Ministru kabineta noteikumi Nr. 892

Rīgā 2024. gada 17. decembrī (prot. Nr. 53 167. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.1. pasākuma "Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija" projektu iesniegumu otrās un trešās atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana" 2.2.2.1. pasākuma "Atkritumu šķirošana, pārstrāde un reģenerācija" (turpmāk – pasākums) projektu iesniegumu otro atlases kārtu (turpmāk – otrā kārta) un projektu iesniegumu trešo atlases kārtu (turpmāk – trešā kārta);

1.2. pasākuma un otrās un trešās kārtas mērķi;

1.3. projektu iesniegumu otrajai un trešajai kārtai plānoto un pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un finansējuma saņēmējam;

1.5. atbalstāmo darbību, izmaksu attiecināmības un komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir veicināt pāreju uz aprites ekonomiku.

3. Pasākuma mērķteritorija ir atkritumu apsaimniekošanas reģioni.

4. Otrās un trešās kārtas mērķis ir veicināt atkritumu apsaimniekošanas reģionālo sistēmu attīstību atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas reģionālajos plānos noteiktajām prioritātēm.

5. Otrās un trešās kārtas ietvaros sasniedzamie projektu uzraudzības rādītāji un vērtības:

5.1. līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:

5.1.1. atbalstītie uzņēmumi (mazie (tai skaitā mikro), vidējie un lielie). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja projektu ietvaros veikti ieguldījumi, nodrošinot atbalstu vismaz pieciem uzņēmumiem – otrajā kārtā vismaz diviem uzņēmumiem un trešajā kārtā vismaz trim uzņēmumiem;

5.1.2. papildu jauda atkritumu pārstrādei (ja attiecināms). Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē, nodrošinot papildu atkritumu pārstrādes iekārtu jaudu – 30 000 tonnas gadā;

5.1.3. nacionālais rādītājs – projektā apsaimniekoto atkritumu daudzums, izteikts atkritumu tonnās gadā. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras izveidē vai modernizācijā vai ieguldījumi dalīti vāktu bioloģiski noārdāmu atkritumu savākšanas specializētā autotransporta iegādei atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem;

5.2. projektu pirmā pēcuzraudzības gada beigās sasniedzami šādi rezultāta rādītāji (ja attiecināms):

5.2.1. pārstrādāto atkritumu apjoms. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu pārstrādes iekārtu izveidē atbilstoši šo noteikumu 5.1.2. apakšpunktam, sasniedzot pārstrādāto atkritumu apjomu – 102 500 tonnas gadā;

5.2.2. šķiroti savāktu atkritumu daudzums. Rezultāta rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja otrās kārtas projektu ietvaros veikti ieguldījumi atkritumu dalītas savākšanas sistēmas attīstībā, sasniedzot dalīti savākto atkritumu daudzumu – 500 tonnas gadā.

6. Otrās un trešās kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

7. Dalībai otrās kārtas projektu iesniegumu vērtēšanā pieaicina Valsts vides dienestu, kas sniedz viedokli par projektā plānotās atkritumu pārstrādes iekārtas darbības rezultātā radīto produktu vai otrreizējo izejvielu, ja projektā plānotas šo noteikumu 30.1. apakšpunktā minētās darbības.

8. Otro kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā, projektu iesniegumus vērtējot katram atkritumu apsaimniekošanas reģionam šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētā Kohēzijas fonda finansējuma apmērā. Ja nepieciešams, atlases kārtas ietvaros var rīkot uzsaukumu atsevišķi vienam atkritumu apsaimniekošanas reģionam.

9. Trešo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, projektu iesniegumus vērtējot katram atkritumu apsaimniekošanas reģionam šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minētā Kohēzijas fonda finansējuma apmērā. Ja nepieciešams, atlases kārtas ietvaros var rīkot uzsaukumu atsevišķi vienam atkritumu apsaimniekošanas reģionam.

10. Atbildīgā iestāde pirms trešās kārtas izsludināšanas pieprasa atkritumu apsaimniekošanas reģionālajiem centriem par katru atkritumu apsaimniekošanas reģionu sniegt informāciju par projektu iesniedzējiem, kas uzaicināmi iesniegt projektu iesniegumus trešajā kārtā. Sadarbības iestāde izsludina trešo kārtu, uzaicinājumu iesniegt projektu iesniegumus nosūtot tiem projektu iesniedzējiem, par kuriem atbildīgā iestāde sadarbības iestādei ir sniegusi informāciju. 

11. Ja pēc projektu iesniegumu atlases rīkošanas otrajā vai trešajā kārtā ir neizmantots Kohēzijas fonda finansējums, atbildīgā iestāde lemj par tā novirzīšanu pasākuma otrās vai trešās kārtas papildu uzsaukumu rīkošanai. Finansējumu var piešķirt jaunu projektu īstenošanai (otrajā vai trešajā kārtā) vai īstenošanā esošu projektu papildu darbību atbalstam (trešajā kārtā), finansējumu novirzot atkritumu apsaimniekošanas reģionam ar vislielāko apsaimniekoto atkritumu plūsmu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.–2028. gadam. Atbalstāmajām darbībām jābūt iekļautām attiecīgā atkritumu apsaimniekošanas reģiona spēkā esošajā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā.

12. Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot).

II. Atlases kārtas finansējums

13. Otrās un trešās kārtas īstenošanai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums:

13.1. otrajai kārtai – vismaz 21 000 000 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 15 750 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 5 250 000 euro, tai skaitā:

13.1.1. Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 2 000 000 euro un privātais līdzfinansējums ne mazāks kā 666 667 euro;

13.1.2. Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 1 000 000 euro un privātais līdzfinansējums ne mazāks kā 333 333 euro;

13.1.3. Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 4 000 000 euro un privātais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 333 333 euro;

13.1.4. Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 4 000 000 euro un privātais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 333 333 euro;

13.1.5. Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 4 750 000 euro un privātais līdzfinansējums ne mazāks kā 1 583 334 euro;

13.2. trešajai kārtai – vismaz 34 447 059 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 29 280 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 5 167 059 euro, tai skaitā:

13.2.1. Dienvidkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 7 006 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 1 236 353 euro;

13.2.2. Latgales atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 8 006 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 1 412 823 euro;

13.2.3. Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 5 006 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 883 412 euro;

13.2.4. Vidzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 5 006 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 883 412 euro;

13.2.5. Ziemeļkurzemes atkritumu apsaimniekošanas reģionam – Kohēzijas fonda finansējums 4 256 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais līdzfinansējums, ne mazāks kā 751 059 euro.

14. Katram atkritumu apsaimniekošanas reģionam plānotais un pieejamais Kohēzijas fonda finansējums otrajā un trešajā kārtā kopā ir vismaz 9 006 000 euro.

15. Maksimālais Kohēzijas fonda finansējums projektā ir 85 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma, tai skaitā gadījumos, ja projektā plānots de minimis atbalsts, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 60. punktā minētos nosacījumus.

16. Kohēzijas fonda finansējumu piešķir granta veidā.

III. Prasības projekta iesniedzējam

17. Projekta iesniedzējs:

17.1. otrās kārtas ietvaros ir komersants, kura darbība atbilst Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā (turpmāk – NACE) 2. redakcijas (no 2025. gada 1. janvāra – NACE 2.1. redakcijas) E sadaļas 38. vai 39. nodaļai;

17.2. trešās kārtas ietvaros ir:

17.2.1. atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs – kapitālsabiedrība, kurai ar katru pašvaldību, kurā tiek sniegts atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskais pakalpojums, ir noslēgts pakalpojuma līgums par atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu (turpmāk – pakalpojuma līgums) atbilstoši šo noteikumu 71. punktā minētajām prasībām;

17.2.2. pašvaldības kapitālsabiedrība, kam normatīvajos aktos atkritumu apsaimniekošanas jomā deleģēts pārvaldes uzdevums apkopot un sniegt informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā.

18. Projekta iesniedzējs, kura projekta iesniegums ir apstiprināts, ir finansējuma saņēmējs.

19. Otrajā kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu par atbalstāmajām darbībām katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā, kurā tam ir tiesības sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus. Trešajā kārtā projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projektu iesniegumus.

20. Komersants šo noteikumu izpratnē ir lielais, vidējais vai mazais (tai skaitā mikro) komersants. Mazais (tai skaitā mikro) un vidējais komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – regula Nr. 651/2014), I pielikumam. Lielais komersants šo noteikumu izpratnē ir komersants, kas neatbilst regulas Nr. 651/2014 I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

21. Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām un iesniedz sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

22. Iesniedzot projektu iesniegumu otrajā kārtā, projekta iesniegumam pievieno projektā plānoto apsaimniekojamo atkritumu pieejamības un pastāvīgas plūsmas nodrošinājuma aprakstu, ievērojot regulas Nr. 651/2014 47. panta 5. punktā minēto nosacījumu, ka atbalsts nedrīkst stimulēt atkritumu rašanos. Aprakstā norāda atkritumu izcelsmi un izvērtē iekārtu ekspluatācijai nepieciešamo atkritumu ieguves avotu alternatīvas, kā arī sniedz vērtējumu par attiecīgā atkritumu veida pieejamību attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā projekta dzīves ciklā.

23. Lai pamatotu Kohēzijas fonda finansējuma nepieciešamību otrajā kārtā, projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic projekta finanšu analīzi, ko pievieno projekta iesniegumam, ievērojot, ka projekta dzīves cikls ir vismaz 10 gadu, kas ietver projekta īstenošanas periodu un ne mazāk kā piecus gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas. Finanšu analīzi neveic šķiroto atkritumu savākšanas viedā laukuma izveidei un dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līnijas modernizācijai.

24. Trešajā kārtā projekta iesniedzējs atbilstoši sadarbības iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem veic projekta izmaksu un ieguvumu analīzi (finanšu analīzi un ekonomisko analīzi), ko pievieno projekta iesniegumam, ievērojot, ka projekta:

24.1. ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi;

24.2. ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli;

24.3. dzīves cikls ir vismaz 10 gadu, kas ietver projekta īstenošanas periodu un ne mazāk kā piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

25. Šo noteikumu 24. punktā minēto dokumentu izstrādā, ja projekta kopējās izmaksas pārsniedz 1 000 000 euro.

26. Atbalsts netiek piešķirts saimnieciskās darbības veicējam, attiecībā uz kuru uzņēmuma grupas līmenī konstatējama vismaz viena regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētā situācija. To pārbauda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdī.

27. Projekta iesniedzējs ievēro horizontālos principus "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana", "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Klimatdrošināšana", tai skaitā:

27.1. projektā paredz darbības, kas veicina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu;

27.2. nodrošina atbilstību prasībām par pielāgošanos klimata pārmaiņām, izvērtējot klimatiskās ietekmes faktorus un veidojot tādu infrastruktūru, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi;

27.3. paredzēto darbību īstenošanai saņem atbilstošu atkritumu apsaimniekošanas vai piesārņojošas darbības veikšanas atļauju;

27.4. nodrošina, ka plānotās darbības atbilst pašvaldības teritorijas plānojumam;

27.5. nodrošina, ka projekta darbībām ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums (ja attiecināms);

27.6. veic siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinu (ja attiecināms);

27.7. paredz enerģijas ietaupījumu vai pasākumus, kas kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu (ja attiecināms);

27.8. būvniecības procesa laikā ievēro prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošina esošo koku veselības stāvokļa aizsardzību, tai skaitā nekaitējot koku saknēm (ja attiecināms).

28. Ja projektā paredzēta aprites ekonomikas centru izveide, pārbūvējot vai atjaunojot esošu ēku, dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līniju modernizācija vai dalīti vāktu bioloģiski noārdāmu atkritumu savākšanas specializētā autotransporta iegāde, projekta iesniegumam pievieno informāciju par esošas būves, iekārtas vai transportlīdzekļa enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas.

IV. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

29. Atbalstāmās darbības projekta iesniedzējs plāno saskaņā ar spēkā esošo atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu.

30. Otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas atkritumu apsaimniekošanas darbības:

30.1. trešo personu radītu atkritumu pārstrādes iekārtu un kompostēšanas laukumu izveide;

30.2. aprites ekonomikas centru izveide un aprīkošana;

30.3. dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līniju izveide un modernizācija;

30.4. šķiroto atkritumu savākšanas viedo laukumu izveide;

30.5. dalīti vāktu bioloģiski noārdāmu atkritumu savākšanas specializētā mazemisiju un bezemisiju autotransporta iegāde.

31. Trešās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma un deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildes darbības:

31.1. nešķirotu sadzīves atkritumu šķirošanas līniju izveide, atjaunošana vai modernizācija, nepalielinot šāda veida atkritumu šķirošanas līniju kopējo jaudu atkritumu apsaimniekošanas reģionā;

31.2. sabiedrības izglītošanas centru atkritumu apsaimniekošanas jomā izveide vai modernizācija;

31.3. Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteiktās informācijas sistēmas izveide pašvaldību deleģētā pārvaldes uzdevuma – apkopot informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā – izpildei.

32. Otrajā un trešajā kārtā atbalstāmas ir darbības komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai.

33. Trešajā kārtā projekta iesniegumā var iekļaut šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minētās darbības, ja šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētajai kapitālsabiedrībai kā atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam centram pašvaldība ir deleģējusi Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto pārvaldes uzdevumu – apkopot informāciju par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā. Šim nolūkam finansējuma saņēmējs:

33.1. projekta ietvaros izveidoto informācijas sistēmu var apvienot ar informācijas sistēmu, kas jau tiek lietota, sniedzot atkritumu apsaimniekošanas sabiedrisko pakalpojumu;

33.2. nodrošina, ka projekta ietvaros izveidotā informācijas sistēma ir savienojama ar atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmu.

34. Otrās kārtas ietvaros ieguldījumus veic tādos materiālajos aktīvos kā ražošanas telpas vai ēkas, būves, traktortehnika un specializētais autotransports, iekārtas, aprīkojums un ar to saistītā infrastruktūra, ievērojot, ka:

34.1. iegādātie aktīvi ir jauni;

34.2. tos iekļauj finansējuma saņēmēja aktīvos kā amortizējamos ilgtermiņa ieguldījumus un tie paliek Latvijas Republikā un finansējuma saņēmēja īpašumā pēc projekta pabeigšanas (pēc pēdējā maksājuma veikšanas projektā) vismaz piecus gadus.

35. Otrās un trešās kārtas ietvaros nav atbalstāmi ieguldījumi:

35.1. atkritumu reģenerācijai ar enerģijas atguvi;

35.2. no atkritumiem iegūta kurināmā ražošanai;

35.3. projekta iesniedzēja saimnieciskās darbības rezultātā radīto atkritumu apsaimniekošanai;

35.4. notekūdeņu attīrīšanas iekārtu dūņu pārstrādei;

35.5. atkritumu apglabāšanai poligonos;

35.6. tādu atkritumu pārstrādes iekārtu izveidei, kur viens atkritumu pārstrādes cikls ilgst vairāk nekā trīs gadus;

35.7. esošu atkritumu pārstrādes iekārtu darbības uzlabošanai, nomaiņai vai jaudas palielināšanai;

35.8. nekustamā īpašuma (zemesgabalu, ēku) iegādei;

35.9. ja projektā paredzēts apsaimniekot atkritumus, kas apjoma izteiksmē vismaz 60 procentu apmērā nav radīti attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā vai projekta iesniedzēja apkalpotajā teritorijā attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā (tas ir, citā reģionā radītu atkritumu īpatsvars projekta līmenī nedrīkst būt lielāks par 40 procentiem (neieskaitot)). Nosacījums nav attiecināms uz šo noteikumu 30.2., 31.2. un 31.3. apakšpunktā minētajām darbībām;

35.10. vairāk nekā divu šo noteikumu 30.5. apakšpunktā minēto transportlīdzekļu iegādei projektā un attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā;

35.11. enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšanai vai nomaiņai.

36. Otrās un trešās kārtas ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas.

37. Tiešās attiecināmās izmaksas otrajā un trešajā kārtā ietver šādas izmaksu pozīcijas atbalstāmo darbību īstenošanai:

37.1. būvprojekta izstrādes, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, ja to nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja šīs izmaksas veido projekta ietvaros radīto pamatlīdzekļu vērtību;

37.2. būvdarbu izmaksas būves un ar to funkcionāli saistītās infrastruktūras būvniecībai, tai skaitā inženiertehnisko komunikāciju, iekšējo un ārējo inženiertīklu ierīkošanai un ar tiem saistīto būvju izveidei, iekārtu un tāda aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzēts būvprojektā un nepieciešams būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā vai kas nepieciešams būves funkcionalitātes nodrošināšanai;

37.3. tehnoloģisko iekārtu, tai skaitā darbagaldu iegādes, uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas, ja uzstādīšanas un ieregulēšanas izmaksas veido projekta ietvaros iegādāto tehnoloģisko iekārtu vērtību;

37.4. traktortehnikas iegādes izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta attiecināmajām izmaksām;

37.5. izmaksas dalīti vāktu bioloģiski noārdāmu atkritumu savākšanas specializētā mazemisiju un bezemisiju autotransporta iegādei (attiecināms otrajā kārtā);

37.6. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas, nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

37.7. vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" prasību nodrošināšanai. Šajā apakšpunktā minētās izmaksas otrās kārtas projektos ir attiecināmas, ja tiek iekļautas šo noteikumu 37.2., 37.3., 37.4. vai 37.5. apakšpunktā minēto būvdarbu, pakalpojumu vai piegādes līgumos.

38. Papildus šo noteikumu 37. punktā (izņemot šo noteikumu 37.5. apakšpunktu) minētajām attiecināmajām izmaksām trešajā kārtā ir attiecināmas arī šādas attiecināmās izmaksas:

38.1. izglītojošo un informatīvo materiālu izstrādes un ekspozīciju izveides izmaksas šo noteikumu 31.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

38.2. šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

38.2.1. jaunas atkritumu uzskaites informācijas sistēmas izstrādes vai esošas informācijas sistēmas pielāgojumu izstrādes izmaksas, tai skaitā izmaksas savietojamības nodrošināšanai ar atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmu (ja attiecināms);

38.2.2. serveru tehnikas un tās uzstādīšanai nepieciešamās infrastruktūras iegādes izmaksas;

38.2.3. programmatūras iegādes izmaksas, tai skaitā licenču atjauninājumu izmaksas licenču vai programmatūras darbības periodā, kas nepārsniedz piecus gadus;

38.2.4. autotransporta svaru iegādes izmaksas automātiskai datu nodošanai, kas nepieciešama informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai.

39. Otrajā kārtā šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minētās būvprojekta izstrādes izmaksas 100 procentu apmērā finansē no privātā līdzfinansējuma, kas brīvs no komercdarbības atbalsta, vai saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – regula Nr. 2023/2831).

40. Šo noteikumu 37.6. apakšpunktā minētās izmaksas 100 procentu apmērā finansē no Kohēzijas fonda finansējuma vai privātā līdzfinansējuma, un tas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

41. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir uzskatāmi par attiecināmajām izmaksām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.

42. Izmaksas otrās kārtas ietvaros ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minētās būvprojekta izstrādes izmaksas, kas ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra.

43. Izmaksas trešās kārtas ietvaros ir attiecināmas no 2023. gada 1. janvāra. Ja projekts ir pabeigts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, projekta iesniegums tiek noraidīts.

44. Ārpus projekta drīkst paredzēt izmaksas, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, vienlaikus ievērojot šo noteikumu 51.7. apakšpunktā minētās prasības.

45. Projektā var paredzēt:

45.1. līdzekļus neparedzētiem izdevumiem, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Neparedzētie izdevumi ir izdevumi tādu papildu darbu vai pakalpojumu veikšanai, kas kļuvuši nepieciešami, lai varētu izpildīt civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu un izmantot ar projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izmaksu segšanai. Neparedzēto izdevumu izmantošanu pirms izmaksu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;

45.2. rezerves izmaksas ne vairāk kā 10 procentu apmērā no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 45.1. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi. Rezerves izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi.

V. Otrās un trešās kārtas un projekta īstenošanas un uzraudzības nosacījumi

46. Otrās un trešās kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar civiltiesisko līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

47. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

48. Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru. Ja attiecināms, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga un inovatīva publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu.

49. Finansējuma saņēmējs līdz pirmā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē nodrošina, ka tam ir zemesgrāmatā nostiprinātas tiesības veikt būvdarbus zemesgabalos, kur paredzēts īstenot projektu (ja attiecināms).

50. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta ietvaros izveidotajā atkritumu pārstrādes iekārtā (ja attiecināms) pēcuzraudzības periodā tiek veikta atkritumu pārstrāde saskaņā ar projekta mērķi. Atkritumu pārstrāde atbilstoši projektā plānotajam rezultāta rādītājam jānodrošina ne vēlāk kā līdz projekta pēcuzraudzības perioda pirmā gada beigām. Katru pēcuzraudzības perioda gadu finansējuma saņēmējs sniedz sadarbības iestādei informāciju par projekta ietvaros izveidotajā atkritumu pārstrādes iekārtā pārstrādāto atkritumu daudzumu atbilstoši piesārņojošās darbības pārskata veidlapai "Veidlapa Nr. 3 – Atkritumi. Pārskats par atkritumiem", kas aizpildīta saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzības oficiālo statistiku un piesārņojošas darbības pārskata veidlapām.

51. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

51.1. nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;

51.2. ne retāk kā reizi sešos mēnešos ievieto savā tīmekļvietnē aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

51.3. projekta sadārdzinājumu:

51.3.1. otrās kārtas ietvaros sedz no saviem līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts;

51.3.2. trešās kārtas ietvaros sedz no saviem līdzekļiem;

51.4. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības;

51.5. nodrošina, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja īpašumā, turējumā (tai skaitā nomā, ja otrajā kārtā aprites ekonomikas centrs tiek veidots esošās telpās) vai valdījumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;

51.6. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu par finansējuma saņēmēja līdzekļiem vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;

51.7. gadījumā, ja ārpus projekta vai cita projekta ietvaros tiek īstenotas darbības projekta mērķa sasniegšanai, nodrošina, ka visas darbības ir pabeigtas un infrastruktūras objekti ir funkcionējoši līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienai sadarbības iestādē;

51.8. uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu un ievēro šādus principus:

51.8.1. klimatdrošināšana;

51.8.2. energoefektivitāte pirmajā vietā (ja attiecināms);

51.8.3. nenodarīt būtisku kaitējumu;

51.8.4. vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana (ja attiecināms);

51.9. informē sadarbības iestādi par ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas), ja projektā paredzēta aprites ekonomikas centru izveide, pārbūvējot vai atjaunojot esošu ēku, dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līniju modernizācija vai dalīti vāktu bioloģiski noārdāmu atkritumu savākšanas specializētā autotransporta iegāde;

51.10. līdz noslēguma maksājuma iesniegšanai iegūst atbilstošu piesārņojošas darbības atļauju (ja attiecināms), ja vien projektā paredzētajai darbībai paredzētajā apjomā tā jau nav izsniegta;

51.11. nodrošina interešu konflikta neesību;

51.12. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un projektā plānoto darbību nepārklāšanos, kā arī to, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem vai citiem publiskiem līdzekļiem.

52. Ja projektā tiek paredzēta:

52.1. ​šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minētās darbības īstenošana, finansējuma saņēmējs:

52.1.1. pieprasa Valsts vides dienestam prasības finansējuma saņēmēja izveidotās vai attīstāmās informācijas sistēmas savienojamībai ar atkritumu pārvadājumu uzskaites valsts informācijas sistēmu;

52.1.2. nodrošina, ka projekta pabeigšanas brīdī projekta ietvaros izveidotā vai attīstītā informācijas sistēma ir ieviesta produktīvā darbībā un ir funkcionāla vismaz piecus gadus pēc projekta beigām;

52.2. ​šo noteikumu 30.2. vai 30.4. apakšpunktā minētās darbības īstenošana, projekta iesniedzējs līdz noslēguma maksājuma pieprasījuma iesniegšanas dienai nodrošina, ka aprites ekonomikas centrs vai šķiroto atkritumu savākšanas viedais laukums ir uzsācis darbību.

53. Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu, ņemot vērā finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā, ka plānotā avansa apmērs atbilst finansējuma saņēmēja spējai to izlietot sešu mēnešu laikā. Ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma, finansējuma saņēmējam:

53.1. otrajā kārtā avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma;

53.2. trešajā kārtā avansu var piešķirt līdz 60 procentiem no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma.

VI. Komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi

54. Komercdarbības atbalstu otrās kārtas ietvaros piešķir saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 47. pantu un regulu Nr. 2023/2831.

55. Komercdarbības atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 651/2014 47. pantu projekta iesniedzējam otrajā kārtā piešķir, ja ievēroti arī visi šādi regulas Nr. 651/2014 nosacījumi:

55.1. 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunkta nosacījumi par gadījumiem, kādos nepiemēro regulu Nr. 651/2014;

55.2. 1. panta 3. punkta nosacījumi par nozarēm, kurām nepiemēro regulu Nr. 651/2014 un kurām tiek nodrošināta izmaksu nošķiršana, lai darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no atbalsta, kas piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 651/2014;

55.3. 1. panta 4. punkta "a" apakšpunkta nosacījumi, ka atbalsts netiek sniegts saņēmējam, uz kuru uzņēmuma grupas līmenī attiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums saskaņā ar iepriekšēju Komisijas lēmumu, ar ko atbalsts tiek atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar kopējo tirgu;

55.4. 4. panta 1. punkta "s" apakšpunkta nosacījums par viena ieguldījumu projekta apmēru vienam uzņēmumam.

56. Piešķirtais komercdarbības atbalsts otrajā un trešajā kārtā nevar tikt apvienots ar finansējumu citas atbalsta programmas ietvaros, kam finansējums tiek piešķirts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai Eiropas Savienības finanšu līdzekļiem par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Piešķirtais komercdarbības atbalsts var tikt kumulēts ar citu komercdarbības atbalstu, ja vien atbalsts attiecas uz dažādām attiecināmajām izmaksām.

57. Ja projekta darbības (izņemot šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minēto būvprojekta izstrādi) otrajā kārtā ir uzsāktas un izmaksas radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, projekta iesniegums tiek noraidīts.

58. Otrajā kārtā ar projekta izmaksām saistītos līgumus slēdz un ar ieguldījumiem saistītus darbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, tai skaitā ievērojot arī regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā minēto nosacījumu par darbu sākumu un regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā minēto stimulējošās ietekmes prasību. Līgumi, kas var būt noslēgti pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, ir saistīti ar šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minētajām būvprojekta izstrādes izmaksām.

59. Otrajā un trešajā kārtā komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad pieņemts sadarbības iestādes lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai izdots atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu.

60. Otrajā kārtā maksimālā Kohēzijas fonda finansējuma intensitāte attiecināmajām izmaksām, kurās neiekļauj de minimis atbalstu šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minēto būvprojekta izstrādes izmaksu segšanai, ievērojot regulas Nr. 651/2014 47. panta 8. un 9. punktu un šo noteikumu 23. punktu un 62.3. apakšpunktu, nepārsniedz:

60.1. mazajiem (tai skaitā mikro) uzņēmumiem 75 procentus;

60.2. vidējiem uzņēmumiem 65 procentus;

60.3. lielajiem uzņēmumiem 55 procentus.

61. Projekta iesniedzējs atbilstoši regulas Nr. 651/2014 47. panta 7. punkta trešajai daļai otrās kārtas projekta iesniegumā apraksta un pievieno dokumentārus pierādījumus, ka tad, ja atbalsts nebūtu piešķirts, ieguldījums netiktu veikts, piemēram, šādu iemeslu dēļ:

61.1. tirgus nepilnības Latvijā vai attiecīgajā atkritumu apsaimniekošanas reģionā;

61.2. otrreizēju izejvielu pieprasījuma kritums vai cenu izmaiņas;

61.3. citi projekta iesniedzēja sniegti pierādījumi.

62. Ja otrās kārtas projekta iesniegumā plānota šo noteikumu 30.3. apakšpunktā minētā dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līniju modernizācija vai šo noteikumu 30.4. apakšpunktā minētā darbība:

62.1. projekta iesniedzējs projekta iesniegumā pievieno regulas Nr. 651/2014 47. panta 7. punkta "a" apakšpunktā noteiktā hipotētiskā scenārija aprakstu par salīdzināmu ieguldījumu un izmaksas pamatojošu dokumentāciju;

62.2. attiecināmās izmaksas ir papildu ieguldījumu izmaksas, kas noteiktas, projekta kopējās ieguldījumu izmaksas salīdzinot ar ieguldījumu, kāds tiktu veikts:

62.2.1. veidojot šķiroto atkritumu savākšanas laukumu bez viedā laukuma pazīmēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kas nosaka prasības atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu ierīkošanai, ja projektā tiek paredzēta šo noteikumu 30.4. apakšpunktā minētā darbība;

62.2.2. iepērkot dalīti vāktu atkritumu šķirošanas līniju, kas ir mazāk efektīva un kurā netiek izmantotas tehnoloģijas, ko paredzēts nodrošināt projektā;

62.3. maksimālā Kohēzijas fonda finansējuma attiecināmo izmaksu intensitāte nepārsniedz 40 procentus.

63. Otrajā kārtā de minimis atbalstu, ko projekta iesniedzējam piešķir šo noteikumu 37.1. apakšpunktā minētā būvprojekta izstrādes izmaksām, sniedz saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831, ievērojot šādus nosacījumus:

63.1. pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai projekta iesniedzējam plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu jeb 300 000 euro. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;

63.2. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētos nozaru ierobežojumus un regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkta "e" un "f" apakšpunktā minētos darbības ierobežojumus. Ja komersants vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības nozarēs, kas neietilpst regulas Nr. 2023/2831 darbības jomā, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punktu, lai darbības nozarēs, kuras ir izslēgtas no šīs regulas darbības jomas, negūtu labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šo regulu;

63.3. de minimis atbalsta gadījumā projekta iesniegumam pievieno de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotas veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās atbalsta pretendenta veidlapas identifikācijas numuru, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;

63.4. de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību. Dokumentāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu sadarbības iestāde glabā 10 gadus no pēdējā programmas ietvaros piešķirtā atbalsta, bet finansējuma saņēmējs – 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.

64. Otrajā kārtā lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar regulu Nr. 2023/2831 un regulu Nr. 651/2014 pieņem līdz 2027. gada 30. jūnijam.

65. Šo noteikumu 26. punktā minētos nosacījumus otrajā un trešajā kārtā pārbauda uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi sadarbības iestādē un uz komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīdi.

66. Finansējuma saņēmējs otrajā kārtā nodrošina, ka ar komercdarbības atbalstu, kas saņemts atbilstoši regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, saistīto projekta dokumentāciju glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts komercdarbības atbalsts.

67. Sadarbības iestāde informāciju un apliecinošos dokumentus par sniegto komercdarbības atbalstu, kas otrajā kārtā piešķirts atbilstoši regulas Nr. 651/2014 nosacījumiem, glabā 10 gadus no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts.

68. Sadarbības iestāde nodrošina komercdarbības atbalsta pārredzamības prasību izpildi otrajā kārtā atbilstoši regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam un atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības.

69. Trešajā kārtā, īstenojot šo noteikumu 31.1. un 31.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības, komercdarbības atbalstu atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējiem piešķir kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

70. Trešajā kārtā, īstenojot šo noteikumu 31.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, Kohēzijas fonda finansējums tiek piešķirts pašvaldības deleģētā pārvaldes uzdevuma izpildei.

71. Šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētajā pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

71.1. konkrētus sniedzamos atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskos pakalpojumus;

71.2. prasības atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;

71.3. līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;

71.4. atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas teritoriju;

71.5. atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošu pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskos pakalpojumus;

71.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas atkritumu apsaimniekošanas sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;

71.7. atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

72. Projekta iesniedzējs trešajā kārtā iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 71.6. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.

73. Trešajā kārtā komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība projekta izmaksas pamatojošajiem dokumentiem, visai ar projektu saistītajai dokumentācijai un visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir atbilstošs komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem vispārējas tautsaimniecības nozīmes pakalpojumu sniegšanai.

74. Ja tiek pārkāptas regulas Nr. 651/2014 prasības, otrās kārtas finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu, savukārt, ja tiek pārkāptas regulas Nr. 2023/2831 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

75. Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos minētās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, trešās kārtas finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu. Atmaksu veic kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Viedās administrācijas un
reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa