Paskaidrojuma raksta sadaļa

Norādāmā informācija

Noteikumu izdošanas ieguvumi – pievilcīga ainava un sanitārā tīrība apdzīvoto vietu teritorijās, kas ir gan pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan īpašnieku un valdītāju interesēs. Attiecīgi nodrošinot iedzīvotāju kopējās publiskās interese dzīvot labiekārtotā un sanitāri tīrā teritorijā.

1.2. Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāv problēma ar publiskām teritorijām piegulošajiem nesakoptiem īpašumiem – netiek savlaicīgi nopļauta zāle, savāktas lapas, notīrīts sniegs, kas bojā apkārtesošo ainavu, izjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu pilsētā un ciemos novada teritorijā. Kā viena no prasībām, lai nodrošinātu teritorijas sakoptību, neveidotos kūla un samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, ir nepieciešams kopt nekustamo īpašumu, tajā skaitā regulāri veicot zāles pļaušanu, līdz ar to Noteikumos ir svarīgi noteikt regulāru zāles pļaušanu, nosakot ka zāle jāpļauj regulāri. Pašvaldība Noteikumos ir noteikusi zāliena pļaušanas biežumu vismaz 4 (četras) reizes gadā (līdz 10. jūnijam, 10. jūlijam, 10. augustam un 10. septembrim) un zālāja pļaušanu vismaz 2 (divas) reizes gadā (līdz 10. jūlijam un 10. oktobrim). Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem, efektīvs veids kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp regulāri pļaujot zāli.

Gara zāle var provocēt ērču izplatību pilsētā un ciemu teritorijās, jo aktīva ērce parasti atrodas uz zāles stiebra apmēram 0,5–1 m augstumā no zemes. Tādejādi, lai izvairītos no ērču izplatības Cēsu novada administratīvajā teritorijā, ir nepieciešams laicīgi kopt teritorijas, nepieļaujot teritoriju aizaugšanu ar garu zāli.

Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://www.spkc.gov.lv) ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām. Atbilstoši Slimības profilakses un kontroles centra skaidrojumiem, efektīvs veiks kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaut zāli, neatstāt pērnā gada lapu kaudzes . Jo garāka zāle, jo labvēlīgāki apstākļi ērču vairošanās. Ņemot vērā minēto, Noteikumos ietvertās prasības (pļaušanas biežums) nepieciešamas, lai mazinātu ērču daudzumu, kā arī citu kaitēkļu apjomu, tādejādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu.

Teritorija, kas ir nekopta un aizaugusi ar garu zāli rada labus apstākļus ne tikai dažādu kaitēkļu, ērču, bet arī čūsku vairošanos.

Piemēram, Spānijas kailgliemežu skaits ir mazāks vietās, kur intensīvi tiek pļauta un novākta zāle, jo tur ir mazāk iespēju paslēpties, lai gan arī tādā zālienā gliemeži atrod augsnē spraugas, kurās ielīst un patverties dienas laikā. Ja zālieni netiek laistīti un karstajās vasarās izdeg, tad gliemeži var iet bojā. Intensīva zāles pļaušana kombinācijā ar citām ierobežošanas metodēm var samazināt gliemežu izplatīšanās ātrumu un strauju blakus teritoriju kolonizēšanu.¹

Noteikumos noteikts ietvju, celiņu un piebrauktuvju attīrīšana no zariem un lapām, kas var apgrūtināt pārvietošanos, lapas slapjos un mitros laika apstākļos rada slīdamību, ietekmē bremzēšanas ceļu, kas var savukārt novest pie dažādām traumām un savainojumiem gan gājējiem, gan braucējiem.

Noteikumi noteic, ka ietvju, celiņu un piebrauktuvju attīrīšana no sniega un ledus un nokaisīšana ar pretslīdes materiālu ir veicama katru dienu līdz plkst. 9.00, un ja nepieciešams periodiski – visas dienas garumā.

Pamatojums tam, saistīts ar rūpēm par sabiedrības drošību. Darba dienās iedzīvotāji savas ikdienas gaitas (došanos uz darbu, izglītības iestādi vai pirmskolas izglītības iestādi u.c.) veic līdz plkst. 9.00. Iedzīvotāju aktivitāte šajā laikā ir novērojama arī brīvdienās. Tāpēc Noteikumi paredz, ka prioritāri jāattīra ietves, celiņi un piebrauktuves.

1.3. Pašlaik teritoriju kopšanu un ēku uzturēšanu Cēsu novadā nosaka Cēsu novada domes 2021. gada 2. decembra saistošie noteikumi Nr. 20 "Par Cēsu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu".

Saskaņā ar Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktu, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likuma. Izvērtējot visu, Cēsu novada dome konstatē, ka iepriekšējie saistošie noteikumi ir novecojuši un neatbilst Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam, tādēļ ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam.

Vienlaikus Ministra Kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punkts noteic, ka teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Tāpat Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 159.2. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība nosaka būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.

1.4. Līdz ar Noteikumu pieņemšanu tiek paredzēta kārtība īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanā Cēsu pilsētā, noteikta konkrēta īpašumam piegulošā teritorija līdz brauktuves malai, par ko atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs.

Noteikumi nosaka prasības kā ir kopjama teritorija, atvieglojumus un pašvaldības palīdzību minētā pienākuma īstenošanai, prasības būvju un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai, atbildību par Noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā.

Pašvaldība Noteikumos ir paredzējusi savu līdzdalības mehānismu, kas mazina personām radīto apgrūtinājumu. Noteikumos paredzēta pašvaldības līdzdalība īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā, tām personām, kuru nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības. Vienlaikus pašvaldība Noteikumos ir paredzējusi atvieglojumus īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā. Tātad, Noteikumi ne tikai paredz Noteikumu 3. punktā minēto personu pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šī pienākuma izpildē. Ar Noteikumu regulējumu ir nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi.

1.5. Par atsevišķu Noteikumu punktu neievērošanu, kas attiecināmi uz personu bezdarbību sava īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības administratīvā komisija vai pašvaldības policijas amatpersonas.

Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir oficiāla reakcija uz izdarīto likumpārkāpumu, kurai ir šāda nozīme: 1) personas likumpārkāpums ir pamanīts; 2) personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta.

Naudas sodam ir jāmotivē pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam ir jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu (labumu), kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot Noteikumos iekļautās prasības.

Izvērtējot Noteikumos iekļautos soda veidus un apmērus Cēsu novada dome uzskata, ka Noteikumos iekļautie sodi ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būs pietiekami atturošas no turpmākiem pārkāpumiem. Tādejādi ir pamatots apgalvojums tam, ka administratīvajiem sodiem būs efektivitāte pārkāpumu skaita samazināšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Noteikumu projekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Cēsu novada Būvvaldes un pašvaldības policijas amatpersonas. Savukārt administratīvā pārkāpuma lietas izskata Cēsu novada pašvaldības policija vai pašvaldības Administratīvā komisija.

Noteikumu projekts paredz administratīvo atbildību un attiecīgi administratīvos sodus par Noteikumu pārkāpšanu, ievērojot Pašvaldību likuma 45. panta pirmajā un otrajā daļā ietverto priekšnoteikumu "ja likumos nav noteikts citādi". Tādejādi Noteikumu projektā ir ietverta administratīvā atbildība par tādiem pārkāpumiem, kas nav noteikti nozaru likumdošanā.

Noteikumu konkrēta finansiālā ietekme uz pašvaldības budžetu nav iepriekš nosakāma, jo nav iespējams iepriekš precīzi prognozēt, cik personām varētu tikt piešķirti atvieglojumi un atbrīvojumu no Noteikumu pienākumu izpildes līdz 2025. gada 1. maijam.

Vienlaikus veikti aprēķini, ja nekustamam īpašumam (tajā skaitā viendzīvokļa dzīvojamo māju) piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijās Noteikumu subjekti tiek atbrīvoti no šo teritoriju kopšanas, tad Noteikumu 5. punktā noteiktos pienākumus konkrētajā teritorijā veic Cēsu novada pašvaldība, tādējādi ietekme uz pašvaldības budžetu ir 500 000 EUR gadā.

Tā kā Noteikumi paredz arī administratīvo atbildību par Noteikumu neievērošanu, budžetā var rasties ieņēmumi no Noteikumos paredzētajiem administratīvajiem sodiem.

2.2. Jaunas institūcijas vai darba vietas esošo institūciju kompetences paplašināšanai, lai nodrošinātu Noteikumu izpildi, netiks veidotas.

3.1. Noteikumi nosaka Cēsu pilsētas teritorijās esošā nekustamā īpašuma un tam piegulošo publiskā lietošanā esošo teritoriju uzturēšanas un kopšanas prasības, kā arī personu loku, kam ir tiesības saņemt atbrīvojumus vai atvieglojumus par nekustamajiem īpašumiem piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanu.

Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pašvaldībai jāparedz ne vien īpašnieka/tiesiskā valdītāja pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šī pienākuma izpildē, kas Noteikumos tiek noteikts atbrīvojums (2014. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. 2013-20-03).

3.2. Ietekme uz vidi – Noteikumu īstenošana nodrošinās sakārtotu vidi un sanitāro tīrību, tādejādi aizsargājot sabiedrības drošību un veicinot sabiedrības labklājību.

Ļaus izmantot Noteikumus kontrolei par īpašumu un īpašumam piegulošo teritoriju sakopšanu, ēku uzturēšanu tādā kārtībā, lai tās neapdraudētu apkārtējos un nebojātu ainavu;

3.3. Ietekme uz iedzīvotāju veselību – Noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, lai neradītu apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī apkārtējai videi, nodrošinās sanitāro tīrību.

3.4. Esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to konkurētspēja tiks panākta, uzlabojot apkārtnes sakoptību, kas piesaistītu tūrisma, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, viesu namu, viesnīcu pakalpojumu sniedzējus.

3.5. Noteikumi neradīs ietekmi uz konkurenci.

4.2. Par Noteikumu neievērošanu fiziskas un juridiskas personas var tikt sauktas pie administratīvās atbildības.

Nav paredzētas papildus administratīvās procedūras izmaksas.

4.3. Noteikumu projekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Cēsu novada Būvvaldes un pašvaldības policijas amatpersonas. Savukārt administratīvā pārkāpuma lietas izskata Cēsu novada pašvaldības policija vai pašvaldības Administratīvā komisija.

Institūcija, kurā privātpersona var vērsties Noteikumu piemērošanā, ir Cēsu novada pašvaldība

4.4. Noteikumi tiks nosūtīti izskatīšanai un atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, tiks publicēti oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un pašvaldības mājaslapā.

5.2. Pašvaldībā netiks veidotas jaunas darba vietas. Pašvaldības būvvalde, atbildīgie speciālisti, pašvaldības policijas amatpersonas tiks iesaistīti Noteikumu ievērošanā, situācijas novērtēšanā un nepieciešamo pasākumu īstenošanā, lai panāktu noteikumos izvirzīto mērķu sasniegšanu.

6.2. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide vai esošo likvidācija, reorganizācija. Izpildei nepieciešamie resursi tiek paredzēti pašvaldības budžeta ietvaros.

7.1. Noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā mērķa sasniegšanai.

Pašvaldības rīcība ir atbilstoša pašvaldības funkcijām, tā ir konkrēta, jo nosaka iestāžu un amatpersonu rīcību, kā arī paredz kārtību, kādā iedzīvotājiem saņemt atbalstu izvirzīto prasību nodrošināšanai.

7.2. Samērīguma tests:

7.2.1. Noteikumos ietvertais regulējums ļauj panākt to, ka nedzīvojamo ēku un to teritoriju nekustamam īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas īpašnieki, tiesiskais vai faktiskais valdītājs pienācīgi kops īpašumu un īpašumam piegulošo teritoriju. Tādā veidā nodrošinot Cēsu novada teritorijas sakoptību un sanitāro tīrību, kas ir gan pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan pašu īpašnieku, tiesisko vai faktisko valdītāju interesēs. Īpašuma teritorijas un tam pieguļošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanas mērķis ir aizsargāt pašvaldības iedzīvotāju intereses – dzīvot sakoptā vidē. Līdz ar to tiek veicināta sabiedrības labklājība un aizsargāta sabiedrības drošība.

Tiesību zinātnē norādīts, ka sabiedrības drošība kā leģitīmais mērķis tradicionāli orientējas uz nepieciešamību nodrošināt pamattiesības konkretizētās piecas pamatvērtības – cilvēka dzīvība, brīvība, veselību, godu un īpašumu. Sabiedrības drošība nodrošināma nevis atsevišķu personu interesēs, bet gan publisko interešu aizsardzībai (Pleps J. Satversme 116. panta komentārs. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 119.–776. lpp.).

7.2.2. Noteikumu prasības noteiktas ievērojot Pašvaldības likuma 45. panta pirmās daļas 3., 4. punktā ietverto pilnvarojumu, Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumos Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos" ietverto regulējumu.

Satversmes tiesa 2014. gada 6. novembra spriedumā lietā Nr. 2013-20-03 "Par Rīgas domes 2008. gada 8. jūlija saistošo noteikumu Nr. 125 "Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas noteikumi" 4.3. un 4.4. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam", atzina, ka nepastāv citi līdzekļi, ar kuriem apstrīdētajās normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varētu sasniegt tādā pašā kvalitātē.

Vienlaikus Satversmes tiesa atzina, ka īpašnieka pienākumu kopt un tīrīt viņa nekustamam īpašumam piegulošo teritoriju, pašvaldība var noteikt tikai ar tādu regulējumu, kas nodrošina samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi.

Noteikumi paredz pašvaldības līdzdalību nekustamajiem īpašumiem piegulošo publiskā lietošanā esošo Cēsu pilsētas teritoriju kopšanā, kā arī atvieglojumus noteiktām personu grupām.

7.2.3. Noteikumos ietvertās prasības pienācīgi kopt nekustamā īpašuma teritoriju un īpašumam piegulošo teritoriju, prasības būvju uzturēšanai un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai ir samērīgas, t.i., labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu.

8.2. Sabiedrības līdzdalības veids – informācijas publicēšana pašvaldības tīmekļvietnē un iesniegto priekšlikumu izvērtēšana.

Atbilstoši Pašvaldību 46. panta trešajai daļai, lai informētu sabiedrību par Noteikumu projektu un dot iespēju izteikt viedokli, Noteikumu projekts un paskaidrojuma raksts tika ievietots Cēsu novada pašvaldības tīmekļvietnē www.cesis.lv sadaļā "Saistošo noteikumu projekti" no 2023. gada 4. oktobra līdz 2023. gada 18. oktobrim.

Tika saņemts viedoklis, ka Noteikumos noteiktais, ka nekustamā īpašuma īpašniekam ir jānodrošina nekustamam īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošajā teritorijā zāliena vai zālāja nopļaušanu, teritorijas sakopšanu, ietvju, veloceliņu un piebrauktuvju pastāvīgu kopšanu, ziemas periodā kopšanas darbus pirmo reizi nodrošinot katru dienu līdz plkst. 8.00, nosakot administratīvo atbildību par šo Noteikumu neievērošanu, radīs teritoriju uzkopšanas personāla nodrošināšanas problēmas. Visiem nebūs iespējams izpildīt Noteikumos izvirzītās prasības, bet administratīvā sodīšana nerisina teritoriju uzkopšanas darbinieku trūkumu. Administratīvo sodu draudi liek piesardzīgi izvērtēt jauna darbaspēka iesaistei teritoriju uzkopšanas darbos. Noteikumu projekts paredz privātīpašniekiem uzlikt par pienākumu uzkopt svešu īpašumu, kurš pieguļ privātīpašumam. Lūdz izvērtēt kā nodrošināt samērīgumu starp personai uzlikto pienākumu un sasniedzamo mērķi, kā arī izvērtēt vai sabiedrības ieguvums būs lielāks nekā minētajām personām ar šo normu noteiktais viņu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarītais zaudējums.

Noteikumos noteiktais pienākums noteikt nekustamā īpašnieka īpašniekam kopt īpašumam piegulošo teritoriju ir samērīgs un atbilst Satversmes tiesas 2014. gada 6. novembra spriedumam lietā Nr. 2013-20-03. Pašvaldībai ir tiesības ar Noteikumiem noteikt nekustamā īpašuma īpašniekam pienākumu kopt piegulošo teritoriju, tikai šim regulējumam ir jābūt samērīgam, kā arī ir jābūt pašvaldības līdzdalībai publiskā lietošanā esošo teritoriju, tostarp piegulošo teritoriju kopšanā.

Noteikumu 12. punktā ir noteiktas kategorijas, kurām ir atvieglojumi pieguļošās teritorijas kopšanā, kā arī, ja piegulošā teritorijas platība pārsniedz vairāk nekā pusi no nekustamā īpašuma platības, tad ir pieejama pašvaldības palīdzība piegulošās teritorijas kopšanā, slēdzot ar pašvaldību vienošanos par sadarbību piegulošās teritorijas kopšanā.

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2023. gada 26. septembra atzinuma saņemšanas, precizētie Noteikumi tika atkārtoti nodoti publiskai apspriešanai no 2023. gada 4. oktobra līdz 2023. gada 18. oktobrim. Sabiedrības viedokļi netika saņemti.

Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2023. gada 26. septembra atzinuma saņemšanas, precizētie Noteikumi tika vēlreiz atkārtoti nodoti publiskai apspriešanai no 2024. gada 5. janvāra līdz 2024. gada 25. janvārim. Sabiedrības viedokļi netika saņemti.