Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas astotā sēde 2024. gada 17. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam Saeimas šī gada 17. oktobra kārtējo sēdi.

Par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Zane Skujiņa-Rubene, Jānis Patmalnieks, Agnese Krasta un Ainars Latkovskis lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 26. punktu – likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" izskatīšanu otrajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Jānis Vitenbergs, Edmunds Teirumnieks, Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Nauris Puntulis un Ināra Mūrniece lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Valsts valodas centra kapacitātes stiprināšanu un pārveidi par neatkarīgu iestādi".

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, kolēģi! Pirms divām dienām, 15. oktobrī, atzīmējām Valsts valodas dienu, un uzskatu, ka tas bija piemērots brīdis, lai aktualizētu pāris valodas politikas jautājumus, kas Saeimas darba kārtībā nav atraduši pienācīgu lomu... un arī izpildvarā to loma ir nepietiekama.

Šis priekšlikums paredz uzdot Ministru prezidentei Valsts valodas centru, kura funkcijās ir valodas politika, valodas kontrole un lietojums sabiedrībā... priekšlikums paredz pārveidot Valsts valodas centru par neatkarīgu institūciju, līdzīgi kāds ir Tiesībsarga birojs un vairākas citas... virkne citu... padsmit... neatkarīgo institūciju, un atdalīt to no... Tieslietu ministrijas padotības... kur tā ir šobrīd. Ko tas dotu? Tas dotu lielākas pilnvaras, neatkarīgu budžetu un neatkarību arī rīcībā, jo šobrīd tā politiskā neitralitāte ir visai nosacīta.

Es vēlos atgādināt pavasara notikumus, kad Valsts valodas centra vadītājs stingri iestājās par valsts valodu (kas arī ir viņa tiešais pienākums) un rosināja atcelt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, kam sekoja mediju nozares vēršanās pie Tieslietu ministrijas un ko es nolasīju kā tādu žestu: Tieslietu ministrija, lūdzu, tieciet galā ar savu padotības iestādi! Kāpēc viņi mums pārmet? Un pāris mēnešus vēlāk mēs redzam, ka ar ilggadējo Valsts valodas centra vadītāju netiek turpinātas darba attiecības. Jā, viņš bija sasniedzis pensijas vecumu, bet, manuprāt, viņa darbība un arī publiskie izteikumi liecina, ka viņš bija gatavs šo darbu turpināt.

Manuprāt, šādi un citi gadījumi norāda, ka mums ir jāmazina politiskā ietekme uz valsts valodas politiku. Tā galu galā ir Satversmes vērtība, un tai nav jābūt par politisko cīņu elementu. Vēl jo vairāk – ja Tieslietu ministrija izvirza citas prioritātes, kas, neapšaubāmi, arī ir vajadzīgas, izvirza tās kā savas budžeta prioritātes, skaidrs, ka valsts valodas politika, tātad Satversmes vērtība, paliek sekundāra un tās budžets nav bijis prioritārs.

Papildus vēlos norādīt, ka Valsts valodas likuma grozījumi, ko "Nacionālā apvienība" ir iesniegusi Saeimā, jau pusotru gadu nav atraduši vietu un laiku Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas darba kārtībā. Tātad pusotru gadu tā nav bijusi prioritāte – pat iekļaut kā vienu darba kārtības punktu. Ja koalīcija ir tik ļoti spītīgi iekrampējusies... un kategoriski nevēlas valsts valodas politiku risināt, risināt pastāvošo divvalodību, tad nododam to vismaz neatkarīgai institūcijai, noņemam šeit no politikas... virtuves un nododam neatkarīgai institūcijai... iesaistīties.

Aicinu atbalstīt lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā un aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju strādāt pie Valsts valodas likuma... kam mandātu ir devusi arī sabiedrības parakstītā iniciatīva portālā "ManaBalss.lv".

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Ainars Latkovskis, Agnese Krasta, Jānis Reirs un Zanda Kalniņa-Lukaševica lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās darba kārtības 6. punktu – likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu"". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Ingrīda Circene, Jurģis Klotiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Irma Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Gatis Liepiņš, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis un Ainars Latkovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ingrīdas Circenes apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju un Jurģa Klotiņa apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību.

Sadaļa "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Ārlietu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un gaidot starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu Rīgā". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šīsdienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Irma Kalniņa (Starpsauciens.)... Tātad ir kļūda...

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Paldies. Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nākamajā nedēļā šeit, Rīgā, pulcēsies ap 30 vai, iespējams, vairāk valstu delegācijas, kas sanāks uz Starptautiskās Krimas platformas trešo parlamentāro samitu. Samita mērķis ir konsolidēt valstu viedokli par Ukrainas un Krimas okupāciju, vērst uzmanību uz notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un kara noziegumiem Ukrainas okupētajās teritorijās un pats galvenais – stiprināt atbalstu Ukrainai tās karā pret Krieviju.

Sagaidot šo Starptautiskās Krimas platformas trešo samitu, Ārlietu komisija ir izstrādājusi paziņojumu, kas komisijas sēdē tika pieņemts vienbalsīgi, un aicina arī Saeimu to atbalstīt.

Tātad Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un gaidot Starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu Rīgā".

Latvijas Republikas Saeima:

"atzīmējot to, ka 2024. gada 23. un 24. oktobrī Latvijā notiks Starptautiskās Krimas platformas trešais parlamentārais samits;

atsaucoties uz Latvijas Republikas Saeimas 2008. gada 13. marta Deklarāciju par 1932. un 1933. gadā PSRS veiktajām represijām pret Ukrainas tautu, 2014. gada 6. marta paziņojumu "Par Krievijas agresiju Ukrainā", 2018. gada 13. decembra paziņojumu "Par atbalsta paušanu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai saistībā ar Krievijas Federācijas agresiju Azovas jūrā un Kerčas šaurumā", 2019. gada 9. maija paziņojumu "Par Krimas tatāru deportāciju 75. gadskārtas piemiņu un atbalstu Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politikai", 2019. gada 21. novembra paziņojumu "Par Krievijas Federācijas organizētajām tā dēvētajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē", 2022. gada 24. februāra paziņojumu "Par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti", 2022. gada 21. aprīļa paziņojumu "Par Krievijas Federācijas agresiju un kara noziegumiem Ukrainā", 2022. gada 8. decembra paziņojumu "Par Krievijas starptautiskajiem noziegumiem Ukrainā un vainīgo saukšanu pie atbildības", 2023. gada 23. februāra paziņojumu "Par Krievijas īstenotā agresijas kara pret Ukrainu gadadienu", 2023. gada 21. decembra paziņojumu "Par prettiesiski uz Krieviju un Baltkrieviju pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanu Ukrainā", 2024. gada 22. februāra paziņojumu "Godinot Ukrainas aizstāvjus un iedzīvotājus par viņu drosmi un varonību un paužot atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai" un 2024. gada 20. jūnija paziņojumu "Par NATO samitu Vašingtonā";

norādot, ka Krimā līdz 2024. gada oktobrim etnisku, reliģisku un politisku iemeslu dēļ nelikumīgi ieslodzīti vairāk nekā 200 cilvēki un vairāk nekā 900 cilvēki tiesāti par to, ka izrādījuši solidaritāti Ukrainai. Krievijas okupētajās teritorijās cilvēktiesību aktīvisti tiek vajāti, arestēti, spīdzināti un izturēšanās pret viņiem ir necilvēcīga. Tiek veiktas nelikumīgas deportācijas no okupētajām teritorijām, un it īpaši bērni tiek piespiedu kārtā pārvietoti uz Krieviju. Tāpat turpinās Krievijas pilsoņu masveidīga pārvietošana uz Krimu nolūkā mainīt tās iedzīvotāju etnisko sastāvu. Tie visi ir klaji starptautisko cilvēktiesību pārkāpumi;

uzsverot, ka Krimas pussala ik dienu tiek izmantota kā placdarms Krievijas lidmašīnu, raķešu un dronu uzbrukumiem Ukrainas teritorijai un Krimas pussalas militarizēšana apdraud Melnās jūras reģiona drošību un stabilitāti, kā arī pārkāpj kuģošanas brīvību,

atkārtoti apliecina Latvijas nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un uzsver, ka Krievijas pagaidām okupētās un nelikumīgi anektētās Ukrainas teritorijas – Krimas Autonomā Republika un Sevastopole, kā arī daļas no Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas reģioniem – ir piederīgas suverēnajai un teritoriāli nedalāmajai Ukrainas valstij;

norāda, ka Krimas pussalas deokupācija ir kara izbeigšanas un miera nodrošināšanas procesa neatņemama sastāvdaļa;

uzsver, ka Starptautiskā Krimas platforma ir svarīgs instruments starptautiskās sadarbības veicināšanai ar mērķi pretoties Krievijas agresijai kā globālam apdraudējumam un nodrošināt neatzīšanas politikas nepārtrauktību attiecībā uz Krievijas nelikumīgi anektētajām Ukrainas teritorijām;

apņemas aktīvi piedalīties Starptautiskās Krimas platformas mērķu īstenošanā, veicinot pēc iespējas plašāku starptautisko pārstāvību tajā, lai stiprinātu atbalstu Ukrainai cīņā par brīvību, demokrātiju un valsts teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, un,

turpinot atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresorvalsti Krieviju un aicinot citas valstis pievienoties pastāvīgam Ukrainas atbalstam;

apstiprinot Latvijas apņemšanos ievērot un sargāt starptautiskās tiesības, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos ietvertos principus;

uzsverot, ka pastāvīgie starptautisko tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi Ukrainā, tostarp regulārie uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, ir Krievijā pie varas esošā režīma apzināta politika;

norādot, ka Krievija ar savu agresīvo politiku un valstis, kuras to atklāti vai slēpti atbalsta, joprojām apdraud globālo drošību un stabilitāti,

atbalsta Ukrainas stratēģisko mērķi pievienoties NATO un Eiropas Savienībai un tās centienus turpināt nepieciešamo demokrātisko, ekonomisko un drošības reformu procesu, lai sagatavotos nākotnē iespējamai dalībai šajās organizācijās, turklāt Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO;

iestājas par tāda īpaša tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu, kurš būtu leģitīms, baudītu plašu starpreģionālo atbalstu un tādējādi nodrošinātu Krievijas augstāko amatpersonu saukšanu pie atbildības;

aicina sabiedrotos apgādāt Ukrainu ar ieročiem, tostarp vidējas un tālas darbības raķetēm, un ļaut Ukrainai tos izmantot, kā un kur tā uzskata par nepieciešamu pašaizsardzībai, tajā skaitā izmantot bez ierobežojumiem arī pret Krievijas teritorijā esošiem leģitīmiem militārajiem mērķiem;

iestājas par sankciju stiprināšanu pret Krieviju un Baltkrieviju, tālāku precīzi mērķētu un efektīvu ierobežojošu pasākumu ieviešanu, kā arī stingru un aktīvu vēršanos pret sankciju apiešanu. Valstis, kuras ar savu pasīvo rīcību pieļauj sankciju apiešanu, ir līdzatbildīgas par Krievijas agresiju, asinsizliešanu un Ukrainas iznīcināšanu;

aicina visas valstis panākt skaidru vienošanos un īstenot turpmākus praktiskos pasākumus, lai atbilstoši Reikjavīkas deklarācijā paustajam rīcības plānam izveidotu kompensācijas mehānismu, kas papildinātu jau funkcionējošo Krievijas Federācijas agresijas pret Ukrainu radīto zaudējumu reģistru un tādējādi nodrošinātu virzību uz reālu atlīdzības izmaksāšanu;

aicina valstis, īstenojot pretpasākumus agresijai, nodrošināt iesaldēto Krievijas valsts līdzekļu konfiskāciju un nodošanu Ukrainai saskaņā ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūciju Nr. 2539 (2024);

atbalsta Ukrainas Miera iniciatīvas ietvaros izvirzītos mērķus – apstādināt Krievijas agresiju un panākt taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā, ievērojot starptautiskās tiesības un Ukrainas teritoriālās vienotības principu;

aicina starptautisko sabiedrību atzīt par genocīdu padomju varas pastrādātos noziegumus pret ukraiņu tautu un Krimas tatāriem, kā arī pievienoties Starptautiskajā Krimas platformā deklarētajiem mērķiem un Ukrainas Miera iniciatīvai, pastiprināt visu veidu atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un cīņā par deokupāciju, lai atjaunotu un stiprinātu drošību un stabilitāti Ukrainā un visā reģionā;

aicina Ukrainas sabiedrotos atbalstīt tādu nostāju, ka Krievijas agresīvā politika ir apstādināma un miers Ukrainā un reģionā ir panākams tikai līdz ar Krievijas sakāvi."

Godātie kolēģi, lūk, šādu Saeimas paziņojumu ir atbalstījusi un virzībai izskatīšanai Saeimas sēdē pieņēmusi Ārlietu komisija.

Kā teicu, komisijas sēdē mēs konceptuāli runājām vairāk par detaļām, mums bija diezgan skaidrs kopējais priekšstats, kādam šim paziņojumam jāizskatās, kādiem ir jābūt tajā ietvertajiem mērķiem.

Līdz ar to aicinu Saeimu vispirms debatēt par paziņojumu. Kolēģi, tas tiešām ir svarīgi. Aicinu nākt šeit, Saeimas tribīnē, paust frakciju attieksmi un šo paziņojumu atbalstīt arī Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Frakcijas vārdā – deputāte Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šodien mums ir iespēja skaidri un nepārprotami paust savu viedokli un nostāju – pieņemt paziņojumu, ka vēlreiz apliecinām mūsu nelokāmo atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas agresiju. Sagaidot Krimas platformas parlamentāro samitu Rīgā, mēs nosūtām skaidru signālu, ka Latvija nepiekāpsies un stingri turpinās atbalstīt Ukrainu, Ukrainas cīņu par brīvību, neatkarību un suverenitāti.

Šie trīs gadu notikumi atgādina mums atkal un atkal, cik nežēlīgs ir šis karš. Senie uzbrukumi Hersonai, kur Krievijas raķetes trāpīja slimnīcā, nogalinot nevainīgus civiliedzīvotājus, ir tikai viens – tikai viens! – no neskaitāmiem piemēriem šinī karā. Šīs traģēdijas mums izsauc ne tikai līdzjūtību, bet arī atbildību rīkoties.

Mēs nevaram atļauties palikt malā. Katrs mūsu solis, katrs mūsu izteiktais atbalsts ir kā vēstījums Ukrainas iedzīvotājiem – jūs neesat vieni. Šī paziņojuma pieņemšana nav tikai simbolisks žests, tā ir būtiska daļa no mūsu kopīgām starptautiskām saistībām. Kā redzam mūsu vēsturē un kā ir izklāstīts iepriekšējos paziņojumos, jau kopš 2014. gada mēs esam skaidri nosodījuši Krievijas agresiju. Mēs vienmēr esam pauduši atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei un šodien to apstiprinām vēlreiz, stiprinot mūsu iesaisti un starptautisko sabiedrību... Krimas platformas ietvaros.

Uz Krimas platformas pirmo samitu, kas notika 2021. gada 23. augustā, tika aicināts 13. Saeimas Jaunās VIENOTĪBAS deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Piedaloties paneļdisdiskusijā, viņš teica: "Šī pirmā platforma ir vairāk nekā tikai par Krimu, tā ir cīņa par tiesiskumu un pasaules kārtību, kuru nedrīkst iznīcināt ar spēku, pret imperiālismu un par brīvību."

Gan Ukrainā, gan Latvijā okupācijas spēki centās pārveidot sabiedrības struktūru, izdzēšot tautas kultūru, izdzēšot valodu. Latvieši un ukraiņi zina, ka brīvības zaudēšana bieži sākas ar identitātes zaudēšanu. Latvija 50 gadus piedzīvoja deportācijas, slepkavības, cilvēktiesību pārkāpumus un sistemātisku – sistemātisku! – mēģinājumu iznīcināt latviešu tautas pašapziņu. Šī kulturālā traģēdija skar ne tikai valsts teritorijas, bet arī tautiešus, kas bija spiesti bēgt no zemes, veidojot lielu diasporu ārpus savas valsts robežām.

Tautas brīvība nav tikai politika, bet arī kultūrvērtība, kuru nedrīkst zaudēt. Latvija un starptautiskā sabiedrība nevar ignorēt Krimas tatārus. Tatāru tautas tiesību apspiešanai ir traģiskas sekas Krievijas prettiesiskajā darbībā gan pagātnē, gan arī šodien. Krimas tatāri cieta no deportācijām 1944. gadā, kad padomju režīms izsūtīja gandrīz visu tautu no Krimas uz Vidusāziju, apsūdzot sadarbībā ar nacistisko Vāciju. Daudzus gadus viņiem tika liegts atgriezties dzimtenē, viņu atgriešanās tika daļēji atļauta tikai pēc Padomju Savienības sabrukšanas.

Mēs šodien izsakām pilnīgu atbalstu Ukrainas stratēģiskajiem mērķiem pievienoties Eiropas Savienībai un NATO, kā arī stiprinām savu nostāju, ka Krievijas agresija var tikt apdraudēta tikai – tikai! – ar Krievijas sakāvi. Latvija stingri iestājas par tiesisku sodu Krievijas augstākajām amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šo noziegumu, un par īpaša tribunāla izveidi.

Krievijas brutālā karadarbība Ukrainā un Krimas prettiesiskā aneksija ir nepieļaujami starptautisko tiesību pārkāpumi. Tas ir agresijas karš, kas vērsts ne tikai pret Ukrainu, bet arī pret mūsu kopīgajām vērtībām – cilvēktiesībām, starptautisko tiesiskumu un drošību. Ukrainai ir jākļūst par pilntiesīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Krima bija, ir un būs Ukraina. Ukrainai ir vajadzīgs mūsu nemitīgais atbalsts, lai tā varētu turpināt cīņu un atjaunot mieru savā zemē.

Mēs aicinām visus deputātus atbalstīt šo priekšlikumu – paziņojumu –, apliecinot mūsu solidaritāti ar Ukrainu, un nodrošināt, ka Latvija turpinās būt aktīva un izšķiroša spēka balss starptautiskajā arēnā. Mēs nedrīkstam nogurt. Mēs nedrīkstam nogurt, jo katrs mūsu lēmums veido nākotni, kurā miers un taisnīgums, un iespējamā Ukrainas uzvara būs ne tikai tās brīvības atgūšana, bet arī spēcīgs signāls visiem, kas apdraud starptautisko tiesisko kārtību.

Atbalstīsim šo paziņojumu, lai kopīgi cīnītos par taisnīgāku un drošāku pasauli!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei. (Pauze.)

Jā, es aizmirsu pārjautāt... mums ir trīs minūtes (Dep. I. Mūrniece: "Pārtraukums šobrīd?")... Jā, mums jau principā pārtraukums divas minūtes... es atvainojos.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Paziņojums.

Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Lūdzu deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu dalībniekus uz Dzelteno zāli uz īsu sanāksmi... lai nesanāktu kā pagājušoreiz, kad mums neizdevās savākt kvorumu. Tas prasīs tikai pāris minūtes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Vēl viens svarīgs notikums. 16. oktobrī savu 50 gadu jubileju svinēja Viktors Pučka. (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 12 deputāti: Oļegs Burovs, Ingrīda Circene, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Antoņina Ņenaševa, Viktorija Pleškāne... ir, Jana Simanovska, Māris Sprindžuks... Sprindžuks ir, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, atsākam darbu pēc pārtraukuma.

Izskatām lēmuma projektu "Par atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un gaidot Starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu Rīgā".

Turpinām debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms es gribu savu runu sākt ar paldies. Paldies iepriekšējai runātājai Irmai Kalniņai par atbalstu Ukrainai. Paldies Saeimas priekšsēdētājai un arī iepriekšējam Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam par vizītēm uz Ukrainu, arī par Krimas platformas trešā parlamentārā samita rīkošanu Rīgā. Paldies visiem Saeimas deputātiem, kuri atraduši laiku un iespējas, lai atbalstītu Ukrainu, gan dodoties uz Ukrainu, gan politiski iestājoties par Ukrainu, gan piedaloties materiālās palīdzības vākšanā Ukrainai, jo bez brīvās pasaules, bez demokrātisko valstu atbalsta Ukraina šajā karā nevar uzvarēt.

Katra diena šajā karā, kas ir valstu novājināšanas karš, prasa cilvēku dzīvības, veselību, salauž likteņus. Vēstures lūzuma punktos, kādu piedzīvo Ukraina, noturēties un pastāvēt palīdz Ukrainas cilvēku varonība, pretestības gars, mīlestība pret dzimteni. Jau trešo gadu Ukraina cīnās par savas valsts pastāvēšanu, pārējai pasaulei demonstrējot apbrīnojamu noturību, radošumu, sabiedrības vienotību. Katru dienu mēs pieredzam, kā ukraiņi kara vēsturē ieraksta jaunu lappusi pēc lappuses. Jauni ieroči, jauna kara vešanas stratēģija, jaunas kara mācības.

Ukraina pārsteidz, bet tas – lai pēc iespējas ātrāk panāktu mieru. Tiek sekmīgi iznīcināti leģitīmi militārie mērķi Krievijas teritorijā – deg Krievijas naftas bāzes, militārās rūpnīcas, lidlauki. Tiek uzspridzināta gan Krievijā ražotā munīcija un militārā tehnika, gan no ārvalstīm – Ziemeļkorejas, Irānas un citurienes – saņemtā. Ukraina pārsteidza pasauli, būtiski izmainot kara gaitu, pārsviežot to no savas arī uz Krievijas teritoriju. Par to rakstīs grāmatas un uzņems filmas. Mēs piedzīvojam vēsturi.

Godātie kolēģi! Ukraina ārkārtīgi strauji attīsta militāro industriju, dronu tehnoloģijas. Apbrīnojamus panākumus pieredzam gan ar zemes, gan ar jūras droniem, kuri pamatīgi papluinīja Krievijas kara floti. Ukraina strauji attīsta militāro industriju, kurā gaida ieplūstam arvien vairāk Rietumu investīciju. Piemēram, radīta jauna tālās darbības rādiusa raķete "Paļanicja", un, kā uzsvēris Zelenskis, kopējais bezpilota lidaparātu skaits, ko Ukraina spēj gadā saražot, ir ap četriem miljoniem. Ukraina ražo arī artilērijas haubices "Bohdana", ir radītas jaunas militārās tehnikas remonta bāzes, kas spēj remontēt kājnieku kaujas mašīnas "Marder". Ukraina ļoti strauji kāpinājusi munīcijas ražošanu, un šogad pusgada laikā saražots 25 reizes vairāk artilērijas munīcijas nekā kara pirmajā gadā kopā. Un tomēr ar to ir kritiski nepietiekami. Ar to vien ir kritiski par maz.

Krievija ir pārslēgusies uz kara ekonomiku, tai pieejamie resursi un cilvēkresursi ir daudz lielāki. Šis ir ne tikai karojošo valstu ekonomiku savstarpējas novājināšanas karš, bet sekas izjūt arī sabiedroto valstu ekonomikas. Šis ir cilvēkresursu un demogrāfijas karš, kur Ukrainas resursi nav neizsmeļami. Un ukraiņi kļūst ārkārtīgi radoši, saudzējot savu karavīru dzīvības.

Mums ir skaidrs, ka atbalsta turpināšana Ukrainai ir kritiski svarīga. Un Latvija ar paveikto var lepoties. Diemžēl arvien skaidrāk un biežāk izskan brīdinājumi – ja Krievija šajā karā netiks sakauta, iespējams Putina uzbrukums arī NATO.

Ukrainas okupācija 2014. gadā sākās ar Krimu. Tieši Krimas iedzīvotāji bija pirmie, kas piedzīvoja mūsdienu okupācijas sekas, to, ka valsts, kas pēc Otrā pasaules kara beigām, kad pasaule atskurba no kara šausmām, sita sev pie krūts – "Nekad vairs!" –, nonāca līdz sauklim "Varam atkārtot!". Krimas okupācija, kas sākās kā Krievijas armijas "pastaiga" (protams, pēdiņās), atraisīja rokas okupācijas režīmam un radīja apetīti jaunu teritoriju – līdz Kijivai un ieskaitot – aneksijai. Latvijas parlaments Krimas tatāru deportāciju, kas notika pirms 80 gadiem, ir atzinis par genocīdu.

Godātie kolēģi! Mēs Ukrainu esam atbalstījuši un turpināsim atbalstīt visos iespējamos starptautiskajos formātos un ļoti dažādos veidos – gan politiski, gan ekonomiski, gan militāri (kas ir ļoti svarīgi), gan cilvēku savstarpējos kontaktos. Par to mēs šeit, Saeimas Sēžu zālē, esam ļoti daudz runājuši. Tomēr katrs Saeimas paziņojums ir vēl viens signāls par mūsu atbalstu un par to, ka tas turpināsies.

Šodien gribu īpaši pieminēt un izcelt Ukrainas jaunāko iniciatīvu, ar kuru daži pasaules līderi, kā izskanējis, – Amerikas Savienoto Valstu, Lielbritānijas, Itālijas, Francijas, Vācijas – bija detalizētāk iepazīstināti jau agrāk. Proti, vakar Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Ukrainas parlamentā (Verhovna Rada) vienlaikus gan ukraiņiem, gan visai pasaulei prezentēja savu uzvaras plānu kara izbeigšanai. Tas ietver piecus punktus un trīs slepenus pielikumus. Protams, slepenība, jo ir karš.

Saskaņā ar Zelenska sacīto miera plāna īstenošana ir atkarīga no Ukrainas partneriem, tātad no mums, nevis no agresorvalsts Krievijas. Prezidents uzsvēra, ka Krievija necenšas panākt taisnīgu mieru. Tieši otrādi – dara visu iespējamo, lai izjauktu jebkādas miera sarunas. Putins vēlas karu. Tāpēc Ukrainai kopā ar saviem sabiedrotajiem jāmaina apstākļi tā, lai karš beigtos un Krievija tiktu piespiesta pieņemt mieru.

Šajā uzvaras plānā pirmais punkts ir uzaicinājums iestāties NATO. Tam jānāk nekavējoties, kā uzskata Zelenskis, vēl prezidenta Baidena pilnvaru laikā, jo tas uzskatāmi parādītu, ka Ukrainas partneri saredz Ukrainas vietu starptautiskajā drošības arhitektūrā. Tieši kādā veidā, ar kādām teritorijām, cik ilgi un kā Ukraina pievienotos NATO, tas, protams, jau ir tālāku diskusiju jautājums. Šeit svarīgi, kā to redz paši ukraiņi. To, ka tas ir iespējams, un to, ka tas ir virzāms uz priekšu, ir akcentējis gan bijušais NATO ģenerālsekretārs Stoltenbergs, gan amatā esošais Marks Rute. Šis plāns paredz arī Ukrainas pievienošanos Eiropas Savienībai, un jāteic, tas ir pašas Ukrainas tautas izraudzītais valsts attīstības virziens – uz Rietumiem, kas kļuva par Maidana pašcieņas revolūcijas sākumu.

Otrais punkts šajā plānā ir aizsardzība. Tā ir neatgriezeniska Ukrainas aizsardzības stiprināšana un kara pagriešana atpakaļ pret Krieviju, tajā skaitā agresorvalsts teritorijā. Es domāju, mēs visi to šodien pieredzam savām acīm. Jā, arī šim punktam ir slepens pielikums. Izskanējis, ka tajā varētu būt iekļauta prasība pēc Rietumvalstu atļaujas izmantot tālās darbības raķetes pret leģitīmiem militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā, kā arī lūgumi nogādāt Ukrainā pretgaisa aizsardzības iekārtas.

Trešais punkts ir Krievijas atturēšana. Arī tam ir slepens pielikums, kuram ir pieeja ASV, Lielbritānijas, Itālijas vadītājiem, kā arī NATO ģenerālsekretāram. Ukraina ir ierosinājusi savā teritorijā izvietot ar kodolieročiem nesaistītu atturēšanas līdzekļu kopumu pret Krievijas turpmāko agresiju.

Ceturtais punkts. Ukrainas stratēģiskais un ekonomiskais potenciāls. Arī tam ir slepenais pielikums. Izskanējis, ka tas paredz vienošanos un Ukrainas sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību.

Piektais punkts paredz to, kas notiek pēc kara. Tas paredz Ukrainas pieredzes izmantošanu Eiropas aizsardzībai. Kijiva ierosina pēc kara Amerikas Savienoto Valstu militāro kontingentu Eiropā aizstāt ar Ukrainas armiju. Es domāju, tas ir drosmīgs piedāvājums un būtu nopietni apsverams gan NATO, gan Eiropas Savienības dalībvalstīs.

"Ja sākam īstenot uzvaras plānu tagad, mēs varam pabeigt karu ne vēlāk kā nākamajā gadā," sacīja Zelenskis. Bet, lai to varētu īstenot, ir nepieciešams – vēlreiz uzsveru – sabiedroto atbalsts. Un, godātie kolēģi, mēs ar Ukrainu šajā ziņā esam uz vienas lapas. Praktiski visus Ukrainas uzvaras plāna punktus Latvija atbalsta un turpinās atbalstīt. Tie ir iekļauti arī Saeimas paziņojumā, izņemot piedāvājumu par Ukrainas kontingenta izvietošanu Eiropā. Tas ir tālāku sarunu jautājums, un būtu interesanti uzzināt, kā tas praktiski tiktu īstenots.

Kā teicu, ļoti daudz tā, kas ir izskanējis saistībā ar Ukrainas uzvaras plānu, ir ietverts šajā Saeimas paziņojumā. Mūsu atbalsts Ukrainai nozīmē arī NATO un Latvijas drošības stiprināšanu.

Aicinu atbalstīt Saeimas paziņojumu. Slava Ukrainai, un varoņiem slava! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Nākamajā ceturtdienā Rīgā notiks Krimas platformas parlamentārais samits. Tieši nākamceturtdien, kad Saeimas sēdē mēs turpināsim savu darbu, Saeimas priekšsēdētājas vadībā notiks Krimas platformas parlamentārais samits.

Kādēļ tas ir svarīgi? Pulcinot starptautisko sabiedrību, mēs atgādinām, cik svarīga ir sadarbība ar mērķi pretoties Krievijas agresijai kā globālam apdraudējumam un arī nodrošināt plašu starptautisko neatzīšanas politiku attiecībā uz pagaidām okupētajām teritorijām. Tas ir arī iemesls, kas uzsvērts šai Saeimas paziņojumā.

Saeimas paziņojumā mēs apņemamies turpināt atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresorvalsti Krieviju un aicinām arī citas valstis pievienoties pastāvīgam Ukrainas atbalstam. Un šeit, kolēģi, vietā ir jautājumi: vai jums šķiet, ka ir jau gana runāts par Ukrainu, vai jums šķiet, ka... cik tad var?... ir bijuši daudzi paziņojumi, mēs zinām, ka valdība to dara... vai tiešām mums atkal šeit, Saeimas tribīnē, ir jāturpina diskutēt un apspriest, kā Latvija var palīdzēt Ukrainai? Es zinu, ka arī vairāki no šeit zālē esošajiem domā, ka ir jau gana, cik tad var! Pieķersimies kādām iekšpolitiskām un praktiskām lietām!

Bet, godātie kolēģi, tai brīdī, kad mēs iedomāsimies, ka vienu dienu varam aizmirst, ka tepat netālu ir karš un iet bojā cilvēki... ja ir viena diena, kad mēs varam iedomāties, ka varam savu uzmanību no tā novērst, tai brīdī mēs tiešā veidā apdraudam Latvijas un Latvijas cilvēku drošību. Tādēļ mums nav tiesību nogurt vai apnikt par to runāt. Tas ir mūsu pienākums – darīt to šeit, Latvijā, paskaidrot cilvēkiem katru dienu, kādēļ tas ir aktuāli, tādējādi rādīt mūsu līderību starptautiskajai sabiedrībai un neļaut arī citām, lielām un mazām, valstīm nogurt no Ukrainas atbalstīšanas, jo tas ir tikai tas – un tieši tas –, ko tas neģēlis Kremlī vēlas sagaidīt. Viņš cer, ka būs izturīgāks, bet tā nav. Mēs zinām mūsu spītu, kas bija mūsu okupācijas laikā, lai atgūtu savu neatkarību, mēs arī zinām un redzam, cik stipra ir Ukrainas tauta, bet arī mums jābūt tikpat stipriem un neatlaidīgiem.

Kā Mūrnieces kundze jau minēja, vakar Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis prezentēja miera plānu, kurā ir pieci punkti, un mēs redzam, ka arī Saeimas paziņojumā, kas ir izstrādāts jau pagājušonedēļ un vienprātīgi apstiprināts Ārlietu komisijā, tas ļoti labi atbalsojas un saskan ar šī miera plāna vairākiem punktiem.

Viena no pirmajām lietām, ko paziņojumā uzsveram, ir tā, ka mēs atbalstām Ukrainas stratēģisko mērķi – pievienoties NATO un Eiropas Savienībai, un mums tas vēlreiz un vēlreiz ir jāatgādina – ka, neskatoties uz to, cik grūti iet, tas ir mērķis un mēs palīdzēsim Ukrainai to sasniegt.

Mūsu paziņojumā ir arī konkrēts punkts, kas tieši sakrīt ar prezidenta Zelenska miera plāna otro punktu. Ukrainai ir vajadzīgi ieroči viņu zemes aizsardzībai, un vajag panākt, ka citas valstis atļauj izmantot tuvas, vidējas un tālas darbības ieročus pret leģitīmiem militāriem mērķiem Krievijā. Un atkal – mēs ātrāk to panāksim, ja vienā balsī ar Ukrainu to pieprasīsim no tām valstīm, kurām ir šāda kapacitāte un kuru varā šobrīd ir teikt jā vai nē. Tas nozīmē – kuru varā šobrīd ir aizsargāt un dot iespēju Ukrainai aizsargāt savus cilvēkus.

Ir tādas pilsētas kā Harkiva, kura šobrīd ir pilnīgi kaila Krievijas uzbrukuma priekšā. Tā ir tik tuvu robežai ar Krieviju un Krievijas kontrolētajām teritorijām, ka to nav iespējams aizsargāt tikai Ukrainas teritorijā, ikviena raķete, kas tiek izšauta uz Harkivu, piezemējas Harkivā un tur nogalina civiliedzīvotājus. Harkivu, tāpat kā vairākas citas Ukrainas vietas, var aizsargāt tikai tad, ja var iznīcināt Krievijas militāros objektus otrpus robežai un neļaut no tiem palaist raķetes un dronus uz šīm pierobežas pilsētām.

Trešā lieta, kas, manuprāt, ir ļoti svarīga šai paziņojumā, – par sankcijām un līdzekļiem Ukrainas atjaunošanai. Mēs atgādinām, ka ir vajadzīgs stingrs sankciju režīms, un mēs atgādinām, ka tie, kas pieļauj sankciju režīma apiešanu, tiešā veidā ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju un asinsizliešanu Ukrainā. Mēs vēlamies to atgādināt citām valstīm, jo redzam, ka ir valstis, caur kurām šobrīd masveidā tiek vestas sankcionētās preces uz Krieviju un no Krievijas. Tas ir labs atgādinājums arī vienam otram uzņēmējam šeit, Latvijā, – pietiek tirgoties ar Krieviju, ir visa cita plašā pasaule, kas... nav tādi noziedznieki... ar kuriem var veidot leģitīmu un labu biznesu.

Bet ar sankcijām nepietiek, ir nepieciešami nākamie soļi. Tādēļ man ir liels gandarījums, ka Ārlietu komisijā vienojāmies iekļaut arī manus priekšlikumus – mēs aicinām ātrāk vienoties par kompensāciju mehānisma izveidi... lieta, par ko politiski, principiāli ir vienojušies valstu līderi jau pagājušā gada maijā Reikjavīkā, bet ir jāpieņem konkrēti lēmumi, kas ļaus iet uz priekšu... spert nākamo soli – ne tikai redzēt, ka ir iesaldēti sankcionētie līdzekļi, bet konfiscēt Krievijas valsts sankcionētos līdzekļus un tos nodot Ukrainai – aizsardzībai un atjaunošanai.

Ar šo paziņojumu, kolēģi, mēs ļoti stingri pasakām, ka ir nepieciešams konfiscēt iesaldētos Krievijas līdzekļus un tos nodot Ukrainai. Tas ir ļoti svarīgs akcents un ļoti aktuāls tieši šajā gadā, šajā mēnesī, šajā laikā, un tas ir arī viens no mūsu kā deputātu uzdevumiem politiski par to runāt, par to iestāties kontaktos ar saviem starptautiskajiem kolēģiem un panākt šī kompensāciju mehānisma un konfiskācijas īstenošanu.

Ir vēl viena svarīga lieta. Mums beidzot jāizveido starptautiskais tribunāls. Mēs esam tam pietuvojušies, bet ir jāpanāk starptautiskā tribunāla izveidošana līdz galam, kas ļaus Putinu un viņa līdzgaitniekus pirms elles aizvest uz Hāgu. Tādēļ mums ir jāturpina iestāties, ka šis starptautiskais tribunāls, kas ļaus saukt pie atbildības Krievijas agresorus un atgādinās visā pasaulē citiem, kuri varētu iekārot darīt ko ļaunu, ka neviens nevar palikt nesodīts... ja ne šodien, tad rīt tiesas diena pienāks arī viņiem.

Tādēļ, es domāju, ir labi, ka mēs ļoti skaidri arī noslēdzam šo paziņojumu, aicinot Ukrainas sabiedrotos atbalstīt tādu nostāju, kas ļaus Krievijas agresīvo politiku apstādināt, un arī uzsveram, ka miers Ukrainā un reģionā ir panākams tikai ar Krievijas sakāvi. Tikai tādā veidā mēs nostiprināsim Latvijas un Latvijas cilvēku drošību.

Kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo paziņojumu, bet tieši tikpat svarīgi – ne dienu nenogurt, darīt un arī runāt par Ukrainas atbalstu. Tas ir mūsu darbs, un tas palīdz Ukrainas cilvēkiem un Ukrainas valstij sakaut Krievijas agresoru.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Pavisam īsi – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS vārdā aicinu atbalstīt šo paziņojumu. Tā redakcija ir izsvērta, izanalizēta, nedaudz koriģēta, un šodien mēs to nevaram grozīt, tāpēc aicinu to atbalstīt. Garas debates dažreiz ir vērtīgas, bet šobrīd tās ir pilnīgi liekas. Protams, ir jārunā par situāciju Ukrainā, bet es aicinu izvērtēt katra pateiktā vārda lietderīgumu, jo arī man kā Latgales iedzīvotājam, kuram divarpus gadus ir jāklausās visas šīs garās runas... un reakcija un rīcība ir tik lēna, ka tā ne tikai kaitina, bet dažreiz patiešām dzen izmisumā. Vēl jo vairāk – kad mēs runājam par drošību Ukrainā, dažreiz mācām starptautiskos kolēģus, kā būtu jārīkojas, lai tur stiprinātu drošību, bet paši līdz galam neizdarām mājasdarbus šeit, Latvijā. Ja pāri manai galvai lido "Shahed" drons, tad man ir jautājums mūsu Aizsardzības ministrijai: vai tā ir izdarījusi visu, lai mēs būtu pasargāti pret tiem pašiem draudiem, kas ir Ukrainā?

Pēdējais. Kolēģi, saistībā ar to, ko tikko teicu par Aizsardzības ministrijas rīcību un rīcības trūkumu, es aicinu... trīs lietas: pirmkārt, nemelot ne sev, ne sabiedrībai, otrkārt, neliekuļot un, treškārt, lieki nedzesināt muti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Es izmantošu šo unikālo iespēju, lai parlamenta uzmanību vērstu uz ļoti svarīgām lietām. Ja jūs atļausiet, es nedaudz nocitēšu no teksta: oktobrī etnisku, reliģisku un politisku iemeslu dēļ nelikumīgi ieslodzīti vairāk nekā 200 cilvēki... tas nav pieņemami... un vairāk nekā 900 cilvēki tiesāti. Okupētajā teritorijā cilvēktiesību aktīvisti tiek vajāti, arestēti, spīdzināti, izturēšanās pret viņiem ir necilvēciska.

Godātie kolēģi, viss, ko tagad esmu pateicis, ir baļķis jūsu acī. Es jums atgādināšu, ka šodien Latvijā cietumos sēž cilvēciņi par karodziņu, par komentāru internetā, par to, ka viņi svin svētkus nepareizajā datumā vai kaut kādā savādākā veidā atgādina sev par kaut kādām piemiņas dienām, kas šodien, jūsu skatījumā, nav pieņemami. Tā ir absolūta taisnība. Šodien Latvijas cilvēki cieš tā dēļ, ka viņi vasarā vai... kaut kādā citā dienā... apmeklē citas valstis, kas, jūsu skatījumā, nav pieņemami, bet viņiem tur dzīvo radinieki, draugi, ģimene. Šodien tā ir mūsu Latvijas realitāte.

Šodien mēs izdomājam, ka cilvēki būs atbildīgi arī par to, kur viņi ir ieguvuši izglītību. "Nacionālā apvienība" ir izbīdījusi cauri procesu, kur diploms, kuru tu saņem nepareizā valstī, šodien faktiski ir noziegums. Nedrīkst. Normāla dzīve ir liegta, tu ne tur esi ieguvis augstāko izglītību.

Iesim tālāk. Etniskā piederība. Kolēģi, absolūtais fakts! Šodien Jānis Bērziņš, kurš nodarbojas ar valsts budžeta izzagšanu kaut kur Aizsardzības ministrijā, ir lielāks patriots nekā Aleksejs Rosļikovs, kurš no tribīnes saka: nedrīkst ņemt svešu naudu! Mani sauc par Kremļa aģentu, a Jānis Bērziņš turpina darboties Aizsardzības ministrijā. Etniskā piederība, kolēģi, – tā ir absolūta taisnība.

Iesim tālāk. Vārds un uzvārds. Diemžēl šodien Latvijā tā arī ir absolūta realitāte. Šodien Aleksejam, Viktoram, Konstantīnam, Anatolijam nav nekādu iespēju nedz valsts pārvaldē, nedz politikā. Tas ir absolūtais fakts, godātie kolēģi.

Tālāk. Augsti godātā "Nacionālā apvienība" kaut ko pateica par deportācijām, kas nav absolūti pieņemami mūsdienīgā dzīvē. Es jums atgādināšu, ko mēs darām ar sirmgalvjiem, uzskatot, ka tas ir likumīgi. Pa lielam katrs politiķis spēj izgrozīt likumu tā, lai pamatotu, kāpēc viņš tā dara. Bet tas nav pret jūsu iniciatīvu, tas ir par to, ka baļķis acī ir – nu tad tas ir jāpamana.

Kolēģi! Šādus paziņojumus es ļoti labi... gribu dzirdēt no valstīm, kas joprojām saglabā tiesiskumu. Gribat? Es jums nosaukšu tikai trīs no tām.

Francijā šodien strādā 60 tūkstoši Krievijas pilsoņu ar Krievijas pasēm. Neviens nedeportē, neviens viņiem nepārbauda valodu, neviens no viņiem neko neprasa. Francijai tomēr tas līmenis ir bišķiņ augstāks, laikam viņi var kaut kādus tādus paziņojumus pateikt.

Vācijā šodien strādā 300 tūkstoši Krievijas pilsoņu – 300...! Neviens viņus nedeportē, pasi neatņem, valodas eksāmenu likt... nedod. Viss kārtībā – strādā, maksā nodokļus, respektē mūsu valsti. Viss kārtībā.

Spānijā šodien 100 tūkstoši Krievijas pilsoņu strādā un neviens viņiem netraucē un neliedz šo iespēju.

Ja mēs runājam par demokrātiju, ir ļoti svarīgi saprast vienu lietu. Katrs šāds paziņojums var būt, ja mēs paši visu darām pareizi, solīdi un varam pamācīt citus. Bet tas neattaisno to, kas šeit ir uzrakstīts. Nekādā gadījumā. Katram šim paziņojumam ir jābūt Aizsardzības ministrijas nodrošinājumam – ka mēs esam drosmīgi, ka mēs esam gatavi iet tālāk, bet Aizsardzības ministrija aiz mums, ja kas, parūpēsies par mūsu drošību, jo mēs aizsargājam gaišus (Nav skaidri saklausāms.) spēkus – vai ne, kolēģi? –, kas ir ārkārtīgi svarīgi.

Bet ko mēs atklājām pēdējā mēneša laikā? Aizsardzības ministrija, piedošanu, kolēģi, imitē darbu. Mums šodien ir aizsardzības imitācija, drošības imitācija. Viss, ko mēs reāli darām, – tērējam valsts budžetu, miljards divi simti... vienkārši vējā. Tāpēc, protams, gribas redzēt paziņojumus, kuros mēs nosodām valsts budžeta nelietderīgu iztērēšanu, kuros mēs apņemamies rūpēties par to, lai valsts aizsardzības budžets tiek tērēts tikai un vienīgi valsts drošībai, mēs iestājamies par to, lai Ministru kabinetā nebūtu cilvēku, kuri var padomāt par to, ka kaut kādā veidā var vājināt Latviju vai izdarīt kaut ko pret tās interesēm. Šādiem paziņojumiem šeit ir jābūt vairāk, kolēģi.

Bet es izmantoju šo iespēju, lai jums parādītu. Jūs varat tā uz mani skatīties, bet jūs neesat tie cilvēki, kurus es pārstāvu, kuri ikdienā izjūt visu to, ko te mēģinājāt uzrakstīt... absolūti pamatoti... bet šeit tas saraksts no deviņiem punktiem ir tikai sākums.

Šodien šeit, Latvijā, cilvēks ar vārdu un uzvārdu Aleksejs Rosļikovs par nepareizo karodziņu aizbrauks uz Centrālcietumu vienā rāvienā. Viss, kolēģi! Tā ir absolūta taisnība! Man kā parlamenta deputātam Valsts drošības dienests divus gadus atpakaļ ir izrakstījis brīdinājumu par kriminālvajāšanu gadījumā, ja es turpināšu sniegt intervijas medijiem, kas atrodas ārpus pareizā saraksta. Man tas brīdinājums joprojām ir uz rokas, un tas ir spēkā. Otrais brīdinājums, un man iestājas kriminālatbildība par to, ka es kā politiķis runāju ar nepareizo žurnālistu. Kolēģi, pie mums valstī ir daudz vairāk problēmu nekā tikai korupcija. Pie mums milzīgas problēmas ir arī ar tiesībām.

Tāpēc lūdzu tikai vienu lietu: atbalstām, bet ar savu piemēru, nevis darām to pašu, ko tie cilvēki, pret kuriem jūs mēģināt šeit uzstāties.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, no klaji nekorektiem salīdzinājumiem gribu atgriezties atpakaļ pie šī paziņojuma teksta un tajā paustajiem principiem.

Man liekas, šis paziņojums atgādina, ka, par spīti politisko domstarpību asumiem, mēs kā parlamentārieši esam gatavi vienoti atbalstīt starptautiskajās tiesībās balstītu pasaules kārtību, brīvību, valsts pašnoteikšanās tiesības, mēs esam gatavi atbalstīt Ukrainu tik daudz, cik tas nepieciešams.

Paziņojumā ir ļoti labi koncentrētas mūsu atbildības kā parlamentāriešiem, un tieši tās es arī gribu uzsvērt.

Pirmkārt, atbildība ir atgādināt visiem (un tas ir neatkarīgi no atrašanās vietas pasaules kartē, ne tikai Eiropā), ka atbalsts Ukrainai ir atbalsts drošākai pasaulei. Tas ir atbalsts, kas mums ir jānodrošina, nebaidoties no tukšiem draudiem no Kremļa puses... un arī atgādināt citiem, ka, laicīgi nepieņemot lēmumus par Ukrainai nepieciešamo atbalstu, karš, militārā agresija turpinās plesties plašumā un apdraudēs mierīgu dzīvi arvien jaunās un jaunās pasaules daļās. Tas ir tas veids, kā mēs varam pārliecināt arvien jaunus atbalstītājus.

Otrkārt, mūsu atbildība ir ne tikai aicināt nosodīt visus Krievijas pastrādātos noziegumus, bet arī prasīt par tiem atbildību. Ja netiks prasīta atbildība, šie noziegumi var atkārtoties. Ir jau gatava struktūra, kas paziņojumā ir aprakstīta, – kā izveidot kompensāciju mehānismu, kā izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus kā vienu daļu no šīs atbildības prasīšanas un turpināt prasīt vēl.

Treškārt, paziņojumā ir pieminēta mūsu atbildība atgādināt par vēsturi, jo Starptautiskās Krimas platformas parlamentārais samits palīdz īpaši uzsvērt to, ka Krievijas iebrukums sākās 2014. gadā un turpina vēl senāku vēsturi – imperiālisma domāšanā balstītu ilgstošu vardarbību pret Krimas iedzīvotājiem, cenšoties šīs Ukrainas daļas vēsturi pārrakstīt.

Mums ir liels gods un atbildība šos pienākumus pildīt saziņā ar citiem parlamentāriešiem un citiem politiķiem dažādās starptautiskajās platformās. Īpaši liels gods ir Saeimai uzņemt Latvijā Starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu un līdzīgi domājošos viesus no visas pasaules.

Es ļoti aicinu atbalstīt šo paziņojumu un izmantot tajā koncentrētās prasības kā vadlīnijas mūsu starptautiskajam darbam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tas, ka Rīgā notiek šī Krimas platforma, ir ļoti svarīgs notikums. Tas parāda to, ka Latvija, kaut arī maza valsts, diplomātiski tomēr var kaut kādā veidā uzturēt augstu šo prasību līmeni.

Tomēr, ja mēs gatavojam dokumentu, Ārlietu komisijai ir jāstrādā drusciņ rūpīgāk. Lai izstrādātu dokumentu, ko mēs gribam rādīt starptautiskajiem sabiedrotajiem, pirmajā daļā būtu jāpiestrādā... kaut kādai ekspertīzei. Tātad, lai Ukraina uzvarētu... es nesaku – lai sakautu Krieviju, par to drusciņ vēlāk... lai Ukraina uzvarētu un kaut kādā veidā varētu pabeigt šo karu, pirmais jautājums: vai Eiropas Savienība... ja mēs nevērtējam to, ka Amerikas Savienotās Valstis nodrošina 85 procentus no šīs uzvaras... kāda ir Eiropas Savienības loma, tās ekonomiskais potenciāls, vai tā spēj izdarīt visu, ko tā ir sasolījusi?

Nesen, septembrī, bijušais Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi sniedza ļoti kritisku ziņojumu, kas bija domāts gan jaunajai Eiropas Komisijai, gan jaunajam Eiropas Parlamenta sastāvam. (Šis ziņojums tika sastādīts pēc prezidentes fon der Leienas priekšlikuma.) Viņš atzīmēja, ka Eiropas stāvoklis ir katastrofāls, ir trīs galvenās problēmas: pirmā – milzīga inovāciju plaisa salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, kas draud ar Eiropas Savienības iedzīvotāju dzīves līmeņa krišanos; otrā (nu tā, caur puķēm) – dekarbonizācija neesot sasaistīta ar Eiropas konkurences spēju, bet faktiskais atzinums – zaļais kurss ir izgāzies... ja jūs rūpīgi izlasīsiet viņa ziņojumu; trešā – Eiropas Savienībai ir jānodrošina lielāka sava drošība, robežu aizsardzība un viss pārējais, bet kur ņemt naudu?

Lai mazinātu... atkarību starp... Amerikas Savienotajām Valstīm un Ķīnu, katru gadu ir jāpiešķir papildu 750 līdz 800 miljoni eiro. Līdzīga situācija ir ar tā saucamo dekarbonizāciju. Tātad šeit mums ir jāizšķiras... ne tikai mums Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā... vai mēs Latvijā paralēli tērēsim, piemēram, miljardu vai divus miljardus dzīvošanai paralēlajā zaļajā virtualitātē... ar klimata izmaiņām, vai mēs stiprināsim savu militāro drošību un palīdzēsim Ukrainai. Mēs nevaram pavilkt divas lietas – maksāt naudu par zaļo kursu, redzot, cik daudz izmešu rada sprādzieni, kamēr šis karš nav apturēts... mēs nevaram uz visām pusēm kaut ko darīt.

Nākamais jautājums: kāda pašreiz ir Amerikas Savienoto Valstu nostāja? Diezgan slikta zīme, ka izjuka Ramšteinas konference... kā mēs redzam. Prezidents Baidens pateica, ka Floridā būs milzīga vētra. Ārlietu ministrs... valsts sekretārs Blinkens arī atteicās uz turieni braukt. Floridas vētra no piektās kategorijas "nokrita" uz otro, kad no Meksikas līča aizgāja līdz sauszemei, nekādas sevišķās vētras tur nebija, bet diplomātiski tas nozīmē: mīļie draugi, gaidīsim prezidenta vēlēšanas un tad redzēsim, ko darīt tālāk.

Atkal ir jautājums. Lai gatavotu šādus jautājumus, piemēram, par Krievijas sakaušanu... Man ir jautājums: vai Ārlietu komisijai ir informācija par to, ka ANO Ģenerālajā asamblejā mūsu delegācija tikās... izmantoja gadiem... lai tiktos... ar abiem prezidenta kandidātiem, lai pārrunātu, kāds ir viņu redzējums šī konflikta risinājumā? Jā, mēs izlasījām, ka tikās ar Klusā okeāna salu pārstāvjiem, ka Latvija sniegs milzīgu ieguldījumu ūdens līmeņa samazināšanā šajās salās. Bet es nekur neizlasīju un neko nedzirdēju – kāds ir atrisinājums šim Ukrainas konfliktam vai kāds ir Ārlietu ministrijas redzējums... šī brauciena iespaidā.

Šodienas "Ir" jūs varat izlasīt... kas nav lasījis, varat noiet lejā – bibliotēkā stāv jaunais žurnāls. Tur ir pieminēts, ka prezidents Baidens ir paziņojis, ka viņš ir gatavs piedalīties sarunās ar Krievijas, Ķīnas un pat Ziemeļkorejas pārstāvjiem par kodolieroču nelietošanu konfliktos... vai samazināšanu. Uzreiz ir jautājums: vai Ārlietu komisijas paziņojums ir saskaņots ar šo... vai var paralēli rīkot tribunālu pret Krieviju un sākt ar viņiem sarunas par kodolieroču samazināšanu? To vajadzētu, man liekas, kaut kādā veidā ar partneriem saskaņot, tas ir, ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropu.

Kāda ir situācija ar citiem Eiropas Savienības valstu vadītājiem kopumā? Vakar mēs dzirdējām prezidenta Makrona teikto, ka Francija tomēr nepiegādās apsolīto palīdzību Ukrainai, jo, redziet, Francijā esot divas problēmas – liela inflācija un ekonomikas kritums. To pašu mēs dzirdam Vācijā – tā tehnika, kas viņiem ir, vairs netiks izvesta... un var ražot jaunu, bet nav līdzekļu un tā tālāk. Čehijas prezidents, kura lojalitāti mēs neapšaubām un kurš ir Ukrainas draugs, paziņoja (citēju): "Par teritoriju atgūšanu pašreizējā brīdī mēs nevaram runāt, mēs varam runāt par tādu palīdzības sniegšanu Ukrainai, kas apturētu karadarbību, respektīvi, Krievija dabūtu tādu triecienu, ka tālāka ekspansija būtu pārāk dārga, piespiestu to uz sarunām. Tad palīdzētu Ukrainai iestāties NATO un nekad neatzītu šo okupēto teritoriju leģitimitāti." Respektīvi, viņa ideja ir kaut kā mēģināt atgūt šīs teritorijas diplomātiskā ceļā.

Pārējiem Eiropas Savienības līderiem šie viedokļi, jūs paši zināt... Es nemaz negribu citēt, ko saka citu valstu prezidenti. Ir diezgan lielas nesaskaņas, kas vairāk vai mazāk kaut kādā veidā ietekmē arī Ukrainas situāciju.

Ja mēs par pašu paziņojumu... tur viss ļoti pareizi ir pateikts attiecībā uz Krimu un uz Ukrainu. Jā, ir starptautiskie noziegumi, ir vesela rinda citu lietu... bet, es domāju, šajā paziņojumā būtu godīgi jāatzīst, ka mēs esam ukraiņus piemānījuši, respektīvi, esam solījuši to, ko neesam taisījušies vai neesam varējuši izpildīt.

Piemēram, pirmajā gadā, atcerieties, bija jāpiegādā lādiņi, no kuriem pirmā kara gada beigās netika piegādāti pat 50 procenti. Tāpat teica arī Čehijas prezidents: ja mēs gribētu sakaut (es domāju, NATO valstis un sabiedrotie) Krieviju, tad kā minimums būtu jābūt piegādātām apmēram 2000 lidmašīnām. Vai 6 vai 16, vai 36 var kaut ko atrisināt vai nevar? Tas arī ir jautājums.

Tagad par sankcijām. Nekas tā neliecina un nedemonstrē mūsu, eiropiešu, liekulību kā sankcijas... vai tā ir 13. vai 14. pakete, vai tā būs 34. vai 140. pakete. Sankcijas aizliedz eksportēt uz Krieviju daudz ko, bet absolūti neaizliedz iepirkt no Krievijas viņu galveno peļņas avotu, respektīvi, naftu, gāzi un citas izejvielas. Krievija šogad no Rietumvalstīm un pārējām valstīm saņems vairāk nekā pagājušajā gadā, pārsniegs, man liekas, kādus 600 miljardus, kas ļauj Krievijas ekonomikai šogad sasniegt 3,5 procentus... iekšzemes kopproduktu palielināt, uzcelt virkni rūpnīcu, uzcelt jaunu ražotni lidmašīnām ar vadāmajām... tālvadības bumbām un tā tālāk. Mēs zinām, ka pret šīm vadāmajām aviācijas bumbām varētu cīnīties ar aviācijas palīdzību, bet šīs aviācijas nav un arī nebūs, kā mēs zinām, tuvākajā laikā. Tad kāda ir izeja no tā visa?

Šeit varbūt derēja... es pieminēju Amerikas Savienotās Valstis, Eiropas Savienības ekonomisko potenciālu... vajadzēja paanalizēt Krievijas ekonomisko potenciālu, kurš ir sasniegts, pateicoties Rietumvalstu finansiālajiem līdzekļiem, kas ir samaksāti par reto izejvielu – dažādu metālu... ne tikai nafta un gāze... arī par citām izejvielām. Ar šiem līdzekļiem Krievija... ja sankcijas ļauj Krievijai kaut ko pārdot... piedodiet, Indija, Ķīna... es runāju ne par tieši militārajām precēm, bet netieši izmantojamām precēm. Pat luksusa automašīnas no Eiropas ieved caur Baltkrieviju – vairāk nekā jebkura cita Eiropas valsts kara laikos. Kāda tur krīze? Šī analīze mums kaut kādā veidā izkrīt.

Vajadzēja noteikti pieminēt, ka sankcijām tādā gadījumā ir jābūt absolūtām. Tad ir jautājums, protams, kā dažas valstis Centrāleiropā – Austrija vai Ungārija – var atrisināt enerģētiskās problēmas un no kurienes importēt, bet katrā ziņā tas ir daudz vieglāk nekā ļaut Krievijai sakaut Ukrainu, Krievijai kļūstot arvien bagātākai... no Eiropas saņemtajiem līdzekļiem... no Krievijas eksporta.

Sankcijām ir jābūt bez liekulības, ir jāaizliedz eksports, un Latvijai ir jāatbalsta tādas sankcijas, kas aizliedz jebkādu eksportu Krievijai... vai Eiropas Savienībai importēt. Nevis stāstīt, ka mēs, redziet, neļausim uz Krieviju izvest kaut ko... kas viņiem absolūti nav vajadzīgs.

Īpašais tribunāls. Ko jūs te runājat par īpašo tribunālu? Sākumā bija variants par Starptautisko Krimināltiesu. Mēs jau pie iepriekšējā prezidenta par to runājām. Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Lielbritānija, Ķīna – tās pat nav Starptautiskās Krimināltiesas locekles. Kas šajā tribunālā piedalīsies? Indija piedalīsies? Ķīna piedalīsies? Amerikas Savienotās Valstis piedalīsies? Mūsu diplomāti ir par to runājuši? To Ārlietu komisija izdomāja – mēs tagad atbalstīsim īpašu tribunālu pret Krieviju? Visi pašreiz cīnās par sarunām. Kāda ir Latvijas pozīcija? Es neesmu dzirdējis no Ārlietu ministrijas. Mēs atbalstām sarunu sākšanu ar Krieviju, ko atbalsta, teiksim, Čehijas prezidents? Vai mēs atbalstām Baidena sarunas ar Krieviju? Kas notiks pēc vēlēšanām, mēs nezinām.

Beigās gribu pateikt tā: ja mēs esam par uzvaru, mums arī attiecībā uz jauno budžetu ir jāpārstāj melot un dzīvot virtuālajā ilūziju pasaulē. Vai nu uzvara... mēs koncentrējamies gan savam militārajam sektoram, gan nesalīdzināmi lielākai palīdzībai Ukrainai, bet tad netērēsim miljardu vai divus kaut kādiem utopiskiem projektiem, zaļajiem kursiem, dekarbonizācijām un visādiem betonēšanas darbiem jūrā un tā tālāk. Tātad mums kaut kas ir jāatliek. Jūs nevarat vienlaikus darīt trīs lietas.

Ja uzvara Ukrainā... tērēsim piecus gadus pa diviem miljardiem, piemēram, ātrvilciena būvei, kuram bija stratēģiska nozīme tad, kad Zviedrija un Somija nebija iestājušās NATO? Ja mums tagad aizmugurē ir Baltijas jūra, kur var piegādāt visu ar tehniku... es nesaku, ka nevajag, bet varbūt mēs varam iesaldēt uz diviem gadiem, uz trim gadiem, kamēr karš Ukrainā beidzas. Kādus izmešus mēs taisāmies samazināt? Ar nākamo gadu celt nodokļus autotransportam, degvielai, pasliktinot pensionāru dzīvi laukos... tā vietā, lai palīdzētu Ukrainai, tā vietā, lai ātrāk izbeigtos... Ja jau mūs tik ļoti uztrauc šī ogļskābā gāze un izmeši, tad parēķiniet, cik... kad uzspridzināja Krievijas ieroču krātuvi, kur četras dienas eksplodēja lādiņi, izmeši bija četru kilometru augstumā. Vai kāds ir aprēķinājis, cik tas ir?

Tātad mēs paralēli atkal darīsim divus darbus. Karš turpināsies, bet mēs liksim iekšā līdzekļus kaut kādos utopiskos projektos, kuri nesīs atdevi varbūt pēc simts gadiem, ja vispār kaut kas mainīsies. Nedod dievs, Golfa straume pamainīsies, un pēkšņi paliks auksts vai vēl kaut kas.

Tā ka, es domāju, tā sadaļa, kas konstatē situāciju Ukrainā, Krimā ar civiliedzīvotāju stāvokli, ar bēgļiem, ar visiem kara noziegumiem, ir pareiza. Ieteiktie risinājumi – diemžēl ne šādi, ne tādi. Es nezinu, vai var kaut ko uzlabot, žēl, ka Ārlietu ministrija nav neko darījusi, nav acīmredzot iedevusi materiālus, kas notiek ar šīm lietām starptautiski. Mēs redzam, ka tās lietas notiek pavisam savādāk, nekā savā virtuālajā pasaulītē fantazējam un zīmējam.

Bet balsojam "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! 2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā un sākās karš, rezultātā tūkstošiem cilvēku gājuši bojā gan Ukrainā, gan Krievijā.

Mēs, Saeima, daudzkārt esam izteikuši atbalstu Ukrainai, esam snieguši visdažādāko atbalstu, arī finansiālo, esam pieņēmuši lēmumu, ka atbalstīsim Ukrainas iestāšanos gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Neskatoties uz visiem šiem paziņojumiem, karš turpinās. Ja pagājušajā gadā bija cerība, ka var notikt kāds pagrieziens, diemžēl pagrieziens nav noticis.

Tie cilvēki, kas klausās ziņas dažādos starptautiskos ārvalstu medijos, ir pamanījuši, ka tas, ko teica Kiršteina kungs, diemžēl ir realitāte. Amerikas Savienotās Valstis izmantoja citus iemeslus, kāpēc nenotika Ramšteinas pasākums, kurā bija paredzēts lemt tieši par Ukrainu. Vienlaikus mēs redzam, ka Amerikas Savienotās Valstis nav pieņēmušas lēmumu par ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu, ieroču, kas principā šo karadarbību virzītu tā, ka sāktos reāls karš Krievijas teritorijā. Kāpēc amerikāņi to nedara, mēs nezinām.

Vācija pirms kāda laika teica, ka nodrošinās Ukrainu ar visādu veidu ieročiem. Kanclers Šolcs teica, ka pagaidām viņi to visu apstādina. Francija arī pieņēma lēmumu, ka pagaidām nesūtīs... Daudz runā par sarunām par kara izbeigšanu, tātad – nevis par militāru konfliktu, bet par sarunām.

Skaidrs ir tas, ka Latvija neatzīst Ukrainas okupāciju un citu Ukrainas teritoriju okupāciju, bet jautājums ir viens – paziņojumu laiks šodien ir beidzies, ir vajadzīga rīcība. Diemžēl ir jāatzīst, ka no Latvijas lēmumiem nekas šajā karā nebūs atkarīgs, par to lems lielās valstis – Amerika, Vācija, Francija.

Mēs esam NATO dalībvalsts, par ko esam gandarīti. Arī es savā laikā balsoju par Latvijas dalību gan Eiropas Savienībā, gan NATO. Šodien... ja mēs atveram acis un nemēģinām teikt to, ko mēs gribētu... bet kas notiek ārvalstīs... rada bažas tas, ka nav noteiktības. Un jautājums ir viens.

Tas, ka Ukraina zaudē kādus ciematus... tās it kā nav lielās Krievijas uzvaras, bet diemžēl arī šīs mazās uzvaras parāda to, ka kaujas laukā situācija ir smaga. Kad mēs dzirdam statistiku, ka vienā dienā tūkstoš vai vairāk karavīru gājuši bojā, man tas rada bažas. Tas parāda to, ka karš nevis beidzas, nomierinās, bet kļūst aizvien nopietnāks.

Jautājums ir tāds: kāpēc netiek piegādāti tālās darbības ieroči? Runāsim atklāti! Tāpēc, ka Krievija ir valsts, kurai ir tādi ieroči kā atombumbas, kuras viņi var izmantot, un tādi ieroči ir arī citām lielām valstīm, kuras ir nopauzējušas ar konkrēta militāra atbalsta sniegšanu Ukrainai.

Jautājums: ko darīt Latvijai, un ko mēs esam darījuši? Tas, ko Kiršteina kungs teica... "Rail Baltica" projekts, kas prasa papildus no valsts vismaz astoņus miljardus... kur mēs tos ņemsim? Visi zaļie kursi. Varbūt tiešām vajadzētu beidzot sakārtot mūsu robežu, lai mēs vismaz justos nedaudz drošāk. "Shahed" drons, kas lidinājās vairāk nekā simts kilometrus pa Latviju... beigās pats arī nokrita... parāda to, ka mēs pat nebijām spējīgi notriekt dronu.

Godājamie Saeimas deputāti! Drons nelido ātri, tā nav ātra raķete, kas lido tā, ka to pat nevar pamanīt. Tas bija drons, kas lidinājās vairāk nekā simts kilometrus. Tālāk – mēs redzam, ka NATO spēki tika pacelti gaisā, jo nāca signāli, ka kaut kas lido pār Latviju. Izrādījās, lido putni, gājputni, kuri lido katru gadu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs nekontrolējam to, kas lido pāri robežai. Mēs pat neesam pabeiguši būvēt žogu, kuram jāaizkavē cilvēku kustība no kaimiņvalstīm. Cik gadu tas viss ir būvēts? Tā ir mūsu gatavība.

Jautājums ir tāds: ja mēs nevaram notriekt vienu dronu, vai Latvija ir gatava karam? Godājamie deputāti, es uzdodu arī jums jautājumu: vai Latvija šodien ir gatava karam? Vienīgais, uz ko mēs varam cerēt, ir tas, ka mūs aizstāvēs NATO dalībvalstis. Bet, ja mēs apskatāmies NATO vienošanos, kurā ir skaidri pateikts, ka visām NATO dalībvalstīm lēmums ir jāpieņem vienoti un tikai tad tas ir pieņemts, un, kamēr nav pieņemts vienots lēmums, ja kāda valsts pati nolemj uzsākt karadarbību ar kādu no valstīm, piemēram, Krieviju, tad... NATO dalībvalstis neaizsargās Latviju.

Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka es redzu, ka Rietumos notiek kaut kas, par ko mēs neesam informēti, ir runa tieši par Amerikas Savienotajām Valstīm, par Vāciju, par Franciju. Tās ir lielās partnervalstis, ar kurām mums būtu jārēķinās.

Man šķiet, mēs šādus konkrētus paziņojumus esam pieņēmuši jau daudzkārtīgi. Gan es, gan frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ esam balsojuši, bet šodien gribu pievērst uzmanību vienam punktam, kuram nepiekrītu. Es piekrītu paziņojumam... tie jau ir pieņemti... bet viens konkrēts punkts, kam es gribu pievērst jūsu uzmanību. Tas ir saistīts ar to, ka mēs aicinām sabiedrotos apgādāt Ukrainu ar ieročiem, tostarp vidējās un tālās darbības raķetēm, tātad raķetēm, kas var tūkstošiem kilometru lidot Krievijas teritorijā, uz ko mēs esam saņēmuši atbildi caur starptautiskajiem ziņu kanāliem, ka Amerika un Vācija neplāno piegādāt tādas raķetes. Nav tādu lēmumu. Visi gaida vēlēšanu, kas būs 5. novembrī, rezultātu.

Jautājums: vai pēc 5. novembra šāds lēmums tiks pieņemts? Nezinu. Ar mums neviens nesaskaņos... kādus lēmumus pieņems Amerikas Savienotās Valstis. Viņi pieņems tādus lēmumus, kādi būs Amerikas Savienoto Valstu interesēs. Tas, ko es varu pateikt un apgalvot, – Latvija šodien nav gatava karadarbībai savā teritorijā. Ja šodien ielidotu viena raķete un iznīcinātu, piemēram, Rīgas HES... cik liela daļa Rīgas tiktu applūdināta ar ūdeni, cik cilvēku būtu gājuši bojā... ja jau mēs nevaram notvert vienu "Shahed" dronu. Jūs saprotat?

Jautājums ir tāds... ja tie ir vienkārši paziņojumi, ar kuriem mēs visu laiku mēģinām kaut kādā veidā aiz Ukrainas karoga noslēpt Latvijas neizdarības. Tas, ka mēs katru gadu aizņemamies naudu pa diviem miljardiem, slīgstam parādos, nākamgad maksāsim pusmiljardu eiro tikai procentmaksājumos, un aiznākamgad būs vairāk nekā 600 miljoni procentmaksājumos, kuri turpinās pieaugt, jo mēs katru gadu turpināsim aizņemties vismaz pa diviem mil-jar-diem!

Šodien kārtējais paziņojums. Es vēlreiz saku: mēs esam balsojuši, esam atbalstījuši visus paziņojumus, bet šodien nevaru atbalstīt šo vienu punktu. Es no šīs tribīnes skaidri pasaku: es atbalstu šo paziņojumu, bet neatbalstu punktu... kamēr par šo punktu nebūs lēmuši mūsu partneri – Amerikas Savienotās Valstis, Vācija un Francija. Tad, kad viņi paziņos, ka tiek piegādāti šādi ieroči... tālās darbības raķetes... mēs to pieņemsim zināšanai, jo mums neviens neprasīs. Viņi ražo šīs raķetes, viņi ražo šos ieročus, un mēs kā NATO dalībvalsts būsim kopā ar mūsu sabiedrotajiem.

Bet šodien mēģināt kvaukšķēt kā sunīšiem... tepat mums ir robeža ar Krieviju, ar Baltkrieviju, un tie "Shahed" droni var lidot viens aiz otra, un mēs nespēsim tos notvert... saprotat? Tā ir realitāte pēc vairāk nekā divarpus gadiem karadarbības. Mēs nevaram notvert šos dronus un nevaram atšķirt, vai pāri robežai lido putni vai raķetes.

Tieši tāpēc es personīgi atturēšos un nebalsošu par šo paziņojumu, bet paziņoju no šīs tribīnes, ka atbalstu paziņojumu, izņemot vienu punktu, kurš lielā mērā arī pasaka, ka Latvija grib un ir gatava karadarbībai. Mans arguments ir tāds: Latvija šodien nav gatava karadarbībai. Ja karš sāksies, mēs karosim, bet mums nevajag speciāli provocēt situāciju.

Aicinu šajā gadījumā, zinādams, ka lielākais vairākums nobalsos "par" šo paziņojumu, ņemt vērā manu viedokli, jo šis viedoklis saistīts ar neizdarībām mūsu Aizsardzības ministrijā. Mūsu ģenerāļi, pulkveži, visi pārējie... nespēj atšķirt putnus no lidaparātiem, no raķetēm, viņi nespēj notriekt vienu dronu.

Nevirzām Latviju virzienā, kur sāksies karš! Šajā gadījumā es vēlreiz saku: pagaidīsim 5. novembri, kad beigsies Amerikas Savienoto Valstu vēlēšanas, sapratīsim, kādi lēmumi tiks pieņemti Amerikā, un kopā ar sabiedrotajiem domāsim, kādā veidā palīdzēt Ukrainai izbeigt karu, kādā veidā aizstāvēt Latviju, jo diemžēl, runājot par Ukrainu, mēs neesam izdarījuši neko, lai Latvija justos drošāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Šlesera kungs atbalsta, bet... neatbalsta šo paziņojumu... atturēšoties. Es domāju – ļoti ērta un fantastiska pozīcija. Ja nu pienāks X stunda, tad bailēs var lūgt žēlastību varenajai, dižajai, ar kodolraķetēm bruņotajai Krievijai, vai ne? Nedomāju, ka tā ir parlamenta cienīga rīcība.

Kolēģi! Man rokās ir dokuments, kas ir parakstīts 1994. gada 5. decembrī. Tas ir Budapeštas memorands – dokuments, ko ir parakstījusi, pirmkārt, Ukraina, otrkārt, Amerikas Savienotās Valstis, treškārt, Lielbritānija, ceturtkārt, arī Krievijas Federācija. Ļoti skaisti – četri paraksti uz dokumenta.

Ko šis dokuments dod? Tas deva Krievijas Federācijai 1700 kodolgalviņu, kuras Ukraina atdeva Krievijas Federācijai pret kaut ko apmaiņā. Apmaiņā pret teritoriālo neaizskaramību, suverenitāti, pret skaidru apsolījumu, ka Krievija neizmantos draudus vai fiziski neapdraudēs Ukrainas teritorijas integritāti, neiebruks Ukrainā, un pret apsolījumu, ka Amerikas Savienotās Valstis un Lielbritānija nodrošinās šāda līguma izpildi.

Šodien mēs diskutējam par šo lēmuma projektu kontekstā ar Krimas platformas pasākumu, kas norisināsies nākamnedēļ šeit, Saeimā. Un tieši 2014. gadā Krievijas darbības, okupējot Krimu, šo papīru padarīja par pilnīgi tukšu dokumentu... no Krievijas puses. Tā ir bēdīga ziņa, tāpēc ka šobrīd pasaulei ir skaidrs, ka tas, kas nodrošina Latvijas, visu Baltijas valstu, brīvību, neatkarību, proti, tiesību spēks, tiek ļoti strauji nomainīts pret tiesībām uz spēku. Ja mums nav spēka nodrošināt tiesību spēku un mūsu sabiedroto ļoti skaidru attieksmi pret šādiem pārkāpumiem, tad tas biedē arī mūsu valsts iedzīvotājus.

Mēs redzam to, ka tas vairs nav tikai Krievijas karš pret Ukrainu, faktiski tās jau ir trīs valstis, kas ir iesaistījušās karā pret suverēnu, demokrātisku un neatkarīgu valsti Ukrainu. Faktiski tas ir autoritāru režīmu karš pret demokrātijām. Mēs paši dabūjām... dronu, kam ir Irānas... detaļas, "Shahed" drons ir ražots Irānā un, salipināts kopā, nezinu, varbūt kādā Krievijas nostūrī. Libānā "Hezbollah" noliktavās tiek atrasti pilnīgi svaigi, jauni, moderni Krievijā ražoti ieroči. Es gribu uzsvērt to, ka tas viss ir savstarpēji saistīts. Diemžēl jāatzīst, ka situācija neuzlabojas, tieši otrādāk – pie mums šeit, Latvijā, arī tiek organizēti... Krievijas organizēti diversijas akti – teju 100 kilometru dziļumā ielido, kā Siliņas valdības Aizsardzības ministrija apgalvoja, ar labiem nodomiem bruņotais "Shahed" drons.

Es domāju, ka šāds lēmuma projekts, par ko mēs šodien balsojam, ir kārtējais "termometrs", ar kuru varam pamērīt pozīcijas, kādās atrodas tie politiskie spēki, kas ir no centra pa labi, kā arī vēlreiz pamērīt, kā balsos tie spēki, kuri šad tad ir žonglējuši... pozīcijās.

APVIENOTAIS SARAKSTS absolūti skaidri un dzelžaini atbalsta šajā lēmuma projektā minētās nianses (šajā dokumentā ir nianses) un joprojām pilnībā atbalsta Ukrainu – līdz tās uzvarai. Taču mēs zinām – atkal sākas runas par to, ka mūsu sabiedrotie ir gatavi atsākt sarunas ar Putinu un (diemžēl jāatzīst) joprojām bailēs klusi atkārto oksimoronu, ka Ukrainai ir jāuzvar, bet Krievija nedrīkst zaudēt. Kolēģi, situācija ir kritiska. Šis ir izšķirošs brīdis, jo Krievijas "gaļas mašīna" dara savu. Ir jāsaprot, ka pēdējo divu mēnešu laikā Krievija ir pavirzījusies frontē vairāk nekā pēdējā pusotra gada laikā. Krievija ļoti cer, ka karš Ukrainā un ziņas par nogalinātajiem cilvēkiem Rietumos kļūs par tādu kā fona troksni, ļoti cer, ka visi būs nāvīgi noguruši. Tādēļ mums ir izšķiroši svarīgi tagad izdarīt pilnīgi visu, lai panāktu (un tas ir pretrunā ar to, ko vēlas redzēt Šlesera kungs) NATO un Eiropas Savienības sabiedroto aktīvu rīcību un militārā atbalsta tūlītēju kāpinājumu Ukrainai... tāpēc ka situācija ir izšķiroša un kritiska.

Es aicinu visus, kas nākamajā nedēļā būs līdzdalīgi šajā Krimas platformā, šajā parlamentārajā samitā, maksimāli izmantot šo formātu (un jebkurus citus formātus), lai pēc būtības... iegūtu jēgpilnu sauso atlikumu no šo augsto amatpersonu sapulces, lai neiznāktu ārā ar paziņojumu "mēs atkārtoti uzsveram... atbalstām... un aicinām...".

Krievija vēlas, lai mēs ieslīgstam... pagurumā, bet Latvijas sabiedrība joprojām nepagurst. Kopš 2022. gada 24. februāra tikai viens pats fonds "Ziedot.lv" ir sniedzis atbalstu Ukrainai 26,8 miljonu eiro apmērā. Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 90 sabiedriskās organizācijas, kas ik dienas palīdz Ukrainai. Tie ir sabiedrības un uzņēmumu ziedojumi, kas pārvērtušies ļoti praktiskā palīdzībā. Ir zināms, ka vēl ar vien katru nedēļu uz Ukrainu izbrauc... mūsu tautas palīdzība... vismaz 100 tūkstošu eiro vērtībā. Ir ļoti svarīgi šo palīdzību un motivāciju noturēt. Tā mazinās... tā ir samazinājusies, salīdzinot ar pirmo kara gadu, bet ir svarīgi šo motivāciju noturēt un neļaut šim asiņainajam karam kļūt par fona troksni.

Tieši tādēļ (tieši ar šādu motivāciju – noturēt Latvijas tautas uzmanību un motivāciju palīdzēt) ukraiņi vēlas palīdzēt Latvijai. Tieši ar šādu motivāciju ukraiņi radījuši uz vietas kara apstākļos fantastiski efektīvas, starptautiski atzītas, novērtētas, apbalvotas tehnoloģijas... vēlas dāvināt Latvijai par baltu velti, bez maksas, ar visiem kodiem, ar visām tehnoloģijām... visām iespējām... cerībā, ka Latvijas tauta redzēs, ka mēs ne tikai dodam Ukrainai un palīdzam, bet ka Ukraina var palīdzēt arī mums. Jo ukraiņi redz, ka civilā aizsardzība diemžēl mums, piedodiet, nav nekādā līmenī, ukraiņi redz, ka mēs nespējam nosargāt savu robežu. Mūsu robeža joprojām, par spīti apgalvojumiem, ka tur kaut kas ir pabeigts, ir akla un kurla. Mēs neredzam, nedzirdam un nesajūtam to, kas uz robežas notiek. Drons tam ir pierādījums.

Pirms diviem gadiem ukraiņi mums uzdāvināja "Kyiv Digital" risinājumu – veselu civilās aizsardzības sistēmu. Kariņa kungs izdomāja doties politiskā pensijā, gāza savu valdību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kā arī Iekšlietu ministrijā pie varas nāca Jaunā VIENOTĪBA. Man ir jautājums: kur šobrīd ir šī ukraiņu dāvana? Man šķiet, nav nozīmes, ka ir kādi darboņi, kas gribētu paši tagad projektēt, programmēt, tērēt miljonus, ja mums bez maksas ir dotas dāvanas, kurām mēs nepievēršam vērību un... tās atsakām.

Tāpat mēs redzam... ar drona nokrišanu. Kas mums traucēja izmantot... un runāt ar ukraiņiem par viņu, manuprāt, vienkāršās, bet ģeniālās un lētās sistēmas "Sky Fortress" ieviešanu Latvijā? Tās ir akustiskās sistēmas – viena kastīte maksā 200 eiro, šādas kastītes jāizvieto ik pa kilometram, tās nodrošina to, ka dzird ne tikai raķetes, kas lido augstu, ko ņem arī dārgie radari, bet dzird arī dronus, kas atgādina mopēda skaņu, un dzird putnu vēzienus, un var ļoti labi atšķirt, kas lido, uz kurieni, cik ātri... cik ātri mēs spēsim reaģēt uz to visu. Ukraiņi tās izmanto kaujas laukā. Tās ir pārbaudītas, ar asinīm... notestētas tehnoloģijas. Kur tas viss ir? Kāpēc mēs to neesam paņēmuši... atzinuši par derīgu un ieviesuši? Tad nebūtu šāda drona gadījuma, tad Aizsardzības ministrija varētu lepni paziņot nevis to, ka šis labdabīgi noskaņotais drons ir pārlidojis simts kilometru un labdabīgi piezemējies, bet ar lepnumu iznākt un paziņot: ielidoja drons, mēs to pirmajā kilometrā notriecām, tas iekrita mežā.

Tas ir ļoti būtiski, jo šādā veidā mēs būvējam mūsu sabiedrības paļāvību valstij, uzticību mūsu bruņotajiem spēkiem, motivāciju un pārliecību par to, ka mēs spēsim savus cilvēkus aizsargāt un ka mēs savu valsti aizsargāsim no pirmā metra, kā visi bravūrīgi ir solījuši.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu. Tas parāda mūsu joprojām nemainīgo un skaidro attieksmi pret Ukrainu. Es aicinu padomāt par to, ka, ja mums kaut ko dāvina, ir vērts to izvērtēt, jo tas, ko dāvina, ir kaut kas ļoti vērtīgs... un būt absolūti skaidriem savā pozīcijā, nelaipot un piespiest mūsu sabiedrotos ievērot līgumus, kurus viņi parakstījuši, – nodrošināt tūlītēju atbalsta paaugstināšanu Ukrainai. Tikai tādā veidā mēs kā valsts un sabiedrība jutīsimies droši paši par savu nākotni.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei otro reizi.

I. Mūrniece (NA).

Kolēģi, paldies par šīm debatēm. Un tomēr mēs redzam, kas ir kas. Šīs debates to visai spilgti atklāj un parāda.

Tikai vēsturiskai precizitātei. Šodien, 17. oktobrī, Baltais nams un... prezidents Baidens ir paziņojis par jaunu palīdzības paketi militārās aizsardzības piegādēm Ukrainai 425 miljonu dolāru apmērā, un, pēc Baidena teiktā, tas tiks izdarīts drīz, jau tuvāko mēnešu laikā. Tie būs pretgaisa aizsardzības līdzekļi, pretgaisa aizsardzības munīcija, bruņumašīnas... un vēl, un vēl, un vēl. Tas vēsturiskai precizitātei – lai paliek ierakstīts Saeimas stenogrammā.

Otra lieta. Jā, analīzes, ko mēs saņemam, ir dažādas, un gadās, ka arī pretrunīgas. Pie šī Saeimas paziņojuma sastādīšanas strādāja arī Ārlietu ministrija, mēs strādājām kopā, un katrs formulējums tika vairākkārt apsvērts, arī par tālas darbības raķešu piegādēm Ukrainai un atļauju tās izmantot Krievijas teritorijā pret leģitīmiem militāriem mērķiem. Tā ir arī mūsu pozīcija.

Godātie kolēģi, redzot, kā, piemēram, Ramšteinas formātā tika virzīti dažādi lēmumi par bruņojuma piegādēm... tas nav tā, ka pie viena galda sēdošie uzreiz pasaka – jā. Tās ir ļoti smagas diskusijas, un šajās diskusijās tiek kāpts pāri vienai, otrai... un nākamajai Putina vilktajai sarkanajai līnijai. Pirmā sarkanā līnija, kurai pārkāpa pāri, bija Putina nē Ukrainas virzībai uz NATO un Eiropas Savienību. Tad sākās Maidana revolūcija, tad sākās arī Krimas aneksija. 2022. gadā Ukraina pateica, ka tā sevi aizstāvēs. Pēc pilna mēroga iebrukuma pirmā sarkanā līnija Rietumvalstīm bija... es nezinu, vai šodien mēs tam spēsim ticēt... vai ķiveru piegāde Ukrainas bruņotajiem spēkiem neeskalēs situāciju un kāda būs Putina reakcija uz to. No šī pirmā atskaites punkta valstis virzījās tālāk... uz priekšu, viena pēc otras tika veidotas militārās koalīcijas – tanku koalīcija, F-16 koalīcija –, kas sākotnēji likās pilnīgi neiedomājami. Lūk!

Valstu pozīcijas veidošanā gadās savi kritumi, gadās arī bedres, bet es esmu redzējusi, kā sabiedrotie pēc tam no šīm bedrēm rāpjas ārā... un atkal ir jāpārkāpj vēl vienai Putina novilktajai sarkanajai līnijai. Ir tā, ka bez zināma ideālisma lielas uzvaras nav iespējams panākt. Es domāju, ka tie Ukrainas karavīri, kas šobrīd frontē cīnās, tie, kas ir ievainoti, tie, kas ir krituši par Ukrainu... es domāju, ka tas ir ideālisms un ticība uzvarai, kas viņus ir virzījusi. Nav nekāda lielā māka iestāties par to, kas jau ir pieņemts, iestāties vēlreiz un publiski uzrakstīt: jā, mēs atbalstīsim ķiveru piegādi Ukrainai, jo tas neeskalē situāciju. Tas mums ir zināms, mēs esam to redzējuši. Tā nav diskusijas virzība uz priekšu. Ar šādu – piesardzīgu – pieeju mēs nepalīdzēsim Ukrainai.

Jā, kolēģi, ir taisnība, ka mums ir jādomā pašiem par savu aizsardzību. Gan 2014., gan 2022. gads – tie bija tādi punkti, kad mēs paši pārkāpām savām sarkanajām līnijām saistībā ar tādu vienkāršu lietu kā valsts aizsardzības budžets... kas tika būtiski palielināts. Un tika izdarīts patiešām ļoti daudz. Bet vai pietiekami? Noteikti nē.

Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo Saeimas paziņojumu. Iespējams, pie tā var vēl strādāt. Paldies arī par jūsu priekšlikumiem. Bet var strādāt pie jebkura dokumenta. Vienā brīdī ir jāpasaka – jā. Aicinu jūs šodien pateikt to pietiekami skaidri un pietiekami sadzirdami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram otro reizi.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Mūrnieces kundze, ja jūsu laikā nebūtu slēgts līgums par vairākiem simtiem miljonu eiro vērtu pārtikas piegādi armijai, kas beidzās ar skandālu, iespējams, "Shahed" tiktu notriekts. Viena remarka.

Smiltēna kungs, kas attiecas uz jūsu komentāriem... piespiest sabiedrotos. Kā jūs piespiedīsiet Amerikas Savienotās Valstis, Vāciju, Franciju?

Godājamie kolēģi, Ādažos mums ir izveidota NATO bāze, tur ir ieradušies karavīri no daudzām pasaules valstīm (tai skaitā no Kanādas), kuri nodrošina Latvijas drošību. Mēs nevaram neko likt viņiem darīt, jo NATO vadība nav Latvijas valdības rokās, mēs esam daļa no NATO militārās alianses. Tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi saprast (patīk mums vai nepatīk), ka neatkarīgi no tā, ko mēs šeit runājam un lemjam, par ieročiem lems lielās valstis – Amerikas Savienotās Valstis, Vācija, Francija. Tās vienosies, un tās nekonsultēsies ne ar mums, ne ar daudziem citiem, jo tiem, kas ražo ieročus, – kodollielvalstīm – ir savs neliels klubiņš, un ir lietas... informācija, ar kuru viņi nevar dalīties. Tā ir tā realitāte.

Tālas darbības raķetes. Tas principā ir saistīts ar karadarbību, nevis vienkārši... pa mērķiem. Tā ir karadarbība. Un, ja mēs esam gatavi lemt par karadarbību, tad es gribētu, ka mūsu partneri – NATO valstis – skaidri pasaka, kādā veidā tiks aizsargāta Latvija, jo es negribētu, lai Latvijā sāktos karš. Es vēlreiz varu pateikt, ka pašreiz notiek process... par ko runā arī Ukrainas prezidents Zelenskis... noteikumi, saskaņā ar kuriem ir jāpanāk miers, saskaņā ar kuriem jāpanāk, lai Krievija piekrīt... lai gan mēs zinām to, ka Zelenska vizīte gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Eiropā nesniedz atbildi, vai lielās valstis atbalstīs šo Zelenska plānu...

Mūrnieces kundze, par šiem 400 miljoniem, ko jūs sakāt, – tā ir pilīte okeānā, lai palīdzētu Ukrainai. Pirms kāda laika ASV bija pieņēmušas lēmumu sniegt atbalstu 60 miljardu apmērā. Diemžēl paši amerikāņi saka – tas viss ir palicis uz papīra. Iedod pa kaut kādiem 400 miljoniem, pa vienam miljardam. Ar to Ukrainai netika sniegts pietiekams atbalsts, lai gan tika dots politisks lēmums par apmēram 60 miljardu piešķiršanu Ukrainai.

Es runāju par faktiem, kas ir bijuši atspoguļoti medijos, tā nav kaut kāda slepena informācija. Mums ir jāgaida vēlēšanas Amerikā, mums jāvienojas, kā lielās kodollielvalstis nāks ar risinājumu. Skaidrs – svarīgi, lai Ukraina būtu neatkarīga valsts, lai Ukraina varētu atgūt savas teritorijas tuvākā vai tālākā nākotnē, bet kāds ir plāns, kādā veidā mēs līdz tam nonāksim, to zina mūsu lielie partneri. Lemt kaut ko tādu, izdarot spiedienu uz ASV, Vāciju un Franciju, – tas nav tas, ar ko mēs šodien varam... vicināt karogu un teikt: redziet, mēs esam baigi krutie.

Par paziņojumu. Jā, mēs varam paziņot – es paziņoju, ka es atbalstu, izņemot šo vienu punktu, tāpēc ka gribu sagaidīt atbildi. Un, ja atbilde ir tāda, ka mēs piegādājam tālas darbības raķetes, tad ir jautājums: kā tiks aizsargāta Latvija, kādā veidā tiks nodrošināta mūsu drošība? Mēs esam frontes līnija... gan Baltkrievija, gan Krievija... mēs automātiski iesaistāmies karā, ja karš sāksies ar NATO valstīm, mēs esam frontes līnija, kur tas karš notiks pirmajās dienās. Šobrīd mēs nevaram noturēt šo vienu "Shahed", un tas mani reāli satrauc. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Klotiņa kungs, vai jums pietiks ar sešām minūtēm?

Deputāts Jurģis Klotiņš.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un godātie kungi! Nesen Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis ANO Drošības padomē teica emocionāli ļoti patiesu runu. Viņš runāja par Ukrainas bērniem, kurus Krievijas agresori nolaupījuši, aizveduši uz Krieviju, viņš runāja... uz Krievijas pārstāvi šajā Drošības padomē un atgādināja, ka Otrā pasaules kara laikā nacisti nolaupīja Krievijas bērnus, aizveda viņus un gribēja pārvācot. Ikviens, kurš kaut kādā mērā simpatizē Krievijai, uzskata, ka vajadzētu atkāpties, vajadzētu būt piekāpīgiem attiecībā pret šo agresorvalsti, – padomājiet par šo!

Es tiešām aicinu neļauties, neticēt nevienai piekāpības runai, kurā aicina uz kaut kādiem kompromisiem ar agresoru. Būtībā tas nozīmētu atzīt, ka mūsdienu pasaulē drīkst tā rīkoties – iebrukt neatkarīgā valstī, slepkavot iedzīvotājus, nolaupīt bērnus, nogalināt karagūstekņus, spīdzināt karagūstekņus. Nesen es pārstāvēju mūsu parlamentu, mūsu valsti Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā un mēs pieņēmām vairākas rezolūcijas, kurās pieprasījām nekavējoties panākt, ka tiek atbrīvoti Ukrainas karagūstekņi... no Krievijas, Krievijas sagūstītie Ukrainas civiliedzīvotāji... un arī citas rezolūcijas par atbalstu Ukrainai.

Mums ir jādomā, kādā pasaulē mēs vēlamies dzīvot, – vai tādā pasaulē, kurā brīvās, demokrātiskās valstis piekāpjas agresoriem, vai tādā pasaulē, par kādu cīnījās Lielbritānijas, ASV, Jaunzēlandes, Kanādas, Polijas un citi sabiedroto karavīri, kuri bija īstie Eiropas atbrīvotāji 1944. gadā, kad viņi izcēlās Normandijā, lai atbrīvotu Eiropu no nacistu okupācijas. Šogad apritēja 80 gadi kopš šī notikuma.

Es novēlu, lai NATO valstis, ASV nākamais vadītājs un politiķi kopumā brīvajās pasaules valstīs, kuras aizstāv tos ideālus, uz kādiem tika dibināta pasaules kārtība pēc Otrā pasaules kara katastrofas, atcerētos par šiem ideāliem, rīkotos saskaņā ar tiem un atbalstītu Ukrainu līdz tās uzvarai, līdz taisnīgam mieram. Un taisnīgs miers nozīmē tikai to, ka Krievija izved savu karaspēku no Ukrainas, pilnīgi atkāpjas un Ukraina var būt brīva savās likumīgajās robežās, ieskaitot Krimu, Donbasu un visus citus reģionus. Krievijas tautas rokās ir izvēle – vai tā vēlas turpināt atbalstīt savu diktatoru vai vēlas beidzot panākt savā valstī citu paradigmu un atteikties no imperiālisma, kas to ir nospiedis kopš viduslaikiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai otro reizi.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātie kolēģi! Šīs debates ir ļoti vērtīgas. Tās ļauj krist maskām. Šlesera kunga personīgi un frakcijas vārdā paustais, ka neatbalsta punktu, kas aicina sabiedrotos apgādāt Ukrainu ar ieročiem, tostarp vidējas un tālas darbības raķetēm, un ļaut Ukrainai tos izmantot, kā un kur tā uzskata par nepieciešamu pašaizsardzībai, tajā skaitā bez ierobežojumiem izmantot pret Krievijas teritorijā esošajiem leģitīmajiem militārajiem mērķiem, skaidri parāda, ka Šlesera kungs un viņa vadītā partija nav gatava dot iespēju Ukrainai uzvarēt. Frāze "nevajag situāciju provocēt" ir klajš Kremļa propagandas naratīvs, frāze "lems lielie un neklausīsies mazajos" ir tas, pēc kā Kremlis ilgojas, – mainīt pasaules kārtību, kur lemj lielie, jo mazajiem nav teikšanas. Bet Latvija ir stipra un lepna valsts, Latvija jau daudz ko ir spējusi panākt un pārliecināt lielos, un mūsu pienākums ir turpināt to darīt.

Tādēļ, kolēģi, varbūt ir pat labi, ka maskas ir kritušas, un, piedodiet, bet man šāda nostāja, ko pauda Šlesera kungs, šķiet klaja kangara poza. Nevajag biedēt tautu! Latvija ir aizsargāta, Latvija ir daļa no NATO. Mēs tūdaļ atzīmēsim to, ka Kanādas vadītā kaujas grupa Latvijā... nu jau būs vesela brigāde – 3500 NATO karavīru.

Latvija ir aizsargāta. Mūsu pienākums ir palīdzēt Ukrainai, nevis baidīties un ļaut sevi pārliecināt kādiem Kremļa naratīviem.

Aicinu atbalstīt šo paziņojumu. (Dep. A. Šlesera starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, kamēr notiek reģistrācija, aicinu visus starpbrīdī tieši pulksten 12.30 uz Sarkano zāli, kur norisināsies svinīgs pasākums par godu NATO kaujas grupas paaugstināšanai līdz brigādes līmenim.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Lūdzu, mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies deputāti: Ingrīda Circene, Līga Kozlovska, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Antoņina Ņenaševa, Māris Sprindžuks, Ilze Stobova, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, ir laiks atsākt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Liels paldies visiem, kas piedalījās īpašajā pasākumā par godu Kanādas daudznacionālo spēku kaujas grupas inaugurācijai līdz brigādes līmenim un arī komandvadības maiņai.

Tagad turpināsim diskusijas, kas ir ap un par mūsu un Ukrainas drošību.

Turpinām debates par lēmuma projektu "Par atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un gaidot Starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu Rīgā".

Debatēs nākamajam vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Par laimi vai par nelaimi, man šis Saeimas krēsls nav pielipis pie sēžas, kas man dod privilēģiju paust savu viedokli un atbildēt uz personiskiem pārmetumiem, nebaidoties par sekām.

Par lēmuma projektu. Es vēlvienreiz to pārlasīju un gribu izteikt komplimentus Mūrnieces kundzei – tik tiešām tur ir ieguldīts milzīgs darbs, un mēs piekrītam visam par 110 procentiem. Nevienā brīdī es nepretendēju uz ārpolitikas eksperta lomu, bet – vai tiešām es, Kiršteina kungs un Šlesera kungs esam vienīgie, kuri uzdod jautājumu, kāpēc lielvalstis atturas no tālā rādiusa ieroču došanas? Varbūt tam var būt kaut kādas sekas, varbūt tās var tieši ietekmēt mūsu drošību. Šis ir vienīgais iemesls, kāpēc es nebalsošu "par" šo lēmuma projektu.

Viss pārējais... vēl vienreiz atkārtošos – Mūrnieces kundze, jūs esat veikusi fantastisku darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Jāsaka, es nekad neesmu baidījies no kautiņa un vienmēr esmu mēģinājis... pamatstratēģija ir tāda, ka nav profesionāli iesaistīties kautiņā. Visprofesionālākais variants vienmēr ir bijis nomierināties, nomierināt savu pretinieku un ar vārdiem, ar pareizām darbībām panākt, lai konflikts neeskalētos.

Par būtību. Es arī piekrītu visiem vārdiem, kas ir rakstīti šajā paziņojumā, izņemot septiņus burtus – "un tālās". Paskaidrošu, kāpēc, un paskaidrošu, kā es to saprotu. Man ir diezgan liela pārliecība, ka tas arī ir iemesls, kāpēc mūsu stratēģiskie partneri nedod savu piekrišanu.

Mana iepriekšējā dzīves pieredze ir saistīta ar vidējās un tālās darbības raķetēm... padomju armijā. Lai kā arī būtu bijis, man šķiet, no tiem laikiem nekas nav mainījies. Ko es gribu minēt – ir būtiska starpība starp tuvās, vidējās un tālās darbības... Tātad, ja mēs tuvajā darbībā piededzinām deglīti... un tie aizlido kaut kur... Ko mēs iedodam pirms tam? Azimutus, leņķus un koordinātas... Ar tālās darbības ieročiem ir nedaudz citādāk, proti, ir jādod lidojuma uzdevums. Lidojuma uzdevumu var dot tikai konkrētās valsts ģenerālštābs, tātad vai nu NATO, vai mūsu sabiedrotie. Ja tā tas notiek, tad... kā es to redzu... tā ir tieša iejaukšanās... un tiešs konflikts starp NATO un Krieviju.

Manā skatījumā, tieši šis ir iemesls, kāpēc mūsu stratēģiskie partneri vilcinās ar tālās darbības ieroču piegādi Ukrainai, jo – nav svarīgi tos piegādāt. Tas, ka tos piegādās, neko viņiem nedos. Tie ir jānovirza uz mērķi, kur tie ir nepieciešami. To var izdarīt neviens cits kā vai nu Amerika, vai Vācija, Francija, Anglija... vai NATO kopumā. Nevaru simtprocentīgi galvot par saviem vārdiem, bet par 99,9 procentiem.

Pieņemsim, šis dokuments būtu saskaņots ar mūsu armiju, tātad ar speciālistiem, kas seko līdzi, kas ir pārliecināti par to, es bez kādas šaubīšanās nobalsotu "par". Bet mana dziļa pārliecība ir tāda, ka var uzvarēt karu ne tikai ar ieročiem, bet arī ar citām metodēm, pieņemsim... Kāpēc sabruka Padomju Savienība? Ko Reigans izdarīja astoņdesmito gadu beigās? Manā skatījumā, arī šobrīd... kad būs beigušās Amerikas Savienoto Valstu vēlēšanas, Tramps un Pompeo... kopā vai atsevišķi... vienosies ar Saūda Arābiju un EPAC valstīm... un šī brīža 70 centi par degvielu... nokrītot zem 20... kaimiņš bankrotēs, un viss, ar to arī viss beigsies.

Vēlreiz – man ļoti patika teksts. Viss īstenībā ir ļoti labi, un tiešām Ukraina ir jāatbalsta, mēs paši zinām, ko nozīmē... un ukraiņi ir daudzkārt drošāki, izrādās... man tā izskatās... jo tanī brīdī, kad mums vajag kauties, es nesaprotu, kas tur vēsturē notika. Ukraiņi ir malači, cīnās, un viņi ir jāatbalsta. Par to vispār nav nekāda stāsta.

Bet kur ir problēma? Problēma ir tāda, ka bieži vien aiz savas nezināšanas vai muļķības, vai mērķtiecīgi nepareizas darbības laba lieta tiek izniekota, jo tajā ir aiz nezināšanas vai muļķības, vai tīšuprāt ielikts iekšā kaut kas tāds, kas pēc tam var atgriezties mums par ļaunu. Tur ir tā problēma.

Lai arī kā nebūtu, man Latvija ir pirmajā vietā, un es nezinu, kā būs, ja būs (Starpsaucieni.)... Balsojiet! Katrs varēs balsot pēc savas sirdsapziņas un saprašanas, bet nav vienkārši tā, ka mēs varam pasmaidīt. Mums ir ļoti smieklīgi, kad runājam par valsts drošību, ļoti smieklīgi mums ir. (Starpsaucieni.) Tāpēc vajag domāt un nevajag būt gļēviem. Mēs nesaprotam, kas dokumentā ir rakstīts. (Starpsaucieni.) Mēs visi balsosim, tāpēc ka tā ir pieņemts. Vienīgie, kam ir drosme, ir Šlesers un Kiršteins. (Starpsaucieni.) Tāpēc...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties, lūdzu, ar kolēģiem, Zivtiņa kungs! Turpiniet debates! Tā jūsu tendence uz kaušanos ir jūsu acīs.

E. Zivtiņš. Es slikti paskatījos uz Smiltēnu. Tas ir aizliegts? (Starpsauciens.)

Labi, kolēģi, nekavēšu jūsu laiku. Balsojiet, kā jūs gribat... pēc savas sirdsapziņas. Vienīgais, es saku, – tā ir slikta prakse, ka mēs nopietnas lietas ieliekam, noslēpjam un kaut ko ieķibinām iekšā... paši nesaprotot, ar ko tas mums var beigties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Nevienam nav noslēpums par bēdīgi slaveno britu premjerministru Čemberlenu, kurš mēģināja samierināt Hitleru ar citām valstīm, rezultātā tas noveda pie Čehoslovākijas aneksijas. Faktiski vēsturē nomierināšanas politika nekad nav sevi pierādījusi. (Starpsauciens: "Pareizi!") Pareizi. Tā ka tas ir mans viedoklis... nevis viedoklis, bet pārliecība. Edmunds tā paskatījās uz šo pusi... laikam kauties gribēja, es nezinu. Bet es tieši otra iemesla – pretēja iemesla – dēļ gribu pateikt... šeit izskanēja dažādi tādi... ļoti emocionāli izteicieni.

Mūsu iekļaujošajā sabiedrībā, ko pārstāv arī koalīcija, cits viedoklis, lai kāds tas būtu, tomēr būtu jāciena, jāņem vērā, tā vietā... tas tūlīt jau ir Kremļa aģents. Es domāju, Aināra Šlesera argumenti un citi, arī Kiršteina kunga... tie jau nav tādi, kuri nebūtu jāņem vērā un nebūtu jāapsmadzeņo. Ir psiholoģijā tāds jēdziens... dzirdēju tādus teicienus kā "atgūt Krimu", "Kremļa aģenti" un tamlīdzīgus... ir tāds jēdziens psiholoģijā kā neadaptīvā sapņošana. Tas nozīmē, ka cilvēks tik daudz sapņo, ka pārstāj apzināties saikni ar realitāti. Būsim reāli! Protams, nekāda samierināšanas politika ar cilvēku, kas mums ir pāri... uz austrumu pusi... manā skatījumā, nav iespējama.

Mans balsojums pēc tam būs visiem redzams.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Es gribu pateikt ļoti īsi, atbildot uz dažu deputātu domām. Mēs, protams, varam nesapņot, neticēt... Pasakiet man, lūdzu, godīgi – kurš cilvēks, kas nesapņo un netic, sasniedz kaut ko dzīvē? Piemēram, Šlesera kungs, ja jūs neticētu, ka jūs spējat būt uzņēmējs, jūs būtu? Nu nebūtu! Būtu kāds parasts darbinieks kādā LMT, nezinu, citā struktūrā. Jūs ticējāt.

Šis lēmums ir mūsu ticība tam, ka Ukraina spēj uzvarēt, nevis ticība tam, ka mums jābūt ļoti paklausīgiem, mierīgiem un nav jātracina mūsu lielais kaimiņš. Mēs viņu netracinām, vienkārši pasakām: tu esi agresors, mēs atbalstām Ukrainu.

Vēl viena lieta. Mēs ļoti bieži esam dzirdējuši, ka ar dziesmu var panākt daudz ko. Dziesmotā revolūcija vinnēja karu.

Atbalstīsim!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Zivtiņa kungs šodien ir pārsteidzošs. Es diemžēl neredzu viņa acīs drosmi, drīzāk redzu bailes. Pārfrāzējot to, ko teica Zivtiņa kungs, – ka Krimas atgūšana ir sapņošana... Es pareizi saprotu jūsu viedokli?

Manuprāt, Krimas atgūšana un teritorijas atgūšana 1991. gada robežās Ukrainai ir absolūti vienīgā iespēja demokrātiskajai, civilizētajai pasaulei pierādīt to, ka vispār eksistē starptautiskās tiesības, valstu teritoriālā neaizskaramība, demokrātija, brīvība un neatkarība, ka šie principi vispār kaut ko nozīmē. Ja mēs apšaubām to, ka Krima vispār ir atgūstama, tas nozīmē, ka šie konkrētie cilvēki skaidri pasaka – Latvija viņiem nav pirmajā vietā. Pašu bailes par viņu eksistenci, viņu nākotni, viņu labklājību ir pirmajā vietā. (Starpsauciens.)

Latvijas Republikas Satversmē ir skaidri, nepārprotami ierakstīts, ka Latvijas valsts ir dibināta, lai nodrošinātu latviešu nācijas, valodas, kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Ja ir tik šaušalīgas bailes no šī lielā, agresīvā kaimiņa Krievijas, kura ir pateikusi, ka Krima ir okupēta, iekļauta, tagad vēl iekļāvusi citus nepiederošus apgabalus... ja to atzīst par normu, tas nozīmē, ka apšauba principu, kas attiecas arī uz Latviju, – ka mūsu teritorija ir neaizskarama un to nedrīkst okupēt. Tik vienkārši. Ja tiek pieļauts, ka labāk ir apklust, tas ir tieši tas, ko Krievija grib, – lai tādas valstis kā Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija vienkārši aizveras, neko nesaka, neiebilst, klusē. Tas nozīmē, ka mēs nododam savas valsts suverenitāti un nākotni.

Paskatieties paši... Šlesera kungs teica: tas ir piliens jūrā, ko mēs sniedzam atbalstā; tikai lielie pieņems lēmumus, tikai lielie dos ieročus. Un tā tālāk. Jūs esat redzējuši statistiku, cik lielu atbalstu ir sniegusi katra valsts vai valstu grupas? Ziniet, kas ir lielākais donors? (Starpsauciens: "Nē!") NB8 – Nordic–Baltic astoņu valstu grupa. Ja mēs skatāmies uz iekšzemes kopproduktu – ar atrāvienu NB8 ir lielāks donors Ukrainas neatkarībai nekā ASV vai Lielbritānija, vai citi. Tāpēc, ka šis reģions saprot, ka stāsts vispār vairs nav par Ukrainu, stāsts ir par mieru pasaulē, par starptautisko tiesību varu, par valstu neatkarību un brīvību.

Tie, kas mēģina apklusināt, pakalpot Krievijai, ļoti labi saprot, ka, ja pienāks X stunda, ja mūs neviens neaizstāvēs, nenodrošinās starptautiskās tiesības, uz kurām mēs paļaujamies – ka NATO līgumi ir spēkā, ka starptautiskajās tiesībās noteiktās Latvijas robežas ir spēkā –, tad skaidrs, ka Satversmes uzdevumu – nodrošināt mūsu nācijas, valodas, kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem – ir neiespējami izpildīt. Varbūt var lūgt žēlastību no varenā kaimiņa, varbūt iedos kādu superintendanta amatu, kurā pastrādāt, nopelnīt un labklājīgi dzīvot šajā teritorijā.

Es aicinu, kolēģi, absolūti skaidri paust savu viedokli balsojumā (Starpsaucieni.), neraut ārā kartītes, ne arī atturēties šajā balsojumā. Balsojiet, draugi mīļie, ar "par" vai "pret", jo šajos jautājumos laipošana nav pieļaujama.

Nebaidieties, saņemiet drosmi! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! (Dep. I. Mūrniece: "... komisijas vārdā...") Es atvainojos.

Komisijas vārdā – Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece. Paldies sēdes vadītājai, ka nekāda jauna kārtība nav ieviesta un arī par šādiem lēmuma projektiem komisijas vārdā ir iespēja kaut ko teikt.

Komisija patiešām pie šī paziņojuma strādāja ļoti atbildīgi un rūpīgi. Deputāti nāca ar saviem priekšlikumiem, un faktiski tie bija racionāli. Es teiktu, ka atzinības vārdi par lēmuma projektu pienākas visiem Ārlietu komisijas deputātiem.

Tas, ko es gribu uzsvērt no Saeimas tribīnes, – komisijas sēdē piedalījās vairāku frakciju pārstāvji, arī LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pārstāvis. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ komisijas sēdē neiebilda ne pret vienu šajā paziņojumā izteikto domu vai argumentāciju, vai aicinājumu. LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ komisijas sēdē šo paziņojumu atbalstīja bez ierunām. Tātad kaut kas ir noticis šajā pozīcijā, kādi citi apsvērumi LPV ir likuši mainīt skatu.

Teikšu vēlreiz: godātie kolēģi, tiešām lūdzu (Starpsauciens: "Balsojam!")... jā, balsot "par" vai "pret". Ir kara laiks, karā nav puspelēko toņu. Neslēpieties!

Šlesera kungs, iepirkumu par cik tur miljoniem... tā biju es, kas izbeidza, slēdza, pārtrauca pēc lielas cīņas ar konkrēto uzņēmēju (Zālē troksnis. Dep. A. Šlesers: "Komisijas vārdā...!")... ar konkrēto uzņēmēju un bez valstij ļaunvēlīgām tiesiskām sekām. To es gribēju pateikt, lai paliek Saeimas stenogrammā, lai arī Šlesera kungs to dzird. Zandas kundze, varat izteikt man aizrādījumu, jo tas tiešām nebija komisijas vārdā.

Komisijas vārdā aicinu paziņojumu atbalstīt. Aicinu deputātus izteikt skaidru pozīciju un neslēpties aiz savām biznesa vai kādām citām interesēm attiecībā pret Krieviju.

Sēdes vadītāja. Paldies Mūrnieces kundzei, paldies komisijai par sagatavoto lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par atbalstu Ukrainai tās aizsardzībā pret Krievijas agresiju un gaidot Starptautiskās Krimas platformas parlamentāro samitu Rīgā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 10, atturas – nav. Lēmuma projekts ir skaidri un nepārprotami apstiprināts.

Nākamā Saeimas sēdes darba kārtības sadaļa – "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Igaunijas Republikas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Dānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas, Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta, Francijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Vācijas Federatīvās Republikas Federālās Aizsardzības ministrijas, Itālijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministrijas, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministra, Slovēnijas Republikas Aizsardzības ministrijas, Spānijas Karalistes aizsardzības ministra, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrijas un Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā saprašanās memorandam par Daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" darbību, sastāva komplektēšanu, finansēšanu, administrēšanu un atbalstu" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot to kā atbildīgo komisiju. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Lindas Liepiņas, Mārča Jencīša, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

"Par" pieteicies runāt deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies, Saeimas sēdes vadītāja. Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Otro reizi startēju ar līdzīgu priekšlikumu. Jāteic, ka tanī visā ir neatlaidība, un domāju, ka es to uzturēšu visu laiku. Kāpēc? Ne jau kaut kādas ietiepības dēļ. Manā skatījumā, šis ir jēdzīgs priekšlikums, proti, ar ko tas ir saistīts? Ja mēs pareizi pieejam, tad tas ir fiskāli neitrāls vai varbūt pat ar fiskālu ieguvumu. Ir neapšaubāms ieguvums... ja mēs atbrīvojam saimniekus – meža saimniekus, zemes saimniekus – no dažādiem nevajadzīgiem liegumiem, tad ekonomiskā izaugsme mums ir pilnīgi skaidra un saprotama. Tikai pateikšu vienu... to ir vērtējuši dažādi eksperti, bet es sliecos viņiem pievienoties – uz to dārgāko pusi –, ka šobrīd, dažādu nevajadzīgu liegumu dēļ... es nerunāju par tiem, kas ir vajadzīgi, bet tādi nevajadzīgi, neapdomīgi liegumi... izdara to, ka mūsu mežos "sapūst" no diviem līdz pieciem miljardiem eiro. Tātad kāds varētu būt mūsu tautsaimniecības ieguvums! Tas ir viens.

Otrs. Zemnieki, ja jūs arī šoreiz nobalsosiet "pret" vai atturēsieties (Starpsauciens.)... tāpēc es jūs lūdzu – nododam komisijai. Runājiet! Ja jūs pārliecināsiet, es atkāpšos no sava jautājuma. Bet šobrīd situācija ir sekojoša. "Pateicoties" tam, ka Jaunā VIENOTĪBA mūs moka jau nez cik gadus, esam nonākuši tādā situācijā... ar visiem zaļajiem kursiem un vēl visu kaut ko... tā apkrāmēti, ka saimnieki bieži vien vairs nevar paelpot. Protams, labi, ka... tie, kam nav nekādu liegumu, klusē, bet tiem, kam ir liegumi, ir milzīgi zaudējumi.

Es jau iepriekšējā reizē minēju, ka tā attiecība apmēram ir tāda: izmaksā 45–50 eiro par hektāru, bet zaudējumi viņam ir apmēram 500 eiro. Viņš jau to naudu zeķē neliks, viņš to laidīs apgrozībā, viņš atkal... būs darba vietas... atkal, atkal, atkal. Tā mums ir reāla izaugsme.

Manā skatījumā, jautājums ir spriežams tikai un vienīgi komisijā – apspriest, izvērtēt, uzaicināt iesaistītās, ieinteresētās puses: no Valsts meža dienesta, no "Latvijas valsts mežiem", no "Rīgas mežiem"... privāto mežu apsaimniekotājus – šo biedrību... izrunāt, pārrunāt. Galu galā jebkurā situācijā... Man pārmet, saka: mums nav naudas, ko maksāt tādas kompensācijas. Es saku: nelieciet liegumus, nevajadzēs maksāt.

Vajag izvērtēt, izrunāt, apskatīt, jo šobrīd sanāk tā – tikai no kabineta... viņi paskatās meža audzi: ahā, veca! Biotops virsū, un vēl piemet klāt "sudraba skudru". Tā nedrīkst darīt, mēs esam tā pārregulēti, ka ārprāts. Vairs nevaram nekur soli paspert. Laižam uz komisiju, izrunājamies! Es nesaku... Varbūt pārliecinās, ka man nav taisnības tanī visā, bet kā citādāk mēs tiksim pie tā pareizā rezultāta!

Jautājums arī par tiem 500 eiro. Es nezinu, var jau būt, ka es kļūdos. Izrunājam! Es esmu gatavs debatēt, spriest, pateikt, ka kļūdījos vai, tieši pretēji, – tā summa varbūt bija par mazu. Bet kaut ko darām, palaižam uz komisiju!

Paldies. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – nav, atturas – 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputāti piekrīt.

Darba kārtības sadaļa – "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Par 17 658 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Neļausim šodienas valsts budžetu lāpīt uz mūsu pensiju uzkrājumu rēķina" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā lēmuma projekta izskatīšanu šodienas sēdē? Iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Artūrs Butāns, Jānis Grasbergs, Uģis Mitrevics, Raivis Dzintars, Ilze Indriksone, Jurģis Klotiņš, Jānis Vitenbergs, Edmunds Teirumnieks, Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Nauris Puntulis un Ināra Mūrniece ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par Valsts valodas centra kapacitātes stiprināšanu un pārveidi par neatkarīgu iestādi". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem ir iebildumi. (Starpsaucieni.)

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Es tomēr aicinu fiksēt, kuram deputātam ir iebildumi pret lēmuma projekta izskatīšanu Saeimas sēdē. (Starpsaucieni.) Atvainojiet, es nevarēju dzirdēt, vai kādam ir iebildumi vai nav. Tas rada pārpratumus. Nē, būtu jāfiksē, kuram Saeimas deputātam... Kādā veidā mēs varam pārliecināties, ka kādam Saeimas deputātam ir iebildumi pret konkrētā lēmuma projekta izskatīšanu šajā Saeimas sēdē?

Sēdes vadītāja. Paldies, Mūrnieces kundze.

I. Mūrniece. Būtu ļoti korekti fiksēt šo deputāta pozīciju. Mēs taču esam par atklātību, par informācijas pieejamību. Un, lūdzu, lai tas paliek arī stenogrammā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeimas sēdē vairāki deputāti pauda iebildumus.

Par procedūru vārdu lūdz deputāts Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Labdien, kolēģi! Paldies Mūrnieces kundzei par aktivitāti. Man, Edmundam Jurēvicam, ir iebildumi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad lēmuma projekts šodienas sēdē nav iekļauts.

Vai deputāti piekrīt, ka tas tiek iekļauts Saeimas nākamās nedēļas sēdes darba kārtībā? Deputāti piekrīt...

Deputāte Agnese Krasta ir pieteikusies runāt "pret". Lūdzu!

A. Krasta (JV).

Godātie kolēģi! Laikā, kad šajos ģeopolitiskajos apstākļos latviešu valodas lietojuma stiprināšana ir īpaši būtiska Latvijas nacionālajai drošībai un Valsts valodas centram ir jākoncentrējas uz svarīgiem veicamiem uzdevumiem, kā arī laikā, kad izsludināts un notiek atklāts konkurss uz Valsts valodas centra direktora amatu, daži Saeimas deputāti uzskata, ka ir piemērots brīdis reformām un Valsts valodas centra institucionālā statusa maiņai, pamatojot to ar atbrīvošanu no politiskās ietekmes.

Viena no šīs valdības prioritātēm ir mērķtiecīga valsts valodas stiprināšanas politika, kas soli pa solim arī tiek īstenota, un, protams, Valsts valodas centram un tā kapacitātei tajā ir būtiska loma.

Atgādinu, ka Saeima ir pieņēmusi lēmumu par vienotas skolas ieviešanu un pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, tādēļ ļoti būtiska nozīme ir visu pedagogu valsts valodas prasmēm un Valsts valodas centram ir noteikts uzdevums – pārbaudīt šo pedagogu valsts valodas zināšanas. Iespējams, kāds to interpretē kā politisko ietekmi, bet tieslietu ministre ir īpaši pievērsusi uzmanību šī uzdevuma pienācīgai izpildei un uzdevusi Valsts valodas centram to prioritāri īstenot.

Projekta iesniedzēji arī teica, ka saskata politisku ietekmi saistībā ar Valsts valodas centra nostāju attiecībā uz politiķu debatēm. Varu tikai atgādināt, ka tieši JAUNĀ VIENOTĪBA bija pirmā, kas pauda stingru viedokli, ka nedz piedalīsies... nedz atbalsta debates krievu valodā... pēc būtības.

Līdz ar to uzskatu, ka šis ierosinājums ir balstīts nepamatotos pārmetumos, kā arī iesniedzēji nav pamatojuši, kā Valsts valodas centra pārveide par neatkarīgu iestādi sekmētu būtisku tā uzdevumu veikšanu.

Aicinu noraidīt lēmuma projektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! "Nacionālā apvienība" uztur... šo lēmuma projektu. Šeit izskanēja piemērs par pāriešanu uz izglītību valsts valodā. Tas gan primāri nav Valsts valodas centra darbības virziens, un, kā mēs zinām, Valsts valodas centrs atrodas... zem Tieslietu ministrijas, nevis zem Izglītības un zinātnes ministrijas, un skaidrs, ka tas tiek iesaistīts dažādās pārbaudēs, arī Saeimas deputāti tiek pārbaudīti... ar Valsts valodas centra palīdzību tiek pārbaudītas viņu valodas zināšanas. Bet tas neatbrīvo mūs no pienākuma stiprināt Valsts valodas centra budžetu, neatkarību un politisko neietekmēšanu. Un, ja šobrīd jūs, tā teikt, meklējat utis mūsu piedāvājumā, kur ir jūsu piedāvājums valsts valodas institūcijas stiprināšanai?

Es varu vēlreiz atgādināt, ka arī Valsts valodas likuma grozījumi pusotru gadu – pusotru gadu! – stāv JAUNĀS VIENOTĪBAS vadītās komisijas atvilktnē un nav pat bijusi diskusija par to, vai piedāvātais ir īstenots vai jūs piedāvāsiet kaut ko labāku. Jūs pat nerisināt... jūs vienkārši novilcināt šo jautājumu. Arī piemērā par skolām... atceramies, ka JAUNĀ VIENOTĪBA vilcināja arī skolu pāreju uz valsts valodu. (Starpsauciens.) Mēs varam daudz piemēru minēt, ja jūs vēlaties šo diskusiju atvērt. Man liekas, nevajadzētu atvērt diskusiju. Šeit bija konkrēts priekšlikums, un, ja jums ir cits priekšlikums, nāciet... bet valodas politikā šobrīd jūs neko nepiedāvājat. Manuprāt, tas nav atbilstoši tai situācijai, ko Krastas kundze ļoti labi raksturoja, – ģeopolitiskā situācija, divkopienu sabiedrības tendences, ko mums atsevišķi spēki mēģina "iedēstīt".

Ja jūs šodien noraidāt šo mūsu, "Nacionālās apvienības", priekšlikumu par Valsts valodas centra stiprināšanu, tad mēs sagaidām, ka tiks uzklausīts Ilzes Indriksones aicinājums un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiks skatīts Valsts valodas likums. Vai dodiet kādu trešo risinājumu! Bet šobrīd izklausās, ka jūs grasāties stiept gumiju un spītīgi neko nedarīt.

Tādu pieeju es neatbalstu, tāpēc aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par Valsts valodas centra kapacitātes stiprināšanu un pārveidi par neatkarīgu iestādi" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 8, atturas – 42. Lēmuma projekts netiek iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai komisijai?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Butānam.

A. Butāns (NA).

Ierosinu patstāvīgo priekšlikumu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par Valsts valodas centra kapacitātes stiprināšanu un pārveidi par neatkarīgu iestādi" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 9, atturas – 42. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Ingrīda Circene, Jurģis Klotiņš, Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Irma Kalniņa, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Gatis Liepiņš, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis un Ainars Latkovskis ir iesnieguši lēmuma projektu "Par Ingrīdas Circenes apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju un Jurģa Klotiņa apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmuma projekts ir apstiprināts.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana".

Deputāti Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs, Uģis Mitrevics, Nauris Puntulis, Ināra Mūrniece, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Jānis Grasbergs, Edmunds Teirumnieks un Raivis Dzintars ir iesnieguši pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta nodrošinājumu un atalgojumu kā valsts budžeta prioritāti".

Iesniedzēju vārdā – deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, labdien! Jau pēc nosaukuma redzat, par ko ir pieprasījums. Mēs jau solījām, ka budžeta kontekstā pievērsīsim pastiprinātu uzmanību iekšlietām. Šis pieprasījums ir vairāk mērķēts tieši uz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, tajā ir konkrēti jautājumi, tai skaitā par atalgojuma līmeni.

Mēs zinām... iekšlietu ministrs ir publiski teicis, ka būs 300 eiro piemaksa, savukārt no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbiniekiem esmu saņēmis virkni jautājumu par neskaidrībām, kas sasaucas ar budžeta neatšifrēšanu (ko jau minēju iepriekš) par to, kam tad būs šie 300 eiro, – vai tas ir vidējais aritmētiskais, vai tā ir piemaksa, vai tas ir klāt pie pamatalgas... un tā tālāk. Kāpēc viņiem ir šādas bažas? Iepriekšējā budžetā... Iekšlietu ministrija teica, ka iekšlietu dienestā strādājošajiem algu pieaugums ir 10 procenti. Kad atklājās, kas ir tie 10 procenti, bija tā, ka reģionā ugunsdzēsējam glābējam, kurš reāli, fiziski, lien ugunī, piemaksa bija 5–6 procenti. (Varu pierādīt, man ir algu lapiņas atsūtītas.) Savukārt pulkvežiem un ģenerāļiem, kas sēž svarīgos krēslos, piemaksa bija 30–40 procenti. Tāda ir manā rīcībā esošā informācija. No tā visa kaut kā tiek izvilkts vidējais aritmētiskais – 10 procenti – un pasniegts gan mums, gan sabiedrībai. Man liekas, tā ir maldināšana, un, pirms mēs pieņemam budžetu, kur liela daļa būs saistīta ar iekšlietām, mums ir jābūt pārliecībai un... precizitātei... par šo.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienestā ir problēmas arī ar virsstundām – virsstundu piešķiršanu un apmaksas kārtību. Tas ugunsdzēsējiem liek braukt strādāt uz blakus pilsētām, savstarpēji mainīties, – lai viņi izvairītos no virsstundu apmaksas –, kaut gan arī par virsstundām VUGD vadība pati sev pielemj, piemēram, 80 virsstundu apmaksu rallija laikā. Manuprāt, šādi piemēri demonstrē, ka tur nav kārtības un līdzekļu izlietojums neatbilst mērķim... par ko mēs arī šeit lemjam.

Tāpat pieprasījumā mēs uzdodam precizēt, kas VUGD līdz šim ir traucējis sadarboties ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. Zinām, ka šobrīd tiek iegādātas jaunas autocisternas VUGD... rīcībā, un tas ir ļoti labi, bet vecās netiek nodotas pašvaldībām un brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Līdzīgi arī ar ekipējumu – pēc trīs gadiem veco ekipējumu likvidē, bet brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem nenodod. Ir virkne jautājumu, kāpēc tas tā ir.

Esam rosinājuši iekšlietu ministram veidot līdzfinansēšanas programmu, ar kuru valsts brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem varētu daļēji finansēt ekipējuma iegādi un pašvaldība pielikt atlikušo.

Tā ka ir virkne jautājumu, uz kuriem mēs Pieprasījumu komisijā aicināsim konkrēti atbildēt iekšlietu ministru.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Andris Kulbergs, Edgars Tavars, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Linda Matisone, Česlavs Batņa, Edvards Smiltēns, Edgars Putra, Māris Sprindžuks, Raimonds Bergmanis un Ingmārs Līdaka ir iesnieguši pieprasījumu finanšu ministram Arvilam Ašeradenam "Par dzelzceļa projektam "Rail Baltica" paredzēto finansējumu 2025. gada valsts budžeta projektā un to pavadošajos likumprojektos".

Iesniedzēju vārdā – deputāts Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, vakar bija ļoti interesanta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde, kurā mēs uzklausījām Finanšu ministrijas... un finanšu ministra prezentāciju par jauno budžetu, ko skatīsim Saeimā. Vārdi bija ļoti, ļoti labi. Bija tāda sajūta, ka varētu iziet uz ielas un liktos, ka ekonomika tūlīt griezīsies: galdiņi klāsies, tūristi būs, apkalpošana ritēs... bizness griezīsies, bet vārdi nesaiet kopā ar darbiem. Lielākā problēma ir tā, ka mēs nevaram pieņemt un nevaram ignorēt, ka telpā ir nu jau ne tikai milzu zilonis, bet šis zilonis, kas ir "Rail Baltica", deg liesmās, bet budžetā neatrodam neko par "Rail Baltica", izņemot to, kas vēsturiski tur ir bijis, – 15 procentu līdzfinansējumu. Mēs jau skaidri zinām... izmeklēšanas komisijas 16 sēdēs ir uzzināts pilnībā precīzi – pat matemātiski, tehniski 85 un 15 procentu attiecība nav iespējama. Otrs – mēs redzam, ka uzņemtās saistības ir dzelžainas un tās... nevis kā Finanšu ministrija apgalvo, ka tās nav valsts saistības, bet mums ir dokumentārs pierādījums, ka tās ir valsts saistības. Uz to norāda Latvijas Banka, uz to norāda Fiskālās disciplīnas padome, uz to norāda jebkāda loģika, uz to norāda arī mūsu kaimiņi.

Mūsu kaimiņi igauņi ir atraduši... tādēļ arī cēluši nodokļus, budžetā mērķtiecīgi ieliekot papildu 235 miljonus tieši "Rail Baltica" projektam, lai realizētu no valsts budžeta, lai spētu izpildīt uzņemtās saistības, lai pamattrase realizētos, lai nenotiktu kavējumi un lai laicīgi, 2030. gadā, izbūvētu līdz mūsu robežai.

Lietuvas kolēģi šo projektu ir ielikuši jau sen, laicīgi, priekšfinansējumā savā budžetā un to uztver kā savu projektu, nevis kā kaut kādu mistisku Eiropas projektu. Mēs turpinām ignorēt šo faktu, turpinām ignorēt loģiku, un, manuprāt, ir bezatbildīgi un neiespējami veidot budžetu bez šīm atbildēm. Briškena kungam bija jāatnes... konkrēti šeit... jau maijā, bija atlikts uz 30. septembri, arī tad nav... šodien iestājās... tā diena. Lūdzu, PROGRESĪVIE, kā jūs iedomājaties šo budžetu realizēt bez skaidrības, kas ir ar "Rail Baltica"?

Kolēģi, nav iespējams pieņemt budžetu, ja mums nav skaidrības par finansēm ar "Rail Baltica", tāpēc ka nākamajā gadā ir jābūt iekšā jau 83 miljoniem, lai neapstātos... un lai nenonāktu situācijā, ka mums jau pēc gada draud zaudējumi 200 līdz 300 miljonu eiro apmērā. Jūsu pašu finanšu ministra auditā... ziņojumā ir rakstīts: ja to neizpildām konkrētos termiņos, mums iestājas risks par vienu miljardu eiro. Kolēģi, tas ir pārāk nopietni – budžetā ignorēt "Rail Baltica".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši Saeimas kārtības rullim pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā sadaļa – "Pieprasījumu komisijas atzinums".

Deputātu Lindas Matisones, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Edgara Putras, Česlava Batņas, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Māra Sprindžuka, Raimonda Bergmaņa, Didža Šmita pieprasījums labklājības ministram Uldim Augulim "Par iecerēto bērna kopšanas atvaļinājuma termiņa samazināšanu".

Pieprasījumu komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Augsti godātais labklājības ministra kungs! Pagājušonedēļ komisija izskatīja pieprasījumu, ko iesnieguši kolēģi saistībā ar labklājības ministra publiski – medijos – paustajiem apsvērumiem attiecībā uz bērna kopšanas pabalstu un atvaļinājumu. Interpretācija par to, ko tieši labklājības ministrs teicis, ir dažāda, un es tai nepieskaršos. Mūsu sēdē piedalījās arī labklājības ministra kungs, kurš norādīja, ka šobrīd nav paredzēts... un netiek izskatīts jautājums par kaut kāda veida izmaiņām attiecībā uz bērna kopšanas atvaļinājumu – gan termiņu, gan arī pabalsta veidiem.

Pie šiem apstākļiem... arī iepazīstoties ar informāciju, komisija uzskata, ka pieprasījums nav uzturams.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Lieki piebilst, ka ne uz vienu no APVIENOTĀ SARAKSTA pieprasījumā uzdotajiem jautājumiem labklājības ministrs nav atbildējis pēc būtības. Visā šajā jezgā ar savu neveiksmīgo komunikāciju jeb, kā daži žurnālisti atzina, meliem labklājības ministram bija iespēja pateikt: es kļūdījos. Tas būtu cilvēcīgi. Un cilvēcība ir tā vērtība, kuras ļoti pietrūkst Latvijas politikā.

Sliktā ziņa ir tā, ka labklājības ministrs šādu iespēju neizmantoja un jaunās māmiņas ministra atvainošanos tā arī nesagaidīja. Šādu situāciju dēļ sabiedrība politiķiem neuzticas. Šobrīd skaidrs ir viens, ka sabiedrības spiediena rezultātā labklājības ministrs no ieceres samazināt bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu ir atteicies – vismaz pagaidām. Tā kā labklājības ministrs ir klātesošs Saeimā, es aicinu viņu to apliecināt. Taču, kā mēs zinām, solīts makā nekrīt, īpaši, ja sola politiķi.

Tāpēc APVIENOTAIS SARAKSTS arī turpmāk rūpīgi sekos līdzi, lai labklājības ministra priekšlikumi uzlabotu, nevis grautu iedzīvotāju – jo īpaši jauno māmiņu un bērnu – labklājību.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi! Vēlreiz par šo pieprasījumu. Redzot... arī paklausoties un paskatoties visu, es gribu teikt, ka tā ir tāda situācijas neredzēšana. Ir tāds teiciens – no sirds pārpilnības mute runā. Kas nu kuram ir iekšā, ko kurš par ko domā. Dzirdot pēc tam attaisnojumus, ka tā bija tikai tāda sarunāšanās ar žurnālistiem... Ar to es gribu atgādināt: paskatāmies statistikā, kas notiek ar dzimstības rādītājiem. Tas liecina par ļoti daudzu trūkumu kombināciju, jo demogrāfijas rādītāji un situācijas uzlabošana noteikti ir ilgtermiņa process, kas prasa politisko, ekonomisko un sociālo risinājumu kombināciju. Tieši tāpat kā risinājumi, ko vajadzētu darīt.

Tas, ko es sadzirdu no mūsu labklājības ministra puses... tas satraukums ir par to, ka... Jā, es atzīstu, ir svarīgi skatīties nākotnē, domāt par to, kurš šeit strādās un kas šeit būs, bet vajag paskatīties arī no empātiskās puses un likumsakarības. Ja mēs redzam, ka fundamentāli grozījumi šajās demogrāfijas lietās tika ieviesti 2012., 2013., principā 2014. gadā... pasākumu virkne... 2014. gadā mēs redzējām diezgan lielu uzlabojumu. Ir pagājuši 10 gadi. Ja skatāmies uz inflāciju, kas ir dabīgs process... kaut vai paskatoties pārtikas grozu, ko ģimene pērk piecu gadu periodā... tad principā cenu pieaugums ir 50 procenti. Ja mēs skatāmies 10 gadu periodā uz taksācijām, kas bija visiem pabalstiem un palīdzībām... 10 gadu griezumā tas jau pārsniedz 100 procentus.

Tāpēc gribētos, lai atver acis un ierauga to, ka tas, kas notiek, nav labi. Un šodien ieviešanai... ir nepieciešama sistemātiska darbība. Bet, ja ministrs to visu neredz un var nākt ar tādiem izteikumiem, ka mammas sēž mājās ar bērniem un nestrādā... Man gribas uzdot jautājumu vecākam, kurš sēž mājās un nestrādā... Tas ir pilna laika darbs, vienalga, vai tas ir viens vai divi, vai trīs, vai seši bērni, vienalga tas ir pilna laika darbs, un tas ir jāciena. Ja uz to, kā risināt šīs problēmas, skatās no darba devēja puses, tad, jā, var iznākt teiciens – saīsināsim bērna kopšanas atvaļinājuma laiku. Tas vienkārši – no kuras puses mēs skatāmies. Mums jādomā, kā varam uzlabot demogrāfisko stāvokli.

Tāpat atceros, Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijā mēs ierosinājām... vairāki deputāti ierosināja, ka ir jāpārskata pabalstu piešķiršanas nosacījumi un vecākiem, kas strādā nepilnu slodzi, būtu jāsaņem pabalsts 100 procentu apmērā, nevis 50 procentu apmērā, kā tas ir šobrīd. Jā, laba lieta, ka mēs paceļam uz 75 procentiem, bet, manuprāt, normāli ir tad, ja abi vecāki var audzināt bērnus kopā, un, ja abi samazina slodzes, tad abi saņem šo pabalstu. Mēs tādā veidā skatāmies uz šīm lietām. Tajā brīdī bija solījums, ka nevajag satraukties, jo būs palielinājums bērna piedzimšanas pabalstam, ģimenes pabalstam... visur būs palielinājumi, tāpēc mums noteikti nevajag mainīt sistēmu.

Mums sūtīja vēstuli Latvijas Ārstu biedrība, kas teica, ka viņiem no profesionālās puses vajadzētu, ka cilvēks var vismaz vienu dienu nedēļā strādāt. Darba tirgus ir ļoti būtiski mainījies, un ir daudzas profesijas, kurām pietiek ar vienu stundu dienā, kad esi fiziski tajā iekšā... un tas arī ir nepilna laika darbs. Principā šīs sistēmas nav adekvātas. Solījums bija – mēs pilnveidosim šo sistēmu, bet galā ir – čiks. Šajos palielinājumos nav nekā.

Skumjākā lieta ir tā: ja esi labklājības ministrs, tev būtu jāstāv un jākrīt par šiem jautājumiem, bet mēs neredzam degsmi par to, ka šī lieta būtu svarīga. Arī pēc izteicieniem mēs redzam: jā, domājam par to, kurš pensionāriem maksās pensijas, bet neskatāmies uz lielāko lietu – dzimstību. Tā ir svarīgākā lieta, kas mums šodien būtu jāuzlabo un jārisina.

Ja mēs skatāmies uz sadalījumu... Ja skatāmies statistiku, šobrīd otrie, trešie, ceturtie bērni dzimst vecuma grupā krietni virs 30 gadiem. Jaunās māmiņas vecumā no 20 līdz 24, kas vēsturiski bija ar lielāko dzimstību... šajā grupā ir ļoti mazs dzimušo bērnu skaits. Domāju, tas ir loģiski. Daudzi var teikt, ka nauda jau neko neietekmē, bet principā, ja nav vēl uzsāktas darba tiesiskās attiecības, nav bijušas apdrošināšanas iemaksas, tad viss, uz ko var pretendēt, ja neskaita bērna piedzimšanas pabalstu, ir tikai un vienīgi 171 eiro mēnesī. Es domāju, tas nav motivators jaunajai ģimenei izvēlēties – paplašināt ģimeni vai strādāt. Tas ir tas, kas ir uz svariem tajā brīdī... piemēram, Latvijā vidējā alga ir 1400 eiro, bet tu zini, ka tu kādu periodu būsi ārpus tā. Mums ir jākompensē šīs lietas, jākompensē vismaz tas, lai nemainās ieņēmumi tiem, kas jau pirms tam ir strādājoši vecāki, ka viņiem ieņēmumu līmenis saglabājas tajā pašā apmērā, kādā tas ir. Bet šīs degsmes nav.

Tā ir tā skumjākā lieta. Es arī redzu, ka Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks iet, dara, cenšas pārliecināt, bet atsitas pret augstāko vadību, līdz ar to tas netiek īstenots. Es nekaunos arī vārda "ultimāts". Citreiz ir jāveic demogrāfijas ultimāts, lai pavērstu kaut kādas lietas uz labo pusi. Bieži vien to pārmet mums, Nacionālajai apvienībai. Ko tad jūs darīsiet? Nacionālā apvienība – ar ultimātu? Es nekaunos šī vārda, es saku: jā, citreiz tas ir jādara, ja citādāk nevar.

Es gribu teikt: šis zvans mums zvana ļoti skaļi. Šogad būs vēl lielāks antirekords... bija jau publiskots par septiņiem mēnešiem, mēs redzam, ka bērni ir dzimuši par tūkstoti mazāk. Tas nozīmē, ka līdz gada beigām skaits pietuvosies diviem tūkstošiem, kas būs visu laiku lielākais antirekords. Tāpēc no valsts puses ir jākārto lietas – ko mēs varam darīt ilgtermiņa procesā.

Mēs varam kārtot politiskos un ekonomiskos risinājumus. Sociālie risinājumi pēc tam paši nāks līdzi. Tāpēc es aicinu labklājības ministru pievērsties demogrāfijas jautājumiem, pievērsties tiem pēc būtības un patiešām novērtēt – novērtēt katru vecāku, novērtēt katru mammu un tēti un neizteikties par to nievājoši. Ja to nevar izdarīt, tad ir jāatkāpjas no amata un jādod iespēja to pildīt kādam citam, kam sanāks labāk.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Es gribu sākt no politiskās puses. Kad Auguļa kungs raugās uz saviem vēlētājiem, tur nav tikai Barčas kundze. Tur ir arī, piemēram, gados jauni Latvijas Lauksaimniecības universitātes studenti un tie, kuri ir pabeiguši augstskolu un uzsākuši kopdzīvi saimniecībā, un viņiem piesakās pēcnācējs. Šobrīd šādai jaunajai ģimenei valsts atbalsts ir 171 eiro. Likme, kuru iepriekšējās valdībās premjerministrs ne pa kam negribēja pārskatīt, un arī šajā valdībā jautājums netiek pārskatīts. Labklājības ministram būtu jāsit dūre uz galda un jāsaka – šī likme jāceļ. Tas nenotiek. Faktiski Auguļa kunga atbilde šādiem vēlētājiem, šādai jaunajai ģimenei ir: mēs arī nākamajā gadā par jums nerūpēsimies, jums paliks 171 eiro.

Mums aizvien vairāk samilst demogrāfijas problēmas. Tāpēc jaunajai māmiņai, kas, nezinu, ir izmācījusies par veterinārārsti, nebūs iespējas palikt ar bērnu pusotru gadu, jau pēc gada būs jādodas strādāt, un, visticamāk, problēmas turpinās samilzt. Un tad mums būs jāved iekšā imigranti, lai aizstātu darba tirgū iztrūkstošos cilvēkus.

Es neticu, ka visi Zaļo un Zemnieku savienības deputāti un vēl jo vairāk vēlētāji būtu mierā ar šādu politiku. Es šaubos, ka, piemēram, Rokpeļņa kunga Mazsalacas atbalstītāji gribētu šādu realitāti redzēt – ka neveidojas jaunās ģimenes, bet Mazsalacas iedzīvotāji tiek aizstāti ar imigrantiem vai teritorija tiek atstāta tukša. Tās ir nepārdomātu lēmumu un arī publisko izteikumu sekas.

Es ceru, Auguļa kungs nāks, sniegs skaidrību un arī pateiks, ka, lai gan Saeimai jau ir iesniegts budžets, viņš kā labklājības ministrs iestāsies par to, lai šajā budžetā vēl panāktu, ka minimālā māmiņu alga pieaug no 171 eiro līdz vismaz minimālās algas līmenim. Tā būtu labklājības ministra cienīga pozīcija, ja viņš vēlas risināt demogrāfiskās problēmas – nevis uz māmiņu rēķina, bet uz citu sabiedrības locekļu rēķina –, ceļot mūsu kopējo labklājību ilgtermiņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds labklājības ministram Uldim Augulim.

U. Augulis (labklājības ministrs).

Cienītā sēdes vadītāja! Prezidij! Cienītās dāmas, godātie kungi! Man ir patiess prieks... un paldies APVIENOTAJAM SARAKSTAM par šo pieprasījumu. Manā politiskajā karjerā šis ir jauns notikums vai pārbaudījums, jo līdz šim neviena pieprasījuma nav bijis. Protams, ir jautājums, vai pieprasījums ir pēc būtības vai... pieņēmums, kā ir iespējams un kā tas būtu... tā ir cita lieta. Katrā ziņā – paldies. Saeimā šobrīd ir diskusijas, neskatoties uz to, ka arī šodien tribīnē mēs dzirdam: neesmu speciālists, bet man ir viedoklis.

Dombravas kungs, mums ir bērna kopšanas pabalsts – 171... nevis minimālā māmiņu alga. Tas ir pavisam kas cits... un izmaksā līdz pusotram gadam, no pusotra gada līdz diviem gadiem tas ir 46,2 eiro. Jā, tas nav ilgstoši celts, tai skaitā tanīs valdībās, kur nebija Zaļo un Zemnieku savienības, kur bija Nacionālā apvienība. Tā ka mēs to visu, es ceru, dalīsim vismaz uz pusēm.

Visu cieņu, deputātiem ir iespējas – šobrīd budžets ir Saeimā – mēģināt tomēr šo kaut kādā veidā virzīt uz priekšu, lai gan prioritāte ir drošība. Es domāju, Nacionālajai apvienībai nekas nav pret drošību kā prioritāti. Līdz ar to tas, kas tika šobrīd izdarīts uz budžetu... Dombravas kungs, Barčas kundzi piesaucāt... arī pensionāri ir demogrāfijas jautājums. Visas paaudzes ir demogrāfijas jautājums.

Valdībā šobrīd tiek skaņots un tūlīt, oktobrī, tiks iesniegts demogrāfijas plāns, pēc kura turpmāk varēs vadīties, pieņemot attiecīgi lēmumus gan valdībā, gan parlamentā. Tā ka šie jautājumi šobrīd tiek virzīti valdībā ārpus prioritātēm. Pārdalot iekšējos resursus, mēs šos jautājumus atrisinājām, tai skaitā palielinot uz 75 procentiem... vecāku pabalsta saņemšanu strādājošiem vecākiem, protams, ar uzdevumu Labklājības ministrijai izvērtēt, kādu rezultātu tas ir devis. Ja pozitīvu – paceļam uz tiem pašiem 100, ko jūs gribējāt. Paceļam!

Bet šobrīd situācija ir tāda: ieviesām 30 procentus, izmantoja zem 15 procentiem strādājošo vecāku; pacēlām uz 50 procentiem – tieši tā pati situācija – izmantoja zem 15 procentiem strādājošo vecāku, tai skaitā 79 procenti vecāku pabalsta saņemšanu izmanto tēvi. Tā ka skatīsimies un izvērtēsim, kas tiešām ir un kādā veidā tas mūsu valstī šobrīd notiek.

Kopumā, es domāju, daudzas Nacionālo apvienību pārstāvošās organizācijas demogrāfijas plānā ir iesniegušas priekšlikumus, kas ir ņemti vērā, ko arī izvērtējām. Bija daudz ļoti interesantu piedāvājumu... labi, nesaukšu organizācijas, kuras piedāvāja iet vēl skarbāk attiecībā uz pensiju 2. līmeni, ko mēs, protams, neatbalstījām... bet kopumā daudzas idejas tiek ņemtas vērā. Un tas, ka bērns nav tikai līdz gadam, diviem gadiem, trijiem gadiem... bērns ir līdz pilngadības sasniegšanai, līdz tam laikam, kamēr viņš vēl mācās augstskolā, kad vecākiem nākas rūpēties un uzturēt.

Līdz ar to demogrāfijas plāns šobrīd paredz uzdevumus ne tikai Labklājības ministrijai, bet arī visām pārējām ministrijām un kopumā mums visiem, jo tas, ka ir pabalsts, nerisina jautājumu. Mums ir nepieciešama ekonomiskā stabilitāte, gan iekšējā, gan ārējā drošība, lai ģimenes būtu gatavas radīt bērnus, arī pārliecināšana par to, ka, iespējams, tas ir jādara ātrāk.

Arī man ir divi mazbērni, kas nav sasnieguši gada vecumu. Mani lielie bērni salīdzinoši vēlu ir laiduši pasaulē savu pirmo bērnu – nebūt ne naudas dēļ. Tā arī ir, kad dzimst pirmie bērni. Jautājums ir – kā mēs tālāk atbalstām otros, trešos bērnus. Tā ir gan bērnudārzu pieejamība, gan auklīšu servisa pieejamība agrīnākā vecumā, lai vecāki var atgriezties darba tirgū un nezaudēt savas iemaņas. Tas pats ir izglītība – kādā veidā mēs nodrošinām to, lai pirmo trīs klašu laikā kādam no vecākiem nav jāskrien divos trijos uz skolu savākt bērnu. Kā mēs to visu atrisinām?

Tie ir jautājumi. Veselības pieejamība, veselības jautājumi... tie ir daudzi horizontāli jautājumi... mājokļu pieejamība, zemas īres dzīvokļi un daudzas citas lietas, kas ir nepieciešamas.

Paldies, kolēģi, vēlreiz. Man ir jauna politiskā pieredze. Ceru, ka mēs visi kopā spēsim risināt demogrāfijas jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies ministram.

Debašu turpinājumā vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Man tas drusciņ atgādina santīmu sakasītāju debates... bija spēcīgāks vārds, bet mani atkal ir uzaicinājuši uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, es neteikšu to otru vārdu par kapeikām, kā bija agrāk... santīmu kasītāji.

Klausoties arī Pieprasījumu komisijā labklājības ministra teikto, es sapratu, ka valdībai vispār nav koncepcijas, kas ir iekšējā drošība. Iekšējā drošība nevar būt strauji izmirstošā valstī, iekšējā drošība nevar būt valstī, kas izliekas, ka nav šīs problēmas. Un nevar būt ar tiem ministriem, kas nav pamanījuši, ka dzimušo skaits no 42 tūkstošiem Atmodas laikos ir samazinājies uz 13 tūkstošiem. Ja mums būtu sakarīgi valdības locekļi un viņi strādātu nevis atsevišķi dažādos partiju aplociņos, bet kā kopēja komanda, tad, es domāju, valdībā visi saprastu, ka dzimstība ir apgriezti proporcionāla strādājošo sieviešu skaitam. Tā ir ārkārtīgi nopietna problēma, un tā ir galvenā Latvijas krīze, ko šī valdība nesaprot.

Es nedomāju velt vainu uz vienu ministru. Iedomāsimies, cienījamie kolēģi, tādu eksperimentu, ka nākamajā gadā mēs apņemamies palielināt bērnu skaitu par 10 tūkstošiem. Tā teorētiski iedomājieties. Tiem, kam ir viens vai divi bērni, mēs svinīgi pasakām un iekļaujam budžetā to, ka no nākamā gadā katra māmiņa, kurai būs otrais, trešais... kāds papildu bērns pie esošajiem... mēnesī saņems vidējo algu... te minēja 1400... varbūt būs 1600... līdz bērna 16 gadu vecumam. Tātad, ja 10 tūkstošus mēs piemaksājam pie esošā budžeta, tie būtu 14 miljoni mēnesī, 168 miljoni gadā. Tā ir smieklīgi maza summa, salīdzinot ar tām ārprātīgajām naudām, kas tiek vienkārši izpļeckātas.

Mums ir milzīgs budžets, kolēģi, – 17 miljardi nākamajā gadā. Tad ir jautājums: vai šī valdība kopējā sēdē ir uzdevusi sev jautājumu – ko mēs gribam? Vai mēs gribam iztērēt 168 miljonus... kaut vai eksperimentam... un mums piedzimst nākamajā gadā 10 tūkstoši bērnu vairāk, vai mēs gribam tērēt miljardu vai divus miljardus dekarbonizācijai nākamajā gadā. Vai mēs gribam 10 tūkstošus bērnu vai iztērēt divus miljardus vilcienam, kurš neies cauri pilsētām. Lai to uzbūvētu piecos gados, ir jātērē divi miljardi gadā un tā tālāk. Tātad valdībai nav kopēja redzējuma.

Pieņemsim, labklājības ministrs atnāktu ar projektu valdībā un teiktu... neatkarīgi no tā, kurš... es nesaukšu uzvārdus vai partijas... un teiktu: ziniet, mums ir katastrofāla situācija, Latvijā ir tikai viena krīze, tikai viena – tā ir valsts izmiršana. Es vienmēr esmu teicis: mums trīs pagastos uz kvadrātkilometru ir viens cilvēks. Kāda valsts aizsardzība, ja tur dzīvo viens cilvēks, kurš pat nepamanīs, ja ielidos tūkstoš droni no jūras! Viens tāds pagasts ir Ventspils novadā, divi – Latgalē. Ko mēs te sēžam un runājam par tiem miljardiem!

Tāpat viņam nekas neiznāks, un es pateikšu, kāpēc neiznāks. Tāpēc, ka labklājības ministrs teiks: tikai 168 miljoni, bet mēs atrisināsim galveno drošības problēmu. Galveno! Tie nav kaut kādi sabetonētie "tīģera zobi" vai vēl kaut kas... Tā ir dzimstība. Uzreiz atskries KEM ministrs un teiks: man ir vajadzīgi divi miljardi, mums taču apsolīja. Atskries satiksmes ministrs, teiks: kā igauņi atbrauks, ja mēs neuzcelsim... mums tiltu tikai divus gadus būvēs pār Salacu... tas mums jāuzceļ... stacijas divas nepabeigtas. Un tā tālāk. Saprotiet?

Man ir priekšlikums. Es atcerējos, kā var novākt valdību, nevienu neaizvainojot, ļoti solīdi. Atcerieties, bija Emša valdība. Visi atbalstīja, bija kolosāls budžets, un vienkārši par to budžetu nenobalsoja. Atbilstoši Satversmei bija jātaisa jauna valdība.

Man ir priekšlikums, JAUNĀ VIENOTĪBA, – taisām vienu foršu budžetu, atbalstiet... netērējam laiku... bet nenobalsojiet. Un tad taisām valdību... es domāju, ka šeit (Starpsauciens.)... situācija ir katastrofāla... kur būs visas... arī koalīcijas... visas (Nav saklausāms.)... partijas. (Starpsaucieni.) Tā varētu būt uz diviem gadiem Latvijas glābšanas valdība ar vienu mērķi – atjaunot dzimstību vismaz... ja ne Atmodas... 42 tūkstošu līmenī gadā, bet varbūt... tad, kad Dombrovskis pirmo reizi kļuva par premjeru, 2009. gadā, – tad mums bija apmēram 24 tūkstoši. Nu divkāršojam! (Starpsauciens "Labi!") Taisām jaunu valdību!

Lūdzu, nebalsosim par šo budžetu kopumā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Kolēģi, labdien! Paldies ministra kungam par ierašanos. Noteikti šīs debates par tautas ataudzi varētu vairāk izvērst, izskatot budžetu, bet es vēlos šajās debatēs trīs lietas atgādināt.

Elastīga atbalsta politika ģimenēm un bērniem, dažādi elastīgi risinājumi, kurus ģimene var lietot dažādās situācijās, – tas ir pamats, lai cilvēki pieņemtu lēmumus par vairāk bērniem ģimenē. Ja šī pieeja ir tāda statiska, stīva, valsts tā kā no augšas izdomā, kas un kā ģimenēm jādara, kā tām jāplāno savs laiks, kad bērniem jānāk pasaulē, – tā tikai apgrūtinās to, ka Latvijas ģimenēs piedzims vairāk bērnu.

Tāpēc mums nevajag izdomāt, kas ir pareizāk, – vai vecākiem bērns piedzimst agrākos gados vai vēlākos gados, atbalstam ir jābūt laikā un vietā tieši tad, kad tas notiek, un tāpēc ir mums jāceļ bērna kopšanas pabalsts un mums ir jāsagādā iespējas, lai vecāki var plānot nepilna laika darbu arī bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Tāpēc tie priekšlikumi, kas nesen ir sniegti arī no "Nacionālās apvienības" puses, – vecāku pabalstu saglabāt nevis 75 procentu apmērā, bet 100 procentu apmērā... tas būtu tikai pareizi, ja tāda iespēja būtu nodrošināta. Elastīga pieeja, to arī pētījumi dažādās valstīs parāda, – tāda pieeja palīdz ģimenēm atļauties vairāk bērnu.

Par nodokļiem. Slavē šo nodokļu... es to nesaukšu par reformu, tā nav reforma, tas ir tāds neliels pārkārtojams ar tādu dīvainu likmi – 25,5. Es nezinu, kurā Eiropas valstī vēl tāda ir. Bet labi, nodokļi... vienīgā pareizā progresivitāte ir tāda, kur ņem vērā bērnu skaitu ģimenē vai apgādājamo skaitu ģimenē. Francijā šāda sistēma darbojas, Latvijā mēs to nevaram nokopēt, ļoti sarežģīti, bet ir jāceļ ne tikai neapliekamais minimums, tas ir jāceļ arī par bērnu, par apgādībā esošu personu.

Trešais. Kad diskutējam par to, ka mums vajag, lai personas ātrāk atgriežas strādāt, ražot kopproduktu valstī, jāatceras viena lieta – mūsdienās, it īpaši attīstītajās valstīs, rūpes par bērnu, bērna audzināšana jāuzskata par darbu, par reālu darbu, kuram ir ekonomiskā vērtība, un šo ekonomisko vērtību mūsu, Igaunija, kaimiņi pirms vairākiem gadiem aprēķināja: katrs bērns, kurš piedzimst, uzaug un paliek, strādā, valsts kopproduktā valstij pienes miljonu.

Jā, laikmets ir tāds, ka mums jācenšas pārliecināt ar ekonomiskiem argumentiem, bet visa pamatā ir apjauta par to, ka cilvēks, persona, ir lielākā vērtība un ka tā labā valdībai jebkurā valstī ir jākalpo. Es ceru, ka tas arvien labāk Latvijas valdībām izdosies... arī tautas ataudzes jautājumos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas priekšsēdētājs nevēlas neko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Lindas Matisones, Edvarda Smiltēna, Edgara Tavara, Edgara Putras, Česlava Batņas, Andra Kulberga, Māra Kučinska, Māra Sprindžuka, Raimonda Bergmaņa, Didža Šmita iesniegto pieprasījumu labklājības ministram Uldim Augulim "Par iecerēto bērna kopšanas atvaļinājuma termiņa samazināšanu"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 42, atturas – nav. Pieprasījums ir noraidīts. (Starpsauciens.)

Paldies labklājības ministram Auguļa kungam par personīgu dalību debatēs un skaidrošanu.

Turpinām darbu.

Darba kārtībā sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Ārlietu komisijas iesniegtais likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas uzņemošās valsts līgumu", otrais lasījums.

Saņemts viens priekšlikums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Irma Kalniņa.

Irma Kalniņa (JV).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas uzņemošās valsts līgumu".

"Likumprojekts ir sagatavots, pamatojoties uz 2004. gada 11. februāra noslēgtā Līguma starp Dāniju, Igauniju, Somiju, Islandi, Latviju, Lietuvu, Norvēģiju un Zviedriju par Ziemeļu Investīciju banku 1. panta otro daļu, kā arī Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 239 "Finanšu ministrijas nolikums" 6.6. apakšpunktu."

"Likumprojekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas uzņemošās valsts līgumu [..], kas noteiks pārstāvniecībai Rīgā attiecībā uz tās darbību Latvijas teritorijā tādu pašu starptautiskai organizācijai paredzētu režīmu kā Ziemeļu Investīciju bankai [..], kurai ir starptautiskas juridiskas personas statuss un pilnīga tiesībspēja saskaņā ar Dalības līguma 1. pantu, un nostiprinās juridisko bāzi pārstāvniecības funkcionēšanai."

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja savā 2024. gada 9. oktobra sēdē un atbalstīja otrajam lasījumam.

Likumprojekta otrajam lasījumam tika saņemts viens – Finanšu ministrijas priekšlikums. Priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 3. pantā vārdus "un angļu", kas paredzēti... līdz ar likuma izsludināšanu... līgums tikai latviešu valodā. Ārlietu komisija priekšlikumu atbalstīja.

Aicinu arī Saeimas deputātus atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad komisija 1. priekšlikumu ir atbalstījusi. Deputāti neiebilst.

Irma Kalniņa. Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Ziemeļu Investīciju bankas uzņemošās valsts līgumu" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Paldies ziņotājai.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... Es atvainojos... sistēma.

Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" un izskatīt to pirmajā lasījumā. Deputāti piekrīt. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtībā – Juridiskās komisijas iesniegtais likumprojekts "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā"... Nē.

Vispirms darba kārtībā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 13 priekšlikumi.

Komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, deputāti! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tika skatīts likumprojekts "Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā", kas paredz samazināt valdes locekļu skaitu, nosakot, ka turpmāk būs divi, nevis trīs valdes locekļi.

Uz otro lasījumu komisija saņēma vairākus priekšlikumus, kas paredz vēl lielāku valdes locekļu skaita samazinājumu, operas vadību uzticot tikai vienam valdes loceklim. Diskusiju rezultātā, uzklausot gan deputātu argumentus, gan Kultūras ministrijas viedokli, komisijas vairākums kā optimālāko variantu atbalstīja jau pirmajā lasījumā nobalsoto, nosakot, ka turpmāk Latvijas Nacionālās operas un baleta valdē būs divi valdes locekļi.

Likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti 13 priekšlikumi, no kuriem 11 priekšlikumi ir par to, ko iepriekš minēju, – par valdes locekļu skaitu.

1. – deputātu Naura Puntuļa un Ilzes Indriksones priekšlikums. Aizstāt likuma 6. panta pirmās daļas 4. punktā vārdu savienojumu "valdes locekļus" ar vārdu "valdi". Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt... Nē.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Jau iepriekš aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Ko šis priekšlikums ietver? Vārdkopu "valdes locekļus" aizstāt ar vārdu "valdi", tas ietver valdi – vienu valdes locekli –, tai pašā laikā... valdes priekšsēdētāja personā.

Kolēģi, lai aiztaupītu laiku un frakcijas PROGRESĪVIE argumentus, es iesākšu ar mazu vēsturisku atkāpi. Jā, savulaik Nacionālā apvienība rosināja izmaiņas operas likumā, nosakot, ka operas valdei jābūt trīs valdes locekļu sastāvā. Tas nebija vakar vai aizvakar, bet pirms 12 gadiem konkrētos apstākļos un konkrētā situācijā, kad operu 16 gadus bija vadījis Andrejs Žagars, kura vadīšanas laikā opera piedzīvoja fantastisku uzplaukumu, augstu māksliniecisko līmeni un starptautisko atzinību. To nevar noliegt pat kvēlākie Andreja Žagara oponenti. Vienlaikus radās un beidzamo Andreja Žagara vadīšanas gadu laikā aizvien vairāk samilza nopietnas blaknes tieši operas pārvaldībā, kā tas nereti notiek, vienam cilvēkam tik ilgi vadot vienu institūciju. Arī tas ir nenoliedzams fakts. Bija nepieciešamas izmaiņas.

Arī šodien, kad kopš šīm izmaiņām operas likumā ir pagājuši 12 gadi, kuru laikā tieši pārvaldība ir bijusi fokusā un esam meklējuši arvien labākus pārvaldības modeļus valsts institūcijās un struktūrās, Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā ir nepieciešamas izmaiņas. Ir apsveicami, ka Kultūras ministrija tās ir uzsākusi. Tām būtu jātop, ņemot vērā citu valstu pieredzi un mūsu pašu operas vadības pieredzi un ekspertu viedokļus. Un kāda tad ir šī pieredze? Eiropas (īpaši tuvo kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas) pieredze rāda, ka operas vadībā vai galvgalī parasti ir viena persona. Jā, var oponēt, ka kaimiņvalstu operām ir cits juridiskais statuss un mūsu gadījumā ir vidēja lieluma kapitālsabiedrība. Bet tas jau nemaina lietas būtību. Darbinieku skaits ir līdzīgs, sasniedzamie mērķi un uzdevumi pārsvarā ir identiski. Turklāt ir vispārpieņemta prakse valdes veidot tā, lai valdes locekļu skaits tajās būtu nepāra, un tam ir pamats, jo šī prakse ir veidojusies pieredzes, es teiktu, bēdīgas pieredzes, rezultātā. Protams, var arī atrast kādu valdi, kas vairāk vai mazāk sekmīgi darbojas divu valdes locekļu sastāvā, bet tas noteikti ir izņēmums, un būtu jābūt ļoti spēcīgiem argumentiem, lai pamatotu šādu izņēmumu. Vismaz es līdz šim šādus argumentus neesmu sadzirdējis.

Ja kādam nešķiet gana laba vai mums piemērojama kaimiņvalstu pieredze, tad labas pārvaldības principi nosaka balstīties pašu pieredzē un pašu ekspertu viedoklī. Kolēģi, es zinu, ka jūs tam neticēsiet, bet Kultūras ministrija, gatavojot likumprojektu "Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā", kas paredz trīs valdes locekļu vietā iecelt divus, nav aicinājusi uz sarunu un taujājusi ne Zigmara Liepiņa, ne Egila Siliņa viedokli, proti, personu, kas beidzamos 12 gadus ir vadījušas Latvijas Nacionālo operu un baletu.

Kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka šī ir laba pārvaldība? Publiskajā telpā jau esmu izklāstījis visus riskus, ko ietver operas valde divu valdes locekļu sastāvā, īpaši, ja kapitāldaļu turētāja pārstāvis ir ministrs kā politiska persona. Dažkārt ir grūti pieņemt, ka mēs šeit, Saeimas Sēžu zālē, tik strikti dalāmies pozīcijā un opozīcijā. Piedodiet, ka arī nedaudz personīgi, bet man kā cilvēkam, kurš Baltajā namā 25 gadus ir kalpojis operas mākslai, būtu grūti samierināties, redzot, kā operas namā izveidojas pozīcija un opozīcija, kas ir viens no visreālākajiem scenārijiem, atbalstot likuma izmaiņas par operas valdi divu valdes locekļu sastāvā. Ja lielākais mīnuss valdei trīs locekļu sastāvā ir nepamatoti augstas izmaksas un funkciju dublēšanās, tad valde divu locekļu sastāvā ietver daudz lielākus riskus operas attīstībā un darbībā.

Šis ir vieglprātīgs eksperiments pēc principa "trīs bija par daudz, pamēģināsim divus, redzēs, kā būs" – eksperiments, kādu mūsu opera nav pelnījusi.

Aicinu noraidīt sasteigtu, neizsvērtu, tīri politisku lēmumu par divu valdes locekļu skaitu un atbalstīt priekšlikumu par vienu valdes locekli, jo tas vērsts uz operas sekmīgu, harmonisku darbu un neietver attīstības riskus mūsu Baltajam namam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates vēlas turpināt deputāts Ainārs Šlesers, bet ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam. Šlesera kungs, ir laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies 24 deputāti (Klausieties uzmanīgi! Ja izdzirdat jūs nosaucam, atsaucieties, lai varu jūs atzīmēt.): Raimonds Bergmanis, Ingrīda Circene, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Ilze Indriksone, Juris Jakovins, Līga Kļaviņa, Agnese Krasta, Māris Kučinskis... Agnese ir?... Ervins Labanovskis, Linda Liepiņa (Starpsauciens.)... kur?... ir?... Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Viktorija Pleškāne, Jānis Reirs, Uģis Rotbergs, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Ģirts Štekerhofs (Starpsauciens: "Te... uz vietas.")... ir, Edmunds Teirumnieks, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, godātie kolēģi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa‑Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpinām Saeimas sēdi.

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā", otrais lasījums.

Turpinām debates par likumprojekta 1. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Godājamie kolēģi, es gribu atbalstīt Puntuļa kungu, jo valdē parasti ir viens vai trīs, vai pieci valdes locekļi. Likt divus ir tā kā... tad visu laiku ir konflikts, jo sanāk tā, ka valdes priekšsēdētājam vienmēr jābūt izšķirošai balsij, ja gadījumā... vai arī, ja divi ir "pret", tad viens... tad nevar pieņemt lēmumu. Bet divi – tas īsti pareizi nav. Tad lai paliek vai nu trīs, vai viens, bet divi – tas ir nepareizs lēmums.

Sēdes vadītāja. Vārds Kultūras ministrijas parlamentārajai sekretārei Signei Grūbei.

S. Grūbe (Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre).

Labdien, godātie deputāti un cienītās deputātes! Šodien, kad Saeimā norisinās debates par to, vai operas locekļu skaits jāsamazina uz vienu vai diviem, jāuzsver (kā jau to minēja Puntuļa kungs), ka tieši "Nacionālā apvienība", kura šobrīd iestājas par vienu valdes locekli, bija tā, kura 2012. gadā ar likuma izmaiņām palielināja operas valdes locekļu skaitu. Tas notika pirms 12 gadiem, to nevar noliegt, bet šo 12 gadu laikā ir apstiprinātas jau divas valdes, līdz ar to izmaiņas... atkal uzlabojot pārvaldību – uz mazāku valdes locekļu skaitu... noteikti jau bija iespējams īstenot.

Vienlaikus jāatzīmē, ka debates par Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes locekļu skaitu dod pārliecību, ka kultūras iestāžu pārvaldības jautājumi ir sabiedriski nozīmīgi. Tiešām ir prieks, ka par to mēs diskutējam arī šeit, Saeimā.

Protams, var piekrist arī tam, ka divi valdes locekļi... mulsina. Divi valdes locekļi – tas ir mulsinoši, piekrītu, bet tas nav nekas unikāls. Arī Kultūras ministrijas pakļautībā esošā Daugavpils teātra valdē šobrīd ir divi valdes locekļi. Tā ka tas nav nekas ārkārtējs vai nebijis Kultūras ministrijas pārraudzības sfērā.

Mūsuprāt, valdes locekļu skaita samazināšana no trim uz diviem šobrīd ir labāks risinājums nekā samazinājums līdz vienam valdes loceklim. Atbildēšu, kāpēc.

Ir svarīgi atcerēties, ka Latvijas Nacionālā opera un balets ir ļoti nozīmīga iestāde – tas ir lielākais mākslinieciskās darbības uzņēmums Latvijā, katrs trešais nozarē nodarbinātais strādā Latvijas Nacionālajā operā un baletā. Arī sabiedrības un valsts... ekonomiskā nozīmība ir neapšaubāma, jo Latvijas Nacionālā opera un balets ir ne tikai viens no lielākajiem darba devējiem, bet arī nozīmīgs nodokļu maksātājs. Vienlaikus 2023. gadā 73 procenti Latvijas Nacionālās operas un baleta finansējuma bija valsts dotācija. Tas liek uzdot jautājumu, vai esošā pārvaldības forma kultūras kapitālsabiedrībām ir vispiemērotākā, liekot tās vienā kategorijā ar citām kapitālsabiedrībām. Tādēļ šobrīd mēs strādājam pie tā un izskatām dažādus variantus, lai publiski diskutētu par iespējamām pārvaldības modeļa maiņām tieši kultūras iestādē. Ļoti ceram, ka šajā diskusijā aktīvi iesaistīsies un piedalīsies visi. (Starpsauciens.)

Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzdevums ir nodrošināt efektīvu un caurspīdīgu, un atbildīgu vadību, jo īpaši, ja mēs runājam par lielu kapitālsabiedrību. Jā, mēs runājam par lielu kapitālsabiedrību, nevis par vidēju, kā iepriekš norādīja Puntuļa kungs, jo šobrīd Latvijas Nacionālā opera un balets ir jau liela, nevis vidēja izmēra kapitālsabiedrība. Un šī kapitālsabiedrība tiek regulēta ar noteikumiem, kas paredz valdes locekļu skaitu līdz pieciem un padomes locekļu skaitu līdz septiņiem, taču šajā gadījumā tiek piedāvāts samazināt skaitu no trim uz diviem. Šāds risinājums ne tikai saglabā pārvaldības efektivitāti, bet arī nodrošina līdzsvaru starp darba apjomu un atbildību.

Atgriežoties pie 2012. gada lēmuma palielināt valdes locekļu skaitu no viena uz trīs. Tika norādīti vairāki būtiski argumenti, kurus iepriekš nedzirdēju šeit pieminam, kas tobrīd apdraudēja operas darbības stratēģisko mērķu sasniegšanu. Finanšu resursu nepietiekamība un pārvaldības nepilnības radīja būtiskus riskus lēmumu caurspīdīgumam. Viena locekļa valde vienkārši nespēj nodrošināt nepieciešamo funkcionalitāti, ņemot vērā, ka viens cilvēks nevar pietiekami efektīvi apvienot māksliniecisko un administratīvo vadību, it īpaši, ja bieži nākas doties izbraukumos. Šie argumenti ir būtiski un aktuāli joprojām.

Divu locekļu valde nodrošina vajadzīgo līdzsvaru un elastību. Valdes priekšsēdētājs var koncentrēties uz mākslinieciskās un kultūrizglītojošās darbības nodrošināšanu, kā arī repertuāra plānošanu, savukārt otrs valdes loceklis var pārraudzīt attīstības projektus un starptautisko sadarbību.

Līdz ar to es aicinu atbalstīt Kultūras ministrijas ieteikto – divus valdes locekļus – un neatbalstīt priekšlikumu par vienu valdes locekli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Kultūras ministrijas parlamentārajai sekretārei par viedokļa skaidrošanu.

Debašu turpinājumā vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi! Bija dažādi argumenti gan no vienas, gan no otras puses. Es gribu citēt, manuprāt, viena no spēcīgākajiem latviešu mūziķiem viedokli, ko viņš vakar publicēja savos sociālajos tīklos, un viņš ir bijis valdes priekšsēdētājs operā. Tas ir Zigmars Liepiņš. "Visi deputāti šobrīd par budžetu vien domājot, bet klusītiņām "zem deķa" gatavojas grozījumi operas likumā." Nevar piekrist, ka klusītiņām... diskusija bija, bet virzība... redz, mēs piedāvājām, lai ir trīs lasījumi, bet vajadzēja obligāti steidzamību.

"Lietas būtība īsumā. Šobrīd pēc likuma ir trīs valdes locekļi. Funkcijas pārklājas, algas lielas, jēgas nekādas. Ir īstais brīdis no diviem atteikties, kas dos būtisku ietaupījumu algās un normalizēs darbu.

Bet nē! Koalīcija ir izdomājusi "ģeniālu" risinājumu: a nu ka liksim valdē divus un, ja kas, varam pamainīt vēlreiz!

Es vēršos pie deputātiem ar lūgumu. Nesačakarējiet LNOB! Divi valdes locekļi ir neiespējamā misija. Intrigas, kolektīva dalīšanās nometnēs – tas tad kļūs par ikdienu. Pie tam Sandis Voldiņš jau ir konkursā uzvarējis un uz pieciem gadiem apstiprināts. Viņam piekabināt vēl vienu? Tas jau pēc poļitruka izskatās."

Es papildināšu Zigmaru Liepiņu. Domāju, jums tas nebūs pārsteigums, it sevišķi parlamentārajai sekretārei. Kuluāros klīst runas, ka otrs valdes loceklis jau ir izvēlēts, tikai jātaisa konkurss, lai viņš tur tiktu. Un kāda dīvaina sagadīšanās (kā dziesmā skan), ka šis valdes loceklis ir piesaistīts kādam konkrētam politiskajam spēkam... lojāls. Tā ir caurspīdība lēmumos?

Mēs varam, protams, skatīties tā, ka mums jābūt kaut kādiem poļitrukiem, kā Zigmars Liepiņš definē, bet – ejam ar saprāta balsi! Voldiņa kungs jau ir bijis piecus gadus operas valdē, viņš atbildēja par finansēm. Tas arguments, ka mums jābūt skaidrībai... man liekas, Voldiņa kungs ir sevi pierādījis. Es aicinu: padomājiet loģiski! Šlesera kungs arī savus argumentus teica... Ja mēs kārtojam sistēmu, tad kārtojam. Mēs atskatāmies 12 gadu pagātnē, kā pieņēmām kādus lēmumus. Tad varbūt atskatāmies arī uz citām nozarēm pirms 12 gadiem, kādus mēs pieņēmām lēmumus, kas nebija pareizi un... šobrīd izglītības sistēmu vienkārši gāž bezdibenī. Mēs tos šobrīd labojam. Iespējams, toreiz argumenti bija atbilstoši, bet šobrīd vairs nav atbilstoši.

Katrā ziņā aicinu ieklausīties nevis manī, jo es esmu jūsu oponents no opozīcijas, bet ieklausīties, ko saka Zigmars Liepiņš, manuprāt, viens no labākajiem operas vadītājiem.

Aicinu atbalstīt šo Naura Puntuļa un Ilzes Indriksones priekšlikumu, kā arī, ja mēs to atbalstām, tad visus pārējos priekšlikumus, lai nonākam pie viena valdes locekļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Uzstājos pie 1. priekšlikuma, kuru iesniedzis Puntuļa kungs, jo 1. priekšlikums savā būtībā ir saistīts ar visiem pārējiem, tai skaitā to, kuru iesniedzis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāts, mūsu frakcijas kolēģis Česlavs Batņa.

Par priekšlikumu samazināt valdes locekļu skaitu līdz vienam valdes loceklim. Kolēģi, burtiski pirms pāris dienām mēs no Latvijas Republikas Ministru prezidentes dzirdējām, ka šobrīd Saeimā ir iesniegts krīzes laika budžets, budžets, kas paredz taupīt resursus. Kolēģi, šodien ar vienu balsojumu uz pieciem gadiem mēs ietaupām pusmiljonu eiro. Kā anotācijā tika norādīts, viens valdes loceklis Latvijas Nacionālajai operai un baletam indikatīvi izmaksā 104 tūkstošus eiro gadā plus, protams, aprīkojums, transports, sakari un viss, viss, viss pārējais, un termiņš attiecīgi ir pieci gadi. Tas ir pusmiljona eiro ietaupījums ar vienu vienīgu balsojumu.

Ja kāds mums argumentē, ka, redz, nevarēs ar vienu valdes locekli kārtīgi pārvaldīt mūsu kultūras lepnumu Latvijas Nacionālo operu un baletu, tad es atgādinu, kolēģi, ka Latvijas Nacionālais teātris, Dailes teātris, Jaunais Rīgas teātris tiek lieliski pārvaldīti ar vienu valdes locekli. Kā mums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā sniedza savu viedokli jaunais apstiprinātais Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs, kurš 4. novembrī stāsies amatā, Sandis Voldiņš – operu var efektīvi pārvaldīt viens valdes loceklis. Visiem būs skaidrs, kurš ir operas vadītājs, kā tiek organizēts darbs, un nebūs iespējams arī politiski nonākt strupceļā, kad lēmumi netiek pieņemti.

Tāpēc, kolēģi, raugoties no mūsu kultūras galvenās ēkas un mekas, tā teikt, Latvijas Nacionālās operas un baleta efektīvas attīstības, raugoties no mūsu fiskālajām iespējām, aicinu atbalstīt šo un saistītos priekšlikumus, lai mūsu operā būtu skaidra un nepārprotama pārvaldība, lai mēs taupītu mūsu valsts nodokļu maksātāju līdzekļus.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim otro reizi.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Grūbes kundze, es reflektēšu uz jūsu teikto. Paredzot, ko jūs šodien teiksiet, visas jūsu paustās tēzes jau bija iekļautas manā uzrunā, ko teicu šeit pirms mirkļa.

Vispirms par 2012. gadu. Manuprāt, es pietiekami skaidri izklāstīju, kas bija tie apstākļi, kādēļ 2012. gadā lēmums par trīs valdes locekļiem bija tieši tāds.

Nākamais – par precedentu. Jā, Daugavpils teātris – divi valdes locekļi. Ir šādi precedenti, bet jūs neatbildat uz jautājumu, kas ir tie īpašie apstākļi, kas mums šādus precedentus liek radīt.

Trešais – lielizmēra kapitālsabiedrība. Ja atceraties mūsu komisijas sēdi, Vilsones kundze ne tik viennozīmīgi definēja to kā vidēju vai lielu. Tas lai paliek mūsu strīdus jautājums. Un, kā es savā uzrunā minēju, neatkarīgi no tā, kā mēs to nodēvējam, darbu apjoms, mērķi, uzdevumi visām šīm institūcijām Eiropā un kaimiņvalstīs ir vienādi, un visur šo institūciju vada viens cilvēks, nevis divi cilvēki.

Jūs minējāt, ka Nacionālās apvienības vadības laikā bija iespēja šo mainīt. Konkrēti manā laikā nebija iespējams mainīt, bet esmu pilnīgi drošs: ja būtu turpinājis savu amatu līdz šim brīdim, es noteikti izmainītu šo likumu un rīkotu konkursu uz vienu valdes locekli.

Visbeidzot jūs teicāt: divi valdes locekļi – tas ir mulsinoši. Ja jūs atzīstat, ka tas ir mulsinoši, tad kādi ir iemesli, kādēļ mēs nepadarām šo nozīmīgo darbu līdz galam un nedodam operai labu un pilnvērtīgu pārvaldības iespēju?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā priekšsēdētājai ir kas piebilstams?

A. Zariņa-Stūre. Jā. Reāli jauks pasākums, ja mēs par kultūru varam debatēt tikpat karsti kā par ekonomikas lietām.

Atgādinu – komisijā 1. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Naura Puntuļa un Ilzes Indriksones iesniegto 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 38, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 2. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. 7. panta pirmajā daļā vārdus "trīs valdes locekļi" aizstāt ar vārdiem "viens valdes loceklis". Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts. Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Batņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 41, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Attiecīgie priekšlikumi ir par to pašu vārdu maiņu.

3. – deputātu Naura Puntuļa un Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Kolēģi! Latvijas Nacionālajai operai un baletam ir savs īpašs likums. Tas vien norāda to, cik šī kultūras institūcija ir būtiska mūsu valstij, mūsu kultūrtelpai un mūsu starptautiskajam prestižam. Ņemot to visu vērā, man ir skumji, ka šodien redzu koalīcijas tikai tādu rutīnas balsojumu, neiedziļinoties tēmā.

Kolēģi, atcerieties šo balsojumu turpmāk!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Zariņa-Stūre. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Puntuļa un Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 41, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. 4. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 5. – deputātu Naura Puntuļa un Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 6. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 7. – deputātu Naura Puntuļa un Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 8. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 9. – deputātu Naura Puntuļa un Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Zariņa-Stūre. 10. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 11. – deputātu Naura Puntuļa un Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 12. – kultūras ministres Agneses Lāces priekšlikums. Paredz, ka Nacionālās operas valde atbilstoši šī likuma grozījumam iesniedz komercreģistra iestādei izstrādātus un apstiprinātus Nacionālās operas statūtus. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. 13. – komisijas priekšlikums. Tiek papildināts 12. priekšlikums ar precizējumu, ka Nacionālās operas statūti tiek iesniegti komercreģistrā mēneša laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Zariņa-Stūre. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Nacionālās operas un baleta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 21, atturas – 1. Likums ir pieņemts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Juridiskās komisijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 8. oktobrī izskatīja un atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā".

Likumprojekts paredz pārskatīt vārda un uzvārda maiņas kārtību, nosakot, ka arī personas, kuras sodu ir izcietušas, bet sodāmība nav dzēsta vai noņemta, ir tiesīgas mainīt vārdu un uzvārdu. Šobrīd tas ir liegts, jo par šādu personu pieteikumu ir jāpieņem lēmums par atteikumu mainīt vārdu un uzvārdu, tajā pašā laikā tiesību akti neliedz šādām personām noslēgt laulību un attiecīgi mainīt uzvārdu, tādēļ veidojas neatbilstība. Jāņem vērā arī tas, ka aizliegums būtiski ierobežo integrēšanos sabiedrībā, ja persona vēlas pēc iespējas drīzāk uzsākt jaunu dzīvi, distancējoties no savas iepriekšējās vides un nodarījuma. Īpaši svarīgi tas ir jauniem cilvēkiem, kuriem tas ir nopietns dzīves pagrieziens.

Papildus jāuzsver, ka pašreizējā reģistru (valsts informācijas sistēmu) savstarpējā integrācija ļauj iegūt ziņas par personu sodāmību arī tad, ja persona ir mainījusi vārdu un uzvārdu, līdz ar to problēmas nerodas.

Vēl ar likumprojektu ir izslēgta iespēja iesniegumu par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu iesniegt ārvalstīs Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā. Turpmāk iesniegums būs iesniedzams tikai pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā vai Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā, tajā skaitā izmantojot pasta vai elektroniskā pasta sūtījumus, ņemot vērā to, ka šis ir ērtāks ceļš, kā šādu iesniegumu nogādāt līdz lēmumu pieņēmējinstitūcijai. To komisija uzskatīja par atbalstāmu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22. oktobris.

Izskatīsim Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"", otrais lasījums.

Komisijas vārdā – ziņotājs Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Šis ir otrais lasījums. Atgādināšu, tas ir likumprojekts par ģerboni uz valsts reģistrācijas numura zīmes.

Piemērs no Lietuvas. (Rāda automašīnas valsts reģistrācijas numura zīmi. Starpsauciens.) Abižojām vienu lietuvieti, jā... Lietuvā ģerbonis ir izvietots šeit. Mums bija tikšanās un izskatīšana arī ar Valsts Heraldikas komisiju un CSDD. (Rāda automašīnas valsts reģistrācijas numura zīmi.) Tāds ir paredzēts Latvijas risinājums – mums ģerbonis būs svītriņas vietā. (Starpsaucieni. Smejas.) Es vienkārši gribēju jums pateikt, lai jums ir informācija.

Būs pieejams tikai trijiem no septiņiem tipiem, tas ir, A tipam (84,6 procenti) ir standarta lielais; nākamais ir B tips, kas ir tātad lielais, kantainais, taisnstūra; būs pieejams arī C tipam, kas ir motocikla lielais numurs. Pārējiem tipiem diemžēl nebūs iespējams. Izvietojuma iespēju dēļ mēs atteicāmies, jo pārējie tipi praktiski ir 0,1 procents... 0,8–0,9 procenti no visiem braucamrīkiem. Un nebūs pieejams arī individuālo izvēles numuru... speciālajiem numuriem (ar vārdiem) šis nebūs pieejams.

Tas varēs stāties spēkā tikai ar 2028. gadu un fiziski dzīvē – 2029. gada jūlijā, jo CSDD ir veicis iepirkumu, kurš stājās spēkā tikai šī gada jūlijā. Tā ka... diemžēl.

Bet es gribu pateikt, ka Lietuvā ir izņemti jau 243 tūkstoši šādu numura zīmju, 34 tūkstoši ir izņēmuši unikāli – tikai tāpēc, ka gribējuši to. (Starpsauciens.)

Šim likumprojektam ir iesniegts priekšlikums no Finanšu ministrijas, kas nav saistīts ar šo... vienkārši likums ir bijis atvērts, ir bijusi Finanšu ministrijas redakcionāla korekcija (Starpsauciens: "Lūdzu, par 1. priekšlikumu!" Starpsauciens.)... Es tieši runāju, es atvainojos, par 1. priekšlikumu... ja jūs nedzirdat.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī juridiska korekcija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tie bija divi priekšlikumi, kas bija iesniegti otrajam lasījumam.

Lūdzam atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Kulbergs. Priekšlikums – 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Vēlreiz...

A. Kulbergs. 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. 30. oktobris. Citu priekšlikumu nav. Gaidīsim priekšlikumus līdz 30. oktobrim. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"", kura mērķis ir precizēt Valsts policijas darbinieka pamatpienākumus un tiesības attiecībā uz atrasto kustamo mantu, kuras īpašnieks vai tās nozaudētājs nav zināms.

Tāpat likumprojekts precizē informatīvu atsauci uz attiecīgo Eiropas Savienības direktīvu.

Priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 22. oktobri.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma "Mežrozes" Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)" posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu, pareizāk sakot, daļu nekustamā īpašuma 565 kvadrātmetru platībā, kas atrodas pie autoceļa "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)". Tas ir paredzēts, lai "Latvijas Valsts ceļi" varētu uz valsts vārda reģistrēt zemes gabalu, kurā ir attiecīgās ceļu apbūves caurtekas.

Nevarēja vienoties ar kopīpašniekiem (tikai viens kopīpašnieks bija atrodams) par īpašuma pārdošanu par atbilstošu cenu, un diskusijas bija gan par atsavināmā zemes gabala lielumu, gan par cenu.

Juridiskā komisija izvērtēja šo likumprojektu, uzklausīja vienīgo īpašnieku, kurš bija atnācis, un secināja, ka šeit nav cita risinājuma kā atsavināšanas sabiedrības vajadzībām procedūras uzsākšana.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojektu un aicina arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma "Mežrozes" Inčukalna pagastā, Siguldas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – valsts galvenā autoceļa A2 "Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)" posma 39,40.–46,10. km pārbūves projekta īstenošanai" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūdzam iesniegt priekšlikumus līdz 31. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 31. oktobri.

Likumprojekts "Par nekustamā īpašuma "Jaunzemi" Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona "Sēlija" izveidei", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Gunārs Kūtris.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Šis nekustamais īpašums, kas ir 0,058 hektāri jeb 580 kvadrātmetri zemes ar divām būvēm, atrodas teritorijā, kur ir paredzēts izveidot militāro poligonu. Nekustamā īpašuma īpašnieks ir juridiska persona, kura atrodas ārzemēs un nekontaktējas ar Latvijas valsti, kā arī nekontaktējas ar tiem kreditoriem, kuriem jau ir prasījumi pret šo īpašumu. Līdz ar to, lai varētu izveidot poligonu, šobrīd nav, ar ko runāt, tāpēc ir nepieciešams šo īpašumu atsavināt šādā procedūrā.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par nekustamā īpašuma "Jaunzemi" Viesītes pagastā, Jēkabpils novadā, atsavināšanu militārā poligona "Sēlija" izveidei" pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Kūtris. Lūgums iesniegt priekšlikumus līdz 7. novembrim.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 7. novembri.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā", otrais lasījums.

Ir saņemts viens priekšlikums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.

Šķiet, Teirumnieka kungs ir komandējumā. Vai komisijas priekšsēdētājs būtu gatavs ziņot? (Pauze.)

A. Judins (JV).

Kolēģi, diemžēl negaidīti atklājās, ka mūsu kolēģis ir komandējumā un nevar ziņot.

Mēs izskatām otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā" (Nr. 683/Lp14).

Komisija saņēma vienu priekšlikumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Nē, es atvainojos... Deputāti piekrīt, ka 1. priekšlikums ir atbalstīts, nevēlas ne debatēt, ne balsot. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.

A. Judins. Jā, bet, kolēģi, acīmredzami būs vajadzīgs pārtraukums, lai noskaidrotu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, jo es tagad...

Sēdes vadītāja. Es domāju – divas nedēļas? (Starpsaucieni.)

A. Judins. Viens mēnesis bija domāts.

Paldies kolēģiem, kas palīdzēja noskaidrot šo apstākli. Tātad, kolēģi...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet!

A. Judins. ... mēs izskatījām visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par operatīvo ziņošanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas sagatavotā likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Judins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – viens mēnesis. Tas nozīmē – 17. novembris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 17. novembri. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Godātie kolēģi! Pavisam ātri. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā izskatījām likumprojektu "Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā" pirmajā lasījumā.

Grozījumu būtība – dzīvokļa īpašnieks savu balsojumu jautājumā par atsavināšanas tiesības izmantošanu var paziņot zvērinātam tiesu izpildītājam, ierodoties personīgi klātienē viņa prakses vietā. Mēs papildinām šo likumprojektu ar to, ka to var izdarīt ar elektronisko parakstu, nosūtot... tiesu izpildītājam.

Komisijā likumprojekts atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies par pārliecinošo ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G. Liepiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. 31. oktobris. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", otrais lasījums.

Saņemti pieci priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Sveicināti, cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā".

Likumprojekts precizē normas par aprūpes mājās pakalpojumu un nosaka Latvijas Republikā izsniegtās Eiropas Savienības zilās kartes turētāja un viņa ģimenes locekļu tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem.

Otrajam lasījumam esam saņēmuši piecus priekšlikumus.

1. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 2. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 3. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. 4. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt atbalstīt Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu.

Z. Skujiņa-Rubene. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Arīdzan atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Z. Skujiņa-Rubene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt noteikt 25. oktobri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Invaliditātes likumā", otrais lasījums.

Iesniegti četri priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā informēju par likumprojektu "Grozījumi Invaliditātes likumā".

Otrajam lasījumam saņēmām četrus priekšlikumus.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 2. priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Z. Skujiņa-Rubene. 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Z. Skujiņa-Rubene. 4. priekšlikums. Tajā ir iekļauti divi iepriekšējie priekšlikumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas sagatavoto priekšlikumu.

Z. Skujiņa-Rubene. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Invaliditātes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Z. Skujiņa-Rubene. Līdzīgi kā iepriekšējam – priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 25. oktobris. Paldies.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Ir pieci likumprojekti, kas saistīti ar izmaiņām Valsts ieņēmumu dienesta darbībā.

Pirmais no tiem – likumprojekts "Valsts ieņēmumu dienesta likums". Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs to skatījām otrajā lasījumā.

Saņēmām trīs priekšlikumus.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Precizē likuma mērķi un darbības jomu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Arī šo deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. Paldies.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts ieņēmumu dienesta likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Šuvajevs. Komisijā apspriestais un pieņemtais termiņš – 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. 22. oktobris. Deputāti piekrīt. Paldies.

A. Šuvajevs. Paldies.

Likumprojekts "Nodokļu un muitas policijas likums", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs. Lūdzu!

A. Šuvajevs (PRO).

Tātad arī saistītais likumprojekts – "Nodokļu un muitas policijas likums".

Komisijā saņēmām četrus priekšlikumus.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. 3. – deputāta Edmunda Zivtiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Šis ir precedents, kas var pavilkt aiz sevis veselu šleifi citu.

Noziedzīgi nodarījumi tiek atklāti un novērsti, veicot kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu. Kriminālprocesa likumā ir noteiktas personas, kurām ir tiesības veikt kriminālprocesu. Kriminālprocesa virzītāji dažādos tā posmos, kā arī personas, kurām ir tiesības sniegt norādījumus un priekšrakstus, – procesa virzītāji.

Ar šo normu Nodokļu un muitas policijas priekšnieka kompetence tiek būtiski paplašināta, ja likumprojektā paliek piedāvātā 6. panta otrās daļas 2. punkta redakcija. Saskaņā ar likumprojekta 3. pantu Nodokļu un muitas policijas funkcija ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Pastāv risks, ka likumprojekta 6. panta otrās daļas 2. punktā Nodokļu un muitas policijas priekšniekam piešķirtā kompetence var radīt subjektīvu ietekmi uz kriminālprocesa gaitu un nepamatoti ierobežot izmeklētāju tiesības, ko nosaka Kriminālprocesa likuma 29. pants.

Ir jāatzīmē, ka, izpētot publiski pieejamo informāciju un vadoties no savas personīgās pieredzes, citu mūsu valsts izmeklēšanas iestāžu vadītājiem nav noteikta kompetence – noteikt noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un novēršanai veicamos pasākumus, kā arī lemt par šādu pasākumu prioritāti. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 27. pantu kriminālprocesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu.

Kriminālprocesa virzītāji dažādos tā posmos ir ierobežots personu loks – izmeklētājs, prokurors, tiesnesis, tiesas sastāvs. Iestāžu vadītāji nav kriminālprocesa virzītāju skaitā. Iestādes vadītājs nav to amatpersonu skaitā, kuri var dot norādījumus vai sniegt priekšrakstus izmeklētājam par izmeklēšanas virzienu un izmeklēšanas darbību veikšanu konkrētā kriminālprocesa ietvaros. Kriminālprocesa likumā iestādes vadītājs nav minēts kā amatpersona to amatpersonu skaitā, kuras drīkst iepazīties ar krimināllietā esošajiem materiāliem pirmstiesas kriminālprocesā.

Tāpēc es aicinu šo konkrēto priekšlikumu atbalstīt, jo, ja mēs dodam Nodokļu un muitas policijas priekšniekam tiesības iejaukties kriminālprocesā tādā mērā... ne iejaukties, bet dot savus norādījumus par prioritāriem jautājumiem un kriminālprocesa virzību, tad ir jādod tādas pašas tiesības Valsts policijas priekšniekam, visiem izmeklēšanas priekšniekiem... tātad Valsts drošības dienestam, ģenerālprokuroram un tā tālāk, un tā joprojām. Manā skatījumā, tas nav tiesiski pamatoti. Ieviešamais Nodokļu un muitas policijas likums nekādā mērā nevar stāvēt augstāk par Krimināllikumu un Kriminālprocesa likumu.

Tā ka, kolēģi, es aicinu manu priekšlikumu tomēr atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Šuvajevs. Jāatgādina, ka komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Zivtiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – nav, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Kolēģi, priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Nodokļu un muitas policijas likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Šuvajevs. 22. oktobris. (Starpsauciens: "Kurš, es atvainojos?!") 22! Piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 22. oktobri. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Arī saistītais likumprojekts – "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"".

Komisijā saņemti trīs priekšlikumi.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. Visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Šuvajevs. 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. 22. oktobris.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Saistītais likumprojekts – "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"". Skatījām otrajā lasījumā.

Komisijā tika saņemts viens priekšlikums.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Aicinu Saeimas deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A. Šuvajevs. 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. 22. oktobris ir noteikts kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Šis ir pēdējais no saistītajiem likumprojektiem – "Grozījumi Kriminālprocesa likumā".

Tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Šuvajevs. 2. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kriminālprocesa likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Šuvajevs. 22. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt arī šim likumprojektam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam noteikt 22. oktobri.

Paldies Šuvajeva kungam par čaklo ziņošanu.

Likumprojekts "Grozījumi Konkurences likumā", otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms otrā lasījuma ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā".

Saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. –komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē Konkurences padomes uzdevumus. Tā savu jauno funkciju veiks neatkarīgi, neizmantojot informāciju, kas ir iegūta lietas izpētes procesā.

Tā kā komisija ir atbalstījusi pirms otrā lasījuma, aicinu arī jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt konkrētā priekšlikuma atbalstīšanai.

Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā kopumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Konkurences likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S. Ābrama. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 31. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt noteikt 31. oktobri kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Paldies, Ābramas kundze.

Likumprojekts "Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums", otrais lasījums.

Saņemti 14 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu "Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums".

Saņemti 14 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Papildināt 3. pantu ar jaunu otro daļu un attiecīgi mainīt numerāciju nākamajām daļām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 4. panta otrās daļas 5. punktā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Rajevs. 5. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Izmaiņas 6. panta otrajā daļā. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 6. panta otrajā un trešajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 6. priekšlikumu.

I. Rajevs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 7. panta pirmās daļas 7. punktā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 8. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Labot 7. panta ceturto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Rajevs. 9. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Labot 9. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Rajevs. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 10. panta ceturtās daļas 2. punktā, 11. panta trešās daļas 2. punktā un 15. panta ceturtās daļas 2. punktā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 11. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Izslēgt 10. panta piekto daļu un uzskatīt līdzšinējo sesto daļu par piekto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 11. panta nosaukumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Rajevs. 13. – iekšlietu ministra Kozlovska priekšlikums. Labot 11. panta pirmo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 14. – komisijas priekšlikums. Labot 14. panta piekto punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrajā lasījumā izskatīja likumprojektu " Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā".

Saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Papildināt 1. panta 4. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Rajevs. 2. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Papildināt 15. panta pirmo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 18. panta piektajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Rajevs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 18.² panta sestajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 5. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Labot 21.¹ panta otrās daļas 5. punktu un papildināt ar 3.¹ daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Rajevs. 6. – deputāta Butāna priekšlikums. Papildināt 22. panta otro daļu ar jaunu 1. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Rajevs. 7. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. 25. panta 1.¹ daļu papildināt ar 2.¹ punktu, mainīt 1.¹ daļas 20. punktu, mainīt otrās daļas 7. un 8. punktu, papildināt otro daļu ar 10. un 11. punktu un papildināt ceturto daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 28. oktobris.

Sēdes vadītāja. 28. oktobris. Deputāti piekrīt.

Likumprojekts "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāts Jurģis Klotiņš.

J. Klotiņš (NA).

Jā, kolēģi, jaušams tāds dinamisks temps mūsu darbā.

Tātad likumprojekts "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā", pirmais lasījums.

Grozījumus ir iesniegusi Iekšlietu ministrija... pēc ministrijas iniciatīvas... lai Iekšlietu ministrijas padotības dienestos – Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Valsts policijā, arī ieslodzījuma vietu sistēmā... lai šajos dienestos izveidotu kapelāna amata vietas, tātad būtībā īstenotu tādu integrālu atbalstu dienestā nodarbinātajām personām. Šobrīd jau darbojas veselības, sporta centrs, ir psihologu konsultācijas, kuras gan ir ļoti nepietiekamā apjomā, un cilvēka garīgo vajadzību atbalstam ir plānots izveidot arī kapelānu dienestu saskaņā ar valstī esošo regulējumu par kapelāniem.

Šis amats tiks izveidots attiecīgajām iestādēm noteikto amata vietu skaita ietvaros, ilgstoši vakantos amatus pārveidojot par kapelāna amatiem, tādējādi nepalielinot Iekšlietu ministrijas resora kopējo amata vietu skaitu.

Ar likumprojekta saistīto normu īstenošanu Iekšlietu ministrija nodrošinās tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tas ir, kapelāna amata ieviešana tiks nodrošināta attiecīgajām iestādēm piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, tas neprasīs papildu finansējumu.

Kopumā tiks ieviestas 18 kapelāna amata vietas: Valsts policijā – septiņas, Valsts robežsardzē – sešas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā – piecas.

Komisijā vienbalsīgi atbalstījām likumprojekta steidzamību, tāpēc aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vispirms balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu... Es atvainojos.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Klotiņš. Pateicos, kolēģi, par atbalstu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Klotiņš. Ņemot vērā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu un ja deputātiem nav iebildumu, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Ja deputāti iebilst, tad es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas laiku – 15 minūtes.

Tātad komisijas vārdā aicinu likumprojektu izskatīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti neiebilst izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā" izskatīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

J. Klotiņš. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam. Paldies komisijai.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"". Komisijā mēs skatījām, un tātad... likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz pašvaldības iniciatīvu. Šis likums ir spēkā kopš 2002. gada, un šajā laikā ir mainījusies sociāli ekonomiskā situācija, bijušas arī dažas novadu teritoriālās reformas. Pēdējā laikā īrnieki izrāda iniciatīvu iegādāties šīs telpas, it īpaši pēdējā laikā, pēc teritoriālās reformas. Pašvaldības vislabāk zina par šīm telpām, cik tās ir efektīvi izmantojamas, lietderīgas, par telpu remontiem, par to stāvokli. Pašvaldības arī zina, kādus cilvēkus piesaistīt un vai cilvēki, kas tur dzīvo, ir vajadzīgi novada attīstībai. Pašlaik pašvaldības nevar lemt par šo dzīvokļu nodošanu atsavināšanai, jo šī likuma 20. pants pašvaldībām liedz to darīt.

Līdz ar to ir priekšlikums ļaut pašvaldībām katrā konkrētā gadījumā lemt par tās īpašumā esošo dzīvojamo fondu un izmantot šīs telpas mājokļa jautājuma risināšanā pašvaldības iedzīvotājiem. Tādēļ ir sagatavoti šie priekšlikumi.

Vēl jāpiebilst, ka likumprojekta izstrādes gaitā, kas notikusi jau ļoti ilgstoši, ir iesaistījušās visas puses: Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Saeimas Juridiskais birojs. Es vēl piebildīšu, ka diskusijas laikā bija jautājums par to, ka šī likuma pieņemšanas... vai virzīšanas tālāk gadījumā šis likums ir jāsalāgo ar citiem likumiem, bet tas varētu sekot jau tālāk – uz nākamajiem lasījumiem.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātā komisija! Man būtu lūgums pārstāvim izstāstīt deputātiem... ņemot vērā, ka likumprojekts komisijā vēl nav bijis, mums līdz galam nav skaidrs. 12.¹ pants aptuveni nozīmē, ka visiem cilvēkiem, kas tagad īrē pašvaldības dzīvokļus, līgums ir uz 99 gadiem. Jūs zināt visu šo situāciju. Jūs zināt, ka mēs mēģinām arī... ka pašvaldība mēģina pārslēgt šos līgumus, ne visi piekrīt, un rezultātā sanāk, ka šis 12.¹ pants ver vaļā iespēju šo cilvēku kopā ar dzīvokli... atsevišķā reģistrā... pārdošanu, un nav svarīgi, ko viņš par to domā, jo pašvaldība būs tiesīga uzskatīt, ka dzīvoklis vairs nav vajadzīgs, to turēt bilancē nav nekādas jēgas.

Tā ka pa lielam veras vaļā papildu durvis, lai cilvēkus izmestu uz ielas. Man varbūt nav taisnības. Varbūt komisijas pārstāvis kaut kādā veidā var prezentēt šo jautājumu, kamēr mēs gatavojamies balsošanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Mitrevica kungs – komisijas vārdā.

U. Mitrevics. Kā jau es teicu, komisijas sēdes laikā bija vairāki argumenti, kas bija diskutabli un ne līdz galam salāgojami ar šobrīd piedāvāto risinājumu, bet vēl kavēties gadu... ir pagājis gads diskutējot, darīt kaut ko vai nedarīt šinī jautājumā. Šobrīd, kā jau es teicu, visas šīs neskaidrības un visas šīs varbūtības – var mest ārā, nevar mest ārā... tas būs nākamo likumu normu salāgošanas jautājums ar šo normu.

Šis ir pirmais solis – atbalstīt, lai pašvaldībām tiek dotas iespējas, izvērtējot situāciju, rīkoties pēc vajadzības, ņemot vērā šo telpu stāvokli, ņemot vērā īrniekus, kas tur dzīvo, ņemot vērā īres līgumus. Līdz ar to šis jautājums sekos – kādā veidā tas tiks salāgots. Bet tas, ko komisijā apliecināja gan iniciatori, gan Latvijas Pašvaldību savienība, – nevienā no gadījumiem... kāds te tika pieminēts, – ka īrnieki tiks mesti ārā vai telpas tiks atsavinātas ar visiem īrniekiem... tādi piedāvājumi, ka nākotnē tā varētu būt, neizskanēja. (Starpsauciens.) Tāda iespēja netika izskatīta – ka tā varētu būt norma. Līdz ar to šis būs jāienes nākamajos precizējumos iekšā, lai neapdraudētu... ka kaut kādā veidā cieš īrnieki.

Tā ka būs sarežģīti, nebūs viegli atrast zelta vidusceļu, tomēr komisija bija gatava virzīt tālāk šo likumprojektu, lai, ejot jau uz otro lasījumu, uzsāktos diskusija pēc būtības... lai noteikti neciestu īrnieki, tai pašā laikā pašvaldības iegūtu iespēju atsavināt īpašumus, kuros īrnieki nav ieguldījuši pēdējos 10–20 gadus... cilvēki dzīvo ļoti sliktā situācijā, bet ne pašvaldība tur kaut ko var izdarīt, ne cilvēki kaut ko ir gatavi izdarīt. Līdz ar to šeit vēl būs jāsalāgo daudzas lietas.

Es vēlreiz aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par problemātikas iezīmēšanu... no komisijas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

U. Mitrevics. 15. novembris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Autortiesību likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Kolēģes! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumprojektu sagatavoja, tehniski pārņemot Ministru kabineta sagatavoto un iesniegto likumprojektu "Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā" (Nr. 677/Lp14).

Komisijas ieskatā... mēs redzējām, ka grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā... šajā likumprojektā iekļautās normas pēc to apjoma ir plašākas nekā minētā likuma ietvaros, tāpēc līdzīga satura normas tika iestrādātas Autortiesību likumā. Grozījumi Autortiesību likumā paredz šo likumu papildināt ar jaunu nodaļu "Piekļuves ierobežošana tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti". Šī nodaļa noteiks kārtību, kādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, saņemot iesniegumu par autortiesību vai blakustiesību objektu, tādu kā mūzika, filmas, audiogrāmatas, e-grāmatas, fotogrāfijas, datorprogrammas, prettiesisku izmantošanu, lems par piekļuves ierobežošanu konkrētajai tīmekļvietnei.

Šis likumprojekts ir svarīgs solis uz pirātisma efektīvāku apkarošanu, salīdzinot ar esošo kārtību, kādā pašlaik tas notiek civilprocesuālajā kārtībā. Likumprojekts paredz, ka autors par autortiesību vai blakustiesību pārkāpumiem tīmekļvietnēs varēs vērsties ar iesniegumu NEPLP, kura, saņemot šādu iesniegumu, lūgs tīmekļvietnei 15 dienu laikā iesniegt apliecinājumu, ka autortiesības vai blakustiesības netiek pārkāptas, savukārt, ja 15 dienu laikā šādu informāciju nesaņems, tad tā būs tiesīga slēgt šo vietni, un pieņemto lēmumu būs iespējams apstrīdēt administratīvā procesa kārtībā.

Šie grozījumi ir svarīgi, lai aizsargātu Latvijas autoru darbu... novērstu šo darbu nelegālu izmantošanu, un tas, kas komisijas sēdē izskanēja, – radītie zaudējumi autoriem ir lēšami apmēram 30 miljonu eiro apmērā gadā. Par to mums stāstīja gan Kultūras ministrijas pārstāvji, gan biedrības "Par legālu saturu" valdes priekšsēdētāja Gunta Līdaka. Atsaucoties uz konkrētu piemēru – 30 miljoni gadā –, tā ir milzīga summa. No tā savukārt izriet, ka no šīm summām netiek maksāti nodokļi, un tas apjoms, kas ierobežo jauna, ar autortiesībām vai blakustiesībām aizsargāta satura veidošanu... tādējādi potenciāli netiek nodarbināti nedz satura veidotāji, nedz citi cilvēki, kas šo saturu palīdz veidot.

Tāpat NEPLP ir informējusi, ka jaunajai autortiesību un blakustiesību objektu uzraugošajai funkcijai papildu resursi nebūs nepieciešami, to veiks no esošajiem resursiem. Tādēļ, kā jūs dzirdējāt, šis likumprojekts ir svarīgs.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autortiesību likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Rasima. 24. oktobris.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Paldies.

Esam izskatījuši visus likumprojektus, bet mums vēl jāizskata vairākas darba kārtības sadaļas.

Sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Dārgie kolēģi! Saskaņā ar Likuma par budžeta un finanšu vadību 9. pantu nepieciešama Saeimas piekrišana apropriācijas pārdalei.

Apropriācijas summa ir 12 647 978 eiro, un pārdale tiek veikta, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu 2024. gadā, ņemot vērā izglītojamo skaita un struktūras izmaiņas uz 1. septembri un to ietekmi. Pārdale tiek veikta no resora "62. Mērķdotācijas pašvaldībām" uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžetu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74 , pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Sadaļa – "Paziņojumu izskatīšana". (Zālē troksnis.)

Paziņojums par administratīvi sodītiem 14. Saeimas deputātiem laika periodā no 2024. gada 8. aprīļa līdz 2024. gada 2. septembrim.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Edmunds Zivtiņš.

Atgādinu, ka jautājums nav debatējams un balsojams.

Lūdzu, uzklausīsim ziņojumu.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Tas tikai parāda to, ka arī deputāti ir cilvēki. Vienīgi – no astoņiem deputātiem pieci ir no Latgales. Es nevaru saprast (Smiekli. Aplausi.), vai Latgalē policija labāk strādā vai latgalieši ir tādi karstasinīgāki. Labi, kolēģi.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta pirmās daļas 5. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītajiem deputātiem saskaņā ar Sodu reģistra datiem laika periodā no 2024. gada 8. aprīļa līdz 2024. gada 2. septembrim. Norādītajā laika periodā pie administratīvās atbildības saukti šādi Saeimas deputāti:

Česlavs Batņa. Ādažu novada pašvaldības policijā 2024. gada 15. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 57. panta pirmās daļas 6. punktu (par apstāšanos vietās, kur brauktuves mala apzīmēta ar 920. ceļa apzīmējumu, kā arī vietās, kur brauktuves mala vai apmale ir apzīmēta ar 943. vai 947. ceļa apzīmējumu). Nu tur... nepārtrauktā līnija... un tā tālāk. Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 1. jūnijā.

Anita Brakovska. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Dienvidlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 8. grupā 2024. gada 16. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta astoto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 519. vai 555. ceļa zīmi). Atgādināšu, ka tā ir apdzīvota vieta vai dzīvojamā zona. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 4. jūlijā.

Jefimijs Klementjevs. Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta Valodas kontroles Rīgas reģiona nodaļā 2024. gada 26. jūlijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 19. pantu (par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvie akti paredz valsts valodas lietošanu). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 14. augustā.

Andris Kulbergs. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu pārvaldes Kārtības policijas biroja Administratīvo pārkāpumu izmeklēšanas nodaļā 2024. gada 19. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" 25. pantu (par noteiktās sapulču, gājienu un piketu organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 13. jūlijā.

Andris Kulbergs. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 8. grupā 2024. gada 15. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. pantu (Atceraties, par ko ir 55. pants?) (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā automobiļiem, kas velk piekabi, kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 7,5 tonnas, autobusiem un traktoriem). (Zālē troksnis. Smiekli.) Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 4. jūlijā.

Leila Rasima. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 3. grupā 2024. gada 1. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 71. panta 2.¹... Te ir kaut kāda kļūda, tā nevar būt. Droši vien otro daļu (par transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas neveikšanu, ja tas tiek izmantots ceļu satiksmē)... Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 19. jūnijā.

Leila Rasima. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 3. grupā 2024. gada 1. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 51. panta pirmās daļas 1. punktu (par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav klāt kāda no šiem transportlīdzekļa vadītājam nepieciešamajiem dokumentiem: vadītāja apliecības vai personu apliecinoša dokumenta atbilstoši šā likuma 25. panta pirmās daļas 1. punktam). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 5. jūnijā. Pirmo reizi redzu, ka par to pieņem kādu sodu, goda vārds!

Edvīns Šnore. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Rietumzemgales iecirkņa Izmeklēšanas nodaļas 5. grupā 2024. gada 9. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 51. panta desmitās daļas 1. punktu (par agresīvu braukšanu, kas izpaudusies kā vairāku tādu cits citam sekojošu ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kuri saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu). (Starpsaucieni: "Ooo!") Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 28. augustā.

Juris Viļums. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Austrumzemgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 3. grupā 2024. gada 23. maijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 55. panta (Atceraties, ja?) septīto daļu (par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 kilometra stundā līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 11. jūnijā. Kaut kur jau pazuda, neklausās nemaz. (Starpsauciens.)

Juris Viļums. Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa Reaģēšanas nodaļas 1. grupā 2024. gada 14. augustā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 64. panta pirmo daļu (par braukšanu bez iedegtiem dienasgaismas lukturiem vai tuvās gaismas lukturiem diennakts gaišajā laikā). Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 29. augustā.

Aiva Vīksna. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas 1. nodaļā 2024. gada 4. jūnijā pieņemts lēmums par izdarītu pārkāpumu saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 17. panta ceturto daļu (par personu apliecinoša dokumenta pazaudēšanu). (Zālē troksnis.) Izteikts brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2024. gada 21. jūnijā.

Šajā paziņojumā netika ietvertas ziņas par Saeimas deputātu izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, par kuriem piemēroti sodi saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļu "Administratīvā pārkāpuma procesa īpatnības atsevišķās lietu kategorijās".

Kolēģi, paldies par uzmanību. Visiem jauku dienu! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Zivtiņa kungam par ziņojumu. Ziņojums šoreiz bija garš.

Kolēģi, mēs redzam, ka Saeima nudien ir sabiedrības spogulis, bet šoreiz ne tai labākajā nozīmē. Man šķiet, ka mums ir jāsaņemas, lai Ziemassvētkos dāvanās nedraudētu tikai žagari vai ogles kurpēs. (Starpsauciens: "Kā kuram!")

Kolēģi, esam nonākuši pie pēdējā darba kārtības jautājuma izskatīšanas.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegtais lēmuma projekts "Par 17 658 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Neļausim šodienas valsts budžetu lāpīt uz mūsu pensiju uzkrājumu rēķina" turpmāko virzību".

Komisijas vārdā – deputāts Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Centīšos izteikties koncentrētāk nekā rakstīts sagatavotajā komisijas ziņojumā.

Šī gada 10. septembrī portālā "ManaBalss.lv" tika publicēta Latvijas pilsoņu iniciatīva – kolektīvais iesniegums "Neļausim šodienas valsts budžetu lāpīt uz mūsu pensiju uzkrājumu rēķina". Iniciatīva paredz nepieļaut valdības lēmumu samazināt iemaksas pensiju 2. līmeņa kontā un izmantot ietaupīto naudu valsts budžeta ielāpu lāpīšanai. Izteikts aicinājums to koriģēt jau Saeimas līmenī un balsot par pensiju 2. līmeņa iemaksu saglabāšanu vismaz esošajā apmērā.

Pārrēķinot proporcionālā samērā, valdība ir iecerējusi kopīgo iemaksu pensiju 2. līmeņa uzkrājumā samazināt par gandrīz 17 procentiem, proti, šo iemaksu vēlas samazināt no sešiem uz pieciem procentiem no bruto mēnešalgas. Iniciatīvas aicinājums ir saglabāt esošo pensiju 2. līmeņa apjomu sešu procentu apmērā no strādājošo bruto algas, neveicot viena procenta pārvirzīšanu uz pensiju 1. līmeni.

Jau pēc piecām dienām, tas ir, šī gada 15. septembrī, Saeima saņēma 17 658 Latvijas Republikas pilsoņu kolektīvo iesniegumu un nodeva to izskatīšanai Mandātu un ētikas iesniegumu komisijai. Jau 9. oktobrī komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu, uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš detalizēti pauda argumentus, kādēļ šāda darbība – pārcelt pensiju 2. līmeņa daļu uz 1. līmeni – nav atbalstāma, visus plusus un mīnusus, ko Latvijas iedzīvotāji no tā... saņem un cieš. Tāpat tika uzklausīts arī Finanšu ministrijas pārstāvis, kurš bija skeptisks par šādas iniciatīvas tālāku nodošanu un to argumentēja, ka valdības plānotā nodokļu reforma nesīs labumu, ieguvumu aptuveni 95 procentiem Latvijas iedzīvotāju, vienlaikus arī pauda savu personīgo viedokli, ka komisijā koalīcija nav bijusi pietiekami drosmīga, lai izvēlētos citu nodokļu reformas finansēšanas avotu.

Komisijas sēdē piedalījās Labklājības ministrijas pārstāvis, kurš skaidroja, ka plānotā nodokļu reforma ir atbalstāma, un aicināja iniciatīvu nodot padziļinātai izvērtēšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Komisijas sēdē piedalījās arī Latvijas Bankas pārstāvis, kurš pauda iebildumus par šīm valdības darbības... sekām un kurš neatbalsta šādu iniciatīvu, kas ir... no sešiem procentiem uz pieciem procentiem. To minēja komisijā, un tādi argumenti izskanēja. Arī Latvijas Bankas pārstāvis pievienojās argumentiem, ka šādai darbībai nebūtu jānotiek, un atbalstīja iniciatīvā virzītos argumentus.

Uzklausot visas iesaistītās puses un pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu "Par 17 658 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Neļausim šodienas valsts budžetu lāpīt uz mūsu pensiju uzkrājumu rēķina" turpmāko virzību".

Uzklausot uzaicinātos ekspertus, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību un nodot to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Mums ir jābalso par sagatavoto lēmuma projektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par 17 658 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Neļausim šodienas valsts budžetu lāpīt uz mūsu pensiju uzkrājumu rēķina" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Paldies, kolēģi.

Esam izskatījuši visus sēdes darba kārtības jautājumus.

Man vēl ir jāinformē par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem un jaunajiem saņemtajiem deputātu jautājumiem.

Deputātu Edgara Tavara, Jura Viļuma, Aivas Vīksnas, Lindas Matisones un Česlava Batņas jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par valsts kapitālsabiedrību un arī augstskolu padomēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministru prezidente informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo šodien atrodas darba vizītē Briselē.

Deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Mārča Jencīša, Viktorijas Pleškānes un Edmunda Zivtiņa jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par bērnu un jauniešu sirds un asinsvadu sistēmas slimību attīstību, diagnostiku un profilaksi". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti nevēlas uzdot.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 17. oktobrī nenotiks.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Ainārs Šlesers, Viktorija Pleškāne un Ilze Stobova ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par nepieciešamo finansējumu" (Nr. 129/J14). Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Mārcis Jencītis, Ilze Stobova un Edmunds Zivtiņš ir iesnieguši jautājumu labklājības ministram Uldim Augulim "Par nepieciešamo finansējumu" (Nr. 130/J14). Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Kolēģi, līdz ar to šodienas darbu esam beiguši.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies 24 deputāti: Raimonds Bergmanis, Andris Bērziņš, Ingrīda Circene, Ilze Indriksone, Juris Jakovins, Aleksandrs Kiršteins, Līga Kļaviņa, Māris Kučinskis, Andris (Starpsauciens.)... Kurš ir? Aleksandrs ir... Andris Kulbergs, Ervins Labanovskis, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Viktorija Pleškāne, Jānis Reirs, Uģis Rotbergs, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edmunds Teirumnieks, Juris Viļums, Aiva Vīksna, Jānis Vucāns un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas šā gada 17. oktobra sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies visiem deputātiem un arī darbiniekiem par čaklo darbu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem