• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Rīgas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

Rīgas pilsētas izpilddirektors publicē rīkojumus par paaugstinātas ledus bīstamības perioda noteikšanu.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2024. gada 28. augusta saistošie noteikumi Nr. RD-24-295-sn "Zemesgabala Lazdu ielā 16D un tam piegulošās teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 6.09.2024., Nr. 174 https://www.vestnesis.lv/op/2024/174.16

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-298-sn

Anniņmuižas mežaparka apsaimniekošanas un aizsardzības saistošie noteikumi

Vēl šajā numurā

06.09.2024., Nr. 174

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: RD-24-295-sn

Pieņemts: 28.08.2024.

OP numurs: 2024/174.16

2024/174.16
RĪKI

Rīgas domes saistošie noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. RD-24-295-sn

Rīgā 2024. gada 28. augustā (prot. Nr. 126, 93. §)

Zemesgabala Lazdu ielā 16D un tam piegulošās teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi

Izdoti saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma
25. panta pirmo daļu

1. Saistošie noteikumi nosaka zemesgabala Lazdu ielā 16D un tam piegulošās teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (1. pielikums), kā arī grafisko daļu – funkcionālo zonējumu un teritorijas izmantošanas aprobežojumus (2. pielikums).

2. Ar šiem saistošajiem noteikumiem tiek apstiprināti Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_30447 izstrādātā zemesgabala Lazdu ielā 16D un tam piegulošās teritorijas lokālplānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Ķirsis

 

1. pielikums
Rīgas domes 2024. gada 28. augusta
saistošajiem noteikumiem Nr. RD-24-295-sn

Rīgas valstspilsētas pašvaldība
Reģistrācijas Nr. 90011524360
Rātslaukums 1, Rīga, LV-1539
riga@riga.lv http://www.riga.lv

Zemesgabala Lazdu ielā 16D un tam piegulošās teritorijas lokālplānojums

Redakcija 1.1.

Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi

Saturs

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1.2. Definīcijas

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

3.3. Prasības apbūvei

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

4.4. Publiskās apbūves teritorija

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.10. Mežu teritorija

4.11. Lauksaimniecības teritorija

4.12. Ūdeņu teritorija

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

5.8. Degradēta teritorija

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas un citi aprobežojumi

Pielikumi

1. pielikums. Apstādījumu un labiekārtojuma koncepcija

1. Noteikumu lietošana un definīcijas

1.1. Noteikumu lietošana

1. Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – apbūves noteikumi) nosaka apbūves noteikumus grafiskās daļas kartē "Funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas aprobežojumi" norādītajā lokālplānojuma teritorijā – zemes vienībās Lazdu ielā 16D, Rīgā (kadastra apzīmējums 01000820912), Lazdu ielā 20, Rīgā (kadastra apzīmējums 01000822256), Jūrmalas gatvē 115B, Rīgā (kadastra apzīmējums 01000820088), zemes vienībām bez adreses, Rīgā (kadastra apzīmējumi 01000820278 un 01000822257) un daļā no zemes vienībām Jūrmalas gatvē 115C, Rīgā (kadastra apzīmējums 01000820875), Jūrmalas gatvē 115B, Rīgā (kadastra apzīmējums 01000822435) (turpmāk – lokālplānojuma teritorija).

2. Funkcionālās zonas lokālplānojuma teritorijā noteiktas saskaņā ar grafiskās daļas karti "Funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas aprobežojumi".

3. Lokālplānojuma teritorijas izmantošanā un apbūvē piemēro Rīgas teritorijas plānojuma prasības tiktāl, ciktāl šie apbūves noteikumi nenosaka citādi.

1.2. Definīcijas

4. Apbūves humanizācija – pasākumu komplekss teritorijā (ietver esošās apbūves pārbūvi, papildināšanu ar jaunu apbūvi vai apstādījumiem, kā arī var ietvert apbūves sanāciju), ko īsteno ar mērķi paaugstināt apbūves vides kvalitāti, racionālāk izmantojot teritoriju un infrastruktūru.

2. Prasības visas teritorijas izmantošanai

2.1. Visā teritorijā atļautā izmantošana

Nenosaka

2.2. Visā teritorijā aizliegtā izmantošana

5. Nav atļauts ierīkot atklātu (āra) preču, t.sk. auto rezerves daļu, uzglabāšanas laukumu.

2.3. Inženiertehniskā sagatavošana

6. Teritorijas inženiertehnisko sagatavošanu atļauts īstenot, ievērojot lokālplānojuma teritorijā esošo zemes vienību robežas, tādā apjomā, kas nodrošina objekta būvniecības procesa realizācijas iespējas, un tā var ietvert transporta infrastruktūras izbūvi (iebrauktuves, laukumi, transportlīdzekļu novietnes u. tml.), inženiertīklu izbūvi, pārbūvi vai pārvietošanu, meliorācijas sistēmas izbūvi un citus pasākumus pēc nepieciešamības.

3. Vispārīgas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei

3.1. Prasības transporta infrastruktūrai

7. Piekļuvi lokālplānojuma teritorijā esošajām zemes vienībām nodrošina no Lazdu ielas vai no esošās piebrauktuves no Jūrmalas gatves, ņemot vērā zemes vienību robežu novietojumu pret ielu sarkanajām līnijām.

8. Lokālplānojuma teritorijas iekšējo satiksmes organizāciju un pievienojumu Lazdu ielai izvietojumu precizē un risina katras zemes vienības apbūves būvniecības ieceres dokumentācijā.

9. Piebraucamos ceļus un laukumus izbūvē ar cieto segumu. Ēku būvniecības laikā, līdz pirmās ēkas nodošanai ekspluatācijā var paredzēt brauktuvi ar grants vai šķembu segumu.

10. Atklātās transportlīdzekļu novietnes izbūvē ar cieto segumu, labiekārto, ierīkojot apstādījumus un lietusūdens savākšanas un attīrīšanas risinājumus.

11. Nepieciešamo autostāvvietu skaitu un vietu skaitu velonovietnē nosaka katra konkrētā objekta būvniecības ieceres dokumentācijā attiecīgās zemes vienības robežās (ārpus sarkano līniju teritorijas). Ēkas ar autostāvvietām un velonovietnēm nodrošina pirms to nodošanas ekspluatācijā.

12. Publiskās apbūves nodrošināšanai paredzēto transportlīdzekļu novietņu izvietojumam un stāvvietu organizācijai jānodrošina ērta un droša vide gājējiem (paredz risinājumus drošības uzlabošanai).

3.2. Prasības inženiertehniskās apgādes tīkliem un objektiem

13. Lietusūdeni novada no ēkām uz lokālām infiltrācijas akām. Lietusūdeni novada no cietā seguma laukumiem uz apzaļumojumu joslām, veidojot tajās bioievalkus un lietus dārzus. Papildus izmanto lietusūdens uzkrājošos un daļējas izmantošanas risinājumus lokālplānojuma teritorijā, piemēram, apstādījumu laistīšanai. Gadījumā, ja klimatiskie apstākļi nepieļauj lietusūdens infiltrāciju vai uzkrāšanu lokālplānojuma teritorijā, lietusūdeni novada Lazdu ielas teritorijā esošajos lietusūdens savākšanas grāvjos, nepieļaujot to nokļūšanu uz ielu brauktuvēm un nepasliktinot apkārt esošo zemes vienību hidroloģisko stāvokli.

14. Lietusūdeni (nepieciešamības gadījumā) attīra lokālplānojuma teritorijā pirms tā novadīšanas apkārtējā vidē, tostarp teritorijā veido mākslīgi veidotas atklātas, viegli līmeņotas, ar augiem bagātīgas ieplakas, kas gan veic priekšattīrīšanu, gan infiltrē un nepieciešamības gadījumā arī novada lietusūdeni uz tālākiem risinājumiem.

15. Ārējo ugunsdzēsības ūdensapgādi nodrošina no centralizētajiem ūdensapgādes tīkliem saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ugunsdrošības jomā.

16. Ēkām un citām būvēm lokālplānojuma teritorijā izbūvē piebrauktuves ugunsdzēsības un glābšanas tehnikai. To parametri jāpieņem atbilstoši attiecīgo ēku un citu būvju projektēšanas būvnormatīviem.

17. Ja alternatīvās elektroenerģijas nodrošināšanai izmanto solāros paneļus vai citas iekārtas, tās iekļauj ēkas kopējā arhitektūrā.

18. Jaunus pazemes inženiertīklus, cik iespējams, plāno tā, lai netiktu skarta koka sakņu zonai paredzētā augsne. Ja inženiertīklu risinājums skar koka sakņu zonu, risinājumus saskaņo ar sertificētu kokkopi – arboristu. Ja inženiertīklus nepieciešams ievietot koka sakņu sistēmai atvēlētajā zaļajā zonā, koka sakņu sistēmu norobežo no plānotajiem pazemes inženiertīkliem, piemēram, izvietojot sakņu barjeras vai inženiertīklus izvietojot komunikāciju tuneļos.

3.3. Prasības apbūvei

19. Apbūvi lokālplānojuma teritorijā veido kompozicionāli un arhitektoniski vienoti. Apbūvē var izmantot arhitektoniskus akcentus ēku būvapjomos teritorijas piekļuves un galveno publisko objektu akcentēšanai.

20. Veicot lokālplānojuma teritorijā esošās apbūves (īpaši autoservisa un ar to saistītās apbūves) atjaunošanu, pārbūvi vai veidojot jaunu apbūvi, veic pasākumu kompleksu apbūves humanizācijai, t.sk. paaugstina ēku energoefektivitāti, izmanto mūsdienīgus, drošus un kvalitatīvus materiālus, tehnoloģijas, kā arī labiekārto teritoriju, īpašu uzsvaru liekot uz kvalitatīvu apstādījumu veidošanu.

21. Ēku sienu un jumta krāsojumā ievēro vienotu tonalitāti. Nav atļauta vienlaidu apdares risinājumu pielietošana fasādēs.

22. Nav atļauta tipveida industriālu būvapjomu (konteineri, angāra tipa u.tml. būves) izmantošana.

23. Izvietojot ēkas lokālplānojuma teritorijā, ievēro būvlaidi:

23.1. no Jūrmalas gatves sarkanās līnijas – 9 m;

23.2. no Lazdu ielas sarkanās līnijas – 3 m.

24. Apbūvētai zemes vienībai, kas robežojas ar ielas vai vairāku ielu sarkanajām līnijām, veido priekšpagalmu pret to ielu, no kuras nodrošināta piekļūšana zemes vienībai un apbūvei tajā.

25. Zemes vienības teritorijas daļā gar ielu starp ēkas galveno fasādi un ielas sarkano līniju ierīko apstādījumu joslu gar ielu un labiekārtojumu, tostarp gājēju celiņus un piebrauktuves pie ēku ieejām, kā arī izvieto autostāvvietas, nepārsniedzot 30 % no Rīgas teritorijas plānojumā noteiktā objektam nepieciešamo autostāvvietu skaita.

26. Žogus var ierīkot:

26.1. pa ielas sarkano līniju;

26.2. pa zemes vienības robežu ārpus sarkano līniju teritorijas;

26.3. funkcionālai zemes vienības sadalīšanai tās iekšpusē – pēc nepieciešamības.

27. Žoga parametrus nosaka būvniecības ieceres dokumentācijā atbilstoši plānotā teritorijas izmantošanas veida – daudzfunkcionāla darījumu, vieglās ražošanas un ar transporta infrastruktūru saistīta objekta specifikai un funkcionālajai nepieciešamībai, ievērojot Rīgas teritorijas plānojuma prasības.

28. Attālumus starp ēkām nosaka saskaņā ar normatīvo aktu prasībām ugunsdrošības jomā.

29. Iespējamo kaitīgo ietekmju (trokšņa, smaku u.c. veida piesārņojuma) novēršanai autoservisa darbību organizēt tikai slēgtās telpās, nodrošinot piesārņojuma nenonākšanu apkārtējā vidē.

3.4. Prasības teritorijas labiekārtojumam

30. Teritorijas labiekārtojums ietver iekšējos ceļus, gājēju piekļuvi ēkām, atkritumu konteineru izvietojuma laukumus, apstādījumus, autonovietnes, velonovietnes u.c.

31. Gar Lazdu ielu un Jūrmalas gatvi teritorijā starp sarkano līniju un būvlaidi apstādījumu joslu gar ielu ierīko kā divpakāpju stādījumus, izmantojot dižstādus un izvēloties vides apstākļiem atbilstošu koku sugas, kur pamīšus ar stādījumiem var ierīkot mazo arhitektūras formu labiekārtojumu (norādes, velonovietnes, apgaismes elementi, atkritumu tvertnes, atpūtas soli u.c.), saskaņā ar apbūves noteikumu 1. pielikumu "Apstādījumu un labiekārtojuma koncepcija". Mazās arhitektūras formas objektus veido vienotā un saskanīgā dizainā.

32. Starp zemes vienību, kur atrodas autoserviss, un kaimiņu zemes vienību ar esošu vai atļautu dzīvojamo apbūvi veido apstādījumu joslu (divpakāpju stādījumi ar kokiem), izmantojot dižstādus (min. 3 m platā joslā), saskaņā ar apbūves noteikumu 1. pielikumu "Apstādījumu un labiekārtojuma koncepcija". Koku un krūmu stādījumus ierīko, ņemot vērā iespējamo plānotās izmantošanas ietekmi uz tuvumā esošo vai plānoto dzīvojamo apbūvi. Apstādījumi var tikt izmantoti arī kā skaņas vai skata barjera (ja nepieciešams).

33. Atklātu transportlīdzekļu novietni labiekārto, paredzot vismaz vienu koku uz katrām piecām autostāvvietām (izmantojot dižstādus un izvēloties vides apstākļiem atbilstošu koku sugas). Stādījumu minimālā platība ir 10 % no transportlīdzekļu stāvvietu kopējās platības.

34. Apstādījumu un labiekārtojuma risinājumus savstarpēji sasaista un kompozicionāli saskaņo, veidojot stilistiski vienotus apstādījumus visā lokālplānojuma teritorijā. Mazās arhitektūras formas objektus (norādes, velonovietnes, apgaismes elementus, atkritumu tvertnes, atpūtas solus u.c.) veido vienotā un saskanīgā dizainā.

35. Teritorijas labiekārtošanā izmanto dažādus apstādījumus – bioloģisko daudzveidību uzturošus un ainavu veidojošus kokus (dižstādus), krūmus, pilsētas pļavas tipa stādījumus, zālienu, ziemciešu grupu stādījumus u.c.

36. Risinājumi apstādījumu ierīkošanai inženiertīklu tuvumā (koku u.c. stādījumu pietuvinājumiem tuvāk par normatīvajos aktos noteiktajiem minimālajiem attālumiem līdz inženiertīkliem, ja tas nav pretrunā ar šo normatīvo aktu prasībām) izstrādājami būvniecības ieceres dokumentācijā. Paredzētos risinājumus koku saglabāšanai un augšanai apstiprina sertificēts kokkopis – arborists. Risinājumus saskaņo ar konkrētā inženiertīkla īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

37. Paredzot stādīt koku vietā, kur zaļā zona ir mazāka kā nepieciešams minimālās augsnes apjoma nodrošināšanai, nepieciešamais augsnes apjoms izvietojams, izmantojot metodes un materiālus, kas nodrošina koka sakņu sistēmai atvēlētajai augsnei gaisa apmaiņu un nesablīvēšanu, piemēram, zem cietā seguma.

3.5. Prasības vides risku samazināšanai

38. Nav atļauta tādu objektu būvniecība vai esošo objektu pārbūve, kuru rezultātā rodas būtisks piesārņojums, t. sk. vides troksnis, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus uz zemes vienību robežām un blakus esošajās zemes vienībās. Ja blakus esošās dzīvojamās apbūves teritorijās esošais trokšņa līmenis (trokšņa fons) pārsniedz trokšņa robežlielumus vai esošais fona gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus, tad nav atļauta trokšņa līmeņa vai gaisa piesārņojuma līmeņa palielināšana, veicot jaunu objektu būvniecību vai esošo objektu pārbūvi.

39. Plānojot tādu izmantošanas veidu, kura rezultātā radītais vides troksnis varētu pārsniegt normatīvajos aktos noteiktos robežlielumus, veic trokšņa līmeņa izpēti un trokšņa līmeņa modelēšanu. Pamatojoties uz trokšņa līmeņa izpēti, izstrādā papildu prettrokšņa risinājumus, kas var ietvert teritorijas labiekārtojuma elementus, apstādījumu joslu gar ielu, troksni slāpējošu barjeru, ēku arhitektūras un skaņu absorbējošu būvmateriālu izmantošanu vai citus risinājumus.

4. Prasības teritorijas izmantošanai un apbūves parametriem katrā funkcionālajā zonā

4.1. Savrupmāju apbūves teritorija

Nenosaka

4.2. Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.3. Daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorija

Nenosaka

4.4. Publiskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.5. Jauktas centra apbūves teritorija

4.5.1. Jauktas centra apbūves teritorija (JC34)

4.5.1.1. Pamatinformācija

40. Jauktas centra apbūves teritorija (JC34) ir funkcionālā zona, ko nosaka apbūves teritorijai, kurā vēsturiski izveidojies jauktas izmantošanas spektrs, un kuru plānots attīstīt, lai nodrošinātu daudzfunkcionālu vietējas nozīmes tirdzniecības un pakalpojumu objektu, kā arī tikai visu kategoriju mehānisko sauszemes transportlīdzekļu un agregātu remonta un apkopes vieglās ražošanas objektu darbībai un attīstībai nepieciešamo teritorijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru.

4.5.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

41. Biroju ēku apbūve (12001).

42. Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (12002): tirdzniecības un pakalpojumu objekti ar tirdzniecības telpu maksimālo stāvu platību līdz 500 m², tai skaitā autotirdzniecības centri ar servisu, izņemot atklāta tipa pašapkalpošanās automazgātavas.

43. Labiekārtota ārtelpa (24001): labiekārtota ārtelpa, izņemot kapsētas un dzīvnieku kapsētas.

4.5.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

44. Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (13001): ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem saistīta apbūve: vieglās rūpniecības uzņēmumi, kas ietver visu kategoriju (L, M, N, O) mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, mobilās lauksaimniecības tehnikas un satiksmē neizmantojamu pārvietojamu mehānismu un citu pārvietojamu agregātu remonta un apkopes darbnīcas (tai skaitā iekārtas, kurās veic automazgāšanu vai transportlīdzekļu salonu ķīmisko tīrīšanu), noliktavu apbūve, kas pakārtota vieglās rūpniecības uzņēmuma vajadzībām. Aizliegti objekti, kuri pēc uzglabājamo vielu kvalificējošiem daudzumiem atbilst paaugstinātas bīstamības objekta kritērijiem.

45. Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): autotransporta apkopes objekti un to darbības nodrošināšanai nepieciešamā apbūve un infrastruktūra, tai skaitā darbības nodrošināšanai nepieciešamo noliktavu apbūve.

4.5.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Teritorijas izmantošanas veids

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

46.

Biroju ēku apbūve

1

2

līdz 120

2

līdz 3

10

47.

Tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve

1

2

līdz 120

2

līdz 3

10

48.

Labiekārtota ārtelpa

1

3

2

līdz 6

2

2

49.

Vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve

1

2

līdz 120

2

līdz 3 3

10

50.

Transporta apkalpojošā infrastruktūra

1

2

līdz 120

2

līdz 3

10

1 Nosaka, ievērojot Rīgas teritorijas plānojuma nosacījumus.

2 Nenosaka.

3 Rūpniecības ēkām, noliktavām u.tml. būvēm, atbilstoši tehnoloģiskajai specifikai.

4.5.1.5. Citi noteikumi

51. Jauna ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem saistīta objekta būvniecībai rīko būvniecības
ieceres publisko apspriešanu.

4.6. Rūpnieciskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.7. Transporta infrastruktūras teritorija

Nenosaka

4.8. Tehniskās apbūves teritorija

Nenosaka

4.9. Dabas un apstādījumu teritorija

4.9.1. Dabas un apstādījumu teritorija (DA10)

4.9.1.1. Pamatinformācija

52. Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionālā zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.

4.9.1.2. Teritorijas galvenie izmantošanas veidi

53. Labiekārtota ārtelpa (24001): skvērs (labiekārtota teritorija) vides un pilsētainavas ekoloģiskās un ainaviskās kvalitātes paaugstināšanai.

54. Ārtelpa bez labiekārtojuma (24002): dabas teritorijas bez apbūves un labiekārtojuma infrastruktūras.

4.9.1.3. Teritorijas papildizmantošanas veidi

Nenosaka

4.9.1.4. Apbūves parametri

Nr.

Teritorijas izmantošanas veids

Minimālā jaunizv. zemes gabala platība

Maksimālais apbūves blīvums (%)

Apbūves intensitāte (%)

Apbūves augstums (m)

Apbūves augstums (stāvu skaits)

Minimālais brīvās zaļās teritorijas rādītājs (%)

55.

Labiekārtota ārtelpa

4

3

 

līdz 6

   

4 Nosaka, ievērojot Rīgas teritorijas plānojuma nosacījumus.

4.9.1.5. Citi noteikumi

Nenosaka

4.10. Mežu teritorija

Nenosaka

4.11. Lauksaimniecības teritorija

Nenosaka


4.12. Ūdeņu teritorija

Nenosaka

5. Teritorijas ar īpašiem noteikumiem

5.1. Cita teritorija ar īpašiem noteikumiem

5.1.1. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas kanalizācijas sistēmas (TIN11)

5.1.1.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.1.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.1.3. Citi noteikumi

56. Jaunbūvējamās un pārbūvējamās būves pieslēdz centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Šī prasība attiecas uz būvēm zemes vienībās, kas robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurā gar zemes vienības robežu ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli.

5.1.2. Teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētas ūdensapgādes sistēmas (TIN12)

5.1.2.1. Pamatinformācija

Nenosaka

5.1.2.2. Apbūves parametri

Nenosaka

5.1.2.3. Citi noteikumi

57. Jaunbūvējamās un pārbūvējamās būves pieslēdz centralizētajai ūdensapgādes sistēmai. Šī prasība attiecas uz būvēm zemes vienībās, kas robežojas ar ielu vai piebraucamo ceļu, kurā gar zemes vienības robežu ir izbūvēti centralizētie ūdensapgādes tīkli.

5.2. Teritorija, kurai izstrādājams lokālplānojums

Nenosaka

5.3. Teritorija, kurai izstrādājams detālplānojums

Nenosaka

5.4. Vietējas nozīmes kultūrvēsturiskā un dabas teritorija

Nenosaka

5.5. Ainaviski vērtīga teritorija

Nenosaka

5.6. Vietējas nozīmes lauksaimniecības teritorija

Nenosaka

5.7. Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija

Nenosaka

5.8. Degradēta teritorija

Nenosaka

6. Teritorijas plānojuma īstenošanas kārtība

58. Lokālplānojuma īstenošanu veic saskaņā ar lokālplānojuma risinājumiem. Lokālplānojuma teritorijā esošās apbūves pārbūves vai jaunas apbūves veidošanas gadījumā būvniecības ieceres dokumentācijā ietver energoefektivitāti paaugstinošus pasākumus, mūsdienīgu, drošu un kvalitatīvu būvmateriālu un tehnoloģiju izmantošanu, kā arī teritorijas labiekārtošanu. Visus projektētos stādījumus zemes vienībā īsteno pirms jebkuras būves attiecīgajā zemes vienībā nodošanas ekspluatācijā.

59. Paredzētie stādījumi zemes vienībā Lazdu ielā 16D (zemes vienības kadastra apzīmējums 01000820912) un apstādījumu josla (divpakāpju stādījumi ar kokiem, izmantojot dižstādus) gar lokālplānojuma teritorijas ārējo robežu iekļaujama būvniecības ieceres dokumentācijas sastāvā saskaņā ar apbūves noteikumu 1. pielikumā "Apstādījumu un labiekārtojuma koncepcija" attēloto apstādījumu joslas gar lokālplānojuma teritorijas robežām novietojumu. Līdz jebkuras būves nodošanai ekspluatācijā zemes vienībā Lazdu ielā 16D ierīko apstādījumu joslu (divpakāpju stādījumus ar kokiem, izmantojot dižstādus) gar Lazdu ielu, gar Jūrmalas gatvi un gar lokālplānojuma teritorijas robežām saskaņā ar apbūves noteikumu 1. pielikumā "Apstādījumu un labiekārtojuma koncepcija" attēloto apstādījumu joslas gar lokālplānojuma teritorijas robežām novietojumu un risinājumu būvniecības ieceres dokumentācijā.

7. Citi nosacījumi/prasības

7.1. Aizsargjoslas un citi aprobežojumi

60. Lokālplānojuma teritorijā esošās apgrūtinātās teritorijas ir attēlotas grafiskās daļas 2. lapā "Funkcionālais zonējums un teritorijas izmantošanas aprobežojumi".

Pielikumi

1. pielikums. Apstādījumu un labiekārtojuma koncepcija

 

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!