• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Centrālā vēlēšanu komisija
Centrālā vēlēšanu komisija publicē pieņemtos lēmumus, t. sk. par instrukciju apstiprināšanu, par grozījumiem vēlēšanu iecirkņu sarakstā, par tautas nobalsošanas izsludināšanu, par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas rezultātiem, par iniciatīvas grupas reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt u.c.

Pirms vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija publicē priekšvēlēšanu programmas, kandidātu sarakstus, kā arī ziņas par kandidātiem:

  • ne vēlāk kā divdesmit dienas pirms Saeimas vēlēšanu dienas;
  • ne vēlāk kā deviņpadsmit dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Centrālās vēlēšanu komisijas informācija "14. saraksts. Zaļo un Zemnieku savienība". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.2024., Nr. 96 https://www.vestnesis.lv/op/2024/96.16

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Centrālās vēlēšanu komisijas informācija

15. saraksts. Jaunā VIENOTĪBA

Vēl šajā numurā

20.05.2024., Nr. 96

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Centrālā vēlēšanu komisija

Veids: informācija

OP numurs: 2024/96.16

2024/96.16
RĪKI

Centrālās vēlēšanu komisijas informācija: Šajā laidienā 16 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Centrālās vēlēšanu komisijas informācija

14. saraksts
Zaļo un Zemnieku savienība

2024. gada 8. jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvēlēšanu programma,
deputātu kandidātu saraksts, ziņas par kandidātiem

Klausīties priekšvēlēšanu programmu:

Lejupielādēt priekšvēlēšanu programmu audioformātā

Klausīties ziņas par deputātu kandidātiem:

Lejupielādēt ziņas par deputātu kandidātiem audioformātā

 

Priekšvēlēšanu programma:

ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBAS PROGRAMMA EIROPAS PARLAMENTA VĒLĒŠANĀM

Latvijas iedzīvotāju balsīm Eiropā jābūt dzirdamām un respektētām. 20 gadus pēc Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) ir svarīgi, lai mūsu šī brīža politiķi turpina iepriekš uzsākto darbu, nodrošinot, ka Latvijas pozīcijas Eiropā ir līdzvērtīgas turīgākajām dalībvalstīm. Mums ir jāatgriežas pie ES dibināšanas ideāliem, uzsverot cilvēku vajadzības, nevis birokrātiskas prasības.

Eiropas likumdošanas centrā jābūt loģiskai pieejai. Eiropas regulējumam jāņem vērā katras dalībvalstīs specifiku, apliecinot, ka Eiropa ir vienota savā dažādībā un atzīst katras dalībvalsts unikalitāti.

DROŠĪBA UN STABILITĀTE EIROPĀ

Latvijas un visas Eiropas drošība ir mūsu galvenā prioritāte. ES jāapzinās mūsu vēsture, arī ģeogrāfiskās atrašanās vietas kontekstā. Karš Ukrainā ir kļuvis par izšķirošu pārbaudījumu Eiropas vienotībai un solidaritātei, liekot pārdomāt ES ilgtspējīgas drošības stratēģiju.

ES ir jākoncentrējas uz ārējo robežu stiprināšanu, lai nodrošinātu drošību un stabilitāti. Tas prasa ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm, lai efektīvi pārvaldītu robežas un garantētu drošību visiem Eiropas iedzīvotājiem. Izstrādājot vienotu Eiropas politiku attiecībā uz Krievijas ekonomisko embargo, ir skaidri jādefinē nostāju par preču, tostarp pārtikas, importu un tranzītu no agresorvalstīm.

Imigrācijas jautājums Eiropā prasa steidzamu pārskatīšanu. ES valstīm jāizstrādā vienoti kritēriji sezonālo darbinieku pieņemšanai. Eiropas drošības nākotnes vārdā ir jānodrošina skaidri noteikumi naidīgu imigrējušu personu identificēšanai, to integrēšanai vai izraidīšanai atpakaļ uz izcelsmes valstīm.

Mūsu atbalsts Ukrainai ir būtisks Eiropas stabilitātes un drošības kontekstā. Rosināsim veidot vienotu Eiropas militāro organizāciju, kas spētu efektīvi novērst jebkādus militārus draudus un stiprināt ES aizsardzības spējas.

Enerģētiskās neatkarības jautājumā Latvijai ir jāizmanto ES līdzekļi, lai novērstu elektroenerģijas ražošanas jaudu deficītu, kas ļautu samazināt elektroenerģijas izmaksas. Latvijai jākļūst par elektroenerģijas eksportētājvalsti, attīstot spējas ražot un eksportēt ūdeņradi un sintētiskās degvielas ar augstu pievienoto vērtību.

LAUKSAIMNIEKU INTEREŠU PĀRSTĀVĪBA

Lauksaimniecība Latvijā ir ne vien ekonomikas stūrakmens, bet arī pamats nacionālajai identitātei un kultūras mantojumam. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas lauksaimnieku vajadzības tiek sadzirdētas un viņu intereses tiek pārstāvētas Eiropas līmenī, aktīvi iesaistoties politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.

Uzstājam uz nepieciešamību pabeigt platībmaksājumu izlīdzināšanu, stiprināt vietējo ražotāju īsās pārtikas piegādes ķēdes, palielināt ES atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai Latvijā, saglabājot un paplašinot esošo politiku attiecībā uz vides ilgtspējas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, attīstot videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu.

Mēs arī pievēršam uzmanību de-minimis atbalsta apjoma palielināšanai, ierosinot dubultot pašreizējo limitu, lai nodrošinātu mūsu lauksaimniekiem un uzņēmumiem papildu finansiālo atbalstu un palīdzību.

Attiecībā uz ES pārtikas politikas pilnveidošanu uzsveram Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) nozīmi, stiprinot tās lomu pārtikas drošības un kvalitātes kontroles jomā. Aicinām atbalstīt vietējo produktu ātrāku iegādi un izmantošanu, tādējādi veicinot vietējo ekonomiku un nodrošinot augstākus pārtikas drošības standartus.

Mūsu mērķis ir pārstāvēt Zemkopības ministrijas pozīciju attiecībā uz platību maksājumiem, augsnes saglabāšanu un minerālmēslu izmantošanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu lauksaimniecības praksi.

Svarīgi ir pielāgot Eiropas politiku atbilstoši dažādu reģionu specifikai un vajadzībām. Vienādojuma politika nedrīkst būt primārais Eiropas mērķis, nepieciešama elastīga pieeja, piemērojot prasības atšķirīgiem reģioniem un nodrošinot lielāku efektivitāti. Īpaši tas attiecas uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, zaļo kursu un drošību.

Mēs rosināsim pārskatīt atbalsta piešķiršanas prasības, lai tās atbilstu Latvijas specifikai un realitātei, nodrošinot, ka mūsu lauksaimniecības nozare tiek atbalstīta adekvāti un efektīvi.

ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA UN KLIMATA PĀRMAIŅAS

ZAĻAIS KURSS

Mūsu mērķis ir samērot Eiropas zaļā kursa izpildi ar Latvijas reālajām iespējām un iedzīvotāju vajadzībām. Pārejai uz zaļām siltumnīcas gāzu samazināšanas metodēm jānorisinās tā, lai neradītu Latvijai pārmērīgu finansiālu slogu un nenovestu pie nozaru vai sektoru likvidēšanas. Koncentrēsimies uz efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu, lai panāktu reālus emisiju samazināšanas rezultātus, nevis izpildītu matemātiskus samazināšanas mērķus.

Sociālā klimata fonda pieejamības veicināšana Latvijai ir svarīga, lai varētu iegūt maksimālu atbalstu ES prasību īstenošanai, it īpaši enerģētiskās nabadzības mazināšanas jomā. Sekmēsim iniciatīvas, kas palīdzēs Latvijai pāriet uz ilgtspējīgākiem energoresursiem, tostarp šķeldas ilgtermiņa izmantošanu siltumapgādē.

Atbalstām starpsavienojumu paplašināšanu starp Latviju un citām ES valstīm, lai nodrošinātu energoapgādes drošību un veicinātu pieejamāku un prognozējamāku enerģijas cenu patērētājiem. Tas ietver arī fondu piesaisti atjaunojamo energoresursu pieejamībai un pārejai uz zaļākiem enerģijas avotiem.

Samērīgums CO2 mērķu noteikšanā ir būtisks, lai nodrošinātu, ka prasības tiek izvirzītas, ņemot vērā esošo situāciju Eiropā un vidējos rādītājus. Lielāks atbalsts māju siltināšanas jautājumos ir svarīgs, lai sasniegtu 2030. gada mērķus, vienlaikus ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ekonomisko situāciju.

EKONOMIKA

Ekonomiskajam taisnīgumam Eiropā jābūt universālam, nevis dalītam starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Eiropas iekšējie augstie standarti jāattiecina arī uz trešo valstu importa precēm, lai novērstu tirgus kropļojumus. Trešo valstu precēm, kas neatbilst Eiropas standartiem, jāpiemēro izmaksu izlīdzinošs nodoklis, lai saglabātu Eiropas produktu konkurētspēju.

Uzstājam uz atbalsta sniegšanu uzņēmumiem, īpaši apstrādes rūpniecībā, uz eksportu orientētajos uzņēmumos un tranzīta nozarē, lai palīdzētu tiem pārvarēt ekonomiskās aktivitātes stagnācijas laikus. Mūsu mērķis ir veidot Eiropas ekonomiku, kas balstās uz ilgtspējīgu ražošanas un patēriņa modeli.

LABKLĀJĪBA

Mums jāizmanto iespējas, ko sniedz Eiropas Sociālais fonds, lai mazinātu nevienlīdzību, uzlabotu jauniešu nodarbinātību un atbalstītu sociāli mazaizsargātākās iedzīvotāju grupas. Īpaša uzmanība jāpievērš jauno ģimeņu ar bērniem atbalsta politikai, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus mājokļa iegādei, kvalifikācijas celšanas vai pārkvalifikācijas kursiem.

ES dalībvalstīs jābūt standartizētai minimālajai algai vismaz 60% no vidējās algas katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu darba tirgus taisnīgumu. Būtiski ir novirzīt fondus cīņai ar bezdarbu, ņemot vērā darba tirgus izmaiņas un nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas darbaspēka pārkvalificēšanai. Mēs aizstāvēsim darbinieku tiesības atslēgties no darba, ņemot vērā digitālās pārmaiņas un attālinātā darba iespējas.

Mūsu mērķis ir panākt ilgtspējīgu attīstību, veicinot ekonomikas izaugsmi, kas ņem vērā dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, samazina oglekļa emisijas un sekmē atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un zaļo tehnoloģiju izstrādi. Mēs atbalstām pasākumus, lai mūsu ekonomika kļūtu zaļāka un ilgtspējīgāka, nodrošinot tās konkurētspēju globālā mērogā.

SOCIĀLĀ TAISNĪGUMA UN CILVĒKTIESĪBU AIZSTĀVĪBA

Latvijai, kā daļai no Eiropas saimes, ir jāsaglabā un jāstiprina savu unikālo nacionālo identitāti, jāuztur mūsu kultūras mantojums un tradīcijas, jāaizsargā katra Latvijas iedzīvotāja cieņu, tiesības un brīvības, nodrošinot šo vērtību respektēšanu un atzīšanu visā Eiropas kontinentā.

ES, nacionālu valstu apvienībā, aizstāvēsim Latvijas un katras ES dalībvalsts nacionālās pašnoteikšanās tiesības. Federalizācija vai augstākās varas deleģēšana centralizētai administrācijai nav pieņemama, tā varētu apdraudēt valstu suverenitāti un pašnoteikšanās principus.

Mūsu centieni ir vērsti uz sociālā taisnīguma un cilvēktiesību ievērošanas veicināšanu visā ES. Plānojam veidot un atbalstīt programmas, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas un sociālo nodrošinājumu visiem Eiropas iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes, dzimuma, rases, reliģiskās pārliecības vai sociālekonomiskā stāvokļa.

ES jārisina iedzīvotāju novecošanas jautājums. Veicināsim vecuma vienlīdzību, paplašinot esošo ES tiesisko regulējumu par vecuma diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas. Nodrošināsim vecāku cilvēku jēgpilnu iesaistīšanos politiskajā līdzdalībā, vienlīdzīgu piekļuvi kultūrai, tiesiskumam, nodarbinātībai, mūžizglītībai un profesionālajai apmācībai, tostarp digitālajai pratībai.

Nodrošināsim vecāka gadagājuma cilvēkiem finansiālu drošību. ES ir jāaizsargā vecāka gadagājuma cilvēki, veidojot paaudžu līgumu, pieņemot pasākumus sociālās un veselības aprūpes ilgtermiņa palīdzībai, adekvātām pensijām un vecuma minimālajiem ienākumiem.

Sociālie pakalpojumi ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kas nodrošina pamatvajadzību apmierināšanu un dzīves kvalitāti personām, kurām ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt. Piesaistīsim ES fondus, nodrošināsim aprūpes pakalpojumu pieejamību pensijas vecuma personām viņu dzīvesvietā, kā arī ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidi gadījumiem, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama.

INOVĀCIJAS UN IZGLĪTĪBA

Mēs esam apņēmušies veicināt inovācijas un modernizāciju Latvijā, uzlabojot un attīstot izglītības sistēmu, kas spēj sagatavot jauniešus nākotnes izaicinājumiem. Mūsu mērķis ir ieguldīt zinātnē, tehnoloģijās, un jaunrades nozarēs, lai stiprinātu Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā. Plānojam veidot un atbalstīt iniciatīvas, kas sniedz jauniešiem iespējas attīstīt jaunas prasmes un radīt jaunas darba iespējas, sekmējot viņu profesionālo augšanu un personiskās attīstības iespējas.

Atbalstīsim Latvijas zinātnisko institūciju un diasporas zinātnieku iesaisti zinātnes programmu un projektu 2025.-2027. īstenošanā un 10. ietvarprogrammas, kas sāksies 2028. gadā, stratēģiskajā plānošanā. Rūpēsimies par investīcijām digitālo prasmju pilnveidošanā, lai vairotu drošību globālajā tīmeklī, mākslīgā intelekta izmantošanu, e-pakalpojumu apguvi un citas ar jaunajām tehnoloģijām saistītas prasmes, visām paaudzēm, lai stiprinātu ikviena iedzīvotāja konkurētspēju un radītu darba iespējas.

Mēs padarīsim pieejamāku un plašāku ERASMUS+ apmaiņas programmu studējošajiem un pedagogiem, sekmēsim studentu inovāciju grantu iegūšanu un atbalstīsim doktorantūras grantus no ES fondiem un pētniecības un attīstības investīcijām. Iestāsimies par efektīvas, zinātnē un praksē pamatotas mūžizglītības īstenošanu un pārkvalifikācijas iespējām, lai ikviens visas dzīves garumā varētu iegūt papildu zināšanas un prasmes, kas nodrošina izaugsmi un līdzdalību nodarbinātībā.

Mēs esam apņēmušies sekmēt ciešu Eiropas Parlamenta deputātu sadarbību ar Saeimu, ministrijām un pašvaldībām. Komunikācija starp vēlētājiem un Eiropas Parlamenta deputātiem būs tieša un efektīva, ātri reaģējot uz Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un interesēm.

 

Deputātu kandidātu saraksts:

Nr. p. k.

Vārds

Uzvārds

1

Harijs Rokpelnis

2

Jānis Dinevičs

3

Andris Bērziņš

4

Diāna Novicka

5

Inese Āboliņa

6

Jurģis Miezainis

7

Krists Bergans-Berģis

8

Uldis Augulis

9

Līga Kļaviņa

10

Mārtiņš Perts

11

Reinis Uzulnieks

12

Armands Krauze

13

Anna Poindere

14

Andris Kalniņš

15

Renārs Šķesters-Kambals

16

Līva Brazovska

17

Anita Rūdule-Jansone

18

Artūrs Graudiņš

 

Ziņas par deputātu kandidātiem:

Nr.
p. k.

Vārds

Uzvārds

Dzimšanas datums

Dzimums

Pilsonība

Dzīvesvieta

Darbavieta, nodarbošanās

Izglītība

Iegūtais grāds, izglītības iestāde

Tautība

Ģimenes stāvoklis

Latviešu valodas prasme

Citu ES oficiālo valodu prasme

Sadarbojies*

1

Harijs Rokpelnis 30.01.1987. vīrietis Latvijas Valmieras novads Latvijas Republikas 14. Saeima, deputāts

Politiskā partija "Latvijas Zemnieku savienība", valdes loceklis

Valmieras novada "Giterslo reģiona sadarbībai", izpildinstitūcija

HI veltes, IK - īpašnieks

augstākā Bakalaura grāds, ekonomikas un biznesa vadība, Rīgas Ekonomikas augstskola, 2010 nav norādīts nav norādīts nav norādīts nav norādīts

2

Jānis Dinevičs 24.07.1948. vīrietis Latvijas Ogres novads Zaļo un Zemnieku savienības Valdes loceklis, Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partijas Valdes priekšsēdētājs, SIA "Gosupi nekustamie īpašumi" Valdes loceklis, "Ceturtā maija deputātu klubs" Valdes loceklis. augstākā Bakalaura grāds, inženieris, Rīgas Politehniskais institūts, 1971 latvietis / latviete precējies Dzimtā nav norādīts

3

Andris Bērziņš 26.11.1955. vīrietis Latvijas Mārupes novads Latvijas Republikas 14. Saeima, deputāts

Latvijas Bērnu Fonds, valdes loceklis

augstākā Bakalaura grāds, Franču valodas un literatūras specialitāte, filologa, pasniedzēja un tulka kvalifikācija, Latvijas Universitāte, 1979 nav norādīts nav norādīts nav norādīts nav norādīts

4

Diāna Novicka 05.11.1980. sieviete Latvijas Ropažu novads SIA "follow.art", izpilddirektore

Politiskā partija "Gods kalpot Rīgai", Valdes locekle

augstākā Bakalaura grāds

Socioloģija un menedžements

Rīgas Stradiņa Universitāte Eiropas Integrācijas institūts

2002

nav norādīts precējies nav norādīts nav norādīts

5

Inese Āboliņa 03.07.1977. sieviete Latvijas Rīga Profesionālā:

SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" attīstības direktore.

Akadēmiskā:

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) asociētā profesore politikas zinātnē, sabiedrības vadībā;

LU BVEF maģistra studiju programmas (MSP) Eiropas studijas un ekonomiskā diplomātija, direktore;

Konsorcija Iekšējās Drošības akadēmija, LU BVEF MSP Sabiedrības vadība apakšprogrammas Tiesībaizsardzības, kriminālsodu izpildes un glābšanas dienestu vadība, vadītāja.

Pētnieciskā:

Produktivitātes zinātniskā institūta Latvijas Universitātes domnīca LV PEAK pētniece

augstākā doktora grāds politikas zinātnē, pārvaldē un administrācijā, Latvijas Universitāte, 2019. latvietis / latviete nav norādīts dzimtā angļu valoda, C1 sertifikāts par akadēmiskās angļu valodas prasmi, iegūts 2022. (augstākais līmenis);

zviedru valoda, C1 (augstākais līmenis).

6

Jurģis Miezainis 12.12.1988. vīrietis Latvijas Jelgavas novads Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs augstākā Meģistra grāds, Profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbībā un vadīšanā,Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2013. gads

Bakalaura grāds uzņēmējdarbībā un vadīšanā. Uzņēmumu un iestāžu vadītājs, Biznesa augstskola Turība, 2011. gads

latvietis / latviete precējies Dzimtā- Pārvaldu brīvi Angļu valoda - pārvaldu brīvi C2 , Vācu valoda - A2

7

Krists Bergans-Berģis 19.03.1993. vīrietis Latvijas Ropažu novads Zaļo un Zemnieku savienības Valdes loceklis, Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Ģenerālsekretārs, Zemkopības ministrijas ministra padomnieks, Latvijas Republikas Saeimas Saeimas deputāta palīgs, SIA "Greenwalk Baltic" valdes loceklis. augstākā Maģistra grāds, jurists, Latvijas Universitāte, 2018 latvietis / latviete precējies Dzimtā Angļu valoda - brīvi pārvaldu.

8

Uldis Augulis 16.03.1972. vīrietis Latvijas Dobeles novads Latvijas Republika Labklājības ministrija, ministrs

Politiskā partija "Latvijas Zemnieku savienība", valdes loceklis

Politisko partiju apvienība "Latvijas Zaļo un Zemnieku savienība", valdes loceklis

ZS "AUGUĻI", Īpašnieks

augstākā Bakalaura grāds, finanšu vadība, Latvijas Universitāte, 2003 nav norādīts nav norādīts nav norādīts nav norādīts

9

Līga Kļaviņa 11.05.1968. sieviete Latvijas Jēkabpils novads Saeimas deputāte augstākā angļu valodas filologs, Latvijas Universitāte 1991;

izglītības zinātņu maģistrs skolvadībā, Daugavpils Universitāte 2002;

finanšu un grāmatvedības vadītājs, Rēzeknes Augstskola 2006;

ekonomikas maģistrs, Rīgas Tehniskā Universitāte, 2008

latvietis / latviete precējies dzimtā valoda Angļu valoda C1

10

Mārtiņš Perts 08.08.1946. vīrietis Latvijas Rīga Pensionārs augstākā Juridisko ziņu doktors, profesors, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 1974. gads. latvietis / latviete Precējies Dzimtā -brīvi pārvaldu Angļu, poļu, krievu-labi pārvaldu, itāļu, spāņu-pārvaldu, vācu-pamatzināšanas.

11

Reinis Uzulnieks 28.07.1986. vīrietis Latvijas Rīga Latvijas Republikas Labklājības ministrija, parlamentārais sekretārs

Biedrība "Sporto Latvija", valdes loceklis

Politiskā partija "Latvijas Zemnieku savienība", Rīgas nodaļu koordinators

augstākā Profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā un uzņēmumu, iestāžu vadītāja kvalifikācija, Biznesa augstskola Turība, 2012.gads

Profesionālais bakalaura grāds publiskajās tiesībās un jurista kvalifikācija, Latvijas policijas akadēmija, 2009.gads

Diploms par piešķirto vidējo izglītību ar ekonomikas novirzienu, Talsu valsts ģimnāzija, 2005.gads

latvietis / latviete precējies Dzimtā Angļu - labi pārvaldu

12

Armands Krauze 10.06.1970. vīrietis Latvijas Siguldas novads Valsts kanceleja, Zemkopības ministrs; Zaļo un zemnieku savienība, valdes priekšsēdētājs; Latvijas Zemnieku savienība, valdes loceklis augstākā Maģistra grāds lauksaimniecībā, agronoms-dārzkopis, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 1996.g.; biškopis, Vecbebru tehnikums, 1988.g. latvietis / latviete precējies dzimtā valoda Angļu valoda ļoti labi

13

Anna Poindere 26.07.1986. sieviete Dubult-
pilsonība (Latvijas un Lielbri-
tānijas)
Limbažu novads SIA "FMR Advisory", menedžere

SIA "KIPENI", īpašniece

Kipeni Safe House nodibinājums, līdzdibinātāja

Limbažu novada uzņēmēju konsultatīvā padome, priekšsēdētāja

Politiskā partija "Latvijas Zemnieku savienība", revīzijas komisijas locekle

augstākā Bakalaura grāds, finanses un grāmatvediba, Mančestras Metropolitēna universitāte, 2015 latvietis / latviete precējies nav norādīts nav norādīts

14

Andris Kalniņš 16.05.1991. vīrietis Latvijas Rīga SIA "Islande Hotel", valdes priekšsēdētājs

biedrība "Latvijas Viesnīcu un Restorānu asociācija", valdes priekšsēdētājs

biedrība "Latvijas Restorānu biedrība", valdes loceklis

augstākā Sociālo zinātņu bakalaura grāds tiesību zinātnē (LL.B.), Rīgas Juridiskā Augstskola, 2015 latvietis / latviete precējies dzimtā angļu valoda - pārvaldu brīvi

15

Renārs Šķesters-Kambals 15.03.2000. vīrietis Latvijas Rīga Biedrība "RFS ACADEMY" - Sporta treneris

SIA "NIKARS SPORTS MANAGEMENT" - Direktors

Biedrība "Sporto Latvija" valdes loceklis

Biedrība "RFS Academy Ādaži" valdes loceklis

Partija "Latvijas Zemnieku savienība" valdes loceklis

Partija "Latvijas Zemnieku savienība" jaunatnes nodaļas vadītajs

vidējā Banku Augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā - Grāmatvedis (2020) latvietis / latviete nav norādīts nav norādīts nav norādīts

16

Līva Brazovska 06.11.1988. sieviete Latvijas Rīga SIA Baltijas Elektro Sabiedrība, Mārketinga vadītāja augstākā Profesionālais bakalaurs

Profesionālā bakalaura grāds vadībzinātnē un uzņēmuma vadītāja klasifikācija, Eiropas Tālmācības augstskola, 2016. gads

latvietis / latviete neprecējies Dzimtā - pārvaldu brīvi Angļu - C1

17

Anita Rūdule-Jansone 02.11.1982. sieviete Latvijas Mārupes novads Eiropas Savienības struktūrfondu 2014.–2020.gada un 2021.–2027.gada plānošanas perioda Uzraudzības komiteja, locekle.

SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas", Projektu ieviešanas departaments, projekta vadītāja projektam "Rail Baltica Rīgas dzelzceļa tilta, uzbēruma un Rīgas Centrālās pasažieru stacijas kompleksā apbūve".

SIA "J Partners", valdes locekle.

Biedrība "Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācija", biedrs.

augstākā Profesionālā maģistra grāds uzņēmējdarbībā un vadīšanā, Rīgas Tehniskā universitāte, 2006.

II līmeņa augstākā profesionālā izglītība uzņēmējdarbības vadībā, ekonomists uzņēmējdarbības vadībā, Rīgas Tehniskā universitāte, 2005.

latvietis / latviete precējies dzimtā - brīvi pārvaldu Angļu valoda - labi pārvaldu.

18

Artūrs Graudiņš 06.06.1984. vīrietis Latvijas Rīga Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, ministra ārštata padomnieks

Politiskā partija "Latvijas Zemnieku savienība", ģenerālsekretārs

Politisko partiju apvienība "Zaļo un Zemnieku savienība", valdes loceklis

augstākā Maģistra grāds, sabiedrības vadība, Latvijas Universitāte, 2014 latvietis / latviete precējies Dzimtā nav norādīts

* Kandidāts ir vai nav sadarbojies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!