Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas piektā sēde 2024. gada 3. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 3. oktobra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" (Nr. 539/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 4. decembrim". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Viktorija Pleškāne un Kristaps Krištopans lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par ēku (būvju) nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Grāmatvedības likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par darba un brīvdienu programmu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Antoņinas Ņenaševas, Andra Šuvajeva, Līgas Kļaviņas, Agitas Zariņas-Stūres un Leilas Rasimas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteikusies deputāte Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Labrīt, kolēģi! Divos vārdos ieskicējot, par ko ir šis likumprojekts. Mēs daudz runājam par valdēm, padomēm, par iespējām samazināt to skaitu. Šis tieši ir priekšlikums, kas paredz samazināt Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekļu skaitu. Ar šo tiks ietaupīti aptuveni 104 tūkstoši eiro gadā, ko būs iespējams novirzīt citiem ar operas darbību saistītiem izdevumiem.

Kā tas ir sanācis? Martā bija izziņots valdes konkurss, jūnijā Kultūras ministrija secināja un norādīja, ka diviem valdes locekļiem pārklājas vai daļēji pārklājas funkcijas – gan savstarpēji, gan ar administrāciju. Līdz ar to, rūpējoties par atbildīgu valsts līdzekļu izlietojumu, mēs nonācām pie risinājuma, kas paredz samazinājumu – no trīs valdes locekļiem uz diviem. Ja šīs izmaiņas tiks akceptētas (es ceru, diezgan steidzamā kārtā), varēsim sludināt konkursu – tiks meklēts otrs valdes loceklis, kas darbotos ar starptautiskās sadarbības un attīstības jautājumiem.

Aicinu atbalstīt valdes locekļu samazināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Ilzes Stobovas, Viktorijas Pleškānes un Kristapa Krištopana iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ir jānāk jums lūgt pašsaprotamas lietas.

Mēs visi zinām, ka mūsu valsts ir viena no zaļākajām Eiropā un arī pasaulē. Latvijas teritoriju klāj 53 procenti mežu, kas ir ļoti pozitīvi. Meža krāja no 1935. gada līdz šim brīdim mums ir trīskāršojusies, kas arī ir pozitīvi. Bet ir viena būtiska lieta, proti, dažādu regulu un direktīvu iespaidā, kuras tika pieņemtas ne visai apzinīgi, Latvija šobrīd ir nonākusi tādās kā krustcelēs. Ir ļoti būtiski, ka katra dalībvalsts, šinī gadījumā Latvija, aizstāv savas nacionālās intereses un sabiedrības labklājību.

Šobrīd valstī ir 18 procenti dažādu lieguma zonu mežiem, laukiem, ūdeņiem un tā tālāk. Eiropas direktīva noteic, ka ir jābūt 30, tātad vēl plus 12. Ja šie plus 12 procenti tiks īstenoti dzīvē, mēs sevi esam pakļāvuši tam, lai zaudētu apmēram 10 tūkstošus darba vietu. Dažādi speciālisti šo skaitli lēš no 7500 līdz 10 tūkstošiem. Mežsaimniecībā, mežrūpniecībā kopā atkarībā no gadalaika, no sezonas ir nodarbināti apmēram 50 tūkstoši darbinieku.

Par ko šeit ir runa? Šeit ir runa par to, ka jāizveido saprātīga – saprātīga! – sistēma, kas aizsargā ne tikai mežu vai lauksaimniecības zemi, vai ūdeņus, bet arī tos, kas mežus, zemi un ūdeņus apsaimnieko. Piemērs... kāpēc es vispār pievērsos šai tēmai... ir tāds: ja jūs brauktu pa Vidzemes šoseju (droši vien arī bieži braucat), paskatieties, kas notiek Gaujas malās. Mizgrauzis ir iznīcinājis visas egles, ja ne visas, tad drīz, pēc gadiem pieciem, visas tiks iznīcinātas. Tas ir nepareizas saimniekošanas rezultāts, tāpēc ka mēs daudz ko nedarām – netaisām mizgrauzim lamatas, kuras pēc tam ziemā jāsadedzina, un tā tālāk. Daudz visādu variantu.

Par būtību. Tātad mūsu cilvēki – tie, kas apkopj mežus. Šobrīd ir iespēja saņemt kompensāciju apmēram no 50 līdz 190 eiro par hektāru. Ja tā ir parasta egļu audze, tad vidēji, kā prakse rāda, tie ir 50 eiro, ko izmaksā par hektāru. Tas zaudējums, kas tiek nodarīts cilvēkam, kurš ir gatavs apsaimniekot šo mežu... kārtīgi apsaimniekot... viņam nav plānu to uztaisīt par kailcirti... zaudē apmēram... ja viņš saņem 50 eiro, viņš zaudē apmēram 450 eiro no hektāra.

Daudzas privātpersonas, kas uztur mežus, būtu gatavas pieņemt šos liegumus un tos uzturēt. Varbūt negrib saimniekot klasiskajā izpratnē un būtu ar mieru, lai šie biotopi vai liegumi tiktu ieviesti viņu teritorijās. Bet viņi nav gatavi saņemt tik neadekvāti zemu cenu, tāpēc ka reāli katru gadu zaudē naudu. Ir tādi gadījumi, ka neliela meža īpašniekam, kam pieder pieci vai mazāk hektāri, pat neļauj izvest no meža malku.

Šis mūsu tautsaimniecībai ir ļoti būtisks jautājums... attieksmē pret cilvēkiem, kas grib uzturēt mūsu dabas vērtības. Tāpēc es lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu, lai tas aiziet uz komisiju un komisijā vismaz uzsākam diskusiju.

Kā tas šobrīd notiek? Šobrīd notiek tā, ka tiek uzlikts liegums... inventarizējot... lieguma uzlicēji pat neiziet no kabineta... pēc savas varēšanas vai spējām piemet klāt vēl kādu sudraba skudru vai kaut ko tamlīdzīgu... un viss.

Manā skatījumā, ir vajadzīga nopietna, izvērsta diskusija ar ieinteresētiem nozares speciālistiem.

Lūdzu jūs šoreiz atbalstīt šo iniciatīvu un nodot likumprojektu komisijai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – nav, atturas – 40. (Starpsauciens.) Likumprojekts komisijai nav nodots.

Sadaļa "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Deputāti Artūrs Butāns, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Edmunds Teirumnieks, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Edvīns Šnore, Jānis Dombrava, Raivis Dzintars un Jānis Grasbergs iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par ārvalstu filmu uzņemšanas programmas finansējuma piešķiršanas kārtību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? (Starpsauciens: "Balsojam!")

Ja deputātiem ir iebildumi, mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Par procedūru!")

Lūdzu, par procedūru. (Pauze. Dep. A. Butāns: "Man nebija iebildumu...") Jums nebija iebildumu. Jūs pie šī... par lemšanu... patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". (Dep. A. Butāns: "Es vēlos runāt "par"!")

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kungi, cienītās dāmas! Pirms nedēļas mēs jau šo jautājumu aktualizējām. Kopš 2022. gada LIAA kompetencē ir ārvalstu filmu investīciju piesaistes programma. Tā šo gadu laikā ir saņēmusi 27 pieteikumus... 16 filmas, 18 miljoni ir piesaistīti investīcijās. Tā ir viena no retajām programmām investīciju vidē, kas tiešām strādā. Uz kopējā investīciju fona tā nav apjomīga, bet tieši filmu industrijai – ārkārtīgi nozīmīga. Līdz šim rezultāti ir bijuši labi.

Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ 4. jūnijā tika lemts par kritēriju un noteikumu maiņu. Kā jūs jau zināt, tas ir radījis sašutumu un faktiski norāvis daudzus investīciju projektus. Esam dzirdējuši par "Netflix", par Džordža Klūnija filmu, kas ir pārcēlusies uz Igauniju... jo spēles vidū mainīt spēles noteikumus – džentlmeņi tā nedara. Mēs zaudējam šobrīd investīcijas tikai tāpēc, ka kaut kur ir izlemts pamainīt noteikumus, manuprāt, neiedziļinoties, cik liels darbs ir ieguldīts, lai šie investori šeit nonāktu.

Neliels ieskats. 2022. gadā Losandželosā notika ar diasporu un LIAA kopīgi rīkotais pasākums "Spotlight Latvia". Tur tika pulcēta ne tikai Ekonomikas ministrijas vadība un LIAA, bet viss vietējās industrijas zieds, arī mūsu delegācija no Latvijas. Piesaistīti diasporas izcilnieki – Holivudas latvieši – aktrise Laila Robiņa jeb Robins, kā viņu zinām pasaulē, komponiste Lolita Ritmane un citi. Viņi palīdzēja pārliecināt klātesošos ASV un citu valstu investorus, ka Latvija ir īstā vieta, kur filmēt, jo šeit stundas attālumā ir gan Rundāles pils, gan mežs, gan jūgendstils... viss par ārkārtīgi konkurētspējīgām cenām. Savukārt mūsu industrijas līmenis ir virs šīs cenas – ar ārkārtīgi labu kvalitāti un daudziem labiem priekšnosacījumiem. Tas viss ir devis rezultātus, kurus šovasar ar vieglu roku ir sākuši... drupināt.

Toreiz pasākuma Losandželosā neformālajā daļā es runāju ar vienu horvātu izcelsmes pārstāvi no "Netflix" un viņš man godīgi teica: ziniet, ja Holivudā nebūtu diasporas latviešu, mēs, visticamāk, nebūtu atnākuši uz šo pasākumu un līdz ar to mēs Latvijā neinvestētu.

Tas, uz ko es vedinu, – jūs šobrīd, sagrozot tos... it kā birokrātiskas pārmaiņas, bet tās aizbiedē investorus. Jūs apspēlējat ne jau Nacionālo apvienību, bet to programmu un investorus, un tos latviešu diasporas cilvēkus, kas nāca talkā, lai darbs tiktu ieguldīts.

Mans aicinājums: ja jums nav savu ideju, nav savas investīciju programmas, tad vismaz saglabājiet esošās! Grieziet lentītes uz iepriekšējo valdību rēķina, bet nenojauciet to, kas strādā!

Tāpēc mūsu lēmuma projekts aicina atgriezties pie kārtības, kāda bija pirms šiem vasarā veiktajiem grozījumiem. Vēl nav par vēlu, mēs varam atgūt gan tos projektus, kas ir aizgājuši, gan turpināt piesaistīt jaunus.

Aicinām Valaiņa kungu, Ekonomikas ministriju, kura vada LIAA, šo sakārtot. Vēlos norādīt, ka kinoindustrija ir Kultūras ministrijas pārziņā un kultūras ministre nav reaģējusi. To man apliecina industrijas cilvēki. Nekas neliecina, ka valdībā par to būtu bijušas kādas cīņas. Neredzu arī, ka tas būtu starp budžeta prioritātēm, kaut gan jūs droši vien labi zināt, ka šim nav fiskālās ietekmes – viņi nodokļos nomaksā tikpat... pēc maniem aprēķiniem – pat vairāk... četrus miljonus nomaksā, 3,6 ir iedoti. Tam nav lielas fiskālās ietekmes. Bet kultūras ministre par savu nozari neiestājas. Manuprāt, tas ir nepieņemami. Mēs lūdzam novērst.

Tā kā Rokpeļņa kungs runās pēc manis, es labprāt sagaidītu to lielisko risinājumu – jūs teicāt, ka būs kolosāls, lielisks risinājums. Es ceru, ka tas nebūs tas, ko Valaiņa kungs teica, – viņš ir uzaicinājis "Netflix" atvērt filiāli... Mēs katrs varam aizsūtīt kādu e-pastu vai piezvanīt kādam ar kādu aicinājumu. Bet mēs runājam par konkrētiem noteikumiem, par konkrēti piešķirtu finansējumu, par konkrētām investīcijām.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Pagājušonedēļ šī tēma jau tika pacelta no "Nacionālās apvienības" puses. Valdība pie tā strādā jau ilgāku laiku. Tika pareizi norādīts, ka šis ir Nacionālās apvienības mantojums. Vienīgā problēma ir tāda, ka šis mantojums ir tāds pats kā visi pārējie mantojumi, ko Nacionālā apvienība mums ir atstājusi, – mazliet brāķis.

Ir nepareizi Butāna kunga apgalvojumi par to, ka mainīti noteikumi. Noteikumi ir tieši tādi, kādus, es pieņemu, Indriksones kundze izstrādāja un atstāja mums. Tas, ka juridiski korekti (Starpsauciens.) tiek interpretēts tas, kas ir uzrakstīts šajos noteikumos, novedis pie situācijas, ka strādājam ar to, kas mums ir. Programma joprojām ir spēkā, bet situācija ir saasinājusies. (Starpsaucieni.) Mēs redzam, ka ir kļūdas.

Labā ziņa ir tāda (Starpsaucieni. Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

H. Rokpelnis. Labā ziņa ir tā (Starpsauciens: "Izsaucieni ir atļauti!"), ka mēs nevis vienkārši bļaustāmies, rādām ar pirkstu, pamācām kādu, bet šo lietu risinām, un ir svarīgi elementi.

Pirmām kārtām ir sagatavoti grozījumi programmas noteikumos, ir atrasts papildu finansējums ārpus piedāvājuma, ko Nacionālā apvienība bija sarūpējusi (Starpsauciens.), un tuvākajā laikā šī lieta tiks uzlabota.

Kulberga kungs norāda, ka filmētāji jau esot Igaunijā. Taisnība. Daudz kas ir Igaunijā. Bet mēs palēnām ar to mantojumu, kas ir atstāts, tiekam galā un jautājumu pa jautājumam sakārtojam.

Tā ka, kolēģi, aicinu šo lēmuma projektu noraidīt un ļaut ministriem strādāt.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par ārvalstu filmu uzņemšanas programmas finansējuma piešķiršanas kārtību" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 43. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā, vai deputātiem ir priekšlikums par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Butāna kungam.

A. Butāns (NA).

Mans priekšlikums – nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Sēdes vadītāja. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Vai ir citi priekšlikumi? Deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Ir!") Ir.

Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 42. Lēmuma projekts komisijai nav nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamā sadaļa – "Par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi".

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 22 deputātu – Edmunda Jurēvica, Agitas Zariņas-Stūres, Ata Labuča, Ainara Latkovska, Igora Rajeva, Dāvja Mārtiņa Daugavieša, Mārtiņa Daģa, Annas Rancānes, Alīnas Gendeles, Ilzes Verginas, Gata Liepiņa, Irmas Kalniņas, Andreja Judina, Jāņa Patmalnieka, Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Ģirta Valda Kristovska, Mārtiņa Felsa, Viestura Zariņa, Jāņa Reira, Zanes Skujiņas-Rubenes, Ineses Kalniņas un Raimonda Čudara –sagatavoto lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Jefimija Klementjeva nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi". Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam attiecīgais Saeimas lēmuma projekts nododams Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 20 deputātu – Ilzes Indriksones, Artūra Butāna, Edmunda Cepurīša, Ervina Labanovska, Jāņa Dombravas, Andreja Ceļapītera, Naura Puntuļa, Edvarda Smiltēna, Edvīna Šnores, Jura Viļuma, Jurģa Klotiņa, Jāņa Vitenberga, Uģa Mitrevica, Aleksandra Kiršteina, Edmunda Teirumnieka, Edgara Putras, Jāņa Grasberga, Raivja Dzintara, Leilas Rasimas un Ināras Mūrnieces – sagatavoto lēmuma projektu "Par Saeimas deputātu Jefimija Klementjeva un Viktora Pučkas nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi". Atbilstoši Saeimas kārtības rullī noteiktajam attiecīgais Saeimas lēmuma projekts nododams Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Nākamā sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Edmundam Jurēvicam no 2024. gada 2. oktobra līdz 3. oktobrim.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Uģis Mitrevics, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Nauris Puntulis, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Ināra Mūrniece iesnieguši pieprasījumu satiksmes ministram Kasparam Briškenam "Par elektrovilcienu piegādes līguma ar "Škoda Vagonka" izpildi".

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam – motivācijai.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Šis pieprasījums ir satiksmes ministram Briškenam, lai noskaidrotu, vai viņš ir gādīgs un atbildīgs saimnieks.

Pieprasījumā ir konkrēti jautājumi, lai noskaidrotu, vai Briškena kungs, Satiksmes ministrija un "Pasažieru vilciens" ir vērsušies pie uzņēmuma "Škoda Vagonka", lai pieprasītu kompensācijas par vilcienu nepiegādi, par reisu neizpildi ziemas spelgonī, decembrī, kad daudzi pasažieri tika atstāti stacijās gaidām vilcienus... viņš tajā brīdī teica, ka vērsīsies ar pilnu skarbumu – "nulles toleranci"... ka sodi no "Škodas Vagonkas" ir jāpiedzen, ka viņš to uzraudzīs, bet izskatās, ka nekas tālāk nav sekojis.

Kolēģi, lai jūs saprastu, – līdz 2023. gada beigām "Škodai Vagonkai" bija jāpiegādā 32 elektrovilcieni. Viņi to neizpildīja, piegādāja labi ja pusi. Iespēja, ko paredz līgums, bija vērsties pret šo uzņēmumu un piedzīt daudzus miljonus, pat desmitiem miljonu, vairāk nekā 20 miljonus. Pēc mūsu informācijas, Satiksmes ministrija to nav izdarījusi. Tās iespējas rīkoties nav tikušas izmantotas. Gluži pretēji – ir bijusi papildu vienošanās, ar kuru šo termiņu pagarināja līdz šī gada jūnija beigām. Arī šajā termiņā vilcieni nav tikuši piegādāti, un mums nav informācijas par soda sankcijām, kuras ir piemērotas pret "Škodu Vagonku". Tādēļ konkrēti jautājumi: vai ir vērsies; ja ir vērsies, tad par kādu summu? Ja atbilde būs negatīva – ka šī darbība nav bijusi –, tad, es domāju, šie jautājumi būtu jāuzdod Briškena kungam ne tikai Saeimas sēžu laikā... no deputātiem, tie jautājumi būtu jāuzdod arī citās iestādēs.

Pēdējās nedēļās ir informācija par to, ka tiks celtas sabiedriskā transporta cenas, daudzi reisi tiks slēgti, īpaši reģionos. To jutīs katrs mūsu valsts iedzīvotājs. Rodas jautājums... nav līdzekļu, tiek slēgti reisi, celtas biļešu cenas, bet neviens no ministrijas negrasās rīkoties. "Delfos" bija intervija, kurā Briškena kungs pasaka... kad žurnālisti viņam vaicā, vai vērsīsies pie "Škodas Vagonkas", viņš atbild uz jautājumu... viņš saka: "Es tā īpaši līdzi nesekoju, kaut kādu pāris simtu eiro sods laikam kaut kur gaisā "ventilēja", gaisā bija." Bet nē! Kolēģi, ir runa par daudziem miljoniem, vairāk nekā 20 miljoniem, un ir bažas par to, ka ir pieņemts neatgriezenisks lēmums un šos līdzekļus valsts nevarēs atgūt. Uzņēmums nav pildījis savas saistības, un izskatās, ka neviens nav rīkojies.

To mēs centīsimies noskaidrot, un aicinu arī Pieprasījumu komisijai sekot līdzi šiem jautājumiem. Tie ir svarīgi jautājumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Linda Matisone, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Edgars Putra, Česlavs Batņa, Andris Kulbergs, Māris Kučinskis, Māris Sprindžuks, Raimonds Bergmanis un Didzis Šmits iesnieguši pieprasījumu labklājības ministram Uldim Augulim "Par iecerēto bērna kopšanas atvaļinājuma termiņa samazināšanu".

Vārds deputātei Lindai Matisonei – motivācijai.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! APVIENOTAIS SARAKSTS nepiekrīt labklājības ministra iecerei samazināt bērna kopšanas atvaļinājumu par pusgadu.

Vispirms jau būtu jāatgādina Auguļa kungam, kuru ministriju viņš pārstāv. Tā nav nedz Finanšu ministrija, nedz Ekonomikas ministrija, bet Labklājības ministrija, kuras nosaukumā jau ir ietverts, ka Labklājības ministrijai ir jārūpējas par iedzīvotāju labklājību, tajā skaitā par māmiņām un bērniem, un šādi ministra izteicieni ir vērtējami kā nepārdomāti un bezatbildīgi.

Vēlos Auguļa kungam atgādināt, ka valstī ir demogrāfiskā krīze. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima vien 14 121 bērns, kas ir mazākais dzimstības rādītājs pēdējos simts gados. Jau trešo gadu pēc kārtas mirušo skaits Latvijā divas reizes pārsniedz dzimušo skaitu. Eurostat prognozes liecina – ja turpināsies tāda tendence, tad Latvijā 2045. gadā iedzīvotāju skaits saruks līdz pusotram miljonam, bet 2060. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits būs mazāks nekā Igaunijā. Demogrāfiskā krīze atstāj graujošas sekas – zema un sarūkoša dzimstība rada riskus valsts sociālajai sistēmai, valsts ekonomiskajai izaugsmei un pašas valsts pastāvēšanai ilgtermiņā.

Es kā trīs bērnu mamma labklājības ministram uz viņa teikto, ka "mammas sēž mājās ar bērniem un nestrādā", varu atbildēt šādi: sēdēt mājās ar bērniem ir tikpat atbildīgi kā sēdēt ministra krēslā. Gan māmiņas, gan politiķi rūpējas par Latvijas nākotni, tiesa gan, katrs atšķirīgi. Kamēr atsevišķi politiķi atsēž savu termiņu, baudot viesmīļa pienesto kafiju, jaunās māmiņas strādā ļoti atbildīgu un valstij svarīgu darbu, audzinot nākamos nodokļu maksātājus.

Mums netrūkst ministru, ierēdņu un birokrātu, bet mums katastrofāli trūkst jauno māmiņu, tādēļ aicinu labklājības ministru uz Ministru kabinetu nest priekšlikumus, kas uzlabo, nevis grauj ģimeņu labklājību, tādus priekšlikumus, kas palīdz, nevis kaitē jaunajām māmiņām un valsts demogrāfijai.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījumi Augu aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi Augu aizsardzības likumā".

Likumprojektu izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un tas tiek virzīts vienlaicīgi ar likumprojektu "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā". Likumprojekts izstrādāts, lai noteiktu Valsts augu aizsardzības dienesta kompetenci invazīvo augu sugu jomā un pilnveidotu esošo normatīvo regulējumu.

Komisijas sēdē tika izskatīti trīs priekšlikumi.

1. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Noteic, ka Valsts augu aizsardzības dienests būs zemkopības ministra pārraudzībā, nevis Zemkopības ministrijas padotībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina 2. –zemkopības ministra priekšlikumu ar to, ka Valsts augu aizsardzības dienests ne tikai uztur Eiropas Savienības invazīvo augu sugu saraksta datubāzi, bet veic arī šo sugu monitoringu Latvijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augu aizsardzības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā", trešais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Izskatām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā". Likumprojekts izstrādāts, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes regulā noteikto par invazīvo svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, kā arī lai noteiktu Eiropas Savienības dalībvalstu pienākumus attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām.

Komisijas sēdē tika izskatīti astoņi priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Šis un nākamie divi priekšlikumi precizē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nosaukumu atbilstoši jaunajai situācijai. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka par platībām, kas invadētas ar Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā iekļautajām sugām, personas informē Valsts augu aizsardzības dienestu, bet par pārējām ar invazīvajām sugām invadētajām platībām – Dabas aizsardzības pārvaldi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus, nosakot datumus, līdz kuriem jāizdod attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija atbalstījusi likumprojektu trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu likumprojektu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav.

M. Felss. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likums pieņemts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, šis likumprojekts tika atnests no Ekonomikas ministrijas uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju 17. septembrī. Interesanti, ka aprakstā minēts, ka tas ir Zaļās pārkārtošanās akts un paredz, ka "tirgotājiem tiek noteikts pienākums sniegt skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm, un tiek ieviesti īpaši noteikumi, ar kuriem tiktu novērsta negodīga komercprakse, kas šobrīd maldina patērētājus un liedz viņiem izdarīt ilgtspējīga patēriņa izvēli, piemēram, novēršot tādas komercprakses, kas saistītas ar preču agrīnu novecošanu, maldinošām vidiskuma norādēm [..], maldinošu informāciju par produktu vai tirgotāju uzņēmumu sociālajām īpašībām vai nepārredzamiem un apšaubāmiem ilgtspējas marķējumiem, kā arī tādiem apritīguma aspektiem kā ilgizturība, remontējamība vai reciklējamība."

Es atvainojos, tie ir tādi interesanti jaunveidojumi, bet zem tā tika paredzēts veikt kreditēšanas reklamēšanas ierobežojumu mazināšanu, jo tika norādīts, ka šobrīd ir būtiska problēma reklamēt tieši kredītproduktu piedāvājumus bankām un finanšu pakalpojumiem, jo mēs bijām iepazīstināti ar to, ka šobrīd daudzi komersanti apiet šo praksi, sludinot... reklāmu un beigās norādot, ka tas ir domāts saimnieciskās darbības veicējiem, jo šie aizliegumi likumā ir adresēti konkrēti privātpersonām, savukārt juridiskajām personām tas ir atļauts. Mums arī tika minēts, ka mēs, Latvija, izceļamies uz Eiropas Savienības fona ar vislielākajiem ierobežojumiem Eiropā tieši šajā konkrētajā sfērā.

Bija liela diskusija, galvenais diskusijas objekts bija tas, ka šī norma vēsturiski tika ieviesta ātro kredītu negodīgās prakses dēļ, kas maldināja patērētājus un radīja ļoti lielu spriedzi šī produkta reklamēšanā, kur... cilvēki bieži vien labticīgi iekrita. Jautājums bija tāds, ka šobrīd, šinī situācijā, bankas nav spējīgas reklamēt savus produktus, tāpēc ir jāveic izmaiņas likumā. Beigu beigās Ekonomikas ministrija norādīja, ka viņiem rokās ir visi rīki, lai turpinātu šo... lai nākotnē vairs nerastos problēmas ar ātro kredītu pārmērīgu reklamēšanu, bet mums komisijā neradās simtprocentīga pārliecība.

Balsošanas rezultātā... bija atkārtota balsošana, un šis likumprojekts tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Ātro kredītu lobisti, fani, draugi un pārējie! Īstenībā šis likumprojekts ir tāds cirks, kāds šeit, Saeimas sēdē, ilgi nav redzēts. Komisijā ieradās Ekonomikas ministrijas pārstāvji un iepazīstināja deputātus – lūk, jums likumprojekts, ar kuru ieviesīs Zaļās pārkārtošanās aktu.

Kas tad ir Zaļās pārkārtošanās akts? Tie ir grozījumi, ar kuriem paredzēts atcelt ātro kredītu reklāmas ierobežojumus, par kuriem Saeima lēma un kurus ieviesa 2018. gadā. Tie kolēģi, kuri varbūt neatceras un nesekoja līdzi šim lēmumam... pirms 2018. gada katra otrā... varbūt pat vēl regulārāk ātro kredītu reklāmas bija gan televīzijā, gan citos medijos, un tie vilinājumi un aicinājumi bija ļoti dažādi – vieni aicinājumi bija kārtīgi nosvinēt dzimšanas dienu vai sagaidīt jauno gadu, kārtīgi nolīgot... meta pakaļ naudu, bet šajās reklāmās nebija atspoguļota medaļas otra puse – izpostītās dzīves, jo tie cilvēki, kuri ņēma ātros kredītus uz ļoti neizdevīgiem procentiem, pēc tam nespēja nosegt šīs saistības, ātri tika iedzīti postā. Viņi nevarēja oficiāli vairs strādāt šajā valstī, ļoti daudzas ģimenes bija spiestas no Latvijas aizbraukt uz ārzemēm. Par šiem stāstiem neviens nerunāja. Reklāmas griezās, milzīgā progresijā auga ātro kredītu kantori, kuri tos izsniedza... arī dažādas iespējas... un tālāk arī tie, kuri tika iedzīti postā.

Ik pa brīdim šī āža kāja no ātrajiem kredītiem ir mēģinājusi iebāzties šeit durvju spraugā un nokļūt Saeimas dienas kārtībā. Bet, gods kam gods, sešus gadus šis lobijs Saeimā netika sadzirdēts – līdz šiem grozījumiem, līdz Zaļās pārkārtošanās aktam, kas ir paslēpts kā... Ministrijas cilvēki norādīja, ka jāpārņem direktīva, kas ir ļoti svarīgi, pēc tam diskusijā arī norādīja, ka varbūt tik svarīgi nemaz nav, bet galvenais subjekts šiem grozījumiem ir tieši atļaut ātro kredītu reklāmas.

Atnākot šiem grozījumiem no valdības... par tiem valdībā gan "progresīvo" ministri, gan Jaunās Vienotības ministri, gan ZZS ministri bija nobalsojuši, un arī Saeimā komisijas sēdē bija ļoti interesanta situācija, pirmajā balsojumā balsis sadalījās līdzīgi: bija deputāti, kuri atturējās, es balsoju "pret", bija deputāti, kuri atbalstīja, un balsis sadalījās līdzīgi, bija nepieciešams otrs balsojums, un tad atsevišķi Jaunās Vienotības deputāti pārdomāja. Man jāatgādina Jaunās Vienotības kolēģiem... varbūt Jānis Reirs pirms balsojuma var tā tēvišķi sapurināt savus kolēģus, atgādināt diskusiju, kas bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Jā, precīzi par šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija diskutēja, un tika lemts nevirzīt šos grozījumus uz trešo lasījumu. Cepuri nost – Reira kungs ar saviem kolēģiem Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nepiekāpās ātro kredītu lobijam un noturēja stāju, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, izskatās, to dzirdīgo ausu bija vairāk, īpaši tiem jaunajiem kolēģiem, kuri mainīja savu balsojumu. Atis Labucis bija viens no tiem. Saņemties, skatīties līdzi tai situācijai... un neatveram atkal šīs slūžas!

Ekonomikas ministrijas kolēģi... šajā Saeimas komisijā es viņiem jautāju: parādiet datus, kur situācija ir uzlabojusies, jo tā situācija... uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu fona mēs katastrofāli izceļamies ar šiem ātrajiem kredītiem. Cilvēki izvēlas ņemt ātros kredītus, nevis finansējumu komercbankās, un neviens nevarēja pateikt, kādēļ šobrīd ir jāatceļ iepriekšējie ierobežojumi, – vai situācija ir uzlabojusies, palikusi labāka? No progresīvo deputātu puses tika minēts, ka jāsaasina konkurence starp ātrajiem kredītdevējiem un jāļauj ienākt tirgū jauniem dalībniekiem. Rodas jautājums – kāpēc? Ja gribam risināt šo jautājumu, strādājam ar krājaizdevu sabiedrībām. Tām ir normāli nosacījumi, gadu gadiem, gadu desmitiem šādas iestādes jau strādā mūsu valstī. Tad palīdzam tām attīstīties, kā tas ir Lietuvā.

Šis ir ļoti nopietns likumprojekts, ļoti nopietna izšķiršanās. Iepriekšējās Saeimas bija noturējušās ātro kredītu priekšā, bet es jūtu, ka tas lobijs ir stipri pieaudzis un JAUNĀ Vienotība, ZZS, progresīvie ir tie, kuri šos grozījumus šobrīd dzen uz priekšu. Es aicinu jūs pirms šī balsojuma padomāt un reāli paskatīties uz šiem grozījumiem. Nav nekāda Zaļās pārkārtošanās... pakts, akts – kas tas vispār tāds ir? Te ir jautājums par ātro kredītu reklāmu, visatļautību. Vispār dīvainu formulējumu esat izvēlējušies ielikt: būs atļautas atbildīgas reklāmas, bet tās, kuras būs bezatbildīgas, būs tā kā jāslēdz, tās nedrīkstēs pārraidīt. Kuri būs tie – progresīvO deputāti vai JAUNĀS Vienotības deputāti –, kuri novērtēs, vai aicinājums aizņemties, lai nosvinētu dzimšanas dienu vai nopirktu jaunu automašīnu, būs vai nebūs bezatbildīgs? Tas taču nav normāli, to pat nav iespējams izskaidrot.

Es aicinu domāt valstiski, domāt atbildīgi un nepiekāpties kaut kādam ātro kredītu lobijam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Ir jautājumi, par kuriem PROGRESĪVIE domā līdzīgi kā "Nacionālā apvienība". Šis ir viens no tiem.

Es vēlos vērst uzmanību uz to, ka likumprojektā ir vairāki grozījumi. Atsevišķi – Zaļās pārkārtošanās akta prasības. Bet ir skaidrs, ka jautājums par patēriņa kreditētājiem un to reklamēšanu ir viens no svarīgākajiem.

Uzreiz vēlos iezīmēt pašu svarīgāko attiecībā uz PROGRESĪVO frakciju. Mēs atbalstīsim likumprojektu pirmajā lasījumā, tomēr otrajā lasījumā rosināsim svītrot grozījumus, kas paredz atcelt šo aizliegumu. Es izvairīšos no pārāk politiskas retorikas, mēģināšu turēties pie galvenajiem argumentiem, kas izskan, domājot par to, kāpēc Ekonomikas ministrija varētu apsvērt atcelt šāda veida aizliegumus. Kopumā izskan četri pieci argumenti. Mēģināsim iedziļināties jautājumā pēc būtības un izsvērt mūsu balsojumu, vadoties pēc šiem argumentiem.

Viens no pirmajiem argumentiem, ko izmanto, mēģinot argumentēt par to, kāpēc varētu atcelt aizliegumu, – kredītportfeļa kvalitāte ir augusi. Protams, ja mēs skatāmies situāciju, kas bija pirms sešiem septiņiem gadiem... iedzīvotāju, kuriem bija ļoti grūti atmaksāt savus parādus, bija pietiekami daudz. Laika gaitā to skaits ir mazinājies, ir uzlabojušies maksātspējas vērtēšanas kritēriji. Šajā brīdī tie ir aptuveni 90 procenti, kam nav bijuši kavēti maksājumi.

Tajā pašā laikā mums ir jāskatās uz to, ka pēdējos gados (kopš lielās inflācijas pirms diviem gadiem) kvalitāte ir mazliet mazinājusies. Tas ir likumsakarīgi. Protams, tiklīdz bija ļoti liela inflācija, mēs redzējām, ka pieprasījums pēc šādiem kredītiem pieauga un likumsakarīgi palielinājās iedzīvotāju skaits, kam bija grūtības atmaksāt šos parādus.

Mēs atceramies, kad pagājušogad spriedām par atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, viens no argumentiem, kas izskanēja, arī no bankām, – ka patiesībā kvalitāte un maksātspēja iedzīvotājiem ir pietiekami laba. Mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tomēr centāmies norādīt, ka tas ne vienmēr korekti atspoguļo tās izvēles, kas ir jāveic iedzīvotājiem, cenšoties atmaksāt parādus. Mēs nezinām, kas ir tās lietas, ko iedzīvotāji izvēlas nenopirkt, lai varētu šāda veida parādsaistības nokārtot.

Atceramies, pārliecinoši lielākā daļa nebanku patēriņa kredītu tiek izmantoti, lai segtu pamatvajadzības – rēķinus, transporta un pārtikas izmaksas. Ne vienmēr augsta kvalitāte liecina par to, ka dzīves kvalitāte cilvēkiem... kas izmanto šos argumentus... ir laba. Es aicinu kredītportfeļa kvalitātes argumentu pilnībā nošķirt no jautājuma par reklāmas potenciālo liberalizāciju. Tā, manuprāt, ir pilnīgi neatkarīgs mainīgais, kuram diskusijā vispār nevajadzētu parādīties.

Otrs arguments, kas tiek izmantots, ir par to, ka esošo regulējumu grūti uzraudzīt, jo, protams, ir veidi, kā reklāmas ierobežojumi, reklāmas aizliegums tiek apiets. Droši vien zināmākais – skaista reklāma, kas rāda ierastu patērētāju, un beigās, protams, ir piezīme, ka reklāma domāta saimnieciskās darbības veicējiem, kas esošajā regulējumā ir atļauts.

Tajā pašā laikā, kā norādīja arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, pārkāpumu skaits kopumā ir minimāls, tas samazinās. Ja tāda ir objektīvā situācija, tad es neredzu, kāpēc uzraudzības potenciālais izaicinājums būtu viens no argumentiem, kāpēc mums vajadzētu iet uz pilnīgu situācijas liberalizāciju. Manuprāt, uzraudzības izaicinājumi būs vienmēr jebkurā regulējumā. Arī piedāvātajos grozījumos, piemēram, ir rakstīts: "Reklāmā, kurā piedāvā iespēju kreditēt patērētāju, aizliegts [..] veicināt bezatbildīgu aizņemšanos. Nosakot, vai reklāma veicina bezatbildīgu aizņemšanos, ņem vērā reklāmas kopējo saturu, pasniegšanas veidu, noformējumu un informāciju, kas reklāmā sniegta par kreditēšanas pakalpojumu [..]." Līdz ar to tiek ņemti vērā pietiekami daudzi faktori.

Esmu pārliecināts, ka jautājums par to, kas beigu beigās tiek klasificēta kā bezatbildīga aizņemšanās, ir mazliet subjektīvs. Vienmēr būs iespējas to vērtēt no dažādiem skatpunktiem, un, es esmu pārliecināts, arī pie potenciālas pilnīgas liberalizācijas būs pakalpojumu sniedzēji, kas piedāvās pakalpojumus, kas robežojas ar bezatbildīgas aizņemšanās veicināšanu, bet to būs samērā grūti pierādīt. Līdz ar to uzraudzība vienmēr būs ar izaicinājumiem.

Trešais arguments, kas izskan, – labāka informācija patērētājiem. Šis teorētiski skan pareizi. Tiešām varētu domāt, ka, ja mēs ejam uz pilnīgu atļaušanu, attiecīgi pakalpojumu sniedzējiem beidzot vajadzēs norādīt ļoti konkrēti gadu procentu likmes un citu informāciju, lai patērētājs varētu labāk izsvērt, kurš ir viņam piemērotākais patēriņa kredīta pakalpojums.

Pirms es pats nonācu Saeimā, šis bija viens no jautājumiem, kam padziļināti pievērsu uzmanību savā pētniecībā, runāju ar daudziem cilvēkiem, kuri bija izmantojuši šādus pakalpojumus. Mana pētniecības pieredze apliecināja, ka cilvēki ļoti reti veic salīdzinājumu starp dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Jārēķinās, ka šie cilvēki pārsvarā ir nonākuši diezgan lielā sociālekonomiskā spriedzē. Viņi domā par rēķinu nomaksu, par to, kā nodrošināt vajadzības saviem bērniem. Diez vai viņi vērtēs 37 dažādu pakalpojumu sniedzēju piedāvājumus, it īpaši ņemot vērā, ka likmes, ko piedāvā 37 dažādi pakalpojumu sniedzēji, nav nemaz tik atšķirīgas.

Es neticu arī argumentam, ka pakalpojumu cenas varētu iet uz leju. Protams, vienmēr var izmantot argumentu par to, ka esošajos apstākļos lielākas priekšrocības reklamēties ir tiem spēlētājiem, kas pietiekami ilgstoši ir bijuši šajā nozarē, jauniem spēlētājiem ienākt ir grūti. Tomēr mums nav pieejams jebkāds izvērtējums par to, cik daudz varētu būt jauno potenciālo spēlētāju, kas varētu ienākt tirgū, kā tas izmainītu tirgus situāciju, vai samazinātos likmes. Godīgi sakot, pat ja ienāktu vēl divi trīs spēlētāji, man ir ārkārtīgi grūti noticēt, ka likmes kopumā samazinātos, tās joprojām būtu diezgan augstas, ņemot vērā, ka pieprasījums pēc nebanku patēriņa kredītiem ir pietiekami liels. Tāpēc, manuprāt, ceturtais arguments – par lielāku konkurenci – ir pilnībā spekulatīvs.

Piektais arguments (ar to es noslēgšu argumentu, ar kuriem aicinu veidot diskusiju, uzskaitījumu) – reģionu iedzīvotājiem ir diezgan grūti piekļūt dažādu veidu finanšu pakalpojumiem. Tas tā ir. Tas ir objektīvs izaicinājums, mēs jau to ilgstoši zinām. Tomēr reklāmas liberalizācija nav atbilde reģionu iedzīvotājiem. Manuprāt, tādā gadījumā valsts vienkārši pasaka: mēs plānojam iedzīvotāju finanšu problēmas risināt ar atļauju reklamēties nebankām. Tas nav nopietni.

Es patiesībā pilnīgi piekrītu Vitenberga kunga teiktajam par krājaizdevu sabiedrībām. Mēs gaidām no Latvijas Bankas, ka tā piedāvās grozījumus, kas ļaus attīstīt krājaizdevu sabiedrības plašāk reģionos. Mēs, protams, redzam aizvien lielāku "Altum" iesaisti reģionu kreditēšanā. Šī, manuprāt, ir valstiski pareiza rīcība.

Šāda veida reklāmu liberalizēšana, manuprāt, tiek izmantota mazliet mākslīgi kā risinājums, kas tagad atrisinās reģionu iedzīvotāju problēmas. Manuprāt, tā nebūs. Es vēlētos izvairīties no situācijas, ka mūsu sociālo telpu atkal piepilda nebanku kredītu reklāmas. Tas neapšaubāmi ietekmēs iedzīvotāju uzvedību un iedzīvotāju pieprasījumu pēc šāda veida pakalpojumiem. Pat ja kredītportfeļa kvalitāte turpinās būt esošajā līmenī, apsvērumus par to, kāda veida izvēle cilvēkiem būs jāveic, kā jau minēju sākumā, tas neatspoguļo.

Es pieņemu un esmu atvērts jautājumiem un argumentiem par to, ka esošais regulējums varbūt nav optimāls. Iespējams, nav, tomēr no pilnīga aizlieguma līdz pilnīgai liberalizācijai, manuprāt, ir daudzi posmi, kas pagaidām nav apskatīti. Kā jau minēju, izskanējušie argumenti man šķiet kā diezgan aktīvi mēģinājumi tiešām panākt pēc iespējas ātrāku reklāmas liberalizāciju. Manuprāt, neviens no šiem argumentiem neiztur kritiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Es domāju, pirms mēs plaši diskutējam, ir jānofiksē, kāda ir esošā situācija, kur mēs šobrīd esam.

Ja mēs atveram Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapu, tur ir ļoti labs ziņojums ar datiem – "Palielinās patērētāju (nebanku) kredītdevēju izsniegto kredītu apjomi un būtiski pieaudzis no jauna nodoto parādu lietu skaits un summa".

Varu piekrist daudz kam, kas šeit izskanēja, vienīgi ne tam, ka situācija pamazām uzlabojas. Mēs redzam, ka nebanku kredītu apjoms pieaug, iepriekšējā gadā portfelis ir pieaudzis par 4,85 procentiem, kopumā parādu portfelī ir iekļautas 1 211 395 lietas. Iedomājieties, kas tas ir par apjomu! Neatgūto lietu skaits arī pieaug.

Savukārt lielākā auditorija ir vecumā no 30 līdz 39 gadiem, tādi ir dati. Tie ir ekonomiski aktīvi cilvēki, spēka gados, reproduktīvā vecumā. Tie ir tie, kā iepriekšējie runātāji jau minēja, kurus mēs ar ātro kredītu piedāvājumu dzenam ēnu ekonomikā un eventuāli pēc tam arī emigrācijā, jo tāda ir tendence. Sabiedrībā ir zema finanšu pratība, liela sociālā spriedze, bieži vien ātro kredītu likstas beidzas statistikā, ko es nosaucu, – neatgūtajos parādos. Pēc tam – nobloķēti konti, emigrēšana ārpus Latvijas. Tie ir darbaspēka vecumā esošie.

2023. gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms pieaudzis līdz 744 miljoniem un šogad, nākamgad, iespējams, sasniegs miljardu. Kolēģi, tas ir tas apjoms.

Es saprotu, kas bija ar to domāts, bet nepiekrītu apgalvojumam, ka šobrīd ir pilnīgs aizliegums. Šobrīd ir pilnīgi liberāli – atļauts reklamēt, vien beigās jāpasaka mazs teikums, reklāmā var ātri nomurmināt: "Piedāvājums paredzēts saimnieciskās darbības veicējiem." Viss, un tu kā nebanku kredītdevējs esi tīrs. Tu vari visiem izreklamēt, visi jau izplāno, ka ņems, vienkārši vajag beigās šo vienu atrunu. Tas ir tas, kā šobrīd var būt.

Mums nevis jāiet tajā virzienā, ka mēs pie tā, ka jau šobrīd viss ir atļauts, vēl vairāk legalizējam, faktiski tiek apiets likums, bet ir jāsašaurina, jo mēs, likumdevējs, tiekam aptīti ap pirkstu. Šobrīd netiek ievērots tas, ko likumdevējs domāja, tikai tāpēc, ka tiek iedota atruna "Piedāvājums paredzēts saimnieciskās darbības veicējiem". Kā var situācijā (ar šādiem datiem), kad pieaug esošo parādu un neatgūto parādu apjoms, izdomāt vēl vairāk kaut ko liberalizēt? Un mēs redzam, kuri par to runā. Runā nebanku kreditētāji, to lobijs un, protams, arī tie, kuri pelna ar reklāmām, jo tie ir gatavi reklamēt jebko, būtu gatavi reklamēt azartspēles... jebko, viņi nekad nav iebilduši. Dodiet tik mums reklāmu, tie ir līdzekļi! Lūk! Arī publiskajā telpā šīs divas nozares ir tās, kas publiski runā.

Kā jau Vitenberga kungs teica: kad komisijā ir jāparāda dati, patiesā bilde, kuru es šobrīd citēju, tad pēkšņi nevienam nav līdzi prezentācijas, dati ir aizmirsušies, jo ir bail atklāt patieso ainu. Un slēpjas aiz argumenta: jā, Latvija ir vienīgā valsts, kur ir šāds regulējums. Bet nepasaka to, ka Latvija varbūt ir vienīgā, kur sabiedrība ir šādā finanšu nozares situācijā – ar tik lielu parādu skaitu.

Pajautājiet darba devējiem, ko viņi par to domā. Viņi jau vairāk nekā divus gadus strādā pie tā, lai atgrieztu atpakaļ darbaspēku, lai mums nav jāieved imigranti, lai mūsu pašu darbaspēks, kuriem ir šie apķīlātie konti, atgrieztos Latvijā vai neaizbrauktu prom. Piekrītu teiktajam, ka šeit var vilkt paralēles – azartspēles, ātrie kredīti un daudzi citi posti... izposta ģimenes un veicina emigrāciju.

Taisnība, ka mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skatījām, kā finanšu nozarē saasināt konkurenci hipotekārajiem kredītiem. Likums tika atvērts, un, gods kam gods, toreiz Ekonomikas ministrija un arī mēs komisijā panācām to, ka šobrīd var vairāk reklamēt tieši hipotekāros kredītus. Un tad... šķiet, tas bija pēdējā brīdī – uz trešo lasījumu, ja nemaldos... parādījās atkal nebanku kreditētāji, tā teikt, sajutuši vēl vienu iespēju, gribēja ielēkt tajā iekšā. Mēs noraidījām šo priekšlikumu.

Es arī toreiz teicu: ir jāiet pretējā virzienā – jāsašaurina. Un tagad viņi domā to izdarīt caur citu komisiju. Kas tas par stilu? Tie acīmredzot ir tie labas pārvaldības principi, ko jūs piesaucat.

Līdz ar to es neredzu argumentus. Ja kāds argumentē "pret", es aicinu runāt konkrēti – ar datiem –, nevis slēpties aiz direktīvas. Atveriet PTAC mājaslapu un paskatieties datus! Godīgi sakot, arī PTAC (Starpsauciens.)... Jā, izlasiet, izlasiet visu!

Gribu pateikt arī par Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvjiem: viņi aizstāv patērētājus, tā ir rakstīts viņu nosaukumā, bet komisijā viņi aizstāv kredītdevējus, nebanku kredītdevējus. Man liekas, viņu iestādes uzdevums ir pilnīgi cits. Ekonomikas ministram kā uzraugošajam vajadzētu par savu padotības iestādi parūpēties, lai iestādes vadītājs strādā tam, kam iestāde ir domāta.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kungi un dāmas! APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalsta likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Kādēļ, kolēģi?

Mēs esam iepazinušies gan ar šiem grozījumiem, gan ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā minētajiem uzdevumiem. Mērķiem, kas ir direktīvā, es domāju, lielākā daļa klātesošo piekristu. Eiropas Parlaments un Eiropas Padome rosina, lai Eiropas Savienības pilsoņiem būtu pieejamas ilgtspējīgas preces un patērētāji tiktu informēti un aizsargāti no negodīgas komercprakses. Lai neteiktu, ka produkts vai prece ir viena... bet realitātē kalpo daudz mazāku laiku, jāremontē, tās ilgtspēja realitātē ir pilnīgi cita. Es domāju, labs mērķis, lai cilvēkiem ar reklāmas palīdzību neiesmērētu, ja es tā drīkstu izteikties, brāķi un nekvalitatīvu produktu.

Tā saucamā zaļā pārkārtošanās, Zaļās pārkārtošanās akts, cīņa pret "zaļmaldināšanu"... bet realitātē, godātie kolēģi, konkrētie likumprojekta grozījumi, ko ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija Viktora Valaiņa vadībā, nodarbojas tieši ar "zaļmaldināšanu". Mēs šajā direktīvā un Eiropas Padomes prasībās realitātē ieslēpjam ātro kredītu reklāmu atjaunošanu. Mūsu kolēģi, iepriekšējie runātāji, skaidri pateica, kādu postu Latvijai tas ir radījis. Mēs nevaram atbalstīt šādu maldinošu likumprojektu, kas slēpjas aiz šķietami labas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas. Direktīvas prasības ir pilnīgi citas. Realitātē mēs lobējam ātros kredītus.

Ja Saeima vai Ministru kabinets grib atļaut ātro kredītu attīstību Latvijā, tad par to arī atklāti runājam un atveram likumprojektu tieši par to, un pasakām, kāpēc gribam to darīt, kāds ieguvums būs Latvijas cilvēkiem, Latvijas sabiedrībai no ātro kredītu jauna uzplaukuma viļņa, nevis mēģinām to atļaut pa sētas durvīm – starp rindiņām.

Kolēģi, APVIENOTAIS SARAKSTS nevar atbalstīt. Lai gan šajā likumprojektā bija paredzētas, iespējams, vairākas labas lietas, tieši šīs galvenās tēmas dēļ, ko virza Ekonomikas ministrija, – par ātro kredītu lobija stimulu Latvijā un ātro kredītu nozares atjaunošanu – APVIENOTAIS SARAKSTS neatbalsta konkrētos grozījumus pirmajā lasījumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ļoti patīkami, ka ir deputāti, kas atnāk un pastāsta, kas ir noticis komisijas sēdēs, sitot sev pie krūts: es esmu vienīgais pareizais cīnītājs... esmu teikusi to... tas mainīja viedokli... PROGRESĪVO pārstāve teica šo... tiek izrauts citāts... un tā tālāk. Tāda ir parlamenta politiskā kultūra, un ar to jāsamierinās.

Tātad šobrīd izskan – aizliegsim ātro kredītu reklāmu. Bet iedziļināsimies un pavērosim, kas tad notiek?! Vai ātro kredītu reklāma vispār ir bijusi aizliegta?

Kādreiz studēju mārketingu, reklāmu un arī strādāju mārketinga, reklāmas jomā pirms daudziem gadu desmitiem. Imidža reklāma, zīmola reklāma ir ārkārtīgi iedarbīga. Par to tika stāstīts. Tas, kas informē par kādas preces piedāvājumu... izlasa un pēc kāda laika aizmirst. Bet imidža reklāma...

Ko es redzu, katru dienu braucot ar autobusu uz mājām netālu no Zasulauka? Es redzu trīs sportistus, kuriem uz krūtīm ir ātro kredītu jeb nefinanšu kredītdevēju reklāma. Ja man tagad ļoti steidzami vajadzētu kaut kam naudu, kā jūs domājat, kur es ietu to naudu paņemt? Jā, es ietu pie tā, kurš tiek reklamēts uz to trīs sportistu krekliņiem.

Labdarības akcijas – kas sponsorē? Sporta pasākumi – kas sponsorē? Visi lielie pasākumi – tās ir zīmola reklāmas. Zināt, cik tālu var iet zīmola reklāmā? Pievienojot tā sauktos sloganus zīmola reklāmai... patentējiet... aizņemies! Tā arī būs zīmola reklāma, arī būs tā reklāma, par ko jūs sakāt – visa ir aizliegta. Reklāma īstenībā nav bijusi aizliegta tādā apjomā, kā to vajadzēja aizliegt.

Es sēdēju ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru... pirms kādiem sešiem gadiem, un mēs spriedām par nebanku kredītņēmējiem, kuri ir iekūlušies parādos, spiesti braukt uz ārzemēm pelnīt naudu, un bija runa par pilnīgu aizliegumu. Es nezinu, kas mainījās politiskajā virtuvē, jo toreiz politikā nepiedalījos, vienkārši strādāju profesionāli, bet visur redzu ātro kredītu reklāmu zīmola reklāmas veidā.

Kolēģi, neliksim sev uz acīm klapes! Ja mēs sakām A, tad sakām arī B. Ja mēs šobrīd esam pret ātro kredītu reklāmas satura ierobežojumu... Es arī, Vitenberga kungs, varēju citēt visu to, kas bija runāts. Kad es ieraudzīju, jautāju Patērētāju tiesību aizsardzības centram: kā jūs varēsiet tik detalizēti pārbaudīt satura ierobežojumu? Tur ir jābūt A4 lapai... lai būtu izpildītas visas prasības, ko nosaka satura ierobežojumi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs teica: jā, mēs esam gatavi, mēs varēsim un tā tālāk, un tā tālāk.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir cīnījies... šo zīmola reklāmas neierobežošanu. Mēs redzam ļoti daudz... frakcijai bija tikšanās, par ko jau minēja Šuvajeva kungs... pēc kā radās viedoklis, kādā veidā tas tiek apiets. Kāpēc Patērētāju tiesību aizsardzības centram ir tik maz pārkāpumu lietu? Tāpēc, ka tik rafinēti ir lielie nebanku kreditēšanas reklāmdevēji, viņi apiet tā, ka tu nevari vispār pierādīt, ka tā nav zīmola reklāma.

Tā ka, kolēģi, varam sist pie krūts un teikt: aizliegsim to jauno, bet... domāsim arī par veco, kas joprojām ir atļauts, jo ātro kredītu reklāma nekur nebija pazudusi. Tā ir ļoti klātesoša. Ko Butāna kungs minēja – ātro kredītu reklāma varbūt ir veicinājusi aizņemšanās gadījumus. Vēlreiz saku: ja man vajadzēs naudu, kur es iešu? Es paskatīšos uz sponsoriem, kuri ir tie labie. Tie tirgū ir lielie spēlētāji, kuriem ir nauda, kuriem ir augstās procentu likmes, jo viņiem ļoti daudz naudas ir jāinvestē sponsorēšanā, zīmola atpazīstamībā. Tā ka tirgū situācija nav viennozīmīga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim.

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie deputāti, cienījamās deputātes! Priekšsēdētājas kundze! Pirmām kārtām vēlos pateikties deputātiem par diskusiju un atspēkot pārmetumus ekonomikas ministram un ministrijai.

Šis likumprojekts nav kaut kas nesagatavots, kaut kas pārsteidzīgs, kā minēja – pa sētas durvīm... Nē! Laikā, kad šo priekšlikumu bija iesniegusi, ja pareizi atceros, budžeta komisijā... asociācija... izdevēji... vienkārši – laižam vaļā! –, mēs teicām: nē, iesim kopā ar direktīvas prasībām, ieviesīsim tādā veidā, kas informē, aizsargā patērētāju. Strādāja darba grupa. Parasti tiek pieņemts, ka darba grupas beidz savu darbu bez rezultāta. Nē, darba grupas mēdz rast arī kompromisa rezultātu, par kuru nevienai no pusēm nav bijis iebildumu. Un, jā, arī darba devēji bija šajā darba grupā. Tā ka mēs esam pavaicājuši viedokli.

Valdībā šis likumprojekts ir atbalstīts. Kādēļ tad tagad? Es pievērsīšos ne tik daudz visām pārējām direktīvām un regulām, kas ir uzskaitītas likumprojekta anotācijā, bet tieši šim jautājumam, par ko šodien ir galvenās debates, – nebanku kredītiem un kredītu reklāmām. Esošais regulējums nav apmierinājis nevienu – ne uzraugus, ne komersantus, ne iedzīvotājus. (Starpsauciens. Smiekli.)

Es ļoti labi atceros to brīdi, kad zināms politiskais spēks vadīja Kultūras ministriju, un tajā brīdī tas bija kā ar atompulksteņa precizitāti, atverot Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, bija priekšlikumi, kurus aizstāvēja kultūras ministri... tādi vienkāršoti... ļoti līdzīgi kā budžeta komisijā.

Mēs esam atnesuši kompleksu risinājumu, kurš aizsargās patērētājus, pārņems šīs direktīvas prasības, jo direktīvas prasības būs jāpārņem. Es kā parlamentārais sekretārs nepārtraukti dzirdu pārmetumus ministrijas virzienā par to, ka mēs direktīvas, regulas nesam pēdējās minūtēs un tad noliekam deputātus fakta priekšā. Nē, šobrīd mēs tā nedarām, mēs laicīgi esam atnākuši ar direktīvas pārņemšanu... visos trijos lasījumos, ar iespēju sniegt priekšlikumus, diskutēt, debatēt, rast risinājums.

Kolēģi, arī ekonomiskās debates. Ļoti daudz ekonomikas... mēs klausījāmies, ko jūs kā likumdevējs teicāt, ko jūs gaidāt un sagaidāt no izpildvaras. Finanšu sektors, bankas... visi vēlamies, lai mums būtu šī ekonomiskā izaugsme, bet, kad mēs ejam un runājam gan ar bankām, gan ar citām institūcijām, viņi saka: "Mums nav interesanti, mēs nevēlamies iet iekšā. Jums ir tik ļoti neizprotama likumdošana." Tā ir tā sadaļa, ko es minēju, – ka neviens nav laimīgs. Mēs zaudējam lietuviešiem, mēs varam pateikt – jā, zaudējam lietuviešiem. Bet mums tas uzdevums ir veicināt finanšu pieejamību reģionos un tieši sarunās ar nebanku. Tie nav tikai ātro kredītu devēji, tie ir arī hipotēku un līdzīgu produktu piedāvātāji... kā hipotēkas. Un tas, ko viņi saka, – viņu procentu likmes ir apmēram par diviem procentiem augstākas nekā tiem pakalpojumiem, ko piedāvā bankas, bet bankas nekreditēs reģionā, jo tās nevēlas uzņemties risku.

Šajā gadījumā vakar... nē, aizvakar (Starpsauciens.) "900 sekundēs" Finanšu nozares asociācija teica, ka brīdī, kad mēs ieviesīsim solidaritātes maksājumu, viņi cels procentu likmes. Ja mēs noliksim pietiekamu preci pretī, kas šajā gadījumā tai skaitā ir nebanku kreditētāji, augstākās procentu likmes varēs noteikt tādas, kādas būs viņu konkurentiem. Tirgus strādās, pašregulēsies.

Mēs esam sadzirdējuši visu, kas mums ir uzdots ekonomiskajās debatēs. Bet, lai notiktu pārmaiņas un sasniegtu valstij svarīgos mērķus – ekonomisko izaugsmi, ekonomikas dubultošanos –, nepieciešami ne tikai politiski saukļi, bet arī izlēmīgi, jēgpilni un drosmīgi lēmumi.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamie kolēģi! Es arī jūs aicināšu atbalstīt šos grozījumus... pirmajā lasījumā. Par to retoriku, kas dzirdama par ātrajiem kredītiem, – tā ir tikai medaļas viena puse, un šī retorika ir ļoti izdevīga bankām un nebanku sektoram, kas tirgu faktiski ir sadalījuši, nenotiek nekāda konkurence, jo visa reklāma ir aizliegta. Tas, ko mēs dzirdam (it sevišķi pēdējā laikā), tajā skaitā no Latvijas Bankas... ko tad bankas dara? Bankas savāc depozītus un kredītus nedod, un bankām ir ļoti labi, jo esošais regulējums ir tāds, kas aizliedz reklamēt pat telefonu pārdošanu uz nomaksu, kas, manuprāt, nav ne tirgus konkurenci veicinošs faktors, ne tas ir patērētāju tiesību interesēs. Ar esošo regulējumu ir problēmas reklamēties arī jaunajai "Indexo Bankai", kas, es domāju, ļoti labprāt reklamētu savu produktu portfeli.

Tā ka es aicinu atbalstīt un, ja kādam ir vēl kādas neskaidrības, tad piedalīties konstruktīvās debatēs, nevis braukt vienā grāvī, atkal un atkal runājot par ātrajiem kredītiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, kolēģi! Es domāju, ka mums... jaunā valdība ir tāda ļoti interesanta, tāds ļoti interesants veidojums. Tieši tādēļ, ka vēl ir divi gadi līdz Saeimas vēlēšanām un vēlētāju atmiņa, viņuprāt, ir ļoti īsa, šis ir īstais brīdis, lai tādas riktīgas ēverģēlības uztaisītu.

Mēs vakar skatījāmies "Kas notiek Latvijā?" un pilnīgi skaidri saprotam, ka "Rail Baltica"... tā arī būs – igauņi atbrauks līdz Ainažiem, līdz robežai – tur būs mežs. Naudas nav, mēs pabeigsim kaut kad vēlāk, bet Briškena kungs un šī valdība aprīlī fiksi steidz veikt iepirkumus, līgumus slēgt, būvē pāļus Daugavā, būvēs tiltu, kuru nevienam nevajag. Tāda interesanta reakcija uz problēmām.

Mums ir dzimstības problēmas valstī, vai ne? Mums ir zemākie demogrāfijas rādītāji. ZZS un Auguļa kungam ir fantastisks risinājums – jāsamazina bērna kopšanas atvaļinājums, māmiņas jādzen darbā. Ko viņas sēž mājās?!

Trešais. Latvijā ir ne tikai tas, ka mēs izmirstam. Latvijā daudzi ir arī parādu jūgā. Tam ir noteikti risinājumi. ZZS un Valaiņa kungs nāk ar ģeniālu priekšlikumu – jāsāk masveidā reklamēt ātros kredītus! Tas izglābs reģionus, tas izglābs māmiņas un tētiņus... un tā tālāk.

Es domāju, ka tas, ko mēs šeit, tribīnē, runājām, šo valdību apstiprinot, par Džordža Orvela romānu "1984"... draugi mīļie, patiešām... kāds to tiešām ir izlasījis. Ir pilnīgi skaidrs, ka šis aizbildinājums, kas ir patērētāju dalības veicināšana zaļās pārkārtošanās procesā, ir tikai iegansts, lai atvērtu Pandoras lādi, lai atvērtu iespēju tam, ka pēc sešu gadu klusuma... 2018. gada rudenī tika pieņemti grozījumi, uzlikts vāks šiem mežonīgajiem procentiem, tajā skaitā mežonīgajām reklamēšanās iespējām ātrajiem kredītiem... ir pagājuši seši gadi, un šī koalīcija – "PROGRESĪVIE", kas tā cīnījās ar ātrajiem kredītiem, Zaļo un Zemnieku savienība, protams, kā virzītāja un klusiņām arī Jaunā VIENOTĪBA – atbalstoši šo visu taisās atkal vērt vaļā, saremontēt un sakārtot.

Es domāju, tas iegansts ar direktīvu arī ir interesanta stāsta vērts. Mēs, Latvija, vienmēr izceļamies ar to, ka mēs kavējam direktīvu ieviešanu, tas viss tiek darīts pēdējā brīdī. Vai jūs zināt, ka šī direktīva stājas spēkā tikai 2026. gadā? Kāpēc nepieciešams tik ļoti steigties, par diviem gadiem apsteigt notikumus un šobrīd strādāt pie šīs direktīvas ieviešanas, ja to mierīgi var darīt lēnām, izsvērti? Un vispār – tā stājas spēkā tikai un vienīgi pēc diviem gadiem.

Mani visvairāk mulsina tieši PROGRESĪVO argumentācija, kāpjot tribīnē, mēģinot izlaipot starp savu vēlētāju un... Es nezinu, vai tā ir cena palikšanai valdībā vai kaut kāda labvēlība no premjera partijas, vai attiecības ar ekonomikas ministru, bet PROGRESĪVIE tik ļoti cīnās pret ātrajiem kredītiem (Starpsauciens: "Mēs rosināsim ņemt ārā!")... Asiņaini, ja? Un ar kādu loģiku viņi nāk šeit, tribīnē: jā, grozījumi ir slikti, bet mēs tos atbalstīsim, lai pēc tam varētu neatbalstīt.

Cienījamie PROGRESĪVIE! Tas ir vēl viens izcils Orvela grāmatas, šī romāna, piemērs. (Starpsauciens.) Piedodiet, ja šie grozījumi pēc sešu gadu klusuma ir mēsls, tad šodien tie ir jānoraida, un Ekonomikas ministrijai, ja tā grib šo direktīvu ieviest, jānāk ar šīs direktīvas ieviešanu tīrā formā, nevis – jūs šo mēslu šodien taisāties atbalstīt, lai pēc tam varbūt cerētu, ka kāds aizmirsīs un jūs varēsiet nevis galā neatbalstīt, bet... ka tas viss aiziet savu gaitu. Esiet atbildīgi balsojumā!

Es domāju, ka "Nacionālā apvienība", pirmie kāpjot... arī APVIENOTAIS SARAKSTS ir jūs atmaskojuši. Šie nav nekādi direktīvas grozījumi, šis vienkārši ir prasts ātro kredītu lobijs. Balsojiet atbildīgi!

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Patmalnieka kungam pietiks ar atlikušajām...? (Starpsauciens.)

Lūdzu, vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, patiesi, mēs šodien skatām likumprojektu "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā", kas paredz mainīt regulējumu – to, kādā veidā mēs attiecamies pret kreditēšanas reklāmām. Mums jau iepriekš... Tātad pārskatot hipotekārās kreditēšanas nosacījumus, mums pavērās iespēja reklamēt arī hipotekāros kredītus, kas... pavasarī tika veikts grozījums, taču jāatzīst, ka tas bija vienkārši pliks grozījums bez jebkādiem nosacījumiem, kādai šai reklāmai jābūt. Tas, ko šie priekšlikumi piedāvā, ir ieviest kaut kādu kārtību vai skaidrību, kādā veidā šai reklāmai jānotiek.

Otra sadaļa ir par patērētāju kreditēšanu. Tur droši vien ir jānošķir vairākas lietas, par kurām kolēģi jau runāja. Viena ir patērētāju kreditēšana, ko mēs saprotam tā, ka... mēs ieejam veikalā un uz nomaksu nopērkam dažādas preces, maksājot katru mēnesi vai reizi ceturksnī. Tā ir viena daļa patērētāju kreditēšanai. Un tad ir vēl viena daļa, kas ir tā saucamie distances līgumi, kurus kādreiz pazinām... pazīstam kā ātros kredītus. Jāteic, ka pēc grozījumiem, kas tika veikti, kā jau izskanēja, 2018. gadā, situācija ar šiem ātrajiem kredītiem ir mainījusies un mainījusies ievērojami.

Ja mēs paskatāmies Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapā pārskatu par kreditēšanu 2023. gadā, ko Butāna kungs jau rādīja... grafiku, ja nemaldos, no tā paša pārskata... tad tur ir norādīts, kādā veidā ir attīstījusies distances kreditēšana Latvijā. Tā kreditēšana faktiski ir sabrukusi, jo no... 2017. gadā mums bija 80 tūkstoši kredītu, kuri ir pagarināti trīs un vairāk reižu, 2023. gada nogalē šādi kredīti bija 57... Tātad tas regulējums, kas tika ieviests, ir efektīvs, un efektīvs tas droši vien ir ne tikai tāpēc, ka reklāmas tika aizliegtas pilnībā, bet arī tāpēc, ka tika mainīti nosacījumi, kādā veidā šie kredīti tiek izsniegti, nevis vienkārši aizliegti. Tātad šodien kredīti ir pieejami... un kredītus var saņemt jebkurš, un tos var pagarināt vairākas reizes. Tie nav pilnībā aizliegti, taču reklāma tika pilnībā aizliegta.

Pie kā tas ir novedis? Tas ir novedis pie tā, ka patērētāji neiegūst informāciju arī par šķietami vienkāršām lietām, kuras viņi labprāt iegādātos uz nomaksu, tā izvēle ir ierobežota. Piemēram, ieejot kādā autoservisa salonā, jūs noteikti varat iegūt informāciju par to, ka tur ir pieejams kredīts par salīdzinoši mazu fiksēto likmi, taču ārpus šī autosalona nekur šī informācija nav pieejama, ir pieejama informācija, ka tikai bankas kreditē par EURIBOR plus kaut kādu fiksēto likmi... kas ir lielas likmes, taču patērētājam nav informācijas par šo salīdzinoši mazo, vienkāršo likmi. Tas ir tas, par ko, manuprāt, ir jārunā, skatoties uz šiem patērētāju kreditēšanas reklāmu jautājumiem, – mēs ļaujam patērētājiem iegūt informāciju par to, ka ir pieejami kredīti, kas ir salīdzinoši lētāki, nekā piedāvā, piemēram, bankas vai tās pašas ātro kredītu kompānijas, un ka viņi var nopirkt preces par samērīgām izmaksām.

Otra daļa, kas ir šie distances kredīti un tā saucamie ātrie kredīti. Tur komisijai acīmredzot ir jāiegulda darbs vēl nākamajā lasījumā, otrajā lasījumā, lai šo jautājumu pārskatītu, lai pārskatītu to, kādas normas uz šo pirmo lasījumu ir atnesusi Ekonomikas ministrija.

Tā ka turpināsim darbu pie šī likumprojekta otrajā lasījumā, un es saredzu, ka būs iespējams atrast kompromisu – ka kreditēšanas informācija ir pieejama patērētājiem, bet varbūt ierobežotākā apjomā būs pieejama informācija tieši par ātrajiem, distances kredītiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam...

Tā, mums ir arī... vārds deputātei Ilzei Verginai – paziņojumam. Lūdzu!

I. Vergina (JV).

Indijas sadarbības grupas dalībnieki, tiekamies uz darba sanāksmi tūlīt Dzeltenajā zālē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu, Edvard!

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Kolēģi, pārtraukums vēl nav sācies.

Nav reģistrējušies deputāti: Andris Bērziņš, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Jānis Grasbergs, Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Ģirts Valdis Kristovskis, Atis Labucis, Lauris Lizbovskis... neredzu, Ramona Petraviča, Anna Rancāne, Jana Simanovska, Māris Sprindžuks, Ričards Šlesers... neredzu, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Atgriežamies Saeimas Sēžu zālē.

Paldies tiem, kuri vienmēr ir laikus. Kaut kā pamaz mēs esam. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām sēdi pēc pārtraukuma un turpinām ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ināra Mūrniece, Juris Viļums, Irma Kalniņa, Jānis Vucāns un Edvards Smiltēns lūdz grozīt sēdes darba kārtību un pārcelt darba kārtības 30. punktu – likumprojektu "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu" – pirms darba kārtības 13. punkta. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā".

Turpinām debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Komisijas sēdes laikā par šo likumu – "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā"... nebija neviena vārda par to, ka šis likums kaut kādā veidā varētu ietekmēt aizliegumu ātro kredītu reklamēšanai. Faktiski likuma virzītāji maldināja deputātus, lai viltus ceļā pieņemtu šo likumu.

Hipotekārie kredīti – tā ir pavisam cita kultūra, mēs tajā komisijas sēdē runājām tikai par hipotekārajiem kredītiem, par to, ka vajag atsvaidzināt konkurenci, par to, ka vajag, lai konkurence būtu godīga, lai jaunie tirgus spēlētāji varētu iesaistīties mūsu tirgū. Šobrīd procentu likmes ir tik augstas, ņemot vērā EURIBOR... un tā tālāk... lai jauni, spēcīgi tirgus spēlētāji varētu iesaistīties mūsu tirgū, lai iedotu labāko piedāvājumu, un citas mūsu bankas arī būtu spiestas samazināt likmes. Jāstrādā šajā virzienā.

Vēlreiz atkārtošu, ka hipotekārie kredīti ir pavisam cita kultūra. Cilvēks apzināti, nosvērti izvēlas iegādāties nekustamo īpašumu, viņš izvēlas hipotekārā kredīta sniedzēju, no vienas puses ir juristi, no otras puses ir juristi. Bet ātrie kredīti nav nekas labs mūsu ekonomikai, tie tikai veicinās nabadzību, un galu galā ar šādiem likumiem mēs būsim ne tikai pēdējie Eiropā, bet arī pasaulē. Mēs nekādā gadījumā nevaram atbalstīt likumprojektu šādā redakcijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, mēs dzirdējām Patmalnieka kunga uzstāšanos, kur kā viens no argumentiem tika minēts, ka vajag atļaut reklamēt ātros kredītus, lai cilvēki var pieņemt saprātīgāku lēmumu par to, kurš kredīts būtu ar izdevīgākiem nosacījumiem. (Starpsauciens.) Labi, patēriņa kredītiem, jā, precizējam – par patēriņa kredītiem.

Bet tā vietā, piemēram, varētu piedāvāt Latvijas Bankai noteikt kā pienākumu, ka visiem patēriņa kredītdevējiem ir jāpublicē informācija Latvijas Bankas mājaslapā par kredīta nosacījumiem, lai cilvēks, kurš grib iegādāties automašīnu vai televizoru līzingā, varētu atvērt Latvijas Bankas mājaslapu un paskatīties, salīdzināt, kurš piedāvā kādus nosacījumus. Bet tā nav likumprojekta būtība.

Likumprojekta būtība ir atļaut ātrajiem kredītiem atkal plaši reklamēties dažādās platformās. Tas ir zināmā pretrunā ar to, ko Siliņas kundze teica, – ka faktiski ir krīzes laiks. Kāds ir risinājums, ko Jaunā VIENOTĪBA piedāvā krīzes laikam? Atļaut patēriņa kredīta reklāmas, lai cilvēki, kuri nonāk finansiālās grūtībās, redz televizorā vai drukātajā presē reklāmas: re, kur ir pieejams patēriņa kredīts ar tādiem un tādiem nosacījumiem – aizņemies naudu! Tas nav risinājums, tas nav risinājums!

Tāpēc arī es aicinu šo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatās, ka mums patīk braukt no viena grāvja otrā, kā teica Smiltēna kungs, atstāstot vakardienas Jāņa Dombura raidījumu "Kas notiek Latvijā?", pēc kura, es teiktu, kādam bija šodien jāatkāpjas, bet pie mums ir miers. Nopirktā privātā prese klusē. Paldies dievam, ir vismaz tāds Jānis Domburs, kas vakar daudzus izveda uz plāna ledus un parādīja, kas ir kas.

Kad finanšu ministrs Ašeradens teica, ka vajadzētu tā kā iepazīties ar biznesa plānu, lai saprastu, cik maksās biļetes un uzturēšana... piedodiet, par "Rail Baltica" projektu jau strādā izmeklēšanas komisija, tūlīt būs galaziņojums par atklāto... mēs klusējam. Tāpēc ļoti bieži izdomājam kaut kādas pseidoproblēmas, par kurām tagad diskutēsim.

Tagad pie lietas būtības. Par vakardienas raidījumu šodien klusums, kāds kaut ko uzrakstīja soctīklos, bet viss ir normāli... astoņu miljardu pietrūkst, Briškens nolemtībā nezina, kur naudu atrast... un tā tālāk. A mēs te cepamies.

Tātad par lietas būtību. Pirms kāda laika pie manis atnāca viens cilvēks un teica, ka viņam ir lielas finansiālas problēmas. Es jautāju: "Kas noticis? Kam tu esi parādā?" Tas cilvēks izvilka no kabatas vienu kredītkarti, otru kredītkarti (man ir tikai divas)... izvilka piecas kredītkartes. Piecas! Es teicu: "A kas par problēmu?" Viņš atbildēja: "Nu kā? Es aizņēmos vienā bankā, man iedeva kredītkarti..." Kaut kāds limits, laikam divi tūkstoši... tā tas mēdz būt, bankas uzticas. Cilvēks nevar samaksāt – banka sāk skaitīt lielo procentu. Viņš iet uz nākamo banku, paņem nākamo kredītkarti...

Es par bankām tagad runāju, nevis par ātrās kreditēšanas kantoriem. Beigās, piecās bankās aizņemoties, lai dzēstu... ugunsgrēka kārtībā... to sākotnējo kredītu... Un tad es teikšu... par ko rodas pārsteigums... jo man nekad nav nācies maksāt procentu maksājumus par kredītkartes izmantošanu. Noteikumos rakstīts – 30 dienas jeb vienu mēnesi procenti nav jāmaksā. Ja bankai norādi... ja gadījumā esi izmantojis to kredītu, kas ir paredzēts, kāda brauciena laikā, banka automātiski no tava krājkonta vai norēķinu konta pārskaita naudu, un tu nemaksā procentus. Tas ir, ja tev ir ienākumi. A kas notiek, ja ienākumu nav?

Es jums pastāstīšu, "Nacionālā apvienība", jūs arī ilgi bijāt valdībā. Tikko atvēru mobilajā telefonā informāciju par "Swedbank", tāpat ir ar "SEB banku", ar "Citadeles banku". Ir jāmaksā apmēram 20 procenti, ja klients nav spējis norēķināties ar banku. Ieklausieties, šodien 20 procentus maksā "Swedbank", "SEB bankai"... labi, pieņemsim, ap 20 procentiem vai mazāk... vairāk. Jūs varat to visu pārbaudīt. Un problēmu ir tiešām ļoti daudz.

Iepriekš bija tā, ka bankas tās kredītkartes ļoti ātri deva cilvēkiem, klientiem, un tādā veidā daudzi cilvēki bija spiesti aizbraukt no valsts, tāpēc ka paņēma kredītu un nespēja atmaksāt... nevis tajos mazajos kantorīšos, bet lielajās bankās. Ko mēs tagad redzam pēc statistikas? Banku peļņa turpina augt.

Kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... Jānis Reirs neļaus man samelot... bija ieradusies Finanšu ministrija un iepazīstināja mūs ar kopīgo kreditēšanu valstī... Vitenberga kungs, jūs arī, man šķiet, tur bijāt vai kāds no jūsu partijas... viņi teica: "Mums Latvijā kreditēšana ir apmēram uz pusi mazāka nekā Igaunijā un Lietuvā." Tātad runa ir par kādiem, ja nemaldos, 10 miljardiem, kas Igaunijā un Lietuvā ir vairāk investēti ekonomikas attīstībā nekā Latvijā, a bankas turpina pelnīt.

Jūs tagad atkal mēģināsiet kā odu nosist – mēs tūlīt sodīsim bankas ar virspeļņas nodokli. Tas ir pretlikumīgi, jo nevar mainīt spēles noteikumus procesā. Nevar ar atpakaļejošu datumu pateikt: "Tagad maksāsiet lielākus procentus nekā pagājušajā gadā, jo mums budžetu vajag aizlāpīt."

Esmu no šīs tribīnes teicis: ja banka slikti kreditē, kur ir nacionālā attīstības banka, par ko mēs runājām? Neesmu dzirdējis. Pēdējo reizi mēs par to runājām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Neesmu dzirdējis risinājumu, ka mēs veidosim savu nacionālo attīstības banku, lai varētu atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus, galvenokārt – Latvijas uzņēmējus.

Nākamais – antimonopolizācijas likums. Kāpēc jūs tā baidāties un tādu nevirzāt? Mēs taču skaidri zinām, ka skandināvi... zviedri kontrolē vairāk nekā 50 procentus finanšu tirgus. A mēs te tagad ķeramies klāt ātrajiem kredītiem, nevis "SEB bankai", "Swedbank", kas nekreditē vai kreditē uz pusi mazāk nekā Igaunijā un Lietuvā, bet vienlaikus – viņiem viss ir labi. Viņi pelna ar to, ka valdība, esošā vara ļauj viņiem pelnīt milzīgu naudu, neko nedarot. Par katru pārskaitījumu... kredītkarti – žvuk! – kaut kur nošvīkā vai nopīkstini... bankai uzreiz peļņa. Tā ir mūsu noguldītāju nauda, kas atrodas šajās bankās, un, ja mēs esam tik lieli idioti, es atvainojos, un esam radījuši apstākļus, ka viņi var pelnīt, nekreditējot tautsaimniecību, neuzņemoties riskus... tagad mēs sakām: vai, vai, vai, reklāma, kaut kādi mazie kantorīši... Kurš normāls cilvēks ietu uz šiem kantoriem, ja mums normāli strādātu bankas? Kāda ir lielākā problēma? Bankas daudziem klientiem negrib atvērt kontus.

Pirms kāda laika bija izmeklēšanas komisija, kuru vadīja Vilis Krištopans, bija ziņojums par to, kas ir jāizdara... būtu jāatver konti vietējiem pilsoņiem un tā tālāk. Likums paredz: katram pilsonim ir tiesības uz kontu bankā. Kurā bankā – nav ierakstīts. Katra banka var pateikt: "Jums ir tiesības, bet ne mūsu bankā." Beigās šie nabagi skrien un mēģina patēriņa kredītu jeb kredītu savām vajadzībām paņemt mazākajās finanšu iestādēs tikai tāpēc, ka mēs joprojām neesam ieklausījušies tajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā, kas bija saistībā ar problēmām finanšu sektorā.

Kāpēc mēs likumā nevaram ierakstīt skaidru definējumu, ka bankai ir nevis tiesības, bet pienākums atvērt katram Latvijas pilsonim vienīgo kontu? Punkts. Vienīgais arguments, kāpēc varētu neatvērt, – viņš ir krimināli bīstama persona, naudas atmazgātājs vai kā savādāk. Tad būtu skaidrs. Šobrīd daudzi nevar atvērt. Viņi saka: mēs taču zinām, ir frizieri, ir visādu, kā saka, darbu darītāji, kuriem nav regulāra darba, viņi strādā drusku vienā vietā, otrā, trešā... Jā, mums joprojām valstī ir apmēram 25 procenti ēnu ekonomikas, joprojām nekas nav mainījies. (Starpsauciens: "Jā!") Jā.

Ko es ar to visu gribu pateikt? Tagad mēs – var reklamēt vai nevar reklamēt... Tam vispār nav nekādas nozīmes! Tam vispār nav nekādas nozīmes, jo tie cilvēki, kuri iet un aizņemas tur naudu, nevar aizņemties bankās, tāpēc ka bankas neapkalpo. Vot, par ko ir stāsts. Nevis – drīkst vai nedrīkst reklamēt.

Tas kapitālais remonts ir novedis mūs līdz situācijai, ka daudzi cilvēki ir aizbraukuši no valsts, tāpēc ka viņi ir palikuši parādnieki lielajās bankās, viņi nebrauc atpakaļ. Vai nav pienācis laiks pieņemt drosmīgu lēmumu likuma formā, nevis tikai tādā muldēšanas formā – amnestiju visiem tiem, kas pazaudēja līdzekļus un palika parādā bankām pēc 2008., 2009. gada pasaules finanšu krīzes? Tas jautājums nav atrisināts, jo sanāca tā, ka bankas privātpersonām atņēma īpašumus un beigās viņi, muļķīši, vēl bija parakstījušies ar personīgo garantiju. Ņemot vērā, ka īpašums tajā laikā maksāja krietni mazāk, viņi pārdeva īpašumu pa lēto – caur shēmām vai ne caur shēmām... bet pārdeva pa lēto... un pasaka: "Tagad tu būsi mums parādā līdz mūža galam." Un mēs brīnāmies, kāpēc cilvēki neatgriežas.

Šoreiz es teikšu tā: mēs ņemamies pilnīgi nevietā. Es piedāvāju: virzāmies uz priekšu! Te bija Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Apskatīsimies, kā mums ies otrajā, trešajā lasījumā. Reklāma, ne reklāma... piedodiet, jūs neko nevarat aizliegt, jo soctīklos šodien reklāma... Jūs varat aizliegt reklamēties "Latvijas Televīzijā", kas jau ir izdarīts, kādos komercmedijos, kas ir nopirkti par valsts naudu.

Godājamā koalīcija, a tos divarpus miljonus, ko maksājat, lai korumpētu privātos medijus, jūs esat izņēmuši ārā... kad budžets tiks iesniegts? Tie būs izņemti? Tie divarpus miljoni būs izņemti? Hari, būs izņemti?! Vot, lūdzu... es gribēšu dzirdēt tavus argumentus. Valainis te pirms tam vienmēr gudri uzstājās... tagad es gribēšu dzirdēt tavus argumentus. Un, protams, no JAUNĀS VIENOTĪBAS, protams, no PROGRESĪVAJIEM. Jautājumu ir ļoti daudz.

Kas attiecas uz šo jautājumu – šī vispār nav problēma. Ja mēs sakārtosim fundamentālos jautājumus, lai katrs cilvēks var atvērt rēķinu lielajā bankā, tad lielākā daļa ātro kredītu... es atvainojos... nosprāgs dabīgā nāvē. Es piedāvāju koalīcijai nevis mēģināt kaut kādā veidā pseidorisinājumus – reklamēt vai nereklamēt... sakārtojam tirgu, lai nauda ienāk ekonomikā. Ja ir nepieciešams, virzām uz priekšu antimonopolizācijas likumu. Lai atbrīvotos no kādas lielās bankas, skaidri likumā pasakām, ka neviena ārvalsts nevar kontrolēt vairāk par 20 procentiem no Latvijas ekonomikas.

Hari! Drosmīgs lēmums. Ekonomikas ministrija jūsu pakļautībā. Nu iedodiet! Uzreiz svensoni atskries pie valdības un teiks: "Nē, nē! Kas ir jāizdara, lai mēs varētu saglabāt biznesu?" Tad jūs pasakiet: "Vai nu jūs nodrošināt normālu kreditēšanu, vai mēs pieņemam šo likumu." Cieti! Nevis uzvedaties kā mīkstie.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Atgriežamies pie likumprojekta. Virsraksts... par direktīvām... vienmēr ir ļoti būtisks, jo tās parasti notiek pēkšņi, uzkrīt kā sniegs uz galvas. Vienmēr ir jāsteidzas.

Arī mums, strādājot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, mēdz būt līdzīgi. Nesen tieši bija likumprojekts, kur saistībā ar augstskolu reorganizācijām, apvienošanām un akreditācijām bija steidzami jāveic likuma grozījumi. Tā netīšām tajā pašā likumprojektā bija iekšā stipendijas ārzemniekiem, kur bija daudz jautājumu, daudz neizdiskutētu lietu. Sapratām, ka abi jautājumi vienlīdz svarīgi, bet viens ir labs un gatavs, otrs – vēl diskutējams. Ir vienkāršs risinājums. Komisijas sēdē vienojāmies, ka šo likumprojektu mēs tā kā sadalām – vienu daļu izņemam un atstājam tikai to, kas ir steidzams.

Man ir jautājums: vai tiešām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nebija iespējams veikt šādu risinājumu – izņemt šo daļu ārā un pēc tam vērtēt atsevišķi? Virzīt to ļoti steidzamo, kas ir direktīvas jautājums un, kā saka, iespēja patērētājiem saņemt to, ko viņi sen ir pelnījuši, – patiesu informāciju un iespēju iegādāties to, kas ir garantēts Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumos. Šajā gadījumā tas netika izdarīts. Mums ir atnests likumprojekts, kurā ir divas ļoti atšķirīgas lietas. Arguments, kāpēc jāatbalsta, – tāpēc, ka direktīva ir svarīga. Manuprāt, tas nav arguments, lai ieliktu to daļu, kas nav ne tik steidzama, ne pietiekami izvērtēta.

Šajā gadījumā es atvēru spēkā esošo redakciju, vēlreiz izlasīju. Gadi pagājuši, bet es neredzu, kā tā būtu ļoti novecojusi, slikta. Bija teikts, ka uzraudzītāji nav apmierināti, kredītdevēji nav apmierināti un patērētāji neiegūst informāciju. Es nebiju komisijas sēdē, bet mans kolēģis, kas tur bija, teica, ka nav tādas informācijas un pētījumu, ka tiešām tā būtu. Arī pie manis neviens nav vērsies par to, ka tas bremzētu biznesa attīstību un kāda kreditētāja attīstība būtu apdraudēta, un kreditēšana ir sabrukusi un vairs nenotiek, un, varētu teikt, šī biznesa niša ir traumēta.

Tajā pašā laikā, es domāju, mēs visi redzam, ka zīmoli patiesi reklamējas, sponsorē sportu vai kultūru, un tas ir tas, ko tiem atļauj darīt, un tie, varētu teikt, ceļ savu sociālo redzamību. To dara, un tas ir atļauts. To jau mēs šodien nesakām – vajag aizliegt, kaut gan Ābramas kundze, es saprotu, gribēja uzlikt vēl stingrākas prasības: ja ir aizliegts, tad ir aizliegts. Šībrīža regulējums noteic: patērētāja kreditēšanas reklāmas ierobežojumos... ir aizliegts viss, izņemot gadījumus... Tas nozīmē skaidru regulējumu – viss ir aizliegts, un, ja tu neatbilsti kādam no šiem gadījumiem, kas ir uzskaitīti (nav nemaz tik daudz – seši gadījumi)... un vēl ir dažas jomas, kā Augstskolu likumā noteiktie studiju kredīti un studējošo kredīti, kuri ir atļauti, uz ko neattiecas ierobežojumi... šobrīd ir izņēmums arī nekustamo īpašumu hipotekārajiem kredītiem.

Bet jaunais regulējums – uiii... Es skatos un lasu, un domāju: kurš spēs šo radošo likumprojektu uzraudzīt un izvērtēt – tas ir būtisks vai nav būtisks? "[..] jābūt godīgai un skaidrai, un tā nedrīkst būt maldinoša." Kur vēl subjektīvāki kritēriji? Un ir tāds vienkāršs sauklis... reklāmā, kurā piedāvāta iespēja kreditēt patērētāju, iekļauj skaidru un uzskatāmu brīdinājumu... visām reklāmām sākumā un beigās vai tikai beigās: "Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu." Un ar to viss būs atrisināts. Tā nebūs.

Es domāju, ka esošais regulējums ir atbilstošs situācijai. Atceroties iepriekšējo krīzes situāciju, kad cilvēki nokļuva nesamaksājamos parādos bankām, pēc tam daudzi finanšu nepratības vai neapdomības dēļ iekļuva ātro kredītu jūgā... Mēs esam daudzkārt diskutējuši, kā to risināt un kā cilvēkiem atgriezties... iznākt no ekonomikas pelēkās zonas... atgriezties dzīvē. Tagad mēs sakām: ir uzlabots, nenoliedzami, ir uzlabots regulējums, arī ātrie nebanku kreditētāji ir ierobežoti, ir daudz labāks regulējums, viņus vairāk kontrolē, viņi nevar, kā saka, strādāt tā, kā bija pirms daudziem gadiem.

Izlasot šo regulējumu, es gribētu redzēt uzraugošo institūciju... vai pats Patērētāju tiesību aizsardzības centrs spēs šo regulējumu piemērot, izvērtēt un pateikt, vai šis reklāmas rullītis nav maldinošs, vai tas ir godīgs. Kurš būs tas korifejs, kas šo regulējumu spēs īstenot dzīvē, uzraudzīt un kādu sodīt vai kādam aizliegt kādu reklāmu? Iepriekšējais esot nepilnīgs un sarežģīts. Šis ir vēl nepilnīgāks un sarežģītāks.

Aicinu šo likumprojektu noraidīt, neatbalstīt un... direktīvas likumprojektu virzīt kā komisijas likumprojektu. To mēs varam ātri... varbūt steidzamības kārtībā atbalstīt, bet šis noteikti nav atbalstāms.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Jānis Patmalnieks minēja, ka regulējums ir efektīvs. Es gribu atgādināt teikumu, ko pirmīt citēju no ziņojuma. No jauna izsniegto kredītu apjoms šobrīd ir vēsturiski lielākais – vēsturiski lielākais! – kopš patērētāju (nebanku) kredītdevēju datu apkopošanas sākuma. Šobrīd ir vēsturiski lielākais! Jūs sakāt: regulējums ir efektīvs. (Starpsaucieni.) Jautājums – efektīvs kam? Efektīvs nebanku lobijam vai efektīvs patērētājiem?

Es domāju, mums nav jāstimulē... Arī minētie piemēri... varēs reklamēt, kā telefonu vai kādu citu preci uz nomaksu nopirkt... Es domāju, mums nav jāstimulē patēriņa kultūra. Ja mēs kaut pusi enerģijas neveltām finanšu pratības, ieguldīšanas vai krāšanas kultūrai, stimulēt šo aizņemšanās un patēriņa kultūru, manuprāt, ir konceptuāli nepareizi.

Izskanējušais par patēriņa kredītu konkurences ieguvumu ģimenēm ir absurds, jo ģimenes ir tās, kuras cieš no šiem... daudzi ir parādu gūstā. Ir reģioni... un mazbudžeta nekustamie īpašumi, kuri tiek iegādāti... Latvijas Bankas dati... liels īpatsvars tiek iegādāts par patēriņa kredītiem. Bet Latvijas Banka jau strādā pie risinājuma, lai hipotekāros kredītus varētu saņemt arī par mazākām summām, jo, jūs zināt, šobrīd bieži vien bankas nedod hipotekāro kredītu zem 30 tūkstošiem. Tiek risināts, lai reģionos mazu dzīvokli vai kādu lauku īpašumu varētu iegādāties par hipotēku un nebūtu jāizmanto patēriņa kredīti.

Vēl gribu teikt... Šlesera kungs minēja... sajauca divas lietas: banku kūtro kreditēšanu, kas patiešām mūsu ekonomikā tāda ir, un nebanku ātros kredītus. Tie ir privātpersonām... par ko mēs runājam... šobrīd juridiskajām personām ir atļauti.

Līdz ar to, man liekas, neatkarīgi no rezultāta ir jāatgriežas pie tā, ka mēs strādājam, lai likumu aizvērtu, lai būtu iespēja... nevis vārti atvērti vēl vairāk vaļā, bet lai šīs iespējas būtu ierobežotas, jo, kā jau es teicu, šobrīd... ir vēsturiski lielākais apjoms.

Kolēģi, Indriksones kundze jau minēja par uzraudzību. Jūs varat atvērt šī likumprojekta pielikumus, tur ir vēstule no NEPLP, kuri teic, ka viņi kā uzraugs nav iesaistīti. Līdz ar to parlamentārā sekretāra Miezaiņa teksti, ka visi ir uzklausīti, visi ir iesaistīti, ir maldināšana. (Zālē troksnis.) Tā tas nav noticis.

Aicinu ievērot labas pārvaldības principus un iesaistīt visus, uz kuriem šie grozījumi attiecas.

Aicinu likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā Kulberga kungam ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 28, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 27. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu", pirmais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jūsu uzmanībai – likumprojekts, kas faktiski no Latvijas puses pabeigtu iestāšanās procesu Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā. Pieminēšu, ka mūsu kaimiņi igauņi tajā ir iestājušies jau 2014. gadā, Lietuva – 2022. gadā. Latvijā iestāšanās process sākts 2022. gadā. Ir notikušas divas vērtētāju komisiju vizītes Latvijā, un vērtēšanas process Latvijai ir bijis sekmīgs.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra ir Parīzē bāzēta starpvaldību organizācija, kas izveidota 1974. gadā, sākoties naftas krīzei. Šobrīd tajā ir 31 dalībvalsts, ieskaitot gandrīz visas OECD dalībvalstis. Virkne valstu ir iestāšanās procesā, un ir arī virkne asociēto dalībvalstu. Kāds būs Latvijas ieguvums? (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Šlesera kungs! Mazliet klusāk!

I. Mūrniece. Godātie kolēģi! Tā būtu Latvijas energoapgādes drošības un efektivitātes stiprināšana, tā ir lielāka nacionālā drošība, jo Latvija kā šīs organizācijas dalībniece varēs saņemt energoresursu nodrošinājumu arī kopējā drošības mehānisma ietvaros, un tad tā... saprotami... var runāt arī par naftas rezervēm, ko valstis krīzes situācijā, kopīgi vienojoties, varēs izmantot. Tā būs mūsu iespēja arī piedalīties lēmumu pieņemšanā un enerģētikas politikas interešu aizstāvēšanā. Tāpat arī būs pieeja ievērojamiem analīzes un plānošanas resursiem.

Godātie kolēģi! Klimata un enerģētikas ministrija mūs informēja, ka 16. un 17. oktobrī notiks Starptautiskās Enerģētikas aģentūras valdes sēde, kurā Latvijai būtu iespēja pievienoties šai aģentūrai, kur Latvija varētu arī tikt uzņemta.

Tādēļ pēc Klimata un enerģētikas ministrijas lūguma komisija atbalstīja likumprojekta virzību steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

I. Mūrniece. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, līdzīgi kā to darīja komisija.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

I. Mūrniece. Komisija lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Nolīgumu par Starptautisko enerģētikas programmu" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

I. Mūrniece. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā".

Likumprojekta mērķis ir veikt precizējumus Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā, lai grozītais teksts atbilstu Eiropas Komisijas skaidrojumam par Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu 5. panta piemērošanu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija saņēma Eiropas Komisijas skaidrojumu, ka Eiropas Savienības tirgū apritē ir divi putu polistirola pārtikas iepakojumam derīgi veidi – uzpūstais putu polistirols un ekstrudētais putu polistirols. Lai novērstu tirgū veidojošos situāciju, ka iepakojums no uzpūsta putu polistirola tiek atzīts par putu polistirolu, kas ražots ar alternatīvo tehnoloģiju un kas vienlaikus tiek gan uzpūsts, gan ekstrudēts, gan presēts, nepieciešams veikt grozījumus likuma 4. panta trešajā daļā.

Likumprojekts paredz attiecināt tirgū laišanas aizliegumu uz visu veidu putu polistirola materiāliem, kas ražoti atbilstoši polistirola uzpūšanas tehnoloģijai, ieskaitot tādu, kas papildus uzpūšanai izgājis arī citus apstrādes posmus, piemēram, presēšanu... kas atbilst Eiropas Komisijas skaidrojumam par iepriekš minētās direktīvas 5. panta piemērošanu.

Šie grozījumi arī atvieglos Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles darbu attiecībā uz aizliegto iepakojumu laišanu tirgū. Grozījumu projekts paredz arī aizliegt 13. panta... izslēgt 13. panta 1. punktā esošo teikuma daļu, tādējādi samazinot alternatīvo slogu gan ražotājiem, gan uzraudzības iestādēm... izslēdzot minēto daļu 13. panta 1. punktā... izteikt jaunā redakcijā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja tā virzību pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"".

Likumprojekta mērķis ir pilnveidot regulējumu saistībā ar bīstamo iekārtu reģistra digitalizāciju un valdītāja pienākumiem un tiesībām, ieviest prasības attiecībā uz inspicēšanas institūciju pienākumiem un noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības pieņemt valdītājiem saistošus lēmumus.

Ņemot vērā, ka šobrīd likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" nav noteiktas Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības saistībā ar bīstamo iekārtu valsts uzraudzību, tajā skaitā likums neparedz, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs veikt lietošanā esošo bīstamo iekārtu ekspertīzi, pieņemt valdītājiem saistošus lēmumus par bīstamo iekārtu lietošanas apturēšanu vai aizliegšanu, kā arī to, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra pamatdarbības procesu informācijas sistēmas izstrādes ietvaros ir paredzēta arī bīstamo iekārtu reģistra digitalizācija, nepieciešams normatīvi nostiprināt bīstamo iekārtu reģistra digitalizāciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības attiecībā uz bīstamo iekārtu valsts uzraudzību, bīstamo iekārtu valdītāju un inspicēšanas institūciju pienākumus bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu un atbalstīja likumprojekta virzību pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Pleškāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Juris Jakovins.

J. Jakovins (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un pārējie! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" pirmajā lasījumā.

Šo likumprojektu mēs skatījām komisijas sēdē 25. septembrī un atbalstījām to pirmajam lasījumam... bez pašreiz esošiem labojumiem.

Aicinām to darīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Jakovins. Divas nedēļas. Ja šodien ir 3. oktobris (Starpsauciens: "17.!")... 17., jā.

Sēdes vadītāja. 17. oktobris.

J. Jakovins. Jā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Jakovins. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Tieslietu akadēmijas likums", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi likumprojektu "Tieslietu akadēmijas likums" pirmajam lasījumam, kā arī atbalstījusi steidzamības noteikšanu šim likumprojektam.

Likumprojekts paredz no 2025. gada 1. janvāra pastāvīgas un vienotas kvalifikācijas pilnveides institūcijas izveidi. Tās mērķis būs nodrošināt kvalitatīvu tālākizglītības sistēmu augstas kvalifikācijas uzturēšanai un attīstīšanai tiesnešiem, prokuroriem, izmeklētājiem un citiem ar tieslietu sistēmu saistītiem profesionāļiem, tā sekmējot tiesu varas efektivitātes paaugstināšanu. Likums būs tiesiskais pamats šīs akadēmijas izveidei, kā arī regulēs tās darbību.

Tieslietu akadēmijas mērķis ir nodrošināt, lai jaunie un jau esošie tiesneši, prokurori un izmeklētāji pastāvīgi turpina papildināt zināšanas, balstoties uz aktuālajiem izaicinājumiem tieslietu sistēmā. Tādi jautājumi kā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, tāpat arī finanšu noziegumu spektrs kļūst arvien sarežģītāki un apjomīgāki. Jaunus izaicinājumus tiesu sistēmai rada pret Latviju vērstie hibrīdkara instrumenti. Tas kopumā uzliek lielu atbildību tiesībsargājošām iestādēm. Iztrūkstot vienotai mācību institūcijai, nav iespējams koordinēti plānot nepieciešamās kvalifikācijas pilnveides programmas. Likumā tiks nostiprināts, ka Tieslietu akadēmijas juridiskais statuss ir atvasināta publiska persona, lai nodrošinātu līdzsvaru starp tiesu varu un izpildvaru, kā arī garantētu tiesu varas neatkarību.

Tieslietu akadēmijas funkciju īstenošanu pārraudzīs Tieslietu padome. Akadēmijā augstu mācību kvalitāti nodrošinās pieredzējuši tiesneši, prokurori un starptautiskie eksperti. Tieslietu akadēmija strādās arī pie starptautiskas sadarbības un tiesu prakses pētniecības, lai Latvijas tiesu vara spētu arvien veiksmīgāk reaģēt uz globālajiem tiesiskuma izaicinājumiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Tieslietu akadēmijas likums" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Krasta. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Tieslietu akadēmijas likums" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 10. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Krasta. Izskatīšana Saeimas sēdē otrajā lasījumā – 25. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Juridiskā komisija ir izskatījusi arī likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", atbalstījusi to pirmajam lasījumam un arī tā steidzamību.

Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar iepriekšējo likumprojektu par Tieslietu akadēmijas izveidi. Šie grozījumi ir nepieciešami, lai integrētu Tieslietu akadēmijas darbību Latvijas tiesu sistēmā un precizētu iesaistīto institūciju kompetences, tostarp izslēdzot mācību organizēšanas kompetences no Tiesu administrācijas pārziņas.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

A. Krasta. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam un likumprojekta izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 10. oktobris.

Sēdes vadītāja. 10. oktobris, un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Krasta. Izskatīšana Saeimas sēdē – 25. oktobrī. Es atvainojos – 24. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Man ir lūgums fiksēt protokolā – iepriekš arī tika minēts 25. oktobris, tātad izskatīšana Saeimas sēdē tiek pārlikta uz 24. oktobri. Deputātiem nav iebildumu? Precizēts – abi likumprojekti Saeimas sēdē tiks skatīti 24. oktobrī.

Likumprojekts "Grozījumi Sodu reģistra likumā", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šī gada 25. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Sodu reģistra likumā".

Kā jau Saeimas priekšsēdētāja minēja, uz otro lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sodu reģistra likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Būvniecības likumā", otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" otrajam lasījumam.

Tika saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar juridisko tehniku. Komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Būvniecības likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt šim priekšlikumam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Būvniecības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam – šā gada 10. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā", otrais lasījums.

Sešpadsmit priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti un deputātes! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 25. septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" otrajam lasījumam.

Tika iesniegti 16 priekšlikumi.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 3. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 4. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 7. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 8. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 9. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 10. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 11. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 12. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 13. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 14. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 15. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Lūdzu nedaudz uzmanības! Vēlos lūgt, lai jūs nebalsotu par šo priekšlikumu. Proti, kā tas skan... tātad priekšlikums ir sekojošs.

Šobrīd par to, ka jaunietis neierodas uz ārsta pārbaudi vai kādā konkrētā brīdī to pārtrauc, ir paredzēts administratīvais sods līdz 350 eiro. Tātad šī konkrētā norma par iepriekš minētajām darbībām paredz dubultot naudas sodu līdz 750 eiro.

Komisijas sēdē uz manu jautājumu, kā jūs redzat... un kas tie būs par iemesliem... Jaunietis, kurš neieradās... 350 eiro soda dēļ... mēs uzliksim 750 eiro sodu, un viņš pēkšņi sāks... nākt? Tieslietu ministrija bija pret, jo arī nedzirdēja nekādus argumentus. Sanāk tā, ka mēs bez kāda pamatojuma, bez kādas prevencijas, bez patriotiskās audzināšanas, bez jebkāda cita mehānisma vienkārši palielinām naudas sodu. Kur ir pamats domāt, ka šis palielinātais naudas sods dos vēlamo rezultātu? Es esmu pārliecināts, ka nedos rezultātu. Mēs jau tad varējām... Kāpēc 750 eiro? Kāpēc ne 1750 eiro vai 15 tūkstoši eiro? Vai, es nezinu, nošaušana ar mantas konfiskāciju? Kāpēc tieši 750 eiro?

Šeit apakšā ir nepareiza loģika, pilnīgi nepareiza loģika. Judina kungs jums varētu par to nolasīt lekciju. Nav absolūti nekāda pamata vienkārši pacelt soda naudu no 350 uz 750 eiro.

Kolēģi, es rosinu neatbalstīt šo priekšlikumu... vai šo jautājumu nodot atpakaļ komisijai, lai pārskata, izskata. Nav absolūti nekāda pamata.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Švinka. Komisijas vārdā vēlos paskaidrot. Komisija detalizēti uzklausīja Militārās policijas Juridiskā dienesta vadītājas informāciju. Šis priekšlikums nācis no Aizsardzības ministrijas, detalizēti analizējot pirmo pieredzi, kas ir uzkrāta, iesaucot valsts aizsardzības dienestā.

Militārās policijas Juridiskā dienesta vadītāja rādīja, ka šis ir priekšlikums... un līdz šim arī esošais... bija līdz šim noteiktajam... un lielākoties tiek piemērots brīdinājums, jo šis elements nav vērsts... kā soda naudas iekasēšana, bet kā motivējošs... lai būtu sadarbība. Komisijai tika prezentēta šī skala, kas tiek piemērota ļoti dažādā veidā, – ar mazāku, vidēju un lielāku... kā mūs informēja, pārsvarā tie ir brīdinājumi, lai būtu sadarbība ar jauniešiem.

Tā kā tas skaits, kas neierodas vai nepabeidz veselības pārbaudes, ir pietiekami liels, komisija tika pārliecināta, ka ir nepieciešams palielināt maksimāli pieļaujamo soda naudu, kas tiek piemērota ļoti retos gadījumos. Pārsvarā tiek ievērota šī lielā skala, ko piemēro Militārās policijas Juridiskais dienests.

Komisijā tika diskutēts, tika paskaidroti... visi jautājumi atbildēti, tāpēc komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 15, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Švinka. 16. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Esam izskatījuši visus 16 priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Švinka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas uzņemošās valsts līgumu", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas uzņemošās valsts līgumu". Likumprojekts ir sagatavots, pamatojoties uz 2004. gada 11. februārī noslēgtā Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku 1. panta otro daļu, kā arī Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums" 6.6. apakšpunktu.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas uzņemošās valsts līgumu, kas noteikts pārstāvniecībai Rīgā, attiecībā uz tās darbību Latvijas teritorijā... tādu pašu starptautiskai organizācijai paredzētu režīmu kā Ziemeļu Investīciju bankai, kurai ir starptautiskas juridiskas personas statuss un pilnīga tiesībspēja saskaņā ar Dalības līguma 1. pantu... un nostiprinās juridisko bāzi pārstāvniecības funkcionēšanai.

Ārlietu komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina arī Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas uzņemošās valsts līgumu" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Irma Kalniņa. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas uzņemošās valsts līgumu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Irma Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimas sēdē?

Irma Kalniņa. Izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē – 17. oktobrī.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Irma Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Par Uzlaboto pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Šī likumprojekta mērķis ir apstiprināt Uzlaboto pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses.

Nolīgums ir jau spēkā esošā Eiropas Savienības un Čīles Asociācijas nolīguma uzlabojums un modernizācijas procesa daļa. Šim nolīgumam ir divas daļas – gan politiskā sadarbība, gan tirdzniecības daļa. Tas sekmēs Eiropas Savienības un Čīles politisko dialogu un padziļinātu sadarbību, tirdzniecības un ieguldījumu apjoma tālāku palielināšanu starp Eiropas Savienību un Čīli, tostarp uzlabos Eiropas Savienības pieeju kritiskajām izejvielām, kas ir īpaši svarīgi, – litija resursiem.

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Uzlaboto pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Čīles Republiku, no otras puses" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

I. Mūrniece. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem – šā gada 9. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos" pirmajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Protokolu par grozījumiem Konvencijā par noziegumiem un dažām citām nelikumīgām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Vucāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 9. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi". Likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi. Likumisko pamatu regulārai gaisa satiksmei ar trešām valstīm nodrošina starptautiski starpvaldību nolīgumi par gaisa satiksmi. Jauni nolīgumi tiek slēgti, lai paplašinātu regulāro lidojumu maršrutu tīklu.

Ārlietu komisija ir atbalstījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un aicina arī Saeimas deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Mongolijas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Irma Kalniņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam – 8. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Irma Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā", otrais lasījums.

Ir iesniegti 20 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija strādāja ar likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" otrajam lasījumam. Atgādināšu, ka grozījumu mērķis ir nodrošināt tiesisko regulējumu efektīvam un ātram administratīvā pārkāpuma procesam elektroniskajā vidē.

Komisija darbojās ar priekšlikumiem, kuri pirms tam tika izskatīti divās Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdēs.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 6. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 7. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 8. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 9. – deputātu Simanovskas, Rasimas, Labanovska, Cepurīša, Šuvajeva un Lūses priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Augsti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Ceru, ka visi esam vienisprātis, ka partiju neatkarība no neskaidriem finansējuma avotiem ir būtisks pamats mūsu valsts demokrātijai. Ar šo priekšlikumu mēs uzlabojam iespēju tiesībsargājošajām iestādēm vērsties pret partiju finansēšanas pārkāpumiem.

Šobrīd šo administratīvā pārkāpuma procesu var uzsākt divu gadu laikā kopš šāda finansējuma veikšanas. Prakse rāda, ka politisko partiju finansēšanas pārkāpumi atklājas tieši tad, kad par to ziņo partijas bijušie biedri vai citādi ar politiskajām partijām saistītas personas, rodoties konfliktsituācijām partijas iekšienē. Ierasts, ka šādi ziņojumi notiek, paejot ilgākam laikam kopš šo ziedojumu veikšanas. Ievērojot minēto, priekšlikums piedāvā pagarināt noilguma termiņu no diviem līdz trijiem gadiem, tātad ļaut tiesībsargājošajām iestādēm uzsākt administratīvo procesu ilgākā laika posmā.

Priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Balsojumu nelūdzu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens: "Nav!") Nav.

Deputātiem nav iebildumu. Priekšlikums atbalstīts.

E. Teirumnieks. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 13. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 15. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 16. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 17. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 19. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. 20. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Teirumnieks. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

E. Teirumnieks. Šī gada 17. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Šonedēļ, 1. oktobrī, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Enerģētikas likumā" un atbalstīja tā virzību pirmajam lasījumam.

Likumprojekts paredz atteikties no publisko iepirkumu procedūras naftas produktu drošības rezervju iepirkumos. Tā būtība šajā gadījumā ir tāda, ka iepirkuma procedūru, kā komisijas sēdē apliecināja gan "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", gan Ekonomikas ministrijas pārstāvji, turpinās piemērot saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma prasībām. Lai garantētu to, ka šīs rezerves ir drošas un nav pieejama informācija par to, kas tehniski ir šo pakalpojumu izpildītājs, informāciju par iepirkuma rezultātiem nav nepieciešams publiskot. Līdz ar to – iepirkumi notiks, taču informācija par tiem būs pieejama tikai pārskatos. Tas ir svarīgi, ņemot vērā to, ko mēs redzam Ukrainā, – notiek tieša vēršanās pret enerģētikas infrastruktūru un drošības rezervēm.

Aicinām atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Enerģētikas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 10. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Kolēģi! Pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – lēmuma projekta izskatīšana.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" (Nr. 539/Lp14) otrajam lasījumam līdz 2024. gada 4. decembrim".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 3. oktobrī pulksten 17.00.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones un Česlava Batņas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi saplānotā darba grafika dēļ.

Deputātu Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ramonas Petravičas, Edmunda Zivtiņa un Ilzes Stobovas jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri, tieslietu ministrei Inesei Lībiņai-Egnerei un labklājības ministram Uldim Augulim "Par difterijas gadījumu Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un nepilngadīgu pacientu vislabāko interešu ievērošanu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 3. oktobrī pulksten 17.00 nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Andris Bērziņš... neredzu, Edmunds Cepurītis, Ingrīda Circene, Jānis Grasbergs, Edmunds Jurēvics, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jurģis Klotiņš, Dmitrijs Kovaļenko, Ģirts Valdis Kristovskis, Atis Labucis, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Ramona Petraviča... neredzu, Anna Rancāne, Jana Simanovska, Māris Sprindžuks, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Aiva Vīksna un Edgars Zelderis.

Paldies. Lai jums jauka diena!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---