Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas pirmā sēde 2024. gada 5. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. Es skatos, vēl ir daudz tukšu vietu. (Pauze.)

Kolēģi! Sākam rudens sesiju.

Prieks jūs visus redzēt. Novēlu, lai šajā sesijā mēs visi strādātu, viens otrā ieklausīdamies, būtu ražens, veiksmīgs darbs... censtos viens otrā ieklausīties un klausīties, kad kāds runā no tribīnes... arī mani šad tad dzirdēt. (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 5. septembra kārtējo sēdi.

Kā parasti – sākam ar iesniegtajām izmaiņām apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa, Agita Zariņa-Stūre, Ilze Vergina, Ligita Gintere, Edgars Tavars, Mārcis Jencītis, Nauris Puntulis, Ilze Indriksone un Dāvis Mārtiņš Daugavietis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Harijs Rokpelnis, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Oļegs Burovs, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Oļegs Burovs, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ilzes Stobovas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Harijs Rokpelnis, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ilzes Stobovas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 548/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 549/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības likums". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 550/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Ilzes Verginas 14. Saeimas deputātes pastāvīgā mandāta iegūšanu. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz paziņojumu iekļaut sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Viestura Zariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā kā otro darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam Saeimas sēdes darba kārtību ar sadaļu "Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana".

Pirmais darba kārtības jautājums – paziņojums par Ilzes Verginas 14. Saeimas deputātes pastāvīgā mandāta iegūšanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Veiksmīgu jauno darba cēlienu! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā man ir uzticēts nolasīt paziņojumu.

2022. gada 15. decembra sēdē Saeima apstiprināja Ilzes Verginas Saeimas deputātes pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts pilda Ministru prezidenta pienākumus.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 29. augustā saņēma Artura Krišjāņa Kariņa iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 6. panta trešo daļu Ilze Vergina ir aicināta iestāties Saeimas sastāvā pastāvīgi, un viņa tam ir piekritusi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, izskatījusi Artura Krišjāņa Kariņa un Ilzes Verginas iesniegumus, paziņo, ka Ilze Vergina ir 14. Saeimas sastāvā nevis uz laiku, bet pastāvīgi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lēmuma projekts "Par Viestura Zariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 29. augustā saņēma Artura Krišjāņa Kariņa iesniegumu par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.

Komisija šā gada 4. septembra sēdē konstatēja, ka nākamā deputāta amata kandidāte no politiskās partijas Jaunā VIENOTĪBA Vidzemes vēlēšanu apgabala saraksta Viktorija Baire ir atteikusies uzņemties 14. Saeimas deputāta pienākumus. Nākamais kandidāts Viesturs Zariņš ir piekritis uzņemties 14. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājis to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Viestura Zariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Viesturu Zariņu dot svinīgo solījumu vai zvērestu.

V. Zariņš.

Es, Viesturs Zariņš, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Aicinu parakstīt zvērestu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Viestura Zariņa 14. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam jauno deputātu! (Aplausi.) Lūdzu, ieņemiet vietu Saeimas Sēžu zālē.

Turpinām Saeimas sēdi ar sadaļu "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Svetlanas Čulkovas, Alekseja Rosļikova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva, Amila Saļimova, Jekaterinas Drelingas un Igora Judina iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es nevarēju sagaidīt, ka parādīsies kāds cits uzvārds... izņemot no "Nacionālās apvienības". Bet, kolēģi, runāsim atklāti! Pirmā darbadiena. Es domāju, jūsu smadzenes šodien ir gatavas pieņemt īstu kritiku.

Kad mums vajadzēja atļaut diviem gejiem laulāties, jūs pateicāt, ka Satversmes tiesas lēmums ir svēta lieta. Tieslietu ministre te ir skraidījusi, visus mēģinājusi apvainot, sakot, ka, nedod dievs, mēs nepildīsim Satversmes tiesas lēmumu – tā ir parlamentārā krīze. Parlamentu var atlaist, jo divi geji pie mums valstī ir prioritāte, vai ne, augsti godātie PROGRESĪVIE?

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs! Par iesniegto likumprojektu.

A. Rosļikovs. Augsti godātie kolēģi! Kad vajadzēja likumisku pamatu, izveidojot apstākļus, lai potenciāli no Latvijas izraidītu vairākus tūkstošus Krievijas iedzīvotāju, Satversmes tiesa ir svēta lieta. Kā Latvijas parlaments var nepildīt Satversmes tiesas lēmumu!

Satversmes tiesa, mūsu augstākā tiesu vara, ir lēmusi konkrēti – Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kam pieder nekustamais īpašums Latvijas Republikas teritorijā, ir absolūti visas tiesības baudīt tādas pašas nekustamā īpašuma atlaides, visas pārējās lietas, kas ir saistītas ar viņu saimniecisko darbību. Kolēģi, viņi maksā nodokļus, viņi absolūti godīgi ir nopirkuši nekustamo īpašumu Latvijā, viņiem ir visas tiesības, un Satversmes tiesa to ir lēmusi.

Kā jūs tagad rīkosieties? Gejiem ir labi, izraidīt no valsts ir labi, bet tad, kad krievvalodīgajiem un baltkrieviem vajag atjaunot tiesības, jo mēs taču esam Eiropā... Tiesiskuma valsts, tiesiskuma centrs! Eiropā nevar būt tāpat kā pie kaimiņiem. Pie mums ir likums, pie mums ir augstākā tiesa. Un tad mēs pieņemam lēmumu, ka... "par".

Kā šodien JAUNĀ Vienotība var balsot "pret" šo projektu? Kā? Jums ir tieslietu ministre – sieviete, kura cīnījusies par viendzimuma attiecībām, atsaucoties uz Satversmes tiesas lēmumu, pat pasakot, ka nedrīkst nepildīt. Kur viņa ir šodien, lai aizsargātu nākamo Satversmes tiesas lēmumu? Man bija tāda sajūta, ka mūsu tieslietu ministre katru reizi, kad Satversmes tiesa pieņems lēmumu, būs šeit kā garants, ka Latvijā likumi strādā neatkarīgi no tā, kāda ir pase, kāda ir valoda, neatkarīgi no tā, kāda ir ticība vai politiskā piederība, jo Satversmes tiesa ir svēta lieta.

Kolēģi, šodien jūs balsosiet "pret", bet jūs balsosiet paši pret saviem vārdiem, jūs pazemosiet paši sevi, jo augstākā tiesa, Satversmes tiesa, ir lēmusi un jums ir pienākums to pildīt. Atjaunot cilvēkiem tiesības ir svarīgi neatkarīgi no pases.

Ja es vados pēc jūsu loģikas, augsti godātie kolēģi, tad visiem vēlētājiem, kuri ir balsojuši "par" "progresīvo" Briškenu (augsti godātā apvienotā saraksta iniciatīva)... dodiet iniciatīvu atņemt viņiem iespējas balsot nākamajās vēlēšanās! Es nosacīti saku: ja ir tāda loģika, ka par kāda politiķa darbību cilvēkiem, kas par viņu balso... vai kuram ir piederība pie viņu tautības... ir absolūti visi pienākumi atbildēt. Nu tad nebalsojam vairāk! Pareizi? Par "progresīvAJiem" balsot nedrīkst – pareiza, laba iniciatīva?

Šeit ir pilnīgi tas pats, kolēģi. Augstākā tiesa pieņēma lēmumu. Un šodien būtu godīgi parādīt, ka Latvija, kas atrodas Eiropas Savienībā, spēj stāvēt pāri visam. Parādīt piemēru, jo pie mums taču likums ir pirmajā vietā, vai ne, kolēģi? Sagaidīsim zvanu un redzēsim jūsu kaunu!

Protams, "Nacionālā apvienība", nāciet iepakot, – kā var nepildīt Satversmes tiesas lēmumu. Droši nāciet! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Jurģis Klotiņš. (Starpsauciens. Dep. A. Rosļikova starpsaucieni. Zālē troksnis.)

Kolēģi! Kolēģi, sarunāties jūs varat, pieejot viens pie otra. Ļausim, lūdzu, runāt Jurģim Klotiņa kungam.

J. Klotiņš (NA).

Labrīt, cienītās dāmas un godātie kungi! Aicinu neatbalstīt iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"". Centīšos pamatot, kāpēc.

Es necitēšu Satversmes tiesas spriedumu "Par Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošo noteikumu Nr. 37 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību" 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam". Pieņemts šī gada jūlijā. Var izlasīt, iepazīties, pārdomāt, tai skaitā cienītie kolēģi no frakcijas "Stabilitātei!" – uzmanīgāk izlasīt un pārdomāt, sevišķi aktuālās ģeopolitiskās situācijas un teroristiskās valsts Krievijas agresijas kontekstā.

Par Satversmes tiesu. Tā šoreiz ļoti labi ir aizstāvējusi trešo valstu pilsoņu tiesības Latvijā saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tai skaitā Krievijas valsts pilsoņu tiesības. Labi ir tas, ka šajā spriedumā nav uzdots likumdevējam pieņemt likuma grozījumus... kur vēl vairāk ar papildu likuma grozījumiem mums vajadzētu aizstāvēt trešo valstu pilsoņu tiesības.

Kāpēc es izdaru šādu secinājumu? Tāpēc, ka Satversmes tiesa ir pateikusi, ka šis spriedums ir saistošs administratīvajām tiesām, visām tiesām, kurās jau ir procesā kāda lietvedība par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanu. Kā zināms, Satversmes tiesas spriedumi ir nepārsūdzami un saistoši zemākām tiesu instancēm, tādēļ, manā ieskatā, likumdevējam nav jānosaka nekādas papildu normas trešo valstu pilsoņu tiesību aizsardzībai. Vai tas būtu Ķīnas pilsonis vai Krievijas, Gruzijas... es nezinu, vēl kādas valsts pilsonis Latvijā. Bet es šo gribētu komentēt vēl no tādiem papildu... demokrātijas, tiesiskuma un ētikas apsvērumiem. Es domāju, katram likumam ir arī vēstījums par to, kāda ir vēlamā vai nevēlamā rīcība konkrētos apstākļos... vēsturiskos apstākļos konkrētā jomā.

Un kādi ir apstākļi? Apstākļi ir tādi, ka Latvijā un arī citās Eiropas Savienības valstīs liela daļa trešo valstu pilsoņu ir Krievijas pilsoņi. Kamēr viņu pilsonības valsts Krievija kļuvusi de facto par diktatūru, turpina agresijas karu pret Ukrainu, slepkavo civiliedzīvotājus, atņem ukraiņiem zemi, tikmēr pilsoņi ar Krievijas valsts pilsonību... kas ir trešo pilsoņu skaitā, arī šis Jūrmalas gadījums... turpina baudīt demokrātiskas un tiesiskas valsts labumus, tai skaitā pilnā mērā var baudīt arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides bez raizēm, ka kāda pašvaldība viņiem tās varētu atteikt un kāda tiesa varētu nolemt, ka viņiem tās nepienākas. Tāda ir situācija.

Šajā situācijā Latvija un citas Eiropas Savienības valstis turpina ievērot starptautiskajos līgumos noteiktās saistības, Eiropas Savienības līgumā noteiktās saistības, kas attiecas uz nodokļu iekasēšanu, uz vienlīdzīgu pieeju nodokļu iekasēšanā. Un šajā situācijā tas laikam ir Eiropas Savienības augstāko iestāžu ziņā – domāt, vai tas tā var palikt vai tomēr attiecībā uz trešo valstu pilsoņiem, kuri ir agresores un teroristes valsts pilsoņi, ir jānosaka papildu prasības, lai viņi varētu saņemt tādus demokrātiskas valsts labumus kā nodokļu atlaides. Minimāli vismaz vajadzētu prasīt, ka viņi rakstiski apliecina nosodījumu teroristiskas valsts režīmam, Krievijas pilsoņu gadījumā – nosoda diktatoru Vladimiru Putinu, nosoda Krievijas agresiju, un tad viņi varētu cerēt saņemt atvieglojumus.

Bet šī ir tikai versija, kā Eiropas Savienība varētu rīkoties. Kamēr Eiropas Savienība nav neko pielēmusi, Latvija turpina ievērot starptautiskajos līgumos noteikto un, neapšaubāmi, arī šajā gadījumā turpina ievērot Satversmes tiesas spriedumu.

Vēlreiz uzsveru – aicinu neatbalstīt! Nav nekāda pamata šajā situācijā vēl noteikt papildu grozījumus, tas paudīs ļoti nepareizu vēstījumu šajā situācijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17 pret – 70, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Uzlaboto pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma grozījumu – aizdošanas ierobežojuma atcelšanu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas uzņemošās valsts līgumu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Augstskolu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai un Juridiskajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā sadaļa – "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu par parakstu atsaukšanu no lēmuma projekta "Par mangāna rūdas tranzīta un Krievijas armijas atbalstīšanas pārtraukšanu".

"Informējam Saeimas Prezidiju, ka atsaucam savus parakstus no Saeimas lēmuma projekta "Par mangāna rūdas tranzīta un Krievijas armijas atbalstīšanas pārtraukšanu". Deputāti Ilze Indriksone, Māris Sprindžuks un Uģis Mitrevics."

Līdz ar to šis darba kārtības jautājums nav skatāms.

Nākamā sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Līgai Kozlovskai 2024. gada 20. jūnijā.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei 2024. gada 5. septembrī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janai Simanovskai no 2024. gada 23. septembra līdz 26. septembrim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janai Simanovskai no 2024. gada 23. septembra līdz 26. septembrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamā sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Harijs Rokpelnis, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Oļegs Burovs, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Oļegs Burovs, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ilzes Stobovas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Ainārs Šlesers, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš, Ilze Stobova, Linda Liepiņa, Ričards Šlesers, Harijs Rokpelnis, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ilzes Stobovas ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl vienu... Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputātu Česlava Batņas, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Edgara Putras, Laura Lizbovska, Māra Sprindžuka, Andra Kulberga, Māra Kučinska un Jura Viļuma pieprasījums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par finansējumu izglītības nozarei".

Vārds deputātam Česlavam Batņam – motivācijai.

Č. Batņa (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pirmām kārtām sveiciens jaunajā sesijā, sveiciens visiem skolotājiem jaunajā mācību gadā!

Kā praktizējošs skolotājs es pielietošu vienu no klasvadības metodēm – lūdzu, paceliet rokas tie kolēģi, kuri uzskata, ka mūsu pedagogi saņem pietiekami labu atalgojumu. Nav roku. Paceliet rokas tie, kuri uzskata, ka pedagogi saņem par maz. (Starpsauciens.) Jā, daži atsaucas. Lūdzu, paceliet rokas tie, kuri uzskata, ka pedagogiem vispār vajadzētu atņemt naudu.

Šis process parāda to, ka droši vien jums ir neērti par saviem lēmumiem, ko jūs koalīcijā pieņemat, jo, kā izrādās, pedagogi nav cilvēki, pedagogi ir tie, kas nav pelnījuši algas pieaugumu, pedagogi ir tie, kas ir zemāki par ierēdņiem, kuriem šobrīd prognozē budžeta pieaugumu par 2,6 procentiem. Pedagogi ir zemāks slānis par mums, Saeimas deputātiem, jo arī mums, iespējams, būs 2,6 procenti, iespējams, nebūs.

Līdz ar to man ir retorisks jautājums: vai pedagogi atkal tiks apmānīti? Jau 2023. gadā tika panākta vienošanās par pedagogu darba algas grafiku. 2023. gada 18. aprīlī Ministru kabinets apstiprināja pedagogu darba algas grafika pieaugumu līdz 2025. gada 31. decembrim. Mums ir bažas, ka šis lēmums netiks pildīts. Un tā ir visa Ministru kabineta, visu ministru atbildība.

Līdz ar to mēs uzdodam Finanšu ministrijai jautājumus. Vai tiešām Izglītības un zinātnes ministrija rūpējas par savu nozari, vai tā daudzmaz ir paprasījusi budžetā algas pieaugumu pedagogiem? Vai Finanšu ministrija, kas arī ir atbildīga par šo Ministru kabineta lēmumu, to ir iekļāvusi budžeta projekta tāmē? Un trešais jautājums: vai tiešām pedagogi vēlreiz tiks nolikti uz ceļiem... visa izglītības nozare?

Atcerēsimies 2008. gada augustu, kad izglītības nozarei noņēma 120 miljonus. Tātad mēs esam vienlīdzīgāki par visiem, mēs esam pelnījuši visu, ierēdņi ir pelnījuši, bet pedagogi diemžēl nav cilvēki, viņi netiek cienīti.

Es ceru, ka mēs ar šo pieprasījumu... atbildēs tomēr... uzstāsim uz to, ka pedagogi ir cilvēki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam deputātu iesniegto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Aleksejs Rosļikovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Amils Saļimovs, Dmitrijs Kovaļenko, Iļja Ivanovs, Viktors Pučka, Svetlana Čulkova, Igors Judins, Jekaterina Drelinga un Jefimijs Klementjevs iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par viesmīļa nepieciešamību Ministru kabineta sēdes laikā".

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam – motivācijai.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Kāpēc mums šajā situācijā parādījās jautājums? Pirmajā dienā, kad mēs konstatējām, ka Ministru kabinets dzīvo ļoti, ļoti, ļoti glauni, kancelejas pārstāvis teica: "Tas ir mans darbinieks, mans kolēģis, viņš mums piepalīdzēja ar kafijas iznešanu." Pēc pāris stundām iznāca preses dienesta pārstāvis un teica: "Nē, nē, nē, tas bija izmēģinājums – mēs vienreiz pamēģinājām, varbūt būs forši, varbūt nebūs forši."

Šeit parādās jautājums. Augsti godātā Jaunā VIENOTĪBA, jūs beidzot izstrādājiet kaut kādu kārtību, kā piesegt vienu vietu, kad jūs esat pieķerti kārtējos melos. Te sanāk, ka viens darbinieks saka vienu, otrs saka trešo. Ar lidmašīnu bija pilnīgi tas pats: lidoju; nē, nelidoju; lidoju ne pats; mani piespieda; nezināju. Tas jau neder.

Nauda pieder sabiedrībai. Viesmīļi, lidmašīnas, ikri un visa pārējā glaunā dzīve lai paliek jūsu privātajā formātā. Algas ir labas, varat to atļauties. Pretējā gadījumā es domāju lūgt Mieriņas kundzei – varbūt arī mēs varam testa variantā te izmēģināt kaut ko tādu glaunu, foršu, nezinu... nu, masieris var stāvēt kaut kur blakām.

Ja Vienotībai šeit pieder vara, tad noteikti mēs varam sarunāt. Es domāju, ka (Starpsauciens.)... Jā, tieši tā, pareizi saka mans kolēģis Zivtiņa kungs no Latvija pirmajā vietā. (Starpsauciens.) Vot, jā, mēs te taču... ņemot (Starpsauciens.)... jā... ņemot vērā Vienotības izlutināto fantāziju, tādu bišku perversu, mēs varam te tā dzīvot – absolūti uz nebēdu! Mēs varam paņemt arī piemērus no citām valstīm, to pašu pēdu masāžu šeit ieviest, ņemot vērā, ka esam nopelnījuši, pa lielam. (Smejas. Starpsauciens: "Bet par naudu!") Bet par naudu, jā, tas nebija...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, nesarunājieties ar zāli!

A. Rosļikovs. Nē, kolēģi, kāpēc es...? Ne tāpēc, ka man skauž, ne tāpēc, ka skauž, bet tāpēc, ka man ir aicinājums. Augsti godātā Vienotība, zaļzemnieki, visgodīgākie un tīrākie progresīvie, kuri nekad – nekad! – nepieļaus, lai jums būtu kaut kas lieks, vienmēr tikai ūdens, maize un viena istaba uz visiem, kur dzīvot. Nu tādi, jā, īstie, teiksim tā, progresīvie... Man ir lūgums, augsti godātā Vienotība, sāciet beidzot dalīties ar pārējiem! Mēs jau skatāmies, kas tur notiek (Starpsauciens.)... mēs jau skatāmies, kas jums tur notiek, sāciet dalīties ar pārējiem! Mēs arī šeit gribam kaut ko izbaudīt, vismaz testa variantā, pēc tam varam atteikties, varam ne... Nu par to mēs arī visi balsosim.

Augsti godātie kolēģi, joks ir joks, bet, ja godīgi, kārtējais kauns. Prieks, ka ne visi atrodas šajā koalīcijā, bet apvienotais saraksts ļoti grib tur tikt. Saprotu, ka lidmašīnas un viesmīļi var būt ļoti kārdinoši, bet, kolēģi, beidziet, nu beidziet!

Kafiju varat atnest paši, varat lidot ar parasto lidmašīnu, nekas slikts nebūs, bet pēc tam atvaļinājuma laikā ar labu konjaciņu kaut kur labā vietā arī atpūtīsieties.

Tāpēc es ceru, ka Ministru kabinets šoreiz neizdomās nekādas atrakstīšanās, bet godīgi atbildēs, kāpēc šādi mēģināt tērēt nodokļu maksātāju naudu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam deputātu iesniegto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Nākamais – Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Andra Kulberga, Raimonda Bergmaņa, Māra Sprindžuka, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Māra Kučinska, Edgara Putras, Edgara Tavara pieprasījums tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei "Par trešo valstu autovadītāju pārkāpumiem ceļu satiksmē".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēl pirms sesijas pārtraukuma šī gada 19. jūnijā Pieprasījumu komisija izskatīja kolēģu pieprasījumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei "Par trešo valstu autovadītāju pārkāpumiem ceļu satiksmē".

Komisija saņēma izsmeļošu Tieslietu ministrijas atbildi, komisijas sēdē dalību ņēma arī tieslietu ministre, lai skaidrotu situāciju.

Komisija atzīst, ka pastāv ļoti būtiska problēma, saistīta ar trešo personu – ne Eiropas Savienības, Šveices vai Norvēģijas autotransporta līdzekļu un to vadītāju – veiktajiem ceļu satiksmes pārkāpumiem Latvijas teritorijā un sodu iekasēšanu no šāda veida autopārvadātājiem. Tieslietu ministrija ir vērsusies ar zināmiem priekšlikumiem Saeimā jau pagājušajā gadā, izstrādājot priekšlikumus grozījumiem Administratīvās atbildības likumā, kuri šobrīd tiek izskatīti Juridiskajā komisijā, un izskatīšana tiks turpināta. Tāpat Satiksmes ministrija ir mēģinājusi apkopot priekšlikumus, kas saistīti ar šīs problēmas risināšanu.

2023. gadā ir konstatēti vairāk nekā 10 tūkstoši gadījumu, kad personas – ne no Eiropas Savienības valstīm – ar transportlīdzekļiem ir pārkāpušas Latvijas Republikas ceļu satiksmes noteikumus, un soda piemērošana šīm personām ir problemātiska. Jebkurā gadījumā mēs saskaramies ar situāciju un izaicinājumiem, kuri šobrīd Saeimai ir jārisina.

Pēc visu personu uzklausīšanas Pieprasījumu komisija ir atzinusi attiecīgo pieprasījumu par neuzturamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Šeit mēs redzam reālu absurdu darbībā. Absurds ir tas, ka 2023. gada oktobrī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija identificēja un pateica, ka mēs nevaram iekasēt šos sodus. Tie ir vairāk nekā 100 tūkstoši pārkāpumu, sodi mērāmi apmērā līdz 10 miljoniem eiro, un šos sodus nevar iekasēt.

Tika uzdots līdz decembrim sakārtot šo jautājumu, lai sodi varētu būt iekasējami. Gads jau ir pagājis, sodi nav iekasējami vēl šodien, tie nav iekasējami, jo ir malts uz riņķi. Šī sistēma... ieviesta elektroniskā sistēma, visi ir bijuši nodarbināti darba grupās, strādājuši pie šiem risinājumiem. Kāds ir rezultāts? Ļoti vienkāršs. Vēl joprojām šos sodus var apstrīdēt. Procesā, kad var apstrīdēt, šīs mašīnas... vai braucēji ir pametuši Latvijas valsti. Sodus uz robežas nav iespējams iekasēt pirmām kārtām tāpēc, ka nav sakārtota datu sistēma, sodu reģistrs nav redzams robežsargiem, vīzas vai... piešķiršanas kārtā... arī nav redzams, un šī nomaksa netiek pieprasīta, ceļu policija apturot arī neredz datubāzi no fotoradariem un administratīvajiem sodiem. Un tā tas viss turpinās.

Izrādās, ka ir vēl amnestija, tātad ir noilgums viens gads, šī persona var atgriezties atpakaļ, ja viņa to var izdarīt, un sodi ir amnestēti. Latvijas iedzīvotājiem, braucējiem, nav iespēju izmukt no sodiem, tas nav izdarāms. Tāda amnestija neeksistē, šiem pilsoņiem mēs dodam šādu amnestiju. Priekš kam izstrādāt, ieviest šo visu nenormālo darbības procesu?

Iedomājieties, ir ieviesta e-reģistrācija. Šiem cilvēkiem jāreģistrējas elektroniski, lai varētu šķērsot Latviju un lai varētu identificēt, kas tad viņi ir. Pirmkārt, viņiem ir jāieliek e-pasts, uz kuru sūtīt. Ja viņi ieliek e-pastu ar Krievijas domēnu, e-pastu nepieņem, jo mēs liedzam Krievijas domēnu, sāksim ar to... tad viņiem jāreģistrē kaut kas... cits.

Otrkārt, ja arī viņš reģistrējas, situācija ir tāda, ka, ja viņu aptur, viņam tāpat vēl ir iespēja šo sodu apstrīdēt, un viņam lētāk ir izbēgt no soda, jo viņš to tāpat nemaksā. Tad viņam uzliek jaunu sodu, kuru viņš tāpat nemaksā, no viņa nevar to iekasēt.

Kolēģi, tas ir absurds! Ir citas valstis – gan Polija, gan vairākas citas –, kas tiek galā ar šo jautājumu ļoti elementāri: nevar turpināt braukt ar transportlīdzekli, kamēr neesi nomaksājis sodu. Nomaksā, pēc tam apstrīdi un risini šo jautājumu tiesas ceļā, bet sodi tiek nomaksāti. Mēs runājam par drošību uz ceļiem, par to, ka tiek apdraudēti cilvēki, iet bojā. Šeit ir rekordisti, kas pārkāpuši 1233 reizes, divreiz dienā, tas ir tas, ko fotoradari tikai fiksējuši, tas vēl nenozīmē... cik vēl... vairāk viņi pārkāpj, apdraud satiksmi un par to neatbild likuma priekšā. Savukārt no mūsu pilsoņiem mēs pieprasām pilnu atbildību, pilnu nomaksu.

Tā ir bezdarbība. Tāpēc ka Tieslietu ministrija... es uzskatu, ka nekāds... pieprasījums nav apmierināts viena iemesla pēc – tāpēc ka priekšlikumu iesniedza nevis kā paketi, bet kā vēstuli Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā vajadzētu mainīt šo Administratīvās atbildības likumu, tie negāja paketē. Tātad mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatījām Ceļu satiksmes likumu bez Administratīvās atbildības likuma iesniegšanas, kurš tika nodots tikai tagad, vasarā, Juridiskajai komisijai, tātad mēs lēmām bez ziņas, ko izlems Juridiskā komisija. Kā tad mēs, deputāti, varam pieņemt lēmumu, ja nezinām, kāds būs Juridiskās komisijas lēmums? Tas ir jāskata paketē un kopā, tas nevar būt atrauts, tāpēc ka mēs nevaram juridiski atbildēt par savu lēmumu, ja mēs nezinām, kas būs Administratīvās atbildības likuma lietā. Tāpēc tas ir pilnīgi klaji neprofesionāli.

Manuprāt, Jaunajai VIENOTĪBAI vajadzēja spēt šo jautājumu atrisināt, jo jūsu portfelī ir Iekšlietu ministrija un jūsu portfelī ir arī Tieslietu ministrija. Sarunājieties savā starpā, atrisiniet šo jautājumu! Nevelciet ķeksīti! Šobrīd mēs redzam, ka tas ir vienkārši ķeksītis un dzīvē nekas nemainās. Šie pārkāpēji var turpināt pārkāpt... sodus var nemaksāt, un uz ceļa ir pilnīgs apdraudējums un nihilisms.

Kolēģi, tā ir darbības imitācija, nevis reāls darbs pie galvenās problēmas – nodrošināt to, ka šīs personas nevar izbēgt no soda un šī nauda... nodokļos nomaksāta... vēsturiskie sodi arī tiktu iekasēti, un viņas nevar pamest robežu un valsti, kamēr šie sodi nav nomaksāti.

Varu pateikt piemēru. Es ielidoju no trešās valsts Nīderlandē, un mani aizturēja automātiski... ar automātu – nekur tālāk tu neiesi, kamēr... Izrādās, man ir trīs kilometru stundā pārkāpums, man bija uzlikts sods... vēsturiski... ko es nemaz nezināju – ka tāds sods ir. Es nevarēju turpināt tālāk ceļu lidostā, kamēr nebiju nomaksājis šo sodu. Jautājums nebija par to, ka es to varu apstrīdēt, neapstrīdēt. Man bija jānomaksā šis sods – turpini ceļu! Tātad bija salāgotas datubāzes, bija informācija no fotoradariem uz robežas, un no manis automātiski iekasē. Valsts rīkojās atbildīgi gan pret... no soda neizbēgamības.

Mums vēl joprojām nav salāgotas sistēmas, informācijas apmaiņa nenotiek, cilvēki ir spējīgi izbēgt no šiem sodiem. Lūdzu, rekur, piemērs! Gads ir riņķī, risinājuma nav. Risinājumi ir ļoti elementāri, un mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā to jau teicām, arī paši varējām iniciēt. Ministrijas savā starpā rada jaunas sistēmas, birokrātiju, kurai reālajā dzīvē nav nekādas darbības... seku. Tas vienkārši imitē procesu.

Policija uz ceļa nezina, kā rīkoties. Viņiem nav informācijas, kā rīkoties. Nu, jāaptur. Ja viņiem arī ir informācija par šo sodu, viņi nezina, kā piemērot nākamo nodrošinājuma līdzekli. Nav instrukcijas, kā to darīt. To mums pateica policija.

Tā ka, lūdzu, kolēģi, saņemieties! Jaunā VIENOTĪBA, lūdzu, sarunājieties savā starpā – ar ministrijām! Un skatām šo jautājumu paketē, kopā, lai mēs, deputāti, arī komisijā varam atbildīgi lemt par to, kad iet kopā Administratīvās atbildības likums un Ceļu satiksmes likums. Atsevišķi tie nav skatāmi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirms kāda laika mums notika finanšu sistēmas "kapitālais remonts", un mēs zinām, ar ko tas beidzās. Tas beidzās ar to, ka tā vietā, lai attīrītu sistēmu no negodīgiem cilvēkiem, iespējams, arī no kaut kādiem naudas atmazgātājiem, tika pieņemts lēmums aizvērt kontus visiem ārzemniekiem, visiem.

Pašreiz mēs nonākam situācijā, ka pat Eiropas Savienības pilsoņi, ieskaitot Vācijas pilsoņus (manā rīcībā ir tāda informācija), nevar atvērt kontu bankā. Kad viņi ierodas un grib atvērt kontu bankā, viņiem uzdod tādus jautājumus... par naudas izcelsmi pirms 30 gadiem. Vācijas pilsonis pasaka: "Piedodiet, man nav pieņemama tāda attieksme pret mani – ka mani uzskata par noziedznieku." Tas ir tas, kas noticis šajā jomā.

Pieņemsim, kāds nepiekrīt manam viedoklim. Bet kāds ir rezultāts? Simtiem tūkstošu Latvijas pilsoņu ir atvēruši kontus Lietuvā tikai tāpēc, ka ir problēmas ar pārskaitījumiem... un tā tālāk. Kāpēc es stāstu šo konkrēto piemēru attiecībā uz šo jautājumu? Tas ir salīdzinājums tam, kas notiek. Mēs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam diskutējuši par jautājumiem, un patiesība ir saistīta ar Baltkrievijas automašīnām, kuras atrodas Latvijā. Ir tādi, kas tiešām, kā Kulberga kungs teica, nav samaksājuši sodu. Izskatās, ka nespēja sakārtot šo sodu nomaksu... tagad grib risināt jautājumu kā banku sistēmā ar AML – tātad aizliedzam vispār Baltkrievijas automašīnām iebraukt Latvijā.

Vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā (es nevaru atklāt visas detaļas, bet būtību varu pateikt) piedalījās gan FID pārstāvji, gan Ārlietu ministrijas pārstāvji, gan Tieslietu ministrijas pārstāvji. Viņi skaidri pateica: ja politiķi pieņems lēmumu aizliegt, viņiem būs ļoti labi – nebūs darba, nebūs jāstrādā... aizliedz... Uz manu jautājumu, kas tad īsti iebrauc Latvijā, arī Ārlietu ministrijas pārstāvji teica: pirmām kārtām... Baltkrievijā, kā jūs atceraties, pirms iepriekšējām prezidenta vēlēšanām bija pietiekami liela tautas kustība un viņi cerēja, ka Baltkrievijā vara mainīsies demokrātiskā veidā. Rezultātā Cihanouska tagad dzīvo Lietuvā. Ļoti daudz baltkrievu ir izbraukuši. Nav tā, ka visi ir atteikušies no Baltkrievijas pilsonības, bet daudzi ir pārveduši savas ģimenes, tai skaitā arī uz Latviju. Tā ir reālā situācija. Tā pilsoniskā sabiedrība ir pietiekami liela, bet diemžēl viņi neko nevar izdarīt. Un tie cilvēki, kas dzīvo Latvijā, nevar aizbraukt uz Baltkrieviju un teikt: "Mēs tagad gribam pārreģistrēt mašīnu." Tajā brīdī, kad viņi pateiks, ka grib aizmukt prom no Baltkrievijas, visdrīzāk, viņi no Baltkrievijas vairs neizbrauks. Un tādi cilvēki ir.

Tālāk. Ir vēl viena grupa – cilvēki, kuriem ir radi Eiropā, ne Latvijā. Daudzi no viņiem ierodas Latvijā ar mērķi aizbraukt līdz lidostai "Rīga", lai lidotu uz citām Eiropas valstīm. Tas ir tas, par ko vakar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mūs informēja Ārlietu ministrijas pārstāvji. Tikai tāpēc, ka ir kādi žuļiki un tie, kas ļaunprātīgi nemaksā sodus, un tāpēc, ka mūsu sistēmu... pārstāvji nespēj viņus izķert vai sodīt... Kāpēc nevar uzlikt klamburu un nobloķēt mašīnu? Nu, ja tur... Piedodiet, ļoti bieži ir jārīkojas radikāli. Tad ierakstām likumā... uzlieciet klamburu, un, kamēr nav samaksājis sodu, mašīna netiek atdota. Ja nesamaksā sodu... cik tur?... 90 dienu laikā, mašīnu var pārdot izsolē un sodu savākt. Kāpēc mums atteikties no tā soda?

Bet tikai tāpēc, ka mēs nespējam iekasēt sodu mūsu nemākulības vai negribēšanas dēļ, mēs mēģināsim aizliegt vispār... ka baltkrievi nevar braukt. Par kādiem baltkrieviem ir runa? Par tiem, kuriem ir vai nu uzturēšanās atļauja kādā no Eiropas valstīm, tai skaitā... ne Latvijā, kuriem ir izsniegta vīza no citām Eiropas Savienības valstīm. Es domāju, ka šis jautājums nav gluži Tieslietu ministrijas jautājums. Tāpēc es šodien nebalsošu par šo konkrēto priekšlikumu, bet no šīs tribīnes es aicinu koalīciju izrunāt šo jautājumu valdībā, Nacionālās drošības padomē, jo šis nav jautājums par sodu iekasēšanu, šis ir jautājums, vai mēs ļaujam tiem Baltkrievijas cilvēkiem, kuri likumīgi var atrasties Eiropā, kuriem ir uzturēšanās atļauja, atbraukt līdz lidostai "Rīga".

Vakar Dombura raidījumā mēs sapratām – 571 miljons eiro tiks norakstīts zaudējumos "airBaltic". Mēs saprotam, ka šī situācija ir vairāk nekā smaga. Jautājums ir tāds: lidostai "Rīga" ir vai nav jāpelna, "airBaltic" ir vai nav jāpelna? Tie ir pasažieri, kas šodien lido caur lidostu "Rīga". Mēs jau varam vispār aizvērt... visur, kur mēs nevaram noķert pārkāpēju, aizveram, aizliedzam, aizliedzam, aizliedzam. Es uzskatu – tas nav pareizais ceļš.

Es aicinu koalīcijas pārstāvjus valdības līmenī un Nacionālās drošības padomes līmenī šo jautājumu nekavējoties izdiskutēt un nākt ar savu pozīciju. Opozīcijai jau balsu nav, mums ir mazākums. Jums tomēr ir vairākums. Un pasakiet, kā mēs rīkojamies? Šis jautājums nav par sodiem, jo sodus var iekasēt. Es vēlreiz piedāvāju: klamburus uz mašīnas riteņiem, 90 dienu laikā nesamaksāts sods – mašīnu izsolām. Bet tad būs tā, ka tie 5 procenti ļaunprātīgo pārkāpēju, par kuriem Kulberga kungs teica, kuri ir jāsoda, kuri apzinās, ka tas sods no viņiem nevar tikt iekasēts... labāk atņemam viņiem mašīnas, bet nesodām tos 95 procentus, kuri grib godprātīgi aizbraukt līdz lidostai "Rīga", iekāpt "airBaltic", kaut kur aizlidot un atstāt naudu Latvijas ekonomikā.

Es varu pateikt, ka tie, kas brauc tranzītā caur Latvijas teritoriju, vismaz vienā benzīntankā nopērk degvielu par vismaz 100 eiro, vismaz vienreiz vai divreiz paēd kādā restorānā, kafejnīcā, ģimene vēl 100 eiro tur atstāj. Tie ir 200–300 eiro no katra šāda braucēja. Tā ka, ja mēs skatāmies uz sodu iekasēšanu, tad saprotam, ka tā nauda ienāk mūsu ekonomikā.

Ņemot vērā, ka aviācijā... lidostā situācija nav tik vienkārša, aicinu šo jautājumu risināt pēc būtības. Es personīgi nebalsošu, tāpēc ka tas nav Tieslietu ministrijas jautājums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Ministru kabinetā ir uzraksts: "Viens likums – viena taisnība visiem". Es domāju, ka šeit nav jautājums, par ko runā Šlesers, ka mēs tagad vienkārši aizliegsim... Nevar būt tā, ka mēs rūpējamies par satiksmes drošību (Starpsauciens.), nevar būt tā, ka latviešu pilsoņi maksā sodus, bet "PROGRESĪVO" ministrs Briškens arī pēc Saeimas noraidījuma joprojām gatavo priekšlikumu – pat par viena kilometra stundā ātruma pārsniegšanu Latvijas pilsoņiem būs jāmaksā sods.

Piedodiet, paši mēs cits citu sodīsim, bet baltkrievi mierīgi braukās un nemaksās sodus... 10 miljonus. Būsim konsekventi!

Es gribu dzīvot valstī, kurā "Viens likums – viena taisnība visiem". (Starpsauciens: "Ooo!" Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās dāmas, godātie kungi! Man reizēm liekas, ka jūs no mākoņiem neesat nolaidušies... neesat nolaidušies uz zemes.

Kāpēc jūs domājat, ka tie, kas brauc ar baltkrievu numuriem vai ar jebkuras trešās valsts numuriem, ir tās valsts pilsoņi? Vai tie nevar būt viltoti numuri? Kurš vispār uz ceļa tagad pārbauda, ar kādām automašīnām pārvietojas, kas likumīgs, nelikumīgs atrodas automašīnā, kam ir pareizas vai nepareizas numura zīmes?

Uz ko es velku? Velku uz to, ka šobrīd ceļu policijas uz ceļa nav. Tātad tie, kas pārbauda un kam vajadzētu rūpēties par satiksmes drošību... pieņemsim... lai jūs saprastu... 2007. gadā Rīgā un Pierīgā diennaktī ceļu satiksmes uzraudzību veica apmēram 70 Ceļu policijas ekipāžas, tātad 70 × 2 – 140 cilvēki. Šobrīd visu to pašu darbu veic trīs ekipāžas – seši cilvēki. Salīdziniet, kāda ir starpība. Un kas liedz...?

Mēs zinām, ka esam noseguši visu Latviju ar fotoradariem, ar distances radariem un ne tikai radariem... daudz un dažādām citām tehniskām ierīcēm. Kā no tām var izvairīties? Viltojot numurzīmi! Ļoti vienkārši – viltojot numurzīmi! Jā, ir atbildība, ļoti stingra atbildība par numuru viltošanu. Bet kurš to pārbauda? Neviens.

Uz ko es mērķēju? Ir daudzkārt dziļāka problēma, ka ne tikai Tieslietu ministrijai... un Tieslietu ministrija nav par to īsti atbildīga... jā, par kopējo likumdošanu ir, bet šeit atbildīgie ir Iekšlietu ministrija un Satiksmes ministrija – lai šo problēmu risinātu.

Uz ko es velku? Velku uz to, ka, lai mēs sakārtotu, pieņemot kaut kādus likumus un domājot, ka tie tiks pildīti... nu, faktiski uz zemes nekas nenotiek... nav, kam darīt. Mēs varam pateikt un pieņemt, ka par rupjiem pārkāpumiem ceļu satiksmē tiks piemērots nāvessods, bet – neviens jau netiek konstatēts, neviens jau netiek noķerts.

Faktiski noķer tikai tos apzinīgos vadītājus, kuri pilda likumu. Viņu ir vairākums, neapšaubāmi, lielākais vairākums, – kas iet tehniskās apskates, maksā nodokļus, godīgi piedalās ceļu satiksmē... Protams, kuram tad negadās pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus. Nu gadās. Tie arī maksā sodus. A tiem blēdīgajiem, kas vilto numura zīmes vai noņem tās, vai aizkrāso, vai pārveido, sods nav jāmaksā. Jautājums: kā ar tiem cīnīties?

Tāpēc es uzskatu... un no savas pieredzes varu pateikt, ka liela daļa šo pārkāpēju vispār neatbilst tai būtībai, tiem, kas tur ir uzrādīti... un vienīgais veids, kā visu sakārtot, ir palielināt tiešo kontroli uz ceļa. Tā tas diemžēl ir. Skatīsimies, kā būs budžetā, jo pagājušogad, cik atceros, visi, pareizāk sakot, neviens nenobalsoja "pret", lai palielinātu Iekšlietu ministrijas budžetu. Paskatīsimies, kā šogad būs. Bet es varu apgalvot, ka Iekšlietu ministrijai un konkrēti Valsts policijai ar personālsastāvu ir milzīgas problēmas.

Jautājums, kas tiek uzdots Tieslietu ministrijai, tiešā mērā skar jautājumu par Iekšlietu ministrijas atalgojumu, par Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, kuru šobrīd katastrofāli trūkst. Tāpēc skatāmies kontekstā.

Jā, es arī diemžēl nebalsošu par šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas nerisina lietas būtību. Doma ir laba un man saprotama, bet šajā situācijā tā nestrādās.

Tā ka principā koalīcijai vajadzētu to pārrunāt, bet atbildība par to ir satiksmes ministram un iekšlietu ministram. (Starpsauciens: "Tas ir pieprasījums!") Jā, pieprasījums, bet pieprasījums – tas ir nepareizi. Ko tad Tieslietu ministrija atbildēs, ja viņi faktiski neatbild par tiem jautājumiem, viņi atbild par kopējo... tātad likumisko. Tā, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei "Par trešo valstu autovadītāju pārkāpumiem ceļu satiksmē"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 52, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ināra Mūrniece, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone un Jurģis Klotiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ināras Mūrnieces atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ināra Mūrniece, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone un Jurģis Klotiņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ināras Mūrnieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jurģis Klotiņš, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jurģis Klotiņš, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Ainars Latkovskis, Viesturs Zariņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Anna Rancāne, Jānis Skrastiņš un Inese Kalniņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Viestura Zariņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Ainars Latkovskis, Viesturs Zariņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Anna Rancāne, Jānis Skrastiņš un Inese Kalniņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Viestura Zariņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, godājamie kolēģi! Atgādināšu, ka šis likumprojekts ir par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas izbūvei. Papildināts ar vienu nelielu zemes gabaliņu – dārziņu Mārupē.

Juridiskā komisija skatīja šo likumprojektu pietiekami ilgi, mēģinot panākt atrisinājumu bez likuma grozījuma. Diemžēl neizdevās. Galarezultāts ir tāds, ka, lai šī būve varētu turpināties, tikt plānota, ir nepieciešams atsavināt arī šo īpašumu.

Visi trīs lasījumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 64, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.

Vārds ziņojumam par balsošanas motīviem deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu atsavināšanu dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" izbūvei"" mums ir atnests uz trešo lasījumu.

Nav neviena priekšlikuma, tādēļ diskusijas un debates nav iespējamas. Šī iemesla dēļ iesniedzu savu motivāciju, kāpēc balsoju "pret" likumprojektu.

Es neredzu jēgu atbalstīt ne šajā likumprojektā, ne kādā citā jebkura nekustamā īpašuma atsavināšanu, kamēr absolūti nav skaidrs paša projekta liktenis. Man nav saprotams satiksmes ministra Briškena publiski paustais paziņojums, ka "Rīgu caurbraucošas pamatlīnijas izveide jau pirmajā kārtā ir tehniski un finansiāli mazticama", tajā pašā laikā piebilstot, ka "mūsu rekomendācija būs vismaz vienu no stacijām savienot jau pirmajā kārtā" un ka "jebkādas interpretācijas par to, ka SM atsakās no Rīgas savienošanas jau pirmajā kārtā, ir faktoloģiski nekorektas".

Kas tas vispār ir? To nevar nosaukt par pieauguša cilvēka, kur nu vēl ministra, skaidrojumu par miljardiem liela projekta tālāku virzību. Paziņojumi ir mulsinoši. Manuprāt, ir nevis jāgrūž Saeimas deputātiem balsot par atsevišķu īpašumu atsavināšanu "Rail Baltica" projekta vajadzībām, bet ministram būtu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk, lūdzu!

L. Liepiņa. ... ministram būtu konceptuāli jāskaidro, kas vispār tālāk notiks ar šo projektu.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta trešo daļu Satiksmes ministrija savulaik ar deleģēšanas līguma noslēgšanu ir uzņēmusies uzraudzību pār "Rail Baltica" darbu izpildi. Kur ir skaidrojumi, kāpēc radušies miljardiem lieli sadārdzinājumi?

Par Satiksmes ministrijas veikto uzraudzību Valsts kontrole ir izteikusies skarbi: "[..] netika savlaicīgi nodrošināta projekta uzraudzības procesa caurskatāmība, izsekojamība un informācijas pēctecība, kā arī koordinācija starp ministrijas struktūrvienībām." Tāpat Valsts kontrole ir secinājusi, ka ""Rail Baltica" projektā Latvijā nav tikusi nodrošināta pietiekami efektīva, atbildīga un regulāra risku vadība". Satiksmes ministrijas īstenotie projekta risku vadības pasākumi un darbības esot bijuši novēloti un nav bijuši pietiekami, lai novērstu projekta aktivitāšu īstenošanas kavējumu. Pastāv trūkumi arī pašā projekta pārvaldībā. Valsts kontroles revīzijā (vien pirms dažiem gadiem) daudz kritikas ir veltīts atskaišu, ko saņem Satiksmes ministrija, kvalitātei.

Kur ir ministrijas skaidrojums par šo visu? Tāda nav. Ko atklāja jokainā tematiskā grupa, ko premjere Siliņa izveidoja "Rail Baltica" jautājumu risināšanai? Būtu lietderīgi, ka ministrs Briškens par to iesniegtu rakstisku ziņojumu Saeimai.

Es varētu vēl daudz ko minēt, taču laika ierobežojums neļauj to izdarīt. Vēlos uzsvērt, ka neskaidrība par pašu projektu man liedz balsot par vienu nelielu projekta elementu. Es nevēlos piedalīties šajā afērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma "Liepziedi" Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)" posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Kolēģi! Atgādināšu, ka šis likumprojekts paredz atsavināt pavisam nelielu zemes gabaliņu īpašumam, kur īstenībā nav skaidrs, kas ir īpašnieks... bez īpašnieka. Ir nepieciešams, lai tas būtu valsts īpašumā, lai varētu veikt nepieciešamās ceļa būves... caurteku un pārējo.

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja šo likumprojektu.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par nekustamā īpašuma "Liepziedi" Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)" posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai"", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts paredz nodot valsts nekustamo īpašumu Bruņinieku ielā 33, Rīgā, bez atlīdzības Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības īpašumā tās noteikto mērķu īstenošanai.

Trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums.

1. priekšlikums. Precizē norādi par likuma spēkā stāšanos, proti, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij", trešais lasījums.

Viens priekšlikums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Abi likumprojekti ir saistīti. Ņemot vērā, ka lielākā daļa Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības dalīborganizāciju izmanto telpas Bruņinieku ielā un ir zudusi nepieciešamība lietot īpašumu Vaļņu ielā 32, tas būtu nododams atpakaļ valstij.

Trešajam lasījumam saņemts viens priekšlikums.

1. priekšlikums. Precizē norādi par likuma stāšanos spēkā – likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai nodotā nekustamā īpašuma atdošanu valstij" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā".

Šobrīd likuma 13.¹ panta "Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz izglītību" pirmā daļa nenosaka obligātu pamatizglītības ieguvi klātienes formā. Lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju iespēju kvalitatīvi apgūt latviešu valodu, sekmīgi integrēties sabiedrībā, ir nepieciešama aktīvāka iesaiste, sākot jau ar sešgadīgo izglītību.

Kopējos skaitļos – par ko mēs runājam. Šobrīd vispārējās izglītības sistēmā ir reģistrēti 3649 Ukrainas civiliedzīvotāji, tai skaitā pirmsskolas izglītības iestādēs mācās 1371 bērns. Mēs runājam par 1842 skolēniem, kuri turpina sēdēt mājās un apgūt izglītību attālināti Ukrainā. Par to ir stāsts.

Nav nekādas steigas. Sarunā ar Izglītības un zinātnes ministriju panākta vienošanās, ka likuma iespējamā stāšanās spēkā varētu būt nākamā gada 1. septembris. Tā ka mēs varētu to izskatīt trijos lasījumos, izdiskutēt komisijā un Saeimā.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Skrastiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ja atceraties, sesiju beidzot, bija konkrēts priekšlikums par ģerboņa izvietošanu uz automašīnām un citiem transportlīdzekļiem – uz Latvijas valsts reģistrācijas numura zīmēm.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā likumprojekts tika skatīts pirmajā lasījumā. Komisijā bija diskusija ar Valsts heraldikas komisiju, kura to atbalstīja, deva arī savus profesionālos norādījumus, un ar Satiksmes ministriju. Satiksmes ministrija šo iniciatīvu atbalsta. Protams, bija arī norādījumi no Ceļu satiksmes drošības direkcijas.

Beigās komisija ar 11 balsīm atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", otrais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" (Nr. 579/Lp14) otrajā lasījumā.

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – deputāta Andreja Judina priekšlikums. Saistīts ar 3. priekšlikumu. Ierosina paredzēt atbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos, proti, kriminālatbildību kartelistiem.

Priekšlikumu paredzēt atbildību par šādiem nodarījumiem sākotnēji izstrādāja prokuratūra. Tas ir apspriests darba grupās Tieslietu ministrijā un bija sagatavots 2023. gadā.

Ņemot vērā šo ierosinājumu un diskusijas, ir sagatavots 1. priekšlikums, kas sniedz skaidru atbildi uz jautājumu par to, kā institūcijas strādās – vai nebūs tā, ka viena institūcija var traucēt citai. Priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja juridiskajai personai... tieši saistībā ar juridiskās personas rīcību... strādā Konkurences padome un tieši tā veic savu izmeklēšanu, tad juridiskajai personai nepiemēro piespiedu līdzekļus. Proti, ir paredzēts skaidri izslēgt situāciju, ka gan Konkurences padome, gan prokuratūra strādā ar vienu lietu. Priekšlikums paredz, ka Konkurences padomei ir priekšroka. Nebūs tā, ka ir viena persona... un strādā divas institūcijas vienlaikus.

Komisija to apsprieda, un diemžēl daži kolēģi pauda kritiku. Nebija konstruktīvas kritikas, bija norādījums, ka viņi nebija iesaistīti apspriešanā, ka nav pietiekami laika, un tas ietekmēja balsojumu. Komisija neatbalstīja.

Es vēlreiz gribu uzsvērt, ka diskusija par priekšlikumu bija uzsākta 2023. gadā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Labdien, kolēģi! No praktiskā konkurences tiesību piemērošanas aspekta es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Tas ir cieši saistīts ar 3. priekšlikumu.

Zinu, komisijas sēdē tas netika atbalstīts, bet mēs pārrunājām vēlreiz ar konkurences tiesību ekspertiem, kas ir piemēroti... Es domāju, ka šeit ir novērsts tas, kas, manuprāt, kādā citā Juridiskās komisijas sēdē... bija radījis riskus... ka tās būs paralēlās darbības – Konkurences padome... un, iespējams, izmeklēšanu par aizliegtu vienošanos varētu veikt KNAB.

Konkurences padome darbojas Konkurences likuma ietvaros. Tas ir administratīvais process iestādē, un administratīvais process iestādē nozīmē, ka aizliegtas vienošanās, kas ir viens no visizplatītākajiem konkurences tiesību pārkāpumiem publiskajos iepirkumos... tiek vērtēti tirgus dalībnieku aizliegtas vienošanās aspekti. Protams... es runāšu arī pie 3. priekšlikuma... ir nepieciešams pastiprināt atbildību arī fiziskajām personām, un tās jau ir kriminālprocesuālas darbības.

Tā ka es aicinu noteikti atbalstīt 1. priekšlikumu un pēc tam arī 3. priekšlikumu, jo tiešām ir nepieciešams pastiprināt šīs dažādās... preventīvi... lai nebūtu tik daudz pārkāpumu. Mums ir ļoti daudz pārkāpumu publiskajos iepirkumos, uzņēmumus neattur sankcijas – pat līdz 10 procentiem no iepriekšējā gada apgrozījuma –, jo uzņēmumi, kuri apzināti iesaistās kartelī, vienojas, patiesību sakot, šos 10 procentus ieliek cenā. Beigu beigās tas, ko mēs redzam, – tiek sniegti sadārdzināti pakalpojumi, nekvalitatīvas būves... jo šie 10 procenti kaut kādā veidā ir jāsadala – ar kādu jādalās.

Tā ka noteikti aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu un aicināšu atbalstīt arī 3. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, kolēģi! Mazliet precizēšu Judina kungu. Komisijā bija kritika un diezgan nopietnas diskusijas. Uzņēmēju pārstāvji pateica, ka šobrīd nevajag šādu risinājumu, bija pateikts, ka Konkurences padome kopā ar uzņēmējiem padomās un piedāvās risinājumu Konkurences likumā, tāpēc ka Latvijā nevajag par jebkuru darbību paredzēt kriminālatbildību. Beigu beigās mēs kriminālatbildību pataisīsim par ikdienas parādību, visu kriminalizēsim. Beigās cilvēki sapratīs, ka kriminālatbildība – tā ir ikdienas parādība.

Otra lieta – kas ir būtiskākais šajā jautājumā tīri juridiski. Es domāju, ir ļoti konstruktīvi, ja mēs sakām, ka mums ir dažādi atbildības veidi. Ir atbildība, kur Konkurences padome piemēro nopietnu naudas sodu konkurences pārkāpumos saskaņā ar Konkurences likumu. Šajā situācijā ir runa, ka paredzēta kriminālatbildība. Praksē vienmēr ir tā, ka kriminālatbildība ir tik nopietns likuma pārkāpums, sabiedrības interešu aizskārums, ka vispirmām kārtām darbojas Krimināllikums, un tikai tad, ja Krimināllikumā secina... procesā secina, ka kaut kā pietrūkst... tad novirza iespējami administratīvai sodīšanai.

Šeit ir dīvaina situācija – likumā pasaka: ziniet, var būt Konkurences padomes piemērots sods, var būt kriminālsods. Kas to izšķirs? Konkurences padome? Šim uzņēmējam – šādu sodu, šajā – nē, ejiet kriminālatbildībā.

Kā var būt par vienu un to pašu pārkāpumu dažādas atbildības?! Kā var Latvijā... vienā gadījumā – Konkurences padome, otrā – kriminālsods, tiesa piemēro? Tas ir dīvaini. Man liekas, tā ir sistēmas graušana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija, vārds paziņojumam deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, tūlīt pārtraukumā (Zālē troksnis.)... Khm! Khm! Neko... Latvija pirmajā vietā, var arī jūsu uzmanību?! Reira kungs! Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Nav saklausāms.)... kungs!

A. Ņenaševa. Pārtraukums vēl nav sācies. (Starpsauciens.) Paldies.

Tātad Dzeltenajā zālē pārtraukuma sākumā – uzreiz pulksten 10.30 – sanāks deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar ASV parlamentu un uzreiz pēc tam (piecas minūtes vēlāk) – deputātu grupa sadarbības veicināšanai ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes parlamentu – lai pārvēlētu vadību. Lūdzu visus, kas ir šo grupu dalībnieki, piedalīties.

Pie reizes atgādinu, ka šajā pārtraukumā sanāk arī Frakciju padome – Sarkanajā zālē pulksten 10.45.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir... vienu mirklīti... ļoti skaisti notikumi divu deputātu dzīvē.

2. augustā savu pusapaļo jubileju – 45 gadu jubileju – svinēja Česlavs Batņa. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

30. augustā 70 gadu jubileju svinēja Andrejs Vilks. (Aplausi.)

Kā vienmēr – vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien! Nav reģistrējušies astoņi deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Aleksandrs Kiršteins, Agnese Krasta, Zane Skujiņa-Rubene un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Frakciju padomes sēde ir pulksten 10.45.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā". 1. priekšlikuma izskatīšana un debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Ziņojot par likumprojektu, es jau mēģināju ieskicēt priekšlikuma būtību. Varbūt mēģināšu izskaidrot vienkāršākiem vārdiem.

Runa ir par publiskajiem iepirkumiem, par situācijām, kad valstij vai pašvaldībai ir vajadzīgs pakalpojums, prece un tā sludina konkursu, un ir gadījumi, kad notiek vienošanās par pakalpojumu cenām. Pašvaldības, valsts zaudē miljoniem eiro. Tā ir reālā situācija.

Tas nav normāli, tā ir kaitīga darbība. Ja jūs man pajautāsiet, kāda atbildība ir paredzēta tiem, kas veic šīs darbības, atbilde būs ļoti vienkārša: nekādas! Mums nav atbildības cilvēkiem par tādām darbībām. Nav! Kas mums ir? Mums ir administratīvā atbildība juridiskajai personai. Cilvēki, kas veic šīs darbības, var dibināt jaunas juridiskās personas, pieteikties jauniem konkursiem un, ja izdosies sarunāt, atkal nolaupīt miljoniem eiro. Tāda ir realitāte.

2023. gadā prokuratūra ierosināja situāciju mainīt un paredzēt kriminālatbildību. Mēs diskutējām, tika izteikta kritika. Ir pilnveidots priekšlikums, kas paredz, ka tie cilvēki, kas veic šīs darbības, tiks saukti pie atbildības. Kāda ir loģika? Lai sauktu pie kriminālatbildības, ir jāpierāda personas vaina.

Priekšlikuma būtība: ja Konkurences padome, veicot savu darbību, konstatē, ka juridiskā persona ir pārkāpusi likumu, tā piemēro administratīvās atbildības instrumentus, sauc juridisko personu pie administratīvās atbildības, bet, ja ir pamatotas aizdomas, ka ir cilvēks, kurš ir vainīgs, tā nodod informāciju policijai, prokuratūrai, un policija, prokuratūra strādājot pārbauda, ir nodoms vai nav nodoma, ir vaina vai nav vainas, un, ja ir vaina, tad ir pamats piemērot sodu.

Kolēģi, mēs tūlīt balsosim par vienkāršu jautājumu – atbalstīt kartelistus (noraidot šos priekšlikumus) vai saukt viņus pie atbildības. Lūdzu, pieņemiet pareizu lēmumu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai otro reizi.

S. Ābrama (PRO).

Es gribēju tikai paskaidrot. Kūtra kungs, ja es pareizi atceros, minēja, ka paralēli būs divi procesi. Jāsaka tā, ka tie nevar būt paralēli, bet tie varētu būt papildinoši, jo administratīvajam procesam ir savs mērķis, kriminālprocesam – savs. Administratīvais process, kas tiek izmantots konkurences tiesību pārkāpumu atklāšanā... tātad aizliegtas vienošanās, kā es jau teicu, Latvijā ir ļoti izplatītas un to skaits nemazinās... administratīvais process paredz izvērtēt šo aizliegto sadarbības formu starp uzņēmumiem, un administratīvais process beidzas ar to – ja vaina ir pierādīta, uzņēmums saņem sodu, un tas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir līdz 10 procentiem, bet katrā ziņā, ja nav nekādu vainu pastiprinošu faktoru, apstākļu vai kaut kā cita, visbiežāk tie ir 7 procenti. Šie 7–10 procenti par aizliegtu vienošanos uzņēmumus neattur no iesaistes. Pretējā gadījumā, ja tas būtu tik biedējoši, mums jau sen nebūtu šo karteļu publiskajos iepirkumos. Bet Latvija tiešām ļoti izceļas ar karteļiem publiskajos iepirkumos.

Līdz ar to, ja mēs tagad dodam iespēju arī kriminālprocesā izvērtēt aizliegtas vienošanās apstākļus, tad tur jau atklājas konkrētas personas, konkrētas amatpersonas, kuras ir iniciējušas, kuras ir veikušas aizliegto vienošanos. KNAB iedeva Konkurences padomei saraksti, un tā 2021. gadā tika atklāta daļa no būvnieku kartelistiem, pēc tam, veicot arī nepieteiktus apmeklējumus, atklāja, ka aizliegto vienošanos dalībnieku skaits ir būtiski lielāks – padsmit, es precīzi nezinu... Šie uzņēmumi saņēma sodu, bet iniciatori, kas bija tajās KNAB noklausītajās sarunās, izspruka sveikā cauri, viņiem nekas nav draudējis. Ko mēs pēc tam redzam?

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. Uzņēmumi tiek likvidēti (Starpsauciens: "Lai runā!")... Es varu palūgt...?

Sēdes vadītāja. Jūs jau debatējat otro reizi.

S. Ābrama. Jā, uzņēmumi tiek likvidēti, neviens nemaksā sodu.

Pie trešā jautājuma droši vien man būs iespēja vēlreiz pie tā atgriezties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Andrej Judin, jūs ar saviem priekšlikumiem par sodīšanu, par policejisko valsti, pret uzņēmējiem mani nemitīgi kaut kā īpaši uzvelkat. Arī ar dažiem izteikumiem šodien no šīs tribīnes. Kurš tad viņus sodīs?

Redziet, ir tas: ir viņi – uzņēmēji, kuri, starp citu, maksā jums algu, no kuru nodokļiem tiek maksāts, un esat jūs – politiskā elite, politiskie karteļi, kuri ne par ko un nekad nav atbildīgi. Ne par ko un nekad! Ne ar savu mantu, ne ar naudu, ne krimināli, ne kā.

Jūs te piesaucat kaut kādus miljonus, kaut kādus darījumus. Andrej Judin, miljardi "Rail Baltica", pusmiljards "airBaltic"! Par ko mēs te runājam?! Jā, pareizi, mums vajag radīt kaut kādu šķietamību, ka mums ir nenormāli... tāda valsts, kas aizstāv nodokļu maksātāju naudu, cīnās par taisnīgumu. Sāciet ar sevi, ar Jauno VIENOTĪBU, ar savu kasi un ar visu pārējo!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim otro reizi.

G. Kūtris (ZZS).

Kolēģi, es gribu tikai mazlietiņ precizēt. Nemaldināsim kolēģus! Mēs varam pasniegt konkrēto likumprojektu dažādās gaismās, bet šeit nav tā situācija, ka pret juridisko personu būs Konkurences padomes process un tikai tad, ja būs fiziskā persona, Konkurences padome nodos informāciju prokuratūrai vai izmeklēšanas iestādēm. Šī norma ir arī par citu juridisko personu, proti, Konkurences padome izlems: ar šo mēs sadarbosimies administratīvā procesa ietvaros, ar šo mēs nesadarbosimies un prasīsim krimināllietu. Tāpēc tā īsti traktēt mēs nevarētu.

Otra lieta. Es pilnīgi piekrītu tam, ko Ābramas kundze teica par šīm karteļu lietām. Sakiet, cik šādu karteļu lietu Latvijā ir bijis? Es līdz šim publiski esmu dzirdējis par vienu – par būvnieku karteļiem. Man liekas, ka, balstoties uz šo publiski pacelto jautājumu, kur rezultātā neizdevās saukt pie kriminālatbildības juridiskās personas, tāpēc ka it kā nav atbildības, it kā nevar izmantot arī administratīvajā procesā... kriminālprocesā iegūto pierādījumu, šobrīd šīs darbības grib pataisīt par kriminālatbildības darbībām, lai operatīvā ceļā iegūto informāciju varētu izmantot juridisko personu sodīšanai. Līdz šim to nebija tiesības darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es tikai gribēju uzsvērt, kāpēc šis priekšlikums tika iesniegts un kāpēc es arī atbalstu šo priekšlikumu.

Tātad kas ir aizliegta vienošanās un kā tā mūs ietekmē? Tas ir veids, kā tiek izspiesti no tirgus godīgi uzņēmēji. Vēršoties pret aizliegtu vienošanos, mēs vēršamies pret negodīgiem uzņēmējiem, nevis pret godīgiem uzņēmējiem. Mēs tieši palīdzam godīgiem uzņēmējiem.

Otrkārt, tas ietekmē mūsu nodokļu naudu. Godīga konkurence iepirkumos nozīmē mazākas izmaksas... mazākas saimnieciskās izmaksas. Tas ir tas, ko mēs vēlamies. Un es gribētu teikt, ka šis priekšlikums nāk, cik saprotu, no prokuratūras ierosinājuma. Tie ir profesionāļi, kas strādā un kas redz tādu vajadzību.

Līdz ar to, es domāju, mēs vēlamies ietaupīt valsts līdzekļus, nodrošināt kvalitatīvus iepirkumus, dot iespēju godīgiem uzņēmējiem droši darboties tirgū. Šis ir ļoti labs un vērā ņemams priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Godātie kolēģi! Man liekas, viena daļa no jums joprojām dzīvo papīra laikmetā. Iepirkumiem sen ir izveidota elektronisko iepirkumu sistēma, kurā neko nevar sarunāt. Tas, ka uzņēmēji sarunā ārpusē un kaut kāda daļa neiesniedz sarunātu piedāvājumu, nenozīmē, ka ir kādi uzņēmēji, kas ir ārpus šīs vienošanās, ka viņi nevar uztaisīt... iesniegt kādu savu pavisam godīgu iepirkumu dokumentāciju vai piedāvājumu. Un šis piedāvājums jebkurā gadījumā būs ar zemāku cenu.

Tāpēc šinī brīdī, man liekas, ir absurdi runāt par kaut kādiem sarunātiem iepirkumiem. Jā, varbūt var runāt par karteļiem, kas ir izveidojušies degvielas uzpildes sistēmās, kas ir izveidojušies kaut kur citās... lietās, bet attiecībā uz iepirkumiem diemžēl jūs vēl dzīvojat papīra laikmetā. Un man liekas, ka tie sodi, kas ir paredzēti, atklājot karteļa vienošanās, procentuāli no apgrozījuma ir gana motivējoši, lai šīs vienošanās neveiktu.

Man liekas, tieši otrādi, būtu jāstiprina tieši Konkurences padome, lai viņi atklāj šīs vienošanās, jo līdz šim... Skaidrītes Ābramas laikā tāds čiks vien ir sanācis – taksometri no lidostas uz centru joprojām brauc pa dārgo, degvielas karteļi joprojām dzīvo... un viss pārējais... arī piena nozarē ir kartelis. Jebkurā gadījumā – nekas nav atklāts.

Tāpēc varbūt nenodarbosimies ar to – nestiprināsim policejisku valsti –, bet uzticēsimies uzņēmējiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Judina kungam ir kas piebilstams?

A. Judins. Ņemot vērā dažus argumentus, kas izskanēja, komisijas vārdā vēlos skaidrot.

Saistībā ar Kūtra kunga norādīto, ka ir iespējami divi procesi un pastāv kaut kāda konkurence, vēlos atgādināt: ar priekšlikumu tiek paredzēts, ka juridiskajai personai nepiemēro piespiedu ietekmēšanas līdzekli par aizliegtu vienošanos publiskajā iepirkumā, ja par šo nodarījumu pret to ir ierosināta lieta Konkurences likumā paredzētajā kārtībā. Citiem vārdiem – ja Konkurences padome nevis pat sodīja, bet ir uzsākusi darbu, prokuratūra, tiesa nepiemēro sodu. Tas nav iespējams. Šie procesi ir nodalīti.

Saistībā ar Putras kunga teikto es vēlos informēt, ka gan KNAB, gan prokuratūra mums stāstīja, ka karteļi Latvijā ir. Es saprotu, ka Putras kungam šķiet, ka tā nenotiek, bet juridiski nav svarīgi, vai vienošanās pasniegta rakstiskā veidā vai mutiski, vai ar darbībām. Mēs visi zinām, ka ir sadārdzinājumi arī iepirkumos. Karteļi – tā ir Latvijas realitāte. Tieši tādēļ mēs diskutējām par to un notika vairākas sēdes.

Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 45, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. 2. – Valsts prezidenta Rinkēviča kunga priekšlikums. Papildina likumu ar 90.² pantu, kas paredz atbildību par valsts amatpersonas ievēlēšanas, iecelšanas vai apstiprināšanas amatā procesa Saeimā ietekmēšanu, izmantojot dziļviltojuma tehnoloģiju.

Šogad mēs papildinājām likumu ar pantu, kas paredz atbildību par dziļviltojuma tehnoloģijas izmantošanu, lai diskreditētu deputātu kandidātus. Prezidenta kungs piedāvā līdzīgu regulējumu attiecināt uz personām, kuras ievēlē, apstiprina amatos Saeimā.

Komisija izdiskutēja šo priekšlikumu un to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Judins. 3. – deputāta Judina priekšlikums. Saistīts ar aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos un paredz kriminālatbildību. Kā jau bija minēts, patlaban cilvēkam atbildības nav, vienīgi juridisko personu var saukt pie administratīvās atbildības. Argumenti izskanēja, jūs dzirdējāt. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Man kādreiz jāklausās interesantas absurdas lietas. Putras kungs runā, ka viss ir godīgi, nekādu karteļu nav, uzņēmēji nevienojas un tā tālāk. Tai pašā laikā izrādās, ka ir degvielas kartelis. Putras kungs, lūdzu, nesiet pierādījumus un pierādiet! Konkurences padome divreiz ir vērtējusi degvielas tirgu, ir ievākts tik daudz dažādu datu, kas ņemti no visiem datoriem, un tā tālāk. Neatklāja degvielas karteli! Acīmredzot čiks vien sanāca, kā jūs sakāt, Ābramas laikā.

Bet ko es gribu pateikt? Es vēlreiz gribu pateikt – šis ir priekšlikums, kas dos iespēju tam pašam KNAB, kas ļoti bieži pirtīs dzird sarunas, ka uzņēmēji aizliegti vienojas: sadalīsim – tas iepirkums tev, tas iepirkums man, mums vajag samaksāt iepirkuma komisijai vai kaut kam citam 600 tūkstošus, 800 tūkstošus... un tā tālāk. Uzņēmēji vienojas. Konkurences padome tomēr strādā labi attiecībā uz karteļu atklāšanu, ne velti 2018. gadā bija trešā vieta Eiropas Ekonomikas zonā attiecībā uz karteļu atklāšanas efektivitāti. Konkurences padome pārbauda pierādījumus, paskatās... sadarbojas arī ar KNAB, jo karteļi un korupcija iet roku rokā, tas ir fakts, un soda uzņēmumus.

Uzņēmumi... Sākas tiesvedības process, kas ir diezgan ilgi, līdz augstākai instancei kādi četri gadi. Pa šo laiku daži uzņēmumi pazūd no uzņēmējdarbības vides, tiek likvidēti vai, skatāmies, aktīvi pāriet uz kādu citu nesaistītu uzņēmumu – tie paši darbinieki, tie paši datori, tās pašas lietas – un turpina darboties.

Pirmā situācija – no pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma vairs nav, ko paņemt, otrā situācija – pārkāpumā iesaistītais uzņēmums nav likvidēts, bet, ja tas ir izgājis visas tiesu instances, samaksā sodu līdz pat 10 procentiem par aizliegtu vienošanos. Bet – kā jūs domājat, vai uzņēmumus tas ļoti attur? Tas neattur, jo karteļu mums ir ļoti daudz. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju – pēc konkurences ekonomistu atzinumiem, pētījumiem – uzņēmumi, kuri apzināti iet uz aizliegto vienošanos, savā apgrozījumā, savās izmaksās jau ieliek šos vismaz 10–15 procentus, ko arī pierādījusi konkurences ekonomistika. Pārmaksa aizliegtu vienošanos rezultātā ir apmēram 15–20 procenti. To jau uzņēmumi ir ielikuši, tie samaksā šos 10 procentus. Jā, ir trīs gadu izslēgšana no piedalīšanās iepirkumā, bet ir iespēja veikt visas darbības, lai pierādītu, ka uzņēmums mainījies, darbinieki ir apmācīti un tā tālāk. Un uzņēmums turpina startēt. Bet kas notiek ar tiem, kas iniciēja šo karteli, ar tiem uzņēmumu īpašniekiem, kuri pasaka: mums vajag dabūt šo iepirkumu... un tā tālāk, vienojamies un sadalām, un taisām šīs karuseļu shēmas? Nekas ar viņiem nenotiek.

Amerikā par to sēž cietumā. Amerikas konkurences iestāde, atskaitoties par iepriekšējo gadu, pasaka: visilgāk – 45 mēnešus – cietumā nosēdējis uzņēmums A, kas bija vienojies ar uzņēmumu B. Tur ir cietumi, tur ir kriminālsodi, kas ir daudz bargāki, smagāki. Šeit nekā nav, tāpēc karteļi joprojām ir. Un, ticiet man, karteļi, tāpat kā korupcija, ir ļoti slēgti un ir grūti atklājami.

Paldies, ka Konkurences padome sadarbojas ar KNAB, bet problēma ir tā, ka Konkurences padome savā administratīvajā procesā tiek līdz vainīgajam, pierādījumus izvērtējot, uzliek sodu, bet KNAB nekur tālāk netiek ar šīm fiziskajām personām, jo nav pamata, likumdošanā nav iestrādāts, ka var izmantot arī Konkurences padomes lēmumu par karteļa konstatēšanu, kas ir veidots, balstoties uz konkrētu personu sarunām vai nu pirtīs, vai kaut kur citur – telefonsarunām un tā tālāk.

Tā ka, es domāju, šis, 3., priekšlikums ir ļoti atbalstāms, lai mēs tiktu līdz saknei, jo tās ir fiziskās personas, kuras ir vai nu amatpersonas uzņēmumā, vai īpašnieki... vai kas... kuras vienojas, un, ticiet man, ja zinās, ka par to draud kriminālatbildība, ka tas var būt milzīgs sods, kas var būt līdz pat cietumam (es nezinu, kas tur vēl var būt pēc tā visa), karteļu noteikti būs mazāk. Bet katrā ziņā es gribētu arī ieteikt, ka ar to nav jānodarbojas ne policijai, ne prokuratūrai. Policijai noteikti nav tādas pieredzes, iestrādņu, bet tam vajadzētu būt... jā, karteļi, korupcija iet roku rokā, un tā ir Konkurences padome, tas ir KNAB, kas šīs lietas novestu līdz galam un sodītu arī fiziskās personas.

Karteļu ir ļoti daudz, ticiet man, un cīnīsimies visiem iespējamiem veidiem! Nejauksim kopā divus procesus. Es priecājos, ka... tas priekšlikums, kas laikam bija sākumā, ka Konkurences padomei vajadzētu gan šo administratīvo procesu, gan kriminālprocesu, – nē, tas nav labs risinājums, bet divas iestādes ar to var nodarboties katra sava procesa ietvaros.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

A. Judins. Komisijas lēmums bija priekšlikumu neatbalstīt un atbalstīt kartelistus. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Tā noteikti nebija noformulēts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 48, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Judins. Paldies, kolēģi. Izskatīti visi priekšlikumi.

Priekšlikumu termiņš: komisija ierosina – 10. septembris.

Sēdes vadītāja. Vispirms ir jābalso par likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A. Judins. 10. septembris.

Sēdes vadītāja. 10. septembris. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa. (Starpsauciens: "Par procedūru!")

Par procedūru, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Vai var lūgt piecu minūšu pārtraukumu tehnisku iemeslu dēļ?

Sēdes vadītāja. Kāds iebilst? (Starpsaucieni: "Nē!") Tad balsosim. Kolēģi, balsojam!

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai paņemtu tehnisko pauzi – piecas minūtes! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 4, atturas – nav.

Tehniskā pauze – piecas minūtes – līdz pulksten 11.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Atsākam darbu.

Likumprojekts "Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts "Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem", pirmais lasījums.

Likumprojekta mērķis ir veicināt valsts institūciju darba sadarbības interesēs atklātību un caurskatāmību un informācijas pieejamību valsts pārvaldē un pašvaldībās starptautiskajā dimensijā.

Ārlietu komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Eiropas Padomes Konvenciju par piekļuvi oficiāliem dokumentiem" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Irma Kalniņa. 15. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Irma Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija 19. jūnija sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā" virzīšanu atbalstīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Lai nodrošinātu Latvijas Republikai saistošu starptautisko līgumu izpildi un nekavētu Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas darbības īstenošanu, Saeimai ir jāapstiprina grozījumi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā, kas paredz paplašināt bankas ģeogrāfisko mandātu uz Āfrikas valstīm lejpus Sahāras un Irāku ar nosacījumu, ka paplašināšanās neietekmēs bankas darbību esošajā reģionā un neprasīs papildu akcionāru kapitāla iemaksas.

Bankas izvērtējumā tiek apsvērtas septiņas jaunas dalībvalstis – Benina, Gana, Kenija, Kotdivuāra, Nigērija, Senegāla, kā arī Irāka, kura ir cieši integrēta Vidusjūras dienvidu un austrumu reģionā.

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par grozījumiem Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas dibināšanas līgumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

D. Kovaļenko. 15. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

D. Kovaļenko. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā", otrais lasījums.

Ir iesniegti 19 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, kolēģes! Likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā", otrais lasījums.

Ir iesniegti 19 priekšlikumi.

Gribu pateikt milzīgu paldies komisijas deputātiem. Mēs katru priekšlikumu rūpīgi izdiskutējām, bija garas diskusijas, un šodien mēs varam ar tiem iepazīstināt visus deputātus.

Lai saprastu, par ko ir runa. Aizsardzības ministrija Militārā dienesta likumā virzīja dažādus labojumus, kas ir nepieciešami esošajos apstākļos. Varbūt katru priekšlikumu neraksturošu, jūs varat izlasīt dokumentos, bet, sākot ar 1. priekšlikumu, kas ir aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums... raksturojot... piemēram, karavīru var nosūtīt mācīties vai pildīt militārus uzdevumus uz ārvalstīm tikai pēc karavīra zvēresta nodošanas. Un līdzīgi priekšlikumi.

1. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Saistīts ar 2. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 5. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 7. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 8. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 9. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 10. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 11. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 12. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 13. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 15. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Es mazliet paraksturošu. Ir ierosinājums izdarīt grozījumus likuma 65. pantā un aizstāt panta nosaukumā vārdus "un rezervistu" ar vārdiem "rezervistu un kompetento institūciju".

Šis priekšlikums ir saistīts ar nepieciešamību iestādēm gūt informāciju par savā štatā esošajiem militārajam dienestam pakļautajiem rezervistiem, to uzskaiti, jo Aizsardzības ministrijas rīcībā nav pilnīgas ainas šajā gadījumā. Juridiskais birojs atzīmēja, ka jau šobrīd Mobilizācijas likums ļauj Aizsardzības ministrijai saņemt šādu informāciju. Pēc ļoti garām diskusijām Aizsardzības ministrija apsolīja uz trešo lasījumu precizēt šos darba devēja pienākumus, jēdzienus un virzīt priekšlikumu trešajam lasījumam.

Tāpēc komisijā 15. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 16. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 17. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 18. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 19. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Militārā dienesta likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Militārā dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Švinka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 10. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā", otrais lasījums.

Ir iesniegts 21 priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 18. jūnijā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" otrajā lasījumā.

Es vēlos piezīmēt, ka sākotnēji bija vēlme šo likumprojektu virzīt steidzamības kārtībā, tomēr mēs pieņēmām, manuprāt, pareizu lēmumu – izdiskutēt.

Līdz ar to ir iesniegts 21 priekšlikums. Domāju, komisija apspriežot ieguldīja ļoti vērtīgu darbu, un ir arī ļoti daudz precizējumu.

1. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 5. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 6. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 7. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 8. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 9. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 10. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 11. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 12. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 13. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 14. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 15. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 16. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts un arī precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 19. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. 18.

J. Simanovska. Ā, jā. 18. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

19. priekšlikums ir tas, kurš komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 20. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 21. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts un precizēts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Paldies.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Simanovska. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 10. septembri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Simanovska. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības likums", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Gribu visus mūs sveikt ar rudens sesijas sākšanos. Laikam, cilvēkam kļūstot pieaugušākam, vecākam... kā te APVIENOTAIS SARAKSTS... viņi zina, kā tas ir... es nekad nedomāju, ka teikšu šos vārdus no šīs tribīnes: kolēģi, man ļoti liels prieks jūs visus redzēt! (Aplausi.)

Tagad pie likumprojekta. Strādājam ar dokumentu Nr. 658/Lp14.

Ir pienācis laiks noslēgt divpusējos līgumus ar trīs Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm – Šveici, Norvēģiju un Islandi. Mēs saņemam palīdzību no Eiropas Komisijas fondu veidā no bagātākām Eiropas valstīm, ir arī instrumenti no šīs ekonomiskās zonas, no trīs valstīm, kurām ir ekonomiskā sadarbība ar Eiropas Savienību, par atbalsta sniegšanu valstīm, kuras attīstās. Un šādi instrumenti ir... es atgādināšu... ar Šveici, Norvēģiju un Islandi.

Šveices un Latvijas valdības un attiecīgās aģentūras strādājušas četrus gadus, lai sagatavotu šo līgumu un noslēgtu vienošanos. Praktiski šajā posmā atbalsts no Šveices ir šādām programmām.

Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai – 8,4 miljoni eiro. Tiks veidots viens no modernākajiem Eiropas bērnu vēža slimības izpētes centriem, vēža genoma izpētes centriem, kā arī pētīs retās slimības. Būs iespēja sadarboties ar lielākajām pasaules kompānijām, kas ir bāzētas Šveicē. Atgādināšu, ka pamatus šim projektam ielika privātā investīcija – lielākā, kāda jebkad ir bijusi... nevis investīcija, bet privātais ziedojums – lielākais, kāds jebkad ir bijis, – no Tallija kunga – 20 miljonu apjomā Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai.

Nākamais projektu veids ir vēsturiski piesārņoto teritoriju sanācija. Šai programmai tiks novirzīti 13,7 miljoni eiro. Šveices Konfederācija sadarbojas ar VARAM un iepriekšējā posmā ir veiksmīgi veikusi Sarkandaugavas piesārņotās teritorijas sanāciju. Tagad šis turpinās.

Ir trīs izglītības jomas programmas. Rīgas Tehniskajai universitātei – lietišķie pētījumi, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtam – viedā enerģētika, profesionālajā izglītībā – darba vidē balstītas apmācības gan skolēniem, gan skolotājiem. Šīm programmām kopā būs vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Vēl viena ļoti svarīga nianse – viss, kas saistīts ar darba vidē balstīto apmācību, notiks atklātos konkursos, bet četras citas programmas būs... jau ir vienošanās, jo šajās divpusējās sarunās vai divpusējo līgumu noslēgšanā ļoti liela ietekme, izvēloties partnerus, ir tieši donorvalstij. Ņemot vērā, ka sadarbība no otras puses ir ar Šveices uzņēmumiem, ir izvēlēta Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte un firmas, kas ir veikušas piesārņoto teritoriju sanāciju. Jautājumi, kas skar profesionālo izglītību – darba vidē balstītas apmācības... būs atklāts konkurss.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un lūdz atzīt tā steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Reirs. Komisija lūdz arī nobalsot par atbalstu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Reirs. Komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu –19. septembris, un izskatīšana otrajā lasījumā – 26. septembrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Reirs. Paldies par atbalstu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ināra Mūrniece, Jurģis Klotiņš, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Ilze Indriksone, Edvīns Šnore, Jānis Vitenbergs un Edmunds Teirumnieks lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājējas Ināras Mūrnieces atsaukšanu un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja Jurģa Klotiņa apstiprināšanu". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir jau ilgi gaidītais risinājums par transportlīdzekļu ar Baltkrievijas numura zīmēm pārvietošanos Latvijas teritorijā. Atcerieties, pirms gada mēs veicām izmaiņas attiecībā uz Krievijas automašīnām.

Ir bijušas divas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes, kurās mēs izskatījām dažādas versijas un vingrinājumus, un šobrīd pirmajam lasījumam tiek virzīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas variants. Un šeit praktiski viens pret vienu ir tāds pats risinājums kā regulējumam attiecībā uz Krievijas automašīnu numura zīmēm. Šī darbība ir balstīta arī uz to, ka Eiropas Savienība izsludināja sankciju paketi, praktiski līdzvērtīgu sankciju paketi, kāda bija Krievijas transportlīdzekļiem. Tas ir šobrīd arī Baltkrievijas transportlīdzekļiem.

Tika izlemts virzīt ar nelielām izmaiņām. Izmaiņas ir tādas, ka... izņēmums ir diplomātu transportlīdzekļiem, izņēmumi ir arī tādi, ka, pārbraucot vienreiz tranzītā Latvijas teritoriju, šie transportlīdzekļi varētu braukt, un arīdzan invalīdi varētu apciemot radiniekus... vai laulātos. Ārlietu ministrija arī uzstāj uz izņēmumiem ar nacionālās drošības jautājumiem saistītos gadījumos.

Lūdzu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" (Starpsauciens.)...

Pieteicies debatēs...

Lūdzu, debatēs vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Manuprāt, ir viena tāda paraugstunda vai... darbības imitācijas čempioni. Zināt, kas tie ir? (Starpsauciens: "Nojaušam!") Nojaušat. Tieslietu ministrija ir darbības imitācijas čempioni. Kāpēc? Tāpēc, ka APVIENOTAIS SARAKSTS jau pirms gada bija iesniedzis priekšlikumus gan par Baltkrievijas numuriem, gan par Krievijas numuriem. Toreiz jūs izlēmāt visu to atbalstīt tikai Krievijas automašīnām. Mēs redzējām – šis caurums turpinājās.

Toreiz jūs paziņojāt un tieslietu ministre paziņoja... šeit ir šis paziņojums... pirms gada – 2023. gada 22. septembrī – tieslietu ministre saka: likumprojektu atbalstot, atbildīgo nozari lūgt, lai liegtu Latvijā uzturēties Krievijā un Baltkrievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem; ja trīs mēnešu laikā netiks veikta pārreģistrācija vai izbraukšana no Latvijas, sekos transportlīdzekļa konfiskācija.

Lūk, es gribu teikt, ka ir pagājis gads. Gads! Tā bija tūlītēja darbība – darīsim, pildīsim! Pagājis ir gads. Un šādu lūgumu atkārtoti iesniedza tostarp arī "Nacionālā apvienība". Neviens nekustējās, nekādas darbības nenotika. Atkal tika noraidīts.

Mēs redzam, ka Tieslietu ministrija pati nespēj rīkoties, nespēj pieņemt... bet tikai reaģē uz Eiropas Savienības rīcību. Eiropas Savienība iesniedza šo sankciju paketi, apstiprināja, tikai tad... šobrīd ir kaut kāda kustība. Un te ir arī piemērs – gan trešo valstu sodu gadījumā ir šī darbības imitācija, gan Baltkrievijas automašīnu liegumam ir darbības imitācija. Šis ir piemērs tam, ka ir birokrātija, nevis politikas veidotāji un virzītāji.

Tāpēc man ir prieks, ka beidzot ir kustība un mēs varam šo likumprojektu šodien atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Kulbergs. Komisijā lēmām, ka priekšlikumu izskatīšanas termiņš būtu 9. septembris un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – 12. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Ministru kabinets iesniedzis lēmuma projektu "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)".

Vārds referentam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, kolēģes! Cienījamie deputāti! Saeimas lēmuma projekts "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)".

Saeimas lēmuma projekts par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai NATO misijā Irākā sagatavots, lai varētu pagarināt NBS karavīru dalību šajā misijā līdz 2026. gada 1. novembrim.

NBS NATO Mission Iraq piedalās kopš 2020. gada novembra, un šobrīd tajā amata pienākumus pilda divi karavīri, kuri veic uzdevumus misijas štābā Bagdādē. Misijā ir apmācība un padomu došana, kas neietver kaujas uzdevumu funkcijas. Misijas ietvarā NATO valstu karavīri konsultē gan Irākas drošības iestādes, gan tās bruņotos spēkus. Tādējādi NATO sniedz ieguldījumu Irākas drošības un aizsardzības jomas attīstībā un noturībā, sevišķi tās spējai efektīvi cīnīties pret terorismu, pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts Irākā un Sīrijā", kas turpina apdraudēt Irākas un citu reģionu un valstu stabilitāti, kā arī, plašāk skatoties, Eiropas un NATO valstu drošību.

Ņemot vērā šī brīža reģionālo politisko un drošības dinamiku, NATO Mission Iraq ir būtisks instruments, lai celtu Irākas valdības un drošības spēku kapacitāti stabilitātes saglabāšanai valstī un reģionā.

Jāatzīmē, ka NBS dalība šajā misijā ļauj mūsu NBS karavīriem gūt vērtīgu pieredzi cīņā pret terorismu, kā arī uzlabot taktisko sadarbību un savietojamību Nato valstu ietvarā. Dalība misijā stiprina Latvijas lomu Nato, pilda Latvijas apņemšanos pildīt saistības attiecībā pret Nato un saviem partneriem un parāda Latviju ne vien kā drošības patērētāju, bet arī kā drošības sniedzēju.

Aicinu jūs visus atbalstīt mandāta pagarināšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas misijā Irākā (NATO Mission Iraq)"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti Harijs Rokpelnis, Līga Kļaviņa, Agita Zariņa-Stūre, Ilze Vergina, Ligita Gintere, Edgars Tavars, Mārcis Jencītis, Nauris Puntulis, Ilze Indriksone un Dāvis Mārtiņš Daugavietis iesnieguši lēmuma projektu "Par līdzatbildīgās komisijas noteikšanu likumprojektam "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā"".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 548/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. pantu mums, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, ir nepieciešama Saeimas piekrišana apropriācijas pārdalei, ja šī pārdale notiek starp iestādēm un ministrijām.

Tātad šī konkrētā apropriācijas pārdales summa ir 17 106 865 eiro. Šajā gadījumā tiek pārdalīti līdzekļi no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžeta uz Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta apakšprogrammām. Šī ir tehniskas dabas apropriācija, jo starp ministrijām vēl joprojām notiek funkciju pārdale.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 548/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 549/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šī apropriācijas pārdale ir no Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta uz Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammu – enerģētikas jautājumu administrēšanu, lai nodrošinātu degvielas kvalitātes uzraudzības funkcijas īstenošanu. Summa ir 61 823 eiro.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 549/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 550/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Šī ir pēdējā apropriācijas pārdale. Tā ir no Ekonomikas ministrijas budžeta programmas, valsts atbalsta programmas, uz Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammu "Finansējums valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi"". Summa ir 219 700 eiro, tās ir administratīvas izmaksas, lai nodrošinātu publiskā partnera lomu sadarbībā ar pašvaldībām, īstenojot pieejamu cenu īres dzīvokļu projektu. Ļoti svarīgi pašvaldībām.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 550/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

K. Krištopans. Mīļš paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamā sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Ināra Mūrniece, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone un Jurģis Klotiņš iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ināras Mūrnieces atsaukšanu no Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Ināra Mūrniece, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone un Jurģis Klotiņš iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Ināras Mūrnieces ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Jurģis Klotiņš, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone un Ināra Mūrniece iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Jurģis Klotiņš, Edmunds Teirumnieks, Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone un Ināra Mūrniece iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Ainars Latkovskis, Viesturs Zariņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Anna Rancāne, Jānis Skrastiņš un Inese Kalniņa iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Viestura Zariņa ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Ainars Latkovskis, Viesturs Zariņš, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Mārtiņš Daģis, Uģis Rotbergs, Raimonds Čudars, Anna Rancāne, Jānis Skrastiņš un Inese Kalniņa iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Viestura Zariņa ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Ināra Mūrniece, Jurģis Klotiņš, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Ilze Indriksone, Edvīns Šnore, Jānis Vitenbergs un Edmunds Teirumnieks iesnieguši lēmuma projektu "Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājējas Ināras Mūrnieces atsaukšanu un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja Jurģa Klotiņa apstiprināšanu".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus šīsdienas darba kārtības jautājumus.

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Edgars Tavars, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Linda Matisone un Česlavs Batņa iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm".

Vārds deputātam Edgaram Tavaram – motivācijai. Lūdzu!

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! APVIENOTĀ SARAKSTA ieskatā, rosinājums, ko ir izteicis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, ka būtu nepieciešams iesaldēt publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojumu, ir pareizs virziens, bet ar to absolūti nebūs pietiekami.

Pilnīgi skaidrs, ka ar iesaldēšanu nebūs pietiekami, mums nāksies daudz krasāk meklēt iespējas, kā samazināt budžeta tēriņus. Kapitālsabiedrību un iestāžu, un augstskolu padomes ir tie... institūti, kur šobrīd tiek veiktas dažādas piemaksas mūsu pašu ierēdņiem, mēs redzam... tai skaitā arī dažādi politiskie pārstāvji nāk. Tādēļ APVIENOTAIS SARAKSTS vēršas pie Ministru prezidentes pēc viņas skaidrojuma, pēc viņas pozīcijas un precīzas informācijas, lai mēs visi kopīgi spētu izdarīt secinājumus, kur un kādas kapitālsabiedrību padomes mums nāksies likvidēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nedaudz uzmanības! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Raimonds Bergmanis, Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Aleksandrs Kiršteins, Agnese Krasta, Zane Skujiņa-Rubene, Māris Sprindžuks, Viesturs Zariņš un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.