valsts atbalsts piecu reģionālo koordinatoru darbībai, ikgadēji sagatavoti 1500 personalizētie piedāvājumi remigrantiem. Nodrošināts atbalsts reģionālo reemigrācijas veicināšanas pasākumu īstenošanai reģionos ikgadēji 400 000 eiro apmērā (50 remigrantu jaunie uzņēmumi vai 50 darba vietas). Ik gadus latviešu valodas kursus apmeklējušas 150 personas. Ikgadēji rīkoti informatīvi semināri (sadarbībā ar NVA) par darba iespējām Latvijā un remigrantu atgriešanās iespējām (sadarbībā ar PMLP), tai skaitā remigrantu dzīvesbiedru un partneru naturalizācijas un pilsonības iegūšanas jautājumiem. |
406 | ĀM | 1) IZM (LVA), KM 2) VK, CVK, KM, AizM, SIF 3) EM (LIAA), LM, IZM 4) NVA, LM, VARAM, IeM (PMLP), SIF |
1 - 4) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
022. |
22.1. |
Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. | Turpināts atbalsts lieliem investīciju projektiem un industriālo teritoriju (ostu) attīstībai; pēc tam, kad tiks pieņemti attiecīgi grozījumi ES ekonomikas pārvaldības ietvarā un, ja šie grozījumi to atļaus, novirzot katru gadu vismaz 0,2 % no IKP ar mērķi atbalstīt ekonomiski un komerciāli pamatotu, tautsaimniecības attīstību veicinošu, nodokļu ieņēmumus palielinošu projektu realizāciju. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevumi). | Katru gadu atbalstīti vismaz 20 lielu investīciju projekti, kas paredz veicināt ikgadēju eksporta pieaugumu 80 milj. EUR apmērā, un radītas vismaz 800 jaunas labi apmaksātas darba vietas. | 43 206 |
EM | FM, ALTUM, VARAM, SM | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
022. |
22.2. |
Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. | Nodrošināts atbalsts
uzņēmumu produktivitātei un iziešanai eksporta tirgos vai eksporta tirgu
paplašināšanai, tostarp atbalsts uzņēmumu virzībai uz ES līmeņa atbalsta
programmām, atbilstoši Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu
2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevumiem. Izstrādājot ANM un ES fondu atbalsta programmas, mazinātas administratīvās procedūras. Nodrošināta programmu- maksimāli ātra pieejamība uzņēmumiem. |
Uzņēmumu digitālajai transformācijai atbalstīti vismaz 5000 komersanti (ANM un ES fondu līdzekļi), nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti vismaz 50 milj. EUR apmērā. | 43 239 |
EM | EM (LIAA), ALTUM | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
022. |
22.3. |
Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. | Mērķtiecīgi ieguldījumi (t.sk. valsts budžeta) jaunuzņēmumos to izveidei un attīstībai, tostarp paredzot papildus stimulus ārvalstu investīciju piesaistei Latvijā, tādējādi nodrošinot Jaunuzņēmumu stratēģijā 2022.-2025.gadam noteikto rādītāju sasniegšanu. | 1) Piesaistītas 100 milj.
EUR lielas investīcijas Latvijas jaunuzņēmumos. 2) Izveidoti vismaz 100 jaunuzņēmumi. 3) Radītas vismaz 500 jaunas darba vietas. |
43 199 |
EM | EM (LIAA) | 1 -3) 31.12.2025 |
|
III. Labklājīga Latvija |
022. |
22.4. |
Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. | Nodrošināta finansējuma pieejamība
uzņēmumiem, attīstot un ieviešot Altum finanšu instrumentus garantiju,
aizdevumu (t.sk., ar kapitāla atlaidi) un riska kapitāla veidā, īpaši
reģionos, uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai, digitalizācijai un
inovācijas attīstībai (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.3., 4.4., 4.5. rīcības virzienu uzdevumi). Izstrādājot ANM un ES fondu atbalsta programmas, mazinātas administratīvās procedūras, tostarp atviegloti atbalsta nosacījumi mazajiem uzņēmumiem, kā arī ieviesti nosacījumi komercbanku aktīvākai kreditēšanai. Nodrošināta programmu maksimāli ātra pieejamība uzņēmumiem. |
1) Nodrošinātas
investīcijas 818 uzņēmumos. 2) Nodrošināta kapitāla pieejamība 243 941 000 EUR apmērā. 3) Atvieglota Altum starta finansējuma programmas pieejamība mazajiem uzņēmumiem. |
43 239 |
EM | ALTUM | 1 -3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
022. |
22.5. |
Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. | Izveidots visaptverošs eksporta kredītu
darījumu un apdrošināšanas modelis, lai novērstu tirgus nepilnības
finanšu pieejamībā. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevums). |
Izveidots eksporta kredītu apdrošināšanas
modelis, novirzot valsts budžeta finansējumu sākotnēji vismaz 15 milj.
EUR apmērā. Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultātā īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
203 | EM | ALTUM | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
022. |
22.6. |
Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. | Sniegts ieguldījums
eksporta veicināšanai, nodrošinot jaunu tūrisma produktu, tostarp -
dižpasākumu (tai skaitā WRC rallijkrosa čempionāts un FIBA Eurobasket
2025), lielu starptautisku pasākumu un konferenču organizēšanu (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1., 4.3. un 4.4.rīcības virzienu uzdevumi). Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Saņemot atbalstu,
radīti vismaz 5 jauni eksportspējīgi produkti. 2) Izveidoti vismaz 5 sadarbības tīkli (klasteri), iesaistot vismaz 120 komersantus. (rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām). 3) Organizēti vismaz 3 pasākumi, tai skaitā dižpasākumi. |
384 378 |
EM | EM (LIAA) | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
022. |
22.7. |
Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. | Sniegts atbalsts jaunu finanšu pakalpojumu sniedzēju darbības uzsākšanai. | 1) Par darbības uzsākšanu Latvijā
paziņojusi vismaz viena ārvalstu banka, tādējādi paaugstinot konkurenci
banku sektorā. Iedzīvotājiem un uzņēmumu attīstībai ir pieejami
kredītlīdzekļi ar izdevīgākiem nosacījumiem. Tiek sekmēta
tautsaimniecības straujāka izaugsme. 2) Palielināts fin tech uzņēmumu skaits. 3) Ieviesta licencēšana kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai, ieviešot MICA regulu Latvijā. |
1) - 2) EM (LIAA) 3) FM |
1) - 2) LB, FM, Latvijas Finanšu nozares
asociācija 3) LB |
1 - 3) 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
022. |
22.8. |
Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. | Eksporta un piesaistīto investīciju veicināšana, aizstāvot Latvijas uzņēmēju intereses starptautiski. Piedalīšanās ES ārējās ekonomiskās politikas veidošanā, tostarp atbalstot jaunu ES un trešo valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu un partnerību noslēgšanu. | 1) Sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem,
Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām sadarbībā ar LIAA, rīkojot
pasākumus (vizītes, semināri, tikšanās u.c.) eksporta veicināšanai un
investīciju piesaistei, kā arī aizstāvētas Latvijas uzņēmēju intereses
ārvalstīs. 2) Nodrošināta Latvijas ekonomisko interešu pārstāvība ES ārējās tirdzniecības un ieguldījumu aizsardzības jautājumos, tostarp PTO ietvaros, un veicināta trešo valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu un partnerību noslēgšana. |
197 | ĀM | 1) EM (LIAA) | 1 - 2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
022. |
22.9 |
Īstenosim ekonomikas politiku, kas radīs augstākas vērtības produktus un pakalpojumus, atbalstu primāri novirzīsim eksportējošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem. | Nodrošināta Latvijas iespēju paaugstināšana pusvadītāju tehnoloģiju attīstības jomā, stiprinot inovācijas, investīcijas, zinātni un pētniecību, t.sk. pētniecības infrastruktūru, augsti kvalificētu speciālistu pieejamību pusvadītāju jomā un veicinot sadarbību starp valsts, zinātnes un uzņēmējdarbības sektoriem. | 1) Ministru kabinetā iesniegti ar
ieinteresētajām pusēm saskaņoti priekšlikumi, kas apkopo Latvijas
ekonomiskos un konkurētspējas ieguvumus no Latvijas iesaistes
pusvadītāju aktivitātēs un identificē pasākumu kopumu Latvijas iespējām
pusvadītāju jomā vidējā termiņā, tai skaitā iekļaujot pārskatu par
augsti kvalificētu ekspertu pieejamību, infrastruktūras ietekmi uz
inovatīvo produktu attīstību, investīcijām, kā arī identificējot
finansējuma avotus pusvadītāju piegādes/vērtību ķēdes pasākumu
realizācijai vismaz 5 gadu periodā. 2) Priekšlikumos iekļauti konkrēti pasākumi sadarbības paplašināšanai pusvadītāju jomā bilateriālās un multilateriālās pētniecības programmās ar pasaules vadošajām valstīm pusvadītāju augsto tehnoloģiju jomā un priekšlikumi līdzfinansējuma nodrošināšanai mikroshēmu kompetences centra izveidei. |
1) EM 2) IZM |
1) IZM, EM (LIAA) | 1 - 2) 31.07.2024. | |
|
III. Labklājīga Latvija |
023. |
23.1. |
Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. | Pieaugusi produktivitāte uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām, kā arī atbalstīti uzņēmumi jaunu produktu, pakalpojumu un tehnoloģiju izstrādē (t.sk. no vietējām izejvielām), nodrošinot investīciju uzraudzību, investīciju izstrādē iesaistot uzņēmumus pārstāvošās organizācijas atbilstoši Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.4. rīcības virziena uzdevumiem. | Atbalstīti vismaz 300 komersanti (ANM un ES fondu līdzekļi), nodrošinot privātā līdzfinansējuma piesaisti inovācijām vismaz 75 milj. EUR apmērā. | 194 200 |
EM IZM |
EM (LIAA), ALTUM | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
023. |
23.2. |
Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. | Ieviests ilgtermiņa
valsts pētījumu programmas modelis, piemērojot platformu un platformu
projektu pieeju, stiprinot pētniecības organizāciju sadarbību un
kapacitāti valsts pasūtītu ilgtermiņa platformas projektu (pētniecības
projektu) īstenošanai. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.4.rīcības virziena uzdevumi). |
Uzsākta vismaz 2 platformu un vismaz 10 platformu projektu īstenošana ilgtermiņa valsts pētījumu programmā (Inovāciju fonds), kas sniedz ieguldījumu komerciālas ievirzes pētījumu īstenošanai atbilstoši valsts un industrijas pieprasījumam, vienlaikus veicinot valsts budžeta ieguldījumus pētniecībā un attīstībā un attīstot sadarbību starp spēcīgākajām pētniecības organizācijām (platformu pieeja). | 135 143 |
EM | IZM, LZP | 28.02.2025 |
|
III. Labklājīga Latvija |
023. |
23.3. |
Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. | Nodrošināta publiskā sektora pasūtījuma inovācijas, izmantojot inovāciju publisko iepirkumu, kas atbilst Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteiktajiem mērķiem un rīcības virzienam: inovācijas kapacitātes paaugstināšana. | 1) Identificēti 10
potenciālie publiskā sektora pasūtītāji inovatīviem risinājumiem un 10
privātā sektora piedāvājumi inovācijām izmantošanai publiskajā sektorā. 2) Sagatavots priekšlikums inovāciju iepirkumu gadījumu uzskaitei. 3) Izstrādāts priekšlikums atbalstam uzņēmumiem, kas piedalās inovāciju publiskajos iepirkumos. 4) Īstenoti informēšanas, pārrobežu sadarbības un pieredzes apmaiņas pasākumi inovāciju iepirkumu sekmēšanai Latvijā. |
1) EM (LIAA) 2 - 4) EM |
2) FM (IUB) | 1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 30.10.2026 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
023. |
23.4. |
Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. | Sniegts atbalsts prioritāro investīciju
projektu ātrākai apkalpošanai, īstenojot "zaļā koridora" pieeju, kā arī
izveidot ietvaru inovatīvu risinājumu testēšanai un attīstīšanai
inovāciju zonu un regulējuma smilškastu ietvaros. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. un 4.4. rīcības virzienu uzdevumi). |
1) Starpinstitūciju koordinācijai un
sadarbībai, lai risinātu problēmjautājumus, izveidota augsta līmeņa
darba grupa prioritāro investīciju projektu atbalstam. 2) Atbalstīti 15 investīciju projekti, piesaistot 250 milj. EUR (rezultāts sasniedzams līdz 2026.gada beigām). |
231 | EM | 1) FM, VARAM, VK (MPB) 2) EM (LIAA) |
1) 31.03.2024 2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
023. |
23.5. |
Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. | Valsts pārvaldes inovācijas ekosistēmas un vienota eksperimentēšanas ietvara attīstīšana, veicinot inovācijas prakses kopienas pilnveidi un atbalstu valsts pārvaldes iestādēs un struktūrās, nodrošinot zināšanu pārnesi, inovācijas prasmju apguvi un pielietošanu valsts pārvaldes izaicinājumu risināšanai. | 1) Izveidots Inovācijas ekspertu tīkla
spēcināšanas un paplašināšanas aktivitāšu plāns, nodrošinot tematisko
grupu izveidi zināšanu pārnesei ministrijās, valsts pārvaldes iestādēs,
kā arī pašvaldību līmenī, veidojot inovācijas prakses kopienu. 2) Īstenotas mācības Inovācijas ekspertu tīklam, nodrošinot regulāru inovācijas metožu apguvi un tālāku nodošanu. 3) Inovāciju metožu pielietošana politiku un pakalpojumu izstrādes un ieviešanas procesā. |
201 | VK | 1) 31.12.2024 2) 31.12.2026 3) 31.12.2026 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
023. |
23.6. |
Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. | Nodrošināts valsts pārvaldes un pašvaldības iestādēm inovācijas laboratorijas metodiskais atbalsts digitālo pakalpojumu un produktu pārveidē ar UI/UX (lietotāju saskarne un lietotāju pieredzes pieejas) atbalstu. | Uz iedzīvotāju vajadzībām centrētu valsts pārvaldes un pašvaldību pakalpojumu dizainēšana un pilnveide, izmantojot Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas pieeju, tostarp, dizaina domāšanu, pakalpojumu dizainu, eksperimentēšanu. | 428 | VK | VARAM | 31.12.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
023. |
23.7. |
Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. | Optimizējot biroja telpas valsts pārvaldē, izveidota vieda un ilgtspējīga darba vide, kas veicina elastīgas, uz inovācijām orientētas un kopradē balstītas darba kultūras nostiprināšanu, tādējādi sekmējot valsts pārvaldes tēlu kā atvērtu un pievilcīgu darba devēju. | 1) Iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais
ziņojums par valsts tiešās pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizācijas
iespējām un viedo biroju izveidi valsts pārvaldē. 2) Ir izveidots tiesiskais ietvars viedas darba vides ieviešanai, lai nodrošinātu elastīgu darba vidi, kas veicina inovācijas un sadarbību valsts pārvaldē, kā arī sekmē ilgtspējīgu resursu izmantošanu. |
428 | VK | FM (VNĪ), visas ministrijas | 1) 31.12.2024 2) 31.12.2025 |
|
III. Labklājīga Latvija |
023. |
23.8. |
Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. | Attīstītas kultūras un radošo industriju pārstāvju uzņēmējdarbības prasmes, un dizains tiek plašāk pielietots visās tautsaimniecības nozarēs, tajā skaitā stiprināta mūzikas, t.sk. neakadēmiskās, sektora konkurētspēja un eksportspēja. | 1) Palielinājies kultūras un radošo nozaru
uzņēmumu skaits, kas izmanto biznesa inkubatoru pakalpojumus. 2) Attīstīts digitālo spēļu kā radošo industriju uzņēmējdarbības potenciāls, pilnveidojot mākslas nozares profesionāļu izglītības iespējas šajā jomā, radot priekšnoteikumus eksportspējas palielināšanai un biznesa attīstības instrumentu izveidei. 3) Veicināta legāla kultūras satura pieejamība un patēriņš, tostarp izvērtējot iespēju noteikt Latvijā radītas mūzikas kvotas radio apraidē. |
243 383 384 |
KM | 1) EM (LIAA) | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
023. |
23.9. |
Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. | Nostiprināta sistēmiskas dizaina domāšanas (jaunrades) metodes izmantošana revīzijas pakalpojuma kvalitātes uzraudzības procesā, veidojot valsts pārvaldes profesionāļu inovētspēju. | Noslēgts sadarbības Memorands starp FM un Latvijas Zvērinātu revidentu asociāciju, tā īstenošanas plānā integrējot vairākus jaunrades risinājumus revīzijas pakalpojuma kvalitātes uzraudzības pilnveidošanai. Revīzijas kvalitātes uzraudzības Risku vadības sistēmā integrēts vismaz viens papildu riska kritērijs gadā. Veicināta finanšu pārskatu lietotāju interešu aizsardzība. Paaugstināta revīzijas pakalpojuma kvalitāte. | FM | 31.12.2023 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
023. |
23.10. |
Veidosim inovācijas ekosistēmu, cieši sadarbojoties publiskajam, privātajam, akadēmiskajam un nevalstiskajam sektoram. | Nostiprināta Latvijas pozīcija pētnieciskajā, izglītības un inovāciju starptautiskajā telpā. | 1) Nodrošināts ilgtspējīgs finansējums
Latvijas dalībai Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociētās
valsts statusā, kā arī sekmēta pāreja uz pirmsiestāšanās asociētās
dalībvalsts statusu, lai veicinātu ieguldījumus zināšanu ekonomikas
attīstībā un starptautiska līmeņa inovatīvu projektu īstenošanu. Veikti
mērķtiecīgi pasākumi, lai virzītos uz Latvijas pilntiesīgas dalības CERN
statusu. 2) Nodrošināts paredzams finansēšanas modelis un finansējums dalībai Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) programmās asociētās valsts statusā, kas attīsta uz zinātnes universitātēm un zinātniskajiem institūtiem balstīta kosmosa un aeronautikas ekosistēma inovāciju radīšanai un tehnoloģiju pārnesei. 3) Nodrošināta Eiropas molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) nacionālā kontaktpunkta darbība, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu darbību EMBL un EMBC (Eiropas molekulārās bioloģijas konferencē) dalībvalsts statusā, īstenot nacionālo partnerības plānu. 4) Nodrošināta 12 nacionālo partnerības plānu realizācija dalībai Eiropas infrastruktūru konsorcijos (ERIC) vai ESFRI platformās Latvijai nozīmīgās nozarēs RIS3 konkurētspējas stiprināšanai. 5) Nodrošināts nacionālais līdzfinansējums dalībai Eiropas partnerībās, tai skaitā Eiropas Inovāciju un Tehnoloģiju institūta pasākumos un Eiropas Atvērtajā zinātnes mākonī. |
133 136 |
IZM | EM (LIAA) | 1 -5) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
024. |
24.1. |
Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. | Izstrādāti ZM pārstāvēto nozaru plānošanas dokumenti, definējot tajos "Zaļā kursa" un ilgtspējīgas attīstības mērķvērtības, attiecīgi pilnveidojot normatīvo vidi, kas nodrošina uz zināšanām balstītu ilgtspējīgu nozaru attīstību. | 1) Iesniegts MK
plānošanas dokuments meža nozarei, veicinot ilgtspējīgu meža
apsaimniekošanu, dabas vērtību saglabāšanu, meža kapitāla vērtības
pieaugumu un kāpinot meža apsaimniekošanas ekonomisko dzīvotspēju. 2) Pilnveidota zaļā kursa mērķiem atbilstoša normatīvā vide meža, meža zemju un lauksaimniecībā izmantojamo zemju apsaimniekošanai, kā arī meža resursu pieejamībai un ieguvei. Ņemsim vērā emisiju samazināšanas mērķus, sabalansējot tos ar ražošanu tā, lai nesamazinātos lauksaimniecības, mežsaimniecības ražošanas apjomi, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās kūdras ieguves apjomi. 3) Izstrādāti politikas plānošanas dokumenti, kas paredz zivju resursu mākslīgās atražošanas un zušu krājumu pārvaldības politikas īstenošanu, kā arī sagatavots ceļvedis EK apstiprinātajam Jūras rīcības plānam, lai sekmētu zivju resursu un zivju dzīvotņu saglabāšanu un ilgtspēju. 4) Iesniegta MK zemes apsaimniekošanas politika, radot prognozējamāku vidi nozaru attīstībai un investīcijām, vienlaicīgi saglabājot dabīgās pļavas un Latvijas kultūrvēsturisko ainavu. |
197 271 272 281 282 284 285 286 291 |
ZM | VARAM, ZM (VMD) 2), 4) KEM |
1) 30.11.2024 2) 30.10.2026 3) 30.11.2025 4) 30.11.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
024. |
24.2. |
Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. | Nodrošināts valsts un ES atbalsts
lauksaimniecības, zivsaimniecības, meža nozares, pārtikas ražošanas
konkurētspējai un augstākas vērtības produkcijas ražošanai, kas pamatots
datos un analīzē noteiktu nozares konkurētspējas un "Zaļā kursa"
mērķvērtību sasniegšanā. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Sagatavoti un iesniegti izvērtēšanai
kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta
ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā priekšlikumi par
lauksaimniecībai nepieciešamā papildu valsts atbalsta finansējuma
nodrošināšanu, ik gadu lauksaimniekiem nodrošinot valsts atbalstu
prioritāru pasākumu veidā ne mazāk kā 50 milj.euro apmērā, lai
stiprinātu augkopību, lopkopību, saimniecību konkurētspēju, risku
pārvaldību, zinātni un pētniecību, kā arī veicinātu produkcijas tirgu. 2) Īstenots elastīgs "Zaļā kursa" mērķiem, sabiedrības interesēm un tirgus situācijai atbilstošs kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsts, kas nodrošina laika periodā no 2023.-2027.gadam 1,714 miljardu EUR ES tiešo maksājumu apguvi, sniedzot iespēju lauksaimniekiem pildīt to funkcijas sabiedrībai, t.i., ražot nekaitīgus un kvalitatīvus produktus par pieņemamām cenām, aizsargājot dabu un saglabājot bioloģisko daudzveidību. 3) Sniegts atbalsts 63 miljonu EUR apmērā konkurētspējīgas zivsaimniecības nozares un ilgtspējīgu ūdens dzīvo resursu pieejamībai veselīgas un drošas pārtikas un kvalitatīvas un ilgtspējīgas dzīves vides nodrošināšanai, ieguldījumu rezultātā palielināta uzņēmumu izturētspēja, apgrozījums un ražošanas jaudas, kā arī uzlabota resursu izmantošanas efektivitāte ražošanā. 4) Īstenoti KLP lauku attīstības atbalsta pasākumi, lai stiprinātu mazo un vidējo lauku saimniecību konkurētspēju, veicinātu pievienotās vērtības radīšanu un lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu eksportspēju, sekmētu bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, atbalstītu ilgtspējīgu lauksaimniecības un mežsaimniecības praksi, kas mazinātu klimata pārmaiņas un mazinātu lauksaimniecības radīto piesārņojumu, veicinātu uzņēmējdarbību lauku teritorijā un vietējo teritoriju pievilcību, zināšanu uzlabošanu lauksaimniecībā un lauku uzņēmējiem, inovāciju izstrādi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, veicinātu paaudžu nomaiņu lauksaimniecībā, paredzot finansējumu periodā 2023.-2027.gadam 0,954 miljardu EUR apmērā, t.sk. 157 milj. papildu valsts finansējumu. |
200 203 240 279 281 282 283 289 292 334 335 |
ZM | 1) Ik gadu 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 30.10.2026 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
024. |
24.3. |
Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. | Lauksaimniecības un pārtikas produktu noieta veicināšanas pasākumi vietējo produktu ražošanas un patēriņa palielināšanai vietējā tirgū un eksportā, .t.sk. veicinot bērniem veselīgu uztura paradumu veidošanos jau bērnībā, skolās radinot pie svaigu un veselīgu vietējo produktu lietošanas ikdienas uzturā. | 1) Izstrādāti priekšlikumi normatīvā
regulējuma pilnveidei pārtikas piegādes un ēdināšanas pakalpojumu jomās,
tai skaitā veicinot vietējo produktu (arī bioloģiskās lauksaimniecības
produkcijas) lielāku pārstāvību zaļajos publiskajos iepirkumos (ZPI),
ieviestas konceptuālas izmaiņas skolu ēdināšanas sistēmā, maksimāli
veicinot produktu īsās piegādes ķēdes un veselīgu vietējo produktu
lietošanu ikdienas uzturā. 2) ZPI ietvaros īstenota noslēgto pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu līgumu izpildes efektīva uzraudzība un kontrole, lai piegādātāji godprātīgi pildītu līgumā noteiktās saistības, valsts un pašvaldību iestādēm līgumu izpildes laikā paaugstinātas kvalitātes pārtikas produktu vietā nepiegādātu prasībām neatbilstošus produktus. 3) Īstenotas aktivitātes pārtikas kvalitātes shēmu un to produktu atpazīstamības veicināšanai Latvijā un nodrošināta Latvijas pārtikas ražotāju dalība ar kopstendiem starptautiskajās izstādēs - ne mazāk kā 8 izstādes katru gadu Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspējas stiprināšanai. 4) Vismaz 90% pirmsskolas un 1.-9.klašu skolēni saņem bezmaksas svaigus augļus, dārzeņus un pienu Skolu apgādes programmas ietvaros (vienā mācību gadā izdalot vismaz 1700 tonnas svaigu augļu vai dārzeņu un vismaz 4000 tonnas piena). 5) Veicināta ražotāju iesaiste Bioloģiskās lauksaimniecības shēmā un Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, sasniedzot 1000 sertificētos produktus 2026.gadā, nodrošinot patērētājus ar vietējo lauksaimnieku ražotiem produktiem. |
240 292 |
ZM | 1) VARAM, IZM, VM 2) VARAM |
1) 30.06.2025 2) 31.12.2024 3 - 5) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
024. |
24.4. |
Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. | Augsta sabiedrības un dzīvnieku veselības
aizsardzības līmeņa stiprināšana atbilstoši pamatprincipam "viena
veselība" , īstenojot uzraudzības pasākumus, veicinot zinātnisko izpēti
un vienotas informācijas sistēmas izstrādi dzīvnieku veselības,
veterināro zāļu un pārtikas aprites jomā, kā arī nodrošinot nekaitīgas
un kvalitatīvas pārtikas apriti, nekaitīgas dzīvnieku barības ražošanu
un augstu dzīvnieku aizsardzības un labturības prasību piemērošanas
līmeni. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Izstrādāta vienota informācijas sistēma
dzīvnieku veselības, veterināro zāļu aprites un pārtikas nekaitīguma
jomā. 2) Apstiprinātas un realizētas 32 valsts uzraudzības un kontroles programmas dzīvnieku veselības, veterināro zāļu, dzīvnieku barības un pārtikas aprites jomā. 3) Veikti 9 pētījumi gadā, identificējot riska faktorus un to mazināšanas iespējas sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, pārtikas nekaitīguma un kvalitātes jomā. 4) Nodrošināta Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam un Antimikrobiālās rezistences ierobežošanas plānā "Viena veselība" 2023. –2027. gadam paredzēto pasākumu ieviešana veicinot starpinstitucionālo sadarbību, zinātnisko izpēti un riska novērtēšanu, kā arī uzlabojot sabiedrības informētību par sabiedrības veselības aizsardzību antimikrobiālās rezistences ierobežošanas un zoonožu jomā. 5) Īstenoti Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzraudzības un apkarošanas stratēģijā 2023.–2028. gadam paredzētie pasākumi, lai ierobežotu ĀCM izplatību, īstenojot uzraudzības pasākumus, sekmējot pētījumus un informācijas sistēmas pilnveidi. 6) Iesaistoties Eiropas zaļā kursa stratēģijas "No lauka līdz galdam" iniciatīvu īstenošanā, lai mazinātu pārtikas nonākšanu atkritumos, veicināta pārtikas pārpalikumu pārdale, nodrošināta iesaistīto pušu izglītošana un sabiedrības informēšana. 7) Nodrošināta mājas (istabas) dzīvnieku izsekojamība, klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku veselības un labturības prasību ievērošana, bezatbildīgas dzīvnieku pavairošanas ierobežošana. 8) Nodrošināta eksportējamo pārtikas produktu laboratoriskā kontrole, lai atbalstītu Latvijas ražotāju eksporta aktivitātes, garantējot produktu atbilstību trešo valstu prasībām (~ 1000 izmeklējumi gadā). |
203 285 |
ZM | 4) VM 6) VM, VARAM |
1) 30.06.2024 2) 31.12.2024 3) 30.10.2026 4) 30.10.2026 5) 30.10.2026 6) 30.10.2026 7) 30.10.2026 8) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
024. |
24.5. |
Attīstīsim zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, lai ražotu vietējam tirgum un eksportam augstākas vērtības produkciju un veicinātu drošas un kvalitatīvas pārtikas pieejamību. | Stiprināta zinātnē balstīta moderna, pieejama un nākotnes vajadzībās orientēta lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas jomu mūžizglītība, vidējā profesionālā un augstākā izglītība. | 1) Sagatavotas un
licencētas mūžizglītības programmas atbilstoši modernās lauksaimniecības
un zaļā kursa prasībām, kā arī izstrādāta bioloģiskās lauksaimniecības
apguves programma, lai veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības principu
apguvi izglītības procesā. 2) Izstrādāta lauksaimniecības nozares vajadzībās balstīta profesionālās izglītības stratēģija, lai palielinātu kvalificētu speciālistu piedāvājumu atbilstoši nozares pieprasījumam. 3) Institucionālā finansēšanas modeļa ieviešana LBTU no 2024.gada. 4) Attīstīta pētniecība un tai nepieciešamā infrastruktūra, lai sniegtu ieguldījumus bioekonomikas jomu izaugsmē, lai veicinātu konkurētspējīgas pētniecības un inovāciju attīstību lauksaimniecības, mežsaimniecības, pārtikas un veterinārmedicīnas jomās. |
135 138 139 140 166 167 171 172 |
ZM | IZM | 1) 30.06.2025 2) 30.11.2024 3) 31.12.2024 4) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
025. |
25.1. |
Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. | Nodrošināts
konkurētspējīgs atalgojums un sabalansēta slodze pedagogiem, vienlaikus
sniedzot atbalstu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Izstrādāts un
pašvaldību dibinātajās izglītības iestādēs aprobēts ilgtspējīgs
izglītības finansēšanas modelis. 2) Veikta pāreja uz izglītības programmu finansēšanas modeli pedagogu darba samaksas nodrošināšanai un darba slodzes balansēšanas nodrošināšanai, t.sk. nosakot kritērijus izglītības iestāžu ekosistēmas veidošanai pašvaldībās. 3) Nodrošināts valsts budžeta finansējums pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei atbilstoši definētai metodiskai tematikai pa izglītības programmu veidiem. 4) Izstrādāta jauno pedagogu izaugsmes un nodarbinātības risku uzraudzības sistēma, nosakot slodzes apjomu, atbildību un skolotāja mentora uzraudzību sadarbībā ar augstskolām, kas īsteno pedagoģijas studiju programmas. 5) Izveidota skolu profesionālā atbalsta sistēma (pašvaldību, izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu metodiskā atbalsta sistēma, t.sk. STEM pedagogiem), koncentrējot izglītības pārvaldības funkcijas, lai īstenotu jēgpilnu izglītības satura un izglītības kvalitātes monitoringu un nodrošinātu datos balstītu skolu snieguma pilnveidi. 6) Palielināts pedagogu, kuri pedagoģisko izglītību un/vai skolotāja kvalifikāciju ieguvuši pēdējo 5 gadu laikā, īpatsvars no 8,9% (2018.g.) uz 10% (2024.g.) |
IZM | 1 - 2) KM, LPS,
LIZDA,VARAM, pašvaldības 3 - 4) KM (LNKC) 5) VISC |
1) izstrāde 31.12.2023.,
aprobācija 31.05.2024. 2) 31.05.2024 3) 30.10.2026 4 - 5) 30.10.2026 6) 31.12.2024 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
025. |
25.2. |
Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. | Pārskatīts esošais augstākās izglītības finansēšanas modelis, to pārorientējot no procesa uz rezultātu un izstrādāts pilotprojekts par institucionālā finansējuma ieviešanu. Pēc pilotprojekta rezultātiem tiks ieviests institucionālais finansējums visās valsts augstākās izglītības iestādēs. Nodrošināts sniegumā balstīts tautsaimniecības transformācijai nepieciešamais valsts finansējums zinātnei. | 1) Īstenots un izvērtēts institucionālā
finansējuma pilotprojekts, sniedzot iespēju no 2024.gada visu tipu
valsts augstskolām iesaistīties pilotprojekta īstenošanā atbilstoši
vienotiem kritērijiem un MK pieņemot lēmumu par konkrētās augstskolas
pievienošanos pilotprojektam. 2) Uzlabojas augstskolu, īpaši zinātnes universitāšu studiju un zinātniskā darba rezultāti, tajā skaitā augstskolu reitingos, un ir sasniegts progress 2025.gada zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā. 3) Nodrošināts STEM absolventu īpatsvars 25 % apmērā no absolventu kopskaita. 4) Valsts budžeta ieguldījumu apmērs pētniecībā un attīstībā sasniedz vismaz 0,5 % no IKP, virzoties uz kopējiem ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 1,5% apmērā no IKP uz 2027. gadu. 5) Vismaz viena Latvijas augstākās izglītības iestāde sasniedz vismaz Times Higher Education vai QS reitingu 600. vietu. 6) Vismaz 85% no valsts augstskolu absolventiem strādā kvalificētajos amatos (ISCO 0-3). 7) Finansējums uz vienu studējošo pieaug par 20% valsts augstskolās. 8) Par 15% samazinās atbirums pēc pirmā studiju gada valsts augstskolās. 9) Doktora grāda ieguvēju skaits pieaudzis par 40% (no vidēji 140 gadā līdz 200 gadā). |
134 135 136 |
IZM | VM, ZM, KM | 1) 31.07.2025 2 - 9) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
025. |
25.3. |
Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. | Nodrošināta jaunu pedagogu piesaiste profesionālajā izglītībā. | 1) Izveidota un uzsākta darba vidē balstīta
augstākās izglītības programma profesionālās izglītības pedagogu
sagatavošanai (pēc "Mācītspēks" piemēra). 2) Izvērtētas izglītības prasības profesionālās izglītības pedagogiem un izstrādāti priekšlikumu prasību pilnveidei normatīvajā regulējumā, vērtējot to ietekmi. 3) Samazināts iztrūkums pēc profesionālās izglītības pedagogiem par 10% un stiprināta darba devēju pedagoģiskā kapacitāte, nodrošinot darba vidē balstītas mācības. |
IZM | IZM (VISC), LIZDA, KM, ZM, VM | 1) 30.06.2025 2) 31.12.2025 3) 30.10.2026 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
025. |
25.4. |
Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. | Profesionālās izglītības finansēšanas
pieejas pilnveidošana, lai paplašinātu tehnoloģiski ietilpīgāku
programmu īstenošanu un uzlabotu mācīšanās kvalitāti un sniegumu
atbilstoši darba tirgus attīstības prasībām. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Palielināts profesionālās izglītības
programmu bāzes finansējums, atbilstoši faktisko izmaksu aprēķinam. 2) Izstrādāts modelis sniegumā balstītai profesionālās izglītības iestāžu finansēšanai, pārskatot vidējās profesionālās izglītības programmu finansēšanas koeficientus, lai tiktu segti visi programmas īstenošanas izdevumi, t.sk. tehnoloģiski ietilpīgāko programmu izmaksām, lai virzītos uz pilnvērtīgu izglītības procesa nodrošināšanu. Palielināta izglītības kvalitāte un samazināts priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skaits, par 6% kāpināts uzņemto un absolvējušo skaits profesionālajā vidējā izglītībā (no 54% (2018) uz 60% (2027). Īstenots sistemātisks atbalsts profesionālās izglītības izcilības attīstībai, kas nodrošina visu līmeņu izglītības iestāžu, darba devēju, pašvaldību un citu ieinteresēto pušu sadarbību lokālā, nacionālā un starptautiskā līmenī. 3) Neatkarīgi no izglītības iestāžu padotības palielināts valsts finansēto budžeta vietu skaits vidējā profesionālās izglītības līmenī, virzoties uz plānoto proporciju 50/50 vidējā izglītības līmenī. |
167 | IZM | ZM, VM, KM, LIZDA, LBAS | 1) 30.06.2024 2) 31.12.2024 3) 31.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
025. |
25.5. |
Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. | Pilnveidota un stiprināt partnerība ar darba devējiem nozares un darba tirgus vajadzībām atbilstošu speciālistu sagatavošanā. | 1) Nodrošināts un palielināts izglītojamo
un studējošo īpatsvars no 39.6% (2021) uz 40.5% (2024), kas profesionālo
kompetenci apgūst darba vidē balstītās mācībās (DVB). 2) Paaugstināta profesionālās izglītības kapacitāte, izstrādājot nozares uzņēmumos balstītu pieeju (modeli) profesionālās kvalifikācijas ieguvei gan sākotnējā profesionālajā izglītībā, gan profesionālajā tālākizglītībā, tai skaitā nozarē balstīta eksaminācija (saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu tiks izstrādāts regulējums nozares eksaminācijas centriem, Šveices finanšu instrumenta ietvaros sagatavotais modelis nozarē balstītai eksaminācijai tik pilotēs atsevišķās nozarēs). 3) Izveidota funkcionāla un ērta sistēma, kas nodrošina ātru jauno profesionālo prasmju pārnesi no darba tirgus uz profesionālās izglītības saturu, samazinot ieviešanas laiku līdz 6 mēnešiem (digitālā platforma e-Profesionālo kvalifikāciju sistēma). 4) Atbilstoši darba tirgus pieprasījumam pēc ātras un elastīgas kompetenču iegūšanas nodrošināta profesionālo kompetenču iegūšana Latvijas Kvalifikāciju ietvarstruktūras (LKI) 5.-8.līmenī, tai skaitā izveidots normatīvais regulējums profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmu īstenošanai. 5) Uzsākts mikrokvalifikāciju ieviešanas izmēģinājumprojekts (LKI 5. - 8. līmenī). |
166 167 |
IZM | IZM (IKVD, AIKA, VISC), KM, LM, VM, LDDK, LOSP, LNKC, IeM, LBAS | 1) 31.12.2024 2) 31.12.2026 3) 31.12.2026 4) 31.12.2026 5) 31.03.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
025. |
25.6. |
Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. | Sākta ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas pieaugušo izglītības atbalsta sistēmas izveide, nodrošinot valsts atbalstu iedzīvotāju, tai skaitā ar zemu izglītības līmeni, mācībām. | 1) Izveidota un aprobēta individuālo mācību
kontu pieeja, t.i. sistēma individualizētajām mācību piedāvājumam un
atbalstam. 2) Attīstīta Prasmju pārvaldības platforma, saskaņā ar vienas pieturas servisa principu, kas ļauj efektīvāk pārvaldīt, uzraudzīt, analizēt un vienkopus sniegt informāciju iedzīvotājiem par dažādām pieaugušo mācību iespējām, nedublējot, bet nodrošinot sasaisti ar citu institūciju sistēmām. 3) 28 000 nodarbinātas personas ieguvuši vai pilnveidojuši darba tirgū nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju, tostarp 50% no mācībās iesaistītajiem ir ar zemu izglītības līmeni, 3 950 nodarbinātās personas, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām līdz 2029. gadam. 4) Izstrādāta pašvadītas mācīšanās pieeja IKT speciālistu sagatavošanā, tai skaitā nodrošināta starptautiskās pieredzes pārnese, indikatīvi 1 000 personas ārpusformālās izglītības ietvarā ieguvušas IKT specialista zināšanas un prasmes. 5) Pārskatīts un pilnveidots atbalsta piešķiršanas un mācību piedāvājuma veidošanas mehānisms nodarbinātiem pieaugušajiem, īpaši personām ar zemu izglītības līmeni. |
170 171 |
IZM (VIAA) | EM, LM (NVA), VARAM | 1) 30.10.2026 2) 30.06.2026 3) 30.06.2026 4) 30.06.2026 5) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
025. |
25.7. |
Palielināsim izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju. Uzsāksim pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs. Nodrošināsim profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, mūžizglītības un darba vidē balstītas mācību pieejas īstenošanu. | Stiprināta mākslu un kultūras universitāšu
akadēmiskā, mākslinieciskā jaunrade un zinātniskā darbība, attīstot to
infrastruktūru un atbalstot digitalizācijas un tehnoloģisko inovāciju
integrēšanu augstskolu darbībā. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Turpinātas investīcijas mākslu un
kultūras universitāšu (LMA, JVLMA, LKA) infrastruktūras un studiju vides
attīstībā, tostarp Tabakas Fabrikas projektā Miera ielā īstenošanā
(2.kārta) (LKA), Kronvalda bulvārī (LMA), A.Briāna ielā (LMA). 2) Ieviests starpdisciplinārs izglītības piedāvājums, tostarp uz ārvalstu studentu mērķauditoriju orientētas studiju programmas, attīstītas pedagoģijas un doktorantūras studiju programmas, kā arī mūžizglītības programmas atbilstoši kultūras nozares un darba tirgus vajadzībām. |
139 140 141 143 144 156 157 158 |
KM | 1) FM(VNĪ) 2) IZM |
1 -2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
026. |
26.1. |
Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli. | Mērķtiecīga investīciju piesaiste Rīgas konkurētspējas paaugstināšanai Ziemeļeiropas reģionā. | Panākta Rīgas kā Ziemeļeiropas uzņēmējdarbības, zinātnes un kultūrtūrisma centra izaugsme, apvienojot Latvijas galvaspilsētā koncentrēto lielāko valsts zinātnisko un uzņēmējdarbības potenciālu, izveidojot klasterus zinātnei un pētniecībai, kā arī inovatīvu un tehnoloģiski ietilpīgu uzņēmumu izaugsmei, kā arī sekmējot Starptautiskās lidostas "Rīga, dzelzceļa projekta Rail Baltica un Rīgas ostas attīstību. | 302 312 313 329 |
VARAM SM |
EM, ZM, IZM, LM, VM, KM | 31.12.2025 |
|
III. Labklājīga Latvija |
026. |
26.2. |
Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli. | Videi draudzīga un ilgtspējīga mobilitātes risinājuma ieviešana Rīgā un tās aglomerācijā, tajā skaitā nodrošinot piekļūstamību pasažieriem ar pārvietošanās grūtībām. | 1) Novērstas CO2 emisijas vismaz 20 tūkst.
t CO2/gadā, īstenojot atjaunošanas fonda ietvaros paredzēto Rīgas
pilsētas un tās aglomerācijas mobilitātes reformu. - Bezemisiju publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras uzlabošana, modernizējot esošo dzelzceļa elektrificēto tīklu un attīstot jaunas elektrificētas līnijas; - Rīgas sabiedriskā transporta un saistītās infrastruktūras izbūve, kā arī ritošā sastāva iegāde; - Rīgas metropoles areāla (tostarp Rīga, Carnikava, Saulkrasti) multimodālo staciju ("Stacija 2.0") izbūve; - Mikromobilitātes (veloceļu) infrastruktūras izbūve. 2) Ar mērķi nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu, Rīgas valstspilsētas autobusu, trolejbusu un tramvaju maršrutos un reģionālo vilcienu A zonā ieviests sabiedriskā transporta vienotās biļete pilotprojekts, kas nodrošinās iespējas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli vairākos pārvadājumu veidos. 3) Izstrādāts Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plāns, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu lielām pasažieru plūsmām un privātā autotransporta izmantošanas mazināšanu Rīgas metropoles areālā, izveidojot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu attiecībā pret privāto transportu, kā arī veicinot un piedāvājot plašākas iespējas pasažieriem plānot braucienu ar dažādiem transporta veidiem, tostarp velotransportu un mikromobilitātes rīkiem. Birokrātijas mazināšana, īstenojot vienotu plānošanas un finansēšanas modeli Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta plāna ietvaros. |
303 304 312 314 329 |
SM | 3)VARAM | 1) 31.07.2026 2) 30.10.2026 3) 31.07.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
026. |
26.3. |
Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli. | Lai veicinātu Rīgas kā Ziemeļeiropas
metropoles starptautisko konkurētspēju un izaugsmi, sadarbība ar Rīgas
valstspilsētu starptautiska un nacionāla mēroga kultūras objektu izveidē
un rekonstrukcijā, kā arī pasākumu koordinēšanā. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Uzsākta Rīgas valstspilsētas Laikmetīgās
mākslas muzeja projekta īstenošana, sagatavots institucionālais modelis,
panākta iesaistīto pušu vienošanās par projekta īstenošanas vietu un
projekta realizēšanas modeli (Rīgas valstpilsētas aizņēmums, PPP). 2) Turpināta projekta "Rīgas filharmonija" īstenošana, izstrādāts būvprojekts, panākta vienošanās par būvdarbu īstenošanas un finansēšanas kārtību, veikts būvdarbu un būvuzraudzības iepirkums, uzsākti būvdarbi. (Rīgas valstpilsētas aizņēmums). 3) Piedāvāti risinājumi Latvijas Nacionālā teātra piebūves būvniecībai. |
329 369 380 |
KM | RD | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
026. |
26.4. |
Paaugstināsim Rīgas konkurētspēju Ziemeļeiropā, nodrošinot iespējas investēt Rīgas infrastruktūrā un izveidojot vienotu Rīgas metropoles attīstības un pārvaldības modeli. | Rīgas pilsētas un Pierīgas integrācija, kas pašlaik veido administratīvi un saimnieciski fragmentētu, bet funkcionāli vienotu telpu, kurā izveidota kopēja koordinēta attīstības plānošana un sadarbība Rīgas metropoles konkurētspējas palielināšanai uzņēmējdarbības attīstības, transporta infrastruktūras, sabiedriskā transporta, apdzīvojuma attīstības, pašvaldību izglītības ekosistēmas u.c. jomās. | 1) Panākta Rīgas metropoles areāla
telpiskās struktūras saskaņota attīstība un tur notiekošo procesu
koordinēšana, izstrādājot integrētu attīstības un pārvaldības modeli,
kurā ņemtas vērā Rīgas valstspilsētas, apkārtējo pašvaldību, valsts un
iedzīvotāju dažādās intereses. 2) Nodrošināts atbalsts Rīgas plānošanas reģionam no ES kohēzijas politikas programmas vai valsts budžeta 2021-2027.g., tai skaitā no ES kohēzijas politikas programmas 2021-2027.g mobilitātei 73 milj. euro, dzīves kvalitātes un pakalpojumu uzlabošanai 70 milj. euro. 3) Nodrošināta Rīgas metropoles areālā ietilpstošo pašvaldību saskaņota un vienota pieeja transporta infrastruktūras (t.sk. sabiedriskā transporta) un apdzīvojuma attīstības plānošanā, konkurētspējīgas izglītības ekosistēmas izveidē u.c. jomās. |
334 | VARAM | EM, ZM, SM, IZM, LM, VM, KM, KEM, IeM | 1-3) 31.12.2025 |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.1. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Veicināta reģionu attīstība - piesaistītas ES fondu investīcijas uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldībās publiskās ārtelpas attīstībai, pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai un bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai, viedo risinājumu ieviešanai, kapacitātes uzlabošanai un prasmju paaugstināšanai pašvaldībās, kā arī Atveseļošanas fonda investīcijas nacionālas nozīmes industriālo parku attīstīšanai reģionos. | Piesaistītas ES fondu
2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas uzņēmējdarbībai
nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai pašvaldībās 182,38
milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu), publiskās ārtelpas
attīstībai 23,66 milj.euro apmērā, pašvaldību pirmsskolas izglītības
iestāžu infrastruktūras attīstībai jaunu vietu izveidei un bērnu
pieskatīšanas pakalpojumu pieejamībai 42,15 milj.euro apmērā, viedo
risinājumu ieviešanai pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu
pārvaldes uzdevumu izpildes nodrošināšanā 15,53 milj. euro apmērā un
kapacitātes uzlabošanai un prasmju paaugstināšanai pašvaldībās, kā arī
piesaistītas Atveseļošanas fonda investīcijas (apstiprināti projekti)
vismaz četru nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju
būvniecībai reģionos. Nodrošināta iepriekšējā perioda investīciju
programmu ieviešanas uzraudzība. Investīciju rezultātā: 1) attīstīta uzņēmējdarbības publiskā infrastruktūra, nodrošinot iespēju to izmantot vismaz 70 komersantiem, kas veiks privātās investīcijas vismaz 121 milj. euro apmērā, kas savukārt dos iespēju radīt jaunas vai attīstīt esošās darbavietas; 2) attīstīta publiskā ārtelpa pašvaldībās vismaz 117 tūkst. kvadrātmetru platībā, uzlabojot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrības drošību; 3) nodrošināta bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamība, kopumā sniedzot atbalstu vismaz 2309 bērniem, tādējādi veicinot darba un ģimenes dzīves līdzsvarošanu. |
328 330 331 332 334 336 |
VARAM | 1 - 3) 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.2. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Piesaistītas ES fondu investīcijas, lai veicinātu vietējās ekonomikas attīstību, vides un klimata stāvokļa uzlabošanos un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti reģionos, nodrošinot pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām un plūdu risku samazināšanu un applūšanas apdraudējumu, kas rada zaudējumus reģionos. | Piesaistītas ES fondu 2021.-2027. gada
plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu), kuru
rezultātā tiks attīstītas zaļās zonas pilsētvidē, samazināts vidē
novadītais piesārņojums, kā arī izveidota infrastruktūra, kas pasargās
no apdzīvoto teritoriju applūšanas: 1) klimata pārmaiņu pielāgošanās nolūkā vismaz 44,3 milj.euro apmērā, īstenojot projektus vismaz 15 pašvaldībās, atbilstoši pašvaldību klimata stratēģijām klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanai un seku likvidācijai; 2) ūdenssaimniecības sektora resursu un infrastruktūras efektivitātes uzlabošanai un piesārņojuma samazināšanai vismaz 74,16 milj.euro apmērā, lai tiktu uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte apdzīvotās vietās, aptverot vismaz 58 600 iedzīvotājus; 3) plūdu riska samazināšanai un krasta erozijas novēršanai vismaz 49,23 milj.euro apmērā, lai vismaz 20 272 iedzīvotājiem tiktu samazināts plūdu un krasta erozijas apdraudējums. |
274 282 284 328 |
VARAM | 1 - 3) 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.3. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Nodrošināta ilgtspējīgas izglītības
ekosistēmas projektu attīstība, kā arī finansējuma piesaiste
nacionālajam reģionālajam fondam reģionu attīstībai būtiskajās jomās. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un
Satiksmes ministriju līdz 2024.gada 1.jūnijam sagatavot un iesniegt
Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pašvaldībām nepieciešamajām
investīcijām ilgtspējīgas izglītības ekosistēmas projektiem sākot no
2025.gada. Investīcijas nodrošinās atbalstu skolu tīkla reformas
ieviešanai. 2) Iesniegt Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2022.gada 8. februāra noteikumos Nr.112 "Kārtība, kādā piešķiramas un izlietojamas mērķdotācijas investīcijām pašvaldībām", nodrošinot atbalstu pašvaldību investīciju projektiem 2025.gadā 69 milj. euro, 2026.gadā 43,65 milj. euro un sākot ar 2027.gadu 30 milj. euro apmērā. (69 milj. investīciju programma - 42 pašv. x 1,5 milj. euro un Rīgas pašv. 6 milj.euro.). Atbalsts IZM uzsāktajai skolu tikla pārskatīšanai, nodrošinot investīcijas pašvaldību izglītības un transporta infrastruktūrā, kā arī mobilitātes risinājumos. |
330 331 332 334 336 |
VARAM | IZM, SM | 1) 31.05.2024 2) 31.03.2025 |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.4. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Pilnveidots teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes process digitālajā telpā un uzlabots normatīvais regulējums, saīsinot kopējo lēmumu pieņemšanas procesu valsts un pašvaldību iestādēs, tādējādi mazinot birokrātisko slogu. | 1) Pilnveidots normatīvais regulējums
teritorijas attīstības plānošanas jomā ar mērķi mazināt administratīvo
slogu pašvaldībām dokumentu izstrādes procesā. 2) TAPIS stiprināta plānošanas dokumentu savstarpēja integrācija un izstrādāti uzlabojumi plānošanas procesa nodrošināšanai ar digitāliem risinājumiem. 3) Samazināti termiņi teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei kā viens no faktoriem ieguldījumiem jaunu objektu attīstībā un būvniecībā |
316 | VARAM | EM, TM (VZD) | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.5. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Ilgtspējīgs publiskais iepirkums kā rīks, kas maina sabiedrības saimniekošanas un dzīvesstila paradumus. | 1) Pārskatītas un piemērotas zaļā publiskā
iepirkuma prasības, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un līdzšinējo
piemērošanas praksi, kā arī lai veicinātu videi draudzīgāku produktu un
pakalpojumu iepirkumus un paaugstinātu sabiedrības vides apziņu. 2) Samazinātas kaitīgo vielu, kas rodas ražošanas procesā, emisijas apkārtējā vidē. 3) Veicināts apritīgums, samazinot apglabājamo atkritumu apjomu. 4) Īso piegāžu ķēžu veicināšana vides ietekmes mazināšanai, nodrošinot pirkšanu no iespējami tuvākā audzētāja/ ražotāja, lai samazinātu transportēšanas radīto emisiju apjomu, kā arī veicinātu vietējā tirgus attīstību un noietu. |
285 292 |
VARAM | EM, FM (IUB), ZM, SM, LM | 1 - 4) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.6. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Piesaistītas investīcijas plānošanas reģioniem, pašvaldībām un nevalstiskajam sektoram reģionu sociālekonomiskajai attīstībai, pievilcīgas un kvalitatīvas dzīves vides izveidei un uzņēmējdarbības veicināšanai Interreg programmu 2021.-2027.gadam, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu programmu starptautisko projektu ietvaros. | 8 Interreg, EEZ un Norvēģijas finanšu
instrumentu programmu ietvaros piesaistīti vismaz 77 miljoni euro
plānošanas reģionu un pašvaldību projektu īstenošanai, kas vērsti uz
reģionu ilgtspējīgu sociālekonomisko attīstību, dzīves vides uzlabošanu
un uzņēmējdarbības veicināšanu. Latgales plānošanas reģionā tiek īstenots EEZ projekts "Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Latgales plānošanas reģionā" (akronīms: UAP Latgale), Projekta kopējās izmaksas: EUR 1 405 964. Projekta ietvaros tiek veiktas aktivitātes Latgales plānošanas reģiona uzņēmējdarbības centra un pašvaldību kapacitātes stiprināšanai, reģionālās atpazīstamības veicināšanas aktivitātes, reģionālais jauniešu uzņēmējdarbības mentorings, atbalsts nodarbinātības un konkurētspējas palielināšanai, īstenojot reģionam specifiskas aktivitātes. |
282 288 289 291 328 334 336 367 369 383 |
VARAM | 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.7. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Izvērtēts ekonomiski pamatotākais Valsts teritorijas iedalījums, kas kalpotu sociālekonomiskai analīzei un turpmāko intervences pasākumus izstrādei ES kohēzijas politikas ietvaros un sekmētu labvēlīgāku atbalstu reģionālai attīstībai un Latvijas izaugsmei. | Sagatavots priekšlikums klasifikācijas pieejas izvērtēšanai, lai reģionos veidotu teritorijas ar līdzīgāku IKP | VARAM | EM, FM | 30.06.2024 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.8. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Plānošanas reģioni nodrošina efektīvāku pakalpojumu tīklu, vadot tā plānošanu un koordinējot tā ieviešanu visā reģiona teritorijā. | 1) Pilnveidota plānošanas reģionu darbība
(funkcijas, pārvaldes un finansēšanas modelis). 2) Aktualizēts kādas pašvaldību atbildībā esošās jomas būtu lietderīgi koordinēt reģiona ietvaros. Vienlaikus risinājumi var atšķirties starp reģioniem (it īpaši Rīgu un pārējo Latviju). 3) Aktualizēts nozaru ministriju viedoklis par potenciālo pakalpojumu vienotu plānošanu, t.sk. mūžizglītības pasākumu plānošanu atbilstoši reģiona nozaru un attīstības vajadzībām, kā arī nepieciešamo finansējuma sadalījumu starp valsti un pašvaldībām. |
334 | VARAM | SM, IeM, LM, IzM, VM, pašvaldības | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.9. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Nodrošināta kultūras pieejamība reģionos,
veidojot kultūras objektus un notikumus kā ekonomisko vidi aktivizējošus
pasākumus. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) VKKF konkursos un mērķprogrammās
īstenots mērķtiecīgs atbalsts kultūras pakalpojumu pieejamībai ārpus
Rīgas valstspilsētas. 2) Īstenots mērķtiecīgs atbalsts radošā darba veicēju (t.sk. mūzikas, vizuālās mākslas, rakstniecības nozarēs) rezidenču centru darbībai Latvijas reģionos. 3) Sniegts atbalsts Jaunā Eiropas Bauhaus principu ievērošanai reģionu attīstības projektos. 4) Atjaunota minimālā kultūras pakalpojumu groza definīcija, lai atbilstoši administratīvi teritoriālajai struktūrai nodrošinātu kultūras pakalpojumu pieejamību katram Latvijas iedzīvotājam |
369 381 |
KM | 1 -3) 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.10. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Nodrošināti biznesa inkubācijas
(pārstāvniecību) pakalpojumi uzņēmējdarbības uzsākšanai un inovatīvu
ideju īstenošanai, tādējādi veicinot darba vietu izveidi arī Latvijas
reģionos (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.4.rīcības virziena uzdevumi) Izstrādājot ES fondu atbalsta programmu, mazinātas administratīvās procedūras. Nodrošināta programmu maksimāli ātra pieejamība uzņēmumiem. |
1) Nodrošināta 22 biznesa inkubatoru
darbība, tajā skaitā tehnoloģiskais un radošo industriju inkubators. 2) Sniegts inkubācijas atbalsts vismaz 285 inovatīviem uzņēmumiem (atbalsts granta veidā), pirmsinkubācijas atbalsts 422 topošajiem uzņēmumiem (nefinansiāls atbalsts) un 192 jaunizveidotiem uzņēmumiem. 3) Izveidoti papildus 4 biznesa inkubatori par valsts budžeta līdzekļiem. (rezultāti sasniedzami līdz 2029.gada beigām) |
43 332 383 |
EM | EM (LIAA) | 1 -3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.11. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Nodrošināta programma zināšanu un prasmju pilnveidei pašvaldību un plānošanas reģionu darbiniekiem reģionālās attīstības un pašvaldību darbības jomā. | Stiprināta pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu kapacitāte (zināšanas un prasmes), lai uzlabotu sabiedrībai svarīgu pašvaldību publisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti pēc ATR – tādu publisko pakalpojumu, kas ir ciešā sasaistē ar pašvaldībām noteikto autonomo funkciju izpildi, ko nosaka Pašvaldību likums (piemēram, darbs ar jaunatni, atbalsts uzņēmējdarbībai, civilā aizsardzība, būvniecības, komunālie un sociālie pakalpojumi u.c.) - apmācību apmeklējumu skaits (1300). | 328 334 |
VARAM | 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
027. |
27.12. |
Ieguldīsim ilgtspējīgā reģionu attīstībā, atbilstoši katra reģiona attīstības vajadzībām veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu dzīves vidi, kā arī veicinot uzņēmējdarbību, savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti. Atbalstīsim industriālo zonu attīstību reģionos, kā arī finansiāli veicināsim tādu pašvaldību attīstību, kurās veidojas jaunas darbavietas un tiek radīta augsta pievienotā vērtība. | Veicināta mobilās un fiksētās platjoslas infrastruktūras (bāzes staciju, optisko tīklu) attīstība, iekļaujot tos pašvaldību teritoriju plānojumos, attīstot pietiekamas intensitātes radiolauka pieejamību jaunceltnēs un sabiedriski nozīmīgās ēkās, kā arī pilnveidojot normatīvo regulējumu un mazinot izmaksas bāzes staciju, t.sk. 5G, izvietošanai uz publisko personu infrastruktūras. | Digitalizācijas turpmākā attīstība, īpaši
tādās jomās kā inovācijas un zinātne, izglītība, veselības aprūpe,
iekļaujoša sabiedrība, darba tirgus, reģionālā attīstība u.c., un
digitālo tehnoloģiju pielietošanas iespējas visos Latvijas reģionos gan
iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem (iespējas attālināta darba, mācību,
ārstniecības, valsts pakalpojumu saņemšanai u.c. procesiem), nodrošinot,
ka: 1) 2026. gadā 5G pārklājums, kas pilnvērtīgi nodrošinās attālināta darba, mācību, ārstniecības, valsts pakalpojumu saņemšanas u.c. iespējas, būs pieejams 70% no apdzīvotām teritorijām. 2) Sagatavoti atvieglojumi būvniecības jomā elektronisko sakaru tīklu attīstībai nepieciešamās infrastruktūras, īpaši nepārtraukta 5G tīkla un pārklājuma izvēršanai. 3) 2026. gadā Gigabitu savienojamība (augstas veiktspējas tīklu pārklājums) pieejams 96% no mājsaimniecībām. 4) 3G un 4G pārklājuma kvalitātes monitorings, nodrošinot atbilstību augstākajiem kvalitātes standartiem ar mērķi panākt vienmērīgu un kvalitatīvu pārklājumu visā Latvijas teritorijā. |
307 315 317 |
SM | 1 - 4) 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
028. |
28.1. |
Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. | Ilgtspējīgas transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta sistēmas attīstība, virzoties uz klimata mērķu sasniegšanu un nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. | 1) Īstenojot pasākumus,
kas vērsti uz integrēta sabiedriskā transporta tīkla izveidi, attīstot
dzelzceļu kā sabiedriskā transporta mugurkaulu un uzsākot jauno
elektrovilcienu ekspluatāciju, dzelzceļa pasažieru īpatsvars pasažieru
pārvadājumos sasniegs 12% (valstī kopumā salīdzinot ar regulāras
satiksmes autobusiem, trolejbusiem, tramvajiem). Pārvadāto pasažieru
skaits dzelzceļa satiksmē sasniegs 22.miljonus pasažieru. 2) Ar mērķi nodrošināt valsts budžeta līdzekļu ekonomisku un efektīvu izmantošanu un mazināt birokrātiju, izstrādāts un ieviests transporta un digitālās infrastruktūras ilgtspējīgas attīstības, pārvaldības un finansēšanas modelis, vadoties pēc OECD labākās prakses rekomendācijām. 3) Pilnveidots rīcības mehānisms, lai pastiprinātu konkurences pārkāpumos atklāto autopārvadājumu uzņēmumu atbildību ar tiem noslēgto pārvadājumu līgumu ietvaros. 4) Izstrādāta un apstiprināta dzelzceļa staciju un saistīto infrastruktūras investīciju programma ("Stacija 2.0)", tostarp Park & Ride, kas uzlabotu pieejamību dzelzceļa pakalpojumiem un attīstītu dzelzceļa stacijas un to apkaimes kā multimodālu transporta un dažādu pakalpojumu centrus. 5) Izstrādāts ilgtermiņa rīcības plāns satiksmes infrastruktūras pielāgošanai un mobilitātes pakalpojumu piekļūstamībai cilvēkiem ar kustību un citiem funkcionāliem traucējumiem. |
281 302 303 312 314 |
SM | 1) 30.10.2026 2) 30.10.2026 3) 30.12.2024 4) 30.06.2024 5) 31.12.2024 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
028. |
28.2. |
Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. | Nodrošināta koordinēta transporta un loģistikas nozares eksporta pakalpojumu virzība starptautiskā tirgū, kā arī Latvijas iekļaušanos mūsdienīgās globālās piegādes ķēdēs, t.sk. pilnveidojot ostu pārvaldību. | 1) Nodrošināts satiksmes nozares
konkurences apstākļos strādājošo valsts tiešā un pastarpinātā kontrolē
esošo kapitālsabiedrību pakalpojumu eksporta ieņēmumu pieaugums vismaz
20% apmērā (salīdzinot ar 2023.gadu). 2) Kopīgi ar nozari izveidots mehānisms nozares eksportējošo uzņēmumu atbalstam pakalpojumu virzīšanai jaunos tirgos, inovāciju ieviešanai, jaunu risinājumu un sadarbības intensificēšanai ar partneriem Rietumu tirgos. Izveidota Eksporta un Inovāciju padome. 3) Pārskatīta Ostu pārvaldības reformas gaita, precizēti tās mērķi un izstrādāti priekšlikumi tās pilnveidošanai, saskaņā ar transporta un digitālās infrastruktūras ilgtspējīgas attīstības, pārvaldības un finansēšanas modeli. |
237 243 |
SM | 1 - 2) 30.10.2026 3) 30.06.2024 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
028. |
28.3. |
Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. | Ieviesti inovatīvi un moderni digitālie risinājumi satiksmes nozarē, t.sk. attīstot datu izmantošanu un stiprinot digitālo infrastruktūru. | Izveidota datu apstrādes platforma (digitālais dvīnis), kurā apkopoti dati vismaz no piecām kapitālsabiedrībām, kas nodrošinās piekļuvi datiem, kas nepieciešami efektīvai, ilgtspējīgai un datos balstītai transporta infrastruktūras un sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstībai un plānošanai, kā arī birokrātijas mazināšanai, modernizējot datu apmaiņu. | 241 302 316 428 |
SM | VARAM | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
028. |
28.4. |
Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. | Paplašināta Latvijas stratēģiskā gaisa savienojamība un stiprināta Rīgas loma starptautiskajos aviācijas pārvadājumos, kā arī veicināta aviācijas nozares vērtību ķēdes, klimatneitralitātes un inovāciju attīstība | 1) Pārvadāto pasažieru skaits Rīgas lidostā
pieaudzis līdz 8 miljoniem. 2) Uzsākta "Lidostas pilsētas" (Airport City) projekta pirmās kārtas realizācija, kā arī noslēgts līgums par 6. kārtas lidostas termināļa paplašināšanas izbūvi. 3) Veiksmīgi īstenota airBaltic kotācija biržā caur IPO, tostarp izpildot COVID-19 laikā sniegtā valsts atbalsta nosacījumus. 4) Paplašināta Rīgas lidostas kā Ziemeļeiropas nozīmes aviācijas centra savienojamība, attīstot tranzīta satiksmi un veidojot atbalsta bāzes citās lidostās. 5) Īstenoti pasākumi ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) ražošanai un izmantošanai aviācijas nozarē, tādējādi veicinot nozares klimata mērķu sasniegšanu. |
302 313 |
SM | 1) 30.10.2026 2) 31.12.2024 3) 31.12.2025 4) 31.12.2024 5) 30.10.2026 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
028. |
28.5. |
Veidosim ilgtspējīgu pasažieru pārvadājumu un satiksmes infrastruktūras attīstības un pārvaldības modeli, nostiprinot dzelzceļu kā sistēmas mugurkaulu. | Nodrošināta efektīva un uz rezultātu vērsta Rail Baltica projekta pārvaldība, t.sk. nodrošinot Rīgas integrāciju Rail Baltica koridorā līdz 2030. gadam. | 1) Izveidota un pilnvērtīgi darbojas Rail
Baltica Latvijas vadības grupa, nodrošinot Rail Baltica projekta
centralizētu vadību Latvijā, kā arī stiprinot projekta īstenošanā
iesaistīto pušu (tostarp Satiksmes ministrijas, RB Rail, EDZL, kā arī
citu atbildīgo ministriju un institūciju) savstarpējo sadarbību
stratēģisku lēmumu pieņemšanā. 2) Pilnībā izstrādāti Rail Baltica būvprojekti Latvijas pamttrasei. 3) Būvniecības progress uzsākts Latvijas pamattrasei vismaz 20% apmērā (pie nosacījuma, ja tiek saņemts CEF10 finansējums). 4) Izstrādāts Rail Baltica projekta pārresoru īstenošanas, pārvaldības un finansēšanas modelis un likumdošanas ietvars, tai skaitā, definējot līdz 2030.gadam īstenojamā projekta apjomu un nepieciešamo finansējumu, kā arī pēc 2030.gada īstenojamo aktivitāšu plānu. 5) Pieņemts lēmums par Rail Baltica galvenā koridora izbūvi posmā no Tallinas (Igaunija) līdz Lietuvas-Polijas robežai, nodrošinot pilnvērtīgu Rīgas integrāciju. |
281 312 313 |
SM | 1) Vadības grupā pārstāvētās institūcijas 4) FM |
1) 30.06.2024 2) 30.10.2026 3) 30.10.2026 4) 30.06.2024 5) 31.12.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.1. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Paplašināta darbaspēka pieejamība, iesaistot aktīvajos nodarbinātības pasākumos darbaspēka rezervi (bez darba esošās personas, t.sk. jaunieši), nodrošinot darba pieredzes un ienākumu gūšanas iespējas, darba tirgū pieprasīto prasmju apguvi un reģionālās mobilitātes atbalstu, tādējādi palielinot piekļuvi darba tirgum un mazinot ienākumu nevienlīdzību. | Katru gadu bez darba esošās un bezdarba riskam pakļautās mērķa grupu 10 000 personas tiek iesaistītas pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides pasākumos atbilstoši darba tirgus vajadzībām un prognozēm, 1000 personas subsidētās un pagaidu nodarbinātības pasākumos, 2000 personas reģionālās mobilitātes atbalsta pasākumos. | 220 221 |
LM | EM | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.2. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Izstrādāta atbalsta programma vecāka gadagājuma nodarbināto noturēšanai darba tirgū un "sudraba ekonomikas" veicināšanai, paredzot tādus praktiskus atbalsta pasākumus uzņēmumos kā darba vides pielāgojumi, individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu līdzfinansēšana, atbalsts darba devējiem nepieciešamo darba organizācijas un darba metožu izmaiņu veikšanai un darba vides pielāgošanai ilgākam un veselīgākam darba mūžam, individuālo un kolektīvo darba aizsardzības līdzekļu iegādei. | Sniegts atbalsts 3000 vecāka gadagājuma strādājošo noturībai darba tirgū un 300 darba devējiem. | 213 221 |
LM | EM, LBAS, LDDK | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.3. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izvērtēta nepieciešamība pilnveidot darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā attiecībā uz darbinieka tiesībām neveikt darba pienākumus un uzteikt darba līgumu darba samaksas neizmaksas gadījumā, virsstundu darbu, dīkstāvi, nepilno darba laiku, koplīgumiem, darbnespējas periodu, kā arī iespēju samazināt darba devējiem izvirzāmās formālās prasības, vienlaikus nesamazinot vispārējo darbinieku tiesiskās aizsardzības līmeni. | 1) Grozījumi Darba likumā, kas nodrošina
darba tirgus izmaiņām pielāgotu un taisnīgu darba tiesisko attiecību
regulējumu. 2) Pārskatīts slimības naudas un slimības pabalsta regulējums, uzlabotas darbnespējas lapu datu analītikas iespējas, kas tiek izmantotas darbnespējas lapu izsniegšanas pamatotības uzraudzībā. |
223 | LM | 1) NVO, visas ministrijas (izņemot AizM) 2) VM, VM (NVD), VM (VI), NVO |
1) 31.12.2024 2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.4. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Panākta "vienādas darba samaksas principa" piemērošana un nostiprināšana. | Sadarbībā ar sociālajiem partneriem noteikti pasākumi darba samaksas pārredzamības stiprināšanai un nodarbināto diskriminācijas mazināšanai, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2023/970 pārņemšanu, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm. | LM | TM, EM, LBAS, LDDK | 30.03.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.5. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Dažādības vadības procesu pilnveide Latvijā, iekļaujošas darba vides veicināšana. | 1) Darba devēju atbalsta platformas izveide
dažādības vadības jautājumos. 2) Dažādības vadības standarta ISO 30415:2021 "Personāla vadība – dažādība un iekļaušana" reģistrācija Latvijā. Standarts sniegs atbalstu darba devējiem dažādības vadības un iekļaušanas jautājumos. 3) Līdzdalība vienota dažādības vadības standarta izstrādē Eiropas un starptautiskajā līmenī. 4) Izstrādāti priekšlikumi darba devēju un ekspertu dažādības vadības sertifikācijas sistēmas izveidei Latvijā. |
408 | SIF | 1 - 4) 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.6. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Nodrošināts atbalsta pakalpojums ES
pilsoņiem, veicinot viņu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, sniedzot
sākotnējas konsultācijas atbilstoši personas vajadzībām un
problēmsituācijai, nodrošinot juridisko un psiholoģisko atbalstu, kā arī
praktisku palīdzību reālajās dzīves situācijās. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
Izveidota un aprobēta atbalsta sistēma ES pilsoņiem un veicināta to sociālekonomiskā iekļaušana. | 408 | KM | SIF | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.7. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Lai paplašinātu iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai, izstrādāts uz rezultātiem balstīts atbalsta instruments darba ņēmēju kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai darba tirgū pieprasīto prasmju apguvei, kas nodrošinātu to, ka valsts maksā par sasniegtajiem apmācību rezultātiem, mērot tos vairāku gadu garumā (uz rezultātiem balstīts maksājumu modelis). | Nodrošināts ilgtspējīgs finansējums darbaspēka prasmju un kvalifikācijas celšanai, pārkvalificējot 10 500 mazkvalificētos nodarbinātos, no tiem pilotprojektā vismaz 500 IKT speciālistus. | 171 172 |
EM | 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.8. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Izveidota koordinēta cilvēkkapitāla pārvaldības sistēma. | 1) Konsolidēta valsts institūciju darba
tirgus prognozēšanas funkcija. 2) Izveidots vienots mācību vajadzību noteikšanas mehānisms (starpinstitucionāla komisija ar sociālo partneru dalību) pieaugušo mācību organizēšanai saskaņā ar darba tirgus prognozēm. 3) Sniegts atbalsts uzņēmējiem un iedzīvotājiem prasmju pilnveidošanai un pārkvalifikācijai. 4) Stiprināta nozaru ekspertu padomju loma un kapacitāte, lai sekmētu darba devēju, darba ņēmēju un valsts puses sadarbību, veicinot profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī tās efektivitātes un kvalitātes paaugstināšanu. 5) Izstrādāti priekšlikumi par iespēju konsolidēt cilvēkkapitāla apmācībās iesaistītās valsts institūcijas ar mērķi izveidot efektīvu sistēmu maksimāli ātrai apmācībai atbilstoši darba devēju vajadzībām. |
43 | EM | LM, IZM, LIAA, NVA, VIAA, KM 4) LDDK |
1 - 4) 30.10.2026 5) 30.08.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.9. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Izstrādāts atbalsta pasākumu kopums jauniešu iesaistei un veiksmīgai integrācijai darba tirgū, t.sk. novēršot nepamatotu prasību pēc krievu valodas zināšanām. | 1) Mazināts izglītībā un darba tirgū
neiesaistīto jauniešu 15- 24 gadu vecumā īpatsvars par 2,6 %
salīdzinājumā ar 2022.gadu. 2) Samazinās sūdzību skaits par diskrimināciju darba tirgū. |
404 409 |
EM | LM, IZM | 1 -2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.10. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Stiprināts valsts valodas lietojums darba tirgū, t.sk. novēršot nepamatotu prasību pēc krievu valodas zināšanām. | Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Darba likumā. | LM | TM , IZM | 30.06.2024. | |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.11. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Lai nodrošinātu mūžizglītības politikas atbilstību nākotnes darba tirgus prasībām, izveidota absolventu monitoringa sistēma attiecībā uz tālākizglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām. | Izveidota absolventu monitoringa sistēma attiecībā uz tālākizglītības un kvalifikācijas paaugstināšanas programmām. | EM (CSP) | LM (NVA), IZM (VIAA), EM (LIAA) | 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.12. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Lai piesaistītu kvalificētu darbaspēku Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanai, izstrādāti kontrolētas darbaspēka imigrācijas nosacījumi, tai skaitā nodrošinot vienkāršotu darbaspēka piesaistes procedūru prioritārajās tautsaimniecības nozarēs un veicinot reemigrāciju. | Brīvo darba vietu skaits nepārsniedz 1 % no kopējo darba vietu skaita. | 212 | EM | LM, IeM |
30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
029. |
29.13. |
Darba tirgus attīstībai, virzot darbaspēku uz augstākas pievienotās vērtības nozarēm, sekmēsim pilnvērtīgu dažādu grupu iesaisti darba tirgū, ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un remigrāciju, kā arī palielināsim darbaspēka pieejamību, tai skaitā paplašinot iespējas pārkvalifikācijai mūža garumā un kvalifikācijas celšanai. Veidosim "sudraba ekonomikas" atbalsta programmas. Īstenosim ekonomikas izaugsmes atbalstam pielāgotu imigrācijas politiku. Novērsīsim šķēršļus jauniešu iesaistei darba tirgū nepamatotu krievu valodas zināšanu prasību dēļ. | Nodrošināta paātrināta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. | 1) Atrasts risinājums un izstrādāti
nepieciešamie normatīvie akti paātrinātas veselības aprūpes pakalpojumu
saņemšanas nodrošināšanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta
darbiniekiem. 2) Nodrošināta paātrināta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. |
60 64 65 68 69 |
VM | LVSADA, VM (NMPD) |
1) 30.06.2024 2) 31.01.2025 |
|
III. Labklājīga Latvija |
030. |
30.1. |
Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās. | Palielināts akciju tirgus kapitalizācijas apjoms, sasniedzot 9% no iekšzemes kopprodukta 2027.gadā un stiprināta kapitāla tirgu attīstību veicinoša ekosistēma. | 1) Apstiprināts valsts
kapitālsabiedrību saraksts, kas būtu daļēji kotējamas biržā. 2) Ar mērķi kāpināt atjaunīgo energoresursu jaudas un elektroenerģijas eksportu, sagatavoti dokumenti ārējā finansējuma piesaistei SIA "Latvijas Vēja parki", tostarp kotēšanai biržā. 3) Valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā procesu vada un uzrauga MK tematiskās stratēģiskās vadības komitejas ietvaros. |
232 233 236 239 |
1), 3) FM, VK, SM, EM, ZM 2) EM |
1) 30.03.2024 2 -3) 30.10.2026 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
030. |
30.2. |
Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās. | Īstenoti finanšu instrumenti, paplašinot uzņēmumu pieeju finansējumam, t.sk vērtējot ģeogrāfisko mērogu mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiska piedāvājuma fonda izveidei. | Mazo un vidējo uzņēmumu sākotnējā publiskā piedāvājuma fonda izveide un darbības uzsākšana, kas paredz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumiem konkurētspējīgus nosacījumus dalībai publiski izveidotajā fondā. | 233 236 239 |
FM | EM, ALTUM | 31.12.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
030. |
30.3. |
Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās. | Panākta līdzsvarotāka sieviešu un vīriešu pārstāvība uzņēmumu augstākā līmeņa vadošajos amatos. | Noteikti pasākumi dzimumu līdzsvarotākai pārstāvībai augstākā līmeņa vadošajos amatos, nodrošinot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2022/2381 (2022.gada 23.novembris) par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū. | LM | 31.12.2024 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
030. |
30.4. |
Turpināsim attīstīt ar Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu. Lai attālinātu publisko personu kapitālsabiedrības no politiskās ietekmes un piesaistītu investīcijām nepieciešamo kapitālu, mazākuma akciju daļu no tirgus orientētām publisko personu kapitālsabiedrībām kotēsim biržā, kā arī ieviesīsim labas pārvaldības principus un mazināsim ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās. | Izstrādāti un ieviesti ierobežojumi valsts amatpersonas amata savienošanai ar amatu kapitālsabiedrībā, kur valsts vai pašvaldība tieši vai netieši ir īpašnieks. | 1) Izstrādāts attiecīgs normatīvais
regulējums. 2) Ierobežota valsts amatpersonu iecelšana amatos publisko personu kapitālsabiedrībās. |
237 420 428 |
1) VK 2) Visas ministrijas (izņemot ĀM) |
1) KNAB 2) KNAB |
1) 29.02.2024 2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
031. |
31.1. |
Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu. | Īstenoti personalizēti
izglītojamo mācīšanās ceļi, tādējādi stiprinot iekļaujošu izglītību. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Izstrādāti risinājumi
iekļaujošas izglītības attīstībai visās izglītības pakāpēs, koordinējot
iekļaujošas izglītības jautājumu kompleksu risināšanu starp dažādām
institūcijām. 2) Detalizēti noteikta institūciju atbildība savstarpējai sadarbībai konkrētu gadījumu izskatīšanā, mazinot vardarbību izglītības vidē, kā arī paredzēts finansējuma pieaugums atbalsta personālam. 3) Īstenoti pasākumi patvēruma meklētāju un Ukrainas civiliedzīvotāju izglītības nodrošināšanai (vismaz 257 euro/mēnesī vienam izglītojamajam individuālā plāna īstenošanai, 50 euro mācību gadā mācību līdzekļu iegādei). 4) Pārskatīts speciālo izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu apmērs, palielinot uzturēšanas izdevumu apmēru uz vienu izglītojamo, ņemot vērā inflācijas ietekmi. 5) Noteikta iespēja iegūt valsts nozīmes interešu izglītības iestādes statusu un noteikta finansēšanas kārtība, paredzot valsts finansējumu STEM interešu izglītības programmām 2024./2025.m.g. ne mazāk kā 10%, 2025./2026.m.g. ne mazāk kā 15%, 2026./2027.m.g. ne mazāk kā 20%, kā arī noteiktas prasības STEM jomu īstenošanā interešu izglītības programmās, t.sk. sekmējot meiteņu ieinteresētību STEM jomā. 6) Izstrādāti metodiskie materiāli pedagogiem, t.sk. STEM jomas satura īstenošanai. 7) Definētas prasības izglītības kvalitātes nodrošināšanai. 8) Noteikti izglītības programmas īstenošanai nepieciešamie resursi. 9) Stiprināts izglītības pēctecīgums un sistēmiskums, nodrošinot sekmīgu izglītojamo pāreju no vienas izglītības pakāpes uz otru. 10) Sistēmas līmeņa darbības rezultāti: 10.1.) Latvijas skolēnu snieguma OECD PISA 2025, salīdzinot ar OECD PISA 2022, izmaiņas: matemātikā snieguma pieaugums par 1,2%, dabaszinātnēs - par 1% un lasīšanā - par 0,4%; 10.2.) Latvijas skolēnu, kas piedzīvojuši dažāda veida pāridarījumus, samazinājums no 29% (OECD PISA 2022) uz 23% (OECD PISA 2025). |
153 154 179 180 181 182 183 |
IZM | 1) LIZDA, KM (LNKC) 2) LM, KM (LNKC) 1 - 5), 7), 9) publiski atvasinātas personas, LPS 3), 7 - 10) KM (LNKC) |
1) 30.06.2024 2) 29.02.2024 3) 30.10.2026 4) 31.08.2025 5) 31.08.2024 6) 30.10.2026 7 - 8) 31.12.2024 9 - 10) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
031. |
31.2. |
Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu. | Sadarbībā ar iesaistītajām pusēm (augstskolas) izstrādāta programma STEM skolotāju sagatavošanai. | Trīs gadu laikā (līdz 2027.g.) sagatavoti 180 STEM priekšmetu skolotāji. | 157 | IZM | Augstskolas, Iespējamā misija | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
031. |
31.3. |
Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un vienojošu izglītības vidi nākotnes prasmju apguvei, pārejot uz izglītības programmu finansējumu. Plašāk integrēsim tajā digitālās un STEM kompetences ar mērķi panākt, ka vidējā termiņā Latvija dubulto augstākās izglītības absolventu īpatsvaru STEM jomās. Uzlabosim mācību kvalitāti, nodrošinot regulāru individuālo mācību sasniegumu monitoringu. | Lai uzlabotu mācību kvalitāti un sniegtu konkrētas rekomendācijas mācību procesa pilnveidei pedagogiem, skolas vadībai un rīcībpolitikas īstenotājiem, izstrādāta un īstenota skolēnu snieguma monitoringa sistēma prioritārajā mācību saturā. | 1) Aprobēti un izstrādāti
skolēnu snieguma monitoringa darbi (rēķinpratībā, tekstpratībā,
dabaszinībās). Vismaz pieci monitoringa darbi līdz 2025. gada beigām 2) Izstrādāta un aprobēta skolēna snieguma analīzes metodika, izmantojot digitālos risinājumus. 3) Balstoties skolēnu snieguma analīzē, izstrādāts vai pielāgots Latvijas kontekstam vismaz viens atbilstošs risinājums (programma, pasākumu kopums u.c. intervences veidi) skolēnu snieguma uzlabošanai identificētajā problēmjomā prioritārajā mācību saturā. |
155 | IZM (VISC) | LU | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.1. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Nodrošināta ar klimatneitralitātes mērķiem saistīto plānošanas dokumentu un normatīvo aktu aktualizācija un izstrāde atbilstoši ES likumdošanas paketes Fit for 55 jaunām saistībām un nacionāliem mērķiem. | 1) Saeimā pieņemts
Klimata likums un nodrošināta Klimata likumā ietverto deleģējumu
ieviešana, lai savlaicīgi ieviestu no Fit for 55 izrietošo normatīvu
nosacījumus un nodrošinātu efektīvu Latvijas virzību uz
klimatneitralitāti un nodrošinātu klimatnoturību. 2) Ministru kabinetā pieņemts un un Eiropas Komisijā iesniegts atjaunotais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns līdz 2030. gadam, nodrošinot visu nozaru līdzsvarotu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā un ekonomikas transformācijā. 3) Atjaunināta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam, Latvijas sabiedrībai nodrošinot ilgtermiņa stratēģisko vīziju par tautsaimniecībā un sabiedrībā nepieciešamajām transformācijām klimatneitralitātes sasniegšanai. 4) Izstrādātas un pilnībā vai daļēji ieviestas uz risku izvērtējumu balstītas piekrastes pašvaldību un visu Latvijas pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas un izstrādāti nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņām plāni vai vadlīnijas klimata pārmaiņu visbūtiskāk ietekmētām nozarēm, lai tādējādi palīdzētu mazināt klimata pārmaiņu radītos riskus sabiedrībai. 5) Izveidota IT risinājumos balstīta lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēma klimatneitralitātes mērķa sasniegšanai līdz 2050.gadam, lai veicinātu vispusīgas zinātniski pamatotas analīzes izmantošanu sabiedrībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. |
271 272 281 282 292 305 308 309 310 311 318 |
KEM | 1) EM, FM, IZM, SAM,
VARAM, ZM 2) EM, FM, IZM, SAM, VARAM, ZM 3) EM, FM, IZM, SAM, ZM, LM, VARAM, VM 4) VARAM, EM, SM, ZM |
1) 31.07.2024 2) 30.06.2024 3) 31.12.2025 4) 31.12.2024 5) 31.12.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.2. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Sniegts Latvijas atbalsts klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās jomā attīstības valstīm. | MK apstiprināts konceptuālais ziņojums par atbalstu attīstības valstīm klimata pasākumu īstenošanai (saistībā ar ANO Konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīguma 9.pantu), lai stiprinātu Latvijas prioritāšu īstenošanu daudzpusējās sadarbības ietvaros un paplašinātu Latvijas ģeogrāfisko iesaisti. | KEM | ĀM | 31.03.2024 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.3. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Lai nodrošinātu Satversmē noteiktās ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, īstenoti vides aizsardzības mērķi. | 1) Pārskatīts un aktualizēts Gaisa
piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030.gadam, kura
īstenošanas rezultātā 2030.gadā amonjaka emisijas samazinās par 34%,
smalko daļiņu PM2,5 emisijas - par 43%, bet gaistošo organisko
savienojumu emisijas - par 38% attiecībā pret 2005.gada emisijām.
Rezultātā Latvijā līdz 2030.gadam samazināsies gaisa piesārņojuma radītā
negatīvā ietekme uz veselību, uzlabosies iedzīvotāju dzīves kvalitāte,
kā arī samazināsies gaisa piesārņojuma izraisīti priekšlaicīgas nāves
gadījumi. Tāpat samazināsies saslimšanas risks ar elpceļu, sirds un
asinsvadu slimībām, kā arī vēzi. Vienlaikus šī pasākuma īstenošana
sniegs ekonomiskos ieguvumus, kas saistīti ar gaisa piesārņojuma
negatīvās ietekmes samazināšanos, piemēram, saistībā ar izdevumiem par
veselības aprūpi, prombūtni no darba slimības dēļ un zemāku darba
ražīgumu, kā arī ražas zudumiem. Lielākā pozitīvā ietekme tiks radīta tām iedzīvotāju grupām, kas ir īpaši jutīgas pret palielinātu gaisa piesārņojumu (bērni, grūtnieces, vecāki cilvēki un cilvēki ar jau pastāvošām veselības problēmām). 2) Sagatavots normatīvais regulējums iekšzemes ūdeņu ilgtspējīgai pārvaldībai, izstrādājot grozījumus normatīvajos aktos, tajā skaitā Ūdens apsaimniekošanas likumā, pārskatot upju baseinu pārvaldes institūcijas un to kompetences, kā arī upju baseinu apsaimniekošanas plānošanas instrumentu veidus un apstiprināšanas procedūras. 3) Pilnveidotas ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras. 4) Īstenosim Valsts kontroles ieteikumus revīzijas "Vai Latvijā tiek nodrošināta ilgtspējīga derīgo izrakteņu pārvaldība" lietā Nr. 2.4.1- 15/2021 sniegtos ieteikumus, lai nodrošinātu ilgtspējīgu derīgo izrakteņu pārvaldību. 5) Turpināsim uzlabot zemes dzīļu pārvaldības jomu Latvijā. 6) Sagatavots un pieņemts normatīvais regulējums iedzīvotāju aizsardzībai no saimnieciskās darbības radītā vides piesārņojuma. |
273 283 |
VARAM | 1; 6 ) ZM, SM, EM, KEM | 1) 31.07.2024 2) 31.12.2025 3 - 6 ) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.4. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Izstrādāti īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības plāni, lai veicinātu Eiropas nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanos. | 1) Piesaistītas ES fondu 2021.-2027. gada
plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu)
bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, aizsardzībai un atjaunošanai
vismaz 34,28 milj.euro apmērā. 2) Atbalstīti projekti, īstenojot bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumus 6 300 ha platībā. Investīciju rezultātā tiks aizsargātas Latvijas dabas vērtības, vienlaikus atbalstot to pieejamību sabiedrībai. |
278 279 280 289 290 291 |
VARAM | KEM, ZM | 1 - 2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.5. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Saglabāta bioloģiskā daudzveidība, dabas vērtības un nodrošināta to ilgtspējīga apsaimniekošana, t.sk. lai nodrošinātu Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanu. | 1) Pabeigta īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju Natura 2000 tīkla izveide (sagatavots likumprojekts
"Grozījumi likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām",
izstrādāti un iesniegti MK noteikumu projekti, ar kuriem izveido īpaši
aizsargājamās dabas teritorijas iekļaušanai Natura 2000 teritoriju
tīklā). 2) Sagatavots informatīvais ziņojums par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un sagatavoti priekšlikumi par potenciālajām jaunajām aizsargātām dabas teritorijām, lai virzītos uz "ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam" mērķi Eiropas Kopienā līdz 30% palielināt aizsargāto teritoriju pārklājumu gan sauszemē, gan jūrā, tajā skaitā 10% ar stingru aizsardzības režīmu, un aizsardzības stāvokļa uzlabošanu sugām un biotopiem. 3) ES nozīmes sugu un biotopu aizsardzības mērķu noteikšana valsts un Natura 2000 teritoriju līmenī. 4) Izstrādāti vismaz 5 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni, un izstrādāti un MK iesniegti jauni individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi vismaz 7 aizsargājamām dabas teritorijām. Rezultātā tiks nodrošināta dabas vērtību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Latvijā, veicināta aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības stāvokļa uzlabošanās, kā arī Latvijas saistību izpilde par Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpumu procedūru pret Latviju par pietiekama aizsardzības statusa nenodrošināšanu ES nozīmes aizsargājām sugām un biotopiem. 5) Izveidota invazīvo sugu pārvaldības sistēma. Pilnveidots normatīvais regulējums, nodrošināta pašvaldību iespēja iesaistīties invazīvo sugu ierobežošanā un iznīcināšanā, palielināta sabiedrības izpratne par invazīvo sugu negatīvo ietekmi. 6) Sagatavoti alternatīvi priekšlikumi kompensāciju sistēmas pilnveidei, izvērtējot realizēto pilotprogrammu darbības rezultātus. Veicināta dabas vērtību saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana privātajās zemēs, kuru rezultātā nodrošināta bioloģiski daudzveidīgu zālāju veidošana un uzturēšana un dabas daudzveidības saglabāšana mežā, balstoties uz brīvprātīgo (līgumisko) pieeju. |
278 279 280 289 290 |
VARAM | KEM | 1) 30.10.2026 2) 30.06.2024 3 - 6) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.6. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par saimnieciskās darbības aprobežojumiem, kas pārskatīta un izveidota ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistīto dabas resursu efektīvu un ilgtspējīgu pārvaldības modeli. | 1) Sagatavoti grozījumi
likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem
aizsargājamās teritorijās" nosakot atbilstīgus kompensāciju apjomus par
mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, kas saistīti ar īpaši
aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanu, kā arī kompensācijas mehānismu
par savvaļas dzīvnieku nodarīto postījumu atlīdzināšanu lauksaimniecības
nozarē. Motivēta īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vērtību un
bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ilgtermiņā. 2) Izstrādāts Zemkopības ministrijas valdījumā esošo zemes dzīļu resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāns 2023.- 2026. gadam, lai atbilstoši labas pārvaldības principiem nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu valstij piederošo derīgo izrakteņu apsaimniekošanu. |
240 292 |
VARAM ZM |
KEM | 1) 30.06.2025 2) 31.12.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.7. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Ieviests salīdzināmas, datos balstītas, izmērāmas informācijas ziņošanas pienākums uzņēmuma pārskatos par darbībām, ko veic uzņēmums, lai ieguldītu klimata neitralitātē, aprites ekonomikā un "zaļākā" rīcībā, kas reāli apliecina produkta vai pakalpojuma vērtību. | Nodrošināts ilgtspējas ziņojuma regulējums, ieviešot detalizētākas ziņošanas prasības uzņēmumiem, kas nodrošinās salīdzināmu informāciju par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā ietekme uz vidi, sociālo tiesību nodrošināšana, cilvēktiesības un pārvaldības faktori, vienlaikus paredzot prasības ilgtspējas ziņojuma pārbaudei. | FM | KEM, VARAM, ZM, FM (VID) | 31.12.2024 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.8. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Atbalstītas pašvaldības plūdu risku, upju un Baltijas jūras krasta erozijas novēršanā un piesārņojuma mazināšanā, veicināta līdzsvarota un ilgtspējīga jūras piekrastes attīstība un ainavu saglabāšana. | 1) Ainavu politikas plānā 2024.-2027.gadam
noteikti un īstenoti priekšnosacījumi daudzveidīgu, sabiedrībai pieejamu
ainavu attīstītībai, kas, nodrošinot labu vides stāvokli, saglabājot un
attīstot vienoto kultūras un dabas mantojumu, veicinot ekonomisko
aktivitāti, kā arī, stiprinot iedzīvotāju vietas piederības sajūtu,
patriotismu un vietu identitāti, visā Latvijā uzlabo cilvēku dzīves
kvalitāti. Noteiktas Nacionālas nozīmes ainaviski vērtīgās teritorijas
un pasākumu kopums to apsaimniekošanai, nodrošinot iedzīvotājiem
nozīmīgo vietu identitātes saglabāšanu un dzīves telpas pievilcību. 2) Veikts Jūras plānojuma starpposma novērtējums par līdzsvarotām vides, sabiedrības un tautsaimniecības interesēm un jūras telpas ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā darbības jūrā un piekrastē. Uzsākta Jūras plānojuma grozījumu izstrāde, ņemot vērā starpposma novērtējuma secinājumus un jaunākos datus par jūras vidi un bioloģisko daudzveidību. Sakārtots normatīvais regulējums un ieviesti skaidri jūras telpas izmantošanas nosacījumi, kas veicina pārskatāmu uzņēmējdarbības vidi un jaunu ekonomikas nišu ar augstas pievienotās vērtības produktiem attīstības iespējas jūrā. 3) Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma piekrastes Baltijas jūras publiskās infrastruktūras attīstībai starpposma novērtējuma ziņojumā novērtēta Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstība, līdzsvarojot dabas un vides aizsardzības prasības un identificēti piekrastes telpiskās attīstības jaunie izaicinājumi Zaļā kursa ieviešanas kontekstā. Identificētas problēmas un risinājumi piekrastes kā Latvijas nacionālās vērtības pieejamībai ikvienam Latvijas iedzīvotājam, vienlaikus paredzot risinājumus vides kvalitātes saglabāšanai, vietējās ekonomikas veicināšanai un piekrastes iedzīvotāju dzīves kvalitātes nodrošināšanai. |
290 291 |
VARAM | 1 - 3) 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.9. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Izveidoti vides izglītības centri, lai veicinātu sabiedrības izpratni par bioloģiskās daudzveidības nozīmību un cilvēku un dabas mijiedarbību. | Piesaistītas ES fondu 2021 - 2027. gada plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu) bioloģiskās daudzveidības un sabiedrības vides apziņas veicināšanai vismaz 8,13 milj. euro apmērā. Investīciju rezultātā tiks uzsākta četru Latvijas nacionālo parku dabas izglītības centru infrastruktūras pilnveide un attīstība ar mūsdienīgu vides izglītības saturu un metodēm. | 48 288 289 290 291 292 |
VARAM | KEM | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.10. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Preventīvi reaģēts uz dezinformāciju un sabiedrība nodrošināta ar savlaicīgu un piemērotu informāciju par klimata zinātni, klimatneitralitātes un pielāgošanās pasākumiem, kā arī to nepieciešamību Latvijas drošībai un konkurētspējai. | Mazināta dezinformācijas izplatība un paaugstināta sabiedrības, tostarp uzņēmēju un pašvaldību izpratne par klimata zinātnes un politikas pamatiem, sniegts lielāks atbalsts valsts klimata politikai, izprotot konkrētajai mērķagrupai nepieciešamās rīcības. | 421 | KEM | 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.11. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Veikta sanācija vēsturiskajās piesārņotajās vietās vai teritorijās, nodrošinot sanēto teritoriju rekultivāciju un piesārņojuma turpmākas izplatības samazināšanu un monitoringu. | 1) Piesaistītas Latvijas un Šveices
sadarbības programmas investīcijas sanācijas darbu veikšanai vismaz 13
milj.euro apmērā, uzsākot vienas piesārņotas vietas vai teritorijas
attīrīšanu. 2) Piesaistītas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda investīcijas (ieskaitot elastības finansējumu) sanācijas darbu veikšanai vismaz 9,2 milj. euro apmērā, uzsākot vienas piesārņotas vietas vai teritorijas attīrīšanu.Investīciju rezultātā vide tiks attīrīta no piesārņojuma, samazinot tā ietekmi uz dabas vērtībām, cilvēka veselību un apkārtējo vidi. |
288 | VARAM | KEM | 1 - 2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.12. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Veikta vides aizsardzības politikas jomas pārcelšana no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata un enerģētikas ministriju. | 1) Stiprināta KEM administratīvā
kapacitāte, nodrošinot KEM papildus štata vietas juridisko jautājumu, ES
fondu pārraudzības, publiskās komunikācijas u.c. funkciju pilnvērtīgākai
īstenošanai KEM resora ietvaros. 2) Veikts vides aizsardzības politikas jomas funkcionālais un saturiskais izvērtējums attiecīgās kompetences pārcelšanai no VARAM uz KEM, un izstrādāts sadarbības un saskaņošanas mehānisms ar VARAM ES fondu darbības programmas 2021.-2027. gadam plānošanas pasākumu īstenošanai klimata pārmaiņu mazināšanas, pielāgošanās klimata pārmaiņām, vides aizsardzības un attīstības, un pārejas uz klimatneitralitāti prioritātēs. 3) Klimata, enerģētikas un vides ministrijas izveide - vides aizsardzības politikas jomas, izņemot dabas aizsardzība, funkciju un attiecīgā personāla, tiesību, saistību, mantas un budžeta programmu pārcelšana uz KEM. |
KEM | VARAM | 1) 31.01.2024 2) 30.03.2024 3) 30.06.2024. |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
032. |
32.13. |
Panāksim Latvijas saistību izpildi klimata un enerģētikas, vides aizsardzības un dabas resursu pārvaldības mērķu sasniegšanā. Atjaunosim mūsu dabas resursus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un saglabātu Latvijas dabas vērtības un bioloģisko daudzveidību arī nākamajām paaudzēm. Kā atbildīgo par šo uzdevumu īstenošanu noteiksim Klimata, enerģētikas un vides aizsardzības ministriju. | Izvērtēta 2022.gadā apstiprināto Ministru kabineta noteikumu "Noteikumu par koku ciršanu mežā" grozījumu, kas samazināja galvenajā cirtē cērtamo koku caurmēru, ietekme uz koksnes krāju un NEKP iekļauto mērķu sasniegšanu. | 1) Kvantitatīvi novērtēta cērtamo koku
caurmēra samazināšanas ietekme uz koksnes krāju un NEKP iekļauto mērķu
sasniegšanu. 2) Līdz 2024. gada 31. decembrim iesniegts Saeimai ziņojums par nacionālo nostāju oglekļa dioksīda ģeoloģiskai noglabāšanai Latvijas teritorijā, tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā un kontinentālajā šelfā. |
272 | KEM | ZM | 1) 30.06.2026. 2) 31.12.2024. |
|
III. Labklājīga Latvija |
033. |
33.1. |
Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos. | Samazināts radīto atkritumu daudzums un palielināts pārstrādāto atkritumu daudzums, uzlabojot un attīstot dalīto atkritumu savākšanas sistēmu, papildinot to ar jaunām atkritumu plūsmām, veicinot ilgstpējīgu patēriņu un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu. | 1) Īstenoti 3
pilotprojekti LIFE integrētā projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi
Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot
atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju", kā rezultātā tiks
nodrošināta uz šo brīdi nepārstrādājamu atkritumu pārstrāde, samazināts
apglabājamo atkritumu apjoms, kā arī iedzīvotājiem un komersantiem būs
pieejami jauni produkti, kas izgatavoti no otrreizējiem materiāliem. 2) Īstenotas sabiedrības informēšanas kampaņas un izglītojoši pasākumi Latvijas iedzīvotājiem par atkritumu šķirošanas iespējām, par ilgtspējīgu patēriņu un apritīgumu LIFE integrētā projekta ietvaros "Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju", stiprinot iedzīvotāju zināšanas par atkritumu šķirošanu mājsaimniecībās un veicināt izpratni par atkritumu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, aprites ekonomiku un principa "no precēm uz pakalpojumiem" ieviešanu ikdienas dzīvē. Pasākumu ieviešana veicinās atkritumu šķirošanu un samazinās piegružojumu ar atkritumiem visās Latvijas pašvaldībās. |
275 276 277 284 285 287 292 |
VARAM | KEM | 1 - 2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
033. |
33.2. |
Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos. | Lai sasniegtu atkritumu apsaimniekošanas mērķus, veicināts materiālu un resursu apritīgums un sabiedrības ikdienas paradumu maiņa, tai skaitā attīstot mājkompostēšanu. | 1) Atkritumu dalītas vākšanas, pārstrādes
un poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšanai piesaistītas
ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīcijas vismaz 69,03
milj.euro apmērā (ieskaitot elastības finansējumu). 2) Atbalstīti projekti, paredzot: 2a) izveidot atkritumu pārstrādes iekārtas ar kopējo jaudu 30 000 t/g; 2b) palielināt šķiroto atkritumu daudzumu par 6000 t/gadā. Investīciju rezultātā tiks samazināts apglabājamo atkritumu daudzums un atkritumi tiks izmantoti kā resursi produktu un materiālu ražošanai. 3) Veikti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, Atkritumu apsaimniekošanas likumā un citos normatīvajos aktos, lai veicinātu efektīvu dabas resursu nodokļu sistēmas darbību, sistēmisku risinājumu izveidi atkritumu rašanās novēršanai un palielinātu ražotāju motivāciju pārstrādājumu un pārstrādātu materiālu izmantošanai. |
275 287 292 |
VARAM | KEM | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
033. |
33.3. |
Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos. | Notiek biometāna ražošana un izmantošana Latvijā. | 1) Apstiprināti Ministru kabineta
noteikumi, kas paredz nosacījumus biometāna, kas transportēts ārpus
dabasgāzes pārvades un sadales sistēmas, ievadei kopējā dabasgāzes
apgādes tīklā, lai veicinātu no vietējiem resursiem ražotas enerģijas
pieejamību sabiedrībai. 2) Ministru kabinetā apstiprināta atbalsta programma, kas paredz investīcijas pirmā reģionālā biometāna punkta būvniecībai, lai veicinātu biometāna pieejamību sabiedrībai. 3) Ministru kabinetā apstiprināta vismaz viena atbalsta programma biometāna ražotājiem, lai veicinātu biometāna īpatsvara palielināšanu gala patēriņā. |
275 285 287 309 |
KEM | EM | 1) 31.12.2024 2) 31.10.2025 3) 31.10.2025 |
|
III. Labklājīga Latvija |
033. |
33.4. |
Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos. | Nodrošināts atbalsts "zaļo" produktu un tehnoloģiju izstrādei (t.sk. no vietējām izejvielām) aprites ekonomikas veicināšanai. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.3. rīcības virziena uzdevumi). | Atbalstīti vairāk kā 50 komersanti, izstrādāti vairāk kā 200 jauni zaļie produkti un tehnoloģijas, plānots komersantu eksporta pieaugums 58 milj. euro apmērā, izveidotas 500 jaunas darba vietas. | 231 | EM | 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
033. |
33.5. |
Plašāk integrēsim aprites ekonomikas principus uzņēmējdarbībā, lai produktu, materiālu un resursu vērtību pēc iespējas ilgāk saglabātu tautsaimniecībā, kā arī samazinātu atkritumu rašanos. | Nodrošināta būvizstrādājumu, t.sk. būvniecības atkritumu, kas rodas ceļu atjaunošanas un izbūves procesā, atkārtota izmantošana, sekmējot ilgtspējīgu pieejamo resursu izmantošanu, un mazinot atkritumu daudzumu no būvobjektiem, vienlaikus nosakot skaidras prasības atkārtoti izmantojamiem būvizstrādājumiem un to uzskaitei, lai tie atbilstu drošuma un nekaitīguma prasībām, kā arī būtu izsekojama to plūsma. | Par 20 % samazināts būvniecības procesā radīto atkritumu apjoms. | 287 | EM | VARAM, SM | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
034. |
34.1. |
Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. | Lai nodrošinātu taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, paredzēts pienākums kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem veikt ikgadēju uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksu 20% apmērā. | Izstrādāti grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Paredzams, ka šīs normas ietvaros tiks papildus valsts budžetā iekasēti 140 milj. euro. | FM | 31.12.2023 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
034. |
34.2. |
Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. | Banku konkurences uzlabošanai ieviesti risinājumi hipotekāro kredītu refinansēšanas pakalpojumu plašākam piedāvājumam un novērsti administratīvie un finanšu ierobežojumi klientu pārejai starp kredītiestādēm. | Izstrādāti Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā, Apdrošināšanas līguma likumā, Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691 "Noteikumi par patērētāja kreditēšanu", kas nodrošinās lētāku pārkreditācijas procesu, tādējādi veicinot konkurenci hipotekāro kredītu devēju starpā. | EM FM |
31.12.2023 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
034. |
34.3. |
Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. | Nodrošināts finanšu instrumentu valsts atbalsta programmu portfelis tirgus nepilnību risināšanai. | 1) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību
risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1060 milj.
EUR apmērā (līdz 31.12.2023.). 2) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1144 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2024.). 3) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1270 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2025.). 4) Finanšu instrumentu tirgus nepilnību risināšanai pieejamais valsts atbalsta programmu portfelis, 1370 milj. EUR apmērā (līdz 31.12.2026.). |
194 196 197 202 203 204 206 328 333 |
FM | ALTUM, EM, ZM | 1) 31.12.2023 2) 31.12.2024 3) 31.12.2025 4) 31.12.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
034. |
34.4. |
Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. | Pieaugusi starptautisko finanšu institūciju (Eiropas Investīciju bankas grupas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Ziemeļu Investīciju bankas, Eiropas Padomes Attīstības bankas, Starptautiskās Finanšu korporācijas, Daudzpusējās investīciju garantiju aģentūras) piedāvāto finanšu instrumentu izmantošana, tādējādi paplašinot kapitāla piesaistes iespējas sabiedrībai nozīmīgu mērķu finansēšanai un tirgus nepilnību risināšanai, primāri energoefektivitātes un mājokļu politikas ieviešanai, kapitāla tirgus attīstībai, eksportspējas stiprināšanai un investīciju paplašināšanai attīstības valstīs. | Starptautisko finanšu institūciju apstiprinātās investīcijas Latvijas publiskā un privātā sektora projektu līdzfinansēšanai 500 milj. EUR. | 197 203 231 233 236 239 348 350 |
FM | EM (LIAA), EM, KEM, VARAM, SM, ZM, ALTUM | 31.12.2025 |
|
III. Labklājīga Latvija |
034. |
34.5. |
Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. | Veiktas padziļinātas tirgus izpētes un preventīvi pasākumi pārtikas mazumtirdzniecībai, veselībai, komercbankām, publiskā sektora IT sistēmām, elektronisko sakaru tīklu jomās konkurences vides uzlabošanai un sabiedrības labklājības celšanai. | Sagatavoti priekšlikumi politikas veidotājiem nepamatotu barjeru, konkurences ierobežojumu likvidēšanai un konkurētspējīgākas uzņēmējdarbības vides veicināšanai padziļināti pētītajās jomās, īstenoti preventīvi pasākumi, veikti grozījumi normatīvajos aktos, kuru rezultātā Latvijas patērētājs var iegādāties preces un pakalpojumus par līdzvērtīgām cenām kā citās Baltijas valstīs. | KP | 30.10.2026 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
034. |
34.6. |
Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. | Monitorēta un analizēta no trešajām valstīm importēto preču cenu dinamika, lai nodrošinātu patērētājiem uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu pirms pirkumu veikšanas. | Īstenoti cenu monitoringa pasākumi, kas nodrošina patērētājiem salīdzinošas informācijas pieejamību par preču cenu dinamiku izsvērtu lēmumu pieņemšanai pirms pirkumu veikšanas. | EM (PTAC) | 30.10.2026 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
034. |
34.7. |
Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. | Nodrošināta vienlīdzīgas un godīgas konkurences vides attīstība un uzraudzība gadījumos, kad uzņēmumi, kas neatrodas dominējošā stāvoklī, bet ir ar būtisku tirgus varu, spēj ierobežot, kavēt un deformēt konkurenci. | Izstrādāti priekšlikumi grozījumiem Konkurences likumā, kas paplašina Konkurences padomes tirgus uzraudzības pilnvaras pār uzņēmumiem ar būtisku tirgus varu, tādējādi novēršot šo uzņēmumu konkurenci, patērētājus un klientus negatīvi ietekmējošu rīcību. | KP | 30.10.2026 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
034. |
34.8. |
Valstij reaģējot uz tirgus nepilnībām, panāksim efektīvāku tirgus dalībnieku konkurenci sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem. | Kapitālsabiedrības ar
publiskas personas kapitāla daļu, ostu pārvaldes un valsts dibinātas
augstskolas, īstenojot savus finanšu un nefinanšu mērķus, darbojas,
ievērojot tirgus principus un audzē aktīvu vērtību ilgtermiņā. Publiskās institūcijas mazina administratīvo slogu kapitālsabiedrībām ar publiskas personas kapitāla daļām, ostu pārvaldēm un valsts dibinātām augstskolām, lai izvirzītu un sasniegtu ambiciozus finanšu un nefinanšu mērķus, vienlaikus ievērojot konkurences neitralitāti. |
Pilnveidota normatīvā bāze, lai kapitālsabiedrības ar publiskas personas kapitāla daļu, ostu pārvaldes un valsts dibinātas augstskolas, kas darbojas eksporta tirgū, rada jaunas preces vai sniedz inovatīvus pakalpojumus, kā arī vērstas uz valsts noteikto ilgtspējas mērķu sasniegšanu, varētu darboties saskaņā ar tirgus principiem, kā arī publiskai personai ievērojot konkurences neitralitāti. Stratēģijās izvirzīti nozares līmenim (salīdzināmi uzņēmumi un institūcijas) atbilstoši un ambiciozi finanšu un nefinanšu mērķi. | VK SM IZM |
EM, ministrijas, kuras ir valsts kapitāldaļu turētājas | 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.1. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Izveidots vienots valsts pakalpojumu un datu portāls uzņēmējiem Business.gov.lv | Izveidota vienota digitālā vārteja uzņēmēju sadarbībai ar valsti - atvieglota uzņēmēju saziņa ar valsts pārvaldi caur centralizētu saziņas kanālu. Uzlabota valsts pārvaldes uzņēmējiem sniegto pakalpojumu efektivitāte, visus e-pakalpojumus un informāciju par datiem, kas valstij ir nepieciešami no uzņēmēja, apvienojot vienā portālā. Īstenota pakalpojumu un satura personalizācijas pieeja visas valsts pārvaldes kontekstā, fokusējoties uz biznesa atbalsta iespēju un pakalpojumu proaktīvu piedāvāšanu. Individuālo dzīves situāciju un vajadzību grupu veidošanā tiek izmantots mākslīgais intelekts. Visu valsts pārvaldes pakalpojumu intuitīva meklēšana, iniciēšana un saņemšana vienuviet. Uzņēmējdarbības formalitāšu un atbalsta kārtošana notiek 100% digitāli. | 241 307 317 |
EM (LIAA) | VARAM (VRAA) | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.2. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Lai uzlabotu sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, pārskatīts Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publiski pieejamās informācijas apjoms, tostarp, nosakot datu kopas, kuras turpmāk publicējamas atvērto datu veidā. | Paplašināts Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnē publiski pieejamās informācijas apjoms, kā arī noteikta tā publiski pieejamā informācija par nodokļu maksātāju, kas turpmāk publicējama atvērto datu veidā. | 235 237 242 307 |
FM | FM (VID) | 31.12.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.3. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, pārskatīts normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu saturs un apjoms. | 1) Pārskatīts nodokļu administrēšanas
process saistībā ar iegūtās informācijas apstrādi, identificējot
informāciju, kura nedod plānoto ieguvumu. 2) Veikti grozījumi normatīvajos aktos, lai noteiktu efektīvāku sniedzamās informācijas apjomu, kas nepieciešama sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzības nodrošināšanai. |
237 | FM | FM (VID) | 1) 31.12.2025 2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.4. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā. | Administratīva sloga mazināšana ESIF
projektu finansējuma saņēmējiem projektu ieviešanā: 1) paplašināts pašdeklarēšanās princips ESIF projektu finansējuma saņēmējiem. 2) pārskatītas un iespēju robežās mazinātas nacionālajos horizontālajos un specifisko atbalsta mērķu ieviešanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības. 3) ieviestas FM pasūtījumā veiktajā ārējā izvērtējumā sniegtās rekomendācijas klientorientētas pieejas veicināšanai, ES fondu investīciju ieviešanas un uzraudzības procesu uzlabošanai. 4) īstenoti praksē klientorientētas saziņas principi, "konsultē vispirms" (t.sk.: kvalitatīvs dialogs, sadarbības uzlabošana, atgriezeniskās saites intensificēšana, risinājumu meklēšana). |
237 | FM | Visas ministrijas, FM (CFLA) |
1) 31.12.2024 2) 30.04.2024 3) 30.06.2024 4) 30.06.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.5. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Sagatavoti priekšlikumi par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā, tai skaitā, bet ne tikai, vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, ietekmes uz vidi novērtējumā, atmežošanā. | Atvieglotas vai samazinātas administratīvās procedūras un praksē panākti īsāki īstenošanas termiņi tajos procesos, kas būs aptverti priekšlikumos iekļautajās jomās. | EM | VARAM, TM, ZM | 31.01.2024 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.6. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Veicināta pakāpeniska virzība uz primāri
digitālu procesu ieviešanu ar migrāciju saistītajos pakalpojumos un
attīstīta digitālo procesu kvalitāte personu apliecinošu dokumentu jomā. Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
1) Izveidots pašapkalpošanās risinājums
(e-pakalpojums) uzturēšanās atļauju procesu jomā, lai nodrošinātu
ērtākus un efektīvākus ārvalstniekiem sniegtos pakalpojumus. 2) Veikta ar personu apliecinošu dokumentu izsniegšanu saistītās IKT infrastruktūras pilnveidošana, lai sekmētu digitālo pakalpojumu attīstību personu apliecinošo dokumentu izsniegšanā. |
316 307 |
IeM | 1 - 2) 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.7. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Panākta administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem un iedzīvotājiem veicot strukturālas izmaiņas Zemkopības ministrijā un padotības iestādēs. | 1) Īstenota Zemkopības ministrijas iestāžu
strukturāla optimizācija (VMD; LDC, kapitālsabiedrību pārvaldība), lai
mazinātu sabiedrībai sniegto pakalpojumu fragmentāciju, uzlabojot
iestāžu/kapitālsabiedrību pārvaldību un saņemto pakalpojumu kvalitāti. 2) Ātrāka datu un informācijas aprite starp valsts pārvaldes iestādēm un privātpersonām, uzlabojot un vienkāršojot sabiedrībai sniegtos pakalpojumus, t.sk. modernizēti un digitalizēti ZM iestāžu sniegtie pakalpojumi. 3) Pilnveidoti normatīvie akti, samazinot prasības noteiktās grupās ietilpstošu pārtikas produktu izplatīšanai. 4) Pilnveidoti normatīvie akti, pārskatot tiesisko regulējumu un samazinot prasības dzīvnieku veselības, veterināro zāļu aprites un antimikrobiālās rezistences jomā. 5) Izvērtētas, pārskatītas un samazinātas normatīvajos aktos noteiktās ZM un tās iestāžu kontroles un uzraudzības funkcijas. |
238 307 428 |
ZM | 3 - 5) VK | 1) 30.09.2024 2) 30.10.2026 3) 31.12.2025 4) 31.12.2025 5) 31.12.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.8. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Pilnveidots pašvaldību attīstības plānošanas un lēmumu pieņemšanas process, t.sk. nodrošinot plašāku un aktuālāku datu klāsta pieejamību, kas nepieciešams uzraudzības procesam un ciešākai koordinācijai ar datos balstītu lēmumu pieņemšanu. | Pilnveidots IKT risinājums attīstības
plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesam, t.sk. pilnveidots
sociālekonomisko rādītāju kopums, kas raksturo dažādas pašvaldību
darbības jomas, tai skaitā: -sagatavoti priekšlikumi pašvaldību integrācijai vienotā tiesību aktu izstrādes sistēmā -veikti uzlabojumi Reģionālās attīstības indikatoru modulim (RAIM), kas ir instruments reģionālās attīstības monitoringam un lēmumu pieņemšanas atbalstam, pašvaldību teritorijas attīstības tendenču izvērtēšanai un attīstības programmu sagatavošanai un uzraudzībai -sociālekonomiskie dati pieejami uzskatāmākā veidā, kas atvieglos to atspoguļošanu un dos pamatinformāciju lēmumu pieņemšanai |
307 316 334 |
VARAM | LM, VM, IeM, FM | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.9. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Vienkāršoti elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas procesi. | Izveidots vienotais kontaktpunkts elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas procesam (izsniedzamo atļauju un nosacījumu), lai vecinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu sabiedrībai. | KEM | EM (BVKB), VARAM | 31.12.2024 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.10. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Nodrošināta pakāpeniska vienotā būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas procesa ieviešana no būvniecības ieceres ierosināšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, primāri datus iegūstot datu apmaiņas veidā informācijas sistēmu līmenī. | 1) Izstrādāts normatīvais regulējums, lai
privātpersonām samazinātu ar būvniecības un nekustamā īpašuma
reģistrācijas procesu saistīto laiku un izmaksas. 2) Izveidotas efektīvākas saskarnes starp informācijas sistēmām (tajā skaitā, Būvniecības informācijas sistēmu, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu un Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu) datu savstarpējai nodošanai valsts pārvaldes procesu un tiesību nostiprināšanas procesa nodrošināšanai, nododot pilnīgus, nepieciešamos un atbilstošos datus. Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
EM TM |
1) 31.01.2025 2) 30.10.2026 |
||
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.11. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Attīstīta Būvniecības informācijas sistēma, izmantojot moderno informācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas un priekšrocības būvniecības administratīvajā procesā, ieviešot nosacījumu izpildes automātisko pārbaudi, kā arī automātisko saskaņošanu vai akceptēšanu informācijas sistēmu līmenī attiecībā uz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi un būves nodošanu ekspluatācijā. | Samazināts termiņš būvdarbu uzsākšanas nosacījumu akceptēšanai līdz 1 darba dienai; samazināts termiņš būves nodošanas ekspluatācijā administratīvajam procesam līdz 5 darba dienām. | EM (BVKB) | 30.10.2026 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.12. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Vienkāršots dzīvojamo māju būvniecības process, tai skaitā izvērtējot iespēju paplašināt 1.grupas dzīvojamo māju grupas tvērumu. | Uz pusi samazināts termiņš privātmājas būvniecības ieceres saskaņošanai un akceptēšanai. | EM | 31.05.2025 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.13. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Pievilcīgākas un motivējošākas uzņēmējdarbības vides radīšana ar konkurētspējīgākiem uzņēmējdarbības nosacījumiem vismaz Baltijas reģionā. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam 4.2.1. rīcības virziena uzdevumi). | Lai panāktu ikgadēju IKP pieaugumu 5 % apmērā, kā arī eksporta apjoma pieaugumu līdz 39 miljardiem EUR faktiskajās cenās līdz 2026.gada beigām, īstenotas vismaz 6 uzņēmēju asociāciju prioritizētās administratīvo vai fiskālo slogu mazinošas aktivitātes uzņēmējdarbības vides jomā. | 197 198 238 |
EM | tās ministrijas, kuru atbildības jomas skars konkrētās aktivitātes | 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.14. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Pieaugusi Latvijas investīciju un attīstības aģentūras darbības efektivitāte eksporta (tai skaitā tūrisma produktu eksporta) veicināšanā un investīciju piesaistē. | 1) LIAA darbības reorganizēšana ar mērķi
nodrošināt kvalitatīvāku, ātrāku investoru un eksportējošo uzņēmēju
apkalpošanu, t.sk. piesaistot papildus motivācijas instrumentus
darbiniekiem, kas strādā ar eksporta veicināšanu un investīciju
piesaisti. Konkrēts finansējuma apjoms darbības rezultāta īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. 2) Piesaistīto un ieguldīto investīciju pieaugums 10 % ik gadu. |
231 | EM (LIAA) | EM | 1) 01.01.2025 2) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.15. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Izstrādāta jauna, mūsdienīga un respondentiem ērta integrētu statistisko datu apstrādes un vadības sistēma (ISDAVS). | Samazināta respondentu
noslodze datu iesniegšanai, iespējams elastīgi reaģēt uz izmaiņām,
augstāka datu kvalitāte, sasniedzot augstāku atbildētības procentu no
respondentiem, izveidojot ērtākas un saprotamākas veidlapas, kā arī
nodrošinot atbalstu datu izplatīšanai un datos pieņemtu lēmumu
sekmēšanai. Panākti datu tālākas lietojamības uzlabojumi gan valsts, gan privātajam sektoram. |
307 | EM (CSP) | 30.10.2026 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.16. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Uzlabots būvju kadastrālās uzmērīšanas process, mazinot administratīvo slogu un nodrošinot alternatīvas būvju datu iegūšanai dabā. | 1) Vienkāršots privātmāju reģistrācijas
process Kadastrā, izmantojot alternatīvas metodes datu iegūšanai dabā,
tādējādi samazinot dabā iegūstamo datu apjomu (2024.gads). 2) Īstenots tālizpētes datu iegūšanas pilotprojekts un izvērtēta rezultātu piemērošana praksē (2026.gads) |
TM | TM (VZD) | 1) 31.12.2024 2) 30.10.2026 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
035. |
35.17. |
Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs. | Lai veicinātu nodokļu maksātāju uzticību, kā arī lai stiprinātu nodokļu un muitas policijas darba efektivitāti un tās autonomiju, īstenota Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija. | Sagatavots ziņojums par VID attīstību, veidojot to kā servisa iestādi. | FM | FM (VID) | 31.03.2024 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
036. |
36.1. |
Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. | Nodrošināta ekonomisko izaugsmi atbalstoša nodokļu politika, kas stimulē darbaspēka mobilizāciju, investīcijas produktivitātes pieaugumā un veicina akumulētā kapitāla uzkrāšanos. | 1) Sadarbībā ar valdības
sociālajiem un sadarbības partneriem izstrādātas vidēja termiņa valsts
nodokļu politikas pamatnostādnes, ar kurām nodrošināta izsvērta nodokļu
politika vidējā termiņā, ņemot vērā valdības deklarācijas prioritātes -
reģionālā konkurētspēja, nevienlīdzības mazināšana, un nodokļu ieņēmumi
attiecībā pret IKP. 2) Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes ietvaros, izvērtēta samazināto PVN likmju piemērošana. 3) Īstenojot vidēja termiņa nodokļu politiku un veicot izmaiņas darbaspēka nodokļos, pašvaldībām piekritīgie nodokļu ieņēmumi ir līdzsvaroti kopējam nodokļu pieaugumam valstī (kopējais nodokļu ieņēmumu pieaugums ir samērīgs gan valsts, gan pašvaldību pusē). 4) Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes ietvaros, izvērtēts ziedošanas regulējums un ziedošanas motivācijas uzlabošana sporta jomā. |
216 224 237 |
FM | Visas ministrijas, (izņemot AizM), VK, LDDK, LTRK, LBAS, LPS | 1 - 4) 31.05.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
036. |
36.2. |
Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. | Lai nodrošinātu Latvijas nacionālo suverenitāti, aizstāvētas Latvijas intereses ES Padomē, vienojoties par kopīgiem risinājumiem ES līmenī attiecībā uz nodokļu, muitas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem. | Aizstāvētas Latvijas intereses ES Padomē, vienojoties par kopīgiem risinājumiem ES līmenī attiecībā uz nodokļu, muitas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jautājumiem, iestājoties par to, ka nodokļu jautājumi ir Latvijas nacionālā kompetence. | FM | 30.10.2026 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
036. |
36.3. |
Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. | Sadarbībā ar VID, sociālajiem un sadarbības partneriem īstenoti visaptveroši nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumi, tostarp rasts risinājums, lai nodrošinātu ērtu un automatizētu iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu. | 1) Iniciēti ēnu ekonomikas ierobežošanas
pasākumi, tostarp pamatojoties uz Nacionālo NILLTPF risku novērtējumu. 2) Visaptverošu pasākumu īstenošanas rezultātā četru gadu laikā ēnu ekonomikas īpatsvars samazinās par 1% no IKP. 3) Nodokļu ieņēmumu zaudējumu samazināšanās: 3a) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plaisa iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 3,4% 3b) iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) plaisa no nedeklarētās darba samaksas iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 15,6%; 3c) valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) plaisa no nedeklarētās darba samaksas iepriekšējā gadā, % - mērķa vērtība 2025.gadā 15,5%. |
237 | 1) FM 2) FM, FM (VID) 3) FM (VID) |
1) FID 2) VM, EM, VARAM, LM, TM, IZM, SM, IeM, LBAS |
1 -3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
036. |
36.4. |
Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. | Mainīta sabiedriskā labuma organizāciju sistēmas darbība. | 1) Iesniegti MK grozījumi Sabiedriskā
labuma organizāciju likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos,
radot sabiedriskā labuma organizācijām iespēju paplašināt to darbības
modeli attiecīgi izvēlētajam darbības mērķim. 2) Rezultātā sabiedriskā labuma organizācijām būs skaidri definēti nosacījumi, lai identificētu savu darbību konkrētai juridiskajai formai. Paredzamas sabiedriskā labuma organizāciju skaita izmaiņas, izvēloties atbilstošu juridisko statusu, vienlaikus samazinot administratīvo slogu organizācijām. |
FM | FM (VID) | 1 - 2) 31.12.2025 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
036. |
36.5. |
Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. | Pilnveidota azartspēļu un izložu joma. | 1) Iesniegti MK grozījumi Azartspēļu un
izložu likumā un saistītajos Ministru kabineta noteikumos, paredzot
sabiedrības veselību aizsargājošus mehānismus pārmērīgu tieksmju no
azartspēļu spēlēšanas savlaicīgai apzināšanai, identificēšanai un
novēršanai. Izvērtētas iespējas plašāk ierobežot spēļu zāļu, kurās
atļauts organizēt azartspēles, izplatību. 2) Rezultātā azartspēļu un izložu spēlētājiem tiks savlaicīgi identificēti un vadīti riski, kas var iestāties no pārmērīgas azartspēļu un izložu spēlēšanas. 3) Pētījumu rezultātā veiktas izmaiņas azartspēļu un izložu normatīvajos aktos, paredzot sabiedrību aizsargājošus mehānismus no tiešas vai netiešas kaitīgas ietekmes pārmērīgai tieksmei no azartspēļu un izložu spēlēšanas. 4) Rezultātā tiks samazināts to personu skaits, kuras negatīvi ietekmē pārmērīga azartspēļu un izložu spēlēšana. |
86 | FM | 1) EM, IZM (VISC) KM, LM, SM, VM, VARAM,
LDDK, LABS LLPA, LPS, LTRK, NEPLP, LIAB, LSBA, FM (IAUI) 2) VM |
1 - 2) 31.12.2024 3 - 4) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
036. |
36.6. |
Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. | Nodrošināta produktīva darba vide un ilgtspējīgi IKT risinājumi nodokļu administrēšanas un muitas darbības jomā. | 1) Pilnveidota Maksājumu administrēšanas
informācijas sistēma, t.sk. īstenojot nodokļu parādu piedziņas procesa
automatizāciju (2027.gada 2.ceturksnis). 2) Ieviesta muitas maksājumu uzskaites, galvojumu pārvaldības un pēcmuitošanas pārbaužu procesu digitalizācija Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā. 3) Izstrādātas un ieviestas jaunas muitas informācijas sistēmas (EMDAS2) atbilstoši ES un nacionālajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, pakāpeniski pārnesot jaunajā arhitektūrā un pilnveidojot esošās EMDAS pamatfunkcionalitātes, kā arī nacionālos, ar lietošanas ērtumu un procesu automatizāciju saistītos risinājumus. |
241 307 316 |
FM (VID) | 1) 30.10.2026 2) 31.12.2024 3) 30.10.2026 |
|
|
III. Labklājīga Latvija |
036. |
36.7. |
Veiksim būtiskas izmaiņas nodokļu politikā vienu reizi četru gadu ciklā. Uzlabosim ekonomikas konkurētspēju, mazināsim ienākumu nevienlīdzību un palielināsim nodokļu ieņēmumus, kā arī samazināsim ēnu ekonomiku. Vienkāršosim nodokļu nomaksu, padarot to mazāk resursu un laika ietilpīgu. | Kadastrālās vērtības un tās noteikšanas metodikas izmantošanas pamatuzdevumi un izmantošanas izvērtējums kopsakarā ar citu sektoru politikām, ieskaitot nodokļu politiku. | MK iesniegts informatīvais ziņojums par 2023.gadā spēkā esošo kadastrālo vērtību un metodikas izmantošanu NĪN aprēķinam 2025.gadam. | TM | FM | 30.04.2024 | |
|
III. Labklājīga Latvija |
037. |
37.1. |
Mainīsim valsts budžeta veidošanas principus, izvirzot skaidrus sasniedzamos mērķus valsts budžeta programmām, un regulāri vērtēsim rezultātus. | Izstrādāti priekšlikumi valsts budžeta veidošanas principu pilnveidei un uzsākta atsevišķu uz rezultātu sasniegšanu orientētu budžeta programmu ieviešana. Nodrošināta pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ar mērķi palielināt valsts budžeta izdevumu un politikas ekonomiskāku un efektīvāku izmantošanu, balstoties uz noteikto mērķu un snieguma rādītāju analīzi. | 1) Izstrādāti un iekļauti
normatīvajā regulējumā priekšlikumi valsts budžeta finanšu vadības un
valsts attīstībai nepieciešamā budžeta pieprasījumu izvērtēšanas
pilnveidei, tostarp pamatojoties uz labāko starptautisko praksi un uz
snieguma rezultātiem balstītu programmu budžetēšanu. 2) Sadarbībā ar nozaru ministrijām nodrošināta uz rezultātu orientēta valsts budžeta programmu ieviešana. 3) Pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. |
421 428 |
FM | VK | 1 - 3) 30.10.2026 |
|
III. Labklājīga Latvija |
038. |
38.1. |
Fiskālo politiku īstenosim saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem un to adaptēsim atbilstoši gaidāmajiem Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības tiesiskā ietvara grozījumiem pēc šo grozījumu pieņemšanas. | Izstrādāti vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumenti, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu, Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktos fiskālos nosacījumus un izpildot Latvijas kā eirozonas dalībvalsts saistības. | 1) Latvijas Stabilitātes
programma izstrādāta, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un izpildot
Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības. 2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam izstrādāts atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. 3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" un fiskālo risku deklarācija vidējam termiņam izstrādāti atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadiem: Vispārējās valdības nominālā budžeta bilance (no strukturālās bilances mērķiem izrietoša) 2024.gadā ir -2,9% no IKP, 2025.gadā -2,6% no IKP un 2026.gadā -1,7% no IKP. Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm. |
FM | 1) Latvijas Stabilitātes
programmas iesniegšana Saeimā līdz kārtējā gada 15.aprīlim atbilstoši
Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.pantu. 2) un 3) saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku. |
||
|
III. Labklājīga Latvija |
038. |
38.2. |
Fiskālo politiku īstenosim saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem un to adaptēsim atbilstoši gaidāmajiem Eiropas Savienības ekonomiskās pārvaldības tiesiskā ietvara grozījumiem pēc šo grozījumu pieņemšanas. | Pēc Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības tiesiskā ietvara grozījumu pieņemšanas pielāgosim nacionālos fiskālās disciplīnas tiesību aktus atbilstoši jaunā regulējuma prasībām. | Veikti grozījumi vai izstrādāts jauns nacionālais fiskālās disciplīnas regulējums, kas pielāgots jaunajam ES ekonomikas pārvaldības regulējumam. Efektīva ekonomikas politikas koordinācija un uzraudzība visā ES nodrošina visu dalībvalstu publisko finanšu stabilitāti un ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un konverģenci, novērš makroekonomisko nelīdzsvarotību, atbalstot reformas un ieguldījumus, lai veicinātu izaugsmi un noturību. | FM | 31.12.2024 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
039. |
39.1. |
Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās. | Lai nodrošinātu pretcikliskas fiskālās politikas veidošanu, uzturēsim vispārējās valdības strukturālo budžeta deficītu līmenī, kas nepārsniedz maksimāli atļauto, ievērojot spēkā esošo Eiropas Savienības un nacionālo fiskālās disciplīnas regulējumu. | 1) Latvijas Stabilitātes
programma izstrādāta, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumu un izpildot
Latvijas kā euro zonas dalībvalsts saistības. 2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam izstrādāts atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. 3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" un fiskālo risku deklarācija vidējam termiņam izstrādāti atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumā un Stabilitātes un izaugsmes paktā noteiktajiem fiskālajiem nosacījumiem. Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadiem: Vispārējās valdības strukturālās budžeta bilances mērķis 2024.gadā ir -0,5% no IKP, 2025.gadā -0,5% no IKP un 2026.gadā -0,5% no IKP. Minētais rādītājs tiek precizēts turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm. |
FM | 1) Latvijas Stabilitātes
programmas iesniegšana Saeimā līdz kārtējā gada 15.aprīlim atbilstoši
Likuma par budžetu un finanšu vadību 28.pantu. 2) un 3) saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku. |
||
|
III. Labklājīga Latvija |
039. |
39.2. |
Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās. | Nodrošināts mērķēts atbalsts energoresursu izmaksu kompensēšanai mājsaimniecībām periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas un samērīgs elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu kāpums, kā arī ieviesti mehānismi elektroenerģijas sadales tīklu tarifu pieauguma daļējai kompensācijai. | 1) Iesniegts MK
normatīvais regulējums mērķēta atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām
periodos, kad identificētas augstas energoresursu cenas. 2) Izstrādāts IT risinājums mērķēta un iespējami automātiska atbalsta sniegšanai mājsaimniecībām. 3) Iesniegts MK normatīvais regulējums, kas ierobežo elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksu pārāk strauju kāpumu mājsaimniecībām. 4) Ieviests mehānisms elektroenerģijas sadales tīklu tarifa pieauguma daļējai kompensācijai sabiedrībai. |
45 97 98 110 |
KEM | 1-2) LM 2) EM (BVKB) |
1) 31.12.2023 2) 31.12.2024 3) 30.06.2025 4) 31.12.2023 |
|
III. Labklājīga Latvija |
039. |
39.3. |
Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās. | Izstrādāti priekšlikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņu pagarinājuma negatīvās ietekmes mazināšanu uz personas vecuma pensijas apmēru. | Ieviesti atbalsta pasākumi pensijas apmēra noteikšanai gadījumos, kad darba devējs nav faktiski veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. | 110 111 121 225 |
LM | FM, LBAS, LDDK | 31.12.2024 |
|
III. Labklājīga Latvija |
039. |
39.4. |
Veidosim pretciklisku, sociāli atbildīgu un attīstību veicinošu fiskālo politiku, veicot nepieciešamās investīcijas, kā arī sniedzot atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem krīzes situācijās. | Nodrošināta sociāli
atbildīga un mērķorientēta atbalsta risinājumu izstrāde uzņēmējiem
krīzes situācijās. (Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu
2021.-2027.gadam 4.5. rīcības virziena uzdevumi). Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā. |
Ja nepieciešams, izstrādāta mērķorientēta atbalsta programma uzņēmumiem krīzes pārvarēšanai. | EM | 30.10.2026 | ||
|
III. Labklājīga Latvija |
040. |
40.1. |
Īstenosim tādu fiskālo politiku, kas vispārējās valdības parādu ilgtermiņā vidēji uztur 40 % līmenī no IKP. | Izstrādāti vidēja termiņa budžeta plānošanas dokumenti, nodrošinot vispārējās valdības parāda uzturēšanu līmenī, kas ilgtermiņā nepārsniedz vidēji 40% no IKP. | 1) Latvijas Stabilitātes
programma izstrādāta, ievērojot nosacījumu par parāda līmeni ilgtermiņā
vidēji 40%. 2) MK informatīvais ziņojums par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm vidējam termiņam izstrādāts, ievērojot nosacījumu par parāda līmeni ilgtermiņā vidēji 40%. 3) Likumprojekts "Par valsts budžetu kārtējam gadam un budžeta ietvaru vidējam termiņam" izstrādāts, ievērojot nosacījumu par parāda līmeni ilgtermiņā vidēji 40%. Saskaņā ar prognozēm, kas tika izstrādātas, sagatavojot budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024.-2026.gadiem, vispārējās valdības parāds 2024.gadā un turpmāk ir 41% no IKP. Minētais rādītājs tiek precizēts turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm. |
FM | VK | 1) ikgadēji līdz 15.04. 2) un 3) saskaņā ar ikgadējo MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas grafiku. |