Ministru kabineta rīkojums Nr. 1221

Rīgā 2024. gada 19. decembrī (prot. Nr. 54 38. §)

1. Apstiprināt Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.–2029. gadam  (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Labklājības ministriju par atbildīgo institūciju plāna īstenošanā.

3. Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un citiem plāna īstenotājiem (turpmāk – plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas) nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu.

4. Plānā iekļautos pasākumus iesaistītās institūcijas 2024. gadā un 2025. gadā īsteno atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

5. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām atbilstoši kompetencei līdz 2027. gada 1. martam iesniegt Labklājības ministrijai plāna īstenošanas vidusposma novērtējumu.

6. Labklājības ministrijai sagatavot un labklājības ministram līdz 2027. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas vidusposma novērtējumu.

Ministru prezidente E. Siliņa

Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒
ekonomikas ministrs V. Valainis

(Ministru kabineta
2024. gada 19. decembra
rīkojums Nr. 1221)

2024

* Saistībā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojumu Nr. 635 "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju"

- ar 2025. gada 1. janvāri likvidēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi – Valsts izglītības satura centru – un nodot Valsts izglītības satura centra funkcijas un uzdevumus Valsts izglītības attīstības aģentūrai, kā arī pārveidot Valsts izglītības attīstības aģentūru, tai skaitā mainot tās nosaukumu (turpmāk – jaunā aģentūra);

- ar 2026. gada 1. janvāri likvidēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi – Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru – un nodot Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras funkcijas un uzdevumus jaunajai aģentūrai.

Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāna 2024.-2029. gadam (turpmāk – Plāns) mērķis ir nodrošināt integrētu, mērķtiecīgu un efektīvu politiku, lai novērstu un mazinātu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti četri rīcības virzieni:

1) preventīvie pasākumi vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanai;

2) vardarbībā cietušo personu aizsardzības un atbalsta pasākumu nodrošināšana un to pilnveide;

3) vardarbības veicēja atbildības stiprināšana, atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana;

4) vienotas, koordinētas un iekļaujošas politikas un tiesiskā regulējuma izveide attiecībā uz vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē jautājumiem.

Plāna izstrāde veikta saskaņā ar Valdības rīcības plāna (VRP) Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerētās darbības īstenošanas pasākumu 20.1, kurā dotais uzdevums paredz iestāties par mūsdienīgu cilvēktiesību pamatjautājumu regulējumu, nostiprinot likumos jebkādas vardarbības un naida noziegumu izskaušanu un pāru kopdzīves regulējumu. Nacionālā attīstības plāns (NAP) 2021.-2027. gadam rīcības virziena "Psiholoģiskā un emocionāla labklājība" mērķis ir psiholoģiskās un emocionālās labklājības veicināšana cilvēku atbalstam krīzes situācijās, individuālā potenciāla attīstībai un deviantas uzvedības veidošanās risku mazināšanai, nostiprinot veselību kā vērtību. Izvirzot sekojošus uzdevumus:

- [85] atbalsts vecāku prasmju pilnveidošanai, uzlabojot bērnu psiholoģisko un emocionālo labklājību un mazinot psihiskās veselības un mācīšanās traucējumu veidošanās riskus nākotnē;

- [86] vardarbības profilakse un savlaicīga intervence dažādās krīzes situācijas, stiprinot cilvēku psiholoģisko un emocionālo noturību un spēju rast labvēlīgu risinājumu.

Reaģējot uz traģiskajiem ar vardarbību saistītajiem notikumiem 2023. gadā, 26. maijā notika Noziedzības novēršanas padomes (NNP) sēde, kurā tika pārrunāti dažādi jautājumi saistībā ar sabiedrības aizsardzību pret vardarbību un starpinstitūciju sadarbību vardarbības gadījumu novēršanai. Ņemot vērā jautājumu smagumu un nozīmīgumu, NNP tika nolemts izstrādāt Vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plānu 2024.-2029. gadam, kas paredz dažādu ministriju un kompetento iestāžu iesaisti un sadarbību.

Atbilstoši VRP 20.1. uzdevumam tika sagatavots likumprojekts par Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Konvencija). Saeima Konvenciju ratificēja 2023. gada 30. novembrī, kura stājās spēkā Latvijā 2024. gada 1. maijā. Konvencija paredz dalībvalstīm īstenot pasākumus, lai pieņemtu un īstenotu efektīvu, vispusīgu un saskaņotu valsts politiku, kura ietver visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.

Papildus Konvencijā noteiktajām prasībām par saskaņotas valsts politikas izstrādi, nepieciešamība pēc Plāna izstrādes izriet arī no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2024/1385 (2024. gada 14. maijs) par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē apkarošanu¹, (turpmāk – Direktīva), paredzot, ka dalībvalstīm ir jāpieņem valsts rīcības plāni.² Direktīva stājās spēkā 2024. gada 13. jūnijā un tās prasības dalībvalstīm ir jāpārņem līdz 2027. gada 14. jūnijam.

iedraudzināšana (no angļu valodas – grooming) ir ilgtermiņā veidotas šķietami draudzīgas attiecības, kurās mērķtiecīgi ilgākā laika posmā tiek veidota emocionālā saikne, veicinot bērna uzticēšanos pāridarītājam, kas vēlāk tiek izmantota ļaunprātīgiem nolūkiem;

prevence (no angļu valodas – prevention) ir darbība, kuras uzdevums – apsteigt būtisku dzīves problēmu (no angļu valodas – major living problems) rašanos vai novērst, kad tās radušās, individuālā un sabiedrības līmenī;³

preventīvie pasākumi ir tādu pasākumu kopums, kuri tiek veikti, lai izglītotu sabiedrību vai konkrētas mērķgrupas par vardarbību kā sociālu problēmu;

seksualitāte ir būtiska cilvēka identitātes un dzīves kvalitātes sastāvdaļa, kas aptver un ietekmē visus personības aspektus – jūtas, uzvedību, identitāti un orientāciju. Tā ietver ne tikai fizisko pievilcību un seksuālās attiecības, bet arī emocionālos un psiholoģiskos aspektus, kas saistīti ar personas uzvedību un seksuālo dzīvi. Seksualitāte var izpausties dažādos veidos un ir atkarīga no individuālās pieredzes, kultūras, sabiedrības normām un personīgajām vērtībām;

seksuālā izmantošana ir jebkāda veida piespiedu vai nevēlama seksuāla darbība, kas tiek veikta pret personas gribu. Tā var ietvert verbālu pazemošanu, fizisku piespiešanu, draudus, manipulācijas vai jebkādu citu veidu, kā piespiest personu iesaistīties seksuālās aktivitātēs;

intīmais partneris ir pašreizējais vai bijušais intīmo attiecību partneris⁴. Šāda veida partnerattiecības parasti ietver ne tikai romantisku vai seksuālu pievilcību, bet arī dziļāku emocionālo saikni un atbalstu;

vardarbība ģimenē ir visi fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības akti, kuri notiek ģimenē vai mājsaimniecībās, neatkarīgi no bioloģiskajām vai juridiskajām ģimenes saitēm, vai starp bijušajiem vai pašreizējiem laulātajiem vai partneriem, neatkarīgi no tā, vai noziedzīga nodarījuma izdarītājam ir vai ir bijusi kopīga dzīvesvieta ar cietušo personu;⁵

vardarbība pret sievieti ir ar dzimumu saistīti vardarbības akti, kuri ir vērsti pret sievieti vai meiteni, jo viņa ir sieviete vai meitene, vai kuri nesamērīgi skar sievietes vai meitenes, un tādējādi rada vai var radīt miesas bojājumus, kā arī seksuālu, psiholoģisku vai ekonomisku kaitējumu vai ciešanas, tostarp draudi veikt šādas darbības, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana neatkarīgi no tā, vai tā notiek sabiedriskās vai privātās dzīves laikā.⁶

Situācijas izvērtējums, tostarp informācija par aktuālajiem izaicinājumiem un tendencēm vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē aktualitātes raksturošanai ierobežotā apjomā  iekļauts Labklājības ministrijas izstrādātajās Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam.⁷ Ņemot vērā, ka situācijas analīze veikta 2020. gadā, kā arī par labklājības jomas aktualitātēm kopumā, šajā Plānā iekļauts esošās situācijas vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē raksturojums, kā arī informācija par Plāna sasaisti ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem un starptautiskajiem līgumiem.

Plāns izstrādāts saskaņā ar NAP 2021.-2027. gadam definēto rīcības virzienu vardarbības novēršanai⁸, Eiropas Padomes Dzimumu līdztiesības stratēģiju 2024.-2029. gadam, kurā valstis tiek aicinātas izstrādāt rīcības plānus, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā arī apmainīties ar labo praksi, tostarp saistībā ar rehabilitācijas programmām vardarbību veikušām personām, to ietekmi un novērtēšanu.

Plāna izstrādē ņemti vērā arī tādi attīstības plānošanas dokumenti, kā Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027. gadam, Plāns sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2024.-2027. gadam, Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam, Resocializācijas politikas pamatnostādnes 2022.-2027. gadam. Seksuālās un reproduktīvās veselības, psihoemocionālās veselības, atkarību izraisošo vielu un procesu lietošanas kontekstā profilakses pasākumi vardarbības risku mazināšanai iekļauti Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam un Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.-2025. gadam. Ar Plāna starpniecību tiek risināti visaktuālākie izaicinājumi vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē mazināšanai un novēršanai. Vienlaikus liela uzmanība tiek veltīta valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai, starpinstitūciju sadarbības attīstīšanai un izpratnes par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Plāna izstrādes procesā tika organizētas vairākas darba grupas sanāksmes, kā arī individuālas klātienes un tiešsaistes tikšanās ar iesaistītajām ministrijām, to padotības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām laika posmā no 2023. gada septembra līdz 2024. gada augustam. Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku speciālistu iesaisti Plāna izstrādes procesā, LM laikā no 2024. gada aprīļa līdz jūnijam organizēja reģionālo diskusiju ciklu, kuros piedalījās pārstāvji no sociāliem dienestiem, bāriņtiesām, valsts un pašvaldības policijas, prokuratūras, izglītības pārvaldes, nevalstiskām organizācijām un citām iestādēm. Rezultātā tika apkopoti būtiskākie priekšlikumi Plāna pilnveidei un ar tiem iepazīstināta Plāna izstrādes darba grupa. 2024. gada 1. jūlijā Plāna projekts tika publicēts tiesību aktu portālā, tādējādi nodrošinot sabiedrības līdzdalību dokumenta izstrādes procesā. Publiskajā apspriedē piedalījās viena fiziska persona, biedrība "Centrs MARTA", biedrība "Papardes zieds" un biedrība "Asociācija ģimene", sniedzot priekšlikumus un iebildumus attiecībā uz Plāna projektā ietvertiem pasākumiem. Būtiskākie priekšlikumi un iebildumi tika sniegti attiecībā uz papildus finanšu līdzekļu nepieciešamību, lai īstenotu Plānā ietvertos pasākumus, par plānotajiem pasākumiem, kas saistīti ar mācību priekšmetu programmu paraugu pilnveidošanu atbilstoši UNESCO vadlīnijām, kā arī aicināts Plāna pasākumos konkrētāk uzsvērt un paredzēt vispārējas seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības veicināšanu. Plāna aktualizētajā versijā papildināts situācijas apraksts, ņemot vērā publiskajā apspriedē paustos apsvērumus.

Plāna pasākumu īstenošanai kā būtiskākais finanšu avots paredzēts ESF+ finansējums 2021.-2027. gada plānošanas periodam. Plānotais finansējuma apjoms norādīts, ievērojot NAP2027 noteikto ESF+ un citu finansējuma avotu apjomu. Plāna pasākumu īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".

Daļa Plāna pasākumi tiks īstenoti par valsts budžeta līdzekļiem, t. sk. LM un citu valsts pārvaldes iestāžu līdzekļiem. Pamatojoties uz Ministra kabineta 2024. gada 18.jūnija sēdes protokola Nr. 25 74. § 2. punktu, likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikt valsts drošību. Līdz ar minēto jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Plāna pasākumu īstenošanai indikatīvais papildu finansējums no valsts budžeta līdzekļiem Plānā ietverto pasākumu ieviešanai, indikatīvais aprēķins 2026. gadam -   1 427 421 euro, 2027. gadam – 1 641 717 euro, 2028. gadam – 1 745 885 euro, un 2029. gadam –   1 773 254 euro. Pašvaldības Plāna pasākumu ieviešanu īstenos esošo budžetu ietvaros. Iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas un attiecīgi visas nozaru ministrijas tiks aicinātas jaunas prioritātes nodrošināt, pamatā pārskatot jau piešķirto finansējumu, t.i., veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu.

Vardarbība ir cilvēktiesību pārkāpums, kas rada negatīvas sekas ne tikai cietušajam, bet arī apkārtējiem, un skar visu sabiedrību. Tādēļ valsts un ikviena indivīda atbildība un pienākums ir mazināt un novērst visa veida vardarbību sabiedrībā. Sabiedrības augstais tolerances līmenis pret vardarbību liedz līdzcilvēkiem laicīgi atpazīt un rīkoties vardarbības risku gadījumā. Kā liecina CSP 2021. gada pētījums¹³ – katra ceturtā sieviete (25,1%) Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem ir piedzīvojusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Aptaujas dati arī parādīja, ka katra trešā (30,1%) sieviete Latvijā, atrodoties attiecībās, ir piedzīvojusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību vai vairāku vardarbības formu kombināciju. Šie dati uzskatāmi parāda, ka Latvijā joprojām ir augsta vardarbības uz dzimumu un ģimenē izplatība un kopējā tolerance pret vardarbību sabiedrībā ir diezgan augsta.

2024. gada 22. maijā LM organizētajā Bērnu lietu sadarbības padomē, Iekšlietu ministrija prezentēja sagatavoto Pārskatu par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2023. gadā¹⁴, kur tika konstatēts, ka laikā no 2020. gada līdz 2023. gadam pieaug bērnu skaits, kuri cietuši noziedzīgos nodarījumos un visvairāk cietušas tieši meitenes. Tajā arī secināts, ka bērni visvairāk cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (50,2%), kā arī no cietsirdības un vardarbības (18,3%). Uz pieaugošo vardarbības problemātiku norāda arī Bērnu aizsardzības centra sniegtā informācija¹⁵, t.i., 2023. gadā BAC saņēma par 29% (184) sūdzībām / iesniegumiem par bērnu tiesību pārkāpumiem vairāk nekā 2022. gadā. Aktuālākās tēmas par kurām BAC tika ziņots:

- vienaudžu savstarpēja fiziska un emocionāla vardarbība;

- pedagogu nepietiekama sadarbība ar izglītojamā vecākiem;

- pedagogu fiziska un/vai emocionāla vardarbība pret bērniem;

- emocionāla un fiziska vardarbība ģimenēs;

- bērnu pamešana novārtā.

Kopumā esošā rīcībpolitika Latvijā ir vērtējama kā reaģējoša nevis proaktīva, lielāku uzmanību pievēršot vardarbības atpazīšanas un atklāšanas veicināšanai, kā arī rehabilitācijas sniegšanai, vismazāk - vardarbības prevencei, kam ilgtermiņā ir būtiska loma vardarbības mazināšanai un izskaušanai.

Tādēļ Plānā tiek ietverti pasākumi, kuri vērsti uz prevenci ar mērķi izglītot bērnus, vecākus, sabiedrību un speciālistus par dažādām vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē formām un vienlaikus veicinātu izpratni par drošu attiecību veidošanu, vardarbības traumējošo raksturu, ziņošanas iespējām par vardarbības gadījumiem un vardarbības gadījumu atpazīšanu.

Svarīgs priekšnoteikums sabiedrības informēšanas pasākumiem, ir to īstenošana visā valsts teritorijā, piemēram, bibliotēkās, kultūras centros, jauniešu centros, biedrībās un citās iestādēs/organizācijās, kā arī izmantojot mērķauditorijai piemērotas informācijas platformas un formātus. Nepieciešams virzīties uz to, ka vardarbības prevence nav tikai kampaņu un citu informatīvo pasākumu kopums, bet arī savlaicīga bērnu izglītošana jau pirmsskolas vecumā. Izglītības iestādes, jauniešu centri, jaunatnes organizācijas un tajās īstenotā neformālā izglītība ir vieta, kur runāt par negatīvu dzimumu stereotipu mazināšanu, kas ir viens no vardarbības preventīviem mehānismiem¹⁶. Šāda mērķa sasniegšanai tiks pilnveidotas izglītības mācību programmas (arī neformālā izglītība), iekļaujot mācību vielu par sava ķermeņa robežu atpazīšanu, dzimumu līdztiesību, savstarpēju cieņu, nevardarbīgu konfliktu risināšanu, savstarpējām attiecībām un piekrišanas nepieciešamību, stājoties seksuālās attiecībās, ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm un tiesībām uz personas integritāti, kibervardarbību, atbilstoši izglītojamā vecumposmam un spēju attīstības līmenim.

Jau šobrīd tiek īstenotas dažādas aktivitātes, lai mazinātu ņirgāšanos izglītības iestādēs. Kā liecina starptautiskā skolēnu novērtēšanas programmas OECD PISA (Programme for International Student Assessment) 2022. gada¹⁷ dati, aptuveni 29% meiteņu un 29% zēnu Latvijā ziņoja, ka ir kļuvuši par ņirgāšanās upuriem vismaz dažas reizes mēnesī (OECD vidējais rādītājs: 20% meiteņu un 21% zēnu). Lai mazinātu pusaudžu savstarpējo vardarbību, kā arī veicinātu bērnu un jauniešu, un pedagogu izpratni par vardarbību, pašvaldībām un valstij kā izglītības iestāžu dibinātājam jānodrošina atbalsts, lai pedagogu profesionālās kompetences pilnveides tematikā tiktu iekļautas programmas vardarbības atpazīšanas prasmju un tūlītējas pārtraukšanas prasmju stiprināšanā un vienotas izpratnes, kā mazināt vardarbības izpausmes starp vienaudžiem, pedagogiem, bērniem un jauniešiem, vai izglītības iestāžu kolektīvos, veidošanā un vardarbības mazināšanā vai pārtraukšanā. Izglītības un zinātnes ministrija kā izglītības politikas veidotāja 2018. gada 11. septembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 569 "Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību" sadaļā par pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi iekļauj tēmas, kas atbilst UNESCO tehniskajām vadlīnijām par seksuālo audzināšanu¹⁸, atbilstoši izglītojamo vecumposmam un nosaka obligātumu, profesionālās kompetences pilnveides plānošanā ikvienam pedagogam iekļaut šo tēmu apguvi.

Vienlaikus, lai būtu iespējams nodrošināt izglītojamajiem, atbilstoši vecumposmam, apgūt obligāto izglītības saturu par seksuālo un reproduktīvo veselību, tai skaitā vardarbību, ir nepieciešama regulāra izglītības satura pilnveide un attīstība. Tādējādi tiek veikta izglītības satura salīdzināšana ar UNESCO vadlīnijām, kuras ietver šādus saturiskos moduļus – attiecības, vērtības, tiesības, kultūra un seksualitāte, izpratne par dzimumu, vardarbība un drošība, veselībai un labklājībai nepieciešamās prasmes, cilvēka ķermenis un attīstība, seksualitāte un seksuālā uzvedība, seksuālā un reproduktīvā veselība.

Veiksmīgai vienotas izpratnes veicināšanai speciālistu un darbinieku vidū, ir būtiski īstenot starpdisciplināros pasākumus izglītības, sociālā, veselības aprūpes un tiesībsargājošā jomā, lai ikvienam būtu prasmes un zināšanas atpazīt vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē pazīmes un attiecīgi īstenot vienotu rīcību darbā ar cietušajiem un personām ar vardarbīgu uzvedību. Kā piemēram, plānots īstenot metodiskos seminārus speciālistiem, kuri strādā vai varētu saskarties no vardarbības cietušām vai vardarbību veikušām personām. Lai veicinātu vienotu praksi visos pašvaldību sociālajos dienestos, LM ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu īstenotā projekta "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās"¹⁹ ietvaros no 2018. līdz 2020. gadam izstrādāja metodiku par sociālo darbu ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām. Izstrādātā metodika, galvenokārt, sniedz informāciju par sociālā darba veikšanu ar no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām, līdz ar to, lai sociālie dienesti un bāriņtiesas efektīvāk īstenotu savas darbības bērnu tiesību aizsardzībā, plānots veidot atsevišķu metodiku par darbu ar no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām nepilngadīgām personām.

Tāpat plānots pilnveidot NBS personāla zināšanas par vardarbības ģimenē novēršanu un attiecīgo pasākuma nodrošināšanu krīzes situācijā, piemēram ja persona ir cietusi no vardarbības, lai saņemtu savlaicīgu un profesionālu palīdzību.

Cietušo atbalstam ir jābūt tādam, kas atbilstu cietušās personas individuālajām vajadzībām, izmantojot uz cietušo centrētu pieeju, turklāt pakalpojumiem jābūt kvalitatīviem un pieejamiem visiem, kuriem tie ir nepieciešami, neatkarīgi no cietušās personas dzīvesvietas. Būtiski ir pilnveidot institucionālos mehānismus un stiprināt pašvaldības, lai nacionālā mērogā visā Latvijas teritorijā tiktu nodrošināti pēc iespējas plašāki un uz vienotiem kritērijiem balstīti atbalsta pasākumi un pakalpojumi.

Šobrīd no prettiesiskām darbībām cietušai nepilngadīgai personai par valsts budžeta līdzekļiem ir iespēja saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu. Pakalpojumu var saņemt dzīvesvietā vai krīzes centrā. Pakalpojumu ir iespējams saņemt gan pirms kriminālprocesa, gan kriminālprocesa laikā, gan pēc kriminālprocesa. Nepilngadīgā persona var saņemt pakalpojumu dzīvesvietā, kas ietver līdz 20 speciālistu konsultācijām, vai īpaši smagos un komplicētos gadījumos līdz 120 konsultācijām. Pēc kriminālprocesa, gada laikā pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā vai iestādē vai sociālās rehabilitācijas kursa sociālās rehabilitācijas institūcijā saņemšanas, bērns (tostarp arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas bērnu aprūpē) var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa konsultācijas bērna sociālās funkcionēšanas uzturēšanai. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā 2020. gadā saņēma 1054 bērni, 2021. gadā - 1049 bērni, 2022. gadā - 1172 bērni.³⁰

Nepilngadīgā persona var saņemt arī pakalpojumu 30 dienu vai 60 dienu kursu institūcijā. 2020.gadā 30 dienu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā saņēma 776 bērni, 2021. gadā - 643 bērni, 2022. gadā - 740 bērni. Savukārt 60 dienu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā 2020. gadā saņēma 121 bērns, 2021. - gadā 94 bērni, 2022. gadā - 146 bērni³¹.

Lai būtu iespējams pakalpojumus pilnveidot, būtiski ir veikt pakalpojumu satura un kvalitātes izvērtējumu. Sociālās rehabilitācijas pakalpojuma no prettiesiskām darbībām cietušiem bērniem nodrošināšana prasa nemitīgu pielāgošanos un gatavību reaģēt, kā arī izmantot tādas metodes, lai atbilstoši katra bērna vajadzībām un radītās traumas dziļumam, pielāgotu pakalpojumu un nodrošinātu, lai cietušais bērns varētu novērst vai būtiski mazināt traumatiskās pieredzes radītās sekas un sekmīgi iekļautos sabiedrībā. Regulāra pakalpojuma vērtēšana ir nepieciešama, lai iegūtu pārliecību par nodrošinātā pakalpojuma saturu un kvalitāti, pakalpojuma efektivitāti bērna situācijas uzlabošanā un lai nodrošinātu datus un pierādījumus pakalpojumu pilnveidei, atbilstoši mainīgajām cietušo bērnu vajadzībām. Pilnveidojot sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un atbalsta pasākumus vardarbībā cietušām personām un viņu tuviniekiem, plānots ieviest jaunas terapijas metodes bērniem, kuri cietuši no vardarbības, izstrādāt priekšlikumus esošo pakalpojumu pilnveidei, kā arī jaunu pakalpojumu izveidei, piemēram, atbalsta centru no seksuālās vardarbības cietušām personām. Veicot pakalpojumu pilnveidi nepieciešams arī aktualizēt vai izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu Nr. 1613 "Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām" redakciju, lai noteikumu redakcijā tiktu izmantota atbilstoša terminoloģija un noteikumi atbilstu bērna labākajām interesēm. Tāpat tiks izvērtēta iespēja pilnveidot atskaišu iesniegšanas veidu un formu. Papildus tiks stiprināta cietušo aizsardzība vardarbības gadījumos, paredzot ieviest efektīvus novērošanas instrumentus.

Lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem un viņu nevardarbīgajiem tuviniekiem, kā arī lai nodrošinātu iespēju veikt kriminālprocesuālās darbības, no 2023. gada rudens tiek īstenota starpinstitucionālās sadarbības programma "Bērna māja", kuru nodrošina Bērnu aizsardzības centrs³². "Bērna māja" ir izveidota ar mērķi novērst bērnu retraumatizāciju izmeklēšanas un tiesvedības laikā, uzlabot pierādījumu kvalitāti, veicināt pieeju tiesu sistēmai, kā arī sniegt psihosociālo atbalstu bērna atlabšanai un traumas seku pārvarēšanai. Viens no "Bērna mājas" pamatuzdevumiem ir palīdzēt sagatavot tiesvedībai derīgas liecības, no bērna noskaidrojot notikušā detaļas tā, lai bērnam nebūtu jāierodas uz tiesu gadījumos, kad lietā ir uzsākts kriminālprocess. Lai īstenotu šo uzdevumu, "Bērna māja" piedāvā "viena kontaktpunkta" pieeju, saskaņā ar kuru vienā, bērnam draudzīgā vidē sadarbojas visas attiecīgās institūcijas (policija, prokurors, sociālie dienesti, bērnu aizsardzības dienesti, fiziskās un garīgās veselības pakalpojumu sniedzēji, psihologi). Lai nodrošinātu "Bērna mājas" labāku pieejamību arī vardarbībā cietušajiem bērniem Latvijas reģionos, plānots, ka 2026. gadā "Bērna māja" sāks darboties kādā no Latvijas reģioniem.

Lai sniegtu papildus atbalstu vecākiem, veiktu vecāku izglītošanu un sniegtu viņiem nepieciešamo atbalstu situācijās, kad viņu bērni ir cietuši noziedzīgā nodarījumā vai veikuši noziedzīgu nodarījumu, Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" ietvaros Labklājības ministrija sadarbībā ar SIA "OnPlate" 2024. gada jūlijā uzsāka atbalsta grupu nodrošināšanu vecākiem un personām, kuras aprūpē bērnus, kuri ir cietuši no noziedzīga nodarījuma vai veikuši noziedzīgu nodarījumu. Šo atbalsta grupu mērķis ir stiprināt vecākus vai personas (vecvecākus, audžuvecākus, aizbildņus), lai palīdzētu apzināties notikušo un izvērtēt tā sekas, pārvarēt kauna un pāridarījuma sajūtu, iegūt zināšanas un prasmes, kā nodrošināt bērnam nepieciešamo atbalstu un palīdzību, vienlaikus sniedzot grupas atbalstu notikušajā un līdzsvara atgūšanā.

Saskaņā ar LM pieejamo informāciju³³ valsts sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām 2021. gadā saņēma 714 personas, no kurām 673 sievietes 2022. gadā – 726 personas, no kurām 689 sievietes, savukārt 2023. gadā - saņēma 952 personas, no kurām 907 personas bija sievietes. Gan biedrība "Centrs MARTA", gan sociālo dienestu , un citi pakalpojuma sniedzēju pārstāvji ir apliecinājuši LM nepieciešamību nodrošināt šādu pakalpojumu arī anonīmi, jo, saņemot pakalpojumu, pamatojoties uz sociālā dienesta lēmumu, informācija par pakalpojuma saņēmēju un saņemto pakalpojumu var nonākt tādu personu rīcībā, kas nav iesaistīti konkrētā vardarbības gadījuma vadīšanā. Minētā iemesla dēļ cilvēki izvēlas nesaņemt valsts finansēto pakalpojumu. Arī pašvaldībā vai sabiedrībā zināmas personas nevēlas publiski vērsties pēc palīdzības un atbalsta vardarbības gadījumā, līdz ar to plānots izvērtēt iespēju saņemt pakalpojumu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, saglabājot anonimitāti, pakalpojuma sniedzējiem pārskatus par anonīma pakalpojuma nodrošināšanu sniedzot tieši LM, bez pašvaldību sociālo dienestu iesaistes. Plānots vērtēt arī kādos gadījumos pakalpojuma sniedzējs informē sociālo dienestu, pat ja pakalpojums nodrošināts, saglabājot cietušās personas anonimitāti. Papildus plānots veikt izvērtējumu par atbalsta grupu nodrošināšanu cietušajiem no valsts budžeta līdzekļiem, jo šobrīd tikai atsevišķas pašvaldības par pašvaldību budžeta līdzekļiem nodrošina atbalsta grupas. Turklāt atbalsta grupu nodrošināšana iespējams palīdzēs cietušajam atkārtoti nenokļūt vardarbīgās attiecībās, kā arī ar citu cietušo un grupu vadītāju atbalstu varēs saņemt nepieciešamo palīdzību.

Valsts sociālais rehabilitācijas pakalpojums no vardarbības cietušām pilngadīgām personām netiek nodrošināts ieslodzījuma vietās, pamatojoties uz normatīvo aktu prasībām, līdz ar to plānots veikt izvērtējumu par minētā pakalpojuma nodrošināšanu arī no vardarbības cietušām pilngadīgām personām ieslodzījuma vietās.

Atbilstoši Konvencijas prasībām, dalībvalstīm ir jāizveido pietiekams skaits atbilstošu, viegli pieejamu palīdzības centru izvarošanas un seksuālās vardarbības upuriem, kuros šiem upuriem ir pieejama medicīniskā apskate un tiesu ekspertīze un tiek sniegts atbalsts saistībā ar gūto traumu un konsultācijas.³⁴ Šobrīd Latvijā šādi atbalsta centri nav, līdz ar to ir plānoti pasākumi, kas vērsti uz šādu atbalsta centru izveidi.

Attiecībā uz drošības līdzekļu pilnveidi, plānots ieviest elektroniskās uzraudzības instrumentu, kurš sākotnēji tiktu piemērots tikai aizdomās turētām vai apsūdzētām personām kriminālprocesos, kas uzsākti pēc attiecīgiem Krimināllikuma pantiem, kas tiešā veidā saistīti ar vardarbību ģimenē, vienlaikus paredzot, ka Ministru kabinetam līdz 2027. gada 31. decembrim jāizvērtē drošības līdzekļa izpildes elektroniskās uzraudzības praktiskās īstenošanas gaitu, rezultātus, kā arī piemērošanas paplašināšanas iespējas un tās ietekmi uz valsts budžetu un jāiesniedz par to ziņojumu Saeimai.

Lai novērstu un apkarotu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, nepieciešama ne tikai efektīva sodu politika, bet arī atbalsta instrumenti un pakalpojumi vardarbīgas uzvedības novēršanai. Turklāt atbalsta instrumentiem un pakalpojumiem jābūt uz zināšanām un pierādījumos balstītiem, ņemot vērā cietušo personu un vardarbīgo personu vajadzības.

Pēc VP pārskata datiem³⁷ 2023. gadā  Integrētās iekšlietu informācijas sistēmas apakšsistēmā  "Elektroniskais notikumu žurnāls" reģistrēti 8234 notikumi "Ģimenes konflikts", no tiem 3705 gadījumos Valsts policijas darbinieks sagatavojis ziņojumu par notikumu, kas nosūtīts sociālajam dienestam.

Savukārt 894 gadījumos policijas darbinieks pieņēmis lēmumu par nošķiršanu. Iepriekš minētie dati, salīdzinot ar 2022. gadu ir palielinājušies, izņemot notikuma Ģimenes konflikts skaitu, kas liecina ne tikai par sabiedrības vēršanos pēc palīdzības tiesībsargājošajās iestādēs vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē gadījumos, bet arī vardarbības novēršanas un apkarošanas nepieciešamību gan nodrošinot atbalstu no vardarbības cietušajiem, gan arī personām ar vardarbīgu uzvedību.

Saskaņā ar LM pieejamo informāciju³⁸, katru gadu palielinās ne tikai personu skaits, kas saņem valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no vardarbības cietušajiem, bet arī to personu skaits, kas saņem valsts apmaksātu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbību veikušām pilngadīgām personām un sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai (turpmāk – pakalpojumi vardarbīgas uzvedības mazināšanai). Pakalpojums vardarbīgas uzvedības mazināšanai tiek nodrošināts gan pamatojoties uz sociālā darbinieka, gan tiesas vai tiesneša lēmuma pamata. Pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, pamatojoties uz sociālā darbinieka lēmuma pamata, var saņemt persona pret kuru uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību, vai kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu par kuru valsts vai pašvaldības policijas, sociālā dienesta vai bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka persona izturējusies vardarbīgi vai izteikusi draudus pielietot vardarbību, kura baidās, ka tā varētu izturēties vardarbīgi, vai atzīst, ka ir veikusi vardarbību, kuru vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai nosūtījis VPD. Savukārt, pakalpojumu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, pamatojoties uz tiesas vai tiesneša lēmuma pamata, saņem persona, kurai ar tiesas vai tiesneša lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību noteikts pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.

Kopējais personu skaits, kas saņēma pakalpojumus vardarbīgas uzvedības mazināšanai, 2021. gadā 442 personas, no tām 21 persona ar tiesas vai tiesneša lēmumu, 2022. gadā – 708 personas, no tām 154 personas ar tiesas vai tiesneša lēmumu, savukārt 2023. gadā – 805 personas, no tām 267 personas ar tiesas vai tiesneša lēmumu. No kopējā vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņēmēja skaita 2023. gadā 536 personas bija vīrieši, kas galvenokārt, vardarbīgi izturējušies pret intīmajiem partneriem un bērniem.

Kaut arī personas, kuras baidās, ka varētu izturēties vardarbīgi vai atzīst, ka ir veikušas vardarbību, var saņemt iepriekš pieminēto pakalpojumu, tomēr šādu iespēju izmanto līdz 65 personām gadā³⁹. Līdz ar to nepieciešams nodrošināt plašāku atbalsta mehānismu, piemēram, ieviešot un nodrošinot anonīmu atbalsta tālruni un iespēju sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemt, saglabājot anonimitāti. 2023. gada novembrī VPD sadarbībā ar biedrību "Skalbes" izglītojošas sociālās kampaņas ietvaros nodrošināja anonīma konsultatīva tālruņa darbību cilvēkiem, kurus nomāc seksuālas domas un tieksmes pret nepilngadīgām personām. Pēc biedrības "Skalbes" sniegtās informācijas īsajā laika periodā, nodrošinot tālruņa līnijas darbību, kopumā saņemti 20 zvani, no kuriem 3 gadījumos tika sniegtas konsultācijas tiešās mērķa grupas pārstāvjiem.

Saskaņā ar IeM sagatavoto pārskatu par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem⁴⁰, 2023. gadā 509 nepilngadīgas personas iespējams bija izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, no tiem 65% gadījumu noziedzīgs nodarījums bijis pret īpašumu, savukārt 6% gadījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, un 6,6% gadījumu pret personas veselību. Lai gan proporcionāli noziedzīgi nodarījumi, kas saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu nepilngadīgo vidū, nav izplatītākais noziedzīgais nodarījuma veids, būtiski ir jau šobrīd nodrošināt atbalstu un palīdzību nepilngadīgajiem vardarbīgas uzvedības mazināšanai un novēršanai. Līdz ar to plānots no valsts budžeta līdzekļiem ieviest sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nepilngadīgām personām ar vardarbīgu uzvedību un jaunas terapijas metodes darbā ar nepilngadīgām personām, kuras veikušas vardarbību. Atbalstam un pakalpojumiem jābūt pieejamiem visām personām ar vardarbīgu uzvedību, neatkarīgi no viņu vecuma, tautības un atrašanās vietas, līdz ar to rehabilitācijas un atbalsta pakalpojumiem jābūt pieejamiem arī personām, kuras atrodas ieslodzījuma vietās. Plānots, ka personām ar vardarbīgu uzvedību tiks nodrošināta iespēja iesaistīties Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodrošinātājā vardarbības mazināšanas programmā, kas paredzēta personām, kuru vispārējā riska līmenis ir novērtēts kā vidējs vai augsts, antisociālas un vardarbīgas uzvedības cēloņu vai to veicinošo faktoru vardarbīgas uzvedības riska mazināšanai nākotnē.

Pētījumi un prakse liecina, ka dažādu noziedzīgo nodarījumu riski mēdz būt ļoti atšķirīgi gan kvantitātes, gan kvalitātes ziņā – recidīva biežums un recidīva tips (zādzība, slepkavība, dzimumnoziegums), un to vadībai nepieciešami speciāli pielāgoti riska novērtēšanas instrumenti un atbilstoša intervence. Šādu instrumentu un intervences līdzekļu attīstība paredzēta Resocializācijas politikas pamatnostādnēs 2022.-2027. gadam.⁴¹

No 2024. gada Ieslodzījumu vietas pārvalde savā praksē ieviesa jaunu specializētu, efektīvu, teorētiski pamatotu un uz pierādījumiem balstītu resocializācijas programmu vardarbīgajiem noziedzniekiem, kas ir fokusēta uz vardarbīgajiem noziedzniekiem nozīmīgām kriminogēnajām vajadzībām, un kuras mērķis ir mazināt vardarbīga nozieguma atkārtošanas risku. Pētījumi, kuros tika pielietots ilgtermiņa tālāknovērošanas (long-term follow-up) eksperimentālais pētījuma dizains ar kontroles grupu, liecina, ka dalība Vardarbības mazināšanas programmā ir saistīta ar vispārējā un vardarbīgo pārkāpumu atkārtošanas riska samazinājumu.⁴² Ir pierādījumi tam, ka minētā programma ir efektīva arī likumpārkāpējiem ar ievērojamām psihopātijas iezīmēm un ir piemērojama arī likumpārkāpējiem, kuri izcieš sodu pat visstingrākajā soda izciešanas režīma pakāpē.⁴³

Īstenojot probācijas klientu uzraudzības procesu, viens no efektīvākajiem darba instrumentiem ir probācijas programmas, kuru piemērošana ir atkarīga no probācijas klienta risku un vajadzību novērtējuma un ir cieši saistīta ar probācijas klienta dzīves aktualitātēm. Probācijas programmu pamatmērķis ir veicināt probācijas klientu domāšanas, attieksmes un uzvedības maiņu, lai viņi spētu veiksmīgi integrēties sabiedrībā un ievērot sabiedrībā vispārpieņemtās normas un likumus. Atsevišķas probācijas programmas ir vērstas tieši uz vardarbīgas uzvedības mazināšanu – "Cieņpilnu attiecību veidošana", "Emociju menedžments", "Pārmaiņu ceļš - 1" – un ir būtiski nodrošināt, ka visiem probācijas klientiem, kuriem ir identificēta vardarbīga uzvedība, tiek nodrošināta iespēja iesaistīties vardarbīgas uzvedības mazināšanas programmā, ja vien probācijas klients atbilst probācijas programmas nosacījumiem.

VPD pieejamās probācijas programmas, kas ir vērstas uz vardarbīgas uzvedības mazināšanu, nav piemērotas gadījumos, kad ir izdarīts sevišķi smags ar vardarbību saistīts noziedzīgs nodarījums, piemēram, slepkavība. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams nodrošināt jaunas sabiedrībā īstenojamas resocializācijas programmas vardarbīgus noziegumus izdarījušiem probācijas klientiem izstrādi un ieviešanu.

Izmantojot specializētu probācijas programmu kvalitātes novērtēšanas instrumentu, visām probācijas programmām periodiski tiek veikta kvalitātes novērtēšana, lai pārliecinātos, ka probācijas programmas saturs atbilst aktuālākajām korekcijas pieejām darbā ar konkrētu mērķa grupu, piemēram, varmākām ģimenē un partnerattiecībās, un satura pilnveide. Ņemot vērā minēto, Plāna darbības periodā tiks veikta probācijas programmas "Cieņpilnu attiecību veidošana" kvalitātes novērtēšana un tās satura pilnveide atbilstoši novērtējuma rezultātiem.

Tieslietu ministrija izstrādāja un Saeima š.g. 6. jūnijā pieņēma likumu "Grozījumi Krimināllikumā"⁴⁴, kas stājās spēkā š.g. 4. jūlijā. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā gan ekspertu priekšlikumus, gan izvērtējot Krimināllikumā (turpmāk – KL) paredzēto sodu sankcijas, lai sasniegtu mērķi ar krimināltiesiskiem līdzekļiem prioritāri aizsargāt personas dzīvību, veselību, neaizskaramību, brīvību, godu un cieņu, cīnīties pret visa veida vardarbību, īpaši pret vardarbību tuvās attiecībās un ģimenē.

Attiecīgi, lai nodrošinātu nulles toleranci pret vardarbību ģimenē, KL 17. nodaļā ir ietverts atsevišķs pants, kas paredz kriminālatbildību par vardarbību, kas veikta ģimenē vai tuvās attiecībās, proti, KL 174.¹ pants (Cietsirdība un vardarbība pret tuvinieku), kas paredz, ka par cietsirdīgu vai vardarbīgu apiešanos ar personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir pirmajā vai otrajā radniecības pakāpē, vai pret laulāto vai bijušo laulāto, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir vai ir bijis pastāvīgās intīmās attiecībās, vai pret personu, ar kuru noziedzīgā nodarījuma izdarītājam ir kopīga (nedalīta) saimniecība, ja ar to minētai personai nodarītas fiziskas vai psihiskas ciešanas un ja šīm darbībām nav bijušas šā likuma 125., 126. un 130. pantā paredzētās sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību. Tāpat ar grozījumiem noteikts jauns atbildību pastiprinošs apstāklis KL 48. panta pirmās daļas 18. punktā, ja noziedzīgs nodarījums pret tikumību un dzimumneaizskaramību apdraudējis nepilngadīgā dzīvību.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma darbību raksturu un kaitīgumu, sabiedriskais darbs kā sods tika izslēgts no KL 119. panta (Jaundzimuša bērna slepkavība), 120. panta (Slepkavība, kas izdarīta stipra psihiska uzbudinājuma stāvoklī) sankcijām. Kā arī alternatīvais sods "sabiedriskais darbs" un "naudas sods" tika izslēgts no KL 130. panta trešās daļas (Tīšs viegls miesas bojājums), 130.¹ panta (Spīdzināšana), 132. panta (Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu), 132.¹ panta (Vajāšana), 174. panta (Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo), 143. panta otrās daļas (Personas mājokļa neaizskaramības pārkāpšana)."

2023. gada 26. maija NNP sēdē tika nolemts, ka izvērtējami vairāki tai iesniegtie institūciju un nevalstisko organizāciju priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos attiecībā uz pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Vairāki secinājumi šajā jautājumā ietverti arī Tieslietu padomes 2023. gada 17. novembra ziņojumā "Par tiesu sistēmas darba organizāciju lietās, kas saistītas ar vardarbību ģimenē un draudiem personas dzīvībai un veselībai".⁴⁵ Ņemot vērā iepriekš minēto, tika izvērtēts esošais Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 30.⁵ nodaļas "Pagaidu aizsardzība pret vardarbību" regulējums, gan orientējoties uz esošo tiesību normu saprātīgas piemērošanas aspektiem, gan vērtējot iespējas regulējumu pilnveidot.

Nepieciešams nodrošināt pienācīgu un efektīvu tiesas nolēmumu, tostarp tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, izpildi. Lai veicinātu preventīvā aizsardzības pret vardarbību līdzekļa (pienākuma apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai) iedarbību, kā arī pasargātu personas no atkārtotas vardarbības, nosakāma CPL noteiktā termiņa kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai apguvei saīsināšana no 12 līdz 6 mēnešiem. Šāda termiņa samazināšana veicinās kursa apguvi un arī efekts no kursa apgūšanas būs iespējami ātrāks. Kursa apgūšanai noteiktā termiņa izmaiņas ietekmēs arī personai veicamās maksas termiņu. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt iespējas paaugstināt kursa apguves disciplīnu.

CPL ietverts regulējums, ka pagaidu aizsardzības līdzeklis, ar kuru atbildētājam noteikts pienākums apgūt kursu vardarbīgas uzvedība samazināšanai, ir spēkā līdz tā izpildei. Nereti atbildētāji cenšas izvairīties no šī pienākuma izpildes, lai arī tiesību aktos noteikta kriminālatbildības iestāšanās par nolēmuma ļaunprātīgu nepildīšanu. Līdz ar to jāanalizē iespēja noteikt papildu nosacījumu, līdz kura izpildei būtu spēkā personai noteiktais pienākums apgūt kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai.

Secīgi pēc CPL tiesību normu izvērtēšanas jāanalizē nepieciešamie pilnveidojumi tiesību aktos, kas izdoti, pamatojoties uz CPL attiecīgajām tiesību normām.⁴⁶ Kā viens no šiem jautājumiem minams pieteikums, ko persona iesniedz tiesai ar lūgumu noteikt tai pagaidu aizsardzību pret vardarbību. Nepieciešams precizēt pieteikuma saturu, kā arī papildināt to ar īsiem komentāriem par ierakstāmo informāciju, lai veidlapas aizpildīšana kļūst vienkāršāka un prasītājiem (personām, kas piedzīvojušas tuvinieku vardarbību) saprotamāka.

Vardarbības mazināšanai un novēršanai ir nepieciešama nepārtraukta un uz vienotu mērķi vērsta starpnozaru sadarbība. Līdz šim vardarbības mazināšanas jautājumi visbiežāk tika īstenoti LM, IeM, TM sektoros un šo ministriju padotības iestādēs, tomēr būtiski, ka ikviena ministrija, tās padotības iestādes, pašvaldības un citas iestādes apzinās, ka vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršana un apkarošana ir ikvienā jomā strādājošo atbildība. Lai veicinātu vienotas un koordinētas politikas izveidi, nepieciešams paredzēt regulāru situācijas un datu monitoringa veikšanu vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē gadījumos, un, ņemot vērā, ka Latvijā pētījumi par vardarbības izplatību ir īstenoti, tos finansējot no projektu līdzekļiem, nepieciešams noteikt regulāru pētījumu un datu ieguves pilnveidošanu, paredzot regulāru valsts finansējumu.

Problēmas starpinstitūciju sadarbībā, piemēram, informācijas apmaiņā par vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē gadījumiem, kā arī nepietiekamā izpratne par katras institūcijas atbildību un rīcību konkrētu gadījumu risināšanā iezīmējās kā caurvijošas secinājums LM organizētajā diskusiju ciklā par Plāna projektu. Kompleksas palīdzības sniegšanā cietušajiem ir nepieciešama koordinēta vairāku institūciju sadarbība. Lai to veicinātu un padarītu efektīvāku, plānots veikt izvērtējumu par MARAC (Multi Agency Risk Assessment Conference) modeļa ieviešanu. MARAC modelis, kas izveidots Lielbritānijā, ir vērsts uz individuālu gadījumu risināšanu, veidojot starpinstitucionālu atbalsta komandu vietējā pašvaldībā ar mērķi palīdzēt no vardarbības ģimenē cietušām pilngadīgām personām. Pirms starpinstitūciju sadarbības komandas sanākšanas tiek aizpildīta vardarbības riska anketa, nosakot augstos vardarbības riskus un nepieciešamo atbalstu, palīdzību un pakalpojumus. Sanāksmē par individuālo gadījumu tiek aicinātas piedalīties institūcijas un speciālisti, kuri ir iesaistīti un kurus nepieciešams iesaistīt konkrētā gadījuma risināšanā – policija, bāriņtiesa, sociālais dienests, pakalpojuma sniedzēji, ārstniecības iestādes, VPD un citas iesaistītās institūcijas pēc nepieciešamības. Esošā starpinstitūciju sadarbība vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē gadījumos nav koordinēta un uz cietušo vajadzībām vērsta, līdz ar to izvērtējuma rezultātā plānots noteikt, vai MARAC modelis ir piemērots Latvijas situācijai, un kādi būtu nepieciešamie soļi tā ieviešanai.

Vienota algoritma un vadlīniju izstrāde ir būtiska, lai speciālistu starpā veicinātu vienotu izpratni par nepieciešamo rīcību vardarbības pret bērnu gadījumos. Lai gan Bērnu tiesību aizsardzības likuma 73. pants nosaka, ka katrai personai ir pienākums nekavējoties ziņot policijai, Bērnu aizsardzības centram, bāriņtiesai vai sociālajam dienestam par vardarbību vai aizdomām par vardarbību, kas vērsta pret bērnu, tomēr, joprojām praksē ir gadījumi, kad dažādu jomu speciālisti nespēj atpazīt vardarbību, kā arī attiecīgajā situācijā nezina, kā rīkoties un kam un kādā veidā ziņot. Esošo problemātiku plānots risināt ar vadlīniju un algoritmu izstrādi par trīs būtiskām vardarbības formām – vardarbību pret bērnu ģimenē, bērnu seksuālu izmantošanu un cilvēku tirdzniecību.

Kriminālsodu izpildes iestādes jau daudzus gadus praktizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, kuru mērķis ir kriminālsodu izpildes iestāžu un citu iesaistīto institūciju kompetences ietvaros koordinēt pasākumus un aktivitātes, lai mazinātu risku, ka notiesātais izdara jaunu noziedzīgu nodarījumu. Šī starpinstitūciju sadarbība ir vērsta trīs virzienos – atbalsts cietušajam, darbs ar likumpārkāpēju un sabiedrības iesaiste. Starpinstitūciju sadarbības mērķis ir nodrošināt, lai vairāku institūciju veiktie pasākumi likumpārkāpēja potenciālo risku pārvaldīšanā tiktu realizēti precīzi, savlaicīgi un efektīvi, tādēļ mērķa sasniegšanai šajā sadarbībā tiek iesaistītas arī citas valsts un pašvaldību iestādes, speciālisti, nevalstiskās organizācijas, kurām ir būtiska loma darbā ar klientu. Starpinstitūciju sadarbība nodrošina ātru, efektīvu un savlaicīgu pieeju problēmas risinājumam, kas veicina sabiedrības drošību katrā konkrētajā pašvaldībā, liedz iespēju likumpārkāpējam sniegt atšķirīgu informāciju dažādām institūcijām, ļauj iesaistīto institūciju darbiniekiem nepastarpināti gūt citu atbalstu, zināšanas, atsevišķos gadījumos – resursus.

Ņemot vērā minēto, kā arī vardarbības gadījumu pieaugošo skaitu, ir veikti grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā⁵², kuri stājās spēkā 2024. gada 1. septembrī, kas paredz, ka VPD, VP un IeVP starpinstitūciju sadarbības sanāksmes organizē, ja  persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu. Līdz ar grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā ir noteikti gadījumi, kuros starpinstitucionālās sanāksmes tiek organizētas obligāti:

1) persona ir notiesāta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

2) persona ir notiesāta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību;

3) notiesātajam ir konstatētas radikalizācijas pazīmes;

4) notiesātais ir nepilngadīgs probācijas klients.

Lai pēc iespējas mazinātu atkārtota vardarbīga nozieguma veikšanas risku, ir būtiski panākt, ka starpinstitūciju sanāksmes tiek sasauktas visos gadījumos, kad ir izdarīts smags vai sevišķi smags ar vardarbību saistīts noziedzīgs nodarījums.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) administrētā E – veselības sistēma ir nozīmīgs veselības aprūpes nozares datu avots, kas ietver informāciju, tajā skaitā par vardarbību ģimenē un vardarbību pret bērniem. Ārstniecības iestādes datus par pacientiem, kuri ārstniecības iestādē vērsušies pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības traumas, ievainojuma vai saindēšanās dēļ, kodē atbilstoši Eiropas Ievainojumu datu bāzes (IDB) kodēšanas rokasgrāmatā noteiktiem kodiem un iesniedz E – veselības sistēmas Traumu reģistra modulī. NVD vienu reizi mēnesī SPKC sniedz nepersonalizētu informāciju par traumu un saindēšanās gadījumiem veselības aprūpes statistikas datu apstrādei un analīzei.

Attiecībā uz Veselības sektora datiem pastāv trīs būtiski apstākļi, kas ietekmē traumu reģistrā fiksētās informācijas tvērumu un attiecīgi – kvalitāti jeb spēju raksturot vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu radītos miesas bojājumus (traumas):

1) ārstniecības iestāžu, kuras sistemātiski sniedz datus Traumu reģistram, pārklājums;

2) reģistrēto traumu gadījumu pārklājums;

3) informācijas, kas iekļauta reģistrā, avots un tā ietekme uz informācijas precizitāti.

Būtiskākie datu sniegšanas ierobežojumi, ko norāda ārstniecības iestādes, kas sniedz datus, ir nepietiekama cilvēkresursu kapacitāte, tehniskas problēmas Traumu reģistra darbībā E – veselības sistēmā, ārstniecības iestādes tehnoloģiskais nodrošinājums, kā arī informācijas par iespējamo vardarbības aktu subjektivitāte. Medicīniskais personāls nereti vardarbības faktu var fiksēt tikai tad, ja cietusī persona sniedz informāciju par traumas gūšanas apstākļiem. Ņemot vērā minēto ir nepieciešams uzlabot datu sniedzēju aptveri un jāveicina ārstniecības iestāžu izpratne par vardarbības datu nozīmīgumu Traumu reģistra datu bāzes stiprināšanā.

Kā liecina pēc LM pasūtījuma veiktā pētījuma "Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi"⁵³ (turpmāk – Pētījums) rezultāti/secinājumi, ka nepieciešams pilnveidot dažādu resoru datu ieguves, uzkrāšanas un analīzes procesus vai sistēmas, kā arī lielākoties Latvijā veiktie pētījumi ir veikti kā atsevišķi, vienreizēji jeb ad-hoc pētījumi, un bieži vien pētījumu veikšanā nav izstrādāti ilgtermiņa mehānismi, lai nodrošinātu vardarbības datu monitoringa funkcijas. Attiecīgi nepieciešams pētījumus plānot regulāri un ilgtermiņā, paredzot tiem arī finansējumu. Optimāli lielākajai daļai pētījumu būtu izvēlēties trīs gadu pētījumu veikšanas ciklu, bet ierobežota finansējuma apstākļos, var arī plānot, ka katrs no pētījumiem tiek veikts vismaz 5-7 gadu ciklā.

Plānā iekļautie pasākumi ir mērķēti uz visu Latvijas sabiedrību un tiks īstenoti gan Rīgā un pierīgā, gan reģionos.

Plāna īstenošana kopumā neradīs papildu būtisku ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetiem, jo lielākā daļa no plāna pasākumiem tiks īstenota institūcijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu vai jau apstiprinātu ES vai citu institūciju grantu programmu līdzfinansēto projektu ietvaros. Ņemot vērā, ka jau apstiprinātajiem un vairākiem jau uzsāktiem projektiem nav iespējams izdalīt finansējumu atsevišķi finansējumu konkrētajam Plānā ietvertajam pasākumam atbilstoši Plāna īstenošanas periodam (2024., 2025., 2026., 2027., 2028., 2029. gads), Plāna 1. pielikumā attiecīgo pasākumu īstenošanai norādīts indikatīvi nepieciešamais finansējums. Detalizēti aprēķini pasākumiem, kuriem nepieciešams papildus finansējums no valsts budžeta ir sniegti pielikumos - 1.1.pielikums LM, 1.2.pielikums IeM, 1.3.pielikums EM, 1.4.pielikums KM.

Aktivitātes, kas saistītas ar politikas novērtēšanu, pārskatīšanu, pilnveidošanu un sadarbības veicināšanu (Plāna 2.4., 3.5., 3.7.,3.9. pirmais rezultatīvais rādītājs, 3.12., 3.15. pasākuma pirmais, otrais un trešais darbības rezultāts, 4.1. darbības rezultāta pirmais un otrais rezultatīvais rādītāju, 4.3. pirmais, otrais, trešais, ceturtais rādītājs, 4.5. trešais rādītājs, 4.6., 6.1. trešais un ceturtais rādītājs, 6.2., 6.5., 7.1., 7.2., 8.1., 8.2., 8.3., 8.4. darbības rezultāta pirmo un otro rezultatīvo rādītāju, 8.5., 8.6. darbības rezultāta pirmo un otro rezultatīvo rādītāju, 9.2., 10.1. pirmais, otrais, trešais un piektais rezultatīvais rādītājs, 10.2. darbības rezultātu) institūcijas īstenos tām piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros.^{59 60}

Plāna 1.1., 1.2., 2.2., 3.2., 3.10., 3.14., 4.1. trešo rezultatīvo rādītāju, 4.4., 6.1. darbības rezultāta pirmo, otro un sesto rezultatīvo rādītāju, 8.6. otro rezultatīvo rādītāju, 10.4. un 10.5. pasākumus, kas attiecas uz LM kompetenci, plānots sniegt LM valsts budžeta apakšprogrammā 63.08.00   Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+)  projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027), Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.4. pasākuma "Atbalsta instrumentu izstrāde un ieviešana ģimenes funkcionalitātes stiprināšanai" pirmās kārtas projekta "Atbalsta instrumenti vardarbības ģimenē mazināšanai" Nr. 4.3.6.4/1/24/I/001, bet pasākums 10.5. tiks īstenots minētā projekta administratīvo izmaksu ietvaros.

Attiecībā uz pasākuma 1.2. īstenošanu, kas skar KM, tiek plānots piesaistīt papildus finansējumu laika posmam no 2026. gada līdz 2029. gadam KM valsts budžeta programmā 21.00.00 "Kultūras mantojums" 120 000 euro apmērā. Savukārt IeM plāno piesaistīt papildus finansējumu no 2026. gada līdz 2029. gadam IeM budžeta apakšprogrammai "06.01.00 Valsts policija" 34 481 euro apmērā. Savukārt TM, VM, IZM norādījušas, ka minēto pasākumu institūcijas īstenos tām piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Plāna 2.1. rezultatīvo rādītāju plānots sasniegt 2024. gadā LM valsts budžeta apakšprogrammas 22.02.00 "Valsts programma bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai" līdzfinansējuma ietvaros, bet sākot no 2025.gada LM valsts budžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ietvaros.

Plāna 2.3. darbības rezultāta rezultatīvos rādītājus paredzēts sasniegt Valsts izglītības satura centra esošā budžeta un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.3. pasākuma "Mācību procesa kvalitātes pilnveide, īstenojot pedagogu profesionālās darbības atbalsta sistēmas attīstību, izglītojamo izcilības aktivitāšu nodrošināšanu un metodiskā atbalsta materiālu izstrādi pedagogam" ietvaros. Plāna 3.1. rezultatīvo rādītāju plānots sasniegt sadarbībā ar izglītības iestāžu dibinātāja atbalstu un daļēji, piesaistot IZM valsts budžeta apakšprogrammā 01.11.00 "Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidošana" pieejamo finansējumu programma pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei.

Plāna 3.3. pasākums BAC īstenos 18.LM valsts budžeta apakšprogrammā 63.08.00 Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projektu un pasākumu īstenošana (2021-2027), Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.1. pasākuma "Speciālistu, kuru profesionālā darbība saistīta ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu, profesionālās kvalifikācijas pilnveide un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana bērnu tiesību aizsardzības sistēmas reorganizācijas ietvaros" projekta "Profesionālās kvalifikācijas pilnveide bērnu tiesību aizsardzības jautājumos un bērnu likumisko pārstāvju atbildības stiprināšana" Nr. 4.3.6.1/1/24/I/001 ietvaros.

Plāna 3.4. darbības rezultāta rezultatīvo rādītāju paredzēts sasniegt IZM valsts budžeta programmā 21.00.00 "Jaunatnes politikas valsts programmas" ietvaros. Pasākums, kura rezultāta tiks sasniegts šis rezultatīvais rādītājs, ieplānots Jaunatnes politikas īstenošanas plāna 2025.–2027. gadam (izstrādes procesā).

Plāna 3.8. darbības rezultatīvo rādītāju plānots sasniegt ar papildu finansējumu 21 380 euro apmērā laika posmā no 2026. līdz 2029. gadam un turpmāk ik gadu.⁶¹

Plāna 3.6. pasākuma "Īstenoti vardarbības riska mazināšanas pasākumi augstākās izglītības iestādēs" īstenošanai atbildīgā iestāde ir IZM, kura koordinēs, lai tiktu izstrādātas vienotas vadlīnijas, algoritmi, kā arī nodrošināt, ka tiek izveidota droša studiju vide, un ministrijas turpmāk pēc vienotām vadlīnijām un to īstenos esošā valsts budžeta ietvaros, savukārt KM plāno Plāna 3.6. darbības rezultatīvos rādītājus sasniegt piesaistot papildus finansējumu 752 128 euro apmērā laika posmā no 2026. līdz 2029. gada valsts budžeta programmā 20.00.00 "Kultūrizglītība" ietvaros. KM iekļāvusi Plāna projektā papildu nepieciešamo finansējumu 3.6.pasākuma "Īstenoti vardarbības riska mazināšanas pasākumi augstākās izglītības iestādēs" īstenošanai, jo KM dibināto augstskolu esošā budžeta ietvaros nav ieplānotu līdzekļu šī pasākuma aktivitāšu nodrošināšanai.

Plāna 3.11. darbības rezultatīvos rādītājus sasniegt piesaistot papildus finansējumu 200 000 euro apmērā laika posmā no 2026. līdz 2029. gada valsts budžeta programmas 21.00.00 "Kultūras mantojums" un valsts budžeta programmas 27.00.00 "Mediju politikas īstenošana" ietvaros.

Plāna pasākuma 3.9. otrais rezultatīvais pasākums tiks īstenots atbilstoši pašvaldību budžeta iespējām. Ja finansējums Plānā noteiktajam pasākumam netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad pasākums tiek īstenots atbilstoši piešķirtajiem pašvaldību budžeta līdzekļiem. Plāna 3.13. darbības rezultāts tiks sasniegts esošā budžeta ietvaros atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdē atbalstītajam LM priekšlikumam par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārā pasākuma ""Bērna mājas" pakalpojuma pastāvīgas darbības  nodrošināšana" īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2024. gadā 446 144 euro apmērā, 2025. gadā 590 073 euro apmērā un 2026. gadā 767 305 euro apmērā. Sākot ar 2027. gadu un turpmāk ik gadu, lai nodrošinātu Bērnu mājas filiāles darbību pilnam gadam, nepieciešams finansējums 798 645 euro apmērā.

LM plāno Plāna 4.2. darbības rezultātu sasniegt piesaistot papildus finansējumu 1 099 743 euro apmērā laika posmā no 2026. līdz 2029. gadam

valsts budžeta apakšprogrammas 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" ietvaros.

Pāna 4.5. pirmo un otro darbības rezultatīvos rādītājus plānots sasniegts laika posmā no 2024.gada līdz 2026.gadam papildus piešķirtā finansējuma ietvaros, bet laika periodam no 2027. gada līdz 2029. gadam pasākumu īstenos piesaistot papildus finansējumu 658 932 euro apmērā apakšprogrammā 22.01.00 "Bērnu aizsardzības centra darbības nodrošināšana".

Attiecībā uz 5.1. darbības rezultātu pirmo un otro rezultatīvo rādītāju tiek norādīts, ka 2024.gadam papildus nepieciešamais finansējums tiks piesaistīts no valsts budžeta programmas "Līdzekli neparedzētiem gadījumiem", savukārt, pamatojoties uz Ministra kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokola Nr. 38 2. § 2. punktu, prioritārā pasākuma "Elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešana un uzturēšana" īstenošanai atbalstīts papildus finansējums 2025. gadam un turpmāk ik gadu 545 800 euro apmērā, tai skaitā 02.03.00 apakšprogrammā "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 105 800 euro apmērā un 06.01.00 apakšprogrammā "Valsts policija" 440 000 euro apmērā. Līdz ar minēto, pasākuma 5.1. darbības rezultāts tiks sasniegts piesaistot papildus finansējumu laika posmā no 2024. gada līdz 2029. gadam 679 000 eiro apmērā IeM budžeta apakšprogrammā 02.03.00 apakšprogrammā "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" un 2 200 000 euro IeM budžeta apakšprogrammā 06.01.00 apakšprogrammā "Valsts policija". Darbības rezultāts 5.2. tiks sasniegts esošā budžeta ietvaros.

Plāna 6.1. darbības piekto rezultatīvo rādītāju plānots sasniegt ar papildu finansējumu  754 704 euro apmērā laika posmā no 2027. līdz 2029. gadam LM budžeta apakšprogrammā 05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas".

Plāna 6.3. rezultatīvo rādītāju plānots sasniegt ESF+ Projekta Nr. 4.3.4.6/1/23/I/001 "Atbalsts probācijas klientu resocializācijai" darbības Nr. 3 apakšdarbības Nr. D19 "Resocializācijas programmu pilnveide" ietvaros. Plāna 6.4. rezultatīvo rādītāju plānots sasniegt ESF+ Projekta Nr. 4.3.4.6/1/23/I/001 "Atbalsts probācijas klientu resocializācijai" darbības Nr. 3 apakšdarbības Nr. D35 "Jaunas sabiedrībā īstenojamas resocializācijas programmas vardarbīgus noziegumus izdarījušiem probācijas klientiem izstrāde/ieguve un ieviešana" ietvaros.

Darbības rezultāts 9.1. tiks īstenots piesaistot papildus finansējumu 5000 euro apmērā 2027. gadam LM valsts budžeta apakšprogrammas 22.01.00 "Bērnu aizsardzības centra darbības nodrošināšana" ietvaros

Plāna 10.1. darbības rezultāta ceturto rezultatīvo rādītāju plānots sasniegt ar papildu finansējumu 300 000 euro apmērā laika posmā no 2027.gada līdz 2028.gadam EM valsts budžeta programmas 24.00.00 "Statistiskās informācijas nodrošināšana" ietvaros. Priekšlikumu par papildu finansējumu LM virzīs gadskārtējā valsts budžeta, tajā skaitā prioritāro pasākumu pieteikumu, sagatavošanas procesā.

IeM darbības rezultātu 10.3. plāno realizēt no ES fondu līdzekļiem, taču precīzu (papildus nepieciešamā) finansējuma apmēru šobrīd nav iespējams norādīt, jo pasākumu daļēji plānots realizēt Vienotā notikumu reģistra ANM projekta ietvaros līdz 2026. gada maijam.

Plāna pasākumiem, kuru īstenošanai būs nepieciešams papildu finansējums 2026.gadā un turpmākajiem gadiem, ja to ir iespējams aprēķināt uz Plāna izstrādes brīdi, tas ir norādīts indikatīvi - papildu nepieciešamais valsts budžeta finansējums var tikt precizēts, iesniedzot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Labklājības ministra pienākumu izpildītājs ‒
ekonomikas ministrs V. Valainis

*Pasākums īstenots no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"

** Pamatojoties uz Ministra kabineta 2024. gada 18.jūnija sēdes protokola Nr. 25 74. § 2. punktu, likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanā kā vienīgo vidēja termiņa budžeta prioritāro attīstības virzienu noteikt valsts drošību. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plānā paredzēto pasākumu īstenošanai 2026. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem pieteikumiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā papildu valsts budžeta finansējums plānā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošināt, ka tiek īstenoti tie plānā paredzētie pasākumi, kurus var nodrošināt atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

*** Papildu nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts no 74.budžeta resora 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

**** Pamatojoties uz Ministra kabineta 2024. gada 19. septembra sēdes protokola Nr. 38 2. § 2. punktu, prioritārā pasākuma "Elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešana un uzturēšana" īstenošanai atbalstīts papildus finansējums 2025. gadam un turpmāk ikgadu 545 800 euro apmērā, tai skaitā 02.03.00 apakšprogrammā "Vienotās sakaru un informācijas sistēmas uzturēšana un vadība" 105 800 euro apmērā un 06.01.00 apakšprogrammā "Valsts policija" 440 000 euro apmērā.

1.1. pielikums
Plāna 2.1. pasākumam nepieciešamais papildu finansējums

2.1. Nodrošināti izglītojoši pasākumi bērniem, jauniešiem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem par vardarbību, tās pazīmēm, īpaši seksuālās izmantošanas riskiem, drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu un kaitējošu seksuālo uzvedību.

a)Pasākumi bērna tiesību aizsardzībā un vardarbības prevencijas nodrošināšanai pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, bērnu vecākiem (RR 4500 bērni, 150 vecāki katru gadu)

*atbilstoši FM makroekonomiskajām prognozēm, no 2025. gada ik gadu plānots patēriņa cena pieaugums par 2% gadā; https://www.fm.gov.lv/lv/media/18273/download?attachment

b) Pasākumi jauniešiem par drošu un cieņpilnu attiecību veidošanu, vardarbības atpazīšanu (RR 1500 jaunieši katru gadu)

* 50 grupas (1 grupā vid. 30 jaunieši) x 75 eiro X 4 stundas x 2 mācību vadītāji

** 100 eiro x 50 grupas

*** 5 eiro personai x 1600 personas (1500 jaunieši +2 vadītāji x 50 grupas)

c) pasākumi vecākiem par vardarbības atpazīšanu, cēloņiem, sekām, kaitējošu seksuālu uzvedību (RR 450 vecāki, bērnu likumīgie pārstāvji)

* 45 grupas (1 grupā vidēji 10 vecāki) x 1 diena x 75 eiro X 6 stundas x 1 mācību vadītājs)

** 100 eiro x 45 grupas

*** 6 eiro personai x 495 personas (450 vecāki+(1 vadītājs x 45 grupas))

4.2. pasākums Veikti pasākumi, lai ieviestu bezmaksas atbalsta grupas vecākiem vai personām, kuras aprūpē bērnus, kuri ir cietuši no noziedzīga nodarījuma vai veikuši noziedzīgu nodarījumu

4. RR Atbalsta grupu vecākiem nodrošināšana no 2026. gada

05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" EKK 3000

* 113 euro (2h x 56.50 euro) x 10 nodarb.x 90 grupas

* 100 euro (2h x 50 euro) x 10nodarb. x 90 grupas

6.1. pasākums

Ieviesti un pilnveidoti atbalsta pasākumi un pakalpojumi personām, kuras veikušas vardarbību, vai baidās, ka to varētu veikt, lai novērstu un pārtrauktu vardarbību.

5. RR Ieviests no valsts budžeta finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums vardarbību veikušām nepilngadīgām personām.

05.01.00 "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" EKK 3000

Info "Vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns 2024.-2029.gadam"

4.5. Attīstīta starpinstitucionālās sadarbības programmas "Bērna māja" darbība, nodrošināts atbalsts bērniem, kas cietuši no seksuālās izmantošanas un citiem vardarbības veidiem, un to nevardarbīgajiem vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem

Budžeta apakšprogramma 22.01.00 Bērnu aizsardzības centra darbības nodrošināšana

Bērna mājas reģionālā 2. filiāle - nepieciešamais papildus finansējums

1. Atlīdzība (2027)

Nepieciešamie izdevumi atlīdzībai no 2027.gada 1.jūnija

2. Finansējums ārpakalpojuma sniedzējiem (2027)

2027. gada 6 mēnešos reģionālajā filiālē ir plānotas personāla izmaksas arī no ārpakalpojuma (medicīnas darbinieki, tiesu eksperti, supervizors), samaksa uz pakalpjuma līguma pamata 35 606 euro apmērā:

Med. speciālists ārpakalpojumā aprēķins (2027):

Tiesu ekspertu izmaksu aprēķins (2027):

**45 tiesu eksperta izbraukumi uz Bērna mājas filiāli, to izmaksas veido:

1) 30 tiesu medicīniskās ekspertīzes - 73,40 euro apmērā atlīdzība tiesu medicīnas ekspertam (summa veidojas no starpības, ko eksperts laika ziņā iztērē Bērna mājā (vidēji 5h) vai ekspertīžu iestādē (vidēji 1h). Starpība - 4h, stundas likme 18,35 euro x 4h= 73,40 euro apmērā, kopā par 30 izbraukumiem 2 202 euro apmērā);

2) transporta izdevumi par eksperta nokļūšanu Bērna mājā (taksis vai īstermiņa nomas auto) 100,00 euro apmērā uz izbraukumu x 30 = 3 000 euro apmērā);

3) administrēšanas izmaksas ekspertīžu iestādē(s) 412 euro mēnesī x 6 mēn = 2 474 euro apmērā;

4) 15 tiesu psiholoģiskās ekspertīzes (pakalpojuma līgums ar sertificētiem tiesu psiholoģijas ekspertiem) Bērna mājā 560 euro x 15 = 8 400 euro apmērā.

2027.gadā, 2028.gadā un turpmāk ik gadu

3. Bērna mājas telpu pielāgošana Bērna mājas reģionālā filiāles vajadzībām (2027).

Atlīdzība (2028. un turpmāk ik gadu)

2. Finansējums ārpakalpojuma sniedzējiem (2028. un turpmāk ik gadu)

Med. speciālists ārpakalpojumā aprēķins (2028. un turpmāk ik gadu):

Tiesu ekspertu izmaksu aprēķins (2028. un turpmāk ik gadu):

** 90 tiesu ekspertu izbraukumi uz Bērna mājas filiāli, to izmaksas veido:

1) 60 tiesu medicīniskās ekspertīzes, 73,40 euro apmērā atlīdzība tiesu medicīnas ekspertam (summa veidojas no starpības, ko eksperts laika ziņā iztērē Bērna mājā (vidēji 5h) vai ekspertīžu iestādē (vidēji 1h). Starpība - 4h, stundas likme 18,35 euro x 4h= 73,40 euro apmērā, kopā par 60 izbraukumiem 4 404 euro apmērā);

2) transporta izdevumi par eksperta nokļūšanu Bērna mājā (taksis vai īstermiņa nomas auto) 100,00 euro apmērā uz izbraukumu x 60 = 6 000 euro apmērā);

3) administrēšanas izmaksas tiesu medicīniskās ekspertīzes iestādē(s) 412 euro mēnesī x 12 mēn = 4 944 euro apmērā;

4) 30 tiesu psiholoģiskās ekspertīzes (pakalpojuma līgums ar sertificētiem tiesu psiholoģijas ekspertiem) Bērna mājā eur 560 euro x 30 = 16 800 euro apmērā.

2027.gadā, 2028.gadā un turpmāk ik gadu

2027.gadā, 2028.gadā un turpmāk ik gadu

2027.gadā, 2028.gadā un turpmāk ik gadu

Kopsavilkums (papildus nepieciešamais finansējums BM 2. reģionālās filiāles atvēršanai un turpmākās darbības nodrošināšanai)

9.1. Izstrādātas vadlīnijas un algoritms par rīcību, ja ir aizdomas vai tiek konstatēta vardarbība pret bērnu ģimenē, seksuālu izmantošanu, vai ir aizdomas par cilvēku tirdzniecības pazīmēm bērnam

Budžeta apakšprogramma 22.01.00 Bērnu aizsardzības centra darbības nodrošināšana

1.4. pielikums
Plāna 1.2. pasākumam nepieciešamais papildu finansējums

1.1. pielikums
Plāna 5.1. pasākumam nepieciešamais papildu finansējums

1.3. pielikums
Plāna 10.1. pasākumam nepieciešamais papildu finansējums CSP

Pakalpojumi ietver drukas darbus, pasta izdevumus un intervētāju transporta izmaksas

1.4. pielikums
Plāna 1.2. pasākumam nepieciešamais papildu finansējums

*administratīvās izmaksas (Pasākuma vadītāja atlīdzība - 1000 euro, kafijas pauze - 500 euro, aprīkojums, materiāli - 1000 euro)

**ekspertu piesaiste (5 eksperti x 500 euro)

1.4. pielikums
Plāna 3.6. pasākumam nepieciešamais papildu finansējums

3.6 .pasākums Īstenoti vardarbības riska mazināšanas pasākumi augstākās izglītības iestādēs

1.rezultatīvais rādītājs

2.Rezultatīvais rādītājs

1.4. pielikums
Plāna 3.11. pasākumam nepieciešamais papildu finansējums

22. KM 21.00.00  Kultūras mantojums 

22. KM 27.00.00  Mediju politikas īstenošana