Saeimas sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Labrīt visiem! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam Saeimas šī gada 12. septembra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Valsts ieņēmumu dienesta likums". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Nodokļu un muitas policijas likums". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Pasaules Pasta konvencijas Pirmo papildprotokolu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas, Jefimija Klementjeva, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas un Dmitrija Kovaļenko iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Vārds motivācijai deputātam Aleksejam Rosļikovam. Lūdzu!

A. Rosļikovs (ST!).

Labrīt, augsti godātie kolēģi! Man ir lūgums. (Ieber glāzē monētas.) Tās ir tādas mazas kapeiciņas, kas simbolizē šā likumprojekta tapšanu un mērķi. (Starpsauciens.) Kapeikas, es dzirdu... par maz, piedodiet, ka šodien nav papīra naudas, tikai monētas. (Starpsaucieni.)

Ziniet, kas, Bergmaņa kungs... uz kurieni jūs (Nav saklausāms.)... viss taču ir kārtībā. (R. Bergmaņa starpsauciens.) Jūs taču...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Jūs uztrauc, ka kapeikas ir padomju laika... eirocenti... Tas ir daudz svarīgāk. Man likās, ka korupcijas neesamība Latvijā ir daudz svarīgāka, Bergmaņa kungs, man tā likās, piedošanu. Eirocenti!

Manā skatījumā, katrs deputāts šajā telpā... jo šeit visi cilvēki ir absolūti godīgi, kristāltīri un saprot, ka jāstrādā Latvijas labā. Ja katrs no mums nāks uz šejieni un bišķiņ atstās (Pagrabina glāzi ar monētām.) tiem cilvēkiem, kuri ir atnākuši uz politiku, lai kļūtu par bagātiem cilvēkiem, tad varbūt viņi pārdomās, varbūt tas kaut ko simbolizēs.

Tas ir ārkārtīgi svarīgi šodien, kolēģi! Katram ministram, katram sekretāram, katram deputātam ir jāsaprot: ja viņa lēmuma dēļ valsts zaudē naudu, ja viņa lēmuma dēļ naudu nesaņem bērni, sirmgalvji, cilvēki, kuriem ir vajadzīga nauda medikamentiem vai ārstēšanai, tad viņš ir vainīgs un viņam par to ir jāatbild.

Bergmaņa kungs, nevajag uz mani tā skatīties. Viņam ir obligāti jāatbild, Bergmaņa kungs!

Ir ārkārtīgi svarīgi saprast vienu lietu – šim likumprojektam, kolēģi, ir simboliska nozīme, tīri simboliska. Nav jautājuma par kaut kādām juridiskām detaļām, kuras viennozīmīgi var pieslīpēt, nav runas par to, ka jūs uz doto momentu balsojat par konkrētu likumprojektu. Jūs dodat ceļu jautājumam, kas ir svarīgs, – iziet uz komisiju, izrunāt.

Mēs varam runāt par "airBaltic" bezgalīgi, mēs varam runāt par "Rail Baltica" bezgalīgi, mēs varam runāt par Aizsardzības ministrijas iepirkumiem, Bergmaņa kungs... arī bezgalīgi, bet mēs saprotam, ka jāparāda sabiedrībai, ka jūs esat spējīgi saprast: ja ir izdarīts pārkāpums un valsts nauda ir pazaudēta, tad par to būs atbildība – nevis politiska, ka jūs zaudēsiet savu amatu, bet reāla, kā katram cilvēkam, kurš ir pieķerts vai, iespējams, ir vainīgs kādā noziedzīgā nodarījumā. Kolēģi, šim balsojumam ir tīri simboliska nozīme.

APVIENOTAIS SARAKST, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, zaļzemnieki, PROGRESĪVIE, es ļoti ceru, ka mēs varam parādīt reālu signālu sabiedrībai, ka mēs esam pret to, lai valsts nauda tiek izsaimniekota, ka mēs esam pret negodīgiem politiķiem, ka mēs esam pret šo visu. Mēs – par godīgumu, mēs – par sabiedrību, mēs – par atklātību. Tas taču ir svarīgi, kolēģi.

Es aiziešu, atstāšu šeit eirocentus. Bergmaņa kungs, gadījumā, ja jūs nobalsosiet "par", atnākšu atpakaļ un paņemšu, ja ne – lai tas paliek, lai paliek katram cilvēkam, katram cilvēkam, kurš atbalsta korupciju, kurš atbalsta valsts naudas zaudēšanu, kurš atbalsta visādas politiskas shēmas. Lai paliek šeit.

Kolēģi, es ļoti ceru, ka jūs atbalstīsiet.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem (Starpsauciens: "Balsojam!")... ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" nodošanu Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 55, atturas – 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Patmalnieka, Ervina Labanovska, Didža Zemmera, Ingmāra Līdakas un Gata Liepiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Latvijas Republikā ir spēkā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, kas paredz to, kādā veidā notiek procedūra, kas apvieno daudzdzīvokļu mājas un zemi, kas pieder atsevišķiem īpašniekiem. Tur ir noteikta skaidra procedūra.

Kā mēs Mājokļa jautājumu apakškomisijā uzklausījām... ir identificēta viena problēma, un tā problēma ir šāda. Daudzdzīvokļu mājām visa procesa beigās kopsapulcē ir jāpieņem lēmums par to, ka šī zeme tiek atsavināta viņiem par labu, un par šo lēmumu... pēc tam, kad ir izsludināta kopsapulce... 30 dienu laikā var ierasties klātienē pie zvērināta tiesu izpildītāja personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību un nodot savu balsojumu.

Kā apakškomisijas sēdē uzklausījām... būtu loģisks risinājums – paredzēt to, ka vēlmi piedalīties kopsapulcē un nodot savu balsojumu var izteikt arī elektroniski, ko paredz šie likuma grozījumi. Tātad personas varēs 30 dienas pirms šīs kopsapulces ar elektroniskā paraksta palīdzību parakstīt dokumentu un nosūtīt to zvērinātam tiesu izpildītājam, attiecīgi tādā veidā piedaloties kopsapulcē.

Tā ka es aicinu atbalstīt likumprojektu un attiecīgi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai to vērtēt.

Var papildināt – šis likumprojekts tika saskaņots ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi, kas ir tieši iesaistīta institūcija... lai šis balsojums notiktu, jo balsojums jānodod zvērinātam tiesu izpildītājam... kā arī ar Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, organizāciju, kas apvieno dažādus namu pārvaldītājus un apsaimniekotājus, kuri faktiski arī organizē šo procesu.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Jurģa Klotiņa, Edvīna Šnores, Ilzes Indriksones un Naura Puntuļa iesniegto likumprojektu "Grozījums Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Pret" pieteikusies runāt Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, kolēģi! Prieks jūs visus redzēt. Pagājušajā sesijā "Nacionālā apvienība" iesniedza likumprojektu, lai aizliegtu skolotājiem, kuriem ir Krievijas pases, strādāt skolā. Es atgādināšu, ka viņi ieguva izglītību Latvijā, viņiem ir augstākās pakāpes zināšanas latviešu valodā.

Tagad jums ir jauna ideja – neatzīt izglītības dokumentus studentiem, kas mācās Krievijā. Bet es gribu pateikt, ka tur mācās apmēram 110 Latvijas pilsoņi. Ko mēs darīsim ar viņiem? Ko mēs ar viņiem darīsim? Jūs esat pret Latvijas pilsoņiem? Jānis Dombrava tikko apstiprināja, ka viņš ir pret Latvijas pilsoņiem.

Kolēģi, mums vairāk nekā puse deputātu ir ieguvuši izglītību padomju laikā. Ko mēs darīsim ar viņiem, Dombravas kungs?

Es aicinu balsot "pret" un nedalīt cilvēkus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. "Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Sākotnēji īss atskats pagātnē, jo Krievija nav daudz mainījusies pēdējo simts gadu laikā.

Vēlos citēt Valteru Krivicki, bijušo padomju izlūkdienesta vadītāju Rietumeiropā, kurš 1939. gadā dezertēja uz Amerikas Savienotajām Valstīm, bet jau 1941. gadā tika likvidēts Vašingtonas viesnīcā. Viņš paspēja pastāstīt par padomju aparātu – kā tas ir būvēts.

Citēšu vienu fragmentu: "Maskavā 1926. gadā tika nodibināta universitāte, lai mācītu Rietumeiropas un Amerikas komunistiem boļševisma tehniskos pamatus. Šo universitāti, tā saukto Ļeņina skolu, subsidē Kominternes Starptautisko sakaru nodaļa, kas arī apgādā studentus ar dzīvokļiem. Studenti – tagad galvenokārt britu, franču un amerikāņu komunisti – dzīvo pilnīgi nošķirti un maz kontaktējas ar krieviem, kā arī ar ārzemniekiem Padomju Savienībā.

Šīs boļševiku akadēmijas absolventiem ir jāatgriežas savā tēvzemē, lai strādātu Kominternes labā strādnieku organizācijās, valsts iestādēs un citos nekomunistiskos amatos. Tiek saglabāta slepenība, tāpēc ka viņi zaudē vērtību Maskavas acīs, ja Savienotajās Valstīs, Francijā un Lielbritānijā kļūst zināms, ka viņi apguvuši pilsoņu kara metodes Sarkanās armijas izlūkošanas virsnieka vadībā.

Vēl viens apmācību kurss ļoti mazām, rūpīgi atsijātu ārvalstu komunistu grupiņām tiek pilnīgā slepenībā vadīts ārpus Maskavas, Kuncevā. Tur Eiropas un Amerikas komunistiem māca izlūkošanas darbu, ieskaitot telefonsarunu noklausīšanos, darbu ar slepenajām radiostacijām, pasu viltošanu un tamlīdzīgi."

Krievijā nekas daudz nav mainījies. Simts gadu laikā ir pamainījušies šo universitāšu nosaukumi. Bet es pievērsīšu uzmanību mūsu pašu Valsts drošības dienesta 2020. gada publiskajam pārskatam, kurā tiek norādīts, ka Krievija neatteicās no mēģinājumiem piesaistīt Latvijas jauniešus studijām agresorvalsts augstākās izglītības iestādēs, jo tas deva iespēju Kremlim turpināt meklēt nākamos viedokļu līderus pret Latviju vērstām ietekmes aktivitātēm. Jau iepriekš dienests vairākkārt ir akcentējis, ka studijas Krievijā ir saistītas ar paaugstinātiem izlūkošanas riskiem.

Jāatzīmē, ka vairāki no aizvadītajā gadā Valsts drošības dienesta aizturētajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir studējuši vai turpina studēt Krievijā. Krievijas augstākās izglītības iestādes atrodas ciešā Krievijas specdienestu uzraudzībā, un tajās studējošie ārvalstnieki ir viens no primārajiem specdienestu interešu objektiem, tāpēc Krievijā studējušu vai izglītību ieguvušu Latvijas valstspiederīgo nodarbinātība valsts vai pašvaldības iestādēs, kritiskajā infrastruktūrā vai nacionālajai drošībai nozīmīgos sektoros Valsts drošības dienesta vērtējumā ir saistīta ar paaugstinātiem riskiem.

Krievijas ietekmes aktivitātēs arvien lielāka nozīme būs atsevišķiem indivīdiem, tostarp ārpus mūsu valsts esošajiem Latvijas valstspiederīgajiem. Šajā kontekstā izceļamas ir Krievijā izglītību ieguvušas vai joprojām studējošas personas, kuru vidū tiek meklēti nākamie Kremļa ietekmes pasākumu īstenotāji. Valsts drošības dienests vairākkārt ir aicinājis atturēties no šādām studijām, kā arī norādījis, ka Krievija ārvalstniekiem piedāvā bezmaksas studiju iespējas nolūkā studiju procesa ietvaros ideoloģiski apstrādāt un izaudzināt nākamos Krievijas interešu virzītājus citās valstīs. Neskatoties uz šiem aicinājumiem, atsevišķi Latvijas valstspiederīgie izvēlas studijas Krievijas augstskolās.

Ņemot vērā riskus, kuri ir saistīti ar nacionālo drošību attiecībā uz personām, kuras studiju laikā ir tikušas savervētas Krievijā un pēc atgriešanās Latvijā izmanto iegūto izglītības dokumentu, lai iegūtu darbu nozarē, par kuru ir intereses Krievijas specdienestiem... tātad, ņemot vērā, ka Latvija ir sniegusi nepārprotamu vēstījumu, ka nosoda Krieviju kā agresorvalsts uzsākto karadarbību pret Ukrainu, kā arī aicinājusi Latvijas valstspiederīgos atturēties no ceļošanas uz Krieviju un studijām Krievijas izglītības iestādēs... tad saskaņā ar šiem grozījumiem Latvijā netiktu atzīti izglītības dokumenti, kuri ir iegūti Krievijas Federācijā pēc 2022. gada 24. februāra, kas varētu mazināt jauniešu interesi iesaistīties šādās Krievijas ietekmes izvēršanas aktivitātēs un mazināt riskus nacionālajai drošībai, ka šādas personas ar Krievijā iegūtu izglītības dokumentu varētu uzsākt darbu Latvijā.

Aicinu atbalstīt šos grozījumus, virzīt tos izskatīšanai komisijā un pieņemšanai... Saeimai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījums Izglītības likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Viktoram Pučkam no 2024. gada 19. septembra līdz 25. septembrim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Svetlana Čulkova, Nataļja Marčenko-Jodko, Dmitrijs Kovaļenko, Aleksejs Rosļikovs, Igors Judins, Viktors Pučka, Iļja Ivanovs, Jefimijs Klementjevs, Amils Saļimovs un Jekaterina Drelinga iesnieguši pieprasījumu tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei "Par 2024. gada 11. jūlija Satversmes tiesas spriedumu, nosakot Jūrmalas pilsētas domes 2012. gada 11. oktobra saistošo noteikumu Nr. 37 "Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību" 3. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam".

Vārds motivācijai... Jā, tieši tā (Starpsauciens.)... nav. Līdz ar to pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 10 priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir svarīgs likumprojekts, tāpēc ka Inčukalna krātuve ir kā viena liela krātuve visā enerģētikas sistēmā ne tikai Latvijai, bet Baltijai, Somijai, šobrīd arī Polijai un tālāk ir savienota ar pārējo tīklu. Tā ir stipri par lielu Latvijas vajadzībām, un ir būtiski, ka mēs to izmantojam pilnā apmērā, jo tās izmaksas Latvijai ir par lielām.

Mēs redzam, ka gāzes patēriņa apjomi Somijā ir kritušies, tie neatgriežas iepriekšējos apjomos, tas pats notiek arī Baltijā, tai skaitā Latvijā, un nav paredzams, ka gāzes apjomi atgrieztos iepriekšējos apjomos. Tāpēc ir būtiski, ka krātuve tiek izmantota.

Šobrīd pieejamie produkti, kas krātuvē ir noteikti kā produkti pēc regulatora, arī neatbilst tām pakalpojumu vajadzībām... kā gribētu šo krātuvi izmantot, – tātad rezervēm. Šajā krātuvē nepieciešams uzkrāt rezerves, tur mēs krājam... savu divu teravatstundu rezervi, ko, jūs atceraties, iepirkām 2022. gadā. Tādas pašas rezerves tur gribētu izvietot mūsu kaimiņi, bet šāds pakalpojums un izcenojums nav pieejams, un igauņu kaimiņi ir tie, kas šobrīd viskritiskāk... grib izmantot šo krātuves pakalpojumu tieši pirms sezonas sākuma. Tāpēc kritiski, ka... mēs likumdošanā veicam visas darbības, lai regulators kopā ar Inčukalna "Conexus" varētu šo pakalpojumu ne tikai juridiski, bet arī fiziski piedāvāt mūsu kaimiņiem. Tāpēc ir nepieciešami šie grozījumi, lai ilgtermiņā ne tikai igauņi šeit varētu noguldīt, bet arī mazie tirgus spēlētāji varētu pārdot rezerves. Un tas ir iemesls.

Likumprojekts ir arī steidzams... ja? Tad mēs vispirms izejam cauri... punktiem.

Sēdes vadītāja. Vispirms par priekšlikumiem.

A. Kulbergs. 1. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums – daļēji atbalstīts.

Uzsākam debates.

Debatēs pieteikusies deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Labrīt, kolēģi! Šī informācija būtu vairāk tirgus dalībniekiem. Viss, ko Kulberga kungs pastāstīja, – tas tā arī ir. Man pienāk vēstules... un arī satraukti zvani. Kas tad notiek? Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir monopolists, tā ir ne tikai dominējošā stāvoklī, bet tā ir monopolists Latvijā, un pēkšņi to vairs neregulēs ex-ante – tātad iepriekš –, kaut kādā mērā notiks regulācija ex-post – pēc tam, kad jau būs šie lietošanas noteikumi, varēs skatīties, vai nav kāds pārkāpums.

Kolēģi un klausītāji! Es gribu pateikt: jā, neapšaubāmi, Inčukalna gāzes krātuve ir ļoti dominējoša, mums nav citu, aizstājamības nav nekādas. Šobrīd atsakās no tarifu noteikšanas... tātad iepriekš saskaņot ar regulatoru, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuve sadarbībā ar regulatoru izstrādā lietošanas noteikumus. Lietošanas noteikumus apstiprina regulators, un lietošanas noteikumos būs paredzēts, kā sadalās šī pazemes gāzes krātuves jaudu izmantošana, tātad tur noteikti būs paredzēts arī... un, es pieļauju, regulators noteiks arī procentuāli... kādai daļai jābūt tirgus daļai, kurai brīvi var piekļūt arī mazie spēlētāji, tiks skatīts, monitorēts, kādas ir izsoļu cenas, lai nebūtu tā, ka lielajiem spēlētājiem izsole sākas no nulles, ņemot vērā, ka viņi pretendē uz ilgtermiņa produktiem.

Tā ka es gribu pateikt, ka šie lietošanas noteikumi noteikti būs, šobrīd notiek konsultācijas ar tirgus dalībniekiem – gan ar mazajiem, gan ar lielajiem –, kas iegādājas gāzi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves, un regulators noteikti turpinās to uzraudzīt. Nav tā, ka... Bija bažas, jo uzskatīja: kā tad tā – dominējošā stāvoklī esošu uzņēmumu neviens vairs neuzraudzīs! Regulators uzraudzīs, un, ja būs kādas pretenzijas, noteikti vērsieties vispirms pie regulatora, jo regulatora pienākums ir arī veicināt konkurenci konkrētajā tirgū. Tā ka visus jautājumus vispirms risiniet ar regulatoru un tikai tad varbūt vērsieties pie Konkurences padomes.

Es ceru, ka tirgus būs sakārtots, ņemot vērā, ka uzraudzība nemazinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Kulberga kungam vēl kas piebilstams pie 1. priekšlikuma?

A. Kulbergs. Kolēģi, Skaidrītes kundze pareizi teica, bet es neiedomājos iespēju, kā varētu nebūt monopols, jo kāds cits... izveidot vēl vienu... Inčukalna krātuvei alternatīvu, konkurējošu – tas praktiski nav iespējams. Mums ir jāsaprot arī tas, ka šī krātuve ir jāpiepilda, nav pat motivācijas tai likt augstu cenu, jo šo klientu loks jau ir ļoti, ļoti ierobežots.

Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, tas ir komisijas vai jūsu viedoklis?

A. Kulbergs. Komisijas, jā. Tāpēc arī loģiski... Mums arī atbildēja uz mūsu bažām par to, ka regulators nekur nepaliks, regulators arī iesaistās un... Galvenais risks, kas pastāv, ir tas, ka šī gāze, kura būs iepumpēta kā rezerve... bieži vien viņi to izdara lētākajā tirgus brīdī – kā rezervi... lai šo pakalpojumu neizmantotu ļaunprātīgi ikdienas gāzes tirdzniecības apritē. Tas ir galvenais risks, kas ir jāuzrauga, un tas ir arī tas, kam komisijā mēs pievērsām uzmanību.

Sēdes vadītāja. 1. priekšlikums – daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 3. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Vairāk juridiski precizējumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 4. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Nomainīti datumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Aizstāj maksu par kilovatstundu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 8. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts, bet izteikts kā pārejas noteikumu 99. punkts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 9. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts, bet izteikts kā pārejas noteikumu 98. punkts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Un pēdējais – 10. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tas arī viss.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Mēs beidzot esam sakārtojuši šo likumprojektu galīgajā redakcijā. Tātad ar šo stāsies spēkā līdzīgs... praktiski tāds pats kā pret Krievijas automašīnām... arī pret Baltkrievijas... likums.

Ir divi priekšlikumi, kuri ir izteikti no komisijas.

1. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Nosaka veikt darbības... ne vēlāk kā līdz 31. oktobrim, līdz tam Baltkrievijas automašīnas drīkst atrasties Latvijas teritorijā.

2. – arī deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Amils Saļimovs.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, dārgie kolēģi, cienījamā priekšsēdētāja! Saistībā ar 1. priekšlikumu. Šādu ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, ja šāda veida pasākumi netiek īstenoti kopīgi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurām ir robeža ar Baltkrieviju. Lai nodrošinātu sankciju pilnvērtīgu darbību un lai izvairītos no iespējamas sankciju apiešanas... caur kaimiņvalstīm... mums ir jāveido sistēma ar kopīgiem pasākumiem, kuri tiek ieviesti vienoti un koordinēti visā Eiropas Savienībā. Pretējā gadījumā ierobežojumi tiek noteikti, lai tikai apgrūtinātu dzīvi.

Mūsu uzdevums nav noslogot valsts institūcijas ar papildu neizpildāmiem uzdevumiem. To mums tāpat pietiek.

Latvijā – uz 1. janvāri – dzīvo 58 834 iedzīvotāji, kas pēc nacionālās piederības ir baltkrievi. Iedomājieties, cik daudz viņiem ir radinieku Baltkrievijā! Kā jūs redzat, kā lai viņi mēneša laikā pārreģistrē savas mašīnas? A kas notiks, ja viņi mēneša laikā nepaspēs pārreģistrēt savas mašīnas Latvijā? Viņi vai nu ies caur tiesu, vai piereģistrēs savas mašīnas, pieņemsim, Lietuvā un Polijā, un atkal mūsu nodokļi ies uz turieni.

Tālāk – iedomājieties situāciju – pēc 31. oktobra kāda ģimene no Baltkrievijas ar baltkrievu numuriem brauc uz Eiropu ar Eiropā izsniegtām vīzām caur Latviju. Ko mēs darīsim pēc 31. oktobra? Konfiscēsim mašīnas? (Starpsaucieni.) Nē, šeit ir runa par to, ka mēs jau neļausim viņiem braukt (Starpsauciens.)... gadījumā, ja piereģistrēs, jā, labi.

Uzskatu, ka likumprojektā norādītie termiņi ir neizpildāmi. Piemērojamie ierobežojumi izskatīsies kā spļāviens jūrā, kad mašīnas brauks iekšā caur Poliju. Kolēģi! Mums beidzot jāsāk strādāt vienoti. Pieņemsim, tajā pašā Polijā vēl netaisās neko šādu pieņemt, līdz ar to visi, kas var braukt, brauks caur Poliju, un šie ierobežojumi būs bezjēdzīgi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Es nepiekrītu iepriekš dzirdētajam no tribīnes un aicinu atbalstīt Skaidrītes Ābramas priekšlikumu un atbalstīt šo likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Ir pagājis krietns laiks no brīža, kad "Nacionālā apvienība" iesniedza šo priekšlikumu... tiešām jau pirms laba laika. Ja tad jūs būtu atbalstījuši šo liegumu – līdzīgi kā Krievijas transportlīdzekļiem arī Baltkrievijas transportlīdzekļiem liegt iespēju atrasties šeit, Latvijā, piedalīties ceļu satiksmē –, tas būtu bijis proaktīvs, laicīgs solis. Mēs būtu bijuši paraugs pārējai Eiropas Savienībai, pēc mums arī citas valstis varētu pieņemt šādus lēmumus.

Šobrīd Eiropa ir pieņēmusi jauno sankciju pakotni, kurā ir arī Baltkrievijas transportlīdzekļi. Mēs vienkārši nokopējam vai ejam ratiem no aizmugures un pieņemam lēmumus tikai pēc pusgada vai pat ilgāk. Tie ir novilcināti.

Jāsaka, tas ir bijis tāds darba stils. Var nosaukt vairākus šādus lēmumus, kuri ir nokavēti vai pēc tam virzīti tādā maigā formā, ka īsti nepilda to funkciju, kuru jūs paužat publiski, – mangāna rūdas tranzīta aizliegums, Krievijas graudu imports... dzirdam par liegumu Krievijas pilsoņiem iegādāties zemi Latvijā. Tagad pēkšņi kopēšot kaut kādu Somijas modeli un sākšoties diskusijas. Šāds priekšlikums jau pirms pusgada ir bijis no "Nacionālās apvienības".

Tā ka es aicinu būt drosmīgākiem, pieņemt lēmumus savlaicīgi, nevis tad, kad kāds cits to ir izdarījis. Vai tiešām pašiem savas galvas nav?

Šajā gadījumā 31. oktobris ir datums, kad Baltkrievijas transportlīdzekļi Latvijā vairs nevarēs uzturēties. Ja tie šeit pārvietosies un tos fiksēs, tad konfiscēs un nosūtīs uz Ukrainu. Ideja ir atbalstāma, taču to mēs varējām darīt daudz ātrāk, rīkoties proaktīvi.

Aicinu arī turpmāk, ja šādas iniciatīvas nāk, neatkarīgi no tā, vai tā ir opozīcija vai pozīcija, – pieņemam un ejam uz priekšu daudz straujāk, lai mēs būtu piemērs, lai mūs kopētu... nevis pēkšņi esat izdomājuši kopēt kādu Somijas modeli. Visi šie priekšlikumi ir vienkārši. Tas ir vienkāršs lēmums.

Tā ka priekšlikumu atbalstām, atbalstām likumprojektu kopumā. Labas sajūtas varbūt nav, bet šajā gadījumā – no jūsu puses skatoties – labāk vēlāk nekā nekad.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Nav.

2. priekšlikums tika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, kolēģes! Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nebija.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Labrīt, kolēģi! Komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" pirmajā lasījumā. Es nedaudz komentēšu tā saturu.

Tātad pamatā tiek piedāvāts papildināt Vispārējās izglītības likuma 53. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: "Izglītojamo ar garīgās attīstības traucējumiem un izglītojamo ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vispārējās izglītības iestāde var uzņemt tikai attiecīgajās speciālās izglītības programmās."

Ir arī termiņi. Mēs izdiskutējām komisijā. Protams, termiņi, kas šobrīd norādīti likumprojektā, nebūs vairs aktuāli. Mēs nesteidzamies ar šo likumprojektu un aicinām atbalstīt pirmajā lasījumā ar domu, ka mums ir garāks priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tiek mainīti arī pārejas noteikumi, kas šobrīd piedāvā... no šī mācību gada sākuma, kas septembrī jau ir sācies... nebūs vēl spēkā.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja, dārgie kolēģi! Par grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē apsprieda un konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā".

Kam tie grozījumi ir paredzēti? Paredzēti, lai precizētu nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības regulējumu atbilstoši veiktajiem grozījumiem Krimināllikumā, kā arī lai pilnveidotu datu apstrādes procesu Valsts probācijas dienestā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Valsts robežsardzes likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vēlreiz labrīt! Par likumprojektu "Grozījums Valsts robežsardzes likumā". Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē apsprieda un konceptuāli atbalstīja šo likumprojektu.

Kas tajā paredzēts? Ir paredzēts papildināt likuma 5. pantu ar trešo daļu, kas nosaka novērošanas institūtu, deleģē Ministru kabinetam izdot noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā Valsts robežsardze veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi.

Ļoti svarīgs un vajadzīgs likumprojekts, kas stiprinās mūsu valsts drošību.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts robežsardzes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Labrīt, kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"". Šo likumprojektu iniciē Tieslietu ministrija. Pēc būtības tas ir tehnisks, saistīts ar grozījumiem Maksātnespējas likumā, kas stājās spēkā pagājušajā gadā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 4. septembra sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā".

Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu tā sauktās zibmaksājumu regulas piemērošanu Latvijā, kā arī lai pārņemtu atsevišķas Eiropas Savienības direktīvu normas, kas līdz ar šo regulu tiek grozītas. Ar šo Eiropas Savienības līmeņa regulējumu tiks veicināta maksājumu pakalpojumu jomas attīstība, kā arī padarīti ātrāki un efektīvāki pārrobežu maksājumi.

Likumprojekts paredz iespēju, ka Latvijā, kā arī citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs licencētas maksājumu iestādes un elektroniskās naudas iestādes varēs kļūt par maksājumu sistēmu dalībniecēm, kas patlaban tām ir iespējams vienīgi ar kredītiestāžu starpniecību. Līdz ar to tiks nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kas veicinās konkurenci un attīstību finanšu sektorā.

Likumprojektam lūgts piešķirt steidzamību, lai pēc iespējas ātrāk varētu nodrošināt iespēju maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm kļūt par maksājumu sistēmu dalībniecēm.

Komisijā tika atbalstīta steidzamības piešķiršana dotajam likumprojektam.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 24. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā plānota šī gada 26. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 4. septembra sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"".

Likumprojekts ir saistīts ar izskatāmo likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā". Arī šis likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu tā sauktās zibmaksājumu regulas piemērošanu Latvijā.

Komisijā tika atbalstīta steidzamības piešķiršana dotajam likumprojektam.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 24. septembris, likumprojekta izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā – šī gada 26. septembrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" un atbalstīja to.

Šie grozījumi paredz pēc būtības mazināt iespēju brīvi piekļūt informācijai, kas saistīta ar valsts aizsardzības objektu būvniecību, un nevienam nav šaubu par to, ka informācija par valsts aizsardzības objektiem ir nacionālās drošības jautājums.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 19. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Labrīt, godātais Saeimas Prezidij, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā". Grozījumi paredz noteikt kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Matisone. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatīsim valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"". Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā to izskatīja komisijas šī gada 3. septembra sēdē.

Likumprojekta mērķi ir šādi: pirmais – nodrošināt Latvijā reģistrētajiem gaisa pārvadātājiem piekļuvi lidojumiem ASV gaisa pārvadājumu tirgū; otrais – noteikt Civilās aviācijas aģentūrai pienākumu nodrošināt Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas, Eiropas Aviācijas drošības aģentūras un Eiropas Civilās aviācijas konferences noteikto tehnisko prasību īstenošanu, veicot tiesību aktu izstrādes jaunradi vai iniciējot tiesību aktu grozījumus; trešais – uzlabot izpletņlēcēju un paraplānu pilotēšanas apakšnozares pārvaldību; ceturtais – papildināt pirmpirkuma tiesīgo personu loku nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā Ministru kabineta noteiktajās valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka un tā turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas robežās.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

M. Felss. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā". Likumprojekts precizē normas par aprūpes mājās pakalpojumu, kā arī nosaka Latvijā izsniegtās Eiropas Savienības zilās kartes turētāja un viņa ģimenes locekļu tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem. Tas ir saistīts ar nākamo likumprojektu darba kārtībā – "Grozījumi Invaliditātes likumā".

Komisijas vārdā aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Lizbovskis. Šī gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Lauris Lizbovskis.

L. Lizbovskis (AS).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai pirmajā lasījumā arī šo likumprojektu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Invaliditātes likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Lizbovskis. Šī gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

L. Lizbovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā", otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošais deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā". (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk!

O. Burovs. Sagatavoti pieci priekšlikumi. Visus priekšlikumus sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, bet uzreiz gribu pateikt, ka tie balstās uz sešām darba grupas sēdēm. Pateikšu, kas piedalījās darba grupas sēdēs: Valsts prezidenta kancelejas, Valsts kancelejas, Tieslietu ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji... ņemot vērā, ka mēs runājam par mākslīgo intelektu... tālāk – varbūt pats galvenais no speciālistiem, profesionāļiem šajā jomā – Latvijas Reklāmas asociācijas vadība, Latvijas Preses izdevēju asociācija, raidorganizācijas, Vides reklāmas asociācija, kā arī Centrālā vēlēšanu komisija.

Rezultātā, kā jau teicu, mums ir pieci priekšlikumi.

1. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāli labojumi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tehniska rakstura, tāpēc ka nākamajā priekšlikumā paredzēta jauna redakcija.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Pēdējais – 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

O. Burovs. 26. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā", otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā".

Otrajam lasījumam ir saņemts viens priekšlikums. Priekšlikumu iesniedzis finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Priekšlikums ir redakcionāla rakstura un precizē likumprojekta tekstu, lai novērstu iespējamo tiesību normu kolīziju starp likuma 67.¹ panta pirmās daļas redakciju un likuma "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" 30. panta redakciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Citu priekšlikumu nav.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt 1. priekšlikumam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Sprindžuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – šī gada 19. septembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, deputāti! Par likumprojekta nepieciešamību. Mēs visi zinām, ka šobrīd milzīgi liels izaicinājums izglītības iestādēm un pašvaldībām ir pedagogu nodrošinājums un atalgojums, un virkne izglītības iestāžu dibinātāju saskaras ar to, ka atrod kādu pedagogu, bet viņš nevar uzsākt darbu konkrētajā izglītības iestādē, jo vai nu nav sabiedriskā transporta, vai tā pieejamība ir nepietiekama, tāpat arī, iespējams, apdzīvotajā vietā nav pieejamas dzīvojamās platības. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrija 2023. gada sarunās ar pašvaldību pārstāvjiem par kvalitatīvas, iekļaujošas un ilgtspējīgas izglītības nodrošināšanu identificēja vajadzību noteikt grozījumus Izglītības likumā, kas dotu tiesības izglītības iestādes dibinātājam iespēju robežās kompensēt transporta un īres maksas izdevumus.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo priekšlikumu skatīja 10. septembra sēdē un nolēma to atbalstīt.

Ņemot vērā to, ka situācija šobrīd tiešām ir kritiska... ar pedagogu trūkumu... īpaši ārpus pilsētu robežām, komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Zariņa-Stūre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 17. septembris, un datums, kad likumprojektu skatītu Saeimas sēdē otrajā lasījumā, – 26. septembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"", pirmais lasījums. Komisija ierosina likumprojektu atzīt par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Labdien, kolēģi! Šie ir tehniski grozījumi. Likumprojekts paredz papildināt likumu "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" ar informatīvu atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija direktīvu (ES) 2016/800 par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā.

Šāds grozījums likumā ir nepieciešams, jo Latvija nav pilnībā ieviesusi direktīvas 24. panta 1. punkta otro daļu, kas noteic, ka tad, kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus... tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno oficiālajai publikācijai. Tā kā likumā nav atsauces uz direktīvu, nevar uzskatīt, ka Latvija ir pieņēmusi šo direktīvas transponēšanas aktu un ir pabeigusi direktīvas transponēšanas pasākumus.

Lai nodrošinātu direktīvas transponēšanu likumā un novērstu tādu valstij nelabvēlīgu seku iestāšanos, kas skar būtiskas valsts starptautiskās un finanšu intereses, komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

L. Rasima. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

L. Rasima. Ņemot vērā jautājuma steidzamību un ja deputātiem nav iebildumu, aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze, kolēģi deputāti, labrīt! Izskatīsim turpmākos sešus likumprojektus, kuri visi ir saistīti. Tie ir saistīti ar pārmaiņām, ko Finanšu ministrija un Ministru kabinets ir sagatavojuši saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta... izmaiņām. Šis likumprojekts ir par Valsts ieņēmumu dienesta likumu.

Kopumā likumprojektu pakete paredz divas būtiskas lietas: pirmkārt, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju un uzdevumu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Šuvajevs. ... kā arī Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta funkcijām un uzdevumiem. Otrs svarīgākais mērķis ir īstenot priekšlikumu, kas paredz, ka turpmāk finanšu ministrs Valsts ieņēmumu dienesta padotību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību.

Kā jau minēju, viens no tiesību aktiem, kur ir nepieciešams veikt atbilstošos grozījumus, ir likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", tomēr, tā kā grozījumi tiktu izdarīti likuma lielākajā daļā un tādējādi likuma teksts kļūtu grūti uztverams, ir pieņemts lēmums izstrādāt jaunu likumu, nevis grozījumu likumprojektu.

Šis konkrētais likumprojekts nosaka vairākas lietas, bet tās būtiskākās, uz kurām es vērstu jūsu uzmanību, ir tās, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde. Tiek atrunāta VID funkcija – nodrošināt VID administrēto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas un nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam, veikt nodokļu maksātāju un VID administrēto nodokļu maksājumu uzskaiti, akcīzes preču aprites kontroli, kā arī īstenot muitas politiku un kārtot muitas lietas. Papildus tiek atrunāta arī VID un nodokļu maksātāju sadarbība, kā arī tiek noteiktas VID ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ar šo likumprojektu paketi mēs jau iepazināmies pagājušajā nedēļā, un vakardienas komisijas sēdē to atbalstījām pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts ieņēmumu dienesta likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Šuvajevs. Komisija piedāvā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt – trīs nedēļas, tātad – 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Nodokļu un muitas policijas likums", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, kā jau es minēju, un izstrādāts, pārņemot no likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" tās tiesību normas, kas šobrīd attiecas uz nodokļu un muitas policiju, bet turpmāk attieksies uz jauno valsts pārvaldes iestādi – Nodokļu un muitas policiju. Tas nosaka vairākas lietas, būtiskākās – Nodokļu un muitas policija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas ir operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde, tās funkcijas ir atklāt un novērst, un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.

Arī šis likumprojekts komisijā tika vienbalsīgi (vienprātīgi) atbalstīts pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Es atvainojos...

Uzsākam debates.

Debatēs pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi, labdien visiem! Ļoti īsi. Šis ir ļoti labs likumprojekts, jo tiek nodalītas funkcijas.

Ko es gribu pateikt? Mums ir vairāk jāstrādā pie tā, lai mazinātu šos... kā mēs zinām, šobrīd mūsu valstī ir 11 operatīvās darbības subjekti. Manā skatījumā (domāju, daudzi man piekritīs), mums no šiem 11... pie tā uzraugošo mehānismu skaita un pie tā, ka mūsu valsts ir drausmīgi pārregulēta... ir jāsamazina ierēdņu skaits, uzraugošo institūciju skaits apmēram līdz septiņām, varbūt pat piecām.

Šis likumprojekts, protams, ir atbalstāms un izvērtējams, bet kopumā mūsu valstij ir jāiet uz to, lai operatīvās darbības subjektu skaitu samazinātu. Tikai pateicoties Raimondam Paulam, netika izveidota vēl kultūras policija... tad šobrīd mums būtu arī kultūras policija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nodokļu un muitas policijas likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Šuvajevs. Arī šim likumprojektam komisija piedāvā priekšlikumu iesniegšanas termiņu – trīs nedēļas, tātad – 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. septembra sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Likumprojekts, kā jau kolēģis minēja, ir saistīts ar likumprojektu "Valsts ieņēmumu dienesta likums". Ar 2026. gada 1. janvāri stāsies spēkā jaunais Valsts ieņēmumu dienesta likums, kurā koncentrētā veidā būs atrunāti tikai būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti. Šis likumprojekts ir viens no tiesību aktu projektiem, izstrādāts Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas nodrošināšanai un lai pārņemtu tās likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" tiesību normas, kas saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – trīs nedēļas – šī gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. septembra sēdē tika skatīts un pirmajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Muitas likumā".

Likumprojekts ir saistīts ar izskatāmo likumprojektu "Valsts ieņēmumu dienesta likums". Šis likumprojekts ir izstrādāts Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas efektīvai īstenošanai no 2026. gada 1. janvāra, lai veiktu atbilstošus grozījumus un pārņemtu atsevišķas normas muitas jomā, piemēram, lai nodrošinātu muitas amatpersonas tiesības apturēt transportlīdzekli muitas kontroles veikšanai vai tiesības personas pārmeklēšanas laikā fiksēt muitas kontroles darbības – fotografēt, izdarīt audioierakstus un videoierakstus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir trīs nedēļas – šī gada 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šis ir VID reformas likumprojektu kopuma piektais likumprojekts – "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"". Šī sadaļa ir izņemta no iepriekšējā likumprojekta, redakcionāli uzlabota un piedāvāta jūsu apstiprināšanai. Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Reirs. 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Šis ir noslēdzošais likumprojekts šajā likumprojektu kopumā. Tas paredz nodrošināt finanšu policijas un muitas policijas darbības nepārtrauktību reformas laikā līdz 2026. gada janvārim.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Reirs. 3. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Kolēģi, esam veiksmīgi izskatījuši visus šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumus.

Atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones un Česlava Batņas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saplānotā darba grafika dēļ.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 12. septembrī pulksten 17.00 nenotiks.

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš, Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim "Par nepieciešamo finansējumu". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, kamēr notiek reģistrācija, mums ir vairāki paziņojumi.

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Katru reizi, kad kāds no mums paveic kaut ko labu, viņš ir noteikti... viņš vai viņa... ir pelnījuši uzslavu. Un šodien es gribētu pateikties tiem Saeimas deputātiem un Saeimas darbiniekiem, kuri pārstāvēja mūs vienā ļoti sarežģītā un svarīgā uzdevumā.

Katru gadu Iekšlietu ministrija organizē sporta spēles, kuru kvintesence ir episka cīņa starp Iekšlietu ministrijas un Saeimas komandām, un šogad cīņā mēs dabūjām... ieguvām godpilno otro vietu, atstājot Iekšlietu ministriju priekšpēdējā vietā. Es gribētu nosaukt visus uzvārdus un Iekšlietu ministrijas vārdā pateikties visiem, kas piedalījās un pārstāvēja Saeimas komandu šogad sacensībās, un tie mums ir: Ģirts Valdis Kristovskis, Andris Kulbergs, Kristaps Krištopans un Dāvis Mārtiņš Daugavietis, kā arī divi Saeimas darbinieki – Bāliņa kungs un Krūmiņa kungs. (Ovācijas.) Paldies viņiem.

Sēdes vadītāja. Paldies Rajeva kungam.

Vārds paziņojuma nolasīšanai deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, aicinu uzreiz pēc sēdes.. šajā zālē mēs dibināsim Albānijas sadraudzības grupu. Visi, kas jau bija pierakstījušies, un visi, kas arī nebija pierakstījušies, ļoti laipni aicināti dibināt Albānijas sadraudzības grupu, par ko esam vienojušies vizītē gan ar prezidentu, gan ar viņu deputātiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds paziņojuma nolasīšanai deputātam Jānim Dombravam.

Un būs vēl viens paziņojums.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, kas ir Latvijas un Lietuvas sadraudzības grupā, – arī pēc sēdes sanākam uz īsu brīdi kopā saistībā ar Baltu vienības dienu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi, aicinu pēc 10 minūtēm... pēc visām sadraudzības grupām... piedalīties komisijas sēdē komisijas sēžu telpās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģes un kolēģi! Jā, tie, kas... ja es nosaucu kādu vārdu un esat uz vietas, lūdzu, atsaucieties, lai es varu atzīmēt un jums neparādās kavējums.

Tātad nav reģistrējušies: Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Jekaterina Drelinga, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Māris Kučinskis, Atis Labucis, Antoņina Ņenaševa... redzēju, Atis Švinka un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.