Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas deviņpadsmitā (ārkārtas) sēde 2024. gada 5. decembrī (plkst. 13.30)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē.

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi 5. decembrī pulksten 13.30, ņemot vērā 34 deputātu iesniegumu par jums jau redzamajiem četriem jautājumiem.

Tātad sākam Saeimas ārkārtas sēdi.

Saeimas Prezidijs vēl papildus ir saņēmis arī iesniegumu, kurā deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Agnese Krasta, Atis Švinka, Edmunds Cepurītis, Anita Brakovska, Viesturs Zariņš, Raimonds Čudars, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Irma Kalniņa un Augusts Brigmanis lūdz Saeimas 2024. gada 5. decembra ārkārtas sēdē noteikt debašu laiku: viena minūte – pirmo reizi un viena minūte – otro reizi. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Jā, ir! Balsojam!") Ir iebildumi. Tad, lūdzu, izšķirsim balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegumu par debašu laika samazināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 12, atturas – 2. Debašu laiks ir samazināts.

Kolēģi, tātad mums ir pirmais Saeimas ārkārtas sēdes darba kārtības jautājums – lēmuma projekts "Par atbalstu Gruzijas sabiedrības eirointegrācijas centieniem un vērtībām", ko sagatavojusi Ārlietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Iebildumu nav. Lūdzu, sākam skatīt.

Ārlietu komisijas vārdā – referente Ināra Mūrniece.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mēdz teikt – kas lēni nāk, tas labi nāk. Tātad darba kārtībā ir Saeimas Ārlietu komisijas sagatavotais Latvijas Republikas Saeimas paziņojums "Par atbalstu Gruzijas sabiedrības eirointegrācijas centieniem un vērtībām".

Latvijas Republikas Saeima:

"pamatojoties uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas vēlēšanu novērošanas misijas sākotnējiem secinājumiem par 2024. gada 26. oktobrī notikušajām Gruzijas parlamenta vēlēšanām;

atsaucoties uz Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2024. gada 28. novembra ziņojumu "Par Gruzijas parlamenta vēlēšanu novērošanu";

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 28. novembra rezolūciju "Par demokrātiskās krīzes padziļināšanos Gruzijā pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām un iespējamo vēlēšanu rezultātu viltošanu";

atsaucoties uz Gruzijai 2023. gada decembrī piešķirto ES kandidātvalsts statusu un 2024. gada 30. oktobrī publicēto Eiropas Komisijas progresa ziņojumu par Gruziju;

ņemot vērā Iraklija Kobahidzes 28. novembra pretrunīgo paziņojumu par to, ka sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā valdības darba kārtībā netiks iekļautas līdz 2028. gada beigām, neraugoties uz iedzīvotāju vairākuma vēlmi savu nākotni saistīt ar Eiropas Savienību;

paužot satraukumu par pēdējās dienās vērojamo notikumu attīstību Gruzijā un tiesībaizsardzības iestāžu spēka lietošanu pret miermīlīgiem protestētājiem,

aizstāv pilsoniskās sabiedrības tiesības uz brīvām un demokrātiskām izpausmēm un uzsver, ka miermīlīgas pulcēšanās, vārda un biedrošanās brīvības ir pamattiesības, uz kurām balstīta demokrātiska sabiedrība;

nosoda Gruzijā valdošās varas nevēlēšanos nodrošināt vēlēšanu pārkāpumu pārskatāmu un taisnīgu izmeklēšanu;

nosoda Gruzijā valdošās varas atbalstīto spēka lietošanu pret iedzīvotājiem, kura grauj sabiedrības uzticēšanos valsts institūcijām;

aicina izbeigt vardarbību pret miermīlīgiem protestētājiem, atbrīvot aizturētos demonstrantus, saukt vainīgās amatpersonas pie atbildības un visas pretrunas risināt miermīlīgā ceļā;

atbalsta sankcijas pret Gruzijas amatpersonām un politiķiem, kas atbildīgi par vardarbības lietošanu pret protestētājiem;

aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis uz vienotu un stingru reakciju, ierobežojot augsta līmeņa dialogu ar Gruziju un izvērtējot turpmākos soļus attiecību pārskatīšanai ar šo valsti;

iestājas par nepieciešamību pastiprināt atbalstu Gruzijas iedzīvotājiem, kuru neapšaubāmais vairākums vēlas savas valsts integrāciju Eiropas Savienībā, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, neatkarīgajiem medijiem un jaunatnei;

atbalsta Gruzijas tautas izvēli par labu eiroatlantiskajai integrācijai, kā arī apliecina, ka Eiropas Savienības durvis Gruzijai paliek atvērtas. Gruzijas atgriešanās uz Eiropas Savienības integrācijas ceļa ir atkarīga no Gruzijā valdošās varas rīcības un Eiropas Savienības vērtību ievērošanas."

Paldies, kolēģi. Tas ir Ārlietu komisijas vakar izstrādātais paziņojums, ko bijām paredzējuši virzīt uz Saeimas sēdi šodien pulksten 9.00, kā tas vakar arī tika teikts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Edvardam Smiltēnam, kurš lūdz arī apvienot debašu laikus.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi! Brīvību var ātri zaudēt, bet to ir ļoti grūti atgūt. Svarīgi ir apzināties, ka brīvība, neatkarība un demokrātija tieši šobrīd piedzīvo visbīstamāko uzbrukumu šajā gadsimtā. Gruzijā, un ne tikai Gruzijā, arī Ukrainā, Moldovā un arī pie mums, NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tās nosargāšana ir to cilvēku rokās, kuri neliecas, kuri nepadodas un, galvenais, neklusē, kuri pauž savu pozīciju uzreiz un nekavējoties, kā mēs to esam nelokāmi un nekavējoties darījuši Ukrainas kontekstā. Tāpēc ir tik svarīgi tieši šajā brīdī, nevis kaut kad nākamajā nedēļā vai kaut kad citreiz pieņemt skaidrus, izšķirošus lēmumus, kā parlamentārajā demokrātijā (Nav saklausāms.)... pienākas.

"Gruzija nav Krievija, bet Eiropa." Ar tādiem vārdiem šobrīd... ar tādu pārliecību šobrīd Gruzijas tauta pulcējas ielās un cīnās par savas valsts nākotni Eiropā, pret nonākšanu Krievijas pakļautībā. Šobrīd, valstij un nācijai vēsturiski tik nozīmīgā brīdī, tā parāda pretošanās spēku, cīnoties par savām tiesībām dzīvot brīvā, neatkarīgā un demokrātiskā Gruzijā, kas piederīga kopīgai Eiropai un tās nākotnei.

Tieši tāpēc šodien Saeimā šim lēmuma projektam, kā no rīta jau bija lemts, ir jābūt uz galda. Saeimai, kā tas parlamentārajā demokrātijā pienākas, ir skaidri jāpauž savs viedoklis Gruzijas tautas atbalstam.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Kolēģi! Jau veselu nedēļu mēs ar pamatotu satraukumu vērojam notikumus Gruzijā un savos prātos un sirdīs esam kopā ar Sakartvelo tautu un tās patieso vēlmi aizstāvēt konstitūcijā nostiprinātās tiesības būt par pilntiesīgiem eiropiešiem.

Šodien es vēlos no Saeimas tribīnes uzrunāt arī mūsu tautiešus Gruzijā, Sakartvelo, kuri šobrīd ir pieslēgušies. Gan viņi, gan Latvijā dzīvojošie gruzīni ir cēlušies miermīlīgi aizstāvēt demokrātijā stiprinātas tiesības un demonstrēt nepārprotamu proeiropeisku kursu, taču viņi tiek vardarbīgi apstādināti, aizvien brutālāk, un šie patiesie centieni tiek slāpēti nežēlīgi un neieklausoties tautas gribā.

Es aicinu Latvijas Republikas Saeimu atbalstīt paziņojumu par atbalstu Gruzijas, Sakartvelo, sabiedrības eirointegrācijas centieniem un vērtībām un solidarizēties...

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Vīksna. ... ar Gruzijas tautu, apliecinot, ka Savienības durvis Gruzijai paliek atvērtas. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es katru reizi izmantošu iespēju momentā, kad jūs domājat par demokrātiju, par brīvību, par tiesībām, atgādināt jums, ka arī tepat, Latvijā, tas viss ir milzīgi nozīmīgi un svarīgi priekš visiem.

Es atgādināšu JAUNAJAI VIENOTĪBAI, ka viņi neļauj runāt opozīcijai, ka viņi piedāvā izslēgt mikrofonu vai atņemt tiesības brīvi aizsargāt savas tiesības. Šeit arī ar demokrātiju diezgan grūti. Es jums atgādināšu laiku, kad Salaspilī Valsts policija liedza, pieminot upurus, pulcēties vairāk nekā trim personām, jo savādāk sanāk, ka ir kaut kāds pārkāpums. Tas jau ir... pagājušogad tika darīts.

Katru mēnesi, katru nedēļu un katru gadu tepat, Latvijā, mēs ļoti vienkārši pārkāpjam visu, ko te sludinām citām valstīm. Šeit, valstī, mēs to nedarām, bet to ļoti vienkārši ir darīt, kad tu esi pie varas, kad tu esi tas, kas nosaka demokrātijas robežas – no šejienes līdz šejienei.

Tāpēc, kolēģi, man ir viens mazs lūgums: kad jūs kaut ko sludināt, kad jūs kaut ko aizsargājat, padomājiet par to, kā jūs rīkojaties ar sabiedrību, ar tautu un ar opozīciju tepat, Latvijā. Tas ir svarīgi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi, diemžēl nedaudz jāizsakās arī par procesu. Man liekas, pilnīgi lieki. Mēs te esam dzirdējuši daudz kritikas par to, kad jautājumu skatīt... daudz lielāku kaitējumu par stundām šurp vai turp radīja APVIENOTĀ SARAKSTA un NA vēlme radīt stāstu, kura nav.

Es neapšaubu AS un NA atbalstu Gruzijai. Mums ir vajadzīgs tik plašs atbalsts, cik nepieciešams, no koalīcijas un opozīcijas. Man liekas ārkārtīgi maldinoši apšaubīt PRO vai citu koalīcijas partiju nostāju Gruzijas sabiedrības atbalsta jautājumā. Galu galā vairāki papildinājumi šajā tekstā nāk no manis, priekšlikums mainīt nosaukumu nāk no manis. Un vēl pagājušā piektdienā es Saeimas vārdā apstiprināju līdzīgu paziņojumu Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Tāpēc tikai gribēju teikt: beigsim radīt stāstu, kura nav, izrunāsim mūsu nostājas un apstiprināsim šo paziņojumu.

Gruzijas sabiedrībai tiešām nepieciešams mūsu atbalsts. Šobrīd ir publicēti arī pilnie Gruzijas vēlēšanu novērotāju secinājumi, kas liecina, ka...

Lūgums apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Cepurītis. ... kas liecina, ka gan vēlēšanu dienā, gan visā vēlēšanu periodā notika vēlētāju iebiedēšana un kontrole. Šie secinājumi vēl vairāk pamato to, kāpēc protestētāji prasa atbildību no tiem, kas ir pie varas, tie vēl vairāk pamato mūsu prasības, kas iekļautas šajā paziņojumā: pārtraukt nesamērīgu spēka lietošanu un atbrīvot aizturētos demonstrantus. Gruzijas tautas vairākuma vēlme ir redzēt savas valsts nākotni Eiropas Savienībā, un mūsu pienākums ir šo izvēli atbalstīt.

Aicinu atbalstīt sagatavoto paziņojumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi, es pirms Gruzijas vēlēšanām četras dienas biju Gruzijā, gatavojoties EDSO novērošanas misijai, un mēs arī vēlēšanu dienā intensīvi apmeklējām dažādus vēlēšanu iecirkņus, un jāsaka, ka es nevienā EDSO misijā nebiju tik klaji, tik neatlaidīgi, tik uzbāzīgi lūkojusies uz to, ko dara reģistrētāji, kā aizpilda papīrus, kā pārbauda identifikācijas dokumentus.

Ko es gribu pateikt? Šīs vēlēšanas tika nozagtas ne jau vēlēšanu dienā, zādzība tika gatavota jau iepriekš, krietni pirms tam, ar visu administratīvo aparātu, ar valsts pārvaldi, kas darbojās "Gruzijas sapņa" interesēs, ar visu to, kā cilvēki tika maldināti. Mēs tikāmies gan ar "Gruzijas sapņa", gan ar opozīcijas vadību. Iraklijs Kobahidze mums teica: nē, mēs būsim noteikti kopā ar Eiropu, kas par absurdu, mēs būsim ar Eiropu! Bet mēs taču negribam Buču. Un arī Vācijas EDSO novērotāji teica: jā, jūs tik pareizi runājat, ka negribat karu! Nu, tie bija tikai tukši solījumi, tie bija meli, jo mēs redzam, kas šobrīd ir mainījies.

Tā ka, kolēģi, es noteikti atbalstu paziņojumu un aicinu visus tam pievienoties un sniegt atbalstu Gruzijai visos veidos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Patiešām šis paziņojums mums jāpieņem tagad, un mēs nedrīkstam kavēties, jo tieši šobrīd, faktiski šajās stundās, izšķiras tas, vai Gruzija jeb Sakartvelo ies Baltijas valstu un Ukrainas sāpīgi iezīmēto demokrātijas ceļu vai Baltkrievijas represīvā režīma ceļu.

Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un patiešām ar visiem spēkiem atbalstīt Gruzijas jeb Sakartvelo pievienošanos Eiropas Savienībai un mūsu kopējo vērtību nosargāšanu. Lai Dievs palīdz Gruzijai!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Vajadzīgs aicinājums, bet tur ir tomēr vairākas rupjas kļūdas, kas jāizlabo, un es ceru, ka to Ārlietu komisija izlabos. Ja paņemam četrus pēdējos teikumus – aicina ierobežot augsta līmeņa dialogu. ES un amatpersonas tur ir domātas. Caur Gruziju iet Eiropas stratēģiskie cauruļvadi no Azerbaidžānas uz Melno jūru un tālāk. Gruzija ir padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības nolīguma valsts. Muitas tarifi, viss pārējais... Kas tie par augsta līmeņa ierēdņiem, ar kuriem mēs nerunāsim? Ekonomikas ministrs, finanšu ministrs? To taču vajag svītrot ārā. Tad pēdējie četri teikumi... nākamais: atbalsta sankcijas pret politiķiem. Un atkal jautājums – pret deputātiem, valdību? Varbūt tur jāprecizē – pret iekšlietu ministru vai pret policiju? Kā Trudo tur sita sievietes, atcerieties, kovida laikā... kā Francijā policija dod pa galvu, kā Izraēlā policija klapē fundamentālistus, kas atbalsta Palestīnu. Mēs esam pārāk mazi, lai rakstītu tādas gudrības.

Tad priekšpēdējais teikums – neapšaubāms vairākums vēlas... Abhāzija vēlas, kuru mēs atzīstam par Gruzijas sastāvdaļu? Nevēlas. Deviņi procenti islāmistu... Adžārija... Varbūt viņi, seši procenti azerbaidžāņu, vēlas būt ar Turciju, varbūt viņi grib būt ar Azerbaidžānu... Ja nav gala datu šeit, tad nevajadzētu... vienkārši es iesaku izsvītrot vārdus "neapšaubāmais vairākums", bet rakstīt – "tiem, kas vēlas". Mēs atbalstām tos, kas vēlas.

Un pēdējais – atbalstām Gruzijas tautas izvēli par labu eiroatlantiskajai izvēlei. Ja tas ir NATO, tad ir 10. pants – visām dalībvalstīm vienprātīgi vienojoties. Vai arī Francija un Vācija atbalsta Gruzijas iestāšanos? Iesaku izlasīt Merkeles memuārus, kur viņa saka: ja 2008. gadā Vācija un Francija nebūtu nobloķējušas sarunas par iestāšanos NATO, tad karš būtu sācies 2009. gadā un Ukraina būtu iznīcināta, jo tai armija bija trīsreiz vājāka. Nu, vajag drusku padomāt, ko rakstīt. Un...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

A. Kiršteins. ... ieviest tos labojumus, un izsvītrot tādas muļķības.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par atbalstu Gruzijas sabiedrības eirointegrācijas centieniem un vērtībām"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 10, atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā ir trīs likumprojekti: divi likumprojekti, ko iesnieguši deputāti, un viens alternatīvais likumprojekts, ko izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pamatojoties arī uz šiem diviem likumprojektiem.

Tātad pirmais likumprojekts ir "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (Nr. 795/Lp14), pirmais lasījums. Likumprojektu iesnieguši deputāti Edmunds Zivtiņš, Edgars Tavars, Ramona Petraviča, Jānis Vitenbergs, Kristaps Krištopans, Didzis Šmits, Linda Liepiņa, Viktorija Pleškāne un Ilze Stobova.

Referente – Skaidrīte Ābrama. (Starpsauciens.)

Kolēģi, referente referē par visiem trim.

Atgādinu, ka komisija ierosināja pirmos divus noraidīt un apstiprināt alternatīvo.

Lūdzu, vārds (Starpsauciens.)... Un debates arī par visiem trim.

Lūdzu!

S. Ābrama (PRO).

Paldies par doto vārdu. Kolēģi! Es atgādināšu, ka vēl pirms dažām nedēļām mēs Saeimā vienbalsīgi atbalstījām grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Turpmāk es teikšu – OCTA likums. Vairāk neminēšu to garo nosaukumu.

Šie grozījumi, kam jāstājas spēkā 10. decembrī, noteic, ka obligātā civiltiesiskā apdrošināšana būs nepieciešama visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem neatkarīgi no transportlīdzekļa lietošanas vietas un tā, vai transportlīdzeklis atradies kustībā.

Šie grozījumi sabiedrībā raisīja milzīgu neizpratni un pat sašutumu par to, kā likuma izmaiņas tiks piemērotas, un tāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija operatīvi lēma pievērsties šim jautājumam. Paldies Andrim Kulbergam par iniciatīvu!

Tā mēs šonedēļ, 3. un 4. decembrī, komisijā skatījām divus deputātu iesniegtos likumprojektus. Tos mēs saņēmām no frakcijas Latvija pirmajā vietā un frakcijas "Stabilitātei!", un šie likumprojekti, ar mazām niansēm jeb atšķirībām, paredz, ka no OCTA likuma ir jāizslēdz nosacījums par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās ceļu satiksmē. Mēs komisijā uzklausījām dažādu institūciju – Satiksmes ministrijas, CSDD, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja, apdrošināšanas brokeru organizāciju pārstāvjus, un bija ļoti dažādi viedokļi un ļoti daudz informācijas. Mēs vispār pat nebijām nojautuši, cik plašs var būt tādas, nu, it kā šķietami nevainīgas likumā iestrādātas normas tvērums.

Komisijas sēdē mēs uzklausījām Satiksmes ministriju, kura informēja, ka sadarbībā ar Finanšu ministriju, CSDD un laikam arī Tieslietu ministriju – neatceros es tik labi – ir uzsākusi darbu, lai ieviestu vienkāršotu procedūru transportlīdzekļu reģistrācijas pārtraukšanai uz laiku, proti, laiku, kad transportlīdzeklis netiek izmantots. Tāpēc nepieciešams veikt grozījumus un panākt attiecīgus saskaņojumus. Kā Satiksmes ministrija mums norādīja, ir trīs likumi un trīs Ministru kabineta noteikumi, kas, protams, ir jāizdiskutē, un nepieciešamo grozījumu izstrāde prasa laiku.

Komisijā notika diskusija par to, cik precīzi, cik adekvāti ir pārņemta Eiropas Savienības direktīva un vai tās tvērumā šajā konkrētajā jautājumā ietilpst jēdziens "transportlīdzekļu izmantošana", vai tas nav pārmēru paplašināts. Komisija, apspriežot attiecīgā grozījuma... likuma normas, secināja, ka jaunais tiesiskais regulējums nav pietiekami izdiskutēts un izvērtēts, un, uzklausījusi visus viedokļus, noraidīja deputātu iesniegtos likumprojektus, tātad abu divu frakciju iesniegtos likumprojektus, un sagatavoja alternatīvu likumprojektu.

Šis alternatīvais likumprojekts paredz divus papildinājumus pārejas noteikumos: pirmkārt, atlikt strīdīgo grozījumu spēkā stāšanos līdz 1. novembrim, nākamā gada 1. novembrim, lai atbildīgās institūcijas varētu sagatavot loģisku, izsvērtu regulējumu atbilstoši direktīvas prasībām. Tostarp tiks vērtēti negadījumi ar transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās ceļu satiksmē, kuri atrodas kustības stāvoklī un kuru īpašniekiem nav civiltiesiskās apdrošināšanas.

Otrkārt, mēs uzdevām Ministru kabinetam līdz 30. aprīlim, nākamā gada 30. aprīlim, izvērtēt Eiropas Savienības direktīvas prasības attiecībā uz jēdziena "transportlīdzekļa izmantošana" tvēruma paplašināšanu un to, vai ir pieļaujamas atkāpes no pienākuma apdrošināt transportlīdzekli, kas netiek izmantots ceļu satiksmē.

Tas ir īsumā par mūsu komisijā izdiskutēto, pārrunāto. Tā ka divi likumprojekti ir noraidīti un komisija sagatavojusi savu, alternatīvo, likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienītie kolēģi, ar šo aplamo likumprojektu, ko mēs pieņēmām... man nav skaidrs, ko valsts ar to grib pateikt. Jo šobrīd visas problēmas – tās, kuras ir jāatrisina, un tās, ko ierēdņi liek mums priekšā... gan par negadījumiem un tā tālāk, un tā joprojām... Viena mašīna bez šofera, ar šoferi, nekustībā, kustībā – visi šie jautājumi jau sen ir sakārtoti un atrisināti ar garantiju fondu.

Garantiju fondā ir 15 miljoni eiro, ar ko var segt visas šīs problēmas. Šis konkrētais likums, kurš šobrīd ir spēkā, bet par kuru mēs lemsim, lai to izlabotu, pēc būtības neko neatrisina, tas atrisina tikai vienu jautājumu, tātad liks visiem apdrošināt automašīnas un pie tam ieviesīs jaunu terminoloģiju – autotransports, tātad transporta funkcija. Tātad transports pilda savas funkcijas. Kādreiz bija tikai... nu, bija jābūt kustībā vai placī jāstāv vai vēl kaut kur, šobrīd auto pildīs savas funkcijas arī garāžā stāvot.

No šīs terminoloģijas pilnībā jātiek vaļā.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Zivtiņš. Varētu, lūdzu, apvienot...?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Zivtiņš. Tā ir viena lieta. Pēc būtības visi šie grozījumi un arī tas, ko šie ierēdņi stāstīja, neatrisina galveno problēmu. Autotransports jau paliek, tas jau gaisā neizčib. Tātad faktiski sanāk tā: mēs pasakām, ka viņam ir kaut kas jādara, jāapdrošina tā automašīna, pie tam arī tad, ja viņš stāv ceļa malā vai kaut kur citur. Ja viņš neapdrošina, tad soda it kā nav. Uz ko mēs ejam? Mēs ejam uz vienu lietu, es jums garantēju. Tātad, lai piespiestu viņus apdrošināt automašīnu, būs nepieciešams sods, jo policija ar 360 grādu kamerām brauc, filmē, fotografē un visu dara. Jo sanāk jau tā: mēs ar likumu uzliekam viņiem pienākumu apdrošināt šīs automašīnas, bet, ja viņš neapdrošina, tad viņam nekas par to nav, un tātad neviens arī turpmāk neapdrošinās. Milzīgas pretrunas šajā likumā ir un neskaidrības.

Jau šobrīd visi jautājumi ir atrunāti, un šis, manā skatījumā, ir vērsts vienīgi uz to, lai papildinātu budžetu, lai visas šīs divsimt autotransporta vienības vai mototransporta vienības, kuras šobrīd pazūd no uzskaites, lai tās tiktu piereģistrētas...

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Zivtiņš. ... un apdrošinātas.

Tā ka, kolēģi, paldies par sapratni, ka mēs virzām tālāk un atbalstām pirmo un otru arī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais debatēs Andris Kulbergs. Arī lūdza apvienot laikus.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Ābramas kundze, tiešām paldies. Paldies, ka ieklausījāties problēmā un ka jūs visi akceptējāt. Ja pieļaujam kļūdu, tad mums pašiem tā ir jāatzīst un jāizlabo, un mēs to atbildīgi arī darām.

Es un APVIENOTAIS SARAKSTS, mēs aizstāvam transportlīdzekļu īpašniekus. Šinī gadījumā Finanšu ministrija pieļāva kļūdu, ātrumā laižot projektu cauri Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, – gluži vienkārši tāpēc, ka svila pēcpuse, gaidot direktīvas pārkāpuma procedūru. Šis bija jāvirza tā, kā mēs to darām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur tiešām pēc būtības skatām arī transporta tēmas. Šeit problēma ir tā, ka gadījumu skaits ir tik niecīgs, ka neviens mums pat nevarēja pateikt, ko īsti šī direktīva risina, cik tādu gadījumu vispār ir. Tā vietā, lai uzkrāmētu uz katru lietotāju pienākumu pirkt apdrošināšanu visa gada garumā, arī tad, kad tas nav jādara, patiesībā ir citi risinājumi. Mums ir izveidots garantijas fonds, kurš tiešām... šāds jautājums arī pēc būtības ir jārisina, ja reiz mums tā ir. Risinām to ar garantijas fondu, redzam, cik tādu gadījumu ir... un tad lemjam tālāk, kā to jautājumu pareizi koriģēt, bet klāt jāpieliek vēl kas – ka Ceļu satiksmes drošības direkcijai jāievieš tāds pakalpojums, ka tu vari ātri ar klikšķi noņemt, ar klikšķi uzlikt uzskaitē un to darīt bez maksas, kā tas ir Igaunijā. Tas atvieglos arī šo jautājumu visiem lietotājiem.

Mēs identificējām, ka lauksaimniecības tehnika neiet caur Ceļu satiksmes drošības direkciju, tur ir atsevišķas sistēmas zem Zemkopības ministrijas. Lūdzu, ZZS, atrisiniet šo jautājumu... Tehniski tas nav iespējams – 70 eiro par uzlikšanu, par noņemšanu, tas ir pārāk dārgi. Risinājuma nav. Jums ir deviņi mēneši tāda risinājuma izstrādei, lai arī lauksaimniekiem šis jautājums būtu viegls un vienkāršs.

Tā ka paldies, labojam kļūdas, atzīstam tās un labojam, un izturamies atbildīgi pret likumprojektiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Apvienojiet, lūdzu, laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Rosļikovs. Augsti godātie kolēģi! Mēs iesniedzām diezgan vienkāršu risinājumu. Mēs jau mēģinājām to saskaņot ar visiem, tā teikt, gaišajiem prātiem, un viņi pateica – jā, šis formulējums ir super, tad visiem nebūs vajadzības maksāt. To izdarīja LPV, to izdarīja "Stabilitātei!". Pa lielam komisijas sēdes laikā varēja nobalsot "par" un jautājums būtu slēgts.

Šodien mēs saprotam, ka vienkārši gribam vinnēt vēl deviņus mēnešus, lai kaut kādā veidā nomierinātu sabiedrību un kaut kādā veidā rastu citu variantu, tikai ne pareizo priekš visiem cilvēkiem.

Vēl viens ļoti svarīgs moments. Augsti godātie deputāti! Viss beigsies ar to, ka jums būs vienkārša noņemšana no uzskaites CSDD mājaslapā... liekas, ir risinājums, bet Eiropas direktīva, tieši otrādi, prasa, lai gadījumā, ja kaut kur kāds autotransports, kas stāv... sākas liesmas un tādēļ ir cietušas blakām stāvošās mašīnas... būtu kaut kāda iespēja šo jautājumu atrisināt un visiem būtu kompensācijas. Es noņemu no uzskaites, bet tas paliek man pagalmā, daudzstāvu mājas pagalmā... un ja nu būs tas pats ugunsgrēks?! Tad sanāk, ka rezultātā (varbūt es kļūdos, Judina kungs, varbūt pa ceļam jūs varēsiet kādu pārliecināt par savādāku redzējumu)... bet tāpat rodas tāda situācija, ka tas aizdegas, un tāpat ir apdrošināšanas risks. Nu, Judina kungs, man taču ir taisnība!

Līdz ar to mēs neko neatrisinām un ir tāda sajūta, ka pēc deviņiem mēnešiem mēs nonāksim pie tādas situācijas, ka... nē, atkal jāmaksā visiem 24/7 visu gadu. Tā arī būs. Tāpēc man ir milzīgs aicinājums visām partijām, LPV... visiem, kas iesnieguši savus piedāvājumus, – nu neatkāpjamies no tiem, jo tieši tie ir pareizi, un balsojam par to, lai cilvēkiem nebūtu nekādu risku.

Tas trešais variants, ko piedāvā JAUNĀ VIENOTĪBA un koalīcija... visu cieņu, bet tas nestrādā, tas ir garām, mēs nevarēsim to atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Godātie kolēģi, izskatot šo jautājumu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laiku.

V. Pleškāne. ... jūtams milzīgs apdrošinātāju lobijs par OCTA cenu. Vispār risinājumi ir, un Kulberga kungs to labi paskaidroja, bet es gribu vērst uzmanību arī uz to, ka Reira kungs "Rīta Panorāmā" pauda tādu viedokli, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nevar atrisināt šo problēmu un vienīgais risinājums ir tikai atlikt spēkā stāšanos. Nē, tā nav, risinājumi ir vairāki.

Pirmais piedāvājums nāca no apdrošinātājiem – ka viņi samazinās OCTA cenu, bet tie ir meli. Viņi to neizdarīs. Otrais risinājums tiešām ir noņemt... no uzskaites, un ir iespējami vēl vairāki risinājumi.

Mans viedoklis... arī ir tāds, ka atlikt... lai sakārtotu šo lietu, šo problēmu, un tad, ja tā netiks atrisināta, mūsu partija un frakcija, protams, iesniegs vēlreiz lēmuma projektu... ja cilvēki nebūs pasargāti no problēmas un no tā, ka par sezonālajiem transportlīdzekļiem jāmaksā pilna OCTA cena, pat ja transportlīdzeklis nepiedalās satiksmē.

Tas nav pareizi, tāpēc labojam. Jā, strādājam pie tā, un nevajag paust tādu viedokli, ka mēs neko nevaram izdarīt. Varam un darām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Par ko ir šie grozījumi, par ko šis projekts? Būtībā tā problēma, identificētā problēma, tiek, nu, kā tāda bundžiņa pasista pa ceļu uz priekšu un līdz oktobrim... ziņa sabiedrībai, ka nekas nemainās un tā var justies droši, nekādu papildu saistību vai sodu nebūs. Bet pati problēma nav atrisināta.

Atbildīgās iestādes komisijā rādīja viena uz otru, bet lēmumu pieņemt nespēja. Deputāti bija izstrādājuši piedāvājumu par šo garantiju fondu, kas jau būtu risinājums, un es domāju, ka, pieņemot šo variantu... es domāju, ka beigās mēs to arī pieņemsim, jautājums jau būtu atrisināts un par to nevajadzētu nākt vēlreiz aprīlī un tad cerēt uz kaut kādām izmaiņām... ka ierēdņi to atnesīs oktobrī. Es domāju, viņi neko neatnesīs. Un tas piedāvājums, ko viņi...

Apvienojam, jā...

Tas piedāvājums, ko viņi...

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. ... piedāvā, – es tam nepiekrītu. Jā, tur Eiropa saka: jo... Nu, par ko ir šeit stāsts? Ka mašīna, ja tā stāv garāžā vai netiek kustināta, var pakļaut riskam pārējās, var aizdegties, un apdrošinātāji teica, ka tādi gadījumi ir bijuši, tādi atkārtojas, un var tikt nodarīta skāde citiem. Bet tādā gadījumā tikpat labi jau OCTA varētu tikt piemērota gludeklim, fēnam, hantelei, kas var ripot vai kaut kādas problēmas radīt, kuru rezultātā cieš automašīnas. Nu pilnīgi nejēdzīgi.

Dīvaina ideja, un es nepaļaujos uz to, ka ierēdņi atnesīs ko labāku. Mēs te aprīlī atnāksim un nobalsosim par šo garantiju fondu. Tad, ja kāda šmuce sanāks, no šī fonda, kam tas ir paredzēts, arī tos līdzekļus varētu segt. Te nekāda gandarījuma nav, problēmu var atlikt līdz oktobrim. Bet vismaz labāk būs tad, kad cilvēki necietīs un nebūs kaut kādu nevajadzīgu nodokļu.

Tā, lūk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. (Dep. E. Tavars: "Apvienot var laikus?")

Deputāti piekrīt apvienot laikus.

E. Tavars (AS).

Jā, paldies.

Paldies kolēģim Edvardam Smiltēnam par šodien... par to, ka ārkārtas sēdē izskatām ne tikai Gruzijas jautājumu, bet arī šo OCTA kļūdu labojumu.

Es domāju, viena lieta, kas noteikti ir jāpasaka, – kā šis viss radās? Mēs nereti sakām: mēs kļūdījāmies, mēs kļūdījāmies! Kādēļ šī kļūda tapa? Būtu bijis godīgi šeit uzkāpt arī valdības pārstāvim, pateikt, ka visas pārkāpuma procedūras, kuras steigā... kuras jau bija jāievieš, steigā tika atsūtītas... pat ne uz šajā jautājumā kompetentāko Saeimas komisiju. Acīmredzot mēs visi saprotam – tas bija startā jāskata Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, pieaicinot atbilstošus ekspertus, lai būtu arī ekspertu slēdziens. Visi termiņi bija nokavēti, dokuments uzrakstīts tāds, ka, to izlasot, nerodas pilnīga skaidrība par to, kas ir. Tikai pēc LTAB skaidrojuma mēs visi atjēdzāmies un sapratām, ko esam pieņēmuši.

Tā, kolēģi, bija kļūda, kas izgāja caur valdību pašas valdības nolaidības rezultātā, lielā steigā, arī tāpēc, ka deputāti pārmērīgi uzticējās direktīvai un pārkāpuma procedūru novēršanas vai ieviešanas prasībām. Tas ir akmens arī mūsu, opozīcijas, dārziņā. Es arī spogulī ieskatos. Turpmāk visi šādi lēmumi, kuri nāks no valdības, tiks daudz stingrāk, vismaz mūsu spēju un kapacitātes ietvaros, uzraudzīti, jo vairs nevaram paļauties uz valdību pat tik elementāros jautājumos.

Es ļoti ceru, ka tā nav bijusi apzināta rīcība, lai atbalstītu apdrošinātāju interesi par iespējamu paaugstinātu peļņu, es tiešām ceru, ka tā ir bijusi kļūda, neuzmanība, kādas aizvien biežāk nāk no valdības puses.

Būsim vienoti, kolēģi, atzīsim šo, izlabosim un virzīsimies uz priekšu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Labdien! Te nu mēs esam! Uguns ir pakulās. Šķiet, ka viss jau ir gandrīz nokavēts, bet atbildīgie ierēdņi joprojām nevar vienoties, kā tad šo problēmu atrisināt. (Starpsauciens.)

Es esmu pilnīgi drošs, ka Saeimas vairākums piekritīs Zaļo un Zemnieku savienības pozīcijai, ka transportlīdzekļiem, kas netiek izmantoti, nebūs obligāti jāiegādājas apdrošināšanas polise. (Zālē troksnis.) Būs labs bonuss arī tas, ka tiks atrisināta situācija, un, ja tiks izveidota sistēma tam (Starpsauciens.), kā vieglāk, ērtāk un efektīvāk transportlīdzekli noņemt no uzskaites... Bet tas ir tikai blakusprodukts. Galvenais mērķis un vēstījums ir tāds, ka situācija ir jāizlabo un tie transportlīdzekļi, kas netiek izmantoti, nav obligāti jāapdrošina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Maslovskim. (Dep. V. Maslovskis: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Direktīvas jēga ir pasargāt visas personas no īpašumam un veselībai radītiem kaitējumiem.

Skaidrs, ka direktīva ir jātransponē Latvijas likumdošanā. Domāju, ka priekšlikums, kurš izstrādāts komisijās, ir atbalstāms un, kopīgi izstrādājot, jā, ar speciālistiem mēs panāksim tādu risinājumu, ka cilvēkam būs tiesības izdarīt izvēli. Vai tas būs tāds risinājums, ka var uz laiku noņemt no uzskaites un tādā veidā brīvprātīgi apdrošināt (bet jau par citu naudu), vai arī attiecīgi no garantijas fonda...

Bet, lūdzu, strādāsim, izstrādāsim labāko risinājumu, un es domāju, ka risinājums būs veiksmīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam. (Starpsauciens.)

Deputāti piekrīt apvienot debašu laikus.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi! Tātad šodien skatām šo likumprojektu.

Ko vēlējos piebilst pie visa iepriekš dzirdētā? Mēs komisijā uzklausījām to, ka Latvijas Republikā ir aptuveni septiņi simti aizdegšanās gadījumu gadā. Tas ir tas tvērums, par ko mēs runājam vispār, ja runājam par to, cik daudz šādu gadījumu ir.

Likumprojektā piedāvātas divas lietas, faktiski viena. Būs izvērtējums atsevišķi no ministrijas par direktīvas ieviešanu līdz aprīļa beigām, un līdz nākamā gada oktobra beigām gan Satiksmes ministrijai, gan Zemkopības ministrijai (atcerēsimies arī par Zemkopības ministriju, kura uztur transportlīdzekļu reģistru) būs jānāk ar vienkāršotu kārtību, kādā varēs pārreģistrēt šos stāvošos transportlīdzekļus. Piereģistrēt un atreģistrēt atpakaļ.

Vēl vēlos piebilst. Iepriekš izskanēja arī ideja par garantijas fondu – ka tas būtu kaut kāds glābiņš visos gadījumos. Šeit varu piebilst, ka tomēr būtu labi, ja katrs pats maksātu par savu izpriecu – par savu motociklu, laivas piekabi vai citām lietām, kuras stāv nelietotas mēnešiem ilgi gada griezumā. Līdz ar to labākais risinājums droši vien ir tas, ka pats arī samaksā šo apdrošināšanu, nevis kāds cits maksā viņa vietā.

Tā ka aicinu atbalstīt šo risinājumu, un gaidīsim gan izvērtējumu no Finanšu ministrijas, gan arī ierosinājumus no Satiksmes ministrijas un Zemkopības ministrijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, cienījamie kolēģi! Īstenībā šim jautājumam ir risinājums. Paplašinot OCTA garantijas fondu, paredzēt tā kā... paplašināt tvērumu, paredzēt arī šāda veida gadījumus, lai automobiļa īpašnieks nebūtu cietušais. To var paredzēt, un tās liekās darbības, kas saistītas ar reģistrācijas pārtraukšanu, vispār nav nepieciešamas.

Pašā sākumā tika pieļauta liela kļūda, kad mēs šo likumu neskatījām... šis likums bija jāskata tieši profila komisijā – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, jāizdiskutē ar ekspertiem, lai direktīvu ieviestu pareizi, tā, lai tai nebūtu negatīvas ietekmes uz sabiedrību.

Tā ka deviņu mēnešu laikā izskatīsim, iziesim vēlreiz cauri un sakārtosim šo jautājumu bez ietekmes uz sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Visai amizanti no Zaļo un Zemnieku savienības puses stāstīt, ko viņi ir darījuši lietas labā. Jūs esat divas reizes nofeilojuši. Šis likumprojekts atnāca no Ministru kabineta, pirmais filtrs izgāja cauri, tālāk tas tika skatīts koalīcijā, Saeimas atbildīgajā komisijā.

Vēl viens feileris. Mēs (Starpsauciens.)... mēs atzīstam, ka esam kļūdījušies, un mēs šo kļūdu labojām un iesniedzām attiecīgus likumprojektus. Ko jūs darāt? Jūs atkal to visu pārvēršat, pavelkat šo problēmu garumā. Kādu signālu jūs sabiedrībai raidāt šobrīd ar to, ka problēma tiks atlikta līdz nākamā gada oktobrim, ka meklēsim risinājumus? Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā par traktoru, lai to noņemtu no uzskaites, jāmaksā 20 eiro, jāiet caur vecu, arhaisku sistēmu un pēc tam vēl 50 eiro jāmaksā atpakaļ. Baigi jūs būsiet atrisinājuši problēmu. Nu neko jūs nebūsiet atrisinājuši.

Tāpēc, kolēģi, nevelkam garumā, atbalstām šos opozīcijas priekšlikumus, un tad problēma būs atrisināta.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Putra. Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Pirms nedēļas gandrīz visi raudāja tviterī (platformā "X"), tiktokā, ka mēs 2. datumā risināsim šo problēmu. Tad kur ir risinājums? Jūs vienkārši gribat pagarināt termiņu, jo drīz būs vēlēšanas.

Vajag atbalstīt gan mūsējo, gan frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ piedāvāto projektu, izslēgt tās daļas, kas nav pieņemamas, un viss.

Nevajag atkal izgudrot riteni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viesturam Zariņam.

V. Zariņš (JV).

Cienījamie kolēģi! Man gan šķiet, ka mums tomēr būtu jādomā, ka labākais risinājums ir dzīvot pa vecam, bet tagad mēs domājam, ka, noņemot no uzskaites, atrisināsim problēmu. Es nedomāju, ka mēs to atrisināsim, jo tas, ka automašīna ir noņemta no uzskaites, nenozīmē, ka tā stāvot nevar aizdegties. Tas ir viens. (Starpsaucieni.)

Otrā lieta – katru reizi noņemot no uzskaites... Tas nozīmē, ka arī transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāatmaksā. Un tas nozīmē, ka, ja jau mēs veicinām un reklamējam – lūdzu, ņemiet no uzskaites nost –, tad mēs vienkārši paši samazināsim valsts budžeta ieņēmumus. Vienīgie ieguvēji droši vien šeit būs apdrošinātāji, jo daži jau arī neņems nost no uzskaites. (Starpsauciens.)

Tā ka es aicinātu dzīvot pa vecam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tagad mums ir jābalso par katru likumprojektu atsevišķi. Tātad vispirms balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (Nr. 795/Lp14). (Starpsauciens.)

S. Ābrama. Jā, tātad pirmais ir frakcijas LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ iesniegtais likumprojekts, kas komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 2, atturas – 58. Likumprojekts noraidīts.

Nākamais likumprojekts – "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (Nr. 796/Lp14), ko iesniedza deputāti Aleksejs Rosļikovs, Svetlana Čulkova, Iļja Ivanovs, Dmitrijs Kovaļenko, Igors Judins, Nataļja Marčenko-Jodko, Viktors Pučka, Jefimijs Klementjevs un Amils Saļimovs. (Starpsaucieni.)

S. Ābrama. Jā, es atgādinu, ka komisijā tas tika noraidīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Ieslēdziet, lūdzu... Zivtiņa kungam.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kāpēc iepriekš, kad runa bija par to, ko iesniedza LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, netika nosaukti visi uzvārdi?

Sēdes vadītāja. Tā. Es nedzirdēju. Vēlreiz.

E. Zivtiņš. Jūs, kad lūdzāt balsot par pirmo likumprojektu, vienkārši to nosaucāt, bet nenosaucāt to iesniegušo deputātu vārdus, uzvārdus.

Sēdes vadītāja. Es nosaucu pirmo likumprojektu un pateicu, ka mēs debatēsim par visiem likumprojektiem. Pastāstīju par visiem likumprojektiem, arī par jūsu pieminēto.

E. Zivtiņš. Jā, bet (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, netaisām tirgu!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (Nr. 796/Lp14)! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsaucieni. Dep. S. Ābrama: "Tā ka balsojums jau bija...") Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 1, atturas – 49. Likumprojekts noraidīts.

Tagad par alternatīvo likumprojektu.

S. Ābrama. Nē... par steidzamību (Starpsaucieni.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, likumprojekts... Jā, vienu sekundīti! Jā!

Tātad likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (Nr. 804/Lp14). Komisija atzinusi to par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Kā jau es identificēju, 10. decembrī stājas spēkā prezidenta izsludinātais likums, tātad šis likums ar strīdīgajiem grozījumiem, un šobrīd mūs aicina noteikt steidzamību, lai mēs pagūtu saskaņot šo alternatīvo likumprojektu un līdz tam brīdim, kad būsim to izvērtējuši, paliktu spēkā pašreizējā redakcija. Tātad 1. novembrī... saglabāt esošo redakciju. Lūdzu... Tāpēc es aicinu... steidzamību...

Sēdes vadītāja. Tātad, kolēģi, vispirms balsojam par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (Nr. 804/Lp14) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts noteikts par steidzamu.

Lūdzu, balsosim par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (Nr. 804/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 10, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Starpsauciens.)

Kolēģi, ja nav iebildumu, tad komisijas vārdā... komisija lūdz atbalstīt likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" (Nr. 804/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

S. Ābrama. Paldies, kolēģi. Paldies par operativitāti.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Skaidrīte Ābrama... redzu, Ingrīda Circene, Raivis Dzintars, Ainārs Šlesers un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! 5. decembra Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Tūlīt pārslēgsimies uz Saeimas 4. decembra ārkārtas sēdi.

Trīs minūšu pārtraukums.