Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas septiņpadsmitā (ārkārtas) sēde 2024. gada 4. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labrīt! Aicinu visus ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas šī gada 4. decembra ārkārtas sēdi. Šodien mums ir ļoti svarīga diena, šodien mums ir svētku diena, jo Saeimā tiek skatīts viens no svarīgākajiem gada dokumentiem – valsts budžets.

Kolēģi, es tikai atgādinu, ka budžeta izskatīšana šodien ir līdz pulksten 21.00, rīt turpināsim budžeta izskatīšanu, ja būs tāda nepieciešamība, pulksten 9.00 un arī līdz pulksten 21.00.

Es aicinu kolēģus cienīt citam citu, neaizskart ar vārdiem, runāt par lietu un par konkrēto priekšlikumu, jo par budžetu kopumā, kā jūs atceraties, mēs runājām pirmajā lasījumā.

Šodien Saeimas Prezidijs jau ir saņēmis iesniegumu no vairākiem deputātiem.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Andris Šuvajevs, Harijs Rokpelnis, Agnese Krasta, Atis Švinka, Atis Labucis, Anna Rancāne, Jānis Skrastiņš, Raimonds Čudars un Ainars Latkovskis lūdz Saeimas 2024. gada 4. decembra ārkārtas sēdē noteikt debašu laiku: trīs minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti – otro reizi. Vai deputāti neiebilst? (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

Līdz ar to, kolēģi (Starpsauciens.)... līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu priekšlikumu par debašu laiku noteikšanu: runājot pirmo reizi – trīs minūtes, otro reizi – vienu minūti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 40, atturas – nav. Tātad debašu laiki ir apstiprināti.

Kolēģi, turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Sadaļa "Gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana otrajā lasījumā".

Likumprojekts "Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts ir steidzams.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godājamā Ministru prezidentes kundze! Godātie kolēģi! Godātie ministri! Sākam ar likumprojektu "Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā".

Gribētos, lai šis likumprojekts ievirzītu tādu ātru un raitu skatīšanu, un tāpēc... šim likumprojektam nav neviena priekšlikuma.

Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Fiskālās disciplīnas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Harijs Rokpelnis.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šis ir ļoti labs likumprojekts, kā tāda laba sēkla. Likumprojekta būtība – noteikt, ka Lauku atbalsta dienests no nākamā gada 1. janvāra pildīs Lauksaimniecības datu centra līdzšinējās funkcijas. Tātad pierādījums tam, ka iestādes var optimizēt, apvienot, un mazināt darbinieku skaitu.

Saņemti trīs priekšlikumi.

1. – zemkopības ministra Krauzes kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes un kolēģi! Šis priekšlikums paredz izslēgt no likuma to, ka Lauku atbalsta dienests izskata administratīvo pārkāpumu lietas un uzliek administratīvos sodus.

Es gribētu arī atskatīties uz kādiem neseniem notikumiem, ko varējām redzēt ziņās vakardien, kur pie Zemkopības ministrijas bija izgāzta mēslu kaudze un pēc tam sekoja ministra paskaidrojums. Ja mēs šādi arī izslēdzam kādus punktus no likumprojekta, man ir jautājums par ministra izpratni par lietām.

Ministrs izteicās, ka tā jau nav tāda būtiska nodeva, ko mēs palielinām, – 6 eiro... 6–10 eiro par katru izvesto dzīvnieku. Bet es gribētu pateikt, ka peļņa nav ieņēmums. Ieņēmums ir tūkstoš eiro par dzīvnieku, bet tā peļņa (Starpsauciens.) varbūt ir 10–20 eiro. Pateikt, ka nav būtiski tas, kur zemnieks nopelna varbūt 10 eiro... un jūs gribat uzlikt 6 eiro nodevu... Manuprāt, ministram būtu vismaz pienākums atvainoties šai eksportējošajai nozarei par pārpratumu un patiešām būt taisnīgam un godīgam pret visu nozari kopumā, neizraut ārā no konteksta...

Protams, mums ir jāciena veterinārārsti, veterinārā departamenta ierēdņi, tāpat arī PVD darbinieki, un ir jānodrošina viņiem atalgojums, bet ne jau uz zemnieku rēķina, tas ir jādara valstij. Mēs taču neprasām, nezinu, Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem – sametam pa nodevai, lai mēs varam pacelt algas.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un apvienot Lauku atbalsta dienestu un Lauksaimniecības datu centru, lai mēs vismaz šādā veidā ietaupītu naudu un varētu gudri palielināt šīs algas... bet katrā ziņā pārdomāt ministra rīcību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti atbalsta priekšlikumu, vai nepieciešams balsojums? Atbalsta.

H. Rokpelnis. Paldies.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

H. Rokpelnis. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Veterinārmedicīnas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir izskatīts likumprojekts "Grozījums Veterinārmedicīnas likumā", kas savā būtībā ietver... mazināt birokrātiju, tas ir, mainīt... ka Lauku atbalsta dienests pildīs Lauksaimniecības datu centra līdzšinējās funkcijas lauksaimniecības nozares informācijas sistēmu pārvaldības un dzīvnieku reģistrācijas jomā.

Tātad priekšlikumi nav iesniegti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Veterinārmedicīnas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika izskatīts arī likumprojekts "Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā".

Ir iesniegti trīs priekšlikumi, un visi ir vairāk saistīti ar valodniecību un ar izmaiņām formulācijā.

1. – Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Šmita iesniegtais priekšlikums. Aizstāt vārdus "olšūnu un embriju transplantāciju" ar vārdiem "in vitro fertilizāciju un embriju pārnešanu". Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tās ir līdzīga rakstura izmaiņas saistībā ar formulējumu. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. Un 3. – arī... šai pašā veidā likumā vienkārši... aizstāt vārdus "embrija transplantāciju" ar vārdiem "embrija pārnešanu". Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. Tādējādi ir izskatīti visi priekšlikumi.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvnieku audzēšanas un ciltsdarba likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā".

Otrajam lasījumam ir saņemts viens – Juridiskā biroja priekšlikums, kur ir izmaiņas formulējumā, ka sakarā ar to, ka... aizstāt vārdus "veic valsts aģentūra "Lauksaimniecības datu centrs"" ar vārdiem "pilda Lauku atbalsta dienests". Atbalstīts komisijā.

Lūdzu arī deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Dzīvnieku barības aprites likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 96, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"".

Otrajam lasījumam ir saņemti divi priekšlikumi.

1. – deputātes Vīksnas priekšlikums. Tas netika atbalstīts komisijā. (Starpsaucieni: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. Gribēju paskaidrot, ka šie priekšlikumi... arī 2. priekšlikums... vērsti uz to, ka ir izmaiņas likuma spēkā stāšanās... par summām un ieturētiem procentiem tur ir vienprātība. Vienīgi priekšlikumos ir ieteikumi, ka šie grozījumi varētu stāties spēkā trīs mēnešu laikā, bet likumprojektā ir paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.

2. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Līdzīga rakstura.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labrīt, kolēģi! Cienītās dāmas, godātie kungi! Tātad šis priekšlikums paredz celt nodokli azartspēlēm. To, ko ir paredzēts celt 2027. gadā, "Nacionālā apvienība" rosina celt jau 2025. gadā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas tika noraidīts – un tika noraidīts ar argumentu, ka šobrīd nav samērīgi celt nodokli azartspēļu nozarei, kaut "Nacionālā apvienība" rosināja šos ienākumus... tātad šis ir fiskāli pozitīvs priekšlikums... novirzīt ģimeņu un bērnu atbalstiem... kuri savukārt saka: nav samērīgi šobrīd, kad gadiem ilgi nav pārskatīti atbalsti ģimenēm ar bērniem, pieaugusi inflācija... ka viņu atbalsts netiek palielināts.

Līdz ar to ar šo balsojumu jūs izdarāt izvēli, kas ir samērīgi: vai samērīgi ir nostāties azartspēļu lobija pusē, kuri ar pateicību un apmierinātu sejas izteiksmi pameta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zāli, vai nostāties ģimeņu ar bērniem pusē.

"Nacionālā apvienība" uzskata, ka azartspēļu lobijs nedrīkst diktēt to, kā mēs atbalstām vai neatbalstām ģimenes. Šis balsojums būs simbolisks – par mūsu vērtībām un izvēlēm.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Štekerhofa kungs...! Tātad 2. priekšlikums netika atbalstīts. (Dep. J. Klotiņš: "Es esmu pieteicies runāt!") Ā, vēl... Atvainojos.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labrīt, cienītā priekšsēdētāja! Dāmas un kungi – deputāti! Dāmas un kungi – ministri, ministres! Jā, ir noteikta trīs gadu pieeja, kā ceļ izložu un azartspēļu nodevu un nodokļu likmes. Saprotami ir tas, ka valdībai, Finanšu ministrijai jādod nozarēm tāda... prognozējamība, un tā it kā šo trīs gadu ciklā ir dota, bet tas, ko tomēr grūti prognozēt, manuprāt, ir tas, kā šie elitārie, es teiktu, pakalpojumi – azartspēļu spēlēšana, izlozes... kā, kāds šis tirgus attīstās katru gadu. Manuprāt, šī trīs gadu pieeja būtu tomēr jāmaina, jānosaka tas, ka valdībai ir iespēja katru gadu tomēr likmes variēt – tās paaugstināt, ja ir tāda... ja ir skaidri redzams, ka pieaug ieņēmumi.

Manuprāt, Latvijā ilgstoši azartspēļu nozare ir bijusi tādā... strādājusi ļoti komfortablos apstākļos. Mums savulaik ir pieņemti ļoti izdevīgi noteikumi, kā var izveidot pilsētā spēļu zāles, Rīga ir pilna ar spēļu zālēm. Satversmes tiesa ir pateikusi, ka pašvaldība nevar tik vienkārši turpmāk teritorijas plānojumā tām atteikt.

Es jums tikai vienu piemēru, kas ir likumprojekta anotācijā (diemžēl anotācija tāda ne pārāk pilnīga)... interaktīvo azartspēļu nodoklis... ir pieaudzis par 126 procentiem... no 2022. gada.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt un straujāk celt šos nodokļus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveiki, kolēģi! Šis priekšlikums ir piemērs tam, kā "Nacionālā apvienība" ir piegājusi šim budžetam. Esam iesnieguši virkni dažādu priekšlikumu, esam bijuši aktīvi, meklējuši iespējas, kā šo budžetu padarīt jēdzīgāku un sabiedrībai pievilcīgāku.

Šis ir piemērs tam, kā jūs esat piegājuši šim budžetam – meklējuši vieglākos ceļus. Un nav īsti izskaidrojams, kādēļ akcīze azartspēlēm tiks piemērota no 2027. gada, bet akcīze degvielai – plus četri centi – jau no nākamā gada 1. janvāra, jo šo pieaugumu samaksās iedzīvotāji, uzņēmēji... par katru litru, ko pirks benzīntankā... to jutīs un samaksās. Tur jūs varat palielināt uzreiz, tur nevajag neko saskaņot, meklēt risinājumus. Pretī azartspēles – tur rokas par īsām, tur gribēšanas nav.

Mums būs virkne priekšlikumu, kas varbūt nebūs populāri, bet esam meklējuši balansu, kur papildu līdzekļus budžetam varētu atrast. Piemēram, lielveikalu ķēdes, kuras netirgo vietējos produktus vai strādā... ar neadekvāti augstiem uzcenojumiem. Solidaritātes nodoklis arī nebanku sektoram. Tā ka virkne dažādu aktivitāšu, kuras ar kolēģiem esam atraduši, un liekam pretī uz svaru kausiem arī šo sadaļu.

Tā ka atbalstām šo priekšlikumu, lai varētu atbalstīt pēc tam kādu citu jēdzīgu priekšlikumu un lai budžets beigās izskatītos labāks, nekā tas ir šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 2. priekšlikums netika atbalstīts. Deputāti (Starpsauciens: "Balsojumu!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 30, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. Tātad lūgšu kolēģus balsot otrajā, galīgajā, lasījumā par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"".

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Ģ. Štekerhofs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums Reģionālās attīstības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu nodokļu komisijas vārdā – referents Viktors Pučka.

V. Pučka (ST!).

Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētāja, ministri un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 19. novembra sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījums Reģionālās attīstības likumā" virzīšanu balsošanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Reģionālās attīstības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Septiņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" steidzamā kārtā. Un gribu uzsvērt, ka šis likums ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu mūsu valsts galveno autoceļu un reģionālo autoceļu uzturēšanu un attīstību un videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu.

Šim likumprojektam ir septiņi priekšlikumi.

Tātad 1. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas atzinums – neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Autoceļu likums ir ļoti svarīgs Satiksmes ministrijai, tāpēc ka tā ir vienīgā vinjetes... vienīgie ieņēmumi, kas Satiksmes ministrijas pārziņā aiziet ceļiem. Bet šeit ir jau vēsturiski iestrādāta... problēma, ka par komerctransportu tiek uzskatīti arī privātpersonu pikapi, kas izmantoti lauksaimniecībā... no trīs līdz trīsarpus tonnām... arī mašīnas, kas mazajiem uzņēmējiem ir ģimenes saimniecībā. Un tā ir liela problēma, jo no viņiem tiek iekasēta vinjete katru reizi, kad viņi vienkārši izbrauc uz lielceļa, kas ikdienā galīgi nav... kravu pārvadājumiem, un tas ir apgrūtinājums ļoti daudziem biznesiem.

Arī kopumā šeit nav sakārtota visa tabula, kur patiesībā liela daļa no smagajām automašīnām maksā ļoti mazu piesārņojošo... EURO 0, EURO I kategorijas automašīnas maksā ļoti niecīgu daļu, salīdzinot ar EURO VI.

Šis priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Tas ir sabalansēts, fiskāli neitrāls – atļaut automašīnām no trīs līdz trīsarpus tonnām, tātad pikapiem, mazajiem busiņiem, nemaksāt vinjeti katru reizi, kad viņi izbrauc uz ielas, lielceļa... kas ir reāla problēma. Ja apgrūtinām katra cilvēka ikdienu – viņam ir jāpērk šī vinjete, jāiet sistēmā –, tā ir pilnīgi nevajadzīga birokrātija, jo viņš nenodarbojas ar preču pārvadājumu. Šis ir fiskāli neitrāls... un ir novirzīta tieši daļa par ieņēmumu iztrūkumu uz piesārņojošām smagajām mašīnām, kas savukārt maksā niecīgu daļu.

Lūdzu atbalstīt šo... likumprojekta grozījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 2. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 3. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums – neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, te ir ļoti interesanti. Es īsti nesaprotu... klimata un enerģētikas ministrs aizstāv Klimata likumu. Transports ir mūsu lielākā problēma. Ja paskatāmies, 37 procenti... Satiksmes ministram arī tā kā vajadzētu saprast, kas te notiek. Bet mēs gribam veicināt bezemisiju transportlīdzekļus, gribam, lai to ir vairāk. Tie ir divreiz dārgāki, komersantam izvēloties šādu produktu smagajām mašīnām, bet mēs izdomājam, ka liekam arī virsū bezemisiju transportam nodevu, visi maksā. Un šeit būtu pilnīgi loģiski: ja mēs kaut ko gribam veicināt uz ceļa, it īpaši šādu automašīnu izvēli, ir jābūt kaut kādai sistemātiskai pieejai, nevis uzlikt nodevu šādiem transportlīdzekļiem.

Savukārt piesārņojošajiem jūs izvēlaties uzlikt niecīgu. Tad EURO 0, EURO I, EURO III transportlīdzekļiem vienkārši niecīgu... piesārņojošajiem, kas ir daudzkārt piesārņojošāki nekā pat EURO VI, bet arī par bezemisiju jūs izdomājat – maksājiet arī elektro... tas nekas! Mums ir jāsasniedz mērķi. Mērķi ir citā likumā. Ikdienā... budžetā mēs to gribam iekasēt no pilnībā visiem. Pilnīgi bez nekādas loģikas, bez nekādas konsekvences ar mūsu stratēģiju un stratēģiskajiem dokumentiem, stratēģiskajiem plāniem.

Tā ka, lūdzu, nobalsojiet "par". Šeit nav nekādas fiskālās ietekmes.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Kolēģi! Šo komentēšu kā deputāte. Tas, ko es vēlos uzsvērt, – šī likuma mērķis ir gan autoceļu uzturēšana, gan emisiju samazināšana, līdz ar to arī tie transportlīdzekļi un elektrolīdzekļi, kas pārvietojas, neradot emisijas, lieto autoceļus un tiem ir jāapmaksā autoceļu uzturēšanas infrastruktūra. Viņu nodoklis ir samazināts, līdz ar to tiek ievērots arī mūsu mērķis – samazināt emisijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Lēnām sākam ieskrieties. Ir sācies darbs pie šī gada budžeta.

Jāteic paldies premjerei – acīmredzot ir bijis uzdevums... un lielākā daļa ministru ir šeit, es saprotu, ka arī piedalīsies, būs klātesoši. Taču šis ir nopietns jautājums, un te jau prasītos ministru iesaiste. Redzu, arī satiksmes ministrs Briškena kungs ir ieradies, tad varētu nākt arī un argumentēt šādas izmaiņas, un aktīvi darboties.

Pretējā gadījumā – ja ministri neiesaistās – mans lūgums Siliņas kundzei: ļaut Briškena kungam iet un aktīvi darboties, jo ir sakrājušies darbi, iekavēti darbi. Negribētu, lai vienkārši viņš šeit atsēž šīs pāris dienas bez nekāda pienesuma, labāk liekam viņu trasē, lai pilda tos pienākumus...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu!

J. Vitenbergs. ... kādi viņam ir. Tā kā viņš nekāpj tribīnē, šajā brīdī aicinu tiešām kāpt un argumentēt, stāstīt, kādēļ šādi priekšlikumi ir tapuši un kā tie ietekmēs mūsu sabiedrību. Pretējā gadījumā – lai iet uz ministriju un strādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 4. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums paredz nepiemērot nodevu jeb vinjeti tiem mazajiem ražojošajiem uzņēmumiem, kuri ar savu transportu izvadā pašu saražoto produkciju. Ja ar vienu roku tiek celta degvielas akcīze, kas samazina uzņēmēju konkurētspēju, it īpaši to, kuri ir izaugsmes sākumā vai kuru apjoms nav liels... šeit pastiprināti runāju tieši par mazajiem uzņēmējiem reģionos, par tiem, kas paši saražo produkciju, savu pievienoto vērtību, bieži vien tas ir, tā teikt, no lauka līdz galdam... radīt pārtikas produktu, ar ko mēs arī Eiropas mērogā vienmēr... allaž lepojamies, ka mums ir labas kvalitātes pārtikas produkti... tad nepiemērojam vēl viņiem šo vinjeti.

Mēs zinām, ka ir arī jau citi atbrīvojumi likumā. Ļaujam viņiem izvadāt uz tirdzniecības punktiem, uz tirdziņiem, uz mazajiem veikaliem savu produkciju, neapgrūtinot viņus divkārt, ceļot akcīzes nodokli degvielai un vēl šo nodevu. Tā ka būsim korekti: ja tiek celta akcīze degvielai, tad vismaz nodevu nepiemērojam, lai mums reģionos ir šī ekonomiskā aktivitāte.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 5. – satiksmes ministra Briškena priekšlikums. Komisija lēma to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 6. – deputātes Pleškānes kundzes priekšlikums. Komisija lēma to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, ministri! Labdien, kolēģi! Cienījamie valsts iedzīvotāji! Šis priekšlikums izslēdz normas, kas likumprojektā paredz palielināt autoceļu lietošanas nodevu likmes.

Šodien mums visiem jārunā par valdības ieceri ievērojami paaugstināt autoceļu lietošanas nodokļus, kas skar ģimenes un uzņēmumus mūsu valstī. Šī ideja tiek pasniegta kā nepieciešamība ceļu uzturēšanai un ekoloģijas uzlabošanai, taču mēs nedrīkstam pieņemt šo argumentāciju bez kritiska izvērtējuma.

Vispirms jāuzsver, ka šo nodokļu palielināšana, visticamāk, skars tieši parastos cilvēkus un mazos uzņēmumus. Un to nedrīkst atbalstīt. Tas nozīmē, ka preces kļūs dārgākas, pārvadājumu izmaksas pieaugs un inflācija vēl vairāk iztukšos mūsu maciņus. Īpaši tas ietekmēs lauku reģionus, kur cilvēkiem nav alternatīvas un privātais transports ir vienīgais veids, kā nokļūt darbā vai skolā, vai pie ārsta.

Valdība apgalvo, ka šādi pasākumi palīdzēs sasniegt ekoloģiskos mērķus un motivēs iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, bet vai tas ir... paskatījušies, vai... realitātei acīs, kas mums tagad notiek gan laukos, gan reģionos? Vai viņi ir sapratuši, ka lielākā daļa ģimeņu nevar atļauties iegādāties tādu jaunu mašīnu, kura būtu piemērota gan laukiem, gan izbraukt no laukiem, jo pārsvarā tie ir lielie... lielas mašīnas... un mazie uzņēmumi vai pašnodarbinātas personas, kuras apkalpo gan lauksaimniekus, gan arī mežsaimniecību, izmanto tos lielos... un tā ir vienīgā automašīna, kuru izmanto tajā ģimenē.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, neatbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai... nav.

Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, deputāti! Ministru prezidente! Kolēģi! Liels paldies visiem tiem deputātiem, kas sagatavoja priekšlikumus šim likumprojektam. Paldies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem, kas detalizēti izskatīja.

Daži komentāri, jo šis Pleškānes kundzes priekšlikums ir tāds plašāks, konceptuālāks, līdz ar to es vēlos aizstāvēt to loģiku, kāpēc mēs palielinām jeb izlīdzinām autoceļu lietošanas nodevas likmes, tai skaitā salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm. Protams, satiksmes nozarē ceļu, autoceļu, budžets ir absolūti nepietiekams, par to nav ne mazāko šaubu. 285 miljoni... gandrīz 20 tūkstoši kilometru autoceļu garuma, ja mēs salīdzinām ar Lietuvu, kam ir 22 tūkstoši jeb līdzīgs ceļu tīkls, – tur budžets ir virs 600 miljoniem. Līdz ar to tas, ko mēs šeit panākam, – ir papildus 25 miljoni budžeta līdzekļu, kurus varam novirzīt kritiskās infrastruktūras sakārtošanai Latgalē, tai skaitā A6 – Daugavpils šosejas – sakārtošanai. Un vēl šīs programmas ietvaros novirzām līdzekļus arī robežsardzes stiprināšanai.

Vienlaikus es tomēr vēlos uzsvērt, ka šāda veida vinjetes palielināšana tomēr motivēs investēt zaļākā autoparkā, jo tur ir paredzētas īpašas atlaides tieši zaļākam transportam. Līdz ar to mēs te sasniedzam vairākus mērķus: pirmkārt, mēs izlīdzinām (tai skaitā – starptautiskajiem autopārvadājumiem) spēles laukumu, lai Latvija nav tā dempinga valsts, kur viss vienmēr ir lētāk, bet vienlaikus šis autotransports izmanto mūsu infrastruktūru, kuras uzturēšanai mums hroniski nepietiek līdzekļu.

Līdz ar to es lūdzu šo likumprojektu atbalstīt. Piešķirsim papildu finansējumu mūsu autoceļu nozarei un novirzīsim prioritāri to Latgales autoceļu sakārtošanai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Nu redz, tā jau labāk! Arī ministri iesaistās diskusijās, un ceru, ka šo dienu laikā tā diskusija un saruna mums būs aktīva un nebūs tikai tā, ka šeit kāpj opozīcijas deputāti un prezentē savus priekšlikumus vai kritizē budžetu, bet mēs strādājam konstruktīvi.

Jā, es saprotu, ka no šiem grozījumiem ir plāns papildu līdzekļus novirzīt tieši dažādu ceļu būves darbu veikšanai, infrastruktūras uzlabošanai. Bet te atkal tas stāsts: ar vienu roku nozarei kaut kas tiek iedots un ar otru roku paņemts. Jo, atgādināšu, finanšu ministrs Ašeradena kungs pakratīja saviem ministriem... deva uzdevumu, ka budžeta finansējumam ir nepieciešami papildu līdzekļi un katrs pēc savas rocības sametam krājkasītē, lai šie papildu līdzekļi būtu. Un tur 50 miljonus jums izdevās savākt.

Briškena kungs Satiksmes ministrijā gāja vieglāko ceļu, viņš paskatījās, kur mums te ir vēl nauda palikusi, un paņēma tieši sešus septiņus miljonus nost no ceļu finansējuma. Tā ka šeit tiek paceltas izmaksas mūsu sabiedrībai, uzņēmējiem. Jā, kaut ko iedos atpakaļ ceļiem, bet zem galda... zem galda apakšas papildu nauda no ceļiem ir paņemta. Tā ka tā ietekme beigās nav tāda, kā Briškena kungs te stāsta, varbūt šī ir fasāde, bet reālie darbi īsti neatbilst tam, par ko ministrs šeit runāja. Mēs nopietni esam sekojuši līdzi un uzskatām, ka... satiksmes ministrs nepiedalījās iepriekšējā gada budžeta sarunās, viņš teica, ka veselība ir prioritāte, izglītība ir prioritāte, aizsardzība ir prioritāte – es uz skatuves parādīšos nākamgad.

Šogad prioritāte mums ir aizsardzība, bet abus šos gadus starp šīm prioritātēm vajadzēja būt arī Satiksmes ministrijai, transporta nozarei, jo tur ir tik daudz dažādu vajadzību, problēmu, kuras divus gadus īsti nav risinātas, un var just, ka ir pietrūkusi ministra klātesamība budžeta veidošanas sarunās, tā ka arī šeit, šajā budžetā, Satiksmes ministrijai īsti nekā nav, nav, ar ko palepoties, nav kaut kādu paveiktu darbu.

Tā ka es tomēr aicinātu Briškena kungu šos savus jautājumus prezentēt, izdiskutēt, bet tālāk doties reāli pie darba un nesēdēt šeit divas dienas. Tas varbūt būtu vienīgais ministrs, kuram, ja kolēģi arī ļautu, mēs tiešām ļautu doties pie darba, strādāt... un pēc tam tālāk redzēt tos darba augļus varbūt nākamā budžeta sarunās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei otro reizi.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies Briškena kungam par tādu runu, bet es piekrītu tam, ka ceļi ir jāremontē un it īpaši Latgalē tas ir prioritāri. Paldies par to, bet tas nenozīmē, ka tik brutāli ir jāiejaucas tautsaimniecībā, tik brutāli jāceļ tie nodokļi. Jā, Latgalē jūs uztaisīsiet ceļu, bet kurš tad brauks pa šiem ceļiem, jo... es jau paskaidroju, tā ir milzīga ietekme... brutāli ietekmē tautsaimniecību, it īpaši reģionos, kur visiem ir pārsvarā lieli kravas... nu ne mazie, bet... trīs tonnu mašīnas ģimenēm un... visiem. Jā, ceļi būs, bet kas pa tiem brauks, ja nebūs tautsaimniecības?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja, godājamie deputāti! Mani ekonomisti brīdināja un teica, ka vispār nav vērts runāt par šo budžetu, jo tas ir antinacionāls kā tāds un tur vispār nav ieliktas galvenās lietas, kas valstij ir, teiksim, demogrāfija, izglītība un tā tālāk. Bet tomēr par šo ir neliela piezīme. Tad, kad mēs runājām par to, ka varētu uzbūvēt... iztērēt miljardus... lai atbrauktu, teiksim, no Salacgrīvas līdz Salaspilij pa purviem un mežiem, ka tur varētu iztērēt, teiksim, trīs, četrus, piecus vai 10 miljardus. Tam mums nauda ir, un tad parādās doma, ka mums taču ir neizlietoti līdzekļi no Kohēzijas fonda, un tur ir tieši teikts – infrastruktūras attīstībai pierobežas apgabalos, un tur ir daudz vairāk naudas, nekā var kaut kādā veidā no šī nodokļa iekasēt, tur ir vairāki simti miljonu. Un tad parādās doma, ka mēs varam pārsviest naudu no šī Kohēzijas fonda... naudas, kas nav izlietota, uz šo purvu un mežu... dzelzceļa būvi, kur vienā vietā dzīvo daži tūkstoši un otrā arī tikai daži tūkstoši iedzīvotāju, un tai laikā mēs neizlietosim simtiem miljonu, bet taisīsim atkal... šādu rokas bāšanu nodokļu maksātāju kabatās.

Tāpēc es aicinu noraidīt šo un tomēr Satiksmes ministrijai nākt un izstrādāt priekšlikumu, kādā veidā mēs beidzot sāksim būvēt normālus autoceļus un uzlabot vietējo dzelzceļa satiksmi par tiem simtiem miljonu, kas mums nav iztērēti, lai neiznāk tā, ka mums tā nauda tūliņ ir jāatdod.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Godājamie kolēģi, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Tātad mēs visi – gan iedzīvotāji, gan uzņēmēji – kaut ko sagaidām no valsts, mēs sagaidām noteiktus pakalpojumus, mēs sagaidām labu veselības aprūpi, mēs sagaidām izglītību, un mēs sagaidām labus autoceļus, un tam visam ir nepieciešama nauda. Tieši tāpēc valstij ir nepieciešami arī nodokļi, un tas, kas ir svarīgākais valdības uzdevums, – sabalansēt nodokļus ar to, ko valsts saviem iedzīvotājiem piedāvā.

Un, mēs jau dzirdējām, arī par šo likumu ir priekšlikumi – nodokļiem ir jābūt gan augstākiem, gan zemākiem. Es domāju, ka šis likums ir labs balanss starp to, kādā veidā mēs tomēr iegūstam finansējumu autoceļiem un veicinām videi draudzīgāku transportu, tai pašā laikā – cik lielu slogu ir iespējams uzlikt iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai tos nepārslogotu.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Labrīt, kolēģi! Lemjot par likumiem par nodokļiem, protams, mēs šeit nesēdētu un nerunātu par autoceļu lietošanas nodevas likmes palielināšanu, ja Ministru kabinets pildītu likumus. Ir likums "Par akcīzes nodokli", kas nosaka noteiktu daudzumu no degvielā iekasētās akcīzes novirzīt autoceļiem, protams, ir šī atruna – ja vien budžeta likums nenosaka savādāk. Un tur tā naudiņa arī reāli izpildās.

Bet mēs esam aizmirsuši, pieņemot... skatot šo likumprojektu par autoceļu lietošanas nodevu, vienu lielu faktoru, un tur mēs varētu paņemt arī vairāk naudiņas, ja vien mūsu degvielas cena būtu konkurētspējīga. Nebūtu jāceļ šī autoceļu lietošanas nodeva, ja mēs saprastu, ka Latvijai var (un to arī reāli dara tranzīta nozare) izbraukt cauri, iepildot degvielu Lietuvā, izbraucot cauri Latvijai un iepildot degvielu kaut vai tajā pašā Igaunijā vai jau tālāk Krievijā. Mēs ar savu nekonkurētspējīgo degvielas cenu ejam tādā vāveres ritenī un ceļam, ceļam, ceļam tikai visādas šīs autoceļu nodevas, arī tagad pacelsim vēl akcīzi... nu kā tādu slaucamu govi.

Pamatā šeit ir runa neba jau... te stāstīja, ka runāsim par zaļo... būs zaļais autotransports... šeit ir runa pamatā par autotransportu, kas ir smagāks par trīs tonnām, tātad tas ir smagais autotransports, un smagajā autotransportā šīs mazās emisijas vai bezemisiju... vēl tālu šīs tehnoloģijas ir līdz tam, lai šis būtu ikdienas paradums. Tāpēc neliekuļosim paši sev – šis ir reāls nodokļu palielinājums un būtisks nodokļu palielinājums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamā premjere! Godājamie valdības pārstāvji! Kolēģi! Šis ir jautājums, kas pēc būtības nerisina visas tās problēmas, kas valstī ir sakrājušās daudzu gadu garumā. Un lielākā problēma ir tāda, ka tur tas negodīgums ir tāds, ka katrs autobraucējs maksā degvielas akcīzes nodokli, pērkot degvielu. Iepriekš bija paredzēts autoceļu fonds, kur – jo vairāk iekasē degvielas akcīzi, jo vairāk aiziet autoceļiem. Un, protams, ja šo naudu novirzītu konkrēti jautājumiem, kas skar tieši autobraucējus, autoceļus, tad principā varētu kaut kādā veidā sakārtot šo nozari.

Šodien diemžēl degvielas akcīze iet kopīgā budžetā, un tas ir saistīts ar to, ka autoceļus nav iespējams laikus remontēt, nav iespējams laikus pat plānot remontdarbus, jo principā budžetu mēs apstiprinām tagad, decembrī. Kamēr paiet visi tie konkursi, izsoles attiecībā uz kaut kādiem darbiem... ja tur vēl kāds apstrīd... ļoti bieži būvdarbus uz autoceļiem sāk organizēt tikai vasaras vidū vai pat rudenī, kā mēs to redzam. Kāpēc? Tāpēc, ka nav iespējams normāli plānot ienākumus nozarē, nav skaidrs finansējums un katrs nākamais gads var būt pārsteigums, jo neviens nezina, cik daudz naudas būs.

Mēs dzīvojam, izejot no Eiropas fondiem, kuri tiek piešķirti. Bet skaidrs, iezīmēts autoceļu fonds valstī uz šodienu neeksistē. Un, es domāju, tā ir tā problēma. Un tieši tāpēc, protams, šodien mēs mēģinām kaut kādā veidā runāt un atbalstīt atsevišķas problēmas, bet, kamēr nebūs izveidots, atjaunots normāls autoceļu fonds, nekas šajā valstī labi nebūs. Autobraucēji tad zinās: ja degviela pat kļūs dārgāka, akcīze aizies autoceļos, tas ir, jo vairāk tu brauc, jo vairāk tu investē autoceļos... Šodien diemžēl tā tas nav.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 7. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi! Ar šo es gribu palīdzēt Satiksmes ministrijai, jo mūsu valstī vispār nepastāv nekāda politika par smago transportu. Tās nav. To norāda arī šī tabula. Vinjetes maksāšana starp EURO 0... kas ir 1999. gada transportlīdzeklis, smagā automašīna, kura ir būtisks piesārņotājs un kurai patiesībā jau sen nevajadzētu atrasties uz Latvijas ceļiem ikdienas darbu veikšanai, maksā 611 eiro, un modernākā, kas ir ar 40 procentu ietaupījumu degvielā, maksā 427. Starpība ir niecīga, praktiski nekāda.

Jūs neveidojat nekādu politiku, kaut gan, no otras puses, sakāt: mums ir klimata mērķi līdz 2030. gadam. Cik gadi ir atlikuši, lai sasniegtu mērķus? Smagās automašīnas ir 14 procenti, viens no lielākajiem piesārņotājiem transporta sektorā. Jūs pasakāt – bezemisiju politiku, tās veicināšanu uz ceļiem nevajag, jūs sakāt – visi brauc, visiem jāmaksā. Tajā pašā mirklī sakāt – mums ir jāsasniedz mērķi. Kā jūs taisāties sasniegt mērķus, ko paši esat uzlikuši un likumā šobrīd virzāt cauri, ja jūsu politika ikdienā, nodokļu politika pilnībā ir tam pretēja?

Es iesniedzu no APVIENOTĀ SARAKSTA konkrētu priekšlikumu, kur tiešām uzliek slogu vecajām mašīnām, kurām nebūtu jāatrodas ikdienas darbā uz ceļa, kuras būtiski piesārņo, bet uzlikt šo veicinošo "burkānu" jaunākām, svaigākām smagajām mašīnām. Es domāju – 2013. gada automašīnām ar vismazāko, tātad 420... un šīm piesārņojošām savukārt lielāku trepi uzlikt. Fiskāli neitrāls... beidzot ar kaut kādu politiku arī smagajām mašīnām, jo par to jūs vispār nerunājat, nav vispār nekad bijušas diskusijas par šo tēmu – ne starp nozari, ne sabiedrībā, nekur. Jūs šobrīd vienkārši brutāli izmantojat iespēju palielināt nodokļus. Nekas cits. Mūsu transporta sektors saņem vislielāko triecienu.

Tādā veidā jūs sakāt, ka gribat apkarot inflāciju, gribat apkarot cenu kāpumu, jūs sakāt – kādi mums konkurētspējīgi nodokļi! Šis ir viens piemērs, un nākamie piemēri seko gan akcīzē, gan transporta ekspluatācijas nodoklī. Jūs darāt vienkārši – brutāli izpildāt Finanšu ministrijas ekseli, palielināt nodokļus.

Lūdzu atbalstīt. Tas ir fiskāli neitrāls, pārdomāts, visiem segmentiem iziets cauri, izlīdzināts un veicinošs atbilstoši politikai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Dzirdēju daudz un gribu reflektēt uz to.

Ir alternatīvi veidi, kā uzlabot ceļu infrastruktūru un veicināt videi draudzīgu transportu, neuzliekot papildu slogu tautai. Daudzas valstis ir ieviesušas... kā Briškens teica, ka daudzas valstis to pielieto... daudzas valstis ir ieviesušas subsīdijas, nodokļu atlaides un izdevīgus kredītus videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei. Tā vietā, lai sodītu cilvēkus ar augstākiem nodokļiem, valdība varētu piedāvāt risinājumus, kā palīdzēt un atbalstīt.

Visbeidzot jautājums par uzticību. Mēs varam ticēt, ka nodokļu ieņēmumi tiks godīgi izmantoti ceļu labošanai un attīstībai. Iepriekšējā pieredze rāda, ka bieži vien... kā "Rail Baltica" un pārējie projekti... līdzekļi tiek pārdalīti neefektīvi. Pirms prasīt vairāk no tautas, valdībai jāparāda, ka tā spēj efektīvi pārvaldīt jau esošo resursu.

Aicinu gan iedzīvotājus, gan deputātus būt vienotiem un pieprasīt no valdības atbildību. Mums nav jāpieņem lēmumi, kas grauj mūsu dzīves kvalitāti un tautsaimniecību. Mums ir jāstājas pretī politikai... sodīšanas vietā varētu piedāvāt atbalstu un risinājumus.

Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šis likumprojekts... šis punkts ir tikai viens no kopējās ainas. Apstiprinot šo budžetu, visu, ko tas paredz, ko valdība ir atnesusi, rodas jautājums: vai vispār šajā valstī būs cilvēki, uzņēmēji, kuri varēs atļauties braukt, pārvietoties? Jo – transporta ekspluatācijas nodoklis pieaug, akcīze – seši centi par litru tuvākajos gados, arī šīs vinjetes un viss pārējais. Man tiešām trūkst tāda kopskata.

ZZS ministrija – Klimata un enerģētikas ministrija – bija atnākusi uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, vairākas sēdes strādājām ar sagatavotajiem grozījumiem Transporta enerģijas likumā, un tas atnestais piedāvājums... pati ministrija atzīst, ka litra degvielas izmaksu sadārdzinās par 19 centiem 2027. gadā un par 26 centiem – 2030. gadā. Nozare, tirgotāji ir vēl kritiskāki, viņi saka: pieaugums būs 40 centi. Bija diezgan asas diskusijas un tāda varbūt līdz šim neredzēta prakse Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, ka šie grozījumi netika atbalstīti. Gan jau parādīsies nākamajā Saeimas sēdē pēc budžeta sēdēm, budžeta apstiprināšanas, šis jautājums būs dienaskārtībā.

Bet jāskata tiešām kompleksi. Katra ministrija, katrs ministrs nāk ar savu redzējumu. Ašeradena kungs ierodas, paceļ akcīzi – seši centi klāt pie litra. Valaiņa kungs, Ekonomikas ministrija atbild par valsts rezervēm, kuras noteikti ir svarīgas, – septiņi centi klāt pie katra litra, ko pērkam. Meļņa kungs, KEM atnāk... 30 centi, varbūt 40 centi klāt pie litra. Papildus šie grozījumi...

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

J. Vitenbergs. Nē, nu... šis ir par priekšlikumu. Vienkārši skatoties kopskatā. Vai jūs kāds esat parēķinājis, cik izmaksās pārvietoties ar privāto transportu vai uzņēmējiem nodrošināt savu autoparku tuvākajos gados? Nē! Komisijā arī neviens nevarēja atbildēt. Jūs neesat padomājuši.

Tā ka šajā gadījumā šos priekšlikumus es aicinu neatbalstīt, jo tie būs milzīgs kaitējums mūsu tautsaimniecībai un cilvēku ikdienu sadārdzinās. Tālāk jūs runājat par cenām... Pastāv joks (un varbūt tas nav īsti pat joks) par to, ka cilvēki smejas – cenas jau principā Latvijā ir normālas, ja tu neko nepērc. Tad arī tas novedīs pie tā, ka ceļi Latvijā būs normāli, ja tu pa tiem nebrauc... jo nebūs jau kam braukt. Trūkst kopskata... un paliks tikai dārgāk. Diemžēl tā tas ir.

Tādēļ aicinu šos grozījumus neatbalstīt un jau saknē nocirst šo plānu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Liels paldies Putras kungam par to, ko jūs teicāt par autoceļu fondu un autoceļu likuma nepildīšanu pēc būtības, ja tā var teikt, jo skaidrs, ka tā viena atsaucīte par to, ka, ja budžeta likumā netiek lemts citādi, – to jau pēc būtības... Jā, likums formāli ir ievērots, bet skaidrs, ka tas ir tas, ko teicu, – ja mēs transporta ekspluatācijas nodevas ieņēmumus, vinjetes ieņēmumus, 80 procentus no degvielas akcīzes patiešām novirzītu autoceļu fondā, tad mums ikgadējais autoceļu fonds būtu tuvu 700 miljoniem, šobrīd tie ir 285. Tas variē tikai atbilstoši Eiropas fondu svārstībām, līdz ar to tajā brīdī, kad Eiropa investē mazāk autoceļos, mums šī finansējuma ir vēl mazāka.

Ja paskatāmies investīciju daļu, kas ir mazāk nekā puse no šiem 285 miljoniem, tad par kādu infrastruktūras modernizāciju, nemaz nerunājot par jaunu projektu būvniecību, mēs varam runāt? Tai skaitā, lai pārveidotu mūsu A kategorijas ceļus par 2 × 2 šosejām, ko mani priekšteči tik aktīvi tautai sasolīja, bet kam mēs neredzam finansiālu segumu.

Es vēlos mazliet kliedēt arī mītus. Kulberga kungs minēja par šīm likmēm un par to, vai tas tika diskutēts ar nozari un vai ir ielikts adekvāts motivācijas mehānisms, lai investētu zaļākā flotē. Pirmkārt, tad, kad jūs bijāt valdībā, tad jums, protams, bija iespējas šādus priekšlikumus virzīt (Starpsauciens: "Es pats nebiju valdībā!")... jūsu kolēģi bija. Tātad fakti šeit, un tas ir Autoceļu lietošanas nodevas likuma 2. pielikums. Transportlīdzekļu sastāviem no 3,5 līdz 12 tonnām EURO 0, I, II klase jeb tie, kas rada visvairāk emisijas, gada likme – 760, savukārt EURO VI un mazāk piesārņojošiem transportlīdzekļiem – 380, divreiz mazāka. Līdz ar to skaidra motivācija arī tam, ko Pleškānes kundze minēja, ka šeit patiešām ir šis efekts – veicināt investīcijas modernākā flotē.

Ja mēs paskatāmies attiecīgi uz pavisam smagajiem transportlīdzekļiem virs 12 tonnām, tad trīs četras asis tur arī – EURO 0, I, II klase – 1220, savukārt EURO VI un mazāk – 420, faktiski trīsreiz mazākas likmes tīrākiem transportlīdzekļiem. Un tajos visvissmagākajos, kas ir četras asis virs 12 tonnām – EURO 0, I, II – 2100, EURO VI – 700, trīsreiz mazākas likmes tīrākam autotransportam.

Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka ar šo vinjeti mēs ne tikai iegūstam papildu investīciju līdzekļus, lai, piemēram, ne tikai Latgalē sakārtotu galveno artēriju, bet arī veicinātu pāreju uz zaļāku transportu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Kolēģi! Es vairāk vēlētos pievērst uzmanību partijas PROGRESĪVIE runasvīriem un runassievām, kuri nereti ir minējuši, ka viņi aizstāv zaļās iniciatīvas.

Mēs zinām, ka šobrīd transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis vieglajiem automobiļiem, par kuru, es atceros – tā bija savā laikā mana iniciatīva, pirms aptuveni astoņiem gadiem... ka, jo piesārņojošāks auto, jo lielākas emisijas, jo lielāks nodoklis; jo videi draudzīgāks vai nerada emisijas, attiecīgi vai nu nav jāmaksā vispār, vai jāmaksā ir mazāk. Respektīvi, jo videi un klimatam nedraudzīgāks, jo lielāks maksājums, tādējādi veicinot jaunu zaļāku transportlīdzekļu parādīšanos kopumā mūsu Latvijas autoparkā. Mēs redzam, ka zināmu sniegumu, rezultātu tas ir radījis.

Šis APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums, ko izstrādājis mūsu kolēģis Andris Kulbergs, ir tāds pats, ja mēs runājam par autoceļu lietošanas nodevas likmēm un par smagajām automašīnām: jo klimatam un videi draudzīgāks, jo mazāk maksājumu. Šeit es absolūti nepiekrītu tam, ko teica satiksmes ministrs... acīmredzot nav vēlmes iedziļināties. Mēs neiebilstam pret to, ka šīs idejas aiziet uz Valsts autoceļu fondu, te nav stāsts par to. Stāsts ir par to, ka mēs nākam pretim tiem, kas izvēlas videi un klimatam draudzīgāku smago transportlīdzekli, attiecīgi arī nodevas maksa viņiem ir mazāka. Ja jūs tiešām domājat par klimatu un vidi... vēl jo vairāk – fiskāli neitrāls priekšlikums... tad šis ir jūsu tāds zināms trigers, kā jūs balsosiet. Vai arī, ja jums ir kādi citi argumenti, nāciet un pamatojiet!

Ja mēs domājam par klimatu un par vides piesārņojuma mazināšanu, tad šis priekšlikums noteikti ir atbalstāms. Aicinu atbalstīt šo APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Kolēģi deputāti! Tie cilvēki, kuri izmanto ceļu satiksmē ielas un ceļus, ielej degvielu un izmanto transportlīdzekļus, kopumā valstij gadā samaksā apmēram 800 miljonus eiro dažādos nodokļos, nodevās un vinjetēs – 800 miljonus! Atpakaļ uz ceļiem mums nonāk 285 miljoni. (Starpsauciens.) Jautājums: tad kam viss šis likumprojekts ir veltīts? Mēs pacelsim to nodokli, tas būs augstāks, lai mēs Latgalē varētu ceļus sataisīt? Nu kādi meli! Visi šī nodokļu... šis budžets, šī nodokļa pacelšana ir faktiski veltīta tikai vienam jautājumam – "Rail Baltica" – milzīgam caurumam, tam, kam mums nav naudas.

Sēdes vadītāja. Zivtiņa kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

E. Zivtiņš. Jā, par priekšlikumu arī. Tas ir kontekstā ar priekšlikumu. (Starpsaucieni.)

Tātad jebkurš šis, ko mēs apgalvojam vai, pareizāk sakot, ministrs apgalvo, ka tiks salabots ceļš tāpēc, ka mēs pacelsim nodokli, – tās ir pilnas muļķības, nekādi nodokļi netiks... pareizāk sakot, nekādi ceļi netiks laboti. Tāpēc, pieņemsim, šis konkrētais priekšlikums, kas ir fiskāli neitrāls, ir atbalstāms, un pēc būtības ir nesaprotami, kāpēc tas nebūtu atbalstāms no valdošās koalīcijas puses.

Tā ka lūdzu šo konkrēto priekšlikumu atbalstīt, a likumprojektu kopumā – noraidīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 42, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

J. Simanovska. Paldies par diskusijām un atbalstu.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Četri priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Ģirts Štekerhofs.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie ministri! Ministru prezidente! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu par grozījumiem "Likumā par budžetu un finanšu vadību".

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 2. – deputātu Mieriņas, Maslovska, Zemmera, Vucāna un Štekerhofa priekšlikums, kurš komisijā izskatīts. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs likums, un man jau ir tāds ieradums, ka es regulāri to pārskatu, lai redzētu, kas tad mainīsies mūsu budžeta un finanšu vadības organizācijā, kādas būs pārmaiņas. Jāsaka: kad es ieraudzīju šo, 2., priekšlikumu, es nodomāju: jā, ļoti labs, bet diemžēl ir noraidīts, un mēģināju saprast, kāpēc tas ir noraidīts. Lai jums būtu zināms, tas ir par to, ka jāpārskata budžeta programmas reizi četros gados. Bet, kad es iepazinos ar Ministru kabineta protokollēmumu, kas, izrādās, ir nule, kaut kad novembrī, pieņemts, tad es sapratu: jā, droši vien šis priekšlikums ir ļoti labs, bet tas būtu varbūt tikai kā neliels kosmētisks piefrizējums, ja pārskatīšana notiktu reizi četros gados, un nekur nav garantijas, ka kaut kas būtiski mainītos – ka mēs beidzot Latvijā sāktu budžetu veidot, balstoties uz programmām, balstoties uz rezultātiem, mērķiem.

Tāpēc katrā ziņā, jā, izsakot atzinību kolēģiem, kuri sniedza šo priekšlikumu, es noteikti neaicinu balsot, bet gribētu mazlietiņ pakavēties pie šī Ministru kabineta protokollēmuma.

Tātad mēs sagaidām, ka līdz nākamā gada februāra vidum Ministru kabinets būs izstrādājis principus, kā turpmāk notiks šī uz mērķi vai rezultātu orientētā budžeta veidošana. Sabiedrība gaida, politiķi gaida, arī valsts pārvalde, pašvaldības gaida, kad tad beidzot mēs sāksim citādi veidot budžetu. Kad mēs beidzot iziesim uz nulles budžetu un veiksim dažādu funkciju auditu, programmu pārskatīšanu, konsolidēšanu, optimizēšanu. Laiks ir pienācis. Es domāju, ka 50 miljoni, kas tika ietaupīti, vienkārši nogriežot, ir tikai viens solis, bet, pārskatot budžetu, programmēšanu, veidošanu, valstij noteikti ir arī lielāks ietaupījums.

Bet ko es vēl gribētu akcentēt īpaši finanšu ministram? Es apskatījos prezentāciju, ko ietver šī budžeta programmu veidošana. Nu, ja raksta protokollēmumā, ka pārskata budžeta resoru struktūras detalizāciju ar mērķi pilnveidot uz rezultāta sasniegšanu orientētas budžeta programmas, īsti laikam nevar saprast, kas tur slēpjas. Tāpēc es vēlreiz gribētu akcentēt: jā, ņemsim vērā šo priekšlikumu – pārskatīt budžetu un veikt beidzot funkciju auditu, par ko jau tiek runāts vismaz sešus gadus. Par to arī vēlētāji jautā, kāpēc nekas nenotiek. Un saņemt drosmi un to izdarīt, arī uzdodot Valsts kancelejai uzdevumu, arī pārskatot programmas, jo ir ļoti daudz iespējams optimizēt un ietaupīt, nevis tikai mehāniski griezt.

Tā ka es noteikti neaicinu balsot par šo priekšlikumu, bet aicinu Ministru kabinetu un Finanšu ministriju beidzot pievērsties jaunai budžeta programmas veidošanai dažādos resoros.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Labdien, kolēģi! Tātad, runājot par likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" 2. priekšlikumu, paldies jāsaka kolēģiem Mieriņai, Maslovskim, Zemmeram, Vucānam un Štekerhofam par iesniegto priekšlikumu.

Vispirms jau paša tā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti! Mazliet klusāk!

A. Ašeradens. Par pašu priekšlikuma jēgu. Šobrīd visas 540 valsts budžeta programmas tiek pārskatītas katru gadu.

Piemēram, šogad, pārskatot budžeta programmas uz nākamo gadu, tika veikti ietaupījumi 138,1 miljona apmērā, 2026. gadā – par 120,8 miljoniem, 2027. gadā – par 155 un 2028. gadā – par 153 miljoniem. Šie līdzekļi tika novirzīti citām valdības programmām.

Bet kādēļ paldies par šo priekšlikumu? Tas tiešām bija svarīgs impulss valdībai un valdības debatēm par šo jautājumu. Valdība ir pieņēmusi lēmumu sākt pāreju uz rezultātu orientēta budžeta veidošanu. No nākamā gada ir noteiktas trīs pilotministrijas, ar kurām tiks sākts. Tās ir Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija, un šajā pārejā tiks sperti konkrēti soļi, lai ieviestu uz rezultātu vērstu budžeta attīstību.

Tā ka paldies kolēģiem! Varbūt tieši šādi konkrētie priekšlikumi nav atbalstīti, bet valdība ar savu protokollēmumu ir pieņēmusi lēmumu uzsākt šāda veida pāreju, kas jau kādu laiku ir bijusi nepieciešama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Pēdējā laikā es jau gana daudz esmu visos iespējamos formātos izteicies, ka budžets nav atšifrēts un pietrūkst detalizācijas gan attiecībā uz medijiem un iesaistītajām nozarēm, gan arī mums. Pat mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā saņemam ļoti aptuvenu, vispārīgu ieskatu budžetā, un mums faktiski ir par katru ailīti jāraksta iesniegums, ja es gribu padziļināti to izpētīt. Līdz ar to tāds cieņpilns darbs, lai spētu iedziļināties, ir paralizēts.

Šis priekšlikums to nerisina un neuzlabo detalizāciju. Vienlaikus tas ir daļēji saistīts ar to, kā tiek sastādīts budžets. Es aicinu to atbalstīt un ceru, ka Zaļo un Zemnieku savienība pati atbalstīs savu priekšlikumu. Tas būtībā paredz pārskatīt budžetu reizi četros gados, bet tam ir jāiet komplektā ar to, ka veidojas arī detalizācija, jo citādi sanāk tā: mēs tos mūrus nojaucam reizi četros gados un tikpat lielos mūra gabalus saliekam atpakaļ tā vai citādi, bet mums vajadzētu arī padrupināt šos pašus mūrus, ieskatīties Finanšu ministrijas kabatās – un ne tikai Finanšu ministrijas –, lai mēs spētu... gan jūs – pilnvērtīgi aizstāvēt šo budžetu, gan mēs – pilnvērtīgi piedāvāt alternatīvu redzējumu.

Citādi mēs tā teatrāli cīnāmies par virsrakstiem, stumdām 100 miljonus turpu šurpu, kameras to visu fiksē, bet tā nav detalizēta cīņa vai sacensība par finanšu pielietošanas idejām, kā tam vajadzētu būt.

Tā ka mēs noteikti arī pēc budžeta izskatīšanas sniegsim priekšlikumus, kā budžeta veidošanai būtu jāuzlabojas. Arī šis Zaļo un Zemnieku savienības iesniegtais priekšlikums ir pareizs solis, bet ļaunas mēles mēļo, ka Zaļo un Zemnieku savienība pati neatbalstīšot savu priekšlikumu, lai pateiktu: mēs jau, redziet, iesniedzām... Viņi varēs vēlētājiem teikt: iesniedzām labu lietu, bet tur kāds – kāds! – noraidīja. Un tad jautājums – kurš ir tas "kāds"? Ja opozīcija ar ZZS nobalso, tad jau nav nekāds "kāds", tad jau viss tiks atbalstīts.

Tā ka atbalstām un aicinu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Mediju pārstāvji, tiesneši, visi Latvijas godprātīgie pilsoņi, kas seko šai sēdei! Visbeidzot – ministri! Es patiešām aicinu atbalstīt šo piecu deputātu iesniegto priekšlikumu par to, ka vismaz reizi četros gados pilnībā jāpārskata visi budžeta programmas izdevumi.

Atgādināšu, ka katru reizi, kad mēs ievēlam Saeimu, pirmais budžets pēc būtības ir iepriekšējās Saeimas, iepriekšējās valdības sagatavotais budžets, jo mums vēlēšanas ir rudenī. Un es jau par to esmu vairākas reizes runājis no šīs tribīnes: manuprāt, Saeimas vēlēšanām būtu jābūt agrāk – pavasarī, līdzīgi kā Igaunijā. Tomēr vienas Saeimas sasaukumā, kad ir vairākas valdības – var būt viena valdība, bet var būt vairākas –, patiešām būtu jāizskata iepriekš sastrādātais – iepriekšējās Saeimas, iepriekšējo valdību laikā sastrādātais – un no nulles jāizskata visi budžeta izdevumi.

Tāpēc es personīgi aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Jā, tas nerisina visas problēmas, kā Butāna kungs norādīja, būtu jāiet vēl tālāk, būtu vajadzīga arī sīkāka detalizācija visās budžeta pozīcijās, bet tas ir solis uz priekšu.

Tas, ko ministrs stāstīja, ka šī priekšlikuma vai arī... debašu, diskusiju rezultātā ir veikts kāds solis un atsevišķās – trijās – ministrijās tiks ieviests šis jaunais, uz rezultātu vērstais princips, – tas tomēr ir tikai solījums, nevis konkrēts dokumentos iestrādāts fakts.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo piecu Saeimas deputātu iesniegto priekšlikumu. Aicinu balsot "par".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Priekšlikumu iesniedzēju vārdā es gribu teikt paldies par to, ka esam sadzirdēti. Un šobrīd tas, ko finanšu ministrs teica par to, ka no nākamā gada vismaz trijās ministrijās pēc būtības tiks veidots budžets, pārskatot izdevumu pozīcijas, mūs kā iesniedzējus apmierina, tāpēc arī neuzturam prasību balsot par šo priekšlikumu.

Paldies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, ja Zaļo un Zemnieku savienība neuztur šo priekšlikumu, tad varējāt to atsaukt, bet jūs demonstratīvi to saglabājat budžeta tabulā, lai varētu pēc gadiem... priekšvēlēšanu laikā parādīt: redz, kādu mēs labu lietu rosinājām. Un neatsaucām! Tad šobrīd to, vai Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums tiks atbalstīts, izšķirs Zaļo un Zemnieku savienības deputātu balsojums. Raudzīsim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 46, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Ģ. Štekerhofs. 4. – deputātu Mieriņas, Maslovska, Zemmera, Vucāna un Štekerhofa priekšlikums. Arī neatbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 1, atturas – 61. Priekšlikums nav atbalstīts.

Ģ. Štekerhofs. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Aicinām Saeimu balsot par likumprojektu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 10, atturas – nav. Likums pieņemts.

Ģ. Štekerhofs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 16 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, skatām likumprojektu "Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (Nr. 735/Lp14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja 17 saņemtos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. 16! (Pauze.)

A. Butāns. 16 priekšlikumus.

1. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šo es atkārtoti iesniedzu, jau gadu atpakaļ budžetā biju iesniedzis. Saprotiet, šis uzņēmumam dod iespējas... mazas vērtības dāvanu. 15 eiro ir palikuši iekšā. Ko par 15 eiro var atļaut... iegādāties? Es tikko puķes dēlam pirku žetonvakaram, neatradu... par 15 eiro – tās nebija cienīgas puķes, ko aiznest žetonvakarā skolotājai. Nu nevar, nav vairs iespējams... Inflācija... 45 procentos... ir apēdusi iespēju pat puķes nopirkt par 15 eiro.

Nu, lūdzu, ejam līdzi laikam, inflācijai un koriģējam šo ciparu uz 30. Tas nav jautājums par fiskālo ietekmi, tas ir jautājums par adekvātu likuma normu piemērošanu mūsdienām. Elementārs jautājums, kurā nav cīņas par politiku. Atļaujam... uzņēmējiem dot iespēju... 30 eiro... vismaz puķes var nopirkt.

Lūdzu, atbalstām. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs redzam, ka šis faktiski nav tāds libertāniskas valsts budžets, bet tāds zaļgani sarkanas valdības budžets – pa pusei komunistisks, pa pusei pārdalīšanas. Un valstij... kas ir lasījuši viena austriešu ekonomista skaidri definēto principu...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par šo priekšlikumu!

A. Kiršteins. ... ir tikai trīs uzdevumi (Starpsauciens: "Lai runā!"): aizsargāt privātīpašumu (arī dāvanas – privātīpašums), personas brīvību un mieru. Viss pārējais, ja kaut ko valdība dara... tā ir jāpatriec. Roku bāšana nodokļu maksātāju kabatās par dāvanām, par alu, par skābekli, par ogļskābo gāzi – tas viss... ir jāpatriec!

Te jau iepriekšējais runātājs pieminēja, bet... kaut kā sagadīšanās pēc... man ir jāiet uz dzimšanas dienu radiniekam zīdainītim, kam paliek mēnesis, un vakardien es iegāju veikalā "Alfa" nopirkt dāvaniņu, kaut kādu grabulīti ar kaut kādu mīkstu... Ziniet, kaut ko jēdzīgu varēja atrast par 29 eiro.

Gribu atgādināt, ka no 2020. gada inflācija, piemēram, pārtikas nozarē ir 48 procenti. To jūs varat šodien izlasīt kaut vai "Latvijas Avīzē". Tātad divkāršojusies. Nākamajos četros gados atkal divkāršosies. Rezultātā par 15 eiro varēs nopirkt divas kastītes sērkociņu.

Tāpēc mēs gribam aplikt ar nodokli, nedomājot, ka prioritāte nav šīs valdības uzdevums, ka drošība izmirstošā valstī vispār ir lieks jautājums – tērēt naudu aizsardzībai –, ja mums vairs nav bērnu un mēs izmirstam visstraujāk Eiropā.

Tāpēc es aicinu tomēr šo atbalstīt, lai tiešām nav tik nožēlojama situācija un lai nesaka, ka šis ir lupatlašu un kaut kādu santīmu drāzēju budžets.

Atbalstām!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 30, atturas – 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 2. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Nestrādā poga, es gribēju pieteikties. Nu labi.

Sēdes vadītāja. Nestrādā poga? (Starpsauciens.)

A. Butāns. Ir karte iekšā, jā. Labi, es uz nākamo reizi.

Sēdes vadītāja. Jā. (Starpsauciens.)

A. Butāns. Galvenais zināt, ka poga strādā.

3. – deputāta Šlesera priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamā premjere! Pirms es sāku runāt (Rāda attēlu telefonā.)... jūs neredzat precīzi, kas ir uz šīs bildes, bet es pastāstīšu. Te ir kameras, lai pievelk, paskatās. Tie sarkanie punktiņi ir tukšās telpas pirmajā stāvā... Rīgas centrā. Godājamā premjere, sarkanie punktiņi – tā ir Rīgas kapsēta, kas izveidojusies. (Starpsauciens.)

Šodien runa ir par PVN likmēm. Cik reižu Saeimā ir nākuši nozares pārstāvji, lūgušies... mazo kafejnīcu īpašnieki... nekas netiek uzklausīts. Viņi lūdzās, lai samazina PVN vismaz uz 12 procentiem. Valdība nesaprot, kādā veidā caur nodokļu samazināšanu ir iespējams palielināt ieņēmumus. Šie sarkanie punktiņi – tā ir kapsēta, ko Jaunās VIENOTĪBAS valdība ir nodrošinājusi pēdējo gadu garumā, arī Rīgas vadība, tāpēc ka tepat, Vecrīgā... apskatieties, puse Vecrīgas ir izmirusi, telpas stāv tukšas. Tieši tāpēc, ka šodien netiek risināti jautājumi. PVN varētu būt tikai neliels solis, lai uzlabotu situāciju.

Šodien veras ciet restorāni, tāpēc ka ir problēmas. Un es teikšu tā: ja problēmas ir vienam uzņēmumam... diviem, trijiem... 10, varbūt tā ir šo konkrēto uzņēmumu problēma. Bet tas, ka Rīgas centrs ir izmiris... Aizbrauciet uz Tallinu vai Viļņu, jūs neko tādu neredzēsiet, kas pašreiz ir... Viesnīca "Hotel de Rome", kas atradās blakus Brīvības piemineklim, stāv tukša tikai tāpēc, ka šī nozare pašreiz ir pagrimusi. Investori – ne vietējie, ne ārvalstu – pašreiz neiet un negulda līdzekļus šādos projektos. Tā ir problēma, kas jārisina.

Tāpēc es aicinu: šodien nobalsojiet un atbalstiet visu šo ēdināšanas nozari, viesnīcu nozari, lai samazinātu PVN uz 12 procentiem. Un šo sarkano punktiņu šajā kartē būs mazāk, jo daudzi nevērsies ciet, nebrauks prom no Latvijas, viņi strādās, caur to tiks iekasēti nodokļi – sociālais nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un arī PVN. Galarezultātā ienākumu būs vairāk.

Tā ka es aicinu atbalstīt tieši ēdināšanas nozari, tūrisma nozari, samazinot PVN uz 12 procentiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies trīs deputāti: Linda Liepiņa (Dep. L. Liepiņa: "Es esmu!")... redzu, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 12.00, garais pārtraukums būs pēc tam nākamais.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, atgriežamies Saeimas Sēžu zālē! (Pauze.)

Kolēģi, atsākam Saeimas ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām strādāt ar likumprojektu "Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā". Esam palikuši pie debatēm par 3. priekšlikumu.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamā premjerministre (kura ir pazudusi)! Dāmas un kungi! Tūrisms ir viena no būtiskām saimniecības nozarēm, un problēma ir tā, ka mums kaut kas ar steigu jādara, lai Latvijā tūrisma nozare nebūtu tik bēdīgā situācijā, kādā tā ir pašreiz. Faktiski mēs varam teikt, ka tūrisma (Zālē troksnis)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti! Lūdzu, mazliet klusāk! Paldies.

A. Kiršteins. Tūrisms kā nozare ir sabrucis. Un salīdzinājumā es varu tikai pateikt – ar ko tad mēs konkurējam? Ne jau ar bagātajām valstīm, kur nodokļi un cenas neko neietekmē, bet tādam vidus un zemākajam tūrismam... Blakus mums ir Danciga jeb Gdaņska, kur ir apmēram pieci miljoni tūristu gadā, kas ir divreiz vairāk nekā visā Latvijā. Latvija ir četras reizes lielāka, rēķinām – starpība ir astoņas reizes. Valdība stūrgalvīgi ignorē šo principu. Bet es saprotu, ka jau drīz vien – pēc šīs sēdes vai kaut kad janvārī – valdība strādās... premjerministre strādās pie jaunas valdības sastādīšanas un šie ieteikumi tiks pieņemti.

Kaut ko mēs darīsim, varbūt beidzot prāmis tiks nopirkts... no Rīgas... un citi jautājumi. Nauda paliktu mazajiem uzņēmējiem, mazajiem krodziņiem, attīstītos lauku tūrisms. Jāsaka faktiski, ka viesmīlības nozare un ēdināšana, sevišķi, ja runājam par mazajiem uzņēmumiem, – tā ir tā nozare, kura paliek tieši darītāju rokās, tā paliek mazo lauku atpūtas māju īpašnieku rokās, tā paliek restorānu un mazo kafejnīcu īpašnieku rokās. Tas nebūs kā, piemēram, citos gadījumos, kad esam pazeminājuši PVN un tā nauda paliek, piemēram, lielajās universālveikalu ķēdēs. Rīgas centrā pašreiz ir kopā, ja skaitām centru līdz Tallinas ielai, līdz Gaisa tiltam, apmēram 90 tukšu māju (no kurām Vecrīgā varētu būt starp 40 un 60 mājām), kurām naktīs ir tumši logi.

Tātad, atdzīvinot kaut vai šo mazo nozari, tas būs tikai viens no nepieciešamajiem soļiem, tūrismā mums parādīsies mazie uzņēmumi, tā saucamie bed and breakfast (‘gulta un brokastis’), un telpu izīrēšana, un varbūt ieradīsies studenti pie lētas ēdināšanas... un viss pārējais.

Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi, cienījamais Prezidij, ministri! Dārgie kolēģi! Ēdināšanas nozarē sarkanā lampiņa deg jau kopš pandēmijas laikiem. Tagad šī nozare vairs nelūdz, bet pieprasa – pieprasa vismaz to mēģinājuma periodu... vismaz gadu iedot viņiem samazinātu PVN. Mēs redzam, kādā stāvoklī tagad ir ēdināšanas nozare, esošos nodokļus viņi vairs nevar pavilkt. Par to liecina arī nodokļu parāds (pēc VID datiem), kas jau pārsniedzis 30 miljonus, tas nozīmē, ka tas parāds ir aptuveni ap 18 tūkstošiem eiro uz katru kafejnīcu.

Tas ir diezgan kritiski, un fundamentāli ir jāpieņem tagad tas svarīgais lēmums, lai atbalstītu šo nozari.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pievienotās vērtības nodokļa samazināšana ēdināšanas pakalpojumiem un tūristu mītnēm varētu radīt vairākus ieguvumus gan patērētājiem, gan uzņēmumiem, kā arī kopumā ietekmēt ekonomiku. Nosaukšu piecus galvenos ieguvumus.

Pirmais – zemākas cenas patērētājiem, tas nozīmē – pieejamāki ēdināšanas pakalpojumi. Samazinot pievienotās vērtības nodokli, samazinās galacena patērētājiem, padarot ēdināšanas pakalpojumus pieejamākus. Tas varētu vairāk motivēt cilvēkus izmantot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus. Tie ir arī cilvēkiem ietaupījumi ikdienas budžetā, īpaši svarīgi ģimenēm ar bērniem vai cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kuriem ēdināšanas pakalpojumi kļūtu pieejamāki.

Otrais – atbalsts ēdināšanas nozarei. Tas ir nozīmīgs stimuls atveseļošanai pēc pandēmijas un inflācijas ietekmes ēdināšanas nozarei un tūrisma mītnēm. Daudzviet tie piedzīvoja smagus zaudējumus, un pievienotās vērtības nodokļa samazināšana varētu uzlabot uzņēmumu rentabilitāti, ļaujot tiem ātrāk atgūties. Darba vietu saglabāšana un radīšana – atvieglojot nodokļu slogu, uzņēmumi varētu palielināt darbinieku atalgojumu, saglabāt esošās darba vietas un radīt jaunas.

Trešais – ekonomiskās aktivitātes veicināšana. Tas ir lielāks patēriņš, zemākas cenas stimulētu cilvēkus biežāk apmeklēt restorānus, kafejnīcas, izvēlēties tūrisma mītņu pakalpojumus. Tūrisma attīstība – zemākas izmaksas varētu piesaistīt vairāk ārvalstu tūristu, padarot galamērķi pievilcīgāku un palielinot ienākumus no tūrisma.

Ceturtais – konkurētspējas uzlabošana. Vietējo uzņēmumu priekšrocības – samazināts PVN – ļautu gan ēdināšanas uzņēmumiem, gan tūrisma mītnēm piedāvāt konkurētspējīgākas cenas, īpaši salīdzinot ar tādiem pašiem pakalpojumiem kaimiņvalstīs. Tas ir arī atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un ir īpaši svarīgi, jo liela daļa ēdināšanas nozaru uzņēmumu ir mazie vai vidējie uzņēmumi, kuriem augstie nodokļi ir būtisks slogs.

Piektais – ilgtermiņa sabiedriskais ieguvums. Tā ir veselīgāka ēšanas kultūra, zemākas izmaksas... varētu veicināt arī sabiedrību izvēlēties veselīgākus un sabalansētākus ēdienus, ko piedāvā ēdināšanas iestādes.

Tātad kopsavilkumā pievienotās vērtības nodokļa samazināšana būtu īpaši izdevīga patērētājiem, veicinātu nozares attīstību un kopējo ekonomisko aktivitāti.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Nez jau kuru reizi es aicināšu jūs atbalstīt samazināto PVN likmi ēdināšanas nozarei un arī izmitināšanas nozarei, un jau nez kuru reizi mēs visi taču zinām, kāds būs rezultāts, – rezultāts būs tāds, ka nodokļa likme samazināta netiks.

Faktiski nav daudz ko vairs runāt. Argumenti ir skanējuši visdažādākie no šīs tribīnes visdažādākajos laikposmos, arī tās aktivitātes, ko industrija ir veikusi šo gadu garumā, ir bijušas visdažādākās. Tās ir bijušas sarunas ar politiskajām partijām, tās ir bijušas arī sarunas valdības gaiteņos, tās ir bijušas noslēgtas vienošanās pirms vēlēšanām, tie ir bijuši protesti, tie ir bijuši tādi palīgā saucieni, kurus mēs it kā dzirdam, bet tajā pašā laikā mēs industrijai neesam gatavi sniegt palīdzīgu roku. Es domāju, ka reti kurš šeit sēž tāds, kuram negribētos apēst garšīgu kotleti tepat netālu Vecrīgā, jo Saeimas namā droši vien... to jau vairs nevar izdarīt... un iedzert lētāku ūdeni, kā mēs arī tikko dzirdējām. Bet, saprotiet, kādam par to ir jāmaksā. Un mēs sūkstāmies par to, ka šādu restorānu vai ēšanas vietu paliek mazāk. Bet cik daudz mēs izdarām, lai tas tā nebūtu?

Tādēļ es domāju, ka... un pats trakākais – mēs esam maza valsts, bet tas milzīgais birokrātijas aparāts, kam šo gadu laikā ir jāiziet cauri pierādot, pētot. Pat Saeimas Analītiskais dienests ir veicis pētījumu, kurā melns uz balta rakstīts, kas būtu jādara, lai nozare būtu konkurētspējīgāka. Tur ir arī apskatītas visas Eiropas valstis. Parasti mēs ņemam par piemēru, nez kāpēc tagad neņemam par piemēru. Nu nav, tā tāda saucēja balss tuksnesī.

Un, ņemot visu šo vērā, es neredzu citu iespēju, kā vienkārši aicināt industriju neapkalpot tos deputātus, kuri šodien nebalsos par šo samazināto PVN likmi vai atturēsies balsojumā. Nedomāju, ka tas ir kardināls solis. Es domāju, ka tas ir godīgi pelnīts par to, ka jūs vienkārši čakarējat industriju daudzu gadu garumā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ervinam Labanovskim.

E. Labanovskis (PRO).

Godājamie deputāti! Ministri! Prezidij! Mani kolēģi no frakcijas apstiprinās, ka visās diskusijās par samazināto PVN ēdināšanas nozarē es esmu iestājies "par" šādām izmaiņām (Starpsauciens.), jo esmu arī profesionālajā darbībā saskāries un redzu tur sistēmiskas problēmas. Taču savas cīņas ir jāizvēlas, un PROGRESĪVIE izvēlējušies strādāt pie tādām nodokļu izmaiņām, kas uzlabotu visai sabiedrībai, nevis tikai vienai nozarei...

Kas uzņēmējam ir pats svarīgākais? Birokrātijas samazināšana ir svarīga. Nodokļu atvieglojumi ir svarīgi. Bet tas nav svarīgākais. Svarīgākais ir pirktspējīgs klients. Latvijā viena piektdaļa sabiedrības atrodas uz nabadzības sliekšņa. Šie cilvēki nepiedalās pilnvērtīgi ekonomikā. Mūsu piedāvātās nodokļu izmaiņas 80 procentiem cilvēku palielinās naudu uz rokas. Un kur viņi tērē šo naudu? Pakalpojumos un precēs, arī mūsu uzņēmumi ko ražo, tajā skaitā ēdināšanas nozarē. Un vēl svarīgi – darba devēji vienmēr runāja par to, ka jāsamazina nodokļi darbaspēkam. Tas tiks izdarīts, un tas atvieglos arī ēdināšanas nozares budžetu... iespējas.

Un visbeidzot – daudzi šeit no opozīcijas, kvēlākie šī priekšlikuma aizstāvji... viņiem ir bijusi iepriekš iespēja šo labot, jo, cik atceros, problēmas ēdināšanas nozarē pastāv jau vairāk nekā 10 gadus. Līdz ar to es uzskatu, ka tiešām šis budžets palīdzēs arī ēdināšanas nozarei, bet nākamgad pie šīs diskusijas par 2026. gadu mēs noteikti atgriezīsimies. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Kolēģi, par ēdināšanu. Šis sektors, kā to ļoti labi norāda grafiks, vēl joprojām nav atguvis līmeni un nav ne tuvu tam līmenim, kāds bija pirms kovida. Kovids šo nozari būtiski iedragāja un iedzina reālos parādos. Ēnu ekonomika tur tikai vēl palielinājās tā dēļ, kāda bija situācija ar ēdinātājiem. Tieši tūrisms ir tas, kas nav atgriezies adekvātā līmenī, kam piemērs ir tas, ka mēs vēl joprojām Rīgā neesam spējīgi atvest "Tallink" vai jebkādu citu prāmi. Rezultātā 800 tūkstošu tūristu gadā nav. Caurums, kas nav kompensējis šo ēdināšanas nozari.

Nu, iedodiet vienu būsteri, beidzot parādiet, ka vismaz ar vienu nozari mēs varam izdarīt eksperimentu... kur pati nozare pateica: trīs gados iedodiet mums šo iespēju, mēs parādīsim, ka jums nodokļu masa nesamazināsies, bet algas legalizēsies, no ēnas iznāks liela daļa uzņēmēju, un parādus varēs nosegt ar ieņēmumiem. Tādā rezultātā mēs arī varētu šo ziemas periodu, šo nesezonas periodu dot iespēju, ka nav šie amerikāņu kalniņi – varbūt vasarā kaut ko nopelna un ziemā visi darbinieki arī aizmūk prom, un atkal nav šī... iespēja nopelnīt arī nesezonā.

Šis būtu konkurētspējīgi ar mūsu kaimiņiem, iedodiet šo iespēju. Ja viņi neizmanto šo iespēju, ja trīs gados neparāda jums šo rezultātu, ņemam nost. Zaudējums ir – cik? Jūs paši aprēķinājāt, un nozare pateica: jūsu risks ir aptuveni 11 miljoni eiro gadā. Jūs esat gatavi notērēt "airBaltic" 500... norakstīt 550 miljonus bez problēmām, "Rail Baltica" caurumā iemest vēl vairāk, bet šeit eksperimentu uztaisīt par 10 miljoniem – to gan jūs nevarat atļaut.

Nu parādiet, Ekonomikas ministrija, parādiet, Finanšu ministrija, ka jūs gribat sadarboties ar nozari! Trīs gadi... uzliekam šo eksperimentu. Neizdevās? Lūdzu, aizmirstam šo diskusiju. Priekš kam katru gadu vajag šo diskusiju... cīnīties, lai vienreiz parādītu – ir vai nav rezultāts.

Lūdzu, nobalsojiet "par".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Man vectēvs reiz teica: bez darbiņa nekas nebūs. Produktīvs darbs ir Latvijas ekonomikas pamats. Bez darbiņa nekas nebūs.

Kolēģi, šī diskusija par PVN, tā jau iet kuru Saeimu un kuru budžetu, bet tā vislabāk raksturo mūsu Latvijas nelaimi, to, kāpēc mēs esam ekonomikā kopā ar Bulgāriju, bet nodokļos – ar Skandināviju. (Starpsauciens.) Mūsu dzīve faktiski ir neproduktīva. Mēs gribam dzīvot labi, ejot uz darbiņu, un to rāda arī statistika. Trīs gadu laikā publiskā sektora izdevumi pieauguši no 38 uz 44–45 procentiem no IKP. (Starpsaucieni.)

Tā vietā, lai cilvēkus motivētu uzsākt savu biznesu, nodarboties kaut vai ar ēdināšanu, ar restorānu biznesu, mēs viņus rekrutējam publiskajā sektorā, finanšu ministra kungs, maksājam algu ministrijā un patiesībā veidojam ļoti ačgārnu ekonomiku. Un kopumā mēs ejam uz leju, mēs esam lejupejošā spirālē.

Kolēģi, un šis ir lakmusa papīrītis, šis ir piemērs tam, kā veidojas nepareiza ekonomiska politika. Tā vietā, lai dotu spērienu, grūdienu cilvēkiem – šancējam, vienojamies, mums izdosies, uzņēmēji parādīs trīs gados, ka viņi nopelnīs vairāk arī nodokļos –, nē, mēs uzliekam nodokļus, mēs gribam vienīgie Eiropā, bezmaz vienīgie, lai šis sektors maksā pilnu PVN. Atšķirībā no tā, ko Eiropa jau sen ir sapratusi, ka šim biznesam, kuram ir ļoti liela roku ietilpība, nu dodam burkānu, dodam atlaidi, lai viņi rosās. (Starpsauciens.) Un šeit ir mūsu, Latvijas, lielākā nelaime, ka mēs to vistiņu kaujam nost, mēs viņu nebarojam, neļaujam atsperties.

Kolēģi, šī ir nepareiza politika.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie ministri! Pievienošos pilnībā iepriekšējiem diviem runātājiem. Ekonomikā ir tā saucamā Lafēra līkne, kura nosaka, ka ir optimāls nodoklis, pie kura ir maksimāli nodokļu ieņēmumi.

Šis ir hrestomātisks gadījums, ka, samazinot šo nodokli, nodokļu masa palielinātos tā iemesla dēļ, ka ļoti daudzi, kuri ir pelēkajā ekonomikā, sāktu maksāt nodokli. Un šis arguments, ko mans labs draugs un blakussēdošais Ervins Labanovskis lietoja, ka mums jāizvēlas no viena, no otra, – nē, tas tā nav!

Ir bijuši daudzi gadījumi ne tikai Latvijā, arī pasaulē. Latvijā viens no tādiem gadījumiem bija uzņēmumu ienākuma nodoklis, ko samazināja Ainārs Šlesers no 25 procentiem uz 10 procentiem. Finanšu ministrijai likās, ka būs mīnus 70 miljonu tajos laikos vēl latu... ienākumu... finālā bija plus 200 miljoni.

Tā ka aicinu atbalstīt šo nodokļu samazinājumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 9, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 4. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Kolēģi, mēs gari un plaši esam diskutējuši, kāda ir bijusi iepriekš samazinātā PVN likme tieši šajā sektorā – augļi, ogas un dārzeņi. Par pozitīviem efektiem otrreiz vairs neatkārtošu.

Tomēr šobrīd mēs publiskajā telpā ļoti aktīvi redzam, ka viens politiskais spēks no koalīcijas stāsta, kā viņi mazinās pārtikas cenas lielveikalos. Protams, augļi, ogas un dārzeņi tāpat ir, kā mums visiem zināms, pārtika. Nesen sabiedriskajā medijā, "Latvijas Radio", bija Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītājas Ingūnas Gulbes komentārs. Uz jautājumu, kur tad ir tā problēma, kāpēc mums cenas ir daudzreiz lielākas, viņa atbildēja pavisam vienkārši: mums PVN likme ir daudz augstāka nekā Eiropā. Un šeit ir ļoti labs priekšlikums, kolēģi, no 12 uz 5. Atgriežamies tur, kur mēs bijām.

Nozare... kas strādā nozarē, neizjutīs negatīvo ēnu ekonomikas daļu, plus pārtikas cena būs adekvāta, nevajadzēs iet mums komunistiskos aprobežojumos par griestiem, par uzcenojumiem un tā tālāk. Nebūs, Harij, tev pie frakcijas sūdu kaudzes, kas jau, iespējams, tev draud tuvākajā nākotnē, un visi būs apmierināti.

Tāpēc šis priekšlikums ir gana labs nozarei, jo nozare no tā viennozīmīgi attīstīsies, iegūs gan nodarbinātība, gan legālais apgrozījums, gan visi pārējie rādītāji, gan arī cilvēkiem maciņos paliks vairāk.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, šis ir atbalstāms priekšlikums. Tas paredz atstāt PVN likmi augļiem un dārzeņiem tādā apmērā... 5 procentu apmērā, kā tas bija līdz brīdim, kad Zaļo un Zemnieku savienība nonāca koalīcijā, un viss, kas iepriekš bija solīts, pagaisa, jo Armanda Krauzes vadībā tika pieņemts lēmums palielināt PVN likmi no 5 uz 12 procentiem.

Un ko dara Armands Krauze šobrīd? Es biju diezgan pārsteigts. Viņš manai sievai pa nakti... šonakt (Starpsaucieni: "Ooo!") ir atsūtījis e-pastu. (Smiekli.) Četros naktī. Līga atver, viņa ir pārsteigta – e-pasts no Armanda Krauzes! Uzklikšķinot – Armands Krauze Līgai jautā: "Vai jūs esat apmierināta ar pārtikas cenām Latvijā?" Līga paskatās, nu viņa... nu, protams, ka viņa nav apmierināta, bet Armands nepiemin... Krauzes kungs aizmirsa pajautāt: "Līga, vai jūs esat apmierināta ar to, ka es paaugstināju pārtikas cenas?" Es ieteiktu jums...

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

J. Vitenbergs. Es ieteiktu jums būt uzmanīgiem, arī pārējiem kolēģiem; paskatieties, vai Armands jūsu sievām pa nakti nav sūtījis šādu pašu e-pastu, jo, ja tā būs tikai mana sieva, tad es domāju, ka būs aizdomām diezgan liels pamats.

Šajā gadījumā izskatās muļķīgi: paši, zemnieki, paaugstināt cenas, un tad jūs sūtāt svešām sievām ziņu ar aicinājumu: "Ak vai! Kā jūs uztverat šo situāciju?" Nu neuztver labi, nav labi!

Tā ka atbalstām šo priekšlikumu, lai Krauzes kungam nav jāsūta vairs šādi dīvaini e-pasti nakts laikā svešām sievām.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Vitenberga sieva saņēma no Krauzes kunga, es saņēmu no Valaiņa. Trijos naktī saņēmu īsziņu par to, ka tomēr mums ir ļoti augstas cenas. Un tur varēja arī nobalsot, vai mēs piekrītam. Protams, mēs piekrītam. Vienīgais – man droši vien būtu ieteikums Zaļo un Zemnieku savienībai: to naudu, ko jūs tagad tērējat šai reklāmai, vienkārši ielikt, lai būtu no 12 līdz 5 procentiem. Nevajag sūtīt reklāmu. Labāk atbalstīt šo priekšlikumu. Un nākamo – arī... no "Nacionālās apvienības".

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Kolēģi, ne par sievām, bet par priekšlikumu runājot, es būtu ļoti priecīgs, ja, samazinot PVN augļiem un dārzeņiem, samazinātos to cena veikalā. Bet mēs redzam, ka Lietuvā un Igaunijā, kur ir pilna PVN likme, cenas ir stipri līdzīgas Latvijā esošajām, un Latvijā augļi un dārzeņi nav īpaši lētāki. Kāpēc? Gribētos jautāt. Tāpēc, ka neieņemtie nodokļi, PVN paliek nevis kā iedzīvotāju ietaupījums, bet tā ir lielāka peļņas marža mūsu dārgajiem lielveikaliem (Starpsaucieni.)... Tā ka padomājam, vai tiešām tas samazinās pircējiem cenu. Es būtu ļoti priecīgs, ja samazinātu, un tad mēs arī varbūt apsvērtu atbalstīt, bet diemžēl to saņem tirgotāji.

Tā ka aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Ja jau mēs par e-pastiem, tad, kolēģi, es šonakt 3.25 (Smiekli.) saņēmu e-pastu no Viktora Valaiņa. (Starpsaucieni: "Ooo!") Viņš man atsūtīja tādu skaistu grozu, pilnu ar augļiem un dārzeņiem, un viņš rakstīja: "Vai piekrīti, ka pārtikas cenas Latvijā ir pārāk augstas?" Atsūta tos dārzeņus... Skaidrs, ka es piekrītu, ka ir pārāk augstas, un tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un dārzeņiem un augļiem samazināt no 12 uz 5 procentiem.

Zemnieki, jūs tai brīdī, kad bijāt opozīcijā, katru nedēļu sniedzāt priekšlikumus samazināt pievienotās vērtības nodokli olām, gaļai, zivīm. Nu tad varbūt šis ir tas īstais brīdis, kad to var izdarīt.

Un paldies par e-pastu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam otro reizi. (Zālē troksnis. Starpsauciens.)

J. Vitenbergs (NA).

Kur ir Krauzes kungs? Jautājums Krauzes kungam. Valaiņa kunga vairs nav. Kā jūs sadalījāt tos, kam sūtījāt? Man atsūtīja Valainis, sievai – Krauze.

Sēdes vadītāja. Vitenberga kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

J. Vitenbergs. Negribu neko sliktu padomāt par Valaiņa kungu, bet aicinu Krauzes kungu vairāk to nedarīt.

Pirms brīža bija Liepiņa kungs... Kā saka, cilvēks acīmredzot no malas nesaprot, kā veidojas cenas veikalu plauktos. Strādājot tirdzniecības nozarē, veikalnieki diezgan bezkaislīgi atvestajam produktam uzliek savu uzcenojumu, un arī tas veido šo plaukta cenu. Pēc PVN samazināšanas bija skaidri redzams, ka tas galacenā deva ieguvumu. Cenas ir zemākas atsevišķiem produktiem. Ir diezgan grūti salīdzināt starp dažādām valstīm produktus, jo bieži vien tur ir atšķirīgi... dažādi apstākļi, kādēļ cena veidojas. Tā ka tam noteikti ir iespaids. Un mūsu sabiedrība no tā iegūtu.

Tā ka beidzam te kaut kā maldināt deputātus!

Sēdes vadītāja. Laiks. Vitenberga kungs, laiks!

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Es gan neesmu saņēmis ne no Valaiņa, ne no Krauzes, toties no Mieriņas kundzes saņēmu e-pastu – sveicienu, aicinājumu piedalīties pasākumā. Bet ne par to, kolēģi.

Mēs jau varam ironizēt par daudzām lietām, bet, ja runājam par PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem un vienlaikus diskutējam par cenu samazināšanu lielveikalos... Mēs apzināmies, ka cilvēku ikdienas pārtikas produktu grozs... ir neadekvāti pieaudzis pēdējo pāris gadu laikā. Neadekvāti. Mēs ļoti labi atceramies, ka APVIENOTAIS SARAKSTS, kad Zemkopības ministriju tajā brīdī vadīja Didzis Šmits... bija noteikta šī pagaidu 5 procentu samazinātā likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, ļoti labi atceramies arī... nule kā izgāja finanšu ministrs... JAUNĀS VIENOTĪBAS centienu šo pagaidu likmi celt.

APVIENOTAIS SARAKSTS – vēlreiz – skaidri un nepārprotami iestājas par to, ka šī norma nav aiztiekama. Es atceros, mēs... vēsturiski... ar bijušajiem kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības panācām samazinājumu par 16 procentiem – samazinājumu par 16 procentiem! – līdz 5 procentiem. Rezultātā, ko tas deva, – gan cenās... arī ēnu ekonomika reāli mazinājās, bija ļoti daudzi plusi, reāli daudzi plusi. Šobrīd mēs visu to cenšamies lauzt. Tāpēc attiecīgi arī ir frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums – saglabāt 5 procentu normu.

Šajā gadījumā tā ir kā pastāvīga norma, mūsu pēc tā var būt arī kā pagaidu norma, bet reāli patērētājam... ir jābūt 5 procentiem. Tas ir veids, kā mēs varam tūdaļ vismaz šo vienu segmentu – pārtikas produktu groza sastāvdaļu – padarīt pieejamāku cilvēkiem.

Tāpēc aicinām atbalstīt šo APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu. Un tiešām es vēršos pie saviem kādreizējiem kolēģiem no Zaļo un Zemnieku savienības. Tā bija mūsu kopīga norma, faktiski tā bija zemnieku iniciatīva, ko toreiz mums kopā visiem izdevās panākt. Nesalaužam to, saglabājam šo 5 procentu normu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Priecāsimies, ka mums beidzot ir attīstības un drošības... nē, attīstības jau bija, šis ir drošības budžets, kā jūs saprotat, un, lai palielinātu drošību, vajag paātrināt tautas izmiršanu... jebkurā gadījumā... un iezāģēt visādi daudzbērnu ģimenēm, cik vien var. Un es iedošu jums tādu nelielu statistiku, ko šodien savācu speciāli priekš...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs – par augļiem un dārzeņiem!

A. Kiršteins. Jā, tas būs par augļiem, dārzeņiem. Tātad, ja paņemam četru bērnu ģimeni ar vidējo otrā ceturkšņa algu 1000... bruto 1671 eiro... ģimene ar četriem bērniem jau kļūst nabadzīga, tā ir sasniegusi nabadzības robežu.

Reģionos... Latgalē un dažos trūcīgos reģionos, kur jau pietuvojas mediānai... kaut kur 1350–1370 eiro mēnesī, ģimene ar trim bērniem jau skaitās maznodrošināta. (Starpsauciens.)

Inflācija. Tātad inflācija, kā jau iepriekš teicu, no 2020. gada pārtikai ir pieaugusi par 48 procentiem, nu praktiski divas reizes. Šādos tempos šīs valdības laikā pēc četriem gadiem viss būs palicis divreiz dārgāks.

Valsts un pašvaldības līdzekļi pusdienām tātad tiek garantēti no 1. līdz 4. klasei, un tad ar līdzdalību – kā kurā skolā – var šo lietu palielināt, lai gan viena ēdienreize (20 dienas mēnesī) samazina izdevumus daudzbērnu ģimenei uz vienu bērnu par 23 procentiem. Valdības politika ir, protams, visu sagraut, uzturēt vienus no lielākajiem nodokļiem, arī iedzīvotāju ienākuma nodokli, ne tikai PVN. Es tā saprotu, ka galvenais mērķis ir acīmredzot pārcelt Bangladešas iedzīvotājus, kuri – 174 miljoni – ir spiesti saspiesties uz 148 tūkstošiem kvadrātkilometru... Tas... ir tikai divreiz lielāka nekā Latvija.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu, par priekšlikumu! Jūs nerunājat par priekšlikumu.

A. Kiršteins. Tātad mūsu cienījamās priekšsēdētājas atbalstītā politika veicina Latvijas izmiršanu un aizpildīšanu, un kebabizāciju... ar to, ko mēs jau Rīgas ielās redzam.

Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs – atbalstīt un pazemināt jebkuru nodokli, ne tikai šo, bet arī citus.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, viss, ko es sapratu no šīm debatēm, ir, ka ZZS ministrijas pa naktīm arī strādā. Un, ja mēs runājam par nodokļu pazemināšanu šajā gadījumā – vai atstāt tieši pazeminātu likmi, tad man ir jautājums, īpaši "Nacionālajai apvienībai", kas 20 gadus, vairāk... es nezinu, cik ilgi bija valdībās... par to, kāpēc jums nepatīk tie skaidri paredzamie risinājumi, kuri šeit piedāvāti, kas paredzami vairākus gadus uz priekšu? Varbūt iemesls ir tāds, ka iepriekš varēja vienoties tikai par pagaidu risinājumu? Tā tas arī bija visu laiku. Šis ir skaidrs risinājums, kas iespējams vismaz uz trīs gadiem, jo valdība, šī valdība, bija spējīga noteikt prioritātes, vienoties un izdarīt, un šis ir tieši tāds – pazeminātais PVN augļiem un dārzeņiem, kas ir skaidri paredzams uz priekšu.

Tāpēc es domāju, ka nevajag šeit sacensties, tā teikt, savā starpā, kurš vairāk var apsolīt to, ko pats nevarēja izdarīt iepriekšējos gados.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Iepriekšējie seši gadi... principā šī norma darbojās – 5 procenti Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Ne velti, ja paskatāmies nodaļā... sešpadsmitajā daļā ir uzskaitīti šie augļi, dārzeņi un tieši vēl pieminēts tas, ka tie nav fasēti, nav saldēti, nav apstrādāti.

Klausoties iepriekšējās uzrunas, no Liepiņa kunga dzirdēju to, ka PVN samazināšana neietekmē cenu veikalā. Bet kāpēc ir tik ļoti izdalīti šie dārzeņi un tieši Latvijai raksturīgie? Tāpēc, ka tādā veidā varam vistiešāk atbalstīt Latvijas ražotāju, un es paskaidrošu, kāpēc. Tāpēc, ka klimatisko apstākļu dēļ, visa šī izdevumu kopuma dēļ bieži vien raksturīgie... augļi, dārzeņi mums pašizmaksā sanāk pat citreiz divas reizes augstāk, nekā to var izdarīt dienvidu valstīs. Līdz ar to PVN starpība – šie 8 vai 10 procenti, vai cik mēs noliekam. Paskatāmies vienkārši matemātiski: ja pašizmaksa ir viens eiro ārzemēs, dienvidos, audzētam, mums, piemēram, ir divi eiro, tad šie 10 procenti dos 10 procentus jeb 10 centus klāt ārzemju produkcijai un 20 centus klāt mūsu vietējai. Tāpēc ir tik svarīga samazinātā likme tieši raksturīgiem... Tādā veidā mēs atbalstām un dodam priekšroku šeit... kas arī PROGRESĪVAJIEM ir interesanti... šādā veidā mēs dzēšam CO₂ pēdas, rūpējamies par vidi, par dabu, ja atbalstām uz vietas audzētu. Lai arī tas sanāk nedaudz dārgāk, mēs neveicinām emisijas, kas rodas, transportējot šos produktus.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan nākamo, kas ir "Nacionālās apvienības" iesniegts. Atbalstām vietējos ražotājus, kas ražo augļus un dārzeņus, un aizsargājam mūsu vidi, dabu, samazinot emisijas.

Lūdzu, atbalstām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram otro reizi.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Es saprotu Liepiņa kunga, teiksim tā, mīnusu – viņš nekad nav strādājis tajā nozarē un neizprot nozares problēmas un situācijas. Augļi, ogas un dārzeņi diemžēl ir nozare, kur ir ļoti liels... ļoti grūts... un ļoti daudz tieši roku darba. Skaidrs, ka nozare pie šīs samazinātās likmes attīstījās, to pierādīja arī Lauku atbalsta dienestā ik gadu pieteiktās platības.

Šobrīd viņi saka: ja kritiskais punkts ir 7 procenti un mums ir 12 procenti, diemžēl mēs atkal aiziesim tajā situācijā, ka mūsu pašu augļi, ogas un dārzeņi, mums raksturīgie augļi, ogas un dārzeņi... šīs platības samazināsies. Jo skaidrs ir viens – tie vienkārši nespēs konkurēt ar uzņēmējiem, kas ieved ārvalstu produkciju.

Tāpēc, Liepiņa kungs, jūs šinī gadījumā runājat jau par ārvalstīm, nevis Latviju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Gatis Liepiņš izprovocēja kāpt tribīnē. Jāsaka tā: pirms apgalvot, vajag ieskatīties gūglē, tur ļoti daudz informācijas var pasmelties, ko raksta attiecīgi par šo jautājumu.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte veica pētījumu par svaigu augļu, ogu un dārzeņu ikmēneša cenu – divu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dominējošo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu salīdzinājumu. Kādi ir rezultāti šim salīdzinājumam? Lietuvā augļiem, ogām un dārzeņiem cenas bez atlaidēm ir par 9 procentiem augstākas nekā Latvijā, ar atlaidēm – par 10 procentiem augstākas nekā Latvijā. Tas apmēram atbilst PVN starpībai – mums ir 12 procenti, lietuviešiem laikam ir 20 procenti. Kas ir Igaunijā? Igaunijā attiecīgi cenu starpība ir augstāka – augļi, ogas un dārzeņi maksā dārgāk nekā Latvijā: bez atlaidēm – par 2 procentiem, ar atlaidēm – par 5 procentiem dārgāk. Igaunijas gadījumā šo starpību nekorelē ar PVN. Bet tas nozīmē (es tā tulkotu), ka Igaunijā šī tirdzniecības joma ir labāk sakārtota un ir lielāka konkurence. Tā to varētu izskaidrot.

Bet, kolēģi, pirms kāpjam tribīnē, ieskatāmies gūglē un savus vārdus pamatojam ar faktiem.

Aicinu atbalstīt priekšlikumus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Gribu atgādināt divas lietas. Koalīcijas pārstāvji jau var teikt, ka "Nacionālā apvienība" vai APVIENOTAIS SARAKSTS kaut ko nav sapratuši, ka tas nav labs instruments un tā tālāk, bet Zemkopības ministrija pagājušā gadā informatīvajā ziņojumā, kuru neļāva prezentēt valdībā, ar skaitļiem un datiem pierādīja, ka tas ir bijis labs instruments vietējiem ražotājiem. Tātad, kritizējot šo, jūs pasakāt, ka Zemkopības ministrija neko nezina par dārzeņu audzēšanu, ka viņu dati ir kļūdaini. Tā sanāk.

Otra lieta. Šis priekšlikums – samazināt PVN svaigai pārtikai, svaigiem dārzeņiem – ir koalīcijas partiju programmās. Līdz ar to jūs pasakāt, ka paši neko nesaprotat vai arī jūsu nodaļas un biedri, kas ir piedalījušies programmu izstrādē, neko nesaprot un ka tas ir ļoti nepareizs priekšlikums.

Tieciet skaidrībā vispirms savās nometnēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Īsi... lai fakti nemainītos. Kolēģi, uz nākamo gadu šis nodoklis netiek celts. Vienīgais, ko valdība pēc Zemkopības ministrijas iniciatīvas pareizi dara – padara 12 procentu samazināto likmi par pastāvīgu likmi. Iepriekšējais termiņš būtu beidzies šogad, un likme būtu cēlusies uz 21 procentu.

12 procentu PVN ir samazināta likme. Tā dod atbalstu, bet, šobrīd nobalsojot, dod arī stabilitāti nozarē.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tikai neliela piezīme. Es sapratu, ka iepriekšējā reizē daudzi deputāti nesaprata, kāds demogrāfijai ir sakars ar lētiem produktiem. Šeit ir ļoti precīzi pateikts – nevis apstrādāti augļi un dārzeņi, nevis kaviārs, kaut kādas eksotisko augļu sulas, kas ir apstrādātas... Tas, ko vienkāršie cilvēki un tie, kuriem ir ierobežoti līdzekļi, patērē vairumā, – tātad kartupeļi, dārzeņi un augļi.

Ja mēs sakām, ka nākamajā un aiznākamajā gadā iestāsies laimība, bet katastrofa sākās jau pirms diviem trim gadiem... tad man tiešām ir kauns. Šis ir tikai viens neliels solis.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītā premjerministres kundze! Kolēģi! Es domāju, šī ir viena no diskusijām, kuras mēs turpināsim.

Samazinātā PVN likme. Man prieks, ka kolēģi mēģina pārliecināt mūs par šo iniciatīvu. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, ļoti labi apzināmies, kas tas ir, jo tieši mēs bijām tie, kas šo likmi sākotnēji ieviesa. Domāju, par to nav šaubu, tas bija ministrs Dūklava kungs, kas to panāca. Tas nenotika viena gada garumā, tas notika vairāku gadu garumā. Ieejot valdībā, mēs bijām fakta priekšā, ka šī likme pēc būtības – pēc nobalsota budžeta, pēc dokumentiem – jau bija 21 procents, kuru mēs ar pirmo iespēju budžetā samazinājām atpakaļ uz 12. Un ar šo budžetu mēs to panākam kā pastāvīgu likmi.

Vai tas samazinās pārtikas cenas, ja šo likmi šodien samazināsim uz 5 procentiem? Viennozīmīgi – jā, bet tas radīs izaicinājumus budžetā nodrošināt algas policistiem, skolotājiem (Starpsauciens.), mediķiem... visu to, kas ir nepieciešams budžetā, kas ir tā medaļas otrā puse. Protams, šis palīdz risināt ēnu ekonomikas... šim priekšlikumam ir daudzas pozitīvas lietas, bet vai tas samazinās pārtikas cenas? Esmu pārliecināts, ka bez pārtikas cenu samazināšanas ir virkne citu lietu, kas šodien mums jāgroza. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Šī ir viena no tām.

Tajā brīdī, kad valdībā būs diskusija par PVN, kad ar visiem sociālajiem partneriem diskutēsim par PVN, mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies. (Starpsauciens.) Šī gada budžeta izstrādes laikā par PVN diskusiju nebija.

Man ir prieks, ka jūs mēģināt panākt ZZS idejas tālāku atbalstu, nonāksim līdz tam. Godātie kolēģi, jums būs ļoti daudz iespēju jau tuvākajā laikā dalīties ar savām idejām un tiešām labiem priekšlikumiem, kādā veidā samazināt pārtikas cenas mūsu iedzīvotājiem, jo problēmas sakne ir daudz kur citur. Ja mēs ieviesīsim tikai un vienīgi šādu mehānismu, beigās pārtikas cenas ļoti ātri paliks turpat, kur bija, jo problēmas cēloņi ir pilnīgi citur.

Mūsu vietējie ražotāji pēc būtības tiek diskriminēti lielveikalos. To ir pierādījuši pētījumi, kas parāda, ka mūsu vietējie produkti, salīdzinot ar ievestajiem produktiem, tiek uzcenoti pat trīs reizes vairāk nekā ārvalstu produkti. Lūk, tā ir problēma, un ar to ir jātiek galā. To mēs arī piedāvāsim, cienītā Saeima, risināt – meklēt problēmu cēloņus un risinājumus pēc būtības, nevis vienkārši paņemt un samazināt PVN likmi. Kolēģi, visu cieņu – tā var darīt. Mēs piedāvāsim daudz plašākus risinājumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Valaiņa kungs! Šī bija divkosība. Patiesībā jūs varējāt norīt to krupi, norīt Finanšu ministrijas diktātu, ja nespējat cīnīties pretī. Šī nav samazināšana. Tā ir iepriekš uzliktās prakses turpināšana. Spēlēšanās ar likmi – augšā, lejā – rada nepastāvību. Un tas, kur tiešām vajag... laukus apstrādāt... darbinieku skaits ir milzīgs... tieši šajos augļos un dārzeņos.

Šī nepastāvība nozīmē iznīcināt Latvijas ražotājus... ienāk poļi... un tā ir patiesība. Nevajadzēja taisīt eksperimentus, vajadzēja saglabāt, kā bija... iznāca no ēnas... un mēs beidzot nostabilizējām situāciju. Jūs šobrīd parādījāt, ka tas, ko jūs iepriekš visu laiku kliedzāt kā ZZS... cīņu par zemniekiem... šobrīd tā ir divkosība, tīrākā divkosība.

Atbalstām šo.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 13, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 5. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Pirms jautājat un sākat cīņu pret cenu samazinājumu, ieteiktu paskatīties pašiem spogulī uz sevi un uzdot jautājumu: kas veido šo cenu sadārdzinājumu?

Ja Valaiņa kungs un Ekonomikas ministrija nāks ar piedāvājumiem, mēs noteikti esam gatavi palīdzēt un meklēt risinājumus. Kas attiecas uz vietējo ražotāju atbalstu, lai viņus pārstātu diskriminēt šajos tīklos... Konkurences padome jau janvārī nāca ar skaļu paziņojumu. Galvenais secinājums ir tāds, ka vietējo ražotāju precēm liek lielāku uzcenojumu nekā importētajiem produktiem. Ir pagājis gads, bet risinājums pēc tik skaļa paziņojuma īsti nav sekojis.

Vēlreiz par to, kā veidojas cenas. Un ieteiktu Krauzes kungam paskatīties spogulī un pajautāt arī finanšu ministram par šī budžeta ietekmi uz plānotajām cenām no nākamā gada 1. janvāra. Piena pārstrādes nozare ir teikusi, ka dabas resursu nodokļa paaugstinājums viņiem sadārdzinās izmaksas par vairāk nekā diviem miljoniem, akcīzes nodokļa kāpums... minēja, ka četri centi no 1. janvāra, seši centi pēc tam. Transporta ekspluatācijas nodoklis... vinjetes, viss pārējais.

Ko jūs vispār runājat?! Kāds samazināšanas plāns? Jūs skaidri redzat, ka no 1. janvāra būs virkne dažādu aktivitāšu, rezultātā cena pieaugs. Lai šie samazinājumi vismaz līdzsvaro to, ko jūs esat iecerējuši šajā budžetā. Ja neļaus samazināt cenas, tad vismaz atstāt tādā stāvoklī, kādā tās ir šobrīd.

Tā ka atbalstot nekā laba te nebūs, nav pamata cerēt un kaut kādas vīzijas, sapņu pilis būvēt par to, ka būs kaut kāds piedāvājums, kas cenas samazinās, jo ražotājiem cenas paaugstināsies. Uz kā rēķina tās ir iespējams samazināt, ja nodokļu slogs pieaug?

Atbalstām "Nacionālās apvienības" sagatavoto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 14, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 6. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Gribu jums atgādināt, ka ēdināšana... ēdināšanas nozare un uzņēmēji, kas šajā jomā strādā, – tas nav stāsts tikai par ēdienu. Šī nozare nav tik vienkārši robotizējama, tik vienkārši digitalizējama. Mēs, protams, varam izvēlēties mainīt tradīcijas un doties ēst uz bufetēm... kāda tagad ir Saeimā. Viss ir ļoti vienkārši, lēti, efektīvi, pieliksim robotus, kas sapako, sagriež, iesaiņo, ieliek saldētavā, tad izvilksim, ieliksim mikroviļņu krāsnī. Viss jau labi, paēduši būsim.

Ēdināšanas nozare ir vērtība – ne tikai kā uzturs, bet tā ir daļa no mūsu atpazīstamības, no mūsu kultūras, tradīcijām, radošuma. Diemžēl šī nozare ir saistītā nozare, un tas nozīmē, ka šī nozare ir lielā mērā atkarīga no tā, kā veicas citām nozarēm, kurās cilvēki nopelna ļoti labi un ir spējīgi samaksāt par ēdināšanu ar visiem nodokļiem, ar visām izmaksām. Mēs visi saprotam, ka ābols, ko mēs paņemam no veikala un aiznesam uz ēdnīcu vai restorānu, vai kafejnīcu, pārtopot saldajā ēdienā... patiesībā par pusi vai pat par divām trešdaļām tur tiek ielikts darbs. Faktiski šī darbaspēka ietilpība – ne tikai fiziskā darba, bet arī radošuma, spēku, izdomas, darba vērtība – ir jāieliek produktā, un tikai tad tas nonāk ēdināšanas galaproduktā.

Protams, es nerunāju par makdonaldiem vai burgernīcām, bet par tiem ēdināšanas uzņēmumiem, kas ir vairāk nekā ēdiens. Šī nozare jau sen ir pacietīgi gaidījusi. Šoruden, 31. oktobrī, tā atnāca līdz Saeimai. Es uzskatu, ka tās skaļums bija par mazu un deputāti nesadzirdēja, valdība nesadzirdēja. Viņi ir pacietīgi. Bet solītais tūrisma uzplaukums nav īstenojies, nozare knapi savelk galus. Varbūt tie ēdinātāji, kas strādā robotizēti, nesūdzas, jo tiem darbaspēka izmaksas ir mazākas. Ja mēs saliekam kopējo nodokļu slogu, nez kāpēc bagātajās Eiropas valstīs ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis ēdināšanai. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka viņi novērtē šīs nozares atšķirību. Tā nav tāda nozare kā parastās. Tā ir pavisam savādāka.

Mēs arī grāmatām samazinājām PVN nevis tāpēc, ka cerējām, ka grāmatas būs lētākas, bet tāpēc, ka paļāvāmies, ka tad kvalitatīvu grāmatu (arī latviešu valodā) būs vairāk. Tā ir mūsu kultūras sastāvdaļa. Un arī ēdināšanas nozare ir mūsu kultūras un tūrisma produkts, tā ir nozīmīga daļa mūsu ekonomikā. Ja mēs būsim tik nolaidīgi un to nerespektēsim, tā samazināsies un zudīs.

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone. Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi, dāmas un kungi! 85 procenti Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju saņem ēdināšanas pakalpojumus ar samazinātu PVN likmi. Piemēram, tuvākajos kaimiņos Somijā šī likme ir 14 procenti, Zviedrijā –12 procenti, Polijā – 8 procenti. Lietuvā samazināts PVN ēdināšanas nozarei ļāva ierobežot ēnu ekonomiku un nozares apgrozījums pieauga divas reizes, palielinājās darba vietu skaits un uzlabojās pašu uzņēmumu kapitāls.

Latvija ir tikai viena no trim Eiropas Savienības valstīm, kas pandēmijas laikā nav atbalstījusi ēdināšanas nozari. Likumsakarīgi, ka no visām tautsaimniecības nozarēm 2023. gadā lielākais uzkrātais nodokļu parāds ir tieši ēdināšanas nozarei. Ēdinātāji neprasa nodokļu paradīzi, bet uz laiku noteikt samazinātu PVN likmi, lai palīdzētu samazināt uzkrāto nodokļu parādu, atbalstītu nozari, samazinātu ēnu ekonomiku un uzlabotu uzņēmēju konkurētspēju.

Lūdzu atbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Pievienojos tam, kas izskanēja. Vēlos vien atgādināt, ka par šo risinājumu jau ir daudz un dažādos formātos Saeimā diskutēts. Kad mēs paaicinām ēdināšanas nozari uz kādu komisiju vai apakškomisiju, allaž nonākam pie tā, ka šis ir tas galarisinājums, jo labāka šobrīd nav un neviens – ne koalīcijas, ne opozīcijas – deputāts neiebilst šādam risinājumam. Tādā veidā mēs dodam cerību, šī nozare aiziet no komisijas vai apakškomisijas sēdes ar cerību: o! – iebildumu nebija, mūsu argumenti ir sadzirdēti, bija vērts gatavoties, taisīt prezentāciju, lai ar skaitļiem pierādītu šo risinājumu, rādītu citu Eiropas Savienības valstu piemēru.

Kas seko pēc tam? Pēc tam mēs atduramies pret balsojumu – šis priekšlikums tiek noraidīts. Kas notika? Man liekas, būtu godīgi... neviens priekšlikums, protams, nav izcils, katram varat atrast pretargumentus, bet es gribētu, lai jūs nākat un izstāstāt tos, ja tādi ir. Nedodiet veltīgas cerības! Kad viņi ir atnākuši, tad pasakiet viņiem acīs: nē, mēs neatbalstīsim, mēs domājam savādāk, mēs dosim jums citu instrumentu. Bet šobrīd nav cita instrumenta. Jūs ne palīdzat tā, kā mēs esam piedāvājuši, kam esat pēc noklusējuma piekrituši, ne piedāvājat kādu citu risinājumu.

Līdz ar to es aicinu jūs turēt solījumus – ne jau pret opozīciju, bet pret to nozari, kura nāk. Joprojām brīnos, ka viņiem ir tā neatlaidība un viņi turpina kvalitatīvi gatavoties šīm sēdēm. Šis balsojums parādīs, vai jūs respektējat nozari un to... kā jūs komisijas sēdēs reaģējāt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Esmu aizkustināts par valdības rūpēm. Protams, nekādi pakalpojumi un pārtikas nešana un izdalīšana vairs nebūs vajadzīga, jo neviens nespēs samaksāt. Bet Valaiņa kungs pareizi pateica: valdībai ir slepens plāns, kā vairākos soļos nākamajos 20 vai 40 gados samazināt cenas, jo jūs visi zināt, ka pārvadāt būs dārgāk, degvielai lies klāt kaut kādu zupu... viss paliek dārgāks.

Es ieskatījos... nezinu, vai tas bija tieši Valaiņa kungs... lai mani neiesūdz... bet vienu slepeno plānu atradu. Tur ir vairāki priekšlikumi. Paziņot, ka gaļa, sviests, kafija ir veselībai kaitīgi, un, sekojot Eiropas Savienības nostādnēm... Dānija jau ir ieviesusi nodokli par katru govi, kas izmet izmešus, un gaļu jau nevarēs nopirkt... tad – gaļas aizstāšana ar tārpiem, kafijas aizstāšana ar ozolzīlēm, doktora desai obligātā maltā tualetes papīra piedeva, kas palielina svaru. Un visskaistākais, kas notiek, – vai nu Eiropas Savienībā ir jāpārtaisa svari, vai jāturpina tā politika, kas notiek ar paciņām... Valdība nav pamanījusi, ka bija 250 gramu paciņa...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, par priekšlikumu, lūdzu!

A. Kiršteins. Uzlaboju Valaiņa ideju par produktu cenu samazināšanu. Tad – 200, tagad skatos – sviesta paciņa – 175 grami, bet var taču samazināt uz 150 un 120 gramiem, cenu nemainot. Cilvēki ies un atkal nesīs pārtiku, un visi mazie uzņēmumi darbosies. Tāds tas slepenais plāns.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Ēdinātāji ir tā nozare, kuri, šķiet, ir bijuši visur – visās ministrijās, visās komisijās. Kad viņi atnāk, tad katrā formātā visi māj ar galvām, saka: jā, jūs esat to pelnījuši. Bet, kad nonāk līdz kopīgam lēmumam, kad visa valdība ir kopā, tad pēkšņi iepriekš runātais aizmirstas. Vienā no komisijām, kur piedalījās Finanšu ministrijas gaišie prāti (Šņucina kungs, visi viņu pazīst, kad pie šī jautājuma notiek diskusija, viņš vienmēr ir klātesošs), pēc asākām vārdu apmaiņām Šņucina kungs teica: "Ko jūs – pie manis? Tā ir politiska izšķiršanās."

Tā ka šodien, kolēģi, šī priekšlikuma atbalstīšana ir politiska izšķiršanās, un katram no mums ir iespēja izdarīt izvēli, vai beidzot mēs atbalstām šo nozari vai turpinām spēlēt futbolu: jā, paldies, ka atnācāt, ejiet uz otru vietu, ejiet uz citu komisiju. Un tā viņi iet uz riņķi, tā viņi iet jau gadiem.

Pietiek spēlēt paslēpes un meklēt kaut kādus iemeslus, kādēļ to nedarīt, kādēļ neatbalstīt. Jārīkojas valstiski, ar skatu nākotnē, jo bez šīs nozares nebūs ne tūrisma, ne mūsu mazās uzņēmējdarbības, ne reģionu attīstības, nebūs mūsu iedzīvotāju reģionos. (Starpsauciens.) Kas tur tik smieklīgs? (Starpsauciens: "Nesarunāties...")

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli.

J. Vitenbergs. Atbalstām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 10, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 7. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Šeit gan es varu pateikt labus vārdus. Beidzot – beidzot! – pēc ilgas kļūdas ir veikts labojums. Paldies Finanšu ministrijai – ir sakārtots jautājums... kur bija nepamatoti uzlikts dubultais PVN, kas bija kļūda Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Tā ir labota. Tā ka šis jautājums ir apmierināts, varam neuzturēt balsošanu par šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

7. priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti neuzstāj.

A. Butāns. 8. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tabulā redzēsiet daudz līdzīgu priekšlikumu, jo PVN reģistrācijas slieksnis ir minēts daudzos pantos. Pie vienas reizes izstāstīšu visu būtību, jo tie ir savstarpēji saistīti.

Tātad priekšlikums paredz palielināt slieksni, virs kura ir obligāti jāreģistrējas kā PVN maksātājam. Šis ir sasaistīts arī ar mazajiem... mikrouzņēmumiem. Ņemot vērā, ka gan inflācija pieaug, gan naudas vērtība, gadiem ejot uz priekšu, mainās, mūsuprāt, šis nav mēģinājums solīt vairāk, tad mēs solītu, nezinu, 80 tūkstošus vai cik. Mūsuprāt, saprātīgs solis būtu pārskatīt šo slieksni no 50 uz 60 tūkstošiem gadā, respektīvi, 833 eiro mēnesī. Ja reiz aug apgrozījums, tad proporcionāli celt arī šo gada slieksni.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 9. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Es prasu balsojumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Zālē troksnis.)

Kolēģi! "Nacionālā apvienība"! Lūdzu, mazliet klusāk! Kolēģi! Vitenberga kungs!

A. Butāns. 10. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 11. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Jūs valdībā pieminat ļoti daudz jautājumu par birokrātijas mazināšanu – ieviest vienkāršotu pieeju –, tad šis priekšlikums ir tieši par to. Mums ir dažādas normas, dažādi procenti. Šinī gadījumā par to, ka priekšnodoklī nav atskaitāmi 60 procenti. Citās normās mums visur ir... piemēram, par automašīnām 50 procenti par izmaksām, šeit savukārt – pat reprezentācijas lietām – jūs nedrīkstat 60. Man ir lūgums – sinhronizējam šīs lietas uz 50, lai visur ir vienādi, lai uzņēmējiem grāmatvedībā to visu ir vienkārši skaitīt un skaitļot. Savādāk šie dažādie procenti – tieši tas ir tas, kas sarežģī... birokrātiju, uzskaiti un palielina grāmatvedības izmaksas, to visu administrējot.

Lūdzu, nobalsojiet "par".

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 51, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 12. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Ar šo mēs gribējām labot jau sen samilzušu problēmu. Tā problēma tikai aug kā sniega bumba arvien lielāka un lielāka. Šobrīd jūs ieviešat... gan Briškena kungs atbalsta... no Satiksmes ministrijas, gan arī klimata un enerģētikas ministrs atbalsta šo programmu – elektroauto atbalsta programmu uzņēmējiem –, kas tūlīt tiks laista publiski, un tā nonāks tiešā konfrontācijā ar problēmu... ka ir problēmas norakstīt elektroauto degvielu. Tātad uzņēmumi, iegādājoties šīs mašīnas, nonāk situācijā, ka darbinieks, kas ar šo mašīnu pārvietojas, piemēram, preču izplatīšanā, vai tie, kas braukā apkārt pa reģioniem... uzņēmumu pārstāvji... mājas apstākļos nav iespējams uzlādēt. Tā ir tā vieta, kur visvairāk šai mašīnai būtu lietderīgi elektrodegvielu uzpildīt... nav iespējams norakstīt. To ir iespējams norakstīt tikai pēc veciem noteikumiem – kā fosilo degvielu.

Šeit nonāk situācijā... Šis priekšlikums labo to, ka šos 50 procentus var norakstīt... no mājas uzlādes veiktos... citādāk, lādējot šīs mašīnas publiskajās uzlādēs, pirmkārt, tas tikai palielina rindas, otrkārt, tas ir dārgi. Šeit ir jāpanāk risinājums, jo Valsts ieņēmumu dienestam nav risinājuma. Mēs visur ejam pēc vecajiem standartiem – kā fosilajai degvielai.

Šis priekšlikums piedāvā risināt šo jautājumu un sasinhronizēt ar to... kad programma būs ieviesta, tad šīm automašīnām... kā mēs redzam un zinām, uzņēmēji grib to ieviest, grib pirkt, bet nonāk situācijā ar elektrodegvielas norakstīšanu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir loģisks.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 13. – deputāta Butāna priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Balsojam!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 14. – deputāta Butāna priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 15. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Atkal jāsaka paldies Finanšu ministrijai. Beidzot šis jautājums ir atrisināts. Šis ir Valsts ieņēmumu dienesta... dubultā PVN uzlikšana, kas bija pilnībā nenormāla, – tirgojot automašīnas specifiskos gadījumos, PVN tika uzlikts dubultā. Šo jautājumu... un uz šo kļūdu mēs norādījām jau ilgi. Beidzot tas ir atrisināts, un šo jautājumu mēs varam neturpināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Priekšlikums nav atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Noslēdzošais – 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Līdz ar to esam izskatījuši visus 16 priekšlikumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 19, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Solidaritātes iemaksas likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 11 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Man ir patiess prieks un gods ziņot par šo likumprojektu – "Solidaritātes iemaksas likums".

Tika saņemti un komisijā izskatīti 11 priekšlikumi. Iziesim tiem cauri.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums precizē likuma mērķi un darbības jomu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Švinkam.

A. Švinka (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri! Kolēģi! Šis ir fundamentāli svarīgs likums – Solidaritātes iemaksas likums, un fundamentāli svarīgs – kāpēc? Kāds ir mērķis šim likumam? Šeit ir teikts, ka likuma mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību palielinātu nacionālās drošības risku apstākļos, rodot papildu finanšu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai. Šīs ir fundamentālas lietas, ko mēs saprotam, – stiprināt iekšējo un ārējo drošību –, mēs saprotam, ka valdība piedāvā solidaritātes nodokli bankām, kas ļauj vairāk nekā 13 tūkstošiem iekšlietu sistēmas darbinieku – policistiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem, robežsargiem un citiem – beidzot palielināt algas par 10 procentiem... kā arī ikmēneša 300 eiro piemaksas.

It sevišķi es gribētu runāt par ārējo drošību, jo mums ir svarīgi saprast – un mēs visi saprotam to –, ka apdraudējums ir tepat mums pie durvīm, ka drošība mums ir jāstiprina. Šis ir arī drošības budžets, un es domāju, ka mēs, visi deputāti, esam lasījuši pārskatu par aizsardzības izdevumiem – "Balto grāmatu". Un šī ir fundamentāli svarīga lieta – atklātība –, lai sabiedrība zinātu, ka 3,45 procentus no iekšzemes kopprodukta, tas ir, 1,56 miljardus mēs atvēlam aizsardzības nozarei. Par katru eiro mums ir jāzina, kur un kā tas ir ieguldīts, tās ir investīcijas mūsu drošībai. Mēs saprotam, ka ilustratīvi... Ukrainā izšķiras Latvijas un Eiropas drošības liktenis. Tieši militārajam atbalstam Ukrainai mēs nodrošinām 0,25 procentus, tas ir, 112 miljonus eiro... Vai arī pretgaisa aizsardzība, kas ir fundamentāli svarīga, – 200 miljoni... kā arī radaru sistēmas, sensoru sistēmas, kas nodrošinātu mūsu drošību.

Es zinu, šinī jautājumā mēs visi, vairākums, esam vienisprātis, un tāpēc stiprināsim Latvijas drošību!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labs mērķis, bet slikts izpildījums – tā es varētu to raksturot, jo atbalstu jebkurus centienus stiprināt mūsu militārās spējas un atbalstu arī centienus no banku lielās peļņas un kūtrās kreditēšanas panākt pretējo efektu, ko šis likumprojekts tā vai citādi risina. Tomēr kur ir problēma? Problēma ir tā, ka, piemēram, no bankām ar šo nodokli ir plānots iekasēt aptuveni 90 miljonus, bet pusi no summas, aptuveni 45 miljonus... mēs nevis pildīsim likuma mērķi un ieguldīsim militāro spēju stiprināšanai, ko es ļoti gribētu... bet investēsim ārvalstu vēja parku attīstībā... kur Aizsardzības ministrija investora vietā ieguldīs 45 miljonus, kas būs jākompensē, jo atkrastes vēja parki traucēs radaru sistēmai.

Kāpēc to nevarēja maksāt ārvalstu investors, kāpēc nevarēja novērst to, ka mūsu militārās spējas tiek vājinātas ar šo projektu? Igaunijas un Zviedrijas aizsardzības ministrijas ir atteikušās no šiem projektiem.

Tā ir cita diskusija, kā jūs plānojat darīt, bet, tā kā šis ir Solidaritātes iemaksas likums, es gribu pieturēties tieši pie šī – tieši pie finanšu pielietojuma. Kāpēc mums no militāro spēju budžeta ir jāsponsorē ārvalstu investoru vēja parki?

Tā ka es vēlreiz saku – ļoti apsveicami, ka mēs paņemam no bankām un gribam dot militārajām spējām, bet diemžēl neiedosim militārajām spējām, jo puse no šī "pīrāga" aizies tam, ko es tikko minēju. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 4. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti neiebilst.

A. Šuvajevs. 5. – deputāta Butāna priekšlikums. Paredz piemērot solidaritātes iemaksu arī patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, izņemot krājaizdevu sabiedrības, kuru pamatkapitāls ir vismaz 425 tūkstoši eiro.

Sēdes vadītāja Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Es teicu – atbalstu likumprojekta daļu (un mērķi), kas ir vērsta uz drošību, un arī to, ka mēs pieprasām no bankām solidaritātes iemaksas.

Šis priekšlikums paredz līdzvērtīgu attieksmi arī pret nebanku kreditētājiem, pret visu ātro kredītu sektoru... kuru portfelis turpina augt un apgrozījums tuvojas miljardam.

Mūsuprāt... jūs kaut vai šobrīd, atverot savas viedierīces, redzēsiet, kādus nosacījumus piedāvā banku sektors, kurā ir nepilnības, bet tik un tā tie ir krietni izdevīgāki nosacījumi nekā nebanku kreditētāju. Tad ir jautājums par konsekvenci: kāpēc attiecībā uz bankām ir ļoti stingra pieeja un nebanku kreditētājiem ir atstātas faktiski beznoteikumu... papildu noteikumi netiek izvirzīti? Kaut šis ir fiskāli pozitīvs. Mēs varam diskutēt, vai šo novirzīt aizsardzībai vai dzimstības veicināšanai, bet šeit var paņemt vēl vairākus desmitus miljonu, ja mēs šo piemērotu arī nebanku kreditētājiem.

Kādēļ tā? Vai atbilde slēpjas...? Ja paskatāmies Uzņēmumu reģistrā, kas ir lielākie nebanku kreditētāji, uzņēmēji, kas aiz tā stāv... vai tās ir viņu intereses, kurus jūs pārstāvat? Nezinu. Bet no Finanšu ministrijas vismaz tik godīga atbilde bija, viņi uzteica priekšlikumu, ka konceptuāli tas ir labs, diskutējams, bet viņi gan gribētu citu juridisko stilu. Tur es neiebilstu. Lūdzu, gatavojiet labāku! Bet tas tiek atlikts par gadu. Tā formālā atruna, ka šī likumprojekta mērķis ir veicināt kreditēšanu, – tas ir rakstīts bankām, tātad veicināt kreditēšanu... un nebanku sektorā jau mēs negribam veicināt kreditēšanu, vai ne? Protams, negribam.

Bet kāpēc ir jāattiecina vienādi noteikumi bankām un nebankām, ja mēs vienā gribam veicināt kreditēšanu? Nekas jau netraucē starp pirmo un otro lasījumu precizēt likuma mērķi, atrunāt attiecībā uz nebanku sektoru, ka viņu gadījumā mēs nevēlamies palielināt kreditēšanu, bet tieši noregulēt to sektoru, arī konkrētus kritērijus, kurus neizpildot viņi maksā solidaritātes iemaksas. Konstrukcija būtu tāda pati kā banku sektoram, nosacījumi citi. Un laiks taču bija to labot no pirmā līdz otrajam lasījumam. Kāpēc tas netika izdarīts?

Šeit ir reāla iespēja, kur paņemt līdzekļus no ātrajiem kredītiem un apgāzt arī tos pārmetumus, ko mēs jums veltām, ka koalīcijā ir atgriezies ātro kredītu lobijs. Tad jūs varējāt atbalstīt, gāzt šo mūsu pārmetumu un novirzīt šos līdzekļus aizsardzībai, iekšlietu sektora darbinieku algām, kas netiek izlīdzinātas ar aizsardzības sektoru, dzimstības veicināšanai vai kam citam. Šī ir pēdējā iespēja to izdarīt.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Saeimas durvis nav līdz galam aizvērtas, tur var redzēt tādu "kāju", ieliktu durvīs, un šajā gadījumā tā ir ātro kredītu "kāja".

Arī ministre vēl aizvien šeit sēž, tribīnē viņa nekāpj, un tas ir kā Ziemeļkorejā – kad kāds uzstājas vai ir kādas sporta sacensības, bieži var redzēt, ka fonā ir savākti cilvēki, kas vajadzīgajā brīdī aplaudē vai izrāda kādas emocijas. Tā mums arī šeit sēž tādi fona "mākslinieki", bet tribīnē nekāpj. Un tā viņi to dienu, iespējams, divas, trīs, te pavadīs.

Atgriežoties pie priekšlikuma. Pagājušajā gadā izsniegtā summa no ātrajiem kredītiem ir 730 miljoni, tas ir 12 procentu pieaugums, salīdzinot ar 2022. gadu. Man rodas jautājums arī finanšu ministram: kādēļ jums ātrie kredīti ir mīļāki nekā banku sniegtie pakalpojumi?

Bija te vienreiz ienācis... apmaldījies... ieklīdis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš toreiz stāstīja, ka ātros kredītus vajagot atļaut, jo tā ir iespēja, tas ir veids, kā dubultot mūsu ekonomiku. Arī Harijs Rokpelnis ir kāpis tribīnē un par šo jautājumu teicis, ka ātrie kredīti ir mainījušies, tagad viņi izsniedz hipotekāros kredītus. Harij, hipotekārie kredīti no kopējās masas ir viens procents! Lielākā daļa – puse! – ir distances kredīti, kurus cilvēki var dabūt tajā brīdī... nezinu, spēlē azartspēles vai ir kāds cits iemesls – uz impulsiem balstīti attālināti aizņēmumi. Pusi no šīs summas sastāda šādi kredīti, un vidējā gada likme tiem ir 45 procenti. Vai jūs gribat šādi dubultot ekonomiku – lai mūsu cilvēki aizņemas tik dārgu naudu, kura maksā 45 procentus? Tas ir tas, kā šobrīd strādā šī nozare.

Cilvēki vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir lielākais riska posms. Katrs ceturtais jaunietis, kurš aizņemas, nespēj atdot šos līdzekļus, bieži vien aizņemas ballītei vai... ne tik nopietniem mērķiem, un beigās dzīves ir izpostītas, nespēj atdot. Ātro kredītu nozare uzreiz viņiem piedāvā: ņemiet nākamo kredītu! Bet diemžēl ar sliktākiem nosacījumiem. Un tas dzen mūsu jauniešus, mūsu iedzīvotājus postā.

Šajā gadījumā bankām nodoklis ir uzlikts, bet nebanku sektoram – nē, tiem mēs nevaram! Bet viņu nauda ir daudz, daudz dārgāka, viņiem šo nodokli vajadzētu likt tieši dubultā, lai kredīti ikdienā nedzītu postā mūsu iedzīvotājus.

Tā ka attiecībā uz nebanku sektoru problēma nav atrisināta. Un ar šo priekšlikumu mēs dabūtu naudu virknei citu aktivitāšu, vienalga, kam. To priekšlikumu ir daudz, bet teikt, ka nevaram atbalstīt, jo tas izbojās kopējo ainu... tā nav. Atbalstot šo priekšlikumu, mēs varētu atbalstīt kaut ko labu, kādu labu iniciatīvu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Paldies. Es tikai vēlos, lai visiem deputātiem tomēr ir pilnīga informācija attiecībā uz to sarunu, kas notika Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Butāna kungs pieminēja vienu aspektu saistībā ar šīm atlaidēm, kas tiek piemērotas, ja kreditēšana palielinās, bet tomēr tas primārais iemesls, ko Finanšu ministrija norādīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bija tas, ka šajā brīdī Satversmes tiesā jau tiek skatīts jautājums saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokli un ar to, vai bankas un nebankas var nostādīt vienlīdzīgā situācijā attiecībā uz līdzīgiem regulējumiem. Un, vadoties pēc tā, kāds būs Satversmes tiesas lēmums, mēs arī varēsim lemt par to, vai šāda veida solidaritātes iemaksu piemērot arī nebanku vai patērētāju kreditētājiem.

Mans personiskais uzskats: ja Satversmes tiesas lēmums to ļaus, mums par visiem tas noteikti arī ir jādara. Un ļaujiet man izmantot iespēju pateikt to, ka, par spīti tam, ka šajā gadījumā frakcija PROGRESĪVIE neatbalstīs šo priekšlikumu manis minēto iemeslu dēļ, es tomēr uzskatu, ka šāda veida solidaritātes iemaksas likumprojekts ir viens no PROGRESĪVO lielākajiem sasniegumiem šajā budžetā. Manuprāt, tas lieliski parāda to, kādu lomu šajā koalīcijā spēlē PROGRESĪVIE.

Nodokļi tiek celti bankām, nevis iedzīvotājiem, militārā drošība netiek pretnostatīta sociālajai drošībai, un valdība ir gatava stāties pretī naudīgiem lobijiem. Un arī mēs būsim gatavi runāt par šo jautājumu tajā brīdī, kad mums būs skaidrs Satversmes tiesas izvērtējums.

Tāpēc šajā gadījumā es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Ja reiz Šuvajeva kungs teica, ka es nepateicu visu līdz galam, tad pateikšu tagad vēl vairāk... līdz galam – to, kāda bija diskusija arī par šo iespējamo Satversmes tiesas lēmumu. Gribu atgādināt (un atgādināju arī komisijā), ka pirms gada mēs visi šeit, Saeimā, lēmām par atbalstu hipotekāro kredītu saņēmējiem, tātad ģimenēm un... pārējiem iedzīvotājiem, kuriem ir viens mājoklis un kuriem bija šīs lielās, nesamērīgās EURIBOR likmes. Mēs visi kopā lēmām par solidāru atbalstu. Un arī toreiz izskanēja... riski, ka, iespējams, nākotnē būs kāda tiesvedība, kas atzīs šo par nepareizu soli, tomēr akūtā situācija lika mums vienbalsīgi pieņemt lēmumu par labu sabiedrībai.

Šeit ir līdzīgi. Mēs nevaram izslēgt juridiskus riskus, bet nevaram arī gaidīt potenciālu iespējamību, ka tiesas lēmums varbūt būs labvēlīgs. Līdz ar to, ja mēs gribam būt konsekventi (kā tika pieņemts lēmums pirms gada), tad aicinu arī šobrīd pieņemt lēmumu par to, ka iekļaujam arī nebanku kreditētājus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 26, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. Kolēģi! 6. – arī deputāta Butāna priekšlikums. Paredz solidaritātes iemaksu piemērot arī Latvijā reģistrētiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuru gada peļņas rādītāji pārsniedz vienu miljonu eiro un gada apgrozījuma rādītājos palielinās no citām valstīm importēto preču apgrozījuma procentuālais īpatsvars.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Jā, kolēģi, otrs mūsu priekšlikums, kā paplašināt solidaritātes iemaksas, ir par lielveikaliem. Gadu jau mums ir informācija par to, ka ir negodīga uzcenošana vietējiem ražotājiem no ārvalstu lielveikalu ķēdēm, respektīvi, viņi... ārvalstu lielveikalu ķēdes stimulē importa preces, liekot mazāku uzcenojumu. Tas nav mans viedoklis, tas ir Konkurences padomes pētījums pirms gada.

Gada laikā kopš šīs kliedzošās ziņas – Konkurences padomes analīzes – ekonomikas ministrs turpina runāt kā opozīcijas deputāts (kas viņam labi sanāca), viņš arī turpina, dzirdējāt šodien, vajadzības formā klapēt pret... teikt, ka vajag darīt tā vai citādi... bet rīcība nav sekojusi. Arī šeit tika teikts, ka kaut kad nākotnē mēs izdomāsim risinājumus, nāksim uz Saeimu jums piedāvāt. Bet ekonomikas ministrs nav piedāvājis risinājumus, es ceru, ka tādi būs.

Kamēr tādu nav, šeit ir viens konkrēts galdā, un tas ir – attiecināt solidaritātes iemaksas arī uz lielveikaliem, kuri turpina gan šo negodprātīgo uzcenošanu vietējai produkcijai, gan palielina importa īpatsvaru veikalu plauktos. Šeit ir sarežģītāka konstrukcija, mūsuprāt, te būtu jāizveido atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, kas to regulētu, jo likumprojekta priekšlikums, kas ir divos trīs teikumos, nevar noregulēt visu, tur ir jābūt... jāstrādā ļoti precīzi.

Vienlaikus tā ir ārkārtīgi vajadzīga lieta, un es neesmu sadzirdējis no koalīcijas, kāds ir arguments, kāpēc mēs gribam azartspēles tā kā neaiztikt, tabakas industriju neaiztikt un tagad arī lielveikalu ķēdes, kuri to naudiņu, kura ar nodokļu reformu iedzīvotājiem uz rokas paliks vairāk... pārdesmit eiro, tos viņi atstās pie veikalu kasēm.

Lai tā nenotiktu, šis ir mūsu piedāvājums. Un es neesmu dzirdējis jūsu argumentus. Gribētu dzirdēt, ja jūs uzkāptu tribīnē, kāds ir tas cits instruments, kā vērsties pret šo problēmu vai kādēļ neatbalstīt šo.

Tādēļ aicinu atbalstīt un aicinu arī nākt izteikties par šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija, vārds steidzamam paziņojumam Inārai Mūrniecei ("Nacionālā apvienība"). Lūdzu!

I. Mūrniece (NA).

Ārlietu komisijas deputātiem atgādinu, ka ir Ārlietu komisijas sēde pulksten 13.35 komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, uzmanību! Nav reģistrējušies šie deputāti: Raivis Dzintars, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums stunda – līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Likumprojekts "Solidaritātes iemaksas likums", un turpinām ar priekšlikumu izskatīšanu. Esam pie debatēm par 6. priekšlikumu.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, es aicinu – lūdzu, mazliet klusāk, mazliet klusāk! Pagaidām vienu mirklīti! Kolēģi!

Paldies.

J. Vitenbergs (NA).

Nav laiks aizgājis vēl.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! (Starpsauciens.)

J. Vitenbergs. Ā, tad, kad es... gaidu, kad aizies laiks.

Atgādināšu – šis priekšlikums ir par solidaritātes nodokļa piemērošanu arī tirdzniecības ķēdēm, kuras netirgo vietējos produktus, tirgo vairāk importa produktus un kuras veic nesamērīgi lielus uzcenojumus vietējai produkcijai. Un to pētījumā secinājusi Konkurences padome – iestāde, kura ir tiesnesis tirdzniecībai, godīgai tirdzniecībai, un ir secinājums gana skarbs: vietējos produktus uzceno dārgāk, uzceno vairāk nekā importa produktus.

Lai jūs saprastu... lielveikali pretī vienmēr teiks: "Nuja, mums ir grūti un dažādas izmaksas." Izmaksas šobrīd nepieaug, bet veikalu uzcenojumi turpina pieaugt. Salīdzinām: "Maxima" 2022. gadā peļņa – 30 miljoni, 2023. gadā –56 miljoni. Tā ka būtībā reiz divi. Nevar teikt, ka lielveikali dzīvotu slikti.

Šeit gribu atreferēt, ko ir teicis "Dobeles dzirnavnieka", viena no mūsu lielākajiem uzņēmumiem... pārstāvju puses... ka viņi pat dažādām preču grupām ir samazinājuši cenas, bet lielveikalos cenas tāpat turpina pieaugt. Tā ka īsti nav izskaidrojuma vai attaisnojuma, kādēļ viņi to dara.

Tādēļ arī šis priekšlikums. Ja jūs nepalīdzat attīstīties vietējai tautsaimniecībai un liekat mūsu iedzīvotājiem pārmaksāt, tad pretī ir jāiejaucas valstij, jāiejaucas valdībai, jāiejaucas Saeimai un šis jautājums jāsakārto. Jo šajā Konkurences padomes pētījumā viņi analizēja tās preču grupas, kuras cilvēki patērē visvairāk: maize, piens, olas. Nu kādēļ kviešu miltiem... kāds ir izskaidrojums – kviešu miltiem lielāks uzcenojums... lielāks uzcenojums vietējiem produktiem nekā importētiem produktiem? Mēs uz vietas varam saražot tik daudz, cik vajag. Kādēļ tāda diskriminējoša attieksme pret vietējiem ražotājiem, īsti izskaidrojuma nav.

Tā ka šajā gadījumā, es domāju, mēs varētu iet uz priekšu. Šis ir konceptuāls piedāvājums. Ideja ir laba. Ja jums ir labākas idejas, kā ar to tikt galā – laipni lūgti! Vismaz šobrīd tādas neesat iesnieguši, bet aicinu atbalstīt, vismaz uzsākt konceptuālu diskusiju par šo.

Tā ka atbalstām priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Es no savas puses gribētu teikt paldies kolēģiem par šāda priekšlikuma iesniegšanu. Tēmu uzrunāt, protams, ir pareizi, bet, manuprāt, tas likums, kurā jūs to esat iekļāvuši, ir mazliet nevietā, jo katram var būt sava uztvere par šo likumu. Mana uztvere ir pilnīgi viennozīmīgi tautsaimniecības finansēšana.

Ar šā likuma palīdzību... un galvenā doma pašam likumam ir iekasēt no Latvijas komercbankām finansējumu – šajā, nākamajā gadā tie būs 90 miljoni eiro – kā veidu, kā viņus piespiest finansēt tautsaimniecību, jo šim likumam ir divas daļas. Viena daļa ir iekasēšana, otra daļa ir atlaides došana, lai pēc tam motivētu finansēt tautsaimniecību.

Šajā gadījumā īsti nesanāk, tā vieta nav īstā šai idejai. Šajā gadījumā jūs piedāvājat vienkārši iekasēt, pie tam, ja skatāmies uz tiem pašiem lielveikaliem, iekasēšana, ja paņemsim pēdējo piecu gadu griezumā, kā arī šajā likumprojektā ir piedāvāts skatīt – plašākā griezumā, ne tikai gads pret gadu... tad tā virspeļņa diemžēl šajos gadījumos... ja tā izveidosies, tad izveidosies diezgan maza, nu varbūt pat nekāda. Bet komercbankām, kurām ECB politikas rezultātā šīs likmes un peļņas ir acīmredzami galvu reibinošas, šis likumprojekts strādā. Un, ja komercbankas izvēlēsies finansēt tautsaimniecību, tās varēs arī šo nodokli vispār nemaksāt.

Manā ieskatā, galvenā būtība šim likumam ir tautsaimniecības stimulēšana. Ja bankas izvēlēsies finansēt tautsaimniecību, tas būs no pusotra līdz diviem miljardiem papildus mūsu ekonomikā. Jau šodien varu pateikt, ka absolūti lielākā daļa Latvijas banku izvēlēsies iet šo ceļu un mēs redzēsim nākamajā gadā kreditēšanas pieaugumu tautsaimniecībā, kas ir pozitīvs signāls mūsu ekonomiskajai izaugsmei. Ar lielveikaliem – ar jūsu palīdzību, ar jūsu idejām, priekšlikumiem – tiksim galā, bet ne šādā veidā. Šis nedos rezultātu, šī būs pašiem tāda acu aizmālēšana, domājot, ka mēs ar šo atrisināsim problēmas. Neatrisināsim, mums vajag pilnīgi citu veidu risinājumus, vajag iet dziļāk, vajag iet saknē, vajag iet... aizliegt nevienlīdzīgu attieksmi... ieviest, mums vajag pārskatīt to, kādi uzcenojumi vispār tiek uzlikti pārtikai. Tādā veidā mums ir jācīnās.

Šis priekšlikums, manā ieskatā, nesasniegs mērķi, tāpēc aicinu šo atbalstīt. Ideja laba, bet ne šajā likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, ja ideja laba, bet likumprojekts nebija īstais, tad jums bija iespēja no pirmā līdz otrajam lasījumam precizēt šo likumprojektu, lai tas... tajā derētu, vai iesniegt citu, vai nākt pēc nedēļas... tātad ar īstu. Un es negribētu piekrist, ka te ir tikai stimulēšana vai... es atvainojos, tikai iekasēšana. Jā, mēs iekasējam no tiem, kas negodprātīgi veido uzcenojumu un palielina importu, bet tas arī stimulēs veikalus izvēlēties un normāli cenot vietējiem ražotājiem, tas stimulēs vietējo ražotāju, un viņš būs spējīgāks... konkurētspējīgāks un arī varēs maksāt lielākas algas. Tā ka arī šajā ir gan iekasēšanas, gan stimulēšanas moments.

Šobrīd, ja mēs to nedarām, tad faktiski ārvalstu produktiem, tostarp, nezinu, piemēram, Krievijas kvasam, liekam lielāku uzcenojumu nekā vietējam. Vai tas ir virziens, kurā mēs gribam iet? Krievijas un Baltkrievijas produkti arī joprojām ir mūsu tirgū, ne tikai citu Eiropas valstu... Tāpēc neatliekam šo jautājumu! Ja jums nepatīk šis likumprojekts, tad pēc nedēļas jūs gaidām šeit ar citu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es diemžēl nevaru atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā to, ka vēlme no biznesa paņemt naudu represīvā formā – tas ir nepareizi. Un vienkārši pateikt – ja ir peļņa viens miljons, tad jūs maksāsiet vairāk, – tas velk uz komunismu, jo kapitālisms nav vajadzīgs, tie, kas strādā ar peļņu... tos vajag represēt. Runa ir par to, kā dabūt papildu naudu, lai mēs varētu atbalstīt ģimenes, bērnu dzimstību, daudz ko citu. Eiropas Savienība neļauj dalīt vietējās un ārvalstu preces, visas ir Eiropas Savienības preces. Viņi ļoti gudri ir izveidojuši, ka, ja mēs līgumā ierakstīsim (Starpsauciens.)... ja mēs ierakstīsim "ārvalstu preces" vai kā savādāk... vēlreiz saku, ar lielveikaliem jārisina lietas savādāk.

Gribu uzrunāt arī ekonomikas ministru Valaini. Ar viņiem jārunā no spēka pozīcijām. Ko mēs redzam, aizbraucot uz Vāciju? Tur lielākā daļa ir vācu preču, un ne tikai pēc skaita, bet arī pēc apjoma, jā, un, ja kāds grib iekļūt tajā tirgū, tur ir nerakstītās vienošanās: vispirms ir Vācijas preces. Punkts. Tas pats arī Francijā, tieši tas pats.

Pie mums diemžēl ir tā, ka mēs nekontrolējam veikalu ķēdes, bet ar viņiem ir jārunā īpašnieku līmenī. Sagatavojiet, lūdzu, likumprojektu saistībā ar antimonopolizāciju, jo ir divas veikalu ķēdes, kurām šodien ir absolūtais vairākums, tātad "Maxima" un "Rimi". Jāpasaka: viņu ietekme tirgū ir pārāk liela un ir divas iespējas: vai nu viņi labprātīgi nodrošina to, ka ir vairāk vietējo preču... ar viņiem ir jāizrunā personīgi īpašnieku līmenī, kādu uzcenojumu viņi liek vietējām precēm. Un, ja gadījumā viņi neizpilda šo tā saucamo vienošanos, tad principā... lūdzu, tad ir jāiet uz antimonopolizāciju... un jāsaka: tie tīkli ir jāsadala. Nu, "Rimi", "Maxima" – pustīkls paliks tikai viņu rokās. Viss! Tāpēc ka mēs nevaram savādāk ietekmēt. Nevis paņemt miljonu kaut kādu... vienu, divus, trīs sodā, bet reāli piedraudēt viņiem: ja nespēlēs Latvijā pēc Latvijas nosacījumiem, tad tiks sadalīti. Amerikā ir dalīti uzņēmumi. Kāpēc mēs nevaram sadalīt? Un to ir iespējams izdarīt. Viņi pateiks: ā, nu, ja tāds ir uzstādījums, tādi ir spēles noteikumi, ka vietējo preču ir jābūt vairāk, uzcenojumam – mazākam, mēs piekritīsim. Viss.

Tā ka es aicinu rīkoties.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Es arī neatbalstīšu šo priekšlikumu, bet gribētu atbildēt nedaudz uz Valaiņa kunga uzstādījumu, ka var samazināt preces cenu pārtikas veikalos. Mēs nevaram regulēt cenas, mēs neesam sociālismā, mēs neesam Venecuēla un tā tālāk. Ja gribam palīdzēt mazturīgajiem, varam veidot vaučerus cilvēkiem... food stamps, piemēram, Amerikā ir tāda sistēma, un pamatproduktus – pienu, nezinu, maizi, sāli – cilvēki var nopirkt par zemāku cenu. Ir veidi, kā to var izdarīt civilizētāk... mērķa grupām, nevis mēģināt, piedodiet, pierunāt lielveikalus mīlēt dzimteni.

Otra lieta – solidaritātes likums. Arī tas pēc būtības ir novēlots risinājums. Pirms gada, tieši pieņemot budžetu, deputāts Sprindžuks iesniedza priekšlikumu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā ar alternatīvu tam, ko tobrīd stūma cauri Reirs Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, – aplikt bankas virspeļņu. Mēs pazaudējām gadu, mēs pazaudējām apmēram 140 miljonus ieņēmumu, kas būtu palīdzējuši mūsu cilvēkiem, būtu ieplūduši ekonomikā... mazturīgie būtu gājuši uz veikalu. To iespēju mēs pazaudējām tāpēc, ka Kariņš tobrīd taisīja... sēdēja uz diviem krēsliem divās valdībās.

Bet, kolēģi, beidzam šito kreiso domāšanu, ka mēs varam regulēt cenas pārtikas veikalu tirgū! Neviena valsts to nav izdarījusi, jā, var runāt ar veikaliem, bet, ja mēs gribam palīdzēt mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, tad veidojam īpašu instrumentu, kā to dara citās civilizētās valstīs, nevis pa visu laukumu regulēsim, es nezinu, tomātu cenas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Godātie kolēģi! Mēs 10 gadus skatījāmies, kā bankas finansē mūsu tautsaimniecību, un 10 gadu laikā mēs esam pavirzījušies... tieši nulle, tieši nulle! Kā bija 14 miljardi, tā arī ir. Mums nevajag tos banku miljonus budžetā, vajag iet tieši no spēka pozīcijām, kā minēja Šlesera kungs, un šis likumprojekts pamatbāzē ir no spēka pozīcijām. Mēs sakām: jūs samaksāsiet, un mēs no visiem iekasēsim tos 90 miljonus nākamajā gadā, bet dosim viņiem iespēju darīt savu biznesu, nodarboties ar to, ko viņi dara. Finansējiet tautsaimniecību, pelniet tādā veidā naudu, un jūs varēsiet šo nodokli nemaksāt, un viņiem katram reizi ceturksnī tiks piemērota atlaide.

Ja runājam par lielveikaliem, tad tieši to arī grasāmies darīt – mēs arī ar lielveikaliem... iesim ar spēka pozīciju... piedāvāsim 20 reizes palielināt sodus par likuma pārkāpumiem. Jūs jau tuvākajā laikā saņemsiet šos likumus šeit, Saeimā. Un daudzi citi risinājumi tieši no spēka pozīcijām un tik ilgi, kamēr būs rezultāts. Šie miljoni mums tik tiešām nav vajadzīgi, mums vajag...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Valainis. ... risinājumu pēc būtības. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Viens no labākajiem lēmumiem, ko šī Saeima pieņēmusi attiecībā uz lielveikaliem, ir tas, ka veikalos plauktos ir jāatklāj, no kuras valsts šī prece ir, kāda tai izcelsme. Un tad mēs atklājam, ka vesela virkne lietu, par kurām iepriekš šķita, ka tās ir mūsu... pašmājās ražotas, ir importētas no ārvalstīm.

Lai risinātu šo iezīmēto problēmu, kā minimums, risinājums būtu katrai precei norādīt uzcenojumu, kas tiek pielikts, un tad atklātos, ka vienam pienam uzcenojums ir pieci centi, bet citam pienam uzcenojums ir 50 centi. Atklātība, es domāju, būs vislabākās zāles, kā lielveikaliem šo apetīti apspiest. Bet, kamēr tas nav izdarīts, kamēr Ekonomikas ministrija nav atnesusi labākus risinājumus, ir, protams, leģitīmi runāt par dažādiem risinājumiem, lai ierobežotu virspeļņu.

Ir "Nacionālās apvienības" piedāvājums uz laiku gūt papildu līdzekļus valsts budžetā. Kamēr, Šlesera vārdiem izsakoties, piespiedīs lielveikalu ķēdes pie sienas... tikmēr valsts budžetā ir iespēja gūt papildu līdzekļus.

Tāpēc, man šķiet, priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Lai arī mēs atbalstīsim šo likumprojektu, kurš man nesaprotamu iemeslu dēļ publiskajā telpā tiek prezentēts kā Viktora Valaiņa ideja, kaut arī es ļoti skaidri zinu, ka tā bija pirmatnēji Šuvajeva kunga iniciatīva. Runājot par konkrēto priekšlikumu, konkrēto priekšlikumu mēs neatbalstīsim, bet es gribu būt ļoti precīzs faktos.

Tas, ko Valaiņa kungs minēja, ka šī iniciatīva stimulēs kreditēšanu: nu varbūt, bet varbūt arī ne. Pie mums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija ieradies no nozares Jānis Brazovskis, ja es nekļūdos ar uzvārdu, viņš teica, ka nav garantijas, ka tik tiešām kreditēšana uzlabosies. Kreditēšana mums ir drausmīgā līmenī, salīdzinot ar Eiropu, pret IKP mums ir 30 procenti, Eiropai – 90 procenti, bet šis ir tikai mazs elements, kas kreditēšanu var uzlabot. Vēl ir jāskatās uz to pašu nākamo Latvijas Bankas topošo vadītāju un vēl daudziem, daudziem aspektiem. Tā ka šī ir tikai maza lieta no visa kopējā pužļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Paldies. Klausoties ekonomikas ministru Valaiņa kungu, kurš piedāvā runāt no spēka pozīcijām ar lielveikalu ķēdēm, kas faktiski nedēļu no nedēļas vidēji paaugstina pārtikas cenas, kamēr ministrs naktī sūta deputāta Vitenberga sievai dažādas ziņas, mēs redzam situāciju, ka tur nav spēks, es atvainojos, kolēģi, tā ir tiešām... tas ir pilnīgs un absolūts nespēks. Spēks būtu parādīt, ka mēs šobrīd atbalstām šādu priekšlikumu vai citu pozīciju. Vienkārši, ja nav cenas samazinātas ar pirmdienu vidēji par 10 procentiem vai 5 procentiem vai vienošanās trepe apstiprināta, tad būs viens, divi, trīs soļi attiecīgi no valdības vai no parlamenta puses. Šobrīd mēs tikai runājam garas, smukas runas un demonstrējam absolūtu bezspēku.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Šuvajevs. Kolēģi! Es kā ziņotājs vēlējos tikai piebilst komisijas vārdā, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, jo likumprojekts kopumā ir specifiski veidots tieši kredītiestādēm, jo šī solidaritātes iemaksa tiks piemērota neto procentu ienākumiem un šāda veida... piemērot mazumtirdzniecības uzņēmumiem būtu kaut kas ārkārtīgi īpatnējs.

Tāpēc komisijā tas netika atbalstīts.

Aicinu arī neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 59, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Arī 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Visbeidzot 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimas deputātus balsot par atbalstu likumprojektam otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā".

Komisijā mēs izskatījām sešus priekšlikumus.

1. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Cienījamie klātesošie! Deputātes! Deputāti! Ar šo likumprojektu valdība parāda savu nespēju atrisināt vai pat nerāda uzņemšanu... atrisināt valstī esošas problēmas, un šis likums to apstiprina. Šis likumprojekts ir tiešs pierādījums tam, ka kopumā visa budžeta izskatīšanas likumprojektā runa ir par... vispār nav ne par kaut kādu drošību.

Šodien es gribu paust dziļas bažas par ierosinātajiem grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kuri, manuprāt, nevis veicinās ceļu satiksmes drošību, bet tieši pretēji – radīs haosu sabiedrībā.

Pirmkārt, es nemainīšu savu viedokli par valdības nekompetenci, izskatot šādus likumprojektus pie budžeta pavadošajiem likumprojektiem. Tādus likumprojektus nedrīkst izskatīt kopā ar budžetu, it īpaši, ja ar to ir paredzēts kriminalizēt visas darbības vai bezdarbības. Kur ir budžets un kur ir Krimināllikums, un kādā sakarā tas jāskatās pie budžeta it īpaši steidzamā kārtā. Tāds likums jāizstrādā pārdomāti un ievērojot labas likumdošanas praksi, organizējot arī publiskās apspriedes pirms tālākas virzības, kas šajā gadījumā nav izdarīts.

Otrkārt, atteikšanās no medicīniskajām pārbaudēm ārstniecības iestādēs alkohola koncentrācijas noteikšanai ir ne tikai absurds risinājums, bet arī bīstams precedents. Vai mēs esam gatavi uzticēt ceļu drošību tikai alkometriem, kuru darbība var būt atkarīga arī no ārējiem faktoriem? Liegt iespēju cilvēkiem aizsargāt savas tiesības, paļaujoties uz iespējami ieinteresētās puses vai personas... dod galalēmumu par alkohola koncentrāciju... kriminalizēt rīcību, kad cilvēks gribēs pierādīt alkohola neesību ar ārstniecības iestādes pakalpojumu palīdzību.

Vēršu uzmanību uz to, ka apakškomisijas sēdē tika secināts, ka, kaut gan alkohola koncentrācijas pārbaude izelpotajā gaisā ar speciāli šim nolūkam paredzētu un verificētu mēraparātu dod drošu un ticamu rezultātu, normatīvajos aktos ir nepieciešams nostiprināt personas tiesības pašai vērsties ārstniecības iestādē alkohola koncentrācijas asinīs noteikšanai, kas netika izdarīts un joprojām norāda uz to, ka tādus likumprojektus nedrīkst skatīt kopā ar budžetu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un neatbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 52, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 2. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, gribu norādīt uz to, ka šis likumprojekts rada papildu slogu tiesībsargājošajām institūcijām un tiesām, kurām būs jārisina konfliktsituācijas, ja vadītājs nepiekrīt pārbaudes rezultātiem. Vai jūs esat aprēķinājuši, cik laika un resursu tas prasīs? Policijas darbiniekiem būs ne tikai jācīnās ar pārkāpējiem, bet arī jāaizstāv savs darbs tiesā, ja pārbaudes tiks apšaubītas.

Cienījamie deputāti, mēs nevaram pieļaut, ka šādi likumprojekti kļūst par realitāti. Tā vietā mums jāstrādā pie tā, lai palielinātu sabiedrības atbildību par braukšanu alkohola reibumā, lai strādātu ar sabiedrību, lai saprastu, kāpēc cilvēki valstī tik lielos apjomos lieto alkoholu. Bet valdība zina tikai vienu ietekmes rīku – tas ir kriminalizācijas ceļš. Kauns par tādu valdību, kura nevar strādāt un saprast savu sabiedrību, bet tikai visu kriminalizē.

Vēršu uzmanību... arī veselības ministra uzmanību, izglītības un zinātnes ministres un arī iekšlietu ministra uzmanību uz to, kas ir minēts jūsu valdības likumprojekta anotācijā. "Valsts policija," es gribu pievērst tam uzmanību... "Valsts policija," tas ir rakstīts anotācijā, "Valsts policija jau vairāku gadu garumā," – vairāku gadu garumā! – "norāda uz dažādiem sarežģījumiem, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas noteikšanu ārstniecības iestādēs, jo Valsts policijas amatpersonas saskaras ar situāciju, ka ir... praktiski nav iespējams attiecīgos valsts reģionos rast ārstniecības iestādes, kuras spētu nodrošināt medicīniskās pārbaudes veikšanu." Jūs saprotat, par ko ir runa? Valsts policija ziņo par to, ka mums nav ārstu reģionos.

Minētais pamatā saistīts ar daudzu ārstniecības iestāžu nespēju nodrošināt sertificēta narkologa vai cita specializēta ārsta pieejamību 24 stundas 7 dienas nedēļā. Tas nozīmē, ka jūs paši, valdība, rakstāt, ka reģionos nav ārstu.

Kāpēc es uzsvēru pievērst uzmanību arī Izglītības un zinātnes ministrijai? Mums ir problēmas, ka skolā bērni ir alkohola vai citā reibumā, bet mēs nevaram nodrošināt ārstus reģionā. Jums šeit ir rakstīts, bet mēs... nu, mēs šo nevaram atrisināt, jūs nevarat atrisināt. Un šeit es lūdzu pievērst uzmanību valdībai – kad jūs risināsiet šīs problēmas, par kurām jūs paši rakstāt šajā anotācijā. Tālāk es izlasīšu un paskaidrošu, kāpēc.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, neatbalstīt likumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 53, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 3. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Arī komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Nu tad es turpināšu. Šā likumprojekta anotācijā ir rakstīts, ka policija nevar nodrošināt to, ka nogādās dzērājus uz slimnīcām, kur nav ārstu. To jūs rakstāt savā anotācijā. Pievēršu gan Veselības ministrijas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas uzmanību. Veselības ministrija nevar nodrošināt ārstus, Izglītības un zinātnes ministrija... kāpēc – jo mēs nevaram nodrošināt to, ka bērni skolā ir... zem reibuma... mēs nevaram nodrošināt to, ka ir narkologs.

It īpaši šeit ir tālāk rakstīts, piemēram, "2023. gada 26. maijā Veselības ministrija informē Iekšlietu ministriju, ka no 2023. gada SIA "Ludzas medicīnas centrs" vairs nenodrošina alkohola, narkotisko un psihotropo vielu ietekmes pārbaudi un minētās pārbaudes nodrošina SIA "Rēzeknes slimnīca". Tā rezultātā Valsts policijas amatpersonai konkrētais transportlīdzekļa vadītājs ir jānogādā uz citā valsts reģionā esošu ārstniecības iestādi attiecīgu pārbaužu veikšanai vai pat uz Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru." Jūs ko? Jūs saprotat, kas ir? Kur ir tā problēma? Kad Ludzā nav ārstu, mēs nogādāsim uz Rīgu, ja? Un es vēršu vēlreiz uzmanību uz to, ka reģionos nav ārstu. Skolas nav aizsargātas no tā, ka nav, kur pārbaudīt, vai ir bērns zem narkotikām...

Tālāk tur turpinās. "Tas savukārt rada gan būtisku administratīvu slogu Valsts policijai, kas ir saprotams, gan arī ievērojami samazina jau tā nepietiekamo Valsts policijas amatpersonu klātbūtni tiešās ceļu satiksmes uzraudzības nodrošināšanā." Tātad ārstu nav, izglītības iestādēs par bērniem neviens nerūpējas, nav kur konstatēt, vai ir reibumā vai nav, Iekšlietu ministrijai nav cilvēku, kuri to dara.

Vēlreiz gribu atgādināt to, ka tas ir jūsu anotācijā rakstīts. To jūs nenodrošināt, to jūs nedarāt, un jūs esat tieši tie, kuri apdraud iekšējo drošību ar tādiem likumprojektiem. Un, pat neskatoties uz to, negribat redzēt problēmu kopumā. Jūs tikai varat kriminalizēt visu, tikai – tikai! – Krimināllikuma dēļ un tikai ar sodīšanu. Vairāk citu rīku mums nav, kā tikai kriminalizēt.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu un neatbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 52, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Arī 4. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pie šī likumprojekta es nākšu laikam pēdējo reizi, bet vēlreiz aicinu jūs visus noraidīt šo likumprojektu un virzīt tādu risinājumu, kas patiešām nodrošinās mūsu ceļu drošību un iedzīvotāju aizsardzību, nevis tā, ka mēs katru soli tagad kriminalizēsim, vai par to darbību vai par to bezdarbību mēs ieslēdzam tikai kriminālprocesu vai Krimināllikumu.

Lūdzu, vēlreiz aicinu noraidīt šo likumprojektu, bet atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par –17, pret – 53, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 5. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 52, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 6. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 51, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ceļu satiksmes likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Esam saņēmuši divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Reirs. Kopumā arī lūdzam balsot par likumprojektu, atbalstot otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts kompensāciju cietušajiem"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 28 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Sāksim izskatīt Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredzētos grozījumus, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un atzinusi par virzāmiem otrajā lasījumā.

Kopā ir saņemti 28 priekšlikumi. Es vēlreiz atgādināšu: līdzīgi, kā mēs skatījāmies par Autoceļu lietošanas nodevas likumu, arī šajā gadījumā šī likuma nozīme ir svarīga gan no ienākumu viedokļa, lai uzturētu ceļu infrastruktūru, gan arī lai veicinātu videi draudzīgu transportlīdzekļu attīstību.

Kopumā ir 28 priekšlikumi.

1. – APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Pirmais APVIENOTĀ SARAKSTA Saeimas frakcijas priekšlikums paredz atcelt šo ideju, ar ko valdība ir atnākusi uz Saeimu, vienkārši palielinot brutāli par 10 procentiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli visām grupām, kurām bija jāmaksā... vienkārši matemātiski palielināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Iepriekšējos likumos par vinjetēm mēs runājām par priekšlikumiem, kā stimulēt tos, kas izmanto videi nedraudzīgus transportlīdzekļus... fiskāli neitrāli... šeit vienkārši mēs palielinām par 10 procentiem.

Mēs aicinām šo tabulu, šo pantu izslēgt no budžeta likumprojektu paketes. Un, es domāju, mēs katrs apzināmies... ekonomikas ministrs tikko diskutēja par pārtikas cenu iespējamo samazināšanu, visu par mūsu konkurētspēju. Bet mēs vienkārši palielinām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, mēs neatbalstām to šādā veidā darīt. Es saprotu, ka jūs mēģināt kompensēt – vismaz vārdos mēģināt kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas, bet saprotiet, kādas sekas tas rada tiem, kuri ikdienā izmanto transportlīdzekli. Un ne jau tikai rīdziniekiem, bet arī tiem cilvēkiem, kas dzīvo ārpus Rīgas aglomerācijas, Latgales reģionā, Leišmalē, kur ekonomiskā situācija ir stipri, stipri zem Eiropas Savienības vidējā, arī viņiem mēs palielinām par 10 procentiem. Mēs to nedarām adekvāti, kolēģi! Attiecīgi es aicinu šo ideju izslēgt un atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Atbalstāms APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums. Jo šajā budžetā mūsu cilvēki tiek žmiegti dažādos veidos. Pirms brīža tika atbalstīts piedāvājums palielināt vinjetes. Es jau esmu minējis par to, kāds ir plāns valdībai, respektīvi, plāna nav. Katrs ministrs nāk un no degvielas patērētājiem paņem papildu naudas: finanšu ministrs par akcīzes kāpumu – sešus centus par litru, ekonomikas ministrs par degvielas rezervēm – septiņus astoņus centus par litru, un visu to maksā mūsu cilvēki. Klimata un enerģētikas ministrs nāk ar visskarbāko piedāvājumu – turpmāko gadu laikā ieviesīs virkni dažādu prasību degvielas tirgotājiem, nozarei, kā rezultātā pārmaksās... maksās vairāk nekā šobrīd... vēl kādus 30 centus klāt.

Tie ir pārbaudāmi skaitļi – gan nozare, gan pati ministrija tos ir saskaitījusi kopā. Un rodas jautājums: tāda sajūta, ka jūs gribat panākt, lai cilvēki vispār nepārvietotos ar vieglajām automašīnām, jo te tīri mehāniski – bams! –10 procenti klāt. Transporta ekspluatācijas nodoklis – tas ir nodoklis, ko maksās katru gadu. Ja tas ir ģimenei 200 eiro varbūt par automašīnu vai tur 150, tad parēķinām – 10 procenti klāt – 15 eiro vai 20 eiro.

PROGRESĪVIE tai pašā laikā nāk un stāsta, ka šis budžets un izmaiņas nodokļu sistēmā ļaus palielināt ieņēmumus 95 procentiem mūsu sabiedrības locekļu, bet visam pārējam jau ir pilnīgi pretējs efekts. Jūs paņemsiet nost, jūs samazināsiet to naudiņu, kas paliek maciņos 100 procentiem Latvijas iedzīvotāju. Pilnīga liekulība! Šajā gadījumā saknē mēs varam izbeigt šī likumprojekta tālāku virzību, atbalstot šo priekšlikumu, atstājot situāciju, kāda tā ir šobrīd. Satiksmes ministrs, varbūt finanšu ministrs var pārmaiņas pēc uzkāpt un izstāstīt, kā tad nonākts līdz šādai "žilbinošai" domai. Man tā nav īsti izskaidrojama. Tīri mehāniski – bams! – katram 10 procenti klāt.

Arī salauzts pulkstenis, tāds pulkstenis, kurš neiet, stāv uz vietas, dienā vienu reizi rāda pareizu laiku, tā ka diennaktī – divreiz. Aicinu varbūt nākt pie prāta un arī šajā varas skurbumā koalīcijai vismaz vienreiz nobalsot šī budžeta kontekstā pareizi un atbalstīt šo APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu.

Tā kā Tavars pirms brīža aizstāvēja mani, manas intereses, manu godu, cīņā pret ZZS ministriem, šajā gadījumā es aicinu arī kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Tā ka atbilde, Edgar, tev. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Nu ko, klasika, klasika! 95 procentiem būs vairāk naudas, vai ne, PROGRESĪVIE? Vairāk būs naudas 95 procentiem?

Šeit ir klasisks piemērs: piecus eiro mēs jums iedosim, 20 paņemsim. Šinī gadījumā, rekur, ir konkrēts piemērs. Satiksmes dalībnieki ir tā slaucamā govs, viņi maksā 99,9 procentu gadījumā, jo izbēgt nevar. Brutāli... ieliekot 10 procentus šeit, satiksmes ministr, jūs pilnībā pakļaujaties Finanšu ministrijas diktātam. Nu pilnīgs diktāts! Jūs pat savu politiku šeit nevarat ielikt iekšā, kādai būtu jābūt autoparka politikai par zaļināšanu, par līdztiesību – kas vairāk piesārņo, tas vairāk maksā. Nē, brutāli – 10! Linkaita kungs jau palielināja ar savu aiziešanu no ministrēšanas... atstāja mantojumā palielinājumu. Jau bija šī inflācija iekšā. Latvija šobrīd maksā daudz dārgāk... Baltijā nodokļos tieši transporta sektorā. Lietuvā ir piecreiz mazāks nodokļu kopējais slogs uz transporta sektoru, un Igaunijai ir trīs reizes mazāks, bet mēs turpinām būt līderi Baltijā, tieši noslogojot...

Šinī gadījumā sanāk, ka jūs tiešā veidā veicināt pašizmaksas kāpumu. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis tiešā veidā ietekmē visu preču cenas. Un šis ir brutāls piemērs, kurā jūs ar lozungiem ejat par to, ka mums ir klimats, ka mums ir jāsasniedz mērķi, mums ir stratēģija, bet Finanšu ministrija izdzēš šo stratēģiju vienkārši ar vienu klikšķi. Tāpēc ka te nekā nav, 10 procenti vienkārši no visiem. Smieklīgākais, ka jūs pat atļaujat šeit uzlikt 10 procentus arī tiem, kuri iepriekš bija atbrīvoti no šī nodokļa jeb zaļajam segmentam – hibrīdautomašīnām, plug-in automašīnām un pat elektromašīnām. Desmit procentus visiem.

Kolēģi, tas nav nopietni – runāt par to, ka nodokļi šinī gadījumā palīdz 95 procentiem sabiedrības. Nē, nav, jo jūs visās vietās paņemat atpakaļ – akcīzē, degvielā, transportlīdzekļa ekspluatācijā, vinjetēs un visur citur.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es aicinātu tos, kuri iestājas par nevienlīdzības mazināšanu, neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas nevienlīdzību krasi palielinās.

Likumprojekta anotācijā ir rakstīts, ka šis nodoklis ir jāpiemēro, lai kompensētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu. Kā mēs zinām, iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformā, kur ir arī labas lietas, galvenā nepadarītā ir tā, ka nevienlīdzība starp personām ar un bez bērniem šo nevienlīdzību tikai palielina. Tāpat kā arī šis transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis palielinās reģionālo nevienlīdzību tur, kur ģimenēm jāvadā bērni tālāk ar automašīnu uz skolām, bērnudārziem un pašiem jābraukā tālāk.

Līdz ar to jūs nošaujat divus zaķus ar vienu šāvienu: jūs palielināt gan reģionālo nevienlīdzību, gan nevienlīdzību starp personām ar un bez bērniem. Sanāk, ka jūs vienu nevienlīdzību palielinošu likumprojektu kompensējat ar vēl vienu nevienlīdzību palielinošu likumprojektu. Manuprāt, nepareizi un pilnīgi pretēji nekā virziens, kurā vajadzētu doties.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un nepieļaut...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 2. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi, priekšlikuma būtība ir līdzīga kā 1. priekšlikumā. Es neatbalstu un daļa no sabiedrības neatbalsta nodokļu palielināšanu. Un šodien mēs apspriežam to būtiskumu... to būtisko jautājumu, kas skar mūsu valsts iedzīvotāju ikdienas dzīvi.

Šie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā paredz nodokļu likmju būtisku paaugstināšanu, kas būtiski ietekmēs ne tikai transporta nozari, bet visus Latvijas iedzīvotājus. Mēs, deputāti, esam atbildīgi par mūsu valsts iedzīvotāju labklājību, un šāda nodokļu paaugstināšana ir nepareizs solis, kas veicinās nabadzību un palielinās to pašu sociālo nevienlīdzību, par ko iet... cīņa.

Es aicinu jūs visus noraidīt šo likumprojektu un pieprasu taisnīgāku pieeju nodokļu politikai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 3. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kopumā... gribu argumentēt, kāpēc nedrīkst palielināt šo nodokli. Tās ir sociāli ekonomiskās sekas. Paaugstinot nodokļu likmes, piemēram, no 36 uz 39 eiro par CO₂ izmešu normām no 132 uz 186... mēs būtiski palielināsim iedzīvotāju izmaksas par transportlīdzekļu uzturēšanu, ko nedrīkst pieļaut.

Kolēģi, mūsu iedzīvotāji jau tik daudz maksā, un jūsu it kā minētais līdzsvars starp izdevumiem un ienākumiem šeit nespēlē to lomu, kas... tiks pazaudēts mūsu tautsaimniecībā, mūsu ģimenēm liekot maksāt vēl vairāk par visu to, ko pieprasa valdošā koalīcija. Transporta nozares darbaspēks, it īpaši lauku apvidos, kur automašīnas ir būtiska nepieciešamība, saskarsies ar vēl lielāku finansiālo slogu.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 4. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Gribu arī teikt to, ka ar šo likumprojektu jūs, iespējams, veidosiet tādu situāciju, ka būs inflācijas paaugstinājums... un augstāki nodokļi veicinās inflāciju, jo palielinās transporta pakalpojumu un loģistikas izmaksas, kas savukārt ietekmēs pārtikas un preču cenas visā valstī. Tas nozīmē, ka katrs jūsu nodoklis, ko jūs palielināt, būs jūtams katra cilvēka maciņā.

Vai ir samērīgi tik augstu pacelt šo nodokli, lai tikai inkasētu vai... es nezinu, kā jūs tur vienojāties? Ar mums neviens nav vienojies, kad bija sarunas koalīcijā ar sabiedriskajām organizācijām. Bet sakarā ar to, ka mēs palielinām nodokļus, cilvēki izjutīs to, ka viņiem mazāk un mazāk naudas ir maciņā.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu un padomāt vēlreiz par nodokļu sistēmu kopumā, kura, es nezinu, dzen ārā... mūsu cilvēkus pelnīt kaut kur citur – citās valstīs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 5. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

(Šķirsta papīrus.) Es atvainojos... Kolēģi, tā kā jūs – skaidri un gaiši – nevarat atbalstīt to, ka ir samazinājums mūsu iedzīvotājiem transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklim, bet jums ir jāpilda budžets, tad es piedāvāju tā vietā, ko Satiksmes ministrija nevar izcīnīt vai ko Klimata un enerģētikas ministrija nevar izcīnīt... es piedāvāju skaidru un gaišu politiku. Šeit ir izvērtēts līdz katram šasijas numuram Latvijas autoparks.

Piedāvājums ir sekojošs: nevis uzstādīt diktātu, ko Finanšu ministrija ir uzlikusi, – brutāli 10 procentus visiem... Mums reāli ir problēmas sasniegt līdz 2030. gadam uzliktos mērķus. No tā 37 procenti ir autotransports. Autotransports ir autoparks. Vienīgais veids, kā tos mērķus sasniegt, ir caur autoparka izmaiņām. Un šeit iekšā ir iebūvēts... "burkāns" – iedot jebkuram iedzīvotājam iespēju iegādāties fosilo automašīnu – mazlietotu, lietotu, tādu, kam ir līdz 130 gramiem CO₂, kas ir golfiņš, pasāts... arī tādā kategorijā, jo nav visiem rocības nopirkt elektromašīnas vai kaut ko jaunu un svaigu. Iedodot šo, jūs dodat cilvēkiem iespēju izvēlēties transportlīdzekli, kas gan viņiem ir izdevīgi (viņiem nebūtu jāmaksā ekspluatācijas nodoklis), gan mums, lai sasniegtu šos mērķus līdz 2030. gadam. Jo tādas politikas jums šobrīd nav, vienkārši autoparkā... nav.

Pārējais slogs 12 eiro apmērā ir uzlikts uz pārējiem, kas piesārņo, tie ir tikai 12 eiro vairāk gadā, un tādā veidā mēs atrisināsim gan jūsu problēmu, ka jūs gribat no katra transportlīdzekļa vadītāja "noslaukt" šo naudu, bet arī veidojat kaut kādu politiku ar šo visu autoparka virzību. Ja jūs neuzrunāsiet katru autovadītāju, – aizmirstiet! – jūs klimata likumu izpildīt nevarēsiet un stratēģijā ieliktos mērķus izpildīt nevarēsiet. Tas vienkārši matemātiski nav iespējams.

Šis piedāvājums ir fiskāli pozitīvs. Kā man teica Satiksmes ministrijas pārstāvji... arī Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji bija tie, kas atbalstīja šo ideju un teica, lai es to virzu, jo no viņu puses ir atbalsts. Arī jūs to skaidri apliecinājāt un teicāt, ka Finanšu ministrija neklausījās jūsos.

Es lūdzu šeit, no Saeimas tribīnes, deputātus: ieklausieties – fiskāli pozitīvs, skaidri izvērtēts... no visa autoparka, līdz 130 gramiem... iedodiet cilvēkiem iespēju nemaksāt šo nodokli un pāriet uz videi draudzīgāko fosilo transportlīdzekli. Neiet runa par elektro.

Lūdzu, nobalsojiet par šo "par" un pierādiet, ka jūsu lēmumi ir balstīti jūsu stratēģijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Visprātīgākais būtu vispār nereaģēt ne uz kādām emisijām, bet, ja neko labāku mēs nevaram izdomāt, tad varam atbalstīt arī Kulberga kungu.

Bet es jums pateikšu... Tātad es izprintēju... Jūs varat ieiet... Eiropas Komisijas tabula par emisijām uz vienu cilvēku Eiropas Savienībā. Pirmajā vietā... Latvijai vispār nekādu emisiju nav – 3,6 tonnas, salīdzinot ar Somijas 6,6 tonnām vai ar Igaunijas 8,4 tonnām, vai ar Poliju, kuras ekonomika rullē trīsreiz ātrāk nekā Latvijas ekonomika un kuriem emisijas ir 8,5 tonnas.

Vai tiešām valdībai nav kauna un ir jāmērkaķojas pakaļ tām valstīm, kuras tuvojas 10 tonnām? Labi, Islande nav Eiropas Savienībā, bet tā ir brīvajā ekonomiskajā... Eiropas Savienība... tur ir 10 tonnas uz cilvēku. Kāpēc vispār vajag rēķināt kaut kādas emisijas? Kam mēs pielienam? Kāpēc mēs atkal sačakarējam dzīvi cilvēkiem, visu laiku "slaucot" no viņu kabatām naudu un bāžot roku svešās nodokļu maksātāju kabatās?

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo kā kompromisu. Bet, ja godīgi, tad vispār mums nevajadzēja nākamos 10 gadus, kamēr mēs savu dzīves līmeni nepaceļam vidēji... ar Eiropas Savienību... likties mierā ar visām šīm lietām un vispār nelietot vārdu "emisijas", un neko nedarīt šajā jomā, bet attīstīt ražošanu un industrializāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Pavisam īsi, kolēģi. Godātie kolēģi no frakcijas PROGRESĪVIE, es saprotu, jūs neatbalstījāt priekšlikumu nepaaugstināt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. Šis priekšlikums, kuru iesniedzis mans kolēģis deputāts Kulbergs, paredz zaļu pieeju. Jūs taču labi redzat – tie, kas nerada CO₂ vai rada maz, vai mazlitrāžas ekonomiskākie... paši ekonomiskākie auto nemaksā. Mēs liekam tikai tiem – un arī nedaudz vairāk virsū –, kas ir lielie dzinēji, kuriem ir lielāks CO₂, bet arī samaksājamu... Fiskāli pozitīvs priekšlikums.

Kāpēc es nācu šeit un to atbalstu? Tāpēc, ka tie lauku cilvēki, kuri brauc ar mazām, ekoloģiskām mazlitrāžas automašīnām un kuri pie pašreizējās normas kaut ko maksā... šajā priekšlikumā viņi nemaksā. Mēs palīdzam arī reģionu cilvēkiem, un kopumā mēs stimulējam to, lai izvēlētos ekoloģiski draudzīgāku autoparku, vienlaikus liekot akcentu ne tikai uz elektromobili, bet arī uz pavisam maziem mazlitrāžas iekšdedzes dzinējiem. Lūdzu, pasekojiet šim priekšlikumam. Tas ir fiskāli pozitīvs, valsts budžets vairāk iegūst nekā zaudē.

Kopumā mēs palīdzam arī tiem, kuriem ir mazlitrāžas iekšdedzes dzinēju mašīnas, un tas ir īpaši svarīgi mūsu sabiedrības vismazāk aizsargātajai daļai un, es domāju, gana svarīgi arī reģionu cilvēkiem. Un zaļš priekšlikums.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kurš ir fiskāli pozitīvs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Kolēģi! Šie priekšlikumi – vairāki priekšlikumi pēc kārtas – attiecas tieši uz nodokļa likmēm: lielākām vai mazākām. Atbildot uz šeit izskanējušiem apgalvojumiem, pirmkārt, es gribētu teikt, ka jau esošās likmes, kas ir šajā piedāvājumā, mainās atkarībā no tā, cik piesārņojošs ir automobilis, tātad mazāk piesārņojošs – mazākas likmes, vairāk piesārņojošs – lielākas likmes. Kāpēc kāpums nav straujāks? Mēs zinām, ka daudzi cilvēki vēl aizvien brauc ar piesārņojošiem automobiļiem. Tas ir maksātspējas jautājums. Ne visi spēj... tieši tā... ne visi spēj tik ātri nomainīt automobiļus. Skaidrs, ka mums nākotnē ir jāveicina politikas, lai palīdzētu, bet mēs vienā paņēmienā nevaram ārkārtīgi strauji celt šos nodokļus. Bet esošajā piedāvājumā tas, ka par mazāk piesārņojošiem auto ir jāmaksā mazāki nodokļi, ir jau ietverts.

Otrkārt, es esmu pret to, ka šīs nodevas transportlīdzeklim vispār nav, ja tas ir bezemisiju auto. Kā jau mēs iepriekšējā apspriešanā runājām, arī bezemisiju auto lieto autoceļu infrastruktūru, pārvietojas, līdz ar to ir jāpiedalās to uzturēšanā.

Vēl, atbildot uz to, ka mums vajadzētu aizmirst emisijas, lūdzu, neaizmirstam, ka mēs esam daļa no šīs pasaules un arī Latvijai ir jārūpējas par to, lai mēs pēc iespējas vairāk palīdzētu mūsu pasauli saglabāt mūsu bērniem. Un es gribētu atgādināt, ka princips "piesārņotājs maksā" ir ietverts mūsu likumdošanā, līdz ar to mums tas ir jāievēro.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam otro reizi.

A. Kulbergs (AS).

PROGRESĪVIE, ja jūs tiešām aizstāvat šādā veidā klimata mērķus – "piesārņotājs maksā" –, tad nekas nav ideālāks par šo piedāvājumu. Jūs kaut kur vismaz virzītu cilvēku izvēli. Šodien izvēle sākas ar maksāšanu no pirmā... Ja jūs sakāt, ka viņiem jāmaksā par ceļu infrastruktūru, tad, lūdzu, novirziet transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli ceļiem, nevis pildāt budžeta caurumu. Izpildiet savu politiku līdz galam, tad mēs varēsim saprast, par ko tas viss ir. Savādāk šis viss aiziet pilnīgi nebūtībā – ierēdņu uzturēšanai. Tad, lūdzu, pildiet savus solījumus un izpildiet līdz galam!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kad izdzirdēju vārdus "piesārņotājs maksā", uzmetās zosāda. Jūs esat aizrāvušies ar to "piesārņotājs maksā".

Man rokās ir klimata un enerģētikas ministra Meļņa piedāvājums, kurš šodien ir uz galda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un tas ir jāskata kopā ar visiem nodokļiem, kas ietekmē transportlīdzekļu izmantošanu... lietošanu ikdienā. Tur ir skaidri rakstīts: šis piesārņotājs maksās 26 centus vairāk pie degvielas tirgus cenas, nekā tas ir šobrīd. 26 centus! Piešaujam klāt akcīzi – 6 centus, degvielas rezerves – 7 centus, transporta ekspluatācijas nodokli – 10 procentus. Kas vēl mums tur palika? Vinjetes (Starpsauciens: "CSDD pakalpojumus!")... Jūs esat aizrāvušies!

Sēdes vadītāja. Nesarunāties ar zāli!

J. Vitenbergs. Piesārņotājs vairs nevarēs samaksāt. Tas notiek tad, kad "puķu bērni" ir nākuši pie varas un cenšas realizēt paši nezina, ko. (Starpsauciens: "Viņi grib, lai mēs kājām ejam!") Es pat nezinu, ko viņi grib, jo no šī nevar saprast. Tikai skrūvē klāt. Un kā nav kauna teikt, ka 95 procentiem iedzīvotāju palielināsies līdzekļi. Kā tie palielināsies? No kurienes?

Paldies tiem kolēģiem, kas komisijā šo noraidīja. Un komisijā bija interesanta situācija – komisija neatbalstīja šo "piesārņotājs maksā" priekšlikumu. Bet gan jau Saeimā parādīsies. Tad, kad tas Saeimā parādīsies, ieteiktu atcerēties šo diskusiju, kas šodien šeit notika, jo visu to kopumu, ko pieņems šajā budžeta kontekstā, ko pieņems pēc tam "piesārņotājs maksā" sadaļā, to pēc tam analizēs kādi jauni politiķi (varbūt daļa no mums, ja paveiksies) pēc kādiem trim četriem gadiem un mēģinās saprast, kāpēc cenas mums ir desmitiem centu dārgākas nekā pārējās Baltijas valstīs, kāpēc piesārņotājs maksā tik daudz, ka vairs neviens nebrauc ar automašīnu. Un tad būs tie jautājumi.

Tad, kolēģi, atcerieties, ka šis bija tas brīdis, kad mēs to pieņēmām, respektīvi, jūs to pieņēmāt. Ministri vēl aizvien daļa ir palikuši zālē. Aicinu – šī tribīne ir jūsu. Piemēram, Briškena kungs, šis ir jūsu nozares likumprojekts, kurš uz nozari atstās paliekošas sekas, – nāc, izstāsti, kā jūs nonācāt līdz 10 procentiem tiem, kas piesārņos vairāk, un 10 procentiem tiem, kas piesārņos mazāk. Man nav atbildes uz to. Vispār neiztur kritiku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Gandrīz apraudājos aiz līdzjūtības, ka mums solidāri jādara tas, ko dara visa Eiropas Savienība.

Ja jau tik solidāri, tad es paskatījos, cik liela mājturības bagātība ir Latvijai, kas ieņem pēdējo vietu ar saviem 36 tūkstošiem uz mājsaimniecību, tas ir viss – akcijas, īpašumi... un Luksemburgai, kura ieņem... kurai ir divdesmit reižu vairāk... vērtība. Es skatos, ka Luksemburga ir pirmajā vietā Eiropas Savienības atmosfēras piesārņošanā ar izmešiem – 12,3 tonnas uz cilvēku, praktiski gandrīz četras reizes vairāk – 3,8 reizes vairāk nekā Latvija.

Kāpēc mums nesolidarizēties ar Luksemburgu, kura attīsta, piemēram, metalurģisko rūpniecību? Mēs taču slēdzam, jo mums nav izdevīgi, mums ir viedā reindustrializācija. Luksemburga ražo tēraudu, veicina banku darbību, rezultātā mājturības saimniecības ir divdesmit reižu bagātākas nekā Latvijā un mierīgi piesārņo Eiropas Savienības kopējo solidāro debesi ar 12,3...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, laiks!

A. Kiršteins. Tad esam solidāri! Sasniegsim pusi no Luksemburgas un tad runāsim par piesārņojumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti dārgie koalīcijas deputāti! Tas ļoti dārgi izmaksās mūsu sabiedrībai. Ja jūs negribējāt apstiprināt 1. priekšlikumu, manējo, par to, ka mēs neceļam vispār tos nodokļus un likmes, lūdzu, atbalstiet šo saprātīgo priekšlikumu par to, ka, ja transportlīdzeklis, cik es saprotu, ir ar elektromotoru, tad mēs atbalstām to, ka cilvēki virzās uz to, lai pirktu tādas jaunās tehnoloģijas, izmantotu savā sadzīvē. Bet likuma grozījumi neiekļauj vispār motivāciju pāriet uz videi draudzīgiem transportlīdzekļiem, un nodokļu aprēķināšana pēc motora tilpuma nenovērš CO₂ izmešu problēmu, jo motora tilpums ne vienmēr korelē ar izmešu daudzumu.

Ja visu laiku mēs runājam par to, ka mēs esam parakstījušies... vai mēs ejam ar to zaļo kursu un mums jābūt līdzsvarotiem... vai kopā ar to zaļo kursu... vajadzētu atcerēties: ja paņem tabulu, kur mēs esam kā piesārņotāji, mēs esam pašā galā. Un pašā priekšā tur ir tādas valstis kā Francija, Polija, kuras visvairāk piesārņo, bet mēs esam tik mazi un tik maz piesārņojam, ka mēs varam atļauties nepalielināt šo nodokli un atbalstīt tās saimniecības, kuras izmanto elektromobiļus un videi draudzīgu tehnoloģiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Kolēģi! Kad piesārņotājs maksās vairāk, vide īsti nepaliks zaļāka. Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli taisāmies palielināt... paaugstināt, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli arī palielināsim. Tālāk – degvielas cena arī palielināsies. Uz ko tas viss motivē? Noteikti nekā nemotivē uz jaunas bezemisiju mašīnas iegādi, jo esošais autoparks kaut kādā veidā ir jāsaglabā un ar esošo autoparku jāsaglabā, teiksim tā, bizness un jāveicina uzņēmējdarbība.

Vienīgais, uz ko motivē šie nodokļu paaugstinājumi, – tikai uz to, ka pārcelt uzņēmumu uz uzņēmējdarbībai draudzīgām valstīm, pieņemsim, uz to pašu Lietuvu. Pārreģistrēt visas mašīnas uz Lietuvu, kontu atvērt nav nekādu problēmu, un viss. Strādāt Lietuvas labā, un nav nekādu problēmu. Bet mēs turpināsim domāt par zaļāku nākotni.

Pirmām kārtām jāpadomā, kā mēs varam atbalstīt uzņēmējus, it īpaši uzņēmējus, kas ir saistīti ar transportu, nevis pasliktināt un apgrūtināt viņiem dzīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. Turpinām par nodokļu likmēm.

6. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Dārgā, ļoti dārgā koalīcija! Priekšlikums ir tas pats – lai nepieļautu brutālu nodokļu palielinājumu un joprojām atbalstītu mūsu iedzīvotājus, nepalielinot un neieviešot tādas milzīgas iemaksas budžetā no katra cilvēka, no katras ģimenes, kurai ir mašīnas. Mums jādomā par cilvēku labklājību, nevis tā... kā izdzīvot cilvēkiem.

Šis priekšlikums ir tāds, kurš noraidīs arī iespēju paaugstināt likmes un saglabās iepriekšējo kārtību, saglabājot naudiņu mūsu iedzīvotāju maciņos.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 7. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 8. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšlikuma būtība ir neatbalstīt nodokļu palielinājumu. Šajā gadījumā ir runa par iekšdedzes dzinēju un mehānismu, kurš izmanto... Gribu pievērst uzmanību tam, ka jūs ar šo likumu jau esat aplikuši cilvēku ar nodokļiem gan no CO₂ izmešu puses, gan ar tilpumu, kāds ir mašīnai.

Vēršu uzmanību, ka reģionos – Latgalē un citos reģionos – cilvēki nevar... it īpaši Latgalē. Ja jūs redzējāt statistiku, kur ir viszemākais atalgojums... cilvēki nevar tik ātri nomainīt savus transportlīdzekļus un spiesti braukt ar to, kas viņiem tagad ir. Tik ātri un tik brutāli paaugstināt nodokli... tad būs tā, ka cilvēki mēģinās pamest savu pilsētu, savu reģionu un braukt uz Rīgu, jo šeit ir ļoti labi salāgota sabiedriskā transporta sistēma. Ļoti žēl, ka Latgalē ir daži reģioni, novadi, kur autobuss brauc vienu vai divas reizes dienā, un vienīgā iespēja, kā izdzīvot, ir autoveikals, ja nebrauc uz veikalu, izmantojot savu transportlīdzekli.

Ar nodokļa palielināšanu jūs veicināt to, ka cilvēki atkal izbrauks no laukiem, jo nebūs iespējas turpināt iziet tehnisko apskati un samaksāt tik lielu nodokli.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 9. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 10. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 11. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 12. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 13. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi un ļoti dārgā koalīcija! Šis priekšlikums ir domāts tam, lai palīdzētu mūsu pašvaldībām, jo attiecas uz tiem autobusiem, kuriem jūs grasāties palielināt TEN – tehniskās ekspluatācijas nodokli.

Gribu vērst uzmanību uz to, ka tieši pašvaldības uztur autobusus un autobusu parku, kuri pārvieto jūsu un mūsu bērnus no tāliem reģioniem līdz skolai. Tas vienkārši būs vēl viens nodokļu slogs pašvaldībām. Otrs moments – autobusu parku uztur tie uzņēmēji, kuri vēlas palīdzēt mūsu reģioniem un kuri arī ir uz izdzīvošanas līmeņa, uzturot autobusu parku.

Latgalē ir tā, ka autobusi reti kursē. Paceļot šo nodokli, jūs veicināsiet tikai to, ka mums arvien mazāk paliks to uzņēmēju, kuri vēlēsies palīdzēt mūsu iedzīvotājiem reģionos, novados.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 14. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi un ļoti dārgā koalīcija! Šis priekšlikums ir domāts, lai jūs nepalielinātu ekspluatācijas nodokli kravas automobiļiem. Tas arī ļoti skar reģionus. Mums Latgalē nav ostu, vienīgais izdzīvošanas līdzeklis ir transporta nozare, kura var pārvest produkciju no laukiem uz Rīgu. Paaugstinot šo nodokli... ceru, ka tā nebūs... vairāki loģistikas uzņēmumi būs spiesti izbeigt savu darbību, it īpaši Latgales reģionā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 15. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Šī ir vēl viena lieta, kurā Satiksmes ministrija nevirza nekādu politiku. Smago automašīnu autoparks ir pilnībā atstāts novārtā. Jūs varat paņemt 2008. gada smago "Volvo" un 2008. gada vieglo "Volvo", un par abiem maksāt vienādu – vienādu! – transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli – 160 eiro mēnesī. Viens ir... cik tonnu?... un patērē... cik degvielas? Un vieglais... Jums ir vienalga.

Šinī gadījumā šis priekšlikums nozīmē to, ka mēs pirmām kārtām... smagie, kuri ir bez emisijas... dodam iespēju uzņēmumiem, ja viņi tādu vēlas, iegādāties... iniciatīvu, lai vispār uz tādu izvēli ietu, jo tie ir dārgi. Jūs arī pašvaldībām uzliekat uzdevumu iegādāties kā obligātu... Publisko iepirkumu likumā.

Smagajiem veidot politiku... starp EURO VI – EURO VI! –, kurš patērē 35 litrus uz simt kilometriem un tiešām piesārņo, un EURO 0 un EURO I ir atšķirība patēriņā 35–40 procenti. Stimulējot modernākus... EURO VI jau ir no 2013., 2014. gada... jūs panāksiet būtisku degvielas patēriņa samazinājumu litros un arī šo ekoloģiju. Bet jūs izvēlaties praktiski uzlikt niecīgu – niecīgu! – uz piesārņojošu smago transportu... kuriem nav nekāda starpība... un vieglajiem – identiski tādu pašu nodokli... vieglajam "Volvo". Nu nav loģikas. Tieši tā iztrūkst. Smago automašīnu parka politika vispār neeksistē.

Kur smagie vilcēji brauc nomirt? Tie brauc nomirt ceļu būvē. Tur, kur tagad būvē "Rail Baltica" un visur... tur jūs tos visus atradīsiet. Par Eiropas naudu, ko tur daudz maksā, nav uzlikti nekādi standarti, kādiem būtu jābūt celtniekiem, autoparkam, kas tur tiek ekspluatēts.

Lūdzu, pievērsiet šim uzmanību. Gribu ieviest beidzot kaut kādu politiku smagajām automašīnām. Ja jūs esat tik zaļi, padomājiet, lūdzu, par to!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 52, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 16. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 17. – finanšu ministra Ašeradena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens. Smiekli.)

J. Simanovska. Tas bija par ziņas nosūtīšanu uz deklarēto adresi. (Pauze. Šķirsta dokumentus.)

18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 19. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsaucieni: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 20. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 21. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Es iestājos par uzņēmējiem, lai uzņēmējiem būtu iespēja veikt uzņēmējdarbību. Šis ir viens no punktiem, kur fiskāls jautājums neeksistē, tas fiskāli neietekmē.

Autotirgotājiem ir viens svarīgs rīks – demonstrācijas mašīnas, kas ir konkrētu marku pārstāvjiem. Šobrīd demonstrācijas mašīnām ļauts braukt tikai 6000 kilometru vai sešus mēnešus. Tas ir pilnībā neadekvāti, it sevišķi kovida laikā to nebija iespējams izpildīt, jo nobraukt 6000, iedodot mašīnu kaut vai žurnālistiem... var sadzīt šos kilometrus ļoti ātrā laikā.

Šis ir uzņēmuma rīks, un pēkšņi pēc 6000 kilometru nobraukšanas iestājas fakts, ka uzņēmējiem ir jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Bet tas ir darbarīks, ko lieto arī pēc darbalaika, jo citādāk nav variantu piesaistīt klientu. Un te vienkārši... pagarināt šo termiņu... 15 tūkstoši kilometru vai gads, kas ir adekvāts laiks, kurā ekspluatēt demonstrācijas mašīnas, kuras ir limitētā skaitā.

Tas ir liels apgrūtinājums. Šis novērstu problēmas, un jūs ar šo nobalsotu par to, lai daudz vieglāk varētu veikt uzņēmējdarbību, jo doma uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklim ir – privātām vajadzībām izmantojot, jums ir jāmaksā šis nodoklis. Ja šis ir darbarīks, kurš objektīvi tiek lietots arī pēc pieciem... kāds no jums noteikti ir izmantojis šo darbarīku, lai iepazītos ar kādu no automašīnām... jums iedod uz brīvdienām, jums iedod vakarā, jūs pa dienu ar to nebraucat. Tas ir jāizmanto, bet jūs uzliekat uzņēmumam sodu par to, ka tas it kā privāti izmanto šo transportlīdzekli pēc noteiktā darbalaika... Nu nav loģiski!

Tāpēc būtu nepieciešams – vismaz 15 tūkstoši kilometru vai gads, kurā varētu ekspluatēt šo uzņēmumam vajadzīgo rīku. Lūdzu, nobalsojiet "par"! Tas neietekmēs finanses, tas tikai atvieglos uzņēmējdarbību. Šeit nav princips – politiski "par" vai "pret".

Lūdzu, balsojiet "par"!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 18, atturas – 34. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 23. – frakcijas Apvienotais saraksts priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsaucieni: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 25. – frakcijas Apvienotais saraksts priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 26. – deputātes Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 27. – deputāta Kulberga priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 28. – deputāta Kulberga priekšlikums. Arī neguva atbalstu komisijā. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 45, atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr notiek reģistrācija, vārds paziņojumam Aivai Vīksnai (APVIENOTAIS SARAKSTS).

A. Vīksna (AS).

Lūdzu deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Gruzijas parlamentu uz tikšanos Sarkanajā zālē pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Jānis Dombrava... redzu, Raivis Dzintars, Māris Sprindžuks... redzu, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 16.30.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Kolēģi, turpinām izskatīt darba kārtību.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Septiņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrajā lasījumā skatīja likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"".

Komisija saņēma un izskatīja septiņus priekšlikumus.

1. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Kamēr mēs nākamā gada budžetu likumsakarīgi sauksim par drošības budžetu, tikmēr mūsu Latvijas ģimenes ar bērniem nākamā gada budžetu varēs saukt par pagātnes vai atpalicības budžetu.

Vai vienmēr viss ir naudā? Es teiktu – nē, daudzas lietas, manuprāt, ir arī galvās. Un tāds ir šis priekšlikums. Šim priekšlikumam nav fiskālās ietekmes. Priekšlikums paredz, ka vecāki turpmāk var izvēlēties, vai viens vecāks saņem vienu vai abus pabalstus vai... dot šo izvēles iespēju.

Šobrīd ir noteikts, ka tam vecākam, kurš saņem vienu pabalstu – bērna kopšanas pabalstu –, ir jāsaņem arī vecāku pabalsts. Kur ir problēma? Fiskālās ietekmes nav, bet problēma ir apstāklī, ka sociālās iemaksas par to vecāku, kurš paliek mājās un nestrādā šinī laikā... iespējams, tas vecāks, kurš strādā, ir arī tas, kurš saņem šos pabalstus. Rezultātā viens no vecākiem netiek sociāli apdrošināts. Nepareizi. Situācijas var būt dažādas, kamdēļ vecāks izvēlas gan saņemt pabalstu, gan strādāt. Jā, iespējams, tas ir naudas jautājums, bet tas var būt arī kvalifikācijas jautājums, tas, iespējams, ir darba specifikas jautājums, un šobrīd ir nepareizi, ka tie vecāki, kas mājās kopj bērnus, dažkārt paliek bez sociālajām apdrošināšanas iemaksām. Tas ir nepareizi. Fiskālas ietekmes šeit nav.

Es neredzu iemeslu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo vienmēr mēs aizbildināmies, ka problēmas ir tikai naudā. Šinī gadījumā naudas problēmu nav, problēmas ir mūsu galvā.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, vien piebildīšu Mitrevica kunga teiktajam, ka, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šo priekšlikumu paketi skatot, viens no pretargumentiem bija... tātad tika pieminēta statistika, ka diezgan daudz jauno tēvu izmantojot šos pabalstus un ka tēvi izvēlas pavadīt laiku ar bērniem, un ka tādā veidā rodas kaut kāda nevienlīdzība attiecībā pret sievietēm.

Es atļaušos domāt, ka šis lēmums, kurš no vecākiem iet bērna kopšanas atvaļinājumā, tiek pieņemts solidāri starp abiem vecākiem un ka šajā gadījumā vīrieši neapceļ sievietes. Manuprāt, domāt, ka tas ir kaut kas slikts, ka tēvi pieņem lēmumu pavadīt laiku ar saviem bērniem no mazotnes un būt klātesoši viņu pirmajos gados... ir atbalstāms un pareizs veids. Galu galā ir taču... mēs arī valstiski atbalstām kampaņas, kas stiprina tēva lomu sabiedrībā, jo tēva loma bieži vien ir "mugurkauls" tālākai ģimenes esībai, un tāpēc, manuprāt, piesaukt šo statistiku nav korekti, jo tā, man liekas, ir tāda postpadomiska domāšana, ka tēvs nedrīkst būt mājās ar bērnu, bet ka viņam ir jāiet kaut kur, nezinu, copēt vai strādāt, vai dzert, vai ko... tikai ne būt mājās ar bērnu. Man liekas, atsakāmies no šīs postpadomiskās domāšanas un neizmantojam šādus argumentus!

Aicinu atbalstīt šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 30, pret – 9, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 2. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 8, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 3. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Mēs nesen par šo jau runājām un diemžēl nekur tālu neesam tikuši. Atcerieties, situācija bija tāda, ka... vēl šobrīd tā ir tāda, ka 50 procenti no vecāku pabalsta vecākam netiek izmaksāti, ja viņš grib pēc bērna piedzimšanas piestrādāt, lai nodrošinātu ģimenes iztiku, lai saglabātu kvalifikāciju (tai skaitā dakteri, tai skaitā citas profesijas)... citas pazīmes... kāpēc vecākiem ir jāstrādā kaut vai uz pusslodzi.

Tajā pašā laikā valsts... mēs esam noteikuši, ka šādā gadījumā – nekā nebija! – pabalsts tiek samazināts par 50 procentiem. Paldies, ka sadzirdējāt mūsu aicinājumu un nevalstisko organizāciju, ja tā var teikt, kliedzienu pēc šī... jau daudzu gadu garumā. Tiek prognozēts, ka nākamajā gadā tas būs vairs tikai 25 procentu samazinājums. Kolēģi, arī šis nav godīgi, jo sociālās apdrošināšanas iemaksas par visiem vecākiem tiek veiktas pēc vienādas likmes.

Kā ir iespējams, ka iemaksas par visiem ir vienādas, bet tad, kad jāizmaksā, valsts patur sev lauvas tiesu un neizmaksā, pasakot: ja tu strādā, tu esi tik gudrs, tad tev nepienākas pabalsts pilnā apmērā. Nepareizi. Nepareizi, un šobrīd šis pieņemtais lēmums par 75 procentiem uz vienu gadu pagaidu variantā... un tad mēs izvērtēsim... tas būs tieši tas pats... ka izvērtējums parādīs, ka nav sasniegts maksimālais efekts. Ticiet man, tajā brīdī, kad tev kaut ko ņem nost, kas tev pienākas, tu kaut kādā mērā kļūsti savādāks pret šo valsti. Līdz ar to tas efekts nebūs tik liels, ka tik daudz vecāku izmantos šo iespēju. Ja mēs pamēģinātu vienu gadu 100 procentus, tad mēs varētu teikt: jā, bija rezultāts vai nebija rezultāta.

Tāpēc es aicinu tomēr apdomāt šo lēmumu – pabalsts simtprocentīgi tiek maksāts strādājošiem vecākiem, dodot iespēju ģimenēm, mazajiem... mazuļiem, tētim, mammai saņemt cilvēka cienīgu atlīdzību, lai uzturētu pasaulē nākušo mazo dvēselīti.

Kolēģi, aicinu padomāt un atbalstīt šo lēmumu par 100 procentiem pabalsta izmaksām.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Es gribētu aicināt kādu no koalīcijas pārstāvjiem nākt un izstāstīt, kāpēc šis priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo ar šo priekšlikumu nošauj divus zaķus ar vienu šāvienu. Ir svarīgi, ka jaunie vecāki neizkrīt no darba tirgus aprites, nezaudē savas kvalitātes, spēj kaut nedaudz, uz nelielu slodzi iet piestrādāt un nezaudēt saikni arī ar savu darbavietu. Un arī šiem jaunajiem vecākiem, kuri ilgstoši atrodas mājās, būtu iespēja arī, kā saka, izvēdināt galvu, aiziet uz darbu, šīs ģimenes būtu tikai ieguvējas... ja ir tāda vajadzība.

Tautsaimniecībai šobrīd trūkst darbaroku, un ik pa brīdim dzirdam no valdības, ka kaut ko vedīs iekšā, mēģinās demogrāfisko jautājumu risināt caur ievesto cilvēku... prizmu. Tas tāds vieglākais solis. Bet palīdzēt tiem jaunajiem vecākiem, kuri ir izvēlējušies šādu soli – dibināt ģimeni – kādi tur zaudējumi? Tie jau nav zaudējumi, tie ir tikai ieguvumi, ka šie cilvēki turpina strādāt, sevi pilnveidot. Un pēc tam, kad beidzas bērna kopšanas laiks, tad ir iespēja –hops! – uzreiz ielēkt darba tirgū un strādāt.

Šis jautājums arī man ir bijis aktuāls, jo mums ģimenē aug trīs meitas un bija ļoti maza starpība starp bērnu piedzimšanu... vecumu, un mamma, jau pieminētā mana sieva, diezgan ilgu laiku bija mājās ar bērniem, un pēc tam, ja tie ir vairāki gadi, ir diezgan grūti ielēkt atpakaļ... darbā. Šādu ģimeņu ir daudz, un mēs, "Nacionālā apvienība", gribētu (un es ceru, ka arī jūs visi), lai šādu ģimeņu ar bērniem būtu vairāk. Un šis risinātu arī darbaspēka jautājumu.

Es regulāri runāju ar Somijas kolēģiem, Polijas kolēģiem, jo mūsu valstīm ir sava līdzība. Par šiem demogrāfijas jautājumiem man kolēģi deputāti no Somijas teica, ka viņiem šobrīd ir ļoti populāri, ka vecāki spēj un regulējums atļauj bieži vien mainīt tās lomas, kurš ir mājās ar bērniem, kurš nav. Pusgadu, piemēram, tēvs ir mājās, pusgadu – mamma mājās. Un paralēli ir iespējams arī piestrādāt. Manuprāt, tas tāds labs režīms, lai netiktu diskriminētas jaunās ģimenes.

Tā ka cepuri nost Uģa Mitrevica priekšā par šo priekšlikumu. Divi zaķi ar vienu šāvienu! Šeit nu gan nav nekāda kaitējuma vai iemeslu, kāpēc jūs šo nevarētu atbalstīt.

Paceļam galvas! Jāatbalsta šis!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es gribu parunāt nedaudz par to principu. Tātad šobrīd princips ir tāds – ja persona vienlaicīgi... ja māmiņa vai tēvs saņem šo pabalstu un izvēlas strādāt, tad viņš tiek sodīts, tiek sodīts ar to, ka viņam tiek atņemta daļa līdzekļu. Un tad ir jautājums: ja viņš tiek sodīts, par ko viņu soda?

Tātad viņam ir divas rīcības – viņš audzina mazuli, un viņš strādā. Kura no šīm rīcībām ir nosodāma? Kura no viņa izvēlēm – izvēle iet strādāt vai izvēle laist pasaulē mazuli? Kura ir tā (Nav saklausāms.)... tā lieta valstij, par ko viņš tiek finansiāli sodīts?

Es vēlos norādīt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera bija viena no tām, kas iestājās par šo priekšlikumu, labi izteicās un pēc tam viņus kaunināja par to, ka viņi atļaujas labi izteikties par opozīcijas priekšlikumu. Bet tā vai citādi darba devēji norāda, ka arī viņiem tas ir izdevīgi, jo darbaspēka trūkuma dēļ nav jāpiesaista imigranti vai kā citādi... ko mēs noteikti nevēlamies, bet mūsu pašu cilvēki, kas ir gatavi iesaistīties darba tirgū, kas jau ir darba tirgū, var uz nelielu slodzi turpināt savus pienākumus pildīt. Vai arī alternatīva – viņi tik un tā to dara, bet dara to ēnu ekonomikā tieši tāpēc, lai nezaudētu pabalstu, kuru valsts viņiem ir piešķīrusi. Līdz ar to jebkurā gadījumā valsts, ja saglabā esošo regulējumu, paliek zaudētāja.

Tāpēc, kolēģi, aicinu... Šobrīd jūs gribat pacelt uz 75 procentiem, Mitrevica kungs piedāvā tomēr darīt to uz 100 procentiem. Tāpēc ieklausāmies šajā priekšlikumā un arī tajā, ko ir teikušas uzņēmēju organizācijas, un šo netaisnību novēršam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi, nākamā gada budžetā vecāku pabalsts tiek palielināts... un saglabāts 75 procentu apmērā strādājošiem vecākiem, taču es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, jo, lai saglabātu profesionālās iemaņas, nereti jaunās māmiņas izvēlas strādāt pusslodzi vai ceturtdaļslodzi, un tajā brīdī sanāk, ka šie 75 procenti kļūst neizdevīgi. Šis priekšlikums ir finansiāli neitrāls un ļoti labs.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi, paldies par šo priekšlikumu. Gribētos jau piekrist tieši tam, ko teica opozīcija, ka šī iespēja bērna kopšanas atvaļinājuma laikā saņemt pabalstu lielākā apmērā, nekā tas ir bijis, tai skaitā jūsu vadīšanas laikā, ir ļoti vajadzīga, bet jautājums – kāpēc tas netika izdarīts? Šoreiz tas ir izdarīts, un ļoti labi atceros, kad gāju bērna kopšanas atvaļinājumā... ar savu otro bērnu (tai laikā bija kovids) un gribēju lasīt lekcijas universitātē reizi nedēļā (bija iespēja to darīt attālināti), es to nevarēju izdarīt, jo (Nav saklausāms.)... zaudēt gandrīz visu savu pabalstu, kas tajā brīdī jau tā nebija īpaši liels, bet tieši to nevarēja izdarīt, jo bija kaut kādi... 30 procentus, vai ne... tad tu vari saņemt no sava pabalsta. Tad mēs palielinājām uz 50.

Ar šo budžetu šis pabalsts tiks palielināts uz 75 procentiem, kas ir ļoti laba ziņa, nevis tikai "viss ir slikti" ziņa. Un, manuprāt, vispār šajā budžetā ir daudz labu lietu tieši Latvijas strādājošām ģimenēm... kas ir gan nodokļu izmaiņas, kas ienesīs ģimenēm ar bērniem ar vidējo algu mēnesī... diviem apgādājamiem tie varētu būt papildu ap 90 līdz 100 eiro mēnesī... līdz ar to arī šis pabalsts strādājošiem vecākiem... kuri grib piestrādāt, saglabāsies... no 50 procentiem uz 75 procentiem. Līdz ar to šīs ir labas ziņas. Skaidrs, ka vajag skatīties arī tālāk un domāt, kā mainīt, attīstīt, uzlabot mūsu demogrāfijas situāciju, tai skaitā visus tos instrumentus, kas motivē.

Kolēģi, aicinu nepaļauties "viss ir slikti" kontekstam un tomēr redzēt tās labās lietas, kā šīs izmaiņas uz 75 procentiem... kas ir ļoti labas strādājošajām ģimenēm, un šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Noteikti 75 procenti ir labāk nekā nulle un labāk nekā 50, bet stāsts jau nav par 75 vai 50. Man tiešām žēl, ka Ņenaševas kundze nevarēja lasīt lekcijas. Es savus pirmos trīs bērnus izaudzināju gandrīz bez jebkāda valsts atbalsta, jo nebija tādu iespēju un tai laikā nebija tādas sistēmas. Diez vai balstīties uz to, ka iepriekš nav bijis, tāpēc tagad nevajag vai nevajag tik labi... nav pareizs risinājums. Es domāju, ka šī brīža risinājums – ļaut jaunajiem vecākiem turpināt darba attiecības, ja viņi to var izdarīt un ja viņi to vēlas, – noteikti ir pareizais. Protams, ideāli, ja vecāki, vismaz viens no viņiem, velta simt procentu sava laika bērnam. Bet situācijas ir dažādas, nodarbinātības veidi ir dažādi, un arī iespējas cilvēkam saglabāt savas darbaspējas un prasmes ir svarīgas.

Nebija nemaz tik sen tie laiki, kad valsts pārvaldē, veicot uzdevumus, strādājot ārvalstīs, valsts amatpersonām vispār nepienācās bērna kopšanas atvaļinājums. Pēc darbnespējas lapas bija divas izvēles – vai nu viņus atsauc no šī amata, vai jāturpina strādāt un bērns sešu mēnešu vecumā jānodod silītē. Arī tādi laiki Latvijā bija... neatkarīgajā Latvijā.

Diez vai tāpēc šobrīd mums nav jādod tas labākais iespējamais risinājums. Ja mums būtu liels bezdarbs un darbaspēks pieejams kaudzēm, es teiktu vecākiem – simtprocentīgi veltiet uzmanību bērniem! Nedodam varbūt viņiem šo iespēju... jo vislabākais bērnam ir vecāks – vai nu mamma, vai tētis –, nevis auklītes. Šobrīd gan darba devēji, gan vecāki, kas izvēlas strādāt, to izdara apzināti. Ir arī cilvēki, kas nevar pamest savu nodarbi, jo tad viņi zaudēs ne tikai kvalifikāciju, bet arī iespēju turpināt savu iesākto nodarbi. Un, es domāju, saglabājot 100 procentus, mēs dodam signālu: ir labi, ka mums ģimenēs ir bērni, un ir labi, ka cilvēki ir ekonomiski aktīvi un turpina strādāt, un tā jau būs viņu izvēle – izmantot šo iespēju vai neizmantot. Es aicinu atbalstīt.

Otrs. Es noteikti negribu atbalstīt kā pārejas noteikumu risinājumu terminēto – 75. Parādām jums burkānu... bērns piedzims, pusgadu jums būs 75, tad gan metiet darbu malā, jo liksim atpakaļ 50 – nesanāca, nepatika vai nākamajā gadā vajadzēja naudu. Kā pagaidu risinājums tas vispār ir bezjēdzīgs, tad 75 vismaz visu laiku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Kolēģi! Es tikai drusku papildināšu to, ko tikko teica Indriksones kundze. Vajag pateikt, ka tas nosacījums par 75 procentiem ir tikai uz vienu gadu. Es kā mamma, kura strādā (manai meitai tagad ir seši mēneši)... man liekas, tas ir nepareizi. Mums vajag atbalstīt vecākus, kuri strādā un kuriem ir mazi bērni. Mums krīt dzimstība. Kādi 75 procenti! 100 procentu pabalstu vajag vecākiem!

Kolēģi, lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un godātie kungi! Es iesaku izlasīt interviju šodienas "Latvijas Avīzē" ar Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāju. Iesaku uzaicināt arī uz tikšanos frakcijās un aprunāties draudzīgā atmosfērā klātienē.

Ir jāņem vērā tas, ka ļoti būtiski pieaugušas pārtikas cenas. Ģimenēm Latvijā ļoti lielu izdevumu daļu tagad sastāda tieši pārtikas iegāde. Gribētu norādīt arī to, ko Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība rakstīja Sociālo un darba lietu komisijai, kad tikko skatīja turpmāk iespējamo... kā varētu veidot valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem. Apvienība norādīja uz to, ka šobrīd ģimene, kurā abi – mamma un tētis – saņem vidējo Latvijas algu, ja viņiem ir četri bērni, dzīvo uz nabadzības riska robežas, viņi dzīvo uz mazturīgā, maznodrošinātā statusa robežas. Vēl šī apvienība ir aprēķinājusi (tas viss ir tajā intervijā)... es vienkārši tādu nelielu reklāmu jums... viņi ir aprēķinājuši, ka tad, ja ģimenē ienāk trešais bērns, daudzām ģimenēm ir risks iekļūt maznodrošināto zonā.

Tāpēc, kolēģi... ir saprotams, ka fiskālā telpa neļāva iedot Labklājības ministrijai tos 90 vai cik miljonus, lai palielinātu bērna kopšanas pabalstu, kas nav 10 gadus palielināts, bet ar šiem instrumentiem var izdarīt to, ko Mitrevica kungs teica, – vismaz šādā veidā var palīdzēt mazināt ienākumu kritumu, kas ir ģimenēm līdz ar bērna ienākšanu, kad ir bērna kopšanas atvaļinājums.

Vēl otra puse. Visu laiku taču ir runa par to, ka mums vajag, lai cilvēki vairāk iesaistās darba tirgū, ir nodarbināti. Nu tad vajag radīt šīs elastīgās iespējas, lai viņi būtu motivēti to darīt! Man nebija laika publicēt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sarunas. Tur izskanēja interesantas frāzes. Bet tas, ka varbūt ir kaut kādi negodprātīgie, kas to izmanto, nav arguments, lai šādas izmaiņas neieviestu... to cilvēku dēļ, kuri godprātīgi mēģina nodrošināt bērniem labu iztikšanu un rūpējas par to, lai Latvijai būtu nākotne...

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 5, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 4. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienītās Saeimas deputātes un augsti godātie Saeimas deputāti! Mediju pārstāvji! Visi godprātīgie pilsoņi, kas seko šai sēdei! Trīs ministri, kas vēl šeit palikuši! Diemžēl šeit nav labklājības ministra, bet droši vien tas būtu tieši viņam adresējams priekšlikums par to, ko mēs tikko... iepriekšējā reizē izrunājām.

Ja Saeima neatbalsta simtprocentīgu šī pabalsta izmaksu vecākiem, bet nākamajos priekšlikumos, kā mēs redzēsim, atbalsta 75 procentu no šī pabalsta maksāšanu, bet tikai uz vienu gadu (uz nākamo gadu), kas tiek pasniegts kā sasniegums, tas nozīmē, ka pēc gada, kad tiks skatīts nākamais valsts budžets, mēs atkal atgriezīsimies pie šīs pašas diskusijas, pie šiem pašiem argumentiem, ka mums ir vajadzība atbalstīt ģimenes, ka mums ir jāpalīdz cilvēkiem atgriezties darba tirgū un nekādā gadījumā nedrīkstam mazināt viņu tiesības saņemt atbalstu par to laiku... par iepriekšējo laiku, kad viņi ir godprātīgi maksājuši nodokļus.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir pašreizējo kārtību, ko Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja, – par 75 procentiem no šī pabalsta izmaksāšanai uz nākamo gadu – padarīt par pamatu, uz kā balstīties mūsu nākamajās diskusijās, un varbūt šos 75 procentus palielināt uz 80, 90, lai dievs dod – arī uz 100 procentiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas pēc būtības ir tieši tas, ko jūs esat atbalstījuši budžeta paketē, tikai izdarām to līdz galam, nevis pa pusei. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tādā veidā mēs ietu uz sistēmu, kā mēs esam jau panākuši, ka budžetā konkrēts procents no iekšzemes kopprodukta ir valsts drošībai – 2 procenti, 3 procenti... tagad mēs lielāmies ar 3,5 procentiem.

Statistiķi ir aprēķinājuši, ka demogrāfijas atbalstam mūsu finansējums no budžeta svārstās un diemžēl samazinās no gada uz gadu. Pēc būtības likumdošanā būtu jāieliek skaidrs procents no iekšzemes kopprodukta, piemēram, 2 procenti. Manuprāt, tas būtu atbalstāmi. Šo priekšlikumu atbalstot, mēs ietu uz sistemātisko virzību, lai mums būtu vairāk iedzīvotāju, lai Latvija būtu liela un apdzīvota.

Aicinu atbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Kolēģi! Mums ir izdevies 2025. gada budžetā panākt, ka vecāki, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bet turpina strādāt, varēs saņemt 75 procentus no vecāku pabalsta iepriekšējo 50 procentu vietā. Te vietā ir jautājums: kādēļ daudzi, kas šeit aktīvi nāk un runā par šīm lietām, iepriekš to nav spējuši panākt nedz šādā versijā, nedz ilgtermiņā?

Es piekrītu, ka mums pie tā jāturpina strādāt arī turpmāk. Kolēģi, lielākā daļa cilvēku, kas aiziet bērna kopšanas atvaļinājumā, ir sievietes. 2023. gadā no vecāku pabalsta saņēmējiem 81 procents bija sievietes, 19 procenti – vīrieši. Sistēma, kurā vecāku pabalsts sievietei, kas ir bijusi bērna kopšanas atvaļinājumā, bija mazāks, vedina uz to, ka nākotnē arī pensija būs mazāka, turpinot ekonomisko nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm.

Pensionāru vidū 60 procenti sieviešu virs 75 gadiem ir pakļautas nabadzības riskam. Tas ir krietni vairāk nekā vīriešu. Pabalsta palielināšana sniedz ieguldījumu ne tikai šodien, sniedzot atbalstu ģimenēm, bet arī nākotnē – lielākā pensijā. Piekrītu, mums jādomā par situāciju kopumā un jāskata dažādi pabalsti, kā tie savstarpēji strādā, un jāstrādā pie tā, lai vecākus atgrieztu darba tirgū.

Te vietā ir atgādināt par bērna kopšanas pabalstu, kura apjoms nav palielināts kopš 2014. gada. Ja iepriekš, 2014. gadā, šis pabalsts sastādīja 53 procentus no minimālās algas, tad tagad vairs tikai 24 procentus. Bērna ienākšana ģimenē šobrīd ievērojami samazina vecāku ienākumus. Ja 2014. gadā vidējās algas saņēmējs, aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā uz gadu, pazaudēja 10 procentus no saviem ienākumiem, tad tagad tie ir jau 25 procenti.

Mums ir svarīgi virzīties nevis uz vienkāršu pabalsta palielināšanu, bet tā piesaisti minimālajai vai vidējai algai, lai paceltais pabalsts, ar katru gadu pieaugot ienākumiem, nesāktu praktiski samazināties. Protams, kolēģi, mums ir jāturpina rast veidus, kā palielināt pabalstus gan vecākiem, kas strādā, gan vecākiem, kas nestrādā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 2, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 5. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 4, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Šuvajevs. 6. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Šuvajevs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam. (Starpsauciens.)

J. Grasbergs (NA).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis priekšlikums ir par to, ka maternitātes pabalsts tiek saglabāts 75 procentu līmenī strādājošam vecākam. Man šķiet, tas tāds labs solis pareizā virzienā. Par to noteikti paldies, kas te arī izskanēja. Mēs varbūt sūdzamies par lietām... bet noteikti tas ir solis pareizā virzienā.

Protams, lai būtu pilnīgi labi, tiem būtu jābūt 100 procentiem, lai vecāki var brīvi izvēlēties, kurš kurā dienā pieskata bērnu, kurš paliek mājās, jo pareizi būtu, ka abi samazina darba slodzi un abi pavada laiku ar bērniem, menedžējot laiku, ko pavada darbā. Mēs bieži vien, runājot par darba noslodzēm, aizmirstam to, ka ir nepilna laika darbs. Arī manā ģimenē, audzinot bērnus, mēs ar sievu vienmēr esam darījuši tā, ka kāds ir nepilnā darba slodzē.

Tas ir tas, par ko esmu vienmēr iestājies un teicis, – ka mums ir jārod risinājums tam, lai cilvēki varētu strādāt nepilna laika darbu un būt apritē. Tas ir tas svarīgākais, jo arī pētījumi liecina, ka ģimenes, kurās vecāki var strādāt elastīgi, mazāk izjūt ekonomisko spriedzi. Vienlaikus darba tirgum ir svarīgi nezaudēt kvalificētus darbiniekus un... būt sasaistē, jo, arī audzinot bērnus mājā, ir risinājumi, ka var strādāt pusi dienas nedēļā, varbūt dienu nedēļā. Formas ir dažādas. Attīstoties elektroniskajam laikmetam, parādās aizvien vairāk iespēju.

Pie šī priekšlikuma es gribu teikt, ka mums uz demogrāfiju šobrīd ir jāskatās no ārkārtas situācijas stāvokļa, jo tie cipari, kas parādās, ir patiešām ārkārtas situācijai atbilstoši, līdz ar to es jau šogad gribu sagaidīt, ka būtu 100 procenti... bet noteikti tas ir uzdevums nākamajam gadam.

Protams, izskatot budžetu, kur pie drošības, es uzskatu, ir demogrāfijas jautājums, ļoti skumji redzēt, ka mūsu labklājības ministrs nav pat ieradies. Un šī principā ir vienīgā lieta, kas ir panākta demogrāfijas jautājumu kopsakarībā. Vismaz to aizstāvēt un pateikt kādu vārdu, kāpēc nekas cits nekur nav darīts...

Rasimas kundze ļoti labi pamatoja, kā šajos 10 gados pabalsti ir zaudējuši savu būtību.

Vai es varētu, lūdzu, apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Grasbergs. Līdz ar to tam būtu bijis jāparādās arī daudzās citās budžeta ailītēs, bet tas nenotika.

Kā jau daudzās lietās... patiesība: ja tu būsi uzticams pie mazuma, tev noteikti piešķirs vairāk. Tāpēc būsim pateicīgi par 75 procentiem, un lai tas ir kā uzdevums nākamajam gadam, lai būtu 100 procenti un mēs iegūtu patiesu elastību un varētu nākt pretī jaunajiem vecākiem, lai nebūtu ekonomiskās spriedzes. Patiešām iestāsimies par augošu Latviju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Mairitai Lūsei.

M. Lūse (PRO).

Kolēģi! Man ir ļoti liels prieks dzirdēt šādu vienprātību un atbalstu, un izpratni par jauno vecāku situāciju. Arī es esmu no tiem jaunajiem vecākiem, kurš tad, kad aizgāja bērna kopšanas atvaļinājumā, saskārās ar absurdo situāciju un saņēma dažādus ļoti interesantus piedāvājumus, kā es varētu saņemt naudu, esot bērna kopšanas atvaļinājumā, un nezaudēt pabalstu. Jo vairāk es par šo tēmu runāju, jo vairāk dažādas interesantas shēmas uzzinu.

Man ir prieks, ka mēs redzam vecāku nodarbinātību tās dažādībā – attālinātais darbs, pusslodzes darbs, autoratlīdzības, pašnodarbinātie... dažādi nodarbinātības veidi. Ļoti ceru, ka pie šīs tēmas, pie kuras esmu gadiem strādājusi, atgriezīsimies arī nākamajā budžetā.

Es vēlos pieminēt vienu Saeimas kolēģi, kas šo tēmu cēla jau pagājušajā Saeimā, bet acīmredzot neatrada tik daudz dzirdīgu ausu. Pieminēsim mūžībā aizgājušo Inesi Ikstenu, kas pie šīs tēmas strādāja un virzīja to uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 7. priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Esam izskatījuši visus septiņus priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies par vienprātīgo atbalstu, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – Svetlana Čulkova.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā".

Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Čulkova. 2. – zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Čulkova. 3. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Čulkova. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 11, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", otrais lasījums.

Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 18 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".

Komisijā saņēmām 18 priekšlikumus.

1. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsot!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 2. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Šeit, kolēģi, ir jautājums par mazo uzņēmējdarbību. Patiesībā mēs runājam par inflāciju, mēs runājam par inflāciju... koriģētiem nodokļiem. Šinī gadījumā likumā ieliktās naudas summas ir tās, kam ir jāiet līdzi šim inflācijas ciklam un korekcijai.

Šinī gadījumā sanāk tā: ja uzņēmuma apgrozījums ir virs 3600 eiro (3600 eiro – tas ir salīdzinoši niecīgs apgrozījuma apmērs), jums ir automātiski kā vienīgajam valdes loceklim jāmaksā sev alga vai vismaz, minimums, jāsamaksā sociālais nodoklis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Kopā tas nozīmē, ka no tiem virs 3600 eiro... jums jāsamaksā 900 eiro. Varat iedomāties, kādam ir jābūt darījuma peļņas procentam par 3600 eiro, lai jūs nomaksātu 900 eiro! Tāda nav. Tādu pakalpojumu jums ir ļoti grūti uzstādīt.

Tāpēc ir priekšlikums iet līdzi laikam un koriģēt skaitli – no piecām algām uz septiņām algām. Tas nozīmētu, ka apgrozījums mēnesī būtu vismaz 5040 eiro, lai neiestātos situācija, ka praktiski esat ķīlnieks – ja jums ir sezonāls uzņēmuma darbības veids, nonākat situācijā, ka jums nav, no kā samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Vienkāršs atbalsts – mēs koriģējam naudas summas. Ne tikai ceļam nodokļus, bet koriģējam naudas summas likumos, lai būtu līdzi inflācijas ciklam, kas ir noticis ar naudas... cenām.

Lūdzu, atbalstām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 49, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 3. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. (Starpsauciens: "Balsot!") Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 49, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 4. – deputāta Jāņa Grasberga priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Nē.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi! Šis ir priekšlikums par kustību... par mazkustīgumu. Gribu pievērst veselības ministra Hosama Abu Meri kunga uzmanību... dzirdēt, par ko ir saruna. Šobrīd, ja kāds darba devējs vēlas savus darbiniekus pamudināt nodarboties ar sportu, varbūt apmaksāt nodarbības, tad principā viņš tiek sodīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Varbūt pat tik daudz tā problēma nebūtu ar to, ka tiek aplikts ar nodokli, bet tā birokrātija, kā to visu apgūt.

Visi pētījumi rāda, ka mēs, Latvija, esam vismazkustīgākie Eiropas Savienībā. Pētījumi rāda, ka mēs šādā veidā zaudējam vismaz 190 miljonus eiro katru gadu budžetā... noved pie tā, ka mums ir darbnespēja un mums ir palielināts veselības budžets.

Tāpēc gribu teikt, ka mums vajadzētu ņemt piemēru no Skandināvijas, īpaši Zviedrijas. Pirms tam finanšu ministrs prasīja, kur mums ir kādas likmes augstākas nekā Skandināvijā. Zviedrijā sportiskās aktivitātes uzņēmējiem principā ir brīvi subsidējamas saviem darbiniekiem, un tā ir ļoti spēcīga motivācija, jo šobrīd arī mēs... varbūt kādi uzņēmumi, kas ir jaudīgāki, spēj pie sevis ierīkot kādas fitnesa zāles, vēl kādas lietas, bet mazāki uzņēmumi to nevar.

Ir arī jautājums par godīgumu, tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu, ka vismaz 600 eiro apmērā mēs ļaujam uzņēmējiem subsidēt saviem darbiniekiem sporta nodarbības. Tādā veidā iegūst visi – iegūst valsts budžets, iegūst paši cilvēki, jo mūsu vidējais veselīgā darba mūžs ir tikai apmēram 58 gadi, kas ir pats, pats zemākais visā Eiropas Savienībā. Un, ja mēs paskatāmies uz Zviedriju, ar to, ka viņi ļauj šīs lietas, viņi ir daudz kustīgāki – viņiem tie ir vairāk nekā 70 gadi. Iedomājamies, cik daudz mēs iegūtu!

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kam patiesībā ir fiskāli pozitīva, nevis negatīva ietekme, kā to gribētu rēķināt Finanšu ministrija. Kolēģi, atbalstām un kļūstam kustīgāki un veselīgāki!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Auditorkompānija "Deloitte" veica plašu pētījumu par šo un aprēķināja izmaksas, cik Latvijā izmaksā homo sedens jeb sēdošo cilvēku sabiedrība. Faktiski ar datiem... Jā, mēs neesam labs piemērs, šodien šeit ilgi sēžot, un arī pienācīgas sporta zāles Saeimā nav. Pīpētava ir, sporta zāles nav.

Domāju, ka šim nav fiskālas ietekmes. Ko šobrīd mēs pasakām uzņēmējam? Ja tu vēlies apmaksāt saviem darbiniekiem sporta nodarbības, mēs tevi sodīsim, piemērosim nodokli par to. Ko viņš dara? Viņš neapmaksā, un, ja viņš neapmaksā, tad Valsts kasē... represīvais nodoklis arī netiek piemērots.

Es īsti neredzu, kur ir fiskāli negatīvā ietekme, ko teica Finanšu ministrija. Saprātīgs, datos balstīts lēmums... kā "Deloitte" pētījumā ir rakstīts (apakškomisijā tas tika prezentēts), Latvija ir mazkustīgākā sabiedrība Eiropā. Ja šis, jūsuprāt, nav... jā, protams, ir vajadzīgi kompleksi risinājumi, ar šo vienu būtu par maz, bet šis ir viens no veidiem. Jūs varat noraidīt šos un piedāvāt labākus, bet mēs budžeta pakotnē neredzam nevienu citu priekšlikumu.

Jūs uz šo problēmu – jauniešu bezdarbu vai mazkustīgumu –, līdzīgi kā uz citām, vienkārši nereaģējat. Tagad jūs izbrāķēsiet mūsu priekšlikumu, bet vietā neko nepiedāvāsiet.

Jums vēl ir iespēja nobalsot, aicinu to izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Kamēr kolēģi debatēja, ar Kiršteina kungu runājām par šo priekšlikumu. Es prasīju Aleksandram, kā viņš ir tik labā fiziskā formā, jo tomēr jau pietiekami solīds vecums. Aleksandrs teica, ka agrāk Saeimā esot bijusi sporta zāle, gājis un veicis dažādus muguras vingrinājumus, un tas reāli palīdzējis starplaikos.

Piemēram, šodien gara sēde, rīt gara sēde... būtu lieliska iespēja aiziet pavingrot. Un, domāju, arī debates būtu daudz, daudz kvalitatīvākas. Tas tiešām interesanti, ka smēķētava ir... viena no retajām iestādēm valstī, kur kaut kas tāds ir atļauts... bet sportot nav, kur.

Jautājums par šo priekšlikumu – kādēļ es to atbalstīšu? Ir bijušas sarunas arī ar mūsu armijas pārstāvjiem, kuri saka to, ka grūti atlasīt jauniešus, kuri vēlas dienēt, jo viņu fiziskā kondīcija nav pietiekami laba. Ar tām sporta stundām, kas šobrīd ir skolās, ir nepietiekami. Viss kopums... gan bērniem, gan pieaugušajiem... sports nav pietiekamā līmenī, un ir jāmeklē katra iespēja, arī tās, kuras nav fiskāli ietekmējošas kā šī, lai atbalstītu mūsu sabiedrību, padarot mūs kustīgākus, aktīvākus un katru iespēju – brīvāk pieejamu.

Šis ir Grasberga kunga priekšlikums. Viņš pats ir bijis uzņēmējs un lieliski zina, cik grūti sakomplektēt darbiniekus, jo ir muguras traumas, dažādas kaites, kas kavē strādāt ar pilnu atdevi. Par to sūdzas ļoti daudzi darba devēji. Ir ļoti daudz slimības lapu, ar ko mēs izceļamies uz citu valstu fona, jo darbinieki nevar pat jaunā vecumā strādāt ar pilnu atdevi.

Tā ka šis būtu papildu rīks, papildu motivators uzņēmējiem aizsūtīt savus darbiniekus uzlabot fizisko kondīciju, lai pēc tam kāptu darba produktivitāte.

Domāju, šeit ieguvēji ir visi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dārgie kolēģi! Dārgā – ļoti dārgā! – koalīcija! Veselības veicināšanas pasākumi un šie priekšlikumi, ko virza "Nacionālā apvienība", ir tieši tas, lai aizsargātu mūsu darbiniekus, lai veicinātu to, ka cilvēki, darbinieki, jūtas gan veseli, gan droši, jo sakarā ar veselības veicināšanu mēs varam samazināt Veselības ministrijas tēriņus. Veselības veicināšana un tas, ka cilvēks izjūt to, ka par viņu rūpējas gan darba devējs, gan valsts, veicinās mūsu attīstību. Veseli darbinieki gan strādās efektīvāk, gan veicinās mūsu attīstību.

Ar šiem priekšlikumiem mums jāparūpējas par tiem cilvēkiem, kuri veido nodokļu sistēmu, kuri maksā nodokļus. Kāpēc nevar viņiem atgriezt daļu no tā, ko viņi ir nopelnījuši?

Es arī strādāju tādā uzņēmumā, kur tiešām rūpējās par saviem darbiniekiem, un bija tāda iespēja, darba devējs apmaksāja sporta zāli un vingrinājumus. Ne caur apdrošināšanu, ne kaut kādu citādi, bet bija noslēgts līgums starp darba devēju un sporta zāli, ka mēs varējām izmantot tādu iespēju.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs runājām, kā to identificēt, kā to vispār izsekot. To nevajag izsekot, vajag dot iespēju darba devējam veicināt mūsu tautsaimniecības attīstību caur veselības veicināšanas pasākumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam otro reizi.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi! Gribu vēl atgādināt, ka šis nav pabalsts, šī nav kaut kā prasīšana no valsts budžeta, bet vienkārši – atļaujiet darba devējam apmaksāt šīs nodarbības, atļaujiet darba devējam iesaistīties sportā. Gribu uzrunāt arī Sporta apakškomisijas deputātus... Daugavieša kungs un visa komanda, kas ir šajā apakškomisijā. Tas ir labs veids, kā kustināt uz priekšu tautas sporta veidus, kas nav profesionālie, bet šādi mēs iesaistāmies un darbinām to visu uz priekšu.

Tāpēc vēlreiz saku: tā nav subsīdija no valsts, tā ir subsīdija, ko grib veikt darba devējs. Lūdzu, atļaujiet to darīt!

Vēlreiz aicinu – apstipriniet šo priekšlikumu, un kļūsim kustīgāka tauta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jefimijam Klementjevam.

J. Klementjevs (ST!).

Labdien, godātā priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti un ministri! Es kā sportists gribu izteikt arī savu domu. Mums patiešām... ko uzklausīju tagad no citiem deputātiem... atceros, ka šeit, Saeimā, bija sporta zāle – tāds labs piemērs, ka var kaut ko izdarīt. Tagad mums nekā nav. Un es tagad gribu jums izlasīt savu domu:

"Valsts balstās uz saviem pilsoņiem un iedzīvotājiem kā māja uz pamatiem. Lai mūsu valsts būtu noturīga un stabila, mums kā atbildīgiem deputātiem jāparūpējas, lai pamati būtu stipri. Veselības ministrija kā uzraugošā institūcija zina, ka fiziskās veselības un attīstības stāvoklis visās vecuma grupās mūsu valstī katru gadu pasliktinās: 60 procentiem mūsu iedzīvotāju ir liekais svars – salīdzinājumā ar 53 procentiem ES valstīs. Tas ir signāls mums, ka ar esošajiem līdzekļiem mainīt negatīvo tendenci neizdosies un situācija turpinās pasliktināties. Uzskatu, ka daļu no iekšējās drošības budžeta līdzekļiem var un nepieciešams novirzīt iedzīvotāju fiziskās attīstības mērķim. Uzskatu, ka tas palielinās drošību un vairos patriotismu."

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 14, atturas – 37. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 5. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Komisija neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 26, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 6. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Šo jautājumu es aktualizēju marta mēnesī, kad mēs un visa Latvijas sabiedrība drudžaini ver vaļā Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapu un pilda gada ienākumu deklarāciju, un liela sabiedrības daļa gaida IIN pārrēķinu un atmaksu.

Šobrīd likums paredz, ka iedzīvotājs nevar saņemt vairāk kā 600 eiro no šīs iemaksas, kaut gan likumiski viņam šī atmaksa pienākas lielāka. Valsts pusē ir līdzekļi, kuri pēc likuma pienāktos iedzīvotājiem, un, ja viņiem vairākus gadus pēc kārtas... trīs gadus pēc kārtas no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pienākas lielāka atmaksa par 600 eiro, tad viņš šo naudu pazaudē, jo pēc trīs gadiem šie līdzekļi dzēšas.

Kad martā šo rosināju, arī no koalīcijas teica: jā, Artūr, labs priekšlikums, trāpīgs, bet šis ir jāskata kontekstā ar budžetu. Te nu es atkal stāvu jūsu priekšā, jo mēs skatām budžetu. Tomēr koalīcijas pusē ir pārskatīts viss nodokļu laukums, tiek sastādīts budžets, un šis ir vēl viens solījums, kuru jūs solījāt risināt budžetā un budžetā neesat atrisinājuši. Mūsu priekšlikums bija pacelt šo slieksni uz 1000 eiro. Tā kā no tā laika, kad tika noteikti 600 eiro, naudas izteiksme un inflācija ir krietni mainījusi šīs summas nozīmi, likumdevēja vēlme, kas bija toreiz, nosakot 600 eiro, neizpildās pat tik daudz, cik tā bija toreiz, nerunājot, ka mēs gribētu paplašināt.

Iespējams, vispār ir jāatsakās no šīs aprēķināšanas un jāievieš kaut kāds vienkāršotāks modelis, jo arī sabiedrībā daudzi nereti sūdzas, ka īsti līdz galam neizprot, kā tā summa veidojas. Varbūt tas ir risinājums. Bet, es domāju, jūs visi piekritīsiet: nav pareizs risinājums, ka mēs likumā cilvēkam pasakām: "Tev pienākas," viņš iesniedz čekus un netiek klāt tam, ko mēs likumā esam pateikuši, kas viņam pienākas, un trīs gadu laikā vēl dzēšam to.

Tā ka es uzturu šo priekšlikumu, jo arī no jūsu puses izskanēja solījumi šo atrisināt budžeta kontekstā. Tā diena ir klāt!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Vienmēr ir jādomā par iespējām – par iespējām, kā saņemt to, ko valsts nevar nodrošināt. Un šis ir tas jautājums... un vienmēr ir diskusija, cik mēs paši maksājam par savu veselības aprūpi. Es vairāk akcentēšu veselību, nevis izglītību, jo izglītība te ir, te nav, un varbūt tas nav dzīvības un nāves jautājums... bet veselība ir ne tikai dzīvības un nāves jautājums, ļoti bieži tā ir iespēja izvairīties no invaliditātes, jo ir daudzas lietas, ko mūsu valsts vai nu neapmaksā, vai ir jāgaida tik ilgi rindā, ka nav iespējams sagaidīt, un cilvēki izvēlas maksāt paši.

Jūs labi zināt (un veselības ministrs droši vien zina), cik procentus veselībai mēs tērējam nevis no valsts, bet katrs no sava personīgā maciņa. Var jau teikt, ka tie, kas nevar atļauties, tie arī neatgūs nodokli... un dažādi citi teksti. Pēdējā varbūt tāda sāpīgākā ziņa, ko es saņēmu, – Finanšu ministrija šo jautājumu paredzēja risināt tā, ka vajadzētu vispār atteikties no attaisnotajiem izdevumiem, jo to jau var atļauties tikai tie, kas var atļauties. Trūcīgākie jau to nevar atļauties, tāpēc varbūt vispār nevajag atmaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai visi iet par savu naudu.

Man liekas, tas ir pilnīgs absurds, jo kopš 2018. gada (kad nav mainīti šie griesti – 600 eiro), vidējā alga ir pieaugusi no 926 eiro uz vairāk... jau 1600 eiro plus. Arī izdevumi šajā sadaļā, es domāju, veselības aprūpē, ja tu maksā pats, ir stipri pieauguši.

Valsts neizmaksāja un aizturēja vai neatgrieza iedzīvotājiem vairāk kā 160 miljonus... tātad paturēja. Pamēģiniet jūs valstij kaut ko laikā neatdot, jums paņems uzreiz... nodokļu ziņā. Šis ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ko cilvēki varētu atgūt, ja šie griesti būtu samērīgi izmaksām un samērīgi tam, ko cilvēki maksā par attaisnotajiem izdevumiem.

To jau pieminēja arī kolēģis Artūrs Butāns – trīs gadi, un dzēšas. Tas nozīmē, ka, piemēram, ģimene, kura izvēlas ieguldīt līdzekļus, lai kāds no ģimenes nekļūtu par invalīdu (un valsts to neapmaksā), paši no savas algas to maksā... un iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo, ja tās nepieciešamās procedūras, izmeklējumi vai ārstu konsultācijas ir nepieciešamas vairākkārt, 600 eiro – tā nav liela summa, tā ir maza summa.

Mums ir ļoti daudz procedūru, kuras novērš invaliditātes iegūšanu, bet kuras valsts neapmaksā. Līdz ar to cilvēki, ja var atļauties, iegulda, bet valsts šo naudiņu patur savā kabatā. Vairāk nekā 160 miljonus neatgriež, jo griesti ir sasniegti: jums nepienākas iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa!

Februārī jūs solījāt risināt bērna kopšanas atvaļinājuma palielinājumu, solījāt šo risināt budžeta ietvarā, diemžēl nekā.

Sēdes vadītāja. Laiks.

I. Indriksone. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 6, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 7. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šis priekšlikums ir saistīts ar pensiju 3. līmeni. Latvijā šis piedāvājums līdz šim ir bijis diezgan konkurētspējīgs – kā iedzīvotāji paši var veidot pensiju 3. līmeni. Pēdējos gados redzam, ka tā interese ir pieaugusi un arī piedāvājums, kāds ir Latvijā no vietējām kredītiestādēm... finanšu iestādēm investēt, ir uzlabojies, salīdzinot ar to, kāds tas bija pirms gadiem pieciem. Bet uz šo es gribētu raudzīties kontekstā ar pensiju 2. līmeni (par kuru mēs vēl parunāsim pie citiem likumprojektiem)... kurš bija nepopulārs solis. Jūs zināt rezonansi arī sabiedrībā par to, ka tiek pārdalīta daļa no pensiju 2. līmeņa.

Manuprāt, jēgpilns bija piedāvājums, kas bija jūsu nodokļu grupā, tas nonāca arī līdz mums, un tā informācija... tika piedāvāts: ja tiek aiztikts pensiju 2. līmenis, tad dodam iedzīvotājiem iespēju vairāk pašiem krāt un investēt pensiju 3. līmenī, palielinot summu... to slieksni, cik daudz drīkst veikt iemaksas, par kurām tiek saņemta IIN atmaksa, tātad palielināt no 10 uz 15 procentiem un no četriem tūkstošiem eiro palielināt uz 10 tūkstošiem.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, vēl augustā – vēl augustā! – koalīcija šo bija iekļāvusi nodokļu paketē pie jaunajām nodokļu izmaiņām, labi par to izteicās arī sociālie partneri, uzņēmēju organizācijas. Augusts pagāja, un šis piedāvājums pazuda. Pensiju 2. līmeni joprojām grib reformēt, bet 3. līmeni nepiedāvā. Man liekas, tas nav taisnīgi. Es būtu piekritis šim jūsu piedāvājumam, bet paši esat atteikušies no tā. Tāpēc to, kas jums ir izkritis no tās mapītes, nesot budžeta piedāvājumu, es piedāvāju atlikt atpakaļ un dot iedzīvotājiem iespēju pienācīgi uzkrāt vismaz pensiju 3. līmenī.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 11, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 8. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Artūrs jau iesāka debatēt par šo jautājumu. Un tiešām – no pensiju 2. līmeņa mēs pārliekam uz 1. līmeni, bet ko darīt ar 3. līmeni... kuri tomēr domā par sevi, kā viņus motivēt?

Es gribētu, ka ne tikai mēs, deputāti, par šo jautājumu esam runājuši... vakar "Citadeles bankas" ekonomists Kārlis Purgailis teica: "Tomēr reālas motivējošas darbības, lai veicinātu iedzīvotāju ieguldījumus, piemēram, nodokļu jomā, ir ļoti maz. Gluži pretēji, virzot 2025. gada valsts budžeta projektu, tiek palielināta kapitāla pieauguma likme no 20 procentiem uz 25,5 procentiem. [..] Iedzīvotāji, kas veido ilgtermiņa uzkrājumus, piemēram, pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vai arī ilgāka termiņa korporatīvajos parādu vērtspapīros, tiks aplikti ar lielāku nodokli arī par kapitāla pieaugumu, kas izveidojies līdz 2025. gadam, bet termiņa dēļ vēl nav realizēts."

Tātad šos paradumus, par kuriem mēs te runājam, valsts var stimulēt vai bremzēt. Latvijas Finanšu nozares asociācija jau ilgi runā par paradumiem... ka pašiem ir jābūt savas laimes kalējiem, pašiem ir jādomā. Tad ir jautājums – kā?

Šobrīd ir šie 10 procenti un četri tūkstoši... inflācija un viss pārējais. Tikai loģiski, ja būtu 15 procenti un seši tūkstoši, par ko bija jau vienošanās, tostarp arī ar Latvijas Darba devēju konfederāciju. Bet tas kaut kur pazuda, izplēnēja.

Domāju, mūsu priekšlikums ir atbalstāms, jo jāmotivē tie, kuri ir atbildīgi par savām vecumdienām... un paši domā, kā to darīt, nevis gaida no valsts pabalstus.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 11, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 9. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 10. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 11. – deputāta Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 12. – deputāta Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītās dāmas un godātie kungi! Būtībā šis priekšlikums kopā ar priekšlikumiem par pārejas noteikumiem... 19. un 21. ... ir piedāvājums, kā valdības un Finanšu ministrijas vadības izstrādātajā budžeta projektā mazināt nevienlīdzību pēc būtības, mazināt ienākumu nevienlīdzību starp mājsaimniecībām bez bērniem, kur viena persona vai divas personas ar nopelnīto naudu uztur pašas sevi, un ģimenēm ar bērniem, ar apgādājamajiem, kur par līdzīgu algu abi vecāki vai arī varbūt tikai viens no vecākiem uztur savus apgādībā esošos bērnus.

Šis priekšlikums piedāvā palielināt atvieglojumu par apgādībā esošu personu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu, vienlaikus tomēr nelikt klāt 10 eiro pie neapliekamā minimuma. Neapliekamais minimums būtu jāsaglabā 500 eiro apmērā, un tas daudziem cilvēkiem jau tiks pacelts, tāpēc ka mēs atceļam diferencēto neapliekamo minimumu. Šeit jūs redzat priekšlikumu vizuāli. (Rāda dokumentu.) Tātad izšķirošais skaitlis ir 353; 280 – tie ir atvieglojumi par apgādībā esošu personu. Mēs pieliekam klāt 30 eiro. Desmit eiro... mums ir budžetā apmēram 13,6 miljoni, mēs no šiem līdzekļiem, ņemot vērā atgriezenisko efektu, ko dotu šī papildu naudiņa ģimenēm, varētu pielikt klāt 30 eiro, lai uzlabotu ģimeņu ar bērniem labklājību.

Tā kā mums šobrīd nav līdzekļu (kā valdība to ir atzinusi), lai palielinātu mērķētos pabalstus, tad ir jāiet šis ceļš, lai palīdzētu Latvijas ģimenēm un lai mazinātu nabadzības risku. Salīdzinājumam – tas, ko valdība piedāvā... Finanšu ministrijas vadība: tas ieguvums būtu tikai 337 eiro mājsaimniecībai, kur ir viens strādājošais un divi apgādājamie. Ja mēs pieliekam 30 eiro pie atvieglojuma par apgādībā esošu personu, ieguvums vienam apgādājamam būtu septiņi eiro. Desmit eiro dotu tikai 2,55. Tomēr tā ir būtiska atšķirība, sevišķi tām ģimenēm, kur ir trīs vai četri bērni... kā jau minēju, kuras saņem vidējo algu – ja abi vecāki saņem vidējo algu un viņiem ir četri bērni, viņi varētu izmantot šo atvieglojumu par apgādībā esošu personu... ja mēs to palielinātu arī uz 280.

Valdība savā deklarācijā solīja mazināt nevienlīdzību, tad nu, kolēģi, es aicinu ievērot valdības deklarāciju. Tāpat arī jūs solījāt palielināt atbalstu ģimenēm ar bērniem.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 7, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 13. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Siliņas kundze! Ašeradena kungs! Valaiņa kungs! Es saprotu, ka Finanšu ministrijā ir speciālisti, kuriem ļoti labi strādā eksaktā smadzeņu puslode, bet pie radošās smadzeņu puslodes darbības būtu jāpiestrādā. Tātad var redzēt, ka bija vēlme palielināt budžeta ieņēmumus un radās matemātiskais palielinājums kapitāla pieauguma nodoklim no 20 uz 25,5 procentiem, nevērtējot nekādus citus apstākļus.

Manā priekšlikumā ir piedāvāts tomēr pieiet nedaudz radošāk, ieklausīties arī jūsu pašu valdības deklarācijā, lai būtu tā, ka šī pamatlikme saglabājas 25,5 procenti. Bet, ja jūs valdības deklarācijā esat pateikuši, ka vēlaties atbalstīt kapitāla tirgus attīstību Latvijā un vēlaties atbalstīt mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, tad ir nesaprātīgi palielināt kapitāla nodokli darījumiem ar vērtspapīriem un nekustamo īpašumu.

Šajā priekšlikumā es piedāvāju šīm komponentēm atstāt atšķirīgu kapitāla pieauguma nodokli 20 procentu apjomā, savukārt izveidot atsevišķu nodokļa likmi 10 procentu apmērā kapitāla pieaugumam, kas ir gūts no darījumiem Rīgas biržā.

Kāpēc Rīgas biržā? Jūs paši vēlaties tuvākajā laikā kotēt "airBaltic" akcijas. Jūs vēlaties ar šo valdības deklarācijas paziņojumu veidot starp Baltijas valstīm konkurētspējīgu kapitāla tirgu, bet, pirms kotējat milzīgu uzņēmumu biržā, jūs palielināt kapitāla pieauguma nodokli, rezultātā tas rada mazāku interesi investoriem. Valdība ar savām politikām, tai skaitā ar atšķirīgajām nodokļu likmēm, kādu procesu var veicināt vai bremzēt.

Vēl viena lieta, kas arī komisijas sēdē izskanēja, – ka attiecībā uz nekustamo īpašumu, kur ir runa par kapitāla pieaugumu, sekas tam būs ēnu ekonomikas pieaugums. Atgriezīsies tā prakse, ka tiek norādīta atšķirīga īpašuma vērtība, kāds darījums notiks oficiāli, kāds darījums notiks "uz rokas", un kapitāla pieauguma nodokli beigās nesamaksās. Bet vissāpīgāk tas skars tieši vērtspapīru tirgus attīstību un īpaši Rīgas biržu, tāpēc ka interese investēt Rīgas biržā samazinās, ja visam plakaniski tiek palielināta nodokļa likme uz 25,5 procentiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Patiesībā šis priekšlikums ir diezgan jēgpilns, it sevišķi tā trešā daļa. Vēl pavisam nesen iepriekšējās valdības vadītājs teica, ka viens no virzieniem, kādā jāiet, ir ekonomiskā transformācija, un sabiedrības iesaiste akciju tirgos ir, teiksim tā, stūrakmens tādam virzienam. Neaizmirsīsim, ka sabiedrības iesaiste akciju tirgos procentuāli pret IKP mums ir vienkārši traģiska: mums tie ir 3 procenti, Lietuvai, ja nekļūdos, – 9 procenti (pret IKP) un Igaunijai – aptuveni 18 procenti, bet, ja paskatāmies Eiropu, tad tur parasti tie ir pie 50 procentiem.

Varbūt ne šādā formā, bet vispār šī ir ideja, par ko vajadzētu nākotnē padomāt.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jautājums paliek tas pats vecais: kāpēc mēs esam nabagi? Protams, ja mums ir tāda valdība, kas visu laiku bāž rokas jūsu kabatās un aptīra, tas nedod iespēju nekādā veidā mums izkļūt no pēdējās vietas Eiropas Savienībā pēc mājturību... turības.

Es negribu lasīt lekciju par vēsturi, bet nejauši atcerējos, ka vairāk par 10 procentiem nekad nebija jāmaksā ne Livonijā... nekad arī baznīcas nodoklis nav bijis lielāks par 10 procentiem. Un es atceros tos laikus, kas nebija tik sen, kad par kapitāla pieauguma nodokli nebija jāmaksā vairāk par 10 procentiem – gan par akcijām, gan par dažādiem citiem ienākumu veidiem. Pēc tam palielināja uz 20, tagad – 25. Šis priekšlikums jau ir kompromisa priekšlikums. Varētu jau pazoboties, ka nevajag arī nekādus 25, pietiktu tā, kā piedāvā "Nasdaq" biržā – 10.

Paskatījos interesantu lietu. Kāpēc Latvijā pēc pievienošanās Eiropas zonai nav nekādu investīciju? Pasakiet kaut vienu miljardu kompāniju, kas te būtu ienākusi. Ienāk, jā, "apslauc" ar licencēm visādi maikrosofti, feisbuki, bet neko jau nebūvē. Kāpēc visas jaunās rūpnīcas, jaunās tehnoloģijas... elektroautomobiļus... baterijas... būvē Rumānijā, Bulgārijā, Ungārijā?

Tad atkal – Eiropas Savienības dati par maksimālo nodokli iedzīvotāju ienākumiem. Te ir gan kapitāla pieaugums, gan maksimālie nodokļi no algas. Un kā jūs domājat? Rumānijā maksimālais nodoklis ir 10 procenti, Bulgārijā –10 procenti, Ungārijā – 15 procenti, Čehijā – 23 procenti, un, kas visbrīnumainākais, Ukrainā maksimālais ir 19 un minimālais – 12... algas, tad var būt, ka tas karš ir Latvijā... nevis Ukrainā, jo arī tur ekonomiskais pieaugums ir bijis 3,5 procenti. Mums, kā Dombrovska kungs teica, ir negatīvais vai nulles pieaugums, un tāds tas būs arī nākamajā gadā.

Tāpēc, es domāju... nu, jūs jau sapratāt... es domāju, ka trīs četri cilvēki izņems savas kartītes un mēs ķersimies pie jauna budžeta un pie jaunas valdības sastādīšanas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi, jā, šis nav mans priekšlikums, bet idejiski es ļoti atbalstu Dombravas kungu un gribētu šo lekciju veltīt finanšu ministram.

Es jau iepriekš šodien runāju, ka mēs gribētu, lai mūsu sabiedrība būtu aktīvāka, iesaistītos uzņēmējdarbībā, ieguldītu. Ja paskatāmies, kāda šobrīd ir situācija mūsu finansēs, astoņi miljoni... miljardi finansējuma stāv pensiju 2. līmenī, un šī nauda, visticamāk, nestrādā Latvijas kapitāla tirgū, tā iet ārā. Privātpersonu kontos ir ļoti lieli resursi, un šī nauda netiek ieguldīta tautsaimniecībā, jo cilvēkiem nav ideju vai viņi baidās uzsākt uzņēmējdarbību, vai vienkārši neredz iespējas šeit.

Vislielākais investors valstī pēc būtības nav Eiropas struktūrfondi, tie esam mēs – 1,8 miljoni iedzīvotāju...

Sēdes vadītāja. Sprindžuka kungs, par priekšlikumu. (Starpsauciens.)

M. Sprindžuks. Tas ir tieši par priekšlikumu. Saeimas priekšsēdētājas kundze, lūdzu, ļaujiet man runāt!

Tātad mums būtu jāveido tāda ekonomiskā vide, kur šie 1,8 miljoni cilvēku vēlas ieguldīt savus resursus, ja viņiem tādi ir – citam lielāki, citam mazāki –, lielākā vai mazākā lietā.

Mēs tikko samazinājām par vienu procentpunktu iemaksas pensiju 2. līmenī, tātad cilvēki saņem skaidru signālu – neceriet, jūsu pensija būs mazāka. Un mēs labi zinām, ka tie četri gadi neko nenozīmē. Bet signāls, ka valsts sāk iejaukties pensiju sistēmā, lai iegūtu iespējas vairāk aizņemties, ir ļoti skaidrs.

Kas būtu normāli? Cilvēki saprot – okay, katrs slīcējs rūpējas par sevis glābšanu, labi, es domāšu, es meklēšu, kur ieguldīt. Figu, piedodiet par vārdu! (Starpsauciens: "Latviešu vārds!") Kamēr jūs domāsiet, mēs jau būsim priekšā. Mēs ņemsim nevis piekto daļu, bet ceturto daļu – 25,5 procentus no jūsu ienākumiem. Un pilnīgi vienalga, kur jūs ieguldāt – akcijās vai dzīvoklī, vai zemītē. Nu, ko nu kurš tur var izgudrot. Manuprāt, mēs šaujam paši sev kājā. Tā vietā, lai mācītu cilvēkiem finanšu pratību, mudinātu domāt, teikt: ņemiet, riskējiet, nepaļaujieties uz lielo valsti, nepaļaujieties uz bankām, uz pensiju 2. vai 3. līmeni, ņemiet, rosieties, riskējiet tā, kā to dara civilizētā Rietumu pasaule – Amerika, Eiropa. Nē, mēs atkal gribam būt pirmie, lielāki katoļi par Romas pāvestu, apskriet visu Eiropu, uzlikt 25 procentus.

Es minēju – Rumānija, Bulgārija – tas ir tas plaukts...

Sēdes vadītāja. Laiks.

M. Sprindžuks. ... kur mēs atrodamies (Starpsauciens: "Laiks!"), bet Rumānijā kapitāla pieauguma nodoklis ir nulle. (Starpsaucieni: "Laiks!")

Es varbūt apvienošu (Starpsauciens: "Jā!" Smiekli.)...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Sprindžuks. Paldies. (Zālē troksnis.)

Jā, nobeidzot... tā ir nepareiza ekonomiskā politika. Es atkārtošos vēl vienu reizi: mēs vienkārši žmiedzam nost to vistiņu, šobrīd tā vistiņa vairs nav ēdinātāji. Tie ir 1,8 miljoni iedzīvotāju, kuriem vairs nav nekādas motivācijas guldīt šajā valstī. Un tas būs jāmaina, valdība. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 41, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 14. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 15. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 16. – Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 17. – Uģa Mitrevica priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Debatēs vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Nu jā, šobrīd mēs esam bijuši godīgi pret strādājošajiem, pret pensionāriem, pret daudzām citām mūsu iedzīvotāju grupām un tomēr aiz borta (jūrnieku terminoloģijā) esam atstājuši ģimenes ar bērniem. Kādēļ es tā saku? Tamdēļ, ka atvieglojumi par apgādībā esošu personu nav celti kopš, ja pareizi atceros, 2020. gada. Tajā laikā neapliekamais minimums bija 300 eiro, atvieglojums par apgādībā esošu personu – 250 eiro. Nākamgad neapliekamais minimums būs 510, atvieglojums par apgādībā esošu personu paliek 250, paliek iesalis, proporcija nepareiza. Ja kādreiz tā proporcija bija attiecīgi 83 procenti, tad nākamgad tie būs vairs tikai 50 procenti un pēc tam nākamos gadus vēl mazāk.

Kolēģi! Tā ir pilnīgi nepareiza formula. Tā patiesībā ir kaut kādā mērā cīņa pret ģimenēm ar bērniem, jo – kā mēs varam neapliekamo minimumu pacelt uz 510, neskatoties uz atvieglojumu par apgādībā esošu personu? Kur ir loģika šim matemātiskajam vingrinājumam un šim piedāvājumam? Tāda šeit nav.

Kolēģi! Es gribētu teikt: atgriežamies atpakaļ pie šī jautājuma, skatāmies, jo šādu budžetu šādā piedāvājumā nevar pieņemt. Ģimenes ar bērniem ir aizmirstas. Aicinu pārdomāt šo un atgriezties pie šī jautājuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Vēlos īpaši uzrunāt tos deputātus un arī deputātes, kas vienmēr iestājas par ģimenēm, par bērniem, par iespēju audzināt savus bērnus labklājībā. Vai tiešām mums bērnus ir divreiz vieglāk vai lētāk uzturēt nekā pieaugušos, kas paši strādā? Manuprāt, būtu tikai loģiski, ka neapliekamais minimums par apgādājamo augtu līdz parastajam darba cilvēka neapliekamajam minimumam, jo šī ir tā līnija, kur mēs sakām: "Nē, jūs pagaidiet, jums varbūt kādreiz..." Bet šobrīd tā šķēre vai tā nevienlīdzība būtiski pieaugs, jo ienākumi, protams, aug, un tas ir labi, bet, nepalielinot neapliekamo minimumu par apgādājamo, faktiski vislielāko ieguvumu no nodokļu izmaiņām iegūs tie strādājošie, kuriem nav apgādājamo, bet tās ģimenes vai tie vecāki, kas pat audzina vieni savus bērnus un kam ir apgādājamie, iegūs mazāk. Mēs nemotivējam viņus pelnīt vairāk, jo viņiem tāpat tie nodokļi būs jāmaksā un jāmaksā vairāk nekā tiem, kam nav apgādājamo, nevis fiziski vairāk, bet tāpēc, ka viņiem vēl ir arī par bērnu jārūpējas.

Vai tiešām 250 eiro pret tiem 510, kas ir pašiem strādājošajiem, ir samērīgi? Manuprāt, ne. Šis ir tas jautājums, kas vai nu apzināti... tīši vai netīšām ir piemirsies. Un tiešām sāpīgi ir skatīties uz to jautājumu kopumā, zinot, cik un kā izmaksā bērna pilnvērtīga, kvalitatīva ne tikai aprūpe, bet arī izglītošana, mācības, dažādas citas nodarbes, kas ir ārpus skolas. Faktiski mēs šobrīd sakām: tie, kas strādā paši par sevi, rūpējas tikai paši par sevi, tiem ir viss labi. Tie ir jūsu vēlētāji. Var jau saprast, jo... te es gribētu piekrist Grasberga kungam, kurš reizēm joko, ka vajadzētu balsstiesībās iedot koeficientu un tam, kuram vairāk bērnu, ir vairāk balsu vēlēšanās, un tad jūs atcerētos arī par apgādājamo neapliekamo minimumu. (Zālē troksnis.)

Varbūt šoreiz vajag tomēr padomāt, ka tā šķēre un tā nevienlīdzība ar šo lēmumu, par ko jūs sakāt, ka ir ļoti labs, tomēr pieaug.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Jā, kolēģi, es noteikti atbalstītu šādu priekšlikumu par to, ka bērni arī piedalās vēlēšanās – vecāki balso arī par saviem bērniem, bet (Starpsauciens.)... bet es kā vecāks pārstāvu... Labi, nesarunāšos.

Par priekšlikumu. Patiešām tas, ko arī Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja Elīna Treija savā rakstā ļoti uzsvēra, – šis budžets, ar ko koalīcija lielās, ka būs ieguvums darbiniekiem... principā šis ieguvums pazūd jau pie diviem bērniem, šī ieguvuma vairs nav, tikai tādēļ, ka līdzi neseko arī atbrīvojums jeb atlaide par apgādībā esošu personu.

Arī loģiski: ja ģimenē ienāk kāds bērns, tad skaidrs, ka šai ģimenei ir jādomā, kā palielināt ieņēmumus. Un līdz ar to mēs šīs ģimenes noliekam vēl sliktākā situācijā, tāpēc likumsakarīgi ir tas, ka pie otrā bērna pazūd šis ieguvums, ko esat izdomājuši. Bet šeit šo kļūdu var labot. Labot kļūdu un pieņemt par... šo atvieglojumu par apgādībā esošu personu palielināt šogad par 400... uz 410 eiro nākamgad un aiznākamgad uz 440, principā dot šo pašu pienesumu ne tikai ģimenēm, kurās bērni varbūt ir izauguši vai vairs nav šajā statusā, bet arī ģimenēm, kurās ir.

Arguments par to, ka mēs tikai palīdzēsim turīgajiem, nepanes kritiku. Ja mēs paskatāmies uz vidējiem rādītājiem, tad bērnu skaits ģimenēs jeb uz vienu sievieti dzimušo bērnu skaits jau pietuvojas 1,5. Tas nozīmē, ka esam krietni zem divi. Un līdz ar to mēs vairs nevaram spriest par to, kā šo atvieglojumu spēs izmantot četru, piecu, sešu bērnu ģimenes. To kļūst aizvien mazāk un mazāk.

Tāpēc es aicinu atbalstīt un ievērot vienlīdzību. Ievērot vienlīdzību, par ko, es dzirdu, arī cīnās kādi citi deputāti... ka mums ir nepieciešama vienlīdzība. Tad, lūdzu, ievērosim vienlīdzību starp ģimenēm ar bērniem, bez bērniem un dosim šo atvieglojumu par apgādībā esošu personu 410 eiro apmērā nākamgad un 440 eiro apmērā aiznākamgad.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo Uģa Mitrevica piedāvājumu un iestāties par vienlīdzību.

Tā ka, lūdzu, kolēģi, atbalstām.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies šie deputāti: Raimonds Bergmanis (Dep. R. Bergmanis: "Ir!")... redzu, Raivis Dzintars, Aleksandrs Kiršteins (Starpsauciens: "Šeit!")... redzu, Didzis Šmits un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 18.30 – pusstundu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Esam palikuši pie 17. priekšlikuma. (Starpsauciens.) Jā, 17. priekšlikums. Nē, vēl neesam balsojuši, vēl ir debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi, pēc pārtraukuma jāiesāk mazāk nopietni.

Kādā jaukā sestdienas dienā brīvā brīdī ar ieroci rokās bija saruna ar vienu šeit, zālē, esošu cilvēku, kurš atnāk un saka: "Nu, ko domā? Budžets labs kopumā sanācis." Es apsveru, saku: "Nu nē, nu slikts jau nav, slikts nav, bet galīgi nerūpējas par Latvijas nākotni. Un tā ir galvenā budžeta vājība. Ir noindeksēts viss kaut kas dažādām sabiedrības grupām, tai skaitā ārvalstu... Krievijas... pensionāriem, bet par mūsu nākamo paaudzi faktiski nekādi... nekādu labumu nav saistībā ar šo budžetu."

Ja mēs tā skatāmies, apzinoties šo budžeta vājību, kur... es zinu, arī labklājības ministrs noteikti nebija pārāk priecīgs, ka tāda vājība ir izveidojusies... Valdībai taču bija iespēja kaut ko pagrozīt, kaut ko paskatīties un tagad arī Saeimā otrajā lasījumā piedāvāt citu redzējumu. Tas netika izdarīts.

Es, protams, varu aicināt, bet ļoti labi apzinos, ka par šo priekšlikumu nenobalsos, tāpat kā nenobalsos par visiem pārējiem priekšlikumiem, kas ir saistīti ar atbalstu ģimenēm ar bērniem. Tie visi jau tika noraidīti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Protams, ir dīvaini, jo, piemēram, šāds priekšlikums vistiešākajā veidā palīdzētu vientuļajiem vecākiem, vientuļajai māmiņai, kura audzina divus bērnus, gūt papildu ienākumus uz rokas. Bet, nē, valdībai prioritātes bija citas. Saeimai joprojām ir iespēja mainīt, tai skaitā atrodot arī kaut kādus kompensējošus mehānismus, ja ir vēlme to darīt.

Šaubos, ka vēlme būs, bet aicinu atbalstīt šo un arī citus ar atbalstu ģimenēm saistītos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 12, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Un visbeidzot 18. – finanšu ministra priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Līdz ar to komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā... likums pieņemts.

Turpinām ar likumprojektu "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"", otrais lasījums. Likums atzīts par steidzamu.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es varu neierobežoti...?

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

J. Reirs. Paldies.

Tātad strādājam ar dokumentu Nr. 2602B.

Komisija izskatīja 12 priekšlikumus.

1. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ziniet, no kurienes nāk šis priekšlikums? Vai jums ir draugos seniori, pensionāri? Vai mēs paši esam pensionāri arī... esam jauni... esam dažādi.

Vienreiz tiekoties, mani draugi saka: "Klausies, Uģi, nu tā ir ņirgāšanās, ka man katru gadu jāiet uz aģentūru, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, un jālūdz, lai man pārrēķina pensiju tikai tāpēc, ka es šinī valstī mēģinu strādāt, pats kaut ko... pati kaut ko nopelnīt, dot valsts ekonomikai pienesumu, IKP pieaugumu un visus citus skaitļus... un tomēr tajā brīdī, kad jārēķina pensija, ir jāiet un jālūdz, lai viņi pārrēķina... kas nemāk elektroniski to izdarīt." Un, ja kāds saka, ka tas ir normāli, tas nav normāli! Ziniet, man atsūtīja īsziņu, es jau, man liekas, jums stāstīju: viens cilvēks, kas 2015. gadā... no 2015. gada nebija šo zinājis. Viņš teica: "Uģi, paldies, beidzot es zinu, kur mana nauda ir palikusi." No 2015. gada cilvēks... un nevis dzīvo kaut kur tālu projām pie robežas, bet dzīvo tepat Pierīgā, nav zinājis, ka šāda sistēma pastāv. Iedomājieties, neticami, bet tas tā ir!

Līdz ar to šinī brīdī ir skaidrs, ka valsts nopelna uz pensionāru nezināšanas un arī uz šī birokrātiskā, smagā sloga – katru gadu iet lūgties, lai tev veic šo pārrēķinu.

Paldies Sociālo un darba lietu komisijas vadītājam Bērziņa kungam –paldies Bērziņa kungam! Mēs esam uz vienas lapas, jo bija atbalsts šim priekšlikumam, un otrajā lasījumā arī Saeimā šis priekšlikums ir guvis atbalstu, ka turpmāk tā ņirgāšanās beigsies ar vienu izņēmumu. Šobrīd ir tapis laikam alternatīvais likumprojekts, un ir plāns nevis dinamiski līdz nākamā gada 1. aprīlim ar to tikt galā un jau nākamgad no 1. aprīļa šo sistēmu iedibināt, bet esmu dzirdējis, ka tas ir plānots vēl gadu vēlāk. Tas tā ir vai tas tā nav – grūti spriest, bet šobrīd, cik saprotu, tas tā ir.

Tā ka, kolēģi, paldies par atbalstu. Pensionāriem vairs turpmāk nebūs jāiet lūgt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums nav atbalstīts komisijā. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Jābalso!") Jābalso?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 1, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 2. – deputātes Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi, Latvijas Pensionāru federācija jau vairākkārt ir lūgusi indeksēt pensijas divas reizes gadā, un, tā kā netiek plānots ieviest bāzes pensiju, indeksācija divreiz gadā būtu tomēr kaut neliels atbalsts mūsu senioriem. Gribētu minēt tās četras galvenās iezīmes, kāpēc šāda indeksācija uzlabotu senioru situāciju.

Pirmkārt, tā būtu labāka aizsardzība pret inflāciju īpaši augstas inflācijas apstākļos, kad ikgadējā indeksācija var būt par lēnu un pirktspēja samazinās; divreiz gadā indeksējot pensijas, pensija saglabātu savu vērtību. Otrais ieguvums – tas ir stabilāks ienākumu līmenis, kas pensionāriem labāk ļautu plānot savu budžetu un segt ikdienas izdevumus, jo viņu ienākumi tiktu pielāgoti ekonomiskajiem apstākļiem. Trešais – sociālā taisnīguma uzlabošana. Pensionāri – tie ir visneaizsargātākā sabiedrības grupa, un strauju cenu svārstību laikā mēs spētu saglabāt viņu dzīves kvalitāti. Ceturtais iemesls – tas būtu mazāks risks uzkrājumu izmantošanai tiem pensionāriem, kam tādi ir.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 8, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 3. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Līdzīgs priekšlikums kā Petravičas kundzei, tomēr nedaudz atšķirīgs.

Līdz 2009. gadam pensijas tika indeksētas pilnā apmērā, tad bija lielā krīze, 2009. gadā pensijas neindeksēja, tajā brīdī valsts nevarēja atļauties. 2010. gadā pieņēma lēmumu neindeksēt, tad pieņēma lēmumu uz diviem gadiem – 2011., 2012. gadā – neindeksēt, un tad 2013. gadā tapa lēmums, ka turpmāk pensijas tiks indeksētas tikai 50 procentu apmērā no iepriekšējā gada vidējā iemaksu... vidējā algas lieluma.

Mīļie draugi, ja tiek uzskatīts, ka krīze ir beigusies 2014. gadā visās dzīves jomās, izņemot ģimenes ar bērniem, par kurām mēs zinām, ka tās vēl joprojām dzīvo ar latos lemtiem pabalstiem, tad arī daļēji pensionāriem... vēl joprojām attiecībā uz pensionāriem ir palikuši krīzes laika lēmumi.

Jā, es zinu, jūs teiksiet, ka ir ļoti liels neapliekamais minimums, ir pensiju indeksācija, visu cieņu. Pensionāri to jūt un saka jums paldies, kolēģi. Un tomēr pilnā apmērā pensijas indeksēt netiek plānots, kas ir nepareizi, jo tādā veidā mēs (es jau esmu to teicis) pasakām: pelniet, maksājiet nodokļus, bet nepārcentieties – ja nopelnīsiet par daudz, valsts jums atņems! To paredz arī nākamā gadā piedāvātais risinājums – celt indeksāciju, bet ne līdz pilnam apmēram, ne pilnā apjomā.

Tas nav pareizi, tas neveicina pareizu domāšanu par valsti, kā ir vai nav jāmaksā nodokļi. Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo lēmumu, vēl piebilstot, ka šinī gadā pensiju fondā uzkrātie līdzekļi... paliek pāri 350 miljoni eiro, nākamgad, novirzot pensiju 2. līmeni uz 1., tie būs vēl plus 500 miljoni eiro. Tik liela summa paliks pāri speciālā pensiju fondā. Un, ja mums nav naudas, lai indeksētu pensijas, tad tas gluži neiztur kritiku.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 14, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 4. – deputātes Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Priekšlikums paredz, ka no 2025. gada tiktu palielināta vecuma pensiju indeksācija, mainot apdrošināšanas iemaksu algu summas reālā pieauguma procentus, nosakot: 80 procentus, ja apdrošināšanas stāžs ir no 30 līdz 39 gadiem (tātad šobrīd tie ir 60 procenti, ko piemēro), 90 procentus, ja apdrošināšanas stāžs ir no 40 līdz 44 gadiem (līdzšinējo 70 procentu vietā), un 100 procentus, ja apdrošināšanas stāžs ir 45 un vairāk gadu (šobrīd tiek piemēroti 80 procenti).

Pensiju indeksācija ir tik niecīga, ka tā nesedz reālo dzīves dārdzības pieaugumu. Mēs varam redzēt, cik strauji aug pārtikas cenas, komunālo pakalpojumu, elektroenerģijas rēķini, un seniori grimst arvien lielākā nabadzībā. Indeksācija nav instruments, ar ko palielina pensiju, bet tas ir rīks, kā saglabāt senioru pirktspēju iepriekšējā līmenī.

Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 4. ...

Sēdes vadītāja. 5.

J. Reirs. Nē, 5. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Jūs nevarētu vienu... pēc kārtas visi iesniegt, nevis viens, otrs, viens, otrs? Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Jā, nu šis ir tāds viens no jūtīgākajiem jautājumiem, jo ir runa par mūsu mammām.

Laikā no 1991. gada līdz 1995. gadam bija noteikts, ka ir jāmaksā dīvainais procentu maksājums no iztikas minimuma. Esmu jau teicis to, ka tas bija... 1991. gadā mammai bija jāmaksā 1,5 santīmi mēnesī, un 1995. gadā tie bija 73 santīmi mēnesī, lai šo laiku no 1991. gada līdz 1995. gadam ieskaitītu pensiju stāžā. Līdz 1991. gadam ieskaitīja stāžā, neskatoties uz iemaksām, un no 1995. gada atkal ieskaitīja stāžā, neskatoties uz iemaksām. Tātad šāds pārrāvuma periods pa vidu ar šādu dīvainu matemātisku aprēķinu, cik daudz ir jāmaksā. Un, jā, tas vēl joprojām nav nokārtots.

Tas ir negodīgi pret mammām, jo tajā laikā Latvijā piedzima apmēram 139 tūkstoši bērnu, tātad apmēram 139 tūkstošiem bērnu ir mammas, par kurām nav šobrīd pieejami dati, vai par viņām ir veiktas iemaksas, vai viņas pašas ir veikušas iemaksas, vai to ir veikuši darba devēji. Tad, kad šāda informācija tiek lūgta aģentūrai, tā netiek izsniegta, jo izskatās, ka tādas nav.

Es varu pateikt, kamdēļ tādas nav. Jo tajā laikā sociālās apdrošināšanas kopējās iemaksas uzņēmēji veica neatšifrētā veidā, visticamāk, tātad patiesībā tās nemaz nevar atšifrēt. Kamdēļ es to tā saku? Tamdēļ, ka šobrīd nevalstiskajās organizācijās ir informācija, ka mammas ir vērsušās... ar pārliecību un apgalvojumu, ka viņas ir maksājušas šos santīmus. Citos gadījumos ir zināms, ka darba devēji ir maksājuši, tomēr šīm mammām šis stāžs... šie gadi nav iekšā darba stāžā.

Tamdēļ visi šie apstākļi liek domāt: ja ir tik liela neskaidrība un putra, nu tad darām tā, ka mēģinām tikt ar to galā un pievērt acis uz to nesamaksāto santīmu vai dažiem desmitiem santīmiem, un tomēr visām mammām šo laiku iekļaut darba stāžā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šī tiešām ir netaisnība, kas tiek piemērota sievietēm, kuras ir laidušas pasaulē bērnus no 1995. gada... līdz 1995. gada beigām. Jā, tie bija santīmi, kas bija jāsamaksā, bet ir tik ļoti daudzas sievietes, kas to nezināja. Viņas šos santīmus neiemaksāja, un līdz ar to viņām mazu bērnu aprūpes periods netiek ieskaitīts darba stāžā.

Arī man bērns ir dzimis 1992. gadā, es toreiz zināju (pat nezinu, kā un no kurienes) un samaksāju tos santīmus, bet, ticiet man, cilvēks 20–25 gados noteikti nedomā par savu pensiju, par kādu darba stāžu.

Šis jautājums tika skatīts Sociālo un darba lietu komisijā. Mēs uzdevām jautājumus Labklājības ministrijai, kā varētu šo netaisnību atrisināt. Manā uztverē, tik tiešām neviens, kurš šos santīmus ir samaksājis, nebūtu apvainojies, ja šis darba stāžs tiktu ieskaitīts arī tiem, kuri nav samaksājuši šos santīmus. Pat Labklājības ministrijas arguments bija, ka tagad tie santīmi, kas ir samaksāti, būs jāatmaksā atpakaļ visiem tiem, kas to izdarījuši.

Tā ka, kolēģi, lūdzu, atbalstiet, lai mammas, kas ir uzaudzinājušas bērnus... lai arī viņām šie gadi tiktu ieskaitīti darba stāžā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A. Bērziņš (ZZS).

Kolēģi, katrs no šiem priekšlikumiem arī turpmāk ir... pilnībā es tos atbalstītu – pilnībā es tos atbalstītu –, ja būtu tikai viens jautājums – apakšā finansējums. Absolūti! Ne jau tāpēc, ka to negribētu. Es domāju, ka tur mēs esam izdarījuši nelielu pussolīti. Bet tas, kas attiecas uz pensijām, iet uz pozitīvo pusi – ir gan neapliekamais minimums, gan indeksācija, gan tas, ka indeksācija nākamajā gadā būs 1500... Ja mēs ņemam vērā, tad tie ir gandrīz 70 procenti no pensijām, jo pārējās pensijas ir daudz lielākas, kas nav apliekamas.

Arī šis priekšlikums... ko teica Uģis Mitrevica kungs un Ramona Petravičas kundze... es absolūti piekrītu. Sociālo un darba lietu komisijā mēs par to esam runājuši, un ministrija meklēs izeju. Tas ir negodīgi... no 1995. gada līdz 1996. gadam. Bet katrā gadījumā es domāju, ka kopā ar Latvijas Pensionāru federāciju un pārējām organizācijām, kas ir saistītas ar šo jautājumu, mēs meklēsim risinājumu. Visi risinājumi kopā nebūs... to, ko, teiksim, mēs jau šeit, sanākot Saeimā... Latvijas Pensionāru federācija ir uzrakstījusi... mēs esam to plānu sastādījuši pa ministrijām.

Vienīgi, lai nesanāktu... nerunājot par demogrāfisko problēmu – tā, man liekas, ir vissāpīgākā... Šinī jautājumā mēs tomēr esam nelielu soli gājuši uz priekšu. Es piekrītu. Tur ir 12 pozīcijas no... pabalstiem. Mums bija liela cerība februārī, kad to skatījām Sociālo un darba lietu komisijā, ka būs pozitīvs risinājums, tur bija labi... diezgan labi, pozitīvi bija tie skaitļi, uz kuriem varētu iet. Pie tam, ņemot vērā, ka tur bija... piecus gadus, sešus gadus, septiņus gadus nebija veiktas nekādas izmaiņas šajos pabalstos, nerēķinot arī to, ka nebija veikta indeksācija.

Es domāju, ka šīs ir divas problēmas, un es ļoti ceru... un arī šeit, Saeimā, komisijā un Ministru kabinetā, es domāju, šiem jautājumiem ir jābūt uzmanības redzeslokā. Ja nenotiek tiešām kaut kādi šausmīgi, šausmīgi lieli pagriezieni, tad, protams, mēs... tas ir jāņem... to, kas dzīvē var notikt. Tie ir jāatrisina, vismaz solis jāiet mums uz priekšu. Es piekrītu... es te negribu kā pozīcijas pārstāvis teikt – ziniet, tas nav iespējams vai vēl kaut ko. Tas ir taisnīgi, es piekrītu, un jūs precīzi esat to noformulējuši...

Sēdes vadītāja. Laiks, Bērziņa kungs!

A. Bērziņš. ... un, ja es būtu opozīcijā, būtu noformulējis tieši tāpat kā jūs. Bet šoreiz, tā kā līdzekļu nav, diemžēl mēs nevaram to pieņemt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Arī 6. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.) Balsojumu...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 1, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 7. – deputātes Petravičas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Šis priekšlikums arī ir par to, lai labotu vienu no netaisnībām. Tātad 2025. gadā piemaksas par uzkrāto darba stāžu līdz 1996. gadam tiks atjaunotas tiem, kuri pensionējās 2015., 2016. un 2017. gadā, savukārt 2026. gadā nākamajiem trīs gadiem – tiem, kuri pensionējušies 2018., 2019. un 2020. gadā. Tātad 2025. gadā tiem, kuri pensionējās 2015. gadā, – ar 10 gadu nobīdi!

Jau pagājušajā gadā, pieņemot šādu likumu, ka piemaksas tiek atjaunotas ik pa trīs gadiem, nevis visiem uzreiz, Juridiskais birojs vērsa uzmanību, ka tiesiskās vienlīdzības princips liedz likumdevējam izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Labklājības ministrijas skaidrojums, ka atšķirīgās attieksmes mērķis ir pamatbudžeta stabilitāte... bet tas nevar būt augstāks par Satversmes tiesas atzinumu. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka nepieciešamība taupīt valsts budžeta līdzekļus var attaisnot vienīgi valsts atteikšanos piešķirt līdzekļus mazāk svarīgu funkciju veikšanai, taču valsts budžeta līdzekļu ietaupījums nevar kalpot par leģitīmu mērķi atšķirīgai attieksmei pret personu grupām, kas atrodas vienādos apstākļos.

Vai piedāvātais, nosaucot budžetu par drošības budžetu, var pieļaut atšķirīgu attieksmi? Vienīgā atruna varētu būt – cilvēkus turēt nabadzībā, kaut ko nesamaksāt, kaut ko mēģināt samaksāt mazāk.

Tāpēc es aicinu atjaunot piemaksas par katru uzkrāto darba stāža gadu līdz 1995. gada 31. decembrim visām personām. Tam ir nepieciešami 41,9 miljoni 2025. gadā, 2026. gadā – 31,5 un 2027. gadā – 15 miljoni. Un, ja jau no pensiju 2. līmeņa ir paņemti vairāk nekā 100 miljoni, tad arī to dodam šodienas pensionāriem. Tas būs atbalsts arī tiem pensionāriem, kuriem pensija ir zem 500 eiro un kuriem nekādas izmaiņas pensiju apmērā valdība nav paredzējusi.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 4, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 8. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 4, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 9. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 7, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 10. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 5, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 11. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 6, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. 12. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 7, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Reirs. Kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par valsts pensijām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Administratīvās atbildības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi, turpinām strādāt ar likumprojektu "Grozījums Administratīvās atbildības likumā".

Komisijā mēs saņēmām trīs priekšlikumus.

1. – deputātes Pleškānes kundzes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi un ļoti dārgā koalīcija! Likumprojekts ir saistīts ar Ceļu satiksmes likumu. Atgādināšu – valdība plāno kriminalizēt rīcību, kad persona vēlas pierādīt savu nevainību, veicot medicīnisko ekspertīzi, bet atsakoties veikt pārbaudi uz vietas.

Atkārtošu, ka tāds likumprojekts jāskatās parastajā kārtībā, nevis kopā ar budžeta likumprojektiem, jo problēma, kas skar alkohola lietošanu, jāskatās parastajā kārtībā, tāpēc ka augsto alkohola patēriņu neatrisināt ar budžeta pieņemšanu.

Augsts alkohola patēriņš un tā sekas būtiski ietekmē ceļu satiksmes drošību. Diemžēl valdības reakcija uz šo krīzi ir nepietiekama un neefektīva. Pētījumi rāda, ka Latvijā ir viens no augstākajiem alkohola patēriņa līmeņiem starp OECD valstīm – 12 litri uz vienu iedzīvotāju gadā. Šeit pat cilvēki, kuri nedzer, pēc statistikas izdzer 12 litrus.

Šī tendence ir satraucoša, jo alkohola lietošana ir saistīta ar vairāk nekā 200 diagnozēm, tostarp aknu slimībām, traumām un sirds un asinsvadu slimībām, kas pārslogo veselības aprūpes sistēmu, kurā no budžeta arī novirza milzīgus līdzekļus.

Ceļu satiksmes negadījumu statistika ir ne mazāk satraucoša. 2023. gadā Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 142 cilvēki, kas ir par 27 vairāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt Latvija ir pirmajā pieciniekā Eiropas Savienībā pēc ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita. Anotācijā ir atrodama informācija par 2023. gadā konstatētajiem pārkāpumiem, par transportlīdzekļa vadīšanu, atrodoties alkohola reibumā.

Valdības reakcija uz šo situāciju ir bijusi virspusēja un neefektīva – tā vietā, lai risinātu problēmas cēloņus, tiek pieņemti likumi, kas palielina sodus un pastiprina kriminālatbildību, taču šie pasākumi nedod vēlamos rezultātus, jo tie neveicina problēmas (Nav saklausāms.)... Turklāt veselības aprūpes sistēma cieš no resursu trūkuma, tāpat arī Iekšlietu ministrija cieš no resursu trūkuma. Ārstu un medicīnas iestāžu trūkums apgrūtina efektīvu palīdzības sniegšanu tiem, kuri vēlas ārstēties no atkarībām vai iziet medicīniskās pārbaudes, lai pierādītu savu nevainīgumu. Skaidrs, ka pašreizējā pieeja ir nepietiekama, mums ir nepieciešama visaptveroša stratēģija, kas ietvertu sabiedrības izglītošanu, atbalsta programmas atkarīgajiem un veselības aprūpes sistēmas stiprināšanu.

Aicinu valdību pārskatīt savu pieeju un sākt strādāt pie ilgtermiņa risinājumiem, kas patiesi uzlabotu sabiedrības veselību un ceļu satiksmes drošību.

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam (Starpsauciens.)...

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 25, pret – 50, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, lai arī es uzskatu, ka šis likumprojekts īsti nav saistīts ar budžetu, jāsaka paldies par to, ka tika daļēji atbalstīts nākamais – mans – 3. priekšlikums, jo mēs šajā likumā runājam arī par to, kā administratīvo sodu gadījumos notiek informēšana par soda nomaksu, piemēram, nezinu, braucot bez... palaižot garām to, ka transportlīdzeklim beidzies apskates derīguma termiņš vai OCTA, par ko paredzēts sods – 350 eiro. Un, teiksim, vientuļai mammai, kurai nav tādas algas kā Saeimas deputātam, varētu būt grūti uzreiz... mēneša laikā samaksāt 350 eiro.

Šajos nolēmumos īsti nebija ietverta informācija par to, ka likums paredz iespēju sadalīt maksājumu, sastādīt grafiku un atmaksāt pa daļām. Šo trūkumu šajā likumā esam novērsuši. Turpmāk tajos nolēmumos būs vienkāršā valodā paskaidrots, kur un kā jāvēršas, lai maksājumu sadalītu.

Tā ka nav īsti ar budžetu saistīts, bet laba lieta. Paldies, ka atbalstījāt!

Sēdes vadītāja. Tātad 2. priekšlikums komisijā atbalstīts. Deputāti neiebilst.

K. Krištopans. Un pēdējais – 3. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

K. Krištopans. Daļēji... es atvainojos, daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Pirms es aicinu jūs komisijas vārdā atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, mēs gribam izmeklēšanas komisijas vārdā novēloti sveikt valdības vadītāju vakardienas vārdadienā. Mēs to aizmirsām, kamēr bijāt pie mums. Skaidrīte mūs paskubināja. Novēlam jums, lai (Aplausi.)... lai jūsu vārds tālu skan un lai jūs varētu Briselē dabūt naudiņu priekš "Rail Baltica". (Smiekli.)

Tātad aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Administratīvās atbildības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 17, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"", otrais lasījums. Likums atzīts par steidzamu.

Iesniegti 39 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Tātad turpinām strādāt ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli".

Kopā mums bija 39 priekšlikumi.

1. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 2. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Pavisam īsi, kolēģi. APVIENOTAIS SARAKSTS piedāvā atteikties no akcīzes paaugstināšanas vairākām grupām. Mēs piedāvājam izslēgt visu konkrēto pantu ar vienu mērķi.

Pirmām kārtām ļoti daudzi šo produktu lietotāji – gan reģionu cilvēki, gan tie, kas izmanto šos produktus apkurē un kam šobrīd nav resursu, lai nomainītu šos enerģijas avotus pret alternatīviem – vienkārši piemaksā, lai nosponsorētu šo vienu vienīgu konkrētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu. Šis ir kārtējais gadījums. Un tāpēc būtu bijis tikai taisnīgi, ka mēs nevis vienkārši tabuliņā mainītu, bet laicīgi visu sabiedrību informētu par to, uz kādiem akcīzes produktiem – naftas produktiem, dažādiem gāzveida produktiem – attiecas šis pieaugums.

Mēs nemitīgi saņemam informāciju no aizvien jauniem un jauniem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir liels to klientu skaits, kuri vēl šodien līdz ar šīm budžeta izmaiņām nezina, par cik un kā pieaugs šis maksājums gan par kurināmo, gan arī citiem akcīzes produktiem. Tāpēc būtu bijis tikai un vienīgi taisnīgi precīzi nosaukt šos produktus, lai cilvēki, īpaši cilvēki reģionos, jau laikus zinātu, uz ko tas attiecas.

Attiecīgi APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā aicinu izslēgt šo pantu ar visiem akcīzes paaugstinājumiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 5. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 6. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 7. – Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, tātad ir divas likmes, kuras tiek piemērotas akcīzē cukurotiem dzērieniem: tiem, kuriem cukura daudzums ir līdz 8 gramiem uz 100 mililitriem, un tiem, kuriem ir virs šī līmeņa. Un, lai arī mums izdevās no pirmā uz otro lasījumu labot to sākumā paredzēto, nu... ačgārno soli, ka tiek palielināts tieši mazāk cukurotiem, ražotāji norādīja, ka daudzi jau ir samazinājuši cukura līmeni dzērienos. Tas droši vien arī ir mūsu mērķis – lai sabiedrības veselība uzlabotos. Šis mans priekšlikums paredz augstāk celt akcīzes nodokli tieši vairāk cukurotiem dzērieniem, tas ir fiskāli pozitīvs un stimulē ražotājus samazināt cukura daudzumu dzērienos.

Tā ka gan sabiedrības veselība... gan fiskāli pozitīva ietekme.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 8. – Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Ņemot vērā, ka šodien mums ir klātesošs (bet šobrīd gan, par nožēlu jāatzīst, izgājis) veselības ministrs, būtu ļoti svarīgi, ka viņš šo dzirdētu. Un šis stāsts patiesībā nav tikai par akcīzi.

Es lūgšu apvienot man abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Tavars. Šis stāsts ir par veselību kontekstā ar akcīzes nodokli kafijai.

Kolēģi! Mēs zinām, ka, pēc statistikas datiem, Latvijā galvenais nāves cēlonis ir sirds un asinsvadu slimības. 51,9 procenti no visiem nāves gadījumiem ir saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām. Es pagājušā budžeta sakarā runāju par kafiju citu apsvērumu pēc. Šoreiz es gribētu atsaukties uz globālās kardioloģijas zinātnes un prakses atvērto pētījumu.

Apvienotās Karalistes "UK Biobank" dati, kas apkopoti 12,5 gadu garumā. Pētīti vairāk nekā 400 tūkstoši dalībnieku bez kardiovaskulārajām problēmām, un viņu veselība tika novērota vairāk nekā 12 gadu garumā. Un galvenais secinājums... Kolēģi, reprezentabls pētījums, Apvienotā Karaliste, "UK Biobank" dati, publiski pieejams! Pētot kafijas ietekmi un sākotnēji domājot par kafijas negatīvo ietekmi uz veselību, rezultātā tika konstatēts, ka, patērējot četras līdz piecas tasītes maltās vai divas līdz trīs tasītes šķīstošās kafijas dienā, samazinās aritmijas risks, ieskaitot priekškambaru fibrilāciju.

Otrais – sirds un asinsvadu slimības. Kafijas lietošana līdz pat piecām tasītēm dienā, kolēģi, bija saistīta ar zemāku kardiovaskulāro slimību un sirds un asinsvadu slimību, un sirds mazspējas, un insulta risku. Šie dati ir pilnīgi pretēji tam, ko mēs ilgus gadus esam domājuši.

Līdzīgi tam, kā pirms dažiem desmitiem gadu ārsti reklamēja smēķēšanu, bet ar laiku sapratām, ka tā izraisa sirds un asinsvadu slimības, tagad mēs zinām, ka kafijas lietošana rada pretēju efektu. Pavisam nopietni, kolēģi! Šādu informāciju esmu saņēmis nevis no kādiem kafijas tirgotājiem vai grauzdētājiem, bet no cilvēkiem, kas strādā Rīgas Stradiņa universitātē taisni ar šīm problēmām. Es aicinu iepazīties ar šiem datiem. Šī ir publiska informācija.

Vienlaikus vēršu uzmanību, kolēģi, uz to, ka mēs esam viena no retajām pasaules valstīm, kur kafijai ir akcīzes nodoklis, mēs esam vienīgā valsts Baltijā, kur kafijai ir akcīzes nodoklis. Attiecīgi ir šis mans priekšlikums – samazināt akcīzes nodokli kafijai līdz nullei eiro par vienu kilogramu. Šoreiz balstoties uz reprezentablu pētījumu. Tas nav kādu lobiju vai kādu atsevišķu institūciju pasūtīts. Nereti mēs tad, kad atsaucamies uz kādu pētījumu, jautājam: kas ir šī pētījuma apmaksātājs un veicējs? Šeit ir gan ļoti reprezentabls pasūtītājs, gan liela bāze, uz kuras pamata pētīta šī ietekme. Vienlaikus gan, protams, tas nav skatīts kontekstā ar alkohola vai tabakas patēriņu, kuru negatīvā ietekme uz cilvēka veselību ir sen pierādīta. Tas ir tikai un vienīgi par tīras kafijas... samērīgā daudzumā, jo attiecībā uz visu, ko mēs patērējam, ir jāietur samērīgums...

Galvenais secinājums ir tas, ka kafija nevis kaitē veselībai, bet – taisni otrādi – palīdz mūsu veselībai.

Tāpēc aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 5, atturas – 46. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 9. – deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šis priekšlikums ir izstrādāts, lai atbrīvotu no akcīzes nodokļa degvielai mūsu operatīvo dienestu transportlīdzekļus: Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta transportlīdzekļus, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļus un Valsts policijas transportlīdzekļus, jo – gaužām vienkārši – no budžeta šīm iestādēm tiek piešķirti līdzekļi, bet caur akcīzes nodokli tos valdība paņem atpakaļ, un akcīzi, kā jau esmu teicis vairākas reizes šodien, ir plānots paaugstināt jau no 1. janvāra.

Papildus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, veidojot šo budžetu, atņēma vēl 1,6 miljonus eiro. Man ir bijušas sarunas ar šo dienestu vadītājiem, un viņi atzīst, ka ir ļoti sarežģīti savilkt kopā galus.

Tieši NMPD izmaksas par degvielu sastāda vairāk nekā divus miljonus eiro gadā. Viņi atzīst, ka šobrīd... pēc lēmuma, kad finanšu ministrs aicināja visas ministrijas izkratīt kabatas un atdot atpakaļ budžetā naudu, lai veidotu šī gada budžetu, NMPD atdeva šos 1,6 miljonus, kaut viņiem šie līdzekļi bija ļoti vajadzīgi, un šobrīd gandrīz pusmiljons – 524 tūkstoši – ir tā nauda, kuras viņiem pietrūkst degvielas iegādei.

Mēs, sabiedrība, ļoti paļaujamies uz šiem dienestiem tajā brīdī, kad tas mums visvairāk vajadzīgs, mēs paļaujamies, ka viņi atbrauks un sniegs sabiedrībai palīdzību, bet, ja šobrīd nav zināms, kur ņemt līdzekļus un vai būs degviela ātrās palīdzības automašīnām, vai tās varēs atbraukt palīgā, kad to mums visvairāk vajag, tā ir nepieņemama situācija.

Tādēļ aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atbrīvot no akcīzes nodokļa likmes, no akcīzes nodokļa paaugstinājuma šos dienestus, jo viņi jau nebrauc izklaidēties vai pavadīt brīvo laiku, viņi brauc palīgā cilvēkiem. Un tas ir visa pamats. Ja nav naudas, par ko ieliet degvielu bākā, mēs, iespējams, viņus nesagaidīsim tad, kad viņi mums būs vajadzīgi. Es šeit nerunāšu par jauno brigāžu modeli – no trim cilvēkiem uz diviem un tā tālāk. Bet šis, es domāju, ir fundamentāli svarīgs, viens no tiem priekšlikumiem, kuros tiešām aicinu ieklausīties un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģes un kolēģi! Arī šis priekšlikums ir viens no tiem, par kuriem es, līdzīgi kā par vienu no iepriekšējiem, aicināju balsot... par to, lai mēs atļautu uzņēmējiem apmaksāt sporta nodarbības saviem darbiniekiem... aicinātu veselības ministru nākt un atbalstīt, un cītīgi aģitēt par to, lai jūs balsojat "par" un atbalstāt. Tieši tas pats ir arī šeit, jo... dzirdot to, ko Vitenberga kungs minēja par šiem samazinājumiem ātrajai palīdzībai un pārējiem dienestiem... šie naudas resursi noteikti nāktu par labu... jo mēs spēlējam... budžetos.

Bērni bieži vien mēdz spēlēt dakteros, un šeit arī ir tāda spēle – spēle budžetos, ka mēs, no vienas puses, tā kā iedodam šos naudas līdzekļus, bet ar otru roku tā kā prasām atpakaļ. Jo mēs dzirdējām arī, ka tiks palielinātas šīs... gan par glabāšanām, gan par visu degvielai... Bet tad ir šī sadaļa – akcīze, no kuras mēs patiešām varam atbrīvot operatīvos dienestus.

Īpaši runājot tieši par neatliekamo medicīnisko palīdzību... Stāsts no Valmieras novada, par Mazsalacu. Mums šeit sēž arī bijušais Mazsalacas mērs. Ja mēs skatāmies šo situāciju, tad principā, lai taupītu naudas resursus, ir doma, ka nakts stundās tur punktu nebūs. Tuvākais punkts ir Rūjiena, kas it kā nav baigi tālu – 25 kilometri, bet tas nav pa ceļam uz Valmieru, kur ir reģionālā slimnīca. Un es domāju: ja mēs rastu līdzekļus, tad noteikti šis punkts varētu turpināt eksistēt arī nakts stundās, jo kopējais kilometru skaits, kas mašīnai jānobrauc no kaut kurienes, ir lielāks par 80. Ja viņi brauks, teiksim, no Valmieras, tad tie būs 50 kilometri, ja no Rūjienas – tad 25 plus vēl 50.

Naudas trūkuma dēļ rodas šādi absurdi priekšlikumi. Un arī tas, ko mēs Tavara kunga priekšlikumā dzirdējām, – par kafiju, ka galvenie slimību veidi ir sirds un asinsvadu slimības – infarkts, insults –, bet tajos gadījumos svarīgākā lieta ir laiks – laiks! – jo ātrāk, jo labāk.

Tikko, pirms dažām nedēļām, bija gadījums – mana tuva drauga sievu piemeklēja infarkts un insults, un, par laimi, Mazsalacā ir šī ekipāža, viņi varēja ātri ierasties, un šobrīd norit ļoti labs... atveseļošanās process. Tikai tādēļ, ka tas bija iespējams.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai būtu šie līdzekļi, punkti nebūtu jāslēdz ne nakts stundās, ne dienas stundās, tie varētu turpināt savu darbu.

Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un neprasīt, lai operatīvie dienesti maksā akcīzes nodokli.

Sēdes vadītāja. Laiks.

J. Grasbergs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 29, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 10. – deputātu Artūra Butāna un Jurģa Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Jānis Grasbergs jau arī tikko skaidroja, kāda ietekme uz veselības aprūpes pieejamību ir tam, ko mēs akcīzes nodokļa likumā pieņemam. Žēl, ka neatbalstījāt.

Bet es gribu runāt par nākamajiem priekšlikumiem: 10.–16., 19., 21. un 22. priekšlikumu. Tie ir priekšlikumi, kurus mēs ar kolēģi Artūru Butānu iesniedzām tādēļ, ka valdība, pēc mūsu ieskata, veidojot šo budžetu, nebija pietiekami ņēmusi vērā iespējas ieņēmumus palielināt uz alkoholiskajiem dzērieniem uzliktā akcīzes nodokļa likmju rēķina.

Ja ir tik saspringta finanšu situācija, ja valsts ekonomika neaug tik ātri, kā gribētos, primāri jau jāskatās tās lietas, tās preces, kas kaitīgas veselībai. Tikai pēc tam vajadzētu skatīties, kā celt akcīzi degvielai.

Kā zināms, tad pieejamībai ir ietekme uz lietošanu, sevišķi uz kaitīgu vielu lietošanu, un pieejamību var ierobežot ar cenu. Pasaules Veselības organizācija arī savos pētījumos teikusi, ka alkohola cena ir viena no tām lietām, kuras korelē ar lietošanas daudzumu. Tāpēc mēs aicinām straujāk celt akcīzes nodokļa likmi alum, raudzētiem dzērieniem līdz 6 procentiem, vīnam un raudzētiem dzērieniem virs 6 procentiem, starpproduktiem līdz 15 procentiem, starpproduktiem no 15 līdz 22 procentiem un spirtam, un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem.

To, ko jūs valdībā plānojat no 2027. gada, mēs piedāvājam noteikt no 2025. gada, paredzot pārejas periodu.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu un papildināt valsts budžeta ieņēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 26, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 11. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 24, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 12. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nu, nodokļu politika jau acīmredzot ir ne tikai nodokļu maksātāju kabatu patukšošana bezmērķīgu mērķu realizācijai, bet arī kaut kāda citāda politika. Piemēram, varbūt samazināt stipros dzērienus, bet neaiztikt, teiksim, vieglos dzērienus.

Bija tāds teiciens, ka vienmēr krīt tā valdība, kas palielina alus cenas. Bet to pašu var attiecināt uz vīnu. Kāds pamatojums būtu palielināt? Ne mazāk... ja bija 148... uz simt litriem, teiksim, 155... un tā tālāk.

Gribu pateikt vienu lietu... tiem, kas nav bijuši... piemēram, Vācijā, kas ir nesalīdzināmi bagātāka, jūs varat ieiet parastā veikalā... piemēram, vācu baltvīns, kas maksā pie mums vidēji... lētie vīni – seši, septiņi, astoņi eiro... jūs varat Austrālijas vīnus nopirkt... to pašu "Jacob’s Creek"... par trīs eiro, kas jau ir divreiz lētāk. Kāpēc tas viss ir vajadzīgs? Es nesaprotu.

Otra politika. Mēs gribam... vai negribam... pāriet no stipro dzērienu lietošanas, kur esam... var strīdēties... Krievija vai Lietuva... viena no lielākajiem patērētājiem... uz normālu dzīvesveidu, vairāk kā Dienvideiropā. Te bija teikts, ka esam laikam vienīgie Eiropā, kas kafijai ir uzlikuši... mēs arī vieglos dzērienus visu laiku... neatbalstījām bezalkoholiskajiem dzērieniem zemos nodokļus.

Politika kopumā ir bezjēdzīga, jo tā nav pārdomāta, lai ieturētu kādu kursu soli pa solim – lai tauta nenodzeras ar stipriem dzērieniem, kuriem nodokļus, protams, var palielināt, – un turētos pie vieglo dzērienu politikas. Bet tas acīmredzot nenotiek.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 24, atturas – 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 13. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 26, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 14. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 27, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 15. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 24, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 16. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 25, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 17. – Ministru kabineta priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 18. – Ministru kabineta priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 19. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 27, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 20. – Ministru kabineta priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 21. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 26, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 22. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 41, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 23. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Vairāki noraidītie priekšlikumi, kā Klotiņa kungs minēja, bija saistīti ar alkohola akcīzi. Šis un vairāki nākamie ir savstarpēji saistīti. Tie runā par tabakas industriju.

Princips ir līdzīgs: mēs piedāvājam tās pašas likmes, ko Ministru kabinets, tikai negaidot 2027. gadu, bet ieviešot jau no nākamā gada. Gan azartspēļu gadījumā, gan tabakas gadījumā, gan alkohola gadījumā pretarguments bija, ka nav samērīgi. Tā kā šos līdzekļus, kurus varētu iegūt, vēlamies novirzīt dzimstības veicināšanai, mēs sakām, ka nav samērīgi nedot ģimenēm ar bērniem lielāku atbalstu un apmierināt manas trīs nosauktās industrijas.

Aicinu izvēlēties negaidīt un celt uzreiz, it īpaši, ja citas akcīzes nodokļa likmes, piemēram, degvielai, tiek celtas jau no nākamā gada. Kāpēc tabakai, alkoholam, citiem... būtu jāgaida ilgāk?

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 24, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 24. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 25. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 24, atturas – 29. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 26. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsaucieni: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 24, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 27. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 25, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 28. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 24, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 29. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 25, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 30. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 25, atturas – 27. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 31. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 27, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 32. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 27, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 33. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 27, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 34. – deputātu Butāna un Klotiņa priekšlikums. Atbalstu neguva. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 34, pret – 25, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 35. – Ministru kabineta priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 36. – arī Ministru kabineta priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 37. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Šis APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikums ir gana labs. Te ir runa par pārejas noteikumiem.

Jāteic, ka valdība kā Viļa Plūdona dzejolī par Ziemassvētku rūķīti atnāk tā klusi, kaut ko noliek priekšnamā un aiziet tālāk uz kaimiņu pusi. Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns. Bet kur bija tas bijis?

Pieauga izmaksas. Šajā gadījumā – par dabasgāzi. Neviens īsti nav runājis, bet mājsaimniecībām akcīze dabasgāzei palielināsies trīs reizes. Tās ir vairāk nekā 60 tūkstoši mājsaimniecību. Tās nav tikai dažas. 60 tūkstoši mūsu mājsaimniecību. Un atkal es skatos uz PROGRESĪVAJIEM – 95 procenti sabiedrības iegūs vairāk līdzekļu pēc budžeta pieņemšanas. Tā nebūs, jo tās mājsaimniecības, kuras kurina un iegūst siltumu ar gāzi... akcīze reizes trīs pieaugs. Tā ka atkal – tā klusi, klusi... neviens par to nerunā, neviens nezina. Diemžēl sabiedrība to uzzinās tikai tad, kad būs pienākuši rēķini par nākamā gada janvāri.

Ar šiem pārejas noteikumiem to vēl var salabot. Aicinu atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģu priekšlikumus.

Edgar, kamēr tu biji aizgājis, pienāca kārta jūsu priekšlikumam. Paši neaizstāvējāt, tā ka (Starpsauciens: "Malacis!")... Bet es nevarēšu vienmēr būt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu nesarunāties.

J. Vitenbergs. Atbalstām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs turpinām šo neprātīgo politiku. Kad mūsu transatlantiskais partneris paziņo, ka galvenais ekonomikas attīstības dzinējspēks ir degvielas cenu pazemināšana vismaz divas reizes, mēs darām visu otrādi... lai sariebtu... lai mums būtu viss ļoti dārgs, lai ekonomika buksētu, lai mēs paliktu nabadzīgākie Eiropas Savienībā.

Tagad mēs celsim gāzes cenas, un par to mums teiks... paldies. Domāju, mums nevajadzētu tā darīt. Šinī gadījumā – atbalstīt APVIENOTĀ SARAKSTA priekšlikumu. Kopumā, saprotu, daži – trīs četri – cilvēki jau beigās savas kartītes izvilks, un drīzāk mēs sāksim domāt... ar nākamo nedēļu... pie jaunas valdības, kura uztaisīs normālu budžetu un normālu projektu, nevis turpinās graut Latvijas ekonomiku. (Starpsauciens.) Paldies, es sapratu.

Tā ka – visu labu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 50, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 38. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Visbeidzot 39. – arī deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 31, pret – 50, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Līdz ar to atbildīgās komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 20, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Viens priekšlikums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Saņēmām vienu priekšlikumu.

1. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labvakar, godātie kolēģi un dārgā koalīcija! Tagad vēlos pievērst uzmanību jautājumam, kas skar katru Latvijas iedzīvotāju. Šis likumprojekts ir saistīts arī ar Ceļu satiksmes likumu. Par to, ka cilvēks atsakās veikt pārbaudes, bet grib veikt pārbaudes medicīniskā iestādē, veselības aprūpes iestādē. Tiesības aizstāvēt savu nevainību un pierādīt patiesību...

Plānotie grozījumi Ceļu satiksmes likumā un saistošais grozījums Krimināllikumā, kas ierobežo iespēju vadītājam veikt medicīnisko pārbaudi alkohola koncentrācijas noteikšanai, ir satraucoši un rada nopietnas bažas par cilvēka pamattiesībām (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

V. Pleškāne. ... un tiesiskumu mūsu valstī. Par to, ka valdība nevar nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, tiks krimināli sodīti transportlīdzekļu vadītāji, kuri grib pierādīt savu nevainību ar drošākām un uzticamākām metodēm, kā laboratoriskie mērījumi ārstniecības iestādēs.

Lai gan ir svarīgi novērst alkohola reibumā izraisītus satiksmes negadījumus, jāizvērtē alternatīvas sankcijas, kas ir taisnīgākas, samērīgākas un mazāk noslogotu sabiedrību un tieslietu sistēmu. Jūs visi esat pieauguši un gudri cilvēki... kriminalizēt katru darbību vai bezdarbību – tas ir ļoti slikti.

Ir svarīgi uzsvērt, ka medicīniskā pārbaude ir vienīgais objektīvais un neatkarīgais veids, kā persona var apstrīdēt uz vietas veiktās alkohola pārbaudes rezultātus. Valsts noteikto alkometru izmantošana ir nozīmīga, taču nav absolūti perfekta, mērierīces var kļūdīties. Tikai laboratorijas pārbaudes spēj pilnīgi precīzi veikt... precīzus rezultātus. Atņemt šo iespēju nozīmē atņemt cilvēkiem iespēju aizstāvēt savu taisnību.

Ierobežot šādas pārbaudes veikšanu ir bīstams precedents. Tas rada situāciju, kurā valsts faktiski liek pilsoņiem akli uzticēties tehniskai ierīcei, pat ja rodas pamatotas šaubas par tās rādījumu pareizību. Vai šāda pieeja ir saskaņā ar mūsu demokrātiskās sabiedrības pamatprincipiem? Šādi ierobežojumi grauj iedzīvotāju uzticību gan tiesībsargājošajām institūcijām, gan valstij kopumā. Tiesības uz aizstāvību demokrātiskā valstī ir neatņemamas, un jebkurš mēģinājums tās ierobežot ir nepieļaujams.

Cienījamie deputāti, es aicinu jūs aizdomāties par to, kāda būs mūsu valsts nākotnē, ja pieļausim šādu ierobežojumu veikšanu, ja kriminalizēsim katru soli. Tiesiskums un cilvēka....

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. ... nav atkarīgs tikai...

Var apvienot...?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Pleškāne. ... nav tikai tukši vārdi. Tie ir pamats mūsu sabiedrības drošībai un taisnīgumam.

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 51, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Esam izskatījuši vienīgo priekšlikumu.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 16, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kā jau minēja cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā".

Komisijā saņēmām trīs priekšlikumus.

1. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 51, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 2. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi deputāti un dārgā – ļoti dārgā! – koalīcija! Tieši šis likumprojekts parāda to, ka valdībai viss ir slikti. Šodien mēs esam spiesti diskutēt par likumprojektu, kurš paredz grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā un apdraud mūsu valsts iedzīvotāju nākotni. Šāda rīcība, kas paredz pārdalīt līdzekļus no pensiju fondiem budžeta caurumu aizpildīšanai, ir nepieņemama un pretrunā ar godīgas pārvaldības principiem.

Šie līdzekļi nedrīkst tikt uzskatīti par rezerves kabatu, kurā valsts ielūkojas ikreiz, kad budžetā parādās nepilnības. Šāda rīcība sagrauj uzticību pensiju sistēmai, kas ir viens no stūrakmeņiem mūsu sociālajai drošībai.

Pirmām kārtām šāda rīcība grauj uzticību valsts ilgtermiņa attīstībai un saistībām. Pensiju 2. līmeņa izveide bija stratēģisks solis, lai nodrošinātu iedzīvotāju finansiālo drošību vecumdienās. Tagad, samazinot iemaksas, mēs sūtām signālu, ka valsts nav spējīga pildīt savas saistības, radot nestabilitāti un neuzticību sistēmai. Šis lēmums negatīvi ietekmēs nākotnes pensionāru ienākumus. Kā norāda eksperti, samazinot iemaksas pensiju 2. līmenī, nākotnes pensijas varētu būt ievērojami zemākas, kas nozīmē, ka daudzi mūsu iedzīvotāji, arī es, saskarsies ar finansiālām grūtībām vecumdienās.

Šāda politika neveicina ilgtspējīgu pensiju sistēmas attīstību. Tā vietā, lai meklētu ilgtermiņa risinājumu un veicinātu iedzīvotāju uzkrājumus, koalīcija izvēlējās īstermiņa plāksteri, kas nākotnē var radīt vēl lielākas problēmas.

2008. gadā – ekonomiskās krīzes laikā – pensiju 2. līmenis jau tika būtiski samazināts. Valstij bija nepieciešami vairāki gadi, lai atgrieztos pie 6 procentu likmes. Tagad mēs redzam mēģinājumu vēlreiz apdraudēt uzkrājumus. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

V. Pleškāne. Vai šāda situācija nav pietiekams pierādījums tam, ka valsts nevar efektīvi pārvaldīt šos līdzekļus? Pensiju 2. līmenis tika ieviests ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu vecumdienu nodrošinājumu mūsu iedzīvotājiem. Bija paredzēts pakāpeniski palielināt likmi līdz 10 procentiem, lai līdzsvarotu pensiju 1. un 2. līmeņa iemaksas. Tomēr šie solījumi līdz šim palikuši neizpildīti.

Apgalvojums, ka 2. līmenis ir mazāk ienesīgs nekā 1. līmenis, ir maldinošs. Pensiju 2. līmeņa līdzekļi tiek ieguldīti tirgū, radot ienesīgumu, kamēr 1. līmenis...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Pleškāne. Apvienojiet, lūdzu...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

V. Pleškāne. ... pensiju 1. līmenis ir tieši atkarīgs no darbaspēka īpatsvara sabiedrībā... un nodokļu ieņēmumiem, kas nākotnē būs nepietiekami. Šo līdzekļu pārdale ir īstermiņa risinājums, kas ignorē ilgtermiņa problēmas.

Cienījamie deputāti, es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un meklēt alternatīvus risinājumus, kas nodrošinās mūsu pensiju sistēmas stabilitāti un iedzīvotāju labklājību nākotnē. Mēs nedrīkstam upurēt mūsu nākotni īstermiņa ieguvumu vārdā.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamie kolēģi! Faktiski šis priekšlikums pēc savas būtības ir tāds pats kā nākamais, ko iesniegusi frakcija APVIENOTAIS SARAKSTS. Atgādinu, priekšlikums paredz izslēgt daļu, kas šajā likumprojektā paredz, ka laika posmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim šā likuma 4. panta otrajā daļā noteiktā iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 5 procenti no iemaksu objekta, kas noteikts likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", esošo 6 procentu vietā. Kolēģi, šo iemaksu apmēru mēs samazinām no 6 procentiem uz 5 procentiem uz laiku līdz 2028. gada 31. decembrim.

Atgādinu, ka šī nauda, ko iemaksā nodokļu maksātāji pensiju 2. līmenī, nav valsts budžeta nauda, tā ir cilvēku personīgā nauda, kura ir mantojama, – atgādinu! – tā ir mantojama, šīs iemaksas pensiju 2. līmenī nav pakļautas politiskiem lēmumiem. Respektīvi, mēs varam... indeksējam, mēs rādām, ka ar indeksāciju šis ienesīgums rezultātā ir viens... bet tikpat labi, mainoties ekonomiskajai situācijai – par ko mēs vairākkārt no šīs tribīnes esam runājuši un uz ko norāda arī starptautiskie eksperti – šīs ekonomiskās prognozes nebūt nav tādas, kādas ir prognozējusi Finanšu ministrija. Arī vidēja termiņa budžetā... arī budžetā līdz 2028. gadam potenciāli ir daudz un dažādu risku, kas apdraud iespēju, ka pensijas varētu tikt indeksētas, kas apdraud iespēju – un diezgan droši var prognozēt –, ka arī pensiju vecuma slieksnis varētu tikt paaugstināts. Daudz un dažādu risku.

Ar šo priekšlikumu... kā arī koalīcijas partneri... arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā Finanšu ministrijas pārstāvis minēja... finansē šī budžeta nodokļu reformu. Lai finansētu šī budžeta nodokļu reformu, ir paņemts viens procents no pensiju 2. līmeņa, pārlikts uz 1. līmeni, apzinoties – ar augstu varbūtību –, ka līdz 2028. gada 31. decembrim nebūs iespējams atgriezt atpakaļ 6 procentus.

Vai ir paredzēti kādi mehānismi, kā cilvēkiem to kompensēt? Nav. Vai šie riski ir godīgi apzināti un pateikti? Nē, nav. Tāpēc APVIENOTĀ SARAKSTA vārdā aicinu atbalstīt priekšlikumu, kas paredz šo normu svītrot no budžeta un saglabāt esošo 6 procentu iemaksu apmēru pensiju 2. līmenī.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Kolēģi! Es nevaru atbalstīt viena procentpunkta atņemšanu pensiju 2. līmenim, lai segtu šīsdienas budžeta vajadzības. Un, kā viegli var noprast, valdības vajadzības tikai turpinās augt, un par ieņēmumu palielināšanu diemžēl nedomā neviens. Starptautiskais Valūtas fonds ir samazinājis Latvijas IKP izaugsmes prognozes gan šim, gan nākamajam gadam, tāpēc ir naivi cerēt uz kaut kādu brīnumu, vēl jo vairāk – ticēt, ka tas ir terminēti, ir tikpat naivi. Drīzāk jau sagaidāms, ka valdības roka stiepsies pensiju 2. līmeņa virzienā vēl kādu reizi, jo tā taču ir tāda viegli pieejama nauda, kur iegrābties.

Līdz ar to ir jādod cilvēkam pašam iespēja lemt, ko tad darīt ar savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu, it īpaši, ja nauda ir nepieciešama dzīvības uzturēšanai vai glābšanai, tad cilvēkam ir jādod iespēja izņemt šo naudu. Saprotiet taču, pastāv risks, ka cilvēks vispār nesagaidīs pensiju un netiks pie šīs naudas. Sanāk tā: ja valstij vajag naudu, tā ar mierīgu, vieglu roku var iegrābties šajā naudā, bet, ja cilvēkam to vajag, lai saglabātu savu dzīvību, tad nē, viņš var nomirt, bet pie šīs naudas netiks. Pensiju 1. līmenī iemaksātais sociālais nodoklis aiziet valsts makā, no kura to izmaksā šodienas pensionāriem, 2. līmeņa iemaksas aiziet privātajiem pārvaldniekiem, un šī nauda pelna finanšu tirgū, vismaz tāda doma ir bijusi, kad ieviesa pensiju 2. līmeni, taču tagad valdība grib spert soli atpakaļ. Un kāpēc? Tāpēc, lai lāpītu budžeta iztrūkumu.

Viena procentpunkta likmes pārnese no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni 2025. gadā palielinās speciālā budžeta ienākumus par 104 miljoniem, 2026. gadā – par 169 miljoniem, 2027. – par 171 miljonu, 2028. – par 179 miljoniem. Tātad četru gadu laikā speciālo budžetu papildinās par 616 miljoniem eiro, bet par to atmaksu nākotnē skaidras vīzijas nav. Ja budžeta deficīta rādītājs neiekļautos noteiktajos rāmjos, situācija būtu ļoti skarba un arī budžeta izdevumi būtu strauji jāapgriež. Tātad solījumu izpilde nākotnē valstij izmaksās dārgi.

Līdz ar to es neatbalstu šādu pieeju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi! Ir priekšlikums turpināt Saeimas sēdi līdz pulksten 21.00 bez pārtraukuma. (Starpsaucieni: "Jā!") Vajadzīgs balsojums? (Starpsauciens: "Nav!") Nē taču!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. 3. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā atbalstu neguva. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 52, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 36, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātā Ministru prezidentes kundze! Kolēģi! Šis ir viens no tiem labajiem likumprojektiem, kuram nav priekšlikumu otrajam lasījumam.

Komisija likumprojektu izskatīja, nobalsoja un lūdz arī jūs pozitīvi nobalsot par šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sociālo drošību"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā".

Saņemti seši priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 3. – deputāta Butāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. 4. – deputātes Matisones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labvakar, godātie kolēģi! Šogad mikrouzņēmumu nodokļa likme daļai uzņēmēju jau tika samazināta no 40 uz 25 procentiem. Rezultātā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits un nodokļa ieņēmumi pat pieauga. Tas apliecina, ka valstij nav jābaidās no nodokļu samazināšanas. Uzņēmēji ir gatavi maksāt nodokļus, ja tie ir vienkārši un samērīgi. Tas ir ceļš, kā mazināt ēnu ekonomiku. Nodokļu likmei ir nozīme. Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka 15–18 procenti ir tā robeža, lai mikrouzņēmumu nodokļa režīms būtu izdevīgs.

Samērīga un vienkārša nodokļu politika mazajam biznesam spēs sakārtot un uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Pretējā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija tērē milzīgus resursus, lai novērstu shēmas, bet atsevišķi uzņēmēji meklē iespējas, lai nesamaksātu neko, rezultātā valsts zaudē dubultā. Mans priekšlikums paredz samazināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi uz 18 procentiem. Šī likme ir tuvāka Igaunijas un Lietuvas nodokļu regulējumam, un tas palīdzēs mazajam biznesam darboties legāli.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, gan šis, gan iepriekšējais priekšlikums paredz mikrouzņēmumu nodokļa likmi noteikt 18 procentu apmērā. Iepriekš par tādu tika diskutēts arī Finanšu ministrijas nodokļu darba grupā. Mūsuprāt, Finanšu ministrijas arguments par to, ka tam ir liela fiskālā ietekme un tāpēc tas nav atbalstāms... manuprāt, tā ir tikai puse no patiesības, jo otra puse ir tā, ko mēs redzam, kas notiek ēnu ekonomikā... kā arī arguments par to, ka nevar samazināt šo likmi, jo tad samazināsies sociālās iemaksas. Ja ir ēnu ekonomika, tad sociālās iemaksas nav pat nelielas vai mazākas, to nav nekādu. Vēlos norādīt, ka sociālās iemaksas... mikrouzņēmumu nodoklis ir apgrozījuma nodoklis, tātad tās iemaksas tiek rēķinātas pilnīgi pēc cita principa. To nevajadzētu ignorēt. Tāpēc šie divi argumenti nevar būt par pamatu, lai neatbalstītu 18 procentu likmi. Ja ir vēl kāds – trešais – arguments, tad es to gribētu dzirdēt. Neesmu tādu sadzirdējis no Finanšu ministrijas vai no koalīcijas pārstāvjiem.

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 40, atturas – 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 5. – deputātes Aivas Vīksnas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Labvakar, kolēģi! Kādas vērtības mēs šodien budžeta pakotnes svaru kausos liekam? Vienā kausā – cilvēks, otrā kausā – pasargāta azartspēļu nozare. Par ko tad šeit ir runa? Atbildīgi un izsvērti analizējot ekonomisko situāciju un fiskālo telpu, mans priekšlikums bija un ir: no 25 procentiem samazināt uz 23 procentiem. Tikai – 2 procenti! Fiskālā ietekme – tikai 1,3 miljoni! Atkārtoju – tikai 1,3 miljoni! Savā priekšlikumā, kā jūs nojaušat, kā finanšu avotu norādīju azartspēļu un izložu nodokļa paaugstināšanu jau no nākamā gada. Kolēģi, mans priekšlikums pavisam noteikti atbalsta nodokļu maksātājus. To par labu un pamatotu atzina gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, gan Finanšu ministrijā... gan finanšu ministrs... gan Valsts ieņēmumu dienestā, un priekšlikums atzinību izpelnījās arī no Ministru prezidentes.

Tad kāpēc viņi visi balsoja "pret"? Kāpēc nobalsoja pret iespēju senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ļaut nopelnīt un godīgi nomaksāt nodokļus? Kāpēc balsoja pret iespēju māmiņām, kuras vienas pašas audzina un uztur bērnus, ļaut nopelnīt naudiņu papildu darbā ar mazā biznesa palīdzību bērnu interešu pulciņu, sporta un mūzikas nodarbību apmaksāšanai? Jā, kolēģi, pavisam droši valdība varēs turpināt saudzēt azartspēļu nozari, jo tai nauda jāatstāj vēl vairāk, bet pilnībā vienaldzīgi attiecas pret 10 tūkstošiem cilvēku Latvijas reģionos un pilsētās.

Tikai atsvaidzinu jūsu atmiņu, cienījamā valdība. Tad, kad vajadzēja atrast naudu – simtiem miljonu – "airBaltic" "slīkstošā kuģa" glābšanai, tad tā atradās minūtes laikā.

Šis būs visas Saeimas sirdsapziņas balsojums par vērtībām.

Lūdzu, papildlaiku.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Vīksna. Kolēģi, aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Un nobeigumā es gribu citēt Imanta Ziedoņa vārdus:

"– Vai tu zini, kāpēc pasaulē tik daudz ļaunuma?

– Kāpēc?

– Ļaunums tiek aktīvi finansēts.

– Hmm. Tas uz labu?

– Tas nav labi. Labais balstās uz cilvēka sirdsapziņu, taisnīgumu un patiesību.

– Hmm.

– Vai zini, kāpēc labais beigās uzvar?

– Kāpēc?

– Nauda agri vai vēlu beidzas, bet sirdsapziņa, taisnīgums un patiesība ir mūžīgi."

Balsojam! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Tiešām pēc būtības. Vispirms jau par kolēģes Lindas Matisones priekšlikumu, kurš paredz mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošiem likmi samazināt no 25 uz 18 procentiem. Tas ir 7 procentu samazinājums tiem, kuri strādā šajā nodokļu režīmā.

Zinot un dzirdot visu, ko mēs iepriekš runājām... pēc pēdējiem datiem, kā mani kolēģi arī saka, tie vairs ir aptuveni 10 tūkstoši uzņēmumu, mazo uzņēmēju, kuri strādā šajā nodokļu režīmā, kuri nenāk uz Valsts kasi vai uz sociālo dienestu pēc pabalstiem, kuri ar šo nopelnīto naudiņu uztur savas mājsaimniecības. Lielāko daļu šīs naudiņas samaksā lielajiem nodokļu maksātājiem – lielveikalu ķēdēm, degvielas tirgotājiem... par mobilajiem pakalpojumiem un tamlīdzīgi, kas netiešā veidā, caur citiem nodokļiem, atgriežas Valsts kasē.

Maz ir mikronodokļa maksātāju, kuri naudu tērē ārvalstīs. Tie ir mūsu pašu iedzīvotāji. Samazinājums par 7 procentiem būtu bijis pilnīgi un absolūti objektīvs, zinot to, ka dārgāks paliek transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, akcīze paliek dārgāka un daudzi citi izdevumi.

Šis manas kolēģes Aivas Vīksnas priekšlikums ir vēl simboliskāks – tas ir par 2 procentiem. Kolēģe Aiva Vīksna norāda arī avotu – simboliski palielināt azartspēļu nodokli.

Kolēģi, tas ir nekas cits kā tikai un vienīgi parlamenta attieksmes jautājums – vai mēs esam gatavi nākt palīgā un vismaz simboliski... pateikt, ka šie cilvēki, mazie uzņēmēji, kuri strādā mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, nav valstij vienaldzīgi.

Manuprāt, tas būtu tikai un vienīgi loģiski – ja mēs neatbalstījām to priekšlikumu, kas būtu bijis tiešām racionāls, tad šis jau ir simbolisks.

Kā man kolēģe Vīksnas kundze teica, mums ir izvēle: vai nu mēs atbalstām azartspēļu industriju, vai mēs atbalstām tos mazos nodokļu maksātājus, kuri visbiežāk ikdienā knapi savelk galus, lai nosegtu savus ikdienišķos tēriņus, nenākot pie valsts pēc sociālās palīdzības.

Tāpēc es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (Dep. M. Kučinskis: "Apvienosiet laikus?") Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamais Ministru kabinet! Cienījamie deputāti! Ļoti reti, kad es runāju un īpaši budžeta sakarā, jo es ļoti labi saprotu – 52 balsis, un viss ir nolemts, un visiem ir jāturas. Bet šis ir tāds īpašs gadījums, un es tādu mazu stāstu gribu izstāstīt. Es saprotu, ka daudzi opozīcijas priekšlikumi ir lemti neveiksmei, ņemot vērā, ka budžets ir salikts... tur telpas un tā tālāk... nav kur likt. Bet šajā priekšlikumā galvenais, ko visi teica... jā, visi teica, ka tas ir reāls, tas ir tikai miljons... pāri... ar visiem avotiem, un es stāstam noticēju.

Aivai es noticēju tāpēc, ka viņa pastāstīja par reālo situāciju arī laukos, par to, ka ļoti daudzi uzņēmēji, kas kovida laikā tika aizdzīti pelēkajā zonā, pie šādas vienošanās, pie šādas valsts pretimnākšanas iznāktu no tās zonas ārā, un mēs iegūtu nodokļu maksātājus, mēs iegūtu pakāpeniski, lēnām cilvēkus, kas, iespējams, pēc tam aizietu jau nākamajā... izietu... jo, jūs zināt, mikrouzņēmumi ir ļoti ierobežoti, tas ir viena cilvēka uzņēmums. Ļoti daudziem tā ir otrā darbavieta, kur viņi strādā. Un fantastiski, kā pavērās visi ceļi... Latvijas Bankā, ar ko runāju, teica, ka viņi neredz tur nekā slikta. Reira kungs teica, ka viss ir kārtībā, ka tas ir labs... Finanšu ministrijas ierēdņi teicās... bet man laikam jācitē... jāviļas tajā teicienā, ko es dzirdēju pirmajā lasījumā, kad pārmeta mums, opozīcijai, kvoruma noraušanu... dažādus tur... teica: "Jūs – ko darāt?! Jūs nezināt? Šis nav mūsu budžets, tas ir Saeimas budžets." Nē, tas tomēr ir koalīcijas budžets, jo tas nobremzējās Ministru kabinetā ar vienu vienīgu iemeslu – to ir iesniegusi deputāte no opozīcijas un viņa nav gatava kaut kādā ziņā to iemainīt pret kaut ko citu. Tā ka man ir ļoti žēl, bet acīmredzot "piecdesmit divnieks" ir gatavs nobalsot, neskatoties uz to, ko cilvēki prasa un kur viņi būtu gatavi uzticēties valstij un sākt maksāt kārtīgāk nodokļus.

Paldies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 2, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Butāns. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Butāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret – 1, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Astoņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Sāksim izskatīt likumprojektu "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" otrajā lasījumā. Likumprojekts ir steidzams.

1. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lēmums bija neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Īsi. Šis ir priekšlikums atcelt krīzes laika lēmumu, kas noteica, ka, bērnam piedzimstot, pirmajā gadā netiek maksāts ģimenes valsts pabalsts. Pirms tam tas bija, tagad... nu jau daudzus gadus... ģimenes valsts pabalsts tiek maksāts tikai no viena gada vecuma.

Šis priekšlikums paredz krīzes laika lēmumu izbeigt un atgriezt to, kā bija sākotnēji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 7, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 3. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Uģim Mitrevicam.

U. Mitrevics (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes, kolēģi! Tikpat īsi. Šis priekšlikums ir viens no Bērziņa kunga pieminētajiem, ja nemaldos, 12 labajiem priekšlikumiem, kas bija Labklājības ministrijas kolēģu sagatavoti uz budžetu attiecībā uz ģimenēm ar bērniem – par pabalstu palielināšanu, indeksēšanu, pārskatīšanu. Cik es saprotu, nekas no tā visa nav... tamdēļ šis ir viens no...

Ir tikai loģiski, ka mēs esam iesnieguši šādu priekšlikumu un atgādinājuši, ka priekšlikums ir pēc 2022. gada inflācijas ietekmes tomēr indeksēt ģimenes valsts pabalsta apmēru: iepriekšējo 25 eiro vietā – 30 eiro par vienu bērnu; iepriekšējo 100 eiro vietā – 120 eiro par diviem bērniem; iepriekšējo 225 eiro vietā – 270 eiro par trīs bērniem; savukārt, ja ir četru bērnu ģimene, – 120 eiro par katru bērnu. Tas arī viss.

Lūgums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 7, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 4. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 8, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 5. – deputāta Klotiņa priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 7, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 6. – deputāta Mitrevica priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 7, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 7. – deputātes Stobovas priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Iekļaušana, līdztiesība, vienlīdzīgums, vienādas iespējas visiem – tie ir modernie vēstījumi, ar kuriem piepildīti visi valstij svarīgākie dokumenti. Ar šiem vārdiem ir apveltīts arī Evikas Siliņas valdības deklarācijas ietvars.

Kā visiem zināms, no nākamā gada paredzēts palielināt valstī zemāko minimālo iemaksu slieksni, nosakot to 22 procentu apmērā no ienākumu mediānas. Tas tika ieviests, lai būtu konkrēts atskaites punkts. Līdz ar to pieaugs garantētais minimālais ienākums, kas pašreiz ir 20 procenti. Bet no atbalsta sistēmas tiek izstumti tie, kuriem jau no dzimšanas ir nepieciešams saņemt atbalstu, – tie ir I, II un III grupas invalīdi no dzimšanas.

Satversmes tiesa jau ir atzinusi, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums ir sadrumstalots un atbalsts tiek sniegts segregēti. Šobrīd atbalstu saņem tie, kuriem esošā valdība ir pateikusi, ka viņi ir prioritāšu sarakstā. Ja budžets atļauj – palīdzam, ja ne – tu kā cilvēks, kuram ir nepieciešams atbalsts, neesi vairs svarīgs. Par spīti valdības deklarētajam, ka Latvijā cilvēks ir mūsu valsts lielākā vērtība.

Par kādu cilvēka cienīgu dzīvi valdība runā, ja invalīds, kas ir tāds jau kopš bērnības, ir pakļauts izstumšanai? Vai varbūt tas ir paradokss par iekļaušanu, ko saprotam ar valdības iecerēto darbu saraksta 11. deklarācijas punktu, kas paredz dzīves autonomijas palielināšanu un attiecas uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Esi autonoms... no tiem labumiem, kurus var gūt no valsts... esi autonoms un māki iekļauties. Mēs taču esam iekļaujoša sabiedrība!

Uzskatu, ka valsts finansiālās iespējas nevar kalpot kā vienīgais kritērijs. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 10, atturas – 42. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. 8. – deputātes Stobovas priekšlikums. Komisijas lēmums – neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir reģistrēti 9700 jaundzimušie, kas ir par 1419 jaundzimušajiem mazāk nekā pagājušajā gadā, tas ir, par 12,7 procentiem mazāk. Piecu gadu laikā jaundzimušo skaits ir samazinājies par 22,9 procentiem, tas ir straujākais jaundzimušo skaita kritums. Kas tie ir par skaitļiem? Lai saprastu – ir zudusi Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un vēl kāda neliela Rīgas skola. Tas ir tik daudz, cik Batņas kungs varēja pabarot savā Ādažu vidusskolā vienā starpbrīdī. Un mēs redzam... ja mēs kādreiz sakām, ka ģimenes valsts pabalstu izmanto cilvēki, kuri nav darba attiecībās, tad šobrīd mēs redzam, ka tieši šajā sadaļā ir vislielākais kritums.

Ģimenes valsts pabalsts nav paaugstināts kopš 2021. gada. Par vienu bērnu ir 25 eiro. (Kulberga kungam nesanāktu pat pietiekami cienīgs ziedu pušķis.) Es aicinu šajā normā iekļaut, ka neatkarīgi no tā, kādas ir valsts prioritātes, šis pabalsts tiek indeksēts līdzīgi kā garantētais minimālais ienākums, lai bērni nav kā prioritāte, bet viņu atbalsts ir pašsaprotams. Jo tuvākajā nākotnē Batņas kunga Ādažu vidusskolā nebūs, kam mācīties, un tā vairs nebūs slavējama kā lielākā Latvijas vidusskola.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 11, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Simanovska. Kolēģi, esam izskatījuši visus astoņus priekšlikumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 19. novembra sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Otrajam lasījumam tika saņemti divi priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Jānis Reirs.

J. Reirs (JV).

Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Viktors Pučka.

V. Pučka (ST!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 12. novembra sēdē ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Otrajam lasījumam saņemti trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pučka. 2. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Lai daļēji kompensētu pašvaldību izdevumus sociālās palīdzības pabalstu nodrošināšanai, valsts nodrošina mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 30 procentu apmērā. Mans priekšlikums ir palielināt šo mērķdotāciju uz 50 procentiem. Kas šobrīd sanāk? Palielinot garantēto minimālo ienākumu, kas būs 22 procenti no mediānas, mainās arī mājokļa pabalsts. Pašvaldības, protams, ar to nav mierā un prasa atbalstu izdevumu pieaugumam.

Ko dara valdība? Atņem trūcīgajiem. Tiem, kuri saņem mājokļa pabalstu, tiek samazināts koeficients. Tas ir nepieļaujami! No anotācijas izriet, ka mājokļa pabalstu aprēķināšanai izmantotie koeficienti ir samazināti tikai un vienīgi tāpēc, lai kompensētu pašvaldībām divu procentpunktu GMI sliekšņa palielinājuma radītos izdevumus, un šis koeficientu samazinājums tiek veikts, pamatojoties uz Latvijas Pašvaldību savienības pieprasījumu. Vienlaikus tas ļaus samazināt valsts līdzfinansējumu mājokļa pabalstu izdevumu kompensēšanai. Tātad mājokļa pabalstu aprēķināšanai tiek noteikti mazāki koeficienti. Un tas viss – uz trūcīgo cilvēku rēķina.

Protams, tas ietekmēs gan pensijas vecuma cilvēkus, gan cilvēkus ar invaliditāti. Tas ir nepieņemami! Satversmes tiesa ir norādījusi, ka valsts garantētā sociālā nodrošinājuma apmērs var mainīties atkarībā no valsts rīcībā esošo finanšu līdzekļu apjoma, tomēr neatkarīgi no ekonomiskās situācijas valstī likumdevējam ir saistošas Satversmē noteiktās personu pamattiesības, arī ekonomiskās lejupslīdes apstākļos ir jānodrošina valsts iepriekš noteiktais pabalsts, bet, to samazinot, jāievēro samērīgums.

Tāpēc aicinu izvērtēt, vai esošajā ekonomiskajā situācijā tas tiešām ir atbildīgi – samazināt sociālo atbalstu visnabadzīgākajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nodrošināt lielākas mērķdotācijas pašvaldībām, bet nesamazināt mājokļa pabalstu koeficientus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 11, atturas – 41. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Pučka. 3. – deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Turpinot par mājokļa pabalstu koeficientu samazināšanu. Šis ir tiešām lielisks piemērs, kur ar vienu roku dod, bet ar otru paņem atpakaļ.

2025. gada mediāna – 754 eiro, 22 procenti – tātad 166 eiro. Kas notiek ar mājokļa pabalstu atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai personai ar invaliditāti? Koeficients no 2,5 tiek samazināts uz 2,1, nākamajā gadā izdevumu par mājokli apmaksai mājsaimniecības rīcībā paliks 348 eiro, savukārt, piemērojot šobrīd esošo koeficientu – 2,5 –, mājsaimniecības rīcībā paliktu 415 eiro. Tātad ir par 66 eiro mēnesī mazāk.

Nākamais piemērs: mājsaimniecībā, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti, koeficientu samazina no 2 uz 1,7. Mājokļa pabalsts nākamgad būtu 332 eiro, taču ar šobrīd esošajiem budžeta procesā apstiprinātajiem koeficientiem, kuri tiek samazināti, pēc izmaiņām mājsaimniecības rīcībā būs tikai 282 eiro, tātad par 50 eiro mazāk. Un tas viss – uz trūcīgo personu rēķina.

Kādā veidā var izpildīt Satversmes tiesas lēmumu, ja GMI tiek palielināts par 15 eiro, bet mājokļa pabalsts tiek samazināts pat par 66 eiro mēnesī, vēl pie tam tiek samazināts pārtikas paku daudzums trūcīgām personām?

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu, kas paredz koeficientus atstāt tādus, kādi tie bija līdz šim.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 10, atturas – 43. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Pučka. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Jūsu uzmanībai likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"".

Komisijā izskatījām divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – deputātes Viktorijas Pleškānes priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi un ļoti dārgā koalīcija! Ar šo priekšlikumu ierosinu atbalstīt to, ka, ja persona nodarbināta reliģiskajā organizācijā, tā būtu atbrīvojama no minimālo obligāto sociālo iemaksu veikšanas. Priekšlikums tapa pēc konsultācijām ar reliģiskajām organizācijām.

Reliģiskās organizācijas veic nozīmīgu sociālu darbu, uztur kultūras pieminekļus un ir vienmēr atvērtas ikkatram iedzīvotājam. Baznīca sniedz palīdzību cilvēkiem, kas nonākuši lielās grūtībās. Īpašu atvieglojumu reliģiskajām organizācijām nav daudz. Vienīgā valsts nodeva, ko baznīca nemaksā, ir nekustamā īpašuma nodoklis par tām ēkām un zemēm, kas netiek izmantotas saimnieciskajā darbībā.

Latvijā baznīcu draudzes ir visnotaļ nabadzīgā stāvoklī. Reliģiskās organizācijas pamatā izdzīvo uz cilvēku ziedojumu rēķina. Izplatīta prakse draudzēs ir maksāt mācītājam un citām garīgām personām minimālo algu, savukārt cilvēku ziedojumi, par kuriem tiek maksāti nodokļi, ir tā ienākumu daļa, ar kuru baznīca sevi uztur.

Diemžēl ikdienā novērojams, ka baznīcas ar lielām pūlēm cenšas pilnvērtīgi nodrošināt savas funkcijas. Baznīcās strādājošie cilvēki faktiski pilda sociālo darbinieku funkcijas, tādēļ būtu nepieciešams atbalstīt no valsts puses, piemēram, nodokļu atvieglojumu formā.

Aicinu Saeimas deputātus rast iespēju baznīcu darbiniekus atbrīvot no noteiktās minimālās obligātās iemaksas, ļaujot baznīcu garīgajam personālam veikt nodokļu maksājumu tikai par faktiski nostrādāto laiku. Visi brīvprātīgie, kuri piedalās dievkalpojumos, neveido uzkrājumus vecumdienām, jo reliģiskās organizācijas nevar atļauties samaksāt visus nodokļus un uzturēt dievnamus tikai no cilvēku ziedojumiem. Ziedojumi ir tā nauda, no kuras jau ir samaksāti visi nodokļi, un kārtējo reizi to aplikt ar nodokļiem nav loģiski. Šis priekšlikums ir pirmais solis – mainīt sistēmu un palīdzēt reliģiskajām organizācijām.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – 17, atturas – 35. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Krištopans. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Pieci priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" un atbalstījusi tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Uz otro lasījumu tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 2. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 3. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 4. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. 5. – ekonomikas ministra Valaiņa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Daģis. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņems.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 17 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamie kolēģi! Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā". (Zālē troksnis.)

Vispirms par šo likumu. Latviju nereti kritizē par to, ka mēs atpaliekam ieguldījumos zinātnē un inovācijā, un šis ir ļoti nozīmīgs likums, jo tas sakārto... šis likums veicinās tieši ieguldījumus zinātnē un zinātnes komercializācijā. Bet tagad ķersimies pie (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Simanovska. Es zinu, ka visi ir noguruši, bet mazliet vēl jāpaciešas.

Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts daļēji.

Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 2. – Ministru kabineta priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. priekšlikumā.

Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja un iekļāva 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 6. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 7. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisija to atbalstīja un mainīja turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 8. – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Amatnieces priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 9. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 10. – Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 13. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 14. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 16. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī tas tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. 17. – Ministru kabineta priekšlikums. Arī tas tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Simanovska. Mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, par kuriem tika lemts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt grozījumus Zinātniskās darbības likumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Zinātniskās darbības likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 95, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi! Darba kārtībā – likumprojekts "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti 311 priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labvakar, kolēģi! Jāteic, ka ļoti negaidīti varam jau šodien sākt izskatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam".

Komisijā kopā tika saņemti un izskatīti 311 priekšlikumi.

1. – deputāta Šlesera priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Dombravam. (Smiekli.)

J. Dombrava (NA).

Kamēr Šlesera kungs uzspieda pogu, citi jau paspēja, pasteidzās pa priekšu.

Es tomēr redzu, ka šajā priekšlikumā ir pateikts, ka līdz ar šo budžetu būtu jāveicina ekonomiskā izaugsme. Mēs jau tikko redzējām – visi opozīcijas priekšlikumi ir noraidīti. Arī šajā likumprojektā tiks, visticamāk, noraidīti, ekonomiskās izaugsmes nebūs, un, godīgi sakot, žēl, ka nav priekšlikumu saistībā ar šo... prognozēm, kas ir ietvertas budžetā, jo tur ir tāda nu... saskatāma ļoti klaja melošana Eiropas Komisijai, kur tā bilde neiet kopā.

Tātad Eiropas Komisijas pārstāvis Valdis Dombrovskis pasaka, ka nākamgad mums ir sagaidāma iekšzemes kopprodukta izaugsme – 1 procents. Budžetā ir ielikti 2,9 procenti. Šogad IKP izaugsme – nulle procenti, neskatoties uz to, ka bija jau krietni lielāka izaugsme plānota attiecībā uz šīgada budžetu. Tas nozīmē to, ka valdība ļoti apzināti ir uzpūtusi budžetu, kā rezultātā... būs daudz lielāks ārējais parāds, visticamāk, ja šī ekonomiskā izaugsme nepiepildīsies. Un es nezinu, vai mēs varēsim runāt par ekonomisko izaugsmi nākamgad.

Ja Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvis Eiropas Komisijā Valdis Dombrovskis ir pateicis, ka IKP izaugsme nebūs tik strauja, man liekas, Šlesera priekšlikums par to, ka šis būs ekonomiskās izaugsmes budžets, ir nederīgs arguments. Ko tas faktiskos skaitļos nozīmē? Šī IKP prognoze ir uzpūsta par aptuveni pusmiljardu – pusmiljardu! – un savukārt budžeta potenciālie ienākumi – attiecīgi par kaut kādiem aptuveni 150 miljoniem, kas radīja papildu fiskālo telpu. Ļoti ērti.

Nākamā gada beigās valdība varēs teikt... ja nebūs nepieciešams veikt budžeta grozījumus, varēs teikt: nu nepiepildījās mums tā izaugsme, tāpēc mēs vēl vairāk esam aizņēmušies, nekā bijām plānojuši, ka aizņemsimies 2025. gadā. Ļoti neglīti tas izskatās.

Sēdes vadītāja. Vārds finanšu ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (finanšu ministrs).

Labvakar, cienījamie kolēģi! Jā, šajā vēlajā stundā skaidrosimies par budžeta procedūrām. Bet Eiropas Komisija paredz ļoti skaidru procedūru, kādā veidā tiek veidots budžets.

Budžets tiek sastādīts pēc pavasara prognozēm. Pavasara prognozes tiek veidotas absolūti neatkarīgi, tās nenosaka finanšu ministrs, bet to nosaka trīs institūcijas kopā: Finanšu ministrijas eksperti, Ekonomikas ministrijas eksperti un Latvijas Bankas eksperti. Un tās ir prognozes, kurām arī piekrīt Eiropas Komisija, un uz tām ir būvēts budžets. Uz tām ir arī būvēts budžets.

Tas, ka ekonomiskā situācija gada laikā ir būtiski mainījusies, ir taisnība. Tā ir taisnība. Tās prognozes nav piepildījušās, trešajā ceturksnī mums visiem ir ļoti nepatīkama ziņa. Trešā ceturkšņa rezultāti šobrīd jau rāda, ka ekonomiskā attīstība ir mīnus 1,4 procenti... mīnus 1,6 procenti no IKP. Tā ir taisnība. Šobrīd mēs rēķināmies ar nulles izaugsmi 2024. gadā.

Tāpat mums ir jārēķinās ar būtiski mazāku izaugsmi nākamajā gadā. Tā orientējoši varētu būt viens procents, kā vērtē Eiropas Komisija. Bet šī situācija mainās visu laiku. Nebija noslēpums arī gan pavasarī, runājot par ekonomiskās izaugsmes prognozēm, par stabilitāti ziņojumā, arī tad, kad runājām par pirmo lasījumu, tika pieteikts, ka ekonomiskās prognozes šogad ir ļoti mainīgs lielums un tās tiek pārskatītas no visu institūciju puses praktiski katru mēnesi – katru mēnesi.

Tā ka, ja mēs runājam par budžeta deficītu, tad mēs rēķināmies ar šo situāciju. Tātad šogad valdības uzdevums... un valdība atbildīgi rīkojas, lai novadītu budžeta deficītu, kurš nebūtu lielāks par 2,8–2,9 procentiem. Tieši tāpat mēs rēķināmies nākamgad ar Eiropas Komisijas vērtējumu, kā tas bija arī iepriekš, ka budžeta deficīts potenciāli iespējams lielāks – 3,2 procenti. Bet ir skaidrs, ka šī situācija ir vadāma, ir vadāma gada laikā, un tas ir tas, ar ko mēs valdībā rēķināmies, ka situācija ir mainīga. Bet procedūra ir nemainīga: pavasarī uz pavasara prognožu pamata tiek veidots budžets, un tas ir pamatu pamats, tas netiek mainīts, katru mēnesi mainoties prognozēm, jo tādā veidā nebūtu iespējams strādāt ar budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

Deputāti neiebilst pret debašu laiku apvienošanu.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamā premjere! Godājamie ministri! Šajā priekšlikumā ir tikai divi vārdi. Blakus drošībai ir arī ekonomiskā izaugsme, jo ļoti bieži mēs aiz Ukrainas karoga vai aiz kovida, vai aiz kāda cita argumenta stāstām, kāpēc viss ir slikti.

Skaidrs, jūs balsojat pret opozīcijas priekšlikumiem. Tas ir likumsakarīgi. Tā tas vienmēr ir bijis. Bet būtība jau ir pavisam cita. Tas, ko es neesmu dzirdējis no šīs tribīnes vairāk kā divu gadu laikā, kopš šī Saeima strādā, ir redzējums, kā mēs varam šo ekonomiku tiešām uzraut, jo, ja mēs apskatāmies ciparus, absolūtos ciparus salīdzinājumā ar Baltijas valstīm, tad tie cipari ir iznīcinoši, jo 15,1 miljards ienākumu un 17,1 miljards izdevumu salīdzinājumā ar Igaunijas 17,7 miljardu ienākumu un 18,2 miljardu izdevumu, tie nav tikai divi miljardi, kurus mēs aizņemamies, un igauņi tikai pusmiljardu. Igaunijā dzīvo par pusmiljonu iedzīvotāju mazāk nekā Latvijā. Ja mēs pareizinātu ar koeficientu un izlīdzinātu, tad mums vajadzētu būt apmēram 24 miljardu ienākumiem. Un tā ir tā problēma.

Ja mēs neesam spējīgi nākt un ģenerēt idejas, kādā veidā izlīst no šīs bedres, tad kaut kas jāmaina. Un tā ir problēma. Pārlikt naudu no vienas kabatas otrā, aizņemoties pa divi miljardi, tas neko nerisina. Ja mēs 10 gadus turpināsim aizņemties pa divi trīs miljardi, mūsu ārējais parāds būs nevis 21 miljards, bet 50 miljardi. Lai mēs apkalpotu 50 miljardu ārējo parādu, mums nāksies maksāt no miljarda līdz pusotram miljardam atkarībā no tirgus konjunktūras, cik nauda maksās. Un tā ir bīstama tendence. Dzimstība – 14 tūkstoši bērni piedzima pagājušajā gadā, tagad knapi 12 tūkstoši šajā gadā. Mirstība – 30 tūkstoši.

Šis jautājums nav koalīcijas vai opozīcijas jautājums, šis ir Latvijas izdzīvošanas jautājums, kurā ir nepieciešama rīcība. Ja šodien nav šādas rīcības, nav ideju, kādā veidā virzīties uz priekšu, lai kaut ko mainītu, tad ir jāmaina valdība, tad ir jāmaina... tiešām jāaicina profesionāļi, kas varbūt vispār ar politiku nav saistīti, lai nāk un strādā.

Ir divas organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kurās ir apvienoti visi lielākie Latvijas uzņēmēji jeb uzņēmumi. Es kaut kā neesmu dzirdējis, ka viņos ieklausās nopietni, ka ar viņiem notiek cieša sadarbība. Jā, viņi pasēž, izsaka viedokli, un deputāti balso, kā grib.

Es godīgi gribētu... nu vairs ne šodien, bet rīt no premjeres, no finanšu ministra, no ekonomikas ministra, visiem tiem, kas var ietekmēt ekonomiskos procesus, dzirdēt, ko jūs konkrēti vēl varat izdarīt, tikai bez šiem cipariem, jo šajā konkrētajā budžetā vārds "drošība" ir pieminēts daudzkārt, bet ekonomiskās izaugsmes nav. Tā ka es ceru, varbūt saņemšu atbildi. Latvijas tauta arī grib saprast, ir vīzija šai valstij un valdībai vai nav.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi! Kamēr notiek reģistrācija... tātad šodien mēs izsludinām pārtraukumu, rīt pulksten 9.00 sākam ar kārtējo sēdi un pēc kārtējās sēdes turpinām ar šīsdienas ārkārtas sēdi.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies seši deputāti: Raivis Dzintars, Aleksandrs Kiršteins... redzēju, Jana Simanovska... arī redzēju, Didzis Šmits, Juris Viļums... Jura Viļuma nav, un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad pārtraukums līdz rītdienai pēc kārtējās sēdes.

Paldies visiem par darbu.

(Pārtraukums.)