Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas ceturtā sēde 2024. gada 26. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 26. septembra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jānis Patmalnieks, Līga Kozlovska, Skaidrīte Ābrama, Atis Labucis un Mārtiņš Felss lūdz izslēgt no 26. septembra sēdes darba kārtības 32. punktu – likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Innas Šteinbukas apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edmunds Teirumnieks, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Edvīns Šnore, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars un Jānis Grasbergs lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par ārvalstu filmu uzņemšanas programmas finansējuma piešķiršanas kārtību".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone. (Starpsauciens.) Ilzes vēl nav.

Tad vārds deputātam Naurim Puntulim. Lūdzu!

N. Puntulis (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Situācijās, kad mēs Saeimā izskatām jautājumu par kāda ministra demisijas pieprasījumu, visbiežākais arguments ir sliktais mantojums, kas ir saņemts no iepriekšējā ministra. Šeit situācija ir citādāka. (Zālē troksnis.) Mantojums...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Mazliet klusāk!

Paldies.

N. Puntulis. Mantojums, kas ir saņemts Ekonomikas ministrijā, nav slikts, tas ir ļoti labs mantojums. Ir runa tikai un vienīgi par labo lietu pārmantojamību. Es ļoti ceru, ka ekonomikas ministrs tiks ar šo valstij tik ļoti svarīgo jomu galā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim – "pret".

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man ir liels gandarījums, ka "Nacionālā apvienība" izrāda rūpes arī par Ekonomikas ministriju un Valaiņa kungu.

Jautājums par atbalstu filmu industrijai nav nekāds jaunums, tas tiesa. Gribu apliecināt, ka risinājums būs pavisam drīz. Tā kā konkrētais lēmuma projekts tika iesniegts vakar pēcpusdienā... diemžēl Valaiņa kungs pats nevarēja ierasties... atliekam uz nākamo nedēļu. Esmu pilnīgi drošs, ka nebūs aktuāli neko uzdot ekonomikas ministram. Ekonomikas ministrs varēs jums apliecināt un izstāstīt, kāds lielisks risinājums ir atrasts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā lēmuma projekta "Par ārvalstu filmu uzņemšanas programmas finansējuma piešķiršanas kārtību" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 9, atturas – 43. Lēmuma projekts nav iekļauts darba kārtībā.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par nekustamā īpašuma "Jaunzemi" Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona "Sēlija" izveidei" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Par nekustamā īpašuma "Jaunzemi" Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona "Sēlija" izveidei" nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Reklāmas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Aivas Vīksnas, Māra Kučinska, Edgara Putras, Česlava Batņas, Didža Šmita, Lindas Matisones, Andra Kulberga un Māra Sprindžuka iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kungi un dāmas! APVIENOTAIS SARAKSTS ir iesniedzis likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" ar vienu vienīgu mērķi – lai Ministru kabinets un pašvaldības līdz gada beigām izvērtē kapitālsabiedrību padomju nepieciešamību.

Mēs labi apzināmies, ka var būt kapitālsabiedrības... tās ir 22 valsts kapitālsabiedrības, augstskolu, pašvaldību... kapitālsabiedrības, kur padomju būtība un nepieciešamība ir attaisnojama. Tajā pašā laikā APVIENOTAIS SARAKSTS, arī liela daļa sabiedrības, uzņēmēju organizācijas saprot, ka ne visas kapitālsabiedrību padomes sevi ir attaisnojušas un ne visām kapitālsabiedrībām ir nepieciešamas padomes.

Tāpēc mēs aicinām racionāli – ar saprātu – izvērtēt un pamatot katras kapitālsabiedrības padomes lomu un nepieciešamību, uzdevumus, ko mēs kā valsts sagaidām no šīs kapitālsabiedrības padomes, un nonākt pie secinājuma, ka šī kapitālsabiedrības padome ir saglabājama, pamatojot kapitālsabiedrības padomes locekļu skaitu, atalgojumu un skaidrus sasniedzamos uzdevumus un mērķus, vai arī nonākt pie secinājuma, ka šāda kapitālsabiedrības padome nav nepieciešama un mēs to varam droši likvidēt.

Atgādinu, ka vērsāmies ar jautājumiem pie Ministru prezidentes. Saņēmām atbildes no Valsts kancelejas, tās ir publiski pieejamas visiem Saeimas deputātiem. Tur gan, jāatzīst, ir diezgan daudz gramatisku kļūdu... no miljoniem mēs pārejam uz desmitiem miljonu... bet, es domāju, tie, kas iedziļinās šajā lietā, sapratīs, ka valsts kapitālsabiedrību padomju atalgojums vien sastāda ap 2,7 miljoniem eiro, plus – augstskolu padomes, plus – pašvaldību kapitālsabiedrību padomes. Tie ir miljoni, kurus mēs jau ar 1. janvāri varam ietaupīt.

Mēs lasām publisku relīzi, ka Rīgas domes vadītājs nule ir uzdevis izpilddirektoram izvērtēt kapitālsabiedrību nepieciešamību. To varam darīt arī valstī. Mēs varam izvērtēt un pamatot, kuras kapitālsabiedrības atstājam. Ir kapitālsabiedrības ar jauktu akcionāru sastāvu, kur ir loģiski un racionāli padomi saglabāt, bet absolūti lielākajai daļai kapitālsabiedrību pamatotas nepieciešamības pēc padomes nav, vismaz mūsu ieskatā. Tādēļ ir šāds uzdevums. Vēlreiz, kolēģi, – tie ir miljoni, kurus varam ietaupīt.

Tāpat mēs redzam, ka kapitālsabiedrību padomju locekļi, kuri strādā... Kādā veidā savieno ar savu pamatdarbu? Ja tas ir piemaksas veids mums – ar "mums" domājot koalīciju un valdību – paklausīgākajiem, labākajiem ierēdņiem, tad tā arī pasakām un risinām atalgojuma jautājumu pamatdarbā, lai būtu konkurētspējīga alga un lai darbinieks nedraudētu ar aiziešanu. Lai nebūtu lielas reģionālās slimnīcas valdes loceklim, kam ikdienas darbs ir 24/7 režīmā, jāpiepelnās kādā Rīgas kapitālsabiedrībā. Mēs šādus piemērus redzam ļoti daudz – ierēdņi ar grūtībām tiek galā ar savu pamatdarbu, bet ir spiesti piestrādāt, iespējams, piestrādāt par kādas kapitālsabiedrības padomes locekli.

Racionāls, izsvērts priekšlikums. Izvērtējam šo padomju nepieciešamību, nolemjam, kuras padomes slēdzam, un ietaupām nodokļu maksātāju naudu jau ar 1. janvāri.

APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gatim Liepiņam – "pret".

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Idejiski – idejiski! – priekšlikums ir atbalstāms. (Starpsaucieni. Aplausi.) Bet šādas deklaratīvas formas, kur tiek runāts par padomju nepieciešamību, padomju locekļu skaita iespējamu samazināšanu un tā ierakstīšanu likumā vēlamības izteiksmē, nepanāks vēlamo rezultātu. Ir nepieciešams plašāks skatījums. Visam parlamentam – neatkarīgi no atrašanās pozīcijā vai opozīcijā – ir jāstrādā kopā un jāvirzās uz reālu, jēgpilnu rezultātu.

Padomes un arī valdes ir tikai aisberga redzamā daļa. Nav šaubu, ka pārmērības valsts uzņēmumu padomēs un arī valdēs ir jāierobežo, un to mēs noteikti atbalstām. Tomēr ir jāveic arī citi papildu soļi. Padomāsim par mērogiem.

Mums ir 63 valsts kapitālsabiedrības, tās kopumā veido sešu miljardu apgrozījumu. Tajās ir nodarbināti 45 tūkstoši darbinieku. Katrā uzņēmumā ir sava atalgojuma sistēma, sava bonusu, pabalstu sistēma, un daudzās ir dāsni koplīgumi. Kapitālsabiedrības ir ļoti autonomas savos izdevumos, tādēļ, lai iegūtu reālu taupības efektu, valsts kapitālsabiedrībās ir nepieciešams veikt nopietnu optimizāciju.

Šobrīd Publisko izdevumu un revīzijas komisijā esam uzsākuši valsts kapitālsabiedrību tīkla pārskatīšanu un pieprasām kapitāla daļu turētājiem – ministrijām – sniegt savu redzējumu, vai tiešām mūsu valstī ir nepieciešamas 63 kapitālsabiedrības. Katrai kapitālsabiedrībai būs jāattaisno sava eksistence un pastāvēšanas jēga, jo ir kapitālsabiedrības, kuras savstarpēji dublē funkcijas, vai – to funkcijas varētu veikt kāda cita valsts iestāde, piemēram, ministrijas departaments. Nav jēgas pastāvēt kā valsts kapitālsabiedrībai tikai tāpēc, ka vēsturiski kaut kad ir pieņemts tāds lēmums. Īpašu uzmanību mēs pievērsīsim kapitālsabiedrībām, kas nedarbojas brīvajā tirgū un ir monopolisti, vai tādām kapitālsabiedrībām, kas nenodarbojas ar reālu saimniecisku darbību un faktiski savu pastāvēšanu nodrošina no valsts budžeta.

Komisijā jau esam izskatījuši satiksmes un transporta resora kapitālsabiedrības, šajā sesijā turpināsim izskatīt pārējo resoru kapitālsabiedrības. Papildus tam kapitāla daļu turētājiem jeb ministrijām mēs uzdodam ne tikai pārskatīt tēriņus, kas saistīti ar padomju un valžu darba nodrošināšanu, bet arī izveidot kopīgu atalgojuma sistēmu, lai nebūtu tādas disproporcijas, kāda ir šobrīd starp valsts kapitālsabiedrībām un pārējā valsts sektorā nodarbinātajiem. Arī kapitālsabiedrībām ir jāapzinās esošā valsts budžeta situācija un līdzvērtīgi jāpiedalās valsts veiktajos taupības pasākumos.

Kolēģi, aicinām neatkarīgi no atrašanās pozīcijā vai opozīcijā pārskatīt iespēju taupīt šādā – plašākā – mērogā un kopīgi panākt rezultātu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – nav, atturas – 46. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 011 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Drošas ietves un ielas bez nomas elektroskrejriteņiem" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Atbalstīts.

Sadaļa "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Aināram Šleseram 2024. gada 26. septembrī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu. (Starpsauciens.) Nav jābalso.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jurim Viļumam 2024. gada 26. septembrī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Antoņinai Ņenaševai no 2024. gada 17. oktobra līdz 22. oktobrim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Antoņinai Ņenaševai no 2024. gada 17. oktobra līdz 22. oktobrim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Innas Šteinbukas apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šodien jūs mani daudz redzēsiet.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 25. septembra sēdē tika skatīts jautājums par Innas Šteinbukas apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Apspriežot jautājumu, komisija nolēma atbalstīt Innas Šteinbukas apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Ar visu cieņu pret Šteinbukas kundzi... es, protams, balsošu "par"... bet tomēr aicinu apdomāt.

Ja mēs runājam par valsts pārvaldes optimizāciju... es tā padomāju – mums ir visu redzošā Valsts kontrole, mums ir Latvijas Bankas ekspertīze, budžetu mēs sūtām uz Eiropu... fiskālai pārbaudei un saskaņošanai. Vai tiešām ir vajadzīga iestāde, padome, lai tā reizi gadā – visiem par milzīgu pārsteigumu – pateiktu, ka būtu ļoti vēlams apsvērt jautājumu, vai Latvijai tomēr jāvirzās uz bezdeficīta budžetu. Es pieņemu, ka mēs paši labi zinām, ko atbildēs Finanšu ministrija, un katru gadu to arī dzirdam.

Pilnīgi noteikti vēlu veiksmi Innai Šteinbukai kā pēdējai – pēdējai! – Fiskālās padomes priekšsēdētājai. Ceru, ka tas tā būs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man diezgan spilgts piemērs.

Pirms nedēļas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē mēs Finanšu ministrijas valsts sekretārei un viņas svītai uzdevām jautājumus saistībā ar "Rail Baltica" projektu, tā riskiem... uz budžetu. Bija uzaicināta arī Fiskālās disciplīnas padome. Šteinbukas kundze pati neieradās.

Ko es varu teikt. Jau divus gadus ir norādīti konkrēti "Rail Baltica" projekta fiskālie riski un ietekme uz mūsu budžetu un valsts saistībām. Šogad šie riski ir izteikti... Fiskālās disciplīnas padome ir konkrēti pateikusi, ka jāveic uzkrājumi, rezerves, lai saistības neietekmētu mūsu valsts budžetu ļoti nopietnā apmērā. Tādā ļoti maigā veidā... bet konkrēti norādīts. Lūdzu, skatieties uz šiem riskiem! Šie riski ir ļoti nopietni.

Uzdodot šo jautājumu Finanšu ministrijai, atbilde bija tāda: Fiskālās disciplīnas padomes ieteikumiem ir rekomendējošs statuss, mums nav pienākuma ņemt tos vērā... Praktiski jau trīs gadus kliedz, ka ir jāņem vērā! Nevar. To arī pateikusi Latvijas Banka, to saka visi pārējie eksperti, bet Finanšu ministrija izliekas nedzirdam – šādu risku nav, jo mums likums neliek šādus riskus ietvert budžetā, mēs skatāmies no naudas plūsmas viedokļa, nevis no riskiem. Tāpēc es biju izbrīnīts par to, ka Fiskālās disciplīnas padomes arī var nebūt, jo viņi nav jāņem vērā un viņus arī neņem vērā.

Tāpēc es tiešām... nekas nav pret Šteinbukas kundzi, bet man neliekas lietderīgi, ja eksperti, kas tur strādā, norāda uz nopietnām problēmām un mēs to visi redzam, arī par... bija runa par budžeta deficītu, bet mēs to neņemam vērā, izliekamies, ka šī riska nav, mums taču ir likums. Piedodiet, tā nav nopietna valsts finanšu pārvaldība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Fiskālās disciplīnas padome ir izveidota katrā Eiropas Savienības dalībvalstī, un tas ir Eiropas nosacījums, Eiropas normatīvie akti paredz šādu fiskālo padomi.

Fiskālās disciplīnas padome uzrauga budžeta veidošanu un budžeta izpildi, bet tā ir viena no institūcijām, kur cilvēki nesaņem atalgojumu, varētu teikt, tas ir sabiedrisks darbs. Šiem cilvēkiem ir pastāvīgas darba vietas citur, viņi savus pienākumus veic, sanākot uz sēdēm. Bet vēlreiz atgādināšu – par šo nesaņem atalgojumu.

Par Kulberga kunga minēto. Jā, Fiskālās disciplīnas padomes ieteikumi ir rekomendējoši, bet Fiskālās disciplīnas padomes dokumentus ļoti uzmanīgi vērtē reitingu aģentūras, tie ir vieni no pamatdokumentiem, kurus sāk vērtēt reitingu aģentūras. Fiskālās disciplīnas padomes dokumentus vērtē Eiropas Komisija, izvērtējot nacionālo valstu budžetus. Fiskālās disciplīnas padomes rekomendācijas un ieteikumus vērtē daudzas citas starptautiskas institūcijas. Līdz ar to katra dalībvalsts, protams, mēģina ieklausīties un mazināt riskus, ko nosauc Fiskālās disciplīnas padome, bet ir arī situācijas, kad tā nav.

Tagad par Šteinbukas kundzi. Protams, atbalstīšu, es arī biju tas, kas parakstīja šo dokumentu. Domāju, ka viņa ir ļoti cienījama Fiskālās disciplīnas padomes... ir cienījama, lai tiktu ievēlēta... ar savu iepriekšējo darbu jau ir pierādījusi, ka viņa ļoti labi saprot finanšu sistēmu.

Pašreizējā situācijā, kad Eiropas Savienībā un eirozonā ir jauns budžeta ietvars, kas ir mainīts no iepriekšējām tā saucamajām divpakām, sešpakām, deficīta jomas noteikšana sagādā un sagādās, veidojot budžetu... mums visiem tas ir kaut kas jauns, sarežģītāks, šeit tiek ņemti vērā visi valsts izdevumi, arī pašvaldību, kapitālsabiedrību... un tā tālāk, un pašreizējā situācijā iekļauties eirozonas noteiktajos rāmjos nebūs viegli. Tāpēc Innas Šteinbukas pieredze, padoms un vērtējums būtu ļoti noderīgi.

Es lūdzu atbalstīt Innas Šteinbukas kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Es Šteinbukas kundzi pazīstu, nezinu, jau kādus 25 gadus un ļoti augsti vērtēju. Es domāju, te nav jautājumu – mēs visi, arī es, viņu atbalstīsim. Tomēr man rada bažas veids, kā Latvija vada savu saimniecību, savu fiskālo politiku, un arī tas, ka mēs kā sabiedrība nespējam izveidot skaidrus noteikumus, lai valsts dzīvotu saskaņā ar ieņēmumiem, lai mēs nedzīvotu pāri līdzekļiem un lai mēs atbildīgi rīkotos visās lietās, ko darām.

Kulberga kungs jau minēja "Rail Baltica". Ja tuvākajos gados mēs uzņemamies šādas saistības, mūsu bērnu bērni maksās visu, mums būs ļoti augsti nodokļi, lai, nezinu, dienā četri reisi aizbrauktu uz Berlīni un atpakaļ. Ja mēs būvējam šādu projektu, tad neuzbūvēsim autoceļus, kas savienotu ar Eiropu, kur nu vēl runāt par reģionālajiem ceļiem. Visu savu brīvo naudu, visas savas aizņemšanās iespējas mēs ieliekam vienā projektā.

Kolēģi, tas, ko pēdējos četrus gadus redzam ar pašvaldību budžetiem, man rada ļoti lielas bažas. Valsts puse aug kā tāds augonis, un pašvaldību puse stagnē, nevar savilkt galus. Izskatās, ka arī šis budžets pašvaldībām būs kārtējais aplaupīšanas budžets.

Sēdes vadītāja. Sprindžuka kungs, mēs runājam par Innas Šteinbukas apstiprināšanu.

M. Sprindžuks. Es runāju par fiskālo politiku un par šīs padomes lomu un nozīmi. Tātad ir ļoti būtiski, ka šī padome strādā un kā rentgenā parāda, kas notiek ar valsts saimniecību, ar mūsu fiskālo politiku. Es teiktu, ka šīs padomes nozīme ir pieaugusi vairāk nekā jebkad, tāpēc ka, manuprāt, deg visas sarkanās lampiņas.

Es aicinu atbalstīt Innu Šteinbuku. Stiprināsim viņu, bet stiprināsim arī šīs padomes neatkarību. Šie signāli ir svarīgi mums šeit, iekšienē, vairāk nekā tur, Briselē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Šteinbukas kundze! Es lūdzu manus vārdus neuztvert personīgi, paldies dievam, mēs personīgi neesam pazīstami. Cik es saprotu, šis balsojums ir visgrūtākais tikai no tās puses, ka valsts pārvaldē, valsts aparātā visi cilvēki pārsvarā pazīst viens otru un šis balsojums ir vairāk tāds draudzīgi politisks, jo kā tu savādāk reaģēsi. Izskatās šādi, jo katrs mēģina iziet... attaisnoties, ka es "pret", bet tomēr... es "pret", bet tomēr... Valsts prezidents Rinkēviča kungs ir konkrēti pateicis, ko viņš par šīm visām lietām domā. Manā skatījumā, absolūti pareizi.

Es domāju, šodien mums ir skaidrs, ka koalīcijai balsu pietiek, bet mēs kā opozīcija taču varam parādīt savu nostāju, neabižojot konkrētu cilvēku. Nav mērķis kaut kādā veidā viņu aizskart. Nekādā gadījumā! Kā profesionālis droši vien – cepuri nost!... bet vienkārši parādīt savu nostāju, ka mēs tiešām esam par to, lai viss aizietu pareizajā virzienā, jo pretējā gadījumā sanāk tā, ka... atkal – nekā personīga... APVIENOTAIS SARAKSTS pievienosies koalīcijai, un atkal būs kaut kādi attaisnojumi, vai "Nacionālā apvienība" atgriezīsies, vai, nedod dievs, citas partijas pievienosies, un atkal būs kaut kāds attaisnojums: "A kāpēc šoreiz arī nē? Bet sāksim no nākamā gada!"

Kolēģi, varbūt ne visa partija, bet varbūt mēs varam tomēr parādīt to virzienu, neabižojot cilvēku. Mēs nebalsojam pret cilvēku, mēs balsojam pret to, ka valsts pārvalde šodien iet absolūti nepareizā virzienā. Tas ir mūsu redzējums, tas ir mūsu piedāvājums jums. Esiet mazliet drosmīgāki! Parasti sanāk tā – izejam, izlamājam Jauno VIENOTĪBU, izlamājam zaļzemniekus. Jā, pēc būtības atkal nulle.

Kolēģi! Es domāju, šeit ir politisks balsojums – parādiet savu nostāju!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Tā kā diskusija izvērtās mazliet plašāk, tad es vēlos pateikt trīs lietas.

Pirmkārt, PROGRESĪVIE, protams, atbalstīs Šteinbukas apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.

Otrkārt, diskusija, kas saistās ar to, cik lielā mērā Fiskālās disciplīnas padomes darbs tiek izmantots politiskajā darbā. Jau vairākus gadus, nu jau, manuprāt, kopš pandēmijas, Fiskālās disciplīnas padome publicē analītisku izvērtējumu saistībā ar makroekonomiku un fiskālo politiku kopumā. Es regulāri iepazīstos ar šo ziņojumu, un, manuprāt, tas tiešām ir kvalitatīvs. Esmu arī ticies ar padomes locekļiem un sekretariātu, manuprāt, viņi dara vērtīgu analītisku darbu. Protams, tas vienmēr ir atkarīgs... cik lielā mērā šis darbs pēc tam tiek izmantots politikas īstenošanā, kas vairs nav šo cilvēku atbildība, tā vairāk ir mūsu, politiķu, atbildība.

Trešā lieta, ko es aicinātu Šteinbukas kundzi apsvērt, – mainīt padomes nosaukumu. Manuprāt, šai padomei ir jāsaucas "Fiskālā padome". Ierakstot vārdus "fiskālā disciplīna", tas uzreiz norāda uz konkrētu vēlamo politiku, kas bieži vien varbūt ir atsvešināta no reālās makroekonomikas situācijas. Ir reizes, kad ir nepieciešama disciplīna... mēs arī šobrīd esam fiskāli disciplinēti, ierakstāmies visos noteikumos. Jebkurā gadījumā mans punkts ir šāds: ir reizes, kad ir nepieciešams būt disciplinētiem attiecībā uz fiskālo politiku, ir reizes, kad ir nepieciešams aktīvi stimulēt ekonomiku, kas notika, piemēram, pandēmijas laikā. Līdz ar to, manuprāt, būtu korekti no politikas veidošanas, no institūciju veidošanas perspektīvas šo institūciju pārsaukt par Fiskālo padomi, lai tā turpina šāda veida analītiskos izvērtējumus. Pēc tam valdība var lemt, kāda veida fiskālā politika ir jāīsteno valstij.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu tomēr... es kā bijušais Saeimas priekšsēdētājs jums pateikšu, ka šobrīd mēs balsojam par Innas Šteinbukas apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli. Tas ir viens balsojums. Ja mēs gribam likvidēt Fiskālās disciplīnas padomi vai to pārsaukt, tad tas ir pilnīgi cits darba kārtības punkts un tas ir jāformulē savādāk.

Lūdzu, runāsim par lietu un netērēsim cits cita laiku.

Es atbalstu Innas Šteinbukas kandidatūru.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Turpinot to, ko Jānis Reirs jau teica, tiešām – Fiskālās disciplīnas padomes pastāvēšana katrā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir no ārpuses uzlikta norma. Jautājums ir par kaut ko citu – cik sekmīga ir mūsu pašu sadarbība ar šo Fiskālās disciplīnas padomi.

Katram no jums ir iespēja ieiet Fiskālās disciplīnas padomes mājaslapā. Man ir jautājums: cik no jums ir iepazinušies ar Fiskālās disciplīnas padomes uzraudzības starpziņojumu par Latvijas Stabilitātes programmu
2024.–2028. gadam? (Zālē troksnis.) Cik no mums ir iepazinušies ar gaidāmām izmaiņām...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Vucāns. ... Fiskālās disciplīnas likumā, kas ir saistītas ar strukturālā deficīta palielinājumu no 0,5 uz 1 procentu? Cik no mums ir iepazinušies ar Fiskālās disciplīnas padomes viedokli par Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozēm un daudziem citiem jautājumiem, ko mēs varam atrast šajā mājaslapā un izmantot savā darbā, lai kompetenti spriestu par to, kā mums attīstīt savu ekonomiku?

Es aicinu šos materiālus izmantot ne tikai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem, bet visiem, kas mēs esam šeit, arī pieņemot frakciju viedokļus par to vai citu jautājumu.

Es atbalstu Innas Šteinbukas kandidatūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Innas Šteinbukas apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 11, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Česlava Batņas, Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Lindas Matisones, Edgara Putras, Laura Lizbovska, Māra Sprindžuka, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Jura Viļuma pieprasījums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par finansējumu izglītības nozarei".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisijas 18. septembra sēdē izskatījām pieprasījumu (es vēršu uzmanību – pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam!) "Par finansējumu izglītības nozarei". Proti, pieprasījumā ir uzdoti jautājumi, kas saistīti ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbu budžeta veidošanas procesā.

Pieprasījumu komisijai Finanšu ministrija sniegusi rakstveida atbildes, tāpat Pieprasījumu komisijas sēdē dalību ņēma Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Plokas kundze.

Pieprasījumu komisija konstatēja, un finanšu ministrs arī apliecināja, ka budžeta veidošanas procesā kā prioritāte tika izvirzīta tieši valsts drošības jautājumu risināšana un budžeta tāmēs no Izglītības un zinātnes ministrijas nav iesniegti nepieciešamie palielinājumi izglītības nozares darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Tanī pašā laikā finanšu ministrs rakstveidā apliecināja, ka attiecībā uz pedagogu darba samaksas palielināšanai nepieciešamo finansējumu Izglītības un zinātnes ministrija informāciju ir sniegusi budžeta veidošanas sarunu procesā. Budžeta veidošanas sarunu procesā ir iesniegta informācija gan par pedagogu darba samaksas palielināšanai nepieciešamo finansējumu dažādu scenāriju īstenošanas gadījumā, gan par Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli "Programma skolā".

Uzklausot... kā arī iepazīstoties ar rakstveidā sniegto informāciju, Pieprasījumu komisija atzina attiecīgo pieprasījumu finanšu ministram par neuzturamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi 14. Saeimas ekosistēmas dalībnieki! Kā mēs redzam, jaunais, 2025. gada, budžeta dizains neparedz ne labjūtību, ne ilgtspējību pedagogiem. Mēs saprotam, ka, mainot skolu ekosistēmu, kuru skaits strauji samazinās, pietrūkst finansējuma, jo esošie lēmumi... kurus gribam sagaidīt no finanšu ministra un izglītības un zinātnes ministres, nav jēgpilni. Šādu sarunu – ar tik gudriem vārdiem – mēs varam klausīties katrā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē... par izglītību klausīties ap un par.

Cik ilgi mēs runāsim par finanšu trūkumu izglītības sistēmai, skolai, pedagogiem, ja drīz Latvijā nebūs bērnu? Šī gada laikā dzimušo bērnu skaitu varēs ievietot piecās Ādažu vidusskolās. Un tajā brīdī mēs gribam jautāt... un meklēt pieredzi ārzemēs, kur ir tie izcilie, labie skolu reformu pasākumi... kad skolotājiem pietiks naudas, jo tā jau tas tiek solīts katru reizi, katru budžetu. Mēs katru reizi runājam par to, ka pedagogiem pietrūkst naudas, mēs samazinām skolu skaitu, samazinām bērnu skaitu. Sakiet, lūdzu, kas tad mācīs tos gudros bērnus? Kur ir tie cilvēki? Ja jūs katru reizi, nākot 1. septembrī, nezinātu, kāds būs jūsu atalgojums... ja vēl 31. augustā skolu direktori nezina, vai būs pedagogi, kuri mācīs un kuri ies klasē... vai apkopēja. Toties katrs no mums vēlas, lai mūsu bērniem būtu labākais pedagogs.

Sakiet, lūdzu, vai labākie pedagogi par to atalgojumu un to cieņas trūkumu, ar kādu tiek runāts par viņiem, mācīs mūsu bērnus? Mēs runājam par skolu ģimnāzijām, mēs uz to tiecamies, bet kurš mācīs bērnus par to atalgojumu, kāds šobrīd ir? Ja Finanšu ministrijai šajā brīdī šis jautājums nav prioritāte, tad kurš no jautājumiem Latvijas nākotnei, ilgtspējībai būs prioritāte?

Mēs prasām no skolotājiem, lai viņi ir cieņpilni, bet mūsu attieksme ne ar vienu lēmumu šobrīd to neatspoguļo. Līdz ar to es vēlos dzirdēt, kāds ir redzējums. Arguments, ka mums pietrūkst naudas, – Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tā neizskatās. Visu šo laiku mēs esam ļoti labi notrallinājuši naudu un nevienam – nevienam! – nav radies jautājums, kāpēc veidojas tāds trūkums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Rakstot šo pieprasījumu, situācija bija bišķiņ savādāka. Šobrīd tā ir mazliet savādāka, jo pēc būtības mēs gribējām sadzirdēt atbildi, vai Ministru kabinetam ir jāpilda likumi. Izrādījās, ka – uz to brīdi – likumi nav jāpilda. Šobrīd es teikšu: paldies, tiešām paldies! Tomēr tas man... skan netipiski: paldies valdībai, kas tomēr atrada 30 miljonus un iedeva skolotājiem algas pieaugumu vismaz 2,6 procentus. Vismaz pašreiz tāda ir situācija. Tas nav oficiāli. Saņemsim budžetu, tad arī skatīsimies.

Bet ir viens cits jautājums, ko es gribētu aktualizēt. Vai tiešām mums ir jābūt tādiem valdības pārstāvjiem, kuri, apstiprinot šo grafiku, uzrakstot šo Ministru kabineta rīkojuma projektu, jau zemtekstā... uzskata, ka varēsim apčakarēt skolotājus? Es ļoti silti iesaku izlasīt šo Ministru kabineta rīkojuma projektu. Diskutējot ar juristiem, ar kolēģiem, viņi atklāti pateica, ka tā ir atrakstīšanās un sacerējums, jo tajā nav nekāda juridiska pamatojuma nevienam teikumam. Respektīvi, šis darba grafiks ir kā varbūtība, nevis kā solījums ar zīmogu. Tāpēc es noteikti rosinātu tomēr sekot Lietuvas parlamenta pieredzei un šādus solījumus vai... teiksim, pedagogu darba grafiku apstiprināt Saeimā, jo galīgajā versijā mēs kā likumdevējs piešķiram šo naudu... galīgajā versijā mēs kā likumdevējs arī apsolām piešķirt šo naudu.

Katrā ziņā pedagogi beigās tomēr ir apmānīti, viņi nesaņems šos astoņus procentus, bet pedagogi ir inteliģenti, viņi solidarizējas ar visu valsts pārvaldi attiecībā uz to, ka mums ir šāda situācija. Bet atcerēsimies to, ka pedagogs audzina jūsu bērnus un mazbērnus, un, necienot pedagoga darbu... es neteikšu, ka necienām, mēs vienkārši sažņaudzam jostas, bet, neizrādot labvēlīgu attieksmi pret pedagogiem, godīgi sakot, mēs riskējam ar savas valsts pastāvēšanu.

Es tomēr lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par finansējumu izglītības nozarei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 45, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Deputātu Alekseja Rosļikova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova, Viktora Pučkas, Svetlanas Čulkovas, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas un Jefimija Klementjeva pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par viesmīļa nepieciešamību Ministru kabineta sēdes laikā".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Godātie kolēģi! 18. septembrī esam izskatījuši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai attiecībā uz viesmīļa pakalpojumiem Ministru kabineta sēdes laikā. Rakstveida atbildi uz pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem sniedza Valsts kancelejas direktors Kronberga kungs, kurš piedalījās arī Pieprasījumu komisijas sēdē, vispusīgi izklāstot lietas apstākļus.

Valsts kancelejas direktors norādīja, ka, ņemot vērā sēdes garumu un ilgumu, tieši viņš personīgi ir lūdzis kafejnīcas darbinieku palīdzību, lai ministriem pienestu kafiju, ņemot vērā saspringto situāciju, kas saistīta ar sēdes ilgumu. Tas ir vienreizējs gadījums (eksperiments), turpmāk šāda veida praksi Valsts kanceleja neizmantos.

Uzklausot visus apstākļus, Pieprasījumu komisija uzskatīja, ka pieprasījums nav uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Pirmā debatēs pieteikusies deputāte Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Labrīt, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Gribu pateikt, ka varbūt kādam tas neliekas svarīgi – viesmīlis un visi pārējie jautājumi –, bet man liekas, ka no tādām mazām lietām mēs varam redzēt, kas notiek Ministru kabineta sēdēs.

Mēs uzaicinājām Siliņas kundzi uz Pieprasījumu komisiju, diemžēl viņa nevarēja atrast laiku, lai atnāktu un paskaidrotu, kas tajā dienā notika, bet viņa atrada laiku, lai pulksten 8.50 būtu uz interviju un stāstītu par šo lietu. Man liekas, tā bija necieņa pret deputātiem, jo mēs uzrakstījām pieprasījumu tieši Ministru prezidentes kundzei, bet televīzijā viņa pateica: ja sabiedrība nepiekrīt, ka Ministru kabineta sēdēs ir viesmīlis, viņi paši aizies, paņems kafiju un samaksās naudu. Tā ir necieņa pret cilvēkiem.

Lūgums atbalstīt šo pieprasījumu – lai Ministru prezidentes kundze atnāk un pastāsta, kas vispār notiek Ministru kabineta sēdēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Mums tomēr ir parlamentāra republika. Tas absolūti visiem skaidrs. Manā skatījumā, šeit ir simts cilvēki, kuri, ja grib, var jebkuru amatpersonu, īpaši to, kuru viņi ievēlē, šeit redzēt, iztaujāt, saprast... piekrist, nepiekrist... cita varianta nav. Bet mēs Latvijā pa klusiņām vēl no kovida laikiem izveidojām citādu valsts pārvaldes formu – kaut kādu Ministru kabineta republiku, kur ir kādi izredzētie džeki un dāmas, kuri var ignorēt jebkuru pieprasījumu, ignorēt jebkuru jautājumu. Te sēž kādi simts cilvēki, kuri vienkārši apmaldījušies, galvenie sēž Ministru kabinetā. Tu vari viņiem rakstīt, tu vari viņiem zvanīt – absolūti, pilnīgi vienalga.

Skaidra lieta, ka lielākā daļa klātesošo bauda šo procesu, jo jūs esat tur pie varas. Viss kārtībā. Pēc būtības, kolēģi (arī no opozīcijas), mēs ļoti labi saprotam, ka šis jautājums nav ērts, nav, teiksim tā, solīds, ir bišķiņ apkaunojošs mūsu valstij. Es piekrītu. Savulaik viens mans labs draugs ir teicis: ir tādi cilvēki, kas saucas... par kapeiku pī... jā, tāds vārds. Tā izskatās tas viss process... piedošanu, ka es to vārdu neesmu izrunājis, varbūt jūsu ausis negribēja to dzirdēt... bet tā izskatās.

Šajā gadījumā, manā skatījumā, tieši ministram vajadzēja atnākt, nevis kārtējo reizi uzgrūst visu pārvaldes darbiniekiem. Ja kaut kas notiek – viņi ir vainīgi, kaut kas notiek – viņi ir vainīgi; mēs kā politiskas personas ne pie kā neesam vainīgas. Vienmēr būs vainīga sekretāre, kāda grāmatvede, šoferis. Tas nav godīgi. Ja jūs tiešām esat tie, kas tur varu, pat ja jums ir cilvēki, kas pārstāv jūs ministrijā, uzvedieties kā ģenerāļi: jā, ir bijis tāds gadījums, jā, mēs pieņēmām lēmumu, jā, mēs izdarījām nepareizi; vairāk tas neatkārtosies. Tas izskatīsies lepni.

Visu cieņu Siliņas kundzei, bet viņa slēpjas aiz konkrēta cilvēka, kurš kā algots darbinieks baidās pazaudēt savu vietu, jo tā ir ļoti ienesīga, ļoti ietekmīga, bet, okay... Tas ir viņš, lai viņš visu skaidro.

Kolēģi, manā skatījumā, jums, koalīcijas deputātiem, jābūt bišķiņ nepatīkami, ka neviens jūs neciena, pilnīgi neviens. Latvijas Republikas deputāts... simts deputāti... ir tukša vieta. Piedošanu, tas nav nekāds pārmetums jums, bet izskatās, ka Ministru kabinets uzskata – mēs esam tukša vieta. Galvenais – saņemt algu un samierināties ar šo situāciju. Bēdīgi, kolēģi!

Es ļoti lūdzu visus deputātus, kam tiešām sāp sirds, – atbalstiet šo pieprasījumu kā signālu! Nedrīkst šādi izturēties pret Latvijas Republikas deputātiem, kuri pārstāv vēlētājus, pārstāv sabiedrību. Pasūtot deputātu trīs mājas tālāk, jūs pasūtāt arī tos cilvēkus, kas par viņu ir balsojuši. Tas nav godīgi un nav pareizi.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Komisijas sēdē es nebalsoju "par" šo pieprasījumu, jo, manuprāt, šis pieprasījums Ministru prezidentei ir diezgan komisks – par to, lai nepienestu kafiju. Ne jau komiski ir pieprasījuma rakstītāji, bet vispār... līdz kam mēs esam aizdzīvojušies?

Mēs sākām ar to, ka bija Kariņa lidojumi. Kariņš nesaprata, ka viņš nedrīkst lidot, nesaprata, ko tie cilvēki cepas. Tagad mēs esam pārgājuši jaunā līmenī, es tikai nesaprotu – augstākā vai zemākā. Tiek pienesta kafija baltos cimdos. Pēc komisijas sēdes es dzirdu premjerministres komunikāciju, ka viņa nekādā veidā nesaprot, par ko sabiedrība cepas, kāpēc nevarētu to kafiju pienest.

Tagad pilnīgi noteikti šis pieprasījums ir jāatbalsta, citādi nākamreiz viņa nesapratīs, kāpēc sabiedrība nesaprot, ja kāds no ministriem vai Ministru prezidente tiek aiznesti uz tualeti, jo paši nevarēs, redz, piecelties un aiziet. Cik komiska mums ir ministre un Ministru kabinets, tik komiski acīmredzot ir arī pieprasījumi. Es aicinu ministrus tomēr pievērsties darbam, nevis apkalpojošam personālam.

Faktiski vēl viena lieta, par kuru... es par tādu mazu sīkumu domāju jau kopš Pieprasījumu komisijas sēdes. Valsts kancelejas jaunais vadītājs izteica tādu frāzi, kas man lika domāt, ka tā kafija, ko viņiem pienesa, ir nevis par pašu līdzekļiem, bet par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Neesmu par to droša, bet, iespējams, ir jānoskaidro, par kādiem līdzekļiem vispār Ministru kabinetā tiek dzerta kafija.

Aicinu atbalstīt.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par viesmīļa nepieciešamību Ministru kabineta sēdes laikā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 49, atturas – 7. Pieprasījums noraidīts.

Sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Ir iesniegti 20 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēs izskatīsim veselu paketi. Būs 11 likumprojekti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 17. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums".

Kā jau minēts, ir saņemti 20 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 17. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 17. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā".

Saņemti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

Māris Sprindžuks nevēlas debatēt. Tātad – atbalstīts.

A. Vīksna. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Grāmatvedības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 25. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā".

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ir iesniegts 21 priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 17. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā".

Saņemts 21 priekšlikums.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 15. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko daļu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 16. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 17. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 19. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 21. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ir iesniegti 14 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 17. septembra sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā".

Saņemti 14 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 14. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 6, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ir iesniegti 10 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 17. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā".

Saņemti 10 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 17. septembra sēdē tika skatīts (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Mazliet klusāk!

A. Vīksna. ... vairs tikai pusīte... otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā".

Saņemti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 8, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Astoņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 17. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā".

Saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. 2. ...

A. Vīksna. 2. Redz, kā – es gribu ātrāk...

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ir iesniegti 12 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 17. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā".

Tika saņemti 12 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 12. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 17. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā".

Tika saņemti seši priekšlikumi.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai Putras kungs atbalsta? (Starpsauciens.) Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 25. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā".

Saņemti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Vīksna. Paldies, kolēģi, par izturību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Desmit priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Paldies, Aiva, par izturību – vienpadsmit likumprojekti, bet vēl divi būs pēc šī likumprojekta. Tā ka gatavojies!

Kolēģi! Komisija šim likumprojektam ir saņēmusi 10 priekšlikumus, kuri pārsvarā ir tehniski grozījumi un grozījumi, kas vienkāršo un uzlabo pārvaldību sadarbībai Šveices programmas instrumentā.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz sašaurināt apstrādājamos datus, nosakot tikai tos datus, kas ir paredzēti likumā, un neļaujot paplašināt datu apstrādi... kur pirmajā lasījumā bija ierakstīts "citus fizisko personu datus" – tātad esam izņēmuši ārā, un ir skaidri noteikts datu apstrādes apjoms un sistēma. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 6. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Latvijas un Šveices sadarbības programmas 2019.–2029. gada perioda vadības likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Astoņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēl tikai mazliet jums jāpacieš mani.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 25. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā".

Likumprojekta otrajam lasījumam tika saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Aiva Vīksna.

A. Vīksna (AS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 25. septembra sēdē tika skatīts un otrajam, galīgajam, lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"".

Tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Vīksna. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Atgādinu, ka šis likumprojekts ir par to, ka pašvaldības var kompensēt transporta izdevumus un dzīvojamās telpas īres izdevumus pedagogiem.

Otrajam, galīgajam, lasījumam komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. – izglītības un zinātnes ministres Čakšas priekšlikums. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam attiecībā uz šīm kompensācijām un runā par saistošajos noteikumos noteikto kārtību. Komisijā priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 2. priekšlikums. Redakcionāli precizē iepriekš minēto ministres priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 3. priekšlikums. Par pedagogu tiesībām saņemt šīs kompensācijas, kā arī ir papildināti pārejas noteikumi – par termiņu. Komisijā priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 4. priekšlikums, kā jau minēju, ir redakcionāli precizēts iepriekšējais – izglītības un zinātnes ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi, trešajā lasījumā izskatām likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā".

Priekšlikumi netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā", trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Labdien, kolēģi! Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Skatām likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā".

Uz trešo lasījumu tika iesniegts viens priekšlikums un vienu priekšlikumu sagatavoja komisija.

1. – bijušās Saeimas deputātes Glorijas Grevcovas priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 36. pantu. Tas nozīmētu, ka mēs izslēdzam pantu, kas pilnībā atceltu alkoholisko dzērienu reklāmas. Tas ir pretrunā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, kā arī pretrunā ar valsts kopējo politiku – mazināt alkoholisko dzērienu patēriņu, tādēļ aicinu noraidīt. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas tika sagatavots, jo komisijas sēdē nozares pārstāvji vērsa deputātu uzmanību uz to, ka grozījumam šajā likumā būtu jāstājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likuma 11. pantā, lai neradītu nevienlīdzīgu attieksmi pret elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un citiem plašsaziņas līdzekļiem. Komisija šādu viedokli atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

L. Rasima. Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Rasima. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā".

Šie grozījumi paredz Konkurences padomei piešķirt jaunu funkciju – sniegt metodisko atbalstu, konsultācijas, lai publiskas personas, valsts, pašvaldību uzņēmumi, kuri cietuši zaudējumus karteļu rezultātā, varētu vērsties tiesā ar zaudējumu prasību.

Tas ir nepieciešams, jo nez kāpēc mūsu valstī publiskie pasūtītāji ir ļoti kūtri, kaut gan katru gadu tiek konstatēts ļoti daudz aizliegtu vienošanos, tiek uzlikti naudas sodi un ir iespēja vērsties tiesā pieprasīt šos zaudējumus kompensēt. Laikam nav bijis tikpat kā neviens šāds gadījums. Līdz ar to Konkurences padomei ir jāiekustina process, lai beidzot arī kartelisti... pirmkārt, tas būtu preventīvs solis divreiz padomāt, pirms iesaistītos aizliegtā vienošanās, un, otrkārt, arī publiskas personas atgūtu pārmaksu, kas radusies aizliegtas vienošanās rezultātā, jo arī Konkurences likums noteic, ka ir iespēja vērsties tiesā. Prezumpcija – 10 procenti prasības zaudējumu atlīdzība, ja netiek pierādīts citādi.

Komisija ir atbalstījusi šos priekšlikumus.

Jā, aizmirsu piebilst, ka tā būs absolūti neatkarīga funkcija Konkurences padomē, jo tajā nedrīkstēs iejaukties neviens, tostarp arī iestādes vadītājs, nosakot, kā to darīt. Konkurences padome izmantos tikai publiskos datus un datus, kas šim nolūkam tiek sniegti no publiskām personām, nekādā ziņā nebalstīsies uz pierādījumiem, kas ir lietā, izmeklējot karteli.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

S. Ābrama. 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Ir paziņojumi.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi! Aicinu pievienoties interešu grupas dibināšanai. Šī interešu grupa ir saistībā ar to, ka mēs bieži vien dzirdam un arī sakām, ka baznīca ir šķirta no valsts, un tā tas arī ir. Tas, ko es gribu uzsvērt, – mums ir jāsadarbojas, tādēļ mēs, vairāki deputāti, sanācām kopā un nolēmām, ka mums būtu jādibina interešu grupa sadarbībai ar reliģiskajām organizācijām. Tāpēc šajā pārtraukumā tepat, Dzeltenajā zālē, blakus galdiņam, kur Jānis Skrastiņš dibinās interešu grupu, dibināsim šo interešu grupu sadarbībai ar reliģiskajām organizācijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Skrastiņam. Lūdzu!

J. Skrastiņš (JV).

Mēs tiešām droši vien draudzīgi sadzīvosim kopā, un gribu atgādināt, kā jau vakardienas e-pastā... ka tepat blakus, Dzeltenajā zālē, dibināsim deputātu grupu Starptautiskās Krimas platformas atbalstam. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Starptautiskās senioru dienas ieskaņā Latvijas Pensionāru federācija ir sagatavojusi izstādi "Stipri saknēs". Aicinu visus šajā pārtraukumā pulksten 10.35 uz izstādes atklāšanu Lielajā vestibilā.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mazu uzmanību! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Skaidrīte Ābrama... redzu, Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Dmitrijs Kovaļenko, Agnese Krasta, Kristaps Krištopans (Starpsauciens: "Ir, ir!")... ir, redzu... Uģis Rotbergs, Jana Simanovska, Ainārs Šlesers, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras zemes dzīļu izmantošanas jomā, tas ir, optimizēt un nodalīt iesaistīto institūciju funkcijas un samazināt administratīvo slogu, zemes dzīļu izmantošanai nepieciešamās dokumentācijas apjomu. Šobrīd nepieciešamās informācijas un dokumentācijas sagatavošana, izvērtēšana, izsniegšana ir gana sarežģīta, rada salīdzinoši lielu administratīvo slogu un ir sadalīta starp vairākām institūcijām, kā arī pastāv dažādi zemes dzīļu izmantošanas nepieciešamās dokumentācijas veidi.

Plānots, ka atļaujas izsniegs viena institūcija – Valsts vides dienests, kas izsniegs licenci derīgo izrakteņu ieguvei pēc derīgo izrakteņu ieguves projekta saskaņošanas. Ieguvums – būtu mazināti potenciālie vides piesārņojuma un neracionālas ieguves riski. Savukārt valsts nodeva par ogļūdeņražu ieguvi tiks aizstāta ar dabas resursu nodokli un kontroles funkcija tiks nodota Būvniecības valsts kontroles birojam.

Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par zemes dzīlēm"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 8, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Labucis. Šī gada 28. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"", pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referents Andris Bērziņš.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" pirmajā lasījumā. Komisija to izskatīja. Galvenā doma – Ministru kabinets nevar izdarīt kādas tālākas darbības Ministru kabineta noteikumos, ir nepieciešami grozījumi likumā. Pamatā tas saistīts ar to, ka ar 2025. gadu apdrošināšanas stāžs... tiek paaugstināts no 15 uz 20 gadiem. Tāpat arī... viss pārējais, kas ir saistīts ar pensijas jautājumiem.

Likumprojekts tika iesniegts komisijā, lūdzot to izskatīt steidzami. Mēs komisijā vienojāmies, ka netiks izskatīts steidzami, jo to var izskatīt parastajā kārtībā un cītīgāk izdiskutēt. Bija vienošanās, ka uz otro lasījumu Juridiskais birojs kopā ar komisiju un ministriju izveidos jaunu redakciju, jo ir dažas nianses, ko savā laikā bija noteicis Augstākās tiesas Senāts.

Lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Klātesošie! Šobrīd sabiedrībā virmo dažādas vēsmas, un tikai no plašsaziņas līdzekļiem mēs uzzinām, ka valdība – nespējnieku valdība! – saistībā ar to, ka trūkst naudiņas budžetā, ķersies klāt pensijām. Cilvēki ir neizpratnē – kādām pensijām, cik lielā apmērā, vai pensionāriem būs pārskaitītas pensijas, vai būs pensiju indeksācija, vai būs pensiju pieaugums.

Ķersies klāt otrajam līmenim, kas nākotnē jūs kā iedzīvotājus, kā pensionārus it kā neietekmēšot. Manā skatījumā, tie atkal ir meli, jo tiešā mērā ietekmēs. Otrais pensiju līmenis ir mantojams, līdz ar to, noņemot vienu procentu nost, nākotnē pensiju otrais līmenis samazināsies. Tas taču ir skaidrs!

Līdz ar to mans priekšlikums būtu izskatīt šo likumprojektu ļoti nopietni. Mēs, neapšaubāmi, piedalīsimies un sniegsim savus priekšlikumus. Manā skatījumā, šajā likumā ir jābūt ierakstītam, ka nedrīkst grābstīties gar pensiju līmeņiem. Iemācieties nopelnīt naudu, neaiztieciet pensionārus!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Bērziņš. Paldies Zivtiņa kungam. Man patika teksts par grābstīšanos. Mēs komisijā noteikti to ņemsim vērā un cītīgi izskatīsim šo likumprojektu.

Par otro pensiju līmeni. Reira kungs ir pilnīgi nobriedis šo jautājumu skatīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, jo tas vairāk attiecas uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Man gribētos, lai šis likumprojekts tiktu sakārtots Ministru kabinetā – juridiski. Bet es varu solīt, ka sarunas par pensijām – kādas tās būs, cik daudz to būs, vai būs pareizi, vai nebūs pareizi... Sociālo un darba lietu komisijā notiks ļoti nopietni.

Mums ir arī vienošanās komisijā, ka mēs nedalāmies politiskajos jautājumos... kuram ir skaistākas spalvas, kuram – mazāk skaistas, bet – mēs gribam atrisināt šo jautājumu. Pirmdien mums būs saiets, kurā būs klāt seniori, šeit arī sēž "koris" (Norāda pa kreisi.)... skaisti dziedāja. Es jau teicu: lai viņi skumīgi nedziedātu, kad mums būs jāatrisina jautājums.

Es ļoti ceru, tiešām no sirds ceru par vienu lietu... tas ir goda jautājums, lai pirmdien senioru saietā būtu klāt četri ministri, kas dotu paskaidrojumus un atbildes uz senioru jautājumiem.

Es gribu jums, kolēģi, lūgt apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā. Tas ir tikai pirmajā lasījumā. Tālāk būs priekšlikumu iesniegšana un likumprojekta izskatīšana parastajā kārtībā – trijos lasījumos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts pensijām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Bērziņš. 18. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", otrais lasījums.

Seši priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" otrajā lasījumā.

Komisijā tika iesniegti seši priekšlikumi. Visi tika izskatīti.

1. – deputāšu Mieriņas un Kļaviņas priekšlikums. Grozījums, kas regulē rektora darbību. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 2. – deputātes Indriksones priekšlikums. Rosina papildināt likumprojekta 1. punktu, nosakot valsts valodas zināšanas B2 līmenī, kamēr... pilda pirmo termiņu. Komisijā priekšlikums tika izdiskutēts un nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis likumprojekts nāca ar ļoti labu ideju – augstskolu konkurētspējas paaugstināšana, lai tās varētu labāk īstenot savas stratēģiskās specializācijas un pētniecību. Katrā ziņā ideja un mērķis ir ļoti labs. Bet ir šis priekšlikums – neierobežot akadēmiskā personāla iespējas ieņemt amatu, lai gan tas neizpilda valstī noteiktās prasības par valsts valodas zināšanām.

Mēs saprotam, ka stratēģiskā virziena attīstība ir būtiska. Es paļaujos, ka augstskolas rūpīgi vērtēs, no kādām valstīm kādu akadēmisko personālu uzrunāt, piesaistīt, cik pieredzējuši, cik lielas zvaigznes... Viss ir kārtībā.

Bet iesniegtais priekšlikums bija ar vairākām kļūmēm, varētu teikt, nepilnībām, ko atzina arī komisijas deputāti. Pirmām kārtām nebija pateikts, ka pēc sešu gadu perioda, nezinot valsts valodu, nevarēs pretendēt uz līdzvērtīgu vai citu amatu citās augstskolās. Var teikt, rotēs sešus gadus tur, sešus – tur, sešus – vēl kādā... tā arī nevienu vārdu latviski nerunājot.

Mūsuprāt, ja prasības pret akadēmisko personālu zināšanu, zinātnes pieredzes jomā būs ļoti augstas, tad tie cilvēki noteikti būs gatavi mācīties valsts valodu valstī, kurā viņi grasās dzīvot sešus vai vairāk gadus. Pieņemsim – sešus, jo bija diskusija par to, ka tikai sešus. Sešus gadus iesaistīties augstskolas dzīvē, strādāt akadēmiskā amatā... tev ir visas iespējas, pilnvaras un tiesības ieņemt arī citus amatus kā akadēmiskā amata ieņēmējam, izņemot lektora un asistenta amatu. Tur būs jāzina valsts valoda. Pārējie var nezināt nevienu vārdu latviski. Tieši tāpēc bija diskusijas pirmajā lasījumā.

Mēs arī atbalstījām šo likumprojektu. Bet, kad nonāca līdz komisijai, ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne kāds cits nebija sagatavojuši nekādus papildinājumus, uzlabojumus, ko solīja. Tieši tāpēc mēs sagatavojām šos priekšlikumus, es iesniedzu – no sešu gadu perioda būtu jānodrošina, ka šie akadēmiskā personāla cilvēki mācās valsts valodu tāpat kā visi, kas šeit grib dzīvot, iesaistīties augstskolas dzīvē, komunicēt ar studentiem... mācās no pirmās dienas.

Sadarbībā ar valodu ekspertiem ir priekšlikums pēc diviem gadiem noteikt vismaz B2 līmeni. Mēs diskutējām komisijā – nav obligāti B2, var būt kāds cits līmenis. Mēs ļoti cerējām, ka kompromisam tiks sagatavots atbilstošs priekšlikums, tika solīts, ka Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju to izdarīs, un es teicu, ka labprāt iesaistīšos procesā. Diemžēl tika sagatavots šis priekšlikums. Es to ieraudzīju komisijas sēdē.

Tika novērsts jautājums par atkārtotu kandidēšanu uz amatu, ja nav valodas zināšanu pietiekamā apmērā, tas vairs nebūs iespējams pēc sešiem gadiem, bet par iespēju nodrošināt, lai cilvēki uzreiz sāktu apgūt valsts valodu... Mēs no visiem prasām, arī no iebraucējiem, kas atbrauc strādāt vienkārši kā viesstrādnieki, – viņiem arī kaut kādā mērā valoda ir jāapgūst. Ja viņi strādā ar klientiem kādā no pakalpojumu jomām, tad ir prasības, kādā līmenī jāzina valoda.

Es negribu novērtēt šos cilvēkus zemāk, viņi noteikti var iemācīties ātrāk un vairāk, mums ir ļoti daudz labu piemēru gan ārvalstu studentu vidū, gan akadēmiskā personāla vidū. Es nesaku, ka tas ir B2 līmenis, var būt zemāks, var būt kāda cita pakāpe, var būt precīzs deleģējums Ministru kabinetam, lai šīs pakāpes noteiktu nevis likumā, bet Ministru kabineta noteikumu līmenī. Diemžēl tādu rezultātu mēs sēdē nesagaidījām, nesaņēmām. Tieši tāpēc es uzturu šo priekšlikumu.

Vēl ir priekšā trešais lasījums. Noteikti redakcija ir jāpilnveido tādā mērā, lai šie akadēmiskā personāla cilvēki... Seši gadi ir liels laiks, un nav noteikts, vai tas ir viens akadēmiskā personāla pārstāvis vai katrā augstskolā ne vairāk kā 20 procenti, bet varbūt 50 procenti. Un varbūt seši gadi ir viens... pēc tam ir vēl kāds periods. Faktiski mēs internacionalizējam savas augstskolas augstskolu ikdienas dzīvē.

Augstākās izglītības padomes pārstāvis komisijas sēdē publiski atzina: ziniet, mēs tagad reizēm darām tā, ka iekšējā komunikācijā pārejam uz angļu valodu. Tas ir nepieņemami! Augstskolas dzīve ir valsts valodā. Stāsts nav par to...

Var apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Indriksone. Stāsts nav par to, ka starptautiskos pētījumos, sadarbības projektos viss notiek citās valodās (pārsvarā, protams, angļu valodā), bet valsts dibinātajā augstskolā ikdienas dzīve ir valsts valodā.

Tieši tāpēc es šobrīd uzturu šo priekšlikumu. Tāpēc, ka komisijas sagatavotais alternatīvais priekšlikums ir daļēji novērsis vienu problēmu, bet ne otru. Tas nav tik izdevies, lai mēs būtu pārliecināti, ka šie cilvēki sešus gadus nedzīvos Latvijā vai braukās uz Latviju un strādās augstskolā, nevienu vārdu valsts valodā tā arī neapgūstot. Viņi nav tik nevarīgi.

Manuprāt, būtu tikai loģiski, ka ir kaut kādas prasības. Ja tie būs trešo valstu pilsoņi, tad pēc pieciem gadiem viņiem būs jānokārto attiecīgais līmenis, lai saņemtu termiņuzturēšanās atļauju, bet, ja tie būs Eiropas pilsoņi, kas brīvi pārvietojas, viņi varēs nostrādāt sešus gadus mūsu augstskolā akadēmiskā amatā – profesora, vadošā pētnieka, docenta amatā – un nevienu vārdu latviešu valodā tā arī neiemācīties, nelietot (ja viņu mērķis būs tikai šie seši gadi). Manuprāt, nav samērīgi.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Visticamāk, kolēģes Indriksones priekšlikums šodien netiks atbalstīts. Mēs turpināsim darbu komisijā.

Mēs varam diskutēt par to, vai tiešām prasīt B2 līmeni, mēs turpināsim diskusiju par to, vai pārbaude ir pēc viena, diviem, trim vai četriem gadiem. Taču atstāt iespēju sešus gadus akadēmiskajam personālam nezināt nevienu vārdu valsts valodā – tā būtu bezatbildīga politika pret mūsu valsts valodu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Ņenaševa. Komisijas vārdā gribu vēlreiz atgādināt, kāds bija likumprojekta mērķis. Valsts prezidenta iesniegtā likumprojekta mērķis bija novērst normatīvajā regulējumā šobrīd pastāvošās neskaidrības un skaidri definēt, kādas ir augstskolu iespējas veicināt pasaules līmeņa personāla iesaisti augstākās izglītības iestāžu darbā.

Likuma grozījumi dotu iespēju augstskolām piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, Ministru kabinets noteiktu nepieciešamo valsts valodas prasmju līmeni un pakāpi, lai turpinātu darba attiecības ar ārzemnieku arī pēc sešu gadu termiņa beigām.

Vairākās komisijas sēdēs diskutējot par 2. priekšlikumu, tika radīts 4. –komisijas priekšlikums, par kuru ziņošu vēlāk. 2. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 26, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 3. – arī deputātes Indriksones priekšlikums. Par to jau tika stāstīts. Paredzēja to, ka pēc sešu gadu termiņa beigām bez atbilstoša valodas līmeņa tu nevari turpināt darbu citā amatā ne tikai šajā pašā augstskolā, bet arī citā augstskolā. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē Valsts prezidenta iesniegto pirmā lasījuma redakciju. Paredz to, ka ārzemnieks var tikt ievēlēts vienu reizi, un svarīgais precizējums – augstskola nodrošina viņam iespēju apgūt valsts valodu. Pēc sešu gadu termiņa var tikt ievēlēts akadēmiskajā amatā tajā pašā vai citā augstskolā, ja attiecīgi ieguvis apliecinājumu par valsts valodas prasmi. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Lielās līnijās ir skaidrs, par ko ir priekšlikums. Bet aicinu paskatīties uz sagatavoto priekšlikumu no augstskolas viedokļa. Tas šobrīd ir sagatavots no akadēmiskā personāla viedokļa – docenta, asociētā profesora vai profesora amatā akadēmisko personālu ievēlē uz sešu gadu termiņu; ja valoda nav apgūta, tad uz nākamo termiņu ievēlēšana nav paredzēta.

Jautājums – kā potenciāli kāda cita augstskola, kurai ir tā pati stratēģiskā virzība, var zināt, ka šis cilvēks jau vienu šādu mēģinājumu ir veicis? Es pieļauju, ka izstrādes stadijā ir tādi reģistri, caur kuriem varētu šos faktus salāgot, tāpēc runāju tieši par to, ka ir vajadzīgs, lai tā informācija tādā gadījumā būtu viegli pieejama, lai jebkura augstskola, kurā kāds ārzemnieks pretendē uz kādu amatu, dokumentus saņemot, uzreiz varētu pārbaudīt, vai viņš jau kaut kur nav izmēģinājis šo iespēju. Varbūt šobrīd šāda pārbaudes iespēja ir, es tiešām nezinu. Es aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, gatavojot likumprojektu trešajam lasījumam, pārbaudīt, kā tas izskatās no augstskolas viedokļa.

Principā, manā skatījumā, priekšlikums ir atbalstāms, bet tiešām – kāda ir iespēja to izkontrolēt no augstskolas viedokļa? Manuprāt, tā varētu būt problēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

A. Ņenaševa. Neviens neprasa balsojumu?

Sēdes vadītāja. Tātad 4. priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 6. – deputāšu Mieriņas un Kļaviņas priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu, līdz ar to komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Paldies.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Ņenaševa. Komisija vienojās, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 10 dienas – tas ir 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

A. Ņenaševa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edmunds Teirumnieks, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Jānis Dombrava, Jānis Vitenbergs un Edvīns Šnore lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu par balsu skaitītāju". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām apstiprināto darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jurģis Klotiņš.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un godātie kungi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (Nr. 674/Lp14) pirmajā lasījumā. Likumprojektu ir sagatavojusi Labklājības ministrija ar mērķi veikt grozījumus likuma 5.¹ pantā, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā apguves organizēšanas kārtību un prasības arī pasniedzējiem, kā šīs mācības īstenot, kā arī papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu.

Par pirmo grozījumu. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmā daļa noteic tās personas, kurām darbā ar bērniem ir apgūstamas speciālas zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, otrā daļa noteic, ka kārtību, kādā apgūstamas šīs zināšanas, kā arī šo zināšanu saturu un apjomu nosaka Ministru kabinets, konkrēti – MK noteikumi Nr. 241.

Tieslietu ministrijas ieskatā, likuma 5.¹ panta otrajā daļā dotais deleģējums Ministru kabinetam nav pietiekams, lai noteiktu prasības mācību organizēšanai un īstenotājiem. Lai panāktu vienlīdz kvalitatīvu speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā īstenošanu un apguvi, Labklājības ministrija atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 16. aprīļa sēdes protokola Nr. 16 27. paragrāfa 3. punktā uzdotajam ir izstrādājusi grozījumu Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ pantā. Šis grozījums papildina to ar trešo daļu, kura paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības mācību speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā īstenošanai.

Par otro grozījumu. Ir nepieciešamība likumu papildināt ar informatīvu atsauci. Latvijas Republika ir saņēmusi Eiropas Komisijas formālo paziņojumu pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2023)2124, kurā norādīts, ka Latvija savos valsts tiesību aktos, tostarp Bērnu tiesību aizsardzības likumā, nav pareizi transponējusi direktīvas 24. panta 1. punkta otro daļu, proti, Bērnu tiesību aizsardzības likumā nav ietverta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā. Tādēļ likums tiek papildināts ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu – uz to direktīvu, ko tikko minēju.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 18. septembra sēdē izskatīja minēto likumprojektu un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Klotiņš. Aicinu noteikt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 7. oktobri.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

J. Klotiņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Transporta enerģijas likums", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šo likumprojektu sagatavojusi Klimata un enerģētikas ministrija, un tas definē prasības, kas jāievēro, veicot transporta enerģijas apriti, par šo prasību ievērošanu atbildīgās personas, par uzraudzību atbildīgās institūcijas un to kompetenci, sankcijas par prasību pārkāpšanu, kā arī nosaka deleģējumu detalizētāku nosacījumu noteikšanai.

Likumprojekts iezīmē publiskā sektora parauglomu, proti, valstspilsētām, pašvaldībām nosaka atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, mērķus pašvaldības autotransportā līdz 2030. gadam. Tāpat tiek noteikti nosacījumi, kā būvēt, renovēt degvielas uzpildes stacijas. Līdz 2030. gadam ir jānodrošina uzlādes punkti vai alternatīvās degvielas uzpildes punkti. Likumprojekts arī nosaka SEG emisiju samazinājuma mērķus un pienākumus modernās transporta enerģijas... degvielas piegādātājiem.

Mums komisijā bija diezgan plaša diskusija. Šis ir svarīgs likumprojekts, kurš nosaka daudzas lietas, tai skaitā degvielas piedevas. Tās piedevas arī noteic, kā mūsu degvielu tirgotāji teica... ar problēmām, iespējams, ziemas periodā, kas līdz šim nav bijis... degvielas litram pie izmaksas tas varētu nest klāt 18 centus. Izvērsās arī diskusija par to, kā šī alternatīvā degviela tiks izmantota transportā... kas diezgan konkrēti nosaka apjomus, kas būtu jāizmanto pašvaldībām, tai skaitā valstspilsētām. Diskusija bija par to, ka šo transportlīdzekļu, kas varētu tik daudz patērēt biogāzi, nemaz nav.

Mēs komisijā uzdevām daudzus jautājumus, uz kuriem vēl vajadzēs precizējumus.

Pirmajā lasījumā likumprojekts tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Jā, it kā svarīgs likumprojekts, bet tā pamatbūtība, par ko ir šis likumprojekts, ir tāda, ka no 2026. gada visiem, kas nodarbojas ar degvielas vairumtirdzniecību, būs jāpērk CO₂ kvotas. Pie kā tas, neapšaubāmi, novedīs? Tas novedīs, kā Kulberga kungs pareizi teica... mazumtirdzniecībā tas novedīs pie degvielas cenas sadārdzinājuma. Aprēķini ir tādi, ka sadārdzinājums būs apmēram par 10–15 centiem litrā, bet tas nav akmenī kalts. Manā skatījumā, cena būs augstāka apmēram par 18–20 centiem, var gadīties, pat par 30 centiem.

Neapšaubāmi, jūs teiksiet, ka šajā likumprojektā ir iekļauti kompensējošie mehānismi, dažādas shēmas saistībā ar nodokļu atvieglojumiem, bet tas lielā mērā skars – ko? Tas jau neskars parasto autobraucēju, kurš iebrauks degvielas tā teikt, tankštellē nopirkt pāris litru degvielas, tas skars uzņēmējus, kas ar to nodarbojas. Līdz ar to tā situācija būs šāda: no 2026. gada degvielas cenas pieaugs diezgan strauji. Tā kā pieaugs degvielas cenas, pieaugs arī augļu, dārzeņu cenas, pieaugs kokmateriālu cenas, pieaugs tekstilizstrādājumu cenas... visam cenas pieaugs, un mēs atkal meklēsim, kur ņemt naudu, varbūt aizņemties no 2. pensiju līmeņa.

Manā skatījumā, šis likumprojekts nav atbalstāms. Jūs teiksiet, ka tā ir Eiropas regulas pārņemšana, to mums saka Eiropa. Ziniet ko! Priekš kam tad mums ir vajadzīgs Ministru kabinets, ja visu ņemam no Eiropas un ja viņi visi tur tik labi zina, kā mēs šeit dzīvojam? Lai tad Ministru kabinets iet un cīnās par šiem jautājumiem, lai mūsu sabiedrībai, kas tā jau... 500 tūkstoši iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa... lai atvieglotu dzīvi šeit.

Es kategoriski neatbalstu šo likumprojektu un aicinu arī jūs pievienoties manam uzsaukumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Vai jūs esat iepazinušies ar grozījumiem, kuri... ir paredzēti šajā likumprojektā? Stipri šaubos, jo nosaukums "Transporta enerģijas likums"... aprakstīts arī zaļais kurss, cik svarīgi ir iet šajā virzienā un – pretēji – cik mums ir slikta situācija transporta sektorā, kur nepieciešami uzlabojumi... ka tas ir viens no lielākajiem piesārņotājiem un vajadzētu virzīties pakāpeniski uz priekšu, lai šo jomu sakārtotu.

Apjomīgs dokuments, bet, to izlasot, parādās vairākas, varētu teikt, āža kājas. Zivtiņa kungs jau pirms brīža minēja – nozare ir izteikusi bažas par šiem grozījumiem. Viņi ir izkalkulējuši, cik tas varētu maksāt katram no mums, mūsu uzņēmējiem, pērkot litru degvielas. Vidējais cenas pieaugums varētu būt 18 centi par litru, saskaitot kopā, tie būs vairāk nekā 250 miljoni, ko katru gadu samaksās mūsu sabiedrība, mūsu cilvēki, mūsu uzņēmēji. Ir dīvaini, skatoties arī tālāk, – ar ko tad ir saskaņoti šādi grozījumi vai šāds plāns? Ar nozari tas nav saskaņots, ar sabiedrību tas nav saskaņots.

Ierēdņi ir izteikuši tādus kā savus pieņēmumus, kuras mūsu sabiedrības grupas šie grozījumi varētu ietekmēt. Dīvaini, ka pretī konkurētspējai ir vārdiņš "nē" – tas to neietekmē. Mazo un vidējo uzņēmēju darbību neietekmē, reģionu apdzīvotību neietekmē, konkurētspēju neietekmē. Pat ar nozari... ne ar nevienu nav saskaņots. Ir saskaņots tikai ar tām iestādēm, kuras tālāk ieviesīs un kontrolēs, – ar visu valsts aparātu. Šajā brīdī, ja ir izvēlējušies tādu soli spert, vajadzētu normālu diskusiju, jo tas būs akmens pie kājas, ar ko tālāk būs jāskrien uzņēmējiem, sacenšoties ar mūsu kaimiņiem.

Trūkst kopīgas pozīcijas. Varbūt kāds no koalīcijas deputātiem var kāpt tribīnē un izstāstīt, kāds ir turpmākais plāns attiecībā uz degvielas pieejamību mūsu iedzīvotājiem, jo izskan ziņas par šīm degvielas rezervēm... un nozare saka – tie varētu būt papildu 12 centi par litru. Budžeta piedāvājumā... nodokļu izmaiņās ir paredzēts celt akcīzi, arī transporta ekspluatācijas nodokli. Rodas jautājums, vai mūsu iedzīvotāji varēs atļauties braukt ar personīgo transportu, ar sabiedrisko transportu, jo tās izmaksas visam būs augšā. Dīvaini, ka par tādu jautājumu diskusija nav bijusi.

Tā ka, kolēģi, aicinu tiešām iepazīties ar šo likumprojektu, jo es domāju, ka ļoti liela daļa no jums to nav lasījuši. Tas viss ir paslēpts aiz zaļā kursa, vides uzlabošanas un dzīves apstākļu uzlabošanas mūsu iedzīvotājiem, bet patiesībā – pretēji – tas var sagraut visu tautsaimniecību un padarīt dzīvi Latvijā stipri dārgāku un grūtāku nekā mūsu kaimiņvalstīs.

Tā ka, kolēģi, balsojam atbildīgi par šo!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Es gribu ļoti nopietni pateikt – mēs dzirdējām komisijā, ka sasniegt šos emisiju mērķus... transportā ir jāsasniedz 37 procenti, nē, ka transports no šīm emisijām ir 37 procenti. Es varu pateikt un apgalvot, ka mēs šos mērķus 2030. gadā nesasniegsim. Tas nav tehniski iespējams atlikušajā laika nogrieznī.

Kājas tam visam aug no 2022. gada. Mēs atceramies, ka Kariņa kungs aizbrauca uz Briseli un parakstīja "Fit for 55" – vienošanos par papildu mērķiem –, un tas ir rezultējies šinī, ko jūs tagad redzat. Toreiz šos mērķus Latvijai, visai Latvijai kopā, palielināja no 6 procentiem uz 17 procentiem. Toreiz pilnībā nebija nekāda aprēķina, kā tos mērķus sasniegt, kāds tam ir ekonomiskais pamatojums, kurā sektorā to var izdarīt vai nevar izdarīt. Beigās viss ir "nogulsnējies" uz tā, ka mēs to gribam paveikt autotransporta sektorā. Transporta sektors to nav spējīgs iznest.

Un rezultātā... mēs zinām... Linkaita kungu es toreiz, jau 2021. gadā, iespiedu stūrī... skaidra atbilde bija tāda: lai sasniegtu mērķus, Satiksmes ministrijai ir nepieciešami 11 miljardi eiro. Toreiz teica, ka Satiksmes ministrijai no 11 miljardiem teorētiski ir pieejams tikai 1 miljards. Tagad mēs dzirdam... Un tas 1 miljards bija bāzēts uz to, ka mēs realizēsim dzelzceļa elektrifikāciju, mēs realizēsim bateriju vilcienu projektu un virkni citu uzlabojumu, lai pārnestu kravas uz dzelzceļu, lai pārnestu uz sabiedrisko transportu.

Šobrīd mēs redzam, ka ļoti daudz no šīs naudas tiek atņemts un tā tiks virzīta "Rail Baltica" realizācijai, rezultātā mēs tos mērķus – ar garantiju – neizpildīsim. Arī šoreiz Klimata un enerģētikas ministrijā pateica: "Jā, bet mums jau kaut kas ir jādara un jācenšas." Es tikai gribu brīdināt – mēs visi ļoti dārgi maksāsim par to, ka esam apņēmušies sasniegt mērķus, kurus vienkārši matemātiski nav iespējams paveikt, un atlikušajā nogrieznī tas fiziski nav paveicams ne pie kādiem apstākļiem. Tāpēc ir jādomā, kādā veidā samaksāsim soda naudas par šīm kvotām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, cienījamie kolēģi, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Šis likums paredz daudz pienākumu, ko mēs ņemsim uz saviem pleciem, un redzam, ka šie pienākumi nav izpildāmi.

Par ko būs jāmaksā? Galapatērētājam būs jāmaksā caur degvielas sadārdzinājumu, kas optimistiskajā prognozē ir 15 centi par litru, bet es tam neticu, cipari būs daudz lielāki, jo līdz tam brīdim būs vēl inflācija, citi sadārdzinājumi un tā tālāk.

Protams, mēs varētu paprasīt mūsu tautai, lai tā savus dīzeļdegvielas folksvāgenus nomaina uz jauniem – elektriskajiem – rolsroisiem, lai samazinātu emisijas, bet to nodrošināt nav iespējams. Tā ka, ja mēs varam aizsargāt sabiedrību un tautu no sadārdzinājuma, tas ir jādara. Pie tam mēs jau esam daudz pienākumu paņēmuši uz sevi. Tas pats "Rail Baltica", kur vairāki simti miljonu ir iztērēti, bet mēs neredzam, kā to visu realizēsim. Tāpat arī "airBaltic" vairāk nekā pusmiljards tika norakstīts... un tā tālāk, un tā joprojām.

Tā ka, dārgie kolēģi, aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Neņemsim papildu pienākumus, ko nevaram izpildīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mēs dzirdējām vienas puses argumentus par to, kāpēc šo likumprojektu nevajag atbalstīt, taču šim stāstam ir arī otra puse. Latvija, tāpat kā visas citas Eiropas Savienības dalībvalstis, ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt noteiktus klimata un enerģētikas politikas mērķus. Šis likums ir veids, kā šos mērķus, ko valdība piedāvā, sasniegt līdz 2030. gadam.

Komisijā mēs arī uzklausījām to, ka ir atbalsts no nozares, no atjaunojamo energoresursu ražotājiem, no atsevišķiem degvielas tirgotājiem, kuri uzskata, ka tas ir jauns veids, kā viņi var attīstīt savu biznesu, savu uzņēmējdarbību, tirgot jaunus produktus un tādā veidā attīstīt Latvijas ekonomiku.

Vēl būtiski ir arī tas, ka šis likumprojekts piedāvā to, kādā veidā... ar kādu sarunu pozīciju Latvijai doties uz nākamā plānošanas cikla Eiropas Savienībā daudzgadu budžetu, ar kādām sarunu pozīcijām aicināt piešķirt papildu līdzekļus Latvijai, lai varētu šo transporta enerģijas mērķi sasniegt.

Tas ir tas, kā līdz šim daudzos gadījumos mums ir pietrūcis, – ejot uz Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunām, mums nav bijis skaidri sasniedzamu rādītāju, skaidru pasākumu, kādā veidā mēs to varam izdarīt. Tas, ko šis likumprojekts piedāvā, – nodefinēt šos pasākumus, nodefinēt mērķus, un tas mums dod arī labas iespējas iegūt papildu finansējumu šo mērķu sasniegšanai.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu. Tas ir jauns likums, un tālāk, otrajā lasījumā, strādāt ar precizējumiem un pilnveidojumiem, kādā veidā to uzlabot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Klausos un priecājos, kādi cēli mērķi ir mūsu valsts eksistencei, kādi cēli mērķi ir Saeimas pastāvēšanai un deputātiem, un tad es sāku domāt – vai mūsu mērķis ir uzlabot tautas labklājību vai iepriecināt Briseles komisārus? Es saprotu, ka mūsu mērķis ir iepriecināt Briseli, jo nedzirdēju, cik tas maksās, kas visus šos eksperimentus finansēs, par cik procentiem pieaugs inflācija valstī.

Es paņēmu un izdrukāju... pirms šī likuma... no Labklājības ministrijas... kāda Latvijā ir situācija ar demogrāfiju, un pateikšu jums interesantus faktus. 2022. gadā katra trešā mājsaimniecība ar vienu bērnu, tas ir, ja ir viens pieaugušais – vai nu tikai tēvs... pārsvarā tās ir vientuļās mātes... ar vienu vai vairāk bērniem dzīvo nabadzībā. Ieklausieties! Katra trešā ģimene, 33,8 procenti mājsaimniecību, dzīvo nabadzībā. Katra piektā ģimene, pāris ar trim vai vairāk bērniem, dzīvo nabadzībā, viņi nespēj savilkt galus kopā. Tātad, ja ir trīs bērni vai vairāk... Viņiem tie bērni kaut kur ir jāved, acīmredzot uz skolu... mēs dzirdējām... vai uz bērnudārzu vai vēl kaut kur. Ne jau visi kratīsies 70 kilometrus, kā mēs dzirdējām, Liepājas novadā... ar autobusu, kas atbrauc pakaļ bērniem... viņi paliek bez kaut kādas uzturnaudas, jo viss jau paliek dārgāks, neskaitot inflāciju un visu pārējo, tāpēc ka valstij ir jātērē miljardi utopiskiem projektiem. Mēs jau dzirdējām – 500 miljoni "airBaltic", 6 miljardi vai 10 miljardi, vai 16 miljardi "Rail Baltica", vēl kaut kur 17 miljoni nozagti... uz robežbūves... tur desmitā daļa atklāta... un tā tālāk.

Tagad parādās kārtējais... un šis jau nav vienīgais, mums jau to likumprojektu, kas nāks, ir vesels lērums. Katrs šāds likums pasliktina iedzīvotāju stāvokli, pasliktina viņu ienākumus. Kāds ir mērķis? Jūs teiksiet, ka mērķis ir glābt klimatu, respektīvi, ietekmēt saules aktivitāti, kaut kā pagriezt zemes asi, mainīt okeānu straumes, apturēt vulkānus. Vai jūs domājat, ka šis idiotiskais likums – atkal sadārdzināt degvielu un pasliktināt iedzīvotāju labklājību – kaut kādā veidā ietekmēs klimata izmaiņas? Mazāk līs lietus...

Es domāju, ka visiem vajadzētu drusciņ apkaunēties un padomāt, ka mūsu vienīgais mērķis ir atrisināt, lai trešā daļa jeb katra trešā ģimene, kur ir viens pieaugušais, vientuļā māte ar vienu vai vairāk bērniem, nedzīvotu nabadzībā... vai katra piektā ģimene ar vairākiem bērniem, kas nevar savilkt galus. Par to mēs nerunājam.

Man ir tāds iespaids, ka visu šo likumu galvenais mērķis ir iztīrīt valsti no iedzīvotājiem. 2023. gadā mums piedzima 14 490 bērnu, tas ir par 1464 bērniem jeb par 9 procentiem mazāk nekā 2022. gadā, savukārt 2022. gadā piedzima par 16 procentiem mazāk nekā 2021. gadā. Valsts tiek strauji atbrīvota no iedzīvotājiem. Jau ir pagasti, kur uz vienu kvadrātkilometru dzīvo viens cilvēks. Tas "veicina" iekšējo drošību, sevišķi kaut kur pierobežā... vai Ventspils, piemēram, novadā, kur ir viens šāds pagasts. Ja tajā kvadrātkilometrā ielidos 1000 dronu, pie tāda iedzīvotāju blīvuma tos naktī neviens neredzēs. Tātad ar šādiem likumiem mēs "veicināsim" iekšējo drošību.

Es domāju, ka mums nevajadzētu nodarboties... es saprotu, ka mums visu laiku ir jāpilda kaut kādas saistības, kāds kaut ko ir apņēmies... Mani vēlētāji man nav devuši šādu rīkojumu – kārtējo reizi apgrūtināt viņu dzīvi ar kaut kādu murgainu, Klimata un enerģētikas ministrijas sastādītu projektu, kur ir nosaukts vesels lērums dažādu direktīvu, kas mums būs jāpilda.

Agri vai vēlu atnāks... un mēs tiksim patriekti no šejienes, ja šādā veidā turpināsim. Tāpēc mums ir jāpadomā, kādus labojumus un kādus grozījumus varam iesniegt. Jēgas nav nekādas.

Vēl gribu pateikt vienu labu aforismu, ko teica viens no zinātniekiem, kurš visu laiku zobojas, – izcils Nobela prēmijas laureāts. Viņš teica: atcerieties, ka fosilā enerģija – nafta un gāze – ir saules enerģijas projekts. Tas ir saules radīts dabīgs produkts, kas miljoniem gadu ir radies no dabīgām izejvielām – papardēm un skujkoku mežiem –, tāpat kā ir izveidojies dzintars. Un visi šie utopiskie murgi Latvijai būtu jāizbeidz, tāpat kā to dara dažas citas valstis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Neesmu stāvējis klāt pie šī likumprojekta sagatavošanas, līdz ar to nevaru novērtēt, vai tas ir labs vai slikts. Bet tā tēma mani piesaistīja ne tikai tāpēc, ka ir jādomā par to, ar kāda veida dzinēju mans automobilis pārvietojas... un tad, kad tu nobrauc tos kilometrus... uz ceļa... domā, vai nākotnē kādreiz mainīt uz elektromobili vai uz hibrīdu vai turpināt braukt ar iekšdedzes dzinēju. Protams, man ir kaut kāda personīgā pieredze un ir arī skaidrs tas, kāpēc ir nepieciešams meklēt arvien efektīvākus – tieši efektīvākus! – transportlīdzekļu pārveides un uzlabojumu pasākumus.

Es patiesībā nāku parunāt tikai par šī likuma mērķi. Likuma mērķis ir ļoti cēls, bet likuma mērķī trūkst viena vārda. Es jau to pieminēju – trūkst vārda "efektīvs". Efektīvs! Pēc būtības te ir rakstīts viss kas, bet nav rakstīts par efektivitāti, ka visiem šiem pasākumiem ir jābūt vērstiem uz efektivitāti, ieguldījumu, lietderību, mērķa sasniegšanu, protams, arī sabiedrības līdzekļu taupību.

Jāteic, ka man ir gods būt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas loceklim. Kad man ar tā saucamo mīksto mandātu deva iespēju strādāt Saeimā, man piedāvāja šo komisiju. Es no sākuma domāju, ka tā ir komisija, kur nāk garlaicīgi Valsts kontroles ziņojumi, un tad tur kaut ko mēģina atrast un parasti neatrod, bet varbūt kaut ko kādreiz... un tajā komisijā būs diezgan garlaicīgi. Bet patiesībā šajā komisijā ir ļoti interesanti. Katru nedēļu... es domāju, tiem kolēģiem, kas piedalās šajā komisijā, ir zināmi pārsteigumi, atklājumi un nevis pozitīvā, bet lielākoties negatīvā izpratnē par to, cik diemžēl neefektīva ir mūsu valsts un mūsu sabiedrība.

Vakar komisijā skatījām tādu jautājumu kā elektromobiļu uzlādes staciju tīkla ieviešana... Zemkopības ministrijā. Es gribu teikt tā – kaut ko tik šokējošu, kaut ko tik neefektīvu un kaut ko tādu... kā izniekot vai izzagt sabiedrības līdzekļus, laikam neviens nav redzējis. Visiem vajadzētu ieiet šīs komisijas mājaslapā, vismaz visiem, kas strādā pie šī likuma... Andris ir komisijas loceklis un ir ļoti aizņemts ar citu neefektīvu projektu mūsu valsts pārvaldē izpēti, bet vajadzētu atrast laiku un apskatīties tieši šo, jo tad jūs redzētu, cik svarīgi ir domāt par efektivitāti. Iespējams, šis likums ir ārkārtīgi svarīgs, lai noņemtu visus muļķīgos argumentus, kurus Zemkopības ministrijas ierēdņi centās savas neefektīvās rīcības attaisnošanai teikt. Patiesībā viņiem nebija, ko teikt, vispār nespēja atbildēt par to, kā un kāpēc ievieš miljoniem vērtas programmas.

Jūs neticēsiet – ja pat pieminēja zaļo kursu, tad pieminēja, ka zaļais kurss pie visa ir vainīgs. Ukrainas karš bija vainīgs pie tā, ka projekts ir neveiksmīgs. Valsts kontrole bija parēķinājusi... es runāju par programmu, kuras vērtība mūsu valstī diezgan... ierēdņiem laikam sīka programma – 3,1 miljons... iegādes projekts. Valsts kontrole parēķināja, ka šī iegāde... viss pasākums patiesībā – ar samērīgām alternatīvām – maksā 290 tūkstošus. Tātad šī pasākuma realizācijas neefektivitāte ir 10 reizes... 10 reizes!

Ar to es gribēju teikt, ka acīmredzot likuma mērķis... atrodiet vēl kādu vietiņu starp rindiņām, starp vārdiem un ierakstiet – efektivitāte. Efektivitāte, sabiedrības līdzekļu saprātīga pielietošana un izlaupīšanas aizliegums.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Dārgie kolēģi! Es uzskatu, ka mēs šobrīd nedrīkstam atļauties pieņemt nevienu lēmumu, nevienu likumu, kas jebkādā veidā vēl sadārdzinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvi, jo cilvēki grib ēst šodien, cilvēki grib savus bērnus skolot šodien, cilvēki grib apģērbt savus bērnus šodien, cilvēki grib šodien aizvest savus bērnus uz kādu papildu pulciņu vai sporta nodarbību. Ja kāds nezina... es domāju, pietiekami daudz cilvēku Latvijā šodien dzīvo uz nabadzības sliekšņa. Kaut kā dīvaini sanāk, ka Saeima pieņem diezgan daudz dažādu likumu un lēmumu atrauti no iedzīvotāju iespējām.

Netālu no Saeimas nama ir degvielas uzpildes stacija "Straujupīte", kur šodien apmēram par 10 centiem litrā var lētāk iegādāties degvielu, un tur ir visdažādākās automašīnas – gan glaunākas, gan ne tik glaunas – un visdažādākie cilvēki. Aizbrauciet un varbūt veiciet nelielu aptauju, kāpēc šie cilvēki dažkārt līdz šai degvielas uzpildes stacijai mēro pietiekami tālu ceļu. Kāpēc? Vai tiešām šie 10 centi litrā ir būtiski? Un tur stāv rindas, kas nozīmē – jā, cilvēki tiešām skaita katru centu.

Protams, zaļās politikas mērķis ir cēls, lai gan es personīgi tam neticu un uzskatu, ka tas, kas ir ielikts vārdos "zaļā politika", bieži vien ir neizmērāms, tāds, ko vispār nevar izkontrolēt – kam šī nauda aiziet, vai ar to kaut ko ir iespējams sasniegt. Mērķis jau var būt, bet tā ieviešana... Mums būtu jāskatās par šāda mērķa ieviešanu kādā laika posmā... jāskatās, kādas ir sabiedrības iespējas un ko sabiedrība par šo domā, jo mēs šeit esam sabiedrības pārstāvji. Mums lēmumi būtu jāpieņem tā, kā sabiedrība vēlas un kā sabiedrība to redz.

Kurā brīdī mums ienāca prātā, ka esam gudrāki nekā cilvēki tur ārā? Tā nav. Mums ir jāpārstāv tie cilvēki, kuri mūs šeit ievēlēja. Viņu viedoklis par to, ka šodien mēs varētu pieņemt lēmumu, kas sadārdzinātu degvielas cenu... viņi tā nedomā. Ne jau tāpēc, ka tā ir degvielas cena. Viņi arī nedomā par zaļajiem mērķiem tā, kā jūs varbūt te domājat.

Manuprāt, ļoti spilgts salīdzinājums... par to Briseli... par zaļajiem mērķiem. Dažādi ministri, valdību pārstāvji atlido uz Briseli ar privātām lidmašīnām, lai vienotos par zaļajiem mērķiem. Tā tas notiek – vieni lido ar privātām lidmašīnām... uz zaļajiem mērķiem, citi savos maciņos skaita centus, lai ielietu lētāk degvielu.

Tā ka es viennozīmīgi aicinu šo likumprojektu neatbalstīt, jo uzskatu, ka nav īstais laiks šādam sadārdzinājumam degvielai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Cienījamie kolēģi! Nedaudz iz prakses. August, tas arī tevi tiešā veidā skars. Nāks rudentiņš, kā katru gadu, gaisa temperatūrai samazinoties zem 10 grādiem. Ko dara industriālās un lauksaimniecības tehnikas īpašnieki? To vien dara, kā maina degvielas filtrus, jo mūsu zaļā degviela tehniski nodrošina to, ka šai komplicētajai un jaudīgajai tehnikai trūkst jaudas, jo degvielas filtri vienkārši ir ciet.

Es neticu, ka, pieņemot šo likumu, mēs spēsim ātri pāriet uz otrās, jaunās, paaudzes atjaunojamo dīzeļdegvielu. Es neticu tam. Mēs turpināsim maukt pa vecam, tas būs rapsis ar lielāku piejaukumu. Tas nozīmē, ka drīz vien (jau šogad)... ar lielāku iespējamību, ka, pieņemot lielāku īpatsvaru... mēs turpināsim to vien darīt, kā mainīt degvielas filtrus.

Es domāju, ka daudzi rezerves daļu tirgotāji jums aplaudēs – par to, ka jūs esat pieņēmuši kārtējo likumu, kas liekas zaļš... bet dzīvē, lai izgatavotu degvielas filtru... parēķināsim beigās ieguvumu, kāds ir, kurinot atjaunojamo degvielu, pret izmaksām, lai saražotu kaut vai degvielas filtru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Es atzīšos, arī man likumprojekts "Transporta enerģijas likums" ir šodienas šoks. Neesmu komisijā, kas izstrādāja šo likumprojektu, bet gribu dažas pārdomas par zaļo kursu jeb zaļo vienošanos – kā tam būtu jābūt.

Šis ir piemērs tam, ka tā vietā, lai sabiedrība diskutētu, vienotos par saviem mājasdarbiem, kā sadalīt kopējo valsts pienākumu, lai sasniegtu kopējos Eiropas mērķus (mums tam pat ir vesela ministrija izveidota), mēs vienkārši dzenam Saeimā bez lielām diskusijām likumprojektus, kas rada slogu mums visiem. Ir jāsaprot realitāte – gan mājsaimniecībām, gan transporta sektoram, gan lauksaimniekam, gan mežsaimniekam... jebkura veida ražotājam ir izaicinājums, kā pārkārtot savu saimniecību, lai tā būtu draudzīgāka CO₂ izmešu sakarā vai sugu daudzveidības saglabāšanas sakarā. Bet to nevar darīt šādā veidā – bez diskusijām, bez sabiedrības iesaistes... vienkārši, piedodiet, dzenam likumus cauri... kur tad jūs, nabadziņi, liksieties?

Tas ir pilnīgi nepieņemami, ja mums ir Klimata un enerģētikas ministrija, ja šajā ministrijā vides sektors ir iekļauts trīs mēnešus... Kolēģi, sākam vienošanās procesu! Sabiedrībai ir jāsaprot, jāgatavojas... lēmumiem ir jābūt samērīgiem.

Es nevaru atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Izskatījām šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Jā, daudz šaubu, daudz jautājumu, kā un kas tiks izdarīts.

Jaunā ministrija – KEM – ar šo likumprojektu mums pasludināja, ka būs degvielas sadārdzinājums. Kopumā par zaļajiem mērķiem... maksās atkal nabadzīgie. Zaļais kurss visvairāk ietekmē tos, kuri patērē, tos, kuri ir visnabadzīgākie.

Valdība ar savu zaļo kursu... mēs redzējām sašutumu sabiedrībā, ka zaļā kursa prioritārajiem mērķiem Zemkopības ministrijā tika izdalīts 3,1 miljons. Kā tas tika apgūts? Ko ar to zaļo mērķi ieguvām? Stacijas, kuras nestrādā, vai stacijas, kuras vispār nav lietojamas. Tas viss ir zaļais kurss, kur mēs virzāmies.

Vēlreiz atgādināšu – tas ietekmēs tikai tos cilvēkus, kuri patērē, visus iedzīvotājus... katru ietekmē zaļais kurss un degvielas cenu sadārdzinājums.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu un virzīties uz to... ja transporta nozare ir vislielākais piesārņotājs, varbūt vajadzētu attīstīt infrastruktūru, pielāgot sabiedrisko transportu, lai cilvēki izvēlas, vai būtu izdevīgāk pārvietoties ar privāto mašīnu vai ar sabiedrisko transportu. Mēs visu laiku... valdība visu laiku grib kaut ko aizliegt, kaut ko sadārdzināt. Domājiet savādāk, domājiet otrādi, domājiet par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo valstī, domājiet par to, kā uzturēt... vai atjaunot... vai pilnveidot labklājību, lai cilvēkiem būtu šeit ērti un viegli dzīvot! Ne otrādi!

Lūdzu neatbalstīt un domāt citā virzienā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Jāteic, ka šis likumprojekts un rosīšanās ap izmešiem, ko rada autotransports, ir pilnīgi bezjēdzīgs. Ja mēs pieņemsim šādu likumu šajā gadā un šajā laikā, tad dažus miljardus eiro iztērēsim bezjēdzīgi. Kāpēc? Tūlīt pamatošu.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi nosacījumus, ka ar 2035. gadu autotransportā vairs netiek izmantots fosilais kurināmais, fosilā degviela, proti, netiek laistas tirdzniecībā automašīnas ar fosilajiem dzinējiem. Latvijā vidējais transporta vecums ir 14 gadi. 2030. gads – tas ir politisks lēmums un absolūti nesasniedzams mērķis, kas apstiprināts 2022. gadā.

Līdz ar to parēķinām – ar kura gada automašīnām brauksim 2050. gadā, kad mums ir jābūt klimatneitrāliem? Tās būs ap 2036. gadu ražotās automašīnas. Tas nozīmē: ja Eiropas Komisija nemaina savu lēmumu, lielākā daļa Latvijas autotransporta jau būs darbināma ar jaunajiem enerģijas avotiem. Tāpēc šajā mirklī ir bezjēdzīgi rosīties.

Kas būtu jādara? Mums ir jāpaskatās, kā 11,3 miljonus tonnu CO₂ jeb SEG izmešu, ko Latvija rada, samazināt kompleksi, nevis izraut vienu no elementiem, un – cik mēs varam samazināt. Protams, mēs visus izmešus nevaram samazināt un nekad nesamazināsim. Mums ir jāsaprot, kā mēs varam kompensēt ar piesaisti. Kad apakškomisijas sēdē jautājām Zemkopības ministrijai, cik SEG izmešu 2050. gadā piesaistīs viens meža hektārs, iestādīts 2024. gadā... atbildes nav vēl šodien. Mēs jautājām pavasarī.

Ko es ar to gribu pateikt? Katra nozare rosās savā jomā, katra nozare separāti, nesaskaņojot rīcību, kaut ko dara, imitē, raksta lielus, garus rakstus... dokumentus jeb vadlīnijas, kurus ne vienmēr tie, kas raksta, arī paši saprot. Un šodien ir viens elements, kas ir atnācis pie mums, – šis likumprojekts. Mēs nedrīkstam atbalstīt šādu likumprojektu, tas ir jānoraida. Mums ir jāsagaida komplekss risinājums, kā varam sasniegt CO₂ mērķus gan autotransportā, gan enerģētikā, gan siltumsaimniecībā, gan pārejā no gāzes uz atjaunojamo enerģiju, gan... mūsu enerģētiskā drošība, neatkarība un pietiekamība. Nedrīkst šādā veidā būvēt politiku, būtībā rīkoties bezjēdzīgi.

Noslēgumā atgādināšu, ka Latvija kopējā pasaules SEG izmešu bilancē dod 0,0003 procentus izmešu, bet mēs paceļam šo problēmu tik augstā līmenī, it kā mums Latvijā nebūtu risināmas citas – mūsu iedzīvotājiem daudz svarīgākas – problēmas. Jā, jārisina, bet autotransporta izmešu problēmu atrisinās autoindustrija, kas ražos ekonomiskākas automašīnas, jo katru desmitgadi par 20–30 procentiem tiek samazināts degvielas patēriņš, tas nozīmē – CO₂ samazinās. 2035. gadā mēs vairs nevarēsim nopirkt automašīnu, darbināmu ar fosilo degvielu, protams, ja Eiropas Komisija nemainīs šo mērķi. Izskatās, ka varētu pamainīt, jo tas ir diezgan utopisks.

Šajā mirklī konkrētais likumprojekts ir noraidāms. Es aicinu nebalsot "par" šo likumprojektu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā referentam ir vēl kas piebilstams? Nav... ir?

A. Kulbergs. Viss tika nobalsots... pirmajam lasījumam virzītie priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Transporta enerģijas likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 22, atturas – 10. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 21. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" otrajā lasījumā.

Esam saņēmuši astoņus priekšlikumus. Lielākā daļa priekšlikumu ir redakcionāla rakstura – terminoloģijas precizēšana.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – Juridiskā biroja... es atvainojos... Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – iekšlietu ministra priekšlikums. Precizējošs deleģējums Ministru kabinetam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Aicinājums iesniegt priekšlikumus līdz 7. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā", otrais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Likumprojekts "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" ir sagatavots, lai precizētu, kā pilnvērtīgāk noskaidrot jeb identificēt patiesos labuma guvējus, jo bija palikušas ārpus dažas personu grupas. Izvērtējot Tieslietu ministrija ieklausījās Ārvalstu investoru padomes un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses priekšlikumos, idejās, lai samazinātu nevajadzīgās, neloģiskās prasības un birokrātiju un varētu izmantot citus reģistrus, kas jau ir pieejami.

Komisija saņēma un izskatīja septiņus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 4. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Kūtris. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums priekšlikumus iesniegt viena mēneša laikā, tas ir, līdz 26. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referente Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Labdien, godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija skatīja likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" otrajam lasījumam.

Tika saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Godājamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Atgādināšu visiem zināmo. Mēs jau divus gadus esam 14. Saeimā, palikuši vēl divi gadi, bet joprojām mēs runājam kā pirms diviem gadiem: jāmazina birokrātija, jāmazina administratīvais slogs, jāmazina bezgalīgi garās birokrātiskās procedūras, saskaņojot dokumentus, un tā tālāk.

Lūk, ir gadījums, ka Valsts pārvaldes iekārtas likums ir atvērts. Ko es ieraudzīju? Vienīgais labojums uz to brīdi bija – kā sadarbojas iestādes. Jāsaka: ja iestāde ir efektīva, tā sadarbojas arī bez likuma normas.

Manuprāt, tas, kā šajā likumā pietrūkst un ko es mēģināju ar savu priekšlikumu mainīt, – valsts pārvaldes principos ir jābūt noteikumam, ka jāmazina administratīvais slogs, katrai valsts pārvaldes iestādei jāmazina birokrātija, regulāri jāpārskata administratīvās procedūras. Arī atrodoties šeit, es jūtu, ka nekas īpašs nav mainījies, piemēram, mēs likumprojektu saskaņojumu no kādas ministrijas saņemam ļoti novēloti, priekšlikumi, skaidrojumi mums ienāk pēdējā brīdī... un tā tālāk. Jautājam: kas par lietu? Ai, nevarējām saskaņot... mums ministrijā nebija tā un tā, nevarējām saskaņot.

Hrestomātisks piemērs iz manas kā vadītājas iepriekšējās darbības bija tāds, ka man vienas dienas komandējumam uz Briseli – no rīta aizbraukt un vakarā atbraukt – uz rīkojuma bija nepieciešamas septiņas vīzas. Un bija gadījums, kad ministrs, kura pārraudzībā... es biju kā iestādes vadītāja... nebija pieejams. Es aizbraucu komandējumā, atbraucu no komandējuma, pagāja vēl kādas pāris dienas... principā es biju devusies komandējumā nelegāli. Kāpēc? Tāpēc, ka saskaņojumu ķēdes ir nenormāli garas.

Tāpēc, jā, es akceptēju to, ka komisija neatbalstīja, komisija laikam manu domu nesaprata līdz galam, kaut gan es tur biju ielikusi (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Mazliet klusāk, neko nevar dzirdēt!

S. Ābrama. ... mēģināju ielikt to, ka īsināt šīs saskaņošanas, birokrātiskos procesus, dokumentu ražošanu, jo es uzskatu, ka nav normāli, ka mēs saņemam priekšlikumus likumprojektam un anotācija ir uz 80 lappusēm. Jūs padomājiet, cik cilvēku strādā, lai sagatavotu 80 lappušu anotāciju, – vismaz nedēļu... tā vietā, ka tas darbs būtu padarīts vienā vai divās dienās un varētu pievērsties kam citam.

Es gribu vēl atgādināt. Šis ir likumprojekta otrais lasījums. Es neaicināšu balsot "par" manu priekšlikumu. Es saprotu – ja komisija nesaprata domu, tātad priekšlikums laikam nav bijis veiksmīgs, bet es gribu teikt, ka likumdevējam droši vien nevis tikai jārunā: "Mazinām birokrātiju," bet jāizmanto katra iespēja, lai radītu spiedienu uz valsts pārvaldi. Šis ir unikāls, kolosāls gadījums, kad to var darīt. Paskatieties valsts pārvaldes principus, kas ir noteikti šā likumprojekta 10. pantā, un paskatieties, kā pietrūkst, jo tie ir vispārēji – uz papīra – valsts pārvalde darbojas efektīvi. Atkarībā no iestādes zināšanām un pieredzes katrā iestādē ir cita izpratne par efektivitāti.

Lūdzu! Tātad trešais lasījums vēl būs. Aicinu visus un arī pati domāšu, kā piedāvāt kādu priekšlikumu, lai tas būtu nepārprotamāks, lai mēs reāli kaut ko būtu darījuši birokrātijas mazināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

1. priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 2. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 3. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsaucieni.)

Tā, Ābramas kundze pieteikusies debatēs. Vienu mirklīti!

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Paldies, ka atļāvāt runāt arī par 3. priekšlikumu. Par to gan es aicināšu balsot, jo, manuprāt, tas ir ļoti būtisks priekšlikums. Jāsaka, man nebija iespējas Burova kungam sniegt pretargumentus, manuprāt, ļoti pamatotus, uz atsevišķu amatpersonu iebildumiem... arī Datu valsts inspekcija... un citi, kas runāja.

Tātad 3. priekšlikums paredz, ka mēs šajā likumā atkal iestrādājam normu, kas tajā pastāvēja līdz 2017. gadam, proti, iestādes amatpersonām aprēķināto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes mājaslapā internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķinātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi. Kāpēc tas ir svarīgi? Sabiedrībai nepieciešams zināt par amatpersonām katru mēnesi aprēķināto atalgojumu. Jūs varat teikt, ka gada deklarācijās to var redzēt. Jā, bet kādreiz tas gads ir par ilgu, lai konstatētu, kas ir noticis ar izmaksātajiem atalgojumiem, atlīdzībām, piemaksām. Tas ir vajadzīgs sabiedrībai, tas ir vajadzīgs korupcijas pētniekiem, tas ir vajadzīgs medijiem, žurnālistiem, lai varētu diskutēt un runāt, kāds ir atalgojums valsts pārvaldē.

Man jāatkārtojas un jāteic, ka valsts pārvaldē ir ļoti netaisnīga šī it kā radītā jaunā atalgojuma sistēma. Joprojām pastāv iestādes, kur atalgojums ir stipri zemāks nekā citās, līdzvērtīgās, it sevišķi runājot par ministrijām un ministriju darbiniekiem. Līdz 2017. gadam bija šāda norma, un tad notika tā, ka bija sagatavots jauns priekšlikums... tā laikam bija 12. Saeima... un jauna norma, kas paredz ietvert arī darbinieku atlīdzības, bet tas tika sniegts kopā ar budžeta paketi, tātad tā nebija īstā vieta. Pēc tam kad bija tiesvedība, pateica, ka jaunā norma nav izdiskutēta adekvātā veidā un tāpēc ir atceļama. Toreiz pret to, ka amatpersonu atlīdzības katru mēnesi tiek publiskotas, nebija iebildumu, un es uzskatu, ka tā nedrīkst būt arī tagad.

Par to, ko komisijā teica Datu valsts inspekcijas pārstāvis. Es nepiekrītu un uzskatu, ka tas bija absolūti nepamatots, nepareizs spriedums, ko mēs dzirdējām, jo amatpersonas atalgojums – tā nav amatpersonas privātā dzīve. Amatpersonas atalgojums – tie ir publiskie resursi, kas tiek maksāti, un valsts pārvaldē jānodrošina taisnīga, samērīga, salīdzināma atalgojuma sistēma. Mēs nedrīkstam to jaukt ar privāto dzīvi un teikt: amatpersonas atlīdzība – tas ir noslēpums. Tas nedrīkst būt noslēpums. Ja mēs ejam strādāt uz valsts pārvaldi, uz pašvaldībām, mums ir jārēķinās ar to, ka gribēs zināt, kāda ir mūsu atlīdzība, vai nu kritizēs, vai atbalstīs... vai kā citādi.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam. Nav. (Starpsauciens.)

Vai ir nepieciešams balsojums par šo? Jā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 29, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 4. – deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Cienījamie kolēģi! Man uzreiz jāsaka tiem, kas varbūt nav ieskatījušies likumprojektā, – mans priekšlikums ar cienījamās kolēģes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu ir identisks. Es gribu uzsvērt dažas lietas.

Pirmām kārtām tas nav nekas revolucionārs, gribu atgādināt, ka šāda norma normatīvajos dokumentos mums jau ir bijusi, un tikai kādas nelielas sabiedrības grupas centienu rezultātā, neizdiskutējot šo normu, tā tika no normatīvajiem dokumentiem izņemta. Beigās bija Satversmes tiesas spriedums, un bieži vien uz šo Satversmes tiesas spriedumu arī atsaucas, ka, lūk, Satversmes tiesai ir bijis cits viedoklis, tiek piesauktas cilvēktiesības un tamlīdzīgi vērtību jautājumi. Bet laikam ir jāatgādina, ka Satversmes tiesa faktiski nelēma pēc būtības, bet lēma par procedūru. Viņi teica, ka Saeima neizdiskutēja šo jautājumu... pārkāpums bija, un bija neizdiskutēšana, līdz ar to šis spriedums sabiedrības apziņā ir apmēram kaut kas tāds, ka, lūk, ja šāda norma pastāv, tad cilvēktiesības, informācijas aizsardzība, privātums tiek nepamatoti ietekmēts.

Es gribu teikt, ka mēs dzīvojam atklātā sabiedrībā, demokrātiskā sabiedrībā un atalgojums valsts pārvaldē, amatpersonu atalgojums nedrīkst būt nekāds noslēpums. No kā tad mēs baidāmies? Mēs baidāmies, ka varbūt kāds uzzinās, ka esmu slikti vai labi strādājis vai par manu darbu ir nepamatoti samaksāts – par maz vai par daudz? Ne jau visus tas interesē. Mūsu sabiedrībā ir tāds viedoklis: ak tā, kā nav kauna skatīties cita iestādes darbinieka kabatā! Bet ir jāskatās. Bet ir jāskatās!

Vakar mēs skatījāmies Dombura raidījumu. Un ko tad tur darīja? Tur skatījās kabatās... skatījās kabatās un runāja par to, vai ir samērīgi samaksāts. Jautājums ir par to, kā cilvēki vispār var pārliecināties, kas ir samērība un vai kolēģis blakus tieši par tādu pašu darbu saņem vairāk vai mazāk.

Es varu teikt tā, ka jūs varbūt ne, bet es savā dzīvē... valsts pārvaldē piedzīvoju situācijas, kad tieši par tādu pašu darbu maksā trīsreiz vairāk. Iestādes vadītājs un iestādes vadība nepaskaidro, kāpēc tieši par tādu pašu darbu trīsreiz vairāk, un pēc tam saka: ja jūs gribat kaut ko noskaidrot, gaidiet, kad būs valsts amatpersonas deklarācija. Ne visu valsts pārvaldes iestāžu darbinieki ir tādā līmenī, ka viņiem ir jāaizpilda valsts amatpersonu deklarācija. Starp citu, valsts amatpersonu deklarācijā nav rakstīts, kāds ir tavs atalgojums, tur ir saskaitīta kopā nauda par dažādiem ienākumu veidiem, tur nav redzams, kurā brīdī un par ko viens darbinieks ir saņēmis vairāk vai mazāk.

Tieši tāpēc ir šis priekšlikums, un tieši tāpēc deputāti mūsu valstī bija domājuši, lai cilvēki var savlaicīgi reaģēt, neaizmirst un paprasīt iestādes vadībai, kāpēc ir tāda situācija. Tas ir jautājums par iestādes atalgojuma politiku, tās caurskatāmību. Galu galā mēs visi, kas piedalāmies politikā, runājam par atklātību. Es domāju, ka mūsu valsts pamatlikumā ir ierakstītas tādas vērtības kā taisnīgums, līdztiesība, samērīgums un godaprāts.

Vakar raidījumā uzdeva jautājumus dažādu valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, tajā skaitā deputātiem, kā tad tur bija. Visi smīn un saka: nujā, bija skala. Un tikai viens laikam... vienā ministrijā... varbūt vairāk vai mazāk... teica: mēs jau samērīgi darbojamies. Pārējie paņēma maksimumu. Tas liecina, ka tā ir problēma un tam ir jāseko līdzi, jo mēs gribam būt sabiedrība, kurā cilvēki saņem taisnīgi atalgojumu par padarīto darbu.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ģ. V. Kristovskis. Un, ja viņš ir nopelnījis, beigās viņam nav jākaunas, nav jāslēpjas par to, ka viņš ir kaut ko nopelnījis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Ģ. V. Kristovskis. Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 16, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Brakovska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 10. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis iesniegumu, kurā deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Andris Šuvajevs, Aleksejs Rosļikovs, Edgars Tavars un Jānis Dombrava lūdz turpināt šā gada 26. septembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai.

Turpinām sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija diskusijās, vērtējot budžeta pieņemšanas gaitu, ir konstatējusi, ka daudzas valsts pārvaldes institūcijas, iestādes, solidarizējoties, lai izpildītu galveno valsts prioritāti – drošību –, vai nu ir ierobežojušas savus izdevumus, meklē līdzekļus izdevumu ierobežošanai... ir arī gatavoti priekšlikumi valsts iestādēm un pašvaldību iestādēm... ieteikumi algu pieaugumu palielināt ne vairāk kā par 2,6 procentiem 6 procentu vietā. Pārrunājot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs nolēmām, ka arī politiskajām partijām, kuras saņem finansējumu no valsts budžeta, ir nepieciešams solidarizēties. Šo situāciju pārrunājām arī ar frakciju vadītājiem, un komisijā tapa likumprojekts, kas paredz, ka 2025. gadā finansējums politiskajām partijām nepieaugs. Mēs izskatījām, atbalstījām steidzamību un atbalstījām likumprojektu arī pirmajā lasījumā.

Lūdzu piešķirt likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

J. Reirs. Paldies, kolēģi.

Lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim ar likumprojekta "Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Reirs. Kolēģi, ņemot vērā, ka likumprojektam pirmajā lasījumā ir vienbalsīgs atbalsts un likumprojekts sastāv no diviem teikumiem (mēs esam konsultējušies arī ar Finanšu ministriju, Tieslietu ministriju un mūsu Juridisko biroju), lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā". Likumprojektu izstrādājusi Ārlietu ministrija sadarbībā ar Saeimas Juridisko biroju. Ārlietu komisija to virza kā pašas izstrādāto likumprojektu un lūdz atbalstīt steidzamības kārtā.

Šim likumprojektam ir divi aspekti, kādēļ šāda likumprojekta virzība. Pavasarī, jau kopš 1. aprīļa, Finanšu izlūkošanas dienests Latvijā ir galvenā kompetentā iestāde sankciju izpildes jautājumos. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vienu mirklīti! Mazliet klusāk!

I. Mūrniece. Sešu mēnešu laikā, kopš Finanšu izlūkošanas dienests šo funkciju pilda, ir jau saprasts, kādas papildu funkcijas šim dienestam būtu nepieciešamas, lai darbs būtu efektīvāks.

Otra lieta. No 4. novembra līdz 15. novembrim Latvijā gaidāma "Moneyval" ekspertu klātienes vizīte Latvijā, un "Moneyval" Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanai sāk valstu jauno vērtēšanu, jau sesto kārtu, un Latvija šajā vērtējumā ir pirmā.

Lūk, divi aspekti, kādēļ šo likumprojektu virzām – virzām kā komisija un steidzamības kārtā.

Par pašu likumprojektu. Likumprojekts precizē konkrētus terminus un jēdzienus, lai tie precīzāk atbilstu ANO terminoloģijai, ieviešot ANO sankcijas. Otra tāda lielākā lieta saistībā ar likumprojektu – tas papildina Finanšu izlūkošanas dienesta funkcijas un efektivizē tā darbu, tostarp dod tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam izdot vispārīgo administratīvo aktu attiecībā uz izņēmumu piemērošanu sankciju izpildē, piemēram, nodokļu samaksu. Paplašinātas arī Finanšu izlūkošanas dienesta tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no dažādām Latvijas iestādēm.

Komisija likumprojektu izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu balsot par likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis ir svarīgs likumprojekts, jo sagatavotie sankciju likuma grozījumi sniegs divus būtiskus ieguvumus: pirmkārt, tie stiprinās Latvijas starptautisko vērtējumu, kam ir ievērojama ietekme uz mūsu finanšu un ekonomikas jomu; otrkārt, tie stiprinās Latvijas institūciju spēju vērsties pret sankcionētām personām un personām, kas cenšas apiet sankcijas.

Vēlos mazliet ieskicēt dažus ar to saistītos aspektus. Lai uzlabotu sankciju piemērošanu Latvijā un demonstrētu to efektivitāti arī starptautiski, nepieciešams pilnveidot ANO noteikto sankciju izpildes sistēmu. Ir ļoti svarīgi, ka likums Finanšu izlūkošanas dienestam paredz tiesības izdot vispārīgo administratīvo aktu. Šīs tiesības ievērojami samazinās administratīvo jeb birokrātisko slogu, jo īpaši maksājumu saņēmējiem, uz kuriem neattiecas sankcijas, bet kuriem ir tiesības saņemt maksājumus. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests varēs ātrāk saņemt nodokļu maksājumus no sankcionētām personām, arī pašvaldības varēs ātrāk saņemt nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu vai komunālo pakalpojumu apmaksu.

Pieņemot šo likumu, mēs dosim arī mandātu Finanšu izlūkošanas dienestam pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Tas varēs ievērojami uzlabot un paātrināt sankciju piemērošanu vai ļoti striktu vēršanos pret to eventuālo apiešanu.

Tagad par, manuprāt, svarīgāko šī likumprojekta aspektu. Likumprojekts paredz paplašināt personu atbrīvojumu no atbildības, ja tās, rīkojoties labā ticībā, piemērojot sankciju likumu vai citu normatīvo aktu prasības starptautisko vai nacionālo sankciju jomā, ir veikušas līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu vai aizliegušas darīt pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus. Ko tas nozīmē? Atbildīgās iestādes, tostarp Latvijas valsts reģistri, pēc likuma stāšanās spēkā nebaidīsies labā ticībā iesaldēt ar sankcionētām personām saistītus līdzekļus un īpašumus, un tas ir ļoti būtisks solis uz priekšu.

Kolēģi! Vairākums no mums turpina iestāties par iespējami plašāku un spēcīgāku Eiropas Savienības sankciju piemērošanu pret Krieviju. Latvijas drošības interesēs ir kopā ar partneriem attīstīt un regulāri pilnveidot sankciju politiku pret agresoru, tādējādi mazinot tā spējas ilgtermiņā turpināt karadarbību pret Ukrainu vai jebkuru citu valsti. Viennozīmīgi, tas prasa laiku. Taču vēsturē ir skaidri piemēri, kā ar sankciju palīdzību ir sadrupinātas impērijas un valstis, arī krietni spēcīgākas par šodienas Krieviju. Ja palūkojamies vēsturē, arī Padomju Savienība, kura vēl ap 1985. gadu bija otra lielākā ekonomika pasaulē, tika drupināta ar starptautisko sankciju palīdzību. Tām bija ļoti liela ietekme Padomju Savienības gala panākšanā, un šobrīd Krievija nav pat turīgāko valstu desmitniekā. Ir vērts turpināt sankciju politiku, taču mums un mūsu sabiedrotajiem ir jābūt principiāliem un konsekventiem.

Krievijas 20 gadu laikā mērķtiecīgi uzkrātie finanšu resursi un rezerves zūd. Iespējams, jau nākamgad tās būs izsmeltas. Tajā brīdī vēl skaidrāk redzēsim sankciju ietekmi.

Datus par Krievijas patieso sociālekonomisko situāciju nav iespējams iegūt. Protams, Kremļa pakalpiņi cenšas vājināt sankciju nozīmi, taču, ja viņi to dara, ir skaidrs – sankcijas viņiem sāp. Tāpēc es ļoti augstu vērtēju mūsu institūciju darbu un pūles padarīt efektīvāku sankciju politiku mūsu pašu mājās. Mūsu mērķis ir apturēt Krievijas agresiju pret Ukrainu. Sankciju paplašināšana un precīza piemērošana, novēršot to apiešanu, ir daļa no mūsu cīņas pret agresoru. Šis likumprojekts ir daļa no aptveroša darba laika.

Latvija un citas Eiropas Savienības pierobežas valstis nes ievērojamu nastu sankciju piemērošanas jomā Krievijas un Baltkrievijas tuvuma dēļ. Tā kā ir ieviestas visaptverošas tirdzniecības sankcijas pret Krieviju, novērojams Krievijas tirdzniecības apjoma pieaugums ar kaimiņvalstīm, sevišķi Centrālāziju, un tas palielina sankciju apiešanas risku. Pašlaik 80 procenti kravu, kas šķērso Latvijas–Krievijas un Latvijas–Baltkrievijas robežu, ir no citām Eiropas Savienības valstīm. Turklāt 95 procenti atklāto sankciju apiešanas mēģinājumu ir saistīti ar citu Eiropas Savienības valstu kravām. Lai vērstos pret sankciju apiešanu, Latvija ir uzsākusi divpusēju saziņu ar trešajām valstīm aizdomīgu finanšu plūsmu un eksporta gadījumos, lai mēs vēl labāk un precīzāk varētu tās apstādināt.

Godātie kolēģi! Sankciju likumam un tā normu pilnveidei ir īpaša loma, domājot par arvien precīzāku sankciju piemērošanu un neapšaubāmi nepieciešamo sankciju pret Krieviju un Baltkrieviju paplašināšanu. Eiropas Savienības sankciju stiprināšana ir pastāvīgs darbs, liels uzsvars tiek likts uz pieņemto sankciju efektīvu ieviešanu un apiešanas mazināšanu.

Ir skaidri definētas Latvijas prioritātes attiecībā uz nākamo – 15. – sankciju kārtu. Tie ir tālāki ierobežojošie pasākumi pret Krievijas ēnu floti, Krievijas propagandas medijiem, enerģētikas infrastruktūru un uzņēmumiem un papildu eksporta un importa ierobežojumi precēm, kuras var izmantot Krievijas militārās kapacitātes stiprināšanai.

Ņemot vērā Ungārijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē šajā pusgadā, pagaidām ir grūti prognozēt konkrētu laika grafiku attiecībā uz diskusijām par 15. sankciju kārtas pret Krieviju apstiprināšanu. Par spīti tam, mūsu valdības pārstāvji, respektīvi, Ārlietu ministrija, kopā ar citām institūcijām un reģiona līdzīgi domājošajām valstīm strādā pie jaunu priekšlikumu gatavošanas un pierādījumu skaidras formulēšanas, lai šos priekšlikumus iesniegtu tālākai virzībai un pieņemšanai eventuāli jau Polijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā. Pastāv iespēja, ka vēl šogad visām Eiropas Savienības dalībvalstīm izdosies vienoties un papildināt individuālo sankciju sarakstu, it īpaši, ja mēs runājam par tā saucamajiem ēnu flotes kuģiem.

Godātie kolēģi! Šobrīd Latvijas institūcijas ir intensificējušas sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritāniju sankciju politikas stiprināšanā. Mūsu reputācijai un institūcijām ir būtiska nozīme, tādēļ likumdošana ir jāpilnveido, lai varētu rīkoties arvien precīzāk. Jau tagad zinām, ka tuvākā gada laikā mūsu darba kārtībā vēlreiz nonāks šis likums, lai tajā iestrādātu normas, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības aprīlī pieņemto direktīvu par sankciju pārkāpumu kriminalizēšanu visā Eiropas Savienībā. Tātad darbs turpināsies.

Lai stiprinātu Latvijas institūciju spēju vērsties pret sankcionētām personām un personām, kas cenšas apiet sankcijas, un lai rūpētos par Latvijas starptautisko vērtējumu, kam ir būtiska ietekme uz mūsu finanšu un ekonomikas jomu un izaugsmi, es aicinu atbalstīt šo Ārlietu komisijas virzīto sankciju likumprojektu pirmajā lasījumā un pavisam drīz pieņemt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Neapšaubāmi, šīs sankciju paketes ir vajadzīgas un atbalstāmas. Mēs visi to tik vien gaidām, ka beigsies karš Ukrainā.

Bet jāteic, ka saistībā ar šo likumprojektu ir daudz neskaidru jautājumu. Es nekad neatbalstīšu, ka Finanšu izlūkošanas dienestam atkal tiek palielinātas štata vietas. Jau tā šī struktūra, manā skatījumā, ir uzblīdusi, sen bija jālikvidē, jāpievieno vai nu prokuratūrai, vai KNAB, vai Valsts policijai. Nē, atkal ir runa par to, ka saistībā ar šo likumprojektu viņiem būs nepieciešamas jaunas štata vietas! Mums ir 11 operatīvās darbības subjekti, cienījamie kolēģi!

Visu laiku tik kontrolēt un pārkontrolēt šīs (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! (Noklaudzina ar āmuru.)

E. Zivtiņš. FID ir tieši atbildīgs par to, kas notiek mūsu banku sektorā – kāpēc kreditēšana netiek nodrošināta pietiekamos apmēros.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Zivtiņš. Neapšaubāmi, balsošu "par" un zinu, ka arī mana frakcija balsos "par", bet – lūdzu, lai uz otro lasījumu būtu skaidrāka un plašāka informācija par to, kas šeit skarts. Ja FID ir vajadzīgas papildu štata vietas, tad konkrēti – kāpēc un cik, un ko viņi darīs, un ko viņi ar šībrīža uzblīdušo aparātu nevar izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

I. Mūrniece. Tikai tas, priekšsēdētājas kundze, ka komisijā šis likumprojekts tika atbalstīts vienbalsīgi. Tāpat komisija vienbalsīgi lēma par steidzamības noteikšanu likumprojektam.

Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

I. Mūrniece. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – šā gada 30. septembris, otro lasījumu parlamentā – šā gada 10. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Sadaļa "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par 10 011 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Drošas ietves un ielas bez nomas elektroskrejriteņiem" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! 2024. gada 27. augustā Saeima saņēma 10 011 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Drošas ietves un ielas bez nomas elektroskrejriteņiem".

Šī gada 18. septembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kura skaidroja, ka elektroskrejriteņu lietotāju uzvedība ir bīstama un apdraud gājējus. Lai arī iniciatīvā tiek prasīts elektroskrejriteņu nomas aizliegums, tomēr primāri pārstāve uzsvēra nepieciešamību grozīt Ceļu satiksmes noteikumus, attīstīt velojoslas, kā arī paredzēt lielākus naudas sodus par noteikumu neievērošanu.

Uzklausot uzaicinātos ekspertus un iesaistītās puses, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija secināja, ka kopš parakstu uzsākšanas par šo iniciatīvu ir ieviesti vairāki ierobežojumi elektroskrejriteņu lietotājiem, līdz ar to pirms pilnīga elektroskrejriteņu nomas aizlieguma būtu jāvērtē, vai ieviestie ierobežojumi ir bijuši efektīvi, kā arī būtu jāturpina meklēt jaunus risinājumus, kas uzlabotu satiksmes dalībnieku drošību.

Komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁴ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu "Par 10 011 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Drošas ietves un ielas bez nomas elektroskrejriteņiem" turpmāko virzību".

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Man būs mazāk par skrejriteņiem, bet vairāk par sadarbību un efektīviem procesiem, bet tas viss ir kopā ar skrejriteņiem, tā ka temats tomēr ir skrejriteņi.

Par sadarbību un efektīviem procesiem. Tātad skrejriteņi... Es domāju, ka mums tomēr ir jāievieš tāda prakse, ka komisijas savstarpēji vairāk sadarbojas un konsultējas, pirms dod kādu uzdevumu attiecīgai komisijai – ar kādu jautājumu darboties.

Šis konkrētais kolektīvais iesniegums par drošām ietvēm un ielām bez nomas skrejriteņiem, saprotu, ir ļoti aktuāls, bet... pirms tam notika abu komisiju konsultantu sarunas, pirms tam arī komisijā bijām... es paskatījos, kāds ir temats un kā to varētu risināt. Principā tās vairāk ir tā kā pašvaldības autonomās funkcijas, uzdevums. Pašvaldību likumā ir noteikts... tas varētu būt 4. panta, kas runā par autonomajām funkcijām, pirmās daļas 13., 14. punkts. Pirmkārt, var ar licencēm, atļaujām kaut ko regulēt; otrkārt, pašvaldība savā teritorijā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību, tātad var ierobežot... kādās atsevišķās pilsētās vai vietās, kur nomas skrejriteņi traucē.

Līdz ar to, šķiet, skaidri iezīmējas, ka īpašas saistības ar tautsaimniecību nav. Ja uzskatāt, ka ir saistība ar tautsaimniecību, tad es varu teikt, ka jebkuram jautājumam, ko mēs šeit skatām, ir saistība ar tautsaimniecību.

Tāpēc sadarbība... es domāju, varbūt turpmāk ieviešam praksi, ka... it sevišķi, kad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā nonāk šādi kolektīvie iesniegumi un tiek izskatīts, kam tos tālāk nodot, tad tomēr tiekamies un pārrunājam, un koleģiāli vienojamies. Tas ir viens punkts.

Par ātriem un efektīviem procesiem. Mēs, zinot, ka tagad dos Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, mēģinājām ieviest ātru un efektīvu procesu, kas beigās, es sapratu, kļūst ne ātrs, ne efektīvs, jo viens variants ir... mēs jau mēģinājām teikt, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā varētu būt iespēja izmantot Saeimas kārtības ruļļa 5.³ apakšnodaļas  "Kolektīvā iesnieguma izskatīšana"... piekto daļu, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pati var nosūtīt informāciju... papildu informācijas iegūšanai. Šajā gadījumā – lai Ministru kabinets vai Latvijas Pašvaldību savienība, vai Latvijas Lielo pilsētu asociācija noskaidro to faktu. Tā vietā mēs mēģinājām koordinēt, bet es sapratu, ka process kļūst pārāk ilgs un apgrūtinošs, tāpēc šodien bijām spiesti sasaukt komisijas ārkārtas sēdi, informēt, ka šo inovatīvo, ātro, efektīvo procesu tomēr neiesim, jo tas beigās kļūst par destruktīvu, neinovatīvu un absolūti apgrūtinošu.

Mēģināsim risināt. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nevairās skatīt kolektīvos iesniegumus, kas tiešām ir tautsaimniecības jautājumi. Mēs esam gatavi arī sniegt kādu informāciju un atbalstu. Bet tad, kad tiek iesniegts kolektīvais iesniegums, tomēr izvērtēsim, kurai komisijai tas ir dodams, un strādāsim koleģiāli.

Esmu par sadarbību un ātriem, efektīviem procesiem arī attiecībā uz skrejriteņiem, un, protams, šo iesniegumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ņem, jo mēs jau esam daudz laika pavadījuši, lai saprastu, kas tie par jautājumiem, kā tas risināms, tā ka šajā gadījumā – jā. Bet nākamreiz, lūdzu, kolēģi, sadarbojamies starp komisijām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skaidrīte, īstenībā tas tiešā mērā ir tautsaimniecības jautājums, tāpēc ka Ceļu satiksmes likums attiecas uz jūsu vadīto komisiju. Tā ka lai tas aiziet uz turieni.

Cienījamie kolēģi! Ko es gribu no šīs tribīnes pateikt? Šobrīd mēs redzam, ka it kā ir problēma ar skrejriteņiem, bet jāsaprot, ka laiks iet uz priekšu, mēs attīstāmies, tanī skaitā arī skrejriteņi. Tie ir šobrīd. Visticamāk, tie būs arī nākotnē. Nedrīkst tos ierobežot. Lai attīstās!

Jautājums ir tikai viens – par ceļu satiksmes drošību: kādā mērā mēs atļausim ar tiem pārvietoties pa ceļu vai trotuāru, vai kur nu mēs tiem izveidosim infrastruktūru. Tas ir vienīgais jautājums. Tas, ka tie būs, ir skaidrs. Jautājums – kā mēs ļausim tiem darboties kopējā satiksmē, ievērojot drošību. Manā skatījumā, tiem ir nepieciešama infrastruktūra, lai varētu droši pārvietoties, neapdraudot ne sevi, ne arī citus ceļu satiksmes dalībniekus. Tas zināmā mērā ir likumdošanas un likumu kontroles jautājums. Tā ka šis ir vesels pasākumu komplekss.

Jāteic, ka mēs komisijā daudz par to diskutējām, bija dažnedažādi viedokļi. Vucāna kungs pastāstīs, tanī skaitā arī par jautājuma nosūtīšanu Ministru kabinetam, bet es redzu, ka tas ir tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas jautājums. Lai nāk speciālisti no CSDD, no policijas, no Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas – visiem kopā jāatrisina tas jautājums.

Ja mēs nevaram šādu inovatīvu procesu atrisināt, tad arī automašīnām nav vietas, tās arī apdraud – un ļoti apdraud – ceļu satiksmes drošību... velosipēdisti... viss kas. Vienīgais, kas mums atliek, – ņemam nūjas un nūjojam, ejam kājām, kaut gan, arī kājām ejot, Rīgas bedrēs var iekrist un nolauzt kaklu. Zinām, kādi Rīgā ir tilti – brūk kopā... un tā tālāk.

Tā ka drošība ir pirmajā vietā, bet skrejriteņiem, manā skatījumā, ir jābūt. Galvenais, lai būtu drošība.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Ir vesela virkne jautājumu, kas šeit ir mijiedarbojušies.

Pirmām kārtām par to, cik komplekss ir jautājums. Ziņotājs komisijas vārdā to jau izstāstīja. Jau šobrīd – vismaz Rīgā – nomas elektroskrejriteņu jautājumi ir regulēti ar pilsētas saistošajiem noteikumiem. Uz komisijas sēdi uzaicinātā Rīgas pašvaldības pārstāve apliecināja to, ka arī turpmāk tiks analizēts, kā šos jautājumus regulēt pilsētas iedzīvotāju interesēs.

Zināšanai: šobrīd nomas elektroskrejriteņi ir pieejami 18 Latvijas pilsētās jeb... 18 apdzīvotās vietās. Protams, iedzīvotāju attieksme pret šo mikromobilitātes rīku ir dažāda atkarībā no tā, kādus apgrūtinājumus vai, tieši otrādi, kādas priekšrocības tas rada. No vienas puses, šo jautājumu var regulēt ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem, un tas jau tiek darīts, no otras puses, it sevišķi attiecībā uz Rīgu (kā tas tika apliecināts komisijas sēdē), rodas virkne neērtību gan pilsētas iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem, tāpēc arī tas regulējums, it sevišķi galvaspilsētā, ir vajadzīgs stingrāks.

Par to, kāpēc komisija lēma nodot tieši Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tāpēc, ka tika identificēts – pēc būtības šis ir biznesa jautājums, jo tās kompānijas jeb uzņēmumi, kas piedāvā nomas skrejriteņus, ir investējuši pietiekami lielas naudas summas, paļaujoties uz to, ka šis bizness būs attīstāms... kā mikromobilitātes rīks, un tā vienkārši aizliegt, nepiedāvājot alternatīvas, nebūtu samērīgi. Līdz ar to pēc būtības tas ir biznesa regulēšanas jautājums un tiešā veidā attiecas uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju.

Zivtiņa kungs jau pieminēja to, par ko bija runa arī komisijas sēdē, – tas, kas attiecas uz drošību, ir regulējams ar satiksmes noteikumiem un ar citādām normām, kas attiecas tieši uz satiksmes drošību. Tas attiecas arī uz to, vai pašvaldībās ir iekārtotas atsevišķas velojoslas, pa kurām varētu pārvietoties citi mikromobilitātes rīki.

Līdz ar to, ņemot vērā to, uz kuru pusi vairāk sliecas šie problēmjautājumi, šo jautājumu tika nolemts virzīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Agrāk Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ir bijusi prakse, ka mēs kādu jautājumu vienlaikus nododam vairākām komisijām, bet, veicot analīzi... Tātad zināšanai – šajā sasaukumā līdz vasaras pārtraukumam Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija bija izskatījusi jau 53 iedzīvotāju iniciatīvas, un tās iniciatīvas, kuras parasti tiek nodotas vairākām komisijām, nez kāpēc kaut kur starp tām komisijām iestrēgst... Līdz ar to turpmāk tā prakse, ja nebūs kaut kādi īpaši apsvērumi, visdrīzāk būs tāda, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija centīsies... ja atbilstošo jautājumu vispār nodod kādai no Saeimas komisijām... nodot to vienai komisijai kā atbildīgajai, bet tas neliedz komisijai savā darbā mijiedarboties ar citām komisijām. Tādi ir tie principi, pēc kuriem mēs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā esam vienojušies darboties.

Tas ir tas, ko es gribēju pateikt un pamatot, kāpēc aicinām nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Es saprotu šo sarakstu... pavisam īsi... teikuma priekšmets nav "elektriskie skrejriteņi un to noma", teikuma priekšmets ir "drošas ietves". Elektroskrejriteņi ir tikai detonators šai problēmai. Mums šī problēma ir jāatrisina likumdevēja līmenī, kamēr tās daudzās traumas, kas ik dienas notiek... nav beigušās letāli. Viss!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. (Zālē troksnis.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 011 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Drošas ietves un ielas bez nomas elektroskrejriteņiem" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi! Pēdējā šīsdienas darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Nauris Puntulis, Uģis Mitrevics, Ināra Mūrniece, Edmunds Teirumnieks, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Jānis Dombrava, Jānis Vitenbergs un Edvīns Šnore iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jurģa Klotiņa ievēlēšanu par balsu skaitītāju".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu paziņošanai Saeimas sekretāra biedram...

Es atvainojos. Vēl par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem 2024. gada 26. septembrī pulksten 17.00.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones un Česlava Batņas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saplānotā darba grafika dēļ.

Deputātu Aināra Šlesera, Ilzes Stobovas, Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas un Kristapa Krištopana jautājums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrei Ingai Bērziņai "Par desmitkārtīgu izmaksu sadārdzinājumu Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Deputātu Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana, Ramonas Petravičas un Ričarda Šlesera jautājums finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par pensiju sistēmas līmeņiem". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 26. septembrī pulksten 17.00 nenotiks.

Ir iesniegts jauns deputātu jautājums.

Deputāti Linda Liepiņa, Mārcis Jencītis, Ramona Petraviča, Edmunds Zivtiņš un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei un labklājības ministram Uldim Augulim "Par difterijas gadījumu Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā un nepilngadīgu pacientu vislabāko interešu ievērošanu".

Vārds deputātei Lindai Liepiņai – motivācijai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Pagājušajā nedēļā plašu sabiedrības rezonansi guva gadījums, kad četri vienas ģimenes bērni tika ievietoti ārstniecības iestādē, pēc tam vecāki šos bērnus izņēma no ārstniecības iestādes, un vēl pēc tam vecākiem tika atņemtas aizgādības tiesības. Sabiedrībai par šo gadījumu radās būtiski jautājumi. Šo jautājumu mēs uzdodam trīs ministriem un ceram saņemt jēgpilnas atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājums tiek nodots ministriem atbildes sniegšanai.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Mazu uzmanību! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Artūrs Butāns, Ingrīda Circene, Aleksandrs Kiršteins... redzēju, Dmitrijs Kovaļenko, Agnese Krasta, Ramona Petraviča... redzu, Jānis Reirs, Uģis Rotbergs, Jana Simanovska, Ainārs Šlesers, Juris Viļums un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi slēdzu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---