Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas trīspadsmitā sēde 2024. gada 14. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sākam Saeimas 14. novembra sēdi. Aicinu visus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Godātie kolēģi, esam saņēmuši virkni priekšlikumu izmaiņām apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Līdz ar to vispirms lemsim par tiem.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un lūdz tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija ir iesniegusi izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un lūdz tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Jūlijas Kamiševas atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija ir iesniegusi izmaiņas Saeimas sēdes darba kārtībā un lūdz tajā iekļaut lēmuma projektu "Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Birzgaļa atbrīvošanu no tiesneša amata". Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Agneses Adgeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Guntras Kuples apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Lāsmas Lipkinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Madaras Štorhas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi". Arī šim priekšlikumam deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaut tajā likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu" un izskatīt to pirmajā lasījumā. Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā, iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" un izskatīt to kā pirmo darba kārtības jautājumu sadaļā "Likumprojektu izskatīšana". Deputāti piekrīt. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Raivis Dzintars, Ināra Mūrniece, Jānis Dombrava un Jurģis Klotiņš ir iesnieguši grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un lūdz iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"", lai lemtu par tā nodošanu komisijai.

Runāt "par" pieteicies deputāts Artūrs Butāns. Butāna kunga nav. Dombravas kungs vēlas runāt "par", ja?

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Runāšu "par" Butāna kunga vietā. Šī iniciatīva jau daudzus gadus ir izskanējusi no dažādiem cilvēkiem, tostarp no vīru kopas "Vilki", – ka būtu pareizi Lāčplēša dienu padarīt par atzīmējamo dienu, par brīvdienu, un nav nekādu argumentu, kāpēc to nedarīt.

Ja ir runa par alternatīvajām brīvdienām, tādas noteikti ir atrodamas. Savulaik "Nacionālā apvienība" ir piedāvājusi aizstāt vienu brīvdienu ar tieši 11. novembri, lai 11. novembris kļūtu par oficiālu brīvdienu un ikviens Latvijā varētu atzīmēt šos svētkus pilnvērtīgi kopā ar ģimeni.

Mēs dzirdam, ka atbalstu šādai iniciatīvai ir sniedzis arī Valsts prezidents. Saeima savulaik šo jautājumu ir virzījusi izskatīšanai komisijās, bet galalēmums līdz šim nav bijis pieņemts. Šoreiz ir iespēja visu mainīt un grozīt, un virzīties uz priekšu ar lēmuma pieņemšanu.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un nodot komisijai tālākai izskatīšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies. Neviens nav pieteicies runāt "pret".

Vai deputāti piekrīt darba kārtības izmaiņām? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova lūdz izdarīt grozījumus Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"", lai nodotu to komisijām. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Pirmā sadaļa ir "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Ilzes Stobovas un Edmunda Zivtiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

"Pret" pieteicies runāt deputāts Gatis Liepiņš.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Godātie kolēģi! Es vēlos runāt par šī likuma būtību un iesniedzēju izvirzīto argumentāciju, viņu politisko motivāciju to darīt.

Vispirms par likuma būtību. Kā izriet no nosaukuma – "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" –, likums ir par kultūras pieminekļiem. Ne visi obeliski un statujas, ko mēs pilsētvidē redzam, ir pieminekļi. Par kultūras pieminekļa objektu var kļūt tikai tad, ja to nosaka ar kultūras ministra rīkojumu vai citas atbilstošas institūcijas lēmumu. Tātad šis likums ir par kultūras pieminekļiem, nevis par pilnīgi visām statujām, arī tām, par kurām izskanēja iepriekšējā sēdē.

Par iesniedzēju izvirzīto argumentāciju. Tas, ko dzirdēju iepriekšējā sēdē un ko dzirdu visu laiku, – izskan greizi argumenti. Neviens nekad nav piedāvājis nojaukt ēkas vai kultūras pieminekļus, kas būvēti Krievijas impērijas, padomju vai jebkurā citā laikā. Neviens! Toties no dažādiem cilvēkiem un politiskajiem spēkiem, kuri uzdodas par kultūras sargiem, nepārtraukti dzirdam neiedomājami absurdus argumentus.

Pagājušajā Saeimas sēdē LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ deputāte Linda Liepiņa šī likumprojekta iesniedzēju vārdā teica (citēju): "Argumenti ir spēcīgi un pilnībā atbilst arī Triumfa arkas demontāžai Dziesmu svētku parkā, jo arī tā ir imperiālisma simbols [..]. Ar šādiem argumentiem varētu Tieslietu ministrijai pieprasīt, lai tiek nomainīts apgabaltiesas jumts, jo tas ir veidots pēc Krievijas imperatora kroņa parauga un tāds jumts blakus Ministru kabinetam ir spļāviens mūsu ministriem." Tas vēl nav viss. Liepiņas kundze turpināja (citēju): "Pareizticīgo katedrāli varētu pārbūvēt atpakaļ par planetāriju, un tādā veidā, es domāju, mēs ieriebtu gan Putinam, gan iespļautu dvēselē krieviem." (Citāta beigas.)

Neviens valstiski un proeiropiski domājošs cilvēks vai sabiedriska organizācija nekad neko tik neiedomājamu nav piedāvājis – nojaukt ēkas, lai kad tās būtu būvētas, tostarp arī ēku, kurā tagad atrodamies, kas ir Krievijas impērijas laikā būvēts kultūras piemineklis. Protams, ja ir vēlme diskreditēt procesu un novest to līdz absurdam, parādās šādi argumenti. To dara politiskie spēki, kas uzdodas par latviešu kultūras draugiem, kuriem kultūra interesē tikai tad, kad tā skar padomju mantojumu vai Krieviju.

Tagad par iesniedzēju motivāciju. Es, protams, par motivāciju varu spriest subjektīvi, kādēļ šādi likuma grozījumi iesniegti tieši tagad. Partijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ mērķis ir uzvarēt Rīgas domes vēlēšanās. (Starpsaucieni: "Pareizi!") Tieši tā! Un iegūt varu par katru cenu, vai ne? (Starpsaucieni.) Jā? Jā! Saprotams, ka to ir iespējams izdarīt, tikai piesaistot prokremliski noskaņotus vēlētājus vai arī tādus, kuri izjūt nostalģiju pēc visa padomiskā, citādi tas matemātiski nav iespējams. (Starpsauciens.)

Atkal ievirzot jautājumu par pieminekļiem nacionālā līmenī, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ gūst (Starpsauciens.) iespēju par šiem jautājumiem skaļi un nebeidzami diskutēt trijos lasījumos, tādējādi maldinot un mobilizējot savus potenciālos vēlētājus. Šie grozījumi, manuprāt, ir neveikls mēģinājums vērsties pret visām pašvaldībām, kuras ir rīkojušās un rīkosies valstiski, īpaši tas ir saistīts ar Rīgu, kur valstiski domājošu spēku (Starpsauciens.)... tas ir saistīts ar Rīgu, kur valstiski domājošu spēku koalīciju vada Vilnis Ķirsis, kura koalīcija ir rīkojusies izlēmīgi, demontējot imperiālisma paliekas mūsu galvaspilsētā.

Kolēģi, aicinu neatbalstīt šī likumprojekta virzīšanu turpmākai izskatīšanai Saeimā. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Runāt "par" pieteikusies deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti! Ja jau citējam, kā saka Liepiņa kungs, tad citējam. Attiecībā uz to, ko jūs tikko teicāt, es reflektēšu ar vārdiem, ko teicis Aleksandrs Kiršteins: "Būsim iejūtīgi pret šo nelaimīgo un dzīves nedaudz apdalīto vientiesi!" (Smiekli. Daži deputāti aplaudē.) Ar piebildi (tā būs mana piebilde) – nevajag tēlot svēto nevainību, Liepiņa kungs un arī dārgā JAUNĀ VIENOTĪBA! Ja kādam šī situācija ir izdevīga... ko jūs te uzmālējāt, kas ir kultūras pieminekļi, kas nav (Starpsauciens.)... ceru, ka jūs kaut ko zināt par kultūru. Ja kādam šī situācija ir izdevīga, tad tā ir izdevīga tieši jums.

Ja jūs nezināt, es jums pastāstīšu, Nezinīša kungs.

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, lūdzu ar cieņu izturēties pret kolēģiem!

L. Liepiņa. Maksimāli politisko labumu šobrīd no šīs situācijas iegūstat tieši jūs, un jūs veidojat haosu ap šiem visiem pieminekļiem. (Starpsauciens.) Jūs, JAUNĀ VIENOTĪBA, ar savām rokām. Es runāju par Publiskās atmiņas centru. Publiskās atmiņas centrs – iegūglējiet, Liepiņa kungs! – pāris gadus to vien dara, kā cep visādas vēstules ne tikai Rīgas pašvaldībai, bet arī visām citām. Un kas mums strādā Publiskās atmiņas centrā? (Starpsauciens.) Vai tik ne tas pats kadrs, kas vairākas reizes no Jaunās VIENOTĪBAS ir kandidējis vēlēšanās, Liepiņa kungs? Vai tā nav? Didzis Šēnbergs. Vai tad viņš nav šīs biedrības padomes loceklis?

Sēdes vadītāja. Liepiņas kundze, varu jūs lūgt runāt par iesniegto likumprojektu?

L. Liepiņa. Ir. Tieši tā. (Starpsauciens: "Tas ir par likumprojektu!") Tas ir par likumprojektu, atsaucoties uz to, ko iepriekšējais JAUNĀS VIENOTĪBAS vientiesis te minēja.

Jau pagājušajā sēdē, runājot par šo likumprojektu...

Sēdes vadītāja. Vēlreiz lūgums izturēties ar cieņu pret kolēģiem. (Zālē troksnis.)

L. Liepiņa. ... es teicu (Starpsaucieni.)... es teicu, ka kultūras mantojums ir atstāts pašvaldību ziņā, un uz to atsaucas Kultūras ministrija, ka, redziet, viņiem rokas ir pa īsu, jo viss ir atstāts pašvaldību ziņā. Mēs runājam par to, ka vajadzētu... Liepiņa kungs, saprotiet atšķirību, par ko mēs runājam (Starpsauciens.)... ka valstij vajadzētu uzņemties atbildību par to, lai tādi politiķi kā jūs savā politiskajā prāta aptumsumā (Starpsauciens.), iespējams, nejauktu nost visu pēc kārtas.

Frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ aicina atgriezties pie likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" sākotnējās idejas, jo šajā likumā, kas tika pieņemts pirms 32 gadiem, bija noteikts, ka Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir tā, kura primāri nodrošina (Starpsauciens.) valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā. Lūk, tā!

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu pat karstās debatēs atcerēties par Saeimas prestižu un ar cieņu izturēties pret kolēģiem, nelietojot aizskarošus izteicienus.

Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Ramonas Petravičas, Ilzes Stobovas un Edmunda Zivtiņa iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 47, atturas – 14. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Viktora Pučkas, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Amila Saļimova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Jefimija Klementjeva un Jekaterinas Drelingas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā" nodot Juridiskajai komisijai.

Runāt "par" ir pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Labrīt, augsti godātie kolēģi! Zaļzemnieku ministrs nesen raidījumā pateicis, ka viņš tiešām konstatē, ka starp tirgotājiem, kas tirgo pārtikas preces, ir vienošanās. Viņš to redz, viņš to saprot un grib izlēmīgi rīkoties, lai kaut ko momentāni izdarītu.

Mēs jums, zaļzemnieki, nācām talkā, mēs izrunājāmies ar ģenerālprokuroru, paņēmām to likumprojektu, ko pagājušoreiz noraidīja, izrunājām visus punktus. Viņš parādīja, kur ir bijuši kādi vājie momenti... ka šo likumu varētu izmantot pret godīgiem cilvēkiem. Viņš to papildināja, mēs kopā ar viņu piestrādājām, un šodien, redzam, ir gatavs produkts – kā pareizi nolikt (Starpsauciens.) pie vietas lieltirgotājus.

Judina kungs, kas jums JAUNAJĀ VIENOTĪBĀ ir smieklīgi, kas jums ir smieklīgi? (Starpsauciens.) Šobrīd veikaliem "Rimi" un "Maxima" ir viena miljarda apgrozījums katram – katram! Viņi 2023. gadā pacēla cenas par 10 procentiem. Tā ir vienošanās. Veikali "Maxima" un "Rimi" – vienādi procenti – 10 un 10. Judina kungs, jūs uzskatāt, ka tas ir normāli? Jūs uzskatāt, ka tas ir pareizi? Cilvēkiem nav iespējas izvēlēties citu veikalu.

Šie divi giganti vienkārši savā starpā vienojas par lielām cenām. Mēs braucam uz laukiem un redzam, ka tiem pašiem produktiem, precēm cenas ir daudz mazākas. Judina kungs, jūs sākotnēji piedāvājat kārtējo iespēju sodīt godīgus uzņēmējus, bet tos treknos runčus (Starpsauciens)... treknos runčus, kas apzog Latviju, piedāvājat atstāt aiz borta.

Tāpēc šodien, augsti godātie kolēģi, ir pilnīgi cita lieta. Zaļzemnieku ministrs pateica, ka tur ir vienošanās. Tas ir jūsu ministra teiktais, mēs visi to raidījumu redzējām, viņš pateica, ka obligāti nāks pie koalīcijas ar piedāvājumu, ko tur var darīt. Tāpēc, mūsu skatījumā... šodien zaļzemnieki nāks uzreiz pēc manis... davai, lai būtu piedāvājums, ko mēs tiešām tur izdarīsim! Ir taču pilnīgi skaidrs, ka ir vienošanās. Skaidrs, ka ir vienošanās.

Arī starp lieliem benzīntankiem... skaidrs! Degvielas uzpildes stacijas vienojas par cipariem. Viņi dažās dienās spēj piedāvāt pircējiem atlaides pat līdz 20 centiem no litra. Kā tas ir iespējams, ja viņi stāsta, ka dzīvo konkrēti ar viena centa peļņu labākajā gadījumā. Sestdien droši brauciet – 15 centu atlaide! Kā tas ir iespējams, ja peļņas nav, ja nekādas vienošanās nav, ja tur viss ir tā, ka viņi dzīvo... piedodiet, knapi, knapi izdzīvo, tikai lai palīdzētu tautai?

Skaidra lieta. Degvielas uzpildes stacijas vienojas, lielveikali vienojas. Un tas ir tikai tādēļ, ka jums, augsti godātā Jaunā VIENOTĪBA, jums, Judina kungs, nav spēka vienkārši pielikt tam visam punktu, kaut jūs šodien vadāt valsti... un nespējat to izdarīt. Un šodien jūs arī mēģināsiet viņus visus piesegt.

Vēlreiz, Judina kungs, – visi piedāvājumi, ko iesniedzat jūs, ir tendēti uz to, lai vajātu un sodītu parastos uzņēmējus, lai iztīrītu tirgu un atbrīvotu tādiem gigantiem kā veikals "Rimi", kā "Circle K"... Visi viņi (Starpsauciens.)... Judina kungs, tas ir fakts.

Tāpēc ģenerālprokurors pārstrādāja, mēs paskatījāmies, ko viņš ir piedāvājis, un piedāvājam citādāku formu. Mans aicinājums, kolēģi, – parādiet šodien sabiedrībai, ka jūs esat gatavi nākt pretim, jūs esat gatavi ar viņiem cīnīties! Zaļzemniekiem, pēc jūsu ministra teiktā, šodien ir uzdevums, ir pienākums rīkoties un balsot "par". Manā skatījumā, cits balsojums šeit nevarētu būt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Runāt "pret" ir pieteicies deputāts Gunārs Kūtris. Lūdzu!

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Man ir patīkami, ka mūsu kolēģi no "Stabilitātei!" cīnās par Latvijas tiesību sistēmu, par tādu stingru sodīšanu... jebkuru kreiso soli. Es saprotu, ka mērķis ir panākt Latvijā katra otrā iedzīvotāja kriminālsodīšanu, tāpēc ka katrs varētu būt šī likuma upuris.

Bet atgriezīsimies... atsvaidzināsim atmiņu... Nesen mēs Saeimā lēmām un tieši tādu pašu likumprojektu noraidījām. To arī ģenerālprokurors bija pilnveidojis un teicis, ka tas būtu labs variants.

Mazlietiņ atkāpšos uz subjektīvo argumentāciju, pēc tam pastāstīšu arī objektīvo argumentāciju, kāpēc, manuprāt, šis likumprojekts nebūtu virzāms. Pirmām kārtām tīri subjektīvi. Tā nav, ka tiks sodīti tikai lielie... Izlasiet likumprojekta tekstu. Kriminālatbildība ir paredzēta arī par to, ja uzņēmējs neiesniedz piedāvājumu konkursā. Proti, divi uzņēmēji aiziet uz kafejnīcu. Viens saka: es pieteikšos konkursam. Otrs saka: tad es neiešu, tu esi stiprāks. Izlasiet pēdējo... tekstu pirmās daļas dispozīcijā par neiesniegšanu.

Neizanalizējot visu tekstu, mēs pēc būtības dodam ļoti vieglu formulējumu mūsu izmeklēšanas iestādēm, kurām samērā viegli ir uzsākt procesu pret nevēlamu uzņēmēju. Lai arī prokuratūra pēc tam varbūt necels apsūdzību, tādā veidā mēs daudzus uzņēmējus paliekam zem sitiena, tāpēc daudzi ārvalstu uzņēmēji nesaprot, kas te notiek. Mēs sakām: ārzemēs arī soda uzņēmējus. Ļoti retās valstīs par šo ir kriminālatbildība. Pārsvarā visas valstis tiek galā ar administratīvu sodīšanu.

Latvijā ir Konkurences padome, kas piemēro sodus. Paskatieties Konkurences padomes mājaslapā, kādi sodi ir piemēroti nelieliem uzņēmumiem, kuri, iespējams, ir aizliegti vienojušies, – 30 tūkstoši, 40 tūkstoši eiro no uzņēmuma, jo rēķina nevis no darījumu summas, bet no uzņēmuma apgrozījuma... sodu piemēro līdz 10 procentiem.

Tās ir būtiski lielas summas. Ja kāds domā vēl padomju mērauklās, ka šo sodu uzņēmums saraks it kā no kaut kādas valsts kabatiņas, – šo summu samaksā īpašnieks, tas ir no īpašnieka kabatas, un viņš jau ir sodīts ar šo summu. Mēs sakām: vajadzētu sodīt pašu fizisko personu, viņai – juridisko atbildību. Tad mēs nonākam pie jautājuma, kāpēc es aicinu noraidīt tīri objektīvi.

Kad mēs iepriekšējā reizē noraidījām grozījumus Krimināllikumā, viens no būtiskākajiem pārmetumiem bija – nav ievērota procesuālā kārtība. Iesmērēja Saeimai, lai virzām projektu, kas nav saskaņots ar sadarbības partneriem. Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera komisijas sēdē teica: viedoklis nav saskaņots, atdodiet atpakaļ Ministru kabinetam un apspriedīsim!

Ekonomikas ministrija ir jau sagatavojusi likumprojektu "Grozījumi Konkurences likumā", likumprojekts šobrīd ir saskaņošanā Ministru kabinetā, un, ja nemaldos, arī relīze jau izskanēja publiski. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Konkurences padomi un citiem iesaistītajiem ir sagatavojusi normālus grozījumus, kā, administratīvi sodot uzņēmumu, kas jau šobrīd ir iespējams, vienlaikus paredzēt arī tiesības Konkurences padomei tam uzņēmējam, kas to ir darījis, uz laiku atņemt tiesības veikt šīs darbības, piedalīties šādos konkursos. Vai mums ir vajadzīga kriminālsodīšana par katru cenu, par katru sīkumu (protams, ir lielās lietas), ja to visu varam panākt uzņēmējdarbību kontrolējošā iestādē – sodīt, lai nebūtu vēlmes šo darīt?

Tāpēc es aicinu kolēģus: neatbalstām šo likumprojektu arī šoreiz, līdzīgi kā pagājušoreiz! Drīz uz Saeimu nāks grozījumi Konkurences likumā, tad skatīsimies, vai tiešām ir nepietiekama atbildība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Alekseja Rosļikova, Svetlanas Čulkovas, Viktora Pučkas, Iļjas Ivanova, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina un citu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 22, atturas – 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Vārds deputātei Agnesei Krastai – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA ziņojuma par balsošanas motīviem nolasīšanai. Lūdzu!

A. Krasta (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA piekrīt, ka ir nepieciešamas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas paredzētu atbildību fiziskajai personai, ja ir konstatēta aizliegta vienošanās publiskajā iepirkumā. Patlaban par aizliegtu vienošanos publiskajā iepirkumā var sodīt juridisko personu, piemērojot tai naudas sodu, turpretī fiziskajai personai, kas karteļus ir organizējusi, nav paredzēta ne administratīvā atbildība, ne kriminālsods.

Vēlamies atgādināt, ka pirms diviem mēnešiem Saeimas kārtējā sēdē tika noraidīti identiski priekšlikumi Krimināllikumā, kurus atkārtoti iesniedza frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputāts Andrejs Judins. Toreiz pret šiem grozījumiem nobalsoja vairākums Saeimas deputātu, tostarp arī frakcija "Stabilitātei!". Identiski priekšlikumi šajā Saeimas sesijā vairs nebūtu virzāmi.

Vienlaikus esam gandarīti, ka kolēģi viedokli mainījuši un tomēr ir gatavi diskutēt par šo jautājumu. Viens no galvenajiem oponentu un daļas nevalstisko organizāciju iebildumiem bija pārāk strauja priekšlikumu virzība, īpaši uzsverot, ka šādām regulējuma izmaiņām būtu jābūt iepriekš izdiskutētām Ministru kabinetā. Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Konkurences likumā, kas skar tirgus dalībnieku amatpersonu atbildību, un tie šobrīd ir saskaņošanas stadijā Ministru kabinetā.

Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka ir pamats diskusijai arī par stingrāku regulējumu attiecībā uz fiziskās personas atbildību, tādēļ Tieslietu ministrijā tiek izvērtēta citu atbildības veidu ieviešana.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ JAUNĀ VIENOTĪBA neatbalstīja konkrētā likumprojekta tālāku virzību, nesaskatot iespēju rezultatīvai diskusijai Saeimā paralēli tam darbam, kas jau norit Ministru kabinetā. Vienlaikus, ja šī jautājuma risinājums no atbildīgās Ekonomikas ministrijas puses kavēsies pārāk ilgi, protams, esam gatavi ne tikai atbalstīt, bet arī paši iesniegt nepieciešamās regulējuma izmaiņas jau nākamajā Saeimas sesijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir iesniegusi likumprojektu "Grozījums Ārstniecības likumā", un Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputāti piekrīt. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Runāt "pret" ir pieteicies deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!

A. Butāns (NA).

Labrīt, cienītā sēdes vadītāja, godātie kolēģi! Šie grozījumi ir saistīti galvenokārt ar ELWIND atkrastes vēja parka projektu, kur šobrīd notiek priekšizpēte. Vēlos norādīt, ka šie grozījumi, kurus šobrīd iesniedz, atvieglo procedūru... caur nacionālo interešu objektu... kādā veidā apiet sabiedrības līdzdalību un kā paātrināt šī vēja parka izveidi.

Mūsuprāt, tas nav demokrātisks veids, kā šobrīd tas tiek virzīts. Pēc Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā atrodamās informācijas, šiem grozījumiem nav bijusi pienācīga sabiedrības līdzdalība un apspriede. Mūsuprāt, apiet līdzšinējo Ministru kabineta noteikumu un likumu kārtību nav pamatoti, jo, ja ir kaut kādi iebildumi un tie ir iesniegti, tie būtu jāņem vērā, nevis jāgroza likums, lai no kaut kādiem strīdīgiem momentiem vienkārši atteiktos.

Ir svarīgi saprast ELWIND atkrastes vēja projekta kontekstā, ka mēs, protams, atbalstām visus centienus, kas ir vērsti uz Latvijas energoneatkarību, un vēja parki noteikti ir daļa no kopējā enerģētikas portfeļa. Vienlaikus nevaram ignorēt faktu, ka jaudu pieteikumi krietni pārsniedz Latvijas valstij vajadzīgo, un mēs nedrīkstētu nonākt situācijā, ka nacionālās intereses tiek vērtētas zemāk nekā atsevišķu ārvalstu investoru vēlme šo enerģiju iegūt sev vai nopelnīt.

Ko es ar to domāju? Uzskatu, ka primāri valstij būtu jārūpējas par nacionālajām interesēm, attīstot "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmumu, šīs jaudas un peļņu paturot Latvijā, nevis projektu, kurā ir ieinteresēti vācu un citu ārvalstu investori, paredzot šo tīklu jaudas savienot, gan aizpumpējot enerģiju, gan gūstot peļņu.

Šajā kontekstā ir svarīgi salikt šo stāstu kopā ar budžetā iesniegto Aizsardzības ministrijas prioritāti – tērēt 48 miljonus radaru jaudas palielināšanai, jo radariem atkrastes vēja parks traucē. Mēs redzam, ka Zviedrija šobrīd atsakās no šādas būvniecības, jo tas traucē valsts drošībai. Tas, ko dara Latvija... 48 miljonus, ar kuriem varētu stiprināt valsts drošību, noņem valsts aizsardzībai un ieliek faktiski izdevumos, kurus varēja piedzīt no ārvalstu investora. Tātad to, ko varēja maksāt ārvalstu investors, jūs gribat atņemt valsts aizsardzībai... no iedzīvotāju maciņiem. Līdzīgi, kā jūs grozījāt augstsprieguma tīklu... šo savienojumu izbūvi... projekta sākumā bija paredzēts, ka investors apmaksās, tagad jau veidojas tāda OIK shēma, ka par to, lai investoram būtu pievads, maksās Latvijas valsts nodokļu maksātāji. Tāda ir tā matemātika, kuru jūs virzāt.

Manuprāt, tas nav veids, kā šādus projektus attīstīt, nemaz nerunājot par ieviešanas un izpētes problemātiku, kas ir konkrētajā Dienvidkurzemes vietā, un "LIFE REEF" dabas pētījumiem, kas tur šobrīd notiek. Tā ir atsevišķa diskusija.

Līdz ar to uzskatu, ka mēs nedrīkstam noņemt finansējumu aizsardzībai. Mēs nedrīkstam likt iedzīvotājiem maksāt par to, par ko būtu jāmaksā investoram. Mēs nedrīkstam atteikties no demokrātiskas, labas pārvaldes principiem, kurus vienkārši ar brutālu likuma grozījumu cenšas apiet.

Respektēsim demokrātiskās vērtības, mūsu aizsardzību un noraidīsim šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lai argumentētu "par" likumprojektu, vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Liela daļa no tā, ko "Nacionālās apvienības" pārstāvis tikko pauda kā argumentus "pret" šo likuma grozījumu, es varētu attiecināt kā argumentus "par" šo likuma grozījumu.

Iesākumā par to, ka dzīve ir diezgan sarežģīta. Kāds gan varētu būt sakars lētai, stabilai un pieejamai elektrībai ar grozījumu Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā? Sakars ir šāds: jau kopš 2020. gada Latvijas valsts ir plānojusi veidot atkrastes vēja parku, tātad vēja parku, kurā tiktu ražota enerģija, kura nodrošinātu lētāku un pieejamāku elektrību mūsu iedzīvotājiem, enerģija, kuras pārpalikums var tikt izmantots jaunu atjaunojamo enerģiju, tai skaitā ūdeņraža tehnoloģiju, attīstībā. Līdz ar to šis ir lielisks – lielisks! – projekts, kurā mēs kā sabiedrība varam tikai un vienīgi iegūt.

Kāpēc nepieciešams grozījums konkrētajā likumā? Lai mēs varētu deleģēt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veikt ietekmes uz vidi novērtējumu normālā, raitā gaitā, lai visas bažas bagātiem cilvēkiem, kas Pāvilostā ir sacēluši mājas un vasarnīcas, varētu tikt dzēstas, lai mēs varētu iesaistīt sabiedrību atbilstošā kārtībā, lai process virzītos.

Gribu pateikt īpašu paldies Indriksones kundzei un Butāna kungam. Es saprotu, ka tad, kad darbojāties Ekonomikas ministrijā, jūs šo projektu virzījāt. Lūdzu, nelieciet sprunguļus ratos, ejam uz priekšu, lai Latvija kļūst energoneatkarīga!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret".

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 24, atturas – 6. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zandas Kalniņas-Lukaševicas, Daigas Mieriņas, Antoņinas Ņenaševas, Edvarda Smiltēna un Jāņa Grasberga iesniegto likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" nodot Ārlietu komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Raivja Dzintara, Ināras Mūrnieces, Jāņa Dombravas un Jurģa Klotiņa iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Runāt "par" pieteicies deputāts Artūrs Butāns. Lūdzu!

A. Butāns (NA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šī iniciatīva netiek iesniegta pirmo reizi. "Nacionālā apvienība" arī iepriekš ir aicinājusi Lāčplēša dienai noteikt svētku dienas statusu. Vēlos norādīt, ka pasaulē ir pietiekami daudz valstu, arī NATO dalībvalstis, kur Karavīru dienai, Veterānu dienai, Armijas dienai, Neatkarības cīņu dienai (tās tiek sauktas dažādi) ir svētku un brīvdienas statuss. Tas ir saistīts ar to, lai izceltu vēsturiskos militāros sasniegumus, vienlaikus – lai būtu lielāka sabiedrības, arī bērnu un jauniešu, līdzdalība publiskajos pasākumos, jo lielākam skaitam cilvēku būtu iespēja tajos piedalīties.

Mūsuprāt, ir labi, ka ir diskusija publiskajā telpā. Nevalstiskās organizācijas, vīru kopa "Vilki", kas rūpējas par karavīru godu... arī no Valsts prezidenta puses šī diskusija ir sākusies, tāpēc "Nacionālās apvienības" vārdā atkārtoti rosinām 11. novembri noteikt par svētku dienu.

Pieļauju, ka komisijā pēc tam var būt diskusijas par to, vai kādai citai dienai uz tā rēķina var noņemt svētku dienas statusu. Atcerieties, vēsturiski ir bijušas diskusijas, piemēram, par 1. maiju, bet tās diskusijas, detaļas lai paliek komisijas līmenī. Ceru, ka mēs šajā telpā vairākums esam par to, ka izrādām godu saviem bruņotajiem spēkiem, saviem karavīriem, lai vismaz viena diena gadā tiem būtu svētku diena, lai mums ir ne tikai piemiņas, sēru un atceres dienas, bet arī latviešu uzvaras diena. Mums ir jāprot šo uzvaras gēnu nest tālāk un dot tam svinības nozīmi.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Runāt "par" pieteicies deputāts Edmunds Zivtiņš.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Reizēm sanāk tā, ka ir ļoti interesanti... ja tu neatnāc parunāt no tribīnes, ir ļoti liela varbūtība, ka deputāti čalo, īsti nezina... beigās tiek nodots komisijai. Domāju, varbūt nav jēgas nemaz te kāpt, lai tas aiziet pa kluso komisijai, bet pēc tam izdomāju: nē, savs viedoklis ir jāpasaka, galu galā nevis pa sētas durvīm tas jāiebīda komisijā, bet, tā teikt, atklāti un skaidri – no šīs tribīnes.

Proti, šis sagatavotais likumprojekts, uzreiz varu pateikt, nav ideāls. Tas nav ideāls, daudz vēl var piestrādāt, ir daudz jautājumu. Man pašam radās jautājums par to, ja ir dalīts nekustamais īpašums, pieņemsim, mājai ir viens kadastra numurs, zemei pāri ceļam – otrs, bet viss ir viens īpašums... Tātad šie jautājumi pastāv.

Bet, ziniet, šobrīd ir tāda situācija pasaulē... visa pasaule mainās, Eiropa mainījusies, arī Latvijai ir jāmainās. Ja mēs paskatāmies – kāda ir fiskālā ietekme maksai par nekustamo īpašumu? Kāda ir fiskālā ietekme valstij? Tie ir apmēram 230–250 miljoni eiro. Teikšu tā, ja skatāmies ļoti lielos mērogos, tā nav liela nauda. Tā nav liela nauda, bet tas ir būtisks atbalsts mūsu cilvēkiem, kuriem ir vienīgais īpašums, kuru viņi attīsta, kur dzīvo, jau simtiem gadu dzīvo... paaudzēs. Tā naudiņa, tie 230 miljoni, skaidrs, ir kaut kur jāatrod, bet mēs tieši tāpēc šo jautājumu piedāvājam komisijai, lai izskatītu iespējas palīdzēt pašvaldībām caur uzņēmumu ienākuma nodokli – pārdalot to, lai pašvaldības būtu daudz ieinteresētākas piesaistīt uzņēmējus.

Vienvārdsakot, šis nav naudas jautājums, jo naudu mēs atradīsim. Šis ir attieksmes pret mūsu iedzīvotājiem jautājums, šis ir attieksmes pret mūsu pilsoņiem jautājums. Tāpēc lūdzu, lai jūs nododat šo likumprojektu komisijai, lai mēs varētu tur kopā izdiskutēt, atrast labāko risinājumu, izdarīt kaut ko labu un tiešām vērtīgu.

Ziniet, kā ir? Ir divas lietas: smagi lēmumi un viegla dzīve; viegli lēmumi un smaga dzīve. Es piedāvāju izdarīt šo sarežģīto, grūto lēmumu, lai pēc tam mūsu iedzīvotājiem būtu vieglāka dzīve.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Edmunda Zivtiņa, Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 9, atturas – 36. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ligitai Ginterei 2024. gada 14. novembrī.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Ligitas Ginteres iesniegums ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šī gada 14. novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ilzei Indriksonei 2024. gada 14. novembrī.

Saeimas Prezidijs informē, ka ir saņemts deputātes Ilzes Indriksones iesniegums ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 14. novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Darba kārtības sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavotais likumprojekts "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams, līdz ar to izskatām to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Komisijas vārdā – referente Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētājas biedre un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājām ar likumprojektu "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Izskatījām 22 priekšlikumus.

1. – Ministru prezidentes Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Īsumā par likumprojektu, jo starp lasījumiem tas ievērojami tika pilnveidots un uzlabots.

Runājot un domājot par šo likumprojektu, nāk prātā mans Zentenes pamatskolas skolotājs Elmārs Šmelte. Viņš bija, ja tā var teikt, vecā kaluma skolotājs ar stingru stāju, principiem, un viņam bija raksturīgi tādi interesanti izteicieni, kurus es atceros visu dzīvi. Viņā visi vienmēr klausījās, jo viņam bija arī dažādi motivējoši palīgrīki... vienmēr rokā tāda nūjiņa, ar kuru viņš staigājot vajadzības gadījumā... Un šis būtu, es domāju, tas gadījums, kad viņš sistu pret galdu ar lielu blīkšķi – visi uzreiz pamostos, muguras taisnas – un teiktu, ka šis likumprojekts, šie grozījumi ir liela brēka par nieka kapeiku, jo nekas jau nemainīsies. Pieņemot šodien, nobalsojot... izejot ārā... viss paliks pa vecam.

Bija darba grupas, visas pēc tam cita citu slavēja un teica, kāds darbs ieguldīts, kādi kompromisi panākti, bet... nekas nemainīsies. Viens no populārākajiem, pats populārākais valžu loceklis Latvijā Martins Gauss... visi zina, cik Martins Gauss pelna. Es domāju, viņš pamostas kaut kur Vācijā, izstaipās, zvana savai asistentei un prasa: ko tie deputāti tur, Latvijā, lemj, kas man mainīsies? Un asistente viņam var teikt: nē, algu nesamazinās, nenogriezīs, Martin, arī neiesaldēs.

Pagājušogad viņš nopelnīja 830 tūkstošus. Pieņemot šos grozījumus, viņš varēs savu atalgojumu palielināt vēl par 2,6 procentiem. Tie ir vairāk nekā 20 tūkstoši.

Tā ka liels darbs ieguldīts, bet rezultāta īsti nav. Talkā nāca premjere Siliņa ar virkni dažādu priekšlikumu. Es teiktu, ka šie priekšlikumi, arī šis, varbūt ir tas vienīgais virziens, kura dēļ šo likumprojektu var atbalstīt. Bet uzreiz nekāda ātra lēmumu... uzlabojuma nebūs, tas būs varbūt pēc vairākiem gadiem, kad pārapstiprinās esošos valdes locekļus.

Šis priekšlikums piedāvā klasificēt, sadalīt trīs daļās visas kapitālsabiedrības: vienas, kuras strādā uz komerciāliem principiem; citas, kurām deleģēts pildīt kādas valstij svarīgas funkcijas; trešās, kuras pārtiek no valsts finansējuma. Tad piedāvājums, ko mēs dzirdējām, – sagatavot atalgojuma trepes līdz nākamā gada maijam, kritērijus, kurus pēc tam, pieņemot Ministru kabineta noteikumus, varētu likt lietā un īstenot. Bet tāda skaidra rezultāta vai uzlabojuma nebūs.

Prezidenta kungam, kurš virzīja grozījumus, bija šis priekšlikums, un atceros, arī viņš kritiski izteicās par "LSM" jauno atlasīto valdi un par šo amatpersonu, valdes locekļu atalgojumu. Es uzdevu skaidru jautājumu gan Valsts kancelejai, gan iesaistītajiem: vai šai atlasītajai valdei kaut kas mainīsies, vai viņiem saglabāsies atalgojums deviņi tūkstoši mēnesī valdes locekļiem un virs 10 tūkstošiem valdes priekšsēdētājam? Atbilde netika saņemta. Visticamāk (99 procentu varbūtība), ka alga paliks tāda, kā ir noteikta, un arī te nekas netiks izdarīts.

Tā ka visi cits citam sit uz pleca un slavē, kāds labs darbs ieguldīts, bet diemžēl vienīgais ieguvums ir ar skatu nākotnē – ja MK noteikumi tiks izstrādāti tādi, lai turpmāk, kaut kad nākotnē, būtu algu atšķirības. Bet šobrīd Martins Vācijā droši vien atkorķē kādu dzērienu un ir diezgan apmierināts ar Saeimas veikumu, jo viņam būs iespēja 830 tūkstošiem pielikt klāt algas pieaugumu 2,6 procentu vērtībā.

Tas ir tas, lai jūs saprastu, par ko mēs šodien lemsim. Bija virkne dažādu priekšlikumu, tai skaitā arī mani, par kuriem es tālāk nākšu... vēl mēģināšu jūs vest pie prāta un panākt vienošanos, lai uzlabotu šo likumprojektu un lai tas būtu jēgpilns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas biedre! Kolēģi! Gribu uzteikt Vitenberga kungu par ļoti lielo aktivitāti komisijas sēdēs un arī par sniegtajiem priekšlikumiem.

Vispirms par konkrēto priekšlikumu – iniciatīvu, kas nāca no Valsts prezidenta, pēc tam mēs saņēmām papildu priekšlikumus no Ministru prezidentes. Tātad laiks bija ļoti īss, pamatkoncentrēšanās bija uz to, kādā veidā iesaldēt atlīdzības, kādas ir noteiktas. Sākotnējā redakcija bija – uz 31. augustu, bet tas ir diezgan absurdi, jo, kamēr mēs skatījām likumprojektu un kamēr vispār sākām skatīt likumprojektu, iespējams, kādās... jau bija noticis atalgojuma paaugstinājums... ne jau kādos kosmiskos apmēros. Tā ka tiesiskā paļāvība nedrīkstēja tikt šajā situācijā traumēta. Tā ir viena lieta.

Otra – mēs saņēmām no Ministru prezidentes priekšlikumus, kas iezīmē būtisku virzību, ka tomēr gan komerciālajām publisku personu kapitālsabiedrībām, gan nekomerciālajām un atkarīgajām kapitālsabiedrībām ir jānonāk kaut kādā jaunā rāmī, kas ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu absolūti nebija noregulēts. Tas tika izdarīts.

Bet tā ir tikai pirmā daļa visam notikumam, ko es gribu pateikt, jo tika iesniegti arī deputātu priekšlikumi – kādam sastāvam jābūt padomēs, kā notiek padomes locekļu nominācija, kā notiek valdes locekļu... kā noteikt atlīdzību. Visa informācija bija savākta attiecīgi arī no privātā sektora, no tiem, kas nodarbojas ar labu korporatīvo pārvaldību. Un ir problēmas. Ir ļoti daudz problēmu, kaut vai tas, ka beigās nominācijas komisijās... atkarīgo publisko personu pārstāvji gūst virsroku pār profesionāļiem, bīdot kaut kādu konkrētu kandidātu, kurš varbūt nav tik labs biznesa darbībai, arī tas, kādā veidā tiek noteikta atlīdzība... tam pašam Gausam... ka tiek noteikta fiksēta atlīdzība. Latvijā mēs, izrādās, esam ļoti gatavi dot uzreiz milzīgas fiksētās atlīdzības, maksimums – desmitkārtīgs palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā perioda vidējo atlīdzību, kaut kāda mainīgā daļa ir tikai divas vienības. Tur ir daudz problēmu.

Kā komisijas sēdē tika lūgts... arī Vitenberga kungs... liekam atsevišķā paketē! Mums ir ļoti maz laika. Mums šodien bija jāskata Saeimas sēdē, lai personas, kuras skar šie likuma grozījumi, jau saņemtu laicīgi informāciju. Tā ir jāsaņem mēnesi iepriekš – pirms 1. janvāra. Vitenberga kungs negribēja savus priekšlikumus atsaukt, es savus atsaucu. Bet mēs noteikti turpināsim strādāt ar pārvaldības uzlabošanu un visu pārējo.

Kas attiecas uz minēto par "airBaltic", tas pats attiecas uz "Rīgas siltumu" – jā, tās ir publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības, un tām visām tiek noteikta atlīdzību iesaldēšana. Atlīdzību iesaldēšana uz to brīdi, kad normas stājas spēkā... respektīvi, ja šodien mēs lemjam "par", rītdien prezidents to izskata, izsludina, sestdien stājas spēkā. Tātad atlīdzības tiek iesaldētas. Jā, Martinam Gausam, arī "Rīgas siltuma" vadībai, padomei un valdei pieaugums ir iespējams 2,6 procentu apmērā, ja attiecīgi 2023., 2024. gadā nav bijis palielinājuma. Tas ir noteikts.

Vēlreiz gribu teikt, ka darbs turpinās, ar šo nekas nav beidzies. Mēs visus atsauktos priekšlikumus skatīsim atsevišķi un ar to domu, ka tas būs publisko kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanas priekšlikumu kopums. Tā ka darbs vēl turpinās.

Jā, ļoti žēl, ka Vitenberga kungs neatsauca, mums nebūs iespēju skatīties kopējā paketē. (Starpsauciens.) Tur bija ļoti labi priekšlikumi, ko varbūt zināmā mērā mēs ar Vitenberga kungu... viņam tādi priekšlikumi, man mazliet citādi, bet visi vienā virzienā – ka pārvaldība ir jāuzlabo.

Tā ka paldies par līdzdalību, un gribu pateikt vēlreiz, ka darbs turpināsies, ar šo nekas nebeidzas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

L. Matisone. Tātad 1. – Ministru prezidentes Siliņas priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 2. – Ministru prezidentes Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 5. – Ministru prezidentes Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 6. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kā jau Ābramas kundze minēja, starp lasījumiem deputāti bija iesnieguši priekšlikumus. Koalīcijas deputāti bija iesnieguši, Ābramas kundze, Mieriņas kundze bija iesniegušas. Jāteic, ka labi priekšlikumi, jēdzīgi, diskutējami un, es domāju, Saeimā atbalstāmi. Bet pēkšņi notika kaut kas neizskaidrojams, acīmredzot kāda saruna, kāds koalīcijas formātiņš aizkadrā, un deputāti pieņēma lēmumu šos priekšlikumus atsaukt, arī tos priekšlikumus, kurus, es domāju, varētu atbalstīt. Būtu labi, ja mēs šodien par tiem būtu varējuši diskutēt. Bet es neesmu koalīcijā, man nav bijis kāda pienākuma vai spiediena... savus priekšlikumus, kurus esmu iesniedzis kopā ar Butāna kungu... uzskatu, tie šodien ir atbalstāmi.

1. priekšlikums ir par atkarīgiem un neatkarīgiem padomes un valdes pārstāvjiem. Pats par sevi atkarīgs padomes vai valdes loceklis... man rodas jautājums: kāpēc mums tādi ir vajadzīgi? Kas ir šie atkarīgie...? Tie ir atkarīgi no alkohola, azartspēlēm vai kāda oligarha? Tālāk palasot... definīcija ir pietiekami plaša. Bet pamatlieta, kādēļ mēs iesniedzām, ir nepieļaut situāciju, kāda ir šobrīd. Uzskatām, ka nav vajadzīgs, ka valsts ierēdņi, dažādu ministriju pārstāvji izmanto kapitālsabiedrības kā iespēju, kur gūt papildu ienākumus.

Tā ir bijusi kaut kāda vēsturiska prakse, kas vēl aizvien ir palikusi. Mēs aicinām šo praksi izbeigt, lai ministriju ierēdņi strādā savā pamatdarbā, strādā ministrijās un tur pelna savu atalgojumu.

Jāteic, ka tie priekšlikumi, kuri palika... tas likumprojekts ir tik strauji mainījis savu gaitu... no sākotnējās idejas ir aiziets tālu. Jāsaka paldies Juridiskajam birojam par darbu, ko viņi ir ieguldījuši. Juridiskā biroja vadītāja apgalvo, ka galarezultāts ir tāds, ka nebūtu kauns to nest uz Saeimas sēdi... kāds tas bija varbūt sākumā. Es tiešām uzskatu, ka mēs vēl aizvien varam to salabot, lai tas būtu jēdzīgs.

Tā ka katrs no jums var sev uzdot jautājumu: vai mēs gribam, ka ministriju ierēdņi ir kapitālsabiedrību padomēs, valdēs, vai mēs to negribam? Tik vienkāršs ir šis jautājums. Ja jūs uzskatāt, ka prakse ir normāla un tāda ir jāturpina, tad varat noraidīt manu priekšlikumu. Tie deputāti, kuri uzskata, ka padomēs un valdēs vajadzētu strādāt profesionāliem cilvēkiem, nozares profesionāļiem, lai tad atbalsta manu un Butāna priekšlikumu, un situāciju varam mainīt ar vienu balsojumu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Vitenberga kungs! Tā doma jums ir laba, bet problēma, ka pašreiz ar visām tām padomēm sistēma vispār ir sačakarēta. Piemēram, jūs runājat par atkarīgiem, neatkarīgiem...

Jautājums ir tāds – "Rail Baltica"... jūs visi vakar redzējāt Dombura šovu... apkaunojums šai valstij. Ja nemaldos, šajās iestādēs strādā kādi 350 profesionāli cilvēki, saņem milzīgas algas, ir iztērēti jau simtiem miljonu. Un kur mēs esam nonākuši? Profesionāļi ir pilnībā izgāzušies. Politiķi pilnībā izgāzušies, jo slēpjas aiz šiem profesionāļiem. Lēmumus neviens nav pieņēmis. Ja mēs apskatāmies, ko ir teikuši iepriekšējie ministri un citi pārstāvji, katrs slēpjas aiz kāda muguras, jo ir bezatbildība, neviens mūsu valstī ne par ko neatbild.

Par ko vakar bija diskusija Dombura šovā? Par pāli. Pālī Briškens uzbūvēja pāli, tagad nepālī mēģina šo pāli iekonservēt, jo naudas nav. Varbūt mēs visi esam tādā pālī, ka varam... Jautājums: vakar bija profesionāla vai neprofesionāla diskusija? Ja ministri atļaujas kaut ko tādu runāt publiski, man ir vienkārši kauns. Bet trakākais ir tas... vakar, skatoties raidījumu, mēs nevarējām vispār saprast, kas būs ar "Rail Baltica", pie kā iet un... kāds Briškens?! Jaunā VIENOTĪBA, Kariņš, Siliņa (Starpsauciens.)... visi ir atbildīgi par to. Nav bijusi uzraudzība. Kā var tādu projektu neuzraudzīt?

Apskatieties "airBaltic"! Padomes priekšsēdētājs ir profesionālis, kurš vienreiz mēnesī atnāk uz sēdi un saņem apmēram četrus tūkstošus eiro. Jūs esat redzējuši izdrukas, tās ir publiski pieejamas. Tad jautājums: kas ar tiem profesionāļiem ir? Es uzskatu, virkne padomju vispār būtu jālikvidē. (Starpsauciens: "Pareizi!") Valde ir profesionāla. Vitenberga kungs, likums skaidri pasaka: ja valdes loceklis rada zaudējumus uzņēmumam, viņš atbild likuma priekšā. Bet ir jāatdala profesionālā pārvaldība no profesionālās uzraudzības.

Šī sistēma parādīja, ka mums vispār nav uzraudzības, mums ir bezatbildība, jo ir salikti profesionāļi, kuri... ko viņi dara? Akcionārs, īpašnieks, pieņem lēmumu, kā jāattīsta uzņēmums. Pie mums – kā? Profesionālis tiek pieņemts darbā, pastrādā... Rubesa bija tāda, atceraties, ja? Profesionāle? Profesionāle. Savārīja mēslus, aizmuka projām. Nu ko es jums varu pateikt? Pēc CV viņa ir profesionāle, bet "Rail Baltica" šodien ir tur, kur ir. Un tādu profesionāļu ir desmitiem.

Līdz ar to šis priekšlikums... mēs, LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, balsosim "pret". Ne tāpēc, ka mums nepatīk, bet – mēs uzskatām, ka būtu pareizi valsts uzņēmumos vispār likvidēt padomes... un ir akcionāra uzraudzība, ko realizē, piemēram, valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks, kurš tieši ziņo ministram. Ja kaut kas notiek nepareizi, ministrs vai nu iejaucas, vai ziņo valdībai. Nevar būt tā, ka viens slānis, otrs, trešais... un beigās pālī ir sadzīti pāļi Daugavā un nezin kur vēl. Tā ir tā būtiskā lieta.

Kas sēž padomēs privātās kompānijās? Īpašnieki vai īpašnieku deleģētie pārstāvji, kas uzrauga, kā strādā valde, nevis profesionālis, kurš mēģina vadīt uzņēmumu, bet īpašnieka pārstāvis skatās, vai stratēģija tiek realizēta. Tā ir padomes būtība, nevis jaukties iekšā operatīvajos darbos. Es domāju, ka mūsu galvenais...

Es gribu papildināt laiku... ja var.

Sēdes vadītāja. Apvienot debašu laikus.

A. Šlesers. Apvienot, jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Šlesers. Kolēģi, saprotiet, šis jautājums tiešām... Es aicinu valdošo koalīciju nākt ar iniciatīvu (jo opozīcijas priekšlikumus jūs tāpat visus noraidāt) atteikties no padomēm vispār, un tad mēs nelemtu, par cik padomēm ir jāsamazina atalgojums vai jāiesaldē, bet – vispār atceļam padomes.

Protams, būs izņēmumi. Tie ir kopuzņēmumi. Mēs zinām, ka ir vairāki, piemēram, kopuzņēmumi ar ārvalstu kapitālu. Tur diemžēl tu nevari... Tur, kur ir simtprocentīga pārvaldība, piemēram, "Latvijas valsts meži", "Latvenergo"... tad ir skaidrs, ka valde strādā profesionāli, padome uzrauga, un ministrs ir atbildīgs, lai uzraudzība notiek pareizi. Tad visiem būs skaidrs, kas par ko atbild.

Mēs esam radījuši sistēmu, ka vieni profesionāļi strādā, otri profesionāļi uzrauga un politiķi neko nezina. A kur ir politiskā atbildība? Ja viss iet labi, tad cilvēki neko nepārmetīs, bet pēdējie notikumi un vakardienas pārraide Latvijas Televīzijā parāda to, ka mūsu valstī notiek absurds. Tam ir jāpieliek punkts. Es aicinu koalīciju tiešām nākt ar priekšlikumu... vienojieties... likvidējam padomes visos uzņēmumos.

Piemēram, "Rail Baltica". Es nezinu, ko tur darīt, ja viss ir bijis nepareizi no pirmsākumiem, jo tāds projekts valdībai ir jāuzrauga. Tur, kur miljardi jau bija paredzēti investīcijām... sākumā bija divi, tagad jau 10, un nevar saprast, cik... nu kā var?! Tagad domā – varbūt vajadzētu parlamentā izveidot kādu komisiju, varbūt vispār vajadzētu tautas pārstāvniecību? Nu kā... ir juridiska kontrole... vai nu tā ir, vai nav.

Mūsu gadījumā redzam, ka "Rail Baltica" no Latvijas puses nevis tikai neuzraudzīja... akcionārs pat nesaprata, kas ar projektu notiek. Kad vakar pajautāja, kur tad būs sliedes... beigās pateica: a kāda atšķirība, tu brauc pa platām vai šaurām sliedēm? Ātrvilciens – Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija un lidosta "Rīga". Iedomājieties, tā distance ir tik maza. Kāds ātrvilciens? Pārbrauks pāri tiltam, un tas jau ir lidostā, un par to mēs ieguldīsim miljardus. Ekonomiskā pamata nav nekāda. Briškens mēģina dzīt uz priekšu un aizstāvēt sevi, tāpēc ka viņš "Rail Baltica" barojās 10 gadus. Tāda ir realitāte.

Tā ka mēs šo neatbalstīsim, bet tas nav vērsts pret jums, tas ir kopumā pret sistēmu, kura ir jāmaina nevis kosmētiski, bet pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Priekšlikums nav par sliežu platumiem. Priekšlikums ir par to, lai kritērijus, kādi ir definēti šiem amatiem, piemērotu visam valdes sastāvam, nevis pusei, un visam padomes sastāvam, nevis pusei. Manuprāt, ir jābūt konsekventiem. Arī Saeimas deputātiem ir noteiktas prasības, lai viņi varētu kandidēt un ieņemt Saeimas deputāta amatu. Tas nav pusei Saeimas, bet visiem, visam sastāvam, un tā ir daudzos citos publiskos vadošajos amatos.

Līdz ar to šis priekšlikums paredz, ka prasības, kuras mēs esam definējuši... tās var uzlabot, pilnveidot, tas ir atsevišķs stāsts... lai definētās prasības piemērotu visiem. Man liekas – nav samērīgi: mēs pusei piemērojam, pusei – ne. Tieši tik vienkāršs ir šis priekšlikums.

Kopumā... jāteic, es neloloju cerības, ka jūs atbalstīsiet, jo man radies tāds iespaids, ka premjeres kundzei ļoti vajag virsrakstu, ka kaut kas tiek darīts ar kapitālsabiedrībām, tāpēc jūs šodien arī nobalsosiet par tādu kosmētisku ziņu virsrakstu. Mans rosinājums ir... nelolojot izredzes, ka jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu... kad jūs, kā Ābramas kundze teica, atgriezīsieties citā likumprojektā pie šiem grozījumiem, tad koncentrējieties nevis tikai uz algas iesaldēšanu, bet arī uz šiem iesniegtajiem priekšlikumiem gan par to, cik padomēs vienlaikus viens cilvēks var atrasties, gan par kritēriju piemērošanu.

Savukārt Šlesera kungam varu reflektēt, ka, manuprāt, šobrīd grāvis ir tā padomju vara, kas ir izveidota. Tagad padomēm ir iedota milzīga vara. Brīžiem rodas jautājumi, vai viņi tiešām visos lēmumos pārstāv valsts intereses. Bet otrs grāvis būtu, ja mēs likvidētu visu un atgrieztos tādā "šofera dēla laikmetā".

Domāju, tie ir divi grāvji, kuros mēs nedrīkstam doties, mums ir jāatrod konstruktīvs vidusceļš. Mūsuprāt, šis ir viens no konstruktīviem piemēriem. Ja jūs šodien to noraidāt, es aicinu uz priekšdienām, kad jūs grozāt... ņemt šo vērā, jo nav vērts strādāt darba grupās un strīdēties par kritērijiem, ja beigās uz pusi no sastāva tas vispār neattiecas. Piekritīsiet, vai ne?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Diskusija, ko jūs dzirdējāt šeit, jau iezīmē, ka tas nav steigā un divos lasījumos virzīts jautājums, pievienojot regulējumu atlīdzību iesaldēšanai un ierobežojumam uz pacelšanu. Tas ir tiešām diskutējams, trijos lasījumos skatāms, jo viedokļi ir ļoti dažādi.

Vitenberga kungs ierosināja: padome ir tikai profesionāla. Palasīju KPMG pētījumu... vai kas bija... Viņi teica: jā, ir lielas problēmas ar padomēm, kurās ir ļoti daudz atkarīgo... Atkarīgo nevis no kaut kādām atkarīgām vielām, bet no publiskās pārvaldes, respektīvi, valsts sekretāri, sekretāru vietnieki un tā tālāk. Liela problēma, ka pārāk liels šo atkarīgo īpatsvars. Tad viņu viedoklis prevalē, un beigās profesionāļi tā kā padodas – ja valsts kā kapitāla daļu turētāja tā uzskata, tad – lai notiek!

Šlesera kunga viedoklis. Arī tas ir diskutējams, jo pirmām kārtām atteikties no padomēm jebkur – tam es absolūti nepiekrītu, bet arī neuzskatu, ka padomes ir jāveido, tā grāmatvediski nodalot pēc apjoma, apgrozījuma un darbinieku skaita. Padomes jāveido tur, kur mēs redzam nopietnus uzņēmumus, kurus mēs vēlamies beidzot eksporta tirgos redzēt, kuriem ir diversifikācija, kuriem ir kaut kāda pievienotā vērtība, sarežģītāks nozares segments, nevis – visur likvidēt.

Piemēram, Šlesera kungs, jūs sakāt: likvidēsim padomes, ieliksim tur valsts sekretārus vai valsts sekretāru vietniekus. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.) Esmu tagad apskatījusi... teiksim tā, atskatījusies "Rail Baltica" gadījumā, kā ir strādājuši valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki projektā "Rail Baltica" (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)... Jā, tādi lielākoties var būt arī publiskajā pārvaldē – kas no nozares nesajēdz. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.) Viņi varbūt sajēdz publiskās varas dažādus uzdevumus.

Labi, nesarunāšos ar jums, to mēs varam pēc tam diskutēt. Bet – ko es gribu pateikt. Manuprāt, ir ļoti nepareizi, ka ministrija un valsts sekretārs ir tas, kas par kaut kādu nozares... tas ir flagmanis, jo valsts kapitālsabiedrības ir lielākie spēlētāji... viņš tur īpašu rūpi par šo uzņēmumu. Ministrijām valsts kapitālsabiedrību turētāji nedrīkst būt īpašā ekskluzīvā stāvoklī, kur valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks sēdēs un skatīsies, kā attīstīsies. Ministrijām jādomā par visas nozares līdzsvarotu attīstību, nevis tikai... kā attīstīt "Latvenergo". Man liekas, ka tā ir liela problēma.

Piemēram, es uzskatu... to pašu ir pauduši citā pētījumā, un tas ir Valsts kancelejas koordinācijas padomē aplūkots, bet nav jau četrus gadus realizēts... ka tomēr vajadzētu veidot tādu kapitāla daļu turētāju neatkarīgu institūciju, kas nav valsts sekretārs, bet ir tās publiskās personas, kas nepārstāv konkrētas ministrijas intereses – tagad atbalstīsim to flagmani un tā tālāk.

Ko es gribu pateikt ar šiem dažiem piemēriem? Tas ir tiešām diskutējams jautājums. Mēs visi apzināmies, ka ar pārvaldību ir problēmas un ka mēs vēlamies, lai kapitālsabiedrības strādā pirmām kārtām atbilstoši godīgas konkurences principiem. Tās, kas spējīgas iet eksporta tirgos... Un tas ir jādara. Bet šie jautājumi nav risināmi steidzamības kārtībā kā papildu priekšlikumi pirms otrā, galīgā, lasījuma. Vitenberga kungs jautāja, kas tad tur notika. Tas bija tikai racionāls apsvērums, jo mēs nevaram tik daudz priekšlikumu tagad ātri izdzīt cauri. Tā ir atsevišķa skatīšana trijos lasījumos.

Tā ka es nenoraidu šīs idejas, kas ir nākušas no Butāna kunga un Vitenberga kunga, bet aicinu šobrīd neatbalstīt, lai mums būtu iespēja pamatoti diskutēt par daudz sarežģītākiem pārvaldības jautājumiem, jo, kā jūs redzat, viedokļi ir dažādi – Vitenberga kunga, Šlesera kunga, mans viedoklis –, ļoti dažādi viedokļi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā sēdes vadītāja, kolēģi! Man kopumā ir prieks par šādu likumprojektu. Mēs, runājot komisijā, atbalstījām kaut kādus priekšlikumus un vienojāmies par to, ka virzīsim vēl jaunus priekšlikumus vai atkārtoti izskatīsim šo likumprojektu, jo, redzot... vai saņemot informāciju par kapitālsabiedrībām un par to, cik kopumā nav sakārtota lieta... vai kapitālsabiedrības, redzot, cik daudz cilvēku strādā, cik amatu viņi ieņem... vairākās vietās... protams, lieta nav sakārtota.

Runājot par 6. priekšlikumu, gribu pievērst uzmanību tam, kas tika minēts arī komisijā. Un atzīmēšu... izlasīšu: "Visi padomes locekļi ir neatkarīgi un atbilst šādiem kritērijiem..." Tad ir vērts aizdomāties par to, ko minēja arī komisija, – ja ir neatkarīgi, tad ir arī atkarīgi. Šeit ir tāda juridiska nianse, kuru šoreiz nevajadzētu atbalstīt. Tad iet ar domu, ka mēs liekam... tas, kurš liek tajā amatā cilvēku, izvērtē, vai viņš ir atkarīgs vai nav atkarīgs. Šeit drusku nav ievērota juridiskā nianse, tāpēc es domāju, ka šoreiz nevajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nedaudz atgriežoties vēsturē. Tātad no kaut kāda 2012. vai 2013. gada līdz 2018., 2019. gadam (es varu aloties, bet apmēram) tādos mērogos padomes locekļu nebija, tāpēc ka Saeima pieņēma lēmumu par to, ka tā ir politisko partiju "barotava", viņi tur liek iekšā tikai savus cilvēkus... bija politisks lēmums, un padomes locekļu nekur nebija, nevienā lielā uzņēmumā nebija.

Pēc tam sāka rasties problēmas. Un kāda rakstura problēmas? Raksturs sekojošs – valdes sataisīja dažnedažādas ziepes, un bija jāatbild kapitāla daļu turētājam. Un, lai nebūtu kapitāla daļu turētājam jāatbild, lai būtu vēl kaut kāds starpposms, atkal izveidoja, pieņēma... sāka strādāt padomes. Tātad iet kā pa viļņiem.

Tad ir jautājums: kas mums ir izdevīgāk? Mums ir izdevīgāk – maksāt algu padomes locekļiem, kuri bieži vien iebrauc kaut kādās auzās, vai tomēr uzticēties valsts sekretāriem, ministrijas vadībai, pašvaldību vadītājiem, lai viņi tiešā mērā piedalītos un uzņemtos atbildību par šiem uzņēmumiem – lielajiem un mazajiem uzņēmumiem... dažādiem uzņēmumiem?

Manā skatījumā, padomes locekļi nav vajadzīgi. Es pilnīgi atbalstu Aināra Šlesera teikto, un es ieteiktu arī koalīcijai padomāt par to. Tas būs reāls naudas ietaupījums. Un ministrijas uzrauga, lai valsts sekretāra vietnieki nodarbojas ar šiem jautājumiem un seko līdzi... uzņēmumiem. Tādā veidā mēs ietaupīsim naudu un ministrijas vadība būs politiski atbildīga, tai būs pilna informācija par to, kas notiek uzņēmumos, un nebūs vairs šādas iespējas, kā notika ar "Rail Baltica".

Aicinu neatbalstīt, bet kopumā ir jāpārvērtē visa šī situācija, kāda valstī ir, jo arī es uzskatu, ka padomes, tādas, kādas tās šobrīd ir, nav vajadzīgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

L. Matisone. Atgādinu, ka 6. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātu Butāna un Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 16, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Matisone. 7. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi! Man bija nojausma, ka ir slikti, bet, ka ir tik slikti, nebija īsti pat aizdomu. Mēs, komisija, lūdzām Valsts kancelejai sagatavot pilnu sarakstu par visām valsts kapitālsabiedrībām un pretī – padomju un valžu locekļu vārdus, uzvārdus. Tā aina bija šokējoša. Izrādās, mūsu valstī ir tāda cunfte... kasta... 20–30 cilvēki ir profesionāli padomēs sēdētāji, kuri maina padomes un uzkrāj šo pieredzi arvien lielāku un lielāku, un nākamajos konkursos viņi atkal ir priekšā, priekšā visiem, un turpina aizņemt šo vietu, rotē tikai padomes un valdes.

Lai jūs saprastu, ka šādi universālie kareivji... emulatori... es jums vienreiz jau stāstīju, Briškena kunga kontekstā atcerējos bērnības seriālu, kurā bija cilvēks ar brīnumainām spējām – katrā sērijā pildīja citu amatu. Vienu dienu viņš bija formulas pilots, citu dienu – ārsts. Redzam, kapitālsabiedrību padomēs šādu emulatoru ir ļoti daudz. Minēšu piemēru. Jānis Brazovskis: SIA "Tet" padomes loceklis, Sertificētu naudas atmazgāšanas apkarošanas speciālistu asociācijas Baltijas nodaļas valdes loceklis, Ceļu satiksmes drošības padomes loceklis, biedrības "Latvijas Finanšu nozares asociācija" valdes loceklis, biedrības "Latvijas Komercbanku asociācija" valdes loceklis; Andris Liepiņš: SIA "Rīgas nami" padomes loceklis, AS "Air Baltic Corporation" padomes loceklis, VAS "Latvijas dzelzceļš" padomes loceklis.

Viens cilvēks ir speciālists visās nozarēs. Es šaubos, man nav pārliecības, ka šiem cilvēkiem ir vairāk nekā 24 stundas diennaktī, lai visu paveiktu. Un tādu ir daudz.

Tad, kad mēs redzējām visu sarakstu vienkopus, var saprast, cik šī problēma ir liela un samilzusi. Esmu dzirdējis joku, kas klejo pilsētā, – esot kaut kādi "kursi", kurus izejot ir diezgan liela varbūtība... neesot lēti... bet ir liela varbūtība, ka var trāpīt padomē vai valdē. Kulbergs krata galvu, viņš arī ir dzirdējis par tiem "kursiem", ja? Jā, tas ir radījis situāciju, ka 20–30 cilvēki ir profesionāli padomju locekļi. Līderis, manuprāt, bija ar 10 šādiem amatiem. Ja jums būtu savs uzņēmums, vai jūs uzticētu to vadīt cilvēkam, kurš vada vēl piecus sešus...? Diez vai. Naktīs nevarētu mierīgi gulēt, zinot, ka tas cilvēks darbojas pa visu lauku un pilda daudzas... dažādas funkcijas.

Šis priekšlikums ir beigt šo praksi, atļaut katram cilvēkam ieņemt tikai vienu amata pozīciju padomē vai valdē. Viņš var izvēlēties, kur viņš ir speciālists, kuru nozari pārzina. Nez vai tas... Varbūt viņi ir gudri, forši cilvēki – Liepiņš, Brazovskis, pārējie –, bet būt ekspertam "Rīgas namos", "airBaltic" un "Latvijas dzelzceļā"... rodas jautājums, vai tiešām to var apvienot, un galvenais – vai vajag to apvienot.

Komisijas sēdē es jautāju labas pārvaldības ekspertiem, Valsts kancelejas pārstāvjiem: "Vai jums situācija liekas normāla, un vai, atlasot konkursos, jūs neredzat, ka tas cilvēks jau ir četrās, piecās, sešās vietās?" Visi purināja galvu – īsti labi tas neesot –, bet neviens nebija gatavs atbalstīt priekšlikumu, lai šo situāciju izbeigtu.

Tā ka, kolēģi, ūsainie JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti... jaunie smaida... šī ir iespēja. Atbalstām šo priekšlikumu un izbeidzam praksi, kura ir turpinājusies gadiem ilgi un kuras apjomus mēs apjaušam tikai šobrīd.

Ja reiz ir mērķis labot, uzlabot kapitālsabiedrību pārvaldību, tad šis ir priekšlikums, kurš jums noteikti ir jāatbalsta. (Starpsauciens: "Jāni, pastāsti, kāpēc seši mēneši...?") Lai var nodot darbus, lai var sakārtot galdu, nodot mapīti, lai var izsludināt konkursu... līdz jaunai amata vietai, lai tā nepaliek tukša un lai ir kaut kāda pārmantojamība. Varam lemt arī par īsākiem termiņiem, ja deputātiem ir tāda luste.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, baidoties no atbildības, ir radīta tāda sistēma, kur dažādas kapitālsabiedrības pārvalda tā saucamie speciālisti. Kāpēc "tā saucamie speciālisti"? Tāpēc, ka es Latvijā redzu tikai dažas labi pārvaldītas kapitālsabiedrības, par kurām mums visiem ir prieks un lepnums un kuras arī budžetā ienes pietiekamus naudas līdzekļus, bet virkne kapitālsabiedrību ir ļoti vāji pārvaldītas. Ir radīta īpaša cilvēku kategorija, kura ļoti labi nopelna šajā sistēmā, bet sausā atlikuma valsts iedzīvotājiem nav nekāda. Tieši pretēji – redz nejēdzīgus projektus, nejēdzīgi pārvaldītas kapitālsabiedrības, netaisnību, ka, piemēram, veikala pārdevēja maksā nodokļus, lai uzturētu šādus neefektīvus kapitālsabiedrību pārvaldniekus.

Ja mēs aizdomājamies par būtību, atvainojiet... iedomāsimies tādu kapitālsabiedrību kā "Valsts nekustamie īpašumi". Simtiem īpašumu, kur katram, lai tos pārvaldītu kvalitatīvi, ir jāpievērš ļoti liela uzmanība. Lai pārbaudītu katru remonta tāmi, lai tajā viss būtu atbilstoši, – tās ir stundas... un stundas no dienas darba. Nevar to kvalitatīvi izdarīt, ja ir jāstrādā vēl 10 citās kapitālsabiedrībās. Tas pats attiecas uz "Latvenergo", uz "Sadales tīklu", tas attiecas uz ļoti daudziem lielajiem uzņēmumiem, kur nav iespējams kvalitatīvi veikt darbu šiem cilvēkiem emulatoriem. Un beigās sanāk pļukš. Pēc tam sanāk dažādas lietas – kā ar "Rail Baltica", kā ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem", kur mēs redzam problēmas, ka ministrijas vairākus gadus nevar līdz galam īstenot vienu projektu. Mēs šādas problēmas redzam ļoti daudzos aspektos, rezultātā cilvēki kļūst aizvien neapmierinātāki.

Šis priekšlikums... Es nepiekrītu Ābramas kundzei, ka nevar atbalstīt šo un arī iepriekšējo priekšlikumu. Otrajam lasījumam šie ir pilnīgi normāli priekšlikumi, kurus var atbalstīt, tikai tad tas būs sitiens pa daudzām partijām pietuvinātiem cilvēkiem, kuri atrodas valdēs un padomēs, un tas jau daudziem nepatiks. Es pieļauju, ka tāpēc ir šie negatīvie balsojumi, neskatoties uz to, ka tam visam ir racionāla... loģika, lai šādus priekšlikumus atbalstītu.

Pat ja šādi priekšlikumi šodien netiks atbalstīti, tie noteikti tiks iesniegti atkal un atkal, šī sistēma tāpat reiz ir jāmaina. Tā vairs nevar turpināt. Ar šādu sistēmu, kādu to ir būvējusi VIENOTĪBA daudzu gadu garumā, Latvijas atpalicība no citām Eiropas valstīm turpināsies.

Sēdes vadītāja. Butāna kungs, jums pietiks ar divām minūtēm?

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, daudz jau tika pateikts. Nav iespējams koncentrēties un pilnvērtīgi veikt darbu, ja tu ieņem amatu daudzās padomēs, valdēs, un droši vien tur ir novērojami arī interešu konflikti. Bet, manuprāt, uz šo vajadzētu papildus raudzīties vēl arī no cita rakursa. Šis ir veids, kā mēs atveram durvis privāto profesionāļu ienākšanai valsts pārvaldē, lai nav kaut kādi šie mistiskie "kursu" izgājēji, stipendiāti, kuri dublējas un ieņem vietas slēgtās padomēs. Ja mēs atveram plašāk, tātad, ja viens cilvēks nevarēs sēdēt trīs vai piecās padomēs, tas nozīmē, ka būs vakantas vietas un ar vakantām vietām atbrīvojam vietu jaunai konkurencei un cilvēku ienākšanai no privātā sektora. Un konkurence ir tā, kā šeit pietrūka. Ja ar šiem grozījumiem varam to veicināt, tad darām to.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks kārtējam Saeimas sēdes pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, divi svarīgi paziņojumi.

Pirmkārt, aicinu visus deputātus šajā pārtraukumā uz jauniešu fotokonkursa "Mana Latvija. Mana atbildība." izstādes atklāšanu Lielajā vestibilā. Skaists pasākums, jau četrpadsmito reizi. Aicinu visus būt klāt.

Otrkārt, vēršu jūsu uzmanību, ka šodien līdz pulksten 13.30 tepat blakus, Sarkanajā zālē, norisināsies izziņas pasākums "Dronu spējas". Pasākumā mūsu zemessargi iepazīstinās ar viņu ekipējumā esošajiem droniem, to spējām un nozīmi mūsu valsts aizsardzībā. Visi deputāti ir laipni aicināti to apmeklēt.

Kolēģi, vēl viens svarīgs paziņojums. Tieši šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģe deputāte Anita Brakovska. (Starpsauciens.) Sirsnīgi apsveicam! Daudz laimes! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, kolēģi! Nav reģistrējušies šie deputāti: Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Ligita Gintere, Ilze Indriksone, Linda Matisone... Linda ir... Daiga Mieriņa, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Visi laipni aicināti uz izstādes atklāšanu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu visus atgriezties Saeimas Sēžu zālē – pienācis laiks turpināt darbu. Tikko priecājāmies par fantastiskajām jauniešu radītajām fotogrāfijām par godu mūsu Latvijai, atklājām izstādi "Mana Latvija. Mana atbildība." Daudzi no mums noteikti gribētu vēl turpināt apbrīnot šos jauniešu darbus un pakavēties sarunās ar konkursa laureātiem, bet pienācis laiks turpināt Saeimas sēdi. Aicinu visus ieņemt savas vietas Saeimas Sēžu zālē.

Godātie kolēģi, turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" otrajā lasījumā.

Debatējam par 7. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Kiršteina kungs, lūdzu!

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Mēs esam nonākuši pie "šausmīga" priekšlikuma. "Nacionālā apvienība" ar apbrīnojamu "bezkaunību" grib aizvērt "barotni", kas ciniski darbojās entos gadus. Kāpēc es tā saku? Tāpēc, ka es atceros laikus, kad Saeima nobalsoja... tad ministriem bija apmēram ap 1200 un valsts sekretāriem bija ap 1000... un tika pieņemts – vai tā bija 8. vai 9. Saeima –, ka visiem jādivkāršo. Bija milzīgs sabiedrības sašutums: kādā veidā jūs divkāršosiet algas, mums ir tik mazi ienākumi! Pamatojums bija tāds: ministriju atbildīgie sekretāri vai paši ministri, vai vēl citi nekad nestrādās paralēli citos darbos. Tika apsolīts, ka, piemēram, Finanšu ministrijas valsts sekretārs, parlamentārais sekretārs strādās tikai savā amatā, celsies un gulsies ar domu, kā tad tur manai mīļajai Finanšu ministrijai iet un kā tad tur ar to budžetu... kā mēs galus savilksim.

Paskatāmies – pagāja kādi trīs vai četri gadi, nāca jauna Saeima, un visi aizmirsa to, ka tajā laikā bija algas pacēlums, lai nekur citur paralēli nestrādātu. Un, ja mēs paskatāmies tagad valsts amatpersonu deklarācijas... ārkārtīgi interesanti, piemēram... nesaukšu vārdā, tad būtu ļoti daudzi jāsauc... es paskatījos... Finanšu ministrijā... un tas bija publicēts "Latvijas Avīzē", vēl vairākās vietās... alga, man liekas, valsts sekretārei – gadā 60 tūkstoši, bet deklarācijā – nopelnījusi 110 vai 120 tūkstošus. Strādā vēl trīs vai četrās vietās, tai skaitā "Valsts nekustamo īpašumu" sistēmā... tur kaut kur.

Ja jūs, piemēram, gribat noslēgt īres līgumu ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem", viens neliels, elementārs līgums, piemēram, par kaut kādām biroja telpām, prasa apmēram divas nedēļas. Papīra strēmelīte... uz vienas lapas... tam ierēdnim ir jāstrādā... Izrādās, viņi visi strādā trīs vai četros darbos. Viss ir aizmirsies. Viss turpinās šādā veidā.

Varu derēt, ka ļoti daudzi iebildīs pret šo priekšlikumu. Es domāju, šis ir ļoti būtisks priekšlikums, ko vajadzētu publicēt visos sociālajos tīklos, – kas ir ieinteresēti uzturēt šo sistēmu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ziņotājs ko piebildīs?

L. Matisone. 7. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātu Butāna un Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – nav, atturas – 36. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Matisone. 8. – Ministru prezidentes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 10. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Interesanta situācija: neviens deputāts nav "pret", bet priekšlikums netika atbalstīts. Ja jūs uzskatāt, ka ir normāli, ka viens cilvēks var ieņemt sešas pozīcijas, turpat 10 pozīcijas, tad nobalsojiet, lai visi redz, kāda ir jūsu nostāja!

Tātad deputāti pirms brīža neatbalstīja mūsu priekšlikumu par to, ka nevar apvienot amatus kapitālsabiedrību padomēs un valdēs... neizmantot šīs vietas, lai nopelnītu bez kaut kāda pienesuma. Ja reiz ir šādi eksperti, kas var pārvaldīt dažādas nozares un veikt šo darbu apvienojot... ierosinu premjerei Siliņai uzrunāt šos emulatorus, universālos speciālistus, darbam valdībā. Lai tad nāk. Ministru kabinetu var noformēt ar diviem trijiem šādiem ekspertiem. Katrs paņem pa trijām četrām ministrijām un visu saved kārtībā, sakārto. Tā ka, ja reiz kapitālsabiedrībās... jūs uzskatāt, ir normāli, ka var ierasties reizi mēnesī četrās piecās kapitālsabiedrībās dažādās nozarēs, tad ņemiet arī valdībā šos pašus speciālistus, es jau viņus nosaucu. Lai nāk divi trīs speciālisti un izdara to darbiņu.

Tā ka aicinu pārdomāt un atbalstīt šo priekšlikumu. Ja nē, tad dodiet ziņu Siliņas kundzei, varbūt viņa ir pieslēgusies. Acīmredzot te ir lieliski eksperti, jūs uzskatāt, ka viņi spēj šo darbiņu paveikt. Tā ka – valdība no trīs ministriem!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Vitenberga kungs, liels paldies par atbalstu Ministru prezidentei! Vēlos atgādināt, ka šobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tiek strādāts arī pie likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kur šo, tā teikt, universālo kareivju strādāšana neskaitāmās padomēs tiks novērsta, bet paldies par atbalstu šai idejai. Šobrīd Valsts kanceleja kopā ar Ministru kabinetu gatavo grozījumus, lai cilvēki nevarētu strādāt neskaitāmās padomēs un būt eksperti visos jautājumos. Jebkurā gadījumā šis jautājums tiks atrisināts kvalitatīvi, lai novērstu tiesiskās sekas.

Diemžēl šobrīd šo priekšlikumu nevaram atbalstīt. Bet atgādinu, ka likumprojektu ir iesniedzis Valsts prezidents, lai pilnīgi pamatoti ierobežotu šo atalgojuma kāpumu. Arī Ministru prezidente iesniedza priekšlikumus, lai uzlabotu šo likumprojektu. Kopumā tēma, ka universālie kareivji nevar būt neskaitāmās valsts uzņēmumu padomēs, ir pilnīgi skaidra, un parlamenta līmenī tas tiks atrisināts.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Parlamenta līmenī šo jautājumu ir iespēja atrisināt šodien, Jurēvica kungs, – šodien! Nevis jāgaida vēl daudzi mēneši vai, iespējams, gadi... vai – līdz nākamajam Saeimas sasaukumam.

Tā ir viena no apzinātām taktikām, ko dažkārt dara caur Saeimas atbildīgajām komisijām, – novilcina procesu. (Starpsauciens.) Piemēram, savulaik tā bija par pāreju uz izglītību valsts valodā, kad šis jautājums tika novilcināts daudzu Saeimas sasaukumu laikā, līdz Jaunā VIENOTĪBA bija piespiesta... kad 2022. gadā sākās Krievijas iebrukums Ukrainā. Ir bijuši neskaitāmi šādi precedenti.

Ja ir laba lieta, nav apzināti jāvilcina laiks. Varēja sagatavot atbildīgās komisijas priekšlikumu, ja nevēlējās atbalstīt "Nacionālās apvienības" priekšlikumu. Man ir šaubas, vai ir gatavība šo jautājumu virzīt uz priekšu, ja nav šobrīd iespējas panākt atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi.

J. Vitenbergs (NA).

Jurēvica kungs, jūs neesat izlasījis šos likuma grozījumus. Iepazīstieties ar priekšlikumiem! Nav jau vairs runas par iesaldēšanu. Pieņemot šo normu, varēs palielināt algas, tāpat... iesaldēs algu palielinājumu. Tā ir tā norma – 2,6 procentus varēs pielikt klāt – 2,6 procentus! (Starpsauciens.) Gauss Vācijā pamodīsies – priecīga ziņa! Jurēvics ar kolēģiem lēma palielināt viņam algu par 2,6 procentiem. Tie ir 20 tūkstoši klāt jau esošajiem 830 tūkstošiem.

Tas ir standarts, ko jūs sakāt katru reizi: ideja laba, bet labosim, kaut ko mēģināsim sakārtot kaut kad pēc tam. Esošā norma iesaldē algu palielinājumu kapitālsabiedrību padomēs un valdēs, bet neko nerisina tālāk.

Otra lieta – par šiem 80 procentiem. Ideja bija tāda: ja pārtiek no valsts...

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, ja drīkst atgādināt...

J. Vitenbergs. Ja kapitālsabiedrības pārtiek no valsts līdzekļiem, tad algas varēs būt tikai 80 procenti, salīdzinot ar privāto sektoru... Ar ko salīdzinās? (Starpsauciens.) Es tūlīt pabeigšu.

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, es atgādinu, ka jūsu priekšlikums ir par padomes locekļu sadalījumu, nevis atalgojumu. Mēs – par 10. priekšlikumu.

J. Vitenbergs. Es taču runāju par padomes locekļiem! Es runāju par padomes locekļiem, par kritērijiem, kā viņi tiks atlasīti. Tā ka arī par šo ir mana diskusija. 80 procenti... bija sākotnējā ideja. Ar ko salīdzinās? Neviens nevarēja atbildēt. "airBaltic" un Gausu, kurš nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, varētu salīdzināt ar "Talsu autotransportu" vai "Liepājas autobusu parku". Tā ka tā alga būtu līdzsvarā. Bet – nez vai. Domāju, ka jūs to nedarīsiet.

Tas, ko mēs dzirdējām pirms brīža: priekšlikums labs, pēc tam – kaut kad, nezin kad – mēs atbalstīsim. Amils iesniedza priekšlikumus... viņš ir jauns parlamentārietis, viņš uzķērās. Viņam saka: "Amil, labs priekšlikums, atsauc to, iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, tur to noteikti skatīs." Tur jau vairs priekšlikumus nevar iesniegt, Amil, trešais lasījums jau ir beidzies. Tā ka tevi aptina ap pirkstu, gaidīsi tagad kādu nākamo reizi.

Šajā gadījumā – negaidām rītdienu, atbalstām šodien! Un izlasi priekšlikumus. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, liels lūgums – diskutējam par konkrēto priekšlikumu.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Vitenberga kungs māk ļoti labi aizstāvēt savas idejas, bet kādreiz kaut ko nepasaka līdz galam.

Mēs tikko neatbalstījām 6. – Vitenberga kunga un Butāna kunga priekšlikumu, kas bija tieši par valsts kapitālsabiedrībām, par to, ka visas padomes ir neatkarīgas.

Tas, par ko mēs šobrīd diskutējam un ko Vitenberga kungs aicina atbalstīt, runā par pašvaldību kapitālsabiedrībām. Teiksim tā: paskatīsimies kopīgā sistēmā. Nevar būt tā, ka neatbalstām priekšlikumu, kas bija par valsts kapitālsabiedrībām, tad pēkšņi atbalstām – par pašvaldību kapitālsabiedrībām. Vitenberga kungs, jūs varējāt pateikt līdz galam, ka 6. priekšlikums un 10. priekšlikums ir ļoti saistīti, un, ja atbalsta... kas noteikti, es pieļauju, diskusijā būs pēc tam... par tām padomēm... tās ir skatāmas kopā – valsts un pašvaldības...

Kas attiecas uz Amilu – nebija tā, ka aizsūtīja Amilu: aizej tur, nezin kur! Amils var iesniegt savus priekšlikumus. Trešais lasījums vēl nav bijis, un atbildīgā komisija (Starpsauciens.)... Nē. Deputātiem ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus. Komisija lemj, vai skatīt, lai gan iesniegts par vēlu, vai neskatīt. Mūsu komisijā esam skatījuši priekšlikumus, kuriem... termiņš ir beidzies. Bet mēs redzam, ka tas ir aktuāli un ir jāizdiskutē.

Tā ka es aicinu Amilu noteikti to darīt un neklausīties, ka Vitenberga kungs saka, ka viss ir zaudēts. Sniedziet priekšlikumus Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, lai deputāti lemj par skatīšanu. Domāju, ka ir vērts tam pievērst uzmanību, jo priekšlikums ir diskutējams un vērtīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...

L. Matisone. Tātad 10. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 8, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Matisone. 11. – deputātu Butāna un Vitenberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – deputātu Butāna un Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Matisone. 12. – Ministru prezidentes Siliņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L. Matisone. 13. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 15. – Ministru prezidentes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 16. – Ministru prezidentes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 17. – deputāta Saļimova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi! Kad prezidenta kungs nāca klajā ar savu piedāvājumu iesaldēt algas, atlīdzības, visi atbalstīja, bija ļoti priecīgi par to, ka beidzot – beidzot! – mēs pārvarēsim, uzvarēsim... Galu galā, kā parasti notiek, viss kaut kur aizgāja... pēc tam no Ministru kabineta atnāca kādi citi grozījumi, priekšlikumi, kuri neatbilst sākotnējai idejai.

Ar šo likumu... ja mēs iziesim cauri, paskatīsimies, kas tur ir... mēs varam algas neiesaldēt. Nākamajā priekšlikumā varat palasīt. Pastāv iespēja pacelt algas par 2,6 procentiem.

Tāpat par tiem 80 procentiem, kur ir publiskais finansējums, līdzfinansējums.

Dārgie kolēģi, bet kāpēc tas cipars ir 80 procenti? Lai sašaurinātu kapitālsabiedrību loku. Ja atbalsta mūsu priekšlikumu, kur ir 51... Pastāstīšu, pacentīšos jums izstāstīt, kāpēc. Vienkārši 80 procenti ir, lai sagrozītu grāmatvedību tā, lai būtu 79... un viss. Un likums vairs nestrādā, neattiecas uz šo kapitālsabiedrību. Var gan pacelt algas vai... Ko vēlaties, to arī dariet. Tā ka ideja sākotnēji bija laba, bet šobrīd šis likums... rakstīts likuma dēļ... vienkārši papļāpāt, parunāt.

Dārgie kolēģi, aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Kāpēc šis priekšlikums komisijā nebija atbalstīts? Tāpēc, ka mēs vispirms izskatījām Ministru prezidentes priekšlikumus, atbalstījām un tad atgriezāmies pie mūsu priekšlikumiem. Un sanāk, ka mans priekšlikums šobrīd ir pretrunā ar Ministru prezidentes priekšlikumu, līdz ar to... Amil, mēs nevaram atbalstīt. Un lielākā daļa atturas.

Tā ka, dārgie kolēģi, ja mums tiešām ir drosme, vajag atbalstīt šo priekšlikumu, lai šis priekšlikums būtu primārais un Ministru prezidentes priekšlikumi būtu tam pretrunā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

L. Matisone. Tātad 17. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – deputāta Saļimova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – nav, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

L. Matisone. 18. – Ministru prezidentes priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot un vēlas arī uzsākt debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šodien sāku debates... atcerējos savu skolas laiku Zentenes pamatskolā. Atceros, ka ikreiz, atgriežoties no vasaras brīvdienām, bija domraksts, kura nosaukums... es domāju, jūs katrs esat rakstījis, ko darījāt vasarā... tādu nelielu atskatu.

Ja prasītu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, ko jūs darījāt iepriekšējās sēdēs... un šim jautājumam mēs patērējām vairākas sēdes... īsti pat nav, ko atbildēt. Šī priekšlikuma par pārejas noteikumiem... stāšanās spēkā... un ir apskatītas šīs normas, kā jau teicu... nekādas izmaiņas nenotiks. Slavēja, komisijā cits citam sita uz pleca un teica, cik labs darbs ir ieguldīts, teica cits citam paldies... bet tie, kuri šobrīd saņem šo lielo, neadekvāto atalgojumu, turpinās to saņemt līdz termiņa beigām. Kādai daļai, ja viņiem rīt vai parīt, aizparīt beigsies... līdz maijam šis termiņš... tad, taisot jaunu konkursu, varēs ierosināt noteikt 80 procentu summu no atalgojuma, salīdzinot ar privāto sektoru, ar nosacījumu, ja šī kapitālsabiedrība pārtiek no valsts līdzekļiem.

Uz jautājumu, ar ko salīdzinās šos uzņēmumus, neviens nevarēja atbildēt. Valsts kanceleja teica, ka nebūs īsti iespējams... jo neviens šos datus nezina, viņi nezina, cik privātajā sektorā pelna. Rodas jautājums: ko mēs te vispār šodien darām? Kāds būs rezultāts? Atbilde ir, ko Jurēvica kungs pirms brīža teica, – iesaldēsim kapitālsabiedrību algas. Valstī ekonomiskā situācija pasliktinās, nav optimisma, redzot, kas ir iesniegts budžetā valsts ekonomiskajai izaugsmei. Tā kā turpmākie gadi nesolās būt diez ko labi un ar augstu ekonomisko izaugsmi, domāju, kapitālsabiedrību vadītāji, valžu un padomju locekļi ir ļoti priecīgi par šo lēmumu, jo mēs viņiem šīs augstās algas iesaldēsim. Nevis pat paliks tādas, kā ir, viņi varēs vēl celt par 2,6 procentiem. Kas nekait – ja visiem citiem paliks sliktāk, viņu neadekvātās algas necietīs, tās nemainīsies. Bija lozungs, mērķis kaut ko darīt, bet rezultātu tas īsti nesasniedza.

Atgādināšu par "LSM" atlasītajiem valdes locekļiem, par ko prezidents izteicās gana kritiski, – ka šīs algas uz papīra izskatās neadekvātas. Tur atlasīja personāldaļas vadītāju ar vairāk nekā deviņu tūkstošu eiro atalgojumu. Nosauciet man kaut vienu privāto kompāniju, kurā personāldaļas vadītājs pelna virs deviņiem tūkstošiem! "LSM" tas tā būs. Strādāja, darbojās, nāca kopā grupas, bet risinājumu neatrada, kā varētu samazināt atalgojumu tikko pieņemtajai, izsludinātajai valdei. Tā ka gandarījuma nav. Ja būtu jāraksta, ko mēs darījām tajās komisijas sēdēs... īsti pat nebūtu, ko rakstīt.

Tā ka vienīgā labā lieta... ko premjere rosināja... sadalīt kapitālsabiedrības trīs dažādās kategorijās, ieviest skalu. Kaut kad nākotnē, pēc četriem pieciem gadiem, ja nostrādās un būs labi šie atlases un atalgojuma kritēriji, tad kaut kāda jēga varētu būt. Nemānām sevi, pieņemot lēmumus! Nekas nemainīsies... saule lēks, saule rietēs... un Gausa kungs saņems virs 800 tūkstošiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Gribu pievērst uzmanību 19. priekšlikumam. Sakarā ar to, ka ir ļoti slikti, ka vienā priekšlikumā tiek ielikti vairāki punkti vai vairāki panti un nav iespējams balsot "pret" kādu atsevišķu punktu... priekšlikumā... vēršu jūsu uzmanību, ka pārejas noteikumos ir runa par to, ka vienalga, ja 2023., 2024. gadā valdes locekļiem netika paaugstināta alga, 2025. gadā to paaugstinās par 2,6 procentiem. Un, kā iepriekšējais debatētājs teica, mēs nesasniegsim to rezultātu un to mērķi, kas bija domāts sākotnēji.

Ļoti slikti, ka nevarēs balsot atsevišķi, jo komisijā mums bija tāda iespēja – balsot atsevišķi par katru pantu vai katru punktu, bet šeit nav tādas iespējas. Lai cik mēs nestrādātu... tas ir steidzams un tā... lai cik mēs nestrādātu, likumprojekts joprojām izskatās ne visai labi, tāpēc vēršu uzmanību... lūdzu, dodiet iespēju vēlreiz atgriezties pie likuma un mainīt pantus, un piestrādāt vēl.

Es atbalstu arī Šlesera kunga teikto, ka vispār jālikvidē vairākums padomju un jāatbrīvo valsts noslodze... ar valdes locekļiem un padomes locekļiem. Ceru, ka mēs atgriezīsimies un vēlreiz runāsim par šo likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai Matisones kundze vēlēsies ko piebilst komisijas vārdā?

L. Matisone. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 6, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

L. Matisone. 20. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Uršuļska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es domāju, šodien mēs lieliski demonstrējam divas šīs valdības sejas. Aizvakar ar opozīcijas kolēģiem parakstījām pieprasījumu saistībā ar to, ko dzirdēja arī Sabiedrības veselības apakškomisijā, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam plāno samazinājumu par 1,6 miljoniem. Skaidrs, ka to efektivitāti... visu veiks uz Latgales rēķina.

Šis priekšlikums paredz, ka ar 2025. gada 1. janvāri... nākamajā dienā pēc izsludināšanas, tas ir, vēl ātrāk... stājas spēkā šie grozījumi, kur mēs skaidri un gaiši pasakām, ka ar kapitālsabiedrību padomēm, valdēm mēs nekādus būtiskus ietaupījumus neveicam, taisni otrādi – mēs pat nedaudz pieliekam klāt pie algām. Mēs pasakām, ka valstī viss ir kārtībā, viss ir lieliski, nekādu problēmu nav. Bet, kolēģi, paklausāmies, ko mēs paši uzklausām no mūsu (ar "mūsu" domājot – valdības, šajā gadījumā Veselības ministrijas) padotībā esošajām iestādēm un citiem, kuri atklāj, ka resursu jau tagad trūkst tieši tur, kur mums visvairāk vajag.

Kolēģi, domāju, konceptuāli šo priekšlikumu visi atbalstām, tāpēc ka mikroskopisks uzlabojums ir, bet mēs gribam, lai mēs visi saprotam, ka tas ir mikroskopisks uzlabojums. Pēc būtības mums nāksies ļoti nopietni atgriezties pie valsts kapitālsabiedrību pārvaldības, visas kapitālsabiedrības būs jāpārvērtē. Ja to nedarīs valdība, tas būs jādara parlamentam, vienkārši būs jāietaupa resursi it visur, kur vien mēs spēsim to izdarīt. Šie padomes locekļu amati lielākoties (es nesaku, ka visi, bet lielākoties), mēs skaidri un gaiši redzam, ir formāli, un līdzekļi nav izlietoti efektīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

L. Matisone. 22. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Kolēģi, esam izskatījuši visus 22 priekšlikumus.

Līdz ar to aicinu balsot par likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tātad – par 22. priekšlikumu. Vai deputāti prasa balsojumu? Nē. Komisijā ir atbalstīts, un deputāti piekrīt.

Tātad tiešām esam izskatījuši visu likumprojektu. Kā jau teica ziņotāja, lemsim par likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanu režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Esam saņēmuši vienu priekšlikumu par izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz likumprojektu "Grozījums Ārstniecības likumā" iekļaut sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām izskatīt likumprojektus.

Likumprojekts "Grozījums Publisko iepirkumu likumā", otrais, galīgais, lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajā lasījumā.

Tajā ir viens – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Publisko iepirkumu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā", otrais, galīgais, lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un iestrādāja tajā vienu savu priekšlikumu, kuru aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" pirms trešā lasījuma.

Komisijā priekšlikumi uz trešo lasījumu netika saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", trešais, galīgais, lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"".

Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā šī gada 5. novembra sēdē to izskatīja trešajā lasījumā.

Komisijas sēdē tika izskatīti trīs priekšlikumi.

1. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 2. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Felss. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Komisija likumprojektu ir atbalstījusi trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par aviāciju"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā", trešais, galīgais, lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi deputāti, deputātes! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 5. novembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" trešajam lasījumam.

Tika iesniegti 10 priekšlikumi.

1. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 3. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Švinka. 4. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Švinka. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Švinka. 8. – Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Švinkas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Švinka. 10. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Švinka. Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts aizsardzības dienesta likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Fizisko personu reģistra likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 5. novembra sēdē ir apspriedusi likumprojektu "Grozījums Fizisko personu reģistra likumā" trešajam lasījumam.

Trešajam lasījumam tika iesniegti četri priekšlikumi. Tie ir tehniski un precizējoši priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Švinka. 3. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 4. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Fizisko personu reģistra likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Fizisko personu reģistra likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Valsts robežsardzes likumā", trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 5. novembra sēdē apsprieda likumprojektu "Grozījums Valsts robežsardzes likumā" trešajam lasījumam.

Tika iesniegti divi priekšlikumi. Tie bija tehniski un precizējoši.

1. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Švinka. 2. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Švinka. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums Valsts robežsardzes likumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts robežsardzes likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

A. Švinka. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Komerclikumā", trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Linda Matisone.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādā ar likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" trešajā lasījumā.

Tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Matisone. 5. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Matisone. Līdz ar to esam izskatījuši visus piecus priekšlikumus.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā", trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" trešajā lasījumā.

Komisijā tika iesūtīti 13 priekšlikumi. Visus 13 priekšlikumus izskatījām.

1. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 2. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Krištopans. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 6. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 7. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Krištopans. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. 11. – finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 12. – Finanšu ministra priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Un pēdējais – 13. – finanšu ministra priekšlikums. Arī komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

K. Krištopans. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Anita Brakovska.

A. Brakovska (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā ar likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā".

Uz trešo lasījumu tika saņemti 10 priekšlikumi.

1. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Pēc mana priekšlikuma noraidīšanas otrajā lasījumā es centos iet precīzāku ceļu un uzlabot to. Es gribu runāt par tā saukto efektivitātes klauzulu, ko cenšos ieviest šajā likumā... ne tikai uz papīra, bet arī uzlikt par pienākumu konkrēti to darīt valsts pārvaldes iestādēm, tāpēc es nevaru runāt atrauti par 1. priekšlikumu, jo 1. priekšlikums ir ļoti cieši saistīts ar 3. un 4. priekšlikumu.

Kāpēc tas ir svarīgi? Lasot, ka jaunievēlētais ASV prezidents Tramps veido tā saukto efektivitātes biroju vai departamentu, tātad atsevišķu iestādi, es arī vēlējos jau iepriekš, pirms Trampa ievēlēšanas, izveidot šādu efektivitātes normu un iestrādāt šajā likumā. Ko tā paredzētu? Tātad attīrīt visus šos deklaratīvos pantus, kas nosaka, pēc kādiem principiem strādā valsts pārvaldes iestāde. Kā atzina komisijas sēdē, tie īsti nefunkcionē, tie ir tikai uz papīra. Tātad attīrīt to, kas attiecas tikai uz efektivitāti, un izveidot pantu, kur tiek apvienots viss, kas skar valsts pārvaldes pienākumu mazināt administratīvo slogu... un biroju. Un tā būtu 10. panta "Valsts pārvaldes principi" desmitā daļa... kas ir mans 3. priekšlikums... ka valsts pārvaldi organizē, mazinot administratīvo slogu un birokrātiju.

Tātad 1. priekšlikums paredz izņemt ārā to, kas būtu pārceļams uz šo efektivitātes klauzulu, ieliekot desmitajā daļā... kas ir mans 3. priekšlikums... un tad nākamais – 4. – priekšlikums jau uzliek konkrētu pienākumu valsts pārvaldes iestādēm regulāri veikt darbības, kas attiecas uz administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanu. Lai tas notiktu, nepaliktu tikai kaut kur gaisā, bet arī par to informētu iestādes mājaslapā, valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums savā mājaslapā ievietot savus pētījumus, likumus, lēmumus, publiskos pārskatus un informēt par to iestādes mājaslapā – "Administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanas pasākumi". Iestāde ļoti īsi, konkrēti atskaitītos, kas ir darīts.

Kāpēc tas ir vajadzīgs? Pirmkārt, ir virkne iestāžu, kas visu laiku gaida grūdienu no Valsts kancelejas. Tas īsti neseko. Mēs jau otro gadu runājam – nekustamo īpašumu attīstības jomā –, kā mazināt birokrātisko slogu. Es saprotu, ka šobrīd jau laikam nonācis finiša taisnē. Bet tā ir tikai viena joma, iestādēs ir ārkārtīgi daudz administratīvā sloga mazināšanas iespēju, kaut vai samazināt saskaņojumu skaitu, paātrināt kaut kādu atbilžu sniegšanu, kaut kādā jomā veicināt sadarbību ar kādu citu institūciju un kopā veidot likumu... nevis katrai iestādei savi likumi... tos saskaņot. Tātad ir ļoti daudz veidu, un iestāde par to var ļoti īsi un ātri informēt savā mājaslapā, ieviešot atsevišķu sadaļu.

Pirmkārt, iestādēm, kuras ir kūtras un nesaprot, kas jādara, būtu pienākums to darīt. Otrkārt, iestādes, kuras to dara, ļoti īsi atspoguļotu, ko tās dara, un arī sabiedrība un klienti par to tiktu informēti. Treškārt, droši vien tas arī palīdzētu Valsts kancelejai apkopot, kas notiek administratīvā sloga, birokrātijas mazināšanas jomā Latvijā, un veidot kaut kādus labākās prakses apkopojumus.

Esmu pārliecināta, ka tas ļoti labi strādātu. Tā, kā notika arī iestādē, ko es vadīju, – mēs informējām, un citas iestādes pēc tam lūdza kaut kādu palīdzību, atbalstu.

Es drīkstu lūgt pagarinājumu?

Sēdes vadītāja. Jūs vēlaties apvienot debašu laikus?

S. Ābrama. Jā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

S. Ābrama. Es izmantošu iespēju un nerunāšu par 3. un 4. priekšlikumu, jo šobrīd runāju – kompleksi – pie 1. priekšlikuma.

Tātad tas ir nepieciešams. Kāpēc tas ir nepieciešams? Kolēģi, es nepārtraukti dzirdu, mēs visur kaut kur šķendējamies – administratīvais slogs nemazinās, birokrātija nemazinās. Bet kas tad to darīs, ja ne likumdevējs kaut kādā veidā mēģinās to darīt ar savā rīcībā esošiem rīkiem? Tāpēc vēlreiz atkārtoju – 1., 3. un 4. priekšlikums ir absolūti saistīti. Tas ir vajadzīgs, lai šī norma būtu ne tikai uz papīra, bet konkrēti arī iestādei būtu pienākums kaut ko darīt, un es ticu, ka tas būtu arī palīgs, atbalsts citām iestādēm, kas to nedara... un lai Valsts kanceleja varētu valstī veidot mērķtiecīgu politiku.

Tā ka es aicinu atbalstīt 1., 3. un 4. priekšlikumu. Atbalstot tikai vienu no šiem priekšlikumiem... un neatbalstot citu... visa jēga zūd, līdz ar to visa jēga arī izkūp. Tā ka 1., 3. un 4. priekšlikums – efektivitātes klauzulai būt arī Latvijā, ne tikai ASV.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Nebiju plānojis runāt, bet Skaidrīte izprovocēja. Jā, var jau likumā ierakstīt, ka ierēdņiem vajadzētu būt mazāk birokrātiskiem vai pilsoņiem ir jāmīl sava dzimtene, un cerēt, ka tas tā notiks. Diemžēl tas tik viegli nenotiek, tāpēc komisija neatbalstīja deklaratīvu normu rakstīšanu likumā.

Bet Skaidrītei ir taisnība. Problēma ir, jo skaidrs, ka birokrātiskais slogs ir milzīgs. Arī uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju mums ir atnācis... mēs tūlīt skatīsim teritorijas plānošanas likumu, un – ironiski! – vienu normu, par kuru mēs tūliņ diskutēsim, – vai vajag teritorijas plānojumus apstrīdēt vienu vai divus mēnešus... šo jautājumu komisija skatīja veselu pusgadu. Jautājums: ja mēs šādā tempā strādāsim, kad tad samazināsim administratīvo slogu?

Ko es ar to gribu teikt? Skaidrītei ir taisnība, ka valsts pārvaldes sistēmā kaut kas ir jādara, lai to mainītu, bet noteikti ne ar deklaratīvām normām likumā. Tas, kas būtu jādara, domājot par, nezinu, nākamajām valdībām, jo šī jau... iet uz beigām, tā izskatās... tomēr prasās atbildīgā... es pat teiktu, ministrs, kurš to lietu koordinē, kurš apsola tautai kaut ko izdarīt. Ir jābūt izmainītiem ļoti konkrētiem likumiem, kas lietas padarītu vieglākas. Tai lietai jābūt mērāmai, jābūt struktūrai... kas par to atbild. Kādreiz bija Pārresoru koordinācijas centrs, tagad tā vairs nav.

Mums ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kura gan nenodarbojas ar centrālās pārvaldes lietām, bet varētu, jo viņi tomēr nodarbojas ar digitalizāciju. Valsts kanceleja – mēs... objektīvi... redzam, tā apkalpo Ministru kabinetu un labākajā gadījumā mēģina salāgot algu skalu, bet arī tas nesanāk. Tā ka problēma paliek.

Bet varbūt tiešām neaizraujamies ar deklaratīvām normām, drīzāk domājam institucionāli, jo šādām lietām ir vajadzīgs čempions, kas tās lietas koordinē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Mēs visu laiku diskutējam par kādu mistisku organizāciju vai mistiskiem cilvēkiem, kas nāks un sakārtos valsts pārvaldi, nāks iedvesmot ierēdņus, viņu vietā varbūt nolems kaut ko darīt. Ar šādu vēstījumu mēs Latvijas tautai paziņojam, ka Saeima kā likumdevējs nav spējīga ietekmēt procesus.

Komisijā šādu pretrunu var dzirdēt gandrīz vai katru reizi, kad divas ministrijas savādāk interpretē likumu un mēs sakām: Ministru kabinet, varbūt kaut ko izdariet lietas labā. Mēs varam pārmest Ābramas kundzei, ka viņa iesniedza deklaratīvu vēstījumu, bet tajā brīdī... vai visiem vēstījumiem un normatīvajiem aktiem ir jābūt ar soda efektu? Vai šajā gadījumā... tikai sajūtot draudus, sodus, mēs spējam mainīt valsts pārvaldi, tās darbu, efektivitāti, kas ietekmē katru no mums? Tajā brīdī... beigsim izrādīt likumdevēja nespēju, kas šai gadījumā aicina kaut ko darīt nedarot. Pasakot, ka tā ir tikai deklaratīva pozīcija, īstenībā mēs melojam paši sev.

Es aicinu atbalstīt deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Brakovskas kundze, komisijas vārdā piebildīsiet kaut ko?

A. Brakovska. Nē, man nav, ko piebilst.

Sēdes vadītāja. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

A. Brakovska. Jā, netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 32, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 2. – deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārdu lūdz deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Valstssievas un valstsvīri! Mēs jau esam aizsākuši sarunu pie iepriekšējā priekšlikuma par to, kas ir deklaratīvs, kas mums jāpatur prātā un cik zinoši mēs vai sabiedrība, vai valsts pārvaldē esošie ir par visiem tiem tiesību pamatprincipiem, kas jāievēro darbā.

Strādājot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, ar to nākas saskarties. Par to liecina arī šis likumprojekts, ko mēs izskatām, jo likuma 10. pants nosaka: "Valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām." Un tad ir jautājums: vai tā ir deklaratīva norma, vai tas mums ir vai nav jāpatur prātā?

Mana priekšlikuma būtība ir par to, ka šo normu vajadzētu papildināt. Mums komisijā bija debates par to, ka varbūt vajadzētu izslēgt, jo visi jau to zina – visi jau zina visus šos principus. Un galvenais, ka mūsu valstī visi to ievēro, jo mēs taču esam tiesiska un demokrātiska valsts. Bet patiesībā jau tā nav, mēs saskaramies ar daudziem un dažādiem šo tiesību apzinātas vai neapzinātas ignorances gadījumiem un dažkārt pat ļoti lielām ļaunprātībām.

Tāpēc, neskatoties uz to, ka šīs normas esība (10. pants) pat tika apšaubīta no augsto juridisko standartu viedokļa, jo mums jau ir Satversme, Satversmē ir ielikti pamatprincipi, ir daudz dažādu tiesu procesu un doktrīnu, kuros tādi vai citādi tiesību pamatprincipi ir nofiksēti.

Daudziem cilvēkiem rodas problēma tieši saziņā ar valsti, ar valsts pārvaldi, arī esot tās iekšienē, kaut kur ieskatīties, saprast, kādi tad ir tie principi. Visi jau nav tiesību doktori, kādi mums varbūt ir Saeimas juridiskajā dienestā, kas dienu no dienas nodarbojas ar šiem jautājumiem, pēta un skata... un tamlīdzīgi. Tā ka daudziem cilvēkiem tie ir kaut kur jāmeklē, daudzi tos nevar atrast pat Satversmē, jo tur, jāsaka, ir minēti tikai daži pamatprincipi.

Mēs jau varam dzīvot ar tādu apziņu, kā savā laikā augstais tiesību speciālists Egils Levits teica, ka mēs dzīvojam demokrātiskā valstī. Satversmes 1. pants nosaka to, ka mēs no šīs 1. panta normas varam atvasināt jebkuru tiesību pamatprincipu. Mēs taču visi esam demokrāti, un, ja mēs visi esam demokrāti un neatkarīgi, un tiesiski, tad jau visi vienlīdzības principi, visi pārējie principi, deputātu brīvās pārstāvības princips un arī diskriminācijas aizlieguma princips, par ko savā normā saku, ir ievērojami un zināmi.

Aicinu šo normu, par ko mēs komisijā runājām, papildināt ar normu, ka psiholoģiska vardarbība publisku personu institūcijās ir aizliegta. Kāpēc tas ir nepieciešams? Tāpēc, ka (jūs neticēsiet), izrādās, ir vesela virkne pašvaldību, kurās ir psiholoģiskā vardarbība, pārkāpjot tiesības. Nevis kaut kādi rupji izteikumi vai asi izteicieni, ko bieži vien saprot ar psiholoģisko vardarbību... mēs cits uz citu paskatāmies ne tā, veltām cits citam asākus izteicienus, mums nepatīk kādi priekšlikumi, tātad mēs psiholoģiski vēršamies, ietekmējam savu politisko oponentu. Tā arī saprot – tā ir šī psiholoģiskā vardarbība. Visi deputāti taču ir ar biezu ādu, vispār viņu profesija ir tāda, kurā cits citu var saukt par... katrs izdomājiet kādu rupju vārdu, kā jūs gribat saukt to, kas jums nepatīk politiskajā procesā. Lūk, tā nav psiholoģiskā vardarbība, tas ir tikai viens "čau" no psiholoģiskās vardarbības. Psiholoģiskā vardarbība izpaužas, kā jau teikts, tiesībās.

Te es gribu runāt... saukšu vārdā... par Ventspils pašvaldību. Četrus gadus es biju deputāts, un četrus gadus pret mani vienīgo kā deputātu veica psiholoģisko vardarbību. Mani vienīgo vairākums neiekļāva komisijās. Tā bija vairākuma psiholoģiskā vardarbība.

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ģ. V. Kristovskis. Jā, es papildu...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

Ģ. V. Kristovskis. Tātad psiholoģiskā vardarbība. Jūs teiksiet: vai tad šī ir tā forma? Arī komisijā par to debatējām. Vai šī ir tā vieta, kurā to atrisinās? Neatrisinās neviens, jo neviens jau neskatīsies. Bet tie cilvēki, kuru tiesības ir aizskartas... kad viņi meklē, varbūt šādu normu meklē, varbūt meklēs normu, ko sauc par pašvaldību... vai viņu tiesību aizsardzību... ir atrodama arī Pašvaldību likumā.

Pašvaldību likumā par komisijām nav uzrakstīts līdz galam. Līdz ar to, ka nav uzrakstīts līdz galam pašvaldību līmenī, nav augsto tiesību speciālistu, kuri pamāca, šajā līmenī cilvēktiesības var ierobežot. Ir pelēkā zona. Visi velk cauri ar pirkstu – nav likumā ierakstīts. Likumā nav ierakstīts, ka nedrīkst psiholoģisko vardarbību... ka nedrīkst izslēgt... nedrīkst nedot informāciju, neiekļaut kaut kādos darba procesos, komisijās, padomēs, sanāksmēs. Nav ierakstīts. Tur ir ierakstīts, ko var darīt. Bet tas, kā nav... līdz ar to sākas brīva interpretācija. Katrs dara, kā grib, un vairākums nodarbojas ar psiholoģisko vardarbību pret mazākumu.

Šeit mēs esam tādā augstā forumā, šeit gan pa labi, gan pa kreisi... centrs... vairākums bieži vien visas tiesības ievēro, jo mēs esam trenēti katru dienu, mums ir arī labi padomdevēji un tamlīdzīgi.

Gribu teikt, ka vajadzētu šādu kultūru aizvest uz visām vietām, arī pašvaldībām. Mūsu valstij ir jābūt spēcīgai no augšas līdz apakšai, jo tikai vienota un tiesības cienoša sabiedrība ir spēcīga, it sevišķi šādos pārmaiņu... apdraudējuma laikos.

Tāpēc es izmantoju iespēju runāt par šo tēmu. Pat, ja jums ir kādi aizspriedumi pret visu, ko teicu, aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Kolēģis mani izprovocēja uz nelielu runu.

Teikšu tā: ar vārdiem mēs visi esam Rīgā, bet ar darbiem – aizkrāsnē. Ar to es domāju, ka mēs esam lielie birokrātijas mazinātāji... visiem birokrātija jāmazina, tikai ne mums. Visiem ir jāmēģina savilkt jostas, runājot par birokrātiju, normatīvismu un visām šīm lietām, ar ko dzīvo mūsu sabiedrība un mēs paši, tikai ne mums.

Šis ir vēl viens piemērs, ka patiesībā mums ir, iespējams, kaut kāda personības dubultošanās, jo – visi citi, tikai ne mēs. Šis ir piemērs, ka mēs tieši tā arī darām. Es tiešām cienu kolēģu pagātnes izjūtas un priekšlikumus uzlabot valsts pārvaldes darbu. Šaubu nav, to vajag darīt, var darīt un vienmēr vajadzēs darīt.

Kolēģi, tas, kā komisijā mēs diskutējām... pieminētais piedāvājums strīpot šo pantu bija mans piedāvājums – provocējošs, provokatīvs –, tomēr es piedāvāju 10. pantu šajā likumā izstrīpot ar visām 11 daļām. Tur ir pāris lietu, ko nevajadzētu strīpot, tomēr es izprovocēju kolēģus... visu cieņu komisijas vadītājam, kurš uzlika to uz balsojumu, un mēs divatā nobalsojām, ka šis pants vispār ir jāizstrīpo. Nevis gadu gaitā (kā Juridiskais birojs to stāsta) tas ir apaudzēts, aplīmēts ar katra izjūtām un pārdomām, kādai ir jābūt valsts pārvaldei... Tā to varēs audzēt līdz 220 daļām. Saprotiet, tas ir absurds!

Iespējams, ir jāveido kaut kāda labas pārvaldības rokasgrāmata valsts pārvaldei, bet ne jau likumā ir jāielipina viss, ko vien kāds sajūt vai domā, kā vajadzētu darīt. Piemēram, kolēģi, otrajā daļā rakstīts: "Valsts pārvalde savā darbībā ievēro cilvēktiesības." Varētu padomāt, ja tas tur nebūs ierakstīts, tad cilvēktiesības vairs neievēros. Nu, traki, vai ne?

"Valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana." Samērīga. Cik tālu samērīga?

Vai vēl kaut kas, kas ir rakstīts šajā pašā pantā: "[..] ievēro labas pārvaldības principu." Tas tā kā labi ierakstīts. Un tālāk – ievēro "taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā". Kāds var pateikt, ko nozīmē – saprātīgs laiks? (Starpsaucieni.) Es saku: tās ir 10 dienas. Kad iesniedzu likumprojektu par to, ka samazinām atbilžu sniegšanu no 30 dienām uz 10, Saeima to noraidīja. Tas būtu bijis saprātīgi. Mums ierakstīts – tagad mēs ievērosim saprātīgu termiņu. Kāds to saprātīgo ievēro? Atrakstās un ievēro, vai ne? Mēnesi, divus... vai kā?

Līdz ar to, kolēģi, 10. pants ir jāmet vispār ārā. To apstiprina arī Juridiskais birojs. Nekas ļauns valstī nenotiks, ja 10. panta šajā likumā nebūs. Tas ir tas, kādā veidā es piedāvāju skatīties.

Tad, kad mēs kaut ko lipinām klāt likumā... ar labām domām... cienot tiešām mūsu visu domas... vienlaikus domājam, ko kabināt nost, ko ņemt nost no tā, kas tur ir lieks un nevajadzīgs, ko arī Juridiskais birojs iesaka, jo mēs esam birokrātijas audzētāji. Mēs turpinām piebāzt un piepildīt likumus ar to, kā mums liekas, kam tur būtu jābūt. Likums vienā brīdī kļūst nelasāms un pilnīgi izmainījis to sākotnējo domu, kā dēļ tas ir radies, par ko likumdevējs tur bija domājis.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu neatbalstīt Ābramas kundzes un Kristovska kunga priekšlikumus – piedodiet! –, jo tādā veidā mēs turpinām lipināt likumos visu kaut ko, kas tur, pēc juristu domām, varētu vispār nebūt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Arī mani izprovocēja Ģirts Valdis Kristovskis (Starpsauciens.)... arī tāpēc, ka vairākus sasaukumus viņa pieminētajā domē esmu bijis pašvaldības deputāts.

Gribu sākt ar to, par ko runāja Mitrevica kungs. Ja mēs tiešām atveram 10. pantu (tas nav grūti), redzam, ka tajā šobrīd ir 11 daļas. Pēdējā daļa ir par to, ka valsts pārvaldē ir īstenojami arī tie principi, kuri tiešā veidā nav uzrakstīti, bet ir attīstījušies pašvaldību praksē, tiesu praksē un tā tālāk.

Droši vien tas, par ko runā un par ko, iesniedzot šo priekšlikumu, domāja Ģirts Valdis Kristovskis, ir tās lietas, ko mēs novērojam savā darbā, tai skaitā tie, kas ir bijuši pašvaldību deputāti. Šeit, manuprāt, jānošķir divas lietas. Viena lieta – tas, ka pašvaldībās un valsts pārvaldē ir darba ņēmēji, cilvēki, kas ir rekrutēti, lai pildītu noteiktas funkcijas. Tajā valsts pārvaldes sistēmā ir arī deputāti – gan Saeimas deputāti, gan pašvaldību deputāti –, un tie nav darba ņēmēji. Ne velti šī priekšlikuma formulējumā ir nevis "darba ņēmējs", bet "nodarbinātais".

Uzliku meklētāju un paskatījos, cik reižu šajā likumā jau eksistē vārds "nodarbinātais". Trīs reizes – dažādos kontekstos, bet visos kontekstos ir saprotams, ka runa ir tikai par tiem, kas ir pieņemti darbā pašvaldībā uz kāda līguma pamata vai ir izturējuši konkursu, par šāda veida personām. Nav nekādu iebildumu, ka pret viņiem ir jābūt īstenotiem visiem labās pārvaldības prakses principiem.

Kolēģi, kā mēs Saeimā risinām šos jautājumus? Mums ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kurai arī šajā sasaukumā pietiekami daudz reižu ir nācies strādāt ar tāda veida piemēriem, par kuriem runāja deputāts Kristovskis un kur mūsu izjūta ir bijusi tāda – kāds ir pārgājis pāri vispārpieņemtajām normām. Droši vien tas ir tajā 10. panta vienpadsmitajā daļā – par tiem principiem, kas ir ieviesušies iestāžu praksē... gribu teikt, katrā pašvaldībā, kur rodas tādas problēmas, un arī tur, kur nerodas, profilaktiskiem nolūkiem derētu, ka ir savs iekšējais ētikas kodekss, kurā tās visas lietas ir atrunātas.

Ko vēl es gribu pateikt. Manā skatījumā, ja mēs runājam tajā kontekstā, ko minēja Ģirts Valdis Kristovskis, šis nav pareizais likums, kurā ielikt šādu normu. Šajā likumā varam šādu normu attiecināt uz darba ņēmējiem tradicionālā izpratnē. Bet deputātu vidē mums vienmēr būs cīņas situācija, pārliecināšanas situācija, iespējams, arī aizvainošanas situācija. Tie deputāti, kuri kādu laiku ir pastrādājuši opozīcijā, acīmredzot ir jutušies par kaut ko aizvainoti, it sevišķi, ja pēc gadiem atgriežamies pie iepriekš analizētās situācijas un redzams, ka kaut kāda iepriekš (pirms četriem vai trijiem gadiem) pieņemtā norma ir bijusi kļūdaina un traucē valsts attīstībai.

Es varu saukt konkrētus piemērus, tai skaitā par tām pašām padomēm, kas šodien jau tika pieminētas. Tie ir tie jautājumi, kurus mēs šobrīd esam gatavi pārskatīt ar pavisam citu pieredzi. Un, protams, tie, kas tajā brīdī aizstāvēja principu, ka padomes ir liekas, šobrīd jūtas aizvainoti. Viņi saka: jā, mēs taču jums teicām, bet, redziet, jūs neticējāt. Kā var nebūt aizvainots par tādu situāciju?

Rezumējot to, ko es gribēju pateikt, – manuprāt, šī nav pareizā vieta šādai normai. Kā jau teicu pašā sākumā, pēc noklusēšanas vienpadsmitajā daļā tās lietas jau ir iekšā.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Brakovska. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 25, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 3. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 22, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 4. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 23, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 5. – deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Valstssievas! Valstsvīri! Šis priekšlikums arī ir par valsts pārvaldi, par tādām vērtībām kā atklātība, caurspīdīgums, arī atalgojuma samērīgums. Šodien, debatējot par citiem likumprojektiem, tajā skaitā par kapitālsabiedrībām, mēs pārliecinājāmies, ka atalgojuma jautājums, tā vērtēšana un samērība atkal un atkal parādās deputātu argumentos visdažādākajos veidos.

Manuprāt, mūsu valstij ir ārkārtīgi svarīgi panākt to, lai atalgojums nekļūtu par neuzticības argumentu pret valsts pārvaldi. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai sabiedrība uzticētos valsts pārvaldei. Viena no pazīmēm, ka valsts pārvalde nebaidās par labi padarīto darbu saņemt samērīgu atalgojumu, ir tas, ka mēs šo atalgojumu neslēpjam, valsts amatpersonas to neslēpj, iestāžu vadītāji to neslēpj, un visi zina, ka cilvēki saņem atalgojumu par pienācīgi paveiktu darbu.

Tā ka es vēlreiz gribu teikt: nav nekas slēpjams. To arī iepriekšējos Saeimas sasaukumos deputāti bija apsprieduši, analizējuši un bija nonākuši pie slēdziena, ka šāda norma ir svarīga un nepieciešama, un tieši tāpēc tāda pastāvēja: "Iestādes amatpersonām aprēķināto atalgojumu katru mēnesi publicē iestādes tīmekļa vietnē internetā, norādot vārdu, uzvārdu, amatu un aprēķinātā atalgojuma summu, ja likums nenosaka citādi."

Šāda norma patiesībā bija, un tas, ka šī norma izkrita no mūsu valsts likumiem, drīzāk bija nevis apzināts solis, bet pārpratums, jo šo noteikumu, šo prasību par aprēķinātā atalgojuma publicēšanu faktiski neviens neapšaubīja. Bet 2017. gada novembrī... varētu teikt... jā, gandrīz pilni septiņi gadi... tika lemts par to, ka šī norma ir jāpārvieto uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

Tas notika ļoti ātrā veidā, ar ierosmi no ārpuses, un, iespējams, tāpēc radās izjūta, ka šī norma nav pietiekami izdiskutēta, līdz ar to Satversmes tiesa pievērsās tieši šim aspektam – ka šī norma ir pārvietota tādā kā steigā uz citu likumu – un attiecīgi apmierināja to ļaužu prasību, kuri Satversmes tiesā vērsās savā veidā... ar savu interešu mērķi. Un mērķis nebija vērsts uz atklātību, tas bija vērsts uz to, lai sabiedrība faktiski nezinātu to, cik, ko, kā un kāpēc. Tātad – šo sabiedrības labi atalgoto ļaužu atalgojums nebūtu publiski zināms.

Mana priekšlikuma būtība ir uzturēt, atjaunot caurspīdīgumu, atklātību, samērīgumu valsts pārvaldē tieši šajā jomā. Iespējams, tas palīdzēs mūsu sabiedrībai izvairīties no tām situācijām, kuras bieži redzam dažādos publiskos raidījumos, kuros tiek apspriesta dažādu mūsu valsts iestāžu darbība un atbilstošais samērīgais atalgojums.

Aicinu šo normu atbalstīt, atjaunot atklātību, kāda ir bijusi mūsu valstī vēl pirms dažiem gadiem.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viesturam Zariņam.

V. Zariņš (JV).

Labdien, cienījamie deputāti! Ļoti cienot Kristovska kungu, es vēlos paskaidrot, kādēļ noteikti šajā gadījumā balsošu "pret" šādu priekšlikumu.

Viens – ētiskā puse. Mums jau kopš bērnības māca, ka pie galda nedrīkst runāt ar pilnu muti. Kādā brīdī mums iemāca arī to (kurā brīdī – es pat nekad neesmu to nofiksējis), ka ir nepieklājīgi jautāt... ne tikai jautāt, bet pie galda sarunāties... cik liels ir tavs atalgojums. Tajā brīdī parasti iestājas tāds neveikls klusums. Apstiprinot šo priekšlikumu, sanāk – mēs pasakām, ka amatpersonas atalgojumu varam apspriest arī pie galda, ja viņa sēž blakām.

Es uzskatu, ka amatpersonas jūtas neērti divos gadījumos. Vienā gadījumā, ja saņem neadekvāti lielu atalgojumu par darbu, salīdzinot ar citiem. Otrs – ja saņem neadekvāti mazu atalgojumu par to pašu darbu. Un esmu pilnīgi pārliecinājies, ka šobrīd Latvijā atalgojums nav noteikts līdzvērtīgs, tas ir ļoti atšķirīgs par vienu un to pašu darbu.

Piemēram, ja juristi mācījušies vienā solā vienā augstskolā, viens strādā vienā pašvaldībā, otrs – otrā, vienā pašvaldībā viens jurists saņem 2500 eiro, citā pašvaldībā – 1500 eiro... Diezgan neērti jūtas tas, kurš saņem 1500 eiro, jo viņš jūtas kaut kādā ziņā kā neveiksminieks. Piemēram, satiekoties viņiem varētu izcelties jautājums: kāpēc tu tur sēdi – tak nāc pie mums, mēs tev maksāsim lielāku algu! Bet kādēļ šis cilvēks tur strādā? Iemesli ir dažādi. Ļoti bieži ir tas, ka 70 kilometru rādiusā viņš vienkārši citu darbu nevar dabūt, arī darba devējs to zina, līdz ar to nav nekādas motivācijas izmaksāt lielāku atalgojumu.

Tad vēl. Vienā pašvaldībā divi bibliotekāri: viens saņem 1000 eiro, otrs – 1200. Uzreiz būs diskusijas, kāpēc kāds saņem par 200 eiro vairāk. Viena pašvaldība, divas aptuveni vienādas bibliotēkas, bet tai otrā bibliotēkā 200 eiro tiek piemaksāti, tāpēc ka pats bibliotēkas vadītājs šīs telpas uzkopj. To visu paskaidrot – tas nozīmē, ka faktiski mēs nevaram paļauties uz tik skopu informāciju un ierakstīt... būtībā mums būtu jānorāda arī viss amata apraksts, ko kurš veic.

Tad vēl ir mūžīgais jautājums par trīs Jāņiem Bērziņiem un trīs Jāņiem Zariņiem. Pieņemsim, pašvaldībā strādā trīs Jāņi Bērziņi. Ja viņš ir šoferis, tad visi kaimiņi pārsvarā zina, jā, viņš strādā pašvaldībā par šoferi. Ja viņš strādā administrācijā, tad neviens īsti nezina, ko viņš dara, – vai viņš vada departamentu, nodaļu vai ir vienkārši sekretārs. Kā mēs pateiksim, kurš Jānis Bērziņš tas ir? Skaidrs, ka personas kodu mēs norādīt nevaram, dzīvesvietu norādīt mēs nevaram, nu tad liksim klāt fotogrāfiju, jo pretējā gadījumā kaimiņš teiks: "Tu saņēmi 3000 eiro." Bērziņš teiks: "Nē, es nesaņēmu 3000 eiro." – "Tad kurš no Jāņiem Bērziņiem tu esi? Cik tad tu īsti saņēmi?" Arī šis jautājums nav atrisināts.

Tā ka es tomēr uzskatu, ka šajā brīdī šis jautājums nebūtu iekļaujams. Vienreiz jau šāda norma pastāvēja un tika atcelta.

Es aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Stāsts ir ļoti īss. Izskatot šo jautājumu komisijas sēdē, mēs saņēmām nepārprotamu informāciju no Juridiskā biroja un no Tieslietu ministrijas, ka šāda norma būtu pretrunā datu regulai. Līdz ar to es aicinu tomēr neradīt brāķi likumdošanā, lai nesanāk tā, kā jau reiz ar šo normu sanāca, – ka likums no Valsts prezidenta kancelejas tika atsūtīts atpakaļ uz Saeimu otrreizējai caurlūkošanai.

Es domāju, jūs saprotat, ka šeit saprātīgi ir balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim otro reizi.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Cienījamie kolēģi, vēlreiz mēģināšu nedaudz aizturēt jūsu uzmanību.

Pirmkārt, lai jums nebūtu kauns par šāda lēmuma pieņemšanu, es gribētu celt jūsu pašapziņu. Varbūt ne visiem ir zināms, ka Saeimas deputātu atalgojums ir redzams, jo katru mēnesi tiek publicēts Saeimas tīmekļvietnē. Neviens tāpēc ar sapuvušiem āboliem nav nomētāts... vai arī mēs kaut kā savstarpēji justos pazemoti pie ēdienu galda tad, kad lejā ēdam pusdienas... vai kaut kā nevaram viens otram paskatīties acīs. Tas ir viens.

Tas, kas attiecas uz datu aizsardzības regulu, – regula tika nosaukta, bet regulas būtība netika atklāta. Protams, ir jau tādi, kuri ārkārtīgi... ar salīkušu muguru ir gatavi jebkuru regulas nosaukumu vai arī kādu... pieminēšanu tūlīt uzskatīt par pilnu patiesību. Neapšaubāmi, regulas ir jāciena, bet diskusijas par to, kas tajā regulā ir iekšā, īsti nav. Tāpēc vairāk negribu aizturēt jūsu laiku.

Tā regula bija pavisam par citām lietām – par datu aizsardzību –, un datu aizsardzība, protams, ir ārkārtīgi svarīga. Arī šo jautājumu var interpretēt no datu aizsardzības viedokļa, var to darīt, bet tas ir jūsu izlemšanas jautājums.

Ar savu priekšlikumu es vēlējos aicināt domāt par šīm lietām – par atklātību, caurskatāmību, pārskatāmību, par dialogu ar sabiedrību. Nav ko mums slēpties no sabiedrības!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Brakovskas kundze, komisijas vārdā...?

A. Brakovska. Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 41, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. 6. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Būtu jāuzsāk debates, bet ir pienācis laiks pārtraukumam.

Ābramas kundze, jums ar vienu minūti droši vien nepietiks. Tad mēs debatēsim pēc pārtraukuma.

Paldies Brakovskas kundzei.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks sēdes pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi un kolēģes! Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies šie deputāti: Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Ligita Gintere, Ilze Indriksone, Daiga Mieriņa, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Edvards Smiltēns, Ričards Šlesers un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā".

Turpinām debates par 6. priekšlikumu.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi, vēlreiz sveicināti! Par amatpersonu atlīdzības publiskošanu. Pilnīgi atbalstot Kristovska kungu, mans priekšlikums tomēr ir mazliet modificēts... tā kā 92. pants runā par amatpersonu, darbinieku darba samaksu... un es sapratu, ka darbinieku darba samaksa nebūtu jāskar, bet ir svarīga amatpersonu atlīdzības publiskošana, un tas ir tas koriģējums. Darbinieku darba samaksa... lai mēs saprastu – valsts iestādēs amatpersonas ir visi, kas pieņem lēmumus, uzņemas atbildību par lēmumiem – augstāka, zemāka līmeņa –, bet tā ir atbildība par pieņemtajiem lēmumiem ar pilnvarojumu, kas... darbojas. Darbinieki ir visi pārējie – kuriem nav jāpieņem lēmumi, kuri veic tādus darbus, kas laikam nav īpaši saistīti ar kaut kādu lēmumu pieņemšanu, atbildības uzņemšanos. Tā. Tas ir par to, kāpēc mans priekšlikums ir atsevišķi skatāms un kāpēc aicinu jūs pievērst tam uzmanību.

Runājot par amatpersonu atlīdzību, es kaut kā neesmu dzirdējusi ne no viena šeit klātesošā deputāta, ka jūs iebilstu pret to, ka jūsu atlīdzība... ar jūsu vārdu, uzvārdu... tiek publiskota, ka sabiedrība to redz un ka jūs būtu piedzīvojuši ļoti nepatīkamus momentus. Nav bijuši tādi gadījumi. Tad kāpēc jūs tik ļoti baidāties par amatpersonām, ka viņu atlīdzība nebūtu publiskojama un ka to it kā sargā kāda mistiska datu regula?

Kolēģi, tas, ko kādreiz dzirdat komisijas sēdēs, viss nav jāņem simtprocentīgi nopietni, kaut vai par to, ka datu regula aizsargā amatpersonu atlīdzību publiskošanu. Neaizmirsīsim, ka amatpersonu atlīdzības jūs varat pieprasīt no institūcijas, jums izsniegs. Ja ir ierobežotas pieejamības informācija, jums to nekad neizsniegs. Gada nobeigumā kaut kādā noteiktā laikā jūs varat apskatīties gada ienākumu deklarācijās... publiskotajās valsts amatpersonu deklarācijās un arī tur redzēt. Datu regula nenoteic, ka tas ir īpaši slēpjams un publiskojams.

Ja mēs tā runājam, tad tā slēpšana patiesībā nenotiek, bet šeit tiek aizsegts šis datu regulas augstais statuss, it kā to mēs nevarētu iegūt. Bet kāpēc tas ir vajadzīgs? Jurēvica kungs, kā jūs domājat, kāpēc tas ir tik ļoti vajadzīgs – zināt amatpersonu atlīdzību? (Starpsauciens.) Kad jūs skatāties... Ne par jūsu atlīdzību, to es zinu tāpat. Kad jūs skatāties Dombura raidījumus, jūs redzat, ka valsts sekretāru atlīdzība ir robežās no 60 līdz 120 tūkstošiem. Jums nerodas jautājums, kāpēc ir tāda starpība? Kuros mēnešos ir radušās tādas atšķirības? Tas būtu vajadzīgs arī tāpēc, lai mēs redzētu, kas tiek izmaksāts katru mēnesi. Un varu jums apliecināt, ka droši vien arī valsts iestādēs gada beigās mēs ieraudzītu zilus brīnumus, jo ne visas valsts iestādes finansējumu, kas ir palicis pāri un kas ir paredzēts atlīdzībām, atdod Valsts kasei. Tas parādītos milzīgās piemaksās, kas pēc tam, skatoties gada ienākumu deklarācijās, būtu izšķīdušas kā gada kopējais ieņēmums. Tā ka, es domāju, gada deklarācijas, kas ir pieļaujams veids, kā redzēt atlīdzības, nav pretrunā ar ikmēneša publikācijām.

Bet ir vēl otra lieta, ko es gribu akcentēt. Mēs tikko lēmām par publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldību, Jurēvica kungs, jā, par publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldību, un tur bija tāds ļoti interesants plāns, par ko jūs neviens neiebildāt un neteicāt, ka tur ir datu regula. Mēs atbalstījām Ministru prezidentes priekšlikumu, ka tiek publiskota valdes vai padomes loceklim noteiktā mēneša atlīdzība un tās apmēra izmaiņas visā amata pildīšanas periodā, kā arī izmaksātā atlīdzība, prēmiju apmērs un citi saņemtie maksājumi. Tad kā tas ir? No kapitālsabiedrību valdes un padomes mēs gaidām, lai publiskotu, tur nav datu regulas... bet iestāžu amatpersonām mēs atrodam ieganstu – datu regula.

Vēl par Datu valsts inspekcijas teikto par Eiropas Savienības Tiesas spriedumu... 2022. gadā... Eiropas Savienības Tiesa pret Lietuvu. Tajā brīdī... es nebiju apskatījusies, par ko ir tas stāsts, bet tas bija stāsts, ka Lietuva gribēja publiskot arī amatpersonu partneru, laulāto vārdu, uzvārdu cerībā, ka tas palīdzēs kaut kādā veidā cīnīties pret korupciju un atklāt kaut kādus riskus. To aizliedza, jo Eiropas Savienības Tiesa uzskatīja, ka šādā veidā tiek pārkāpta personas datu aizsardzība, atklājot šo amatpersonu seksuālo orientāciju. Kur te ir sakars ar atlīdzību publiskošanu?

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šos manus divus priekšlikumus, jo tie ir saistīti. Tātad 6. priekšlikums ir par amatpersonām aprēķināto atlīdzību, kā to publisko, un 7. priekšlikums ir par to, ka informāciju par darba samaksu, kas izmaksāta darbiniekiem (Starpsaucieni: "Laiks!"), publisko noteiktā kārtībā, kas ir atrunāta Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. (Starpsaucieni: "Laiks!") Un neaizsegsimies ar...

Sēdes vadītāja. Ābramas kundze, laiks gan!

S. Ābrama. ... regulām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Teikumu es parasti ļauju pabeigt.

Paldies.

Debašu turpinājumā vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Valstssievas un valstsvīri! Es nenāku jūsu priekšā, lai vēlreiz jūs kaitinātu ar savu priekšlikumu, kas tika noraidīts, bet dažas lietas tomēr man ir jāprecizē.

Atbalstot Skaidrītes Ābramas priekšlikumu, es gribu teikt tā: cerība mirst pēdējā. Varbūt atbalstiet Skaidrītes priekšlikumu, tas ir ļoti līdzīgs manējam. Es būtu ļoti priecīgs, ja jūs to darītu, bet man ir jāprecizē dažas lietas.

Ābramas kundze jau teica par šo 2021. gada 1. augusta spriedumu pret Lietuvu. Es vēlreiz gribu uzsvērt... Līdakas kungs atsaucās par tā saucamo spriedumu lietā pret Lietuvas Republiku, un, Līdakas kungs, tā tiešām arī bija, bet toreiz datu aizsardzības iestāde norādīja... atsaucās, bet, to pārbaudot, mēs redzam, ka tur runa faktiski nebija par to, par ko mēs vispār runājam, tātad par šo atalgojumu publicēšanu. Tāpēc ir jāpārbauda, ko kādreiz mums kāds ierēdnis pasaka priekšā... un tamlīdzīgi.

Otrs aspekts, ko es gribu teikt. Ja nu ir tā, ka mēs pārkāpjam kādus datu aizsardzības principus, tad arī, jāsaka, visai Saeimai... būtu jāskatās, kā tad mūsu dati tiek tagad publicēti, tātad pārkāpjot šo datu regulu... mūsu, ikviena no mums, dati par atalgojumu, kas ir ievietoti Saeimas tīmekļvietnē... tātad ir pārkāpums. Un kā tas izskatās? Kā tas izskatās no tiesiskas valsts viedokļa, no personas datu aizsardzības viedokļa, no mūsu pašcieņas, no mūsu pašapziņas viedokļa?

Mēs nevarēsim pie viena galda sēdēt, Zariņa kungs, mēs nevarēsim (Nav saklausāms.)... jo mūsu... jo mēs šeit esam pārkāpuši likumu, kāds ir pārcenties. Galvenais, es nesaprotu, kur skatījās Juridiskais birojs. Kāpēc neienāca komentāri par to, ka Saeima un deputāti pārkāpj... izplata datus, kuri ir jāaizsargā? Nu, lūk! Tas tā, humoram, bet lieta ir nopietna.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi, algas nav jāslēpj. Šajā gadījumā it īpaši algas, kuras tiek maksātas publiskajā sektorā, kas nāk no nodokļu maksātājiem, no uzņēmīgiem uzņēmējiem, no tiem, kas rada darba vietas, no tiem, kas strādā.

Es uzskatu, ka gan Ģirta, gan Skaidrītes priekšlikums, kolēģu priekšlikums, ir atbalstāms. Nodokļu maksātāji uztur publisko pārvaldi, un sabiedrībai ir jāzina, kādas algas tiek maksātas. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Brakovskas kundze!

A. Brakovska. Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Aplausi.) Par – 44, pret – 15, atturas – 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Brakovska. 7. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsaucieni: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputātes Skaidrītes Ābramas iesniegto priekšlikumu, kas komisijā netika atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 12, atturas – 13. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Brakovska. 8. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. (Starpsaucieni.) Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Brakovska. 9. – deputāta Ģirta Valda Kristovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja... prieks par jums! Bet bez šī 9. priekšlikuma nevar, 9. priekšlikums ir vajadzīgs, lai nostiprinātu mūsu kopējo sasniegumu Skaidrītes Ābramas priekšlikumu kontekstā. Tātad tas ir par spēkā stāšanos. Lai šī norma stātos spēkā, vajadzīgs datums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Starpsauciens: "Nu, ko vajag, to vajag!" Dep. E. Zivtiņš: "Nu, ja vajag, tad vajag!")

Brakovskas kundze!

A. Brakovska. Tā. Es tikai varu ziņot, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Ģirta Valda Kristovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 13, atturas – 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Brakovska. 10. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt (Starpsauciens.)... Deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – ekonomikas ministra Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 14, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Brakovska. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

A. Brakovska. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā", trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā", trešais lasījums.

Iesniegts viens – frakcijas PROGRESĪVIE priekšlikums. Analoģisks otrajā lasījumā noraidītajam priekšlikumam. Komisija to neatbalstīja.

Uzreiz pateikšu par balsošanas rezultātiem. Balsošanas rezultāti sadalījās: par – 6, pret – 3, atturējās – 3. Otrajā balsojumā balsis arī sadalījās, tāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts. Ņemot vērā, ka balsis sadalījās, šobrīd es nerunāšu komisijas vārdā un nesniegšu to pamatojumu, pats piedalīšos debatēs un sniegšu savu viedokli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ervinam Labanovskim.

E. Labanovskis (PRO).

Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pēc iepriekšējām debatēm mēs tikāmies gan ar VARAM, gan ar nevalstiskajām organizācijām un precizējām mūsu priekšlikumu, jo iepriekš bija neskaidrība – ja tiek lūgts pagarināt uz diviem mēnešiem, uz ko tas īsti attiecas. Tā bija viena daļa no iebildumiem arī no VARAM, un mēs savā priekšlikumā skaidrāk noformulējām, ka šis pagarinājums attiektos tikai uz iesniedzēju, nevis uz visu sabiedrību kopumā.

Valdība gada sākumā pieņēma plānu administratīvā sloga samazināšanai nekustamo īpašumu jomā, un plāns nosaka, ka administratīvā sloga mazināšana nevar pasliktināt sabiedrībai garantētās tiesības piedalīties teritorijas attīstības procesos – no plānošanas jautājumiem līdz būvniecības ieceres īstenošanai. Šis likumprojekts tieši samazina sabiedrības iesaisti, nevis samazina birokrātiskās procedūras, kas arī ir gana garas. Mūsu priekšlikums ļauj samazināt šo procesu uz vienu mēnesi. Gadījumos, kad sabiedrībai nav būtisku iebildumu un tā netaisās apstrīdēt, paliek viens mēnesis, taču gadījumos, ja vajag apstrīdēt, ir iespēja pagarināt uz diviem mēnešiem. Kā jau komisijā minēja, tādu gadījumu ir samērā maz – 17 gadījumi pēdējo piecu gadu laikā.

Labā lieta, par ko mēs diskusijās arī komisijā vienojāmies... mēs apspriedām, ka daudz nopietnāk būtu jāpārstrādā Teritorijas attīstības plānošanas likums, nostiprinot savlaicīgāku sabiedrības iesaisti, kā arī mainot iebildumu procesu, proti, vēršoties nevis Satversmes tiesā, bet gan Administratīvajā tiesā. Bet tas ir darbs... uz priekšu.

Šinī gadījumā aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu, kurš ir saskaņots arī ar VARAM.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Oļegam Burovam.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Pēc pēdējiem balsojumiem sapratu, ka mums šodien veidojas tāda ļoti progresīva diena, un, ja runā par progresīvo domāšanu pilnā nozīmē, es gribu pateikt, ka vairāk nekā gadu atpakaļ – vairāk nekā gadu atpakaļ! – Latvijas Valsts prezidents, Ministru prezidente, mēs, Saeima, visi, paziņojām, ka mēs sākam cīņu ar birokrātiju, samazinām administratīvo slogu.

Pirmo tēmu mēs paņēmām – investīciju piesaiste, administratīvā sloga samazināšana būvniecības jomā. Tiešām ļoti labi, ļoti aktīvi darbojas radošā laboratorija, ko organizē Valsts kanceleja kopā ar Ekonomikas ministriju. Tā sanāca, ka es piedalījos gandrīz katras grupas sēdēs. Tiešām bija liels prieks, ka tā saucamie birokrāti sadarbojas ar attīstītājiem, investoriem, vairākām organizācijām. Un pēc tam parādījās rezultāts, par ko vairākas reizes stāstīja arī Ministru prezidente, ekonomikas ministrs, – ka mums normatīvajā bāzē ir sagatavotas ap 70 izmaiņām: likuma grozījumi vai grozījumi MK noteikumos.

Beidzot pēc gada līdz mums atnāca pirmais likums – Teritorijas attīstības plānošanas likums. Tiešām liels lūgums no investoriem – samazināt šo termiņu no diviem mēnešiem uz vienu mēnesi. Redzam, ka vienu sīkumu – samazināt no 60 dienām uz 30 dienām – mēs apspriežam, veidojam darba grupas un darām visu, lai neatbalstītu to, par ko mums stāsta investori. Ja padomā, par ko mēs runājam, no vienas puses, starpības nav nekādas – vai divi mēneši... par ko mēs strīdamies un strīdamies patiešām vairākus mēnešus... vai divi mēneši vai viens mēnesis.

Gribu pievērst uzmanību tam, par ko šobrīd runā nevis politiķi, bet īsti profesionāļi, cilvēki, kas ar to nodarbojas, – mēs runājam par lokālplānojumiem un attīstības plāniem, par teritoriālplānojumu. Jebkurā pašvaldībā, īpaši tādā pašvaldībā, kur ir tie nopietnie darbi, tas ir ļoti ilgs, sarežģīts process. Es varu pateikt pēc galvaspilsētas pieredzes – notiek vairākas sēdes, vairākas izskatīšanas, kurās iedzīvotāji patiešām ir gatavi paust savu viedokli, notiek diskusijas, un tad dokumenti tiek laboti.

Par ko ir šie grozījumi? Ja iedzīvotāji nav apmierināti, viņi var uzrakstīt (esošajā redakcijā) divu mēnešu laikā... Ekonomikas ministrijas priekšlikums – mēneša laikā. Ir mēnesis, lai uzrakstītu sūdzību. Ko nozīmē – uzrakstīt? Var paņemt baltu lapu un uzrakstīt vienu teikumu: "Man tas nepatīk!" VARAM paziņo: saņemot šo vienu teikumu vai frāzi, viņi pārbauda visu procesu. Bet ko viņi pārbauda? Pārbauda ne saturu, bet dokumentu paketi: ir – nav, ir – nav. Ja kaut kāda dokumenta nav, neapstiprina saistošie noteikumi, tad viss atpakaļ. Ja visi dokumenti ir, tad viņi pārbauda.

Ja tauta, teiksim, nav apmierināta ar šo VARAM viedokli un uztur savu sūdzību, viņiem vienīgais variants – vērsties Satversmes tiesā. Ja paskatāmies vēsturiski, kādos gadījumos vēršas Satversmes tiesā, tas ir: Rīgas pašvaldība par attīstības plānu – pret valsti; un visas spēļu zāles organizēti – pret Rīgas pašvaldību. Citu gadījumu nav. Un ir seši mēneši, kamēr aiziet līdz izskatīšanai Satversmes tiesā, – ļoti daudz laika sagatavot pamatotu sūdzību. Par šo ir stāsts.

Ja mēs tiešām gribam apskatīties... es absolūti piekrītu kolēģim Labanovska kungam... par ko mēs runājam un ko es kā komisijas vadītājs apsolīju kolēģiem no PROGRESĪVO frakcijas, apsolīju arī "Sabiedriskās politikas centram PROVIDUS" un visiem procesa dalībniekiem... ka mums ir vērts sākt diskusiju, atvērt likumu. Mēs varam to nākamajā pusgadā tiešām izdarīt un izgrozīt, un paredzēt, ka no tā nulles punkta, kad mēs tikko runājām...

Lūdzu apvienot laiku.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst pret debašu laiku apvienošanu.

O. Burovs. ... kad mēs tikko runājām par šo ideju... tiešām iesaistīt sabiedrību un atrunāt, kādu sabiedrību mēs iesaistām. Ja mēs šobrīd, ņemot Rīgu kā piemēru, runājam par kaut kādu projektu Pļavniekos, tad diez vai vajadzētu iesaistīt Bolderājā dzīvojošos cilvēkus. Par šo ir stāsts, par to vajadzētu runāt.

Nākamā tēma, par ko mēs runājam un ko tiešām vajadzētu grozīt un uzlabot, – varbūt nevajadzētu risināt jautājumu Satversmes tiesā, varbūt pietiek ar administratīvo tiesu. Tas būs ātrāk, un tiešām par to runā visi. Bet atbalstīt tādu priekšlikumu starp otro un trešo lasījumu mēs fiziski nevaram. Protams, tas nevar būt.

Tāpēc mēs par to vienojāmies. Es aicinu atbalstīt kaut pirmo mūsu darbu, ko iesniedz valdība Ekonomikas ministrijai par administratīvā sloga samazināšanu, – mainīt no diviem mēnešiem uz vienu mēnesi. Un es viennozīmīgi jums nepiekrītu. Mēs vairākas reizes par to runājām. Pietiek, kā es teicu, ar vienu teikumu. Lai to teikumu uzrakstītu, arī mēnesi nevajag, var uzrakstīt vienas dienas laikā.

Par ko mēs runājam – par mēnesi vai diviem mēnešiem. Ja ir iespēja divu vai trīs gadu laikā pašvaldības iedzīvotājiem vai fiziskām vai juridiskām personām iesaistīties apspriešanā, tad – ko? Mēs paredzam diviem mēnešiem... Tikai tagad pamodās un uzzināja par to, ka kaut kas notiek? Viņiem arī viens mēnesis būs pietiekami liels termiņš.

Tiešām aicinu atbalstīt šo Ekonomikas ministrijas priekšlikumu – viens mēnesis. Apsolu pēc tam atvērt šo diskusiju, un, kad mēs vienojamies, – grozām likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim.

J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).

Sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Birokrātijas mazināšana ir kopējā valdības apņemšanās. Bet šodien es nebaidīšos skanēt kā jau dzirdēts ieraksts: "Lai sasniegtu mērķus, ir jāpieņem izlēmīgi, jēgpilni un drosmīgi lēmumi." Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja šo likumprojektu, un esošajā variantā tas neparedz iedzīvotāju tiesību apjoma samazināšanu.

Likumprojekts paredz tikai termiņa izmaiņu – uz tādu, kurš ir samērīgāks un dod iespēju mūsu uzņēmējiem konkurēt. Valsts pārvaldes funkcija pēc savas būtības ir ar procesiem aizsargāt sabiedrību, tās intereses. Ir svarīgi iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā, dokumentu izstrādē, nevis paļauties uz apstrīdēšanu un garu termiņu. Tas mums maksā dārgi.

Mēs visi uzstājam uz valsts pārvaldes ātrāku reakciju. Arī šodien dzirdēju: atbildēm, risinājumiem... Bet šis ir kopīgs darbs abās pusēs – sabiedrībai un valsts pārvaldei kopā. Mums ir jāmobilizējas. Ekonomiskā lejupslīde šobrīd ir skārusi lielu daļu Eiropas, kuru mēs saucam par industrializēto. Tas nozīmē, ka mums šobrīd ir tikai šis gads un nevaram darboties, kā ierasts. Mums ir jāmobilizējas mērķim – izaugsmei un labklājībai. Ir jādomā, kā pelnīt. Mēs nevaram paļauties uz plāksteriem, kas atbalstu veidā cenšas piesaistīt investīcijas. Mēs maksājam par birokrātiju divreiz: pirmoreiz, kad šo birokrātiju administrējam; otrreiz, kad esam spiesti veidot atbalsta sistēmas, jo neviens tik birokrātiskā sistēmā no laba prāta nenāk.

Godātie deputāti! Birokrātija bieži vien ir baiļu produkts, to baro bailes, kas aizaudzē uzņēmējdarbības vidi kā dūksnāju, kur dēles barojas, bet vērtīgas zivju sugas pazūd. Tas viss tādēļ, ka baidāmies...

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

J. Miezainis. ... ko par to kāds konsultants vai birokrāts teiks. Sabiedrība sapratīs. Sabiedrība novērtēs ekonomisko izaugsmi, lielāku atalgojumu.

Aicinu neļauties birokrātijas baiļu un šaubu plīvuram, jo iedzīvotāji ir tie, kas vērtē mūsu darbu.

Aicinu deputātus balsot saskaņā ar komisijas lēmumu un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Klausoties šīs skaistās runas, man rodas pilnīga pārliecība, ka beidzot – beidzot! – ir atrasta ļaunuma sakne. Šis viens iespēju mēnesis ir tā ļaunuma sakne, kas liedz investīcijām ieplūst Latvijā.

Tagad jūs nobalsosiet pareizi – noraidīsiet šo priekšlikumu –, un tādi miljardi ieplūdīs Latvijā! Jo cits jau nekas netraucē, tikai tas viens mēnesis.

Ja parēķinām... statistiku... tiek apstrīdēti nepilni 3 procenti teritoriālplānojumu, to skaitā 3 procenti detālplānojumu. 97 procentiem šis priekšlikums ļauj mēneša laikā visu pabeigt. Tikai 3 procenti, bet šiem 3 procentiem ir milzīgs svars. Mēs runājam par to, ka jāattīsta sabiedrības līdzdalība, ka cilvēki nav aktīvi, neiesaistās. Un sūtām vēstījumu: jūsu iespējas tiek samazinātas.

Pēc analoģijas – ja mēs lemtu, ka vīriešiem, sasniedzot 90 gadu vecumu, ir aizliegts startēt Saeimas vēlēšanās (Starpsauciens: "Pareizi!"), es justos ļoti apvainots. Netaisos dzīvot līdz 90 gadiem, bet es justos ļoti aizskarts savās tiesībās. Šeit tāpat – 3 procenti, bet patiesībā mēs sūtām nepareizu vēstījumu visiem 100 procentiem.

Tāpēc es balsošu "par". (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ervinam Labanovskim otro reizi.

E. Labanovskis (PRO).

Kolēģi! Mūsu priekšlikums paredz pāriet pamatā uz vienu mēnesi, un divi mēneši ir tikai īpašos gadījumos. Burova kungs minēja, ka pietiek ar vienu teikumu, bet es salīdzināšu. Tas ir līdzīgi – ja jūs aizejat pie ārsta un pasakāt, ka sāp, viņš prasa: "Kur jums sāp?" – "Atrodiet!" Šeit tieši tāpat – sabiedrībai daudz labāk ir sagatavoties un precīzi norādīt, kur ir problēma, lai VARAM būtu mazāks darbs, lai atbildētu pēc būtības.

Visbeidzot. Mēs tik daudz runājam par birokrātijas samazināšanu. Kur šajā likumā vai šajā jomā ir piedāvājums samazināt birokrātijas procesu valsts pusē? Nav.

Atbalstām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debašu turpinājumā vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Pauze.) Kiršteina kungs!

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Es noklausījos parlamentārā sekretāra ļoti skaisto runu par birokrātijas mazināšanu un ekonomikas veicināšanu. Un kaut kā nejauši šodien skatos "LSM.lv" ziņojumu. Tur ir teikts, ka teritorijas plānojumā vairs nebūs nepieciešamības noteikt indeksētās teritorijas vēja parku attīstībai, tās būvē mežos.

Vienkārši pietiek Ministru kabinetam pateikt, ka tas ir, piemēram, kaut kāds zviedru vai dāņu vēja parks, tas ir nacionālo interešu objekts... jo mēs taču uzspļaujam mūsu transkontinentālā partnera viedoklim, ka klimata katastrofa ir blēdība un fosilajai enerģijai jābūt divreiz lētākai nākamajos periodos. Mēs būvēsim jūrā, tā ir viena lieta, bet mežus varam mierīgi izcirst jau bez lokālplānojuma. Līdz šim bija kārtība: jūs taisāt, piemēram, kaut kādu parku, nu – detālplānojums, lokālplānojums, un jānorāda indeksētā teritorija (kas prasa laiku), vai tas ir kaut kādā vietā nevērtīgāk, vai tas ir tur, kur aug lieliski koki, un tā tālāk.

Tātad, lai rūpētos par mīļo latviešu tautu, nekādas birokrātijas vispār nebūs un nekas nebūs vajadzīgs. Nevienam iedzīvotājam vispār nebūs iespējas izteikt kaut kādu protestu. Viņiem arī tagad nav nekādu iespēju izteikt, tāpēc ka mēs likumos jau esam ieviesuši kādus sešus vai septiņus labojumus. Piemēram, ja agrāk bija teikts, ka pa jūsu privāto zemi šausmīgi svarīgam vēja parkam (lai novērstu klimata katastrofu) drīkst būvēt sadales stacijas vai vilkt elektrolīnijas tikai ar īpašnieka atļauju, tad tagad tas ir izlabots – "vai paziņojot īpašniekam". Respektīvi, valsts politika, izdabājot Briselei, ir pasūtīt vietējos iedzīvotājus uz vienu vietu. Un viss.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Burova kungs?

O. Burovs. Cienījamie kolēģi! Komisijas vārdā aicinu balsot un atgādinu, ka šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – frakcijas PROGRESĪVIE iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 18, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

O. Burovs. Paldies. (Pamet tribīni, tad atgriežas.)

Kur es aizgāju...

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja!

Sēdes vadītāja. Rāmi... lēnām (Smejas.)...

O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā", otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Likumprojekta "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" otrajam lasījumam ir iesniegti trīs priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres priekšlikums. Juridiskajā komisijā atbalstīts un iekļauts 2. priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. 3. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. 19. novembris.

Sēdes vadītāja. 19. novembris?

Inese Kalniņa. 19. novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad 19. novembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Izskatām likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā" (Nr. 762/Lp14) pirmajā lasījumā. Grozījumi ir tehniski. Atbildīgās iestādes maina... no Valsts ieņēmumu dienesta uz Nodokļu un muitas policiju.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J. Dombrava. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu – 28. novembris.

Sēdes vadītāja. 28. novembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

J. Dombrava. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Autortiesību likumā", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Autortiesību likumā" otrajā lasījumā.

Likumprojektam ir iesniegti astoņi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par juridisko tehniku, proti, nodaļa "Piekļuves ierobežošana tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti" likumā tiek iekļauta kā XI¹ nodaļa – pirms nodaļas "Administratīvie pārkāpumi autortiesību un blakustiesību jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā".

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Attiecīgi, nomainot nodaļu, tiek mainīti pantu numuri.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar nākamo – 4. – komisijas priekšlikumu. 3. priekšlikums paredz izslēgt 76. panta pirmās daļas 2. punktu, kurā ietvertais saturs precizēts nākamajā – komisijas priekšlikumā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 3. – Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

L. Rasima. 4. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Par 76. panta papildināšanu ar otro daļu, kura noteic: ja iesniedzējam ir zināma informācija par autortiesību vai blakustiesību objektu prettiesisku publiskošanu, iesniegumā viņš var norādīt tā vārdu vai nosaukumu un kontaktinformāciju.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. 5. – komisijas priekšlikums. Par 77. panta precizēšanu jaunā redakcijā, precizējot termiņu, kādā satura sniedzējam vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējam ir jāiesniedz dokumenti, kuri apliecina viņa tiesības tīmekļvietnē publiskot konkrētos autortiesību vai blakustiesību objektus, precizējot kārtību, kādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem lēmumu par lietas izbeigšanu vai pieņem lēmumu, ar kuru satura sniedzējam vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējam uzliek pienākumu septiņu dienu laikā pārtraukt konkrēto autortiesību vai blakustiesību objektu publiskošanu. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar nākamo – 7. – komisijas priekšlikumu un saturiski iekļauts tajā, izsakot pantu jaunā redakcijā.

Aicinu atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Rasima. 7. – komisijas priekšlikums. Par 78. panta precizēšanu jaunā redakcijā, ņemot vērā Juridiskā biroja 6. priekšlikumu, kā arī precizē kārtību, kādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pieņem lēmumu, ar kuru tiek ierobežota piekļuve konkrētajai tīmekļvietnei, un kārtību, kādā padome savā tīmekļvietnē uztur un aktualizē šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minēto tīmekļvietņu sarakstu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. Pēdējais – 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 79. pantu, papildinot tā pirmo teikumu ar vārdiem "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā".

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Rasima. Līdz ar to visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autortiesību likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

L. Rasima. 21. novembris.

Sēdes vadītāja. 21. novembris. Deputāti piekrīt. Paldies.

L. Rasima. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā", otrais lasījums.

Saņemti deviņi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie kolēģi! Cienījamās dāmas! Mūsu priekšā ir likumprojekts "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" otrajā lasījumā. Izskatījusi valsts aizsardzības un pašvaldības komisija.

1. priekšlikums (Starpsauciens.)... pašvaldības komisija (Starpsauciens: "Pārvaldes!")... Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tieši tā. Būsim precīzi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas precizējums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ģ. V. Kristovskis. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāls.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. V. Kristovskis. 3. – ārlietu ministres Baibas Bražes priekšlikums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ģ. V. Kristovskis. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. V. Kristovskis. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Ģ. V. Kristovskis. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ģ. V. Kristovskis. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ģ. V. Kristovskis. 8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. V. Kristovskis. 9. – arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizējums.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ģ. V. Kristovskis. Aicinu Saeimu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Ģ. V. Kristovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 19. novembris.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz 19. novembrim. Deputāti piekrīt. Paldies.

Ģ. V. Kristovskis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu".

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Dmitrijs Kovaļenko.

D. Kovaļenko (ST!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija 13. novembra sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu" virzīšanu balsošanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Likumprojekts sagatavots, lai apstiprinātu Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu.

Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas un Andoras Firstistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tās protokolu" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

D. Kovaļenko. 19. novembris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 19. novembrim. Atbalstīts. Paldies.

D. Kovaļenko. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums Ārstniecības likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi, izskatām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto un iesniegto likumprojektu "Grozījums Ārstniecības likumā" pirmajā lasījumā.

Šo likumprojektu komisija ir izstrādājusi, tāpēc ka mēs jau divu gadu garumā vairākkārt savās sēdēs esam skatījuši jautājumu par iespējamiem risinājumiem rīcībai ar apreibinošu vielu ietekmē esošiem nepilngadīgajiem. Dažādu iemeslu dēļ šajā laikā diemžēl mēs neesam nonākuši pie risinājumiem, tāpēc komisija ir uzņēmusies šo iniciatīvu.

Esam sagatavojuši un virzījuši skatīšanai Saeimā attiecīgo likumprojektu, dodot uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2025. gada 1. martam izvērtēt – bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas, – valstī esošās... paredzētās ārstniecības un atbalsta sistēmas efektivitāti un atbilstību bērna vislabāko interešu prioritātes principam un iesniegt Saeimai informāciju par šo izvērtējumu, kā arī, ja nepieciešams, sagatavot šim likumam un citiem likumiem tādus grozījumu projektus, kas paredzētu bērnu obligātās ārstēšanas piespiedu mehānisma visaptverošu tiesisko regulējumu.

Līdz šim situācija ir bijusi dramatiska – iztrūkstošo atbalsta mehānismu dēļ jaunieši un bērni ar smagām vielu atkarībām nonāk vai nu ieslodzījuma vietās, vai mirst. Statistika par atkarību izraisošu vielu lietošanu jauniešu vidū ir dubultojusies – šajā vasarā vismaz četri Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumi dienā bija saistīti ar narkotiku pārdozēšanu.

Šobrīd Bērnu tiesību aizsardzības likuma normas noteic, ka bērns nedrīkst lietot narkotiskās, psihotropās, toksiskās un citas apreibinošas vielas un ir aizsargājams no narkotisko, psihotropo, toksisko un citu tādu apreibinošu vielu lietošanas, kurām ir negatīva ietekme uz organismu. Minētā likuma normas arī noteic, ka valsts institūciju un pašvaldību, fizisko un juridisko personu pienākums ir aizsargāt bērnu no negatīvas sociālās vides ietekmes un īpašos gadījumos, kad bērnam, kuram radušies psihiski vai uzvedības traucējumi alkoholisko dzērienu lietošanas dēļ, nodrošināma obligātā ārstēšana un sociālā rehabilitācija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, un valsts budžetā tam ir atvēlami līdzekļi. Gadījumā ja bērns vai viņa vecāki nepiekrīt obligātajai ārstēšanai, to veic ar bērna dzīvesvietas bāriņtiesas piekrišanu.

Šī gada 8. augustā tiesībsargs Saeimā iesniedza ziņojumu "Par palīdzības nodrošināšanu bērniem, kuri lieto atkarību izraisošas vielas", kas balstīts uz situācijas faktisko izpēti. Viens no secinājumiem, ko atklāj ziņojums, ir likumisko pārstāvju bezspēcība, birokrātisko un normatīvo aktu šķēršļi, lai bērns saņemtu palīdzību, jo īpaši tad, ja bērns pats nav motivēts to saņemt. Attiecībā uz birokrātiskiem un normatīvo aktu šķēršļiem tiesībsargs secina, ka praksē ārstniecības personas bērnu narkoloģiskajā ārstēšanā vadās pēc Ārstniecības likuma 61. pantā noteiktā, ka atkarības slimnieku ārstēšana notiek brīvprātīgi pēc viņa vēlēšanās narkoloģiskās ārstniecības iestādēs. Arī uz bērniem, kuri ir vecāki par 14 gadiem, ārstniecības personas attiecina minēto tiesību normu, nevis Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48. un 49. pantu un Pacientu tiesību likuma 13. un 14. pantu, kuri nosaka to, ka piekrišanu bērnu ārstēšanai sniedz likumiskais pārstāvis vai bērna dzīvesvietas bāriņtiesa.

Visu šo apstākļu kopums liecina par to, ka ir nepieciešams būtiski uzlabot iesaistīto iestāžu, ārstniecības personu un citu speciālistu sadarbību, lai panāktu risinājumu par atbilstošas palīdzības sniegšanu bērniem, kuru dzīvība un veselība tiek apdraudēta atkarību izraisošo vielu lietošanas dēļ. Gan trūkumi normatīvajos aktos, gan atšķirīgie viedokļi par bērnu ārstēšanu no atkarības kavē vienota risinājuma panākšanu. Tieši tādēļ mēs arī esam komisijā izstrādājuši šo likumprojektu – "Grozījums Ārstniecības likumā".

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt, kā arī, ņemot vērā, ka likumprojektā dotais deleģējums Ministru kabinetam veicams līdz 2025. gada 1. martam, komisijas vārdā aicinu likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ārstniecības likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

L. Rasima. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja likumprojektu "Grozījums Ārstniecības likumā" pirmajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ārstniecības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

L. Rasima. Kolēģi, ņemot vērā steidzamību un ja deputātiem nav iebildumu, aicinu likumprojektu atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ārstniecības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 10, atturas – nav. Likums ir pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to esam izskatījuši visus sadaļas "Likumprojektu izskatīšana" jautājumus, bet mums priekšā vēl ir diezgan bagāta darba kārtība.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Jūlijas Kamiševas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 13. novembrī izskatīja lēmuma projektu "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Jūlijas Kamiševas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Jūlija Kamiševa ir bijusi Balvu rajona tiesas administratīvā tiesnese, Balvu rajona tiesas tiesnese, Rēzeknes tiesas tiesnese un Latgales rajona tiesas tiesnese. Jūlijai Kamiševai piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un "sudraba" spalva par būtisku ieguldījumu tieslietu sistēmas attīstībā un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā, par pienākumu pašaizliedzīgu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Jūliju Kamiševu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar 2025. gada 3. februāri.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latgales rajona tiesas tiesneses Jūlijas Kamiševas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Birzgaļa atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 13. novembrī izskatīja lēmuma projektu "Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Birzgaļa atbrīvošanu no tiesneša amata".

Māris Birzgalis ir bijis Administratīvās rajona tiesas tiesnesis un Administratīvās apgabaltiesas tiesnesis. Mārim Birzgalim piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un "sudraba" spalva par būtisku ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Māri Birzgali no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās ar 2025. gada 2. jūniju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Administratīvās apgabaltiesas tiesneša Māra Birzgaļa atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Agneses Adgeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 13. novembrī izskatīja lēmuma projektu "Par Agneses Adgeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Agnese Adgere Latvijas Policijas akadēmijā ieguvusi jurista kvalifikāciju, "Biznesa augstskolā Turība" ieguvusi jurista kvalifikāciju un profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē. Agnese Adgere bijusi tiesas sēžu sekretāre Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, tiesneša palīdze Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, senatora palīdze Augstākajā tiesā, pašlaik ir rajona (pilsētas) tiesas tiesnese Zemgales rajona tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Agnesi Adgeri par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Agneses Adgeres apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Guntras Kuples apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 13. novembrī izskatīja lēmuma projektu "Par Guntras Kuples apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Guntra Kuple Latvijas Universitātē ieguvusi jurista kvalifikāciju un profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē. Guntra Kuple bijusi valsts notāre Uzņēmumu reģistrā, valsts pārvaldes juriskonsulte Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, direktora vietniece, vecākā eksperte Valsts kasē, tiesas priekšsēdētāja palīdze pētnieciski analītiskajos jautājumos Rīgas apgabaltiesā, pašlaik ir tiesnese Rīgas pilsētas tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Guntru Kupli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Guntras Kuples apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Lāsmas Lipkinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 13. novembrī izskatīja lēmuma projektu "Par Lāsmas Lipkinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Lāsma Lipkina Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnē, kā arī profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē. Lāsma Lipkina bijusi tiesneša palīdze Administratīvajā rajona tiesā, tiesneša palīdze Augstākajā tiesā, tiesneša palīdze Satversmes tiesā. Pašlaik ir tiesnese Administratīvajā rajona tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Lāsmu Lipkinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Lāsmas Lipkinas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Madaras Štorhas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 13. novembrī izskatīja lēmuma projektu "Par Madaras Štorhas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Madara Štorha Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, kā arī jurista kvalifikāciju un profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē, Rīgas Juridiskajā augstskolā ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tehnoloģiju tiesībās. Madara Štorha bijusi tiesas sēžu sekretāre Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, tiesas sēžu sekretāre Rīgas apgabaltiesā, tiesneša palīdze Rīgas apgabaltiesā, Civillietu departamenta senatora palīdze Augstākajā tiesā. Pašlaik ir tiesnese Rīgas rajona tiesā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu apstiprināt Madaru Štorhu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Madaras Štorhas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Liels paldies ziņotājam.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. pantu ir nepieciešama Saeimas atļauja apropriācijas pārdalei.

Šīs apropriācijas būtība ir tāda, ka četras ministrijas pārvācas uz VID ēku Talejas ielā 1, un viņiem būs nepieciešami līdzekļi nomai un citām vajadzībām.

Pārdale notiek no Finanšu ministrijas pamatbudžeta uz Ekonomikas ministrijas pamatbudžetu – 372 283 eiro, no Finanšu ministrijas pamatbudžeta uz Veselības ministrijas pamatbudžetu – 83 188 eiro, no Finanšu ministrijas pamatbudžeta uz Latvijas Republikas Prokuratūras pamatbudžetu – 62 585 eiro un no Labklājības ministrijas pamatbudžeta uz Ekonomikas ministrijas pamatbudžetu – 42 090 eiro.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums ir pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana, apstiprināšana un ziņojumu izskatīšana".

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu starpziņojums.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā – tās vadītājs Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Dārgie kolēģi! Klātesošie! Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumi nav pārāk bieža parādība šeit, Saeimas tribīnē... un vēl retāk ir starpziņojumi. Pārsvarā tie tiek izmantoti, lai pagarinātu komisijas darbu, praktiski simtprocentīgi bijuši izmantoti, lai pagarinātu komisijas darbu. Šis būs viens no pirmajiem izņēmumiem, kad ar izmeklēšanas komisijas starpziņojumu netiks prasīts pagarinājums, bet pēc būtības tā būs atskaite par padarīto darbu, par līdz šim izmeklēto un līdz šim konstatēto.

Tāda atbildīga pieeja ir saprotama, jo beigu beigās runa ir par Latvijas vēsturē pašu lielāko, finansiāli ietilpīgāko infrastruktūras būvi – par projektu, kas daudzu acīs diemžēl kļuvis arī par lielāko bezatbildības un haosa pieminekli. Būsim godīgi, stāsts nav tikai par kādu abstraktu dzelzceļa līniju. Tas, kā spēsim vai nespēsim to realizēt, tas, cik objektīvi un pamatīgi spēsim vērtēt to, kas noticis, vērtēt arī kļūdas un atbildību, lielā mērā pateiks, cik stipri esam kā valsts, kā sabiedrība un cik stipra un efektīva ir atbildīgā... valdība un arī Saeima.

Tas viss patiesībā nebūtu bijis iespējams bez maniem... komisijas locekļiem, bez konstruktīva un nopietna darba, kāds ir pavadīts no vasaras sākuma, no 13. jūnija, kad Saeima ar 100 balsīm, simtprocentīgi, apstiprināja komisiju. Es vēlos pateikties katram par reāli ieguldīto darbu, jo bez jūsu darba mēs nebūtu nonākuši pie šiem secinājumiem, pie šīm atziņām un nebūtu arī informējuši sabiedrību par to, kas ir noticis ar projektu "Rail Baltica".

Paldies Kristapam Krištopanam, kurš ir komisijas sekretārs un kurš piegāja un pieiet šim jautājumam ļoti valstiski – izvērtēt šo projektu... kam ir būtiska loma komisijā; paldies Skaidrītei Ābramai par to, ka pielieto savas ļoti dziļās zināšanas un Konkurences padomes darbā gūto pieredzi, kā vajag veidot ziņojumus, kā vajag... arī komisijas darbu, ikdienu, pratināšanu; paldies Artūram Butānam par to, ka, neraugoties uz sarežģītajiem privātajiem apstākļiem, viņš spēja piedalīties un konstruktīvi iztaujāt pieaicinātos par finanšu un pārvaldības jautājumiem; paldies Atim Labucim par pieeju pēc būtības – nevis skatoties uz šo projektu no politiskās puses, bet pēc būtības; paldies Amilam Saļimovam par saimniecisku, ekonomisku skatu uz šo projektu un tā izvērtēšanu; paldies Ģirtam Štekerhofam par reālu, aktīvu darbu un uzdotajiem jautājumiem.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā piedalās arī Latvijas Republikas Prokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības koordinācijas nodaļas prokurors Armīns Reinis, un izmeklēšanas komisijas konsultants ir Krišs Lipšāns.

Šeit es gribu piezīmēt – vērtēt tik aktīvu, lielu, grandiozu projektu... 10 gadu laikā... tas ir nepietiekams resurss, lai izietu cauri dokumentu gigabaitiem ar vienu konsultantu. Mēs lūdzām arī Prezidijam, ka ir vajadzīgs labāks resurss, lai mēs varētu vairāk koncentrēties un vēl detalizētāk iet šinī projektā. Diemžēl tas netika piešķirts. Mans vēstījums būtu, ka nākotnē vajadzētu padomāt par šādu resursu esību.

Daži skaitļi par komisijas darbu. Četros komisijas darbības mēnešos ir notikusi 21 sēde, uz šīm sēdēm, lai sniegtu paskaidrojumus, tika uzaicināti 57 liecinieki, esošās un bijušās ministriju atbildīgās amatpersonas un citu publisko personu – institūciju – pārstāvji. To spektrs ir bijis visplašākais, ietverot visus atbildības, diemžēl arī bezatbildības līmeņus, sākot no ierēdņiem līdz pat ministriem un premjeriem.

Jāteic, ka mums jau ir sakāmvārds par to, ka, ienākot pa komisijas durvīm, iestājas tāds kā atmiņas zudums un amnēzija – parādība, kas ir novērojama visiem lieciniekiem. Paskaidrojumus sniedz arī juridisko personu pārstāvji, kuri bija vai joprojām ir iesaistīti projekta "Rail Baltica" īstenošanā. Tostarp uzklausītas vairākas vienlaikus uzaicināto personu un ministru liecības. To vidū bija Valsts kontroles, arī Eiropas Komisijas Revīzijas palātas un Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta pārstāvji.

Izmeklēšanas komisijas locekļi savus pienākumus sēdēs līdz šim veikuši 80 darba stundas. Praktiski visa vasara un rudens. Šobrīd mēs esam izgājuši cauri apjomīgam materiālu skaitam. Mums pieejamā informācija... paldies, ka ministrijas to nodrošināja... bija jāiziet cauri 150 gigabaitiem datu.

Notika arī izbraukuma sēde, mēs bijām objektos, un tas deva daudz lielāku skaidrību par to, ko šie pieņemtie lēmumi vai arī nepieņemtie lēmumi ir nodarījuši un kā tas izskatās dzīvē. Es aicinu... mēs visi konstatējām, ka tur vajadzētu aizbraukt visam Ministru kabinetam un redzēt, ko nozīmē valsts saistības dzīvē.

Manuprāt, mums izdevies veikt projekta "Rail Baltica" līdzšinējās realizācijas objektīvu, detalizētu un izsvērtu sākotnējo analīzi, bez tās nebūtu iespējama ne pieļauto kļūdu, pārkāpumu konstatēšana, ne iespējamo uzlabojumu ieviešana.

Starpziņojums ir pietiekami apjomīgs, ir izdarīti daudzi secinājumi un konstatējumi. Es visu jums nelasīšu, varat ar to iepazīties Saeimas mājaslapas komisijas sadaļā, kur šis ir publicēts. Es iesaku apskatīties, tur ir vērtīgs materiāls un vērtīga informācija.

Viens no galvenajiem secinājumiem, ko esam secinājuši, ir šāds. Secinājums no starpziņojuma: "Atbilstoši satiksmes ministra 2014. gada 20. maija rīkojuma 1. punktam Nacionālās vadības grupas sastāvā ietilpa tikai Satiksmes ministrijas amatpersonas un tajā netika iekļauta neviena persona ar pieredzi šāda līmeņa – gan infrastruktūras, gan finansējuma – dzelzceļa projekta vadībā."

Lēmums par miljardu eiro pieprasīšanu Eiropas finansējumos un izlietošanai, būvējot Rīgas cilpu, bija stratēģiska kļūda, ko pieņēma praktiski saujiņa konsultantu un ierēdņu. Tik grandiozas būves, tik grandioza projekta lēmumu pārraudzība bija nodota praktiski saujiņai ierēdņu. Diemžēl projekta izvērtēšana un kārtīga politiska lēmuma pieņemšana īsti nav notikusi nedz Saeimā, nedz Ministru kabinetā, nedz ministru līmenī, jo, kā satiksmes ministri paziņoja, viņi ir bijuši ziņneši, lēmumus pieņēmuši konsultanti un eksperti. Problēma, ka šai saujiņai ierēdņu, kā mēs arī konstatējām, nav zināšanu, nav ekspertīzes... šīs pieredzes vadīt un vērtēt šāda līmeņa projektus, daudziem vispār nav bijis pieredzes projektu vadībā.

Šodien tas ir izmaksājis lieki iztērētus simtus miljonu, ir uzņemtas valsts saistības tā vietā, ka bija jākoncentrējas uz pamattrases projektēšanu un būvniecību, kas šinī projektā ir pilnībā izpalikusi.

Otrais secinājums, ko es gribu atspoguļot, ir Ministru kabineta 2015. gada 17. februārī izskatītais Satiksmes ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums, ar kuru nolēma virzīt "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējumam tikai vienu variantu, ko jūs visi zināt, – Rīgas cilpu vai R7. Iedomājieties, bija uzdevums sagatavot izvērtēšanai vairākus variantus. Tas nekad nav noticis.

Šeit ir dokuments... ļoti kompetents... tabula, kur bija punktu sistēma, astoņu variantu izmaksas. Šinī tabulā R7 vai Rīgas cilpu jūs neatradīsiet starp labākajiem un efektīvākajiem, tā ir novērtēta ar mīnus 8... mēs to nevērtējām, to speciālisti iesniedza... ar lielākajām izmaksām. Neviens mums nespēja paskaidrot, kāpēc šāds lēmums, neskatoties uz to, ka eksperti to nav augstu novērtējuši un nav piedāvājuši kā variantu, kuru virzīt uz priekšu. Valdībai šāda tabula nebija pieejama. Ir aiznests viens variants.

Šis ir būtisks fakts, no kura mēs konstatējām, kad sākās šī... arī nepamatotu izmaksu... sadārdzināšanās. Bet viss vēl bija novēršams līdz mirklim, kad tika parakstīti būvniecības līgumi un kad fiziski jau sāka būvniecību. Tad tās saistības kļuva par realitāti, ko jūs redzat.

Šeit arī bija rakstīts, ka Satiksmes ministrija, sniedzot atbildes uz citu nozaru ministriju iebildumiem (bija kompetentas iebildes par šo jautājumu), informatīvajā ziņojumā... saskaņošanas procesā par nepieciešamo finansējuma apjomu CEF un valsts budžetā... norādīja (citēju): "[..] risks neiegūt nepieciešamo līdzfinansējumu posma Rīgas Centrālā stacija–starptautiskā lidosta "Rīga" pabeigšanai ir zems." Zems! Nav! Bet ko jūs redzat dzīvē? Tas ir pilnībā realizējies – viss, ko norādīja jau toreiz.

Ignorējot un neatspēkojot Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas norādītos iebildumus un projekta riskus, radot maldīgu priekšstatu valdībai, ka risku nav... No turienes arī šī tēma par 85 procentiem Eiropas un 15 procentiem valsts līdzfinansējuma. Ja būtu pieturējušies pie nosacījumiem, ko Eiropa ir gatava finansēt, un dzelžaini turējuši šo budžetu, varbūt teorētiski šāds sadalījums būtu iespējams.

Vēl viens secinājums. Izmeklēšanas komisijā ir secināts, ka projekta "Rail Baltica" ieviešanas laikā Finanšu ministrijas iesaiste ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023. gadam. Komisija vienbalsīgi secina, ka premjera un finanšu ministra pasīvā loma projektā "Rail Baltica", visu atbildību un projekta uzraudzību atstājot Satiksmes ministrijai, ir rezultējusies finanšu iztrūkumā, uzraudzības neesībā un neskaidrībā, cik un par ko jāmaksā no Latvijas valsts budžeta. Tas vēl joprojām nav skaidrs.

Neviens no premjeriem nav sekojis personīgi līdzi ne projekta "Rail Baltica" budžetam, ne termiņiem. Premjeri ir akli paļāvušies un uzticējušies saviem satiksmes un finanšu ministriem. Tie savukārt ir paļāvušies uz saviem ierēdņiem, kuri savukārt nekritiski gājuši konsultantu un ekspertu pavadā. Bet ir jāsaprot viens – nedz konsultanti, nedz eksperti nav atbildīgi par lēmumiem. Viņu atbildības nav, bet redzam faktu, ka uz viņu sniegtās informācijas bāzes ir pieņemti lēmumi.

Izrādās, ka valsts pārvaldē nekur nav izstrādāts kontroles mehānisms gadījumos, kad viens ministrs savas nozares problēmas nolemj paslaucīt zem tepiķa... nav šāda mehānisma... un noklusēt tās valdībai un sabiedrībai. Šādā gadījumā Finanšu ministrijas aizvērto acu problēma, aizbildinoties, ka "Rail Baltica" nav viņu uzraudzības subjekts, ir radījusi fundamentālu neskaidrību par finanšu plūsmas uzskaiti un atbilstību likumiem. Nekļuva skaidrs, kāpēc finanšu ministrs un premjers valdības sēdēs dažreiz ir gatavi matus skaldīt, bet no gadsimta infrastruktūras projekta Latvijā bēg kā no uguns. Interesanti, ka pēc izmeklēšanas sēdes tam piekrita arī bijušie premjeri – ka nevar likt slimniekam pašam sevi ārstēt... kas patiesībā bija dots.

Vēl viens konstatējums. Izmeklēšanas komisija ir konstatējusi, ka Satiksmes ministrija 2022. gadā ir slēpusi Ministru kabinetam patieso projekta "Rail Baltica" izmaksu pieaugumu. Tas tika aprēķināts 2022. gadā, bet aprēķināts 2016. gada cenās, tādā veidā maldinot. Tas ir vesels miljards, kas slēpjas starpībā starp 2016. gadu un 2022. gadu.

Izmeklēšanas komisija arī konstatējusi, ka Satiksmes ministrija jau savās 2021. gada prezentācijās – 2021. gada prezentācijās! – projekta "Rail Baltica" izmaksas ir norādījusi 3,4 miljardu eiro apmērā. Vairākās izmeklēšanas komisijas sēdēs tika konstatēts, ka satiksmes ministrs un citas amatpersonas jau 2019., 2020. gadā tika informētas par projekta "Rail Baltica" sadārdzinājumiem. Piemēram, 2021. gada 9. septembrī "RB Rail" valde prezentēja "RB Rail" padomei kopējās projekta "Rail Baltica" izmaksas, kur norādīts, ka Latvijas posma kumulatīvās izmaksas ir 5,3 miljardi. 2019. gadā jau 5,3 miljardi... bez inflācijas!

Šie, manuprāt, bija daži no svarīgākajiem izmeklēšanas komisijas secinājumiem un konstatējumiem, kurus es vēlējos akcentēt. Joprojām paliek nesaprotama valdības nostāja par šīm tēmām. Kad nepamatoti noslepenotie, sabiedrībai un medijiem nepieejamie valdības dokumenti ar attiecīgo premjera rezolūciju tiks beidzot publicēti, darīti pieejami sabiedrībai? Tā ir viena no lielākajām problēmām, kāpēc mēs tik vēlu ieraugām problēmas, tik vēlu reaģējam. Patiesībā šāda izmeklēšanas komisija, iespējams, notiktu ātrāk un būtu stipri mazāki jebkādi zaudējumi, kādi šobrīd ir.

Tā ir fundamentāla lieta visos dokumentos. Mēs redzam, ka pirmām kārtām lietvedība nepilda savas funkcijas, kad ierobežotas pieejamības dokuments juridiski – juridiski! – ir tikai uz vienu gadu ierobežots, pagarinājumam jābūt ar īpašu rezolūciju... kāpēc to pagarināt atkal uz nākamo gadu. Dokumenti, kas bija paredzēti... 13 dienām, bija aizslepenoti deviņus gadus. Tikai mūsu komisijas kopīgā darba rezultātā mēs to ieraugām un ceļam gaismā.

Mūsuprāt, šī problēma nav tikai Satiksmes ministrijas problēma, tā ir vispār valsts pārvaldes problēma. Šis ir viens no punktiem, ko konstatējām un virzīsim kā vienu no uzdevumiem, – mainīt šo, izvērtēt un visus dokumentus radīt publiskus, jo, mūsuprāt, tur nav nekā slēpjama. Mēs tā arī neesam saskārušies ar sensitīvu informāciju, kura nebūtu bijusi publicējama. Tādas tur nav.

Kad Finanšu ministrija kopā ar Satiksmes ministriju sapratīs, kādas konkrētas saistības valstij un budžetam ir uzņemtas un attiecīgi atspoguļotas? Mūsu sēdēs ir konstanta cīņa – Finanšu ministrija saka: ""Rail Baltica" nav valsts saistības." Nav! Tātad lielākais objekts un projekts neesot Latvijas saistības. Kā saistības tad tās ir?

Trešais. Kā tiks saplānoti darbi un finanses, lai jau investētos finanšu resursus nezaudētu un neradītu nākotnes zaudējumus budžetam saistībā ar būvkonstrukcijām un nepabeigtajiem tehnoloģiskajiem procesiem būvobjektos? Mēs bijām fiziski uz vietas, un ir jābūt atbildēm par konkrētām lietām. Daugavas tilta balsts nevar stāvēt mūžīgi, tam ir tieksme grimt upē... bez nākamā posma. Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai ir rievsiena, konkrēta rievsiena, kas šobrīd notur valni. Tai bija paredzēts otrais posms. Rievsienai termiņš beidzas šogad. Ko tālāk darīt? Tas jau apdraud pārvietošanos pa mūsu nacionālo dzelzceļu, ja nav nākamā risinājuma.

Rīgas domes uzbūvētajam velotiltiņam ir pieci gadi. Ja netiek pielietots Kohēzijas fonda finansējums, jāatgriež nauda atpakaļ. Mēs ar garantiju varam pateikt, ka tilts nebūs pielietojams pēc tā funkcijas. Tie ir automātiski zaudējumi, tie ir jāatgriež no Rīgas domes.

Mēs arī identificējām, ko vispār līdz šim nezinājām. Izrādās, Rīgas lidostai ir projekts "RIX Airport City" – milzīgs investīciju attīstības projekts. Tās zemes, viss, ko jūs redzat priekšā... viss projekts ir domāts nākotnes pilsētai ar ofisu ēkām, ar dažnedažādiem loģistikas centriem un visu pārējo... Tam projektam galvenā sastāvdaļa ir... kas? "Rail Baltica". Investoram tiek piedāvāts, ka tieši "Rail Baltica" ir galvenā komponente. Arī pašas lidostas attīstības plāni jaunajā terminālī ir cieši saistīti tieši ar "Rail Baltica" būvniecību. Viņi nevar atrauties no šī, un viņi visi ir ķīlnieki.

Izmeklēšanas komisija šajā posmā kā parlamentārās uzraudzības instruments ir pildījusi derīgu lomu, veicinot daudz lielāku atklātību un caurskatāmību, dodot sabiedrībai plašu un detalizētu informāciju, klīdinājusi daudzas neskaidrības un nav ļāvusi daudziem paslēpties aiz sarežģītu, nesaprotamu stāstu plīvura. Tas attiecas uz projekta procesa organizēšanu, finanšu, tostarp Eiropas fondu, pieejamību un lēmumu pieņemšanu. Priecē, ka izmeklēšanas komisijas darbs nav ļāvis pazust projektam "Rail Baltica" no dienaskārtības un licis valdībai rosīties.

Pāris vārdu par to, kā nav šajā ziņojumā, ko daudzi prasa un uzdod jautājumus... svarīgas un nozīmīgas lietas, kas nekur nepazudīs. Mēs komisijā esam vienojušies un vienbalsīgi šo starpziņojumu pieņēmām, vienojušies, ka priekšlikumi par "Rail Baltica" procesa vadību un uzraudzību tiks iekļauti komisijas galaziņojumā, kurš būs gatavs jau mazāk nekā pēc mēneša.

Komisijas konstatējumiem un konstatētajiem pārkāpumiem un kļūdām pretī ir konstatēti atbildīgie. To saraksts ir gana garš. Arī tas būs galaziņojuma neatņemama sastāvdaļa.

Saprotu, ka daudziem šis jautājums būs politiski jūtīgs, taču ceru, ka patiesības noskaidrošana stāvēs pāri partiju interesēm. Priecē fakts, ka valdība jau šodien ņem vērā to, ko izmeklēšanas komisija savās sēdēs konstatē un secina. Bet gribu pateikt, ka izmeklēšanas komisijas darbs šobrīd vēl nav pabeigts un plānā vēl ir intervijas, uz kurām aicināsim satiksmes ministru Briškena kungu, finanšu ministru Ašeradena kungu un, protams, premjeri Siliņas kundzi.

Starpziņojums ir kā pirmā dzeltenā kartīte, vērtējot projekta "Rail Baltica" gaitu, bet galaziņojums būs otrā dzeltenā kartīte. Lietojot futbola terminus – spēlētāju noraida no laukuma. Kā izmeklēšanas komisijas vadītājs es jums apsolu, ka noraidāmo saraksts būs garš un tiks pievienots galaziņojumam.

Pabeidzot izmeklēšanas komisijas darbu, mēs, komisijas locekļi, ceram, ka galaziņojumu savā darbībā un lēmumu pieņemšanā izmantos Ministru kabinets un, galvenais, Latvijas Republikas prokuratūra. Tāpēc vēlos jums apsolīt, ka darbs būs arī Saeimai, jo izmeklēšanas komisija nāks ar konkrētām likumdošanas iniciatīvām, kas ļaus projektam "Rail Baltica" atkal nostāties uz pareizajām sliedēm. To esam jau secinājuši un vienbalsīgi vienojušies, ka mēs, visu frakciju deputāti, kopā iesniegsim likuma grozījumus, kas būtiski uzlabos uzraudzību un projekta attīstību.

Lūdzu, izlasiet! Tas ir vērtīgi.

Paldies, kolēģi, par uzmanību. (Aplausi. Starpsaucieni: "Viss!"; "Viss?!")

Sēdes vadītāja. Jautājums slēgts. Saeima ir pieņēmusi zināšanai šo ziņojumu.

Paldies par komisijas vārdā pausto informāciju. Jautājums nav debatējams un arī nav balsojams.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Informēju par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputātu Naura Puntuļa, Edvarda Smiltēna, Jurģa Klotiņa, Edgara Tavara, Ilzes Indriksones, Andra Kulberga, Artūra Butāna, Edgara Putras, Aleksandra Kiršteina un Česlava Batņas pieprasījums kultūras ministrei Agnesei Lācei "Par labu nozares pārvaldību kultūras mantojuma nozarē".

Pieteicēju vārdā – deputāts Nauris Puntulis.

N. Puntulis (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mana motivācija parakstīt šo pieprasījumu balstās trīs apsvērumos: ētiskā, labas pārvaldības un juridiskā.

Arhitekts Juris Dambis dibināja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi un vadīja to 36 gadus. Pateicoties Dambja kunga augstajai profesionalitātei un stingrajai stājai, tika izveidota likumiskā bāze, kas ļāvusi mūsu kultūras mantojumu – atzītu UNESCO vērtību – saglabāt daudz veiksmīgāk nekā kaimiņvalstīs.

Agnese Lāce kultūras ministres amatā stājās šī gada 20. jūnijā un 4. oktobrī izdeva rīkojumu par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu ar Juri Dambi ar 8. novembri, kā to iepriekš bija lēmusi kultūras ministre Agnese Logina. Līdzīgi kā Agnese Logina, arī Agnese Lāce pēc savas stāšanās amatā neuzskatīja par nepieciešamu ar Dambja kungu satikties klātienē, neraugoties uz Dambja kunga vairākkārtējiem lūgumiem. Tikšanās klātienē notika tikai 16. oktobrī, jau pēc rīkojuma nosūtīšanas, un, iespējams, tikai publiski pausto viedokļu rezonanses iespaidā.

Daži jautājumi par pārvaldību. Ja Lāces kundze palika pie mantotā darba attiecību pārtraukšanas termiņa – 8. novembris –, tad kādēļ konkurss uz tik nozīmīgo amatu netika izsludināts savlaicīgi, lai 8. novembrī konkursa rezultāti būtu skaidri un uzvarētājs no Dambja rokām varētu saņemt iestādes atslēgas? Un secīgi – ja Lāces kundze rīkojumu par valsts civildienesta attiecību izbeigšanu izdeva tikai 6. oktobrī, tad kādēļ netika mainīts, pagarināts civildienesta attiecību izbeigšanas datums, lai līdz tam organizētu un noslēgtu konkursu?

Vai ir pareizi, ka tik nozīmīgas iestādes vadītāja konkursam pieteikšanās laiks ir tikai viens mēnesis, un vai netiek pārkāpti labas pārvaldības principi, atstājot nozīmīga kultūras mantojuma institūciju vismaz divus mēnešus bez vadītāja, pirms rīkojuma izdošanas neapspriežot to ar iestādes darbiniekiem un pašu vadītāju? Vai netiek pārkāpti labas pārvaldības principi, neņemot vērā nozares viedokli, ko pauž teju 200 valsts vadošie arhitekti? Vai netiek pārkāpti labas pārvaldības principi, neieklausoties iestādes vadītāja viedoklī par riskiem, kas saistās ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes deleģēto personu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē laika posmā, kamēr notiek konkurss uz jauna vadītāja posteni?

Beidzot vissvarīgākais – juridiskais. Agneses Lāces rīkojums par civildienesta attiecību izbeigšanu tika pieņemts pirms jautājuma virzīšanas Ministru kabineta sēdē un pirms Ministru kabineta rīkojuma saņemšanas, tādējādi, manuprāt, ticu, arī juristuprāt, minētais rīkojums, Kultūras ministrijas izdots... nolikuma 9.8. punkta... ir prettiesisks.

Lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Saņemtais pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai tālākam darbam.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Ilzes Stobovas, Edgara Tavara, Jura Viļuma, Mārča Jencīša, Viktorijas Pleškānes, Edmunda Zivtiņa un Ričarda Šlesera pieprasījums veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par 2025. gada valsts budžeta projektā plānoto finansējuma samazināšanu NMPD".

Iesniedzēju vārdā – deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Saskaņā ar valdības uzstādījumiem drošība ir valsts budžeta prioritāte. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir viens no tiem, kuru misija ir glābt un saglabāt cilvēku dzīvības. Tātad drošība.

Tādā gadījumā vai tiešām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir īstā vieta, kur varētu ietaupīt 1,6 miljonus eiro? Šie 1,6 miljoni tiks ietaupīti, samazinot brigāžu skaitu, samazinot atsevišķu NMPD brigāžu darbības laiku no 24 uz 14 stundām un samazinot brigāžu lielumu no trīs cilvēkiem uz diviem cilvēkiem. Manuprāt, tas ir šokējoši. 1,6 miljoni ir niecīga summa pat pret nelielā Latvijas valsts budžeta apmēru. Tā nav summa, kuras dēļ vajadzētu taupīt cilvēku dzīvību glābšanas un aizsardzības dēļ. Tas tikai parāda, ka cilvēku dzīvību glābšana – bet kas gan cits ir drošība un aizsardzība? – nav nekāda valsts prioritāte. Kā Sabiedrības veselības apakškomisijā skaidroja NMPD direktore Cipules kundze, šīs izmaiņas skars tieši Latgali, tātad reģionu, kuram ir robeža ar agresorvalsti. Rodas jautājums, vai tiešām Latgali plāno attīrīt no cilvēkiem, slēdzot skolas un likvidējot ātrās palīdzības posteņus?

Naudas nogriešana, brigāžu skaita un darba laika samazinājums notiekot, lai uzlabotu dienesta darbu un nodrošinātu ātrāku nokļūšanu pie pacienta. Bet pasakiet, kā tā var melot – kā var ātrāk nokļūt pie pacienta, ja tiek samazināts dienesta darba laiks? Tas taču nozīmē, ka naktīs negadījumi nedrīkst notikt, veselības... saasinājumi arī ne, bet negadījumi nepielāgojas valdības ekseļa tabulām!

Latvijā joprojām ir vislielākais novēršamo nāvju skaits – ap 6000 gadā... Eiropā. Mēs dalām ar Rumāniju pirmo vietu. Nesaprotu, kā līdzekļu samazinājums neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai spēs uzlabot situāciju. Cipules kundze komisijā arī uzsvēra, ka pat Rīgā un Rīgas reģionā nav pietiekami daudz darbinieku, lai nokomplektētu brigāžu skaitu, līdz ar to kuriozs ir apgalvojums, ka tiem Latgales reģiona darbiniekiem, kuriem tiek samazināts dežūrstundu skaits, būs jāpiestrādā Rīgā, vai vēl vairāk neizpratni raisa piedāvājums braukt strādāt uz Liepāju. Interesanti, kas apmaksās šos darbinieku ceļa un dzīvošanas izdevumus citā reģionā un vai vispār šitāda cilvēku pārvietošana ir loģiska? Vai šāds ietaupījums ir pamatots, ja mūsu valsts prioritāte ir drošība un aizsardzība?

Neaiztieciet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu! Ja valsts prioritāte ir drošība un aizsardzība, tad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir vajadzīgs līdzekļu palielinājums, nevis samazinājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus šā gada 14. novembra sēdes darba kārtības jautājumus. Paldies arī, ka neiebildāt visu jautājumu izskatīšanai bez pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram Edvardam Smiltēnam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies šie deputāti: Anita Brakovska, Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Ligita Gintere, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Līga Kļaviņa, Ervins Labanovskis, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Jana Simanovska, Ričards Šlesers un Edgars Zelderis.

Lai veiksmīga diena!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas šā gada 14. novembra sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies visiem par darbu.

Tiekamies jau pirmdien, 18. novembrī, lai svinētu valsts svētkus! Svinīgā sēde – pulksten 12.00.