![](/img/logo.png)
Centrālās vēlēšanu komisijas informācija: Šajā laidienā 16 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi
Centrālās vēlēšanu komisijas informācija
11. saraksts
Kustība "Par!"
2024. gada 8. jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanu
priekšvēlēšanu programma,
deputātu kandidātu saraksts, ziņas par kandidātiem
Klausīties priekšvēlēšanu programmu:
Lejupielādēt priekšvēlēšanu programmu audioformātā
Klausīties ziņas par deputātu kandidātiem:
Lejupielādēt ziņas par deputātu kandidātiem audioformātā
Priekšvēlēšanu programma:
Droša Latvija. Brīva Ukraina. Viena Eiropa.
Latvijas nacionālajās interesēs ir Ukrainas integrācija Eiropā. Ukrainas uzvara un pievienošanās ES un NATO ir Latvijas drošības atslēga. Tā ir mūsu stratēģija un mērķis darbam Eiropas Savienībā. Tāpēc mēs gribam dot balsi Ukrainai Eiropā jau tagad. Tam ir gan simboliska, gan praktiska nozīme.
Mūsu vīzija ir droša Latvija un brīva Ukraina vienotā Eiropā. Tās sasniegšanai ir jāaptur Krievijas agresija. Mūsu ilgtermiņa drošībai ir nepieciešama reformētas Ukrainas iekļaušanās pārveidotā Eiropas Savienībā tuvākās desmitgades laikā.
Ukrainā prioritāras ir reformas tiesiskuma un labas pārvaldības jomās, Eiropas Savienībā - aizsardzības, budžeta un lēmumu pieņemšanas jomās. Tikai atjaunota Eiropa spēs paplašināties, kļūt ekonomiski un ģeopolitiski spēcīgāka, un apturēt un atturēt agresorus.
ES ir jākļūst par aizsardzības savienību un pakāpeniski jāpadziļina sadarbība arī veselības, izglītības un labklājības jomās. Eiropai ir jābūt gatavai sevi aizstāvēt iepretīm Ķīnas-Krievijas-Irānas "asij" un neatkarīgi no tā, kas ir ASV prezidents.
Lai īstenotu lielo stratēģiju - drošība caur paplašināšanos - mums ir skaidri pamatprincipi tam, kas jāmaina ES un Ukrainā. Tos īstenosim kopā ar sabiedrotajiem, tai skaitā - cieši sadarbojoties ar citiem no Latvijas ievēlētajiem deputātiem.
Līdzās drošībai mūsu prioritātes ir veselība, izglītība un labklājība. Tās ir Latvijas cilvēkiem svarīgas jomas. ES ir jāveido veselības savienība, kas neaizstāj valstu veselības sistēmas, bet veido kopīgus resursus, vienota izglītības telpa un arvien ciešāk koordinēta sociālā politika. Tāda, kurā valstis saskaņo rīcības un katra palīdz ģimenēm un bērniem, mazina nevienlīdzību, novērš bezdarbu un nabadzību, un rūpējas par līdztiesību.
Mūsu saraksta līdere šajās vēlēšanās ir Eiropas ukrainiete Ivanna Voločija. Viņa Eiropas Parlamentā pārstāvēs savu Latvijas vēlētāju intereses un cīnīsies par Latvijas un Ukrainas kopīgo mērķi.
Šajās vēlēšanās mums ir jānosargā rīcībspējīgs Eiropas Parlaments, kurā proeiropeiskie spēki spēj neitralizēt radikāļus, populistus un putinistus. To var izdarīt tikai centrisks vairākums, kura kodolā ir mūsu politiskā ģimene - centriskā "Renew Europe" frakcija un Apvienība liberālai un demokrātiskai Eiropai (ALDE). Mēs turpināsim sadarboties ar tās dalībpartijām Ukrainā - Prezidenta Volodimira Zeļenska partiju "Sluha narodu" un partiju "Holos".
Mēs esam par demokrātisku Eiropas Komisijas izveidi. Par Komisijas prezidentu būtu jāievēl visvairāk balsu saņēmušās Eiropas partijas vadošais kandidāts, bet par komisāru no Latvijas - visvairāk balsu saņēmušais kandidāts Latvijā.
UKRAINA EIROPĀ
Eiropas Ssavienībai jādara viss iespējamais, lai Ukraina uzvar karā. ES nedrīkst kavēties ar finansējumu, un cita veida atbalstu.
Jāatbalsta Ukrainas atjaunošana. ES jāvienojas par iesaldēto Krievijas Federācijas aktīvu konfiskāciju un nodošanu Ukrainai.
Jāpastiprina mērķtiecīgas sankcijas pret putina Krieviju un lukašenko Baltkrieviju un šo valstu amatpersonām no ES un tās kandidātvalstu puses.
Jāsaglabā paplašināšanās procesa raita gaita visām kandidātvalstīm un tās jāatbalsta ar ES programmām.
Paplašinātai ES ir jāspēj rīkoties efektīvāk nekā līdz šim, tāpēc jāmaina lēmumu pieņemšanas process, novēršot iespējas izmantot valstu veto tiesības šantāžai. Vietu sadalījums ES Parlamentā jāpielāgo jaunajai situācijai.
Jāpalielina jauda Eiropas Ārējās darbības dienestam, kam šobrīd pietrūkst politiskās leģitimitātes un spēka. Kamēr ES ārpolitika nekļūs vienota un spēcīga, tā nespēs nodrošināt Ukrainai drošību.
Par paplašināšanos jākomunicē stratēģiski. ES pilsoņiem jāsaprot, ko tas nozīmēs institucionāli, finansiāli un sociāli. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka paplašināšanās aktivizē politisko retoriku, kas līdzinātos tai, kas noveda pie Brexit.
Jāpalīdz sagatavoties Ukrainas uzņemšanai ES, tāpāt kā ES atbalstīja Latviju pirms 25 gadiem. Jāpalīdz Ukrainai ar valsts pārvaldes reformām, likumdošanu, likumu piemērošanu un pilsoniskās sabiedrības attīstību.
ES ir jāreformē budžeta veidošanas politika, lai padarītu to atbilstošu paplašināšanās vajadzībām.
DROŠĪBA
Nekavējoties jāpaplašina Eiropas Savienības kopīgais aizsardzības iepirkums, un jāpiegādā Ukrainai moderns bruņojums un munīcija.
ES ir jāveido aizsardzības savienība, kas neaizstāj, bet nostiprina NATO Eiropā un ļauj ES rīkoties arī patstāvīgi. Jāveido Eiropas valstu kopīgas militārās vienības (bet ne "Eiropas armija").
Reāli jāīsteno Līguma par ES 42.7. pants, kas nosaka savstarpēju pienākumu sniegt visu atbalstu un palīdzību bruņotas agresijas gadījumā.
Palielinātos aizsardzības izdevumus aizsardzības jomā jāplāno starpvalstu sadarbībā, lai panāktu maksimālu efektivitāti, novērstu dublēšanos un maksimāli izmantotu palielināto Eiropas Aizsardzības fondu.
ES jāspēcina stratēģiskā autonomija (piemēram, hiperskaņas un autonomo ieroču jomā) un jāiegulda mākslīgā intelekta izmantošanā drošībā un aizsardzībā.
Latvija sargā ES Austrumu robežu. Jāspēcina Eiropas ārējo robežu aizsardzība ar Frontex resursiem, tai skaitā, Frontex atbalstu robežas infrastruktūras stiprināšanā un tās vienību tiešā iesaistē uz robežas. Jāveido kopīgi ES iepirkumi robežas infrastruktūras stiprināšanai.
Jāpalielina budžets Eiropas Aizsardzības fondam, stiprinot ES aizsardzības spējas (integrēta un daudzpakāpju pretgaisa un pretraķešu aizsardzība, papildu aizsardzības nozares rūpnīcu būvniecība). Šiem resursiem jābūt pieejamiem arī Ukrainai.
Aizsardzības nozare ir jāiekļauj ES finansējuma instrumentos, un Eiropas Investīciju bankai jāatceļ ierobežojums veikt ieguldījumus militārajā jomā.
Karš pret Ukrainu un Eiropu sākās ar hibrīdoperācijām. ES līmenī ir jāizstrādā un jāīsteno aizsardzības plāni pret hibrīduzbrukumiem.
ES nav vienmērīgas izpratnes par informācijas telpas aizsardzību. Krievijas Federācijas propaganda vēl joprojām izplata melus un ietekmē sabiedriskos procesus un vēlēšanu rezultātus. Latvijai ir jāuzņemas vadoša loma, lai ES spētu efektīvāk pasargāt arī savu informācijas telpu
VESELĪBA
Eiropas Savienībai jāskatās uz veselības aprūpi kā uz investīciju, nevis izdevumiem. ES jāveido stingras rekomendācijas, motivējot dalībvalstis nodrošināt saviem cilvēkiem tiesības uz veselību. Jāizveido kopēji obligātie veselības aprūpes standarti ES līmenī, kas aptvertu arī profilaksi un pieejamību.
Jāatbalsta veselības sistēmu digitālā transformācija un jāraugās uz to kā uz kritisko infrastruktūru veselības izpētes, regulējuma un politikas nākotnei. Jānostiprina ES aģentūras veselības krīžu, zāļu, datu, pārtikas drošuma un līdzīgās jomās.
ES jānodrošina medicīnas pakalpojumu pieejamība visā ES visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam, ja šie pakalpojumi nav pieejami kādā no valstīm.
Jānodrošina ES stratēģiskā autonomija veselības un medikamentu jomā.
IZGLĪTĪBA
Lai panāktu ASV un Ķīnu izglītības jomā, Eiropā jāveido vienota izglītības telpa. Eiropas universitāšu videi jākļūst par vienotu veselumu, saskaņojot mācību periodus, vērtējumus, eksāmenu rezultātu atzīšanu un digitālās pieteikšanās procedūras.
Jāstiprina Erasmus+ un jāmazina šķēršļi dalībai programmā, tai skaitā profesionālo skolu jauniešiem. Jārada jaunas mūžizglītības programmas visa vecuma eiropiešiem.
Jāsaskaņo izglītības politikas un standarti visā ES, lai nodrošinātu augstas kvalitātes izglītību un starpvalstu mobilitāti gan jauniešiem, gan pedagogiem.
Jāveicina jauniešu izpratne par Eiropas identitāti, iekļaujot mācību programmās vienotu ES vēsturi un vērtības, Eiropas valodas un kultūru, ekonomisko un veselības pratību, kritisko domāšanu, mākslīgo intelektu.
KULTŪRA
Kultūra jānostāda Eiropas nākotnes centrā, uzsverot tās lomu demokrātijas un vārda brīvības aizsardzībā, Eiropas vienotības stiprināšanā.
Ieklausoties pilsoniskajā sabiedrībā, jāizveido visaptveroša Eiropas kultūras stratēģija, līdzīga ES Zaļajam kursam.
Ukrainas kultūras mantojums un radošās nozares ir jāiekļauj ES palīdzības paketēs, atbalstot Ukrainas valsts ceļu uz tās pievienošanos ES.
Radošiem cilvēkiem raksturīgā neregulārā nodarbinātība bieži nozīmē, ka viņiem nav sociālā nodrošinājuma. Jāizstrādā risinājumi, kas nodrošina stabilus darba apstākļus un godīgu atalgojumu radošajā sektorā nodarbinātajiem visā Eiropā.
Mākslīgais intelekts rada jaunus izaicinājumus autortiesību jomā. Lai nodrošinātu taisnīgu pieeju un atbildību, jārada jauna pieeja un standarti, kā noteikt, kas ir darba autors.
LABKLĀJĪBA UN ĢIMENES
Cilvēkiem Eiropā, kas ir sociāli atstumti, jābūt iespējai atgriezties darba tirgū un dzīvot neatkarīgu un cieņpilnu dzīvi. Lai to panāktu, jāsadarbojas ar nevaldības organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem un citiem sociālās ekonomikas dalībniekiem. Jāizmanto labās prakses piemēri un plaši pieejamie dati, lai veicinātu sociālās inovācijas.
Jānodrošina "Eiropas garantija bērniem": veselīgs uzturs, kvalitatīva izglītība, pienācīgs mājoklis un pieejama veselības aprūpe ikvienam bērnam.
ES līmenī jākoordinē pieeja senioru aprūpei mājās, paliatīvajai aprūpei un cieņpilnai nāvei neārstējami slimiem un neciešamām sāpēm pakļautiem cilvēkiem.
Jārada regulējums, lai cīnītos ar vecuma diskrimināciju un iespējotu "sudraba ekonomiku" (55+ nodarbinātību).
VIDE UN KLIMATS
Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam jāsasniedz klimatneitralitāte. Mēs atbalstīsim klimata krīzes novēršanu Eiropas līmenī.
Eiropā ir pilnībā jāatsakās no fosilā kurināmā un no enerģētikas saiknes ar putina Krieviju.
Lauksaimnieki, kas nodrošina Eiropu ar veselīgu un drošu pārtiku, ir jāatbalsta ar ieguldījumiem ilgtspējīgās un efektīvās ražošanas metodēs, nodrošinot godīgas konkurences apstākļus Latvijas zemniekiem.
EKONOMIKA UN DIGITALIZĀCIJA
Jāsamazina atkarība no kritisko izejmateriālu un tehnoloģiju piegādēm no autoritārām un nedemokrātiskām valstīm, it īpaši Ķīnas.
Vienotā ES tirgū jāīsteno taisnīga konkurence, ievērojot principu "vispirms par mazajiem" un mazinot nevajadzīgu birokrātiju.
ES ir jāveicina mākslīgā intelekta rīku un risinājumu droša un gudra lietošana.
TIESISKUMS, DEMOKRĀTIJA UN CILVĒKTIESĪBAS
Pieņemsim Direktīvu par korupcijas apkarošanu, spēcīgas ES Ētikas iestādes izveidošanu un likumu par interešu pārstāvības atklātību, lai ES pilsoņi būtu droši, ka lēmumi tiek pieņemti bez slēptu interešu ietekmes.
Jāizveido vienota, taisnīga un iekļaujoša ES patvēruma politika, kas atvērta patiesiem kara bēgļiem, bet slēgta nelegālai robežpārkāpšanai. Pret cilvēku tirdzniecību un nelegālu pārvietošanu jāvēršas ar visbargākajiem sodiem.
Ir jāpieņem "horizontālā" Direktīva par vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, kuru EK ierosināja jau 2008. gadā.
Jādod iespēja pilsoņiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās jau no 16 gadu vecuma.
Stiprināsim pilsoniskās sabiedrības iesaisti ES līmenī, un nevaldības organizāciju, tostarp jaunatnes NVO atbalstu.
ES jānostiprina tiesiskuma un vērtību ievērošanas principi, sodot pārkāpējus ar Eiropas fondu izmaksu un balsstiesību iesaldēšanu. Lēmumos, kuros nevar vienoties visas 27 ES valstis, ir jāveido "tiesiskuma un vērtību koalīcija", līdzīgi kā savulaik tika izveidots "fiskālais pakts."
Deputātu kandidātu saraksts:
Nr. p. k. |
Vārds |
Uzvārds |
1 |
Ivanna | Volochiy |
2 |
Linda | Curika |
3 |
Inese | Voika |
4 |
Miks | Celmiņš |
5 |
Laima | Geikina |
6 |
Viesturs | Romka |
7 |
Dace | Bluķe |
8 |
Sergejs | Kaļiņins |
9 |
Santa | Ločmele |
10 |
Martins | Levuškāns |
11 |
Ivars | Drulle |
12 |
Mārtiņš | Šteins |
13 |
Ilmārs | Dūrītis |
14 |
Inta | Brence |
15 |
Uldis | Dūmiņš |
16 |
Oskars | Kaulēns |
17 |
Inga | Lāce |
18 |
Anna | Bendika |
Ziņas par deputātu kandidātiem:
Nr. |
Vārds |
Uzvārds |
Dzimšanas datums |
Dzimums |
Pilsonība |
Dzīvesvieta |
Darbavieta, nodarbošanās |
Izglītība |
Iegūtais grāds, izglītības iestāde |
Tautība |
Ģimenes stāvoklis |
Latviešu valodas prasme |
Citu ES oficiālo valodu prasme |
Sadarbojies* |
1 |
Ivanna | Volochiy | 23.01.1982. | sieviete | Beļģijas, Ukrainas | Rīga | Eiropas Parlaments, politiskā grupa "Renew
Europe", kopienas projektu vadītāja Eiropas Parlamenta politiskās grupas "Renew Europe" sadarbības grupa ar Ukrainas partiju "Sluha Narodu", locekle Brīvprātīgo kustība "Ukraine Connect" (Beļģija), dibinātaja |
augstākā | Maģistra grāds Starptautiskajās attiecībās
un Eiropas studijās, Māstrihtas Universitāte, 2008. Bakalaura grāds Politikas zinātnē, Kijivas-Mohila Nacionālā Universitāte, 2006. |
ukrainis / ukrainiete | precējies | mācos | angļu - eksperta līmenis (C2); franču - brīvi; vācu - brīvi; poļu - brīvi. |
nē |
2 |
Linda | Curika | 16.05.1982. | sieviete | Latvijas | Rīga | Kustība "Par!", valdes locekle Latvijas Universitāte, lektore Biedrība "Papardes zieds", padomes locekle Biedrība dzimumu līdztiesības veicināšanai "Sieviešu Stendaps", valdes locekle Biedrība sieviešu karjeras izaugsmei "Changemakers Academy", dibinātāja Sabiedriskās politikas centrs "PROVIDUS", biedrs SIA "LOGER", stratēģiskās komunikācijas konsultante, valdes locekle |
augstākā | Maģistra grāds politikas zinātnē, Rīgas
Stradiņa Universitāte, 2006 Bakalaura grāds Politikas zinātnē, Rīgas Stradiņa Universitāte, 2004 |
latvietis / latviete | nav norādīts | dzimtā | angļu - eksperta līmenis (C2) | nē |
3 |
Inese | Voika | 05.07.1970. | sieviete | Latvijas | Rīga | Kustība "Par!", līdzpriekšsēdētāja | augstākā | Maģistra grāds Sabiedrības vadībā,
Harvardas universitāte, 2005. Bakalaurs Komunikāciju zinātnē, Latvijas Universitāte, 1995. |
latvietis / latviete | precējies | Brīvi | angļu - eksperta līmenis (C2); dāņu - brīvi |
nē |
4 |
Miks | Celmiņš | 17.03.1993. | vīrietis | Latvijas | Rīga | Kustība "Par!", izpilddirektors Kustība "Par!", valdes loceklis Nodibinājums "Make Room Europe" iekļaujošai sabiedrībai, valdes loceklis, padomnieks korporatīvās sociālās atbildības jomā Brīvprātīgo kustība "Viegli palīdzēt", valdes loceklis, brīvprātīgais_x000B_Forums "Changemakers’ Room Global", starptautisko projektu konsultants Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija, biedrs Rīgas Avotu apkaimes biedrība, valdes loceklis Rīgas domes Konsultatīvas padome sabiedrības integrācijas jautājumos, loceklis |
augstākā | Bakalaura grāds Filmu zinātnē, Kingstonas
universitāte (Londona), 2014 Bostonas Koledža, 2022 |
latvietis / latviete | nav norādīts | Dzimtā | angļu - brīvi | nē |
5 |
Laima | Geikina | 03.09.1961. | sieviete | Latvijas | Rīga | Rīgas dome, deputāte Rīgas dome, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes, profesore un vadošā pētniece Neatkarīgā Izglītības biedrība, biedrs Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes biedrība, valdes locekle Eiropas Baznīcas un Skolas Komisija (ICCS), Latvijas nacionālā koordinatore Reliģiskās izglītības un vērtīobizglītības starptautiskais seminārs (ISREV), biedrs |
augstākā | Teoloģijas doktora zinātniskais grāds
sistemātiskā un praktiskajā teoloģijā, Latvijas Universitāte, 2014. Pedagoģijas doktora zinātniskais grāds nozaru (reliģijas) pedagoģijā, Latvijas Universitāte, 2007. Maģistra grāds pedagoģijā, Latvijas Universitāte, 1998. Bakalaura grāds pedagoģijā, Latvijas Universitāte, 1997. Kristīgās morāles un ētikas skolotāja kvalifikācija, Latvijas Universitāte, 1995. Kluba darbinieks un kluba pasākumu režisors, Rīgas kultūras darbinieku tehnikums, 1987. |
latvietis / latviete | atraitnis | Dzimtā | Angļu - brīvi (B2) | nē |
6 |
Viesturs | Romka | 17.10.2002. | vīrietis | Latvijas | Cēsu novads | Latvijas Transatlantiskā Organizācija,
projektu vadītājs Kustība "Par!", valdes loceklis Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes bakalaura studiju programma, Latvijas Universitāte, students |
vidējā | Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, 2022. | latvietis / latviete | nav norādīts | Dzimtā | angļu - brīvi vācu - pamatlīmenī |
nē |
7 |
Dace | Bluķe | 30.04.1973. | sieviete | Latvijas | Liepāja | Liepājas dome, deputāte Liepājas Universitāte, lektore Valsts Kultūrkapitāla fonds, padomes priekšsēdētāja Nodibinājums "Via Cultura", valdes locekle Biedrība "Latvijas Komponistu savienība", Biedrs |
augstākā | Maģistra grāds mākslā, kultūras teorijas
specialitātē, Latvijas Kultūras akadēmija, 1998 Bakalaura grāds mūzikā, muzikoloģijas specialitātē, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 1996 |
latvietis / latviete | nav norādīts | Dzimtā | angļu - brīvi vācu - brīvi |
nē |
8 |
Sergejs | Kaļiņins | 20.05.1986. | vīrietis | Latvijas | Rīga | Kustība "Par!", valdes loceklis; Kustība "Par!", Rīgas nodaļas vadītāja vietnieks; Biedrība "Krievu balss Latvijai", līdzdibinātājs, valdes loceklis, projektu vadītājs Rīgas Centra attīstības biedrība, biedrs |
pamata | Jelgavas Novada Neklātienes vidusskola, 2010. | nav norādīts | nav norādīts | brīvi | angļu - brīvi | nē |
9 |
Santa | Ločmele | 31.05.1971. | sieviete | Latvijas | Ogres novads | SIA "Rīgas Dzemdību nams", valdes locekle Ogres novada dome, deputāte |
augstākā | Tiesību zinātņu specialitāte, Latvijas Universitāte, 2002. | latvietis / latviete | nav norādīts | dzimtā | angļu - brīvi | nē |
10 |
Martins | Levuškāns | 21.01.2001. | vīrietis | Latvijas | Liepāja | Biedrība "Krievu balss Latvijai", valdes
priekšsēdētājs Kustība "Par!" Pārskata padome, loceklis Latvijas Transatlantiskās organizācijas Jauniešu organizācija (YATA), biedrs |
vidējā | Vizuālās reklāmas dizaina speciālists, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola, 2022 | latvietis / latviete | nav norādīts | Brīvi | angļu - brīvi | nē |
11 |
Ivars | Drulle | 21.11.1975. | vīrietis | Latvijas | Rīga | Rīgas dome, deputāts Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja, priekšsēdētāja vietnieks Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, pasniedzējs Latvijas Banka, monētu dizaina komisijas eksperts Kultūras ministrija, Vizuālās mākslas padomes loceklis |
augstākā | Maģistra grāds makslā, Montanas
Universitāte, 2003. Bakalaura grāds tēlniecībā, Latvijas Mākslas Akadēmija, 2000. |
latvietis / latviete | nav norādīts | Dzimtā | angļu - eksperta līmenis (C2) | nē |
12 |
Mārtiņš | Šteins | 27.02.1992. | vīrietis | Latvijas | Rīga | Cēsu novada Līgatnes apvienības pārvalde
(Jauno Līderu vidusskola), Vispārējās vidējās izglītības skolotājs,
direktora vietnieks Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācija Dokumentu vadības un domes atbalsta pārvaldes Deputātu darbības nodrošināšanas nodaļas Komiteju vadības atbalsta sektors, galvenais referents Kustība "Par!", valdes loceklis Biedrība "Jauniešu organizācija Nītaureņi", valdes priekšsēdētājs Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", padomes loceklis Biedrība "Neatkarīgajā izglītības biedrība", valdes loceklis |
augstākā | Maģistra grāds izglītības vadībā, Latvijas
Universitāte, 2020. Sociālo zinātņu maģistra grāds vadībzinātnē, Latvijas Universitāte, 2016. Sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē, Latvijas Universitāte, 2014. |
latvietis / latviete | nav norādīts | Dzimtā | nav norādīts | nē |
13 |
Ilmārs | Dūrītis | 19.06.1976. | vīrietis | Latvijas | Jelgava | Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju
universitāte, profesors, vadošais pētnieks, Promocijas padomes
priekšsēdētājs, Profesoru padomes loceklis, veterinārārsts Latvijas Veterinārārstu biedrība, valdes priekšsēdētājs SIA "Dzīvnieku sirds centrs", valdes loceklis |
augstākā | Doktora grāds veterinārmedicīnā, Latvijas
Lauksaimniecības universitāte, 2011. Maģistra grāds veterinārmedicīnā, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2003. Bakalaura grāds veterinārmedicīnā, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2000. |
latvietis / latviete | nav norādīts | Dzimtā | angļu - brīvi vācu - brīvi |
nē |
14 |
Inta | Brence | 09.05.1972. | sieviete | Latvijas | Rēzeknes novads | Rēzeknes novada dome, Sociālo un veselības
aizsardzības jautājumu komitejas priekšsēdētāja Rēzeknes novada dome, deputāte Viļānu Mūzikas un mākslas skola, direktore Viļānu Mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrība, valdes locekle |
augstākā | Maģistra grāds Mūzikas pedagoģijā,
Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, 1999. Muzikoloģe, mūzikas vēstures un teorētisko disciplīnu pedagoģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, 1995. Grāmatvedis, Mācību centrs "BUTS", 2021. |
latvietis / latviete | nav norādīts | dzimtā | angļu - brīvi | nē |
15 |
Uldis | Dūmiņš | 20.04.1981. | vīrietis | Latvijas | Jelgava | Jelgavas valstspilsētas dome, deputāts Jelgavas valstpilsētas dome, Izglītības, kultūras un sporta komiteja loceklis Biedrība "Zemgales NVO Centrs", valdes priekšsēdētājs Kustība "Par!", valdes loceklis Kustība "Par!", Jelgavas nodaļas vadītājs Biedrība "Lauku partnerība Lielupe", SVVA padomes loceklis Biedrība "Mūžizglītības un kultūras institūts "VITAE", valdes priekšsēdētājs |
augstākā | Bakalaura grāds Uzņēmējdarbības vadībā, Biznesa augstskola Turība, 2003. | latvietis / latviete | nav norādīts | Dzimtā | Angļu - eksperta līmenis (C2) | nē |
16 |
Oskars | Kaulēns | 26.02.1985. | vīrietis | Latvijas | Cēsu novads | Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, direktors | augstākā | Maģistra grāds politikas zinātnē, Latvijas
Universitāte, 2009. Bakalaura grāds politikas zinātnē, Latvijas Universitāte, 2007. |
latvietis / latviete | nav norādīts | Dzimtā | Angļu - brīvi | nē |
17 |
Inga | Lāce | 29.04.1986. | sieviete | Latvijas | Rīga | Almati Mākslas muzejs, galvenā kuratore | augstākā | Maģistra grāds Kultūras menedžmentā,
Latvijas Kultūras Akadēmija, 2010. Bakalaura grāds Humanitārajās zinātnēs, Latvijas Universitāte, 2008. |
latvietis / latviete | nav norādīts | Dzimtā | Angļu - eksperta līmenis (C2) | nē |
18 |
Anna | Bendika | 16.05.1977. | sieviete | Latvijas | Rīga | SIA "Bendikas Kantoris Plus", valdes
locekle SIA "Bendikas Kantoris", valdes locekle SIA "ANMA", valdes locekle Kustība "Par!" valdes locekle Kustība "Par!", grāmatvede |
augstākā | Maģistra grāds Ekonomikā, Latvijas
Universitāte, 2020. Bakalaura grāds Grāmatvedībā, Latvijas Universitāte, 2005. Bakalaura programmas ietvaros iegūta grāmatvedības specializācija, Biznesa augstskola Turība, 1997. |
latvietis / latviete | nav norādīts | Dzimtā | Angļu - brīvi | nē |
* Kandidāts ir vai nav sadarbojies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.