Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas divdesmit pirmā (ārkārtas) sēde 2024. gada 18. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, labdien visiem! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam Saeimas 18. decembra ārkārtas sēdi.

Kolēģi, vai jūs mani dzirdat? (Zālē troksnis. Starpsauciens: "Jā!")

Šīsdienas darba kārtībā ir viena sadaļa – "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana, apstiprināšana un ziņojuma izskatīšana". (Zālē troksnis.)

APVIENOTAIS SARAKST un "Nacionālā apvienība"...!

Tātad darba kārtībā ir viens jautājums – "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu galaziņojums".

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi deputāti! Arī sabiedrība! Šodien man personīgi ir kā tāda diplomdarba aizstāvēšana, un, es domāju, visai komisijai – par tās padarīto darbu – ir būtiska jūsu uzmanība, tāpēc ka tas ir bijis sešu mēnešu fundamentāls darbs, kurā ieguldījās katrs komisijas loceklis, un tas ļāva pacelt jautājumu par "Rail Baltica" tur, kur tam bija jābūt jau sen, 10 gadus, – Ministru kabineta un premjera līmenī.

Es zinu, ka jums visiem nesanāks izlasīt šo ziņojumu, jo tas ir apjomīgs, detalizēts, uz faktiem balstīts, ar atsaucēm, uz 157 lapām. Tas ir 26 sēžu rezultāts... vairāk nekā 67 liecinieki, 100 stundas... tieši liecībām un sēžu ilgumam... milzīgs apjoms – simtiem dokumentu 150 gigabaitu apmērā. Sešos mēnešos mums nācās iepazīt to, kas vairāk nekā 10 gados ir izdarīts visā "Rail Baltica" stāstā... ar gan milzīgu ierēdņu armiju, gan "RB Rail" darbiniekiem... lēmumiem – ministrijas lēmumiem, starpvalstu lēmumiem.

Tāpēc ieskatam mēs izdalījām jums mazu informācijas apkopojumu... vizuālam ieskatam, lai jūs arī identificētu to, ko es gribu jums izstāstīt. Tāpēc es gribētu jūsu uzmanību... lai jūs veltāt uzmanību, un jūs sapratīsiet, kas ir noticis "Rail Baltica" projektā, jums nebūs obligāti jāizlasa dokuments. Bet es gribētu, lai veltāt uzmanību manam un komisijas stāstam.

Latvijas Republikas Saeima ir pildījusi būtisku un svarīgu mūsu Satversmē nostiprināto uzdevumu – veikusi izpildvaras rīcības kontroli un parlamentāro uzraudzību, veikusi to acīmredzami lielākajam infrastruktūras projektam šajā simtgadē Latvijas vēsturē – dzelzceļa maģistrālei "Rail Baltica" – lielākajam gan laika, gan naudas, gan sabiedriskās nozīmes ziņā... diemžēl arī projektam, kurš ir kļuvis par neizdarības un bezatbildības simbolu.

Kolēģi, pirms pusgada, 13. jūnijā, jūs ar 84 balsīm nobalsojāt "par" un uzticējāt mums, komisijai, nozīmīgu uzdevumu – parlamentārās izmeklēšanas ietvaros tikt skaidrībā par šī projekta neveiksmju cēloņiem, pieļautajām kļūdām un risinājumiem to labošanai.

Vai zinājāt interesantu faktu? Šī bija 36. izmeklēšanas komisija brīvās Latvijas pastāvēšanas vēsturē, kopš 1926. gada, bet tā ir viena no retajām komisijām, kura ir pabeigusi savu darbu nospraustajā laikā – 13. jūnijā mēs to sākām un 13. decembrī pabeidzām. Tas nebija viegli. Pilnībā uzņemu kritiku par laika termiņiem, tie bija dzelžaini, bet mums savs darbs bija jāpabeidz laikā.

Es gribu izteikt lielu pateicību katram komisijas loceklim: Skaidrītei Ābramai – par aktīvu iesaistīšanos un viņas pieredzi... no iepriekšējiem amatiem viņas dzīvē... Konkurences padomē... viņa ļoti labi zināja, kā uzdot āķīgus jautājumus, kā veikt šādu informācijas... izzināšanu; Kristapam Krištopanam – par aktīvu un iesaistītu komisijas sekretāra darbu. Tiešām paldies: Artūram Butānam – par to, cik ļoti viņš pievērsa uzmanību tieši finanšu jautājumiem un pārvaldības problēmām; Atim Labucim – par to, ka viņš spēja uzdot neērtus jautājumus, izprast situāciju, arī Finanšu ministrijas lomu šajā projektā; Ģirtam Štekerhofam – par aktīvu dalību visās komisijas sēdēs, izzinot un arīdzan virzot mūs konstruktīvā virzienā, pāris jautājumos varbūt "neiesēsties" pārāk dziļi.

Man obligāti ir jāpiemin arī Krišs Lipšāns, bez kura kā komisijas vienīgā konsultanta, kurš praktiski salika kopā šo dokumentu, tik detalizēti un arī juridiski noformētu... Tā ka šis ir milzu "diplomdarbs", es domāju, tas paliks vēsturē, lai saprastu, kur un kā radās "Rail Baltica" stāsts, laika josla, problēmas... identificēti visi punkti... pa punktam.

Paldies arī Solvitai, kura mums palīdzēja apkopot finanšu datus, tieši CEF finansējumus... finanšu jautājumus un arīdzan juridisko pusi.

Es gribu izteikt īpašu paldies Saeimas tehniskajam personālam, jo gan tulkiem, gan protokolētājiem nācās paciest mūsu ilgās sēdes, kas bija stipri pēc darbalaika, un viņi to darīja rūpīgi, to mēs redzam pēc protokoliem – tie ir kvalitatīvi protokoli, kuros jūs varat atrast pilnībā visas liecības... pa punktiem. Arīdzan tehniskajam personālam, kurš nodrošināja video tiešraides.

Mums ir arī mājaslapa, kurā katrs var ieiet un redzēt visus šos videomateriālus, var sekot līdzi jau vēsturiski... šobrīd... šīm liecībām. Tur būs salikti arī visi protokoli, visas prezentācijas, un tur atradīsiet arīdzan galaziņojumu vienkopus... vienā vietā. Saeimas mājaslapā ir tā vieta, kur tas viss arī paliks.

Ar gandarījumu varu pateikt, ka komisijas darba lielākajā daļā esam bijuši vienprātīgi slēdzienos, likumu grozījumu iniciatīvās, faktos, arī priekšlikumos un secinājumos. To apliecināja gan kopīgi pieņemtais apjomīgais starpziņojums... kas negāja viegli, bet mēs redzējām, ka varam būt vienkopus un vienbalsīgi par to lemt... gan vienprātīgi lemjot, es teiktu, par būtiskākajām galaziņojuma daļām, proti, secinājumiem un priekšlikumiem. Vienīgās domstarpības bija, lemjot par iesaistītajām personām, kur neizbēgami mēs nonācām politiski sensitīvā zonā. Personiski varu paust nožēlu, ka acīmredzot partejiskās vai politiskās intereses šeit diemžēl ņēma virsroku. Bet es to saprotu un pieņemu, tas ir normāli politikā, mums katram ir savs viedoklis, un arī frakcijām ir savs viedoklis.

Savulaik Aristotelis teicis: "Platons ir mans draugs, bet patiesība man dārgāka." Diemžēl šķiet, ka Latvijas politikā šāda atziņa ne vienmēr strādā, taču esmu stingri pārliecināts, ka šādam amatpersonu vērtējumam jābūt. Un to mums skaidri un gaiši arīdzan uzdeva Saeima 2. punktā no 13 punktiem – šo amatpersonu iesaisti, vērtējumu, atbildību un arī bezatbildību... par nepieņemtajiem lēmumiem vērtēt un nodot galaziņojumā.

Esmu pārliecināts, ka sabiedrībai jāzina, kuri cilvēki stāvējuši aiz konkrētiem lēmumiem, kādas sekas tam ir bijušas. Ir jāpārtrauc bezgalīgi... bezatbildības paslēpes. Manuprāt, bez tām, iespējams, pat mazs solis būtu uzticības virzienā. Gribu uzsvērt, ka komisija nav nedz policija, nedz tiesa. Mēs esam politiķi, kas vērtē politiski, taču ļoti ceru, ka mūsu paveiktais un atklātais būs laba palīdzība prokuratūrai, darot savu darbu. Mēs redzam arī šodienas paziņojumu – prokuratūra ir ierosinājusi lietu. Acīmredzot viņi šajā projektā saskata noteiktus pārkāpumu punktus.

Komisijas ziņojums sastāv no 157 lappusēm. Tajā ietverta izvērsta "Rail Baltica" projekta vēstures analīze, iekļauti 29 secinājumi, 16 priekšlikumi un nosauktas 18 amatpersonas, kas ir spēlējušas nozīmīgu lomu šī projekta gaitā.

Pāris vārdos par to, par ko bieži tiek jautāts, bet kā nav šajā ziņojumā.

Pirmkārt, par būvniecības izmaksām. Komisija nav vērtējusi būvniecības izmaksu pamatotību un arī būvniecības līgumus gan tāpēc, ka ar komisijas ierobežotajiem resursiem praktiski nebūtu iespējams kvalitatīvi izvērtēt... Un te es minēšu vienu piemēru. Šis pamattrases būvniecības līgums, kas ir noslēgts par 3,7 miljardiem, sastāv no pieciem tūkstošiem dokumentu – no pieciem tūkstošiem dokumentu! Būtu jābūt ļoti būtiskam resursu palielinājumam un piesaistei komisijai, lai mēs kompetenti varētu izvērtēt šādus būvniecības līgumus. Tādu komisijai vienkārši nav nedz laika ziņā, nedz arī kvalitātes ziņā. Un otrs – izmaksas tieši izrietējušas no amatpersonu darbībām un lēmumiem, kuru analīze arī bija komisijas galvenais darba fokuss – par to, kā līdz tiem būvniecības līgumiem mēs nonācām.

Otrkārt, bieži tiek jautāts, kāpēc komisija netika vērtējusi pašreizējās Ministru prezidentes Evikas Siliņas lomu. Jāpaskaidro... no komisijas... komisija savu darbu sāka jūnijā un vērtēja notikumus, kas bija risinājušies praktiski līdz tam. Komisija līdz pēdējam mirklim mēģināja saņemt premjeres un Ministru kabineta atbildes uz aptuveni 5 no 13 jautājumiem, kas bija uzdoti mums šķetināt, bet praktiski 4 Ministru kabineta lēmumiem par "Rail Baltica" atlikšanu... vēl šodien diemžēl mums nav atbilžu uz šiem jautājumiem, jo lēmuma īsti nav. Kas ir viena no lielākajām, manuprāt, arī... mūsuprāt, problēmām projektā – šie lēmumi netiek pieņemti savlaicīgi vai netiek pieņemti vispār.

Un šeit ir būtisks juridisks punkts, par kuru daudz redzam presē uzrakstīto, arī izteikumos... un to ir svarīgi šeit minēt, lai reizi par visām reizēm paskaidrotu, ko nozīmē izmeklēšanas komisijas darbs un galaziņojums.

Atbilstoši Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 16. pantam: "Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums vai starpziņojums un tajā ietvertie fakti nav saistoši tiesām un tiesu varas amatpersonām, kā arī citām personām. [..] Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā norādītās institūcijas, kuru kompetencē ir attiecīgo trūkumu novēršana, vērtē galaziņojumā ietverto informāciju un lemj par galaziņojumā konstatēto trūkumu novēršanu."

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vērtējums ir politisks, un tās atzinumi var balstīties ne tikai uz pamatotiem pierādījumiem, bet arī uz deputātu subjektīvu attieksmi pret notikumiem. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba galarezultāts ir autoritatīvs politisks vērtējums, viedoklis par kādu jautājumu, notikumu vai faktu. Izmeklēšanas komisija nav vērtējusi iesaistīto institūciju un personu rīcības likumību. Es domāju, tas ir svarīgi, lai kā... pareizi mēs interpretētu šī dokumenta juridisko pusi.

Gribētu pievērst būtisku uzmanību faktiem, kas tika atrasti, mums visiem pavadot šos sešus mēnešus aktīvā fāzē.

Pirmais, identificēti ir... ļoti būtiski... viss balstās uz "AECOM" 2011. gada pētījumu. Šis "AECOM" pētījums bija par to, kādai ir jāizskatās trasei, tā bija pirmā aplēse, kur trase varētu iet, un tas bija mērāms ar 1,2 miljardiem eiro. Tā bija pamattrase cauri Latvijai ar T veida atzaru līdz Rīgas Centrālajai stacijai. Savienojums ar lidostu – tas ir balstīts uz TEN-T regulu un ir atstāts nacionālā līmeņa kompetencē. Tas nozīmē, ka no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai savietojamību risināt obligāti vajag, bet tas nav obligāti jādara ar "Rail Baltica" infrastruktūru. Tas nozīmē, ka to var darīt ar metro, tramvaju, nacionālo vilcienu, autobusu – vienalga kādiem citiem variantiem, kā to darīja arī Igaunija. Viņi šobrīd to dara ar tramvaju, un nekur nav obligāti pateikts, ka tam būtu jābūt, kā mēs redzam mūsu plānos, ar "Rail Baltica" ātrgaitas vilcienu... 249 kilometru stundā infrastruktūru līdz lidostai.

Mēs redzam, cik tas ir sarežģīti. Un viss sākās tieši ar to, kur bija norādīti 235 kilometri, tas bija T veida atzars uz Rīgas Centrālo staciju. Un dokuments tālāk kalpoja kā būtisks pamats visur, jūs to redzat gan akcionāru līgumā... "RB Rail" akcionāru līgums starp trīs Baltijas valstīm... mēs to redzam arī Saeimas ratificējumā 2017. gadā, atsauce ir tieši uz šo 2011. gada "AECOM". Mēs redzam, ka arīdzan nacionālajā izpētē tiek ņemts vērā šis 2011. gada T atzars, pret kuru tiek mērīti jebkuri citi alternatīvie varianti. Šis ir pamats, no kā tālāk izriet visi pārējie lēmumi, un šajā izmaksu un ieguvumu analīzē ir arīdzan pamatojums, tieši bāzēts uz šo 2011. gada... Tā ka šis pētījums juridiski ir ļoti svarīgs... 2011. gadam.

Nākamā lieta – nacionālā izpēte. Un šeit es gribētu pievērst ļoti būtisku uzmanību. Arī dokumentos, kas jums ir izdalīti, jūs redzēsiet – ir šis Rīgas cilpas stāsts. Kāpēc par to ir tik daudz runāts... un tas visur ir publicēts? Rīgas cilpa dokumentāri... ko mēs atradām komisijas laikā... pirmoreiz parādās 2012. gadā... kuru toreiz organizēja Kaspars Briškens. Tās sēdes būtība bija tā, kā veidot ievadi Rīgā, kā iekļaut Rīgas brīvostu, kā iekļaut Rīgas lidostu. Tas bija galvenais stāsts 2012. gadā. Un tajā mītiņā un tajā protokolā parādās bažas par plūsmu apjomu – nepietiekams plūsmu apjoms un rentabilitātes atdeve... tiek diskutēta... no klātesošajiem. Izpētes darba... tātad ir skaidrs uzdevums – veikt izpēti šim jautājumam un virzīt šo izpēti... un darba uzdevumu izpētei. Un tādā veidā parādās šī Rīgas... tur ir dokumentā uzrakstīts – Rīgas lidostas integrācija un Torņakalna mezgla problēma... kas ir vislielākais pudeles kakls... kā aizvirzīt līdz lidostai šīs jaunās sliedes. Un tur parādās arīdzan Daugavas dzelzceļa tilta, ko jūs redzat, balsts, šī tilta caurplūdes problēma... tur tiek identificēta, ka tāda būs, tieši tāpēc vajadzēs tiltu, jo "Latvijas dzelzceļš" pasaka: pie viņu plūsmas šāds "Rail Baltica" stāsts nav iekļaujams, būs problēmas. Un "Latvijas dzelzceļš" nepieļauj "Rail Baltica" izmaksas uzlikt uz saviem pleciem, tādā veidā grib ļoti norobežoties no "Rail Baltica". Tas ir tajā protokolā.

Un 2013. gadā tiek pasūtīta nacionālā izpēte par 3,9 miljoniem. Nacionālā izpēte kalpo par ļoti būtisku soli... kāpēc mēs šobrīd redzam... tas, kas tiek būvēts Rīgā un kas tiek finansēts. Un Rīgas cilpas darba uzdevums praktiski tiek atnests ar iekļautu... uzdevumā ielikts šajā izpētē obligāti pētīt Rīgas cilpu. Definēts, jau pat ģeogrāfiski uzzīmēts, kur tai ir jāiet, tur jau ir vizualizācija, plus ir jāatnes astoņi varianti. Jums izdales materiālos ir iedots, jūs redzat tur tādu tabulu... tur ir tāda tabula ar daudziem R variantiem. Tajā tabulā šis vērtējums ir ļoti detalizēts, tur jūs varat paskatīties, tur jūs varat arī identificēt šos variantus, par ko es tagad runāšu. Uzdevums arī šai nacionālajai "RB Latvija" – tas ir uzņēmums, kas vinnēja veikt nacionālo izpēti, – ir vērtēt izmaksas, Latvijai labāko variantu, ieguvumus un ietekmes uz vidi novērtējuma procesus.

Tad seko nākamais solis – pieteikums 2014. gadā... parādās informācija pieteikties pirmajam Eiropas finansējumam – CEF1. Tajā mirklī satiksmes ministrs Anrijs Matīss Satiksmes ministrijā izveido nacionālo vadības grupu, kur ir ielikti septiņi ministrijas ierēdņi, kuriem ir deleģējums lemt par "Rail Baltica" trases gala variantiem Latvijā. No viņiem... tie ir ierēdņi, ko mēs identificējām, kuriem nav iepriekšējas pieredzes šādā milzu projektā, nav arī... izņemot vienu dzelzceļa infrastruktūras projektu, vispār pieredzes.

Mēs konstatējām, ka daudzi būtiski lēmumi par "Rail Baltica" stāstu tiek pieņemti tieši šajā nacionālās izpētes... Nacionālās vadības grupā starp ierēdņiem... ne ministrijā, ne Ministru kabinetā, ne Saeimā. 2014. gada 28. novembrī Nacionālās vadības grupa lemj par "Rail Baltica" pamattrasi – virzīt R5 un R7 variantus – un izslēdz tajā sēdes protokolā variantu, kas bija rakstīts "AECOM", ka mēs varam savienot lidostu ar "Vivi". Tātad 1520 milimetrus izslēdz, paliek tikai pie variantiem R5, R7 un R8.

2014. gada 23. decembrī, tas tā kā tagad, dienu pirms Ziemassvētkiem, lemj par pēdējo variantu – ka R7 ir tas, kas ir nododams finansējuma pieteikumam CEF1, tādā veidā uz Ministru kabinetu CEF pieteikumam tiek aiznests tikai viens variants – Rīgas cilpas variants, nekādi citi varianti Ministru kabinetā netiek piedāvāti... ar analīzi par izmaksām. Un šeit ir būtiski, jūs apskatīsieties tajā tabulā, ka šis lēmums tiek balstīts uz lidostas un "Latvijas dzelzceļa" vēstulēm, uz dzelzceļa preferenci un lidostas preferenci, tā tas ir protokolā rakstīts. Un 2015. gada 6. janvārī nacionālā izpēte dod šo detalizēto tehnisko izpēti. Jūs redzat, tajā tabulā ir, viss tiek salīdzināts, jūs to tabulu atvērsiet ar "AECOM" variantu, ar to nulles variantu, un visi pārējie astoņi varianti ir salīdzināti gan punktu sistēmā, gan arī izmaksu sistēmā.

Sanāk tā, ka šis Rīgas cilpas variants novērtējumā ir ar mīnus astoņi pret "AECOM" versiju un arīdzan ir viens no pašiem dārgākajiem risinājumiem, tātad divos kritērijos izkrīt, un šī Nacionālās vadības grupa pieņem virzīt tieši R7, kas nav atbilstoši tam, ko nodeva šis... šis nodevums. Tur jums arī ir dokuments, kurš parāda, kāds ir šīs nacionālās izpētes slēdziens, ko viņi saka kā labāko variantu.

Ja jūs tabulā apskatīsieties R3 variantu, jūs redzēsiet, ka R3 ir tieši tas, ko šodien piedāvā Satiksmes ministrija pirmajā fāzē, precīzi tas. Paskatieties, kāds tur ir novērtējums. (Starpsauciens: "Nulle!") Nulle, un ar vismazāko finansiālo ietekmi, tātad visracionālāk no finanšu un... ieguvumiem. Tas ir tas, kas šobrīd tiek virzīts pirmajai fāzei. Kas nebija, un kam racionāli būtu bijis jābūt šinī vadības grupā? Aiznest ministram un Ministru kabinetam izvērtētus variantus, pasakot: šie ir Latvijai labākie – pēc kritērijiem... un neveidot politiku. Politiskie lēmumi būtu jāpieņem Ministru kabinetā, nevis šajā vadības grupā... starp ierēdņiem. Ierēdņiem nav jāveido šāda politika, ierēdņiem ir jādod izvērtējums, kas būtu labākais no analīzes viedokļa. Tas nav noticis.

Mēs redzam, ka nacionālā izpēte... mēs piesakāmies februārī (slēgtā sēdē ar noslepenotu ziņojumu) finansējumam Eiropā ar pilnu apmēru. Mēs pieteikumā pasakām, ka būvēsim punktveida būves – Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un lidostas termināli. Projektēšana un būvniecība 460 miljonu apmērā. Mēs zinām, Satiksmes ministrija ir skaidri informēta, ka saņems tikai 270 miljonus, paliek jautājums par 180 miljonu iztrūkumu. Šī finansējuma nav. Ļoti objektīvi – ļoti objektīvi! – Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija un Valsts kanceleja ar saviem atzinumiem norāda Satiksmes ministrijai – tā nedrīkst! Kur jūs ņemsiet iztrūkstošo finansējumu? Kāds ir jūsu plāns B? Ļoti pareizi jautājumi. Atbildēm uz šiem jautājumiem tiek dotas tikai divas dienas, bet tie tiek ignorēti, uzrakstot: "risku praktiski nav", "minimāli riski".

Ar to mirkli sākas situācija, ka mēs piesakāmies projektēt un būvēt kaut ko daudz lielāku, nekā ir pieejams finansējums. Tas turpinās... un bija uzrakstīts tāds teksts: mēs ar nākamo finansējuma uzsaukumu, ar CEF... Eiropas naudu... nosegsim šīs saistības. Mēs redzam, ka notiek tāds piramīdas efekts. Šodien mēs redzam, ka Eiropas Komisija ir atteikusi finansējumu, un stāsts bija – ar nākotnes vēlmi nosegt esošās vajadzības. Šī piramīda ir sabrukusi. Un tas jau konkrēti bija norādīts, bet diemžēl tika ignorēts.

Iedomājieties, ka lēmums pieteikties finansējumam tika izdarīts bez nacionālās izpētes nodevuma, jo nacionālo izpēti... ko tad Latvijai vajadzētu būvēt... nopirka par četriem miljoniem. Tas tika nodots tikai pēc pusotra gada, 2016. gada beigās, bet lēmums pieteikties finansējumam projektēšanai (un arī saņēma finansējumu)... jau bija izdarīts 2015. gada februārī. Lēmumā bija ierakstīts detalizēti līdz centam, cik maksās Rīgas cilpa, cik maksās pamattrase – 1,96 miljardi. Jau 2014. gada dokumentos. Tas viss ir izdarīts bez šīs izmaksu un ieguvumu analīzes. Nekāda analīze nav veikta, nekas.

Vienkārši ir iesniegts... ejam uz maksimālo variantu, gan jau Eiropa mūs finansēs. Tas arī protokolā tā ir ierakstīts – vēlme, ka tas ir no Eiropas, un iet uz maksimumu, kaut gan nebija pretī finansējuma. Šis ir būtisks fakts, jo izmaksu un ieguvumu analīze ir tikai 2017. gadā, ko pirmo reizi sniedza "Ernst & Young".

Ir Ministru kabineta rīkojums, ko daudzkārt pieminējuši komisijas locekļi, arī publiski... kad pirmoreiz publiski parādās lēmums par "Rail Baltica" pamattrasi un trases tvērumu Latvijā... 2016. gada 24. augustā. Mēs redzam, ka nacionālās izpētes nodevums sakrīt precīzi ar to, kas tika iesniegts 2015. gada februārī, tieši R7 variants, cits variants nav nodots. Tieši tikpat kā 2014. gadā – 1,96 miljardi, ko iesniedza Satiksmes ministrija. To iesniedz arī pēc pusotra gada. Kaut kā ļoti sakrīt, un tikai viens variants tika virzīts uz ietekmes uz vidi novērtējumu.

Pirmoreiz publiski trases zīmējums parādās 2016. gada 24. augustā. Tā ir taisnība. Un pēkšņi 2021. gada 17. septembrī Ministru kabinets lemj grozīt šo 2016. gada Ministru kabineta trases definējumu un iekļauj 17 reģionālās stacijas. Iedomājieties, tajā dokumentā nav minēta nekāda ietekme uz finansēm! Jūs ieliekat iekšā 17 reģionālās stacijas, un finansējums nemainās, izmaksas nemainās, bet tajā mirklī ir skaidra informācija – Eiropas Komisija nefinansēs reģionālās stacijas. Ministru kabinets lemj palielināt tvērumu, iekļaujot 17 stacijas, – bez finansējuma. Tāds lēmums tiek pieņemts.

Par ratifikāciju Saeimā. Vēl šodien... 2017. gadā Saeima ir lēmusi par 2011. gada pamattrases versiju, neko citu Saeima nav lēmusi.

Tas dokuments joprojām ir spēkā, un dokumentā joprojām ir informācija, ka mēs pabeigsim projektu un pa sliedēm braukās vilcieni 2025. gadā – nākamgad. Mums būtu jāmaina šis dokuments, dokumentiem Saeimā ir jābūt kārtībā.

Projektēšanas izmaiņas. Viens no fundamentālajiem punktiem un iemesliem, kāpēc ir tāds projekta sadārdzinājums un tāds kavējums – vismaz par pieciem gadiem –, ir tas, ka 120 reizes tika mainīti tehniskie noteikumi. Jā, daudzi bija pamatoti, pilnīgi pareizi, bet daudzi nebija pamatoti. Ļoti daudzas izmaiņas tika ieliktas... "RB Rail" taisīja tehnisko bībeli visām trīs Baltijas valstīm. Jūs daudzi komentējat – kāpēc Lietuvā un Igaunijā ir tādas pašas problēmas? Ir viens ļoti vienkāršs iemesls.

Eiropas Komisija ir pateikusi, ka "RB Rail" drīkst izdot tehniskos noteikumus visām trīs Baltijas valstīm. Tā kā "RB Rail" taisa šo bībeli un maina to 120 reizes, tad mainās ne tikai Latvijai, bet visām trīs Baltijas valstīm. Rezultātā visās trīs Baltijas valstīs notiek kavēšanās, notiek izmaiņas projektēšanā, izmaiņas tehniskajos nosacījumos un tvērumā un šis projekts apaug ar daudzām nevajadzīgām lietām. Tas ir iemesls, kāpēc visām trīs Baltijas valstīm ir problēmas, bet Latvijai ir vislielākās.

Šīs projektēšanas izmaiņas... ja jūs izvērtēsiet, cik četru piecu gadu nobīde ir izmaksājusi inflācijā... tie ir miljardi. Inflācijā vien tie ir miljardi. Ja šīs izmaiņas netiktu veiktas, mēs būtu stipri ātrāk izdarījuši visas darbības, mēs nenonāktu tādā inflācijas spirālē, kā tas notika. Tas no šī viedokļa vien ir neprāts. Un iedomājieties, šīs izmaiņas tiek veiktas mirklī, kad jau sen ir pabeigta Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektēšana un būvi būvē fiziski, un atnāk jums jauna bībele – nē, nē, jūs nevarēsiet nodot, ja jūs neskatīsieties pēc šiem jaunajiem noteikumiem! Tika izmesta miskastē (saku tēlaini) visa projektēšanas fāze. Par jaunu tiek veikta projektēšana... paldies dievam, netiek būtiski mainītas būvniecības konstrukcijas... bet paspēja tās noķert. Aptuveni pusotrs gads šo izmaiņu dēļ ir vienkārši izsviests vējā. Mēs, fiziski apmeklējot Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un lidostas termināli, redzējām savām acīm, ko nozīmē šīs izmaiņas tehniskajās prasībās.

Gandrīz nevienai no šīm izmaiņām nebija uzdevums... cik šī izmaiņa vairāk izmaksās un kā ietekmēs pēc tam... izmantot dzelzceļu. Šīs izmaiņas tika ieliktas nevērtējot. Budžetam netika uzlikts vispār nekāds rāmis. Katrs, kas piedalījās izmaiņās, varēja izpausties. Mēs varam iztēloties, ka inženieris vienmēr grib uzbūvēt labāko dzelzceļu. Vai tas ir pārdodams pēc tam... biļetēs... Nezinu.

Drošībnieki. Tās drošības prasības, kas tika ieliktas, izrādās, nav no Eiropas Savienības puses, tās nāca no mūsu pašu valsts drošības struktūrām. Ko drošībnieki saka, ja viņiem nav iedots budžets? Viņi, protams, pateiks augstāko drošības līmeni, bet neviens nevienā mirklī nekontrolē, ko tas nozīmēs projektam. Rezultātā ievieš drošības prasības, ievieš tehniskās izmaiņas, bet neviens nemaina izmaksas.

Fundamentāli izmainās drošības prasības. Kāds tur ir betons, ar kādu armatūru? Mēs redzējām, ko tas nozīmē būvēs. Tas ir neaptverami, kā palielinājās prasības – kādas ir metāla fermas... izveidotas daudz, daudz stingrākas pret triecieniem terorakta iespēju dēļ. Bet neviens nevērtē, ko tas nozīmē. Ir bezatbildīgi šiem valdes priekšsēdētājiem un valdes locekļiem pieņemt to un nereaģēt, ka šis atstāj iespaidu uz izmaksām.

Ministru kabinets, Satiksmes ministrija, Saeima dzīvo ar domu, ka šis projekts maksās 1,9 miljardus. Tas jau sen nemaksāja 1,9, pat sākuma fāzē nemaksāja. Šī ir viena no lielām problēmām, kas vēl nav risināta. Ir uzlabojumi, bet projektēšana nav apturēta, vēl joprojām notiek.

Vēl viens ļoti liels pārkāpums ir tas, ka projektēšanas fāzei "RB Rail" deva divus gadus – divus gadus projekta izstrādei bez izmaiņām likumdošanā. Dodot divus gadus projektēšanai, nonācām situācijā, ka spāņu vai citu ārvalstu projektētāji saprata, ka tas vispār nav... projekta saskaņošanas fāze ir divi gadi, kur nu vēl pati projektēšana. Tas bija neprāts. Mēs šodien redzam, ka minimālā – minimālā! – prasība ir četri gadi. Tas vien aizvirzīja mūsu iespējas nodot laikā, iespējas apgūt finanses un termiņu... pret Eiropas Komisiju.

Mēs redzam, ka reģionālās stacijas... piemērs... šogad bankrotēja uzņēmums, kas sniedza projektēšanas pakalpojumus. Mēs zaudējām četrus miljonus eiro tikai tāpēc, ka Satiksmes ministrija laicīgi nepieņēma lēmumus. Lēmumu nepieņemšana nozīmē: mēs pazaudējam Eiropas naudu projektēšanai – četrus miljonus. Otrreiz tam pieteikties nevarēs, un visu reģionālo staciju projektēšanu nāksies segt no valsts budžeta, ja mēs tās turpinām realizēt. Un tas ir jāsedz nākamgad, citādi mēs tās nevaram uzbūvēt.

Arī jautājums par vienu sliežu ceļu, kas tiek šobrīd diskutēts. Projekts ir veidots pilnam tvērumam ar diviem sliežu ceļiem. Izņemam vienu sliežu ceļu, automātiski ir jāpārprojektē, un Eiropa nekad nesegs otrreiz izmaksas par šādām izmaiņām. Tas viss būs no nacionālā budžeta. Tas lēmums, ko šobrīd lemj Ministru kabinetā, nozīmē skaidras saistības – šīm izmaksām jābūt segtām no valsts budžeta, jo Eiropa tādu finansējumu otrreiz nedos. To mūsu sēdē skaidri pateica Eiropas Komisijas pārstāvis.

Pārvaldība. Tā ir viena no lielākajām problēmām, ko mēs identificējām projektā. Projekta realizāciju apdraud pārvaldības modelis, kāds ir šobrīd, jo tas ir samudžināts. Un tur jums bilde – praktiski meita uzrauga māti un otrādāk. Pilnībā jau saknē ir ielikts sprādzienbīstams pasākums – neviens īsti nepārvalda neko. Kaut vai vienkārši... trīs Baltijas valstis vienlaikus ir 33 procentu īpašnieki "RB Rail"... tās ir satiksmes ministrijas, bet pa tiešo tās nevar būt, tāpēc ir izveidotas "Eiropas dzelzceļa līnijas", Lietuvā savukārt – "Lietuvas dzelzceļš", Igaunijā – līdzīgi kā pie mums.

Problēma, ka lēmumus pieņemt... nav neviena arbitra, kas starp trīs Baltijas valstīm kaut kā var novadīt... šos jautājumus. Pastāvīgi kāda no trīs Baltijas valstīm atrodas vēlēšanu procesā un vēlēšanu procesā negrib pieņemt nekādus neērtus jautājumus, nekādas izmaiņas. Un tā notiek visu laiku, mēs redzam, ka nevar saskaņot viedokļus. Nav arbitra, nav, kas pārvalda "RB Rail" līdz šai dienai. Un viņi, kā redzat, var patvaļīgi veikt izmaiņas projektēšanā, var patvaļīgi pieņemt lēmumus, un tas viss reflektējas izmaksās objektos. (Zālē troksnis.)

Pašā Satiksmes ministrijā joprojām eksistē pārvaldības problēma. Iedomājieties, Satiksmes ministrijā ir departaments, kurš atbild par kapitālsabiedrību.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, vienu mirklīti! Ir liela murdoņa, tiešām nevar dzirdēt. Lūdzu, mazliet klusāk! Paldies.

A. Kulbergs. Paldies jums.

Satiksmes ministrijā ir departaments, kas atbild par kapitālsabiedrību, tātad – par gada pārskatu, par amatpersonu iecelšanu, kas pārstāv Satiksmes ministriju. Bet ir vēl viens Satiksmes ministrijas departaments, kas pilnībā atšķiras, kas atbild par projektu "Rail Baltica". Šie departamenti savā starpā nesarunājas. Viens atbild par uzņēmumu, bet otrs saka: nē, tas uzņēmums nepilda labi, piemēram, projekta "Rail Baltica" īstenošanu. Un jau ir iekšējs konflikts Satiksmes ministrijā, kurš nav atrisināms. Tas jau rodas pirms "RB Rail". Šis arī ir fakts – ir problēma pašā Satiksmes ministrijā un eksistē joprojām.

Mēs arī identificējām, redzējām, ka sākuma fāzē "Eiropas dzelzceļa līnijās" tiek ielikta amatpersona no Satiksmes ministrijas – vienlaikus pildīt valdes galvenā locekļa lomu, vienpersoniski lemt "Eiropas dzelzceļa līnijās" par visu pārvaldības modeli, par to, kā pārstāvēt Latvijas intereses starp trīs Baltijas valstīm. Mēs identificējām – viņam nebija ne pieredzes, ne iepriekšējas projekta vadības pieredzes, kur nu vēl runājot par miljardu projektiem.

Tā arī bija problēma, tāpēc ka teica: tas bija tas, kas mums pagadījās. Bez konkursa, bez nekā ielika pārstāvēt personu, kura vienlaikus pilda darbu Satiksmes ministrijā. Šādā veidā mēs uzsākām vispār "Rail Baltica" projektu. Tas jau saknē bija nepareizi, un tur tieši radās pārvaldības modeļa, atvainojiet, kāzuss.

Šeit es gribu teikt: tas turpinās, un nekas nemainīsies, ja mēs atstāsim, kā tas ir šobrīd. Šobrīd projekts joprojām eksistē tikai Satiksmes ministrijas līmenī, atbildība ir tikai Satiksmes ministrijai, ja mēs paskatāmies pēc dokumentiem, un nevis Satiksmes ministrijas augstākajā galā, bet nodaļā. Tas ir neiespējami! Šāda grandioza būve saistīta ar visām ministrijām, gandrīz visām... pusi no visām ministrijām Latvijā. Bet, tā kā nav noteikta prioritāte un nav iespējas risināt jautājumus par "Rail Baltica" prioritāri starp visām ministrijām kādai noteiktai personai (konkrētam cilvēkam ar vārdu, uzvārdu), notiek futbols. Šis futbols ir viena no lielākajām problēmām... trešā problēma... šajā stāstā.

Piemērs, cik tālu var aiziet ārprātā ar sarežģījumiem un sadārdzinājumiem. Viens no piemēriem: jūs atvērsiet pamattrases būvnieka, kas ir lielākais franču, poļu un itāļu konsorcijs, līgumu... 3,7 miljardi ir šis pamatbūves... piectūkstoš dokumentos... līgumā ir ietverts punkts (es to redzēju, bet nevaru jums rādīt) par... atvainojiet... pamattrases būvniecības laikā būvniekam divās Latvijas vietās (ir vēl daudzi citi punkti, bet tāds spilgts punkts) ir jāatrod susuri (Starpsauciens: "Laba lieta!")... susuri ir laba lieta, nav problēmu... viņi ir jāatrod, jānoķer, jāieliek būrītī (tur ir konkrēti aprakstīts, kādam ir jābūt būrītim) un jāveic susuru monitorēšana. Tur ir uzrakstīta arīdzan lapa, kā būvniekam jāveic monitorēšana... kāda ir viņu labbūtība, viņu dzimumdzīve visa projekta realizēšanas laikā... un jāatlaiž dabā pēc pamattrases uzbūvēšanas vairāk susuru, nekā ir noķerti. Viss ir kārtībā.

Tikai susuris (ja jūs apskatāties, kas ir susuris) ir 180 gramu dzīvnieciņš. Šāds! (Rāda ar pirkstiem izmēru.) Jūs ieliekat... tas ir viens, tikai viens piemērs... jūs ieliekat šādu faktu iekšā. Un būvnieks nevar nodot būvobjektu, ja viņš šo nav izpildījis. Monitorēšana ir pirms un pēc pamattrases... divus gadus vēl pēc tam. Jūs padomājiet, ar ko ir apaudzis... Tas ir tikai viens piemērs. Apaudzēja visi, kam nebija slinkums.

Kādas ir sekas, ja mēs turpinām atstāt "Rail Baltica" Satiksmes ministrijas līmenī? Kolēģi, tā ir problēma. Piemēram, ir izveidota Ministru kabineta tematiskā grupa. Tā ir laba lieta, lai projektu virzītu starp ministrijām. Tikai atbildīgais ir Satiksmes ministrija. Atnāk pārējās ministrijas uz sēdi (es uz tādu biju), futbolē Satiksmes ministriju... nenotiek konsenss, nav arbitra. Šī sēde bija jāvada Ministru prezidentam, balstoties uz projekta nozīmi, jāvada, lai pārējās ministrijas ieklausītos, lai ministri fiziski atnāktu uz sēdi, jo patiesībā viņi atsūta tikai savus ierēdņus vai biroja vadītājus. Rezultātā notiek futbols. Un to mēs redzam dzīvē – kā šie lēmumi vienkārši lec no viena uz otru. Satiksmes ministrija šobrīd mēģina saskaņot, un tas viņiem nesanāk jau kuro reizi.

Ekonomikas ministrijas iesaiste. Viens no būtiskiem likumdošanas caurumiem, problēmām – nav vienotas centralizētas būvatļaujas. Mēs būvējam "Rail Baltica" pamattrasi kā parastu privātmājiņu (tādi paši būvnormatīvi), kas nozīmē... šim projektam nevar pieiet tādā veidā... trešās puses vienkārši ieliek iekšā visas savas vajadzības, uzkarina to visu uz "Rail Baltica".

Piemērs: pamattrase mums ir sadalīta 65 posmos. Kāpēc? Tāpēc, ka tiek izdotas 65 būvatļaujas. Kurš tās izdod? Pašvaldības. Katra pašvaldība saka: tehniskos noteikumus un atļauju dabūs tikai tad, ja ieliks iekšā šo, šo, šo.

Piemērs: HES ūdenstilpe. Ir jātaisa tilts. Jūs iedomājieties, kas ir noticis tā visa dēļ? Pašvaldība pateica, ka viņiem ir jahtu regate. Regatē brauc jahtas ar 12 metru mastiem, tātad tiltam jābūt 12 metru augstumā. 12 metru augstumā! Rīgā tilti pār Daugavu ir pieci līdz seši metri augsti. Ko tas nozīmē – uzlikt tādā augstumā tiltu? Tālāk jūs nonākat... pāri trasei... pāri galvenajai ceļa maģistrālei – Ogres šosejai, pēc tam – pāri Daugavpils dzelzceļam. Un ziniet, kur tagad būvēs staciju? Stacija šī visa pasākuma dēļ atradīsies 18 metru augstumā. Sešstāvu mājas augstumā būs uzbērums, kur būs jābūvē stacija, kur pārsēsties no "Vivi" vilciena uz "Rail Baltica" vilcienu. Iedomājieties – būvēt sešstāvu mājas augstumā! Un tas viss pašvaldības lēmuma dēļ – nē, nē, mums te brauks regate. Regates ir svarīgākas par "Rail Baltica" infrastruktūras projektu.

Jūs iegūglējiet, lūdzu, paskatieties, kādas ir jahtas ar 12 metriem... Es izdarīju to. Tās ir okeāna jahtas. Jahtu ar 12 metru mastiem Latvijā nav. Tur vienkārši kāds kļūdījās tehniskajās prasībās. Šobrīd dabūja uz 9 metriem, bet tas arī nav adekvāti.

Bauska, piemēram, pateica: nē, nē, nē, mēs negribam tik tuvu "Rail Baltica" līniju, gribam 400 metrus tālāk. Pārprojektēja, pārlika, kas visu kavēja. Notika pašvaldību vēlēšanas, atnāca jaunais sastāvs, pateica: kāpēc tik tālu? Mums vajag tuvāk. Kādi 400 metri! Mūsu iedzīvotājiem vajag tuvāk. Pārprojektēja 400 metrus atpakaļ. Tas viss kavēja... Katrs kabina klāt.

Tur ir trešās puses. "Augstsprieguma tīkls" pasaka: nē, nē, nē, mūsu augstsprieguma līnija ir svarīgāka par jūsu "Rail Baltica". To pašu dara "Tet", to pašu dara Inčukalna pazemes gāzes krātuve, to pašu dara visas pārējās iesaistītās puses, tāpēc ka šim projektam nav noteikta prioritāte. Tas nabaga spāņu projektētājs iet pie katra, mēģina vienoties. Katrs iebāž iekšā savas vajadzības uz "Rail Baltica" rēķina.

Jūs uzdodat jautājumu: kāpēc projekts ir sadārdzinājies? Lūk, kur tas sadārdzinās! Nav kontrolēts process, nav vienotas būvatļaujas, nav pateikts: nē, jums nebūs likt iekšā šādas lietas! Kā Vitenberga kungs pateica, ka viņš uzdevis jautājumu pašvaldībām: vai jūs esat gatavas šīs ekstras īstenot... uz savas ādas? Nē, nē, nē, mums jau nevajag! Nē, bet par Eiropas naudu, protams, būtu skaisti. Tā tas projekts apaug. Tas ir pilns ar šādām lietām. Es tagad minu tikai pāris lietiņas, kas ir ieliktas.

Tālāk. Mums rodas problēma arī ar zemju atsavināšanu. Mums zemju atsavināšana nenotiek kā Lietuvā. Lietuvā viņi novelk sarkanās līnijas – bez projekta, bet tur, kur trase ies, – un atsavina zemes. Mums Tālis Linkaits to pateica – ka viņš nespēj izcīnīt šo jautājumu ar Tieslietu ministriju, kas bija ļoti interesanti, tur... Tieslietu ministrijā bija Bordāns, Juridisko komisiju vadīja Jurašs... it kā vajadzēja varēt risināt jautājumu, bet – nē. Tieslietu ministrija pateica: nē, mēs saskatām lielus juridiskos riskus... tiesu riskus. Nē, atstājam, kā ir.

Kas rezultātā notiek? Zemes atsavināt var tikai tad, ja ir projekts, bet projektu nevar uztaisīt, tāpēc ka tu nevari piekļūt zemei. Sanāk apburtais loks. Mēs to apburto loku tikai šinī Saeimas sasaukumā 2023. gada vasarā ar jums visiem... nobalsojām. Iedomājieties, cik ilgi tas vilkās! Zemju atsavināšana vienkārši nebija iespējama. Vēl joprojām tā kavējas, vēl joprojām šis nav īstenots.

Lietuva ir piemērs, kā risināt šo jautājumu drosmīgi. Un tāpēc viņi ar pamattrasi jau sen ir procesā, projekti tur jau ir gatavi. Šī ir problēma, ko joprojām mēs neesam atrisinājuši. Tā ir Tieslietu ministrijas neiesaiste. Tas pats notiek arī ar VARAM, ar IVN procesu. Tur pēkšņi VPVB var pateikt: nē, mēs izdomājām, ka pamattrasei ir jāiet šādi. Praktiski VPVB var izlemt trases tvērumu vienpersoniski. Tā sanāk. Juridiski viņi to var izdarīt. Nav uzlikta šī prioritāte.

Ārlietu ministrijai... kā mēs skatāmies... pēc definīcijas... pēc likuma vajadzētu iesaistīties visos starptautiskos līgumos. CEF finansējuma pieteikums ir starptautisks līgums, tāpēc ka trīs Baltijas valstis piesakās vienlaikus. Vai jūs domājat, ka ir bijis kāds atzinums no Ārlietu ministrijas? Nav. Bet pēc būtības viņiem jāizskata starptautiskie līgumi, jābūt uzraudzībai pār to, jārunā pēc tam ar Baltijas kolēģiem, jārunā ar Eiropas Komisiju par to. Nav.

Vēl viens liels, liels pārsteigums, ko mēs identificējām, – ka Aizsardzības ministrija vispār nav bijusi projektā. Miera laikā vispār neeksistē... nekādu prasību nav bijis "Rail Baltica". Mēs šodien to saucam par militārās nozīmes projektu... ar militāro vajadzību... Tur tādu nebija. Pirmais aizmetnis parādījās tikai 2018. gadā, kad – mēs identificējām – pēkšņi bībelē tiek ieliktas militārās prasības. Būtiski palielinājās slodze uz asi, palielinājās visu uzbērumu izmēri, daudzas lietas. Un iedomājieties – kas? Izmaksas nemainījās! Izmaksas palika tās pašas – 1,96 miljardi. Tā ka Aizsardzības ministrijas iesaiste ir būtiska tāpēc, ka visā projekta tvērumā nav pat piesaiste bijusi poligoniem, nav pat rampas, pa kuru nodzīt tehniku, vispār nav bijis padomāts par šādām lietām. Un vēl šodien ir tikai diskusija par šo jautājumu. Tad kā mēs to sludinām par drošības projektu, ja tur nav drošība ielikta?

Lielākā no visām bēdām – no visām bēdām! – ir Finanšu ministrijas iesaiste. Mūsu komisija vienprātīgi... mēs visi bijām šokēti par Finanšu ministrijas pilnīgu ignoranci. Finanšu ministrija sēž tā kā tāds ārpakalpojumu grāmatvedis, saka: likums mums nenosaka iesaistīties. Māja jau deg liesmās, bet viņi saka: nē, mēs labprāt gribētu dzēst, bet mums likums neļauj to darīt. Bet likumu veido pati Finanšu ministrija, arī budžeta likumu, un to uztver, ka tās nav valsts saistības. Mēs pierādījām gan ar juridiskiem dokumentiem, gan to, ka Valsts kasē ir Latvijas gada budžets, kurā šīs saistības ir skaidri norādītas. Finanšu ministrija saka: nē, nē, tas nav...

Jā. Ja mēs paskatāmies tīri juridiski pēc papīriem, viņiem ir taisnība, bet tikai pēc papīriem. Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka jebkuram valdes loceklim būt atbildīgam un saimnieciskam, vadot uzņēmumu. Vai finanšu ministram un ministrijai nav jābūt atbildīgiem un saimnieciskiem... par Latvijas finansēm? Kapitāluzņēmumiem mēs likumā rakstām vienu... un valsts līmenī nav atbildības? Man liekas, tas ir nepieņemami.

Finanšu ministrija pirms šīs sēdes – aizvakar – jau ir izlikusi paziņojumu presei: mēs neesam vainīgi, likums mums to neliek darīt, tas viss ir meli, kas te ir ierakstīts.

Galaziņojumā šos slēdzienus neierakstījām mēs, komisijas locekļi. To skaidri un gaiši norādīja Valsts kontrole, un viņi to dara sistemātiski no 2019. gada ar privātām vēstulēm visiem finanšu ministriem, visiem premjeriem. 2020. gadā bija atkārtojums, arī Eiropas Komisijas Revīzijas departaments tieši to pašu izdarīja, Fiskālās disciplīnas padome to izdarīja, Latvijas Banka to izdarīja. Kas vēl ir vajadzīgs, lai Finanšu ministriju iesaistītu? Eiropas Komisijas... Trautmanes kundze teica: nu šī fāze bez Finanšu ministrijas iesaistes nav iespējama... un premjera iesaistes. Vienkārši nav... Būvniecības fāzē tam ir jābūt obligāti. Viņa pateica to. Viss projekts izkustējās no vietas Igaunijā un Lietuvā tikai tāpēc, ka Igaunijā iesaistījās premjers un Lietuvā aktīvi iesaistījās prezidents šinī fāzē. Tas bija vienīgais... kad šis projekts sāka kustēties pareizi uz priekšu. Mums tas vēl līdz galam nav noticis.

Finanšu ministrija saka, ka CEF pārraudzība nav viņu kompetencē, jo Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likums nosaka, ka tas ir jādara Satiksmes ministrijai. Mēs redzējām, ko nozīmē atstāt šo pārraudzību Satiksmes ministrijai. Finanšu kontrole ir nekāda, interešu konflikts ir liels, un izdevumu uzskaite vispār neeksistē. Vienkārši Finanšu ministrija kā tāds lepns ezītis – kamēr neiespers, tikmēr nelidos. Un pietrūkst premjeres spēriena, lai šis ezītis beidzot sāktu lidot.

Gribētu vēl pieminēt par pārvaldības revīziju. Valsts kontrole tiešā vēstulē ir norādījusi Reira kungam, Krišjānim Kariņam, atkārtoti Ašeradena kungam par konkrētiem punktiem, lūdzot Finanšu ministriju iesaistīties. Tam ir vajadzīga ilgtermiņa finanšu plānošana. Skaidri uzrakstīts, ka nav nekāda plāna tad, ja Eiropas Savienība nefinansē līdz galam.

Mēs tagad redzam, ka nefinansē, un plāna nav. Sen tam plānam bija jābūt un jāseko... Tas nav noticis. Mēs redzam, ka pat tik tālu kā fiskālās... rezervju riskos Finanšu ministrija 2023. gadā – vēl joprojām 2023. gadā! – balstās uz 1,96 miljardu izdevumiem, vēl joprojām, kaut gan visa Latvija jau zina, ka izmaksas ir pavisam citas. Nē, mēs tā izliekamies, ka ir vēl joprojām 1,96. Formāli atsaucamies uz dokumentiem.

Tur jūs redzat... ja jūs izlasīsiet Eiropas Komisijas sadaļu... tur daudz ko var arī atziņās redzēt, cik lieli riski šobrīd pastāv zaudēt naudu, termiņos neiegulties... likt pašiem maksāt par to. Ja mēs neiekļaujamies termiņos, mums neviens neļaus šīs aktivitātes otrreiz finansēt no Eiropas. Tās būs jāfinansē no citiem avotiem. Citu avotu, no kā to var izdarīt, īsti nav. Tikai budžets. Tādējādi izmeklēšanas komisija secina, ka projekta ieviešanas laikā Finanšu ministrijas iesaiste, tai skaitā Finanšu ministrijas iniciatīva iesaistīties, ir bijusi nepietiekama, proti, risku vadība un izmaksu kontrole nav notikusi līdz pat 2023. gadam, kā arī valsts budžeta dokumentu paketēs netiek atspoguļota pilnīga informācija par projekta apstiprināto un ilggadējai apguvei plānoto finansējumu, kā arī budžeta ilgtermiņa saistībām, kas izriet no noslēgtajiem un vēl CEF līgumiem.

Eiropas Komisijas informācija. Mēs uzaicinājām Trautmanes kundzi, beidzot mēs Latvijā dabūjām Eiropas Komisijas viedokli. Skat, ko tad Eiropas Komisija saka? Jo mums ir daudz informācijas publiski bijis par to, kas ir... kā jābūt. Bet mēs redzējām patiesību. Un šeit ir svarīgi punkti. Projekta būvniecību nevar atcelt tāpēc, ka (tas ir no Eiropas Komisijas... Trautmanes kundzes) nepietiek naudas. Viņa norādīja, ka projekta iesaldēšana izmaksātu ļoti dārgi, jo tad Latvijai būtu jāatmaksā Eiropas Savienībai 1,3 miljardi eiro. Trautmane vairākkārt atklāti un tieši ir aicinājusi Latvijas premjerministrus piedalīties, iesaistīties projekta īstenošanā. Bez premjerministra atbalsta un palīdzības šāda projekta īstenošana būs apgrūtināta. Premjerministrs ir starpnieks starp dažādu ministriju interesēm. Citādi neko nevarēs panākt. Iepriekšējās fāzēs tas nebija tik aktuāli, bet tagad premjerministra nozīme ir palielinājusies. Trautmane aicina Ministru kabinetu nezaudēt laiku, jo, novilcinot lēmumu pieņemšanu, izmaksas tikai pieaugs.

Īpaši nepieciešams aizsardzības jomas atbalsts un klātbūtne, jo tas palīdzētu nodrošināt līdzekļus un samazināt slogu, kas pašlaik ir uz Baltijas valstu pleciem. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments ir fonds, kas piešķir naudu pārrobežu projektiem. CEF fonds ir tieši "pārrobežu", un šis ir būtisks vārds. Ja nebūs pamattrases, nebūs arī staciju. Dzelzceļa līnija ir prioritāte kopš paša sākuma "Rail Baltica" projektā. CEF1 pieteikums finansējumam, 55 procentus no pirmā finansējuma mēs būvniecībā novirzījām punktveida... stacijām – Rīgas Centrālajai stacijai un lidostas stacijai... 55 procentus! Projektēšanai arī. Mēs vispār pamattrasei neko nenovirzījām, kas ir pilnīgi pretēji tam, kam ir domāts šis finansējums.

Jāveido nepārtraukta infrastruktūra līdz Lietuvas un Igaunijas robežai. Kad ir padomāts, kā nodrošināt savienojumu, var domāt, kā finansēt visu pārējo – Rīgas atzaru un dzelzceļa stacijas. Ja nav līdzekļu, nevar īstenot šos pārējos pasākumus. Reģionālās stacijas un Rīgas loks nav Eiropas Savienības prioritāte un nav finansējams no CEF. Normatīvā regulējuma problēma traucē tāda izmēra infrastruktūras objektu būvniecībā. Tas ir jānovērš. Lietuva ir veikusi izmaiņas tiesību aktos, un projekts sāk strauji virzīties uz priekšu.

Latvija projektam "Rail Baltica" nākamajā Eiropas Savienības naudas uzsaukumā teorētiski var pretendēt uz līdzīgu 1,2 miljardu eiro finansējuma apjomu kā līdz šim. Tas nozīmē 1,2 šobrīd, plus 1,2 nākamajā fāzē, kas jau ir tuvu pie 3... tagad, kad mums jau ir jāpabeidz. Tas ir 2,4 miljardi eiro. Kā, lūdzu, jūs iedomājaties matemātiku, ka 2,4 miljardi eiro pret 9,5 miljardiem kopējo Latvijas izmaksu ir 85 procenti pret 15?

Lūdzu, paskaidrojiet! Man matemātika neiet kopā, nu ne pie kādiem apstākļiem neiet kopā. Ja mēs gribējām iet ar 85 un 15, tad bija no pirmās dienas jāpasaka, ka projekts nevar būt dārgāks par 2,4 miljardiem. Viss. Citādi šī retorika ir pilnībā destruktīva. Un arī pateikt... Finanšu ministrija mums saka – tā finansēs tikai 15 procentus. Vai 15 procentus arī no 9,5 miljardiem? Vai varbūt no 20 miljardiem? Mums ir tāda nauda līdzfinansējumam – 15 procenti – vienmēr? Ir arī kaut kādi limiti.

Izmaksas. Šī projekta izmaksas... Pirmoreiz mēs redzam... 2014. gadā bija 2,1 miljards eiro, 2015. gadā Satiksmes ministrija pieteicās CEF finansējumam, bija 1,96 miljardi eiro, 2016. gadā bija atkal nacionālajā izpētē 1,96 miljardi, un 2019. gadā Eiropas revīzija pateica: projekts sadārdzināsies par 54 procentiem. Jau 2019. gadā. Valsts kontrole pateica: 2020. gadā būtiski pieaugs.

Mums ir "Eiropas dzelzceļa līniju" vēstule. Šeit tā ir. Vēstule, kurā 2020. gadā norādīts – un Satiksmes ministrijai tā ir aizsūtīta, visam ministrijas birojam, – ka projekts 2020. gadā ir sadārdzinājies 5,4 miljardu apmērā. 2020. gadā – 5,4!

Skatāmies tālāk. 2021. gadā "RB Rail" padomē, kurā ir dalība Satiksmes ministrijas amatpersonām (tiešā veidā), prezentē, ka Latvijas tvērums maksās 5,3 miljardus. Un tad Satiksmes ministrijas 2022. gada informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam mēs redzam – iesniegti dokumenti par 2,4 miljardiem 2016. gada cenās. Iedomājieties?! Jums ir skaidri un gaiši pieejama visa informācija, cik projekts jau maksā, svilst... pēcpuse jau svilst, bet Ministru kabinets informēts netiek. Visi ir informēti, to zina viss birojs, ministrs to zina, bet iesniedz... 2,4 miljardus, maldinot visus ar 2016. gada... Kurš vispār iesniedz kaut ko 2016. gada cenās? Kā vispār kaut ko tādu var izdomāt?

Jāteic, ka 2023. gada martā Vitenberga kungs bija pirmais, kas publiskoja reālās izmaksas un Finanšu ministrijā... ministram un visam Ministru kabinetam... nāca ar ziņojumu, kurā tiešām tika paceltas izmaksas... patiesie apmēri, kas bija 5,4 jau... 7,5 miljardu robežās atkarībā no tā, kā projekts īstenotos. Tajā mirklī finanšu ministrs (Starpsauciens: "Nobāl!")... nobāl, uztraucas un ar Vitenberga kunga atļauju iniciē, ka Revīzijas iestāde, Finanšu ministrijas iestāde, veiks pilnu revīziju Satiksmes ministrijā.

Tapa ļoti svarīgs dokuments. Šis ziņojums tika nodots augustā. Šajā ziņojumā ir ļoti labas lietas. Tajā tiešām ir 13 punkti, kā nekavējoties jārīkojas... par pārvaldību, par riskiem zaudēt 1,3 miljardus, par konkrētām darbībām Finanšu ministrijas ilgtermiņa plānošanā... finanšu plānošanā. Viss šeit ir iekšā. Par to, ka nav atrasts neviens vārds, uzvārds... kurš vispār atbildētu valstī par projektu "Rail Baltica"... neeksistē. Aptaujājot pilnībā visus, neviens nevar atbildēt, kurš atbild par projektu "Rail Baltica". 2023. gada augustā...

Kur šis ziņojums ir? Tas stāv atvilktnē. Tas stāv atvilktnē jau vairāk nekā gadu un netiek lietots, tāpēc ka Finanšu ministrija pasaka... Finanšu ministrijas atbilde ir –"Rail Baltica" ir Satiksmes ministrijas projekts, tas nav mūsu projekts. Te viss ir rakstīts. Precīza instrukcija, kas ir jādara.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs tika secināts, ka, lai arī par valsts budžeta saistībām atbild Satiksmes ministrija, Satiksmes ministrijā neviens nav kontrolējis projekta "Rail Baltica" izmaksas. Proti, atbilstoši norādītajam tiek kontrolēts tikai piešķirtā CEF finansējuma izlietojums. Nodaļas funkcijās ietilpa piešķirtā finansējuma izlietojuma kontrole. Tomēr tas nenozīmē, ka nav bijis informācijas, piemēram, par papildu pieprasījumiem. Tātad visi pieprasījumi, kas nāca no "RB Rail" par projektu, automātiski tika apstiprināti Satiksmes ministrijā, departamentā, kas atbild par finansējumu. Tas tika nodots uz "Eiropas dzelzceļa līnijām" – obligāti būvējiet! Tas stāsts, kas tiek kultivēts, ka "Eiropas dzelzceļa līnijām" bija iespēja teikt – nē, nē, nē, šo nedrīkst būvēt, tas būs par dārgu –, ir nevietā, tāpēc ka Satiksmes ministrija nodod savam uzņēmumam – būvēsiet šādi, jo mēs tā lēmām. Iedomājieties, ka šī uzņēmuma vadītājs var iebilst pret Satiksmes ministrijas, kas ir īpašnieks, lēmumu, kā tas notiks! Tas nav iespējams! Tā rezultātā apstrīdēt nevarēja, un visi, visi pieprasījumi tika apstiprināti bez izmaksu izvērtējuma – pilnībā visi! – un gāja uz priekšu. Un šis departaments to, kas bija viņu atbildība, neveica vispār.

Ļoti būtisks ir 2017. gada "Ernst & Young" izmaksu un ieguvumu analīzes dokuments, uz tā balstās ļoti daudz kas. Mēs komisijā jau cik reizes pārliecinājāmies par šī dokumenta būtiskajām kļūdām. Šajā dokumentā teikts, ka 80 procenti no "Rail Baltica" ieņēmumiem nāks no kravām, 37 procenti kravu nāks no NVS valstīm un Krievijas; 26 procenti pasažieru plūsmas nāks no Sanktpēterburgas, Minskas un Maskavas. Ir skaidrs, ka šodien šīs plūsmas ir nulle.

Arī šajā dokumentā teikts, ka projekts maksās 1,96 miljardus, un – un! – "Ernst & Young" pateica, ka viņi nevērtēja izmaksas, izmaksas iedeva Satiksmes ministrija.

Izmaksās parādās tāds fakts, ka kilometrs maksā 7,1 miljonu. Mēs paskatījāmies – un to arī vērtēja Satiksmes ministrijā... "RB Rail" 2021. gadā – nekad Eiropas vēsturē, 30 iepriekšējos gados, neviens dzelzceļa infrastruktūras objekts nav uzbūvēts lētāk par 15 miljoniem kilometrā. Nav! Tāda piemēra nav. Mēs kā Latvija gribējām unikāli uzbūvēt par 7 miljoniem.

Un iedomājieties – jūs esat kapitālsabiedrības priekšsēdētājs, valdes priekšsēdētājs, un jūs pat nevērtējat, jums pat neienāk prātā kaut vai ielikt meklētājā, paskatīties, kādi bijuši projekti. Es to izdarīju, man tas aizņēma pusstundu. Es dabūju pētījumu par visu Eiropu, kurš parādīja: lētākais ir 15, vidēji 26–27 (pirms 2017. gada)... un dārgākie ir 35 miljoni kilometrā.

Tā ir viena no pirmajām lielākajām problēmām. Mēs jau tad mākslīgi samazinājām izmaksas visam projektam un tagad brīnāmies, kāpēc piecarpus reizes palielinājies... Tāpēc, ka tur jau bija ieliktas par 43 procentiem mazākas izmaksas kilometrā. Un tā ir pirmā lielākā pieņēmumu kļūda. Nekad tas nevarēja maksāt tik maz.

Bija aizmirsts ielikt iekšā, izrādās, Rīgas lidostas staciju, aizmirsa termināli ielikt, aizmirsa ielikt uzraudzību, aizmirsa ielikt elektrifikāciju, signalizāciju ielika mikroskopiskā apmērā, 43 miljonu apmērā, kaut gan tas ir 660 miljoni. Entās šādas lietas, kuras neviens nevērtēja.

Pieņēma, valde pieņēma, departaments, kurš pasūtīja šo analīzi, pieņēma. Un nevērtēja neviens. Neviens neuzdeva jautājumus, kas būtu pirmais jautājums augsti atalgotam starptautiska līmeņa uzņēmuma valdes priekšsēdētājam... Kaut vai tu to nezini, uzdod jautājumus, painteresējies!

Tā ka šis kalpoja kā problēma, un šis nodevums... Mēs prasījām – kur Satiksmes ministrija ņēma šos datus? Tos iesniedza Satiksmes ministrija no ārpakalpojuma sniedzēja "RB Latvija". Un mēs paskatījāmies tālāk – kur "RB Latvija", kas par četriem miljoniem veica nacionālo izpēti, ņēma izmaksas? Jo viņu uzdevumā bija obligāti izmaksas sniegt. Izrādās, ka viņu kompānijā... konsorcijā bija pieaicināts arī "Ernst & Young" 10 procentu apmērā, viņu uzdevums bija vērtēt izmaksas un ieguvumus un verificēt tos. Sanāk tā, ka abās pusēs ir bijis, bet mums komisijā teica, ka nav. Tas mums bija viens no pārsteigumiem.

2024. gada izmaksas. Te mēs jau ļoti skeptiski skatāmies, tāpēc ka redzam, kā tās bija taisītas 2017. gadā. Mēs skatāmies, kā "Boston Consulting Group" ir veidojis izmaksu analīzi. Pēkšņi izmaksu analīzē teikts – viss būs plusos, šis projekts būs ar ieņēmumiem, tas tiek balstīts uz to, ka 85 procenti būs pasažieru plūsma, kravas – tikai 5. Kā? No 80... kravām 2017. gadā uz 80... pasažieriem... procentiem?

Jums ir tabula iedota, un tā tabula ir ļoti interesanta. Būtisks fakts. Tajā tabulā ir parādītas, kādas būs pasažieru plūsmas (2011. gada pieņēmumi). 2017. gadā tika pieņemts, ka Baltijā būs 3,3 miljoni pasažieru. Jūs tajā tabulā redzēsiet – 2019. gadā bija 21 miljons, bet 2024. gadā pēkšņi plūsma ir 51 miljons pasažieru. Kā?! Mums imigrantu būs vairāk? Mūsu dzimstība palielināsies? Kas ir tas iemesls? Tas viss tiek balstīts uz reģionālajām stacijām. Tur analīze arī dokumentā ir.

Es painteresējos, ko nozīmē reģionālās stacijas. Bija izvēle. Un operacionālais plāns ir galvenais dokuments "Rail Baltica" projektam. Tur iekšā ir uzrakstīts, ka ir izvēle: vai nu mēs izvēlamies reģionālo staciju vilcienu, bet tad nav iespējams ātrvilciens, vai izvēlamies ātrvilcienu, bet tad cieš reģionālās stacijas. Kas tika izdarīts? Operacionālajā plānā ir uzrakstīts. Izvēle krita par labu ātrvilcienam. Ko tas nozīmē? Visas reģionālās stacijas fiziski atrodas ārpus pilsētām. Tas nav tā, kā jums stāsta: pilsētnieki pamostas, iekāpj un brauc uz Rīgu. Nē, viņiem fiziski ir jāizbrauc ārā no pilsētas nekurienē. Pārsvarā šīs stacijas atrodas diezgan tālu nekurienē. Jums ir fiziski jānokļūst līdz turienei, kur nav nodrošināta infrastruktūra, kā to izdarīt, un tad var braukt uz Rīgu vai vienalga kur citur.

Ir ļoti apšaubāma plūsma, kas būs no reģionālajām stacijām, jo lēmums bija par labu ātrvilcienam. Tas ir tajos pieņēmumos iekšā.

Pieņēmumos ir iekšā arī tas, ka būs Somijas tunelis, kas būs garākais tunelis pasaulē... būs uzbūvēts 84 kilometru. Šodien garākais ir 53. Tas ir ielikts, un tā plūsma no Somijas jau ir ielikta iekšā aprēķinos. Tas nav pieņemts lēmums, un neviens vēl to nav izdarījis. Tātad tas ir viens no ļoti būtiskiem punktiem šajā stāstā. Arī tur viņi paši parāda, ka izmaksas oriģinālajā... 2017. gadā bija 5,8 miljardi, bet viņi novēro, ka kļūda bija Baltijā, ka bija jābūt jau sākotnēji 10,5 miljardiem, arī viņi norāda uz šo kļūdu 2017. gadā.

Mēs tuvojamies jau pašām beigām. Vēl bišķiņ jūsu uzmanību.

Šeit daudzi uzdod jautājumu par to, kā atmaksāsies projekts. Šinī izmaksu analīzē ir ļoti svarīgs punkts, kas mani ļoti uztrauc un mūs, visu komisiju, uztrauc. Tika parādīts, ka tad, kad projekts būs realizēts pilnā apmērā, vidējās izmaksas gadā būs... būs jāsubsidē 205 miljonu eiro apmērā, ņemot vērā infrastruktūras atjaunošanu. 205 miljoni no budžeta – tas ir vēl bez vilcieniem, kas brauc, tas ir tikai trasei. Tam visam vajag noslogojumu ieņēmumos, un tas, kā mūsu Finanšu ministrija teica, ir tikai 35 miljonu apmērā. 35 pret 200. Būtisks jautājums.

Ir tāda lieta, ka infrastruktūras atjaunošanā ielikts iekšā pilnīgs rasols: ir saliktas iekšā gan sliedes, gan tilti ar vienādu gadu atjaunojumu. Iedomājieties –tilti jāatjauno pēc 20 gadiem!

Ir vēl viens būtisks punkts – "Citi "Rail Baltica" projekta izdevumi". Nav ietverti projektā 636 miljoni eiro pievedceļiem. Lai realizētu pamattrasi, ir jābūt pievedceļiem. Tie nav vispār ielikti iekšā nekur. Jūs to nekur neredzat. Satiksmes ministrija to mums iesniedza – 636 miljoni. Elektrifikācija un signalizācija – 671 miljons klāt. Vēl ir depo, stacijas, projektēšana, uzraudzība, indeksācija. Kopā tie ir izdevumi, kas vispār vēl nav diskutēti, un jūs neesat par to nemaz informēti.

Mēs katru gadu redzam, ka šos izdevumus mēģina segt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem gada beigās. Pagājušogad tas tā bija.

Šie izdevumi ir skaidri paredzami šobrīd. Tas ir finansiāli nepareizi: ņemt no neparedzētiem gadījumiem. Kad jums ir skaidri un gaiši paredzamas un zināmas izmaksas, līgumsaistības, tas tiek ņemts no neparedzētiem gadījumiem. Gadu velkam un tad pašās gada beigās, ja kaut kas paliek, ieliekam.

Gala secinājumi. Būtiskākās kļūdas projektā. Pirmās aplēses par izmaksām, projektēšanas termiņi.

Nacionālās izpētes nodomā bija ielikts variants trasei, kas neatbilda Latvijas interesēm, izmaksām un vērtējumam.

Neesoša finanšu pārvaldība. Esošie tiesību akti paredzēja tikai Satiksmes ministrijas iesaisti un atbildību finanšu aprites nodrošināšanā, nevis Finanšu ministrijas iesaisti. Finanšu ministrija un Satiksmes ministrija ignorēja finanšu riskus situācijās, kad Eiropa nefinansēja kādu no Latvijas aktivitātēm.

Neesoša izmaksu pārraudzība. Neviens nekontrolēja izmaksas, un nebija nevienas amatpersonas, kura būtu sekojusi līdzi projekta izmaksām. Tādu mēs neatradām... un neatradām tādu dokumentu.

Ir bijusi projekta novilcināšana, nepārtrauktas izmaiņas projektēšanā, arī viena liela novilcināšana problēmjautājumā... Tieslietu ministrijas ziņā... par projekta par zemju atsavināšanu... un šā likumdošanas cauruma nerisināšana.

Ministru kabineta līmeņa uzraudzības trūkums... trūka salīdzinājuma ar citiem Eiropas projektiem... un projekta vadības nepilnības. Ministru kabinets lēmumus pieņem fragmentāri un bez pilnīga informācijas izvērtējuma. Ministru kabinets, pieņemot kārtējos finansējuma lēmumus, nekad nav vērtējis un skatījies "Rail Baltica" projektu kopsummā – no izmaksu tvēruma, termiņu un budžeta viedokļa.

Neefektīva pārvaldība... un Latvijas likumdošanas bāze nebija gatava šim projektam. Latvija, valdība nebija gatava un nav gatava pārvaldīt šāda izmēra projektus. Tas ir liels secinājums, un tas nav tikai par "Rail Baltica". Mums nāks nākamais projekts, un mums būs identisks iznākums. Pēc tā, ko esmu redzējis, es to varu apgalvot jau šobrīd. Ja neveiksim fundamentālas izmaiņas pārraudzībā, tā pārvaldot, mēs pazudināsim katru nākamo projektu.

Priekšlikumi. Tā arī bija svarīga sadaļa... ko mums prasīja iesniegt. Komisija nebija vienisprātis par visiem priekšlikumiem, bet, manuprāt, par ļoti daudziem... un vairākumu... bija vienbalsība.

Ministru kabinetam sabiedrības informēšanas nolūkos un atklātības nodrošināšanai ir jāatslepeno dokumenti. Tā sērga ir jāizbeidz. Mēs redzam, ka dokumentiem ierobežota pieejamība ir uzlikta nepamatoti, balstoties uz komercnoslēpumu. Atver dokumentu – tur nekā... pamatā komercnoslēpuma nav. Tā ir gadiem, un mēs konstatējām, ka tā ir Satiksmes ministrijas sērga, bet, iespējams, šī sērga ir arī citās ministrijās. Valsts kancelejai jāveic pilns audits par šādiem gadījumiem. Ja mēs būtu ātrāk zinājuši... un būtu pieejami dokumenti, mēs ne tuvu nebūtu nonākuši tik lielā finanšu bedrē un problēmās, kā esam šobrīd. Un tā ir liela atbildība. Nedz žurnālisti, nedz deputāti, nedz iedzīvotāji nevarēja sekot līdzi šim projektam.

Saeimai ir jānosaka ierobežojumi ministriju amatpersonām amatu savienošanā ar darbu valsts kapitālsabiedrībās. Mēs redzējām, ka Satiksmes ministrijā praktiski notika kalendāra rotācija – darbinieki vienlaicīgi bija "RB Rail" padomē, tad nomainījās uz "Eiropas dzelzceļa līnijām". Šādā veidā bijušie kolēģi cits ar citu satikās un bija ļoti lielas grūtības vienlaicīgi pildīt darba pienākumus Satiksmes ministrijā un kapitālsabiedrībā. Manuprāt, pēc būtības tas bija klajš interešu konflikts, kaut gan papīros bija rakstīts, ka drīkst savienot. Tā bija kļūda.

Saeimai grozīt "Rail Baltica" projekta īstenošanas likumu. Tas, ko mēs dzirdējām iepriekš, – ir jābūt... paredzot precizētas iesaistīto ministriju funkcijas, kā arī Ministru prezidenta, satiksmes ministra, finanšu ministra, ekonomikas ministra, tieslietu ministra un citu ministru pilnvaras un atbildību šajā likumā, īpaši nosakot projekta īstenošanā iesaistīto ministriju funkcijas, uzdevumus un atbildību, precīzus projekta īstenošanas termiņus, reālus termiņus, "Rail Baltica" trases precīzu novietojumu un kopējos projektam maksimāli pieļaujamos finansēšanas griestus.

Mēs redzam, ka tie ir skaidri punkti, kas iztrūkst jebkurā normālā projekta vadībā. Diemžēl ir jāraksta šāda instrukcija, jo, kā mēs redzam, tā nav pašsaprotama jau 10 gadus.

Saeimai izdarīt grozījumus Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un Eiropas transporta tīkla projektu īstenošanas un uzraudzības likumā. Mēs redzam, ka atstāt CEF finansējuma uzraudzību Satiksmes ministrijai ir neprāts, vadība pār šo uzraudzību ir jāuzņemas Finanšu ministrijai. Tā, kā tas ir arī Igaunijā... ko atzina arī mūsu finanšu ministrs... ka viņš pats to ir novērojis un redzējis, ka Igaunijā tiešām ir strādājusi saikne starp Finanšu ministriju un šo projektu.

Saeimai izveidot apakškomisiju, kura uzraudzītu... parlamentā, jo parlaments ir bijis pilnībā neiesaistīts. Kā mums atzina prokurors, praktiski visi deputāti, kas 2017. gadā balsoja "par" "Rail Baltica" projekta ratifikāciju, balsoja pretēji tam, kas patiesībā bija. Pēc idejas deputāti bija maldināti, bija līdzvainīgi. Tā tehniski sanāk. Saeima vispār nav iesaistījusies šajā projektā. Mēs redzam, ka Saeimas iesaiste ir būtiska šajā fāzē, kad notiek būvniecība, finanšu resursu izlietošana... lēmumu vēl nemaz nav par kavējošo... likumdošanu, par trasi, par budžetu, par visu pārējo.

Un pēdējais – uzdot Ministru kabinetam nekavējoties noteikt, finalizēt pirmās fāzes trases variantu, pieņemt lēmumu un apstiprināt "Rail Baltica" projekta izmaksu griestus.

Nobeigumā – komisija savu darbu ir beigusi, taču mūsu kopīgā atbildība par atklātību, efektivitāti, labāku pārvaldību nav beigusies. Šajā ziņojumā iekļautie priekšlikumi prasa konkrētu un aktīvu rīcību, konkrētas likumdošanas iniciatīvas. Ceru, ka šie komisijas vienprātīgi atbalstītie priekšlikumi ātri un saskaņoti virzīsies uz priekšu.

Daudziem "Rail Baltica" projekts diemžēl ir kļuvis par bezatbildības simbolu. Redzot izvairīšanos no atbildības, pretrunīgus lēmumus, tukšu runāšanu fonā milzu tēriņiem un nenosegtām nākotnes saistībām miljardu vērtībā, lielai sabiedrības daļai ir pamatots jautājums, vai mums vispār vajadzīgs šāds projekts. Ļoti leģitīms jautājums, uz ko valdībai ir jāsniedz skaidra atbilde.

Šī ir nespējas apliecība, taču, manuprāt, tā izrakstīta konkrētām amatpersonām un institūcijām, tā nav izrakstīta Latvijai. Es ticu mūsu valstij un cilvēkiem, viņu gudrībai, veselajam saprātam, apņēmībai un savas zemes mīlestībai. Es zinu, ka mēs spējam lielas lietas. Tad, lūdzu, labojam to, skatāmies uz to kā uz kļūdu labojumu... valstiski veicam intervenci, novēršam kļūdas, vēršam šo situāciju par labu, lai mēs nebūtu Baltijas vājais posms, kā uz to diemžēl skatās igauņu un lietuviešu kolēģi.

Paldies visiem par darbu. Ar šo gribu nodot galaziņojumu Saeimai. Paldies par jūsu uzmanību. Jā, bija garāk... bet es domāju, mēs esam pelnījuši... šīs komisijas darbs sešu mēnešu garumā... jūsu uzmanību... uzklausīt, iedziļināties... un ieklausīties, tāpēc ka nekas nebeidzas. Šie lēmuma projekti, iniciatīvas būs jāpieņem jums visiem šeit, Saeimā, lai mēs kopīgi, kolektīvi risinātu šo problēmu.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ģirtam Štekerhofam – frakcijas vārdā.

Ģ. Štekerhofs (ZZS).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Frakcijas vārdā saku paldies komisijai par ieguldīto darbu, un savas domas mēs gribētu arī nedaudz... pievienot šim ziņojumam.

Tā kā "Rail Baltica" ir plānots kā ātrgaitas dzelzceļš, infrastruktūras projekts, kura mērķis ir integrēt Baltijas valstis – Igauniju, Latviju un Lietuvu – plašākā Eiropas dzelzceļa tīklā... projekts tika iecerēts jau deviņdesmitajos gados, kad pašreizējās Eiropas Savienības augstās ārlietu ministres Kallasas tēvs to integrēja... iniciēja Eiropas Savienībā. Mums tas ir kā tāds neatkarības apliecinājums un vēlme atdalīties no Padomju Savienības – pāriet no ierastajām 1520 milimetru sliedēm uz Eiropas standarta 1435 milimetru sliedēm.

Viena no tādām interesantām šī projekta globālām nozīmēm varētu būt arī tā, ka tas ir saistīts ar globālo sasilšanu, un... kur ir... skatoties Eiropas kontekstā, kad atbrīvosies Ziemeļu ceļš... atbrīvojoties Ziemeļu ceļam, par divām nedēļām ātrāk varētu veidoties tranzīta ceļš no Japānas un Ķīnas uz Eiropu, un tas varētu būt ietverts tajā visā kontekstā.

Tāpēc arī no stratēģiskā viedokļa "Rail Baltica" ir ārkārtīgi svarīgs gan Baltijas valstīm, gan Eiropas Savienībai. Kā daļai no Eiropas transporta tīkla projektam ir neaizstājama loma Eiropas reģionālajā savienojamībā, ekonomiskās integrācijas veicināšanā, kas šābrīža ģeopolitiskajā situācijā ir īpaši svarīgi, – militārās mobilitātes nodrošināšanā, kas ļoti aktīvi ir nākusi klāt pēdējā laikā. Latvijas posmam projektā ir izšķiroša loma, jo Latvija ģeogrāfiski ieņem centrālo stāvokli šajā trasē... un no tā ir atkarīga visa šī projekta sekmība un izdošanās.

Neskatoties uz projekta starptautisko un valstisko nozīmību un tā finansiālo apjomu, šis pārresoru nozīmes projekts ir bijis Satiksmes ministrijas pārziņā. Tā ir to novērtējusi, it kā tas būtu kāds, piemēram, autobusu maršruts Ventspils–Zlēkas. Satiksmes ministrija kā atbildīgo personu bija nozīmējusi valsts sekretāra vietnieku, kas šos pienākumus veica paralēli citiem darbiem. Nedz satiksmes ministram, nedz kādam no ministru prezidentiem vai Valsts kancelejai šis statuss nav licies neatbilstošs Latvijas vēsturē pēc apjoma lielākajam investīciju projektam. Vēl vairāk – šis pārresoru nozīmes projekts ir atstāts bez vajadzīgās uzmanības un uzraudzības, rūpēm un atbildības par projekta kopainu... par kuru nav bijusi viena atbildīgā persona, kas domātu par projekta kopīgo vīziju, stratēģiju, finansējumu, kā arī atsevišķu sastāvdaļu savstarpēju loģisku saistību. Neviens nav uzraudzījis kopīgās projekta izmaksas.

Uzraudzības neesība devusi varu pieņemt bezatbildīgus un finansiāli nepamatotus projektēšanas uzdevumus, rezultātā ir izveidojusies stacija "Rīga", kuru kā piemēru jau ļoti... jums iepriekš padziļināti jau stāstīja... kur no paredzētajiem diviem sliežu pievadceļiem to skaits izaudzis līdz astoņiem, savukārt lidostas "Rīga" stacija, kas varētu pretendēt ar... Parīzes staciju, kur ir... kuras perona garums ir izaudzis līdz 400 metru garumam...

Valdības vadītāji un ministri nav veltījuši pienācīgu uzmanību valstī lielākajam projektam, nav notikusi būtiskas informācijas apmaiņa par to. No valdības puses novērojama kolektīva bezatbildība, akla uzticēšanās projekta realizētājiem, "Eiropas dzelzceļa līnijām" un "RB Rail" sniegtajai informācijai. Faktu, datu un citas būtiskas informācijas pieprasīšana...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ģ. Štekerhofs. Man vēl ir laiks? Frakcijas vārdā – vēl 15 minūtes.

Sēdes vadītāja. Nē, piecas minūtes.

Ģ. Štekerhofs. Piecas... apvienot, jā...

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst laiku apvienošanai.

Ģ. Štekerhofs. ... nav notikusi pietiekamā apmērā un nav pievienota... pietiekama uzmanība sniegtās informācijas ticamībai un veltīta pienācīga uzmanība riskiem šāda mēroga projektā.

Vēl ļoti svarīgi ir tas, ka faktu slēpšana novedusi pie tā, ka kļūdas netika savlaicīgi labotas, krājās cita pie citas, summējās, akumulējās un ir novedušas pie finanšu katastrofas. Šī smagi ielaistā sērga mūs ir ievedusi bīstamā situācijā, kad ģeopolitiski draudīgā laikā riskējam kļūt par vājāko posmu reģionā, un tas mūs var padarīt par kārdinošu mērķi kaimiņos mītošajam agresoram. Tāpēc kļūdas ir jāizvērtē un situācija nekavējoties jālabo. Tas, ka projekta dokumenti tikuši noslepenoti un nav atslepenoti... ar projektu saistītie dokumenti nav bijuši pieejami Saeimas deputātiem, žurnālistiem, plašākai sabiedrībai, un tas slēdza ceļu iespējai, ka par dramatiskiem izmaksu kāpumiem, neloģiskiem plāniem, nekoordinētām rīcībām deputāti, masu mediju vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvji varētu celt trauksmi.

Tad pie slēdzieniem es gribētu minēt... sakarā ar ierobežoto laiku... mūsu priekšlikumi varētu būt... mums vajadzētu... mums jādomā, kā situāciju risināt. Latvijai projekta norise ir stratēģiski jāpārvērtē, nav priekšnoteikumu tam, lai projekts kļūtu par izaugsmes un attīstības pamatu un nodrošinātu Latvijas integrāciju Eiropas transporta tīklā.

Ir nepieciešama efektīva un atbildīga projekta vadība un valdības pārraudzība pār projektu, "Rail Baltica" projekts ir jāīsteno pa posmiem, samazinot izmaksas, veicot tikai stratēģiski svarīgākās darbības un saskaņojot tās ar pieejamo finansējumu. Ikvienai atkāpei no ieplānotā finansējuma sadalījuma – 85 procentiem Eiropas Savienības naudas un līdzekļiem...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ģ. Štekerhofs. ... un 15 procentiem no Latvijas līdzekļiem – nepieciešams... pārkāpjot šīs attiecības... Ministru kabineta akcepts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Kamēr rit reģistrācija, vārds deputātam Jānim Vucānam – paziņojumam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Pēc piecām minūtēm Ārlietu komisijas zālē Baltijas lietu apakškomisijas sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 19 deputāti: Česlavs Batņa... redzēju, Andris Bērziņš, Andrejs Ceļapīters, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Irma Kalniņa, Māris Kučinskis, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Edgars Putra, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Zane Skujiņa-Rubene, Ainārs Šlesers... Zane ir... Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Aiva Vīksna, Agita Zariņa-Stūre un Edgars Zelderis... Aiva ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.00 – pusstunda.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, pienācis laiks turpināt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā izskatām parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto galaziņojumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam – frakcijas "Nacionālā apvienība" viedokļa paušanai.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Andris Kulbergs jau ļoti izvērsti un plaši iezīmēja projekta būtību un mūsu secinājumus, tāpēc neatkārtošos, vien uzlikšu atsevišķus uzsvarus un detaļas, ko gribētu papildināt no savas puses.

Noteikti jāsāk ar to, ka, manuprāt, projektam "Rail Baltica" politiskajā darba kārtībā ir bijušas divas renesanses: pirmā bija tad, kad kolēģis Jānis Vitenbergs īsi pēc stāšanās amatā atklāja un Ministru kabineta darba kārtībā iekļāva patieso projekta situāciju, kas ilgstoši bija noklusēta; un otra ir šobrīd. Uzskatu, ka savā ziņā tas ir, arī pateicoties parlamentārās izmeklēšanas komisijas aktīvajam un principiālajam darbam.

Kā jau Andris minēja, sadārdzinājums ilgstoši ir noklusēts, un es uzskatu, ka tas ir fundamentāli... viens no galvenajiem fiasko iemesliem. Ilgstoši esmu vaicājis arī visām uzaicinātajām personām: kurš ir "Rail Baltica" projekta grāmatvedis? Jeb kurš ir tas, kurš velk ar pirkstu līdzi finanšu saistībām, kuras uzņēmusies Latvijas valsts... kas ir pretī pieminētajiem 15 procentiem, kuri nav 15 procenti, bet tomēr. Mums nav bijušas skaidras atbildes ne no viena uzaicinātā. Arī no personām, kas ir teikušas, ka viņas jau iepriekš ir zinājušas un ir cēlušas trauksmi, mēs nevarējām dabūt konkrētus ziņojumus, konkrētus dokumentus, kas apliecinātu to, ka viņi tiešām ir cēluši trauksmi un ziņojuši. Savukārt tie, kas ir publiski par to ziņojuši, savulaik ir atteikušies nākt uz komisijas sēdi Saeimā un par to vairāk stāstīt.

Kas bija profesionāli šajā darbā? Manuprāt, kopīgs darbs, aktivitāte. Arī Kulberga kungs kā vadītājs un visa komanda strādāja ļoti labi. Manuprāt, liela dokumentu aprite, sēdes četru stundu garumā, regulāras sēdes, operatīvais mērogs – sešos mēnešos izdarīt tik milzīgu darbu! Jā, var teikt, ka kāds netika uzaicināts, var būt, ka vienmēr var uzaicināt vēl kādu vairāk, bet kopumā, man liekas, mēs to laukumu aptvērām diezgan labi. Prokurors, var teikt, nejaucās darbā, bet, kad vajadzēja, iedeva labu akcentu un turēja mūs tādā tiesiskā, labā rāmī. Tas bija profesionāli.

Kas nebija profesionāli? Manuprāt, starpziņojuma nepieciešamība, uz ko ļoti uzstāja PROGRESĪVO pārstāve, bija nevietā. To teicu toreiz, saku arī šobrīd: manuprāt, mēs pazaudējām divarpus nedēļas, kuras varēja veltīt iztaujāšanai, nevis starpziņojuma sagatavošanai mēnesi pirms galaziņojuma. Tā vietā mēs varējām papildus iztaujāt, piemēram, būvniekus. Man bija priekšlikums aicināt divreiz Kasparu Briškenu, tā kā viņš ir satiksmes ministrs un ir bijis arī kapitālsabiedrībā. Tomēr Skaidrītes Ābramas versija šajā gadījumā uzvarēja.

Starpziņojuma noplūšana – arī tas, manuprāt, ir neprofesionāls gadījums. Mums noplūda informācija – un noplūda no preses. Vēlāk arī persona, kas ir iesaistīta un šobrīd ir ziņojumā, proti, Laimdota Straujuma, kura ne tikai... tātad noplūda šis dokuments, bet viņa pat rediģēja šo starpziņojumu. Es tajā saskatu lielu interešu konfliktu, nerunājot par darba ētiku. Un tas fakts varbūt ir izslīdējis no uzmanības, bet ir grūti iedomāties, ja es būtu... ja kāds mans kolēģis būtu rediģējis izmeklēšanas komisijas dokumentus vai arī šis tiktu tik ļoti noklusēts šobrīd...

Par galaziņojumu, tātad par hronoloģiju, lēmumiem un ietekmi. Manuprāt, plašs pārskats, ar ko jūs varat iepazīties. Tas, kas mazāk dod gandarījumu, ir koalīcijas deputātu, ar ko mēs veiksmīgi koleģiāli strādājām, izvairīšanās no iesaistīto personu vērtēšanas un nosaukšanas galaziņojumā. Tas ir, mūsuprāt, tas, ko mēs pirmām kārtām uzdevām sev, ko Saeima uzdeva komisijai darīt, un arī tas, ko sabiedrība sagaida, – konkrētas atbildīgās... nozīmīgākās personas. Ja jums nepatīk ranžēšana krāsās, kā mēs piedāvājām, varējām ranžēt ar cipariem vai daļām vai sarindot pēc atbildības – dažādi, bet ranžēt personas, ja ir runa par premjeru līdz nodaļas vadītājam... gada iesaisti, 10 gadu iesaisti... Mūsuprāt, ranžēšana ir objektīvs veids, kā šo personu atbildību un nozīmību sadalīt, jo šobrīd, nepasakot neko, es neredzētu... nu, es faktiski dotu vēstījumu, ka mums nav secinājumu. Mums secinājumi ir, analīze ir bijusi, tāpēc tas būtu tikai pamatoti. Vēlos teikt, ka būtu populistiski, ja jūs apgalvotu, ka ir nepieciešams vēl kādu uzvārdu šeit pievienot, ja jūs paši komisijā neesat to rosinājuši ne rakstiski, ne mutiski.

Tā ka aicinu pieturēties pie tā darba, kas bija komisijā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Edgaram Tavaram – frakcijas vārdā.

E. Tavars (AS).

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Kolēģi! 13. jūnijs. Saeimas sēdē tiek apstiprināta parlamentārās izmeklēšanas komisija, un pieteikumā ir pamatojums, kādēļ šī komisija nepieciešama, tajā skaitā 13 skaidri un nepārprotami jautājumi, uz kuriem šai komisijai jāatbild.

Es APVIENOTĀ SARAKSTA frakcijas vārdā gribu izteikt paldies visiem frakciju deleģētajiem pārstāvjiem, kuri gandrīz līdz komisijas pēdējām sēdēm spēja strādāt kopīgi diezgan konstruktīvi, kā mēs arī dzirdējām no komisijas vadītāja Kulberga kunga, lai sniegtu atbildes uz 13 jautājumiem, sastādot gandrīz 160 lapaspušu garo galaziņojumu ar izvērsto analīzi.

Manuprāt, šī iniciatīva – par parlamentārās izmeklēšanas komisiju –, ko opozīcija, tai skaitā APVIENOTAIS SARAKSTS, rosināja, ir skaidri un nepārprotami likusi sarosīties visai valdībai. "Rail Baltica" izmaksas, ieviešana, visi "Rail Baltica" nolaidības procesi ir iznesti dienas gaismā. Lai kā nepatiktu vismaz pāris koalīcijas frakcijām dalīt... atbildīgos cilvēkus, atbildīgās amatpersonas viņu atbildības vai nozīmes līmeņos, šajā projektā tas bija ļoti, ļoti svarīgi.

Bija svarīgi skaidri un gaiši parādīt... atvainojos, kolēģi, no JAUNĀS VIENOTĪBAS, ka ir vismaz 10 amatpersonas, premjeri un ministri, kuri šajā procesā ir bijuši iesaistīti no jūsu politiskās organizācijas, kuri šodien medijos stāsta, ka viņi nesaprot, kādēļ mēs būvējam par vairākiem simtiem miljonu termināli lidostā, lai gan viņu pārstāvji bija tuvu visu laiku klāt, tai skaitā pie pamatakmens likšanas. Kad jāgriež lentītes un jāliek kapsulas, tad mēs esam klāt. Tad, kad dienas gaismā nolikts, cik tas viss maksā un ir piestādīti pirmie rēķini, tad mēs nezinām, kas tas tāds vispār ir, ko mēs darījām.

Šie centieni šobrīd fināla fāzē mēģināt diskreditēt komisijas vadītāju Andri Kulbergu – vismaz publiskajā telpā – mums nav pieņemami. Šie atbildīgie... šis galaziņojums nav Andra Kulberga galaziņojums, tas ir komisijas vairākuma locekļu apstiprināts galaziņojums. (Starpsauciens.) Koalīcijas pārstāvji balsoja "pret", nepiedalījās balsojumā, opozīcijas kolēģi atbalstīja to. Nepārprotams frakciju vairākuma atbalsts (Starpsauciens.) parlamentārās izmeklēšanas galaziņojuma redakcijai.

Šobrīd mēģinājums diskreditēt ir novedis pie tā, ka vismaz divas frakcijas mēģina satuvināties, jo mēs vairs nedzirdam no premjeres par "PROGRESĪVO" ministru atbildības izvērtēšanu, mēs vairs nedzirdam to, kā ir jārīkojas satiksmes ministram par finansējumu. Viss ir kārtībā. Ir satuvinājušies. Tā jums noteikti ir laba ziņa. Šis galaziņojums un jūsu nolikšana vienā līmenī, sarkanajā līmenī, ir jūs satuvinājusi. Bet es, kolēģi, saku: tas ir īslaicīgi. Projekts tāpat būs jāfinansē, vai arī jāpieņem skaidri lēmumi par tā tālāko virzību.

Par finansēšanas avotiem uz šodienu skaidrības nav. Arī kamēr notiek galaziņojuma apspriešanas debates, notiek būvdarbi, desmitos tūkstošu, ja ne simtos tūkstošu katru dienu ir darba izpilde, par ko jūsu premjere un finanšu ministrs plāta rokas un rausta plecus, ka nezina, no kurienes par to maksās. Netiek uzņemta pilnīgi... absolūti nekāda atbildība.

Šajā gadījumā es vēršos pie Saeimas lielākās frakcijas – JAUNĀS VIENOTĪBAS. Kolēģi, šobrīd ar darbību, ka publiski tiek mēģināts diskreditēt un apšaubīt Kulberga kunga vēlmi nosaukt vārdus un uzvārdus un tiek meklēti dažādi iegansti un izdomājumi... Pazīstot jūs kādu laiku, es jūs saprotu, jo vēlme turēties pie varas galvenā krēsla un lielākās ietekmes valdībā stāv pāri visam. Bet es atgādinu, ka par šo projektu būs jālemj un jābalso vēl daudziem nākamajiem Saeimas sasaukumiem, būs jāmaksā arī tiem, kuri šobrīd tikai sāk gaitas pirmizglītības iestādēs.

Mēs ceram, ka mēs visi šai zālē apzināmies, par ko mēs lemjam.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – frakcijas vārdā.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un cienītās kolēģes! Paldies Kulberga kungam un kolēģiem par to, ka izgaismoja šo problēmu, jo citādi mēs varētu skatīties uz to visu tikai un vienīgi tā, kā mums to pasniedz plašsaziņas līdzekļi. Tā ka tiešām paldies. Es uzskatu, ka ir veikts titānisks darbs, bet mums ir arī nedaudz citāds viedoklis par to visu.

Paskaidrošu, kāpēc. Es uzskatu, ka šajā projektā mūs ir ievilkuši lietuvieši ar igauņiem, un pastāstīšu, kāpēc. Proti, šī dzelzceļa līnija Igaunijas pusē skar apmēram 500 tūkstošus iedzīvotāju, Lietuvas pusē tas ir apmēram miljons iedzīvotāju, kas varēs izmantot šo dzelzceļa līniju. Latvijā šī līnija, kura ies pa purviem, mežiem, neapdzīvotām vietām, nedaudz pieskarsies apdzīvotām vietām, kopā skars tikai – ieklausieties! – 30 tūkstošus iedzīvotāju. Ar izmaksām, kas kopā ir četri miljardi, un ar to, ka visi saka, ka tas nepieciešams militārajai mobilitātei... a kā tad mēs joprojām dzīvojam? Kā mēs šobrīd dzīvojam? Un kas vispār zināms, kas būs 2030. gadā? Varbūt vispār tādi tanki vairs nebūs vajadzīgi, visi tikai ar droniem lidos.

Manā skatījumā, arī šobrīd dzelzceļa tīkls, kas ir pietiekami noklājis visu Latvijas teritoriju, ļoti labi pilda militārās mobilitātes funkciju. Un, runājot par konkrēto projektu, manā skatījumā un mūsu skatījumā, ir lētāk šo projektu izbeigt, nekā turpināt, jo, redzot, kā tas tiek realizēts dzīvē, nav pārliecības, ka tas beigu beigās būs tāds, kāds mums, Latvijai, noderēs. Jo es salīdzinu ar to... Bija nu jau laikam pirms kādiem 15 gadiem, ja ne vēl vairāk... laikam pat 20, kad sāka būvēt "Via Baltica". Tanī brīdī tas arī bija megaprojekts, un toreiz Satiksmes ministrija piedāvāja NP 14 profilu un teica: mums būs skaisti, labi ceļi, mums būs savienojums no Viļņas līdz Tallinai... Bet faktiski, kad iedziļinājāmies, tad sapratām, ka šis projekts NP 14 profils... 1957. gadā Vācija no tā atteicās. Mēs to pārņēmām tikai... kurā tur... 2007. ... 2006. gadā.

Un es velku paralēles ar to un uzskatu, ka, ja Igaunija un lietuvieši ir malači un viņi ir izdarījuši visu, un viņi tiešām... šis projekts viņiem būs izdevīgs, tad Latvijai tas būs absolūti neizdevīgs. Mēs drausmīgi pārmaksāsim par pilnīgi nevajadzīgu projektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Dep. A. Kiršteins: "Apvienojiet, lūdzu, laikus!")

Deputāti piekrīt debašu laiku apvienošanai.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Kā parasti, komisijas slēdziens ir ļoti labi uzrakstīts, bet tur viss ir par pagātni, un faktiski nav pēdējās nodaļas, uz kuru es cerēju un ko mēs arī debatēs, dibinot komisiju, pieminējām, – vai šis projekts šodien nav zaudējis aktualitāti, vai tas ir vajadzīgs, kam tas ir vajadzīgs, cik cilvēkiem, kādām kravām un cik tas maksās? Uz to, protams, nav atbildes.

Mans viedoklis, un es paskaidrošu... Ja to būvē Brisele, tad tas varētu būt, ja to būvē mūsu nodokļu maksātāji no savas kabatas, tad šim projektam nav jātērē pat neviens santīms, tāpēc ka visa Eiropa ir pārsātināta ar dzelzceļa tīkliem.

2004. gada maijā mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, bet pirms tam... Kā jūs atceraties, vēlēšanas bija 2004. gada vasarā un Latvijā nebija jēgas uz dažiem mēnešiem rīkot vēlēšanas, tad Saeima ievēlēja novērotājus Eiropas Parlamentā, man liekas, astoņus (no katras frakcijas), un tad divus mēnešus mēs bijām arī pilntiesīgi Eiropas Parlamenta deputāti. Un viens no pirmajiem darbiem 2004. gadā bija izveidot... tātad 20 gadu jubileja... izveidot "Rail Baltica" draugu grupu. 2004. gads.

Es paskatījos pierakstos, un tur bija ārkārtīgi interesanti, tur bija teikts, ka atjaunosies tie paši laiki, kas tūkstoš gadu ir bijuši gar Daugavu, kad caur Latviju gāja galvenās tirdzniecības maģistrāles no Ziemeļeiropas uz Kijivu, uz Konstantinopoli, un tagad mēs vairs nebūsim nekāda tur provincīte, mēs atkal atjaunosim milzīgu tirdzniecības ceļu un būs kravas ne tikai no Helsinkiem, bet arī no Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala, kur dzīvo tikai drusku mazāk iedzīvotāju nekā trijās Baltijas valstīs. Un tad ir jautājums: vai tika iztaisīti... un tie kravu aprēķini bija tai laikā... Es nezinu, kāpēc komisija vai kāds nepateica to... vai viņi to nezināja... un netika šīs kravas izkoriģētas ne 2014. gadā, kad Krievija sāka uzbrukumu Krimā un Ukrainā, un netika izkoriģētas arī 2022. gadā. Kur tad tas viss palika? Pa to laiku tika uzbūvētas ostas un zuda jēga vispār šādām kravām no turienes.

Bet problēma jau ir cita. Redziet, šādus grandiozus projektus var uzbūvēt tikai impērijas. Tad, kad Rīga bija trešā Krievijas impērijas pilsēta, bija viena situācija. Šeit kā piemēru minēšu Transsibīrijas maģistrāli, 1891.–1903. gads, septiņi tūkstoši kilometru, sadalīti trīs posmos, Sanktpēterburga–Vladivostoka. Vienu posmu – divus tūkstošus kilometru – projektēja viens cilvēks... inženieris, un divus pa diviem tūkstošiem... vienu – divi, vienu – laikam trīs inženieri. Bija izglītoti cilvēki. Būvniecība gāja 12–13 gadus, projekts izmaksāja 350 miljonus rubļu, beigās kļuva četrreiz dārgāks un maksāja 1,5 miljardus zelta rubļu. Visi šie projekti kļūst apmēram četrreiz dārgāki. Tas nav tikai šeit.

Tātad šī projekta cena, ja šodien tā ir pirms inflācijas, pirms visām muļķīgajām izmešu kvotām, pirms sadārdzinājumiem... reizinām ar četri, minimums, 25 miljardi.

Impērijas projekts varēja būt Austrijas impērijā, kad imperators sagudroja uzbūvēt no Vīnes pāri Alpiem un cauri kalniem dzelzceļu līdz Triestei 15 gados... ar rokām... pāri visiem bezdibeņiem... tilti – nekādu problēmu... Skolā mācīja matemātiku, fiziku, nebija tās sabiedriskās mācības kā tagad, bija inženierija.

Nedaudz vēl par Latvijas situāciju. 1862. gadā atklāja līniju Rīga–Daugavpils... starptautisko... pārliekot riteņus Varšavā... un tālāk līdz Vīnei... vēl līdz Berlīnei. 1862. gadā no vilciena nebija jāizkāpj. 1921. gadā, tātad gadu pēc Brīvības cīņām, tika atklāta (bez pārsēšanās) starptautiskā līnija Rīga–Parīze vai Rīga–Ostende. 1925. gadā Rīgā sāka ražot "Ziemeļu ekspresim" starptautiskos guļamvagonus, tā saucamos zilos, Latvijā, kas bija... es jau teicu, "Austrumu ekspresis" – tā ir tā pati franču firma. Nospēra 1941. gadā komunisti. Šustins pat esot vienu nospēris... šo zilo luksa vagonu un aizmucis no Rīgas... čekisti, komunisti un tā tālāk. 1970. gadā atklāja starptautisko vagonu, kuru piekabināja, brauca kaut kādi diplomāti, maršruts bija tāds: Rīga–Jelgava–Viļņa–Varšava. Kužnicā, Polijā, pārlika riteņus, nekādu problēmu, un brauca tālāk, un neko tas nemaksāja. 1990. gadā, kad mēs atjaunojām neatkarību, varēja nopirkt biļeti maršrutā Rīga–Londona, Rīga–Berlīne bez problēmām.

Es pats aizbraucu uz Londonu. Šeštoka – tas ir Polijā, tur pārlika... tur bija jāpārsēžas, tur laikam vairs tos riteņus nemācēja pārlikt, bija jākāpj ārā, jāiet uz to... un tad līdz Berlīnei.

Tagad ir izdomāta tā saucamā militārā komponente. Mēs Tallinā redzējām ātrās reaģēšanas... valstis... galvenās, kuras sniedz Ziemeļeiropai militāro palīdzību konfliktos... Kā mēs dzirdējām no premjerministriem vai no prezidentiem, šeit ieradīsies karaspēks jau pirms uzbrukumiem, no satelītiem redzēs. Briti – jūras lielvalsts, holandieši – jūras lielvalsts, zviedri – tie laikam gaida "Rail Baltica", norvēģi un somi... Ko visām šīm Ziemeļvalstīm dod kaut kādi jauni dzelzceļi, ja visām ir kravu pārvadāšana ar kuģiem? Vai šodien pārved tankus, piemēram, vai kaut ko? Lieliski! Liepājā izkrauj, dzelzceļš uz Jēkabpili. Starp citu, šis dzelzceļš iet gar jauno poligonu, tur jau ir stacija, ne kapeika nav jātērē.

Tātad secinājums bija pareizs. Latvija nevar uzbūvēt, jo mums nav speciālistu. Mums nav un arī nebūs 25 miljardu, mēs nespējam aprēķināt pat IKP, pēdējos 15 gados mēs esam viltojuši, 2022. gadā – par 7 procentiem. Es neesmu dzirdējis Latvijas Bankas prezidenta kandidāta komentārus par fiskālo ietekmi, es neesmu dzirdējis Šteinbukas komentārus, kas tik gudri runā par 10 vai 15 tūkstošiem, ar prēmijām mēnesī... ka nedrīkst aizņemties.

Vai ir jābūvē? Jā, ja to finansē Brisele un iet cauri pilsētām. Mīļie, luksusa vagoni brauc cauri pilsētām, kur jūs varat pasēdēt greznā restorānā, nevis pa krūmiem, pa purviem... kaut kur ārā, kaut kur tur, ziniet, Salacgrīvā nojumīte, koka tualete aiz krūmiem. Kam tas viss ir vajadzīgs? Igauņiem esot jāmaksā. Igauņiem nospļauties, viņi Pērnavā izkāps, viņiem jau ir sliedes. Un tūliņ janvārī iesaku visiem aizbraukt pa jauno līniju Tallina–Viļņa, kas ir atjaunota, tas ies, starp citu, caur Tartu, un tur igauņi varēs aizbraukt uz Viļņu, no kurienes atkal (Nav saklausāms.)... Kam tas ir vajadzīgs?! Nāciet, komisija, izskaidrojiet!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamajam vārds satiksmes ministram Kasparam Briškenam.

K. Briškens (satiksmes ministrs).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamās deputātes, deputāti, kolēģi! Es noteikti vēlos uzsvērt, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbs bija nepieciešams un kopumā šie secinājumi ir ļoti vērtīgi. Sabiedrībai bija iespēja vērot intervijas ar dažādām amatpersonām. Tas Latvijas politikā tāds patiešām... politikas kultūrā šis skaidrošanas... caurspīdības... darbs ir ļoti vērtīgs.

Bet tomēr, analizējot galaziņojumu, tai skaitā lietas, kas tika iekļautas pēdējā brīdī, man ar rūgtumu jāatzīmē, ka komisijas vadītājs Kulberga kungs ir iekļāvis sagrozītus faktus šajā ziņojumā un vienlaikus tikpat būtiski nav iekļāvis vairākas ļoti svarīgas lietas, tai skaitā tās, kas attiecas uz mani personīgi, manu profesionālo darbību un manu darbību kā trauksmes cēlējam šajā projektā daudzu gadu garumā.

Mans laiks ir ierobežots, līdz ar to pilnu komentāru par visiem šiem faktiem es nevarēšu dot. Ar to var iepazīties viedokļa rakstā, ko vakardien esmu publicējis. Es vēlos atzīmēt, ka šī ir tā prezentācija, no kuras Kulberga kungs tik ļoti baidījās un neļāva man to prezentēt komisijā. Bet katrā ziņā es ceru, ka tie materiāli ir lietai pievienoti un dokumentāri parāda visu to darbu, ko es savulaik darīju, neslēpjot to un esot projektā dažādos amatos.

Es atbalstu arī to, ka tika nosauktas amatpersonas. Vienlaikus, protams, tā ir ļoti liela atbildība, tam ir jāpieiet ar godaprātu, ar faktos balstītiem secinājumiem, nevis dažādiem sagrozītiem argumentiem, un tāpēc es vēlos izmantot iespēju no šīs augstās kanceles pievērsties tām lietām, kuras netika iekļautas ziņojumā. Nekaunos arī par to, ka tā dēļ, ka es projektā dažādos līmeņos – gan ikdienas darbā, gan ar kolēģiem kopīgi – publiski cēlu trauksmi, es esmu izpelnījies zināmu autoritāti kolēģu vidū, daudzi mani uzskatīja par vienu no projekta līderiem tieši tāpēc, ka es biju tas, kurš neļāva kaut kādas lietas noklusēt un pievērsa tām uzmanību, protams, man iespējamo instrumentu un ietekmes ietvaros.

Skaidrs, ka tajā laikā, kad es vadīju vienu no daudzajiem "Rail Baltica" departamentiem, man nebija tādas ietekmes kā valdes locekļiem vai padomes locekļiem, nemaz nerunājot par ministriem un ministru prezidentiem. Tagad ministra amatā es ļoti labi redzu, kā ministrs ir spējīgs ietekmēt šī projekta virzību, neiejaucoties operacionālajā darbībā, bet tomēr ministram ir ļoti daudz iespēju rīkoties. Tāpēc 2019. gadā sākotnēji oktobrī, pēc tam atkārtoti novembrī kopā ar 60 "Rail Baltica" starptautiskā kopuzņēmuma darbiniekiem mēs izsūtījām trauksmes celšanas vēstules. Sākotnēji nosūtījām trīs Baltijas valstu satiksmes ministriem un ministru prezidentiem. Viņi nereaģēja, tāpēc pēc mēneša nosūtījām vēl vienu vēstuli un tad, protams, nodevām arī plašsaziņas līdzekļiem. Tur ir ļoti daudz lietu, kuras atbalsojas arī parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumā.

Vairāki secinājumi. Pirms pieciem gadiem drosmīgu projekta darbinieku darba rezultātā sabiedrībai jau bija zināms, ka pārvaldības situācija ir kritiska – visi interešu konflikti, visa sarežģītā uzbūve, fakts, ka nav vienas atbildīgās institūcijas, nemaz nerunājot par vienu atbildīgo cilvēku. Ļoti neskaidra pārvaldība... tiktāl, ka Satiksmes ministrija ir vienīgā, kas par šādu megaprojektu ir atbildīga.

Mēs jau tajā laikā, pirms pieciem gadiem, teicām, ka šis projekts ir jāuzrauga visas valdības un Ministru prezidenta līmenī. Pie šiem secinājumiem cilvēki, kam šis projekts ir rūpējis, bija nonākuši jau pirms pieciem gadiem.

Otrs bija par neatkarīgas uzraudzības padomes ieviešanu. Visi interešu konflikti padomē, kur nepārtraukti ir bijuši cilvēki, kam nav bijusi atbilstoša kvalifikācija... iecelti, bet nav tikuši galā ar saviem pienākumiem.

Visbeidzot, protams, arī vadošās amatpersonas. Viens no iemesliem, kāpēc darbinieki savulaik cēla trauksmi, bija tāpēc, ka uzņēmuma izpilddirektora amatā tika iecelts cilvēks, kura profesionālā pieredze nebija atbilstoša tam, kas bija nofiksēts akcionāru līgumā. Šīs vēstules nonāca arī līdz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Reaģējot uz to, ko teica Butāna kungs, – jā, es domāju, darbinieki jau pietiekami daudz bija darījuši, lai šīs lietas publiski izgaismotu. Iet vēl tālāk – publiski par tām diskutēt Saeimas komisijā – droši vien tā būtu bijusi profesionāla pašnāvība. Bet tajā brīdī Saeimai un atbildīgajai komisijai bija iespēja rīkoties.

Lūdzu iespēju apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Briškens. Turpinot – par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju. Tajā laikā, kad es vēl biju jūsu kolēģis, vadīju šeit frakciju PROGRESĪVIE, strādājot Saeimas opozīcijā, 2023. gada pavasarī mēs sagatavojām ziņojumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kur ietvērām visus šos kritiskos aspektus – ka projekta izmaksas pēc tā laika aplēsēm pieaugušas līdz sešiem miljardiem, par interešu konfliktiem, par kavēšanos, par to, ka Satiksmes ministrija kā institūcija netiek galā, par to, ka visi dokumenti ir noslepenoti. Mēs aicinājām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju reizi Saeimas sesijā skatīt progresa ziņojumu. Vienlaikus mēs nosūtījām vēstuli visām iesaistītajām institūcijām – Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai, Valsts kontrolei. Nekādas reakcijas. Maģiski. Iepriekšējās valdības laikā, kad tapa zināmi visi lielie izmaksu pieaugumi, nesekoja nekāda rīcība.

Tagad esmu atnācis kā ministrs un vēlos darīt to, ko es iepriekš nevarēju darīt kā projekta darbinieks – bez šādas ietekmes. Vēlos darīt to, par ko es gadiem ilgi esmu runājis, tāpēc mēs esam atklājuši šīs izmaksas. Nevis aiznesuši tikai valdībai pa kluso... zem tepiķa... aiz aizkariem, bet izstāstījuši sabiedrībai, cik šis projekts reāli maksā.

Mēs vienlaikus esam virzījuši visus kompromisus, lai pirmajā kārtā būtu vismaz par četriem miljardiem mazāks rēķins. Jā, es piekrītu, tas ir daļēji atliktais rēķins, bet tas ir mazāks nekā rēķins, ko es saņēmu pirmajā dienā... uz galda.

Mēs, protams, esam virzījuši arī visu, kas ir saistīts ar izmaiņām projekta pārvaldībā. Nomainītas faktiski visas struktūras – gan ministrijas augstākā vadība, gan ieviesējinstitūcijas.

Mēs esam izveidojuši Ministru kabineta tematisko komiteju. Tas ir tas darbs, ko principā vajadzēja darīt... ja ne pirms pieciem gadiem, kad darbinieki par to brīdināja, bet vajadzēja darīt iepriekšējai valdībai.

Vienlaikus mēs esam panākuši risinājumu, lai Rīgā, cerams, nepaliktu divas spoku stacijas. Cerams, mēs Rīgu pirmajā kārtā pievienosim "Rail Baltica", jo bez savienojuma ar Rīgu projektam zūd liela daļa ekonomiskās jēgas.

Es patiešām saku paldies visiem komisijas deputātiem, kas piedalījās darbā. "Rail Baltica" ir Latvijai un visam mūsu reģionam monumentāli svarīgs projekts ne tikai no ekonomiskās attīstības un drošības viedokļa, bet arī kā vēsturiskās taisnības atjaunošanas projekts, es teiktu, mūsu eiropeiskās integrācijas nostiprināšanas projekts.

Paldies par darbu. Vienmēr esmu jūsu rīcībā, lai turpinātu virzīt šo Latvijai svarīgo projektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Atim Labucim – frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā. Lūdzu!

A. Labucis (JV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Godājamie kolēģi! Šodien izskatām galaziņojumu. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par projekta "Rail Baltica" īstenošanu sēdēs pavadījām gana daudz laika – kopumā 26 sēdes. Man bija patiess gods strādāt parlamentārās izmeklēšanas komisijā, pārstāvot Saeimas frakciju JAUNĀ VIENOTĪBA.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija... kolēģi, mēs esam kopā ieguldījuši lielu darbu, šķetinot apjomīgā un sarežģītā projekta īstenošanas apstākļus, un paveiktā darba rezultāts ir šis galaziņojums, ar kuru, ceru, visi Saeimas deputāti ir iepazinušies. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba laikā ir noskaidrojusies virkne nepilnību projekta īstenošanas gaitā, tostarp koordinācijas trūkums starp dažādām iesaistītajām institūcijām.

Kolēģi, par spīti ieguldītajam darbam un pūlēm, esmu spiests secināt, ka sākotnēji komisija strādāja koleģiāli, pāri katra deputāta politiskajai piederībai, bet, tuvojoties komisijas darba noslēgumam, pēdējo nedēļu laikā komisijas darbs diemžēl tika politizēts. Galaziņojuma noslēguma redakcija tika iesniegta pēdējā brīdī, dažas stundas pirms balsojuma, un tā diemžēl kardināli atšķīrās no redakcijas, kas tika iepriekš diskutēta komisijas sēdēs. Šāda pieeja ir vai nu slikta laika plānošana, vai process tika novilcināts apzināti.

Galaziņojuma noslēguma redakcijas saturs bija pieaudzis gandrīz par 60 lapaspusēm, tajā ietvertā informācija netika pienācīgi apspriesta starp komisijas locekļiem. Rodas retorisks jautājums: kā komisijas deputāti no opozīcijas, kas atbalstīja šo galaziņojumu, spēja tik īsā laikā ar to pienācīgi iepazīties un izvērtēt? (Starpsauciens.) Malači!

Par komisijas darba rezultātu politizēšanu skaidri liecina galaziņojumam pievienotais un krāšņi ilustrētais atbildīgo personu saraksts. Man līdz galam nav saprotams, kā veidojās kritēriji, pēc kā tas tika sastādīts. Runājot par šo atbildīgo personu sarakstu, vēlos tomēr norādīt, ka nav skaidra pamatojuma, kādēļ visas amatpersonas, kas ir minētas galaziņojuma dokumentā... bet citas atsevišķi izceltas atbildīgo sarakstā... tādēļ es gribu teikt, ka visi trīs koalīcijas pārstāvji, kas strādāja šajā komisijā... bija viens no iemesliem, kāpēc mēs atturējāmies balsojumā par galaziņojumu.

Saprātīga un atbalstāma pieeja būtu runāt galaziņojumā par amatpersonu atbildību, pamatojot to ar faktiem, kas konstatēti, vērtējot projekta ieviešanas gaitu un katrā tā posmā pieņemtos lēmumus. Bet tas acīmredzot neatbilda parlamentārās izmeklēšanas komisijā pārstāvēto opozīcijas deputātu vēlmei. Acīmredzot bija vēlme izcelties ar politisko kritiku... pret bijušajiem premjeriem, ministriem un diemžēl esošo valdību. Līdz ar to nav iespējams piekrist argumentam, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija ir veikusi objektīvu faktu konstatēšanu un izvērtēšanu, jo tās darba rezultātā ir tapis politiski motivēts atbildīgo saraksts, kam nav nekādu tiesisku seku.

Dārgie deputāti, projekts "Rail Baltica" ir sekmīgi jāpabeidz, ir jāsavieno visas trīs Baltijas valstis ar Eiropu. Mēs esam piederīgi Eiropai gan ekonomiskā, gan drošības ziņā, kā arī mūs vieno trīs svarīgas lietas – brīvība, demokrātija, tiesiskums. Ir svarīgi nodrošināt, lai projekta "Rail Baltica" īstenošanā iesaistītie profesionāļi pilda tiem uzticētos uzdevumus un uzņemas atbildību par savas rīcības sekām. Dzelzceļa infrastruktūras projekts "Rail Baltica" ir ārkārtīgi nozīmīgs Latvijai, tā sekmīga īstenošana ir viens no Latvijas drošības un ekonomiskās izaugsmes stūrakmeņiem. Projekta "Rail Baltica" ieviešanai ir jāturpinās, balstoties racionālā pieejā, proti, projekta īstenošana norisinās atbilstoši finansējuma piešķiršanas gaitai, nevis valsts budžets tiek plānots un pakārtots projekta īstenošanas vajadzībām.

Vēlos norādīt, ka jau šobrīd ir veiktas korekcijas projekta īstenošanas kārtībā. Tā tas arī būs jāturpina. Nesen valdībā izskatītais Satiksmes ministrijas informatīvais ziņojums parāda projekta racionālu turpinājumu, paredzot iespējami ātri panākt Latvijas "Rail Baltica" posma funkcionalitāti vismaz minimālā līmenī. Pirmajā kārtā ir paredzēts (gribu uzsvērt trīs punktus): izbūvēt sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai; atbilstoši pieejamajam finansējumam, pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Atjaunošanas un noturības mehānisma un Kohēzijas fonda līdzekļus, pabeigt divas lielās Rīgas stacijas – lidostu un Rīgas dzelzceļa staciju; izbūvēt jaunu dzelzceļa līniju no Imantas uz Rīgas lidostu.

Kolēģi, mūsu kopīgās intereses ir projekta "Rail Baltica" īstenošana. Kopīgiem spēkiem mēs to arī paveiksim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Deputāti! Komisijas galaziņojums ir sagatavots Padomju Savienības labākajās tradīcijās – vispirms tiek konstatēti vainīgie (Starpsaucieni.), pēc tam tiek saražoti pierādījumi. Par to ir ļoti žēl. (Daži deputāti aplaudē. Starpsauciens.)

Komisijas darbs bija nepieciešams un vērtīgs, tomēr beigās izrādījās ārkārtīgi īpatnējs. Pēc man pieejamās informācijas, komisijas vadītājs komisijas deputātiem lūdzis nosūtīt atbildīgo sarakstu situācijā, kad galaziņojums vēl nebija gatavs, deputāti vēl nebija vienojušies par kopīgu faktu un secinājumu konstatāciju. Komisijā nebija kopīgas izpratnes un kopīgas vienošanās par svarīgākajām visu šo gadu garumā pieļautajām kļūdām. (Starpsauciens.) Tomēr, par spīti tam, ka šādas kopīgas izpratnes nebija, tika uzsākts paralēls atbildīgo meklēšanas process. (Starpsauciens.)

Pēc tam kad tika sagatavoti saraksti ar atbildīgajām personām, komisija izdomāja ļoti oriģinālu, līdz šim Latvijas politikā vēl nepieredzētu atbildības izvērtēšanas metodi – veidot sarkanu, oranžu un dzeltenu sarakstu. Diemžēl, ļoti iespējams, tieši šī inovācija būs tā, kas atstās lielāko ietekmi uz "Rail Baltica" turpmāko attīstību. (Starpsauciens.) Komisijas ambiciozie un nepieciešamie mērķi beigās vainagojās ar vainīgo uzzīmēšanas konkursu, un tas ir patiesi iespaidīgi.

Komisija pavadīja vairākas stundas aizraujošā diskusijā par to, kuru krītiņu izmantot, lai apkrāsotu it kā atbildīgās personas. Turklāt jāpiemin, ka ir personas, kuras komisijā pat netika uzklausītas, bet pēc tam tika identificētas kā atbildīgas. Tas savukārt liek domāt par to, ka sešu mēnešu darbs tomēr bija diezgan veltīgs, jo pie šāda saraksta sastādīšanas varēja ķerties klāt jau jūnijā, un tad visu atlikušo pusgadu spēlēties ar krītiņiem.

Saprotu, ka man, protams, pārmetīs tikai to, ka es uz šo skatos no savas partijas skatpunkta un aizstāvu esošo satiksmes ministru, tomēr cilvēkiem, arī medijiem, kas klausās, es vēlos norādīt uz jautājumiem, kas mani interesē. (Starpsauciens.) Kā tas ir iespējams, ka Māra Kučinska apzīmēšanai tika izmantots dzeltenais krītiņš, bet Kaspara Briškena gadījumā tika izmantots sarkanais krītiņš? (Starpsaucieni.) Tieši Māra Kučinska... ļoti žēl, ka Kučinska kunga nav šeit... tieši Māra Kučinska vadītās valdības laikā 2016. gada 24. augustā tika pieņemts pirmais lēmums par "Rail Baltica" trases novietojumu Latvijā, iekļaujot tajā tā saukto Rīgas cilpu. Un jau tobrīd tas bija dārgākais un sarežģītākais scenārijs, lēmums bija sasteigts, jo drīz bija gaidāmi izvērtējumi arī par citiem scenārijiem.

Tāpēc es aicinu gan Andri Kulbergu, gan Māri Kučinski (žēl, ka nav šeit), gan ikvienu komisijas deputātu, kas atbalstīja šo ziņojumu, nākt šeit un atbildēt par to, kāds tam ir pamatojums. (Starpsauciens.) Kā izrādās, 2016. gadā politiskā atbildība tiek piedēvēta Kasparam Briškenam, kurš tobrīd ir kopuzņēmuma darbinieks, bet premjers – premjers! – tiek uzskatīts par politiski mazāk ietekmīgu cilvēku. (Starpsauciens: "Briškens...!")

Vēl viens jautājums man ir par tā saukto "Air-to-Rail" risinājumu, kas ir kā pamatojums Kaspara Briškena sarkanajam krītiņam. (Starpsauciens: "Brīvību Briškenam!") Vienīgā vieta visā garajā ziņojumā, kur tiek pieminēts "Air-to-Rail", ir šūniņā pie Briškena it kā politiskās atbildības. Nevienā vietā šajā ziņojumā netiek izvērsts skaidrojums, analīze, pamatojums par šo projekta aspektu. Bez analīzes savukārt nav nekādu secinājumu, ir tikai konstatēta vaina.

Tieši šis mazais aspekts apliecina to, ko minēju sākumā: ziņojums sagatavots labākajās Padomju Savienības tradīcijās (Starpsauciens.) – vispirms konstatēti vainīgie, pēc tam tiek saražoti pierādījumi.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Šuvajevs. Noslēgumā. Ir ārkārtīgi – ārkārtīgi! – īpatnēji tas, ka ir vairāki cilvēki, kuru atbildība vispār nav vērtēta. Viens no šādiem ir mūsu kolēģis Jānis Vitenbergs, kurš 2019. gadā, vadot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, organizēja sēdi pēc tam, kad kopuzņēmuma darbinieki, tai skaitā Kaspars Briškens, bija cēluši trauksmi (Starpsauciens.) par projekta pārvaldību un projekta gaitu. Sēde tika saorganizēta, un pēc sēdes Vitenberga kungs pauda cerību, ka Satiksmes ministrija pārskatīs "RB Rail" pārvaldības struktūru un lems par iespējamo restrukturizāciju.

Papildus Vitenberga kungs teica (citēju): "Mums kā politiķiem visos līmeņos – gan man kā Saeimas pārstāvim, vadot komisiju, gan attiecīgās jomas ministriem (satiksmes un ārlietu), gan Ministru prezidentam – visu laiku ir jābūt lietas kursā par šo projektu, jāseko līdzi nemitīgi, nevis epizodiski."

Lieki piebilst, ka drīz pēc tam Vitenberga kungs kļuva par Ministru kabineta locekli ar visām iespējām nemitīgi sekot līdzi šim projektam, tomēr rīcība nesekoja. Varbūt Vitenberga kungs var nākt (redzēju, ka ir pieteicies debatēt) un pateikt, cik daudz sēžu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pēc šīs tika organizētas par šo tēmu, kā tika sekots līdzi, vai komisijas vadītājs tikās ar kopuzņēmuma darbiniekiem un tos uzklausīja.

Diemžēl man izskatās, ka Kulberga kungs beigās izvēlējās sargāt sev politiski pietuvinātas personas, nevis īstenot kvalitatīvu politiskās atbildības izvērtējumu. Daudzie solījumi par komisijas galadarbu izrādījušies diezgan tukši. (Starpsauciens.)

Projektā "Rail Baltica" ir pieļautas vairākas būtiskas kļūdas. Tomēr komisija nespēja vienoties par objektīvu notikumu izklāstu, piemēram, pie katra secinājuma nosaukt tā laika lēmumu pieņēmējus. (Starpsauciens.) Rezultātā "Stabilitātei!", LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ, "Nacionālā apvienība", APVIENOTAIS SARAKSTS kā opozīcija vienkārši izkrāsoja vaininiekus. Sabiedrības vērtējumam tiek nodots ziņojums, kur ir daudz vērtīgas informācijas... patiesi!... un tā būs tiešām lietderīga politiskajai analīzei.

Ir skaidri zināms, ka lielākā uzmanība tiks pievērsta pēdējām lapaspusēm. Tās diemžēl ir uzrakstītas Padomju Savienības labākajās tradīcijās – ir konstatēti vainīgie, pēc tam saražoti pierādījumi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nākamajam vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Laikam uzreiz nāksies reflektēt uz to, ko teica Šuvajeva kungs.

Bet vispirms es pateikšu lielu paldies Andrim par to darbu, ko viņš veica. Mīļš paldies par to, ka tu izvēlējies mani kā savu sekretāru, man liekas, mēs tiešām daudz ko izdarījām. Es bišķiņ, bišķiņ pieskaršos tām darba aizkulisēm, par ko neviens vēl nav runājis, jo tās lietas, ko Andris pateica... viņš nosedz pilnīgi visu laukumu... bet ir vēl daudzas citas ļoti interesantas lietas.

Piemēram, kad mēs sākām strādāt, domājām, kā to visu iesākt, no kura gala, man bija ideja, ka mums vajadzētu sekot Erkila Puaro vai Agatas Kristi... labākajām tradīcijām... sekot naudai. Bet ātri vien, kad mēs paskatījāmies uz līgumiem, kuri bija ap piectūkstoš dokumentiem, mēs sapratām, ka tālu netiksim. Nezinu, vai tas bija dievpalīgs vai kaut kas cits... mums ļoti, ļoti paveicās ar to, kāda bija hronoloģiskā izvēle, ko Andris un viņa komanda veica, jo pēc būtības mēs divreiz aicinājām tikai trīs vai četras personas. Tas bija viens no, es teikšu, stūrakmeņiem, kāpēc šī komisija, manuprāt, bija baigi izdevusies, – ka mēs ļoti pareizi hronoloģiski visus aicinājām.

Tālāk – reflektējot uz to, ko teica Šuvajeva kungs. Ir jāsaprot, ka šīs krāsas, šīs gradācijas – tas ir mūsu subjektīvais viedoklis. Mēs ne tikai tikāmies komisijās (bija 26 komisijas sēdes), bet arī tikāmies neformāli: gan es viens pats tikos ar daudziem cilvēkiem, kas bija iesaistīti projektā, gan Andris viens pats tikās ar daudziem cilvēkiem, gan mēs kopā tikāmies ar daudziem cilvēkiem. Ir tāds teiciens: tas nav tas, ko tu zini, tas ir tas, ko tu vari pierādīt. Ir ļoti daudzas lietas, kuras mēs nevaram pierādīt, bet mēs zinām.

Ja mēs skatāmies uz to gradāciju, tad sarkanais stabiņš, pēc tam oranžais... tās ir mūsu izjūtas (pēc komisijas sēdēm, pēc neoficiālo tikšanos reizēm) – kuri ir atbildīgi. Jā, protams, es saprotu Skaidrīti, es saprotu arī Šuvajeva kungu. Viņi grib pretim faktus, bet, ja mēs sekotu tādam paraugam, ka pretim ir jābūt faktiem, tādā gadījumā mēs, piemēram, Finanšu ministriju vispār nevarētu saukt par atbildīgo.

Finanšu ministrija pie mums bija divreiz. Man tā frāze prātā skan kā iekalta: "Tas ir transporta projekts, Satiksmes ministrija par to atbildīga, mēs neko nezinām." Jā, pēc papīriem viņi ir tīri, viņi ne par ko nav atbildīgi, bet pēc būtības ir atbildīgi. Nu kā – viņi ir kopējā maka turētāji.

Gribu vēl pieskarties dažādiem mītiem, kuri ir kultivēti saistībā ar šo projektu un kas tos mītus kultivē.

Pirmais – ekonomiskais pamatojums. Šim projektam nekad nav bijis ekonomiskā pamatojuma. Jau no Rubesas laikiem naratīvs bija tāds: mēs ieguldām vienu eiro, pretim dabūjam četrus. Nu pilnīgas, absolūtas muļķības! Nekad tas tā nav bijis. Ja mēs paskatāmies uz CBA... tā saucamo ieguvumu un zaudējumu analīzi... vai kā to precīzāk varētu saukt... abas ir bijušas pilnīgi pretrunīgas. Vienā bija uzsvars uz kravām, otrā – uz pasažieriem, pēc tam otrādi.

Ekonomiskā pamatojuma šim projektam nav bijis. Pēc būtības sanāk – kas? Mums jau ir esošā sliežu infrastruktūra, kuru mēs visu laiku dotējam. Un ko mēs darām? Mēs mēģinām būvēt vēl vienu tādu pašu infrastruktūru, kas mums izmaksās... ko jau atzina... arī finanšu ministrs atzina... tas mums izmaksās ap 150 miljoniem gadā. Proti, mēs tagad ieliksim miljardus, lai tad, kad būs gatavs, maksātu par to simtiem miljonu. Tas ir pilnīgs, absolūts ārprāts.

Nākamais mīts, ko kultivē tie cilvēki, kuri grib, lai šis projekts turpinās, ir militārā mobilitāte. Ir viena versija (to dzirdēju no Kiršteina kunga), ka bija viens celtnieks, kurš gribēja pretendēt uz šo projektu, tāpēc iedeva militārās mobilitātes apzīmējumu, lai tas būtu izslēgts no konkursa.

Jums ir jāsaprot, ka 28. novembrī, tas ir, pirms divām nedēļām, no Polijas atnāca tanki pa sliedēm... tos pārkrāva Kauņā. Nav nekādu problēmu tagad vest tankus. Bet mēs ieguldām kapacitātē, kas būs gatava pēc 10 gadiem. Mēs iesaldējam naudu. Kāpēc lai mēs to naudu neliktu šobrīd aizsardzībā? Kāpēc mums tā jāiesaldē? Jo karš jau...

Drīkst apvienot debašu laikus?

Karš jau notiek pašlaik.

Tālāk – trešais mīts. Neviens neko nezināja. Visi, kas pie mums uz komisiju ir atnākuši, tai skaitā Kariņš, tai skaitā Finanšu ministrija, visi vienmēr saka: mēs neko nezinājām. Visi visu ļoti labi zināja. Arī neformālās tikšanās reizēs dažāda ranga darboņi mums teica, ka ir zinājuši. Vienkārši būtu ļoti naivi domāt, ka cilvēki iegūst informāciju no informatīvajiem ziņojumiem. Viņi brauc garām Centrālajai dzelzceļa stacijai, redz, ka tur notiek milzīga būvniecība, bet neko nezina.

Jautājums: kāpēc šie mīti ir radīti? Šie mīti ir radīti viena iemesla dēļ – lai šis projekts turpinātos. Kas ir ieguvēji no tā, ka projekts turpinās? Es varu pateikt uzreiz: tie ir ieviesēji, kuri saņem labas algas, tie ir būvnieki, arī Eiropai tas ir samērā svarīgi, un, protams, esošā vara. Ja mēs šo projektu tagad apturētu, protams, ripotu galvas. Ripotu galvas esošajai varai, ripotu galvas arī... tā vairs nebūtu tikai politiskā atbildība.

Kā jau mans kolēģis Edmunds Zivtiņš minēja, mūsu frakcijas nostāja ir, ka šis projekts nekavējoties ir jāaptur. Joprojām, pēc 26 sēdēm, uzdodot pavisam vienkāršu jautājumu gan finanšu ministram, gan premjerei, kāpēc mums šis projekts ir vajadzīgs, jēgpilnu atbildi mēs neguvām.

Nobeigumā vēl viena lieta, kas mani nedaudz pārsteidz. Visi runā, ka būs kaut kādas sankcijas, ka būs kaut kas jāatmaksā. Nevienam līdz galam nav skaidrs ne par sankcijām, ne – cik jāatmaksā.

Paldies par jūsu uzmanību. Vēlvienreiz – Andri, paldies, ka tu izvēlējies mani par sekretāru. Man šķiet, mēs paveicām valstiski svarīgu darbu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kungi, cienītās dāmas! "Rail Baltica" ir Jaunās VIENOTĪBAS un to cilvēku, kas tagad ir "PROGRESĪVIE", radīts bērns. Tas ir fakts. Radīts, barots, audzēts un publiski slavēts 15 gadus. 15 gadus sabiedrība tika barota ar skaistām vizualizācijām – sapni, ka mēs visi varēsim traukties ar vilcienu līdz Eiropas metropolēm gluži kā ar Francijas TGV vai Japānas Shinkansen.

Tā tas bija iespējams, cienījamie kolēģi, 15 gadus, līdz pat brīdim, kad APVIENOTAIS SARAKSTS uzsāka izmeklēšanas komisijas darbu Saeimā un pie darba ķērās Kulbergs. Tik ērta dzīve, peldoties miljonos, bija iespējama, jo izlēmīgie valsts vadītāji un izslavētās "Rail Baltica" superzvaigznes 15 gados pārliecinājās, ka, noslepenojot dokumentus un sarežģījot "Rail Baltica" stāstu tā, ka ne deputāti, ne žurnālisti, ne sabiedrība vairāk neko nesapratīs kā tikai skaistās vizualizācijas... tikai tā tas viss bija tik ilgi iespējams – noslepenojot un sarežģījot līdz kvantu fizikas līmenim.

Tāpēc, ja mēs līdzībās skatāmies, "Rail Baltica" ir "Šrēdingera kaķis". "Šrēdingera kaķis" ir slavenā Ervina Šrēdingera 1935. gada domas eksperiments kvantu fizikas jomā, kas ilustrē kvantu superpozīcijas paradoksu un sarežģītās attiecības starp kvantu pasauli un makroskopiskajiem objektiem. Būtība šim eksperimentam ir ļoti vienkārša. Aizvērtā kastē atrodas kaķis, otrs elements – radioaktīvs atoms, kas var sabrukt un var nesabrukt. Geigera skaitītājs, kas konstatē radioaktīvā atoma sabrukumu, un mehānisms, kas atbrīvo indi Geigera skaitītāja reakcijas gadījumā. Procesa princips ir tāds: kamēr kaste ir aizvērta, atomu stāvoklis... kvantu mehānikā... ir superpozīcijā – atoms vienlaikus ir gan sabrucis, gan nesabrucis. Tādējādi kaķis, kas ir atkarīgs no šī mehānisma, arī ir superpozīcijā – dzīvs un miris vienlaikus.

Kolēģi, "Rail Baltica" projekts ir "Šrēdingera kaķis". "Rail Baltica" ir dzīvs un miris vienlaikus. Proti, centrālā diskusija šobrīd ir par to – "būvēt nedrīkst nebūvēt". Un komatu neviens nespēj ielikt. Un valdībai arī... gads pagājis Siliņas valdībā, pirms tam pieci gadi ir bijuši Krišjāņa Kariņa valdībā, skatāmies vēl iepriekšējās valdības. Vai ir bijusi jebkad pilna skaidrība, ko būvēsim, vai būvēsim, cik tas maksās, kādos termiņos mēs to izdarīsim? Visus šos gadus ir bijušas pasakas. Protams, arī piramīdas efekts, kā Kulberga kungs secināja, – ar nākotnes finansējumu faktiski nosegt pagātnes lēmumus.

Kolēģi, kaut kur starp rindām, lasot šo garo galaziņojumu... ko būtu vērts izlasīt arī visiem Latvijas iedzīvotājiem... tas daudz ko pasaka par mūsu valsts pārvaldes spējām un tradīcijām. Kaut kur starp rindām... nepamet sajūta, ka "smaržo", iespējams, pēc diversijas un fantastiski pārdomātas sabotāžas, proti, ja projektu nevar apturēt, tad to padara par absurdu. Iet tik tālu – ja projektu atceļ, tas, protams, ir liels zaudējums mūsu ekonomikai (jau ieguldītais pusmiljards... finansiālie zaudējumi), tas ir zaudējums mūsu drošībai, bet, ja projektu turpina, tas maksās kolosālu naudu. Un tas nozīmē, ka mēs uzkraujam šo nastu nākamajām paaudzēm. Tie šobrīd jau ir zaudējumi valsts budžetā. Latvijas starptautiskā reputācija, mūsu drošības intereses ir skartas. Ja igauņi un leiši uzbūvēs un mēs būsim "krāteris" pa vidu...

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

E. Smiltēns. Ja mēs būsim "krāteris" pa vidu, kas nerealizē projektu, tas būs starptautisks skandāls, tā būs graujoša ietekme Latvijas reputācijai. (Dep. M. Sprindžuka starpsauciens.) Tas ir progresīvi, jā, iespējams, taisnība, Sprindžuka kungs.

Ekonomika. Ar savu politiku mēs jau šobrīd esam pēdējie Baltijā, un, ja mēs neuzbūvēsim, tas, protams, ietekmēs mūs, tas ietekmēs arī igauņus. Pusmiljards, kas jau ir iztērēts, un tā nauda, kas tiks tērēta, tas arī ir vērā ņemams fakts, jo saistības jau šobrīd... Evikas Siliņas valdības laikā ir uzņemtas. Arī tilts, kas tiek būvēts pār Daugavu un kam vairs nav nekādas jēgas un nozīmes, bet darbi turpinās... tas viss ir noticis šā gada pavasarī.

Šodien medijos mēs lasām prokuratūras paziņojumu un KNAB paziņojumu, ka ir uzsākts kriminālprocess par to, ka par "Rail Baltica" projekta ieviešanu atbildīgās valsts amatpersonas, iespējams, valsts budžetā radījušas zaudējumus lielā apmērā saistībā ar "Rail Baltica" infrastruktūras objektu būvniecību. Ir arī nosaukti konkrēti vārdi un uzvārdi ar personas kodiem, kas ir bijuši iesaistīti šajā projektā. Bet ļoti žēl, ka komisija nepaspēja un nespēja izvērtēt tos notikumus, kas notikuši pēdējā gadā, jo lielie līgumi ir slēgti šobrīd.

Cienījamie kolēģi, parlamentārās izmeklēšanas komisija ir Satversmē noteikts Saeimas instruments... un es gribu pateikt lielu paldies Andrim Kulbergam un visai komisijai, jo, manuprāt, šī parlamentārās izmeklēšanas komisija ir beidzot pierādījusi, ka šīm komisijām ir jēga, nozīme un būtība, ka tās spēj atklāt valstij izšķiroši svarīgas lietas. Un, ja nebūtu šīs komisijas, iespējams, mēs joprojām skatītos skaistas vizualizācijas un sapņotu, kā mēs trauksimies uz Berlīni gluži kā ar Francijas TGV vai Japānas Shinkansen. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Valstssievas un valstsvīri! Es gribu teikt paldies Andrim Kulbergam un viņa vadītajai komisijai, jo, manuprāt, ir padarīts liels darbs un šī darba rezultātā mums katram veidojas labāks priekšstats par to, cik liela ir šī problēma, cik svarīgs ir bijis šis projekts un cik neprasmīgi tas ir pārvaldīts.

Es nepieķeršos tām detaļām, kas ir negatīvas, bet man visvairāk patika Andra teiktais, ka Latvija var labāk. Un noteikti – Latvija var labāk. Tāpat kā komisijas vadītājs, es esmu par to pilnīgi pārliecināts... un, domāju, arī mēs, šeit, zālē, klātesošie. Tas nozīmē to, ka mums visiem jeb mūsu valstij ir jāsaņemas un tas ir mūsu spēkos. Tikai mums šādi projekti ir jāvada profesionāli, nevis ar gadījuma cilvēkiem. Lūk!

Es gribētu teikt tā, ka Latvijā šāda pieredze ir bijusi, un es no šīs pieredzes nekaunos. 2004. gadā mēs iestājāmies NATO. Es atgādināšu – 1998. gadā visi zināja, ka Lietuvu un Igauniju uzņems, bet Latviju neuzņems, jo tā ir atpalikusi un nespēj parādīt ne politisko gribu, ne profesionalitāti. 2004. gadā Latvija iestājās... kā līderis... bija vajadzīgi pieci gadi profesionāla darba, atbildīgas attieksmes un arī visa sava dzīve dažiem cilvēkiem, kuri stratēģiski vadīja šo projektu... viss laiks, 24 stundas diennaktī... bija jāvada šis projekts. Mēs iestājāmies, un mēs šodien to baudām. Es ceru, ka arī mēs kādreiz baudīsim iespēju braukt līdz Berlīnei ar ātrvilcienu. Nu, varbūt nākamās paaudzes. Lūk!

Bet, lai iestātos NATO, bija jāveic ļoti konkrēti pasākumi: jālauž PSRS pieejas, jāveido NATO struktūras un jālieto PPBS. PPBS nozīmē plānošanu, programmēšanu, budžetēšanu, vadīšanu, projekta vadības izpildes kontroli un, ja nepieciešams, arī korekcijas. Tikai saskaņā ar šādu vadību... NATO valstis noticēja, jo viņiem visiem ir saprotams, ko nozīmē vadīt projektus un ko nozīmē plānošana, programmēšana, budžetēšana, vadīšana un izpildes kontrole. Mēs nevaram teikt, ka Baltijas... mūsu pašreizējā projektā tas tā būtu noticis. Tātad runa ir par profesionālu komandu un patiesībā arī par cilvēkiem, kuri vada šādus projektus.

Es jums izstāstīšu vienu piemēru. Lai mēs sekmīgi iestātos NATO, man bija jāpiesaista tie latvieši (viņus šeit neviens neatceras, bet tie bija izcilākie – "zelta fonda" – latvieši), kas pasaulē savā jomā vistālāk ir tikuši un ir bijuši vadošie cilvēki pasaulē. Un latviešiem tādi cilvēki bija. Bet viņi bija jādabū uz šejieni, uz Latviju, uz dažiem gadiem. Viens no tiem bija flotiles admirālis Andrejs Mežmalis. Andrejs vadīja Amerikas Savienoto Valstu–Vācijas kopējo jūras spēku raķešu sistēmu izstrādes programmu. Lai šādu programmu vadītu, Andrejam četrus gadus bija jāmācās Monterejā... ASV Jūras kara flotes akadēmijā – speciāli šim projektam. Un tad, kad... lai es viņu dabūtu uz šejieni, uz Latviju, un lai viņš varētu palīdzēt mums pārvērst PSRS bruņotos spēkus par NATO atbilstošiem bruņotajiem spēkiem, man bija jāraksta vēstules ASV ārlietu ministrijai un... Pentagonam. Un Pentagons, atbildot uz šīm vēstulēm, pateica: "Labi, bet mēs nevaram noņemt cilvēku, kurš ir sagatavots un kurš vada šādu raķešu izstrādes programmu, viņa vietā mums ir jāsagatavo citi cilvēki." Un Andrejam nācās divus gadus sagatavot vietniekus, kuri varēja pārņemt programmu, lai viņš varētu atbraukt uz Latviju palīgā Latvijai. Tas ir viens sīks, vienkāršs piemērs...

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst laiku apvienošanai.

Ģ. V. Kristovskis. Tas ir viens sīks, vienkāršs piemērs, no kā mūsu valsts nemācās. Nemācās no Amerikas Savienotajām Valstīm, nemācās no Vācijas, nemācās no tā, kā ir jāvada projekti, atbildīgi projekti.

Mēs redzam, ka izsludina konkursu, gadījuma cilvēki vada projektu, pēc tam viņus atlaiž un vietā nāk tādi paši gadījuma cilvēki. Tāds ir rezultāts. Varbūt kādi būs apvainojušies par to, ka es saku šādus vārdus, droši vien tas ķersies pie sirds... noteikti. Bet jautājums: kāpēc mums tik slikti iet ar šo projektu? Ja mums ietu ļoti labi, neviens šādus vārdus arī neteiktu, šādas komisijas neveidotu un nevienam nebūtu jāsarkst.

Tā ka mūsu valstij ir jāsaņemas. Pareizi, Andri! Latvija var labāk, Latvija var... tas ir mūsu rokās, un mūsu pienākums ir to apliecināt.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Kolēģes! Kolēģi! Vispirms vēlos izteikt atzinību Kulberga kungam par viņa tiešām milzīgajām darbaspējām un spēju iedziļināties līdz pat detaļām ļoti sarežģītās lietās. Tas tiešām ir apbrīnojami. Visu cieņu jums.

Protams, es pozitīvi vērtēju to, kas ir sagatavots... galaziņojums... kopumā... kas ir noticis no 2011. gada līdz pat šim brīdim, tika arī iestrādāts šobrīd apspriežamais "Rail Baltica" projekta virzības variants. Es domāju, ka tas ir ļoti būtiski, tas noteikti paliks nākotnei... vēsturei. Tas tiešām ir hrestomātisks darbs, kurā mēs redzam, kā var samilzt nekontrolēti, bezatbildīgi šāda projekta tvērums, finansējums, pie kādām sekām noved amatpersonu un izpildītāju bezrūpīgā, pat nolaidīgā attieksme... un vesela virkne citu jautājumu.

Jā, skatīts ir tieši no pārvaldības viedokļa. Un tur vēl būtu iespējams rakt un rakt, un droši vien to, ko neesam uzrakuši, mēs uzzināsim no Ģenerālprokuratūras un tad redzēsim, kādā krāsā ir krāsoti tie, kas, iespējams, ir iesaistīti tajā krimināllietā. Bet to visu mēs uzzināsim. Es ceru, ka šis galaziņojums paliks arī kā mācība tam, lai lielu, Eiropas Savienības finansētu projektu gadījumā turpmāk neatkārtotos līdzīgas problēmas.

Jāatzīst, ka, tik intensīvi un ilgstoši strādājot kopā ar komisijas deputātiem no dažādām frakcijām, man bija ticība, pārliecība, ka mūs vieno kopīgs mērķis – darbu veikt objektīvi, nepolitizēti. Diemžēl tas bija līdz brīdim, kad nedēļu pirms komisijas darba gala termiņa mums bija uzdots iesniegt atbildīgo personu sarakstu... un tikai četras stundas pirms komisijas balsojuma sēdes tika atsūtīts jauns, apmēram par 60 procentiem papildināts gala versijas variants... no kuriem lielākā daļa bija tādi, kas tekstā bija iestrādāti pēdējā brīdī, lai it kā pamatotu atbildīgo sarakstā iekrāsoto personu vainu, atbildību vai nozīmīgumu, lai nu kā tas beigu beigās ir nosaukts, mīkstinot šo iespējamo... vainu apjomu. Protams, četru stundu laikā izskatīt 160 lappušu garu tekstu, lai kā censtos, praktiski ir neiespējami. Bet tas nav mans galvenais iebildums, tāpēc esmu atturējusies... jo man tiešām...

Mans galvenais iebildums bija pret atbildīgo personu nominēšanu iekrāsošanai, un es vēlreiz atkārtoju: es neatbalstu un kategoriski norobežojos no veida, kā tas tika izdarīts, – komisijai veidojot šo sarakstu, rīcības aprakstus. Pret šādu pieeju esmu iebildusi jau tajā brīdī, kad vēl nezināju, ko deputāti atsūtīs... lai jūs nedomātu, ka man ir subjektīva attieksme, ka es tikai Kasparu Briškenu mēģināju ar to piesegt. Nē. Es pat biju ļoti pārsteigta, kad ieraudzīju Kasparu Briškenu šajā sarakstā, jo visa pusgada laikā ne no vienas uz komisijas sēdi uzaicinātās personas es nedzirdēju neko sliktu par Kasparu Briškenu un nebija neviena dokumentāra apliecinājuma, kas parādītu viņa vainu šā projekta ieviešanas gaitā kā Stratēģijas un attīstības departamenta direktoram, tātad ne lēmumu pieņēmējam, bet izpildītājam. (Starpsauciens.)

Esmu arī norādījusi komisijai, vairākas reizes runājusi par to, ka, neredzot galaziņojuma struktūru un saturu, nav lietderīgi atrauti taisīt atbildīgo sarakstu, ka komisijai vispirms ir jāvienojas, kuri procesi, problēmas, lēmumi, rīkojumi kuros laika periodos ir bijuši tie paši kritiskākie projekta bezgala daudzo kļūdu virtenē, un tas tad arī atklās, kas aiz visa stāv, – objektīvi, ne subjektīvi, ne tendenciozi.

Vēlos uzsvērt, ka, zinot komisijā pusgada garumā apspriestos faktus un ieraugot, kuras personas iekļautas sarakstā un, vēl jo vairāk, kuru tur nav vai kurām atbildības pakāpe ir pārmērīgi paaugstināta vai samazināta, skaidri atklājas ne tikai pieejas subjektivitāte, bet tendenciozitāte. Un tam nav attaisnojuma, lai teiktu, kā tikko Kristaps teica, – tas ir mūsu subjektīvais viedoklis. Es domāju, ka izmeklēšanas komisijas dokuments nedrīkst būt subjektīvs, tas ir publiski pieejams, un nav tāda attaisnojuma: mūsu subjektīvā pieeja. Subjektīvai pieejai ir vieta virtuvē, nevis šajā augstajā iestādē, kur, jādomā, pulcējas profesionāli, atbildīgi pilsoņi. Mēs arī rādām paraugu sabiedrībai. Nav pieļaujams arī tas, ka tiek ignorētas personu tiesības pirms saraksta publiskošanas iepazīties ar to un paust viedokli par viņu rīcības faktoloģisku atbilstību vai neatbilstību, jo kļūdaini, subjektīvi pausti apgalvojumi var nodarīt kaitējumu personas reputācijai.

Pastāstīšu vienu interesantu piemēru.

Lūdzu vēl divas minūtes. Ir iespējams?

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Pastāstīšu vienu interesantu piemēru. Nedomājiet, ka es atkal runāšu par Kasparu Briškenu, šoreiz par Baibu Rubesu. Kas viņai tur ir ierakstīts?

Mēs ļoti ilgi un cītīgi uzklausījām "Ernst & Young"... šo pētījumu... tika identificēts ārkārtīgi neprofesionāli veikts pētījums, nesalīdzinot izmaksas, kas ir bijušas citās valstīs... dzelzceļam, mēs uzklausījām Satiksmes ministrijas inženierus, tehniskās vadības grupas darbiniekus, un viņi stāstīja... un "Ernst & Young" stāstīja, ka viņi nekādas izmaksas nav vērtējuši. Bet tas bija profesionāļu sagatavots... it kā pētījums, kas dod slēdzienu. Pie tā... atbildība ir uzlikta Baibai Rubesai, pamatojot tā: pasūtot "Ernst & Young Baltic" 2017. gada pētījumu, neveica izmaksu verifikāciju ar nevienu līdzīgu dzelzceļa projektu Eiropā.

Atgādināšu, viņa tajā laikā bija valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore, un es nedomāju, ka valdes priekšsēdētāja, kurai apkārt ir ļoti daudz speciālistu, sāks pati verificēt un veikt izmaksas... nekļūsim smieklīgi... un norādīja, ka viņa pieļāva un ieviesa MATRIC pārvaldības modeli, kas nav... ir nerekomendējams. Es nezinu, kad tas tika apspriests, laikam nebiju klāt tajā... bet tas tā kā... kad apkārt ir vesels bars speciālistu, kuri apgalvo... un tas beigās vainīgs! Ko es gribu pateikt? Man ir ļoti žēl, ka šī subjektivitāte ir aizēnojusi visu galaziņojuma vērtīgo... pievienoto vērtību... to, kas ir vērtīgs. Ir ļoti slikti, ka par to visi runā.

Žēl arī, ka nav ņemti vērā mūsu priekšlikumi, ka mani priekšlikumi tika ignorēti, pasakot – jā, tur nav apspriesti... jo mani priekšlikumi bija vērsti uz to, kā nodrošināt (Starpsauciens.), lai šādi projekti turpmāk neatkārtotos, nevis tikai skatītos pagātnē. Es rosināju, ka Valsts kancelejai ir jāizstrādā lielo projektu ieviešanas modelis, finansējuma uzraudzības modelis, sasniedzot noteiktu slieksni... un kas ir atbildīgi... lai tas neatkārtotos.

Tā ka paldies par kopdarbu. Ir šī darvas karote medus mucā. Nebūsim subjektīvi, tomēr nodalīsim, kas ir kas. Bet paldies par kopdarbu. Un galaziņojums kopumā – tas tiešām...

Sēdes vadītāja. Laiks.

S. Ābrama. ... manuprāt, ir bijis ļoti vērtīgs. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam otro reizi.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, mani pārsteidz šī situācija. Daiļrunība iet pa priekšu faktoloģijai. Tātad Briškena kungs saka: viņš ir trauksmes cēlējs. Ko mums dokumentos... atbild Valsts kanceleja? Neviens trauksmes cēlēja ziņojums nav saņemts. Briškena kungs publiski pauda bažas par pārvaldību. 2019. gada 4. decembrī Vitenbergs viņu uzaicina uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju ziņot. Kā jūs domājat, vai Briškena kungs ierodas? Neierodas. Punkts.

JAUNĀS VIENOTĪBAS pārstāvis teica, ka galaziņojums ir bijis pēdējā brīdī. (Starpsauciens.) Tātad par pēdējo brīdi. Jums bija noteikts... mums visiem septiņiem (neatkarīgi no politiskās piederības) bija noteikts termiņš, kurā iesūtīt atbildīgās personas un (Starpsauciens.)... pat pirms tam arī redakcionālos priekšlikumus... Kā jūs domājat, vai koalīcijas deputāti iesūtīja kādus priekšlikumus redakcionālām izmaiņām? (Starpsauciens.) Nē, jūs redakcionālās izmaiņas iesūtījāt nevis pēc pirmā termiņa, bet pēdējās dienās. Un iesūtījāt pāri par simts, tādā veidā sabotējot. Tad, kad bija iespēja atsūtīt laicīgi, neatsūtījāt, atsūtījāt pēdējā brīdī. (Starpsauciens.) Tādi ir fakti. (Starpsauciens.) Un, starp citu, jūsu labojumi, koalīcija, ir vairāk ņemti vērā nekā jebkuri opozīcijas. Tā ka nevarat sūdzēties, ka jūs neesat uzklausīti.

Nākamais. Šuvajeva kungs teica, ka šis ir sastādīts padomju stilā. Es nepārzinu padomju stilu, varbūt jūs zināt, bet... Tātad jūs minējāt, ka vispirms ir bijis cilvēks un tad piemeklēti dokumenti. Paskatieties komisijas 10. decembra sēdi – jūsu, PROGRESĪVO, pārstāve pārleca pāri diskusijai par principiem un preambulu, pieķērās Briškena kunga uzvārdam un teica, ka neatbalstīs preambulu, jo Briškena kungs tur ir iekšā. Kurš piekopj padomju stilu, Briškena kungs un Šuvajeva kungs? Kurš?! Manuprāt, PROGRESĪVO populisms ir sasniedzis jaunu līmeni un jūs paši šobrīd savu populismu iezīmējat sarkanā krāsā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Sveicināti, kolēģi! PROGRESĪVIE šobrīd diezgan aktīvi cenšas attaisnot sava partijas līdera premjera kandidāta seju Kasparu Briškenu, kurš pirms vēlēšanām tika skaļi izziņots kā "Rail Baltica" līderis, bet tādā īsā laikā ir "nodilis" līdz parastam departamenta vadītājam. Un viņš saka: "Ko jūs no manis gaidāt? Kāds es tur līderis? Es vienkārši vadīju departamentu." Kaut vai tepat uz vietas, ievadot "Vikipēdijā"... pajautājot, kas ir Kaspars Briškens, ar ko viņš ir nodarbojies... desmit gadu laikā viņš ir vadījis šī projekta stratēģiju, attīstību un vēl visu kaut ko. Un vienīgais, ko šodien jūs varat pateikt: viņš taču ir rakstījis vēstules. Ja cilvēks gandrīz 10 gadus ieņem vadošos amatus un vienīgais, ko viņš var uzrakstīt, ir vēstules, tad varbūt vajadzēja izvēlēties kādu citu profesiju un darīt kaut ko pavisam citu.

Par šīm vēstulēm. Laiks varbūt ir tāds limitēts. Bet 2019. gads. Es atceros, biju jauns parlamentārietis, vēl bārda neauga, sāku šeit strādāt un biju varbūt nedaudz naivs. Vadīju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, un parādījās šie paraksti, šī vēstule un arī izmaiņas uz "RB Rail" vadības tiltiņa.

Es domāju – vadu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, man ir jāreaģē. Tad es nezināju, kas par "putnu" ir Kaspars Briškens un kas notiek šajā projektā. Sasaucu komisijas sēdi (atceros, tas bija pirms pieciem gadiem), un konsultanti nevarēja saganīt nevienu vēstules parakstītāju, kuru varētu uzaicināt un kurš varētu paust šīs bažas. Ieradās "RB Rail" tā brīža vadītājs, bija Satiksmes ministrijas pārstāvji. Toreiz kolēģi uz mani skatījās un neviens nesaprata, kas tam jaunajam censonim kaiš, jo viņš viens pats stundu uzdod jautājumus, uz kuriem ministrija un "RB Rail" vadība atbild: mēs ejam pat pa priekšu šim plānam, viss ir kārtībā, nav nekādu problēmu. Pēc tam aizkadrā atzina, ka šī vēstule ir parakstīta... ka tā ir cīņa par amatiem... lai nosargātu savu krēslu.

Ja pārlasām vēstules tekstu, tajā jau nav nekādas informācijas par to, ka esat uzņēmušies kaut kādas papildu saistības, ka summa, sākotnējās aplēses neatbilst tam, cik patiesībā tas maksās. Nekādas informācijas jau tajā nav. Tā ka tā ir tikai tajā brīdī. Arī pārlasot man rodas tādas pašas sajūtas – tiek minētas konkrētas personālijas, kas varbūt nepatīk Satiksmes ministrijā un uzņēmuma vadībā, aicina šīs personālijas nomainīt. Acīmredzot tas ir bijis kāds personisks konflikts, un nekādas dziļākas nozīmes tam visam nav.

Otra vēstule, uz kuru atsaucaties (tas jau bija aprīlis, kad šo vēstuli bijāt iesūtījuši)... jau pilnā sparā gāja patiesās ainas, kā saka, savilkšana kopā... visi secinājumi, konkrēti darbi un problēmu risināšana. Atceros, martā ar Ašeradena kungu runājām, viņš nobālēja, skatījās vienā punktā tukšumā un nesaprata, kā tas var būt, ka ir tik lielas izmaksas un ka neviens par to vispār nav runājis. Un tad – hops! – pēc mēneša parādās Briškens, kurš ir "uzsitis" jaunu vēstuli, un būtībā, pārlasot šo vēstuli, informācija ir tāda: zini, Jāni, mēs tur sastrādājām problēmas, maksās dārgāk, uzņēmāmies vēl kaut ko papildus, nevienam par to nestāstījām, nav īsti labi, piedod, bet uzbūvē vēl sliedes līdz ostai! Nu tā, klāt tur vēl ir šāda papildu aktivitāte... un kā tu vari uztvert nopietni Briškenu tajā situācijā, zinot, kādas ir ziepes, un ja, rakstot šo vēstuli, vēl aizvien tiek domāts par to, ka trase maksās 1,9 miljardus.

Brišken, kā tu vari 10 gadus ar to sadzīvot, zinot, ka Dienvidu tilta būve vien izmaksās vienu miljardu eiro? Šajā "Rail Baltica" piedāvātajā projektā, ko jūs esat izstrādājis, ir paredzēts būvēt divus tiltus pār Daugavu, tiltu pār Salacu, tiltu pār Lielupi, dažādas stacijas, visu pārējo. Kā vispār to varēja neredzēt, ja tu, atnākot... jau pirmajā vai otrajā nedēļā var savilkt kopā galus un iet uz priekšu ar konkrētiem darbiem?

Tā ka... man arī laiks iet uz beigām. Es saku paldies Kulbergam un septiņiem deputātiem, tiem septiņiem rūķīšiem, kuri strādāja komisijā, un Laimdotai Straujumai, jo viņa arī parādījās – brīvprātīgi – ziņojuma piefrizēšanas pēdējā stadijā. Septiņi rūķīši un Laimdota Straujuma šo ziņojumu ir izstrādājuši.

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Vitenbergs. Esmu dzirdējis vadošas amatpersonas viedokli, kura saka: Lietuvā šobrīd mēģina atrast finansējumu, lai šo projektu realizētu, Igaunijā strādā pie dažādiem risinājumiem, lai šo projektu varētu realizēt, un par Latviju saka – Latvijā meklē vainīgos. Vainīgie būs atrasti. Tas nu ir izdarīts, bet ir jāsāk kaut ko reāli darīt.

PROGRESĪVOS aicinu piepūst vaigus un nevis meklēt... un kādu vēl pievilkt blakām, lai Briškens neizskatītos tik slikti, bet palīdzēt viņiem panākt kaut kādus konkrētus risinājumus, valdībai pieņemt lēmumus, jo ir pagājis jau pusotrs gads, nav neviena lēmuma, ir kaut kāda konceptuāla vienošanās, uz kuru šobrīd jūs arī te pastāvat, bet nav nekā pielemta. Nesen bija viens raidījums, kur pēc tam aizkadrā prasām: kā tad būs – jūs būvēsiet pamattrasi, būs divas sliedes vai viena sliede? Visi rausta plecus, un neviens nevar atbildēt. Tik slikti šobrīd ir ar projektu.

Tā ka aicinu iet palīgā savam ministram. Ja nevarat, tad meklējiet kādu citu. Šuvajeva kungs tā sapņaini skatās uz mani. Andri, varbūt pamaini, aizej – tev sanāks labāk. Kulbergs minēja susuriņus, kurus trase varētu apdraudēt, tad šobrīd, ja nekas nemainīsies, susuriņi būs drošībā... susuriņi būs drošībā, jo ne vairs 2030. gads... ja tā turpināsies, trasi neuzbūvēs vispār, un tad būs kā Dona dziesmā: "Neraudi, susuriņ (Zālē smiekli.), ņem citu sev."

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir saņemta deputātu Edmunda Jurēvica, Raivja Dzintara, Edgara Tavara, Harija Rokpeļņa, Edmunda Zivtiņa, Andra Šuvajeva... un vēl viena grūti salasāma paraksta (Starpsauciens.)... Alekseja Rosļikova iesniegums, kurā viņi lūdz turpināt Saeimas 2024. gada 18. decembra ārkārtas sēdi bez pārtraukuma, līdz darba kārtība ir izskatīta.

Deputāti piekrīt? (Starpsaucieni.) Piekrīt. Kolēģi, turpināsim darbu!

Nākamajam vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, cienījamie kolēģi! Šī pusgada laikā mēs iedziļinājāmies šajā projektā, un diemžēl tajā bija milzīgs daudzums kļūdu. Šajā projektā... tiklīdz vajag sevi parādīt, palepoties, ir simts un viens priekšnieks, visi ir baigie priekšnieki, bet, tiklīdz vajag atbildēt par pieļautajām kļūdām, tad nav neviena vainīgā. Līdz ar to izmeklēšanas komisijas mērķis bija atrast atbildīgos un nozīmēt... viņus.

Galaziņojums tika sastādīts... demokrātiskā ceļā – ar balsojumu. Skaidrs, ka koalīcija būs neapmierināta ar ziņojuma secinājumiem un rezultātiem, jo šis ziņojums atklāj valdības skaļos vārdus, bet faktisko neizdarību. Ministru prezidenti, Satiksmes ministrija, valdība kopumā ir atbildīgi par šī projekta nesekmību, jo šāda līmeņa projektu satiksmes ministrs viens pats nevar realizēt.

Galaziņojums ir fundamentāls, tas atklāj dziļas "Rail Baltica" problēmas. Projekta panākumi būs atkarīgi no spējas uzlabot pārvaldību un finanšu plānošanu, kā arī no efektīvas sadarbības starp Baltijas valstīm. Žēl, ka šis projekts bija izveidots tikai šogad. Ja tas tiktu izveidots piecus sešus gadus pirms... tad mēs varētu sevi, teiksim, aprobežot no tām pieļautajām kļūdām, ko šobrīd redzam, – varējām nebūvēt centrālo staciju, varējām nebūvēt balstu Daugavā, kas tur ir... Vienīgais, kas bija nepieciešams, – savienot Imantu ar lidostu... un viss. Un izmantot esošo infrastruktūru. Tādējādi mēs varējām ieekonomēt vairākus simtus miljonu.

Protams, ir problēma, ka mums nav pieredzes. Tās kļūdas bija pieļautas pieredzes trūkuma dēļ. Redzot šo galaziņojumu, secinājumus, konstatējumus, var secināt, ka tās kļūdas tomēr ir iespēja izlabot, iesaistīt visas ministrijas šajā procesā, lai katrā ministrijā būtu viens atbildīgais cilvēks... atbildīgā amatpersona no katras ministrijas – no Aizsardzības ministrijas savs cilvēks, no Satiksmes ministrijas savs cilvēks –, kā arī premjeram ir jākontrolē šis projekts, savādāk mēs neuzbūvēsim "Rail Baltica".

Paldies par uzmanību, un novēlu visiem veiksmi! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Droši vien jāsaka: labvakar! Es arī sākšu ar to, ka šī izmeklēšanas komisija bija tiešām ļoti svarīga, ļoti vajadzīga, un es uzskatu, ka komisija, veicot intervijas un pētot dokumentus, paveica ļoti labu darbu. Daudzām amatpersonām bija jāatbild par savām darbībām, un sabiedrība varēja iegūt būtiskas atbildes.

Kā varam uzzināt no secinājumiem, būtiskie lēmumi un kļūdas tika pieļautas tieši projekta sākumā, jau laika posmā no 2012. gada līdz 2017. gadam. Ziņojuma secinājumos dominē tieši šie gadi.

Un tagad es uzdodu jautājumu: vai kāds atceras satiksmes ministru, premjeru vai "RB Rail" valdes vadītāju, kuri bija 2014. gadā, laikā, kad tika pieļautas projekta būtiskākās kļūdas... vai pašvaldību mērus, kā šeit jau minēts, kas ar saviem lēmumiem sadārdzināja šo projektu? Atbilde ir – nē. Sabiedrība neatceras šīs amatpersonas, un esošais ziņojums mums diemžēl uz to neatbild.

Pie katra galaziņojuma secinājuma komisija varēja nosaukt tā laika vadošo amatpersonu vārdus, un tad mēs dzirdētu, kuri cilvēki gadiem ir ietekmējuši būtiskus lēmumus. Tieši to arī piedāvāja Skaidrīte Ābrama. Tā vietā tika izveidots, tā teikt, opozīcijas "luksofors", ar kuru pēc deputātu atmiņām, simpātijām un, iespējams, pēc siltiem partejiskiem ieteikumiem tika pasludināti atbildīgie.

Vēlos teikt, ka ziņojuma gala versija diemžēl ir tendencioza un būtiski pārspīlēta... arī Briškena ietekme. Viens fakts – galaziņojumā trīs Briškenam veltīti pārmetumi ir par laiku, kad viņš bija "RB Rail" departamenta vadītājs, bet atbildības ziņā, kā mēs redzam, viņš ir pielīdzināts premjeram un satiksmes ministram. Virs departamenta direktora ir valde, tad padome, tad valsts sekretārs, tad ministrs. Bet jūs jau to visi (arī Kulberga kungs) lieliski zināt. Drīzāk tas izskatās, kā jau te vairākkārt minēja, pēc situācijas – ir cilvēks, pantu piemeklēsim. Gala secinājumos neviens pārmetums Briškenam kā tagadējam satiksmes ministram nav veltīts.

Man ir jautājumi Kulberga kungam kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājam. Kulberga kungs, kāpēc jūs noklusējāt "RB Rail" darbinieku 2019. gada trauksmes vēstuli, ko parakstīja arī Briškens? Kāpēc nekur ziņojumā nav citēta šī vēstule? Varbūt tāpēc, ka tas, kas ir rakstīts vēstulē, ļoti sakrīt arī ar komisijas secinājumiem – tikai piecus gadus vēlāk.

Daži citāti no 2019. gada trauksmes vēstules... Citēju: "Sliktas korporatīvās pārvaldības un interešu konflikta dēļ projekts ir nonācis kritiskā situācijā. "RB Rail" darbinieki aicina projekta uzraudzību nodot premjerministru līmenī, uzskatot, ka pašreizējās organizācijas sadrumstalotā atbildība nenodrošina efektīvu projekta īstenošanu."

Kulberga kungs, vai šie nebija būtiski fakti, ko citstarp jūs negribējāt redzēt izmeklēšanas komisijā? Kāpēc galaziņojumā nav minēts, ka šāda vēstule vispār pastāv un kas to vēstuli ir parakstījuši? Kāpēc noklusējāt arī to, ka šī vēstule 2019. gadā tika nosūtīta premjeram, ministram un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kuru tajā laikā vadīja Jānis Vitenbergs? Jūs taču zinājāt, ka Vitenbergs, kā šeit arī... šo vēstuli skatīja komisijas sēdē, bet rīcība diemžēl nesekoja.

Jūs iztaujājāt Jāni Vitenbergu kā satiksmes ministru. Varējāt viņam pajautāt, kāpēc "Rail Baltica" jautājumu valdībā turpināja skatīt slēgtajā daļā (Starpsauciens.), prom no mediju un sabiedrības acīm. (Starpsauciens.) Kāpēc Vitenbergs, būdams satiksmes ministrs, nesamazināja "Rail Baltica" izmaksas? Kāpēc viņš turpināja atbalstīt daudzo reģionālu staciju projektēšanu un būvniecību? Tieši tas arī sadārdzināja projektu. Tikai pēc Finanšu ministrijas uzdotā audita Satiksmes ministrijā Vitenbergs sāka kaut ko darīt.

Bijušais satiksmes ministrs Vitenbergs galaziņojumā ne tikai nav minēts kā atbildīgais, bet jūs pat esat uzrakstījis, ka viņš ir izgaismojis problēmas. (Starpsauciens.)

Lūdzu, var apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst laiku apvienošanai.

A. Ņenaševa. (Starpsauciens.) Bet, sakiet, kā var izgaismot problēmas, Kulberga un Vitenberga kungs, ja "Rail Baltica" jautājumu turpināja skatīt valdības slēgtajās sēdēs un uz Ministru kabineta protokola ir rakstīts "Ierobežotas pieejamības informācija"? Ne mediji, ne sabiedrība nevarēja iegūt informāciju un uzdot jautājumus. Vai tā ir tā sauktā problēmas izgaismošana? Es domāju, ka Vitenbergs un "Nacionālā apvienība" ir ļoti pateicīgi Kulberga kungam, kurš neuzdrīkstējās uzdot visus šos jautājumus. Kulbergs ļāva izmukt no atbildības "Nacionālās apvienības" ministram Vitenbergam. (Starpsauciens.) Pat nerunājot par APVIENOTĀ SARAKSTA deputāta Kučinska atbildības līmeni. Un tas liek uzdot jautājumu: kas vēl ir palicis noslēpts no sabiedrības acīm?

Savukārt Briškena laikā "Rail Baltica" jautājumu sāka skatīt atklātās valdības sēdēs un sabiedrība pirmo reizi uzzināja patiesās izmaksas. Briškens tās ir samazinājis par četriem miljardiem, kā arī atnesis uz valdību skaidrību par trasi. Briškens ir reformējis "Rail Baltica" pārvaldi, atlaidis daudzus nekompetentus darboņus un joprojām meklē veidus, kā "Rail Baltica" piestāt Rīgas Centrālajā stacijā. Galaziņojumā Briškenam nav neviena pārmetuma par viņa kā ministra darbu. Tā vietā viņš kā departamenta vadītājs ir pielikts blakus satiksmes ministram un premjeram. Lieliski politizēts rezultāts!

Visā šajā sakarā visinteresantākais ir tas, ka nu jau pirms pāris mēnešiem es dzirdēju no APVIENOTĀ SARAKSTA kolēģiem, ka uz jums ir liels spiediens par vainīgo uzlikt Briškenu. Es nezinu, no kā ir nācis šis spiediens, bet jūs ļoti labi šo darbu izpildījāt (Starpsauciens.)... un man ir jautājums: kā jūs, Kulberga kungs, jūtaties tieši par to, ka paveicāt tik milzīga apjoma darbu, tik svarīgu un nozīmīgu darbu, kuru galu galā pats politiski sačakarējāt?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, ja mēs reiz runājam par vēsturiskiem notikumiem "Rail Baltica" ieviešanas kontekstā, tad atgādinu: 2022. gada 4. maijs – Briškens ir "Rail Baltica" stratēģijas un attīstības vadītājs, kā arī akciju sabiedrības "Pasažieru vilciens" padomes loceklis. Briškens ir vadījis gandrīz visas nozīmīgākās projekta stratēģiskās izpētes, kā arī bijis iniciatīvas virzītājs starptautiskās lidostas "Rīga" iekļaušanai "Rail Baltica" trasējumā, bijis Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, ministra padomnieks. Šajā situācijā Kaspars Briškens tiek izvirzīts par partijas "PROGRESĪVIE" premjera amata kandidātu un partija informē, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos premjerministram ir jābūt zinošam līderim, kas piedāvā skaidru redzējumu par to, kā veidot drošu, labklājīgu un stabilu valsti. "PROGRESĪVIE" kā savu kandidātu izvirza Kasparu Briškenu, jo "mūs ar viņu vieno ne tikai Ziemeļvalstu vērtības un politiskā līderība, bet arī degsme un spēja vadīt, rīkoties un ietekmēt politiskos procesus".

Kolēģi, tas ir fragments no partijas "PROGRESĪVIE" 2022. gada 4. maija paziņojuma. Kad jūs ejat pie vēlētājiem, tad Briškens ir "Rail Baltica" līderis ar degsmi rīkoties, spēju vadīt... politiskā līderība... pārliecināt savus politiskos oponentus, bet, kad mēs lasām visas Kaspara Briškena darbības, tai skaitā viņa amata aprakstu... kur viņš ir atbildīgs par izmaksu un ieguvumu analīzi, tās uzraudzību un sistemātisku kontroli, tad izrādās – viņš ir maza projekta maziņš projektu vadītājiņš mazā departamentiņā.

Kolēģi, viens ir tas, ko jūs stāstāt pirms vēlēšanām, otrs – ko mēs lasām šobrīd šeit. Tāpēc arī Kaspars Briškens ir konkrēti iezīmēts sarkanā krāsā. Kolēģi, lūdzu, izlasiet visu, kas šeit ir rakstīts! Mēs esam iepazinušies ar šo (Starpsauciens.) galaziņojumu.

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Naurim Puntulim.

N. Puntulis (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es saku paldies visai parlamentārās izmeklēšanas komisijai, Kulberga kungam, un arī es esmu gandarīts par šo demokrātiskā veidā, demokrātiskā balsojumā pieņemto galaziņojumu.

Man neiziet no prāta Kulberga kunga vairākkārt teiktais pēdējās dienās gan medijos, gan šeit – ka mēs īsti neprotam vadīt šādus nozīmīgus projektus. Un man nevilšus šis ir jāsalīdzina ar manām domām. Ja ar "mēs" esam domāti ikviens no mums, tai skaitā arī valdība, vai mēs, tēlaini sakot, protam vadīt tik nozīmīgu projektu kā Latvijas valsts?

Atgriežoties pie Šuvajeva kunga piesauktās analoģijas ar PSRS tradīcijām. Man prieks, ka jūs esat iedziļinājies PSRS tradīcijās: vispirms atrodam vainīgo, pēc tam meklējam argumentus. Jūs to esat labi izlasījis vēstures grāmatās, bet varbūt jūs ne līdz galam esat izlasījis vēl vienu PSRS tradīciju – vainīgo sarakstā nedrīkst būt neviens, kas ir piederīgs konkrētam politiskam spēkam. Tas – par tradīciju turpinājumu.

Paldies. (Ovācijas. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Cienījamie izmeklēšanas komisijas locekļi! Paldies jums par darbu, un es tomēr aicinātu, kā Ņenaševas kundze kādreiz saka, nesačakarēt visu.

Manuprāt, ir padarīts liels darbs, un tas ir darīts tādā zināmā... saticībā. Patiesībā galaziņojums mani ļoti apmierina, jo es zinu, ka likums saka vienu: šo galaziņojumu lasa daltoniķis prokurors un daltoniķis knabists, viņi krāsas neatšķir, pie jebkuras krāsas rezultāts ir pilnīgi vienāds – viss ir pelēks.

Manā izpratnē, izmeklēšanas komisija ir izdarījusi pašu galveno darbu – tā ir piedevusi zināmu jēgu šīs komisijas darba esībai. Daudzām iepriekšējām komisijām šādu jēgu es neesmu redzējis. Un tā jēga ir kāda? Pateicoties komisijas aktīvajam darbam un hiperaktīvajam Kulbergam, mēs zinām ne tikai to, kas ir bijis, mēs zinām ne tikai to, kas ir, bet mēs nojaušam to, kas būs.

Beidzot ir noticis tas, kam bija jānotiek pirms 10 gadiem, – vadību ir pārņēmusi premjerministre. Beidzot šī projekta uzraudzību veic premjere. Nobeigumā es novēlu Siliņas kundzei tikai vienu – lai pēc pieciem gadiem viņai nav jānāk uz Saeimas izmeklēšanas komisiju. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi, Saeimas sēdes vadītāja! Man bija tas gods piedalīties Koalīcijas sadarbības padomes sēdē... kas notiek pirmdienās... kad Vitenberga kungs atnesa ziņojumu. Toreiz bija streiks... bija Čakšas kundze... tāpēc es tajā piedalījos. Vitenbergs teica: "Klau, ir ziepes! Mums projekts sadārdzinājies entās reizes. Ko darām?" Un tad bija ļoti interesanta un dīvaina Kariņa kunga un Ašeradena reakcija: "Nē, nē, tur vajag vairākus miljardus, par to mēs nerunāsim!"

Ja es meloju, tie, kas tur bija, lūdzu, apšaubiet. Tur bija gan Smiltēna kungs, gan Tavara kungs, gan Jaunās Vienotības ministri. Tad apšaubiet, lai ir vārds pret vārdu! Bet apvainot cilvēkus par to, ka viņi neko nav darījuši, nav solīdi, nav korekti.

Galu galā... vai tiešām... piedodiet, Jaunā Vienotība, jums frakcijā ir forši, domājoši cilvēki, bet ir arī tādi politikāņi, kas tikai bīda savu politiku. Vai tiešām nevar atzīt kļūdas un pateikt: piedodiet, kļūdījāmies, darām visu, lai kaut ko labotu! Šajā gadījumā mēs vienkārši... Kas jūs apvaino? Neviens neapvaino! Jums saka: rekur, ir atbildīgie cilvēki, atzīstiet savas kļūdas un labojiet!

Es neizprotu jūsu reakciju un jūsu bezatbildību... no atbildības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam. Bet šobrīd, lūdzu, izsakiet savu personīgo viedokli.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki! Mans personīgais viedoklis.

Pirmkārt, es netīšām aizmirsu pateikt paldies Amilam. Tas nebija speciāli. Amils tiešām iesaistījās un vērsa uzmanību uz saimnieciskiem jautājumiem (Aplausi.)... un nāca pat tad, kad viņš ģimenes apstākļu dēļ nevarēja... bet viņš vienmēr bija sēdēs, vienmēr bija klātesošs. Tā ka paldies tev! Atvaino par to.

Ko es gribu pateikt? Man ir jāreflektē. Es ļoti saprotu, ka... Labuča kungs, – cepuri nost! – mums tiešām bija sadarbība. Jūs iedziļinājāties pat lietās, kas varbūt nav jūsu specialitāte, bet iedziļinājāties līdz galam, un tas bija koleģiāls, labs darbs. Es pilnībā redzu, cik mokoša ir frakcijas disciplīna. Jā, ir jānes upuris. Es to respektēju un akceptēju.

Bet daudzās lietās tomēr nav... Es saprotu, ja izņemtu ārā Straujumu un Finanšu ministriju, mēs visi varētu būt diezgan vienisprātis par to.

Es saprotu arī Ābramas kundzi. Nu, ja jūs, PROGRESĪVIE, tā aizstāvat Briškenu kā vientuļa māte savu vienīgo bērnu... Bet es saprotu, ja viņu izņemtu ārā, jums viss būtu kārtībā.

Pirmām kārtām tas nav Kulberga saraksts, tas nav Kulberga ziņojums. Es lūdzu jūs visus iesūtīt... To arī visi izdarīja. Jūs bijāt "mītiņā", vienīgais, kas jums nepatika sarakstā, ka tur ir Briškena kungs. (Starpsauciens.) Visiem bija iespēja pievienot klāt... Jūs sakāt: PROGRESĪVIE ir atstāti ārpusē, nav sarakstā! Visiem bija iespēja ierakstīt. Es devu jebkādu... nu, lūdzu, iesūtiet, termiņš ir, uz kuru...

Ierakstīt konkrēto lapaspusi nebija iespējams, jo teksts mainījās, to rediģējām visu laiku. Viss jau bija tekstā iekšā. Mēs norādījām uz faktiem, tur jau bija uzrakstīta daudzpunkte, kur vajag ielikt... Teicām, ka ieliksim, kad būs galīgā redakcija. Tā ka, nu, nekorekti.

Arī vainīgos mēs nekur neesam likuši. Tas ir jūsu izdomājums – "vainīgie". Nekur tekstā jūs neatradīsiet vārdu "vainīgie". Nav vainīgo, mums nav iespējas kādu vainot. Mums ir... vērtēt nozīmi – jā, atbildību – jā, bet vainu – nē, tas ir prokurora darbs. Tās nekur tur nav. Tā ka būsim korektāki.

Par krāsām norādīja Krištopana kungs sēdes laikā. Krāsu ideja tapa, un es teicu: jā, tā ir pareiza doma, ka nevar visus vienā maisā likt. Nav iespējams premjeru salīdzināt ar ierindas nodaļas darbinieku, viņam nav tādas ietekmes projektā kā premjeram.

Atbilde arī par... atbilde atpakaļ arīdzan ir par premjeru, ko jūs teicāt, – Straujumas kundze un Kučinska kungs. Tas nebija mans lēmums vai kāda... tas bija kolektīvs lēmums par to, kur tam bija jābūt. Tas bija balsojums. Kāpēc? Tāpēc, ka viņu laikā vēl nebija finansiālo saistību, vēl nebija iedurta zemē lāpsta un nebija noslēgti būvniecības līgumi. Tad, kad jau viss, jau vairs nevar izbēgt no tām lietām... Līdz tam mirklim vēl varēja mainīt lietas.

Bet man ir jāsaka par Finanšu ministriju. Atsūta pirmdienā, kad vēl nav šis... Pirmdienā! Pat neizlasot galaziņojumu, viņi pasaka: viss ir nieki, nekas neinteresē. Viņi īstenībā pasaka nevis parlamentārās izmeklēšanas komisijai, bet Valsts kontrolei sejā, ka mēs neievērosim jūsu jau trīsreiz uzrakstītās lietas. Un kas ir pats dīvainākais – pirms nedēļas Finanšu ministrija iejaucās EKII programmā (par elektroauto atbalstu), ko KEM piedāvāja pagarināt līdz 2027. gadam un 20 miljonus eiro ielikt, un pateica: nē, nebūs 20, būs 4, un jūs vispār atnesiet izvērtējumu, kāda ir lietderība, parādiet mums uz papīra, un tikai tad mēs to atbalstīsim. Ā, tad jūs varat tik dziļi iejaukties KEM politikā un transporta politikā, bet "Rail Baltica" – nē, nē, nē, tur mēs pastāvēsim maliņā. Tas nav mūsu jautājums. Kā var būt šāda dubultā morāle? Reāls piemērs no dzīves – iesaistās līdz zobiem iekšā. Kā? Un šajā projektā, kur ir miljardi, vispār stāv malā. Tā vienkārši ir izvēle – aiziet no atbildības, tās ir bailes no atbildības! Vienīgā mana atbilde.

Bet šajā visā es gribētu pateikt svarīgāko.

Var apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

A. Kulbergs. Ir jāmaina arī Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums. Kāpēc? Tāpēc, ka, manuprāt, nav pieņemami, ka Finanšu ministrija vienkārši ieliek galaziņojumu atvilktnē, viņiem visi šie priekšlikumi, secinājumi ir kaķim zem astes.

Manuprāt, šim galaziņojumam ar secinājumiem un priekšlikumiem būtu jāiet uz Ministru kabinetu un vismaz būtu jānotiek Ministru kabineta sēdei, kurā tos izskata pēc būtības – jā, nē, labi, slikti –, vērtē un pēc tam atnāk uz Saeimu un pasaka: jā, šie bija labi, nē, šos mēs nevaram... tie neatbilst tam vai tam. Tā būtu pareiza atgriezeniskā saite un darba rezultāts, nevis ielikt galaziņojumu atvilktnē un... šodien nospiežam pogu un aizmirstam – reģistrācija, un viss ir pazudis.

Tas ir priekšlikums, lai tiešām būtu turpinājums šim labajam darbam, ko paveikuši visu frakciju deputāti.

Gribētu nobeigt ar to, ka... Jūs minējāt to, ka Briškens nav ziņojis. Nu, mēs ierakstījām, speciāli uzdevām šo jautājumu ne par Briškena kungu, bet par ziņotājiem. Valsts kanceleja mums atbildēja rakstiski: nekad nekur vēl nevienā valsts institūcijā nav saņemts dokuments par ziņojumu. Tāds neeksistē, nav. Nu, tāda ir atbilde. Es nemeloju, tas ir konkrēts Valsts kontroles dokuments. Rekur tas ir, es varu nolasīt! Tas ir pievienots klāt. (Starpsauciens.) Tas ir pievienots klāt.

Vienkārši tā ir izvēles iespēja. Tad, kad ir kaut kāda problēma, tad mēs esam maziņi un nekādi, bet tad, kad vajag, tad esam līderi un paši svarīgākie. Nu, izvēlieties! Bet, ja esat līderi, tad uzņemieties atbildību par to, ko jūs līderējat. (Starpsauciens.)

Ko es gribētu... nobeigt. Es gribētu izteikt milzīgu paldies jums par izturību arī šodien, uzklausīšanu. Es ceru, ka jūs ņemsiet to vērā.

Milzīgs paldies, neskatoties uz visu, komisijai, katram loceklim. Jūs pavadījāt savu privāto laiku pēc darbalaika. Mēs visi strādājām kā komanda, un tiešām pasakos par to, par jūsu katra darbu. Es domāju, ka mēs esam izdarījuši fundamentālu darbu. Tas ieies vēsturē kā viena parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas ir beigusi darbu laikā un lietderīgi, ar panākumiem.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Kulberga kungs, arī kā... komisijas vārdā viss jau ir pateikts?

Līdz ar to, godātie kolēģi, jautājums ir izskatīts. Esam izskatījuši visus šodienas ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumus.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 26 deputāti: Skaidrīte Ābrama, Raimonds Bergmanis, Andris Bērziņš, Andrejs Ceļapīters, Ingrīda Circene, Gundars Daudze, Ilze Indriksone, Andrejs Judins... ir, Irma Kalniņa, Māris Kučinskis, Ainars Latkovskis, Gatis Liepiņš, Nataļja Marčenko-Jodko, Daiga Mieriņa, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Edgars Putra, Igors Rajevs, Jānis Reirs, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Didzis Šmits, Ilze Vergina, Agita Zariņa-Stūre, Edgars Zelderis un Edmunds Zivtiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, paldies visiem par darbu. Tiekamies rīt pulksten 9.00 uz kārtējo sēdi.

Šodienas ārkārtas sēde slēgta.

Paldies.