• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Centrālā vēlēšanu komisija
Centrālā vēlēšanu komisija publicē pieņemtos lēmumus, t. sk. par instrukciju apstiprināšanu, par grozījumiem vēlēšanu iecirkņu sarakstā, par tautas nobalsošanas izsludināšanu, par vēlēšanu vai tautas nobalsošanas rezultātiem, par iniciatīvas grupas reģistrēšanu vai atteikumu reģistrēt u.c.

Pirms vēlēšanām Centrālā vēlēšanu komisija publicē priekšvēlēšanu programmas, kandidātu sarakstus, kā arī ziņas par kandidātiem:

  • ne vēlāk kā divdesmit dienas pirms Saeimas vēlēšanu dienas;
  • ne vēlāk kā deviņpadsmit dienas pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienas.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Centrālās vēlēšanu komisijas informācija "15. saraksts. Jaunā VIENOTĪBA". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 20.05.2024., Nr. 96 https://www.vestnesis.lv/op/2024/96.17

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Centrālās vēlēšanu komisijas informācija

16. saraksts. Politiskā partija "Stabilitātei!"

Vēl šajā numurā

20.05.2024., Nr. 96

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Centrālā vēlēšanu komisija

Veids: informācija

OP numurs: 2024/96.17

2024/96.17
RĪKI

Centrālās vēlēšanu komisijas informācija: Šajā laidienā 16 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Centrālās vēlēšanu komisijas informācija

15. saraksts
Jaunā VIENOTĪBA

2024. gada 8. jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvēlēšanu programma,
deputātu kandidātu saraksts, ziņas par kandidātiem

Klausīties priekšvēlēšanu programmu:

Lejupielādēt priekšvēlēšanu programmu audioformātā

Klausīties ziņas par deputātu kandidātiem:

Lejupielādēt ziņas par deputātu kandidātiem audioformātā

 

Priekšvēlēšanu programma:

Droša Latvija vienotā Eiropā

Latvijas dalībai Eiropas Savienībā (ES) šogad aprit divdesmit gadu. Laikā, kad Krievija turpina brutālu karu pret Ukrainu, ES vienotība ir svarīgāka nekā jebkad. Kopā un vienoti ar mūsu sabiedrotajiem esam pasaules lielākā ekonomika ar milzīgu potenciālu iegūt daudz nozīmīgāku lomu ģeopolitikā. JAUNĀS VIENOTĪBAS Eiropas komandu veido pieredzējuši un sevi pierādījuši starptautiska līmeņa politiķi, kuri jau šobrīd stiprina Eiropas vienotību un Latvijas kopējo drošību un ekonomikas attīstību.

JAUNĀ VIENOTĪBA savu politiku Eiropas Parlamentā virzīs ar skatu nākotnē, veicinot sabiedrības lielāku iesaisti un politisko līdzdalību, īpaši jauniešu vidū.

Vērtībās balstīta Eiropa

JAUNĀ VIENOTĪBA uzskata, ka brīvība, demokrātija un likuma vara ir galvenie vērtību stūrakmeņi, uz kā balstās ES. Tieši šajās vērtībās balstās arī Latvijas nākotne. Laikmetā, kad šīs vērtības, mūsu kultūrtelpu un pasaules kopējo, starptautiskajās tiesībās balstīto kārtību apdraud no vairākām pusēm, tās ir jāstiprina. Mēs atbalstām ES paplašināšanu, uzņemot jaunas dalībvalstis, un uzskatām, ka šim procesam jābalstās minētajās vērtībās.

Spēcīgi drošības risinājumi

Krievija bija, ir un būs nestabilitātes un militārā apdraudējuma avots visai Eiropai gan tuvākā, gan tālākā nākotnē. Attiecīgi ES ir daudz mērķtiecīgāk un intensīvāk jārisina aizsardzības un drošības jautājumi, īpaši militārās rūpniecības attīstība. ES ir jāstiprina arī austrumu robežas reģioni — militāri un ekonomiski. JAUNĀ VIENOTĪBA atbalsta Eiropas kopējās drošības politikas stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu sadarbību ar NATO un transatlantiskajiem partneriem.

JAUNĀ VIENOTĪBA konsekventi un stingri iestājas par visu veidu – politiskā, ekonomiskā, finansiālā un militārā – atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī par stingrām sankcijām pret agresorvalsti Krieviju. Atbalsts Ukrainai ir ieguldījums Latvijas un visas ES drošībā. JAUNĀ VIENOTĪBA turpinās uzturēt šos jautājumus augstu ES dienaskārtībā un aktīvi atbalstīs Ukrainas virzību uz dalību ES.

Eiropas drošību nosaka ne tikai militārā dimensija. Jāizstrādā arī Eiropas ekonomiskās drošības stratēģija – izvērtējot un novēršot riskus, ko rada nedraudzīgu valstu uzņēmumu investīcijas Eiropā, novēršot stratēģisku uzņēmumu un aktīvu nonākšanu tādu valstu kontrolē, stiprinot piegādes ķēžu diversifikāciju un noturību, kā arī novēršot stratēģiskās atkarības veidošanos.

ES, īpaši rēķinoties ar mākslīgā intelekta straujo attīstību, ir jācīnās pret ļaunprātīgām trešo valstu informatīvām manipulācijām, paredzot ES finansējumu pilsoniskās noturības veicināšanai, izlēmīgi ieviešot sankcijas, stiprinot noturību pret kiberuzbrukumiem. Jāizstrādā kopēja politika mākslīgā intelekta draudu samazināšanai un juridiskai regulācijai.

Pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā ES ir svarīgi stiprināt un attīstīt starptautisko sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē, aizstāvēt multilaterālu, tiesībās balstītu pasaules kārtību. Mums jāveido Eiropa, kas spēj aizsargāt visus savus iedzīvotājus, kas ģimenes, sievietes un bērnus aizsargā no vardarbības, rūpējas par sabiedrības veselību un sniedz atbalstu sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām.

Stipras robežas

ES ir jāievieš praksē kopēja migrācijas un patvēruma sistēma, kas darbojas ātri, taisnīgi nošķir bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem, sekmē sadarbību ar trešajām valstīm un, esot barga pret cilvēku kontrabandistiem, nodrošina nelikumīgu robežpārkāpēju nosūtīšanu atpakaļ. Lai cīnītos pret nekontrolētu imigrāciju un saglabātu brīvu iekšējo kustību Šengenas zonā, ir jānostiprina ES ārējā robeža. Jāstrādā, lai pārtrauktu vairāku trešo valstu organizētus mēģinājumus izmantot nelegālu migrāciju ES destabilizēšanai. Ārējās robežas nostiprināšanai jāparedz ES finansējums.

Dinamiska un inovatīva ekonomika

Eiropa kopumā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: relatīvi zemu produktivitātes pieaugumu, sabiedrības novecošanos un nepieciešamību nodrošināt enerģētisko neatkarību. Vienlaikus ES turpina īstenot zaļo un digitālo ekonomikas transformāciju, virzību uz klimata neitralitāti 2050. gadā. Tuvākajos gados liela uzmanība jāpievērš Eiropas ekonomikas konkurētspējas saglabāšanai un nostiprināšanai.

Lai apzinātos izaicinājumus sekmīgi risinātu, būs nepieciešams gan apjomīgs finansējums, gan strukturālās reformas. Šajā procesā īpaši svarīgi ir nodrošināt tālāku ES ekonomisko konverģenci, atbalstot ekonomiski mazāk attīstītās valstis un reģionus, tuvinot to ekonomiskos un sociālos rādītājus ES vidējam līmenim.

ES budžetā no 2021. gada līdz 2027. gadam Latvijai ir pieejams desmit miljardu eiro ES finansējums. Svarīgi to efektīvi izmantot inovatīvas Latvijas ekonomikas stiprināšanai, kultūras un sociālo jautājumu risināšanai, radot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un jaunas darba vietas, saglabājot augstus patērētāja tiesību, konkurences tiesību un sociālos standartus.

JAUNĀ VIENOTĪBA aktīvi strādās, lai arī nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būtu pieejams pienācīgs finansējuma apjoms, arī kohēzijas politikas īstenošanai, Eiropas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" pabeigšanai, ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas īstenošanai, kā arī mūsu reģionu un lauku teritoriju attīstībai, pievēršot uzmanību ES austrumu robežai. Īstenojot lauksaimniecības tiešmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm, Latvijas lauksaimniekiem jānodrošina godīgas konkurences iespējas.

Latvijas ekonomikas tālāko izaugsmi lielā mērā noteiks tās spēja iekļauties globālajās vērtību ķēdēs, inovāciju un zināšanu ekonomikas attīstība un darba tirgum nepieciešamo prasmju izkopšana. Latvijai efektīvi jāizmanto ES pētniecības un inovāciju programmas "Apvārsnis EIROPA" un "Erasmus+" sniegtās iespējas, kā arī uzņēmumu konkurētspējas un inovāciju atbalsta programmas. Visās ES dalībvalstīs ES programmām ir jānodrošina vienlīdzīgākas izglītības un pētniecības telpas attīstības iespējas.

Lai Eiropas ekonomika būtu konkurētspējīga un tiktu radītas jaunas darba vietas, ir svarīgi nodrošināt uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Vērtējot ES likumdošanas jaunas iniciatīvas, kā arī pārskatot pašreizējo normatīvo bāzi, JAUNĀ VIENOTĪBA iestāsies par birokrātiskā sloga samazināšanu. Privātā finansējuma jomā jāturpina attīstīt banku savienību un spēcīga kapitāla tirgus savienību.

Pārdomāta vides un klimata aizsardzība

Vides, dabas un klimata politikai ir jābūt pārdomātai, balstītai zinātnes atziņās, viedās inovācijās un rūpēs par nākamajām paaudzēm. Eiropas un Latvijas spējas nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīvu vietējo pārtiku un attīstītu ražošanu ir arī mūsu visu drošības jautājums. JAUNĀ VIENOTĪBA kopā ar Eiropas Tautas partijas grupu uzklausa lauksaimniekus un meklē risinājumus, kas aizsargā mūsu pārtikas ražošanu, veicina lauksaimniecības un zvejniecības izaugsmi un noturību pret izaicinājumiem.

 

Deputātu kandidātu saraksts:

Nr. p. k.

Vārds

Uzvārds

1

Valdis Dombrovskis

2

Arturs Krišjānis Kariņš

3

Sandra Kalniete

4

Inese Vaidere

5

Dace Melbārde

6

Andrejs Judins

7

Jānis Reirs

8

Zanda Kalniņa-Lukaševica

9

Irma Kalniņa

10

Anna Rancāne

11

Mārtiņš Daģis

12

Jānis Lazdāns

13

Māris Baltiņš

14

Pauls Adijans

15

Janīna Kursīte

16

Antra Grīnberga

17

Didzis Šēnbergs

18

Uģis Rotbergs

 

Ziņas par deputātu kandidātiem:

Nr.
p. k.

Vārds

Uzvārds

Dzimšanas datums

Dzimums

Pilsonība

Dzīvesvieta

Darbavieta, nodarbošanās

Izglītība

Iegūtais grāds, izglītības iestāde

Tautība

Ģimenes stāvoklis

Latviešu valodas prasme

Citu ES oficiālo valodu prasme

Sadarbojies*

1

Valdis Dombrovskis 05.08.1971. vīrietis Latvijas Rīga Eiropas Komisija, priekšsēdētājas izpildvietnieks augstākā Profesionālā maģistra grāds nodokļu un muitas administrēšanā, Rīgas Tehniskā universitāte, 2007.

Maģistra grāds fizikā, Latvijas Universitāte, 1996.

Inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā, Rīgas Tehniskā universitāte, 1995.

Bakalaura grāds fizikā, Latvijas Universitāte, 1993.

latvietis / latviete precējies dzimtā angļu - brīvi, vācu - ļoti labi, franču - vidēja līmeņa zināšanas, spāņu - pamatzināšanas

2

Arturs Krišjānis Kariņš 13.12.1964. vīrietis Latvijas, Amerikas Savienoto Valstu Rīga Valsts Kanceleja, Latvijas Republikas ārlietu ministrs

Politisko partiju apvienība "Jaunā VIENOTĪBA", valdes priekšsēdētājs

Partija "VIENOTĪBA", valdes loceklis

augstākā PhD grāds, specialitāte lingvistikā, Pensilvānijas universitāte (ASV), 1996

B. A. grāds, specialitāte lingvistikā, Pensilvānijas universitāte (ASV), 1988

Bakalaura studijas matemātikā, filozofijā un literatūrā, Augstskola "Sv. Jāņa koledža", 1986

latvietis / latviete precējies dzimtā - brīvi pārvaldu angļu - brīvi pārvaldu,

vācu - brīvi pārvaldu,

franču - sarunvalodas līmenī,

3

Sandra Kalniete 22.12.1952. sieviete Latvijas Rīga Eiropas Parlaments, deputāte.

Kokneses fonds, padomes priekšsēdētāja.

augstākā Specialitāte - mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmija, 1981. latvietis / latviete nav norādīts Dzimtā Franču valoda - brīvi

Angļu valoda - brīvi

4

Inese Vaidere 03.09.1952. sieviete Latvijas Rīga Eiropas Parlaments, deputāte

Partija "Vienotība", valdes locekle

Latvijas Okupācijas izpētes biedrība, padomes priekšsēdētāja

Artura Vaidera Fonds, valdes priekšēdētāja

Latvijas Ekonomikas Attīstības Forums, valdes locekle

Eiropas Enerģētikas forums, viceprezidente

Eiropas Parlamentārā asociācija, viceprezidente

augstākā Latvijas ekonomikas doktores grāds, Latvijas Universitāte, 1992

Ekonomikas zinātņu kandidātes grāds ārvalstu ekonomikā, Latvijas Universitāte, 1982

Ekonomiste – matemātiķe, Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes ekonomiskā kibernētikas specialitāte, 1975

latvietis / latviete nav norādīts C2 (augstākais līmenis, dzimtā valoda) Angļu C1 (augstākais līmenis)

Vācu C1 (augstākais līmenis)

Franču A2 (pamatlīmenis)

Itāļu A2 (pamatlīmenis)

5

Dace Melbārde 03.04.1971. sieviete Latvijas Rīga Eiropas Parlaments, deputāte

Latvijas Kultūras akadēmija, padomes vadītāja

augstākā Maģistra grāds sociālajās zinībās sabiedrības vadības specialitātē, Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, 2001

Maģistra grāds mākslas kultūras teorijas un vadības specialitātē, Latvijas Kultūras akadēmija, 1996

Bakalaura grāds vēsturē, Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, 1994

latvietis / latviete šķīries Dzimtā valoda Angļu valoda - C1 līmenī rakstīšana, lasīšana, klausīšanās, runāšana.

Franču valoda - A2 klausīšanās, runāšana, B1 lasīšana, rakstīšana.

6

Andrejs Judins 21.02.1970. vīrietis Latvijas Jūrmala Latvijas Republikas Saeima, deputāts, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas priekšsēdētājs augstākā Dr.jur. - tiesību zinātņu doktors, Latvijas Policijas akadēmija, 2007.

Tiesību maģistrs, Latvijas Policijas akadēmija, 1997.

Jurista kvalifikācija, tiesību bakalaurs, Latvijas Universitāte, 1993.

nav norādīts nav norādīts nav norādīts angļu - labi pārvaldu (C1)

7

Jānis Reirs 23.09.1961. Vīrietis Latvijas Rīga Latvijas Republikas Saeima, deputāts;

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs;

Politiskā partija "Vienotība", valdes loceklis;

Politisko partiju apvienība "Jaunā VIENOTĪBA", valdes loceklis

augstākā Ekonomista kvalifikācija, Latvijas Universitāte, 1991 nav norādīts nav norādīts nav norādīts nav norādīts

8

Zanda Kalniņa-Lukaševica 30.06.1978. Sieviete Latvijas Jūrmala Latvijas Republikas Saeima, Saeimas priekšsēdētājas biedre

Latvijas Republikas Saeima, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja un Eiropas Padomes Parlamentārā asamblejas Eiropas Tautas partijas (EPP) grupas viceprezidente

Latvijas Universitāte, Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes studiju noslēgumu darbu komisijas locekle un pasniedzēja Globālās ekonomikas starpdisciplināro studiju nodaļā

Latvijas Zinātņu akadēmija, Eiropas Politikas pētījumu institūta vadošā pētniece ekonomikā

Eiropas Kustība Latvijā, biedrības valdes locekle

Domnīcas "Eiropas draugi" (Friends of Europe) padomes locekle

Domnīcas "Eiropas Ārējo attiecību padome" (European Council on Foreign Relations) locekle

augstākā Doktora grāds vadības zinātnē, Latvijas Universitāte, 2013

Maģistra grāds vadības zinātnē, Latvijas Universitāte, 2004

Sociāli karitatīvā darba specialitāte, Latvijas Kristīgā akadēmija, 2002

latvietis / latviete nav norādīts nav norādīts nav norādīts

9

Irma Kalniņa 07.10.1950. sieviete Latvijas, Amerikas Savienoto Valstu Rīga Latvijas Republikas Saeima, deputāte, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedre;

Sv. Pestītāja Anglikāņu baznīca, valdes locekle

augstākā Grāds pedagoģijā, Ohaio universitāte, ASV, 1973. latvietis / latviete atraitnis Dzimtā valoda Angļu - dzimtā

Franču - A2

10

Anna Rancāne 12.06.1959. sieviete Latvijas Rēzekne Latvijas Republikas Saeima, deputāte augstākā Maģistra grāds, ekonomika, Latvijas Universitāte, 1982. latvietis / latviete šķīries Dzimtā valoda, perfekti Angļu valoda, B1

11

Mārtiņš Daģis 17.12.1976. vīrietis Latvijas Aizkraukles novads Latvijas Republikas Saeima, deputāts augstākā Skolotāja diploms, Amatu mācības un kultūras vēstures skolotāja kvalifikācija, Latvijas Universitāte, 2004. nav norādīts Precējies nav norādīts nav norādīts

12

Jānis Lazdāns 24.12.1972. vīrietis Latvijas Kuldīgas novads SIA Gutshaus, valdes loceklis

SIA RDA Nami, valdes loceklis

SIA Al Capone, valdes loceklis

AS Padures muiža, valdes priekšsēdētājs

Biedrība Padures jaunmuižnieku apvienība, valdes loceklis

Biedrība "Muižu atbalsta biedrība", valdes loceklis

Biedrība "Roja Marathon Festival", valdes loceklis

augstākā Bakalaurs, inženier-ekonomika, Rīgas Tehniskā Universitāte, 1995. latvietis / latviete šķīries Dzimtā Angļu valoda – C2,

Vācu valoda – C2,

Poļu valoda – A2

13

Māris Baltiņš 29.10.1978. vīrietis Latvijas Cēsu novads SIA "OGN", valdes priekšsēdētājs

Orientēšanās sporta klubs "Meridiāns", valdes loceklis

augstākā Bakalaura grāds, datorzinātnes, Latvijas Universitāte, 2003. latvietis / latviete precējies dzimtā - brīvi pārvaldu angļu - labi pārvaldu

14

Pauls Adijans 27.07.1988. vīrietis Latvijas Rīga SIA "PTA", pārdevējs - konsultants augstākā Profesionālais Bakalaura grāds, Uzņēmējdarbības vadības un uzņēmumu un iestāžu vadītāja kvalifikācija, Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadības studiju programma. Specializācija - Viesnīcas administrēšana. Biznesa augstskola "Turība", 2013 latvietis / latviete precējies Dzimtā nav norādīts

15

Janīna Kursīte 11.02.1964. Sieviete Latvijas Augšdaugavas novads Zemnieku saimniecība "Ziediņi", īpašniece

SIA "Vlakon", tirdzniecības vadītāja

Latvijas Republikas Saeima, deputāta palīdze

augstākā Studiju programma "Pedagoģija un psiholoģija", pedagogs-psihologs, Daugavpils Universitāte, 2003.

Lauksaimniecības zinātņu maģistra grāds, Dārzkopības specialitāte - dārzkopis, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 1993.

latvietis / latviete precējies Dzimtā - brīvi pārvaldu Vācu valoda – pamatzināšanas (A1),

Poļu - sarunas līmenī

16

Antra Grīnberga 20.02.1987. sieviete Latvijas Kuldīgas novads SIA "Idea events", valdes locekle

Kuldīgas novada pašvaldība, Kultūras darba speciāliste

Politiskā partija "Kuldīgas novadam", valdes locekle

Biedrība "Einšteins sapņo", valdes locekle

augstākā Tiesību zinātnes, kvalifikācija - jurista palīgs, Juridiskā koledža, 2012 latvietis / latviete nav norādīts Dzimtā valoda nav norādīts

17

Didzis Šēnbergs 15.03.1979. vīrietis Latvijas Rīga Latvijas Republikas Saeima, deputāta palīgs

Biedrība "Publiskās atmiņas centrs", zinātniskās padomes loceklis

Biedrība "Akadēmiskās stratēģijas attīstības programma", valdes loceklis

Biedrība "Administratīvo tiesību institūts", valdes loceklis

Biedrība "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts drošības komitejas pret latviešu tautu vērsto totalitāro noziegumu dokumentu digitalizācijas krātuve", padomes loceklis

Biedrība "Kultūras un zinātnes attīstības biedrība "Minjona"", padomes loceklis

Biedrība "Valodas biedrība", valdes loceklis

Biedrība "Kapu biedrība", valdes loceklis

Biedrība "Rīgas mērs", valdes loceklis

Biedrība "Nacionālās atmiņas institūts", valdes loceklis

Partija "VIENOTĪBA", Izglītības, zinātnes un etnopolitikas grupas priekšsēdētāja vietnieks

Partija "VIENOTĪBA", domes loceklis

Speciālā starpdisciplinārā komisija Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei, loceklis

augstākā Latvijas Universitāte, Juridiskā fakultāte, profesionālais bakalaura grāds tiesību zinātnēs, 2009

Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, akadēmiskais sociālo zinātņu maģistra grāds politikas zinātnē - politikas teorijas apakšnozare, 2002

Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, akadēmiskais sociālo zinātņu bakalaura grāds politikas zinātnē, 2000

Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskola, māksla, dizains, vidējā izglītība, 1997

latvietis / latviete nav norādīts izcili nav norādīts

18

Uģis Rotbergs 21.02.1961. Vīrietis Latvijas Rīga LR Saeima, deputāts

Pasaules Dabas Fonds, Valdes priekšsēdētājs

Partija Vienotība, Rīgas nodaļas Valdes priekšsēdētāja vietnieks

Partiju apvienība Jaunā Vienotība, Revīzijas komisijas loceklis

Meierovica biedrība par progresīvām pārmaiņām, līdzdibinātājs, revizors

augstākā Inženieris mežkopis, maģistrs, Latvijas Lauksaimniecības akadēmija, 1984.

Augstākā līmeņa vadītājs, maģistrs, Rīgas Biznesa institūts, 2007.

latvietis / latviete nav norādīts Teicama Angļu valoda, teicama

* Kandidāts ir vai nav sadarbojies ar PSRS vai Latvijas PSR valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!