Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr. 321/1-2

Rīgā 2024. gada 17. oktobrī

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk – Padome) šādā sastāvā – Padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš, Padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, Padomes locekle Ilva Milzarāja, Padomes loceklis Andis Plakans –, izvērtējot Padomes Monitoringa departamenta 2024.gada 4.septembra pārbaudes ziņojumu Nr.P/2024/127/6-4, kā arī kompetentās valsts pārvaldes iestādes sniegto informāciju,

[1] Padome, veicot Latvijas informatīvās telpas monitoringu nolūkā veikt tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.pantā noteiktās funkcijas, ir veikusi dažādu tīmekļa vietņu pārbaudi, vērtējot tīmekļvietnēs izvietoto audio, audiovizuālo un rakstisko saturu.

[2] 2024.gada 4.oktobrī Padome ir saņēmusi vēstuli no citas kompetentās valsts pārvaldes iestādes, kurā sniegta informācija par tīmekļa vietņu https://overclockers.ru; https://grozny.tv; https://yakutia-daily.ru; https://героиспецоперации.рф; https://riamo.ru pārbaudi un tajā konstatēto informāciju. Vēstulē norādīts, ka ir ticis konstatēts, ka minētajās tīmekļa vietnēs publicētais saturs atbalsta un attaisno Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai, kā arī atbilst Krievijas agresīvās kara propagandas naratīvam.

[3] Veicot minēto tīmekļa vietņu pārbaudi (pārbaudes rezultāti apkopoti Padomes Monitoringa departamenta 2024.gada 4.septembra pārbaudes ziņojumā Nr.P/2024/127/6-4, kā arī kompetentās iestādes 2024.gada 3.oktobra vēstulē Nr.21/2024/7123-IP) Padome un kompetentā valsts pārvaldes iestāde ir konstatējusi, ka minētajās tīmekļa vietnēs tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija par notikumiem pasaulē, tajā skaitā arī par karu Ukrainā, attaisnojot Krievijas iebrukumu Ukrainā un Ukrainas daļu pievienošanu Krievijai. Šāda informācija Latvijas informatīvajā telpā var radīt maldīgu priekšstatu par notikumiem pasaulē, negatīvi ietekmēt dažādu sabiedrības grupu līdzāspastāvēšanu un radīt apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Turpmāk lēmumā tiek norādīts, kāda veida informācija minētajās tīmekļa vietnēs ir izvietota.

[3.1] tīmekļa vietnē https://overclockers.ru cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.1.1] Tā ir Krievijas informāciju tehnoloģiju mājaslapa, kurā kopā ar rakstiem par IT nozari tiek izvietoti raksti ar saturu, kuru mērķis ir atbalstīt Krievijas politisko režīmu, tās karadarbības Ukrainā un darbības diskreditēt Ukrainu un Rietumus;

[3.1.2] karš Ukrainā tiek dēvēts par specoperāciju, saīsinājumā "CBO" (latviešu valodā: "SMO" jeb "Speciālā militārā operācija");

[3.1.3] Ir publicēts raksts: "Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija: Rietumu darbību un kursa rezultātā tiks mainīta Krievijas kodolieroču doktrīna" (krievu valodā: "МИД РФ: Ядерная доктрина России будет изменена в соответствии с действиями и курсом Запада".) Rakstā minēts, ka Krievijas kodolieroču izmantošanas doktrīna paredz kodolieroču izmantošanu tikai gadījumos, ja kāds izmanto kodolieročus pret valsti vai arī gadījumos, kad Krievijas Federācijas pastāvēšana ir būtiski apdraudēta un kodolieroči būs pēdējā cerība glābt valsti. Rakstā tiek minēts, ka tika izteikti mājieni, ka varētu tikt veiktas izmaiņas Krievijas kodolieroču doktrīnā ar mērķi pielāgoties pie kolektīvo Rietumu pieaugošo apdraudējumu. Mājaslapā apspriež, ka doktrīnā var tikt pievienots punkts par preventīvo uzbrukumu, tādējādi sniedzot Krievijai iespēju veikt kodolieroču uzbrukumu, kad valstij nav būtiska apdraudējuma;

[3.1.4] Rakstā "Krievu raķetes Sumu reģionā noguldīja ukraiņu armijas kolonnu, kas devās Kurskas virzienā" (krievu valodā: "Российские ракетчики накрыли в Сумской области огромную колонну ВСУ, направлявшуюся в Курскую область" aprakstīts, ka ukraiņu tehnikas kolonnai krievu armija veica uzbrukumu, gūstot labumu Krievijas pusei. Raksts ir papildināts ar attēliem, kuri tika iegūti lietotnes "Telegram" kanālos.

[3.1.5] Rakstā "Putins izslēdza Ukrainas krīzes miermīlīgu noregulējumu, līdz tiks atbrīvota visa Kurskas apgabala teritorija" (krievu valodā: "Путин исключил мирное урегулирование украинского кризиса до освобождения всей территории Курской области") tiek attaisnota Krievijas rīcība sākt karu Ukrainā. Tiek skaidrots, ka Krievijai nebija citas izvēles kā rīkoties, tā kā 2021.gadā izgāzās Kremļa pārrunas ar ASV un NATO. Tiek arī norādīts, ka Krievija cenšas izbeigt karu ātrāk par spīti tam, ka Rietumi vēlas redzēt "novājinātu" Krieviju. Visa raksta garumā tiek attaisnots Krievijas iebrukums Ukrainā, vainojot visā Ukrainas līderus, nenorādot konstruktīvus argumentus.

[3.2] tīmekļa vietnē https://grozny.tv/ cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.2.1] Balstoties uz tīmekļa vietnē norādīto informāciju, tīmekļa vietne ir Krievijas republikas Čečenijas republikas finansēts projekts, kurš nodarbojas ar ziņu raidīšanu televīzijā, radio un tīmekļa vietnes rakstu formātā. Tīmekļa vietnē var arī piekļūt televīzijas programmas "Grozny" (krievu: "Грозный") tiešraidei. Raidījumi minētajā televīzijas programmā ir veidoti ar mērķi uzrunāt musulmaņu tautu un čečenus. Programmā tiek runāts arābu un krievu valodā;

[3.2.2] Tīmekļa vietnē ir izveidota atsevišķa sadaļa saturam par Krieviju armijas veikto karadarbību Ukrainā, īpaši slavinot čečenu tautas veiktās darbības karā. Tīmekļa vietnē ir novērojami raksti, kuros Krievijas kareivji tiek parādīti kā labie varoņi;

[3.2.3] Tīmekļa vietnē ir publicēts raksts: "Ramzans Kadirovs: "Kaštanas" vienība no "Akhmatas" specvienības turpina neatlaidīgi terorizēt ukrofašistus" (Krievu valodā: "Рамзан Кадыров: Отряд "Каштана" из спецназа "Ахмат" продолжает настойчиво кошмарить укрофашистов)." Rakstā tiek citēts Čečenijas līdera teiktais par čečenu vienības veiktajām darbībām Krievijas Kurskas reģionā, kur pašlaik notiek kaujas. Kadirovs nosauca ukraiņu kareivjus par "ukrofašistiem" (krievu: "укрофашисты"). Čečenijas līderis norādīja, ka NATO ražotā tehnika labi deg un ukraiņu kareivjiem netiek dota iespēja nostiprināties Krievijas teritorijā. Kā arī tika izteikts komentārs, ka ukraiņu kareivjiem problēmas sagādās izdomāt, kā tiem atkāpties;

[3.2.4] Rakstā "Ramzans Kadirovs: "Aidas" vienība no "Akhmatas" specvienības turpina pārspēt ienaidnieku un iznīcināt viņa aprīkojumu" (Krievu valodā: "Рамзан Кадыров: Отряд "Аида" из спецназа "Ахмат" продолжает бить врага и уничтожать его технику") tiek publicēti Čečenijas līdera runas citāti, kuros Kadirovs pateicas vienībai par veiktajām darbībām Kurskas reģionā, norādot, ka vienība veikusi panākumus;

[3.2.5] Rakstā "Ramzans Kadirovs: Pavisam šodien tika sagūstīti 24 nacisti" (Krievu valodā: "Рамзан Кадыров: В общей сложности сегодня взято в плен 24 нациста") tiek norādīts, ka gūstā nonākušie ukraiņu kareivji pastāstīja, ka:

1. piedalījās apmācībās Vācijā, bet apmācībās neko nemācīja;

2. atrasties gūstā ir biedējoši, jo trīc rokas (raksta autors pievienoja komentāru, ka "uzbrukt civiliedzīvotājiem gan tiem nebija biedējoši".)

Rakstā arī tika publicēts attēls, kurā it kā čečenu kaujinieks uzņēma attēlu kopā ar ukraiņu gūstekņiem.

[3.3] tīmekļa vietnē https://yakutia-daily.ru/ cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.3.1] Balstoties uz tīmekļa vietnē izvietoto informāciju, tīmekļa vietne ir Krievijas federācijas Saha Republikas (Jakutija) laikraksts, kas izvieto ziņas tīmekļa vietnē;

[3.3.2] Tīmekļa vietnē ir novērojami raksti, kuros Krievijas kaujinieki tiek parādīti kā labie varoņi. Tiek novēroti arī citi raksti, kuros piesaista just līdzi Krievijas kaujiniekiem un to ģimenēm;

[3.3.3] Tīmekļa vietnē ir atvēlēta atsevišķa sadaļa, kurā tiek izvietoti raksti par Saha Republikas piedalīšanos tā sauktajā Krievijas speciālajā militārajā operācijā, izvietojot ziņas, kuras varētu būt aktuālas reģionam. Tīmekļa vietnē šī sadaļa tiek saukta "mēs esam kopā" (krievu: "мы вместе");

[3.4] tīmekļa vietnē https://riamo.ru/ cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.4.1] Ņemot vērā pieejamo informāciju, tīmekļa vietnē tiek izvietots saturs kopš 2014.gada. Tīmekļa vietnes saturs pamatā ir par ekonomikas nozari, bet ievērojamu daļu sastāda arī saturs par karu Ukrainā. Tīmekļa vietnes saturs ir ar atbalstošu raksturu Krievijas režīmam;

[3.4.2] Tīmekļa vietnei tiek veidots saturs no Krievijas informatīvās telpas avotiem, piemēram, "Lenta.ru", kurai Latvijas teritorijā ir ierobežota piekļuve;

[3.4.3] Tīmekļa vietnē izvietots raksts: "Starptautiskajā meklēšanā izsludināts algotnis no Latvijas, kurš karojis Ukrainas bruņoto spēku rindās" (Krievu valodā: "Наемник из Латвии, воевавший в рядах ВСУ, объявлен в международный розыск"). Rakstā tiek minēts, ka Krievijā izsludināts meklēšanā algotnis no Latvijas Alvis Lukša, kurš karoja Ukrainā no 2022.gada februāra līdz 2023.gada maijam.

[3.5] tīmekļa vietnē https://героиспецоперации.рф cita starpā izvietota šāda informācija:

[3.5.1] Tīmekļa vietnes izveides mērķis ir izplatīt Krievijas kara propagandu, veidojot saturu par kaujiniekiem, kas ir veikuši darbības karalaukā;

[3.5.2] Tīmekļa vietnes saturs parāda Krievijas kaujiniekus kā labos varoņus un Ukrainas kareivjus parāda kā ļaundarus. Kā arī saturs piesaista līdzjūtību Krievijas kaujiniekiem;

[3.5.3] Tīmekļa vietnē tiek izvietoti komiksi ar kaujinieku karadarbībām. Saturs ir veidots tā, lai radītu līdzjūtību un lepnumu par karojošajiem Krievijas pusē, kā arī veidot iedvesmu lasītājam iestāties Krievijas armijā;

Ievērojot konstatēto, Padome

[5] Padomes 2024.gada 17.oktobra sēdes laikā Padome ir pārliecinājusies par minētajās tīmekļa vietnēs izplatīto saturu. Elektronisko sakaru likuma 112.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka "Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, ir tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei." Minētā tiesību norma paredz Padomes tiesības, izvērtējot no citām valsts pārvaldes iestādēm saņemto informāciju, pieņemt lēmumu par piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm, ja tajās izplatītais saturs apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību.

Ar terminu "valsts drošība" ir saprotama pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai. Šis termins ietver arī "nacionālo drošību", kas atbilstoši Nacionālās drošības likuma 1.pantā noteiktajam ir "valsts un sabiedrības īstenotu vienoto, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriālā integritāte, sabiedrības brīvības attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte." Ievērojot to, ka ir nepieciešams nodrošināt nacionālo drošību un savlaicīgi prognozēt un novērst valsts iekšējo un ārējo apdraudējumu, kā arī garantēt valsts aizsardzību, sabiedrības drošību un tās demokrātisko attīstību, nav pieļaujams, ka Latvijas informatīvajā telpā – gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, gan interneta vidē – tiek izplatīts tāds saturs, kas apdraud vai var radīt apdraudējumu valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai un drošībai.

[6] Padome secina, ka 3.punktā minētās tīmekļa vietnes tiek izmantotas, lai, piemēram, izplatītu propagandu, kara propagandu, atbalstītu karu Ukrainā (tostarp dēvējot to par "specoperāciju" jeb "speciālo militāro operāciju") un pret Ukrainas valsti un ukraiņu nāciju vērstu naratīvu. Tīmekļa vietņu, kurās tiek izplatīta sagrozīta un nepatiesa informācija, kara propaganda, kā arī karu attaisnojoša informācija, izplatīšanas ierobežošana ir nepieciešama, lai nodrošinātu valsts drošību, sabiedrisko kārtību un drošību.

[7] Ņemot vērā Padomes monitoringa rezultātā konstatēto, kompetentās iestādes sniegto informāciju, tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, normatīvajos aktos noteikto, kā arī ģeopolitisko situāciju pasaulē, Padome atzīst, ka piekļuves liegšana šī lēmuma 3.punktā un tā apakšpunktos minētajām tīmekļa vietnēm veicama nekavējoties. Padome norāda, ka jebkura nepamatota kavēšanās ar piekļuves liegšanu tīmekļa vietnēm veicinātu apstākļus, ka tīmekļa vietnēs joprojām tiktu izplatīta tāda informācija, kas apdraud valsts drošību, kā arī dezinformācija un viltus ziņas, taču esošajā ģeopolitiskajā situācijā tieši pretēji – nepieciešams nodrošināt uzticamas, kvalitatīvas un faktos balstītas patiesas informācijas pieejamību.

[8] Ņemot vērā, ka lēmums par piekļuves ierobežošanu minētajām tīmekļa vietnēm ir administratīvais akts, pieņemot lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļa vietnēm, jāizvērtē administratīvā akta lietderības apsvērumi.

[8.1] Administratīvā akta nepieciešamība leģitīmā mērķa sasniegšanai – Satversmes 100.pants paredz: "Ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta." Ikviens ierobežojums attiecībā uz informācijas pieejamību ir jāvērtē vārda brīvības, kas ir demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtība, ierobežošanas aspektā. Satversmes 116.pants noteic, ka vārda brīvību var ierobežot likumā paredzētos gadījumos, lai sasniegtu kādu no tajā paredzētajiem leģitīmajiem mērķiem – citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10.panta otrā daļa nosaka: "Tā kā šo brīvību īstenošana ir saistīta ar pienākumiem un atbildību, tā var tikt pakļauta tādām prasībām, nosacījumiem, ierobežojumiem vai sodiem, kas paredzēti likumā un nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts drošības, teritoriālās vienotības vai sabiedriskās drošības intereses, nepieļautu nekārtības vai noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību, aizsargātu citu cilvēku cieņu vai tiesības, nepieļautu konfidenciālas informācijas izpaušanu vai lai saglabātu tiesu varas autoritāti un objektivitāti." Leģitīmais mērķis vārda brīvības ierobežošanai konkrētajā gadījumā nepārprotami ir valsts un sabiedrības drošība (tajā skaitā informatīvās telpas drošība), demokrātiskas valsts iekārtas saglabāšana. Demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība kā leģitīms mērķis sevī ietver nacionālās drošības un Latvijas teritoriālās vienotības aizsardzību. Padome uzsver, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un pakalpojumos, kā arī tīmekļa vietnēs internetā ir aizliegts izplatīt saturu, kas apdraud valsts drošību, un šis valsts drošības apdraudējums ir vērtējams ne vien Latvijas, bet arī citu valstu drošības kontekstā. Nav šaubu, ka apdraudējums valsts drošības interesēm tiek nodarīts arī izmantojot interneta resursus, tajā skaitā tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatītas ziņas un dažādi informatīvi materiāli. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā – mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību u.tml.¹ Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā.² Tāpat tiesības uz vārda brīvību nenozīmē visatļautību. Gan no Satversmes, gan arī no Latvijai saistošajiem starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem izriet, ka tiesības uz vārda brīvību var ierobežot. Valsts var noteikt vārda brīvības ierobežojumus gadījumos, kad personas tiesības uz vārda brīvību tieši ietekmē citu personu tiesības, kā arī gadījumos, kad vārda brīvība rada nepārprotamus un tiešus draudus sabiedrībai.³ Ievērojot minēto, Padome uzskata, ka par leģitīmo mērķi, saskaņā ar kuru ir pieļaujams ar administratīvo aktu ierobežot personas vārda brīvību, atzīstama valsts interese aizsargāt valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Gadījumā, ja personai piešķirtās tiesības brīvi paust savu viedokli tiek izmantotas negodprātīgi – ar mērķi apzināti izplatīt kara propagandu, dezinformāciju un maldināt sabiedrību, tā nav pieļaujama vārda brīvības izpausme un konkrētajā gadījumā tās ierobežošana ir uzskatāma par leģitīmu un samērīgu.

[8.2] Administratīvā akta piemērotība mērķa sasniegšanai – Attiecībā uz vārda brīvības ierobežojuma vērtējumu jāņem vērā, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt patiesu informāciju. Padomes ieskatā, sabiedrības interesēs nav saņemt tādu informāciju, kas apdraud valsts vai sabiedrības drošību, valsts teritoriālo vienotību, tāpat sabiedrības interesēs nav saņemt informāciju, kas ir naidu kurinoša un apzināti maldinoša. Šādas informācijas saņemšana daļā sabiedrības var radīt uztraukumu un bailes savas valsts pastāvēšanu un savu, savas ģimenes nākotni, kā arī šķelt sabiedrību. Turklāt šī informācija satur arī dezinformāciju un šādas informācijas rezultātā var rasties un aktivizēties organizācijas, kuras atbalsta radikālas idejas, kā arī to pretinieki, tādējādi neizslēdzot iespēju, ka valstu iekšienē var rasties dažādu grupu protesti un tādējādi neapšaubāmi tiek ietekmēta sabiedriskā kārtībā un cilvēku drošība, kas būtiski un nepārprotami ietekmē valsts drošību kopumā. Gadījumā, ja tīmekļa vietnes, kurās tiek izplatīta informācija, kas apdraud valsts drošību, Latvijas teritorijā nebūtu pieejamas, pieejamība šai informācijai būtu krietni mazāka, tādējādi arī šīs informācijas aprite samazinātos un ir prognozējams, ka nodarītais kaitējums būtu ievērojami mazāks. Līdz ar to, Padomes ieskatā, Elektronisko sakaru likumā paredzētais instruments tiesību uz vārda brīvību ierobežošanai – tiesības pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību – ir uzskatāms par piemērotu līdzekli leģitīmā mērķa sasniegšanai.

[8.3] Vai mērķi nav iespējams sasniegt ar līdzekļiem, kas mazāk ierobežo administratīvā procesa dalībnieku tiesības vai intereses – Padomes ieskatā, piekļuves liegšana minētajām tīmekļa vietnēm visefektīvāk nodrošina sabiedrības interešu aizsardzību. Padome norāda, ka, lai garantētu sabiedrības interešu aizsardzību, ir nepieciešams rīkoties nekavējoties, tādējādi Padome, pieņemot lēmumu, neuzklausa minēto tīmekļa vietņu veidotājus. Atbilstoši Administratīvā procesa likumā noteiktajam Padome norāda, ka iemesls tīmekļa vietņu pārstāvju neuzklausīšanai ir fakts, ka tīmekļa vietnēs izplatītā informācija apdraud valsts un sabiedrības drošību, tādēļ lēmums par piekļuves liegšanu tām pieņemams pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus Padome uzsver, ka tās rīcībā ir visa nepieciešamā informācija par tīmekļa vietnēs izvietoto saturu, tāpat, Padomes ieskatā, situāciju nebūtu iespējams mainīt, tīmekļa vietņu veidotājiem izņemot vai liedzot piekļuvi atsevišķām satura vienībām, jo tīmekļa vietnēs izvietotais saturs kopumā apdraud valsts drošību un sabiedrisko kārtību un drošību. Tāpat pat gadījumā, ja tiktu izņemtas atsevišķas satura vienības, Padomei būtu jāiegulda nesamērīgi resursi nepārtrauktam tīmekļa vietņu monitoringam, lai pārliecinātos, ka tīmekļa vietnēs atkārtoti netiek izvietots jau iepriekš izņemtais valsts drošību apdraudošais saturs, kā arī cits jauns saturs. Lai garantētu valsts un sabiedrības drošības interešu aizsardzību, Padome secina, ka citi, privātpersonu mazāk ierobežojoši līdzekļi, konkrētajā gadījumā nav piemērojami, jo tie nesasniegs mērķi. Mērķi – piekļuves ierobežošanu šim saturam – var sasniegt tikai liedzot piekļuvi tam.

[8.4] administratīvā akta samērīgumu – vai sabiedrības ieguvums ir lielāks, nekā privātpersonas interešu aizskārums. Tiesību piemērošanas neatņemama sastāvdaļa ir tiesisko seku konkretizēšana un šajā posmā tiesību piemērotāja pienākums ir apsvērt tiesiskās sekas un izvēlēties tās sekas, kuras sasniedz tiesību mērķi – taisnīgumu.⁴ Uz šādu iestādes pienākumu norāda arī APL 13.pantā nostiprinātais samērīguma princips: "Labumam, ko sabiedrība iegūst ar ierobežojumiem, kas uzlikti adresātam, ir jābūt lielākam nekā viņa tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumam. Būtiski privātpersonas tiesību vai tiesisko interešu ierobežojumi ir attaisnojami tikai ar nozīmīgu sabiedrības labumu." Padomes ieskatā, konkrētajā gadījumā labums, ko iegūs sabiedrība, ir ievērojami lielāks nekā tiesību ierobežojums, jo sabiedrību vairs nesasniegs tāda informācija, kas apdraud gan Latvijas, gan Ukrainas valstu drošību un arī Eiropas drošību kopumā, kā arī apzināti maldinoša informācija un kara propaganda. Padomes ieskatā, šāds ierobežojums jo īpaši ir uzskatāms par samērīgu, ņemot vērā ģeopolitiskos apstākļus, kādos šobrīd atrodas Latvija un Pasaule. Krievija jau ilgstoši veic mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas Latvijā un arī citās Eiropas valstīs ar mērķi izplatīt dezinformāciju, ieviest bailes un apzināti sagrozīt gan vēstures, gan mūsdienu notikumus. Ievērojot minēto ir īpaši svarīgi liegt piekļuvi šāda veida saturam un nodrošināt, ka sabiedrībai ir pieejams patiess, pārbaudīts un precīzs saturs par notikumiem Latvijā un Pasaulē. Tādējādi, Padomes ieskatā, sabiedrības ieguvums ir ievērojami lielāks nekā indivīda tiesību ierobežojums, jo sabiedrību, izmantojot šīs tīmekļa vietnes, vairs nesasniegs kara propaganda, dezinformējošs un sabiedrības un valsts drošību apdraudošs saturs.

[9] Ievērojot minēto un izvērtējot lietā esošās ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā, Padome secina, ka tīmekļa vietnēs https://overclockers.ru; https://grozny.tv; https://yakutia-daily.ru; https://героиспецоперации.рф; https://riamo.ru tiek izplatīts saturs, kas apdraud valsts drošību, tajā skaitā Latvijas nacionālo drošību.

[10] Padome saskaņā ar APL 62.panta trešo daļu un papildu 8.3.punktā norādītajam norāda apsvērumus, kāpēc tā uzskata, ka pie konkrētā lēmuma pieņemšanas nav nepieciešams uzklausīt šī lēmuma adresātu viedokli. Saskaņā ar APL 62.panta otrās daļas 1.punktā noteikto "personas viedokļu un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja administratīvā akta izdošana ir steidzama un jebkura kavēšanās tieši apdraud valsts drošību, sabiedrisko kārtību, vidi, personas dzīvību, veselību un mantu." Ievērojot minēto, secināms, ka Padomei nav pienākuma uzklausīt lēmuma adresātu viedokli, jo jebkura kavēšanās lēmums pieņemšanā rada draudus valsts drošībai un sabiedriskajai drošībai. Tāpat jāņem vērā, ka Padome pamatojusi šāda ierobežojuma atbilstību tiesību uz vārda brīvību aizsardzības kontekstā. Secinot, ka administratīvais akts samērīgi ierobežo personas, kas veido lēmuma 3.punktā (izvērstā veidā) un 9.punktā norādīto tīmekļa vietņu, tiesības un šādu ierobežojumu sabiedrības interesēs ir nepieciešams noteikt bez kavēšanās, potenciālo adresātu viedokļa uzklausīšana nav nepieciešama.

[11] Ņemot vērā minēto, Padome uzskata par nepieciešamu izmantot tai Elektronisko sakaru likuma 112.pantā piešķirtās tiesības, izvērtējot valsts iestāžu sniegto informāciju, "[..] pieņemt lēmumu, ar kuru ierobežo piekļuvi tādām Latvijas teritorijā pieejamām tīmekļvietnēm, kurās tiek izplatīts saturs, kas apdraud vai var apdraudēt valsts drošību vai sabiedrisko kārtību un drošību, liedzot piekļuvi šo tīmekļvietņu domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei."

[12] Lai informētu tīmekļa vietņu iespējamos lietotājus par iemeslu, kāpēc tīmekļa vietne vairs nav pieejama, nepieciešams veikt minēto tīmekļa vietņu lietotāju automātisku novirzīšanu uz Padomes izveidoto informatīvo paziņojumu: https://nelegalssaturs.lv.

1. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamām tīmekļa vietnēm "https://overclockers.ru; https://grozny.tv; https://yakutia-daily.ru; https://riamo.ru; https://героиспецоперации.рф", liedzot piekļuvi šo tīmekļa vietņu domēna vārdiem vai interneta protokola adresēm.

2. Ierobežot piekļuvi Latvijā pieejamo tīmekļa vietņu https://overclockers.ru; https://grozny.tv; https://yakutia-daily.ru; https://riamo.ru https://героиспецоперации.рф; dublējošām spoguļlapām.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta otro daļu administratīvo aktu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Saskaņā ar Elektronisko sakaru likuma 112.panta septīto daļu šā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Ņemot vērā administratīvā akta steidzamību, Padome nosaka, ka administratīvais akts jāizpilda nekavējoties. Ja administratīvais akts netiks izpildīts labprātīgi, tas tiks izpildīts piespiedu kārtā. Administratīvā akta piespiedu izpildes izmaksas sedz adresāts.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs I. Āboliņš