"Projekta paskaidrojuma rakstā norādīts, ka tā izdošanas mērķis ir veicināt Gulbenes pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizsardzību, mazinot ar azartspēlēm saistītos riskus. LSBA uztur savu viedokli, ko 2024. gada 25. martā tikšanās laikā, kā arī 2024. gada 12. aprīlī rakstveidā tā pauda par ieceri teritorijas plānojumā noteikt azartspēles ierobežojošās teritorijas, kā arī iespējamību izdot saistošos noteikumus par vietām un teritorijām, kurās nav atļauts organizēt azartspēles.

LSBA vērš uzmanību, ka 2024. gada 13. augusta Ministru kabineta sēdē ir izskatīts un atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā"¹ (turpmāk – Likumprojekts) Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu (turpmāk – Pamatnostādnes) ieviešanai, kas ir nodots Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai 2024. gada 26. septembrī.

Finanšu ministrijai uzdots ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no Likumprojekta spēkā stāšanās dienas iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem azartspēļu reglamentējošajos normatīvajos aktos azartspēļu pieejamības jautājuma regulēšanai, kas ietver arī tādu pasākumu izstrādi kā kritēriju noteikšanu jaunu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai.

Šī gada 5. un 26. septembrī ir norisinājušās pirmās Finanšu ministrijas Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu ieviešanas darba grupas sēdes, kurā kā darba grupas dalībnieki aicinātas piedalīties arī pašvaldības apvienojošās organizācijas – Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai lūgts sniegt ministrijas viedokli, vai pašvaldībām arī turpmāk nosakāmas tiesības izdot saistošos noteikumus attiecībā uz vietām un teritorijām, kurās nav atļauts organizēt azartspēles. Ministrija ir informējusi, ka tā pieļauj iespēju, ka pašvaldību tiesības izdot saistošos noteikumus Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmitās daļas gadījumā nav saglabājamas un ir izslēdzamas vienlaikus ar Likuma 41. panta otrās daļas 11. punktu, ja iestājas noteikti priekšnosacījumi, sniedzot arī konkrētus priekšlikumus. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības biedru aptaujā saglabāt pašvaldībām tiesības izdot minētos saistošos noteikumus no 30 pašvaldībām, kas piedalījās aptaujā, ir atbalstījušas 17 pašvaldības (57 %). 10 pašvaldības uzskata, ka šādas tiesības pašvaldībām nav jāsaglabā, bet 3 pašvaldības atbildi nesniedza. Savu viedokli sniegusi arī LSBA – aicinām ar to iepazīties (lūdzu skat. pielikumā).

Pamatnostādnēs ietvertais risinājums – attāluma noteikšana no konkrētiem objektiem – nav ietverts Likumprojektā. Finanšu ministrijas Pamatnostādņu ieviešanas darba grupā šobrīd norisinās diskusija, vai risinājums ir samērīgs, ņemot vērā aktuālo situāciju.

Tāpat Likumprojekts paredz deleģējumu Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotas prasības azartspēļu organizēšanas vietu publiskās ārtelpas (tajā skaitā skatlogu noformējuma) dizainam, kas tādējādi novērstu azartspēļu zāļu fasādes un izkārtņu dizaina pārlieku piesaistošo izskatu, kā arī veicinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu, nosakot vienotus kritērijus azartspēļu organizēšanas vietām visā Latvijas teritorijā.

2020. gadā LSBA Finanšu ministrijai iesniedza juridisku vērtējumu par vizuālo ierobežojumu noteikšanu azartspēļu norises vietām ietekmi uz pamatnostādnēs izvirzīto mērķu sasniegšanu (pieejams pēc pieprasījuma). Šajā dokumentā sniegts pamatojums apgalvojumam – ja ar vienotiem vizuāliem ierobežojumiem azartspēļu organizēšanas vietas tiek padarītas "neredzamas", tad nav nozīmes tam, kādu objektu tuvumā tās atrodas, jo to negatīvā ietekme attiecībā uz vienkāršiem garāmgājējiem, tostarp bērniem un jauniešiem vai citām ievainojamām personām, jau ir novērsta. Tāpat izvērtējumā analizēti arī Pamatnostādņu projektā apskatītā 2. risinājuma trūkumi un ir rasti alternatīvi risinājumi, saskaņā ar kuriem mazāk tiktu ierobežota azartspēļu zāļu ģeogrāfiskā atrašanās vieta, bet vienlaikus tiktu nodrošināta Pamatnostādnēs konstatēto problēmjautājumu risināšana.

LSBA skaidro, ka azartspēles ir viens no izklaides veidiem – tātad brīvā laika pavadīšanas veids. Tā ir pieaugušo izklaide, taču nav pamata un arī likumdevēja uzstādījuma, ka azartspēļu organizēšanas vietām būtu jābūt pilnīgi "neredzamām". Azartspēļu norise no ārtelpas redzama nav. Nepilngadīgas personas azartspēļu organizēšanas vietās ielaistas netiek.

Ņemot vērā, ka spēļu zāļu darbībā Pašvaldības teritorijā nav saskatāms sabiedrības interešu aizskārums vai apdraudējums, azartspēļu organizēšanas ierobežojumi nav pamatoti. Pašvaldības iecerētais regulējums neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam, jo nesamērīgi ierobežo azartspēļu organizētāju tiesības uz īpašumu (tiesības veikt komercdarbību).

LSBA aicina apturēt Projekta virzību līdz brīdim, kad ir izvērtēts Finanšu ministrijas darba grupā izstrādātais risinājums.

Papildus informējam, ka LSBA 2024. gada 12. aprīlī ir lūgusi (lūdzu skat. vēstuli pielikumā) Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijai iekļaut azartspēļu organizēšanas vietu izvietojuma un jautājumus tuvākās iespējamās sanāksmes darba kārtībā, lai sagatavotu Latvijas Pašvaldību savienības lēmumu attiecībā uz pašvaldību vienotu rīcību azartspēļu regulēšanā, kā arī nepieciešamos priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem. Aicinām paust Pašvaldības viedokli gan Latvijas Pašvaldību savienībai, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijai kā Finanšu ministrijas Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādņu ieviešanas darba grupas dalībniekiem."

2024. gada 13. augusta Ministru kabineta sēdē ir izskatīts un atbalstīts likumprojekts "Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā".

Finanšu ministrijai uzdots ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no Likumprojekta spēkā stāšanās dienas iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus grozījumiem azartspēļu reglamentējošajos normatīvajos aktos azartspēļu pieejamības jautājuma regulēšanai, kas ietver arī tādu pasākumu izstrādi kā kritēriju noteikšanu jaunu azartspēļu organizēšanas vietu atvēršanai.

Ar šo iesniegumu JOKER aicina apturēt saistošo noteikumu virzību līdz brīdim, kad ir izvērtēts Finanšu ministrijas darba grupā izstrādātais risinājums.

[1] 2024. gada 04. aprīlī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2023-27-03 "Par Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu, kas apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi", 6.8. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam".

Ar Rīgas teritorijas plānojuma teritorijas un apbūves noteikumu 6.8. punktu tika aizliegts organizēt azartspēles un sniegt attiecīgos azartspēļu pakalpojumus kazino, spēļu zālēs, bingo zālēs, kā arī totalizatora vai derību likmju pieņemšanas vietās, izņemot, ja šādas azartspēļu organizēšanas vietas atrodas četru vai piecu zvaigžņu viesnīcās, savukārt Gulbenes novada teritorijā plānots aizliegt organizēt azartspēles:

2.4. publiskos spēļu un rekreācijas laukumos un 200 m attālumā/perimetrā no tiem;

2.5. atpūtas un sporta centros (stadionos, sporta zālēs) un 200 m attālumā/perimetrā no tiem;

2.6. daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās un 200 m attālumā/perimetrā no tām, ja šīs mājas atrodas daudzstāvu dzīvojamās apbūves funkcionālajā zonā.

Attiecībā uz iepriekš norādīto Rīgas teritorijā noteikto ierobežojumu organizēt azartspēles, Satversmes tiesa atzina, ka "ar apstrīdēto normu ir ierobežotas pieteikumu iesniedzēju tiesības uz licences pamata veikt konkrēta veida komercdarbību, kuru tie veic un uz kuras veikšanas iespējamību arī turpmāk tie paļaujas. Līdz ar to apstrīdētā norma ierobežo Satversmes 105. panta pirmajā, otrajā un trešajā teikumā noteiktās tiesības veikt komercdarbību uz licences pamata."

Satversmes tiesa 2024. gada 04. aprīļa sprieduma 14.1. punktā ir norādījusi, ka "azartspēļu organizēšana ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs legāls komercdarbības veids. Likumdevējs ir izvēlējies valsts līmenī azartspēļu un izložu nozari regulēt, samērojot sabiedrības intereses ar attiecīgās nozares komercdarbības veicēju interesēm. Saskaņā ar Azartspēļu likuma 2. panta pirmo daļu šā likuma mērķis ir nodrošināt gan sabiedrības interešu, gan spēlētāju tiesību aizsardzību. Tādējādi viens no azartspēļu organizēšanas ierobežojumu mērķiem ir nodrošināt līdzsvaru starp azartspēļu organizēšanu kā komercdarbību un sabiedrības interesēm, tostarp nodrošināt personu tiesību aizsardzību, novēršot iespējamo azartspēļu atkarības rašanos, kā arī mazinot sabiedrības veselības un sociālos riskus."

Satversmes tiesa 2023. gada 20. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2022-13-05 "Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 21. decembra rīkojuma Nr. 1-2/11040 "Par Ķekavas novada domes 2021. gada 8. septembra saistošo noteikumu Nr. 22/2021 "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā" darbības apturēšanu" atbilstību Azartspēļu un izložu likuma 41. panta otrās daļas 11. punktam un 42. panta desmitajai daļai, kā arī likuma "Par pašvaldībām" 49. panta pirmajai daļai" 20. punktā ir norādījusi, ka "arī gadījumos, kad pašvaldība teritorijas plānojumā nosaka teritorijas, kurās organizēt azartspēles nav atļauts, pašvaldības rīcībai jābūt objektīvi pamatotai un balstītai racionālos apsvērumos attiecībā uz paredzēto ierobežojumu nepieciešamību. [...] Arī ar saistošajiem noteikumiem apstiprinātajā teritorijas plānojumā pašvaldībai ir pienākums pamatot, kāpēc teritorijas plānojuma funkcionālajos zonējumos, kur komercdarbība ir paredzēta kā viens no teritorijas atļautās izmantošanas veidiem, azartspēļu organizēšana ir aizliegta." Satversmes tiesa arī 2024. gada 04.aprīļa spriedumā atzina, ka "pašvaldībai teritorijas plānošanas procesā ir jāizvērtē, piemēram, konkrētās teritorijas apbūve un infrastruktūras objektu izvietojums, apdzīvotības blīvums, iedzīvotāju un komersantu intereses un citi būtiski aspekti, kas var būt par pamatu azartspēļu organizēšanas ierobežojumu noteikšanai".

[2] Azartspēļu organizēšana ir komercdarbības veids, kas Latvijas Republikā ir strikti regulēts un kontrolēts ar dažādiem normatīvajiem tiesību aktiem. Ņemot vērā to, ka nereti sabiedrībā valda negatīvs viedoklis par azartspēlēm kopumā, likumdevējs, pieņemot Azartspēļu un izložu likumu kā mērķi noteica "[...] sekmēt sabiedrības interešu līdzsvarošanu – vēlmi ierobežot azartspēles no vienas puses, un vēlmi izmantot šos pakalpojumus un organizēt azartspēles no otras puses."

[2.1] Analizējot Azartspēļu un izložu likuma normu attīstību laikā, secināms, ka azartspēļu nozare vēsturiski ir bijusi viens no instrumentiem politisko partiju aktivitātēm, kas vienmēr ir radījis zināmu ažiotāžu sabiedrībā.

Attiecībā uz azartspēļu organizēšanu pašvaldības loma un kompetence dažādos laika periodos ir mainījusies. Pirms šobrīd spēkā esošā Azartspēļu un izložu likuma spēkā bija 1994. gada 16. jūnija likums "Par izlozēm un azartspēlēm", kas paredzēja, ka katra pašvaldība var noteikt teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt. Šīs normas interpretācija radīja situāciju, ka katra pašvaldība atbilstoši savai kompetencei reizēm no uzņēmējdarbības viedokļa noteica absurdus ierobežojumus.

[2.2] Pieņemot Azartspēļu un izložu likumu, kas stājās spēkā 2006. gada 1. janvārī, jau precīzāk tika definētas pašvaldības tiesības azartspēļu organizēšanas vietu ierobežošanā. Diskusiju gaitā nonākts pie secinājuma, ka pašvaldībai ir piešķiramas plašas tiesības izvērtēt azartspēļu objekta atrašanās pieļaujamību konkrētā vietā, taču konkrētas vietas, kur azartspēles aizliegts rīkot, paredz Azartspēļu un izložu likums.

Augstākā tiesa ir vairākkārt analizējusi Azartspēļu un izložu likuma grozījumu izstrādes materiālus un konstatējusi likumdevēja nolūku, piešķirot pašvaldībām pilnvaras azartspēļu organizēšanā. Proti, tiesa ir konstatējusi, ka Azartspēļu un izložu likuma 42. panta grozījumu izstrādes un apspriešanas laikā tika izvirzīti vairāki priekšlikumi, tostarp pašvaldību tiesības noteikt teritorijas, kurās aizliegts vai atļauts organizēt azartspēles. Tādējādi pašvaldības teritorijā paredzētu noteiktu vienu vai vairākus rajonus, kur var organizēt azartspēles un saņemt šādus pakalpojumus, vienlaikus izslēdzot azartspēļu vietu izvietojuma gadījuma faktoru. Savukārt, apspriežot tiesību normas redakciju tās pieņemtajā variantā, cita starpā tika norādīts, ka pašvaldībai ir tiesības ievērot jebkuru principu, arī to, ka azartspēles varētu būt koncentrētas vienā vietā. Priekšlikums noteikt pašvaldībām tiesības šos jautājumus regulēt saistošajos noteikumos atbalstu neguva.

No iepriekšminētā pamatoti secināms, ka likumdevēja mērķis nav bijis pašvaldībām deleģēt tiesības noteikt teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles, bet gan analizēt katras konkrētās vietas atbilstību Azartspēļu un izložu likumam un tam, vai azartspēļu organizēšana katrā konkrētajā vietā nerada sabiedrības interešu aizskārumu.

[2.3] Augstākā tiesa 2010. gada 17. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA-227/2010 attiecībā uz Azartspēļu un izložu likuma 42. panta trešajā un sestajā daļā paredzētajām pilnvarām ir secinājusi, ka "likumdevējs pašvaldībām piešķīris tiesības izvērtēt iedzīvotāju interešu iespējamo aizskārumu, ņemot vērā vietējos apstākļus (..)". No normas formulējuma izriet, ka ierobežojoša lēmuma apsvērumiem ir jābūt konkrētās vietas apstākļos pietiekami precīzi pamatotiem, nevis vispārīgiem. Pašvaldībai arī jāņem vērā, ka no Azartspēļu un izložu likuma mērķa (komersanta intereses no vienas puses un iedzīvotāju intereses no otras puses) neizriet likumdevēja griba azartspēļu pakalpojumus izskaust vispār. Tādēļ, vērtējot sabiedrības interešu aizskāruma esību un būtiskumu, pašvaldībai jāraugās, lai pakalpojuma sniegšanas ierobežojumi nesniegtos tiktāl, ka pakalpojumu sniegšanas iespēja attiecīgajā administratīvajā teritorijā faktiski tiek izslēgta, pamatojot šādu lēmumu ar vispārīgu vērtību spriedumu, ka iedzīvotāju liela daļa vai vairākums pret azartspēļu zāles atvēršanu izturas noliedzoši.

"Par vietām un teritorijām Gulbenes pilsētā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" skaidri redzams, ka azartspēļu organizēšana tiek atļauta tikai nelielā teritoriju lokā, kas noteikto pakalpojumu sniegšanu iespēju konkrētajā teritorijā ierobežo. Papildus "Par vietām un teritorijām Gulbenes pilsētā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" ietvaros netiek vērtēts apstāklis, vai azartspēļu organizēšanai paredzētajā teritorijā vispār to ir iespējams faktiski veikt, respektīvi, netiek vērtēts komercdarbības veikšanai nepieciešamo nomājamo telpu pieejamības fakts, kā arī citi nozīmīgi ar komercdarbību saistīti apstākļi.

[3] Pašvaldību likuma 4. pants paredz pašvaldības autonomās funkcijas un, proti, pirmās daļas 12. punkts paredz, ka pašvaldības funkcija ir sekmēt saimniecisko darbību pašvaldības administratīvajā teritorijā un sniegt tai atbalstu, 13. punkts – izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai, 15. punkts – saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu noteikt zemes izmantošanu un apbūvi. Tās ir funkcijas, ko pašvaldība var autonomi izpildīt un īstenot, taču vienlaikus pašvaldībai jāievēro citi likumi un noteikumi, kā arī jāvadās pēc sabiedrības interesēm.

[3.1] Svarīgi atzīmēt, ka neviena no Pašvaldību likuma norādītajām pašvaldības autonomajām funkcijām neietver pašvaldības patstāvīgu kompetenci ierobežot azartspēļu organizēšanu kādā teritorijā vispār.

Azartspēļu un izložu likuma 42. panta sestā daļa nosaka, ka "ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldības dome ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās." Tātad likumdevējs ir paredzējis, ka katra pašvaldība vislabāk varētu pārzināt tās pilsētas teritoriju un spriest par to, vai konkrētā vieta rada sabiedrības interešu būtisku aizskārumu. Taču būtiskākā nianse, kas ietverta Azartspēļu un izložu likumā, ka pašvaldības pienākums ir analizēt katras konkrētās vietas ietekmi uz sabiedrību un to, vai rodas sabiedrības interešu būtisks aizskārums, ja azartspēles tiek organizētas konkrētajās telpās.

"Par vietām un teritorijām Gulbenes pilsētā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" nav jebkādas norādes, ka Gulbenes novada pašvaldība, ietverot aizliegumu lielākajā daļā pašvaldības teritorijā atrasties azartspēļu organizēšanas vietām, būtu izvērtējusi katras konkrētās vietas atbilstību Azartspēļu un izložu likuma prasībām un to, vai katra konkrētā vieta tiešām rada sabiedrības interešu būtisku aizskārumu. Izsniedzot atļaujas azartspēļu organizēšanai konkrētajās vietās, Gulbenes novada pašvaldība jau vienreiz ir vērtējusi konkrēto vietu atbilstību Azartspēļu un izložu likumam un tam, vai azartspēļu organizēšana konkrētajās vietās varētu radīt sabiedrības interešu būtisku aizskārumu. Vairumā gadījumu azartspēļu organizēšanas vietu tuvumā esošajās teritorijās laika periodā no atļauju izsniegšanas līdz šodienai nav mainījušies faktiskie apstākļi, tādēļ būtu sevišķi jāpamato, kādēļ atļaujas izsniegšanas brīdī Gulbenes novada pašvaldība ir konstatējusi, ka šajā vietā ir pieļaujama azartspēļu organizēšana, bet šobrīd iespējams rada sabiedrības interešu būtisku aizskārumu.

[3.2] "Par vietām un teritorijām Gulbenes pilsētā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" Paskaidrojuma rakstā Gulbenes novada pašvaldība ir norādījusi, ka "Atbilstoši normatīvajam regulējumam un tiesu praksei azartspēļu organizēšanas vietu aizliegums ir pamatots vietās un teritorijās, kur vienlaikus ar sabiedrības kustības lielu intensitāti, palielinās risks, ka var pieaugt tādu azartspēļu zālē nokļuvušo personu skaits, kurām tur nemaz nav bijis nolūks doties. Līdz ar to pašvaldība savos saistošajos noteikumos, paplašinot Azartspēļu un izložu likumā noteikto azartspēļu izvietojuma ierobežojuma uzskaitījumu, ir ņēmusi vērā apdzīvotības blīvumu, cilvēku (īpaši bērnu un jauniešu) plūsmu konkrētajās vietās, iestāžu un objektu (izglītības, sporta, u.c. iestāžu, publisko spēļu un rekreācijas laukumu) izvietojumu." JOKER ir iepazinusies ar vairākiem veselības organizāciju pētījumiem un secina, ka šie pētījumi nevar būt par pamatu aizliegt organizēt azartspēles. Norādāms, ka azartspēļu organizētāji regulāri veic dažādas izglītojošas kampaņas par atbildīgu spēli, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija uztur Pašatteikušos personu reģistru un ir iespēja saņemt psiholoģisku atbalstu azartspēļu spēlētājiem.

Papildus tam, jāņem vērā, ka atkarību var izraisīt arī citas nodarbes, tai skaitā vairākos pētījumos minētā sociālo mediju satura patērēšana un tādas vielas kā alkohols, nikotīns u.c., ko var iegādāties praktiski jebkurā mazumtirdzniecības vietā un patērēt kafejnīcās, kas neapšaubāmi atrodas arī Gulbenes novada pašvaldības teritorijā.

Satversmes tiesas 2024. gada 04. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2023-27-03 pieaicinātā persona biedrība "Latvijas Spēļu biznesa asociācija" arī norāda, ka "zemes azartspēļu aizliegšana vai stingra ierobežošana novedpie būtiska nelegālo azartspēļu sektora pieauguma, tā neierobežot atkarības rašanos un apjomu, bet – tieši otrādi – pakļauj no azartspēlēm atkarīgos spēlētājus nekontrolētai agresīvai, atkarības risku palielinošai komercpraksei. Turklāt ir respektējama arī to indivīdu pašnoteikšanās brīvība, kuri vēlas spēlēt azartspēles." Papildus no iepriekš minētā Satversmes tiesas sprieduma secinājuma daļas 14.4. punkta izriet atzinums, ka veselības organizāciju pērtījumi ir vispārīgi, jo tiem pamatā ir visas Latvijas iedzīvotāju aptaujas dati, nevis konkrētās pašvaldības iedzīvotāju viedoklis.

Satversmes tiesa savā 2020. gada 11. decembra spriedumā lietā Nr. 2020-26-0106 atgādināja, ka demokrātiskā tiesiskā valstī indivīda pašnoteikšanās brīvībai ir augstākā vērtība. Šī brīvība aptver jebkādu cilvēka izvēli, vienalga, vai tā no socioētiskā viedokļa būtu atzīstama par vērtīgu vai arī būtu tikai cilvēka personīgās gribas izpausme, ciktāl tā neapdraud citu cilvēku tiesības, konstitucionālo kārtību vai arī citas sabiedrībai būtiskas intereses. Likumdevējam ir jārespektē personas izvēles brīvība un jāuzticas tās spējai novērtēt šādas brīvības izpausmes, varbūt pat potenciāli paškaitējošas darbības, sekas, kamēr vien tās ietekmē tikai pašu personu [..] Pat ārkārtējās situācijas laikā likumdevējs nedrīkst pieņemt tādas normas, kas ir nepamatoti plašas un ierobežo arī to personu tiesības, uz kurām nemaz neattiecas ierobežojuma leģitīmais mērķis. Proti, pieņemot normu, kas vērsta uz to personu aizsardzību, kurām ir problēmas ar azartspēlēm, un šo personu ģimeņu aizsardzību, likumdevējam nebija pamata ierobežot arī visu citu cilvēku iespējas izvēlēties, kur tie vēlas ieguldīt savus finanšu līdzekļus un kā pavadīt savu brīvo laiku, jo visiem iedzīvotājiem šāda aizsardzība nebija nepieciešama. Šādu lēmumu pieņemšana pašu iedzīvotāju vietā nozīmē neproporcionālu paternālistisku iejaukšanos cilvēku tiesībās uz izvēles un pašnoteikšanās brīvību.

Papildus, saskaņā ar KANTAR 2023. gada oktobrī veiktā kvantitatīvā pētījuma "Azartspēļu zīmolu atpazīstamība, klientu attieksmes un uztveres izpēte Latvijā" datiem pēdējā gada laikā zināmākās spēļu zāles vismaz vienu reizi ir apmeklējuši 3–6 % respondentu. Speciālisti norāda, ka vairumam cilvēku nepastāv grūtības kontrolēt spēlei atvēlēto laiku un līdzekļus, savukārt azartspēļu atkarība, kas attīstās pakāpeniski ar laiku, ja netiek pamanīta un novērsta pārlieku liela aizraušanās, ir ~1 % personu. To nosaka virkne faktoru – pieredze ģimenē un ģenētiskais mantojums, temperaments, mentālās veselības stāvoklis, izglītības līmenis u.c. apstākļi. Līdz ar to, Gulbenes novada pašvaldības apgalvojums par atkarības izraisīšanu saistībā ar azartspēļu organizēšanu "Par vietām un teritorijām Gulbenes pilsētā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" nav konkrētos pierādījumos un argumentos pamatots.

[3.2] Azartspēļu un izložu likumā ir noteikts konkrēts nosacījums, kuram iestājoties pašvaldībām ir tiesības atcelt iepriekš izsniegto atļauju azartspēļu organizēšanai, proti, tas ir šī likuma 42. panta sestajā daļā ietvertais atklātais juridiskais jēdziens "attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārums". Tikai iestājoties šim nosacījumam likumdevējs ir paredzējis pašvaldībai tiesības atcelt iepriekš izsniegtās atļaujas azartspēļu organizēšanai konkrētajās telpās.

Jāņem vērā, ka tiesiskuma princips noteic, ka teritorijas plānojumam ir jāatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normām, turklāt arī Teritorijas attīstības plānošanas likuma 23. panta piektā daļa paredz, ka, ja spēkā stājas jauni ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā ietveramo informāciju saistīti normatīvie akti ar augstāku juridisko spēku, vietējā pašvaldība izvērtē nepieciešamību izdarīt grozījumus tās teritorijas plānojumā. Ja vietējā pašvaldība neizdara grozījumus tās teritorijas plānojumā, pretrunu gadījumā piemēro tā normatīvā akta prasības, kuram ir augstāks juridiskais spēks.

Teritorijas plānojuma izstrādāšanas procedūra ir reglamentēta ar mērķi nodrošināt pienācīgi pamatota lēmuma pieņemšanu. Viens no priekšnoteikumiem šāda lēmuma pieņemšanai ir pašvaldības rīcībā esoša precīza, pilnīga un aktuāla informācija. Līdz ar to pašvaldībai ir tiesības un vienlaikus arī pienākums, ņemot vērā visas līdzsvarojamās intereses, ar savu rīcību sasniegt ilgtspējīgu, kā arī teritorijas plānošanas principiem un faktiskajai situācijai atbilstošāko risinājumu.

Iepriekš minētās Satversmes tiesas paustās atziņas apstiprina, ka, pirmkārt, teritorijas plānojumam ir jāatbilst spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un augstāka juridiskā spēka normām un, otrkārt, pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem jābūt argumentētiem un pamatotiem.

[3.3] Teritorijas attīstības plānošanas likuma 3. pantā ir noteikti principi, kas jāievēro, veicot teritorijas attīstības plānošanu, proti, ilgtspējības princips, pēctecības princips, vienlīdzīgu iespēju princips, nepārtrauktības princips, atklātības princips, integrētās pieejas princips, daudzveidības princips, savstarpējās saskaņotības princips. Gulbenes novada pašvaldība, izstrādājot "Par vietām un teritorijām Gulbenes pilsētā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" nav ievērojusi vairākus no iepriekšminētajiem principiem.

[3.3.1] Viens no būtiskākajiem ir ilgtspējības princips, kas nosaka, ka "teritorijas attīstību plāno, lai saglabātu un veidotu esošajām un nākamajām paaudzēm kvalitatīvu vidi, līdzsvarotu ekonomisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību". JOKER ir ieguldījusi ievērojamas investīcijas, lai nodrošinātu azartspēļu organizēšanas vietas atbilstību normatīvo tiesību aktu prasībām un labām klientu apkalpošanas standarta prasībām, paļaujoties uz to, ka Gulbenes novada pašvaldība rīkojas atbilstoši tam, kādi iepriekš ir definēti ilgtermiņa pilsētas attīstības mērķi un attīstības perspektīvas.

[3.3.2] Tiesiskās paļāvības princips, kas ir nostiprināts Administratīvā procesa likuma 10. pantā un ir skatāms kopā ar ilgtspējības principu, nosaka, ka "privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas." Gulbenes novada pašvaldība nav tiesīga, neievērojot normatīvos tiesību aktus, izstrādāt teritorijas attīstības plānojuma grozījumus, nemaz neizvērtējot, kas ir tās intereses, kas tiek aizsargātas un kādēļ tiek nepamatoti ierobežota komercdarbības veikšana.

[3.3.3] Tāpat arī "Par vietām un teritorijām Gulbenes pilsētā, kurās nav atļauts organizēt azartspēles" nav ievērots pēctecības princips, kas nosaka, ka "jaunus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus izstrādā, izvērtējot spēkā esošos attīstības plānošanas dokumentus un to īstenošanas praksi". Gulbenes novada pašvaldība nav norādījusi nevienu teritorijas attīstības plānojuma saistošo dokumentu, kurā būtu izvērtētas visu azartspēļu organizēšanas vietu ietekme uz sabiedrības interešu aizskārumu. Tiesu praksē vairākkārt ir norādīts, ka vispārīga negatīva sabiedrības attieksme pret azartspēlēm ir pārāk nekonkrēts arguments. Gulbenes novada pašvaldības faktiskā rīcība ir neprognozējama, kas nerada paļāvību uz pieņemto lēmumu pēctecīgu īstenošanu.

[4] Satversmes 105. pants nosaka, ka "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka ar "tiesībām uz īpašumu" Satversmes 105. panta izpratnē ir saprotamas arī tiesības veikt komercdarbību. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad. Tādējādi tiesības uz īpašumu var ierobežot vienīgi tad, ja ierobežojumi ir attaisnojami, proti, tie ir noteikti ar likumu, tiem ir leģitīms mērķis un tie ir samērīgi.

Konkrētajā situācijā nav neviens no priekšnosacījumiem, lai varētu konstatēt, ka Gulbenes novada pašvaldībai būtu tiesības ierobežot komersantu tiesības veikt komercdarbību. Azartspēļu organizēšanas aizliegums lielākajā daļā teritorijas nav samērīgs, jo neietver azartspēļu organizētāju un tās sabiedrības daļas, kas vēlas spēlēt azartspēles, interešu samērojamību ar tās sabiedrības daļas, kurai pret azartspēlēm ir negatīva nostāja, interesēm.

[5] Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt ir secinājusi, ka "azartspēļu tiesiskais regulējums ir viena no jomām, kurās dalībvalstu starpā pastāv ievērojamas atšķirības morāles, reliģijas un kultūras aspektos, tāpēc katras dalībvalsts ziņā ir atbilstoši savai vērtību skalai izvērtēt attiecīgo interešu aizsardzībai izvirzāmās prasības". Tajā pašā laikā dalībvalstu noteiktajiem ierobežojumiem ir jāatbilst no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras izrietošajām samērīguma prasībām.

Tāpat arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē ir atzīts, ka īpašuma tiesību ierobežojums nav attaisnojams, ja tam acīmredzami pietrūkst saprātīga pamatojuma. Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir skaidrojusi, ka īpašuma tiesību ierobežojumam acīmredzami trūkst saprātīga pamatojuma tad, ja piesauktā sabiedrības interese ir tikai šķietama, un patiesībā nepastāv mērķis to aizsargāt.

[6] Visbeidzot svarīgi ir norādīt, ka JOKER dalībnieks ir Čehijas Republikā reģistrēta sabiedrība, tāpēc šos sabiedrības veiktos ieguldījums aizsargā 1994. gada 25. oktobrī noslēgtais Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Čehijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību, kura 2. panta otrā daļa nosaka, ka abu līgumslēdzēju pušu ieguldītāju ieguldījumiem vienmēr tiks nodrošināta godīga un vienlīdzīga attieksme, kā arī pilnīga aizsardzība un drošība otras līgumslēdzējas puses teritorijā. Pretējā gadījumā Latvijas Republikai iestājas pienākums atlīdzināt attiecīgos ieguldītāju zaudējumus. Strīdus, kas izriet no Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Čehijas Republikas valdību par ieguldījumu veicināšanu un to aizsardzību, izšķir starptautiska šķīrējtiesa, kuras process ir laikietilpīgs un saistīts ar ievērojamām iesaistīto pušu izmaksām. Ja pašvaldības būtiski ierobežos azartspēļu organizēšanu, tas aizskars arī ārvalstu investoru intereses, kas ilgtermiņā var atstāt negatīvu ekonomisko ietekmi uz valsts ekonomiku kopumā.