Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī valsts, kas piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz ziņu apmaiņu, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus;

2) izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde — kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kurai saskaņā ar piešķirto kompetenci ir tiesības iesniegt pieprasījumus tieši citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam;

3) pieprasījums — lūgums sniegt ziņas, kuru iesniedzis citas dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde vai kuru sagatavojis Latvijas vienotais kontaktpunkts, izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona;

4) smags noziegums — Kriminālprocesa likuma 2. pielikumā minēts nodarījums, par kuru dalībvalstī, kas iesniegusi pieprasījumu, ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, kā arī nodarījums, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija regulas (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (turpmāk — regula 2016/794) 3. panta 1. vai 2. punktā;

5) ziņas — jebkāda informācija, kas attiecas uz vienu vai vairākām fiziskajām vai juridiskajām personām, faktiem vai apstākļiem, kuri ir svarīgi kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus. Ziņas var būt:

a) tieši pieejama informācija — informācijas sistēmā, operatīvās uzskaites lietā, krimināllietā ietverta informācija vai informācija, kas tieši pieejama kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai amatpersonai, no kuras ziņas tiek pieprasītas,

b) netieši pieejama informācija — informācija, kuru vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona ir tiesīga iegūt no citām valsts institūcijām vai privātpersonām;

6) ziņu apstrāde — jebkuras ar ziņām veiktās darbības, ieskaitot ziņu glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.

2. pants. Likuma mērķis un darbības joma

(1) Likuma mērķis ir veicināt Latvijas un citu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā, nodrošinot ātru ziņu apmaiņas procesu.

(2) Likums nosaka kārtību, kādā pieprasāmas un sniedzamas ziņas citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai izraudzītajai tiesībaizsardzības iestādei.

(3) Likums neregulē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.

3. pants. Sadarbības valoda

(1) Pieprasījumus no citām dalībvalstīm šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņem latviešu vai angļu valodā.

(2) Atbildi uz citas dalībvalsts iesniegtu pieprasījumu, kā arī informāciju par atteikumu sniegt ziņas vai par atbildes sniegšanas atlikšanu sniedz šā panta pirmajā daļā minētajā valodā, kādā attiecīgais pieprasījums tika iesniegts.

(3) Pieprasījumi tiek sagatavoti vienā no valodām, kādu norādījusi attiecīgā dalībvalsts.

4. pants. Vienotais kontaktpunkts

(1) Vienotais kontaktpunkts ir Valsts policijas norīkota struktūrvienība, kas 24 stundas diennaktī septiņas dienas nedēļā koordinē un nodrošina šajā likumā paredzēto ziņu apmaiņu.

(2) Vienotais kontaktpunkts veic šādus uzdevumus:

1) saņem un izvērtē pieprasītās ziņas, tai skaitā pieprasījuma atbilstību pamattiesībām;

2) novirza pieprasījumu attiecīgajām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm un, ja nepieciešams, koordinē pieprasījuma apstrādi starp minētajām iestādēm un sniedz atbildi uz pieprasījumu;

3) koordinē ziņu analīzes sagatavošanu un sistematizē ziņas, lai tās sniegtu citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam un — attiecīgā gadījumā — kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei;

4) sniedz ziņas pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas citām dalībvalstīm;

5) saskaņā ar likumu pieprasa precizējošu informāciju, ja saņemtais pieprasījums ir neskaidrs;

6) atsaka ziņu sniegšanu;

7) iesniedz pieprasījumu citai dalībvalstij, kā arī sniedz precizējošu informāciju pēc citas dalībvalsts pieprasījuma.

5. pants. Kompetentās tiesībaizsardzības iestādes un amatpersonas

(1) Ziņu apmaiņu veic šādas kompetentās tiesībaizsardzības iestādes un amatpersonas:

1) izmeklēšanas iestāde vai operatīvās darbības subjekts, kam ir pieejamas iestāžu un privātpersonu rīcībā esošās ziņas;

2) operatīvās darbības subjekta amatpersona — ziņas, kas ir iegūtas, veicot operatīvo darbību;

3) procesa virzītājs — ziņas, kas ir iegūtas kriminālprocesā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās kompetentās tiesībaizsardzības iestādes un amatpersonas ir uzskatāmas arī par izraudzītajām tiesībaizsardzības iestādēm.

6. pants. Pieprasījuma izskatīšanas kārtība

(1) Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, saņemot pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:

1) sniedz ziņas;

2) atsaka ziņu sniegšanu, ja pastāv šajā likumā paredzētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli.

(2) Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kuras rīcībā nav pieprasīto ziņu, pieprasa šīs ziņas vai pārsūta pieprasījumu tai kompetentajai iestādei vai amatpersonai, kuras rīcībā tās ir, un norāda atbildes sniegšanas termiņu.

(3) Ja kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona nav tiesīga bez prokurora vai tiesas piekrišanas iegūt pieprasītās ziņas vai tās sniegt, tā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nekavējoties pieprasa attiecīgo atļauju.

(4) Sniedzot ziņas, kā arī atsakot ziņu sniegšanu, ievēro atbildes nosūtīšanas vai sniegšanas termiņus.

7. pants. Ziņu sniegšanas atteikuma iemesli

(1) Ziņu sniegšanu atsaka, ja pastāv kāds no šādiem iemesliem:

1) tā var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei vai drošībai;

2) tā var apdraudēt operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa mērķa sasniegšanu;

3) tā var apdraudēt personas dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;

4) prokurors vai tiesa nedod normatīvajos aktos paredzēto atļauju ziņu piekļuvei vai sniegšanai;

5) ziņas iegūtas no citas dalībvalsts vai trešās valsts, kura nav devusi piekrišanu šo ziņu tālākai nodošanai;

6) pieprasījums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru saskaņā ar Krimināllikumu paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža ir viens gads vai mazāk, vai uz darbību, kura atbilstoši Krimināllikumam nav uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu;

7) pieprasījums neatbilst šā likuma mērķim;

8) ziņas ir acīmredzami nesamērojamas ar norādīto mērķi vai nav piemērotas tā sasniegšanai;

9) pieprasījumu iesniegusi iestāde, kas nav dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde;

10) pieprasījums vai tajā iekļautie personas dati ir neprecīzi, nepilnīgi vai neaktuāli un līdz ar to ziņu sniegšana nav pieļaujama atbilstoši personas datu aizsardzības principiem;

11) pieprasījumā nav ietverta šā likuma 14. pantā norādītā informācija;

12) ziņas nav pieejamas vienotajam kontaktpunktam, kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm vai amatpersonām;

13) ziņas ir tādi personas dati, kas neietilpst regulas 2016/794 II pielikuma B daļā minētajās datu kategorijās.

(2) Gadījumā, kad ziņu sniegšanu atsaka, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 5. punktu, norāda valsti, kurai attiecīgās ziņas var būt pieejamas, ja tas nav pretrunā ar starptautiskās sadarbības nosacījumiem.

(3) Ziņu sniegšanas atteikums skar tikai to informācijas daļu, uz kuru var attiecināt kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem atteikuma iemesliem. Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona nekavējoties pieprasa, lai citas dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde sniedz precizējošu informāciju saistībā ar to pieprasījuma daļu, par kuru ziņu sniegšana ir atsakāma atbilstoši šā panta pirmajai daļai.

(4) Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona šā likuma 8. pantā noteiktajos termiņos informē citas dalībvalsts vienoto kontaktpunktu, kompetento tiesībaizsardzības iestādi vai izraudzīto tiesībaizsardzības iestādi par ziņu sniegšanas atteikuma iemesliem.

8. pants. Atbildes nosūtīšanas termiņi

(1) Atbildi uz citas dalībvalsts pieprasījumu nosūta septiņu kalendāra dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

(2) Ja iesniegts steidzams pieprasījums par nodarījumu un prasītās ziņas ir tieši pieejama informācija, atbildi nosūta astoņu stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

(3) Ja iesniegts steidzams pieprasījums par nodarījumu un prasītās ziņas ir netieši pieejama informācija, atbildi nosūta triju kalendāra dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.

9. pants. Atbildes sniegšanas atlikšana

(1) Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kas ir kompetenta sniegt ziņas, var neievērot šā likuma 8. pantā minētos termiņus un atlikt atbildes sniegšanu, ja:

1) tā bez prokurora vai tiesas piekrišanas nav tiesīga piekļūt prasītajām ziņām vai nav tiesīga tās sniegt, — līdz attiecīgās atļaujas saņemšanai;

2) atbildes sagatavošanai ir nepieciešama precizējoša informācija saistībā ar pieprasījumu, — līdz attiecīgās precizējošās informācijas saņemšanai.

(2) Par atbildes sniegšanas atlikšanu, atlikšanas iemesliem un iespējamo atbildes sniegšanas termiņu nekavējoties (bet ne vēlāk kā šā likuma 8. pantā minētajos termiņos) informē citas dalībvalsts vienoto kontaktpunktu, kompetento tiesībaizsardzības iestādi vai izraudzīto tiesībaizsardzības iestādi.

(3) Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona pēc šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas vai precizējošās informācijas saņemšanas nekavējoties sniedz atbildi citai dalībvalstij.

10. pants. Atbildes nosūtīšanas kārtība

(1) Ziņas, informāciju par atbildes sniegšanas atlikšanu, atlikšanas iemesliem un iespējamo atbildes sniegšanas termiņu, kā arī informāciju par ziņu sniegšanas atteikuma iemesliem nosūta, ievērojot šā likuma 8. pantā minētos termiņus.

(2) Atbildi uz citas dalībvalsts iesniegto pieprasījumu nosūta attiecīgās dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai izraudzītajai tiesībaizsardzības iestādei, kas iesniedza pieprasījumu.

(3) Latvijas vienotais kontaktpunkts, sniedzot atbildi uz citas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai izraudzītās tiesībaizsardzības iestādes pieprasījumu, nosūta pieprasījuma kopiju attiecīgās dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam. Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, sniedzot atbildi uz citas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai izraudzītās tiesībaizsardzības iestādes pieprasījumu, nosūta atbildes kopiju Latvijas un citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto atbildes kopiju var nesūtīt pēc atsevišķas katra individuālā gadījuma izvērtēšanas, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt:

1) notiekošo izmeklēšanu, kurā informācijas apstrādei nepieciešams pienācīgs konfidencialitātes līmenis;

2) ar terorismu saistītu noziegumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, ja nozieguma rezultātā nav iestājušās tādas sekas, kas prasa neatliekamu cilvēku glābšanu vai infrastruktūras saglabāšanu;

3) personas drošību.

(5) Ja atbilde satur valsts noslēpuma objektu vai ierobežotas pieejamības informāciju, to nosūta, ievērojot informācijas aizsardzību regulējošu normatīvo aktu prasības.

11. pants. Ziņu sniegšana pēc savas iniciatīvas

(1) Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona sniedz ziņas citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam vai kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, ja pieprasījums no tās nav saņemts, bet ir pamats uzskatīt, ka šādas ziņas dalībvalsts iestādei, kuras kompetencē ir noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana, var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt nodarījumu un nepastāv ziņu sniegšanas ierobežojumi. Ziņas saistībā ar smagu noziegumu var sniegt, ja nepastāv šā likuma 7. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli.

(2) Latvijas vienotais kontaktpunkts, sniedzot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, nosūta ziņu kopiju attiecīgās dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam. Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, sniedzot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, nosūta ziņu kopiju Latvijas un citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam.

(3) Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona var nesūtīt šā panta otrajā daļā minēto ziņu kopiju pēc atsevišķas katra individuālā gadījuma izvērtēšanas, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt:

1) notiekošo izmeklēšanu, kurā informācijas apstrādei nepieciešams pienācīgs konfidencialitātes līmenis;

2) ar terorismu saistītu noziegumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, ja nozieguma rezultātā nav iestājušās tādas sekas, kas prasa neatliekamu cilvēku glābšanu vai infrastruktūras saglabāšanu;

3) personas drošību.

12. pants. Norāde par ziņu izmantošanu

(1) Sniedzot ziņas, norāda vienu vai vairākus šādus pieļaujamos ziņu izmantošanas mērķus:

1) noziedzīgu nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma tūlītēja novēršana;

2) noziedzīgu nodarījumu pierādīšana.

(2) Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kas lemj par ziņu sniegšanu, var norādīt arī sniegto ziņu apstrādi regulējošos normatīvajos aktos paredzētos ziņu izmantošanas ierobežojumus.

(3) Šā panta pirmās daļas 2. punktā minēto ziņu izmantošanas mērķi norāda tikai tad, ja ziņas ir iegūtas no:

1) Fizisko personu reģistra;

2) Sodu reģistra;

3) transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra par transportlīdzekļa reģistrācijas datiem un transportlīdzekļa vadītāja apliecību;

4) traktortehnikas un tās vadītāju informatīvās sistēmas par transportlīdzekļa reģistrācijas datiem un transportlīdzekļa vadītāja apliecību.

13. pants. Pamats pieprasīt ziņas no citas dalībvalsts

Ja ir pamats uzskatīt, ka citas dalībvalsts rīcībā ir ziņas, kas var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt noziedzīgu nodarījumu, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts sniedz šīs ziņas.

14. pants. Pieprasījumā norādāmā informācija

(1) Pieprasījumā jābūt iekļautai vismaz šādai informācijai:

1) detalizēts ziņu apraksts, ciktāl tas ir iespējams;

2) pieprasījuma iemesls, tai skaitā faktu apraksts un norāde uz saistību ar noziedzīgu nodarījumu;

3) iemesli, kas ļauj uzskatīt, ka attiecīgās ziņas ir pieejamas pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

4) pieprasījuma saistība ar personu, uz kuru attiecas pieprasījums;

5) vai pieprasījums uzskatāms par steidzamu;

6) ierobežojumi pieprasījumā ietvertās informācijas izmantošanai citiem nolūkiem, nevis tiem, kam tā sniegta.

(2) Pieprasot ziņas sniegt steidzami, pieprasījumā norāda vienu vai vairākus šādus steidzamības iemeslus:

1) ziņas ir nepieciešamas tūlītēja un nopietna sabiedriskās drošības, personas dzīvības vai fiziskās neaizskaramības apdraudējuma novēršanai;

2) ziņas ir nepieciešamas tādu lēmumu pieņemšanai, kas saistīti ar brīvības atņemšanai līdzvērtīgu ierobežojošu piespiedu līdzekļu saglabāšanu;

3) pastāv nenovēršams risks, ka ziņas, kuras ir svarīgas noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai, zaudēs savu nozīmi, ja netiks sniegtas steidzami.

15. pants. Pieprasījuma nosūtīšana

(1) Pieprasījumu var nosūtīt:

1) vienotais kontaktpunkts;

2) kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona.

(2) Latvijas vienotais kontaktpunkts, nosūtot pieprasījumu citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, vienlaikus nosūta minētā pieprasījuma kopiju attiecīgās dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam. Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, nosūtot pieprasījumu citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, vienlaikus nosūta minētā pieprasījuma kopiju Latvijas vienotajam kontaktpunktam. Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, nosūtot pieprasījumu citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, vienlaikus nosūta minētā pieprasījuma kopiju Latvijas un attiecīgās dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam.

(3) Ja pieprasījums satur valsts noslēpuma objektu vai ierobežotas pieejamības informāciju, to nosūta, ievērojot informācijas aizsardzību regulējošu normatīvo aktu prasības.

(4) Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona var nesūtīt šā panta otrajā daļā minētā pieprasījuma kopiju pēc atsevišķas katra individuālā gadījuma izvērtēšanas, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt:

1) notiekošo izmeklēšanu, kurā informācijas apstrādei nepieciešams pienācīgs konfidencialitātes līmenis;

2) ar terorismu saistītu noziegumu novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, ja nozieguma rezultātā nav iestājušās tādas sekas, kas prasa neatliekamu cilvēku glābšanu vai infrastruktūras saglabāšanu;

3) personas drošību.

16. pants. Informācijas sniegšana Eiropolam

Latvijas vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, nosūtot pieprasījumu, atbildot uz pieprasījumiem un sniedzot ziņas pēc savas iniciatīvas, individuāli izvērtē katru gadījumu un lemj par nepieciešamību attiecīgo ziņu kopiju nosūtīt Eiropolam, ja attiecīgās ziņas skar noziedzīgus nodarījumus, kuri ietilpst regulas 2016/794 3. pantā minēto Eiropola mērķu darbības jomā.

17. pants. Informācijas apstrādes nosacījumi

Nosūtot šā likuma 16. pantā minēto ziņu kopiju, Eiropolu informē par ziņu apstrādes nolūkiem un iespējamiem apstrādes ierobežojumiem. Ja attiecīgās ziņas ir iegūtas no citas dalībvalsts vai trešās valsts, to nosūtīšana Eiropolam ir pieļaujama tikai tad, ja attiecīgā dalībvalsts vai trešā valsts ir izteikusi attiecīgu piekrišanu.

18. pants. Ziņu sniegšanas kanāls

(1) Latvijas vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona pieprasa un sniedz ziņas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu SIENA (turpmāk — SIENA kanāls).

(2) SIENA kanālu var neizmantot, ja pastāv kāds no šādiem iemesliem:

1) attiecīgo ziņu sniegšanai ir nepieciešama trešo valstu vai starptautisko organizāciju iesaiste vai tā būs nepieciešama vēlākā posmā, tai skaitā izmantojot Interpola saziņas kanālu;

2) steidzamības dēļ vajag uz laiku izmantot citu saziņas kanālu;

3) noticis neparedzēts tehniska rakstura incidents, kas traucē SIENA kanāla darbību.

19. pants. Lietu pārvaldības sistēma

(1) Šajā likumā paredzētajai ziņu apstrādei vienotais kontaktpunkts izmanto vienotu elektronisku lietu pārvaldības sistēmu (turpmāk — lietu pārvaldības sistēma), kas ir sadarbspējīga ar SIENA kanālu.

(2) Lietu pārvaldības sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina lietu pārvaldības sistēmas tehnisko resursu funkcionalitāti.

(3) Lietu pārvaldības sistēmā veic vismaz šādas darbības:

1) reģistrē pieprasījumu apriti, ziņu sniegšanas atteikumus, pieprasījumus par precizējošas informācijas sniegšanu un sniegto precizējošo informāciju, kā arī jebkādu citu šajā likumā noteiktajā kārtībā notiekošu saziņu;

2) reģistrē vienotā kontaktpunkta un kompetento tiesībaizsardzības iestāžu saziņu, kas notiek atbilstoši šā likuma 4. panta otrās daļas 2. punktam;

3) salīdzina saņemtos pieprasījumus ar vienotajam kontaktpunktam pieejamo informāciju un attiecīgo informāciju, kas reģistrēta lietu pārvaldības sistēmā;

4) nodrošina pieprasījumu un ar tiem saistīto uzdevumu izpildes kontroli.

(4) Ziņas lietu pārvaldības sistēmā glabā 10 gadus pēc pēdējās attiecīgo ziņu iekļaušanas reizes, lai sasniegtu šā likuma mērķi, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā informācija var palīdzēt operatīvās darbības vai kriminālprocesa uzdevumu veikšanā, kā arī veicināt noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu.

(5) Vienotais kontaktpunkts izvērtē lietu pārvaldības sistēmā iekļauto ziņu glabāšanas atbilstību šā panta ceturtajā daļā minētajām prasībām ik pēc sešiem mēnešiem no pēdējās ziņu iekļaušanas reizes un lemj par to dzēšanu vai nepieciešamību turpināt tās glabāt.

(6) Mēnesi pirms šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa lietu pārvaldības sistēma automātiski nosūta brīdinājumu vienotajam kontaktpunktam.

(7) Ziņas no lietu pārvaldības sistēmas dzēš pirms šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa, ja ir sasniegts šā likuma mērķis vai ir zudis pamats uzskatīt, ka attiecīgā informācija var palīdzēt operatīvās darbības vai kriminālprocesa uzdevumu veikšanā, kā arī veicināt noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu.

20. pants. Papildu noteikumi attiecībā uz personas datu apstrādi

Personas dati tiek apstrādāti šā likuma mērķu sasniegšanai, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību regulējošus normatīvos aktus, jo īpaši nodrošinot, ka:

1) personas dati ir precīzi, pilnīgi un aktuāli;

2) personas dati ietilpst regulas 2016/794 II pielikuma B daļā minētajās datu kategorijās un ir nepieciešami un samērīgi, lai sasniegtu pieprasījuma mērķi;

3) pieprasot un sniedzot ziņas, sniegta norāde uz personas datu ticamības, pilnīguma, precizitātes un aktualitātes pakāpi.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 9. nr.).

2. Šā likuma 18. pantā ietvertais nosacījums par to, ka kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai amatpersonas pieprasa un sniedz ziņas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu SIENA, piemērojams ne vēlāk kā ar 2027. gada 12. jūniju.

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija direktīvas (ES) 2023/977 par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes pamatlēmumu 2006/960/TI.

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 21. novembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 4. decembrī