Ministru kabineta instrukcija Nr. 5

Rīgā 2024. gada 10. decembrī (prot. Nr. 52 6. §)

Kārtība, kādā īsteno atbalsta pasākumus nozaru vajadzībās balstītai darba devēju darbinieku profesionālajai pilnveidei

Izdota saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma
72. panta pirmās daļas 2. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka kārtību, kādā ministrijas īsteno atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku profesionālajai pilnveidei un papildu izglītošanai.

2. Instrukcijā lietoti šādi termini:

2.1. atbalsta pasākumi – pasākumi, kurus īstenojot tiek sniegts atbalsts darba devējiem, kas organizē mācības tautsaimniecības nozarēs nodarbinātajiem;

2.2. mācības – darba devēja vajadzībās balstītas organizētas mācības formālās vai neformālās izglītības, kā arī citas mācīšanās aktivitātes ietvaros klātienes, tiešsaistes vai hibrīdformā, kas komersanta darbiniekiem vai pašnodarbinātai personai nodrošina iespēju iegūt vai pilnveidot nepieciešamās prasmes vai kvalifikāciju;

2.3. finansējuma saņēmējs – sīkais (mikro), mazais, vidējais un lielais komersants, pašnodarbināta persona, individuālais uzņēmums, arī zemnieku un zvejnieku saimniecība, biedrība un nodibinājums, zinātniskā institūcija, publiskas personas kapitālsabiedrība, valsts pārvaldes iestāde, kas ir projekta pieteikuma iesniedzējs un saņem publisku finansējumu atbalsta pasākumu īstenošanai;

2.4. mācību sniedzējs – juridiska vai fiziska persona, kas sniedz mācību pakalpojumu;

2.5. darba devējs – Uzņēmumu reģistrā reģistrēts komersants, pašnodarbināta persona, individuāls uzņēmums, arī zemnieku un zvejnieku saimniecība, biedrība un nodibinājums, zinātniskā institūcija, publiskas personas kapitālsabiedrība, valsts pārvaldes iestāde, ja tā paredz nodrošināt darbiniekam mācības.

3. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, iesaistot nozaru ministrijas, izstrādā cilvēkkapitālu regulējošu dokumentu (turpmāk – stratēģija), kurā nosaka stratēģiskos virzienus plānotajai darba tirgus cilvēkkapitāla reformai ekonomikas transformācijas, izglītības un labklājības jomā, lai atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālajām pārmaiņām nodrošinātu augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kā arī iekļauj tajā atbalsta pasākumus darba devēja darbinieku profesionālās pilnveides un papildu izglītošanas veicināšanai.

4. Ministrija nozaru vajadzībās balstītus atbalsta pasākumus izstrādā saskaņā ar  stratēģiju, lai īstenotu ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas reformu pieaugušo izglītības jomā.

5. Izstrādājot mācību atbalsta pasākumus, ministrija attiecīgajos dokumentos iekļauj šādus nosacījumus:

5.1. atbalsta pasākuma mērķa grupa, atbalsta pasākuma veids, pieejamais finansējums, finansējuma nepārklāšanās ar citām investīcijām, atlases kritēriji ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītajos nosacījumos, datu apjoms un citi nosacījumi, ņemot vērā plānotā atbalsta pasākuma specifiku, ja attiecināms;

5.2. tiesības darbiniekam vērsties pie darba devēja, lai rastu iespēju nodrošināt dalību nepieciešamajās mācībās darba laikā;

5.3. pienākums darba devējam nodrošināt atbalsta pieejamību mācībām atbilstoši darbinieku prasmju iegūšanas vai pilnveides, profesionālās kvalifikācijas pilnveides vai pārkvalifikācijas nepieciešamībai, pamatojoties uz darba devēja identificētajām mācību vajadzībām;

5.4. pienākums darba devējam informēt darbinieku par iespējām piedalīties mācībās;

5.5. darbinieku produktivitātes rādītāji un to uzraudzības kārtība, lai novērtētu atbalsta pasākuma efektivitāti;

5.6. pienākums darba devējam iesniegt nozares ministrijai vai pašvaldības iestādei datus un informāciju, lai varētu nodrošināt atbalsta pasākumu ieviešanas uzraudzību.

II. Atbalsta pasākumu ieviešanas nosacījumi

6. Atbalsta pasākuma veidu ministrija nosaka, ņemot vērā stratēģijā noteiktos virzienus un uzdevumus.

7. Ministrija atbalsta pasākumus var īstenot, organizējot atbalsta pasākumu ietvaros projektu iesniegumu atlasi vai ievērojot konkrētajam atbalsta pasākumam noteikto tiesisko regulējumu. Atbalsta pasākumu un finansējuma saņēmēju atlase Eiropas Savienības fondu investīcijām norit, ievērojot Eiropas Savienības fondu horizontālos nosacījumus un procedūras.

8. Ministrija ar atbalsta pasākuma ieviešanu saistītajos dokumentos ietver vismaz šādus darba devēja atbilstības kritērijus:

8.1. komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumi, ja attiecas;

8.2. saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē publiski pieejamo informāciju darba devējam atbalsta pieteikuma iesniegšanas dienā nav nodokļu vai nodevu parāda, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāda, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir noslēgts vienošanās līgums saskaņā ar šā likuma 41. pantu;

8.3. pirms atbalsta sniegšanas ir veikts novērtējums par darbiniekam nepieciešamajām mācībām vai darba devējs ir izstrādājis kārtību, kurā noteikts, kā darbinieks var piedalīties mācībās, kā arī noteikts darba devēja atbalsts mācībām un atbilstoši izstrādātajai kārtībai nodrošināta atbalsta pasākumu pieejamība darbiniekam;

8.4. līdz ar pieteikuma iesniegšanu attiecīgā atbalsta pasākuma atbalsta saņemšanai darba devējs apliecina, ka attiecīgais atbalsta pasākums atbilst darbinieka profesionālās pilnveides un papildu izglītošanas nepieciešamībai.

III. Iesaistīto pušu pienākumi un tiesības

9. Lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un lēmumu pieņemšanu nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, ministrija, pirms Valsts sekretāru sanāksmē tiek izsludināts vai attiecīgajā ministrijā tiek apstiprināts dokuments, ar kuru nosaka atbalsta pasākumus, izstrādātos atbalsta pasākuma nosacījumus iesniedz izskatīšanai Cilvēkkapitāla attīstības padomē (turpmāk – padome).

10. Padome saņemtos atbalsta pasākumu nosacījumus var nodot izskatīšanai Apvienotās pieaugušo izglītības koordinācijas komisijai (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā iekļauj Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un, ja nepieciešams, nozaru ministriju un citu kompetento institūciju vai attiecīgo uzņēmumu pārstāvošās organizācijas pārstāvjus. Komisijas personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.

11. Lai izskatītu šīs instrukcijas 9. punktā minētos atbalsta pasākumu nosacījumus un nodrošinātu  darbinieku profesionālo pilnveidi un papildu izglītību, komisija:

11.1. saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem, kā arī darba tirgus un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka un apstiprina attiecīgās ministrijas atbildībā esošo publiski finansēto nozaru darbinieku profesionālās pilnveides atbalsta pasākumu prioritāri atbalstāmās mērķa grupas, mācību virzienus un jomas, izglītības programmas vai plānotos mācību kursus, ja nepieciešams, nosakot mācību apjomu un prioritāri apgūstamās prasmes, kā arī citus atbalsta pasākumus nodarbināto, bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu konkurētspējas veicināšanai darba tirgū, kā arī aktualizē ar to saistītos jautājumus un sniedz atbilstošus priekšlikumus situācijas uzlabošanai;

11.2. veic regulāru pieaugušo izglītības rezultātu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanas analīzi un novērtē to ietekmi uz nacionālajos un starptautiskajos dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī iesniedz vērtējumu padomē;

11.3. sniedz priekšlikumus padomei par pieaugušo izglītībai paredzētā finansējuma sadales principiem;

11.4. izvērtē darba tirgū un pieaugušo izglītības jomā notiekošos procesus, informē par tiem padomi un sniedz priekšlikumus par:

11.4.1. pieaugušo izglītības normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi vai pilnveidošanu;

11.4.2. pieaugušo izglītības pārvaldību;

11.4.3. kvalitātes kritērijiem pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem;

11.4.4. pieaugušo izglītības mācību jomām;

11.4.5. prioritāri atbalstāmajām pieaugušo izglītības mērķa grupām;

11.4.6. pieaugušo izglītībai nepieciešamo finansējumu;

11.5. sniedz priekšlikumus pieaugušo izglītības pārvaldībā iesaistītajām institūcijām, tai skaitā darba devēju pārstāvjiem un nozaru asociācijām, lai veicinātu nodarbināto iesaistīšanos pieaugušo izglītībā un popularizētu nozari jaunu darbinieku piesaistei;

11.6. īsteno starpinstitucionālo sadarbību un informācijas apmaiņu pieaugušo izglītības jomā ar atbildīgajām ministrijām.

12. Komisija pēc atbalsta pasākumu nosacījumu vērtēšanas saskaņo atbalsta pasākumu nosacījumus, sniedz priekšlikumus vai norāda uz nepieciešamajiem uzlabojumiem tajos.

13. Ja komisija uzskata, ka atbalsta pasākuma nosacījumus nevar saskaņot, tā informē padomi, lai lemtu par turpmāko rīcību.

14. Nozaru ministrijas reizi gadā sniedz komisijai informāciju par atbalsta pasākumā iekļautajām nozarēm vai mācību jomām. Komisija izvērtē iepriekšējā kalendāra gadā atbalsta pasākuma ietvaros notikušās mācības un, ja nepieciešams, pieņem lēmumu par atteikšanos no kādas atbalsta pasākumā iekļautās mācību jomas, ja tā neatbilst tautsaimniecības nozaru attīstības nepieciešamībai, vai par nepieciešamību to papildināt.

15. Ministrijai kā atbalsta pasākuma īstenotājai ir pienākums: 

15.1. izstrādāt un nodrošināt atbalsta pasākuma tiesisko regulējumu;

15.2. pārliecināties, kā tiek ievēroti šīs instrukcijas II nodaļā minētie atbalsta pasākuma ieviešanas nosacījumi.

Ministru prezidente E. Siliņa

Ekonomikas ministrs V. Valainis