Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas piecpadsmitā sēde 2024. gada 21. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas 21. novembra kārtējo sēdi.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jurģis Klotiņš, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs, Uģis Mitrevics un Nauris Puntulis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja Jurģa Klotiņa atsaukšanu un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājējas Ināras Mūrnieces apstiprināšanu". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Ināra Mūrniece, Artūrs Butāns un Edmunds Teirumnieks lūdz grozīt apstiprināto sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Ieroču aprites likumā".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Šie grozījumi Ieroču aprites likumā risinātu vienu problēmu, kura ir iezīmējusies, tā ir saistīta ar to, ka no valsts puses cilvēkiem atkārtoti un atkārtoti tiek prasītas dažādas izziņas. Šai gadījumā, ja Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji ir izgājuši visas medicīnas pārbaudes – visus narkologus, psihologus... visas pārbaudes ir veiktas... ir arī izgājuši pamatapmācību un Nacionālie bruņotie spēki to apstiprina, tad šādām personām netiktu prasīts... pēc būtības... atkārtot visas šīs procedūras, lai iegūtu tiesības iegādāties pašaizsardzības vai medību ieročus. Tas gan samazinātu birokrātisko slogu, gan veicinātu to, ka mūsu Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji varētu iegādāties ieročus pašaizsardzībai. Tā būtu tiešām daudz loģiskāka sistēma, nekā ir šobrīd.

Iekšējās drošības apakškomisijā, kur šis jautājums tika apspriests, iezīmējās interese arī no citu nozaru pārstāvjiem, lai rastu līdzīgu risinājumu attiecībā uz iekšlietu dienestos dienējošajiem. Šī ir sadaļa, par ko Saeimas komisijā būtu vērts diskutēt pēc tam, uz otro lasījumu, ja šie grozījumi virzīsies uz priekšu. Šis loks varētu tikt papildināts, piemēram, ar Valsts policijas pārstāvjiem, Valsts robežsardzes pārstāvjiem, valsts drošības iestāžu pārstāvjiem. Tas veidotu daudz loģiskāku sistēmu, nekā tā ir šobrīd... ka ir nepieciešams atkārtoti iziet pārbaudes. Īpaši Nacionālo bruņoto spēku gadījumā tas rada dīvainu situāciju, jo Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem ir tiesības mācībās un dienesta uzdevumu izpildē izmantot un pat mājās glabāt daudz jaudīgākus ieročus, bet, ja viņi vēlas iegūt ieroci pašaizsardzībai, ko arī varētu glabāt mājās, viņiem ir jāiziet visas šīs pārbaudes pilnīgi no nulles.

Aicinu atbalstīt šos grozījumus, virzīt tos uz priekšu un uzsākt darbu Saeimas atbildīgajā komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama tiesnesi Lalu Apšenieci". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ārlietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā". Komisija arī lūdz likumprojektu izskatīt darba kārtības sadaļā "Likumprojektu izskatīšana" kā pirmo jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Kristaps Krištopans, Edmunds Zivtiņš un Ilze Stobova lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtības sadaļa – "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Gunāra Kūtra, Līgas Kozlovskas, Anitas Brakovskas, Andreja Vilka, Andra Bērziņa, Gundara Daudzes un Līgas Kļaviņas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bāriņtiesu likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Spānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Ungārijas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Ungārijas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām" nodot Ārlietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Ināras Mūrnieces, Artūra Butāna un Edmunda Teirumnieka iesniegto likumprojektu "Grozījums Ieroču aprites likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Deputāts Igors Rajevs vēlas runāt (Dep. I. Rajevs: ""Pret"!")... "pret". Lūdzu!

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Kāpēc šodien gribētu runāt "pret" šo likumprojektu, lai mēs noraidītu tā tālāku virzīšanu un izskatīšanu? Man šeit ir Iekšlietu ministrijas sagatavots garš un "ilgs" pārskats par to, ko... un kādus sarežģījumus šādas normas ieviešana radīs. Bet es gribētu šo lietu izskaidrot vienkāršiem vārdiem, minot trīs lielos punktus.

Pirmais. Ar ko atšķiras ieroču lietošana militārajā un civilajā vidē? Būtiski atšķiras. Militārajā vidē karavīri ir apmācīti. Tas ierocis ir iedots priekš tam, lai nogalinātu pretinieku – un pēc iespējas vairāk pretinieku –, kas atrodas jums priekšā. Civilajā vidē šī darbība ir pilnīgi atšķirīga. Atšķirība ir tā, ka nav mērķu, kuri jums jāiznīcina, un ierocis jums ir dots pašaizsardzībai.

Ja mēs paskatāmies, kā ieroči tiek pielietoti militārajā vidē, katru reizi, kad karavīri dodas uz kaut kādu operāciju, atšķirīgu vidi... no tā, kas notiek Latvijā... viņiem ir tā saucamie rules of engagement – spēka pielietošanas noteikumi –, par kuriem ir ilgas un ļoti saturīgas nodarbības, kurās cilvēkus māca, kā šajā konkrētajā vidē viņiem specifiski jāpielieto ieroči, jo tā vide ir atšķirīga no tā, ko militārpersonas dara katru dienu šautuvē vai taktiskajās nodarbībās.

Otra būtiskā lieta ir pats ierocis. Mēs zinām, ka armijā un arī policijā vairumam cilvēku (pamatā runāsim par armiju) pamatierocis ir triecienšautene, ir arī granātmetēji un citi ieroči, ļoti reti kad tā ir pistole. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir nepieciešama papildu apmācība, lai rīkotos tieši ar šo konkrēto ieroci. Ja mēs ejam tālāk, tas ir vēl sarežģītāk. Ja pat tās pistoles būtu... Cilvēks ir izgājis apmācību ar pistoli, viņš ir izgājis apmācību ar konkrēto pistoles tipu... un arī armijā, kad jūs pārejat no viena ieroču tipa uz citu ieroču tipu, tās ir lielas un ilgas nodarbības, lai cilvēkus, kuri jau prot lietot pistoli, apmācītu darboties ar jauno pistoli. Šinī gadījumā ir jautājums... Tas varētu tā strādāt, ja mums būtu tikai viens "Colt 1911" un tirgū nekādu citu pistoļu nebūtu, nekādu citu pistoli nopirkt nevarētu. Tāpēc arī šīs nodarbības ir svarīgas un svarīgi zināt, kā lietot šo konkrēto ieroci, ko jūs iegādāsieties savai pašaizsardzībai.

Trešā lieta, kurai daļēji varētu piekrist (bet arī šeit ir ļoti daudz problēmu), ir medicīniskās apskates. Jā, patiešām, gan militārajā dienestā, gan iekšlietās personālam notiek medicīniskās apskates, bet tās būtiski atšķiras detaļās gan Aizsardzības ministrijas struktūrās, gan Iekšlietu ministrijas struktūrās, un galvenais – tās atšķiras no prasībām, kādas ir medicīniskajā ekspertīzē, ko iziet, lai dabūtu tiesības nēsāt ieročus.

Pirmkārt, visas šīs lietas vajadzētu saskaņot, un tas ir ļoti ilgs process. Ir arī citas lietas, kuras vajadzētu atrisināt, jo tas viss ir saistīts ar pieeju datubāzēm – kas kur kādu informāciju var ievadīt – un vairākām... kā es jau teicu, vairākām... simts un vienu papildu lietu, kura šeit ir minēta. Tāpēc šinī gadījumā mēs redzam daudz vairāk sarežģījumu šai lietai, šīs lietas ieviešanai. Pašreizējās Ieroču aprites likuma normas apiet nevar, tās ir veidotas priekš tam, lai cilvēki varētu droši un pareizi lietot ieročus šeit, mūsu valstī, lai viņi nepārkāptu likumu un ievērotu visus noteikumus. Šīs lietas mēs apiet nevaram. Nekāda apmācība speciālajos spēkos, operācija Afganistānā nevar šo lietu aizvietot. Šīs ir divas dažādas lietas, un tām arī jāpaliek kā divām dažādām lietām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

"Par" pieteicies runāt deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Jā, tikko mēs varējām dzirdēt tādu dezinformāciju! Ārprāts! Sāksim ar to, ka mums, piemēram, ir pietiekami daudz zemessargu, arī starp šeit klātesošajiem. Es nezinu, kuram no viņiem, bet gan jau kādam mājās glabājas arī triecienšautene, kas saskaņā ar likumiem šobrīd ir atļauts, mājās var glabāt triecienšauteni – dienesta ieroci, kuru var izmantot pašaizsardzībai, ja šo dienesta ieroci mēģina atņemt, nozagt un tamlīdzīgi. Te pēkšņi Rajeva kungs domā, ka ir kaut kāda īpaša pašaizsardzība, ja mēģina atņemt privāto ieroci. Atšķirības, ko Rajeva kungs laikam nezina, jo, iespējams, daudzus gadus nav sekojis līdzi procesiem... Šobrīd Nacionālajos bruņotajos spēkos māca apieties ar šaujamieroci, pārbauda, vai cilvēks pārzina drošības instruktāžu, māk izjaukt un salikt ieroci. Lai iegūtu pašaizsardzības ieroču atļauju, nekādas šādas pārbaudes vairs nenotiek. To mēs dzirdējām arī apakškomisijas sēdē – tas nenotiek, cilvēkam ir jānokārto teorētiskais eksāmens.

Bet šajā gadījumā runa ir par medicīniskajām pārbaudēm, kuras atkārtoti tiek pieprasītas no personām. Manuprāt, pilnīgi lieki. Arī komisijā mēs konstatējām un Veselības ministrijas pārstāve pat atzina, ka tas ir pilnīgi lieki, ja cilvēkam, kurš tikko ir izgājis, piemēram, narkologa pārbaudi, lai iegūtu atļauju darboties Nacionālajos bruņotajos spēkos, pēc tam vēlreiz ir jādodas pie tā paša narkologa, lai saņemtu vēl vienu izziņu par to, ka viņš var kārtot pašaizsardzības ieroču atļauju.

Šie grozījumi paredz, ka tad, ja persona Nacionālajos bruņotajos spēkos ir izgājusi šīs pārbaudes, ir izgājusi pamatapmācību... lai atsijātu tos, kas ir iestājušies īslaicīgi... un Nacionālie bruņotie spēki iedod šādu izziņu, personai ir tiesības piekļūt pie attiecīgajām ieroču kategorijām. Samazinātu birokrātiju, samazinātu izmaksas. Es nezinu, varbūt Rajeva kungam patīk esošā sistēma, ka cilvēki vairākas reizes tiek sūtīti pie ārstiem, ārsti atkal un atkal dod formālas izziņas, birokrātija strādā, veselības aprūpes sistēma tiek lieki noslogota, mums rodas problēmas pārbaudīt Valsts aizsardzības dienesta karavīrus... piemēram, attiecībā uz veselības pārbaudēm, jo sistēma tiek noslogota pilnīgi nevajadzīgi. Es negribu iet detaļās par daudzām citām muļķībām, kas izskanēja no Rajeva kunga.

Aicinu šos grozījumus atbalstīt, atbalstīt to virzību izskatīšanai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kur noteikti būs ļoti padziļinātas diskusijas par šiem jautājumiem. Kā teicu, ir arī citas nozares, kuras ir ieinteresētas iepazīties ar šiem jautājumiem, lai arī uz viņiem tiktu attiecināti šādi izņēmumi. Tas viss mums izskanēja Iekšējās drošības apakškomisijas sēdē. Virzāmies ar šiem grozījumiem uz priekšu, turpinām diskusijas. Es pieļauju, ka galalasījumā tā redakcija varētu tikt papildināta un atšķirsies, bet šim jautājumam ir "jāripo" tālāk uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ieroču aprites likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 10, atturas – 51. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Edmunda Zivtiņa un Ilzes Stobovas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodot visām komisijām un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteikusies runāt deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Piedāvātais likumprojekts konkretizē valsts atbildību kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzībā konstitucionālā līmenī. Likumprojekts liedz tālākas interpretācijas un selektīvu pieeju pieminekļu aizsardzībā, kad daļa kultūrvēsturiskā mantojuma atrodas valsts tiešā aizsardzībā, savukārt cita daļa ir nodota pašvaldību ziņā. Likumprojekts nosaka valsts tiešu pienākumu rūpēties par savu kultūrvēsturisko mantojumu kā nacionālā, tā reģionālā līmenī. Satversmes grozījumi nosaka nepārprotamu valsts pozitīvu pienākumu nodrošināt valsts politikas izstrādi, koordināciju un īstenošanu ne tikai valsts, reģiona, bet arī vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Tas īpaši svarīgi ir Rīgas kā valsts galvaspilsētas gadījumā, jo Rīgā ir bagāts kultūrvēsturiskais mantojums.

Savulaik, izstrādājot Latvijas Republikas Satversmi, konstitucionālais likumdevējs – Satversmes sapulce – bija iestrādājusi valsts konstitucionālo pienākumu gādāt par vēstures pieminekļu aizsardzību. Satversmes projekta otrās daļas pamatnoteikumos par pilsoņa tiesībām un pienākumiem 106. panta trešajā teikumā bija rakstīts, ka mākslas, vēstures un dabas pieminekļi atrodas valsts aizsardzībā. Par šo konstitucionālo regulējumu Satversmes sapulces deputātiem nebija diskusiju un šaubu, kamdēļ nebija arī daudz debašu minētajā sakarā. Taču, ņemot vērā, ka 1922. gada aprīlī Satversmes otro daļu trešajā lasījumā pieņemt neizdevās, Satversme tika pieņemta bez minētā 106. panta. Jāpiezīmē, ka līdz ar Satversmes otrās daļas nepieņemšanu Satversmē neiekļuva ne vien pieminekļu aizsardzības klauzula, bet arī dzimumu vienlīdzības princips, latviešu valoda kā valsts valoda, baznīcas atdalītība no valsts, kā arī daudzas citas konstitucionālas tiesības un valsts pienākumi.

1998. gada grozījumi Satversmē visas pieminētās lietas labi pielaboja, tomēr pieminekļu aizsardzības klauzula vēl šobrīd nav guvusi konstitucionālā likumdevēja – Saeimas – uzmanību un ir atstāta parastu likumu un valdības noteikumu ziņā. Esošā pieeja rada situāciju, ka, iztrūkstot valsts vienotai politikai kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanā par vietējiem pašvaldības pieminekļiem, veidojas haotiska pieeja, kuru savās interesēs izmanto dažādas biedrības un politiski spēki. No tā cieš valsts kultūrvēsturiskā mantojuma ilgtspējīga saglabāšana. Satversmē skaidri ierakstot, ka valsts pienākums ir aizsargāt mākslas, vēstures un dabas pieminekļus, kā arī rūpēties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, tiek konstitucionāli viesta skaidrība par valsts lomu un atbildību.

Uz Satversmes regulējuma nepieciešamību savulaik ir norādījusi arī Eiropas Padomes eksperte Mirjama Goblete, kura savā 2001. gada 10. decembra atskaitē "Speciāls rīcības plāns Latvijai" norāda: "Latvijā pastāv nopietnas problēmas saistībā ar valsts spēju kontrolēt pašvaldību darbību kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un aizsardzībā." Pēc ekspertes domām, Rīgas vēsturiskā centra apsaimniekošanas vadība ir jāuztic nacionāla līmeņa valsts iestādēm, izšķirošā loma ir jāpiešķir valdībai, Kultūras ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Jāpiezīmē, ka pieminekļu aizsardzības klauzulas iekļaušana konstitūcijā nav nekas neparasts un, kā jau tika minēts, sākotnēji tika iecerēta arī Satversmē. Valsts pienākums rūpēties par savu kultūrvēsturisko mantojumu ir noteikts daudzu valstu konstitūcijās – Lietuvā, Polijā, Somijā, Igaunijā, Indijā.

Pabeidzot. Iztrūkstot konstitucionālajam regulējumam, pašvaldību politiskie lēmumi un arī to kompetento institūciju politiski orientēti atzinumi vēršas jau pret latviešu literātu pieminekļiem un... to daiļrades izvērtēšanu. Tas rada pārspīlējumus, interpretācijas un neizpratni pilsoniskajā sabiedrībā un liek pašvaldību līmenī lemt par ideoloģiskiem jautājumiem, par kuriem politiski būtu jālemj Saeimai vai tās uzdevumā – Ministru kabinetam.

Kolēģi, es jūs aicinu atbalstīt šo likumprojektu un tālāk par to debatēt atbildīgajās komisijās.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" nodošanu visām komisijām un Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 73, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Turpinām darba kārtību.

Sadaļa "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram 2024. gada 14. novembrī.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Jurģis Klotiņš, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks, Artūrs Butāns, Jānis Vitenbergs, Uģis Mitrevics un Nauris Puntulis iesnieguši lēmuma projektu "Par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājēja Jurģa Klotiņa atsaukšanu un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāvja aizstājējas Ināras Mūrnieces apstiprināšanu".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā", pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dāmas un kungi! Godātie kolēģi! Vakar Ārlietu komisija izskatīja piecu Saeimas frakciju pārstāvju iesniegto likumprojektu un pieņēma lēmumu to atbalstīt un lūgt izskatīt jau šodienas sēdes darba kārtībā.

Kādēļ šis likumprojekts ir vajadzīgs? Jau vairāk nekā tūkstoš dienu Ukrainā cilvēki ik dienu tiek nogalināti, pakļauti Krievijas agresijai – raķetēm, šāviņiem, droniem. Vairāk nekā tūkstoš dienu Latvijas diplomāti, pildot savu dienestu Ukrainā, ir pakļauti nesamērīgiem veselības, dzīvības un drošības riskiem. Tāpat arī Izraēlas Valstī mūsu diplomāti jau vairāk nekā gadu strādā apstākļos, kad ir izsludināts karastāvoklis. Šiem diplomātiem un viņu ģimenes locekļiem ir jābūt nepārtraukti gataviem uz konflikta eskalāciju attiecīgajā valstī, arī tieša apdraudējuma iespējamību. Tādējādi šie darbinieki, diplomāti un viņu ģimenes locekļi pastāvīgi ir pakļauti ārkārtīga stresa apstākļiem, kā arī nesamērīgam un konstantam dzīvības, veselības un drošības apdraudējumam.

Lai kaut nedaudz kompensētu... par darbu un dienestu, kas tiek veikts mūsu valsts labā, lai nodrošinātu atbilstošu atalgojumu, ņemot vērā tos apstākļus, kādos jāpilda dienests, ir nepieciešams papildināt Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu ar pārejas noteikumiem, kas ļautu šiem diplomātiem noteikt piemaksu līdz simts procentiem no to pabalstu apmēra, ko viņi saņem par savu darbu attiecīgajā valstī. Finansējums tiktu nodrošināts no Ārlietu ministrijas budžetā paredzētā atalgojuma fonda.

Tādēļ komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu un noteikt tam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vispirms mums jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Visnotaļ ļoti cēls mērķis un absolūti pareiza, konceptuāli pilnīgi atbalstāma doma. Jautājums ir par praksi.

Mūsu Valsts prezidents ir lūdzis taupīt. Labi, JAUNĀ VIENOTĪBA to kārtējo reizi nav sadzirdējusi, piedošanu par teicienu, sačakarējusi mūsu augsti godātā Valsts prezidenta ideju un... pašu likumu. Labi.

Skatāmies piemēru, ko dara citas valstis. Amerikas Savienotās Valstis šodien jau ir izlēmušas, ka slēdz Kijivā savu vēstniecību. Skaidra lieta – ļoti bīstama situācija, nedrīkst pakļaut draudiem savus cilvēkus, savus diplomātus. Tāpat Amerikas Savienotās Valstis ir nolēmušas slēgt daļu sava konsulārā dienesta – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. No 2. decembra visas vīzas, viss, kas saistīts ar konsulāro darbu... brauc prom no Latvijas uz Stokholmu. Tā ir taisnība.

Kas notiek šeit? Ar visu cieņu, augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA... mēs paņēmām Sarmītes Ēlertes dēlu, kuru iekārtojām Ārlietu ministrijā, pēc tam izrakstījām viņam darba vietu Kijivā un steidzamībā dzenam pakaļ likumprojektu, lai dubultotu viņa atalgojumu. Kolēģi, visa tā gaisotne... tieši tā arī izskatās.

Ja ir lielas valstis ar ļoti pragmatisku domāšanu, ar ļoti pareizu situācijas analīzi, kas rīkojas atbilstoši... tad varbūt mums ir vērts ņemt piemēru no Amerikas Savienotajām Valstīm, nevis iekārtot Sarmītes Ēlertes dēlu Kijivas vēstniecībā un palielināt viņam atalgojumu divas reizes. Un tas ir absolūts fakts, kolēģi!

Tāpēc – par diplomātiem, par diplomātiskajām interesēm, par valsts interesēm. Bet jūs atkal visu izveidojat momentā, kad var ieraut arī kādu mazu, tomēr diezgan nopietnu izdevību.

Neatbalstīsim.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Godātie kolēģi, komisija lūdz likumprojektu tagad uzreiz atbalstīt arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Liels paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā", otrais lasījums.

Ir iesniegti 10 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 19. novembra sēdē izskatīja un apsprieda par steidzamu atzīto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 776/Lp14) otrajā lasījumā.

Kā jau Saeimas priekšsēdētāja minēja, ir saņemti 10 priekšlikumi.

Es vēlos tikai nedaudz nolasīt no anotācijas, kāpēc mēs šos likuma grozījumus veicam. Likumprojekts ir izstrādāts, lai līdz ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā atsevišķiem atbalsta pasākumiem noteiktā paplašinātās pieejamības spēkā esības termiņa, kas šobrīd ir 2024. gada 31. decembris, beigām netiktu pārtraukta Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijā sniedzamā atbalsta paplašinātā pieejamība, kā arī tiesību normu, kas nodrošina bāriņtiesu vai pašvaldību sociālo darbinieku virsstundu darba samaksu, darbība.

Tagad ķersimies klāt iesniegtajiem priekšlikumiem.

1. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Arī komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 3. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 4. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 5. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Kā jau teicu... te ir minēts šis gadskaitlis. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 6. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Attiecas uz medicīnas darbiniekiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 7. – arī veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Attiecas uz farmaceitiem. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 8. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam. (Starpsauciens.)

A. Rosļikovs (ST!).

Kas, lūdzu? (Starpsauciens.) Augulim? Ļoti labi. Jo vairāk bērnu, jo labāk. Mūsu Latvijai tas ir noderīgi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties ar zāli.

A. Rosļikovs. Augsti godātie kolēģi! Ir sestais mēnesis... kad mūsu politiskajam spēkam – apsveicu partiju "Stabilitātei!" – beidzas pārbaudes termiņš. Zināt, kas tas ir? Drošības dienests to ir nozīmējis par to, ka mēs runājam to, ko nedrīkst runāt. Rekur, demokrātija parlamentārā republikā: opozīcija nevar runāt to, ko domā. Ir speciāla procedūra (domāju, Latkovska kungs ir lietas kursā, viņš šajā ziņā ir speciālists), kuru pret jums pielieto, lai jūs pēc tam no tribīnes nevarētu neko runāt atklāti. (Starpsauciens: "Par tēmu nevar?")

Par tēmu. Es šobrīd jums vienkārši pasaku, cik patiesībā izmaksā cilvēku, kas strādā Latvijas interešu labā, darbs. Konkrēti par 8. – veselības ministra priekšlikumu, arī par iepriekšējiem, lai uzreiz par visiem.

Šeit ir viena invalīda, latvieša, kas dzīvo Latvijā, sarakste pēdējo trīs mēnešu laikā. Viņam diemžēl Veselības ministrija un attiecīgie dienesti nespēj atrast naudu, lai nopirktu ratiņkrēslu. Viņš gadu sēž mājās un nespēj iziet no mājām – gadu! Rekur, visa sarakste! (Demonstrē dokumentus.) Šeit konkrēts gadījums, kolēģi, – jautājums par taisnīgumu. Kāpēc mēs nevaram saviem latviešiem, augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, īpaši jūs, konkrētais kungs... kāpēc mēs nespējam saviem latviešiem palīdzēt un nopirkt ratiņkrēslus? Stāv rinda, un Veselības ministrija (Starpsauciens.)... Veselības ministrija komisijas laikā teica, ka rinda... joprojām nav atrisināta. Ir konkrēta invalīda vārds, uzvārds, personas kods. Ja jūs gribat viņam palīdzēt, kā to dara "Stabilitātei!", noteikti varat to izdarīt.

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu!

A. Rosļikovs. Arī par konkrēto priekšlikumu. Kolēģi! Mēs šodien konkrētai skolai Pārdaugavā atņemam 26 pedagogus. "Nacionālā apvienība" noteikti nenāks uz skatuvi... priekš kam? Jūs klusiņām pasēdēsiet, kamēr konkrētais likumprojekts iet uz priekšu.

Mēs saviem latviešiem atņemam darbu, bet, no otras puses, ļaujam cilvēkiem neievērot un nerespektēt latviešu valodu. Nekādu prasību nav (Starpsauciens.)... nekādu prasību nav, var absolūti droši strādāt.

Jautājums, kolēģi, nav par to, ka nevajag palīdzēt. Vajag. Un vajag palīdzēt vēl vairāk. (Starpsauciens.) Jautājums... kolēģi, ja mēs dodam vienam cilvēkam palīdzību, tehniskās palīdzības līdzekļus, kas ir saistīti ar viņa invaliditāti, palīdzēsim arī mūsu latviešiem! Kāpēc mēs žņaudzam Latvijas cilvēkus? Tur man tas lielais jautājums. Ne par to, ka vajag vai nevajag palīdzēt. Vajag palīdzēt!

Likumprojekts pēc būtības ir ļoti labs, bet jautājums – par taisnīgumu. Kāpēc mēs savējiem nepalīdzam? Kāpēc mēs savējiem atņemam? Kāpēc mēs uzskatām, ka latvieši pagaidīs? Kāpēc mēs uzskatām, ka latviešiem tas nav vajadzīgs? Jūs varat iedomāties, jums šodien (Starpsauciens.)... konkrēti jums, kungs no JAUNĀS VIENOTĪBAS, ir iespēja atnākt uz šejieni ar savām kājām. Bet es atkārtošos: cilvēks jau gadu sēž mājās, viņš nevar iziet (Starpsauciens.), un attiecīgie dienesti saka: mums nav naudas, mēs nedosim jums naudu jaunam ratiņkrēslam. Ko viņam darīt? Tas ir godīgi? Tas nav godīgi, kolēģi! (Starpsauciens.)

Kolēģi, ja mēs runājam... Man te ik pa laikam Smiltēna kungs ļoti dāsni piedāvā apmeklēt visādas vietas, kur es mainīšu savu viedokli. Smiltēna kungs, paldies, ka atnācāt šodien uz sēdi! Decembrī, kā vienmēr, mēs brauksim pie onkoloģijas slimniekiem, pie bērniem dāvināt dāvanas, palīdzēt viņiem. Vot, aizbrauciet uz turieni un saprotiet vienu momentu – tā visa nauda ir vajadzīga tur. Tie ir mūsu bērni, tā ir mūsu Latvija.

Es vēlreiz saku – vajag palīdzēt tiem, kas dotajā momentā atrodas kara apstākļos, nekādā gadījumā nedrīkst atstāt viņus bez palīdzības. Bet es vairāk runāju par godīgumu. Ja mēs dodam vienu centu cilvēkam, kuram ir vajadzīga palīdzība ārpus mūsu valsts, dodam arī vienu centu latvietim. Tas taču būs tikai godīgi, un pēc būtības mēs redzam, ka nauda valstī ir. Vienkārši jūs saprotat, ka savējiem var nedot. Nu kāda starpība...

Skatos, JAUNĀ VIENOTĪBA šeit... nu ko jūs, kungs, aizsargājat? Kurā pusē jūs esat? Es tagad runāju par Latviju. Jūs uzskatāt (Starpsauciens.)... Es tagad runāju par Latviju, par Lat-vi-ju! Ko es daru pretvalstisku, runādams par Latviju (Starpsauciens.), par Latvijas pilsoņiem, par Latviju? Tā ir mūsu zeme (Starpsauciens.), tā ir mūsu zeme! Tas nav pretstats, tas ir lūgums jums, godīgā koalīcija, kurai ir vara, – dodiet vienu centu arī latvietim, lūdzu, vienu centu latvietim! Un latvietis, ja mēs nodarbojamies ar šādu retoriku, ir pirmajā vietā, latvietis ir pirmajā vietā Latvijai. (Starpsauciens.) Jā, latvietis ir pirmajā vietā! Tā būs! (Starpsaucieni.)

Augsti godātie kolēģi, paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs! Jūs vispār nerunājāt nevienu vārdu par priekšlikumu.

R. Bergmanis. Es tātad nolasīšu priekšlikumu.

8. – labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Papildināt 18. pantu ar divdesmit pirmo daļu šādā redakcijā: "Nepavadītam bērnam no septiņiem gadiem ir tiesības normatīvajos aktos par sociālajām garantijām bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam, kurš ir ārpusģimenes aprūpē, kā arī pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās noteiktajā kārtībā saņemt apliecību sociālo garantiju nodrošināšanai. Pēc tam kad nepavadīts bērns ir sasniedzis pilngadību, tiesības saņemt apliecību saglabājas līdz brīdim, kad bērns sasniedz 19 gadu vecumu."

Tāds ir šis priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

R. Bergmanis. 9. – arī labklājības ministra Ulda Auguļa priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Noslēdzošais – 10. – veselības ministra Hosama Abu Meri priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. Līdz ar to esam izskatījuši visus 10 priekšlikumus.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā", trešais lasījums.

Ir iesniegti 19 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Skatām likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" trešajā lasījumā.

Ir iesniegti 19 priekšlikumi. Pārsvarā redakcionāli precizējumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. – arī tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 16. – tieslietu ministres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 17. – finanšu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 18. – arī finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvās atbildības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Inese Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts kontroles likumā", trešais lasījums.

Trīs priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Māris Sprindžuks.

M. Sprindžuks (AS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā".

Trešajam lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – deputātu Simanovskas, Labanovska, Ābramas, Cepurīša un Rasimas priekšlikums. Paredz izslēgt 46. panta otro daļu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts kontroles likumā ir tāda 46. panta pirmā daļa, kas pasaka: Valsts kontrole revidē visu valstī, kas ir valsts, pašvaldības, kapitālsabiedrības un... visas revidējamās vienības. Un tad ir otrā daļa, kas pasaka: Valsts kontrole nerevidē Saeimu. Kāpēc šāds izņēmums? Kāpēc šāds izņēmums būtu nepieciešams? Kolēģi, vai mēs arī neesam šajā vienotajā valsts pārvaldes sistēmā, vai mēs neesam tautas kalpi, kuri nedrīkst būt... augstāk par citām iestādēm?

Mūsu frakcija piedāvā izslēgt šo otro daļu, nosakot Valsts kontrolei tiesības revidēt Saeimu – Saeimas saimnieciskos izdevumus, budžeta izdevumus –, veikt nevis finanšu revīziju, bet lietderības revīziju. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk!

S. Ābrama. Atgādināšu, ka Saeimas budžeta tēriņu finanšu revīziju veic neatkarīgs auditors, pārskata arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija, bet tie nav lietderības revidējamie jautājumi. Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs katru nedēļu... gandrīz katru nedēļu uzklausām par citām valsts iestādēm, pašvaldības iestādēm, kapitālsabiedrībām... par lietderīgiem, nelietderīgiem tēriņiem... ar lielu pateicību Valsts kontrolei, kas sniedz vērtīgus ieteikumus, lai izdevumi kļūtu mazāki... taupīgāki, saimnieciskāki. Mēs to visu atbalstām.

Tā ka, kolēģi, ļausim Valsts kontrolei to pašu veikt arī Saeimā. Saeima nedrīkst atrasties pāri visai valsts pārvaldes sistēmai. Saeimai jāpakļaujas revidējamās vienības statusam. Ja izslēdz šo daļu, tas nenozīmē, ka mēs uzliksim par pienākumu Valsts kontrolei Saeimas revīziju veikt katru gadu, nē, bet periodiski tas būtu ļoti iederīgi – veikt šo lietderības izdevumu pārskatu.

Tā ka aicinu atbalstīt. Un vēl gribu teikt, ka līdzīgs priekšlikums, saistīts priekšlikums, ir iesniegts Saeimas kārtības ruļļa grozījumos – papildināt 85. pantu, nosakot, ka Valsts kontrolei ir tiesības veikt Saeimas budžeta izdevumu lietderības un atbilstības revīziju.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, aicinu būt vienotiem visā valsts pārvaldes sistēmā un aicinu dot iespēju mums, visiem deputātiem, periodiski uzzināt, kādi izdevumi nav bijuši lietderīgi un kā arī mēs varētu vairāk ietaupīt visā šajā budžeta taupības sistēmā, pateicoties Valsts kontroles vērtīgajiem ieteikumiem.

Aicinu atbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 14, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)

M. Sprindžuks. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Sprindžuks. 3. priekšlikums. Tas ir saistīts ar 1. priekšlikumu, kuru Saeima tik tikko neatbalstīja, – paredzēja šī panta stāšanos spēkā 2026. gada 1. janvārī.

Vai mums par to ir jābalso? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Nav jābalso, tas ir saistīts ar 1. priekšlikumu.

M. Sprindžuks. Tas nav balsojams. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Nav jābalso, kolēģi. Nav jābalso!

M. Sprindžuks. Kolēģi, ja pants ir noraidīts, mums par to nav jābalso, šī norma nav spēkā, un pārejas noteikumi nevar būt par normu, kuras nav. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Jā, debates ir atļautas.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, es aicinu pieturēties... Tātad mēs debatējam par 3. priekšlikumu un par likuma (Starpsauciens.)... par pārejas noteikumiem.

L. Liepiņa (LPV).

Jā, pārsteidzoši, kā ir, – komisija atbalsta priekšlikumus, bet (Starpsauciens: "Par pārejas noteikumiem!") Saeimas balsojumā – neatbalsta. Tad ir jautājums: kas notika starp Saeimas komisiju un Saeimas sēdi? Koalīcija vai... kuri sanāca kopā un izmainīja viedokli – Saeimu turpināsim nerevidēt? Šeit jārevidē ne tikai izdevumi, bet arī deputāti, kuri šobrīd ļoti aktīvi kliedz un protestē pret Saeimas revīziju. Šeit arī deputāti būtu jāizrevidē. Jo ātrāk, jo labāk. Vienkārši – jo tālāk, jo trakāk!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

M. Sprindžuks. Kolēģi, esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus.

Aicinu balsot par likumprojektu "Grozījumi Valsts kontroles likumā".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts kontroles likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sodu reģistra likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Sodu reģistra likumā" trešajā lasījumā.

Kā jau Saeimas priekšsēdētāja minēja, uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sodu reģistra likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

R. Bergmanis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā", trešais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešajam lasījumam tika izskatīts likumprojekts "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā".

Trešajam lasījumam saņēmām divus priekšlikumus.

1. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Runā precīzi par termiņiem un noteikumiem, kuri attieksies uz Valsts probācijas dienesta darbiniekiem, un kādā veidā šie noteikumi tiks ieviesti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"".

Nekādi priekšlikumi trešajam lasījumam netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ražīgi strādājot, trešajam lasījumam izskatīja likumprojektu "Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums".

Trešajam lasījumam nekādi priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Alīna Gendele.

A. Gendele (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Sociālo un darba lietu komisija trešajā lasījumā izskatīja likumprojektu "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā".

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Gendele. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 13. novembrī izskatīja likumprojektu "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Priekšlikumi uz likumprojekta otro lasījumu netika saņemti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šī gada 26. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Tiesībsarga likumā", pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Tiesībsarga likumā".

Likumprojekts paredz noteikt tiesībsargu kā valsts preventīvā mehānisma funkcijas un uzdevumu veicēju atbilstoši ANO Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvajā protokolā ietvertajai jēgai un būtībai, kā arī noteikt tiesībsargam tiesības veikt noteiktas kategorijas personu datu apstrādi.

Komisijas deputāti un Juridiskais birojs norādīja uz vairākiem nepieciešamiem precizējumiem, un atbildīgās iestādes – Tieslietu ministrija, Tiesībsarga birojs un Saeimas Juridiskais birojs – vienojās kopīgi izstrādāt precizētu redakciju likumprojekta otrajam lasījumam.

Ņemot vērā minēto, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nolēma konceptuāli atbalstīt šā likumprojekta tālāku virzību un turpināt darbu pie tā pilnveidošanas.

Komisijas vārdā aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Tiesībsarga likumā" pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Kolēģi! Jau tajā Saeimas sēdē, kad šis likumprojekts tika nodots Saeimai, minēju, ka diez vai frakcija LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ atbalstīs jebkādas izmaiņas Tiesībsarga likumā, jo mēs uzskatām, ka faktiski būtu jāmaina pats tiesībsargs un pēc tam viss pārējais. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, mazliet klusāk!

L. Liepiņa. Pirms neilga laika mēs frakcijas vārdā uzrakstījām vēstuli par tiesībsarga bezdarbību (rakstījām valsts augstākajām amatpersonām), un man ir liels prieks, ka esam sasnieguši zināmu rezultātu, jo tiesībsargs ir parādījies nu jau vismaz vienā, varbūt pat vairākās televīzijas intervijās, viņš ir parādījies arī valsts svinīgajos pasākumos. Viņš apmeklēja arī Saeimas komisijas sēdi, kurā šis likumprojekts tika skatīts, bet viedoklis par to, ka tiesībsargs par tādu, teiksim, diezgan bezzobainu amatpersonu ir kļuvis tieši kovida laikā... nepamet.

Runājot konkrēti par grozījumiem, kas tika iesniegti, vēlos pateikt, ka šie grozījumi ir sagatavoti ļoti, ļoti nekvalitatīvi. Ja vēlaties par to pārliecināties, varat noklausīties komisijas sēdes audioierakstu. Viss šis kopā liek frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ balsot "pret". Mēs katrā ziņā neatbalstīsim šo.

Aicinu arī pārējos kolēģus neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labrīt, cienītās dāmas un godātie kungi! Jā, es pieļauju, ka vairākums no mums šodien pirmajā lasījumā atbalstīs šos grozījumus, bet es aicinu, cienītie kolēģi, šajā reizē nekautrēties un pirmajā lasījumā tomēr neatbalstīt. Tā nebūt nav vērtējama kā attieksme, kas kaut kā vēršas pret tiesībsarga svarīgo darbu, mēs visi atbalstām, ka tiesībsargs mūsu valstī aizsargā cilvēktiesības... cilvēku, pilsoņu... sadarbībā ar valsts pārvaldes iestādēm, ar publiskās pārvaldes orgāniem un iestādēm. Es arī aicinu tiesībsargu nedomāt, ka "neatbalsts" šiem grozījumiem būtu vērtējams ar tādu attieksmi, ka "tie, kuri nav ar mani... šajos likuma grozījumos, ir pret manu darbu". Tas būtu ļoti maldīgi un pat neatbilstoši.

Tiesībsargs dara ļoti svarīgu darbu, aizsargājot pamattiesības un pamatbrīvības. Bet man šodien ir vairākas neskaidrības un arī konceptuāli iebildumi. Kā jau Leila Rasimas kundze komentēja, šie ir arī konceptuāli grozījumi, šie nav tikai tehniski grozījumi, kā tiesībsargs pats komentēja komisijā... ka šie būtu tikai tehniski grozījumi. Arī Juridiskais birojs mums komisijas sēdē komentēja un skaidroja, ka tie ir pietiekami būtiski, konceptuāli un saturiski grozījumi.

Es minēšu dažas lietas, kas ir neskaidras. Tātad atsauce ir uz Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu, uz pašu konvenciju, un tiesībsargs vēlas, lai likumā nostiprina valsts preventīvā mehānisma funkciju, ko viņš jau šobrīd pildot, – šīs preventīvās funkcijas ietvaros apmeklē iestādes, kurās ir ierobežota vai atņemta personas brīvība. Nu redz, šajā Fakultatīvajā protokolā un pašā konvencijā ir lietots jēdziens "brīvības atņemšanas vietas", bet tiesībsargs grozījumos lieto jēdzienu "brīvības ierobežošanas vietas". Manuprāt, ir jāvienojas par vienu jēdzienu, ko lieto. Ja atsaucas uz konvenciju, tad to pašu arī lieto grozījumos. Tas būtu tāds redakcionāls, bet, es domāju, tomēr praksē juridiski būtisks aspekts.

Kas attiecas uz ekspertiem, tad līdz šim Tiesībsarga likumā vispār vārds "eksperts" nav minēts, un tiesībsargs šajos grozījumos prasa, lai ekspertiem šajās vizītēs iestādēs noteiktu tādas pašas tiesības kā Tiesībsarga biroja darbiniekiem.

Man šķiet, ka ekspertiem tiesības kopumā tiek prasītas tādas pašas kā darbiniekiem. Manuprāt, Tieslietu ministrijai tas vēlreiz ir jāvērtē un jāprecizē, kādā veidā eksperti tiek pieaicināti, kādi ir kritēriji, kāda ir procedūra, kā eksperti tiek pieaicināti, jo, kā zināms, arī ekspertiem konkrētā lietā var atšķirties nostāja, piemēram, psihiatriem.

Visvairāk iebildumu ir pret 13.¹ pantu, kurš ir formulēts tā, ka ne tikai valsts un pašvaldību iestādēm, bet arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām uzliek par pienākumu rakstiski informēt tiesībsargu par viņa ieteikumu izpildi. Uz to norādīja arī Juridiskais birojs – ka līdz šim tiesībsarga pilnvara sniegt ieteikumus iestādēm attiecās uz publiskās pārvaldes iestādēm. Pašā likuma mērķī ir norāde – cilvēktiesību aizsardzība... un tieši norāde uz valsts varu: "[..] lai valsts vara tiktu īstenota tiesiski, lietderīgi un atbilstoši labas pārvaldības principam." Likuma darbības tvērumā... 2. pantā par iestādi... Tātad – "iestāde šā likuma izpratnē ir publiskas personas orgāns", tā nav nevaldības organizācija vai reliģiska organizācija.

Mani uzmanīgu dara tas, ka uz šo 13.¹ pantu, ja to pieņem, attieksies arī 27. pants, kas reglamentē to, kādā veidā tiesībsargs pieprasa iestādēm sniegt informāciju... un ka tiesībsargs nosaka šīs informācijas apjomu, norāda saprātīgu tās sniegšanas termiņu. Un ir vēl virkne pantu, kuri visas pilnvaras informācijas pieprasīšanā būtībā atstāj tiesībsarga pusē. Manā ieskatā, ir pietiekami liels risks, ka nevaldības organizācijas tiks apgrūtinātas ar būtisku papildu birokrātisko slogu, ko tās pašas nevarēs ietekmēt. Tas būs atkarīgs no tā, kā Tiesībsarga biroja darbinieki interpretēs šos pantus, kādu informāciju, cik lielu un kādos termiņos, viņi prasa.

Kolēģi, šie būtu tie iemesli, kāpēc es šos grozījumus nevēlos atbalstīt un aicinu arī jūs tos neatbalstīt. Atkārtoju, ka nekādā ziņā šī nav kaut kāda atbalsta neizteikšana Tiesībsarga birojam, tā darbam kā tādam. Tā darbs ir atbalstāms, pareizs un ļoti vajadzīgs Latvijas valstij, mūsu sabiedrībai. Bet, manā skatījumā, šī ir tā reize, kad likumdevējs no Ministru kabineta ir saņēmis grozījumus, kuri nav līdz galam pārdomāti un pietiekami labi sagatavoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

L. Rasima. Komisijas vārdā varu piebilst, ka, jā, dažādas lietas... komisijā sākām jau aktīvi diskutēt par priekšlikumiem, un ir precizējamas lietas. Par to, kas attiecas uz "brīvības ierobežošanas vietām", – tas tiešām ir... šis termins citur neparādās, bet tas parādās tajā ANO... direktīvā. Un par vārdu "eksperti" – tas arī ir pārņemts no šīs konkrētās direktīvas. Par ekspertu pieaicināšanu – tas izpaužas būtībā jau šobrīd... kad tiek pieaicināts, piemēram, no biedrības "APEIRONS" kāds cilvēks, ar viņu tiek slēgts līgums par konkrētu lietu. Tas nav tā, ka šiem ekspertiem ir pielaide doties jebkur... jebkurā vietā tāda pati pielaide kā tiesībsargam, jebkurā gadījumā tas ir ļoti limitēti. Bet komisijā noteikti vēl par to diskutēsim, lai izvairītos no jebkādām bīstamībām, teiksim tā.

Tas, ko vēl vēlos minēt, – mēs šo likumprojektu plānojam skatīt trīs lasījumos, ierastajā kārtībā, lai visu izdiskutētu. Mēs plānojam, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam būs 2. janvāris, tā ka dodam diezgan ilgu laiku, lai visas šīs lietas pieslīpētu. Arī deputāti varēs iesniegt savus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu konceptuāli atbalstīt likumprojektu, un tālāk jau strādāsim komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tiesībsarga likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 15, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

L. Rasima. 2025. gada 2. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

L. Rasima. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Aleksejs Rosļikovs, Juris Viļums, Raivis Dzintars un Ainārs Šlesers lūdz turpināt Saeimas šā gada 21. novembra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Iebildumu nav.

Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" pirmajā lasījumā.

Likumprojekts tapis pēc Klimata un enerģētikas ministrijas iniciatīvas, tas pārņem divas Eiropas Savienības direktīvas un saskaņo nacionālo regulējumu ar citām dalībvalstīm. Būs arī praktiski ieguvumi elektroenerģijas ražotājiem, lietotājiem un elektroenerģijas sistēmai kopumā.

Likumprojekts izstrādāts atbilstoši Latvijas Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam 2021.–2030. gadam. Tiks ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, piemēram, precizēti noteikumi par elektroenerģijas uzkrātuvēm, kas līdz šim nebija pilnvērtīgi regulēts Latvijas likumdošanā, ieviešot prasības uzkrātuvju pārredzamībai un darbības elastībai, kā arī skaidrus nosacījumus izmaksu segšanai.

Īpaša uzmanība šajā likumprojektā ir pievērsta elektroenerģijas lietotājiem, jo tas paredz ieviest elektroenerģijas cenu salīdzināšanas un patēriņa analīzes rīka izveidi. Ieviešot šādu cenu salīdzināšanas rīku, sabiedrībai būs pieejama pārskatāma un viegli saprotama informācija par elektroenerģijas izmaksām, kas ļaus mājsaimniecībām pieņemt informētus... lēmumus, izvēloties elektroenerģijas tirgotājus... tādā veidā, iespējams, arī palīdzot samazināt ikdienas rēķinus.

Ir paredzēts precizēt likumā esošās definīcijas atbilstoši Eiropas Savienības kopīgajam regulējumam, noteikt skaidrāku regulējumu elektroautomašīnu uzlādes punktu pieslēgšanai sadales sistēmai, ieviešot prasības uzlādes punktiem, kā arī ieviest citas normas, kas nodrošinātu skaidrāku un stabilāku elektroenerģijas darbības vidi.

Jānorāda, ka šajā likumprojektā vairāki aspekti, piemēram, elektroenerģijas uzkrātuvju regulējums, ir saistīti ar Baltijas valstu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmu, kas šobrīd ir nozares absolūta prioritāte un paredzēta februārī. Tas palīdzēs stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Patmalnieks. 12. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" pirmajā lasījumā.

Vienkāršiem vārdiem sakot, tas ir saistīts ar ģeodēziju, kartogrāfiju, topogrāfiju un mērniecības jautājumiem. Būtiski uzlabos un precizēs sadarbību ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstīm.

Komisija atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 28. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"", otrais lasījums.

Viens priekšlikums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija aicina pievērsties likumprojektam "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" otrajā lasījumā.

Kā jūs dzirdējāt, ir saņemti daudzi priekšlikumi... vesels viens.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniskas dabas – redakcijas precizējums. Komisija atbalstīja.

Aicinu jūs atbalstīt... kopēji... otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Termiņš – 26. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"", otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" otrajā lasījumā.

Otrajam lasījumam priekšlikumus neesam saņēmuši.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Z. Skujiņa-Rubene. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 29. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām strādāt.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr. 614/Lp14) un alternatīvais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr. 784/Lp14), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija 13. novembra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr. 614/Lp14) un nolēma tomēr to neatbalstīt, vienlaikus sagatavojot un iesniedzot Saeimai izskatīšanai komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr. 784/Lp14).

Likumprojekts ir saistīts ar būvniecības regulējumu. Kā jebkurš regulējums, tas visu laiku tiek pilnveidots, un, lai salāgotu sabiedrības un indivīda intereses, līdz ar izmaiņām būvniecības jomas tiesiskajā regulējumā vienkāršotām būvniecības procedūrām tiek paplašināts un noteikts dokumentu loks, kas būs par pamatu ierakstu veikšanai zemesgrāmatās. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo zemesgrāmatu jomas regulējumu, paziņojums par būvniecību netiek uzskatīts par dokumentu, kas būtu par pamatu nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, līdz ar to ir nepieciešams grozīt attiecīgo likumu – "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās".

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr. 784/Lp14) un attiecīgi sākotnējo likumprojektu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vispirms balsosim par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, kuru komisija ierosina noraidīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr. 614/Lp14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 35, atturas – 50. Likumprojekts noraidīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvo likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās"" (Nr. 784/Lp14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

Inese Kalniņa. Termiņš ir 26. novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Inese Kalniņa. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājam ar likumprojektu "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā".

Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 13. septembra lēmumam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai tika uzdots attīstīt atkrastes vēja parka ELWIND Latvijas puses atkrastes laukumu, lai rīkotu izsoli ELWIND projekta potenciālo attīstītāju piesaistei. Savukārt Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra lēmums uzdeva LIAA organizēt ELWIND nepieciešamās teritorijas izpēti un veikt ELWIND projekta ietekmes uz vidi novērtējumu.

Likumprojekta mērķis ir novērst regulējuma pretrunu un atvieglot administratīvās procedūras, lai ļautu LIAA veikt nepieciešamās izpētes Ministru kabineta noteiktajā jūras teritorijā.

Komisijā likumprojekts guva atbalstu pirmajam lasījumam.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labrīt, godātie kolēģi! Vēlos atkārtoti norādīt, ka šis nav demokrātisks veids, kā atbalstīt un stiprināt Latvijas energoneatkarību. Atbalstot šo grozījumu, jūs faktiski atbalstāt veidu, ka nevis attīstības projekti tiek pielāgoti likumam, bet likums tiek pielāgots attīstības projektam.

Vēlos norādīt, ko droši vien esat izlasījuši TAP portālā, – ka arī šim grozījumam nav bijusi sabiedrības līdzdalība, faktiski tiek apieti ne tikai Ministru kabineta noteikumi un likums, bet arī sabiedrība... ar šo veidu. Tas, manuprāt, nav veids, kā virzīties uz priekšu. Vēlos papildus atgādināt, ka, balsojot par šo Zaļo un Zemnieku savienības ministra sagatavoto un iesniegto likumprojektu, jūs faktiski pārrullējat pāri Dienvidkurzemes novada iedzīvotājiem, kurus šis ELWIND projekts skars Pāvilostas apkārtnē.

Vēlos arī atgādināt saistību ar budžetu. Budžetā šī projekta kontekstā ir Aizsardzības ministrijas iesniegti... uz trīs gadiem... 48 miljoni, lai kompensētu šī projekta izbūves radītos radaru traucējumus. Vēlos atgādināt, ka Zviedrijas puse no līdzīgiem atkrastes vēja parku projektiem ir atteikusies un savu energoneatkarību attīstīs citos veidos. Manuprāt, nav samērīgi, ka mēs vēlamies mūsu militāro spēju budžetu pārvirzīt uz ārvalstu investora maciņu, jo neviens Latvijas komersants nav izrādījis interesi par šo projektu attīstību, mēs runājam par ārvalstu – vācu, dāņu un citiem – uzņēmumiem.

Šībrīža ģeopolitiskajā situācijā pārvirzīt tam 48 miljonus no Aizsardzības ministrijas budžeta, manuprāt, ir nepareizi. Un projekta sākumā... ko referents minēja – par datumu, kad projekts tika uzsākts... nevienā brīdī nebija paredzēts, ka Latvijas valsts nodokļu maksātāji no militārā budžeta stutēs ārvalstu investoru projektu. Projektu, kur jaudas ir paredzēts nevis paturēt Latvijā un nodrošināt lētāku elektroenerģiju, bet aizpumpēt tālāk uz viņu mītnes zemēm. Tieši tādēļ ir šī viņu interese – gan nopelnīt, gan saņemt jaudas.

Līdz ar to es uzskatu, ka tas ir nepieņemami – vājināt militāro budžetu šajā kontekstā. Un man ir žēl, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo ir atbalstījusi. Uzskatu, ka energoneatkarība, kur vēja parkiem ir noteikta vieta Latvijas portfelī, jārada citos veidos.

Arī ELWIND sākumā bija paredzētas vairākas zonas, vairākas vietas, kuras šobrīd netiek pētītas. Atgādinu par "Latvijas valsts mežu" un "Latvenergo" kopuzņēmumu, kas būtu nacionālām interesēm, manuprāt, prioritārs, jo šīs jaudas un arī gūtā peļņa paliktu Latvijā, nevis nonāktu ārvalstīs. Pieļauju, ka mūsu mērķis – energoneatkarība – visiem ir viens, bet izpildījums, ko šobrīd koalīcija ir uzņēmusies, manuprāt, ir nepareizs, Latvijas nacionālajām interesēm neatbilstošs un šajā konkrētajā grozījumā arī nedemokrātisks, jo apiet brutāli... groza likumu vienam projektam labvēlīgi... un apiet sabiedrību. Manuprāt, tas nav veids, kā strādāt.

Aicinu šo grozījumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Laikā, kad valdība runā par krīzi valsts budžetā, ELWIND projekts turpina strādāt kā bezizmēra naudas mašīna. Palasīsim Ekonomikas ministrijas 2022. gada ziņojumu par ELWIND projektu. Aptuveni 500 miljoni eiro, lai pieslēgtu ELWIND sauszemes energotīklam, 100 miljoni, lai stiprinātu iekšējos tīklus, 48 miljoni, lai pārceltu NATO radarus, tad vēl jaunas energotīklu pārvades, sadales un balansēšanas izmaksas, ko Ekonomikas ministrija vērtē kā tarifu pieaugumu līdz septiņiem procentiem.

Naudas tērēšana turpinās ar ELWIND ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūras iepirkumu – ne tikai izvēlēts dārgākais pretendents, bet vēl tiek brīvi atļauts sadārdzinājums no 350 līdz 521 tūkstotim eiro. Tomēr LIAA, kur izveidota vesela ELWIND nodaļa, par to pārāk nesatraucas, jo kopumā projekta izpētei ir piešķirti 19 miljoni eiro. Un to visu šobrīd apmaksā ne jau ārvalstu investori, bet Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāji. ELWIND projekts tiek īstenots bez jebkādām garantijām, jo atkrastes vēja parku saražotās elektroenerģijas pašizmaksa ir aptuveni divas reizes augstāka nekā iekšzemes parkiem. Tie nav konkurētspējīgi.

Investori un ministrijas kā nākotnes elektrības cenu min 7 centus par kilovatstundu, bet atkrastes vēja parku pašizmaksa šobrīd ir vismaz 11 centi par kilovatstundu. Vai tiešām Latvija ir gatava to subsidēt ar jaunu OIK? Jo citviet atkrastes vēja parkiem investori pieprasa valsts atbalstu un cenu garantijas. Pat Ārvalstu investoru padome izsaka iebildumus pret ELWIND projektu, jo nav zināma valsts enerģētikas politika, nav noteikti kompensējošie mehānismi valsts drošībai un energosistēmai, nav nodrošināta vienlīdzīga konkurence un nav respektētas vides, klimata un vietējo kopienu intereses. Pat biedrība "Zaļā brīvība", kas kopā ar Ekonomikas ministriju un LIAA apmeklēja Jūrkalni un Pāvilostu sākotnējās sabiedriskās apspriešanas laikā, lai atbalstītu ELWIND projektu, vēlāk to nesaskaņoja, jo šis projekts ignorē dabas aizsardzību.

Šādi projekti būtu īstenojami, pirmkārt, ar pašu investoru naudu un riskiem, nevis nodokļu maksātāju atbalstu. Mums jau pietiek ar "airBaltic" un "Rail Baltica". Otrkārt, šādi projekti būtu īstenojami lielo pilsētu tuvumā, lai samazinātu kuģu ceļu, elektrotīklu un citas izmaksas un lai vēja parki iekļautos pilsētu industriālajā ainavā, nevis degradētu Latvijas ainavu dārgumus un tūrisma "magnētus". Latvijas reģioni iztukšojas. Tomēr Pāvilosta, Jūrkalne, Sārnate ir vienas no retajām Latvijas teritorijām, kas spēj attīstīties.

ELWIND projekts rada jaunus riskus vietējam tūrismam, zvejniecībai, starptautisko kino projektu piesaistei, aktīvai atpūtai un... krasta erozijai. ELWIND projekts ir zaļiem diegiem šūts, tādēļ respektēsim suitu kultūrtelpu, Pāvilostas tūrisma industriju, vietējos zvejniekus un piekrastes ļaudis, kas nevēlas šo projektu, un galvenais – respektēsim Latvijas tautsaimniecību un nepadarīsim to nekonkurētspējīgu.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Es vienkārši gribu informēt, ka šeit ir zināma līdzība ar projektu "Rail Baltica", proti, tiek stumti konkrēti jūras lauki un tracināti cilvēki... ka tūlīt kaut ko sāksim, ņemsim un darīsim. Patiesībā mums ir vismaz četras piecas teritorijas Rietumkurzemes piekrastē – no Ventspils līdz pat Liepājai –, kuras, godīgi sakot, vajadzētu izpētīt gan no bioloģiskās daudzveidības, gan no grunts sastāva viedokļa, kā arī saprast, ko katrs šis lauks izsaka starpsavienojuma veidošanai ar Zviedriju. Jo tuvāk mēs esam Ventspilij, jo šis starpsavienojums maksā desmitiem miljonu lētāk.

Kad visi šie faktori ir izanalizēti, tad mēs sākam pieņemt lēmumus, informēt cilvēkus, un tad sabiedrība varētu saprast, kāpēc viņu priekšā būs vai nebūs tie ventilatori. Šobrīd mēs darām no otra gala – tracinām cilvēkus, kas dzīvo pretī skaistākajam Latvijas stāvkrastam. Patiesībā pārējie lauki nav pat vēl izpētīti. Var sanākt, ka bioloģiskā daudzveidība pretī Jūrkalnei, Pāvilostai ir lielāka nekā pie Ventspils, ko dabas draugi ir iekārojuši kā vērtīgu teritoriju. Un viss ir kārtībā.

Kāpēc mēs darām lietas nepareizi? Tieši tā, kā ar "Rail Baltica" – sadzenam, piedodiet, pāļus un pēc tam gudrojam: varbūt nemaz nevajadzēja sākt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Man liekas, tiek sūtīti mazliet nepareizi signāli. Likumprojekts ir par to, lai varētu veikt izpēti, lai mēs būtu droši, ka vides prasības ir ievērotas. Un pats galvenais – mēs taču gribam, lai Latvijā ir pieejama un lēta elektroenerģija. Pareizi?

Bažas par to, ka šeit ienāks ārvalstu investori, kuri elektrību sūknēs prom... Ziniet, kāpēc Latvijas un kopumā Baltijas elektroenerģijas cena parasti ir augstāka nekā citviet reģionā? Jo mums ir ierobežotas jaudas starpsavienojumiem, un tā elektrība, kas saražota šeit, primāri paliek un tiek tirgota šeit.

Tā ka aicinu kolēģus nemalt tukšu, iedziļināties un lēnām, prātīgi un pragmatiski virzīties uz priekšu – pārtikušākai Latvijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Viss jau izklausās ļoti labi – zaļa Latvija, laimīga tauta, lēti tarifi.

Pirms kāda laika bija tāda afēra, kura saucās OIK. Mēs zinām, ar ko beidzās. Mēs zinām, ka visi skaistie vārdi tika aizslēpti aiz realitātes – izmaksas nevis samazinājās, bet palielinājās. Tagad mēs runājam par vēja parkiem.

Es gribētu, lai šo jautājumu no šīs tribīnes visiem deputātiem izklāstītu ministrs Melnis. Būtu ļoti labi, ja viņš pateiktu un varētu apstiprināt, kur kādi parki tiks būvēti, cik maksās elektroenerģija. Mēs šodien esam jau viszaļākā valsts Eiropā, pusi teritorijas klāj meži. Apskatieties – Nīderlande, teritorija ir par trešdaļu mazāka nekā Latvijā, dzīvo 10 reizes vairāk cilvēku, mežu praktiski nav... tur vairāk nav ne kukaiņu, ne kā tāda, kā saka, tur viss ir industrializēts. Mēs esam ļoti, ļoti zaļa valsts. Un tagad mēs sakām: vēja parki...

Bet, lūdzu, nevajag tracināt cilvēkus – kur būs tie vēja parki, pareizajā teritorijā... Tam jābūt caurspīdīgam, nevar būt tā, ka mēs te kaut ko gribam vēl zaļāku, vēl labāku taisīt. Galarezultātā patērētāji jau pamatā ir Latvijā. Jau tā mēs esam valsts, kur – salīdzinājumā ar citām valstīm – komunālie maksājumi ir vieni no dārgākajiem Eiropā, pie mums cilvēku ienākumi ir vieni no zemākajiem, elektroenerģija ir viena no dārgākajām.

Protams, var teikt, ka Šlesers atkal kaut ko melo, viss ir nepareizi, bet kur ir ministrs? Lai tad beidzot... Kas tā par lietu? JAUNĀ VIENOTĪBA, jau cik gadus ir jūsu premjers, nodrošiniet, lai ministri nāk un ziņo no šīs tribīnes. Atnāk kaut kādi pārstāvji, parlamentārie... bet, ja ir būtiski jautājumi, ministriem jābūt šeit un jāaizstāv jautājumi. Viņiem šeit jāsēž ne tikai 18. novembrī vai kādos citos svētkos, bet jāstrādā. Pašreiz sanāk tā – balsojamā mašīna strādā, jums uz visiem nospļauties, un galarezultātā tiek realizēta kārtējā OIK afēra.

Pajautājiet cilvēkiem... cik cilvēku sūta vēstules, zvana un saka: ārprāts, no visiem tiem vēja parkiem putni iet bojā... un tā tālāk. Tas, ka vēja parki kaut kur ir jābūvē, – noteikti, es to neizslēdzu... bet tad pasakiet, kas kur būvēs, uz kādiem nosacījumiem un, pats galvenais, cik tā elektroenerģija maksās? Es jums varu pateikt uzreiz – tā būs dārgāka, jo tas viss būs dotējams, tā būs kārtējā OIK afēra, un beigās mūsu ekonomika kļūs nekonkurētspējīgāka.

Tā ka, godājamie kolēģi, sāciet strādāt! Lai ministri nāk un izklāsta. Lai būtu anotācijā – te ir tāds konkrēts priekšlikums, tur mēs virzāmies. Zaļie saka: nē, nē, nē, mēs jau tikai par izpēti. Ziniet, kā bija ar zaļajām lietām savā laikā? Bija "Natura 2000". Tāpēc ka bija iespējams pētniecībai dabūt fondus, gribēja visu Baltijas jūras piekrasti... zaļie uzlika lieguma zonu "Natura 2000". Jūs saprotat, ko tas nozīmē? Ja mēs savā laikā būtu pieņēmuši tādu lēmumu, vajadzētu skaņot ar Igauniju lēmuma projektus par to, vai drīkst padziļināt kuģošanas kanālu Baltijas jūrā.

Ļoti bieži mēs pieņemam lēmumu, bet nezinām, kāda tam visam ir galastacija un galarezultāts. Šodien par maz informācijas, un es aicinu... mēs neatbalstīsim šo konkrēto priekšlikumu... lai ministrs nāk un ziņo un stāsta, kas būs, cik tas maksās, kādi būs tarifi, kādi būs labumi, – lai cilvēki zina. Ja deputāti nav lietas kursā, par ko mēs balsojam, tad informējiet vismaz tautu. Bet man šķiet, ka ļoti bieži aiz visiem šiem skaistajiem priekšlikumiem ir paslēpts kaut kas cits. Es jau šodien jūtu – es jau jūtu! – tas viss beigsies ar to, ka cilvēki par elektroenerģiju maksās dārgāk.

Sēdes vadītāja. Jā, bet šis ir ekonomikas ministra virzītais likumprojekts.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis ir kārtējais gadījums, kad mūsu Ekonomikas ministrija un valdība ir nogulējušas jauno virzienu... ko ir veicis mūsu transatlantiskā partnera jaunievēlētais prezidents. Kā tad tā, kolēģi dārgie? Es te neredzu nevienu no valdības... bet to varbūt vajadzētu pārrunāt pie budžeta.

Tātad jaunievēlētais prezidents pateica, ka Amerikas Savienotās Valstis turpmāk strādās pie tā, lai divreiz pazeminātu degvielas cenas. To var paveikt tikai ar fosilās enerģijas attīstību. Bija ārkārtīgi interesanta doma – mēs neļausim Amerikas Savienotajās Valstīs pazemināt iedzīvotāju dzīves līmeni maldīgās iedomas dēļ (Rokpeļņa kungs!), ka pēc 300 gadiem okeāna līmenis, iespējams, varētu celties par diviem milimetriem. Tā ka jūs piedalāties šajās fantāzijās, sakot, ka Latvijai vajag kaut kādu enerģiju.

Es jums atgādināšu, ka pašreiz Latvijā esošās jaudas ir 2,3 gigavati, bet patēriņš pagājušajā gadā bija 0,89 gigavati, respektīvi, Latvijas patēriņš ir mazāks, nekā pašreiz var saražot viena termoelektrocentrāle. Tas, ka tā neražo, ir cits jautājums... jo tad, kad ir izdevīgi nopirkt vai uzkrāt ūdeni un savu elektrību nepārdot, uzkrāt, kā to dara "Latvenergo", pagaidīt, kad uzlec cenas Eiropā, un tad caur biržu tirgot 10 reižu dārgāk, tā ir pavisam cita politika, bet tā nav politika, kas vērsta uz Latvijas iedzīvotāju un ražotāju interesēm, jo viņiem vajag prognozējamu un stabilu enerģiju, ko nevar dot nekādi vēja parki.

Tālāk. Šis likumprojekts pārkāpj divas starptautiskās konvencijas, ko Latvija ir ratificējusi: Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvenciju (tā saucamo Helsinku konvenciju) un 2007. gadā pieņemto tā saucamo HELCOM... Baltijas jūras rīcības plānu. Abas konvencijas paredz ne tikai stingru licencēšanu un Ministru kabineta kontroli, bet arī Baltijas jūras valstu informēšanu par katru paredzamo projektu un dokumentu apmaiņu. Šis likumprojekts klaji to ignorē.

Tālāk. Kāpēc būtu jāceļ jūrā un jātērē milzīgas summas, ja jau ir paziņots, ka iesniegti projekti par sešiem gigabaitiem... saules un vēja parkiem... kopējie? Tagad ir problēma – nevis celt kaut ko jaunu, bet kur atrast vietu... jau piešķirtajām atļaujām... būvēt šos vēja parkus, jo sešus gigabaitus nevar... šeit izvietot. Kam tad mēs tos taisīsim? Kā mēs pārdosim? Vai tiešām jūs, daži kolēģi, esat tik naivi un domājat, ka būs bezvējš, kā tas bija divus mēnešus 2021. gada vasarā... un elektrības un gāzes cenas uzlēca 10 reizes... un ka Latvijas vēja parki kompensēs bezvēju Eiropā? Bet tad, kad ir vējš, tad elektrību nav, kur likt. Saprotiet – sasvils transformatori. Mums nav, kur novadīt lieko strāvu, tātad mēs tirgosim ārzemniekiem... jūru.

Te ir vēl viena lieta, ko es pateikšu. Es ļoti neatbalstu Šlesera kungu. Viņš teica, ka esot jāceļ. Es saku – nekas nav jāceļ. Bet vissmieklīgākais, ka Lielbritānijas valdība... piemēram, visur pasaulē finansē... Mums stāsta, ka viņi pelnīs kaut ko. Viņi neko nepelnīs. Kad pagājušā gada beigās mēs bijām Dānijā, Kopenhāgenā bija NATO Parlamentārā asambleja. Dānijas avīzēs rakstīja, ka viņi prasa no valdības... man liekas, tas bija tikai decembra mēnesim... Dānijas vēja parku asociācija... trīs miljardus kronu, tie ir kādi 300 miljoni (varam ar 10 vai 11 izdalīt), jo vēja parki bankrotēs, tie sevi neatpelna arī pie viņu cenām.

Kas ir vissmieklīgākais? Ja jūs paskatīsieties datus, piemēram, vēja ātrumu Dānijā, Ziemeļjūrā tas ir apmēram par 30–40 procentiem lielāks. Tā kā saražotā enerģija pieaug ģeometriskā progresijā, dāņi pie vienādas vēja parku jaudas spēj saražot četrreiz vairāk... ofšoros viņi saražo... vējš ir mērīts simts metru augstumā... un sauszemē – divreiz vairāk. Tātad no vienas un tās pašas platības... tā kā tagad ir moderni ģeneratori... seši septiņi megavati no vienas vēja elektrostacijas 300 metru augstumā... dāņi jūrā saražo četrreiz vairāk un sauszemē divreiz vairāk. Un ar visu to viņiem ir problēmas ar pašfinansēšanos.

Otrs. Dānijā vidējais jūras dziļums Ziemeļjūrā ir 10–12 metri, maksimums 15 metri, kas ļauj lēti iebūvēt pamatus šiem... Baltijas jūrā tas ir vairāk reižu dziļāk.

Nezinot šo visu, stāstīt, ka mēs te kaut ko darīsim bez kaut kādām Ministru kabineta atļaujām... un tā tālāk, ir vienkārši smieklīgi. Kolēģi, es tomēr aicinu – nevajadzētu piekopt kursu, kas ir par 180 grādiem... pretējs mūsu transatlantiskā partnera kursam. Mums ir jāiet kopā, jāstiprina mūsu aizsardzības spējas, un mums nav jātērē ne santīms kaut kādiem muļķīgiem, utopiskiem projektiem.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Labucis. Vēlreiz atgādinu, ka šie likumprojekta grozījumi ir par ietekmes uz vidi novērtējumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 50, pret – 26, atturas – 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Labucis. Šī gada 5. decembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Labucis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā", otrais lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Juris Jakovins.

J. Jakovins (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" otrajā lasījumā un principā atbalstīja visus grozījumus. Tie ir seši.

Tātad... 1. panta otro daļu papildināja... Ja neviens neiebilst, tad atbalstīja arī...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. 1. priekšlikums atbalstīts.

J. Jakovins. 2. – aizsardzības ministra Andra Sprūda priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jakovins. 3., 4., 5. priekšlikums ir tādi terminoloģiski jautājumi, tika precizēti termini.

3. – komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jakovins. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tāds pats. Tika izmainīts nosaukums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jakovins. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jakovins. Un 7. ...

Sēdes vadītāja. 6.

J. Jakovins. 6. priekšlikums. Arī principā terminoloģiski labojumi, kas tika atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jakovins. Tātad izskatīts otrajā lasījumā...

Sēdes vadītāja. Nē... 7. priekšlikums.

J. Jakovins. 7., sorry. Kur man ir 7.? Man nav 7. priekšlikuma.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts.

J. Jakovins. Jā, labojums. Arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jakovins. Aicinu balsot par trešo lasījumu...

Sēdes vadītāja. Par otro.

J. Jakovins. Nē, šis bija otrais (Zālē troksnis.)... otrajam lasījumam. Jā, par otro lasījumu, sorry.

Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Jakovins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 25. novembris, skatīsim pēc tam nākamajā sēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

J. Jakovins. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sadaļa "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama tiesnesi Lalu Apšenieci".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Saeima ir saņēmusi prokuratūras vēstuli ar lūgumu atļaut uzsākt kriminālvajāšanu pret Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama tiesnesi Lalu Apšenieci.

20. novembrī tika sasaukta Juridiskās komisijas sēde, kur jautājums tika izskatīts. Mēs uzklausījām prokuratūras pārstāvi un, izvērtējot informāciju, kas bija mūsu rīcībā, nolēmām šo lēmuma projektu atbalstīt.

Lūdzu komisijas vārdā to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas atļauju uzsākt kriminālvajāšanu pret Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu nama tiesnesi Lalu Apšenieci"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, mazs precizējums. Mums jāatgriežas pie iepriekšējā darba kārtības jautājuma un jāprecizē priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" trešajam lasījumam. Jakovina kungs minēja 25. novembri, bet, ņemot vērā Saeimas kārtības rulli, minimums ir piecas dienas, tātad tas būtu 26. novembris. (Starpsaucieni.) Vai deputāti neiebilst? Likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā". Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 26. novembris.

Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Skaidrītei Ābramas kundzei. (Dep. S. Ābrama: "28.!") 28. vispār. Kolēģi, es precizēju – 28. novembris. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: "Nav!") Nav iebildumu.

Tātad vēlreiz: likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 28. novembris. Deputāti piekrīt.

Kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis jaunu deputātu jautājumu.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Kristaps Krištopans, Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim "Par jaudas uzturēšanas maksu". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija... mums ir viens svinīgs notikums. 16. novembrī pusapaļu jubileju svinēja deputāts Viesturs Zariņš. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, mazu uzmanību! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Raimonds Bergmanis, Ingrīda Circene, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Gunārs Kūtris, Daiga Mieriņa... redzu, Gunārs Kūtris... arī ir, Jana Simanovska... redzu, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Edmunds Teirumnieks un Edgars Zelderis.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.