Ministru kabineta noteikumi Nr. 901

Rīgā 2024. gada 17. decembrī (prot. Nr. 53 156. §)

Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu

Izdoti saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu
un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.¹ pantu,
likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punktu
un Rail Baltica projekta īstenošanas likuma 7. panta trešo daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kompetentās tiešās pārvaldes un pastarpinātās pārvaldes institūcijas (turpmāk – institūcija);

1.2. kārtību, kādā veicama valstij piekritīgās mantas pārņemšana, glabāšana, uzskaite, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā;

1.3. kārtību, kādā nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezīpašnieka lietu vai bezmantinieku mantu, uz kuru nav pieteikti kreditoru prasījumi vai pretenzijas, nodod Satiksmes ministrijai valdījumā Rail Baltica projekta īstenošanai.

2. Institūcijas kompetence darbībai ar valstij piekritīgo mantu

2. Valstij piekritīgās mantas pārņemšanu, glabāšanu, uzskaiti, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšanu valsts un pašvaldību budžetā (turpmāk – darbības) atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajai kompetencei nodrošina Valsts ieņēmumu dienests, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Pārtikas un veterinārais dienests, Dabas aizsardzības pārvalde un pašvaldības.

3. Šo noteikumu 2. punktā minētās institūcijas nodrošina darbības ar šādu valstij piekritīgo mantu:

3.1. kustamo mantu, kas atrodas glabāšanā Nodrošinājuma valsts aģentūrā, pārņem Nodrošinājuma valsts aģentūra;

3.2. dzīvo kustamo mantu, kas atrodas glabāšanā Pārtikas un veterinārajā dienestā un pašvaldības vai pašvaldības teritorijā esošajā dzīvnieku patversmē, pārņem institūcija, kas nodrošina tās glabāšanu;

3.3. dzīvo kustamo mantu, kas atzīta par eksotiskiem un īpaši aizsargājamajiem dzīvniekiem un augiem atbilstoši Eiropas Padomes 1996. gada 9. decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, kā arī par invazīviem dzīvniekiem, pārņem Dabas aizsardzības pārvalde;

3.4. valstij piekritīgos nekustamos īpašumus un tiesības uz nekustamo īpašumu (turpmāk – nekustamais īpašums), bezķermeniskās lietas, kā arī kustamo mantu, kas nav minēta šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā, pārņem Valsts ieņēmumu dienests.

4. Institūcija veic darbības ar valstij piekritīgo mantu pēc tam, kad valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības vai amatpersonas lēmums, zvērināta notāra akts vai tiesas nolēmums par attiecīgās mantas konfiscēšanu, atzīšanu par bezmantinieka mantu vai bezīpašnieka mantu (turpmāk – lēmums) kļuvis pieejams un izpildāms. Institūcija valstij piekritīgo mantu pārņem 20 darbdienu laikā pēc tam, kad lēmums ir kļuvis pieejams un izpildāms.

3. Valstij piekritīgās mantas pārņemšana, uzskaite un glabāšana

5. Institūcija atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajai kompetencei nodrošina darbības ar bezmantinieka mantu un konfiscēto mantu, kā arī bezīpašnieka mantu, tai skaitā mantu, kas palikusi pēc juridiskās personas izslēgšanas no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem un piekrīt valstij (ja ir zināma tās fiziskā atrašanās vieta), arī gadījumos, ja zvērināts tiesu izpildītājs neturpina juridiskās personas izpildu lietu, kas uzsākta pirms juridiskās personas izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem.

6. Institūcija pēc šo noteikumu 4. punktā minēto dokumentu saņemšanas:

6.1. par kustamās mantas pārņemšanu noformē pieņemšanas vai pieņemšanas un nodošanas aktu, izņemot gadījumu, ja valstij piekritīgā manta jau atrodas institūcijas glabāšanā;

6.2. par nekustamā īpašuma pārņemšanu noformē nekustamā īpašuma fakta konstatācijas aktu.

7. Institūcija valstij piekritīgo mantu uzskaita atbilstoši saņemtajiem lēmumiem skaitliskās mērvienībās ārpusbilances uzskaites sistēmā, izņemot gadījumu, ja, pārņemot valstij piekritīgo mantu, pieņemšanas un nodošanas aktā norādītā informācija atšķiras.

8. Institūcija līdz valstij piekritīgās mantas realizācijai, nodošanai bez maksas un iznīcināšanai nodrošina tās glabāšanu, ja nepieciešams, slēdzot pakalpojuma līgumus. Valstij piekritīgo mantu glabā, ievērojot normatīvo aktu nosacījumus, tai skaitā vides aizsardzības prasības.

4. Valstij piekritīgo nekustamo īpašumu nodošana bez maksas

9. Ja atbilstoši Satiksmes ministrijas iesniegtajam sarakstam valstij piekritīgais nekustamais īpašums (tai skaitā konfiscētais) vai tā daļa ir nepieciešama Rail Baltica projekta īstenošanai, Valsts ieņēmumu dienests šo nekustamo īpašumu nodod bez maksas Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā, pamatojoties uz Rail Baltica projekta īstenošanas likumu.

10. Ja valstij piekritīgais nekustamais īpašums netiek pārņemts saskaņā ar šo noteikumu 9. punktu, Valsts ieņēmumu dienests to nodod bez maksas šādā kārtībā:

10.1. nekustamo īpašumu nodod ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda tās personas valdījumā, kurai tas ir nepieciešams valsts funkciju īstenošanai, vai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai vai Satiksmes ministrijai ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas personā, ja tā piekritība noteikta likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" un Meža likumā;

10.2. ja uz nekustamā īpašuma atrodas pašvaldībai piederoša vai piekrītoša būve, kas ir patstāvīgs īpašuma objekts, vai ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts un uzcelta uz zemes, kas piekrīt vai pieder pašvaldībai, nekustamo īpašumu nodod attiecīgai pašvaldībai īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu;

10.3. nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpst dzīvojamā māja, dzīvokļa īpašums, kopīpašuma daļas viendzīvokļa dzīvojamā mājā un dzīvokļa īpašumā, kas ir valsts un pašvaldības kopīpašumā vai valsts, pašvaldības un privātpersonas kopīpašumā, nodod attiecīgai pašvaldībai īpašumā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu;

10.4. nekustamo īpašumu, kura sastāvā ietilpst kopīpašuma daļas valsts un privātpersonas kopīpašumā esošā viendzīvokļa dzīvojamā mājā un dzīvokļa īpašumā, nodod ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda tās personas valdījumā, uz kuras vārda nekustamā īpašuma kopīpašuma valsts daļa ir reģistrēta zemesgrāmatā;

10.5. ja nekustamo īpašumu nepārņem saskaņā ar šo noteikumu 10.1., 10.2., 10.4. apakšpunktu, kā arī citos šo noteikumu 10. punktā neminētos gadījumos, to nodod Finanšu ministrijas valdījumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā;

10.6. ja nekustamo īpašumu nepārņem saskaņā ar šo noteikumu 10.3. apakšpunktu, to nodod sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" valdījumā.

11. Ja nekustamais īpašums saskaņā ar šo noteikumu 10.1., 10.2., 10.3. un 10.4. apakšpunktu piekrīt vienlaikus vairākiem nekustamā īpašuma pārņēmējiem, kas ir piekrituši to pārņemt, Valsts ieņēmumu dienests nekustamo īpašumu nodod tam, kuram piekrītošā nekustamā īpašuma daļa ir ar lielāko kadastrālo vērtību.

12. Valsts ieņēmumu dienests uzaicinājumu bez maksas pārņemt valstij piekritīgo nekustamo īpašumu nosūta šādos termiņos:

12.1. 15 darbdienu laikā pēc dienas, kad lēmums par valstij piekritīgo nekustamo īpašumu ir kļuvis pieejams un izpildāms;

12.2. 15 darbdienu laikā pēc atteikuma saņemšanas no attiecīgā valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmēja.

13. Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējs piekrišanu vai pamatotu atteikumu pārņemt valstij piekritīgo nekustamo īpašumu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam 30 darbdienu laikā pēc Valsts ieņēmumu dienesta uzaicinājuma nosūtīšanas dienas. Zemkopības ministrija attiecībā uz meža zemi nevar atteikties pieņemt nekustamo īpašumu, ja nekustamajam īpašumam ir atsavināšanas ierobežojums.

14. Par nekustamā īpašuma nodošanu pašvaldībai Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs noteiktā kārtībā to iesniedz Ministru kabinetā.

15. Par valstij piekritīgā nekustamā īpašuma nodošanu bez maksas, tai skaitā šo noteikumu 14. punktā minētajā gadījumā pēc Ministru kabineta rīkojuma stāšanās spēkā, Valsts ieņēmumu dienests noformē pieņemšanas un nodošanas aktu.

16. Izdevumus, kas veidojas no brīža, kad nekustamais īpašums piekrīt valstij, līdz brīdim, kad tas tiek nodots bez maksas, sedz valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējs atbilstoši šo noteikumu 9. un 10. punktā minētajai piekritībai.

17. Jautājumus par parādu saistību, apgrūtinājumu un aizlieguma atzīmju dzēšanu valstij piekritīgajam nekustamajam īpašumam risina attiecīgā valstij piekritīgā nekustamā īpašuma pārņēmējs atbilstoši šo noteikumu 9. un 10. punktā minētajai piekritībai.

18. Satiksmes ministrija Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz un pastāvīgi uztur aktuālu sarakstu, kas satur informāciju par Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamajiem nekustamajiem īpašumiem.

19. Ja nekustamā īpašuma pārņēmējs, pārņemot valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, tajā konstatē atkritumus, kas rada vai var radīt kaitējumu vai apdraudējumu videi vai cilvēka dzīvībai vai veselībai, tas par konstatēto faktu informē Valsts policiju vai Valsts vides dienestu turpmākai darbībai.

5. Darbības ar valstij piekritīgo kustamo mantu un bezķermeniskām lietām

5.1. Valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācija un ar to saistīto ieņēmumu ieskaitīšana valsts un pašvaldību budžetā

20. Valstij piekritīgo kustamo mantu un bezķermeniskas lietas institūcija realizē fiziskām un juridiskām personām par augstāko piedāvāto cenu, nodrošinot atklātumu, pieejamību un uzticamību.

21. Institūcija valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācijai izveido komisiju ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā.

22. Pirms plānotās valstij piekritīgās kustamās mantas un bezķermenisku lietu realizācijas institūcija nodrošina sludinājuma ievietošanu vienā no šādām tīmekļvietnēm:

22.1. institūcijas tīmekļvietnē, norādot saprātīgu pieteikšanās termiņu, bet ne mazāk kā trīs darbdienas, informāciju par realizējamo mantu, kā arī, ja nepieciešams, samaksas noteikumus, mantas nodošanas kārtību un informāciju par iespēju apskatīt realizējamo kustamo mantu;

22.2. elektronisko izsoļu vietnē, ievērojot normatīvos aktus par kārtību, kādā veic darbības elektronisko izsoļu vietnē.

23. Ja ar lēmumu par valstij piekritīgo kustamo mantu ir atzīta ārpussavienības prece atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulai (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – ārpussavienības prece), pirmreizēji realizējot valstij piekritīgo kustamo mantu, institūcija sludinājumā norāda kustamās mantas minimālo realizācijas cenu, kas nav zemāka par muitas iestādes atzinumā norādīto muitas maksājumu kopējo summu.

24. Ja valstij piekritīgo ārpussavienības preci pirmreizēji nav iespējams realizēt par cenu, kas nav zemāka par muitas iestādes atzinumā norādīto muitas maksājumu kopējo summu, un muitas iestādes atzinumā norādīto muitas maksājumu kopējā summa nepārsniedz 10 000 euro, institūcija veic atkārtotu realizācijas procedūru un šādā gadījumā realizē valstij piekritīgo ārpussavienības preci par augstāko piedāvāto cenu. Ja valstij piekritīgai ārpussavienības precei muitas iestādes atzinumā norādīto muitas maksājumu kopējā summa pārsniedz 10 000 euro, institūcija, veicot atkārtotu realizācijas procedūru, cenu samazina ne vairāk kā par 20 procentiem no sākotnēji noteiktās minimālās realizācijas cenas. Ja valstij piekritīgo ārpussavienības preci, kurai muitas iestādes atzinumā norādīto muitas maksājumu kopējā summa pārsniedz 10 000 euro, veicot atkārtotu realizācijas procedūru, nav iespējams realizēt par cenu, kas nav zemāka par šajā apakšpunktā noteiktajā kārtībā samazināto cenu, valstij piekritīgo ārpussavienības preci, veicot nākamo realizācijas procedūru, realizē par augstāko piedāvāto cenu.

25. Institūcija pēc valstij piekritīgās ārpussavienības preces realizācijas iegūto ieņēmumu summu, ja ieņēmumu summa ir vienāda ar muitas iestādes atzinumā norādīto, vai tās daļu, ja ieņēmumu summa ir lielāka par muitas iestādes atzinumā norādīto, atbilstoši atzinumā norādītajām muitas maksājumu summām pa nodokļu veidiem ieskaita attiecīgajos valsts budžeta ieņēmumu kontos – iekasētais pievienotās vērtības nodoklis, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, ievedmuitas nodoklis un akcīzes nodoklis.

26. Ja pēc valstij piekritīgās ārpussavienības preces realizācijas ieņēmumu summa ir mazāka par muitas iestādes atzinumā norādīto, institūcija ieskaita proporcionālo ieņēmuma daļu attiecīgajos valsts budžeta ieņēmumu kontos – iekasētais pievienotās vērtības nodoklis, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, ievedmuitas nodoklis un akcīzes nodoklis.

27. Valstij piekritīgo kustamo mantu un bezķermeniskas lietas nerealizē personai (tai skaitā kapitālsabiedrības dalībniekam vai akcionāram), kurai uz piedāvājuma iesniegšanas dienu saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzē pieejamo informāciju ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāds, kas pārsniedz 150 euro, vai ar tiesas nolēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, vai attiecībā uz kuru ir piemērojamas sankcijas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma izpratnē.

28. Ja valstij piekritīgo kustamo mantu vai bezķermeniskas lietas, veicot realizācijas procedūru, neizdodas realizēt, institūcija var lemt par attiecīgās valstij piekritīgās kustamās mantas iznīcināšanu šo noteikumu 5.3. nodaļā minētajā kārtībā, savukārt par personiskām, saistību tiesību vai bezķermeniskām lietām – par to norakstīšanu.

29. Ja valstij piekritīgi ir finanšu instrumenti, Valsts ieņēmumu dienests dod rīkojumu finanšu instrumentus realizēt kredītiestādei, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai Nasdaq CSD SE (turpmāk – Latvijas Centrālais depozitārijs), kura kontā glabājas valstij piekritīgie finanšu instrumenti. Pēc finanšu instrumentu realizācijas kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai Latvijas Centrālais depozitārijs valsts budžetā ieskaita realizācijas ieņēmumus, atskaitot ar realizāciju un turēšanu saistītos izdevumus saskaņā ar kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai Latvijas Centrālā depozitārija pakalpojumu cenrādi. Ja kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai Latvijas Centrālais depozitārijs konstatē, ka valstij piekritīgie finanšu instrumenti ir nelikvīdi, tas valstij piekritīgos finanšu instrumentus Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumā noraksta. 

30. Par valstij piekritīgās kustamās mantas realizāciju noformē pieņemšanas un nodošanas aktu, izņemot gadījumu, ja realizē personiskās vai saistību tiesības.

31. Pēc realizācijas iegūtie finanšu līdzekļi ir ieskaitāmi valsts budžetā, ja valstij piekritīgo mantu realizē tiešās pārvaldes institūcija, vai attiecīgās pašvaldības budžetā, ja valstij piekritīgo mantu realizē pastarpinātās pārvaldes institūcija.

5.2. Valstij piekritīgās kustamās mantas nodošana bez maksas

32. Institūcija atbilstoši šo noteikumu 3. punktā minētajai kompetencei bez maksas nodod šādu valstij piekritīgo kustamo mantu:

32.1. grāmatas, manuskriptus, dokumentus un mantu, kurai ir zinātniska, tehniska, literāra, mākslinieciska vai vēsturiska vērtība, – attiecīgajai valsts vai pašvaldības iestādei;

32.2. eksotiskos un īpaši aizsargājamos dzīvniekus un augus atbilstoši Eiropas Padomes 1996. gada 9. decembra Regulai (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, kā arī invazīvos dzīvniekus – iestādei atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes izvērtējumam.

33. Institūcija informē valsts un pašvaldības iestādes par iespēju pieteikties šo noteikumu 32.1. apakšpunktā minētās valstij piekritīgās kustamās mantas pieņemšanai bez maksas. Ja institūcija saņem vairākus valsts un pašvaldību iestāžu pieteikumus, institūcija veic izlozi. Ja institūcija nesaņem nevienu pieteikumu, tā var lemt par attiecīgās valstij piekritīgās kustamās mantas realizāciju šo noteikumu 5.1. nodaļā minētajā kārtībā.

34. Par valstij piekritīgās kustamās mantas nodošanu bez maksas noformē pieņemšanas un nodošanas aktu. 

5.3. Valstij piekritīgās kustamās mantas iznīcināšana

35. Iznīcina šādu valstij piekritīgo kustamo mantu:

35.1. alkoholiskos dzērienus, tabaku, tabakas izstrādājumus, tabakas aizstājējproduktus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus;

35.2. nevērtīgu, izplatīšanai aizliegtu vai lietošanai nederīgu mantu;

35.3. mantu, kurai ir beidzies derīguma termiņš;

35.4. mantu, kuras realizācijai paredzamie izdevumi pārsniedz paredzamos ieņēmumus;

35.5. mantu, par kuru institūcija šo noteikumu 28. punktā minētajā gadījumā ir pieņēmusi lēmumu to iznīcināt.

36. Institūcija organizē valstij piekritīgās kustamās mantas iznīcināšanu, izvēloties finansiāli izdevīgāko iznīcināšanas veidu un slēdzot līgumu ar komersantu par valstij piekritīgās kustamās mantas iznīcināšanu, vai iznīcina šo mantu pati.

37. Ja institūcija iznīcina valstij piekritīgo kustamo mantu pati, tā izveido komisiju ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

38. Alkoholiskos dzērienus, tabaku, tabakas izstrādājumus, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus iznīcina šādā veidā:

38.1. alkoholiskos dzērienus:

38.1.1. izlejot kanalizācijā, ja alkoholisko dzērienu apjoms ir mazāks par 500 litriem. Alkoholiskos dzērienus, kas satur vairāk nekā 40 tilpumprocentus etilspirta, atšķaida ar ūdeni līdz minētajai koncentrācijai;

38.1.2. izlejot vietā, kas saskaņota ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi, ja alkoholisko dzērienu apjoms ir lielāks par 500 litriem. Alkoholiskos dzērienus, kas satur vairāk nekā 40 tilpumprocentus etilspirta, atšķaida ar ūdeni līdz minētajai koncentrācijai;

38.1.3. sasmalcinot iepakojumu kopā ar tā saturu īpaši aprīkotās iekārtās vai izmantojot citus iznīcināšanas veidus, ja iznīcināšanas vieta un nosacījumi ir saskaņoti ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

38.2. tabaku, tabakas izstrādājumus, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējproduktus sadedzinot putekļveida kurināmā kurtuvēs vai katlumājās, kurās par kurināmo izmanto cieto kurināmo un kuras aprīkotas ar dūmgāzu cieto daļiņu uztveršanas iekārtām, vai arī mehāniski sasmalcinot un nododot komersantam, kurš veic sadzīves atkritumu savākšanu un kuram ir atbilstoša atkritumu apsaimniekošanas atļauja. Ja tabakas izstrādājumu skaits nepārsniedz 200, tos iznīcina, mehāniski sasmalcinot un izberot atkritumu konteinerā.

39. Par valstij piekritīgās kustamās mantas iznīcināšanu noformē iznīcināšanas aktu.

5.4. Darbības ar valstij piekritīgo skaidro un bezskaidro naudu

40. Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc tam, kad lēmums par finanšu līdzekļu skaidras vai bezskaidras naudas veidā esību kļuvis pieejams un izpildāms, nosūta iestādei, kurā glabājas finanšu līdzekļi, informāciju par valsts budžeta kontu, kurā ieskaitāmi finanšu līdzekļi. Iestāde nodrošina to ieskaitīšanu valsts budžetā.

41. Ja lēmumu par finanšu līdzekļu skaidras naudas veidā atzīšanu par bezīpašnieka mantu pieņēmusi iestāde, kurā atrodas šie finanšu līdzekļi, Valsts ieņēmumu dienests 10 darbdienu laikā pēc lēmuma saņemšanas nosūta iestādei informāciju par valsts budžeta kontu, kurā ieskaitāmi finanšu līdzekļi. Iestāde nodrošina to ieskaitīšanu valsts budžetā.

6. Noslēguma jautājumi

42. Ja mantojuma lietas ietvaros par bezmantinieka mantu, uz kuru pieteikti kreditoru prasījumi, ir atzīts kāds no Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumu Nr. 364 "Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu" 6.¹ punktā minētajiem nekustamajiem īpašumiem, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā un kuram Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā mantojuma masas atstājējs reģistrēts ar statusu "īpašnieks" vai "tiesiskais valdītājs", Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši minētajiem noteikumiem lūdz zvērinātam tiesu izpildītājam ievest lietu par bezmantinieku mantu atbilstoši tā rīcībā esošajai informācijai par lietām par bezmantinieku mantu, kurās pabeigšanas brīdī visu kreditoru pretenzijas nav segtas vai tās nav segtas pilnībā, vai gadījumos, kad lieta par bezmantinieku mantu pie tiesu izpildītāja nebija uzsākta un notariālais akts par mantojuma lietas izbeigšanu vai tiesas spriedums taisīts līdz 2022. gada 1. janvārim. Minētajam lūgumam pievieno attiecīgo notariālo aktu vai tiesas spriedumu.

43. Darbības ar valstij piekritīgo mantu, kas atzīta par piekritīgu valstij līdz 2024. gada 31. decembrim, Valsts ieņēmumu dienests veic saskaņā ar šajos noteikumos minēto kārtību.

44. Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

45. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumus Nr. 1354 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 233. nr.; 2016, 159. nr.; 2017, 158. nr.; 2019, 13., 206. nr.; 2020, 66. nr.; 2021, 174. nr.).

Ministru prezidentes pienākumu izpildītāja ‒
tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere

Finanšu ministrs A. Ašeradens