Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"

Izdarīt likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 11. nr.; 2003, 12. nr.; 2006, 2., 20. nr.; 2007, 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 10., 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 94., 162. nr.; 2011, 76. nr.; 2012, 104. nr.; 2013, 6. nr.; 2014, 32., 38., 228. nr.; 2015, 107., 190., 251. nr.; 2016, 31., 123. nr.; 2018, 36., 216. nr.; 2019, 233. nr.; 2020, 123., 243. nr.; 2021, 22., 121.B nr.; 2022, 211.A nr.; 2023, 54., 226. nr.; 2024, 43. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1. panta 10. punktā vārdus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma" ar vārdiem "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma".

2. Izslēgt 4. panta pirmās daļas 13. punktā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis".

3. Papildināt 6. panta ceturto daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) amatu izglītības iestādes konsultatīvajā institūcijā."

4. 7. pantā:

papildināt pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:

"(2¹) Parlamentārais sekretārs, kurš nav Saeimas deputāts, papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu ar pašvaldības domes deputāta amatu.";

izslēgt trešajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un padomes loceklis";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors" ar vārdiem "viņa vietnieks" un pēc vārdiem "un garnizona priekšnieks" — ar vārdiem "Nodokļu un muitas policijas priekšnieks un viņa vietnieks";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs, tiešās pārvaldes iestādes vadītājs un viņa vietnieks, pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, kurš ieņem algotu amatu pašvaldības domē, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī šā likuma 1. panta 8. punkta "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības valdes loceklis papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta septītajā daļā nav noteikts citādi;

2) šādiem amatiem, ja tas nerada interešu konfliktu, nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā:

a) citu amatu publiskas personas institūcijā, bet ne vairāk kā vienu citu atalgotu vai citādi atlīdzinātu amatu,

b) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija).";

papildināt pantu ar 4.¹ daļu šādā redakcijā:

"(4¹) Publiskas personas iestādes vadītājs un viņa vietnieks, izņemot šā panta ceturtajā daļā minēto iestāžu vadītājus, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta septītajā daļā nav noteikts citādi;

2) šādiem amatiem, ja tas nerada interešu konfliktu, nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā:

a) citu amatu publiskas personas institūcijā,

b) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija).";

izteikt piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Šā likuma 4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona, kā arī 1. panta 8. punkta "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības padomes loceklis papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā noteiktajam var savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu, nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai un ir saņemta tā publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvja rakstveida atļauja, kurš attiecīgo personu nominējis ievēlēšanai padomes locekļa amatā, vai tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.";

aizstāt sestās daļas 2. punkta pirmajā teikumā vārdu "iestādes" ar vārdu "institūcijas";

papildināt pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā:

"(6¹) Publiskas personas institūcijas vadītājs, izvērtējot attiecīgā valsts amatpersonas amata interešu konflikta riskus un amata izpildei nepieciešamo laiku, var noteikt tos šā panta sestajā daļā minētos valsts amatpersonas amatus, kuru savienošanai ar citu amatu nav nepieciešama rakstveida atļauja.";

papildināt pantu ar 7.¹ un 7.² daļu šādā redakcijā:

"(7¹) Šā likuma 1. panta 8. punkta "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības valdes loceklim nav atļauts savienot šo amatu ar publiskas personas institūcijas vadītāja vai publiskas personas institūcijas vadītāja vietnieka amatu vai valsts civildienesta ierēdņa amatu.

(7²) Šā likuma 1. panta 8. punkta "b", "c" vai "d" apakšpunktā minētās kapitālsabiedrības padomes loceklis var savienot šo amatu ar publiskas personas iestādes vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu vai valsts civildienesta ierēdņa amatu tikai tad, ja tas, ievērojot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma noteikumus, ir nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās kapitālsabiedrības padomes rīcībspēju. Šajā daļā minētā amatu savienošana pieļaujama, ja tā nerada interešu konfliktu, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Atkārtoti šāda amatu savienošana pieļaujama, ja pagājis gads, kopš persona beigusi pildīt padomes locekļa amatu, kurā bijusi iecelta uz pagaidu termiņu."

5. 8.¹ pantā:

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Lēmumu par atteikšanos izsniegt atļauju vai atļaujas izsniegšanu amatu savienošanai pieņem un noformē Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Lēmumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu var noformēt arī rezolūcijas veidā, izņemot gadījumu, kad atļauju amatu savienošanai lūdz šā likuma 7. panta trešajā, ceturtajā, 4.¹ vai piektajā daļā minētā amatpersona. Lēmumu reģistrācijas kārtību nosaka institūcijas vadītājs.";

izslēgt vienpadsmitajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem (arī priekšsēdētāja vietniekam) — attiecīgās padomes priekšsēdētājs".

6. 10. panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc vārdiem "Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors" ar vārdiem "viņa vietnieks";

izslēgt vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi".

7. Aizstāt 14. panta trešajā daļā vārdus "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" ar vārdiem "Latvijas Banka".

8. Papildināt 20. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Publiskas personas institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai personai ir pienākums paziņot šā likuma 4. panta otrajā, 2.¹, 2.², trešajā vai piektajā daļā minētajai valsts amatpersonai par iecelšanu valsts amatpersonas amatā vai valsts amatpersonas statusa noteikšanu."

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 34. un 35. punktu šādā redakcijā:

"34. Šā likuma grozījums par 7. panta trešās daļas papildināšanu pēc vārdiem "un garnizona priekšnieks" ar vārdiem "Nodokļu un muitas policijas priekšnieks un viņa vietnieks" stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.

35. Valsts amatpersonām, kas valsts amatpersonas amatu savieno ar citu amatu publiskas personas institūcijās, laikā, kad stājas spēkā šā likuma grozījumi par 7. panta ceturtās un piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un 7. panta papildināšanu ar 7.¹ un 7.² daļu, ir pienākums līdz 2025. gada 31. augustam nodrošināt atbilstību šā likuma prasībām."

Likums Saeimā pieņemts 2024. gada 12. decembrī.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2024. gada 28. decembrī