Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija 

1) atrasties ar suni;

2) atrasties ar suni bez pavadas.

Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi" 40.2. apakšpunkts noteic, ja suns, izņemot medību šķirnes suns medību laikā vai suns, kuru izmanto darbam vai dienesta pienākumu pildīšanai, atrodas ārpus īpašnieka teritorijas, to ved pie pavadas, izņemot suņu specializētajā pastaigu laukumā un pilsētu un ciemu publiskajās vietās, kurās tas ir atļauts saskaņā ar attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Saistošo noteikumu projekta mērķis ir noteikt tās vietas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurās suns var atrasties, t.sk., bez pavadas, lai suns neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus.

1.1. Ņemot vērā to, ka šobrīd Ministru kabineta noteikumi nosaka tikai to, ka sunim bez pavadas atļauts atrasties suņu specializētajā pastaigu laukumā, un citas vietas, kurās atļauts sunim atrasties bez pavadas, ir jānoteic pašvaldībai, pašvaldība aicināja iedzīvotājus paust savu viedokli un no 2024. gada 15. augusta līdz 2024. gada 29. augustam rīkoja iedzīvotāju aptauju (https://www.daugavpils.lv/pilseta/par-daugavpili/pilsetas-zinas/daugavpils-iedzivotaji-aicinati-paust-savu-viedokli-par-sunu-atrasanos-publiskajas-vietas, t.sk., informācija tika publicēta pašvaldības sociālajos tīklos).

No 1454 respondentiem vairākums – 1049 (72.15%) respondenti ir pauduši viedokli, ka pašvaldības administratīvajā teritorijā visās publiskajās vietās suni ir jāved pie pavadas.

1.2. Ievērojot Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumu Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" 13. punktu (zaudēja spēku 2024. gada 1. jūlijā), izstrādājot 2024. gada 16. maija saistošos noteikumus Nr. 23 "Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas noteikumi Daugavpils valstspilsētas pašvaldībā" (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr. 23), pašvaldība jau bija izvērtējusi tās publisko vietu teritorijas, kurās pulcējas un pārvietojas salīdzinoši liels cilvēku skaits, tostarp, kuras tiek izmantotas individuālai sportošanai (skriešana, riteņbraukšana, vingrošana), izglītojamo sportošanai, pastaigai ar bērnu ratiem, brīva laika pavadīšanai, un ir saprātīgi pieņemt, ka suņu atrašanās šādās teritorijās bez pavadas var radīt draudus cilvēku un citu dzīvnieku drošībai, piemēram, suns var uzvesties agresīvi, agresīvi reaģēt uz cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, cilvēku veiktām aktivitātēm, izbīlī aizbēgt u.tml. Pašvaldība bija secinājusi, ka ierobežojumi sunim atrasties bez pavadas pilsētas zaļo zonu teritorijās, kuras nav ierobežotas un kurās pulcējas un pārvietojas salīdzinoši liels cilvēku skaits, objektīvi samazina risku cilvēku un citu dzīvnieku drošībai. Tādējādi atrasties ar suni bez pavadas drīkstēja mežā.

Izvērtējot nepieciešamību un aktualitāti arī turpmāk noteikt tās vietas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurās drīkstētu atrasties ar suni bez pavadas, pašvaldība aicināja iedzīvotājus aptaujā paust savu viedokli. Rezultātā, par publiskajām vietām, kurās drīkstētu atrasties ar suni bez pavadas no 1454 respondentiem vairākums – 725 (49,9%) respondenti ir pauduši viedokli, ka tas būtu atļaujams mežā, un no 1454 respondentiem vairākums – 1327 (91,3%) respondenti ir pauduši viedokli, ka šādā gadījumā nav nepieciešams noteikt laika ierobežojumu.

Jāatzīmē, ka aptaujā iedzīvotāji ir pauduši viedokli, ka šāds ierobežojums nebūtu attiecināms uz maza izmēra suņiem, taču, ja pašvaldība saistošajos noteikumos noteic vietas, kurās ir atļauts atrasties bez pavadas, tad aizliegums atrasties ar suni bez pavadas visā citā pašvaldības teritorijā ir attiecināms uz visa veida suņiem, neatkarīgi no to šķirnes vai lieluma, un pašvaldība ārējos normatīvajos aktos nav pilnvarota noteikt minētajā jautājumā jebkādus izņēmumus.

1.3. Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi" 40.2. apakšpunkts noteic, ka, ja suns atrodas ārpus īpašnieka teritorijas, to ved pie pavadas, kā arī saņemto iedzīvotāju viedokli, izvērtējot tās publiskās vietas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurās suns var atrasties bez pavadas tā, lai suns neradītu riskus cilvēku vai citu dzīvnieku drošībai, saistošo noteikumu projekts paredz izteikt Saistošo noteikumu Nr. 23 4. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka pašvaldības administratīvajā teritorijā jebkurā diennakts laikā ārpus īpašnieka teritorijas suns bez pavadas var atrasties mežā. Attiecīgi tiek svītrots 5. punkts.

1.4. Administratīvā atbildība par dzīvnieku labturības prasību pārkāpšanu ir paredzēta Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. pantā.

2.1. Ņemot vērā to, ka Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka pašvaldībai ir jānoteic vietas, kurās atļauts atrasties ar suni, pašvaldība aicināja iedzīvotājus paust savu viedokli.

No 1454 respondentiem vairākums – 817 (56,2 %) respondenti ir pauduši viedokli, ka pašvaldībā ir nepieciešami ierobežojumi atrasties ar suni publiskajā vietā. Savukārt attiecībā uz vietām, kurās šādi ierobežojumi būtu nosakāmi, no 1454 respondentiem 31,9% respondentu pauduši viedokli, ka nav jāļauj ar suni atrasties bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, 21,9% – izglītības iestādēs un to teritorijās, 19,7 % – sporta laukumos un trasēs un 18,9% – publisko pasākumu norises vietās.

Savukārt 7,7% respondentu ir norādījušas citas vietas – pludmalēs, peldvietu teritorijās, medicīnas iestādēs, tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietās, kapsētās, parkos un skvēros, kopīpašumā esošajos pagalmos.

Jāatzīmē, ka aptaujā iedzīvotāji ir pauduši viedokli, ka šāds ierobežojums nebūtu attiecināms uz maza izmēra suņiem, taču, ja pašvaldība saistošajos noteikumos noteic vietas, kurās nav atļauts atrasties ar suni, tad minētais aizliegums ir attiecināms uz visa veida suņiem, neatkarīgi no to šķirnes vai lieluma, un pašvaldība ārējos normatīvajos aktos nav pilnvarota noteikt minētajā jautājumā jebkādus izņēmumus.

2.2. Ņemot vērā aptaujas rezultātus pašvaldība izvērtēja pilsētā esošās publiski pieejamās teritorijas ar mērķi noteikt tās vietās, kurās suņu ievešana var radīt draudus cilvēku un dzīvnieku drošībai, un secināja, ka bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, izglītības iestādēs un to teritorijās, sporta laukumos un trasēs un publisko pasākumu norises vietās pulcējas un pārvietojas salīdzinoši liels cilvēku skaits, tāpēc ir saprātīgi pieņemt, ka suņu atrašanās šādās teritorijās var radīt draudus cilvēku un citu dzīvnieku drošībai, piemēram, suns var uzvesties agresīvi, agresīvi reaģēt uz cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, cilvēku veiktām aktivitātēm. Sabiedrības drošībai būtisku apdraudējumu rada tieši suņi, to iespējamie uzbrukumi un sakošanas gadījumi. Līdz ar to aizliegums sunim atrasties minētajās publiskās vietās objektīvi samazina risku cilvēku drošībai.

2.3. Kā arī, no 1454 respondentiem vairākums – 1110 (76,3%) respondenti ir pauduši viedokli, ka ierobežojumiem atrasties ar suni publiskajā vietā nebūtu nosakāms laika ierobežojums.

2.4. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 28. novembra noteikumu Nr. 692 "Peldvietas izveidošanas, uzturēšanas un ūdens kvalitātes pārvaldības kārtība" 13. punktu peldvietas apsaimniekotājs nodrošina, lai peldvietā netiktu veiktas darbības, kas varētu piesārņot peldvietu (piemēram, lai peldvietā neuzturētos un netiktu vesti pastaigā vai peldināti dzīvnieki).

Dzīvnieku ekskrementu piesārņojums un tā nonākšana vidē, t.sk., pludmalē, var ietekmēt peldvietu ūdens kvalitāti (piemēram, sk. https://www.vi.gov.lv/lv/kas-ietekme-veselibu-pludmale).

Daugavpils valstspilsētā ir trīs peldvietas – Lielā Stropu ezera peldvieta, Lielā Stropu ezera peldvieta "Stropu vilnis" un Šūņu ezera peldvieta. Savukārt peldvietu apsaimniekotājs ir atbildīgs par peldvietas izveidošanu, uzturēšanu, drošības un higiēnas prasību ievērošanu peldvietā, t.sk., atbilstošu peldvietu ūdens kvalitātes nodrošināšanu.

2.5. Līdz ar to, izvērtējot pašreizējo situāciju pilsētā, ņemot vērā aptaujas rezultātus, saistošo noteikumu projekts paredz papildināt Saistošo noteikumus Nr. 23 ar 5.¹, 5.² un 5.³ punktu, nosakot, ka:

1) pašvaldības administratīvās teritorijas publiskajās vietās jebkurā diennakts laikā ir atļauts atrasties ar suni, izņemot šādās vietās:

- bērnu atpūtas un rotaļu laukumos;

- izglītības iestādēs un to teritorijās;

- sporta laukumos un trasēs;

- publisko pasākumu norises vietās;

- pašvaldības peldvietās.

2) šādi ierobežojumi neattiecas uz suni pavadoni, suni asistentu, suni terapeitu un dienesta suni (ja kopā ar amatpersonu pilda dienesta pienākumus). Šajā gadījumā suņa īpašniekam vai turētājam ir jābūt klāt attiecīgai suņa apliecībai;

3) ierobežojumi atrasties ar suni bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, izglītības iestādēs un to teritorijās, sporta laukumos un trasēs un publisko pasākumu norises vietās neattiecas uz pasākumiem, kas saistīti ar suņu paraugdemonstrējumiem vai izstādēm.

2.6. Savukārt, tajās vietās, kurās pašvaldība nav atļāvusi atrasties ar suni, saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi" 40.3. apakšpunktu, minētajās vietās sunim ir jābūt ievietotam pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī.

2.7. Administratīvā atbildība par dzīvnieku labturības prasību pārkāpšanu ir paredzēta Dzīvnieku aizsardzības likuma 57. pantā.

2.8. Pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairākas citas publiskas ūdenstilpes (piemēram, Esplanādes ūdenskrātuve, Ruģeļu ūdenskrātuve, Mazais Stropu ezers, Gubiščes ezers, Stropaka ezers, Plotičku ezers, Zirgezers, Porohovkas ezer u.c.), kuras nav izveidotas kā peldvietas, taču pilsētas iedzīvotāji tās aktīvi izmanto brīvā laika pavadīšanai.

Izvērtējot pašreizējo situāciju pilsētā un iedzīvotāju interesi noteikt pašvaldībā vietas, kurās būtu atļauta suņu peldināšana, pašvaldība aicināja iedzīvotājus paust savu viedokli par iespēju atļaut atrasties ar suni tajās publiskajās ūdenstilpēs, kas nav publiskās peldvietas, un no 1454 respondentiem vairākums – 622 (38,5 %) respondenti ir pauduši viedokli, ka ir jāatļauj atrasties ar suni šādās publiskajās ūdenstilpēs.

Līdz ar to, pašvaldība turpmāk neierobežos suņu atrašanos publiskajās ūdenstilpēs, kuras nav noteiktas kā publiskās peldvietas.

3.1. Ņemot vērā grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, to, ka Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 266 "Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai" ir zaudējuši spēku un to, ka spēkā stājušies Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumi Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi", saistošo noteikumu projekts paredz izteikt Saistošo noteikumu Nr. 23 izdošanas tiesisko pamatojumu jaunā redakcijā.

3.2. Ņemot vērā grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, saistošo noteikumu projekts paredz izteikt Saistošo noteikumu Nr. 23 1.1. apakšpunktu jaunā redakcijā, nosakot, ka saistošie noteikumi nosaka publiskās vietas, kurās Daugavpils valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – pašvaldība) teritorijā ir atļauts atrasties ar suni un atrasties ar suni bez pavadas.

3.3. Ņemot vērā Veterinārmedicīnas likuma 21.³ panta pirmo daļu, kas noteic, ka pašvaldība nodrošina normatīvajos aktos par mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtību noteikto suņa, kaķa apzīmēšanas un reģistrācijas prasību izpildes uzraudzību un kontroli attiecīgajā administratīvajā teritorijā, saistošo noteikumu projekts paredz aizstāt Saistošo noteikumu Nr. 23 2. punktā vārdu "suņa" ar vārdiem "suņa un kaķa".

3.4. Saistošo noteikumu projekts paredz svītrot 3. punkta otro teikumu, jo Ministru kabineta 2024. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 411 "Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi" 40.2. apakšpunkts jau noteic to, ka suns var atrasties bez pavadas suņu specializētajā pastaigu laukumā.

Nav iespējams precīzi veikt saistošo noteikumu finansiālo ietekmi uz pašvaldības budžetu, jo ieņēmumi no soda naudas, kas iekasēta par konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem, ir atkarīgi no pārkāpumu apjoma un darba efektivitātes – jo intensīvāka ir uzraudzība, jo īstermiņā tiek iekasēts vairāk soda naudas un secīgi ir mazāk pārkāpumu (soda naudas) ilgtermiņā. Soda piemērošana nav atbildīgo pašvaldības institūciju darbības uzdevums un mērķis.

Saistošo noteikumu projekts uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā tieši neietekmē.

Saistošo noteikumu projekta īstenošanā netiks uzlikti jauni pienākumi vai uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas u.tml. 

Par saistošo noteikumu projektu viedokļi netika saņemti.