Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas rudens sesijas divdesmit otrā sēde 2024. gada 19. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Priecīgus Ziemassvētkus visiem!

Kolēģi, ieņemiet, lūdzu, vietas Sēžu zālē!

Sākam Saeimas šī gada pēdējo – 19. decembra – kārtējo sēdi.

Sākam ar iesniegtajām izmaiņām Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā jautājumu "Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – sadaļa "Par iesniegtajiem likumprojektiem".

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – sadaļa "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Daigai Mieriņai no 2025. gada 7. janvāra līdz 8. janvārim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Daigai Mieriņai no 2025. gada 7. janvāra līdz 8. janvārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Ilzes Butkus iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 11. decembrī izskatīja lēmuma projektu "Par Ilzes Butkus iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Ilze Butkus Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē, kā arī profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, bijusi juriste zvērināta advokāta Paula Jansona birojā, kopš 2010. gada līdz šim brīdim – tiesneša palīdze Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu iecelt Ilzi Butku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar 2025. gada 20. janvāri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Ilzes Butkus iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Natālijas Lavenieces-Straupmanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 11. decembrī izskatīja lēmuma projektu "Par Natālijas Lavenieces-Straupmanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi".

Natālija Laveniece-Straupmane Latvijas Policijas akadēmijā ieguvusi profesionālo bakalaura grādu publiskajās tiesībās un jurista kvalifikāciju, Biznesa augstskolā "Turība"– profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju, Latvijas Universitātē – humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā, bijusi Informācijas nodaļas vecākā referente un Juridiskās nodaļas juriste Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, Valststiesību departamenta Administratīvo tiesību nodaļas juriskonsulte, juriste un vadītāja Tieslietu ministrijā, lektore Valsts administrācijas skolā, pašlaik – Valststiesību departamenta Administratīvās atbildības politikas nodaļas juriste Tieslietu ministrijā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu iecelt Natāliju Lavenieci-Straupmani par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi ar 2025. gada 1. martu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Natālijas Lavenieces-Straupmanes iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par brigādes ģenerāļa Kaspara Pudāna apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā".

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeimā ir saņemts Valsts prezidenta priekšlikums Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā apstiprināt brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu. Komisija minēto Valsts prezidenta priekšlikumu izskatīja savā šā gada 3. decembra sēdē, uzklausīja brigādes ģenerāļa redzējumu par Nacionālo bruņoto spēku attīstību turpmāko četru gadu laikā un vienbalsīgi nolēma atbalstīt viņa kandidatūru apstiprināšanai Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā.

Komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu "Par brigādes ģenerāļa Kaspara Pudāna apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā".

Komisijas vārdā aicinu apstiprināt brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā ar 2025. gada 27. janvāri.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ģenerāļi! Virsnieki! Instruktori! Kareivji! Zemessargi! Kolēģi! Man ir gods šodien pārstāvēt šeit APVIENOTO SARAKSTU un teikt uzrunu.

Jo kāpēc tad izveidojās APVIENOTAIS SARAKSTS? Sākās karš, mēs bijām gatavi apvienoties un nolikt malā mūsu politiskās ambīcijas, iet un kalpot, palīdzēt Latvijas valstij. Šī diena nav vienkārša sēdes diena, kad ļoti daudzi domā, ka nu jau šis ir noslēgums, pāris stundas pavadīsim Saeimas namā un brauksim mājās. Nē, šī diena ir ļoti nozīmīga mūsu tautai, visai mūsu Latvijai, un tas notiek nevis vienkāršā mājā, tas notiek Latvijas Saeimā, kur ir klātesoši arī tie cilvēki, kas nenobijās no okupācijas varas un pieņēma vēsturiskus lēmumus. Šepat ir Latvijas Nacionālais teātris, kurā tika pasludināta mūsu valsts, šepat ir 11. novembra krastmala, kurā nupat likām svecītes tiem cilvēkiem un karavīriem, kuri nenobijās no pārspēka un ticēja savai valstij.

Tā tiešām paliks nozīmīga diena gan Latvijas vēsturē, gan Kaspara Pudāna dzimtas vēsturē. Kasparam ir bijis lemts piedzimt mūsu likteņupes Daugavas krastā. Un jāsaka paldies viņa dzimtai par to, ka viņi jau no bērnības ieaudzināja Pudāna kungam tās īpašības, kuras pirms daudziem gadiem ļāva viņam brīvprātīgi pieņemt lēmumu kļūt par karavīru. Tas nav vienkāršs lēmums. Daudziem liekas: karavīra profesija – nu jā, mēs ikdienā šad tad redzam. Bet tā ir ļoti nozīmīga izšķiršanās – būt gatavam ziedot pašu dārgāko, savu dzīvību, par Latviju. Paldies jūsu vecākiem.

Jums šodien, es ceru, ar Saeimas atbalstu tiks uzticēts ļoti nozīmīgais amats – Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amats. Jā, jūs atbildēsiet par ļoti daudziem cilvēkiem, par dažādu profesiju cilvēkiem, kas dienē Zemessardzē: ārsti, skolotāji, deputāti. Jūs atbildēsiet par Jaunsardzi, jūs atbildēsiet, lai viss būtu labi valsts aizsardzības mācībā, lai tie puiši, kas 18 gados šobrīd izlemj iestāties bruņotajos spēkos, nākotnē tiektos uz visaugstākajiem amatiem un būtu gatavi kalpot.

Mēs redzam – tas ir ļoti līdzīgi, kā šobrīd Ukrainā karavīri ar savu drosmi un dzīvību aizstāv Ukrainas brīvību un neatkarību un iedvesmo visu tautu ticēt Ukrainai. Līdzīgi ticēja Latvijas karavīri Latvijai, un tādā veidā viņi ar savu dzīvību izcīnīja mūsu valsts neatkarību.

Jūs būsiet komandieris, kas iedvesmo mūsu karavīrus... un kuri kādreiz stāsies jūsu vietā un turpinās sargāt mums visiem visdārgāko – Latviju. Mēs, parlamenta deputāti, esam gatavi atbalstīt jūs, cik būs mūsu spēkos, un ceram, ka pēc gadiem varēsim lepoties un teikt, ka tas tika izdarīts komandiera Kaspara Pudāna laikā.

Novēlu jums kalpot Latvijai ar degsmi, lai mums vairs nekad Latvijas Kara muzejā nebūtu jāiekārto jaunas ekspozīcijas. Noslēgumā tiešām... novēlēt jums... rindas no mūsu tautas lūgsnas... Lai Dievs svētī Latviju un jūs! Kalpojiet godam tēvzemei un brīvībai!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Brigādes ģenerāļa kungs! Cienījamie deputāti! Godātās deputātes! Šodien ir īpaša diena. Šodien ir īpaša diena aizsardzības nozarei, Latvijas tautai, īpaša diena šeit, Saeimā, jo šis balsojums par jauno Nacionālo bruņoto spēku komandieri ir tiešām nozīmīgs trauksmainos, izaicinošos laikos, un tāpēc šis jauna komandiera nozīmējums ir ļoti, ļoti svarīgs. Tam noteikti ir sekas pozitīvā ziņā... uz mūsu aizsardzības spējām, uz drošību, uz mūsu cilvēku drošību.

Bruņotajiem spēkiem ir uzdevums aizsargāt valsti, nodrošināt teritoriālo neaizskaramību, rūpēties par mūsu cilvēku drošību, novērst apdraudējumu, arī piedalīties starptautiskajās operācijās un misijās, un to mēs darām kopā ar mūsu sabiedrotajiem. Bet valsts drošību bruņotie spēki noteikti nodrošina kopā ar mūsu sabiedrību. Mūsu sabiedrība atbalsta bruņotos spēkus, dod savu ieguldījumu un pienesumu, un tieši tāpēc bruņoto spēku vadība ar vislielāko atbildību izturas pret to, kā mēs nodrošinām mūsu bruņošanās un aizsardzības spējas, arī skatoties nākamā gada budžeta ietvaros, kas ir bruņošanās spēju budžets.

Bruņoto spēku komandierim ir jānodrošina militārā sagatavotība, kaujas spējas, mobilizācijas spējas un gatavība. Protams, jādod konkrēti uzdevumi. Tāpēc šis amats ir ļoti atbildīgs. Protams, līdz šim ir izdarīts daudz, bet nenoliedzami, ka daudz darba ir priekšā.

Varu teikt vislielāko paldies esošajam Nacionālo bruņoto spēku komandierim ģenerālim Leonīdam Kalniņam. Ģenerālis Leonīds Kalniņš ir devis savu pienesumu pēdējo astoņu gadu laikā, lai mēs visi – valsts, sabiedrība, cilvēki – būtu drošāki.

Bruņoto spēku kvalitatīvais un kvantitatīvais sastāvs, visaptverošas valsts aizsardzības ieviešana, valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir bijuši lieli izaicinājumi, ar ko bruņoto spēku vadība ir saskārusies un veiksmīgi risinājusi. Esam stiprinājuši savas bruņošanās spējas no brigādes mehanizācijas, konkrēta transportlīdzekļa ieviešanas līdz dronu armijai. Protams, šī visaptverošā valsts aizsardzība prasa nepārtrauktu dialogu, komunikāciju ar sabiedrību, un tas ir noticis. Jā, mēs mācāmies, mēs pilnveidojamies, Leonīds Kalniņš ir tiešām nesis Nacionālo bruņoto spēku karogu, mūsu drošības karogu, ļoti augstu, un mēs par to varam būt viņam pateicīgi un novēlēt, lai šis karogs tikpat augstu būtu arī brigādes ģenerālim – jaunajam NBS komandierim.

Esmu pilnīgi pārliecināts par šodienas balsojumu, esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka brigādes ģenerālis Kaspars Pudāns līdz šim ir devis milzīgu pienesumu un darīs to arī turpmāk. Viņš ir ar lielisku izglītību, ar pieredzi starptautiskajā ziņā, ar autoritāti, vadījis lielāko Nacionālo bruņoto spēku komponenti – Zemessardzi. Līdz ar to, protams, gan kaujas gars, gan šis drošības, cilvēku iesaistes un komunikācijas gars ir bijis klātesošs līdz šim, un nav ne mazāko šaubu, ka tas tiks darīts arī turpmāk, mēs būsim drošās rokās.

Tāpēc es novēlu, lai mūsu bruņoto spēku karogs tiktu nests augstu, un tas arī tiks darīts. Mūsu Latvija – mūsu atbildība. Paldies jums visiem!

Protams, aicinu uz atbalstu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie klātesošie! Latvijas Nacionālie bruņotie spēki ir gājuši cauri dažādām attīstības fāzēm. Sākotnēji tā bija mūsu brīvvalsts armijas izveide un riski, ko radīja Krievijas bruņotie spēki, kas atradās Latvijas teritorijā, tai skaitā otrpus robežai... nezinot, vai kādā brīdī Krievijas bruņotie spēki atstās savas bāzes un vērsīsies pret Latvijas neatkarību. Tālāk bruņoto spēku attīstības fāze gāja uz utopisku sapni un cerībām, ka mums pašiem nav jārūpējas par aizsardzības spējām, sabiedrotie visu izdarīs mūsu vietā... līdz skaudrai atziņai, ka ar to nepietiek, ka tomēr arī pašiem ir jārūpējas par savas valsts drošību.

Nacionālā apvienība ne vienmēr ir bijusi uz viena viļņa ar pastāvošo straumi. Mēs dažādos laikos esam uzsvēruši, ka ir būtiski stiprināt rezerves karavīru sistēmu, ir būtiski saglabāt obligāto dienestu mūsu jauniešiem, ir būtiski rūpēties par pietiekamu finansējumu aizsardzības nozarei – lietas, kas ne vienmēr ir bijušas pašsaprotamas. Skatoties uz nākotni, mēs redzam, ka mūsu valstij ir viens izteikts apdraudējums, kas atrodas austrumos. Mēs redzam brutalitāti, ar kādu tas karo. Mēs saprotam, kas mums ir nepieciešams. Mums ir nepieciešami pietiekami plaši, spēcīgi bruņotie spēki ar sakārtotiem iekšējiem procesiem, bet ne mazāk būtiski – ar gribu cīnīties un vienlaikus ar iespējami labām, mūsdienīgām tehnoloģijām. Nevis pirkt... un gatavoties, ka varēsim izmantot kavalēriju, lai apturētu ienaidnieku, bet... vismodernākās automātiskās tehnoloģijas... lai vairotu mūsu skaitļus.

Šādā veidā raugoties uz nākamo Nacionālo bruņoto spēku komandieri, ko pēc brīža mēs apstiprināsim... raugos cerīgi, jo, manuprāt, Pudāna kungs ļoti reālistiski iezīmē to, kas ir nepieciešams mūsu bruņoto spēku attīstībai. Esmu gandarīts, ka mums būs bruņoto spēku komandieris, kurš izvirza skaidru militāro doktrīnu, kā Latvijai būtu jācīnās kara situācijā, bruņoto spēku komandieris, kas reālistiski runā par riskiem, kas ir mums apkārt, nepiepušķojot, ka viss ir labi, reālistiski komunicē ar sabiedrību, ar karavīriem, ar zemessargiem, saprotot, kādi izaicinājumi mums ir priekšā.

Ceru, ka šajā kopdarbā mums šos riskus izdosies novērst, jo neviens no mums nevēlas karu, mēs visi vēlamies mieru, vēlamies, lai mūsu valsts būtu drošībā.

Novēlu izdošanos turpmākajā posmā. Veiksmi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Pudāna kungs! Manuprāt, šādos brīžos, kad notikumi pasaulē attīstās ļoti strauji un viss ir uzņēmis absolūti negaidītu tempu, ir vērts paskatīties vēsturē. Un no tā top skaidrs, ka principā visu laiku vēsture iet pa spirāli – laiki mainās, bet cilvēki nemainās.

Ja mēs mēģinām atrast analoģijas situācijai, kurā šobrīd atrodamies, tad tas varētu būt aptuveni 1938. gads – no drošības viedokļa, no ģeopolitikas viedokļa. Tas ir Minhenes vienošanās laiks. Īsti nevar pateikt, vai tas ir jau pēc Čemberlena brauciena uz Minheni, lai vienotos ar Hitleru, vai pirms. Noskaņojums ir līdzīgs.

Tajā laikā nozīmīga loma politikā un Otrā pasaules kara norisē bija ļoti cienījamai un talantīgai politiskajai figūrai Vinstonam Čērčilam. Pēc Otrā pasaules kara, visam beidzoties, kad Čērčils bija personīgi iepazinis gan Hitleru, gan Staļinu un Rūzveltu... kopā sēdējuši ilgas stundas Jaltas konferencē un citur... viņu 1946. gadā ASV prezidents uzaicināja uz Fultonu Misūri štatā teikt runu Vestminsteras koledžā. Tas, ko viņš pateica, tika uztverts ļoti pretrunīgi. Visi teica: "Čērčils stipri pārspīlē, viņš visu pārsāla. Tā jau nav, kā viņš saka un domā."

Ko viņš teica? "Pēc tā, ko esmu redzējis mūsu krievu... sabiedroto darbībās kara laikā, esmu pārliecināts, ka nav nekā, ko viņi cienītu tik ļoti kā spēku, un nav nekā, pret ko viņi izjustu mazāk cieņas kā vājumu, it īpaši militāru vājumu."

Lasot šīs rindas, ir pilnīgi skaidrs, ka tajā brīdī sajūsma par uzvarēto Otro pasaules karu... ka jāveido attiecības ar Padomju Savienību, ar Staļinu var runāt un tā tālāk... re, var izdarīt lietas lielas... Čērčils... saprotot mentalitāti... to, kā domā Krievija, skaidri zināja, ka vēl būs kari un lielākais apdraudējums nāks tieši no Krievijas. Un tas ir iestājies. Viņa vārdi ir bijuši ļoti pravietiski.

Pudāna kungs, es novēlu, lai jūs šajā amatā izdarītu pilnīgi visu, lai jaunajam Hitleram, kas ir piedzimis tepat aiz mūsu robežām, ne par gramu nebūtu pret mums mazāk cieņas, lai viņš nesajustu ne grama mūsu militārā vājuma.

Otrs – valsti var aizsargāt tad, kad sabiedrība pilnībā uzticas un tic Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Relatīvi nesen ir pieļautas kļūdas. Novēlu no šīm kļūdām mācīties.

Ticu, ka jūs spēsiet iedvest jaunu dzīvību Nacionālajos bruņotajos spēkos. Esam tikušies, runājuši frakcijā, mūs iedvesmo jūsu degsme, idejas un pārliecība. Lai jums veicas! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par brigādes ģenerāļa Kaspara Pudāna apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – nav, atturas – 1. (Aplausi.) Lēmums pieņemts.

Sirsnīgi sveicam brigādes ģenerāli Kasparu Pudānu ar apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā. (Aplausi.)

Kolēģi! Turpinām darbu.

Darba kārtībā – Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

Man ir jādara zināms, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis vairāku deputātu iesniegumus.

Deputāti Raimonds Čudars, Jānis Skrastiņš un Mārtiņš Daģis atsauc savus parakstus no iesnieguma, ar kuru Latvijas Bankas prezidenta amatam ir izvirzīts Mārtiņš Kazāks. (Starpsauciens.)

Deputāti Līga Kļaviņa, Jānis Vucāns un Harijs Rokpelnis atsauc savus parakstus no iesnieguma, ar kuru Latvijas Bankas prezidenta amatam ir izvirzīts Reinis Bērziņš. (Starpsauciens.)

Līdz ar to nav nepieciešamā parakstu skaita uz iesniegumiem un par šiem kandidātiem vairs nav iespējams balsot.

Lūdzu!

A. Šuvajevs (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Komisijas vārdā es ziņošu par komisijā lemto.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 12. panta pirmo un trešo daļu šā gada 17. decembrī izskatīja Saeimas deputātu iesniegumus par noteiktajā termiņā izvirzītajiem Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem – Pāvelu Kuzminu, Mārtiņu Kazāku un Reini Bērziņu, kā arī uzklausīja kandidātu un citu sēdes dalībnieku sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem. Pamatojoties uz to, komisijas locekļi bija ieguvuši nepieciešamās ziņas par amata kandidātu atbilstību Latvijas Bankas likuma 12. panta trešās daļas 1., 2., 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām. Tika izvērtēta arī amata kandidātu atbilstība minētā panta trešās daļas 5. punktam. Komisijas deputāti saņēma vispārēju informāciju arī no valsts drošības iestādes par amata kandidātu tiesībām saņemt attiecīgā panta trešās daļas 6. punktā minēto atļauju.

Tomēr, kā Saeimas priekšsēdētāja jau norādīja, no iesniegumiem par diviem kandidātiem – Mārtiņu Kazāku un Reini Bērziņu – ir atsaukti deputātu paraksti, tāpēc šiem kandidātiem vairs nav minimāli nepieciešamā deputātu parakstu skaita, lai tos izvirzītu. Deputāti var balsot tikai par vienu no kandidātiem – Pāvelu Kuzminu.

Balsojums notiks elektroniski, nevis ar vēlēšanu zīmēm, jo ir tikai viens kandidāts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam – frakcijas vārdā.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Viss, kas šeit notiek šodien un kas ir bijis vakardien, ir divi vārdi – bailes un neizlēmība. Jurēvica kungs, JAUNĀ VIENOTĪBA, es aicinu jūs izdalīt visiem cilvēkiem, kas šodien "nolēca" no balsojuma, iestāšanās anketas jūsu partijā. Beidzot ir laiks parādīt, ka te nav katram sava neatkarīgā karoga. Te visi jau kuro reizi nobijās no Jaunās VIENOTĪBAS, pat lielas un dūšīgas partijas, pat tie politiķi, kuri vairāk nekā padsmit gadus krāj pieredzi un mēģina sevi pierādīt kā īstus tautas kalpus. Šodien pierādīja absolūti visai sabiedrībai, ka, ja Jaunā VIENOTĪBA pateiks, ka koalīcija bruks, tad viss... mēs tad neizdzīvosim.

Kur ir jūsu zvērests? Mēs saprotam, ka abi kandidāti, sanāk, ir bijuši... viltus kandidāti? Jūs saprotat, ka jūs viņus pazemojat? Divi respektējami kungi, mūsu kandidāta sāncenši, mēs viņus respektējam. Jūs paņēmāt un vienkārši pazemojāt viņus, noņemot no šī skrējiena. Vai tas ir skaisti? Vai tas ir labi? Nē! Bet jau kuro reizi visus uzvarēja Jaunā VIENOTĪBA. Visus!

No rīta mēs te skraidījām, lēmām, kurš būs bankas prezidents. Ap pulksten četriem jau sāka dalīt ministru krēslus... Kozlovska kungs jau bija atbrīvots no amata... bija citi ministri... jau jauna koalīcija. A te, sanāk, septiņos vakarā – viss! Visiem bailes, un koalīcijas vairs nav. Kolēģi, kauns!

Jūs bijāt vairāk nekā Jaunā VIENOTĪBA, jūs varējāt vakar to uzveikt. Kas ir noticis? Kurš kam ir piezvanījis? Kurš jūs ir iebiedējis? Vakar jūs varējāt mainīt mūsu vēsturi. Beidzot vienai partijai būtu iespēja ietekmēt nodokļu sistēmu, citai partijai – pacelt algas skolotājiem, attīstīt eksportu, importu, visu kaut ko, ko jūs te solījāt. Kāpēc jūs neaizgājāt līdz galam? Kāpēc, kolēģi?! Vai kāds var iznākt šeit un atbildēt uz šo jautājumu?

Bailes un neizlēmība. Bailes un neizlēmība. Latviešu valodā ir vārds uz burtu "m" – mī... un tā tālāk. Tā ir! Šodien Jaunajai VIENOTĪBAI svētki. Šodien Jaunā VIENOTĪBA pierādīja visai valstij, pilnīgi visai valstij, ka tā šeit ir galvenā.

Vēlreiz, kolēģi, atkārtoju: tie, kas nepieder pie frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA, paņemiet anketas un beidzot iestājieties pie viņiem! Ja jūs viņus tā klausāt, tad ko jūs... ar citiem karogiem? Jūs esat daļa no JAUNĀS VIENOTĪBAS, jums ir bail iziet kaut ko pateikt pret viņiem, jums ir bail nobalsot pret viņiem, jums ir bail izdarīt jebko, kas viņiem nepatīk.

Kolēģi, kauns visiem, kas šodien sabotēja Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas! Šis cilvēks ir ārkārtīgi svarīgs mūsu sabiedrībai, viņš ietekmē vairākus procesus, kas mūsu cilvēkiem ir vajadzīgi un no kuriem viņi ir atkarīgi. Kas būs janvārī? Kāds viduvējs kandidāts, kas visiem būs ērts? Nu tad viņš būs nekāds, pilnīgi nekāds, jo būs ērts visiem, un viņa uzdevums būs tāpat kā esošā bankas prezidenta uzdevums – vienkārši smuki sēdēt un braukāties pa visādām izstādēm. Un viss, kolēģi, viss, citu pienākumu viņam nebūs. Kāds izrāviens, kāda attīstība mūs gaida? Pilnīgi nekāda.

Jaunā VIENOTĪBA, apsveicu! Apsveicu, Jurēvica kungs! Apsveicu jūs ar uzvaru! Jūs esat malači, jūs esat malači! Jau kuro reizi pierādījāt, ka jums vienīgajiem šeit ir... nu tas... ko var rādīt.

Par mūsu kandidātu. Godātie kolēģi, domāju, gan pie Dombura kunga, gan komisijas laikā... diemžēl frakcijā neviens mūs neaicināja... mēs pierādījām, ka mūsu kandidāts ir spēcīgs, neatkarīgs, saprot, par ko viņš runā, un tas ir ļoti svarīgi. Mēs pierādījām, kolēģi, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts var būt ne tikai no jūsu tusiņa, bet tiešām profesionāls cilvēks, kas spēj kaut ko attīstīt.

Vēlreiz, kolēģi, – kauns jums visiem par to, ko jūs darāt ar mūsu valsti, kauns! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – frakcijas vārdā.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Ir diezgan skumīgi, jāsaka. Vēl vakar no rīta es tiešām biju tādā pārliecībā, ka mēs esam gatavi sēsties, tā teikt, vienā laivā, dzīties pakaļ mūsu kaimiņiem un izdarīt visu, lai mūsu valsts nevis velkas kaut kur no aizmugures, bet noķer un apdzen finansiālā ziņā un ekonomiski vismaz mūsu kaimiņus. Tad jāsaka, ka šobrīd... negribu iedziļināties sīkumos, kas notika, par ko runāja un kas kam zvanīja, un kāpēc tas vispār notika.

Manā skatījumā, galvenais ir tas, ka mēs zaudējam laiku, mēs zaudējam mūsu dārgo laiku, kas ir dots, lai rīkotos. Ir jāsaprot viens – šobrīd mūsu ekonomikā trūkst ne mazāk kā 10 miljardu eiro, ko vajadzētu ieplūdināt, lai mūsu ekonomika, tā teikt, varētu uzelpot. Mums ir nepieciešami kreditēšanas noteikumu atvieglojumi, ir nepieciešama aktīva rīcība visā, lai mēs kaut kādā mērā kopā izbrauktu ārā no purva. Mums ir dārgākie kredīti. Kreditēšanas attiecības pret vidējo Eiropā... ja vidēji Eiropā ir 90 procenti, Latvijā ir tikai 28 procenti. Visa pārregulētā situācija, kas ir Latvijā... Manā skatījumā, pats trakākais ir tas, ka mēs šobrīd vienkārši zaudējam laiku.

Es jums parādīšu vienu grafiku. (Rāda grafiku.) Es parasti neaizraujos ar grafiku rādīšanu, bet šāds ir grafiks. (Starpsauciens.) Zaļais... zaļā strīpiņa – tā ir Lietuva, apakšā – zilā un sarkanā... tātad sarkanā ir Latvija, zilā – Lietuva. Šeit var skaidri redzēt, kāds ir Lietuvas izrāviens no 2019. gada, kad mēs vēl bijām visiem priekšā. Šī tabula atspoguļo finanšu eksporta pakalpojumus. Finanšu eksporta pakalpojumi. Tātad, ja mums, Latvijai, šobrīd ir 43 miljoni, tad Lietuvai ir 427 miljoni. Tas raksturo situāciju, kāda ir Latvijā ar mūsu finanšu tirgu, ar mūsu finanšu "veselību".

Lai kā arī nebūtu, mūsu galvenā doma bija tāda, ka šeit būs jauns uzrāviens, ka tiešām aizies, ka ļaus bankām... banku īpašnieki saka: "Ļaujiet mums riskēt, tā ir mūsu nauda, mēs gribam finansēt," bet valsts saka: "Nē, mēs jums uzliksim papildu nodokli, kuru iekasēsim, un tādā veidā varbūt kaut ko attīstīsim." Tātad mēs tā kā atkal sodām baņķierus par to. Nebūs nekāda izaugsme mums šādā veidā!

Tāpēc es ar nožēlu noskatos un paužu nožēlu par to situāciju, kāda šobrīd ir izveidojusies, un par to, ka mēs zaudējam dārgo laiku... tanī pašā laikā mēs visi kopā varētu iet uz priekšu un attīstīties. Godīgi sakot, man šis process un procedūras ir absolūti nepieņemamas un neizprotamas. Kā var tik ļoti nemīlēt savu valsti!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Vēl vakar es ticēju, ka šodien mēs ievēlēsim labu, lielisku Latvijas Bankas vadītāju, jo sliktas izvēles nebija. Šodien...?

ZZS, vai jūs zināt, kāpēc ļoti daudzi cilvēki ienīst un nicina Krievijas armiju? Tāpēc, ka viņi atstāj kaujas laukā noasiņojošus karavīrus... sūta kaujā, apsola artilērijas un aviācijas atbalstu. Atbalsta nav, vēl vairāk – tur, kaujas laukā, noasiņojot paliek karavīri, uzticami vīri, kamēr virsnieki štābā smaidot dzer tēju.

ZZS, kur jūs dabūsiet jaunus "kareivjus", kur jūs dabūsiet draugus? Neviens negrib draudzēties ar nodevējiem. Pats skumjākais ir tas, ka joprojām Latvijā visu nosaka trīs balsis. Trīs balsis nosaka ļoti daudz. (Čukst.) Trīs! Tikai trīs balsis! Un viss! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Vakar mēs visu dienu runājām par vainu un atbildību "Rail Baltica" sakarā. Šodien mēs runājam par kaunu, šodien mums visiem ir kauns. (Starpsauciens.)

Mēs gribam, lai Latviju pārvaldītu gudrākie, spējīgākie cilvēki. Latvijas Bankas prezidents ir viena no pašām augstākajām amatpersonām. Mēs gribam... Ekonomikas ministrija tikko solīja 10 gados dubultot IKP. Mēs esam nobumbulējuši gadu, mēs esam nobumbulējuši arī ļoti nozīmīgas valsts amatpersonas, kura ļoti tiešā veidā var ietekmēt mūsu ekonomikas attīstību, cieņpilnu, godpilnu izvirzīšanu. Mēs pat kā Saeima... tāpēc ka process bija nepareizi organizēts... neuzstādījām mērķus, neizvērtējām pēdējos piecus gadus, neiedevām kandidātiem cieņpilnu periodu sacensties... jo mēs taču esam valsts, mums ir jāveido process, kurā cieņpilni varam iegūt labāko rezultātu, nodefinēt mērķus, lai šim cilvēkam, lai kurš tas arī būtu, būtu atskaites sistēma, būtu mandāts strādāt.

Kāpēc mums viss, piedodiet par vārdu, ir jāsačakarē? Kāpēc viss jāpadara par partiju tirgu? Kā jūs domājat, kurš normāls cilvēks, kas tagad mācās skolā vai augstskolā, gribēs savu dzīvi saistīt ar valsts darbu, būt daļa no šī partiju tirgus? Kolēģi, vai mums šodien nav kauna?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Piekritīšu Sprindžuka kungam –vakardien Siliņas kundze "veiksmīgi" atcēla savu valdības uzticības balsojumu, un mūsu politiskajai kultūrai godu tas nedara.

Runājot par konkrēto kandidātu Latvijas Bankas prezidenta amatam. Mēs viņu neatbalstīsim, lai arī Kuzmina kungs atstāja profesionāļa iespaidu... viņš bija arī pie mums komisijā.

Es frakcijas vārdā gribu izteikt tās iezīmes, ko mēs sagaidām no jaunajiem kandidātiem.

Lai arī mēs ļoti labi saprotam, ka Latvijas Bankas vadītāja mandāts ir gan cenu stabilitāte, gan finanšu stabilitāte, bankomātu pieejamība un daudzas citas lietas, jāsaprot, ka tas amats arī iet sazobē ar tādu lietu kā kreditēšana, kas mums ir katastrofālā līmenī. Kā jau mans kolēģis minēja, mums kreditēšana... no IKP... ir zemākā eirozonā – 28 procenti no IKP. Eiropā tie ir vidēji 90 procenti. Mums ir otrās augstākās kredītu likmes Eiropā... eirozonā. Ko nākamais Latvijas Bankas prezidents ir gatavs darīt ar to? Protams, tas nav... vienbalsīgi... viņa mandāts, bet viņam ir jāspēj strādāt ar ministrijām un citām institūcijām, lai tās lietas mainītu.

Nākamais – konkurence. Kāpēc mums ir četras lielās bankas? Kāpēc Kazāka kungs nerunāja ar citām ārzemju bankām, kā tas tika darīts Lietuvā? Lietuvā nāk iekšā jauni tirgus spēlētāji. Tas pats... kopš FKTK ir Latvijas Bankas sastāvā, kas notiek ar kontu atvēršanu? Kāpēc vēl joprojām dzirdam, ka ir problēmas ar kontu atvēršanu?

Visus šos jautājumus mēs adresēsim Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam. Ja tas cilvēks nāks ar konkrētu plānu, ka viņš var šīs lietas risināt, tad jūs varēsiet rēķināties ar mūsu deviņām balsīm.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jums nav pretīgi šorīt uz sevi skatīties spogulī? Man bija kauns... man ir kauns par jūsu izdarībām vakar. (Starpsauciens: "Pareizi!") Jūs jau Valsts prezidenta posteni uzlikāt... politiskajā tirdziņā. Jums nepietiek? (Starpsauciens.) JAUNĀ VIENOTĪBA, jūs liekat šo koalīcijas politisko tirdziņu, apspēlēšanu augstāk par valsts interesēm – tik nozīmīgu valsts posteni kā Latvijas Bankas prezidents! Patiesībā jums ir nospļauties par Latvijas ekonomiku, jums ir nospļauties arī par reģionālo finansēšanu (kas ir mūsu būtiska problēma), par banku sektora konkurenci, par FinTech, par banku sektora "kapitālā remonta"... atgriešanu atpakaļ uz sliedēm... par finansiālo stabilitāti un – visvairāk – par Latvijas starptautisko reputāciju. Kādu signālu jūs raidāt Eiropas Centrālajai bankai, šādi rīkojoties? Kādu? Tieši kādu?

Bet visvairāk man ir kauns par to, kā jūs izrīkojaties ar augsta līmeņa profesionāļiem. Jūs izlaižat viņus caur publisko "gaļas mašīnu"... tieši konkrēti... augsta līmeņa profesionāļus, kuri abi varēja ļoti konkurētspējīgi... ieņemt šo posteni. Kādu signālu jūs dodat nākamajiem pretendentiem? Neviens negribēs nākt un reāli strādāt. Ar tādu attieksmi, ar tādu nicinājumu...

Jūs Latvijas intereses noliekat pēdējā vietā un savas intereses liekat augstāk. Tas ir vistraģiskākais visā šajā stāstā. Man ir reāli kauns par jums. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Godātie kolēģi! Cīņā par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem uzvarēja nevis kompetence, nevis profesionalitāte, nevis pieredze, bet prasts politiskais tirgus. Šāda situācija vēl vairāk vairo sabiedrības neuzticēšanos valsts pārvaldei un politiķiem. Šāda lēmuma pieņemšana vēl vairāk padziļinās mūsu atpalicību no kaimiņiem, mazinās mūsu konkurētspēju. Šādu lēmumu pieņemšana Saeimai godu nedara. Kauns! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Sveicināti, kolēģi! Divas lietas, ko es gribu pateikt.

Pirmām kārtām par kandidātiem. Jūs paši publiski teicāt, ka šie ir divi labi kandidāti, labākie kandidāti. Noņemot pat visas emocijas, sanāk tā, ka, pēc jūsu vārdiem, jūs atsakāties no labākajiem kandidātiem tikai tā iemesla dēļ, ka jūs nevarat vienoties, un ieliksiet ne labāko kandidātu... ja reiz tie bija labākie.

Jebkurā gadījumā jums bija laiks par to domāt, jūs, kuri saucat sevi par dinamisku valdību. Latvijas Bankas prezidenta amata termiņš ir pieci gadi. Tas nav kaut kas, kas pēkšņi tagad... rudenī, ziemā parādījās kaut kāds jautājums, kas... tagad jāieslēdz krīzes menedžments un trijatā jāmēģina vienoties. Tas bija zināms jau brīdī, kad jūs parakstījāt koalīcijas līgumu, jau no tās dienas varējāt formulēt, vienoties par konkrētu redzējumu par personu vai programmu, kas būtu jāīsteno šajā amatā. Un to jūs neizdarījāt. Manuprāt, bezatbildīgi.

Es uzskatu, ka mums finanšu sektors nav tik liels. Ja mēs saliekam... nerunājot par kaut kādām personīgām vai partiju simpātijām, ja mēs noliekam... atbilstošu pieredzi, atbilstošu izglītību, saraksts mums Latvijā nav nemaz tik plašs. Līdz ar to signāls, ko jūs sūtāt pārējiem: nepiesakieties, mēs jūs ierausim politiskā spēlē, mēs jums sabojāsim reputāciju! Tas ir tas signāls, ko jūs dodat.

Es teiktu, ka būtu jāpaplašina šis skats un, iespējams, jāparaugās, kā ir ar diasporā esošiem latviešu profesionāļiem. Mums ir pietiekami daudz finanšu nozares profesionāļu finanšu institūcijās ārvalstīs, kuri, iespējams, būtu politiski neitrāli un atbilstu šim amatam. Vienlaikus viņi droši vien stipri padomātu, vai šādās politiskajās intrigās... vai viņi atteiktos no cienījama starptautiska amata, lai nāktu šādā... Jau vakar Kristovska kungs minēja pieredzi, kā piesaistīt profesionāļus no latviešu diasporas, kas ir droši vien labs veids un kas varētu būt arī šoreiz. Bet es neticu, ka viņi gribēs šajā duļķainajā... sarunu virtenē iesaistīties, tādā, kādu jūs šobrīd esat izveidojuši. Tas – par kandidātiem.

Otrs – par politisko... Kā jau es teicu, laika jums bija gana daudz un šis nav sarežģītākais jautājums – vienoties par Latvijas Bankas prezidentu. Tā nevajadzētu būt, vai ne? Salīdzinot ar budžetu vai ar "Rail Baltica" un citām lietām. Ja pat tādā lietā, kurai jums bija dots vairāk nekā gads, lai trijatā vienotos par vienu kandidātu... ja jūs pat to nespējat atrisināt, tad kā jūs atrisināsiet citus jautājumus? Es domāju, šobrīd koalīcija ir "apstājusies", un, ja jūs nespējat šādus jautājumus atrisināt, tad ir pamats runāt par šīs valdības demisiju un jaunas valdības veidošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Harijam Rokpelnim.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Jūs jau zināt, uz kurieni ved tas ceļš, kas bruģēts ar labiem nodomiem, vai ne? Latvijas Bankas prezidenta amatam mums bija izvirzīti trīs kandidāti. Mēs uzskatām, ka divi no tiem bija labi. (Starpsaucieni.) Kazāka kungs tajā laikā... kad viņu ievēlēja... izdarīja to, kas no viņa tika sagaidīts, – viņš atjaunoja Latvijas Bankas un visas Latvijas reputāciju. Šajā... nākamajā termiņā... vismaz Zaļo un Zemnieku savienība uzskata, ka tas darbs ir izdarīts un tagad būtu jānāk jaunam Latvijas Bankas vadītājam, kurš fokusējas uz citiem jautājumiem. Aizvadītajās dienās mēs redzējām, ka stāsts vairs nebija par to, cik labs ir Kazāks vai cik labs ir Bērziņš. (Starpsauciens.) Stāsts bija kļuvis krietni savādāks.

Runā, ka demokrātija esot cēlusies no tirgus plača. (Starpsauciens: "O, jā!") Diemžēl aizvadītajās dienās mēs tur bijām atgriezušies un jautājums vairs nebija par to, kurš būs labākais Latvijas Bankas prezidents, stāsts bija par to, kā izvērtīsies šī tirgošanās... spirāle.

Es uzskatu, ka ir pieņemts labākais lēmums priekš Latvijas un Latvijas Bankas šajā brīdī un tirgus vietā mēs nonāksim pie laba, cienījama Latvijas Bankas prezidenta.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Vienmēr ir interesanti runāt pēc Rokpeļņa kunga (Smiekli.), jo viņš, kā saka, paceļ asinsspiedienu visiem zālē sēdošajiem deputātiem. Harij, jūs gribējāt spēlēt šo spēli, jūs gribējāt to spēlēt politiski, diezgan skaļi pasakot: mēs virzīsim savu kandidātu (Starpsaucieni.)... mēs virzīsim savu kandidātu, koalīcijai šoreiz ir vairāki kandidāti – divi... tas nekas... atgādinām, ka koalīcija ir stabila... tik bieži, cik sakām sievai, ka mīlam viņu... un visi pārējie pēdējā laika gājieni no jūsu puses, īpaši arī no tavas. Un šodien šis process kļuva pārāk politisks.

Jūs sākāt spēlēt šo spēli, jūs Latvijas Bankas kandidātu atlases procesu padarījāt politisku, iesaistījāt arī citu frakciju deputātus. Mēs, jāatzīst, ticējām tam, ka no šiem diviem profesionāļiem, no tiešām ļoti labiem kandidātiem... šodien mēs ievēlēsim Latvijas Bankas prezidentu. Mūsu valsts ir maza, un šo kandidātu ir tik, cik ir, un – vēl jo vairāk – labu, profesionālu kandidātu, kuri gribētu uzņemties šo iniciatīvu... šo pienākumu.

Pāris pēdējo nedēļu laikā šie kandidāti – gan Kazāka kungs, gan Bērziņa kungs – uzzināja par sevi vairāk, nekā viņi līdz šim zināja, – par saviem ģimenes locekļiem, ko katrs dara, kur ir strādājis. Tad pēkšņi parādās dažādas mistiskas... viedokļu paudēji... varbūt jāvērš skatiens uz JAUNO VIENOTĪBU... kur arī Latvijas Arhitektu savienības locekļiem ir viedoklis par to, kam vajadzētu labāk vadīt Latvijas Banku.

Būtībā šie cilvēki tika saplosīti, un es nezinu, vai mums izdosies... Varbūt mēs kopīgi, Harij, tavā vārdā, arī Jaunās VIENOTĪBAS vārdā varam atvainoties šiem abiem kandidātiem. Ceru, ka vēl var panākt normālu konkurenci, lai atlasītu normālu kandidātu, un bez šiem abiem kandidātiem es īsti neredzu... Ir tas jūsu kandidāts. Es ceru, ka mēs šodien nemērkaķosimies un nebalsosim, netērēsim savu laiku par šo kandidātu. Šajā gadījumā tas... visu cieņu... kas tas bija vispār no... kāds bija uzvārds? (Smiekli.) Kuzmins, ja? Visu cieņu, Kuzmins ir ticis tālāk, Kuzmins ir ticis tālāk nekā Bērziņš un Kazāks. Tas nav nopietni.

Ko jūs esat izdarījuši? Pēkšņi pasākums esot kļuvis politisks. To viņi padarīja politisku... Šajā gadījumā puišeļiem nav jāspēlē tur, kur spēlē vīri. Tā droši vien jāsaka. Jaunā VIENOTĪBA pateica, kas jādara, un jūs arī izdarījāt. Es domāju, būs svarīgi kopīgi panākt, lai šos abus kungus atgrieztu atpakaļ spēlē – būtu normāls process, kur mēs izdarām izvēli... balsojam, lai tad viens no viņiem vada šo iestādi. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es nāku no mazas, bet brīnišķīgas un cēlas tautas – tā es tiku mācīts, tā es skatījos uz līdzcilvēkiem. Bet šobrīd šķiet, ka es nāku no tautas, kurā cits citu grib apēst, ieriebt, pazemot un nonievāt.

Kāpēc es to saku? Jo, manuprāt, mēs esam pazemojuši, nonievājuši divus Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātus, neapzinoties, ko tas mums, Latvijas valstij, dos. Šobrīd man liekas, ka mēs esam tauta, kuras lielākās rūpes ir savs politiskais es. Es varbūt pārteicos, es pateikšu – savs politikāniskais es, jo mūs neinteresē, kāda būs latviešu tautas attīstība, kāda būs ekonomika, tautsaimniecība, kas pamatu pamatā būs tā, kas dos izglītību mūsu bērniem. Jo lielāka, spēcīgāka ekonomika, jo labāki, izglītotāki bērni. Tas ievadam.

Šeit es nonāku pie secinājuma – Rosļikova kunga teiktais, ka Latvijas Bankas prezidents ietekmē ļoti daudzas lietas, ir taisnība. Un diemžēl Latvijā šobrīd ir politiskie spēki, kas grib pārņemt pilnīgi visu ietekmi. Ja šī ietekme slīd ārā no rokām, noteikti negrib šo ietekmi... dabūt. Bet vēlreiz teikšu: šis ir politikānisks skatījums, nevis politikas veidošanas skatījums.

Cienījamie ZZS, tāpat kā vakardien es teicu, ka Jaunajā VIENOTĪBĀ ir forši un domājoši cilvēki... tiešām esmu jūsos divreiz vīlies. Pirmais gadījums bija pirms gada, otrais – šoreiz. Rokpeļņa kungs teica, ka esam izveidojuši tirgus placi. Jūs paši to iesākāt, paši nācāt pie mums meklēt atbalstu jūsu kandidātam, piedāvājot, runājot par dažādām varbūtībām, kas varētu būt. (Starpsauciens: "Kauns!") Nu kur tad ir jūsu tirgus placis? Jūs sakāt: mēs negribam tirgus placi. Bet jums ir cilvēks, kas vienmēr sveic no rietumiem, atved savu ziņnesi... Man tiešām... piedodiet, negribu jūs kritizēt. Politika ir politika, un politikā nav draugu.

Teikšu vēl: Rokpeļņa kungs, jūs apgalvojāt, ka nav pieņemams, ka var kādu ievēlēt ar opozīcijas balsīm. Nu tad nenāciet pie mums, izskatot dažus priekšlikumus – lūdzu, nobalsojiet, jo mums trūkst balsu, jo JAUNĀ VIENOTĪBA neatbalsta šo priekšlikumu. Nu aizmirstiet, vienkārši aizmirstiet!

Politikā tiešām nav draugu. Piedodiet, bet man ir kauns, ka es šobrīd dzīvoju Latvijas valstī – politikāņu valstī. Gribētu atvainoties gan Bērziņa kungam, gan Kazāka kungam, jo tie bija divi cienījami kandidāti, kurus mēs, vienkārši sakot, izčakarējām. Es neticu, ka būs labs kandidāts. (Runā, ka jau ir noskatīts kandidāts.) Ja tiešām kandidāts būs, tad viņš būs izpalīdzīgs konkrētam politiskajam spēkam un Latvija turpinās virzīties tā, kā Zivtiņa kungs teica.

Piedodiet par emocionālo runu, bet man liekas, ka jums vajadzētu paskatīties uz sevi paškritiski un domāt, ko jūs darāt, jo mēs ar šo graujam sabiedrības uzticību Saeimai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Kolēģi! Mēs esam parlamentāra demokrātija, tāpēc ir pilnīgi skaidri noteikts, ka Latvijas Bankas prezidentu ievēlē Saeima. Šodien visos medijos būs liels virsraksts: "Saeima neievēlēja Latvijas Bankas prezidentu." Tas ir apkaunojums Saeimai.

Mēs vakar, kolēģi, runājām par to, ka ir izaicinājumi, kuri izrādās pārāk sarežģīti, ar kuriem mēs kā valsts – valdība, Saeima – netiekam galā. Stāsts ir par "Rail Baltica". Tas ir tāds ļoti maigs veids, kā mēģināt attaisnot to piecpadsmit gadu ārprātu, kas ir sastrādāts, – vienkārši pasakot: jā, mēs neesam spējīgi risināt tāda līmeņa jautājumus kā "Rail Baltica".

Šodiena pierāda, ka "Rail Baltica" ir kosmoss salīdzinājumā ar šodienas lēmumu. Saeima un valdība nav spējīga ievēlēt pat Latvijas Bankas prezidentu, nerunājot par "Rail Baltica" un citiem projektiem. Tie ir izaicinājumi, kas ir pārāk sarežģīti, lai ar tiem tiktu galā. Tur nu mēs esam nonākuši. Patiesībā, ja paskatāmies šogad... tā arī ir. Visus ļoti svarīgos jautājumus atliek, novilcina līdz pēdējam brīdim vai pārceļ uz vēl tālāku datumu, vienalga – demogrāfija, budžets, lēmumi par "Rail Baltica"... jau par pusgadu pārlika visu... ekonomikas izaicinājumi. Mēs turpinām grimt. Nodokļu konkurētspēja... protams, izslavēja nodokļu reformu, bet kāds efekts, salīdzinot ar Baltijas valstīm? Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana – pat to atliek, risināsim kaut kad nākamgad.

Mēs nupat ievēlējām Pudāna kungu (Starpsauciens: "Kā balsoji...?")... Es balsoju "par", un to es uzrakstīju arī iesniegumā.

Citēju Čērčilu – ka nav nekā, pret ko viņi izjustu mazāk cieņas kā pret vājumu. Citiem vārdiem, ja mēs runājam par parlamentāro demokrātiju, tad vājums ir nespēja pieņemt lēmumus. Šodien darba kārtībā it kā ir jautājums par Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšanu, sanākusi visa Saeima, viss Latvijas zelta simtnieks ir zālē, un zinām, ka šī Saeima ir par vāju – nespēs šodien ievēlēt Latvijas Bankas prezidentu. (Starpsauciens.)

Lūk, Jaunā VIENOTĪBA un Zaļo un Zemnieku savienība, tas ir vienīgais, ko jūs mums atstājāt kā iespēju. Visu cieņu jūsu kandidātam! Ir vēl būtiskāka lieta, ko Jaunā VIENOTĪBA un Zaļo un Zemnieku savienība ievazā politikā, nostiprina un iebetonē. Tā sagrauj cienījamu, talantīgu, pieredzējušu cilvēku reputāciju. Viņi, piekrītot kandidēt, liek savu vārdu, savu reputāciju tam apakšā.

Divi cilvēki šodien ir izvazāti, sabradāti un pazemoti. Divi cienījami cilvēki, kuri būtu ļoti labi Latvijas Bankas prezidenta amatā, – Kazāka kungs un Bērziņa kungs. Ar abiem mēs esam tikušies APVIENOTAJĀ SARAKSTĀ, un abi ir cienījami cilvēki.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Smiltēns. Vēl trakāk – visi talantīgie cilvēki, kas cer, ka mēs esam meritokrātiska sabiedrība, meritokrātiska Saeima... mums valstī būtu jābūt meritokrātiskai politikai... skatās uz to un apcer, vai kādreiz viņi gribētu iesaistīties politikā, kandidēt uz ļoti augstiem amatiem, kalpot mūsu valstij un pildīt šos pienākumus pēc labākās apziņas... viņi saprot, ka vienīgais veids, kā var nokļūt amatā sistēmā, kas pēdējos gados ir izveidota, ir būt pakalpīgiem, noderīgiem, lojāliem partijai, savējiem, līst pa zemi, izlūgties, zvērēt mūžīgu uzticību, tad viņus ievēlēs amatā. Citādi viņus uzaicinās, izvazās, pazemos un izspļaus.

Tad ir jautājums: kādu valsti mēs veidojam? Šo modeli sauc par nepotisma modeli – nepotiska valsts, kurā nevis talantīgākie un spējīgākie ieņem amatus, bet tie, kas ir izkalpīgākie, pazemīgākie, lojālākie, tie, kas ir varas kalpi. Ja šeit sēdētu Siliņas kundze, par to, kas šeit notiek, viņai noteikti būtu divi vārdi, ko teikt. (Smiekli.) Domāju, man bija taisnība, ka šeit nav runa par spēju vadīt valsti, bet tas ataino to, ka šobrīd valsti valda – nerēķinās ar cilvēkiem, viņu reputāciju, nerēķinās ar to, ka parlamentārajā demokrātijā ir procedūras, ir elementāra cieņa pret sabiedrību, lai nodrošinātu caurspīdīgu, saprotamu procesu.

Galu galā pie Dombura kunga viss tika pilnīgi izgaismots. Viņš pajautāja: labi, nerunāsim par to, kas, kur, kā balsos un tā tālāk, a kāds mandāts būtu bankas prezidentam? Ko mēs gribam sasniegt kā mērķi? Un bija pilnīgs klusums.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Smiltēns. Dombura kungs teica: paldies, es piecelšos un atļaušu jums padomāt.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Smiltēns. Diemžēl tur mēs esam. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.

A. Rosļikovs (ST!).

Rokpeļņa kungs, dievs ir liecinieks! Es negribēju... bet jūs man atļāvāt. Es jums atgādināšu: pēdējo nedēļu laikā jūs pulcinājāt ap sevi cilvēkus, citas partijas, jūs pārliecinājāt viņus, ka stāvēsiet līdz pēdējam. Visvairāk šajā gadījumā ir cietis APVIENOTAIS SARAKSTS, kurš ir uzkāpis sev uz rīkles, lai palīdzētu jums (Starpsauciens.), un jūs viņus uzmetāt pēc pilnas programmas. Tas ir mans viedoklis – ar visu cieņu. (Starpsauciens.)

Manā skatījumā, kolēģi, ja to var saukt par speciālu politisko operāciju, tad šodien Jaunā VIENOTĪBA ar vienu gājienu izgaismoja piekto kolonnu koalīcijā un pilnīgi visu noskaidroja par opozīciju, kur ir kādi vājie punkti. Šajā ziņā, zaļzemnieki, vislielākā cieņa, jūs gājāt, jūs runājāt un mēģinājāt pārliecināt visus, ka būsiet tas vairogs, aiz kura mēs visi varam pulcēties, un tur nākamgad būs pārmaiņas. Tas ir ne tikai uzmetiens kandidātiem, bet arī uzmetiens opozīcijai, jūs vājinājāt opozīcijas garu, un to, Rokpeļņa kungs, jums vajadzētu apzināties.

Vitenberga kungs, attiecībā uz mērkaķošanos. Mērkaķošanās ir sadalīt savu frakciju divās pusēs, lai viena puse aizietu apmierināt JAUNO VIENOTĪBU ar savu balsojumu, a otra puse pamēģinātu bišku padancot ar iespējamo jauno koalīciju. Tas ir ļoti svarīgs moments.

Mēs, "Stabilitātei!", – vienīgā frakcija, kura stāvēja līdz pēdējam, ka neatbalstīsim nevienu, ne ar vienu nesadarbosimies un iesim ar savu kandidātu. Vai jums tas liekas nopietni vai ne, nav svarīgi. Svarīgi, ka ir savs redzējums, savi mērķi, un mēs nedancojam... ka divi cilvēki aizies ar zaļzemniekiem, divi cilvēki aizies ar APVIENOTO SARAKSTU un viens mēģinās kaut ko iztirgot.

Tāpēc, zaļzemnieki, man reāli ir vilšanās. Piedošanu, Rokpeļņa kungs, jūs man atļāvāt to izdarīt. Savu pirmo laiku es neiztērēju, lai kaut kādā veidā jums kaut ko sliktu pateiktu... bet tas ir jūsu vislielākais, visdziļākais feils.

Vēlreiz – jūs vājinājāt opozīcijas garu. Man žēl. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Kādus vēl signālus mēs gribam sūtīt sabiedrībai, sūtīt banku sektoram? Vai tad jums nepietiek, ka "Luminor Bank" Latvijā strādā kā filiāle, "SEB banka" ir pateikusi, ka galvenais ofiss vairs nebūs Latvijā, būs Igaunijā, nāk Baltijā vācu komercbanka, galvenais ofiss būs Lietuvā? Baigi smukie signāli.

Vai šis (Starpsauciens.) politiskais process, jūs domājat, veicina to, ka bankas un banku sektors šeit ienāks? Lielākā daļa banku... Tāpēc mēs esam nonākuši tajā situācijā, kur mēs esam. Ir četras top bankas... un bankas vienkārši negrib šeit nākt.

Harij, tu vari mest ar roku, vari nemest ar roku... Tikai sakritība: vakar pulksten 14.00 Augstākās tiesas Senāts pasludina lēmumu, ka ir ierosināta kasācija, pulksten 19.00 koalīcija ir vienojusies par to, ka atsauks savus parakstus. Sakritība vai ne? Nezinu. Visticamāk, šeit ir bijis politiskais tirgus. Nožēlojami.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Dāmas un kungi! Priekšsēdētājas kundze! Tiešām būtu interesanti uzzināt, kas īsti notiek jūsu koalīcijā. Publiski tiek runāts, ka vajag kandidātu no Evikas Siliņas puses, tai pašā laikā kaut kā nevar to vienu kandidātu uzreiz atrast. Bija taču zināms, ka būs jāievēlē jauns Latvijas Bankas prezidents. Septembrī zināja... kad atnācām uz šo sesiju pēc vasaras pārtraukuma. Varēja taču izdomāt un vienoties. Noteikti būtu vienojušies par labu kandidātu, kuru arī opozīcija varbūt varētu atbalstīt. Tagad ir sanācis šādi. Manuprāt, sanācis ļoti, ļoti nekrietni.

Jaunā VIENOTĪBA savā mājaslapā vērtību uzstādījumos raksta: mēs esam par godīgu, atbildīgu un kompetentu politiku. Jā, cilvēcīgi saprotu, arī no tā laika, kopš darbojos politikā, tie politiskie vijumi savijās tā, ka grūti laikam tās vērtības ievērot, bet tas nav neiespējami, ja vien ir laba griba un sirdsapziņa un ir kaut kāda piekāpšanās koalīcijas partneru priekšā. Tad jau noteikti var atrast to kandidātu. Kāpēc to nevarētu izdarīt?

Tagad ir sanācis, manuprāt, ļoti necienīgi pret tiem cilvēkiem, personībām, kuras bija paļāvušās, uzticējušās gan jums kā koalīcijai, gan Latvijas Republikas Saeimai kopumā, ka Saeima spēs ievēlēt Latvijas Bankas prezidentu normālā demokrātiskā procesā, kas ir ļoti svarīgi mūsu valstij, jo ir jāpārstāv Eiropas institūcijās, Eiropas Centrālajā bankā. Pa šiem pieciem gadiem... var noteikti piekrist Kazāka kungam... reputācija ir ļoti uzlabota un Latvijas balsī partneri ieklausās.

Jā, es pirmām kārtām nācu šeit, lai pateiktu paldies Mārtiņam Kazākam un Reinim Bērziņam par viņu uzņēmību kandidēt, atsaukties gan Zaļo un Zemnieku savienības aicinājumam Reiņa Bērziņa gadījumā, gan frakcijas PROGRESĪVIE aicinājumam Mārtiņa Kazāka gadījumā. Žēl, ka ir sanācis tā.

Pateicos abiem kandidātiem, ka viņi kā pieredzējuši finanšu institūciju vadītāji piekrita izaicinājumam, nāca un skaidroja savu vīziju, stāstīja par savu redzējumu bankas turpmākajiem darbiem, tikās ar frakcijām. Kas būs tālāk, vai janvārī valdība vispār vēl būs šādā sastāvā? (Starpsauciens: "Tagad jau būs!") Nu redzēsim.

Domāju, ka jums, godātie koalīcijas politiķi, ir jāskaidro sabiedrībai, kāpēc jau sākumā nevienojāties par vienu kandidātu. Kāpēc? Kas jūsu vidū tam traucēja? Pirmām kārtām, es uzskatu, tas jādara Ministru prezidentei Evikai Siliņai, jo ar šādiem tvītiem, kā vakar visi varēja lasīt... manuprāt, tas nav Ministru prezidentes cienīgi, neatbilst valsts vadītājas līmenim.

Katrā ziņā novēlu, lai Latvijas Bankai pēc iespējas drīzāk būtu kompetents vadītājs, politiski neatkarīgs augsta līmeņa profesionālis un tāda personība, kura redz Latvijas tautsaimniecību, Latvijas labklājību, Latvijas nacionālos mērķus kopsakarībās un bankas darbībā stiprina to pētniecisko virzienu, kas bankai ir šobrīd, jo tas ir ļoti svarīgs. Tas ir jāstiprina, un tam ir jābūt tādam, kas spēj izglītot... noskaņot Latvijas atbildīgās ministrijas pieņemt lēmumus.

Vēlos norādīt Finanšu ministrijas virzienā un... norādīt arī to, ka Finanšu ministrijai ir vajadzīga daudz lielāka izpratne par ienākumu nevienlīdzību Latvijā un kādi lēmumi ir vajadzīgi, lai atbalstītu Latvijas ģimenes ar bērniem. Jā, tieši tautas ataudzes jautājumos es saskatu bankas pētniecisko kapacitāti, kas nākotnē varētu būt lielāka.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (AS).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Es ne tik daudz par šo procesu vai šī posma iznākumu. Tas patiesībā bija diezgan paredzams. Vismaz no brīža, kad "Neatkarīgā Rīta Avīze" pievienojās Reiņa Bērziņa kandidatūras nomelnošanas kampaņai, šis rezultāts jau bija diezgan skaidrs.

Es par kaut ko citu. Par to, kā premjere vakar izpildījās tikšanās laikā ar uzņēmējiem. Tie, kas nav redzējuši, – soctīkli ir pilni, varat noskatīties visu video. Viņa šo divu kandidātu atsaukšanu pasniedz uzņēmējiem kā dāvanu. Tā esot dāvana svētkos, ko viņa ir īpaši iepakojusi, centusies līdz šim pasākumam saorganizēt, lai kandidāti būtu atsaukti, un pasniegt uzņēmējiem kā dāvanu. Jo tagad, redziet, būšot iespēja diskutēt par īsto nākamo bankas vadītāju un tamlīdzīgi. Tas, ko viņa neizdarīja, – varēja vēl dāvanām dot nosaukumus, nezinu, "Kazāka tartars bez piedevām" vai līdzīgi.

Jakovina kungs... jā, ir zālē. Dakter, jūs droši bez konsultācijām varat vērt vaļā balto lapu, šoreiz jums par to nekas nebūs... Siliņas kundzei. (Smiekli.) Garantēti.

Tajā iedomātajā Olimpa kalnā Siliņas kundzi uznesa, kā saka, Kariņa kungs. Pēc tam pats izdomāja lēkt lejā, Siliņa vēl tā bišķiņ pastūma, piepakoja, lai nokrīt galīgi, bet tad sagrīļojās un sāka ripot pati. Nu jau viņa ripo ar ātrumu, kas ir pretrunā fizikas gravitācijas likumiem. (Smiekli.) Esiet uzmanīgi! Tā lavīna nonesīs jūs visus. Nekāds 2026. gads nav jāgaida un tamlīdzīgi.

Tas vienkārši... baltā lapa premjerei būtu risinājums, jo viss pārējais ir apkaunojums Latvijas valstij.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam otro reizi.

E. Zivtiņš (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jāteic, ka mēs neizvirzījām Reini Bērziņu, bet sapratām, ka tā ir cerība mūsu valstij. Tāpēc šodien no šīs tribīnes gribu personīgi atvainoties Reinim Bērziņam, viņa ģimenei un draugiem par mūsu neizlēmību, par mūsu nodevību. Reini, piedod!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Redzēju šausmīgu sapni. (Smiekli.) Sapnis saucas "Siliņas kundzes mokas" vai arī "Zatlera Reformu partija rullē". Siliņas kundze mokās... apmēram pirms mēneša... ka ir jāieliek kāds no savējiem, no bijušās ZRP kompānijas. Es negribu teikt, ka tā ir Purgaile. Nē, nē, nē. Bet kā to izdarīt? Kazāks ir bijis ideāls bankas prezidents, viņš ir nolasījis no acīm vismazākās Jaunās VIENOTĪBAS vēlmes, nevienu vārdu nav teicis, taisot prognozes par to, kāpēc sabruka Eiropas ekonomika, ne vārda nav teicis par zaļā kursa un izmešu kvotu, kuras būtiski pieaugs nākamajā gadā, ietekmi.

Tad ir jaunvaloda – ekonomikas "nulles pieaugums", "progresīvais atlēciens"... vēl kaut kādi... bet faktiski 15 gadus IKP bija viltots. Banka jau to nezināja.

Iedomājieties – 2022. gadā Eurostat atklāj, ka Latvijas IKP ir bijis par 7 procentiem mazāks. Banka visu dara pieklājīgi, labi, bet... viņš ir jānomaina, tāpēc ka kaut kas tur nepatīk. (To es sapnī redzēju. Tā nav taisnība.) Tad ir jāizdomā scenārijs, kā to tehniski izdarīt. Nu saprotiet, kurš tad nākamais ies un nolasīs no acīm, ja sapratīs, ka viņu izmet mēslainē, vai ne? Tāpēc vajag ļoti labu scenāriju.

Izdomā tā: gaida līdz pēdējam, kurš to Kazāku izvirzīs, neviens neko neizvirza, un tad "PROGRESĪVIE" pēkšņi izvirza. Nav, kur sprukt, tad mēs arī. Bet vajag atrast vienu, kurš varētu tos abus pārbalsot. Zvana Lembergam (to es arī nosapņoju), un Lemberga kungs piezvana zemniekiem, saka: izbīdām Bērziņu. Rokpeļņa kungs ir ļoti švaks aktieris, samelot nemāk, televīzijā izskatās smieklīgs. Beigās balsis sanāk gandrīz vairāk Bērziņam. Nu ir sprukas! Jūs nobalsojat – Siliņai jāatkāpjas, Jaunajai VIENOTĪBAI jāatkāpjas. Lembergs zvana zemniekiem: noņemiet Bērziņu! Pareizi, Rokpeļņa kungs? Kur viņš ir? Labi.

Scenārijs tāds: abi ir novākti, skatuve brīva. Vai tur būs Purgailes kundze vai... mēs tūliņ redzēsim. Tas bija īstais kandidāts no paša sākuma. Lai nāk kāds no JAUNĀS VIENOTĪBAS un pasaka, ka tā nebija.

Ja nopietni... mums nav vajadzīgi baņķieri, godājamie deputāti, bankas vadībā ir vajadzīgs makroekonomikas speciālists, jo baņķieris, ja viņš ir strādājis bankā, var aiziet no bankas, bet banka no viņa neaiziet. Ja viņš ir, neteikšu, no kādas... es nosapņoju, ka no zviedru bankas... ja jūs ieliekat tur tādu un viņam tagad jābrauc balsot... vai atkal nenormāli pacelt hipotekārā kredīta likmes... tā tas nesaucas... saprotiet, inflācija jābremzē, jāpaceļ procentu likmes, jāglābj ekonomika... tad tam bankas prezidentam ir baigā dilemma. Ja mēs nobalsojam par likmju necelšanu, tad "Swedbank" vai kādai citai bankai peļņa ir daudz mazāka. Bet, ja mēs nobalsojam "par", nekas nav jādara. Tas, ka atkal kaut kādi 10 tūkstoši nevarēs samaksāt, nobankrotēs un aizbrauks uz ārzemēm, – nospļauties. Dzimstība jau ir zem 10 tūkstošiem, beigu beigās... izmirs – izmirs. Paskatieties, pilna Rīga ar kebabizāciju un boltiem... tie sabrauks vietā un strādās. Siliņas kundze jau pareizi pateica – mēs taču varam ievest darbaspēku. Tā ka viss rullē, viss ir pareizi.

Ja kāds par ētiku vēl papīkst... Saprotiet, visiem jau ir samaksāts. Latvijas Bankas personāla izmaksas ir tieši divreiz lielākas nekā Lietuvā. Lietuvā, saprotiet, ekonomika mazāka, iedzīvotāju mazāk, banciņa – vispār pilnīgs štrunts. Vēl mazāk ir Polijā, tie savu naudu drukā, viņiem vispār neko no eirozonas nevajag. Pieci cilvēki bankā. Latvijā (Starpsauciens.)... milzīgs skaits, vai ne?

Tā ka, domāju, kolēģi... bet tas bija tikai sapnis... domāju, sameklēsim normālu makroekonomikas speciālistu, kas pateiks skaidri un gaiši: ja jūs negribat lietot fosilo enerģiju... Amerikas Savienotās Valstis pateica, ka ekonomiku bīda lēta enerģija... tad dabūsiet atkal kaut kādu klaunu, kurš jums stāstīs par progresīvo atlēcienu, nulles pieaugumu, ka var vēl vienu miljardu aizņemties un tā tālāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, vai jūs neiebilstat, ka pabeidzam debates par jautājumu bez pārtraukuma un pēc tam ejam pārtraukumā? (Starpsaucieni.) Labi. Iebilstat? (Starpsaucieni.)

Labi, kolēģi, turpinām. Es saprotu, ka Viļuma kungs arī padevies. Labi.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! (Zālē troksnis.) Spēja pieņemt savlaicīgu lēmumu var glābt mūs no sekām. Šobrīd mēs redzam, ka koalīcija nevar vienoties, nevar savlaicīgi pieņemt lēmumu, nevar savlaicīgi izvirzīt vienu kandidātu.

Kolēģi, mēs redzam, pie kā noveda situācija ar "Rail Baltica". Nespēja savlaicīgi pieņemt lēmumu noveda pie tā, ka projekts ir sadārdzinājies pieckārši. Savlaicīga lēmuma pieņemšana var attīstīt valsti, var attīstīt ekonomiku, var veicināt gandrīz visas nozares.

Ko mēs šodien redzam? Redzam, ka vienīgā frakcija, kura spēj izvirzīt savu kandidātu, aizstāvēt viņu līdz galam, ir frakcija "Stabilitātei!". Mēs izvirzījām profesionāli, kurš ir spējīgs vadīt un attīstīt Latvijas Banku. Tas ietekmēs mūsu ekonomiku, mūsu tautsaimniecību.

Kolēģi, aicinu atbalstīt vienīgo un labāko Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu.

Paldies. Priecīgus svētkus visiem! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Latkovska kungs! Es mēģināšu pateikt pavisam īsi un kodolīgi. Centīšos neatkārtoties. Bet joprojām paliek jautājums par to, kāda bija vienošanās, lai ZZS patiešām atsauktu savu kandidātu. Diemžēl man arī jāpiesauc persona – Puzes grāfs, kurš šīs valdības tapšanas laikā tika nosaukts kā galīgi neietekmīgs cilvēks, kurš neiejauksies valdības darbā. Siliņas kundze to uzsvēra no paša sākuma. Diemžēl acīmredzami noticis pretējais, Puzes grāfs joprojām ietekmē lēmumus Latvijā un Latvijas valdībā.

Kolēģi, visas diskusijas, kas notiek šodien un notika vakar par "Rail Baltica", kad tika saukti dažādi uzvārdi, diemžēl man atsauc atmiņā iepriekšējās Saeimas darbu, kurš, manuprāt, parādīja to, cik neprofesionāli var strādāt Saeima. Kad sāka strādāt šī Saeima, 14. Saeima, daudzi kolēģi, kas strādāja iepriekšējā, teica: "Beidzot ir saprātīgs Saeimas darbs, ir sarunas par būtību un ir konstruktīvs darbs, tiek pieņemti lēmumi valsts labā." Šodien un vakar mēs redzam, ka atkal atkrītam atpakaļ.

Man ir liels prieks par Pudāna kunga apstiprināšanu. Bergmaņa kungs ļoti precīzi norādīja labās kvalitātes. Pudāna kunga gadījumā atlases process bija... bez politiskajām partijām.

Šobrīd mēs redzam, ka politisko partiju un Puzes grāfa iesaistīšanās politiskajā tirgū ir novedusi pie tā... mēs patiešām atvainojamies – dažādas partijas no dažādām pusēm – abiem kandidātiem, kuri tika izvirzīti... Pievienošos faktiski vairākumam, kas saka – abi ir cienīgi, lai vadītu Latvijas Banku pēc būtības kā neatkarīgu iestādi. Ir ļoti svarīgi, lai tā būtu neatkarīga no politiskajām partijām, no Puzes grāfa, lai varētu darboties patiešām Latvijas ekonomikas, tautsaimniecības un reģionu attīstības labā, lai ekonomika uzlabotos.

Diemžēl ir jāatgādina, ka Jaunā VIENOTĪBA jau no paša sākuma mahinēja, acīmredzot negribot, ka Kazāka kungs ir prezidents. Protams, klīst runas, ka gribēja vai nu Ašeradena kungs, vai Reira kungs, es nezinu, bet katrā ziņā šobrīd process ir iegājis strupceļā. Droši vien jebkurš nākamais kandidāts, ko izvirzīs Jaunā VIENOTĪBA vai koalīcija, tiks nosaukts... ā, nu jā, par šo vienojās visi, pat Puzes grāfs to akceptēja.

Ja kādu kandidātu izvirzīs opozīcija – vai tā būtu Latvija pirmajā vietā vai apvienotais saraksts, vai Nacionālā apvienība –, viņu vienkārši noraks. Koalīcija noraks, jo negribēs, ka, lūk, kāda no opozīcijas partijām piedāvā labu kandidātu. Mēs esam iegājuši strupceļā.

Līdz ar to aicinu šobrīd tiešām apvienot spēkus... droši vien man jāaicina neatkarīgās institūcijas, kas ir ārpus Saeimas. Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, nāciet kopā un izvirziet savu kandidātu, kas, jūsuprāt, būtu labs Latvijas tautsaimniecībai, ekonomikai, reģioniem, uzņēmējdarbībai, Latvijas banku pārvaldīšanai. Izanalizējiet savā vidū un nāciet ar viņu klajā. Dievs dod, lai mēs par nākamo Latvijas Bankas prezidentu varētu nobalsot tikpat lielā vienprātībā kā šodien par Pudāna kungu.

Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Gribu runāt mazliet par kaut ko citu.

Cienījamā, mīļā koalīcija! Gribu runāt par četrām lietām: uzticību, atbildību, drošību un reputāciju. Tās biznesa vidē ir kā likums. Ja nebūtu šeit savām acīm redzējusi, kā tas notiek, ja es kā līdz šim būtu bijusi Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, nekad tam nenoticētu. Biznesa vidē uzticība ir lielākā vērtība un garants. Taču šeit tas šoreiz ir aizgājis mazliet savādāk. Es tikai gribu jums atgādināt, ka uzticība ir cieņas, pārliecības un drošības izjūta.

Kādu uzticību, drošību mēs šodien raidām mūsu vēlētājiem, sabiedrībai, mūsu ģimenēm, bērniem, mūsu senioriem? Mēs nespējam pieņemt izsvērtus un atbildīgus lēmumus, mēs, cienījamā koalīcija, kā niedres lokāmies vējos – ziemeļu, dienvidu, austrumu, rietumu...

Man liekas, šoreiz ir pienācis laiks, kad jāpieņem drosmīgi lēmumi. Un, ja jau mēs kaut ko bijām izvirzījuši, tad nebijām vienkārši izzīlējuši kārtīs un izlikuši cilvēkus ar reputāciju. Tādēļ, man šķiet, mums ir daudzkārt jāapdomā jautājumi – kas ir uzticība, kā pieņemt atbildīgus lēmumus.

Uzticību var zaudēt sekundē, bet atgūt ir ļoti grūti vai neiespējami. Tāpēc es vēlētos, ka janvārī (tajā mistiskajā janvārī Čūskas gadā), kad skatīsimies uz Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem, jums būtu drosme un atbildība par to, ko jūs izvēlēsieties.

Arī es vēlos personīgi atvainoties diviem kompetentiem, ar reputāciju bagātiem izvirzītajiem kandidātiem – Mārtiņam Kazākam un Reinim Bērziņam.

Šajā Ziemassvētku laikā gribu novēlēt, lai jūsu ģimenēs un jums apkārt būtu šīs ļoti svarīgās vērtības – savstarpēja uzticēšanās, atbildība par saviem vārdiem un galvenais – darbiem, lai nākamajā – Čūskas – gadā mums būtu izsvērti, pārdomāti lēmumi, lai mēs nelēkātu no vienas peļķes otrā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Kolēģi, īpaši kolēģi no JAUNĀS VIENOTĪBAS, kuri ilgus gadus ir pozicionējuši sevi kā ārlietu pazinējus, ekspertus, profesionāļus, to politisko spēku, kas it kā iemieso arī mūsu ciešu sadarbību un uzticību ar ārvalstīm! Kā jums pašiem šķiet, ko jau pāris dienu visi diplomāti, kuri atrodas Latvijā, raksta uz savu valstu galvaspilsētām? Viņi raksta, ka mēs esam vienoti? Viņi nepievieno savas īpašās domas par šo politisko procesu? Viņi raksta, ka tā ir īslaicīga aizķeršanās, bet viss būs kārtībā?

Vai gadījumā viņi neraksta, kā ir, – ka, lai viena politiskā partija noturētu savu politisko ietekmi koalīcijā un ierādītu pārējām vietu, ar to domājot gan partiju "PROGRESĪVIE", gan šajā gadījumā īpaši Zaļo un Zemnieku savienību, Latvija paliek uz laiku bez sava pārstāvja Eiropas Centrālajā bankā. Latvijai nebūs strauja... nav redzējuma, kā attīstīt jauno FinTech sektoru, kā stiprināt licencēšanu, banku uzraudzību, krājaizdevumu sabiedrību līmeņošanu un attīstību, kā stimulēt un attīstīt kreditēšanu ārpus simtā kilometra, ārpus Rīgas aglomerācijas... lauku reģionus, pašvaldības... šo kredītu izsniegšanas atšķirību starp galvaspilsētu un lauku reģioniem. Mēs to visu ļoti labi zinām. Nav vispār nekāda vienota viedokļa. Jums nepaliek jocīgi?

Es iesaku jums palasīt – šeit pat, Saeimas bibliotēkā, ir ļoti daudzas vērtīgas Latvijas vēstures grāmatas, kur publiski var izlasīt šo diplomātu un vēstnieku rakstītās atziņas – vēsturiskās atziņas – par Latvijas politiku, par dažādām ministru nostājām... arī pēc 1940. gada 17. jūnija – īpaši skarbas atziņas par sezonālu valsti. Kolēģi, padomājam! Vai tas, ko mēs šobrīd darām, nav sezonālas valsts darbība? Viss, ko šobrīd mēs uzskatām (ar "mēs" domājot "jūs") par vērtību – turēties pie koalīcijas stūres, nevis turēties vienotā kursā, lai mūsu valsts būtu stipra ekonomiski, sociāli, militāri. Viss pārējais ir mazsvarīgs, tikai varas krēsls ir svarīgs. Apdomājam to!

Mums ir iespēja labot šīs kļūdas, mums ir iespēja panākt to, ka visi ārvalstu diplomāti uz savām galvaspilsētām raksta skaidrus ziņojumus, ka Latvijas valdība, Latvijas Saeima – kā pozīcija, tā opozīcija – ir vienota par to, kā jāattīsta finanšu sektors Latvijā, kāda būs Latvijas Bankas... kā Eiropas Centrālās bankas padomes pārstāvja... loma Eiropas Centrālajā bankā. Nebūs viegli, būs jārēķinās, ka mēs neļausim raustīt procentu likmes tā, kā tas būtu vajadzīgs Vācijai vai Francijai, bet iestāsimies par tādu procentu likmju aizstāvēšanu, par tādu Eiropas Centrālās bankas darbību, kas veicina Latvijas attīstību. Ar Latvijas balsi būs jārēķinās, jo mēs būsim vienota un spēcīga nācija. A mēs kādus signālus šobrīd raidām? Domāju, jūs ļoti labi saprotat.

Mēs vienkārši esam aizspēlējušies. Esam aizspēlējušies ar vienas politiskās partijas, ar vienas politiskās frakcijas mazspēju.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Gribu pateikt paldies koalīcijai par teātri. Mēs jau otrdien Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā dzirdējām, ka vēlēšanas tomēr nenotiks, ka uz mēnesi būs iecelts Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītājs. Visu to jau zinājāt. Man nebija šaubu, ka jūs atsauksiet savus kandidātus. Kārtējo reizi jūs parādījāt, ka jums ir pilnīgi vienalga par Latviju, tās cilvēkiem, jūs domājat tikai par sevi.

Mums ir ļoti labs kandidāts. Viņš ir uzrakstījis programmu pieciem gadiem, kā attīstīt Latvijas Banku. Viņš ir speciālists. Ja koalīcija nevar piedāvāt, mēs to varam.

Aicinu balsot "par" viņu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Pirmām kārtām gribu pateikt paldies šiem diviem drosmīgajiem, kompetentajiem kungiem – Bērziņa kungam un Kazāka kungam. Saeima, kura pieprasa kandidātiem būt ar nevainojamu reputāciju, ar augstu kompetenci, jūsu zināšanas un prasmes, kā arī reputāciju ir vienkārši izsmērējusi. Līdz ar to šīm vērtībām Saeimā ir tikai uz papīra rakstīto vārdu vērtība. Profesionāļu reputācija ir likumdevēja piesmieta.

Latvijas Banka ir Latvijas finanšu sektora mugurkauls. Šī nozare ir jāvada cilvēkiem, kas ir zinoši, protoši. Viņiem ir jābūt kompetentiem, bet kompetence ir palikusi tikai kā virsraksts projektā "Skola2030".

Cienījamie deputāti! Kādas prasības var izvirzīt, noteikt skolēniem nākotnei? Ir piesmiets augstākais vērtības mērs... cilvēka profesionalitātei. Saeima šobrīd koalīcijas ietvarā ir pateikusi, ka profesionāļi ir rotaļlietas neprasmei savstarpēji politiski sarunāties. Šis process apliecināja, ka profesionāļi banku finanšu sektorā, kuriem ir jāpārrauga... sākot ar jūsu nākotnes pensijām līdz valsts kopējai ekonomiskai izaugsmei... var nebūt profesionāļi. Viņiem ir jābūt politiski ērtiem, lai, saskaitot balsis, vinnētu tās partijas pārstāvis, kurai (rociņas ieliekot sānos) ir lielākā teikšana.

Šobrīd ir parādīts lielākais vājums – politiskā nespēja sarunāties un vienoties. Tas ir apzīmējums tam profesionalitātes trūkumam, ka Saeimas deputāti kā kolēģi vairs savstarpēji cits citam neuzticas un ievēro principu – kurš kuru veiksmīgāk uzmetīs. Šis process ir apliecinājis tieši to.

Skolēni, nemācieties, jūsu zināšanām nav vērtības! Cilvēka reputācijai ir vērtība tikai uz papīra... ne šeit, Saeimā... kā profesionāļiem.

Latvijas Banka ir un būs Latvijas ekonomikas mugurkauls. Novēlu nākamajam kandidātam, kurš pretendēs uz šo amatu, atcerēties visu, kas notika šodien, un pieņemt atbilstošu lēmumu.

Paldies visiem, kas piedalījās šajā procesā, un atceramies, ka profesionalitātei ir jābūt augstākajai mērauklai! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Pāvela Kuzmina ievēlēšanu par Latvijas Bankas prezidentu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret –78, atturas – 2. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nav reģistrējušies 12 deputāti: Andris Bērziņš, Ingrīda Circene, Svetlana Čulkova (Starpsauciens: "Ir!")... redzēju, Igors Judins (Starpsauciens.), Dmitrijs Kovaļenko (Starpsauciens: "Ir, ir!")... Dmitrijs Kovaļenko... jā, ir, redzu, Linda Liepiņa, Ināra Mūrniece, Jānis Reirs, Aleksejs Rosļikovs... ir, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums (pusstunda) līdz pulksten 11.20.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, atgriežamies Sēžu zālē! Lūdzu, aicinu ieņemt vietas.

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu galaziņojums. Atgādinu, ka vakardien, 18. decembrī, ārkārtas sēdē minētais jautājums jau ir izskatīts. Līdz ar to šodien mēs to ņemam ārā no darba kārtības.

Turpinām ar sadaļu "Likumprojektu izskatīšana". (Zālē troksnis.)

Kolēģi, "Nacionālā apvienība", aicinu mazliet klusāk. Paldies. Tātad turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 798/Lp14), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Trīs priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Skaidrīte Ābrama.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirms otrā, galīgā, lasījuma ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā".

Tātad trīs priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. 3. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Ābrama. Līdz ar to komisijas vārdā aicinu deputātus balsot par šā likumprojekta otro, galīgo, lasījumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 798/Lp14) atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 688/Lp14), trešais, galīgais, lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Juris Jakovins.

J. Jakovins (ZZS).

Augsti godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija skatīja likumprojektu "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" un atrada šo likumprojektu par labu esam, par ko liecina priekšlikumu trūkums. Līdz ar to komisija apstiprināja šo likumprojektu.

Aicinām to darīt arī jūs.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" (Nr. 688/Lp14) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā", trešais, galīgais, lasījums.

Seši priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešajā lasījumā skatīja likumprojektu "Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā".

Mēs saņēmām sešus priekšlikumus, visus arī izskatījām.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 2. – tieslietu ministres priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 5. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Šuvajevs. Kolēģi, noslēgumā vēlos piebilst: šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, jo iedzīvotājiem, kam ir mazi parādi – līdz pieciem tūkstošiem eiro... Pateicoties šiem grozījumiem, iedzīvotājiem būs vieglāk... lētāk dzēst šos parādus, tas būs pieejams daudz plašākam iedzīvotāju lokam nekā līdz šim.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies par vienprātīgo atbalstu, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"", trešais, galīgais, lasījums.

Septiņi priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Andris Kulbergs.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Trešais lasījums... par mazā ģerboņa izvietošanu uz valsts numurzīmēm.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 2. – deputāta Kulberga priekšlikums un 3. – Briškena kunga priekšlikums ir vienādi. Tika mainīts formulējums... Juridiskā biroja... kas ir apvienots 4. priekšlikumā, kas saistīts ar to, ka heraldikas... ir jāiesaista Valsts heraldikas komisija... līdzdarbība šajā numurzīmes veidošanā. Daļēji atbalstīts 2., daļēji atbalstīts 3. un iekļauts 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumā, kurš tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 5. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz šo ģerboni neizvietot uz piekabēm. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. 7. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumu stāšanos spēkā ar 2026. gada 1. janvāri. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kulbergs. Tas bija pēdējais priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts ģerboni"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Māra Kāļa iecelšanu par Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāju". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā", trešais, galīgais, lasījums.

Priekšlikumu nav.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā".

Priekšlikumi komisijā trešajam lasījumam netika saņemti.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi trešajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"", trešais, galīgais, lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referente Viktorija Pleškāne.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un sagatavoja trešajam lasījumam likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"".

Atgādināšu, ka tā mērķis ir pilnveidot regulējumu saistībā ar bīstamo iekārtu reģistra digitalizāciju un valdītāja pienākumiem un tiesībām ieviest prasības attiecībā uz inspicēšanas institūciju pienākumiem un noteikt Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības pieņemt valdītājam saistošus lēmumus.

Kā Saeimas priekšsēdētāja teica, uz trešo lasījumu komisija saņēma piecus priekšlikumus.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Paredz papildināt deleģējumu Ministru kabinetam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt 8. pantu. Tā ir punktu sakārtošana likumprojektā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas pats – punktu sakārtošana likumprojektā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne 4. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, ko dara inspicējošās instances, un tad no likuma izslēgt to, kas atkārtojas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. 5. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tas ir par likuma stāšanos spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. Pleškāne. Gribu vērst uzmanību, ka bīstamajām iekārtām dokumentācijas aprite, veicot bīstamo iekārtu reģistrāciju, pārbaudes, valdītāja maiņu un bīstamo iekārtu izslēgšanu no reģistra, turpmāk notiks tikai elektroniski un bīstamo iekārtu reģistra sistēmu... bīstamo iekārtu valdītājiem un inspicēšanas institūcijām nepieciešams apgūt un sagatavoties jaunajai BIR sistēmai.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību"" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

V. Pleškāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā", trešais, galīgais, lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Ramona Petraviča.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" trešajam lasījumam.

Saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 2. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 3. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 4. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 5. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 6. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 7. – Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. 8. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Petraviča. Likumprojekts ir izskatīts un atbalstīts komisijā.

Lūgums arī Saeimai atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"", trešais, galīgais, lasījums.

Priekšlikumu nav.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Zane Skujiņa-Rubene.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" trešajā lasījumā.

Kā jau minēts, uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Bet vēlējos ieskicēt, ka šis ir ļoti nozīmīgs likumprojekts, kuru ir izstrādājusi Veselības ministrija un kurš atvieglos ārstiem rezidentūrā apgūt papildu specialitātes, radot elastīgāku iespēju speciālistu nodrošinājumam, un tas, kā mēs zinām, veselības aprūpē ir ļoti svarīgi.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā", pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Jūsu uzmanībai likumprojekts Nr. 775/Lp14.

Tātad likumprojektu iesniedza Ministru kabinets, grozījumus izstrādāja Finanšu ministrija, un šie grozījumi paredz kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma režīmu papildināt ar jaunām prasībām. Tika veikti direktīvas grozījumi attiecībā uz dažām lietām, kuras tiek precizētas par atbilstīgo saistību noteikšanu noregulējuma gadījumā attiecībā uz tām vienībām, kas atrodas konsolidācijas grupā, bet kurām atbilstoši noregulējuma plānam, ko izstrādā un apstiprina uzraudzības iestāde, ir paredzēta likvidācijas stratēģija. Ļoti tehnisks.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

K. Krištopans. 2025. gada 15. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā", otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Labdien, kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" pirms otrā lasījuma.

Mēs saņēmām četrus priekšlikumus, visus iesniedzis satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

1. – satiksmes ministra Kaspara Briškena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 2. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. 3. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Arī 4. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 15, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Krasta. 2025. gada 31. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā", otrais lasījums.

Pieci priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Atis Labucis.

A. Labucis (JV).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā strādājam ar likumprojektu "Grozījums Jūras vides aizsardzības pārvaldības likumā".

Uz otro lasījumu tika iesniegti pieci priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 3. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mani pat komisija neuzaicināja uz šo sēdi. Bet es iesniedzu priekšlikumu tā tīri principiāli, lai vēlreiz atkārtotu, ka Latvijas izpārdošana notiek intensīvi visās jomās.

Tātad nepietiek, ka Latvijas ainavas tiek piecūkotas ar ārzemju vēja parkiem, kuri bezvējā neko neražo, un tikko Eiropā bija, atcerieties, enerģija uz kilovatu par eiro uzlēkusi tāpēc, ka bija bezvējš, tagad sāk piecūkot jūru. Klimata un enerģētikas ministrijā ir izsniegtas atļaujas par 6 gigavatiem (Latvijas patēriņš pagājušajā gadā bija 0,89 gigavati), tad mums vēl vajag jūrā būvēt vēja parkus, neskatoties uz to, ka pat briti... izsludinātāji... Par lielu naudu izsludinātajā, teiksim, iecirkņu sadalīšanā Ziemeļjūrā pavasarī neviens nebija pieteicies, un jāsludina atkārtoti...

Mans priekšlikums ir ļoti vienkāršs. Līdz šim tās atļaujas vai licences publiskā persona varēja veikt ar Ministru kabineta atļauju... vai izpēti... tātad šajā likumā tas tika atcelts. Un mans priekšlikums ir... labi, ja jau Ministru kabineta publiskās personas... bet publiskās personas var būt dažādas. Latvijā tās ir atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, bet ārzemēs tā var saukties... juridiskā persona... tā var saukties publiskā persona. Katrā valstī tā saucas citādi. Tāpēc mans precizējums ir ierobežot...

Kāpēc te būtu jābūvē kaut kāds kārtējais ārzemju vēja parks, zinot, ka Baltijas jūra jau tā ir viena no piesārņotākajām pasaulē un mums ir vairākas... vesela rinda dokumentu, kas aizsargā Baltijas jūras ekosistēmu, un šī nav nekāda Ziemeļjūra, kur dāņiem... kur kaut kādi 10 metri, kur betonēt stabus un celt vēja parkus... Tur ir 50 un simtiem metru... Tas ir graujošs iespaids uz visu ekoloģiju.

Tāpēc šeit, ja mēs rakstām un atstājam manu priekšlikumu (un aicinu atbalstīt), tad tas ir Valsts pārvaldes iekārtas likumā teiktajā... teiksim, personas... publiskās personas nosaukumā. Tātad tās ir Latvijas publiskās personas, nevis ārzemju publiskās personas.

Tagad mēs atļaujam visiem, kas tikai atnāks... nezinu, pie 6 gigavatiem vēl tur būs 10 klāt. Kam tas viss ir vajadzīgs?

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Labucis. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 47, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Labucis. 4. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Labucis. 5. ir (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums...

A. Labucis. 5. ... Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 5. priekšlikums atbalstīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un paskaidrošu, kāpēc. Šī likuma grozījuma būtība ir piešķirt licenci Ekonomikas ministrijai un... LIAA veikt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru ELWIND projektam. Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" paredz, ka ir jāvērtē darbības vieta un tās alternatīvie risinājumi. Tomēr ELWIND projektā tas netiek ievērots. Šis konkrētais priekšlikums paredz, ka Ministru kabinets izvērtēšanai noteiks tikai vienu teritoriju, nevis divas.

Ir īpaši svarīgi ievērot likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", jo blakus ELWIND teritorijai – Alku sēklī pie Pāvilostas – jau ir atklāts Eiropas nozīmes biotops, kā arī morēna un akmens sēkļi, nevis smilšu sēkļi. Tas var padarīt šo projektu neiespējamu, bet, atbalstot šo priekšlikumu, alternatīvu nebūs.

Jāatzīmē, ka Ekonomikas ministrija savā 2022. gada ziņojumā kā labāku ELWIND teritoriju saskata Zēģelnieku sēkli pie Ventspils, kur projektam iespējams ietaupīt 250 miljonus eiro tikai uz elektrotīklu savienojumiem vien. Turklāt šī ir iespēja labot ELWIND priekšizpētes kļūdas, jo pētījums, kas noteica ELWIND teritoriju, tika balstīts nekorektos datos, piemēram, norādot, ka Jūrkalnē nav neviena tūrisma objekta, bet Pāvilostā dzīvojot ne vairāk par 60 cilvēkiem.

Tādēļ aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, jo, ja likuma grozījumos netiks iekļauts nosacījums pētīt vēl vienu jūras plānojuma laukumu, tiks pētīts laukums, kas nav ekonomiski izdevīgākais un kur, ļoti iespējams, tiks atklātas dabas bagātības, kas ir jāaizsargā, un akmens sēkļi, kas investoriem nav izdevīgi.

Aicinu neatbalstīt. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Pievērsiet uzmanību, kāda secība ir minēta šobrīd piedāvātajā priekšlikumā! Un šeit mēs varam vilkt paralēles ar projektu "Rail Baltica", ka nevis sākumā izpēta un tad nolemj, kurā vietā, bet vispirms nolemj vietu un tad sāk pētīt, vai tas vispār ir reāli un iespējami. Tieši to šobrīd Ministru kabinets piedāvā. Ir iespēja novērst kļūdu – neatbalstīt šo priekšlikumu.

Atgādinu, ka jau sākotnēji, projektu virzot, bija paredzētas divas vietas – jūras laukums E4 un jūras laukums B4. Šobrīd ir palicis tikai viens, kas rada riskus, pretī Jūrkalnei un Pāvilostai, kur jau šobrīd izpētes stadijā ir atklātas vairākas lietas, kā arī nepilnības igauņu veiktajā pētījumā attiecībā uz piekrastes teritoriju sociālo aktivitāti, ekonomisko aktivitāti un tūrismu.

Līdz ar to pareizākais solis būtu vai nu atgriezties pie tā otra iezīmētā laukuma, kas jau sākotnēji tika paredzēts, kur, kā jau teicu, bija gan B4, gan E4 laukumi, vai raudzīties cita laukuma virzienā. Papildus tam visam šobrīd esošā ģeopolitiskā situācija un militārā apdraudējuma riski, kurus izvērtēja arī Igaunijas un Zviedrijas puse, atsakoties no līdzīgu projektu īstenošanas vai pārskatot tos... Manuprāt, šādi apstākļi un kaimiņvalstu rīcība būtu vismaz jāpārskata arī Latvijas pusē, pirms mēs lemjam par tālākajiem soļiem un miljonus ietilpīgiem fiskālajiem priekšlikumiem, lai to virzītu uz priekšu.

Tā ka ejam soli pa solim un neejam ačgārnā secībā!

Šo priekšlikumu aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Labucis. Balsojam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsošanas režīmu (Starpsaucieni.)... Lūdzu rezultātu! Par – 47, pret – 40, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 40, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

A. Labucis. Nākamā gada 6. janvāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", otrais lasījums.

Deviņi priekšlikumi.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Uģis Mitrevics.

U. Mitrevics (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"", otrais lasījums.

Kā jau pirmajā lasījumā minēju, ierosinājums nāk no pašvaldībām. Tas ir mēģinājums vienkāršot iespēju pašvaldībām, izsverot lietderības apstākļus, tomēr rīkoties ar saviem īpašumiem, ar kuriem īsti nevar tikt galā, vienlaikus neaizmirstot, ka pats galvenais ir nedarīt pāri iedzīvotājiem, kas ir īrnieki šajos dzīvokļos... un tamlīdzīgi... salāgojot šīs divas lietas – ātrāk, efektīvāk rīkoties ar savu īpašumu, vienlaikus neapgrūtinot īrnieku dzīves iespējas.

Ir tapuši labi priekšlikumi otrajam lasījumam, un tad par visiem tālāk es jums ziņošu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz: ja tiek pieņemts lēmums par dzīvokļa atsavināšanu, tad šis dzīvoklis tiek pievienots vienotajā uzskaites sistēmā... sarakstā. Tāds caurspīdīguma princips. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. 3. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Saistīts ar normu sakārtošanu saistībā ar 8., 9. priekšlikumu, tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji saistīts ar 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. 5. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. 6. – deputātes Čulkovas priekšlikums. Nav atbalstīts. Bet gribu teikt, ka ideja, šie principi ir ietverti 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. Tātad neatbalstīts.

7. – deputātes Mieriņas priekšlikums. Paredz papildināt 27.² panta otro daļu ar 8. punktu, ka turpmāk pašvaldība var sniegt atbalstu arī gadījumos, kad tiek izveidotas patvertnes. Iepriekš uzskaitīti septiņi citi gadījumi, kad var sniegt atbalstu, šis ir papildinājums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. 9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar V nodaļu, konkrēti ar 29. pantu par pašvaldībai piederošu izīrētu dzīvojamo telpu atsavināšanas nosacījumiem un 30. pantu par īrnieka tiesībām, atsavinot pašvaldībai piederošu izīrētu dzīvojamo telpu.

Te es varu divos vārdos pateikt: tas, ko mēs ielikām iekšā, nozīmē, ka nevarētu būt tāda kārtība un nebūs, ja tā lemsim, ka izīrēts dzīvoklis, kuru pašvaldība lemj atsavināt... Pirmā roka īrniekam, īrnieks atsakās. Šādos gadījumos pašvaldība neatsavina šo īpašumu trešajai personai, bet izbeidz īpašuma atsavināšanas procedūru, līdz ar to process apstājas, un visi paliek dzīvi, tā teikt.

Šinī gadījumā īpašums paliek pašvaldībai, kamēr spēkā ir īres līgums, tad pašvaldība lemj tālāk, ko ar to darīt. Tāds zelta vidusceļš, kā pašvaldībām rīkoties ar saviem īpašumiem, ja vienlaikus īrnieks izrāda vēlmi iegādāties šo dzīvokli. Tas notiek, un šis īpašums tiek atsavināts. Tādi priekšlikumi no komisijas.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Mitrevics. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

U. Mitrevics. Piecas dienas – 24. decembris. Skaists datums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

U. Mitrevics. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iniciatīva par grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, kā arī nākamajā likumā, kas mums ir darba kārtībā, nāk no fiziskajām personām – no iedzīvotājiem, kas uzrakstīja vēstuli komisijai, kā arī no namu īpašnieku... dzīvokļu pārvaldīšanas asociācijas.

Par ko ir būtība? Lai atrunātu, kas notiek ar parādiem dzīvokļa pārdošanas gadījumā. Mēs zinām: ja ir nekustamā īpašuma nodokļa parāds, nevar veikt jaunā īpašnieka reģistrāciju. Ja mēs runājam par parādiem par komunālajiem maksājumiem, par apsaimniekošanu, tad tas nav atrunāts. Dažreiz dzīvē reāli notiek tā, ka šis parāds ir apmaksāts no dzīvokļu uzkrājuma fonda, un tas, protams, nav pareizi.

Priekšlikumos, ko izstrādāja Ekonomikas ministrija, ir paredzēts, ka parāds paliek uz dzīvokli. Bet, ņemot vērā, ka komisijas sēdes laikā izskanēja vairākas idejas, ko vajadzētu precizēt, mums ir paredzētas vairākas komisijas... tā saucamās darba grupas kopā ar visām iesaistītajām personām, tāpēc priekšlikumu termiņš būs gandrīz divi mēneši.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 14. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es jau paskaidroju būtību. Tas ir no šo likumprojektu paketes.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

O. Burovs. 14. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, turpinām ar sadaļu "Lēmumu projektu izskatīšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Kolēģi, griežos pie jums ar apropriācijas pārdali, kurai nepieciešama Saeimas piekrišana. Tātad mēs pārdalām 1 032 000 eiro no Klimata un enerģētikas ministrijas uz Ekonomikas ministriju, lai nodrošinātu finansējumu atbalsta sniegšanai aizsargātajiem lietotājiem par 2024. gada decembri.

Kas ir domāts ar "aizsargātajiem lietotājiem"? Tās ir trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības, ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu vai to aizgādņi un daudzbērnu ģimenes.

Atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Māra Kāļa iecelšanu par Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāju".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi, tā kā Saeima šodien neievēlēja Latvijas Bankas prezidentu, tad atbilstoši Latvijas Bankas likuma 17. panta otrajai daļai, "ja Saeima atbrīvo Latvijas Bankas prezidentu no amata saskaņā ar šā likuma 14. panta pirmo daļu vai beidzas viņa pilnvaru termiņš, līdz jauna Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa sākumam Latvijas Bankas prezidenta pienākumus (izņemot Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa pienākumus atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Statūtiem) pilda Saeimas noteikts amatā esošs Latvijas Bankas prezidenta vietnieks, bet viņa prombūtnes laikā – Saeimas noteiktā Latvijas Bankas prezidenta vietnieka noteikts Latvijas Bankas padomes loceklis".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien, 19. decembrī, tikās, lai pieņemtu lēmumu par Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāju atbilstoši Latvijas Bankas likuma 17. panta otrajai daļai.

Komisija bija saņēmusi vēstuli no esošā Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka, aicinot Saeimu par Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāju līdz jauna prezidenta ievēlēšanai noteikt Latvijas Bankas prezidenta vietnieku Māri Kāli.

Māris Kālis arī bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē un apliecināja gatavību uzņemties šos pienākumus, aicinot Saeimu pēc iespējas ātrāk lemt par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu.

Komisija atbalstīja lēmumu par Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāju ar 2024. gada 21. decembri līdz jaunā Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņa sākumam iecelt Māri Kāli.

Aicinu Saeimas deputātus to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Māra Kāļa iecelšanu par Latvijas Bankas prezidenta pienākumu izpildītāju"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

A. Šuvajevs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies.

Līdz ar to esam izskatījuši visus šīsdienas darba kārtības jautājumus.

Vēl mums paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 19. decembrī pulksten 17.00.

Deputātu Ramonas Petravičas, Aināra Šlesera, Lindas Liepiņas, Ričarda Šlesera un Ilzes Stobovas jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par izmaiņām neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamībā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2024. gada 19. decembrī pulksten 17.00 nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kolēģi, kamēr norit reģistrācija, ir vairāki paziņojumi.

Tātad uzreiz pēc Saeimas sēdes ir Frakciju padome Viesu zālē. Lūdzu, aicinu uz turieni.

Kolēģi, šodien pulksten 12.30 aicinu visus piedalīties radošajā Ziemassvētku darbnīcā pie Saeimas nama. Kopā apgleznosim piparkūkas un veidosim apsveikumus ukraiņu bērniem – trīs rehabilitācijas centriem Čerņihivas apgabalā. Piparkūkas pievienosim Saeimas labdarības akcijā saziedotajām dāvanām, kas jau rīt dosies uz Ukrainu.

Vēl, kolēģi, pulksten trijos mums ir kopā ar darbiniekiem... Aicinu visus uz Ziemassvētku pasākumu, un tur īstenosies jau sen lolota ideja par kori, kurš mums izpildīs dažas dziesmas. Tā ka visus aicinu neizklīst, bet šodienu pavadīt kopā.

Tagad vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Andris Bērziņš, Ingrīda Circene, Igors Judins, Jurģis Klotiņš... ir, Kristaps Krištopans... ir, jā, redzēju, Linda Liepiņa, Ināra Mūrniece, Jānis Reirs, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, priecīgus Ziemassvētkus! Tiekamies jaunajā gadā! Paldies par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---