1.1.1.2.i. Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā

1.2.1.5.i Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija

1,3.1.r. "Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai"

21. panta 1. punkts – grozījums objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21. panta 1.a punkts – grozījums, ko veic, lai pārvietotu līdzekļus uz dalībvalsts nodalījumu InvestEU ietvaros nolūkā iekļaut pasākumus STEP mērķu atbalstam

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Komponentes/pasākuma apraksts

Atskaites punkti un mērķrādītāji

Aplēstās izmaksas

Zaļā un digitālā izsekojamība (potenciāli būtiski, jo tās ir nozīmīgas izmaiņas pamatā esošajā pasākumā)

Pašnovērtējums par principu "nenodarīt būtisku kaitējumu"

2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā

2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai

2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība

2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem

2.3.2.2.i. Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība

2.3.2.3.i. Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs

2.4.1.2.i. Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība

21.panta 1.punkts – grozījums objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.panta 1.a punkts – grozījums, ko veic, lai pārvietotu līdzekļus uz dalībvalsts nodalījumu InvestEU ietvaros nolūkā iekļaut pasākumus STEP mērķu atbalstam

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Komponentes/pasākuma apraksts

Atskaites punkti un mērķrādītāji

Aplēstās izmaksas

Zaļā un digitālā izsekojamība (potenciāli būtiski, jo tās ir nozīmīgas izmaiņas pamatā esošajā pasākumā)

Pašnovērtējums par principu "nenodarīt būtisku kaitējumu"

LV-C[C3]-R[3-1-2-r-]/ LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]/ LV-C[C3]-I[3-1-2-2-i-]/ LV-C[C3]-I[3-1-2-3-i-]/ LV-C[C3]-I[3-1-2-6-i]

3.1.1.7.i. Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai

3.1.2.1.i. Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem

3.1.2.2.i. Prognozēšanas rīka izstrāde sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtermiņa prognozēm, sistēmas ilgtermiņa stabilitātes izvērtēšanai un nodrošināšanai

3.1.2.3.i. Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība

3.1.2.6.i. Tehnisko palīglīdzekļu pieejamības sekmēšana

21.panta 1.punkts – grozījums objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.panta 1.a punkts – grozījums, ko veic, lai pārvietotu līdzekļus uz dalībvalsts nodalījumu InvestEU ietvaros nolūkā iekļaut pasākumus STEP mērķu atbalstam

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Komponentes/pasākuma apraksts

Atskaites punkti un mērķrādītāji

Aplēstās izmaksas

Zaļā un digitālā izsekojamība (potenciāli būtiski, jo tās ir nozīmīgas izmaiņas pamatā esošajā pasākumā)

Pašnovērtējums par principu "nenodarīt būtisku kaitējumu"

4.2.1.r. "Cilvēkresursu nodrošinājums un prasmju pilnveide"

21.panta 1.punkts – grozījums objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.panta 1.a punkts – grozījums, ko veic, lai pārvietotu līdzekļus uz dalībvalsts nodalījumu InvestEU ietvaros nolūkā iekļaut pasākumus STEP mērķu atbalstam

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Komponentes/pasākuma apraksts

Atskaites punkti un mērķrādītāji

Aplēstās izmaksas

Zaļā un digitālā izsekojamība (potenciāli būtiski, jo tās ir nozīmīgas izmaiņas pamatā esošajā pasākumā)

Pašnovērtējums par principu "nenodarīt būtisku kaitējumu"

5.1.1.1.i. "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana"

5.2.1.r reforma "Augstākās izglītības un zinātniskās izcilības un pārvaldības reforma"

5.2.1.1.i investīcija "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti"

21.panta 1.punkts – grozījums objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.panta 1.a punkts – grozījums, ko veic, lai pārvietotu līdzekļus uz dalībvalsts nodalījumu InvestEU ietvaros nolūkā iekļaut pasākumus STEP mērķu atbalstam

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Komponentes/pasākuma apraksts

Atskaites punkti un mērķrādītāji

Aplēstās izmaksas

Zaļā un digitālā izsekojamība (potenciāli būtiski, jo tās ir nozīmīgas izmaiņas pamatā esošajā pasākumā)

Pašnovērtējums par principu "nenodarīt būtisku kaitējumu"

6.2.1.1.i. "AML inovāciju centra izveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas uzlabošanai"

6.3.1.1.i. "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde"

6.3.1.2.i. "Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana"

21.panta 1.punkts – grozījums objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.panta 1.a punkts – grozījums, ko veic, lai pārvietotu līdzekļus uz dalībvalsts nodalījumu InvestEU ietvaros nolūkā iekļaut pasākumus STEP mērķu atbalstam

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Komponentes/pasākuma apraksts

Atskaites punkti un mērķrādītāji

Aplēstās izmaksas

Zaļā un digitālā izsekojamība (potenciāli būtiski, jo tās ir nozīmīgas izmaiņas pamatā esošajā pasākumā)

Pašnovērtējums par principu "nenodarīt būtisku kaitējumu"

7.3.i. "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība"

21.panta 1. unkts – grozījums objektīvu apstākļu dēļ

21.a pants – REPowerEU neatmaksājams finansiāls atbalsts (ETS ieņēmumi)

21.panta 1.a punkts – grozījums, ko veic, lai pārvietotu līdzekļus uz dalībvalsts nodalījumu InvestEU ietvaros nolūkā iekļaut pasākumus STEP mērķu atbalstam

Nekas no iepriekš minētā, pārrakstīšanās kļūdas labojums

Komponentes/pasākuma apraksts

Atskaites punkti un mērķrādītāji

Aplēstās izmaksas

Zaļā un digitālā izsekojamība (potenciāli būtiski, jo tās ir nozīmīgas izmaiņas pamatā esošajā pasākumā)

Pašnovērtējums par principu "nenodarīt būtisku kaitējumu"

1.1.1.1.i. investīcijas "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā
Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā"
(CID atsauce Nr. 4)
LV-C[C1]-I[1-1-1-1-i-1]

Grozījums ir iesniegts, pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, ņemot vērā, ka objektīvu apstākļu dēļ (t.i., piegāžu ķēžu ierobežojumi) LV nespēj pilnīgi izpildīt noteiktos mērķus, ievērojot zemāk minētos apsvērumus.

Ņemot vērā iespējamos riskus, ka jebkādas novirzes plānoto aktivitāšu termiņos, piemēram, pārsūdzības iepirkumos, laikietilpīga būvprojektu saskaņošana ar trešajām personām, būvmateriālu (tai skaitā elektrifikācijas sistēmas komponentu) pieejamības problēmas, radītu būtiskus riskus nepabeigt projektu un sasniegt mērķrādītājus pilnā apmērā, finansējuma saņēmējs valsts akciju sabiedrība "Latvijas Dzelzceļš" (turpmāk – LDz) pirms iepirkuma organizēšanas rīkoja apspriedi, 2024.gada 22.martā publicējot Paziņojumu par apspriedi un nodrošinot Elektronisko iepirkumu sistēmā piekļuvi kvalifikācijas prasībām un tehniskajām specifikācijām, kuru potenciālajiem pretendentiem bija tiesības elektroniski komentēt līdz 2024.gadam. 9.aprīlim.

Līdz noteiktajam termiņam tika saņemtas sešu dalībnieku atsauksmes. Visi dalībnieki pauda viedokli, ka, ņemot vērā darbu apjomu un sarežģītību, kā arī kara Ukrainā ietekmi uz materiālu pieejamību un piegādes ķēžu pārorientāciju uz citiem reģioniem, ir ļoti liela varbūtība līdz noteiktajam termiņam, t.i. līdz 2026.gada 30.aprīlim nepabeigt atsevišķus darbus, tādējādi norādot, ka darbu pabeigšanai varētu būt nepieciešami vidēji 4-5 gadi.

LDz 2024.gada 5.jūnijā izsludināja atklātu konkursu "Bezizmešu vilcienu infrastruktūras attīstība: būvniecība". Iepirkuma laikā tika saņemta sūdzība no viena pretendenta, kā rezultātā sūdzības izskatīšana iepirkumu pagarina par mēnesi. Vienlaikus tika saņemts cita pretendenta lūgums pagarināt piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 2024.gada 15.septembrim Iepriekš minētie apstākļi būtiski ietekmēja projekta pabeigšanas iespējas noteiktā gala termiņa ietvaros (2026.gada 30.aprīlis).

Papildus ņemot vērā Krievijas izraisītā kara Ukrainā joprojām augsto ietekmi un no tā izrietošo sankciju joprojām augsto ietekmi uz globālajām preču un materiālu piegādes ķēdēm, LDZ valde 2024.gada 30.jūlijā pieņēma lēmumu pārtraukt atklāto konkursu.

Ņemot vērā iepriekšminēto, kā arī ierobežoto laika ietvaru (2026.gada 31.augusts) AF plāna investīciju īstenošanai, Satiksmes ministrijas ieskatā minētās investīcijas ietvaros nav iespējama infrastruktūras izveide bateriju vilcienu pārvadājumu iespējošanai.

Līdz ar to Satiksmes ministrija ierosina aizstāt bateriju vilcienu uzlādes infrastruktūras būvniecību dzelzceļa līnijā Zemitāni – Sigulda (45 km) ar Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas (turpmāk – RCS) dienvidu daļas (2B posms) būvdarbu pabeigšanu, paredzot arī citu finansējuma saņēmēju – SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas".

Satiksmes ministrijas ierosinātie grozījumi paredz modificēt AF plāna 1.1.1.1.i. investīciju "Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports kopējā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" izslēdzot investīcijas, kas ir saistītas ar "Bateriju vilcienu uzlādes infrastruktūras būvniecība" (sasniedzamā vērtība: 45 km), kā tas ir aprakstīts rādītājā Nr.4 un aizstājot to ar atskaites punktu Nr.4, kas ir saistīts ar "Līgumu parakstīšana par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas uzlabošanu" (sasniedzamā vērtība: parakstīti līgumi), kā arī pievienot jaunu atskaites punktu Nr.4a "Uzlabota Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija" (sasniedzamā vērtība: Pabeigti būvdarbi Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā).

Ņemot vērā arī 1.1.1.2.i.investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" daļā, kas attiecās uz ātrgaitas autobusu līnijas izbūves 5,3 km garumā projektā notikušas nobīdes, kas saistītas ar uzsākšanu un projekta sarežģītību, kā arī iespējamās iepirkuma pārsūdzības (detalizētāku skaidrojumu skatīt pie 1.1.1.2.i. investīcijas apraksta), kā arī ņemot vērā ļoti augstos riskus pabeigšanai AF izmaksu attiecināmības periodā (līdz 31.05.2026.), Satiksmes ministrija sagatavoja AF investīciju restrukturizācijas priekšlikumu papildus 1.1.1.1.i. investīcijas minētā saistītā pasākuma īstenošanai novirzīt 1.1.1.2.i. investīcijas ietvaros īstenojamā ātrgaitas autobusu līnijas izbūves finansējumu 40 227 980 euro apmērā novirzīt Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas projektam.

Investīcijas ietvaros īstenojamais 1.1.1.1.i.1.saistītais pasākums (par kopējo AF finansējumu 114 627 980 euro apmērā) atbilst intervences laukam 078 – Multimodāls transports (TEN-T).

RCS dienvidu daļas (2B posms) būvdarbu pabeigšana paredz sekojošu darbu veikšanu:

• Būvobjekta sagatavošanu un uzturēšanu būvniecības laikā. Nepieciešamības gadījumā pagaidu inženierkomunikāciju un sakaru tīklu pārvietošana. Objekta biroji, aprīkojums, iekārtas, mēbeles (ieskaitot transportēšanu, objekta biroju iekārtošanu un apkalpošanu nominētajam apakšuzņēmējam, Inženierim un Būvniekam). Būvlaukuma uzturēšana (objekta ekspluatācijas izmaksas komunālie maksājumi, elektrība, apsardze, videonovērošana, personāla izmaksas utt.).

• Jumta segums (ieskaitot uzstādīšanu, ieklāšanu, pēcapstrādi).

• Pasažieru infrastruktūra (tostarp skaļruņu sistēmas, platformas, apgaismojums un piekļuve, kāpņu konstrukcijas, lifti, eskalatori), kas ir būtiska stacijas darbībai.

• Starpsienas (ieskaitot mūrēšanas, montāžas un siltināšanas darbus). Atveru aizpildīšanas elementi, speciālo konstrukciju fasādes (ieskaitot piegādi un uzstādīšanu), Apdares darbi stacijas darbībai būtiskajā apjomā.

• Ēkas inženierkomunikācijas un vadības sistēmas (tostarp uzstādīšana un pieslēgšana), kas ir būtiskas stacijas darbībai.

• Tehniskais aprīkojums (ieskaitot apgaismojumu, ieskaitot HVAC un ūdensapgādes un kanalizācijas inženierkomunikāciju un ēku vadības sistēmu ierīkošanu), sanitārās telpas (tualetes) (tostarp sanitārās un ūdensapgādes iekārtas), kas ir būtiskas stacijas darbībai.

• Teritorijas rekultivācija (t.sk. inženierkomunikāciju ierīkošana, segumu ieklāšana, apgaismojums), būvdarbu skartās infrastruktūras atjaunošana (pašvaldības satiksmes infrastruktūra; inženierkomunikācijas, tilti, pārvadi stacijas darbībai būtiskā apjomā.

• Papildu izmaksas saistībā ar aizsardzību pret sprādzieniem, kas saistītas ar jumta sekundāro tērauda konstrukciju, fasādi, soliem un tvertnēm, kas ir būtiskas stacijas darbībai. Papildu izmaksas, kas saistītas ar Air2Rail / drošības telpām / tuneli C, kas ir būtiska stacijas darbībai.

• FIDIC inženiera (t.sk. Būvuzraudzības) pakalpojumi, Autoruzraudzības pakalpojumi Būvdarbu laikā.

Atzīmējams, ka minētās piedāvātās izmaiņas neietekmē AF reformas 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" mērķi – palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā un pārējā Rīgas metropoles areālā.

Piedāvātā investīcija Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā sniegs ieguldījumu reformas mērķu sasniegšanā. Tiks konsolidēta un racionalizēta pašlaik sadrumstalotā sabiedriskā transporta sistēma. Turpmākās investīcijās tiks sniegts ieguldījums vienota multimodāls sabiedriskā transporta maršruta tīkla attīstībā (dzelzceļš kā mugurkauls) ar vienotu un saskaņotu kustības sarakstu, vienotu cenas un atlaižu politiku, vienotu biļeti integrētā sabiedriskā transporta pasūtījuma sistēmā. Tiks atbalstīts ilgtspējīgs elektriskais transports (elektrovilcieni) un tādējādi tiks veicināta SEG emisiju samazināšana. Atzīmējams, ka visi 32 jaunie elektrovilcieni ir piegādāti Rīgas Centrālājā dzelzceļa stacijā un tiks nodoti ekspluatācijā līdz 2024.gada beigām.

Rail Baltica ir nozīmīgs globāls infrastruktūras projekts, kura mērķis ir izveidot dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstīm (Igauniju, Latviju un Lietuvu) un pārējo Eiropu. Tas ir paredzēts, lai uzlabotu savienojamību, uzlabotu transporta efektivitāti un stimulētu ekonomisko attīstību reģionā. Projekts ir saņēmis ievērojamu finansējumu no Eiropas Savienības, īpaši izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (turpmāk – EISI). Baltijas valstis projekta atbalstam ir piešķīrušas arī nacionālos līdzekļus EISI finanšu līgumu ietvaros (kā nacionālo līdzfinansējumu). Atsevišķām aktivitātēm, kas nav saistītas ar Rīgas Centrālo staciju, finansējums piešķirts arī no Militārās mobilitātes programmas.

Institūciju nolūks ir nodrošināt šobrīd būvniecības stadijā esošās Rail Baltica infrastruktūras ekspluatāciju, integrējot to esošajā Latvijas dzelzceļu sistēmā (1520 mm sliežu platuma dzelzceļš). Attīstības plānā ir iekļauti uzlabojumi līnijā Rīga-Krustpils, kas ietver jauno Daugavkrastu (Salaspils) krustojumu līdz Rail Baltica līnijai austrumos, virzoties pa līniju Rīga-Krustpils caur Salaspili līdz Rīgas galvenajai stacijai – Rīgas Centrālajai dzelzceļa stacijai (RCS), šobrīd tiek modernizēts, pēc tam dodas uz Imantu, tādējādi nodrošinot jaunu līniju uz Rīgas lidostu (RIX).

Šo pasākumu mērķis ir nodrošināt tiešu savienojumu no RIX uz Rail Baltica līniju, šķērsojot valsts galveno transporta mezglu Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija ir nozīmīgākais dzelzceļa transporta mezgls Latvijā, kurā satiekas visas Latvijas dzelzceļa līnijas. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija tiek modernizēta (atjaunota), veicot būvdarbus, kas plānoti posmos. Projekta pirmajā posmā tiek modernizēta stacijas dienvidu daļa, lai vilcienu kustība (gan esošais 1520 mm vilciens, gan jaunie 1435 Rail Baltica vilcieni) varētu šķērsot šo stacijas daļu. Būvdarbu plānošana posmos ļauj darbus stacijas ziemeļu daļā uzsākt pēc darbu pabeigšanas stacijas dienvidu daļā, tādējādi izvairoties no pilnīgas vilcienu kustības pārtraukšanas caur RCS.

Modernizējot RCS, tiek novērsti dzelzceļa ierobežojumi (plānoto 11 vietā darbojas tikai 5 sliežu ceļi), kas ļaus ieviest papildu elektrovilcienu satiksmi, tādējādi piesaistot vairāk pasažieru un atvieglojot pārej`u uz dzelzceļu.

RCS ir nozīmīgs transporta mezgls (mobilitātes punkts) piepilsētas, reģionālajiem un starptautiskajiem pasažieriem, plānotās investīcijas RCS ir saistītas ar ieguldījumu 1.1.1.2.i (Saistītā pasākuma atsauce: LV-C[C1]-I[1- 1-1-2-i-]) (kur jau ir iekļauti 6 citi mobilitātes punkti) ar intervences lauku 073 "Tīra pilsētas transporta infrastruktūra".

RCS dievidu daļas projekta plānotās aktivitātes atbilst AF plānā ietvertajam Rīgas metropoles transporta sistēmas apzaļumošanas reformas mērķim, kā arī projekta īstenošana veicinātu sabiedriskā transporta koncepcijas ieviešanu, kas paredz, ka dzelzceļš kļūs par sabiedriskā transporta sistēmas mugurkaulu, tostarp:

• Efektīvs, ērts un multimodāls transporta mezgls, kas atvieglo pasažieru pārvietošanos no autotransporta un citiem transporta veidiem uz dzelzceļu.

• Jau elektrificētās dzelzceļa infrastruktūras intensīvāka izmantošana.

• 1 520 mm pasažieru pārvadājumi ar fiksētiem intervāliem: Rīgas piepilsētas transports – ar intervālu līdz 15 minūtēm pieprasītākajās līnijās (Rīgas galvaspilsēta, Aizkraukle, Dubulti/Sloka, Jelgava).

• Pievilcīga un ātra starppilsētu reģionālo vilcienu nodrošināšana, kas konkurētspējīgi savieno reģionu mezglus ar galvaspilsētu Rīgu, samazinot citu transporta veidu (auto, autobusu) izmantošanu.

• Kopējo transporta emisiju, kā arī citu būtisku transporta blakusefektu – sastrēgumu, trokšņa un daļiņu piesārņojuma gaisā, avāriju u.c.

RCS šobrīd ir visu esošo 1520 mm dzelzceļa reģionālo virzienu krustojums (Latvijā dzelzceļi tiek būvēti ar RCS centrā). Vienlaikus RCS ir arī multimodāls mezgls Rīgas centrā, kas nodrošina transfēru uz pilsētas transporta līdzekļiem (autobusiem, tramvajiem, trolejbusiem), savienošanos ar starppilsētu un starptautiskajām autobusu līnijām, kā arī transfēru uz lidostas autobusu. līniju. Riteņbraukšanas un pastaigu infrastruktūra atsevišķās apkārtnes daļās pakāpeniski uzlabojas un tiks pabeigta 2026. gadā teritorijas labiekārtošanas risinājumu ietvaros, integrējot RCS pilsētvidē.

RCS dienvidu daļa ietver šādus projekta posmus:

2A sadaļa – ietver stacijas ēkas un dzelzceļa nesošo konstrukciju izbūvi RCS dienvidu daļā (CEF1, CEF6W, CEF8 finansējums); RCS projekta Dienvidu daļā ir pabeigti stacijas ēkas un dzelzceļa infrastruktūras nesošo konstrukciju būvdarbi no Lāčplēša ielas līdz Lastadija ielai (posms 2A).

2C1 sadaļa – ietver dzelzceļa nesošās konstrukcijas izbūvi, neietverot 1520 mm sliežu ceļu un kontakttīkla izbūvi, RCS Dienvidu daļā (CEF6W finansējums); RCS projekta dienvidu daļā ir pabeigta dzelzceļa nesošās konstrukcijas
(2C1 posms) izbūve.

2C2 sadaļa – ietver sliežu ceļu un pārmiju virsbūves, signalizācijas un kontakttīkla izbūvi 1520 mm satiksmes pārdalei RCS dienvidu daļā. Darbi tiek pasūtīti ar Līguma grozījumiem Nr.9 parakstīts 25.04.2024. Darbus paredzēts pabeigt līdz 31.12.2027. (CEF9 finansējums)

3A posms – tilta daļas pār Daugavu būvniecības 1.kārta (P9 tilta austrumu balsts, pirmie 3 balsti un divarpus (2,5) klāja laidumi, kopējais garums 143 metri), būves, neskaitot 1435 būvniecību. mm sliedes. Darbi uzsākti 20.07.2023. un plānots pabeigt līdz 15.05.2027. (CEF9 finansējums).

2.B sadaļa – projekta dienvidu daļa:

• Stacijas ēkas laukuma līmenis: jumts, fasādes, MEP (mehāniskās, elektriskās un santehnikas) un apdares darbi, un vertikālās pieejas;

• Platformas līmenis: platformu nojumes, apdare, MEP un vertikālās pieejas;

• Stacijas ēkas zemes un pazemes līmenis: sabiedrisko un komercplatību apdares un MEP sistēmas, tehniskās telpas, dienesta tuneļi, lifti un kāpnes, Multi Modal Area (MMA, tikai galvenie risinājumi saskaņā ar VO24);

Pabeidzot 2B posmu, RCS dienvidu pusi varēs nodot ekspluatācijā un sākt vilcienu kustību.

RCS projektam projekta papildināmība ir ierobežota ar EISI un attiecīgajiem EISI finanšu līgumiem. Tajā pašā laikā RCS 2.B posms nesaņem atbalstu no EISI, jo iestādes šai sadaļai ir lūgušas līdzekļus tikai no Atveseļošanas un noturības mehānisma.

Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraksti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši.

Paredzamās investīcijas nav uzskatāmas par valsts atbalstu saskaņā ar Komisijas Paziņojumu - Kopienas vadlīnijām valsts atbalstu dzelzceļa uzņēmumiem (2008/C 184/07). Vadlīnijas nosaka, ka atbalsts dzelzceļa infrastruktūrai (šai gadījumā – Rīgas Centrālajai pasažieru stacijai) netiek uzskatīts par valsts atbalstu, jo publiski finansētā infrastruktūra ir vienlīdzīgi un bez diskriminācijas pieejama visiem potenciālajiem lietotājiem un par piekļuvi šai infrastruktūrai dzelzceļa uzņēmumiem, kas nodrošina pārvadājumus Rīgas Centrālajā stacijā, ir noteikta adekvāta maksa, kas atbilst ES tiesību aktiem.

Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus Eiropas Padomes 2021.gada 6.jūnija lēmuma pielikumā (CID) un AF plāna Darbības kārtībā.

Mainītie elementi

Pašreizējā redakcija

Grozītā redakcija

Mērķrādītāja nosaukums: Bateriju vilcienu uzlādes infrastruktūras būvniecība.

Atskaites punkta nosaukums: Līgumu parakstīšana par Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas uzlabošanu .

Atskaites punkta apraksts: Līgumu parakstīšana par būvdarbiem un būvdarbu uzraudzību Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā . Būvdarbi Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā ietver jumta ieklāšanu, fasādes izbūvi, apdares darbus, pasažieru pieejas infrastruktūru, mehāniskos, elektrības un santehnikas darbus.

Mērķrādītāja apraksts:

Dzelzceļa līnijā Zemitāni – Sigulda pabeigta un sertificēta bateriju elektrovilcienu uzlādes infrastruktūra, tostarp dzelzceļa līniju elektrifikācija 45 km garumā un 3,3 kV vilces apakšstacijas būvniecība

Mērķrādītāja vērtība: 45 km

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet.

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2025.g. 1.cet.

Atskaites punkta numurs: 4a

Atskaites punkta nosaukums: Uzlabota Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija.

Atskaites punkta apraksts: Pabeigti būvdarbi Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā: jumta ieklāšana, fasāde, apdares darbi, pasažieru pieeja, mehāniskie, elektrības un santehnikas darbi.

Atskaites punkta vērtība: Pabeigti būvdarbi Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā.

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet.

1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā"
(CID atsauce Nr. 5a)
LV-C[C1]-I[1-1-1-2-i-2] un LV-C[C1]-I[1-1-1-2-i-3]

Atbilstoši 1.1.1.2.i. investīcijas "Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā" 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu īstenošanas noteikumu 13.punktam, Satiksmes ministrija 2024.gada 31.janvārī nosūtīja katram finansējuma saņēmējam uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu laika posmā no 2024.gada 1.februāra līdz 2024.gada 31.martam. Līdz noteiktajam termiņam tika iesniegti visi projektu iesniegumi, tai skaitā Rīgas valstspilsētas pašvaldības (turpmāk – Pašvaldība) sešu mobilitātes punktu izveides projekts, izņemot Pašvaldības projektu par neatkarīgās ātrgaitas sabiedriskās transporta līnijas un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi 5,3 km garumā (turpmāk – Metrobusa projekts).

Pašvaldība Metrobusa projektu neiesniedza, arī attiecīgi par to lemjot Pašvaldības Finanšu un administratīvo lietu komitejas 2024.gada 21.marta sēdē – no darba kārtības izslēdzot jautājumu par Metrobusa projekta iesnieguma iesniegšanu un īstenošanu (avots: https://www.riga.lv/lv/strukturvieniba/finansu-un-administracijas-lietu-komiteja).

Atzīmējams, ka Pašvaldības līdzšinējā pieredze ES līdzfinansēto 2014.-2020./2021.-2027.gadu plānošanas perioda ES fondu līdzfinansēto projektu īstenošanā liecina, ka no iepirkuma procedūras izsludināšanas brīža līdz būvdarbu līguma noslēgšanai vidēji paiet 12,5 mēneši, piemēram, projektam "Skultes pārvada izbūve" – 10 mēneši, projektam "Austrumu maģistrāles izbūve, 2.kārta" – 15 mēneši, projektam "J.Čakstes gatves izbūve" – 12 mēneši. Būtiskās novirzes no projekta īstenošanas grafika ir saistītas ar piedāvājumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Piedāvājumu iesniegšanas termiņi vairākkārt tika pagarināti dēļ iesniegtajām sūdzībām Iepirkumu uzraudzības birojā, iepirkuma dokumentācijas grozījumiem, kā arī lai pretendenti varētu kvalitatīvi sagatavot piedāvājumu/dokumentāciju. Pašvaldība ir arī vērsusi uzmanību uz projekta izmaksu pieaugumu līdz 70,9 milj.euro (salīdzinājumā pret plānoto finansējumu 40,3 milj.euro apmērā), tādejādi radot papildu finanšu slogu uz Pašvaldības budžetu. Attiecībā uz Projekta līdzfinansējuma nodrošināšanu (konkrētiem finanšu avotiem un nepieciešamo apjomu) Pašvaldība vēl nav pieņēmusi nekādus lēmums.

Ņemot vērā līdzšinējās Metrobusa projekta uzsākšanas termiņa nobīdes, nepieciešamo būvniecības termiņu un projekta sarežģītību, kā arī iespējamās iepirkuma pārsūdzības, nav iespējams prognozēt projekta īstenošanas pabeigšanas termiņu. Līdz ar to, ņemot vērā ļoti augstos riskus Metrobusa projektam tikt pabeigtam AF izmaksu attiecināmības periodā (līdz 31.05.2026.) un ar izmaksu pieaugumu saistītos apstākļus, Satiksmes ministrija sagatavoja AF investīciju restrukturizācijas priekšlikumu Metrobusa projektam paredzēto finansējumu (40 227 980 euro) novirzīt Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas (2B posms) būvdarbu pabeigšanai.

Attiecīgi 1.1.1.2.i. investīcijai tiek samazināts Metrobusa projektam plānotais AF finansējums 40 227 980 euro apmērā šādos intervences laukos:

-) par 37 915 480 euro intervences laukā 073 – tīra pilsētas transporta infrastruktūra;

-) par 2 312 500 euro intervences laukā 062 – citi rekonstruēti vai modernizēti ceļi (automaģistrāles, valsts, reģionālie vai vietējie ceļi).

Ierosinātajām izmaiņām:

-) ir ietekme (paredz izmaiņas) uz investīcijas izmaksām un uz investīcijas aprakstu, tās ietvaros sasniedzamajiem rādītājiem un galvenajiem rezultātiem;

-) nav ietekme (neparedz izmaiņas) uz investīcijas/reformas mērķi, īstenošanas kārtību un laika grafiku. Ierosinātajām izmaiņām nav ietekme uz AF plāna principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējumā noteiktajām prasībām, kā arī nav ietekmes uz zaļajiem un/vai digitālajiem mērķiem.

Atzīmējams, ka minētās izmaiņas rādītājos neietekmē AF reformas 1.1.1.r. "Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana" mērķi – palielināt sabiedriskā transporta lomu kopējā motorizētajā mobilitātē, tajā skaitā uzsvaru liekot uz sliežu transporta lomas palielināšanu Rīgas pilsētā un pārējā Rīgas metropoles areālā.

Ņemot vērā ierosinātos grozījumus, AF plāns joprojām ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota atbilde uz ekonomisko un sociālo situāciju un atbilstīgi sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kā arī atbilstoši ierosinātajiem grozījumiem AF plānā apraksti pie sadaļām "Pārrobežu un daudzvalstu projekti", "Valsts atbalsts" un "Atklāta stratēģiskā autonomija" ir spēkā esoši.

Atbilstoši ierosinātajām izmaiņām ir nepieciešams veikt precizējumus Eiropas padomes 2021.gada 6.jūnija lēmuma pielikumā (CID) un AF plāna Darbības kārtībā.

"Pasākums ietver Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas vispārēju pārplānošanu. Izveido multimodālu sabiedriskā transporta tīklu ar vienotu un saskaņotu kustības grafiku, vienotu cenu un atlaižu politiku un vienotu biļešu sistēmu. Pasākums ietver arī būtisku investīciju programmu tīrā mobilitātē un infrastruktūrā ar uzsvaru uz dzelzceļa risinājumiem (100 km dzelzceļa elektrifikācija), bezizmešu sabiedrisko transportu (17 elektroautobusu un septiņu elektroautobusu uzlādes staciju iegāde) un veloceliņu būvniecību. To papildina sabiedriskā transporta (autobusu/elektroautobusu, tramvaju un trolejbusu) mezgla būvniecība, astoņi mobilitātes punkti, ātrgaitas autobusu tranzīta josla 5,3 km garumā, tramvaju līnijas pagarinājums par 2,2 km un trolejbusu līnijas pagarinājums par 0,3 km, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu."

Pasākuma vispārējais mērķis ir uzlabot Rīgas metropoles areāla transporta infrastruktūru. Pasākumā jāiekļauj arī būtiska investīciju programma tīrā mobilitātē un infrastruktūrā, koncentrējoties uz dzelzceļa risinājumiem (100 km dzelzceļa elektrifikācija, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļa), bezemisiju sabiedrisko transportu (17 elektrisko autobusu un septiņu elektrisko autobusu uzlādes staciju iegāde) un velojoslu izbūvi. To papildinās sabiedriskā transporta mezgla (autobuss/elektrobuss, tramvajs un trolejbuss), astoņu mobilitātes punktu, tramvaja līnijas pagarināšana par 2,2 km un trolejbusu līnijas pagarināšana par 0,3 km, lai atbalstītu multimodālā transporta izmantošanu. AF sedz daļu no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas izmaksām. Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija var saņemt finansējumu arī no citām Eiropas Savienības programmām vai finanšu instrumentiem par izmaksām, kuras neatbalsta AF

Atskaites punkta nosaukums: Pabeigti sabiedriskā transporta infrastruktūras projekti.

Pabeidz šādu transporta infrastruktūru:

- ātrgaitas autobusu līnija 5,3 km garumā

- viens sabiedriskā transporta mezgls (autobusi/elektroautobusi, tramvaji un trolejbusi)

- astoņi mobilitātes punkti

- tramvaja līnijas pagarinājums par 2,2 km

- trolejbusa līnijas pagarinājums par 0,3 km

Mērķrādītāja vērtība: n/a

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet.

Numurs: 5a

Atskaites punkta nosaukums: Pabeigti sabiedriskā transporta infrastruktūras projekti.

Atskaites punkta apraksts:

Pabeidz šādu transporta infrastruktūru:

- ātrgaitas autobusu līnija 5,3 km garumā

- viens sabiedriskā transporta mezgls (autobusi/elektroautobusi, tramvaji un trolejbusi)

- astoņi mobilitātes punkti

- tramvaja līnijas pagarinājums par 2,2 km

- trolejbusa līnijas pagarinājums par 0,3 km

Atskaites punkta vērtība: n/a

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2026.g. 3.cet.

-) par 37 915 480 euro intervences laukā 073 – tīra pilsētas transporta infrastruktūra;

-) par 2 312 500 euro intervences laukā 062 – citi rekonstruēti vai modernizēti ceļi (automaģistrāles, valsts, reģionālie vai vietējie ceļi).

1.2.1.5.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija"
LV-C[C1]-I[1-2-1-5-i-]

Grozījums ir iesniegts, pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, lai izvairītos no interpretācijas iespējām.

"Paredzams, ka šis pasākums arī veicinās Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem un ar Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijas plāna mērķiem un aktivitātēm."

"Šis pasākums veicinās Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem un ar Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijas plāna mērķiem un aktivitātēm."

1.3.1. r. reforma "Katastrofu pārvaldības sistēmas adaptācija klimata pārmaiņām, glābšanas un ātrās reaģēšanas dienestu koordinācijai"
LV-C[C1]-I[1-3-1-r-]

Grozījums ir iesniegts, pamatojoties uz AF Regulas 21.pantu, lai izvairītos no interpretācijas iespējām.

"Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir veicināt klimata mērķu sasniegšanu, stiprinot katastrofu un ugunsdzēsības glābšanas dienestu reaģēšanas spējas. Pasākums veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, saīsinot ugunsdzēsības glābšanas dienestu reaģēšanas laiku (vispārīgākas reformas ietvaros, integrējot dažādus Iekšlietu ministrijas dienestus zem viena jumta). Paredzams, ka šis pasākums palīdzēs mazināt arī klimata pārmaiņas, šos dienestus pārvietojot uz jaunām, energoefektīvām ēkām."

Šā pasākuma vispārīgais mērķis ir veicināt klimata mērķu sasniegšanu, stiprinot katastrofu un ugunsdzēsības glābšanas dienestu reaģēšanas spējas. Pasākums veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām, saīsinot ugunsdzēsības glābšanas dienestu reaģēšanas laiku (vispārīgākas reformas ietvaros, integrējot dažādus Iekšlietu ministrijas dienestus zem viena jumta). Šī pasākuma mērķis ir palīdzēt mazināt arī klimata pārmaiņas, šos dienestus pārvietojot uz jaunām, energoefektīvām ēkām."

2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei
(CID atsauce Nr.43)
LV-C[C2]-I[2-2-1-1-i-]

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un būtiski ietekmē investīcijas mērķa grupu un sasniedzamos rezultātus, ņemot vērā mērķa grupas lielumu un nozīmi digitālās transformācijas mērķu sasniegšanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās un sasniedzamā mērķa rādītājā, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH novērtējumu un laika grafiku.

Saskaņā ar Darbības kārtību "komersanti ar vidēji lielu kapitālu" ir komersanti, kuri ir ar darbinieku skaitu no 251 līdz 499 darbiniekiem.

Mērķis: 50

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem.

Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:

a) ceļvežus (ceļa kartes), kas izdoti vienībām, kuras nav mazie un vidējie komersanti, vienības ar vidēji lielu kapitālu vai publiskā sektora vienības;

b) izvilkumu no oficiāliem dokumentiem, kurā atspoguļoti atlases kritēriji, kas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01), kā noteikts Padomes Īstenošanas lēmuma pielikumā.

To digitālās transformācijas ceļvežu (ceļa karšu) skaits, ko EDIC ir izdevis vienībām, kuras nav mazie un vidējie komersanti, vienības ar vidēji lielu kapitālu vai publiskā sektora vienības, ar norādītu vismaz vienu investīciju Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Nosaukums: To digitālās transformācijas ceļa karšu skaits, ko Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC) ir izdevis vienībām.

Mērķis: 1400

Kopsavilkuma dokuments, kas pamato, kā mērķis (tostarp visi attiecīgie elementi), tika sasniegts kopā ar atbilstošām saitēm uz apstiprinošajiem pierādījumiem.

Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:

a) ceļveži (ceļu kartes), kas izdoti vienībām;

b) izrakstu no oficiāliem dokumentiem, kuros atspoguļoti atlases kritēriji, kas nodrošina atbilstību DNSH tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01), kā noteikts Padomes īstenošanas lēmuma pielikumā.

Atskaites punkta un mērķa apraksts:

Digitālās transformācijas ceļvežu (ceļa karšu) skaits, ko EDIC izsniedz subjektiem. Atlases kritērijiem, skaits nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst DNSH tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasība ievērot attiecīgos ES un valstu vides tiesību aktus.

2.2.1.1.i. Atbalsts Digitālo inovāciju centru un reģionālo kontaktpunktu izveidei
(CID atsauce Nr.44 un Nr.44a)
LV-C[C2]-I[2-2-1-1-i-]

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un būtiski ietekmē investīcijas mērķa grupu un sasniedzamos rezultātus, ņemot vērā mērķa grupas lielumu un nozīmi digitālās transformācijas mērķu sasniegšanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās un sasniedzamā mērķa rādītājā, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH novērtējumu un laika grafiku.

Nosaukums rādītājam Nr.44: To digitālās transformācijas ceļvežu skaits, ko Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC) ir izdevis vienībām, kuras nav mazie un vidējie komersanti, vienības ar vidēji lielu kapitālu vai publiskā sektora vienības.

Mērķis: 100

Precizējums (ja nepieciešams):

Saskaņā ar Darbības kārtību "komersanti ar vidēji lielu kapitālu" ir komersanti, kuri ir ar darbinieku skaitu no 251 līdz 499 darbiniekiem.

Pārbaudes mehānisms:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem.

Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:

a) ceļvežus (ceļa kartes), kas izdoti vienībām, kuras nav mazie un vidējie komersanti, vienības ar vidēji lielu kapitālu vai publiskā sektora vienības;

b) izvilkumu no oficiāliem dokumentiem, kurā atspoguļoti atlases kritēriji, kas nodrošina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01), kā noteikts Padomes Īstenošanas lēmuma pielikumā.

Atskaites punkta un mērķa apraksts:

To digitālās transformācijas ceļvežu (ceļa karšu) skaits, ko EDIC ir izdevis vienībām, kuras nav mazie un vidējie komersanti, vienības ar vidēji lielu kapitālu vai publiskā sektora vienības, ar norādītu vismaz vienu investīciju Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Nosaukums rādītājam Nr.44a: Nosaukums: To digitālās transformācijas ceļvežu skaits, ko Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC) ir izdevis vienībām, kuras nav mazie un vidējie komersanti, vienības ar vidēji lielu kapitālu vai publiskā sektora vienības.

Atskaites punkta un mērķa apraksts: Ir pabeigtas visas Eiropas digitālo inovāciju centru darba paketes maziem un vidējiem komersantiem un komersantiem ar vidēju kapitālu, kā arī publiskajam sektoram, izņemot tās, ko finansē no programmas

"Digitālā Eiropa"

Nosaukums rādītājam Nr.44: To digitālās transformācijas ceļa karšu skaits, ko Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC) ir izdevis vienībām.

Mērķis: 2000

Pārbaudes mehānisms:

Kopsavilkuma dokuments, kas pamato, kā mērķis (tostarp visi attiecīgie elementi) tika sasniegts, kopā ar atbilstošām saitēm uz apstiprinošajiem pierādījumiem.

Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:

a) ceļveži (ceļu kartes), kas izdoti vienībām;

b) izrakstu no oficiāliem dokumentiem, kuros atspoguļoti atlases kritēriji, kas nodrošina atbilstību DNSH tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01), kā noteikts Padomes īstenošanas lēmuma pielikumā.

Atskaites punkta un mērķa apraksts:

Digitālās transformācijas ceļvežu (ceļa karšu) skaits, ko EDIC izsniedz subjektiem. Atlases kritērijiem, skaits nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst DNSH tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasība ievērot attiecīgos ES un valstu vides tiesību aktus.

Nosaukums rādītājam Nr.44a: To digitālās transformācijas ceļa karšu skaits, ko Eiropas digitālās inovācijas centrs (EDIC) ir izdevis vienībām.

Atskaites punkta un mērķa apraksts: Ir pabeigtas visas Eiropas digitālo inovāciju centru darba paketes, izņemot tās, ko finansē no programmas

"Digitālā Eiropa"

2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā
(CID atsauce Nr.47)
LV-C[C2]-I[2-2-1-3-i-]

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un būtiski ietekmē investīcijas mērķa grupu un sasniedzamos rezultātus, ņemot vērā mērķa grupas lielumu un nozīmi digitālās transformācijas mērķu sasniegšanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās un sasniedzamā mērķa rādītājā, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH novērtējumu un laika grafiku.

Nosaukums: Atbalstīto projektu skaits

Mērķa kvalitatīvais rādītājs: 14

Attiecībā uz maksājumiem, kas tiek veikti tikai pēc projekta pabeigšanas, Uzskata, ka šis mērķis attiecas uz CFLA apstiprinātiem projektiem.

To līgumu skaits, ar kuriem CFLA piešķir grantus par samaksātajām īstenotajām investīcijām. Tiek paredzēts, ka viena granta

summa nepārsniegs 1 000 000 EUR. Atlases

kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst

Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu

(2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Tiek parakstīti granta līgumi 14 projektu atbalstam.

2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā
(CID atsauce Nr.48)
LV-C[C2]-I[2-2-1-3-i-]

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un būtiski ietekmē investīcijas mērķa grupu un sasniedzamos rezultātus, ņemot vērā mērķa grupas lielumu un nozīmi digitālās transformācijas mērķu sasniegšanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās un sasniedzamā mērķa rādītājā, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH novērtējumu un laika grafiku.

Nosaukums: Atbalstīto projektu skaits

Mērķa kvalitatīvais rādītājs: 43

Attiecībā uz maksājumiem, kas tiek veikti tikai pēc projekta pabeigšanas, Uzskata, ka šis mērķis attiecas uz CFLA apstiprinātiem projektiem.

To līgumu skaits, ar kuriem CFLA piešķir grantus par samaksātajām īstenotajām investīcijām. Tiek paredzēts, ka viena granta

summa nepārsniegs 1 000 000 EUR. Atlases

kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst

Tehniskajiem norādījumiem par principa "nenodarīt būtisku kaitējumu" piemērošanu

(2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Tiek parakstīti granta līgumi, lai atbalstītu vēl 29 projektus.

2.2.1.3.i. Atbalsts jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai uzņēmējdarbībā
(CID atsauce Nr.49)
LV-C[C2]-I[2-2-1-3-i-]

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un būtiski ietekmē investīcijas mērķa grupu un sasniedzamos rezultātus, ņemot vērā mērķa grupas lielumu un nozīmi digitālās transformācijas mērķu sasniegšanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās un sasniedzamā mērķa rādītājā, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH novērtējumu un laika grafiku.

Nosaukums: Piesaistītais privātais finansējums

Mērķa kvalitatīvais rādītājs: 4 860 000 EUR

Līgumos starp CFLA un atbalsta saņēmējiem norāda privātā finansējuma summu. Tā kā projekta īstenošanas laikā privātā finansējuma summas var mainīties, uzskata, ka šis mērķis attiecas uz pabeigtajiem projektiem.

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj:

a) to līgumu sarakstu, kas noslēgti starp atbalsta sniedzēju un saņēmēju, norādot projekta privāto finansējumu;

b) pabeigto projektu sarakstu un aprakstu.

No uzņēmumiem piesaistītais privātais finansējums jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai.

Mērķa Nr.49 precizējums (ja nepieciešams): Privātā finansējuma apjoms, kas piesaistīts atbalstītajiem projektiem jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai.

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj:

a) to līgumu sarakstu, kas noslēgti starp finansējuma saņēmēju un pētniecības projekta īstenotāju, norādot projekta privāto finansējumu;

b) projektu sarakstu un aprakstu.

Privātā finansējuma apjoms, kas piesaistīts atbalstītajiem projektiem jaunu produktu un pakalpojumu ieviešanai.

2.2.1.4.i. Finanšu instrumenti komersantu digitālās transformācijas veicināšanai
(CID atsauce Nr.50, Nr.51 un Nr.52)
LV-C[C2]-I[2-2-1-4-i-]

2.2.1.4.i investīcijas mērķis ir veicināt komersantu attīstību, sniedzot aizdevumus ar kapitāla atlaidi, apgrozījuma apjoma pieauguma nodrošināšanai.

Sākotnēji RRF plāns paredzēja piešķirt aizdevumus 133 uzņēmumiem (T51) to digitālajai transformācijai un piesaistīt 37 miljonus eiro privāto finansējumu (T52) šīs atbalsta programmas ietvaros. Abi mērķi ir kopīgi galīgie mērķi, kas jāizpilda līdz 2026. gada 2. ceturksnim. Sākotnējā plānā finansējuma sadalījums un vidējais aizdevuma apjoms tika aprēķināts, pamatojoties uz līdzīgu atbalsta programmu datiem no 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas perioda, kā arī uz nacionālo iestāžu pieredzi aizdevumu portfeļu administrēšanā uzņēmumu attīstības un paplašināšanās jomā.

Investīciju īstenošanas gaitā ir konstatēts, ka uzņēmumu pieprasītais vidējais aizdevuma apjoms ir bijis lielāks, nekā sākotnēji plānots (no 339 421 EUR uz 670 000 EUR). Tajā pašā laikā arī piesaistītā privātā līdzfinansējuma apjoms (T52) ir pārsniedzis sākotnēji noteikto summu. Tā kā šīs investīcijas kopējais mērķis ir veicināt produktivitāti un ražošanas procesu efektivitāti Latvijas ekonomikā, mēs uzskatām, ka vissvarīgākais šīs investīcijas veiksmīgas īstenošanas rādītājs ir piesaistītais privātā finansējuma apjoms (T52), kas atspoguļo atbalsta shēmas ietekmi.

Ņemot vērā, ka investīcijā 2.3.1.2.i. "Uzņēmumu digitālo prasmju attīstībā" ir palicis neizlietots finansējums 3 515 154 EUR apmērā, aicinām to pārdalīt uz 2.2.1.4.i. investīciju. Skaidrojam, ka papildus pārdalītais finansējums 2.2.1.4.i. investīcijā ļautu sasniegt šādus rādītājus:

• Papildus tiktu noslēgti 5 līgumi, kopējam noslēgto līgumu skaitam saimnieciskās darbības veicējiem sasniedzot 65,.

• Tiktu piesaistīti papildus 1 360 000 EUR privātā finansējuma, kopā sasniedzot 45 300 000 EUR.

Pamatojoties uz šo, piedāvājam samazināt atbalstīto projektu skaitlisko mērķi no 133 uz 65 (T51) saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus palielinot piesaistītā privātā līdzfinansējuma apjomu no 37 milj. EUR uz 45,3 milj. EUR (T52).

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un būtiski ietekmē investīcijas mērķa grupu un sasniedzamos rezultātus, ņemot vērā mērķa grupas lielumu un nozīmi digitālās transformācijas mērķu sasniegšanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās un sasniedzamā mērķa rādītājā, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH novērtējumu un laika grafiku. Ja Eiropas Komisija piekrīt minētajiem grozījumiem un finansējuma pārdalei, Ekonomikas ministrija atspoguļo izmaiņas rādītājos.

Mērķa Nr.51 nosaukums: Piesaistītais privātais līdzfinansējums

Mērķa Nr.51 kvalitatīvais rādītājs: 133

Mērķa Nr.52 kvalitatīvais rādītājs: 37 000 000

Precizējums (ja nepieciešams): nav

Mērķa apraksts (T51):

Altum piešķirto vai ar granta elementu (aizdevuma vai granta apmaksu) piešķirto aizdevumu skaits programmā, kas paredzēta ekonomikas dalībnieku digitālajai transformācijai. Veiktspējas rādītājs tiek uzskatīts par izpildītu, kad starp ekonomikas dalībnieku un Altum ir noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

Atlases kritēriji nodrošinās, ka atlasītie projekti atbilst "Neradīt būtisku kaitējumu" tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgos ES un nacionālos vides tiesību aktus.

Mērķa apraksts (T52):

Privātā finansējuma piesaiste no uzņēmumiem ieguldījumu ietvaros, lai veicinātu ekonomikas dalībnieku digitālo transformāciju. Plānots, ka privātais ieguldījums tiks piesaistīts katram projektam vismaz 25% apmērā no attiecināmajām izmaksām, kurām tiks piešķirts aizdevums.

Mērķa Nr.50 nosaukums: Piešķirto aizdevumu skaits

Mērķa apraksts (T50): Atbalstīto projektu skaits.

Altum piešķirto aizdevumu skaits vai ar granta elementu (aizdevuma vai granta maksājums) saimnieciskās darbības veicēju digitālās transformācijas programmā.

Darbības rādītājs tiek uzskatīts par izpildītu, kad starp komersantu un Altum ir noslēgts līgums par projekta izpildi.

Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajām vadlīnijām "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu vides tiesību aktiem.

Mērķa Nr.51 kvalitatīvais rādītājs: 65

Mērķa Nr.52 kvalitatīvais rādītājs: 45 300 000

Mērķa apraksts (T51):

Noslēgto aizdevuma līgumu skaits starp Altum un ekonomikas dalībniekiem, lai atbalstītu digitālās transformācijas projektus. Atlases kritēriji nodrošinās, ka atlasītie projekti atbilst "Neradīt būtisku kaitējumu" tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgos ES un nacionālos vides tiesību aktus.

Mērķa apraksts (T52):

Privātā finansējuma apjoms, kas piesaistīts atbalstītajiem projektiem ekonomikas dalībnieku digitālās transformācijas veicināšanai.

Mērķa Nr.50 nosaukums: Piešķirto aizdevumu skaits

Mērķa apraksts (T50): Aizdevumu skaits.

Starp Altum un komersantiem noslēgto aizdevumu līgumu skaits digitālās transformācijas projektu atbalstam.

Atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst tehniskajām vadlīnijām "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu vides tiesību aktiem.

2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība
(CID atsauce Nr.57)
LV-C[C2]-I[2-3-1-r]

Pašreizējais atskaites punkta Nr.57 formulējums uzliktu nepamatotu administratīvo slogu valsts iestādēm, kurām būtu jāpierāda, ka jaunie tiesību akti patiešām ir radījuši darbiniekiem vairāk iespēju un tiesību piedalīties mācībās. Ierosināto grozījumu mērķis ir precizēt sasniedzamos mērķus, padarot īstenošanu mērķtiecīgāku un izmērāmāku. Grozījumi veicina reformas mērķu sasniegšanu, iestrādājot šos stimulus un regulējumus tiesību sistēmā. Šī pakete attīstīs mācību kultūru dažādās nozarēs, atbalstot darbinieku tiesības uz izglītību un nodrošinot uzņēmumus ar instrumentiem, lai veicinātu profesionālo izaugsmi savās organizācijās.

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un būtiski ietekmē reformu, ņemot vērā reformas mērķis ir izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz ieviest stimulus uzņēmumiem apmācīt darbiniekus un vienotu pieeju darbinieku atbalsta pasākumu ieviešanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās un sasniedzamā mērķa rādītājā, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH novērtējumu un laika grafiku

darbiniekus un radīt vairāk iespēju un tiesību darbiniekiem piedalīties mācībās

Kvalitatīvie rādītāji: Tiesiskais regulējums ir stājies spēkā

Atskaites punkta apraksts: Ir stājušies spēkā tiesību akti, kas: 1) nosaka kritērijus un procedūras uzņēmumu stimuliem un pienākumiem to darbinieku izglītības un mācību jomā (kas aptver gan pamatprasmes, gan padziļinātas prasmes) un ievieš labvēlīgāku nodokļu režīmu izmaksām, ko darba devēji sedz saistībā ar personāla izglītību (piemēram, mācību maksa); 2) rada vairāk iespēju un tiesību darbiniekiem piedalīties mācībās un 3) izveido ietvaru turpmākiem atbalsta pasākumiem, lai stimulētu uzņēmumus (jo īpaši MVU) attīstīt to darbinieku prasmes, tostarp nosaka atbalsta saņemšanas kritērijus un atbalsta pasākumu īstenošanas procedūru(-as).

Nosaukums: Uzlabot atbalstu darbinieku apmācībai

Kvalitatīvie rādītāji: Tiesību akti ir stājušies spēkā

Atskaites punkta apraksts:

1) Ieviest likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli labvēlīgāku nodokļu režīmu darba devēju segtajām studiju maksām par darbinieku augstāko izglītību;

2) Grozīts Darba likumu, lai paplašinātu darbinieku tiesības piedalīties apmācībās, kas saistītas ar profesionāliem uzdevumiem;

3) Pieņemti Ministru kabineta instrukcija par standartizētu atbalsta pasākumu izstrādi darba devējiem darbinieku apmācībai.

2.3.1.r. Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība
(CID atsauce Nr.57a)
LV-C[C2]-I[2-3-1-r]

Pašreizējais atskaites punkta Nr.57 formulējums uzliktu nepamatotu administratīvo slogu valsts iestādēm, kurām būtu jāpierāda, ka jaunie tiesību akti patiešām ir radījuši darbiniekiem vairāk iespēju un tiesību piedalīties mācībās. Ierosināto grozījumu mērķis ir precizēt sasniedzamos mērķus, padarot īstenošanu mērķtiecīgāku un izmērāmāku. Grozījumi veicina reformas mērķu sasniegšanu, iestrādājot šos stimulus un regulējumus tiesību sistēmā. Šī pakete attīstīs mācību kultūru dažādās nozarēs, atbalstot darbinieku tiesības uz izglītību un nodrošinot uzņēmumus ar instrumentiem, lai veicinātu profesionālo izaugsmi savās organizācijās. Lai nodrošinātu pilnīgu 2.3.1.r reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītībai attīstība" ieviešanu tiek izveidots jauns rādītājs Nr.57a, iekļaujot tajā rīcības plāna "Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija" izstrādi, lai atbalsta pasākumi pieaugušo prasmju pilnveidošanai būtu noteikti vienotā dokumentā.

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un būtiski ietekmē reformu, ņemot vērā reformas mērķis ir izstrādāt normatīvos aktus, kas paredz ieviest stimulus uzņēmumiem apmācīt darbiniekus un vienotu pieeju darbinieku atbalsta pasākumu ieviešanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās un sasniedzamā mērķa rādītājā, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH novērtējumu un laika grafiku

Mērķis: Atskaites punkts

Kvalitatīvie rādītāji: Tiesiskais regulējums ir stājies spēkā

Indikatīvais laika grafiks: 2025 Q4

Kvalitatīvie rādītāji mērķiem : N/a

Rādītāja sasniegšanas apraksts: Rīcības plāna "Cilvēkkapiāla attīstības Stratēģija" izstrāde.

2.3.1.2.i. Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība
(CID atsauce Nr.63 un Nr.64)
LV-C[C2]-I[2-3-1-2-i-]

Pēc šīs pārdales 2.3.1.2.i. investīcijas mērķrādītājs tiktu samazināts no 2521 komersanta uz 2080, kuriem nodrošināta digitālo prasmju apguve. Tajā pašā laikā, 2.2.1.4.i. investīcijas mērķrādītāji pieaugtu, noslēgto aizdevumu skaits tiktu palielināts līdz 65, bet piesaistītā privātā finansējuma apjoms līdz 45 300 000 EUR.

Mērķa kvalitatīvais rādītājs: 1080

Mērķa NR.63 apraksts: Uzņēmumu skaits, kuriem ir nodrošinātas pamata digitālās prasmes. Atbalsta instruments nodrošinās apmācības 1 080 uzņēmumiem, tostarp izmantojot MOOC tiešsaistes kursus, kā arī koncentrējoties uz digitālo prasmju uzlabošanu.

Izvēles kritēriji nodrošinās, ka izvēlētie projekti atbilst "Nedari būtisku kaitējumu" Tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgo ES un nacionālo vides likumdošanu.

Mērķa Nr.64 nosaukums: To uzņēmumu

skaits, kuros ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve (saskaņā ar izslēgšanas

sarakstu, kas aprakstīts ANP, lai nodrošinātu

atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par

principa "nenodarīt būtisku kaitējumu"

piemērošanu (2021/C58/01))

Mērķa kvalitatīvais rādītājs: 2521

Mērķa Nr.64 apraksts: Uzņēmumu skaits, kuriem ir nodrošinātas pamata digitālās prasmes. Atbalsta instruments nodrošinās apmācības 2 521 uzņēmumam, tostarp izmantojot MOOC tiešsaistes kursus, kā arī koncentrējoties uz digitālo prasmju uzlabošanu.

Izvēles kritēriji nodrošinās, ka izvēlētie projekti atbilst "Nedari būtisku kaitējumu" Tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību ievērot attiecīgo ES un nacionālo vides likumdošanu

Mērķa Nr.63 un Nr.64 precizējums (ja nepieciešams): Uzņēmumu skaits, kuriem ir nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve. Katrs apmācības gadījums var tikt ieskaitīts mērķa sasniegšanā, ja apmācību veido dažādi apmācības moduļi vai apmācības jomas, pakāpeniski palielinot digitālo pamatprasmju līmeni. Ja viens un tas pats uzņēmums veica dažādus apmācības gadījumus mērķa sasniegšanai, var ieskaitīt katru apmācību gadījumu.

Mērķa kvalitatīvais rādītājs Nr.63: 628

Mērķa kvalitatīvais rādītājs Nr.64: 2080

2.3.2.1.i. Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem
(CID atsauce Nr.71 un Nr.72)
LV-C[C2]-I[2-3-2-1-i-]

Rādītāja Nr.72 aprakstā nepieciešams precizēt terminu "tehnoloģiskās inovācijas darbības", ņemot vērā, ka ar šo vārdu savienojumu tiek apzīmētās tādas aktivitātēs, kas paredz digitālo resursu un tehnoloģiju jauninājumu ieviešanu darbā ar jaunatni. Digitālo resursu un tehnoloģiju jauninājums, jeb tehnoloģiskā inovācija, var tikt izmantots darba ar jaunatni saturā, metodēs vai aktivitātēs, lai radītu kvalitatīvu un jauniešu vajadzībām atbilstošu saturu, un īstenotu tādas aktivitātes, kas veicina jauniešu prasmju un kompetenču attīstību neformālās izglītības ceļā. Kā arī nepieciešams nosaukumā un aprakstā veikt tādus precizējumus, kas skaidrāk nodalītu digitālo pašapkalpošanās prasmju pilnveides mācību dalībniekus no tiem jauniešiem, kuri ir piedalījušies digitālā darba ar jaunatni tehnoloģiskajās inovācijas darbībās.

Nosaukums: To iedzīvotāju skaits, kuriem tika pilnveidotas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskajās inovācijas darbībās

Apraksts: To iedzīvotāju skaits, kuriem ir progresīvas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas pasākumos. Ir izstrādāta un ieviesta digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves pieeja (e-mācību kurss), tostarp ir izstrādātas un īstenotas kopīgās tehnoloģiju radošuma pamatnostādnes jaunatnes tehnoloģiju un inovācijas spēju attīstībai. To iedzīvotāju skaits, kuriem ir progresīvas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskās inovācijas pasākumos. Digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves pieeja (e-mācību kurss) ir izstrādāta un ieviesta, tostarp, lai izstrādātu un īstenotu Kopīgās tehnoloģiju radošuma pamatnostādnes jaunatnes tehnoloģiju un inovācijas spēju attīstībai.

Nosaukums: To iedzīvotāju skaits, kuriem tika pilnveidotas digitālās pašapkalpošanās prasmes un kuri ir piedalījušies tehnoloģiskajās inovācijas darbībās

Apraksts: Investīciju rezultātā ir izstrādāta un ieviesta digitālā pašapkalpošanās prasmju apguves pieeja (e-mācību kurss), tostarp tiek izstrādātas un īstenotas kopīgās tehnoloģiju radošuma pamatnostādnes jaunatnes tehnoloģiju un inovācijas spēju attīstībai. Mācībās piedalījušies vismaz 40 tūkstoši iedzīvotāju (no tiem pašmācība sasniegusi vismaz 5000); un vismaz 10 tūkstoši cilvēku piedalījušies tehnoloģisko inovāciju aktivitātēs.

Nosaukums: Cilvēku skaits, kas piedalījās mācībās Apraksts: Cilvēku skaits, kas piedalījās mācībās, lai pilnveidotu digitālās pašapkalpošanās prasmes.

Nosaukums: Cilvēku skaits, kas piedalījās mācībās

Apraksts: Investīciju rezultātā ir izstrādātas un ieviestas digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves pieeja (e-mācību kurss), kā arī kopīgās tehnoloģiju radošuma pamatnostādnes jaunatnes tehnoloģiju un inovācijas spēju attīstībai. Digitālo pašapkalpošanās prasmju apguves mācībās piedalījušies vismaz 40 tūkstoši cilvēku (no tiem pašmācība sasniegusi vismaz 5000); un vismaz 10 tūkstoši cilvēku piedalījušies digitālā darba ar jaunatni tehnoloģisko inovāciju aktivitātēs.

2.3.2.2.i investīcija "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība",
(CID atsauce Nr.74)
LV-C[C2]-I[2-3-2-i]

Investīcijas mērķi ir palielināt publiskās pārvaldes darbinieku prasmes digitālajā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošu politiku. Investīcija ietver valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju palielināšanu, tostarp digitālās transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, datu analīzes, mākslīgā intelekta un citu modernu tehnoloģiju izmantošanu, lai modernizētu darbības un pakalpojumus, elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību.

Investīciju attiecībā uz digitālo prasmju un kompetenču sistēmu īsteno līdz 2023.gada 30.jūnijam, bet attiecībā uz publiskās pārvaldes darbinieku digitālo prasmju uzlabošanu – līdz 2026.gada 31.augustam.

Investīcijas mērķi ir palielināt publiskās pārvaldes darbinieku prasmes digitālajā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošu politiku. Investīcija ietver valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju palielināšanu.

Investīciju īsteno līdz 2026.gada 31.augustam.

"Līdz 2023.gada jūnijam izstrādāts digitālo prasmju un kompetenču satvars".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"Dara pieejamu publiskās pārvaldes digitālo prasmju plānu un satvaru, tostarp mācību programmas, un organizē apmācību publiskās pārvaldes pamatplatformā."

Kolonnas "Nosaukums" redakcija:

"Izstrādāts publiskās pārvaldes digitālo prasmju ietvars".

Kolonnas "Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)" redakcija:

"Digitālo prasmju ietvars ir pieejams Valsts administrācijas skolas mācību vadības sistēmā un apstiprināts ar Valsts administrācijas skolas iekšējo normatīvo aktu."

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"Publiskās pārvaldes digitālo prasmju ietvars, tostarp mācību programmas ir izstrādātas."

2.3.2.2.i investīcija "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība",
(CID atsauce Nr.75)
LV-C[C2]-I[2-3-2-i]

Investīcijas mērķi ir palielināt publiskās pārvaldes darbinieku prasmes digitālajā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošu politiku. Investīcija ietver valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju palielināšanu, tostarp digitālās transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, datu analīzes, mākslīgā intelekta un citu modernu tehnoloģiju izmantošanu, lai modernizētu darbības un pakalpojumus, elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību.

Investīciju attiecībā uz digitālo prasmju un kompetenču sistēmu īsteno līdz 2023.gada 30.jūnijam, bet attiecībā uz publiskās pārvaldes darbinieku digitālo prasmju uzlabošanu – līdz 2026.gada 31.augustam.

Investīcijas mērķi ir palielināt publiskās pārvaldes darbinieku prasmes digitālajā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošu politiku. Investīcija ietver valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju palielināšanu.

Investīciju attiecībā uz digitālo prasmju un kompetenču sistēmu īsteno līdz 2023.gada 30.jūnijam, bet attiecībā uz publiskās pārvaldes darbinieku digitālo prasmju uzlabošanu – līdz 2026.gada 31.augustam.

"Valsts pārvaldes (valsts un pašvaldību) darbinieki ar padziļinātām digitālajām prasmēm, tostarp
e-mācībās iegūtām ".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"To cilvēku skaits, kuri ir apguvuši padziļinātas digitālās prasmes šādu investīciju rezultātā:

• ir izveidotas vispārējo un specializēto digitālo kompetenču sistēmas, kompetenču pilnveidošanas ceļveži un mācību programmu saturs;

• digitālo kompetenču un prasmju apmācības sadaļa ar kompetenču sistēmām, publiskās pārvaldes vienotajā digitālās tālmācības vidē/platformā ir organizēts un darbojas mācību saturs un apmācības programmas;

• ir nodrošināta pašvadītu mācību izmantojamība."

"Publiskās pārvaldes nodarbināto pabeigto apmācību skaits digitālo prasmju ietvara jomās".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"Publiskās pārvaldes nodarbināto pabeigto klātienes un tiešsaistes apmācību skaits digitālo prasmju ietvara jomās: 1) Digitalizācijas vadība un attīstība, 2) Digitālā satura veidošana, 3) Kiberdrošība,
4) Komunikācija un sadarbība, 5) Informācija un datu pratība,
6) Caurviju prasmes."

2.3.2.2.i investīcija "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", (CID atsauce Nr.76)
LV-C[C2]-I[2-3-2-i]

Investīcijas mērķi ir palielināt publiskās pārvaldes darbinieku prasmes digitālajā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošu politiku. Investīcija ietver valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju palielināšanu, tostarp digitālās transformācijas plānošanā un pārmaiņu vadībā, datu analīzes, mākslīgā intelekta un citu modernu tehnoloģiju izmantošanu, lai modernizētu darbības un pakalpojumus, elastīgu IKT projektu vadību, modernu digitālo infrastruktūru izmantošanu un pārvaldību.

Investīciju attiecībā uz digitālo prasmju un kompetenču sistēmu īsteno līdz 2023.gada 30.jūnijam, bet attiecībā uz publiskās pārvaldes darbinieku digitālo prasmju uzlabošanu – līdz 2026.gada 31.augustam.

Investīcijas mērķi ir palielināt publiskās pārvaldes darbinieku prasmes digitālajā transformācijā un tehnoloģiju izmantošanā, lai izstrādātu digitālajam laikmetam atbilstošu politiku. Investīcija ietver valsts pārvaldes un pašvaldību darbinieku digitālās kompetences un spēju palielināšanu.

Investīciju attiecībā uz digitālo prasmju un kompetenču sistēmu īsteno līdz 2023.gada 30.jūnijam, bet attiecībā uz publiskās pārvaldes darbinieku digitālo prasmju uzlabošanu – līdz 2026.gada 31.augustam.

Kolonnas "Nosaukums" redakcija:

"Valsts pārvaldes (valsts un pašvaldību) darbinieki ar padziļinātām digitālajām prasmēm, tostarp e-mācībās iegūtām ".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"To cilvēku skaits, kuri ir apguvuši padziļinātas digitālās prasmes šādu investīciju rezultātā:

• ir izveidotas vispārējo un specializēto digitālo kompetenču sistēmas, kompetenču pilnveidošanas ceļveži un mācību programmu saturs;

• digitālo kompetenču un prasmju apmācības sadaļa ar kompetenču sistēmām, publiskās pārvaldes vienotajā digitālās tālmācības vidē/platformā ir organizēts un darbojas mācību saturs un apmācības programmas;

• ir nodrošināta pašvadītu mācību izmantojamība."

"Publiskās pārvaldes nodarbināto pabeigto apmācību skaits digitālo prasmju ietvara jomās".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"Publiskās pārvaldes nodarbināto pabeigto klātienes un tiešsaistes apmācību skaits digitālo prasmju ietvara jomās: 1) Digitalizācijas vadība un attīstība, 2) Digitālā satura veidošana, 3) Kiberdrošība, 4) Komunikācija un sadarbība, 5) Informācija un datu pratība, 6) Caurviju prasmes."

2.3.2.3.i investīcija "Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajām grupām un izglītības iestādēs", (CID atsauce Nr.79)
LV-C[C2]-I[2-3-2-3-i]

sistēmas, kas nodrošinās tehnoloģiju pieejamību katram skolēnam un skolotājam visā Latvijā." no mērķa apraksta, jo tas kalpo kā skaidrojoša informācija un neizvirza nekādas papildu prasības.

Investīcijas 2.3.2.3i mērķa apraksts

" Investīcijas mērķis ir nodrošināt piekļuvi mācību saturam un ļaut skolēniem no sociāli neaizsargātām grupām piedalīties attālinātās mācību procesā. Līdz 2021.gada beigām tiks apstiprināts ietvars attālinātās izglītības organizēšanai un īstenošanai izglītības iestādēs.

Investīcija sastāv no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojuma iegādes vispārējās izglītības iestādēm, sociāli neaizsargāto grupu skolēnu atbalstam un skolotājiem, veidojot "datoru bibliotēkas" izglītības iestādēs. Investīcijas īstenojamas līdz 2023.gada 31.decembrim."

Investīcijas mērķis ir nodrošināt piekļuvi mācību saturam un ļaut skolēniem no sociāli neaizsargātām grupām piedalīties attālinātās mācību procesā. Līdz 2021.gada beigām tiks apstiprināts ietvars attālinātās izglītības organizēšanai un īstenošanai izglītības iestādēs.

Investīcija sastāv no informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojuma iegādes vispārējās izglītības apguvei, sociāli neaizsargāto grupu skolēnu atbalstam un skolotājiem, Investīcijas īstenojamas līdz 2023.gada 31.decembrim."

LV-C[C2]-I[2-4-1-2-1]

Izmaiņu apraksts un pamatojums: Ar ierosinātajām izmaiņām tiek precizēts 2.4.1.2.i investīcijas "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība" sasniedzamā mērķa nr.83 nosaukums un apraksts. Grozījumu mērķis ir samazināt administratīvo slogu, kas saistīts ar dokumentu pārbaudi attiecībā uz iespēju noslēgt līgumu ar elektronisko sakaru komersantu. Prasība piedāvāt iespēju slēgt līgumu ir lieka, ņemot vērā, ka ir jānodrošina piekļuve platjoslas tīklam, kas netieši dod iespēju galalietotājam slēgt līgumu.

Izmaiņu nav

Izmaiņu nav

Mērķrādītāja nr.83 apraksts: "Rādītājs tiek definēts kā tādu mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas savienojumiem ar ļoti lielas ietilpības tīklu, kā to apliecina līgums ar elektronisko sakaru komersantu par abonēšanu uz pakalpojuma ātrumu vismaz 100 Mb/s (ļoti augstas ietilpības platjoslas tīkls (VHCN)), un kurām ir piekļuve šādam pakalpojumam, t.i., iespēja noslēgt līgumu ar elektronisko sakaru komersantu un sākt pakalpojuma saņemšanu indikatīvā mēneša laikā pēc pakalpojuma saņemšanas."

Mērķrādītāja nr.83 apraksts: "Rādītājs tiek definēts kā tādu mājsaimniecību, uzņēmumu, skolu, slimnīcu un citu publisko ēku skaits, kurām ir piekļuve platjoslas ļoti augstas veiktpējas tīklam ar ātrumu vismaz 100 Mb/s."

3.1.1.6.i. investīcija "Pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo bezemisiju transportlīdzekļu iegāde"
(CID atsauce Nr.108)
LV-C[C3]-I[3-1-1-6-i-]-T[108]

Nepieciešamas izmaiņas 3.1.1.r. reformas "Administratīvi teritoriālā reforma" mērķa Nr.108 "Finansējuma apjoms saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti par elektroautobusu iegādi pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildei" nosaukumā un aprakstā, izsakot tos atbilstoši plānotajam bezemisiju transportlīdzekļu skaitam, tādā veidā to salāgojot ar mērķi Nr. 109, vienkāršojot tā novērtēšanu un samazinot administratīvo slogu. Ņemot vērā, ka mērķis faktiski ir sasniegts 2023.gada III ceturksnī, to nepieciešams iekļaut 3.maksājumu pieprasījumā.

Finansējuma apjoms saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti par elektroautobusu iegādi pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildei

Mērķa kvantitatīvais rādītājs: 8 300 000 EUR

Mērķa pārbaudes mehānisms:

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus par katru no piešķīrumiem:

a) atsauci un saiti uz oficiālo izdevumu vai datubāzi, kur ir publicēta informācija par attiecīgo piešķīrumu;

b) izrakstu no attiecīgiem oficiāliem dokumentiem, kurā ir apliecinājums, ka ir noslēgti līgumi par vismaz 15 elektroautobusu iegādi un ka tie ir saskaņā ar Padomes Īstenošanas lēmumā sniegto mērķa un investīciju aprakstu;

c) piešķirtās summas apmēru (bez PVN).

Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana elektrisko autobusu iegādei pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei par kopējo vērtību vismaz 8 300 000 EUR.

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2024.gada 4.ceturksnis

Elektrisko skolu autobusu skaits saskaņā ar piešķirtajām līgumu slēgšanas tiesībām par elektroautobusu iegādi pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošu pārvaldes uzdevumu izpildei

Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts mērķis (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus par katru no piešķīrumiem:

a) atsauci un saiti uz oficiālo izdevumu vai datubāzi, kur ir publicēta informācija par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

b) izrakstu no attiecīgiem oficiāliem dokumentiem, kurā ir apliecinājums, ka piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības par vismaz 15 elektroautobusu iegādi.

Mērķa apraksts: Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana 15 elektrisko autobusu iegādei pašvaldību autonomo funkciju un no tām izrietošo pārvaldes uzdevumu izpildei.

Orientējošs pabeigšanas grafiks: 2023.gada 3.ceturksnis

3.1.2.1.i. investīcija "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem"
(CID atsauce Nr. 115, 116, 117)
LV-C[C3]-I[3-1-2-1-i-]

Izmaiņu apraksts un pamatojums: Ar ierosinātājām izmaiņām tiek precizēti 3.1.2.1.i. investīcijas "Publisko pakalpojumu un nodarbinātības pieejamības veicināšanas pasākumi cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem" (turpmāk – 3.1.2.1.i. investīcija) ietvaros sasniedzamo 115. un 116. atskaites punktu un 117. mērķrādītāja apraksti un ar tiem saistītā informācija citās Padomes lēmuma pielikuma par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izvērtējuma apstiprināšanu sadaļās. Ierosinātās izmaiņas aprakstos tiek virzītas, lai nodrošinātu nepārprotamību par investīcijas ietvaros plānoto atbalstu mērķa grupas personām.

Rosinātās izmaiņas paredz svītrot šādas norādes:

- "viena persona uz vienu mājokli", tādējādi nepārprotami pieļaujot atbalstu mērķa grupas personām, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā (mājoklī).

Veicot mērķa grupas personu atlasi dalībai 3.1.2.1.i. investīcijas ietvaros, šobrīd ir konstatēti atsevišķi gadījumi, kad divas mērķa grupas iesaistes nosacījumiem atbilstošās personas dzīvo vienā mājoklī. Visas vienā mājsaimniecībā dzīvojošās mērķa grupas iesaistes nosacījumiem atbilstošās personas ir dažādos vecumos, kā arī tām nav divu identisku slimības izpausmju, funkcionēšanas ierobežojumu un kustību traucējumu. Viņām ir atšķirīgas vajadzības vides pielāgošanai.

Kā piemērus, pievienojam ergoterapeitu atzinumos sniegtās rekomendācijas par nepieciešamo mājokļa pielāgošanu katrai mērķa grupas personai:

1) Divu māsu gadījumā (dažāds vecums, viena ir pilngadīga (I. grupa (SSK kods – G80), mācās, izmanto riteņkrēslu un otra ir 17 gadus veca ((SSK kods – M41), izmanto asistenta pakalpojumu)):

Vienai māsai paredzēta mācību vietas ierīkošana – elektriski augstumā regulējams galds, ergonomisks datora krēsls, lai atvieglotu nokļūšanu līdz mācību vietai, uz istabas paaugstināto daļu ir jāizveido cieta seguma, gludi pakāpieni. Pakāpieni ir jāaprīko ar margām, margām ir jābūt stabilām ar neslīdošu roku balstu, 0.9-1.1m augstām.

Otrai māsai, pamatojoties uz to, ka ir samazināts aktivitāšu apjoms (ir mazākas kustības/aktivitātes, vairāk sanāk darboties istabā, kur temperatūra ir zema), ir nepieciešams pilnveidot istabas pieejamību. Papildu, lai atvieglotu mērķa grupas personas piecelšanos no gultas, nepieciešama gulta, kuras augstums ir 0.45 m.

2) Mātes un dēla gadījumā (māte (II. grupa (SSK kods – I69), izmanto staiguli un riteņkrēslu) un dēls (I. grupa (SSK kods – I69), izmanto riteņkrēslu)):

Dēlam nepieciešams iegādāties un pielāgot aprīkojumu istabā, kurā viņš uzturas.

Mātei: nepieciešama atbilstošu istabas mēbeļu izbūve un pilnveidošana, lai tiem var viegli piekļūt sēžot riteņkrēslā.

3) Brāļa un māsas gadījumā (abiem ir kāju ortozes, SSK kods vienāds – M41):

Veicamo darbu apjoms ir pietiekoši liels – gan pagalma līdzināšana un izklāšana ar bruģi, gan grīdas seguma izlīdzināšana iekštelpās, lai vieglāk pārvietoties. Šis ir tas gadījums, kad personām ir līdzīgi diagnozes kodi un arī funkcionālie traucējumi ir samērā līdzīgi, taču atšķirības ir antropometriskajos rādītājos.

Jāmin, ka jau sākotnēji Padomes lēmumā par 115. un 116. atskaites punktu un 117. mērķrādītāju tika paredzēts atbalsts "259 personām (vienas personas individuālajam mājoklim)" un kā 117. mērķrādītāja "Kvantitatīvais rādītājs (mērķiem)" ir norādīts "Personas". Tas nozīmē, ka pasākuma prioritāte ir vērsta uz personām, kuras saņems atbalstu, nevis uz pielāgojamo mājokļu skaitu. To personu skaits, kuru dzīves vide tiks uzlabota, netiks samazināts. Tas, ka divas attiecīgās mērķa grupas personas dzīvo vienā mājoklī, nav šķērslis nevienas no tām dalībai programmā un iespējām saņemt atbalstu nepieciešamajiem pielāgojumiem..

Kā 115. atskaites punkta sasniegšanas pamatojums ir pašvaldības projektam pievienots anonimizētais mērķa grupas personu saraksts, kurā mērķa grupas persona ir saistīta ar konkrētu mājokli. Turklāt Labklājības ministrija ir izstrādājusi metodiskos norādījumus (MK noteikumu Nr.512¹ 35.2.apakšpunkts) par 115. un 116. atskaites punkta un 117. mērķrādītāja sasniegšanu. Atbilstoši metodiskajiem norādījumiem pašvaldība sniedz informāciju, kā atlasīta mērķa grupa (115. atskaites punkts), kādi pielāgojumi plānoti (116. atskaites punkts) un kas paveikts (117. mērķrādītājs) mērķa grupas personu mājokļu vides pieejamības pasākumu nodrošināšanai. Tādējādi tiek uzskaitīts, cik mērķa grupas personām viņu mājokļos veikti pielāgojumi, t.i., ja tiek veikti vides pielāgojumi vienā mājoklī divām personām, tad tiek uzskaitīts atbalsts divām personām (par katrai personai veicamajiem pielāgojumiem), nevis vienam mājoklim. Vienlaikus dubultfinasēšana tiks novērsta, un pašvaldības un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra nodrošinās, ka izmaksas tiek attiecinātas uz katru personu atsevišķi un vienas un tās pašas izmaksas netiek uzskaitītas divreiz.

- "nodrošinot personām ar invaliditāti piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem un tādējādi sekmējot cilvēktiesību ievērošanu un dzīves kvalitāti", lai nodrošinātu viennozīmīgu izpratni par Cover Note par 116. un 117. mērķrādītāja izpildi ietveramo informāciju.

Līdz ar rosinātajām izmaiņām Labklājības ministrijas nostāja un pieeja paredzētajam atbalstam mērķa grupas personām nav mainīta. Skaidrojam, ka mājoklis ir ikvienas personas pamatvajadzība un to apmierināšana (personas ar invaliditāti gadījumā – atbilstošu pielāgojumu nodrošināšana) ir priekšnoteikums šīs personas sociālajai un ekonomiskajai aktivitātei, neatkarībai. Ieguldījumi vides pieejamības pilnveidošanā tieši sekmēs ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās tiesības uz sabiedrībai paredzēto objektu un pakalpojumu pieejamību neatkarīgai dzīvei. AF plānā ir paredzēts, ka individuālo mājokļu vides pieejamības uzlabošana personām ar kustību traucējumiem veicinās šo personu veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, nodrošinot pārvietošanās brīvību, tādā veidā veicinot šo personu iesaistīšanos darba tirgū un pieeju veselības, izglītības un sociālajiem pakalpojumiem. Šobrīd atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, pašvaldībām ir jāsniedz informācija aprakstošā veidā, vai pielāgojumi ir atbilstoši ergoterapeita slēdzienam, tādējādi nodrošinot, ka persona var neatkarīgi vai ar mazāku atbalstu lietot pielāgojumus savā mājoklī un brīvāk pārvietoties mājoklī vai ārpus mājokļa.

Labklājības ministrija jau sākotnēji investīcijas nosacījumus ir veidojusi ar fokusu uz personas iespēju veicināšanu iekļauties sabiedrībā, piekļūt pakalpojumiem un darba tirgum, atbalstot ieguldījumus sociāli un ekonomiski aktīvu darbspējas vecuma personu mājokļos. Kā jau uzsvērts iepriekš, nepieciešamo pielāgojuma veids un apjoms tiek noteikts individuāli atbilstoši personas situācijas novērtējumam, t.i., tiek noteikti, kādi pielāgojumi veicinās mērķa grupas personas ar kustību traucējumiem, kuriem noteikta invaliditāte, sociālo un ekonomisko aktivitāti. Tā, piemēram, ja papildu margu izbūve kāpņu telpā ir paredzēta un tiks izbūvēta, tad nav pamata apšaubīt, ka šādu pielāgojumu veikšana palielinās personas iespējas izkļūt ārtelpā un tādējādi piekļūt nodarbinātībai un pakalpojumiem. Atsevišķi mērījumi vai uzskaite par personu iziešanu no mājokļa, attālinātā darba izmantošanu, darba vietu, sabiedrisko vietu vai pasākumu apmeklējumu, pēc projektu pabeigšanas (mājokļu pielāgojumu veikšanas) netiks veikti (rezultātu ilgtspējas nosacījumi ANM investīcijām netiek izvirzīti).

Investīcijas vispārējais mērķis ir nodrošināt personām ar invaliditāti piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem, tādējādi sekmējot cilvēktiesību ievērošana un dzīves kvalitāti. Ņemot vērā mājokļu pielāgošanas individuālo raksturu un ierobežoto pieejamo finanšu atbalsta apmēru investīcijas ietvaros, investīcijā bez sākotnēji nodefinētām prasībām mērķa grupas atlasei nav izvirzīti rezultātu ilgtspējas nodrošināšanas nosacījumi vai citas prasības investīcijas ietekmes mērījumu veikšanai. Attiecīgi, lai neradītu maldinošu priekšstatu par investīcijas nosacījumiem un rādītājus pamatojošo informāciju, minētā norāde ir svītrojama.

Vienlaikus ar ierosinātajām izmaiņām 117. mērķrādītāja aprakstā tiek veikts redakcionāls precizējums, norādot, ka minētā mērkrādītāja ietvaros tiks pabeigta 259 personu mājokļu vides pielāgošana. Minētais precizējums veikts, ņemot vērā, ka ne visos plānotajos vides pielāgojumos tiks veikti būvdarbi, t.i., ir iespējama gan iekštelpu dažādu veidu pielāgošana, gan ārtelpas pielāgošana.

Ierosinātajām izmaiņām nav ietekmes uz "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu, tā prasības paliek nemainīgas sākotnēji veiktajam investīciju atbilstības novērtējumam – vides nosacījumu ievērošanas prasību ietveršana iepirkumu dokumentos un nacionālā būvniecības regulējuma ievērošana (ja attiecināms).

Tāpat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau AF plānā noteikto 3.1.2.1.i. investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai.

Izmaiņas veicinās atbalsta sniegšanu mājokļu pielāgošanai personām ar invaliditāti, kurām ir kustību traucējumi.

Nr.115

Nr.116

"Parakstīti līgumi par 259 personu ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti un bērnu ar invaliditāti mājokļu pielāgošanu, nodrošinot personām ar invaliditāti piekļuvi nodarbinātībai un pakalpojumiem un tādējādi sekmējot cilvēktiesību ievērošanu un dzīves kvalitāti. Noslēgti līgumi par tādu vides piekļūstamības elementu nodrošināšanu, kas nepieciešami mērķgrupas personām, paredzot vides pielāgošanas pasākumus (piemēram, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana) 259 personu mājokļos (viena persona uz vienu mājokli).".

"Parakstīti līgumi par 259 personu ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti un bērnu ar invaliditāti mājokļu pielāgošanu. Noslēgti līgumi par tādu vides piekļūstamības elementu nodrošināšanu, kas nepieciešami mērķgrupas personām, paredzot vides pielāgošanas pasākumus (piemēram, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, dzīvojamo telpu dažādu elementu vai aprīkojuma piemērošana, koplietošanas telpu pielāgošana) 259 personu mājokļos.".

Nr.117

"Pabeigti 259 mājokļu būvdarbi un parakstīts nodošanas akts. Pasākums ietver mājokļu pielāgošanu personām ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti un bērniem ar invaliditāti: piekļuve nodarbinātībai un pakalpojumiem personām ar invaliditāti, tādējādi sekmējot cilvēktiesību ievērošanu un dzīves kvalitāti, tostarp vides pielāgošanās pasākumi (piemēram, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, dzīvojamo un koplietošanas telpu pielāgošana) 259 personām (viena persona uz vienu mājokli).".

"Pabeigta 259 personu mājokļu vides pielāgošana. Pasākums ietver mājokļu pielāgošanu 259 personām ar smagu vai ļoti smagu invaliditāti un bērniem ar invaliditāti (piemēram, uzbrauktuvju un pacēlāju ierīkošana, dzīvojamo telpu dažādu elementu vai aprīkojuma piemērošana, koplietošanas telpu pielāgošana).".

3.1.2.3.i. investīcija "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība"
(CID atsauce Nr.122)
LV-C[C3]-I[3-1-2-3-i-]

Izmaiņu apraksts un pamatojums: Ar ierosinātājām izmaiņām tiek precizēts 3.1.2.3.i. investīcijas "Ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma noturība un nepārtrauktība" sasniedzamā 122. mērķrādītāja nosaukums, 122. un 123. mērķrādītāja sasniedzamās vērtības, kā arī ar to saistītā informācija citās Padomes lēmuma pielikuma par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izvērtējuma apstiprināšanu sadaļās.

Ierosinātās izmaiņas mērķrādītāja nosaukumā ir nepieciešamas, lai minētājā mērķrādītājā varētu ieskaitīt visas starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un finansējuma saņēmējiem (pašvaldībām, pašvaldību izveidotiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem un citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem) noslēgtās vienošanās un līgumus par projektu īstenošanu (turpmāk – līgums) šīs investīcijas ietvaros, par jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidošanu.

Sākotnēji par 3.1.2.3.i. investīcijas finansējuma saņēmējiem tika noteiktas pašvaldības, pašvaldības iestādes, pašvaldības kapitālsabiedrības vai pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības, kas nodrošina nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu vai sociālo pakalpojumu sniegšanu un bija plānots, ka tiks noslēgti vismaz 17 līgumi par projekta īstenošanu. Noslēdzoties izsludinātajai atklātajai projekta iesniegumu atlasei, kurā projektu iesniegumus varēja iesniegt laika periodā no 2023.gada 21.septembra līdz 2023.gada 15 novembrim, plānoto 17 projektu vietā tika iesniegti četri projekti, no kuriem apstiprināti trīs projekti, par kuru īstenošanu noslēgti 3 līgumi. Veicot pašvaldību aptauju, tika secināts, ka lēmumu nepiedalīties 3.1.2.3.i. investīcijas projektu iesniegumu atlasē pašvaldības pamato ar vairākiem, pārsvarā finansiāla apsvēruma iemesliem, gan infrastruktūras izveides (pieaugušās būvniecības izmaksas), gan uzturēšanas posmā (personāla atlīdzības izmaksu pieaugums atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam), kā arī pieaugošiem maksājumu apmēriem iepriekš uzņemto kredītsaistību segšanai (paaugstinātās EURIBOR procentu likmes sekas). Vairākas pašvaldības norādīja uz aizņēmumu limita sasniegšanu, kas liedz plānot turpmāku aizņemšanās iespēju Valsts kasē.

Ņemot vērā minēto, projektu iesniegumu atlases rezultātā apstiprināto projektu un noslēgto līgumu skaits ir nepietiekams, lai sasniegtu 3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros noteiktos mērķrādītājus Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna Darbības kārtībā noteiktajā apmērā.

Izvērtējot ieceri par atkārtotas projektu iesniegumu atlases izsludināšanu, papildu pašvaldību aptaujā tika secināts, ka, pat atvieglojot atsevišķus 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas nosacījumus, pašvaldības neplānotu piedalīties minētās investīcijas ieviešanā.

Lai sasniegtu 3.1.2.3.i. investīcijas mērķrādītāju vērtības, Labklājības ministrija šajā situācijā kā labāko alternatīvu (pretstatā nesludināt jaunu atlasi vispār un 3.1.2.3.i. investīciju īstenot tikai ar apstiprinātajiem trīs projektiem) piedāvāja finansējuma saņēmēju loka paplašināšanu, paredzot iespēju atklātā projektu iesniegumu atlasē piedalīties un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu veidot arī privātām juridiskām personām – nevalstiskajām organizācijām (biedrībām un nodibinājumiem) un komersantiem, kas sniedz vai pēc projekta pabeigšanas plāno sniegt sociālo pakalpojumu (turpmāk – privātais pakalpojuma sniedzējs). Šādu risinājumu atbalstīja arī Eiropas Komisija neformālās sarunās, kas notika 2024.gada 23.februārī.

Paplašinot finansējuma saņēmēju loku un sniedzot iespēju Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma atbalstam pieteikties arī privātiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, attiecīgi ir nepieciešams veikt 3.1.2.3.i. investīcijas 122. mērķrādītāja nosaukuma izmaiņas. Jau sākotnēji 122. mērķrādītāja definīcija tika orientēta uz līgumu par projekta īstenošanu skaitu, nevis pašvaldību teritorijām.

Tāpat jāmin, ka:

- saskaņā ar 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas nosacījumiem ir pieļaujams, ka viena pašvaldība var iesniegt katrā projektu iesniegumu atlasē vienu projekta iesniegumu. Attiecīgi pašvaldība, kurai jau ir apstiprināts projekts, atkārtotajā projektu iesniegumu atlasē var iesniegt vēl vienu projekta iesniegumu un vienā pašvaldībā var tikt īstenoti vairāki projekti;

- privātais pakalpojuma sniedzējs var vienoties ar vairākām pašvaldībām par ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanu vispārējas nozīmes tautsaimniecības pakalpojuma ietvaros. Tāpēc nav prognozējams pašvaldību skaits, kuru administratīvajās teritorijās dzīvojošām pensijas vecuma personām tiks veidots pakalpojums.

Svarīgi ģimeniskai videi pietuvinātas pakalpojumu sniegšanas vietas veidot tajās pašvaldībās, kurās koncentrējas vislielākais pensijas vecuma personu skaits un ir arī vislielākais pieprasījums pēc ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma pensijas vecuma personām (īpaši Rīgā vai pašvaldībās, kas ir tuvu Rīgai). Tas ir tikai loģiski, ka šajās pašvaldībās tiek veidots lielāks ģimeniskai videi pietuvināto pakalpojumu vietu skaits un nav pamatoti koncentrēties uz noteiktu pašvaldību skaitu.

Vienlaikus jāmin, ka Labklājības ministrija sagatavoja attiecīgus grozījumus 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas noteikumos, kas atbilstoši 2024.gada 19.marta Ministru kabineta sēdē noteiktajam uzdevumam (protokollēmums Nr.12 39.§ 2.punkts) bija iesniedzami izskatīšanai Ministru kabinetā pēc saskaņošanas ar Eiropas Komisiju. Eiropas Komisijas e-pasts ar informāciju, ka par 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas noteikumu grozījumu projektu nav papildu komentāru un Eiropas Komisija atbalsta to tālāku virzību, saņemts 2024.gada 2.jūlijā. Izstrādātais un ar Eiropas Komisiju saskaņotais grozījumu projekts 2024.gada 3.jūlijā iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Ministru kabinetā, apstiprināts Ministru kabineta 2024.gada 9.jūlija sēdē.

Lai realizētu šo, labāko alternatīvu, ar plašāku finansējuma saņēmēju loku, pēc 3.1.2.3.i. investīcijas Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās tika īstenota atkārtota atklāta projektu iesniegumu atlase, paredzot iespēju pieteikties arī privāto sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Minētā atlase tika izsludināta 2024. gada 30.jūlijā ar projekta iesniegumu iesniegšanas termiņu līdz 2024.gada 9.septembrim.

Lai veicinātu interesi par pasākumu, Labklājības ministrija piedalījās Centrālās finanšu un līgumu aģentūras organizētajos vebināros un individuāli skaidroja projektu iesniegumu atlases nosacījumus. Uzklausot potenciālo projekta iesniedzēju informāciju, ka projekta iesniegšanai noteiktais termiņš nav pietiekams sadarbības ar pašvaldību nostiprināšanai (pilnvarojumu līgumu vai nodomu protokolu noslēgšanai), jo pašvaldībās ir jāpieņem attiecīgi domes lēmumi un jāizstrādā pilnvarojumu līgumi, Labklājības ministrija pēc 2024.gada 22.augustā notikušā vebināra sagatavoja Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēja atlases termiņa pagarinājumu līdz 2024. gada 7.oktobrim. Minētie grozījumi noteikumos pieņemti Ministru kabinetā 2024.gada 3.septembrī.

Noslēdzoties atklātajai projektu iesniegumu atlasei, tās ietvaros saņemti 7 projektu iesniegumi. Tomēr pēc 3.1.2.3.i. investīcijā iesniegto projektu izskatīšanas ir konstatējams, ka 3 projektos ir augsti riski neizpildīt īpašuma vai lietošanas tiesību nosacījumus, t.i., projektu iesniedzēji nespēs nodrošināt, ka zemes vienība, uz kuras tie plāno būvēt ēkas ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai, būs viņu īpašumā vai uz to būs nostiprinātas lietošanas tiesības. Šo 3 projektu ietvaros paredzēta 9 ēku ar 144 pakalpojumu sniegšanas vietām izveide. Īpašuma vai lietošanas tiesību sakārtošana ir priekšnoteikums līguma noslēgšanai starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un finansējuma saņēmēju, t.i., 122. mērķrādītāja izpildei. Minētais arī nozīmē, ka līgumi nebūs noslēgti līdz brīdim, kad ir jāiesniedz 3. maksājuma pieprasījums Eiropas Komisijai. Tā kā īpašuma vai lietošanas tiesību nostiprināšanai ir veicamas noteiktas procedūras (zemes vienību nodalīšana, reģistrēšana valsts reģistros, īpašuma novērtēšana, izsoles organizēšana, īpašuma vai lietošanas tiesību reģistrēšana valsts reģistros utt.), prognozējams, ka īpašuma vai lietošanas tiesības varēs sakārtot ne ātrāk kā š.g. decembrī vai 2025. gada janvārī. Š.g. 21.novembrī ir saņemta Ludzas novada pašvaldības vēstule, ar kuru Ludzas novada pašvaldība atsauc iesniegto projektu Nr.3.1.2.3.i.0/2/24/A/CFLA/006 "Ģimeniskai videi pietuvinātas senjora mājas izbūve". Minēto projekta iesnieguma atsaukšanu Ludzas novada pašvaldība pamato ar to, ka provizoriskās pašvaldības izmaksas ir ievērojami augstākas nekā tika plānots, pieņemot Domes lēmumu par tās dalību atlases uzsaukumā.

Ņemot vērā Ludzas novada pašvaldības lēmumu un faktu, ka šī finansējuma saņēmēja projekts nebija iepriekš minēto 3 augsta riska projektu sarakstā, Labklājības ministrija ierosina Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā samazināt 122. mērķrādītāja vērtību uz 6 līgumiem par projekta īstenošanu (šobrīd plānoto 17 līgumu samazinājums par 11 līgumiem). 6 līgumus par projekta īstenošanu veidotu 3 pirmajā atlasē noslēgtie līgumi un 3 otrajā atlasē noslēgtie līgumi. Savukārt, lai nodrošinātu AF finansējuma pieejamību visiem projektiem atkārtotajā projektu iesniegumu atlasē, arī tiem 3 projektiem, kuros ir augsti riski līguma noslēgšanai līdz 3. maksājuma pieprasījuma iesniegšanai Eiropas Komisijai, pakalpojumu sniegšanas vietas šobrīd tiek ierosināts noteikt tādā apmērā kā plānots 9 projektos kopā (3 projektos pirmajā atlasē un 6 projektos otrajā atlasē). Ņemot vērā minēto, Labklājības ministrija ierosina samazināt 123.mērķrādītāja vērtību uz 408 izveidotajām pakalpojumu sniegšanas vietām (šobrīd plānotā 852 vietu samazinājums par 444 vietām). Vietu skaits ir noteikts, ņemot vērā 9 projektos plānoto ēku (26) un vietu skaitu (408). Jāatzīmē, ka visos projektos netiek paredzēts maksimālais ēku skaits (3 ēkas), kā arī vienā projektā zemes vienības platības apmēru un konfigurācijas dēļ nav iespējams izvietot 3 ēkas ar maksimālo klientu vietu skaitu, bet gan 2 ar 16 klientu vietām un 1 ēku ar 8 klientu vietām.

Nepieciešamā finansējuma apmērs visu 9 projektu īstenošanai ir 32 535 189 euro.

Vēl vienu (trešo) atklātu projektu iesniegumu atlasi un projektu īstenošanu Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas termiņā (līdz 2026.gada 30.jūnijam) nav iespējams realizēt.

Ierosinātajām izmaiņām nav ietekmes uz "Nenodarīt būtisku kaitējumu" pašnovērtējumu, tā prasības paliek nemainīgas sākotnēji veiktajam investīciju atbilstības novērtējumam – vides nosacījumu ievērošanas prasību ietveršana iepirkumu dokumentos un nacionālā būvniecības regulējuma ievērošana.

Tāpat ierosinātās izmaiņas neietekmē jau Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā noteikto 3.1.2.3.i. investīcijas ieguldījumu zaļā un digitālā mērķa sasniegšanai.

122. mērķrādītājs

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un 17 pašvaldībām ir noslēgti līgumi par jaunu vietu izveidi tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi.".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": " Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir noslēgusi 6 līgumus par projektu īstenošanu, kas paredz jaunu vietu izveidi tādu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kas pietuvināti ģimeniskai videi.".

123. mērķrādītājs

Kolonna "Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)": "mērķis: 852".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Izveidotas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošās aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas 852 pensijas vecuma personām (uzceltas 54 ēkas, kurās ir ne vairāk par 16 personām uz ēku). Šo ēku būvniecībā nodrošina, ka – katrā ēkā ir nodrošināts vismaz iepriekš noteikts materiāltehniskās bāzes minimums, piemēram, ierīces un mēbeles, – notiek pāreja no institucionālas aprūpes uz ģimenei draudzīgu aprūpi pensijas vecuma cilvēkiem.".

Kolonna "Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)": "mērķis: 408".

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "Izveidotas jaunas ģimeniskai videi pietuvinātu ilgstošās aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas 408 pensijas vecuma personām (uzceltas 26 ēkas, kurās ir ne vairāk par 16 personām uz ēku). Šo ēku būvniecībā nodrošina, ka – katrā ēkā ir nodrošināts vismaz iepriekš noteikts materiāltehniskās bāzes minimums, piemēram, ierīces un mēbeles, – ēkas telpu plānojums un ēkas atrašanās vieta ir piemēroti ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniegšanai

Finansējums samazināts par 36 217 828 euro, ņemot vērā līgumos piesaistīto finansējumu un potenciālo līgumu summu:

- otrās kārtas pirmajā uzsaukumā noslēgto līgumu AF finansējuma apmērs – 12 732 040 euro;

otrās kārtas otrajā uzsaukumā iesniegto projektu iesniegumu AF finansējuma apmērs – 19 803 021 euro.

3.1.2.3.i investīcijas atlikums 36 217 828 euro apmērā tiek novirzīts 3.1.2.6.i. investīcijai -7 196 909 euro un 3.1.1.7.i. investīcijai – 29 020 791 euro.

4.1.1.3.i investīcija "Atbalsts sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai"
(CID atsauce Nr.141)
LV-C[C4]-I[4-1-1-3-i-]

Izmaiņas 142.mērķa bāzes vērtībā veicamas tehniski (mainot bāzes vērtību no 0 uz 20), ņemot vērā, ierosinātos grozījumus 141.mērķa nosaukumā. Minētās izmaiņas neietekmēs faktisko rādītāja izpildi, investīcijas mērķi Nr.142 plānots izpildīt – atbilstoši šobrīd īstenošanā esošo projektu skaitam un progresam, plānots uzlabot infrastruktūru vismaz 40 sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem.

Budžeta izpildes panākšana, ko mēra kā kopējo iepirkumu projektos, ar kuriem uzlabo sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru un kuri sasniedz vismaz 4 250 000 EUR no kopējā budžeta 8 500 000 EUR apmērā.

Mērķa kvalitatīvais rādītājs: 4 250 000 EUR

Mērķa apraksts: Mērķrādītāju uzskata par

sasniegtu, tiklīdz ir noslēgti iepirkuma līgumi par vismaz 50 % no kopējā plānotā projektu apjoma (4 250 000 EUR) – progresu mēra kā kopējo projektu līgumu skaitu attiecībā pret kopējo plānoto investīciju apjomu 8 500 000 EUR apmērā vismaz 40 sekundārās ambulatorās veselības aprūpes iestādēs ar mērķi uzlabot 1) epidemioloģisko drošību, 2) vides piekļūstamību un 3) integrēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūru.

To sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzēju skaits, kuriem ir uzlabota infrastruktūra.

Mērķa kvalitatīvais rādītājs: 20 (skaits).

Mērķa apraksts: Mērķrādītāju uzskata par sasniegtu pēc tam, kad ir pabeigti attīstības projekti vismaz 20 sekundārās ambulatorās veselības aprūpes iestādēs, kuru mērķis ir uzlabot 1) epidemioloģisko drošību, 2) vides piekļūstamību vai 3) integrēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūru.

Mērķi uzskata par sasniegtu pēc tam, kad ir pabeigti attīstības projekti vismaz 40 sekundārās ambulatorās veselības aprūpes iestādēs, kuru mērķis ir uzlabot 1) epidemioloģisko drošību, 2) vides piekļūstamību un 3) integrēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūru

Mērķa Nr.142 Bāzes vērtība: 0

Mērķi uzskata par sasniegtu pēc tam, kad ir pabeigti attīstības projekti sekundārās ambulatorās veselības aprūpes iestādēs, kuru mērķis ir uzlabot 1) epidemioloģisko drošību, 2) vides piekļūstamību vai 3) integrēto aprūpes pakalpojumu infrastruktūru

Mērķa Nr.142 Bāzes vērtība: 20

5.1.1.1.i. investīcija "Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana",
(CID atsauce Nr.155 un Nr.156)
LV-C[C5]-I[5-1-1-1-i]

Investīcija 5.1.1.1.i. Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana.

Pasākuma mērķis ir izstrādāt inovācijas sistēmas pārvaldības un tās nepārtrauktas darbības modeli. Investīcija ir vērsta uz inovācijas sistēmas pārvaldības uzlabošanu, kam pamatā ir reģionālās inovācijas pārdomātas specializācijas stratēģijas (RIS3) piecās jomās: a) zinībietilpīga bioekonomika, b) biomedicīna, biofarmācija un medicīnas tehnoloģijas, c) viedie materiāli, tehnoloģijas un sistēmas, d) informācijas tehnoloģijas un e) viedā enerģētika. Pasākuma mērķis ir attīstīt vērtību ķēžu ekosistēmas RIS3 jomās, iesaistot visus valdības, nozares un akadēmisko aprindu pārstāvjus. Tā mērķis ir sekmēt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi un zināšanu pārnesi tautsaimniecībā, tādējādi veicinot ekonomikas transformāciju uz augstāku pievienoto vērtību.

Investīcija ietver tāda inovācijas pārvaldības modeļa izveidi, kas nodrošina koordinētu pieeju inovācijas fonda īstenošanai, kā arī inovācijas rezultātu uzraudzībai. Investīcijas rezultātā notiek pārmaiņas inovācijas politikas izstrādi un īstenošanā RIS3 jomās – veidā, kādā publiskā pārvalde iesaistās un funkcionē. Pasākums nodrošina RIS3 pārvaldības modeļa pāreju uz ekosistēmas pieeju, kā arī uzlabo informācijas plūsmu un sadarbību starp ieinteresētajām personām (tostarp valsts iestādēm, kas atbild par inovācijas politiku un atbalsta instrumentu īstenošanu). Katrā RIS3 jomā sagatavo divus analītiskos ziņojumus 2023. un 2025.gadā, iekļaujot inovācijas atbalsta programmas darbības rezultātus, kā arī ieteikumus iespējamiem programmas uzlabojumiem.

Šo investīciju īsteno līdz 2026.gada 31.augustam.

Investīcija 5.1.1.1.i. Inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa darbināšana.

Pasākuma mērķis ir atbalstīt jaunā inovācijas sistēmas pārvaldības modeļa darbināšanu un nodrošināt tā nepārtrauktu darbību.

Investīcija mērķis ir mobilizēt cilvēkresursus, kas nepieciešami, lai izveidotu inovāciju pārvaldības modeli, kas nodrošina koordinētu pieeju inovāciju atbalsta programmu un fonda ieviešanā, kā arī inovāciju to darbības uzraudzību. Divos monitoringa ziņojumos tiks iekļauta informāciju par visām RIS3 jomām, kā arī izteikti ieteikumi iespējamiem programmas uzlabojumiem.

Šo investīciju īsteno līdz 2026.gada 31.augustam.

Mērķa Nr.155 nosaukums: Nepieciešamo cilvēkresursu piesaistīšana

Mērķa Nr.155 apraksts: Ekonomikas ministrija un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nolīgst vismaz 19 cilvēkus, lai nodrošinātu šīm iestādēm uzticēto funkciju izpildi inovācijas pārvaldības jomā.

Ekonomikas ministrija publicē:

̶ divgadu (2023. un 2025.gadā, kopā divi) analītisku uzraudzības ziņojumu par katru RIS3 jomu, kurā ietverts arī inovāciju atbalsta programmas novērtējums un ieteikumi tās uzlabošanai;

̶ vienu uzraudzības ziņojumu (par 2023.– 2025.gada periodu), kurā ietverts vispārējs un individuāls novērtējums par to privāto dalībnieku sniegumu, kuri atlasīti pētniecības atbalsta programmas īstenošanai un sadarbības tīkla atbalsta programmai, kā arī jaunā inovācijas pārvaldības modeļa darbības analīzi.

Inovācijas pārvaldības sistēmai tiek nodrošināts ilgtermiņa valsts budžeta finansējums. Finansēšanas lēmumā norāda iesaistīto iestāžu funkcijas saskaņā ar iepriekš minētā uzraudzības ziņojuma rezultātiem.

Mērķa Nr.155 nosaukums: Līgumu slēgšana vai nepieciešamo cilvēkresursu piesaistīšana

Mērķa Nr.155 apraksts: Ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir noslēgti vai noteikti vismaz 19 cilvēki, lai nodrošinātu šīm iestādēm uzticēto funkciju izpildi inovācijas pārvaldības jomā.

Ekonomikas ministrija publicē:

̶ divus analītiskas uzraudzības ziņojumus par visām RIS3 jomām, iekļaujot datus par iepriekšējo gadu un pašreizējo gadu, ja iespējams, kurā ietverts arī inovāciju atbalsta programmas novērtējums un ieteikumi tās uzlabošanai;

̶ vienu uzraudzības ziņojumu (par 2023.– 2025.gada periodu), kurā ietverts vispārējs un individuāls novērtējums par to privāto dalībnieku sniegumu, kuri atlasīti pētniecības atbalsta programmas īstenošanai un sadarbības tīkla atbalsta programmai, kā arī jaunā inovācijas pārvaldības modeļa darbības analīzi.

5.2.1.r reforma "Augstākās izglītības un zinātniskās izcilības un pārvaldības reforma"
(CID atsauce Nr.160 un 162)
LV-C[C5]-R[5-2-1-r-]

Grozījumu pamatā ir AF regulas 21.panta 1.punkts, un to mērķis ir samazināt administratīvo slogu, vienlaikus saglabājot pasākuma mērķus. Grozījumi jo īpaši attiecas uz 160. rādītāju. Pašreizējais formulējums radītu nepamatotu administratīvo slogu Latvijas iestādēm, kurām katra likumdošanas iejaukšanās, uz kuru attiecas starpposma rādītājs, būs jāsaista ar konceptuālu ziņojumu, kas pa to laiku varētu būt novecojis. Turklāt valsts iestādes varētu būt veikušas likumdošanas pasākumus, kas nav minēti konceptuālajā ziņojumā. Grozītais formulējums ļautu valsts iestādēm sasniegt reformas pasākuma mērķus, pārmērīgi un nepamatoti nesaistoties ar konceptuālajā ziņojumā noteiktajiem risinājumiem.

Grozījumi arī ievieš turpmāku vienkāršošanu pasākuma aprakstā un 162. rādītāja aprakstā. Pašreizējā redakcijā pasākuma aprakstā ir iekļauti datumi, kas nav nepieciešami, un 162. mērķa aprakstā ir pārrakstīšanās kļūda, kas ir redakcionāli jālabo.

Pasākums nodrošina, ka līdz 2024.gada 31.decembrim stājas spēkā tiesību normas, kas i) ievieš jaunu doktorantūras modeli; ii) ievieš augstākās izglītības iestāžu ciklisku institucionālo akreditāciju; iii) pilnveido augstākās izglītības finansēšanas modeli un iv) sasaista publisko finansējumu ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem.

Līdz 2026.gada 31.augustam visas valsts dibinātās augstākās izglītības iestādes īsteno jauno pārvaldības modeli, ieskaitot izmaiņas iekšējās pārvaldības struktūrās, nosaka rektora ievēlēšanas kritērijus saskaņā ar likuma prasībām, ieceļ vadības komandu

Pasākums nodrošina, ka stājas spēkā tiesību normas, kas i) ievieš jaunu doktorantūras modeli; ii) ievieš augstākās izglītības iestāžu ciklisku institucionālo akreditāciju; iii) pilnveido augstākās izglītības finansēšanas modeli un iv) sasaista publisko finansējumu ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem.

Līdz 2026.gada 31.augustam visas valsts augstākās izglītības iestādes īsteno jauno pārvaldības modeli, ieskaitot izmaiņas iekšējās pārvaldības struktūrās, nosaka rektora ievēlēšanas kritērijus saskaņā ar likuma prasībām, ieceļ vadības komandu

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, un Ministru kabinets ir pieņēmis grozījumus saistītajos Ministru kabineta noteikumos, kas attiecas uz:
- jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā (saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā paredzēto reformas īstenošanas risinājumu Ministru kabinets ir saņēmis atbalstu 2020.gada 25.jūnijā);
- jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu Latvijā (saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā paredzēto reformas īstenošanas risinājumu Ministru kabinets plāno to izskatīt līdz 2022. gada 30.jūnijam);
- augstākās izglītības iestāžu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu Latvijā (saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā paredzēto reformas īstenošanas risinājumu Ministru kabinets plāno to izskatīt līdz 2022.gada 31.decembrim);

Atskaites punkts Nr.160:

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Augstskolu likumā un Zinātniskās darbības likumā, un Ministru kabinets ir pieņēmis grozījumus saistītajos Ministru kabineta noteikumos, kas attiecas uz:
- jaunā doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā;
- jaunā akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanuLatvijā;
- augstākās izglītības iestāžu un koledžu cikliskas institucionālās akreditācijas ieviešanu Latvijā;
- trīs pīlāru augstākās izglītības finansēšanas modeļa turpmāku attīstību;
- valsts finansējuma sasaisti ar zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma rezultātiem.

100 % valsts dibināto augstākās izglītības iestāžu ir ieviesušas jauno pārvaldības modeli, t. sk.:

– izmantojot attiecīgi grozītus statūtus un citus iekšējos noteikumus,

– iekšējās pārvaldības struktūras (Senāts, padome, rektors) darbojas saskaņā ar jauno pienākumu un kompetenču sadalījumu,

– rektora ievēlēšanas kritēriji ir pārskatīti saskaņā ar likumu,

– vadības komandas iecelšana, kas nošķir akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu.

100 % valsts augstākās izglītības iestādes ir ieviesušas jauno pārvaldības modeli, t. sk.:

–attiecīgi grozīti statūti un citi iekšējie noteikumi,

– iekšējās pārvaldības struktūras (Senāts, padome, rektors) darbojas saskaņā ar jauno pienākumu un kompetenču sadalījumu,

– rektora ievēlēšanas kritēriji ir pārskatīti saskaņā ar likumu,

– vadības komandas iecelšana, kas nošķir akadēmisko un stratēģisko lēmumu pieņemšanu.

5.2.1.1.i investīcija "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti"(CID atsauce Nr.164 un 165)
LV-C[C5]-I[5-2-1-1-i-]

Aicinām precizēt 5.2.1.1.i. pasākuma aprakstu un mērķa Nr.165 rādītāja aprakstu ar redakcionāliem labojumiem.

Mērķa Nr.164 aprakstā Izglītības un zinātnes ministrija aicina svītrot mērķa apraksta punktu par noteikta valsts budžeta finansējuma nodrošināšanu doktorantūras studijām sākot ar 2027.gadu.

Šobrīd apstiprināšanai Ministru kabinetā tiek virzīts likumprojekts saistībā ar doktorantu nodarbinātību (MK noteikumu projekts 24-TA-1839), kur jaunā doktorantūras modeļa ieviešanai vidējā termiņā ir paredzēts finansējums no valsts budžeta 15 348 804 euro apmērā ik gadu (2024., 2025., 2026.g). Pēc AF 5.2.1.1.i investīciju īstenošanas plānots turpināt novirzīt finansējumu doktorantūrai valsts budžeta ietvarā.

Valsts budžetā tiek noteikti izdevumi tikai konkrētam gadam, līdz ar to 2026.gada augustā būs pieejama informācija par 2026.gada budžetu, bet nebūs pieejama informācija par 2027.gada un turpmāko gadu budžetu. Šī brīža valsts budžeta dokumenti nav pietiekami detalizēti, tie neuzrāda paredzētos izdevumus tieši doktorantūrai, bet gan aptver informāciju vairāk apkopotā veidā, piemēram "Augstākās izglītības programmu nodrošināšana", "Snieguma finansējums par rezultātiem pētniecībā un absolventu sagatavošanā", u.c.

Budžeta skaidrojuma dokumenti, ko ministrija gatavo budžeta cikla ietvaros N gadam, un kuros ir ietverti paredzamie izdevumi N – 1 un N – 2 gadiem, nesasniedz nepieciešamo detalizācijas pakāpi. Tāpēc patreizējā formulējumā ir ietverta prasība, kuras izpildi nevar apliecināt. Pašreizējais formulējums radītu lielu administratīvo slogu iestādēm, kurām ir saistoši budžeta veidošanas standarti, spēkā esoši noteikumi un procedūras, kas ir reglamentētas un pieprasa katru gadu iekļaut vienotu informāciju budžeta dokumentācijā saistībā ar ikgadējo un daudzgadu budžeta izpildi.

Iekļautais punkts var kavēt atskaites punkta sasniegšanu.

Augstākās izglītības iestādes vai zinātniskās pētniecības institūti ir parakstījuši 315 grantu līgumus ar doktorantiem, pēcdoktorantiem un pētniekiem (profesoriem) par vienu no šādiem pasākumiem:
1) doktorantūras granti;
2) pēcdoktorantūras granti;
3) zinātniskie (profesoru) granti.

Sākot no 2027.gada, doktorantūras studijām tiek nodrošināts valsts budžeta finansējums 19 miljonu EUR apmērā gadā.

Mērķis Nr.164:

Augstākās izglītības iestādes vai zinātniskās pētniecības institūti ir parakstījuši 315 grantu līgumus ar doktorantiem, pēcdoktorantiem un pētniekiem (profesoriem) par vienu no šādiem pasākumiem:
1) doktorantūras granti;
2) pēcdoktorantūras granti;
3) zinātniskie (profesoru) granti.

Mērķis Nr.165:

Augstākās izglītības iestāde vai pētniecības institūts ar pētījuma autoru ir noslēdzis 90 grantu līgumus par iekšējo pētījumu veikšanu.

Mērķis Nr.165:

Augstākās izglītības iestāde vai pētniecības institūts ir noslēdzis 90 grantu līgumus par iekšējo pētījumu veikšanu.

6.2.1.1.i. investīcija "AML inovāciju centra izveide noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas identificēšanas uzlabošanai",
(CID atsauce Nr.187)
LV-C[C6]-I[6-2-1-1-i]

"IT platforma zināšanu un dokumentu apmaiņai un sadarbības koordinēšanai starp ieinteresētajām personām"

"Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem.

Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:

a) kopijas apliecinājumiem par pabeigšanu, kas izsniegti saskaņā ar valsts tiesību aktiem un apliecina drošu platformu izveidošanu zināšanu apmaiņai, pārnesei un sniegšanai, tostarp nodrošinot, ka ir izveidota un darbojas pētniecības zāle, saziņas telpas un sistēmas iekšējie savienojumi ar iesaistītajām pusēm, kas nodrošina informācijas aizsardzību;

b) tādu tehnisko specifikāciju izrakstu, kas sasaista to prasības ar atskaites punkta sasniegšanu."

1) Ir izveidotas un tiek lietotas drošas platformas zināšanu apmaiņai, pārnesei un sniegšanai, tostarp aprīkota pētniecības zāle un stratēģiskās saziņas telpa. Platformas nodrošina algoritmu izstrādi datu analīzei un pārvaldībai, risināmo problēmu definēšanu un matemātisko modeļu atlasi, kā arī tehnoloģiju analītiskās platformas izveidi hipotēžu analīzei.

2) Ir izveidoti un darbojas sistēmas iekšējie savienojumi starp iesaistītajām pusēm, kas nodrošina informācijas aizsardzību. Iegādātas iekārtas, kas vajadzīgas, lai veiktu pilna apmēra funkcijas, un FID sistēma ir pielāgota nepieciešamajai datu apmaiņai.

"Finanšu izlūkdatu un zināšanu apmaiņas sadarbības platforma, lai stiprinātu naudas atmazgāšanas identifikāciju"

"Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem.

Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:

a) pieņemšanas nodošanas akti par risinājumu ieviešanu, kas apliecina atskaites punktā minēto nodevumu darbspēju;

b) tādu tehnisko specifikāciju izrakstu, kas sasaista to prasības ar atskaites punkta sasniegšanu."

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"1) Ieviestas 5 informāciju sistēmas, lai stiprinātu naudas atmazgāšanas, terorisma un prolifirācijas finansēšanas identificēšanas kapacitāti

2) Izveidotas 3 speciālas izpētes un komunikāciju telpas informācijas apmaiņai un sadarbībai

3) Izveidoti 5 starpsistēmu savienojumi automatizētai datu apmaiņai

4) Izveidota datu apstrādes infrastruktūra, balstoties uz 6 tehniskiem risinājumiem

5) 2 pētnieki veido analītiskos risinājumus informācijas pārbaudei finanšu darījumu ziņojumos, pret iepriekš nodefinētiem raksturlielumiem.

Kopumā ieguldījumu veido informācijas sistēmu ieviešana, izpētes un komunikāciju telpu izveide, starpsistēmu savienojumu izveide un pētnieku analītisko risinājumu izstrāde.

6.2.1.3.i. investīcija "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru. Prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide",
(CID atsauce Nr.193 )
LV-C[C6]-I[6-2-1-3-i]

"Jaunu mācību programmu izstrāde".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"Tiek pabeigtas desmit jaunas mācību programmas tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, īpašas starpdisciplināras mācības izmeklētājiem, tostarp par tādiem jautājumiem kā kibernoziedzība, krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcija publiskajos iepirkumos un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija."

Kolonnas "Nosaukums" redakcija:

"Jaunu mācību programmu izstrāde un apstiprināšana".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"Tiek pabeigta izstrāde desmit jaunām mācību programmām tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, īpašas starpdisciplināras mācības izmeklētājiem, tostarp par tādiem jautājumiem kā kibernoziedzība, krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcija publiskajos iepirkumos un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija.

Programmas tiek apstiprinātas projekta "Tieslietu akadēmija" uzraudzības padomē, kurā tiek pārstāvēta arī Tieslietu padome."

6.2.1.3.i. investīcija "Vienota tiesnešu, tiesu darbinieku, prokuroru. Prokuroru palīgu un specializēto izmeklētāju (starpdisciplināros jautājumos) kvalifikācijas pilnveides mācību centra izveide",
(CID atsauce Nr.194 )
LV-C[C6]-I[6-2-1-3-i]

"Mācību programmu pieņemšana un īstenošana".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"Ievieš un atjaunina mācību programmas (uz vietas, attālināti un e-mācības) tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, īpašas starpdisciplināras mācības izmeklētājiem, tostarp par tādiem jautājumiem kā kibernoziedzība, krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcija publiskajos iepirkumos un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija."

"Mācību programmu īstenošana".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"–

"Ievieš mācību programmas (uz vietas, attālināti un e-mācības) tiesnešiem, tiesu darbiniekiem, prokuroriem un prokuroru palīgiem, īpašas starpdisciplīnāras mācības izmeklētājiem, tostarp par tādiem jautājumiem kā kibernoziedzība, krāpšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, korupcija publiskajos iepirkumos un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija."

6.3.1.1.i. investīcija "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde",
(CID atsauce Nr.200)
LV-C[C6]-I[6-3-1-1-i]

Šā pasākuma mērķis ir palielināt valsts amatpersonu kompetenci ētikas un integritātes jomā.

Investīcija ietver a) kompetenču pārvaldības sistēmas izveidi ētikas un integritātes jomā un b) vismaz 16 232 valsts amatpersonu apmācību ētikas un integritātes jomā.

Šo investīciju īsteno līdz 2026.gada 31.augustam.

Šā pasākuma mērķis ir palielināt valsts amatpersonu kompetenci ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas novēršanas un interešu konfliktu novēršanas jomās.

Investīcija ietver a) kompetenču pārvaldības ietvara izveidi ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas novēršanas un interešu konfliktu novēršanas jomās un b) vismaz 16 232 valsts amatpersonu apmācību ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas novēršanas un interešu konfliktu novēršanas jomās.

Šo investīciju īsteno līdz 2026.gada 31 augustam.

"Pieejams kompetenču satvars, t.sk. mācību programmas"

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"Ir izveidota un darīta pieejama kompetenču pārvaldības sistēma ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas, ēnu ekonomikas, interešu konfliktu un iepirkuma jomās:

– tās mērķis ir stiprināt kompetences

projektu vadītājiem, politikas plānotājiem u. c.;

– tajā iekļauj kompetenču sistēmu, apmācības un testēšanas moduļu, profesionālās sertifikācijas, ievadprogrammu izstrādi, iekšējo ekspertu un treneru pilnveidošanu.

No 2024.gada ir nodrošināts valsts budžeta finansējums galvenajām publiskās pārvaldes attīstības mācību programmām."

Kolonnas "Nosaukums" redakcija:

"Pieejams kompetenču satvars"

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts" redakcija:

"Ir izveidots un darīts pieejams kompetenču ietvars ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas novēršanas un interešu konfliktu novēršanas jomās.

No 2024.gada ir nodrošināts valsts budžeta finansējums galvenajām publiskās pārvaldes attīstības mācību programmām."

6.3.1.1.i. investīcija "Atvērta, caurskatāma, godprātīga un atbildīga publiskā pārvalde",
(CID atsauce Nr.201)
LV-C[C6]-I[6-3-1-1-i]

Šā pasākuma mērķis ir palielināt valsts amatpersonu kompetenci ētikas un integritātes jomā.

Investīcija ietver a) kompetenču pārvaldības sistēmas izveidi ētikas un integritātes jomā un b) vismaz 16 232 valsts amatpersonu apmācību ētikas un integritātes jomā.

Šo investīciju īsteno līdz 2026.gada 31.augustam.

Šā pasākuma mērķis ir palielināt valsts amatpersonu kompetenci ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanas jomās.

Investīcija ietver a) kompetenču ietvara izveidi ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanas jomās un b) vismaz 16 232 valsts amatpersonu apmācību ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanas jomās.

Šo investīciju īsteno līdz 2026.gada 31.augustam.

"To publiskās pārvaldes darbinieku skaits, kuri apmācīti vismaz vienā no programmām".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija" redakcija:

"Vismaz vienā mācību programmā apmācīto personu skaits ētikas, integritātes, korupcijas apkarošanas, iepirkuma tiesiskā regulējuma piemērošanas, krāpšanas, ēnu ekonomikas un interešu konfliktu novēršanas jomā."

Kolonnas "Orientējošs pabeigšanas grafiks" redakcija: "Ceturksnis -3.cet.; Gads -2026"

"Publiskās pārvaldes nodarbināto pabeigto apmācību skaits".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija" redakcija:

"Publiskās pārvaldes nodarbināto pabeigto apmācību skaits ētikas, korupcijas apkarošanas, krāpšanas novēršanas un interešu konfliktu novēršanas jomās."

Kolonnas "Orientējošs pabeigšanas grafiks" redakcija:

"Ceturksnis -4. cet.; Gads -2025"

6.3.1.2.i. investīcija "Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana"
(CID atsauce Nr.202)
LV-C[C6]-I[6-3-1-2-i]

Šā pasākuma mērķis ir palielināt valsts amatpersonu kompetenci tādās jomās kā moderna politikas izstrāde, pārmaiņu vadība, datpratība un citās jomās, kurās valsts amatpersonām trūkst prasmju.

Investīcija ietver a) kompetenču pilnveidošanas un mācību programmu izveidi jomās, kurās valsts amatpersonām trūkst prasmju, un b) vismaz 20 011 valsts amatpersonu apmācību jomās, kurās valsts amatpersonām trūkst prasmju.

Šo investīciju īsteno līdz 2026.gada 31.augustam.

Šā pasākuma mērķis ir palielināt valsts amatpersonu kompetenci tādās jomās kā klientu apkalpošana, līderības attīstība, publiskās pārvaldes pamata kompetences, publisko iepirkumu vadība, politikas plānošana un īstenošana, cilvēkresursi un juridiskais praktikums .

Investīcija ietver a) kompetenču pilnveidošanas un mācību programmu izveidi un b) vismaz 20 011 valsts amatpersonu apmācību jomās, kurās valsts amatpersonām trūkst prasmju.

Šo investīciju īsteno līdz 2026.gada 31.augustam.

"Publiskās pārvaldes kompetenču pilnveidošana un pārkvalificēšanās programmas ir pieejamas šādās jomās:

- mūsdienīga politika un pakalpojumi,

- līderība un efektīva pārmaiņu vadība,

- datpratība,

- ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu politikas mērķu efektīva sasniegšana,

- stratēģiskā plānošana, uz pierādījumiem balstīta politikas plānošana un īstenošana,

- konkrētām nozarēm paredzētas mācību tēmas.

No 2024.gada publiskās pārvaldes profesionalizācijai ir nodrošināts valsts budžeta finansējums."

"Publiskās pārvaldes kompetenču ietvars un apmācību programmas ir pieejamas šādās jomās:

- klientu apkalpošana,

- līderības attīstība,

- publiskās pārvaldes pamata kompetences,

- publisko iepirkumu vadība,

- cilvēkresursi,

- juridiskais praktikums,

- politikas plānošana un īstenošana.

.

No 2024.gada publiskās pārvaldes profesionalizācijai ir nodrošināts valsts budžeta finansējums."

6.3.1.2.i. investīcija "Publiskās pārvaldes profesionalizācija un administratīvās un kapacitātes stiprināšana"
(CID atsauce Nr.203)
LV-C[C6]-I[6-3-1-2-i]

Kolonnas "Nosaukums" redakcija:

"To publiskās pārvaldes darbinieku skaits, kuri apmācīti vismaz vienā no programmām".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija" redakcija:

"To publiskās pārvaldes darbinieku skaits, kuri apmācīti par mūsdienīgu politiku un pakalpojumiem, līderību un efektīvu pārmaiņu vadību, datpratību, ES fondu un ārvalstu finanšu instrumentu politikas mērķu efektīvu sasniegšanu, stratēģisko plānošanu, uz pierādījumiem balstītu politikas plānošanu un īstenošanu, konkrētām nozarēm paredzētām mācību tēmām."

Kolonnas "Orientējošs pabeigšanas grafiks" redakcija:

"Ceturksnis -3.cet.; Gads -2026".

"Publiskās pārvaldes nodarbināto pabeigto apmācību skaits".

Kolonnas "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts un skaidra definīcija" redakcija:

"Publiskās pārvaldes nodarbināto pabeigto apmācību skaits klientu apkalpošanas, līderības attīstības, publiskās pārvaldes pamata kompetenču, publisko iepirkumu vadības, cilvēkresursu, juridiskā praktikuma un politikas plānošanas un īstenošanas jomās."

Kolonnas "Orientējošs pabeigšanas grafiks" redakcija: "Ceturksnis -4. cet.; Gads -2025".

7.3.i. investīcija "Elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizācija, digitalizācija un drošība"
(CID atsauce Nr.224)
LV-C[C7]-I[7-3-i]

Atveseļošanas fonda plānā ir noteikts sasniedzamais mērķis 70 MW un Atveseļošanas fonda finansējums ir paredzēts jaunu 110 kV apakšstaciju izbūvei un 110 kV apakšstacijās pieejamo 110 kV transformatoru jaudu palielināšanai. Gatavojot priekšlikumus Atveseļošanas fonda plāna papildinājumam, tika apzināti iespējamie indikatīvie objekti (nenosakot konkrētu apakšstaciju skaitu), piemēram, Saldū, Launkalnē, Olainē, Rīgā, Dobelē, Jēkabpilī, Valmierā, u.c. pilsētās un atbilstoši tehniskajiem risinājumiem tika secināts, ka veicot nepieciešamos ieguldījumus tiktu sasniegts 70MW jaudas palielinājums.

Savukārt CID paredzēts, attīstīt jaunu elektrotīkla jaudu 70 MW, izbūvējot 2 jaunas 110 kV apakšstacijas un 5 esošām 110 kV apakšstacijām palielinot jaudu.

Vienlaikus, mainoties tehnoloģiskajiem risinājumiem un lietotāju vajadzību prognozēm, secināms, ka investīcijas būtu ekonomiski pamatotākas, ja tiktu uzstādīti lielāki transformatori, piemēram, 25MW transformatora vietā būtu uzstādīts 32MW transformators. Tādējādi ir iespējams sasniegt 70MW mērķi pat tad, ja investīcijas ietvaros netiktu īstenotas visas 5+2 apakšstacijas.

Saskaņā ar AS "Sadales tīkls" kā projekta īstenotāja aktuāli sniegto informāciju, 2024.gada jūlijā ir noslēdzies iepirkuma process par visām 5+2 apakšstacijām. Pirms iepirkuma noslēgšanās nebija iespējams prognozēt, kādi piedāvājumi tiks saņemti no tirgus, tāpēc saprātīgi bija sagaidīt iepirkuma rezultātus, t.sk. lai izvērtētu iespējamos riskus saistībā ar izmaksu pieaugumu, piegādes termiņu pagarināšanos no globālā tirgus un pat to, ka dažām aktivitātēm arī varētu netikt saņemti piedāvājumi un/vai būtu nepieciešams atkārtots iepirkuma process.

Noslēdzoties iepirkuma procesam, secināms, ka kā optimālākais risinājums mērķrādītāja izpildes nodrošināšanai ir vienas jaunas apakšstacijas izbūve un piecu esošo apakšstaciju pārbūve. Attiecīgi iepirkuma procesa ietvaros ir pieņemts lēmums par jaunas apakšstacijas izbūvi Launkalnē, savukārt par vēl vienas jaunas apakšstacijas izbūvi (Saldū). iepirkums ir pārtraukts. Savukārt, apakšstaciju jaudas palielināšanai, iepirkuma procesa ietvaros visas piecas ar jaudas palielināšanu saistītās apakšstaciju iepirkuma procedūras ir veiksmīgi noslēgušās, un ir parakstīti nepieciešamie līgumi nepieciešamo infrastruktūra darbu veikšanai jaudas palielināšanai. Vienlaikus, ņemot vērā īso projekta ieviešanas termiņu, apakšstaciju skaits, kurā veikts jaudas palielinājums, var mainīties, saglabājot nosacījumu, ka mērķis 70MW jaudas palielinājums, tiek sasniegts.

Precizējumi ir objektīvi pamatoti un ir nepieciešami sekmīgai rezultātu sasniegšanai, ņemot vērā investīcijas būtisko nozīmi REPowerEU mērķu sasniegšanā. Plānotie precizējumi neparedz izmaiņas investīcijas izmaksās un sasniedzamā mērķa rādītājā, neietekmē "zaļos" un "digitālos" mērķus, kā arī neietekmē DNSH novērtējumu un laika grafiku.

"Attīstīta jauna elektrotīkla jauda, kopumā 70 MW. To panāk, izbūvējot divas jaunas 110 kV apakšstacijas un palielinot piecu esošo 110 kV apakšstaciju jaudu.

Attīstīta jauna elektrotīkla jauda, kopumā 70 MW.

130a mērķrādītājs "Tehniskie palīglīdzekļi personām ar funkcionāliem traucējumiem"

Kolonna "Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)": " skaits "

Kolonna "Orientējošs pabeigšanas grafiks": " 2026.gada 2.ceturksnis "

Kolonna "Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts": "10 474 tehniskie palīglīdzekļi izsniegti personām ar funkcionāliem traucējumiem"

Projekts ir dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta Rail Baltica neatņemama sastāvdaļa, jo staciju būvniecība ir daļa no 6.14.nodaļas projektu kategorijas. Dzelzceļa transporta infrastruktūra saskaņā ar Komisijas 2021.gada 4.jūnija Deleģēto regulu (ES) 2021/2139, ar ko nosaka tehniskās pārbaudes kritērijus, lai noteiktu nosacījumus, saskaņā ar kuriem saimnieciskā darbība kvalificējama kā tāda, kas būtiski veicina klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un lai noteiktu, vai saimnieciskā darbība nerada būtisku kaitējumu nevienam no citiem vides mērķiem. Tā kā darbība ir tieši saistīta un nepieciešama Rail Baltica projektam, tā sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2021/2139, jo infrastruktūra un iekārtas ir paredzētas ilgtspējīgai mobilitātei un pasažieru pārvietošanai no citiem transporta veidiem. uz elektrificētu dzelzceļu. Visa dzelzceļa transporta infrastruktūras projekta klimata noturība ir veikta saskaņā ar Eiropas Komisijas "Tehniskās vadlīnijas par infrastruktūras klimata pārliecību periodā 2021-2027" (2021/C 373/01) un pamatojoties uz Eiropas Investīciju bankas (EIB) Projekta oglekļa pēdas metodoloģiju, pārbaudot, ka t.sk. ieguvumus rada inducēta modālā maiņa, ceļu satiksmes un gaisa satiksmes samazināšanās, un tas veicina emisiju mērķu sasniegšanu, ietaupot 153 541 tCO2e 2030. gadā un 445 581 tCO2e 2050. gadā. Emisiju aprēķinos ir iekļauti Rail Baltica projekta avoti (visi tvērumi), arī no stacijām.

Savukārt 40% atbalsta klimata pārmaiņu mērķi attiecas uz Investīcijas 1.1.1.1.i.1.saistītā pasākuma ietvaros īstenojamo Rīgas Centrālās stacijas projektu (par kopējo AF finansējumu 114 627 980 euro apmērā), kurš atbilst intervences laukam 078 – Multimodāls transports (TEN-T).

• Pasākuma ietvaros tiks veikti dzelzceļa transporta sistēmas uzlabojumi. Dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumi ietver dzelzceļa tīkla elektrifikācijas sistēmas uzlabošanu, iespējojot migrāciju no 3 kV sistēmas uz 25 kV, kontakttīklu pārbūvi un citus saistītus (nepieciešamos) pasākumus. Pāreja uz 25 kV sistēmu dod vairākus ieguvumus, tai skaitā arī CO₂ emisiju samazinājumu, ko lielā mērā nodrošina elektroenerģijas zudumu samazināšana jeb nepieciešamās piegādātās elektroenerģijas daudzuma samazināšana tādu pašu pārvadājumu veikšanai. Literatūras avotos tiek uzrādīts, ka 25 KV sistēmas iespējošana ļauj samazināt elektroenerģijas zudumus par apmēram 3,5% salīdzinot ar esošo sistēmu. Pamatojoties uz šo ieguvumu ir novērtēts novērsto CO₂ emisiju daudzums, īstenojot minētos pasākumus attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras uzlabojumiem:

Pasākuma īstenošana sniegs arī netiešus SEG emisiju samazinājumus, kas ir saistīti ar 25 kV sistēmas ierīkošanas izmaksām. Jaunajā sistēmā ir nepieciešami mazāk materiāli (balstu infrastruktūra, atsevišķu detaļu lielums, apakšstaciju skaits, apakšstaciju novietojums un citi).

• Investīcijas veicinās pasažieru plūsmu virzību no privātajiem transportlīdzekļiem uz sabiedrisko transportu. Neturpinot ieguldījumus dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, nav iespējams būtiski uzlabot sabiedriskā transporta konkurētspēju salīdzinājumā ar autotransportu, galvenokārt ar to domājot tieši iespēju pārvietoties ātrāk, videi draudzīgāk un komfortablāk nekā ar vieglo auto. Attiecīgi tas ir iespējams, gan efektivizējot sabiedriskā transporta nodrošinājumu un pieejamību, gan arī īstenojot Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (projekta) pasākumus par ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā un ritekļos.

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļas būvdarbu 2B posma fasādes dizains izstrādāts, rūpējoties par energoefektivitāti:

1) efektīva izolācija;

2) lielas logu virsmas ar augstām termiskām īpašībām, lai nodrošinātu lielu dabiskās dienas gaismas daudzumu;

3) energoefektivitātes novērtējuma pētījuma gala patēriņa aprēķins LBN002-1955.6kWh/m²<110kWh/m²

4) jumta konstrukcija/apdares ir izgatavotas no otrreiz pārstrādājamiem un viegli demontējamiem materiāliem;

Sertifikāts, kas garantē bioloģisko šķīdību un atbilstību "Q" piezīmei saskaņā ar Regulu (CE) Nr. 1272/2008 un turpmākajiem atjauninājumiem.

Trešās puses (IBU) izsniegts EPD sertifikāts (Environment Product Declaration – Type IIIEnvironment Label) visiem jumta seguma elementiem.

5) gaisa slūžas tiek izmantotas katrai ieejai/izejai, lai samazinātu apkures/dzesēšanas zudumus.

Enerģijas patēriņš:

-pastāvīga uzraudzība (BMS sistēma), lai automātiski pielāgotu patēriņu/iestatījumus;

-platformas gaismas, kas aprīkotas ar dienasgaismas sensoriem;

-enerģijas taupīšanas ķermeņu, piemēram, LED apgaismojuma, ieviešana arī ielu apgaismojumam

-gaisa apstrādes iekārtas, kas aprīkotas ar siltuma atgūšanu;

-pieslēgts Pilsētas apkurei (karstā ūdens padeve) radiatoriem utt.

• Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (projekta) dzelzceļa transports tiek atzīts par videi draudzīgāko transporta veidu un pasažieru pārvadājumu segmentā, bet ne tikai, ir izvirzīti uzdevumi tā attīstībai.

• Paredzētie pasākumi tiešā veidā atbilst Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam (projekta) uzdevumam 4.5. - Attīstīt dzelzceļa tīkla infrastruktūru un atjaunot ritošo sastāvu', kas ietverpasākumu:

- (4.5.1.) Atsevišķu dzelzceļa tīkla posmu elektrifikācija un esošo līniju modernizācija pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai;

Bez jau minētā, ANM plāna ietvaros paredzētās darbības atbilst arī pamatnostādņu pasākumam 'Modernizēt dzelzceļa pasažieru apkalpošanas infrastruktūru, kā arī palielināt vilcienu pārvietošanās ātrumu' (1.1.1. pasākums), tādējādi paaugstinot dzelzceļa pasažieru īpatsvaru pasažieru pārvadājumos un sabiedriskajā transportā kopumā, kā arī samazinot kopējās SEG emisijas.

• Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam (projekta) noteiktos politikas rezultātu rezultatīvos rādītājus, t.i., samazināt kopējo SEG emisiju daudzumu transporta sektorā, kā arī īstenot dzelzceļa līniju elektrifikāciju.

• Investīcijas ir plānotas ciešā saskaņā ar Reģionālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam ietverto uzdevumu (B.2.5.) 'Mobilitātes uzlabošana Rīgas metropoles areālā'. Paredzētās darbības tiešā veidā risinās uzdevumā definētās mobilitātes problēmas Rīgas metropoles āreālā, t.i., uzlabos kopumā sabiedriskā transporta sistēmu Rīgas metropoles areālā lai nokļūšana no/uz Rīgu ar sabiedrisko transportu būtu atvieglota un efektīva, risinājumus sasaistot ar Sabiedriskā transporta koncepciju (dzelzceļš ir kā sabiedriskā transporta sistēmas "mugurkauls" un autobusi papildina dzelzceļa pārvadājumus).

• Saskaņā ar Latvijas stratēģiju klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam visiem transporta veidiem būtu jāveicina mobilitātes sistēmas dekarbonizācija. Mērķis ir līdz 2050.gadam sasniegt nulles emisiju līmeni. Lai to sasniegtu, ir vajadzīga sistēmiska pieeja attiecībā uz mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļiem, ievērojams dzelzceļa tīkla jaudas pieaugums un daudz efektīvāka transporta sistēmas organizācija. Paredzētās darbības tiešā veidā palīdz sasniegt klimatneitralitātes mērķus.

• Latvijas Nacionālo klimata un enerģētikas plāna 2021.-2030.gadam (NEKP) mērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plāna ietvaros attiecībā uz transporta sektoru ir noteikts 'Nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām'. Paredzēto pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi

• Saskaņā ar Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam un tajā noteiktajiem pasākumiem, transporta sektorā ir jāizmanto videi draudzīgi transporta līdzekļi, tai skaitā sabiedriskajā transportā, vienlaikus jāveicina iedzīvotāju paradumu maiņu, izvēloties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties kājām. Attiecībā uz dzelzceļu tiek paredzēta elektrifikācija.

• Efektīvs, ērts un multimodāls transporta mezgls, kas veicina pasažieru pāreju no autotransporta uz dzelzceļu.

• Šobrīd jau elektrificētās dzelzceļa infrastruktūras intensīvāka izmantošana.

• Uzlabots pakalpojumu līmenis un pieejamība, veicinot vilcienu satiksmes pievilcību un izmantošanu, tādējādi veicinot starppilsētu pārvietošanos videi draudzīgā veidā – pa dzelzceļu.

• Kopējo transporta emisiju, kā arī citu būtisku transporta blakusefektu samazināšana - sastrēgumi, troksnis un daļiņu piesārņojums gaisā, satiksmes negadījumi u.c.

Atbilstoši Direktīvas 2011/92/ES prasībām par atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtēšanu, novērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi, projekta raksturojums tiek ņemts vērā kopumā, t.sk. ieskaitot saistītos objektus. Visam Rail Baltica projektam un ar to saistītajai infrastruktūrai tika veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (IVN) kopumā, ieskaitot starptautiskās stacijas (visi saistītie dokumenti pieejami: https://makonis.edzl.lv/d/da5579a9e4, pārskata fails ar nosaukumu IVN_Zinojums_aktuala_versija_F_310316 .pdf). IVN laikā tika apzināts, aprakstīts un novērtēts, kādu tiešo un netiešo ietekmi uz ūdeni atstās dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītie elementi gan būvniecības, gan ekspluatācijas posmā. Saskaņā ar IVN ziņojumu un ietekmes uz vidi analīzi, kas atspoguļota 6.5.7.sadaļā Vides pārraudzības valsts biroja galīgajā atzinumā (izdots 03.05.2016.), projektam, visticamāk, nebūs negatīvas ietekmes uz virszemes ūdensobjektiem vai pazemes ūdeņiem, arī būvniecības laikā. Vides aizsardzības un ietekmes mazināšanas prasības būvniecības laikā, tai skaitā uz virszemes un gruntsūdeņiem, ir noteiktas un tiek detalizēti izstrādātas un tiek īstenotas būvprojektos (piemēram, lietus ūdens novadīšanas ietekme, (būvniecības) notekūdeņu novadīšana, ietekme uz ūdens kvalitāti un ekosistēmas utt.). Šīs prasības ir noteiktas visai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem elementiem kopumā, ir kaskādes uz leju un attiecas arī uz visiem atsevišķiem būvniecības posmiem, ieskaitot dzelzceļa stacijas vai to daļas, un ir obligātas visām būvniecības darbībām Rail Baltica projekta ietvaros saskaņā ar Latvijas likumdošana.

Darbība neietver nojaukšanas darbus. Darbības būvniecības prasībās tiks noteikta mērķvērtība, ka vismaz 70 % (pēc svara) no būvlaukumā radītās nebīstamās būves jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei.

Būvniecības iepirkumā viena no priekšrocībām bija Izpildītāja apņemšanās nodrošināt konkrētas iekārtas ar EURO 5 vai augstāku/līdzvērtīgu sertifikātu. Pieprasījums bija pēc lielām tehnikas vienībām kā ekskavatori, buldozeri un lielāki vibrorullīši u.c., jo šī tehnika paveiks lielāko daļu darba uzbērumu izbūvē. Šīs prasības ievērošanu nodrošina būvdarbu uzraudzībā norīkotie FIDIC inženieri, pastāvīgi pārbaudot būvdokumentāciju un iekārtas objektā uz vietas. Tai skaitā, atbilstošā sertifikācija un tehniskais stāvoklis tiek pārbaudīts arī pārējai objektā izmantotajai tehnikai un iekārtām.

Videi draudzīgu pasākumu integrācija projektēšanā un būvniecībā ir šāda:

•zemu emisiju materiālu izmantošana;

•akustiskie pētījumi visa projekta laikā, lai noteiktu un mazinātu trokšņa piesārņojumu;

•būvniecības laikā un lietošanas laikā veicināta: atkritumu šķirošana un pārstrāde;

•materiālu un celtniecības instrumentu atkārtota izmantošana (ja iespējams).

Ņemot vērā, ka Rīgas Centrālā stacija ir nozīmīgs transporta mezgls (mobilitātes punkts) piepilsētas, reģionālajiem starptautiskajiem pasažieriem, plānotās investīcijas tiks iekļautas ar intervences kodu 073 "Tīra pilsētas transporta infrastruktūra".

Rail Baltica projektā ir ietvertas prasības par ietekmes uz vidi samazināšanu, piemēram, vilcienu ietekmi (ātrums, vibrācija, veidi); par lietus ūdens novadīšanas ietekmi; (būvniecības) notekūdeņu novadīšana; trokšņa samazināšana; ietekme uz ūdens kvalitāti un ekosistēmām; par pilsētvides apzaļumošanu/uzlabošanu; būvniecības atkritumu apsaimniekošana; piesārņojuma novēršana; materiālu aizsardzība pret bojājumiem; kaitīgo izgarojumu un gāzu emisiju ierobežošana; par esošo ūdenstilpņu stāvokli; ēku energoefektivitātes kritēriji (iekštelpu gaisa kvalitāte, termiskā vide, apgaismojums, akustika), bīstamo materiālu lietošanas aizliegums u.c. Prasības izvirza un kontrolē Rail Baltica projekta ieviešanā iesaistītās institūcijas, Valsts vides dienests, Rīgas būvvalde, Mājokļu un vides departaments un citi. Tai skaitā ir jāievēro arī valsts un starptautiskie standarti un normatīvie akti par šīm tēmām.

Tāpat Rail Baltica projekta izstrādes gaitā tika izvirzītas un pētītas prasības/jautājumi par šīm tēmām, piemēram, saules paneļu ieviešanas iespējamība, klimata pārmaiņu ietekme ir ļoti aktuāla tēma daudzām ieinteresētajām pusēm.

Atbilstoši Direktīvas 2011/92/ES prasībām par atsevišķu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtēšanu, novērtējot paredzētās darbības ietekmi uz vidi, projekta raksturojums tiek ņemts vērā kopumā, t.sk. ieskaitot saistītos objektus. Visam Rail Baltica projektam un ar to saistītajai infrastruktūrai tika veikta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra (IVN) kopumā, ieskaitot starptautiskās stacijas. IVN laikā tika novērtēts, kādu tiešo un netiešo ietekmi uz vidi atstās dzelzceļa infrastruktūra un ar to saistītie elementi (gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā). Viens no novērtējumā aplūkotajiem aspektiem ir piesārņojuma novēršana un kontrole būvniecības laikā un pasākumi, kas paredzēti, lai izvairītos no, novērstu un samazinātu piesārņojuma negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību (piemēram, troksnis), gaisu, augsni, ūdeni un zemi. Šie pasākumi ir noteikti IVN ziņojumā un kompetentās iestādes galīgajā atzinumā (motivētajā slēdzienā) (Vides pārraudzības valsts biroja 03.05.2016. Atzinums Nr.5), kas saskaņā ar nacionālo likumdošanu ir obligāti. ietvertas būvdarbu projektēšanā, būvniecības organizācijas plānos un vides pārvaldības prasībās. Šīs prasības ir noteiktas visai dzelzceļa infrastruktūrai un ar to saistītajiem elementiem kopumā, ir kaskādes uz leju un attiecas arī uz visiem atsevišķiem būvniecības posmiem, ieskaitot dzelzceļa stacijas vai to daļas, un ir obligātas visām būvniecības darbībām Rail Baltica projekta ietvaros saskaņā ar Latvijas likumdošana.

Izmantojamās būvdetaļas un materiāli nesatur azbestu, nevis vielas, kas rada ļoti lielas bažas, kā noteikts, pamatojoties uz to vielu sarakstu, uz kurām attiecas licencēšana, kas iekļauta Eiropas Parlamenta un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā. padome.

Plānotie īstenotie projekti ne tikai sniegs ieguldījumu klimata politikas mērķu izpildei, samazinot CO₂ emisijas, bet sniegs arī devumu gaisa piesārņojuma samazināšanai. Tā kā transporta sektors ir viens no lielākajiem NOx emisiju avotiem, tad šiem konkrētajiem projektiem ir aprēķinātas plānoto investīciju projektu novērstās NOx emisijas un papildus daļiņu PM _2,5 emisijas:

Novērstās emisijas aprēķinātas pamatojoties uz aprēķināto degvielas ietaupījumu no projektu īstenošanas un starptautisko vadlīniju¹ un Latvijas gaisa piesārņojošo emisiju inventarizācijas ziņojumā² pielietotiem vidējiem specifiskiem emisiju faktoriem.

Pasākuma paredzamā ietekme uz bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību ir nebūtiska un aktivitātes nepieprasa padziļinātu pasākuma novērtējumu no NBK viedokļa. Plānotās investīcijas neparedz tiešu ietekmi uz ES nozīmes sugām un biotopiem un to aizsardzības stāvokli.

- definēt turpmāk prognozējamās Baltijas valstu klimata un laikapstākļu izmaiņas;

- identificēt klimata riskus un to ietekmes uz Rail Baltica infrastruktūru iespējamību, tostarp jutīguma, iedarbības un ievainojamības analīzi;

- novērtēt jau plānošanas posmā veiktās darbības, kas samazina Rail Baltica infrastruktūras neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, tai skaitā identificēto klimata risku iespējamības un ietekmes analīzi;

- noteikt darbības, kas nepieciešamas Rail Baltica infrastruktūras projektēšanai, būvniecībai, uzturēšanai un ekspluatācijai, lai nodrošinātu pielāgošanās pasākumus un klimatnoturīgu Rail Baltica infrastruktūru.

Tika veikts jutīguma, ievainojamības un riska novērtējums, ņemot vērā apdraudējumus un klimatiskos mainīgos, kas var būt saistīti ar projekta veidu un atrašanās vietu. Augsta un vidēja riska klimata apdraudējumi, kas definēti, pamatojoties uz jutīgumu, ievainojamību un riska novērtējumu, ir – plūdi un stiprs lietus, vējš un vētras, zemes nestabilitāte un zemes nogruvumi, zibens, zemas temperatūras, sniegs, sasalstošs lietus un glazēts sals, sala iespiešanās augsnē, augsta temperatūra, migla, caurvēja un meža ugunsgrēki.

Identificētie klimata riski tiek risināti ar atbilstošiem pielāgošanās pasākumiem, kas ir iekļauti projektēšanas kritērijos. Šie projektēšanas kritēriji satur obligātās prasības, kas jāievieš projektēšanas fāzē un jāievieš būvniecības posmā.

Bezemisiju dzelzceļa infrastruktūras (elektrifikācijas) attīstība neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem (t.sk. infrastruktūru), kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, jo pasākumu īstenošanā ir paredzēts ņemt vērā klimata pārmaiņu radītos potenciālos riskus, kā arī novērst to ietekmi.

Latvijā transporta infrastruktūrai plānošanai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi)³:

• gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās;

• sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās;

• nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās;

• vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas.

Risku novērtējumos konstatētie klimata pārmaiņu radītie riski un to iespējamās sekas:

Papildus minētajam riskam par karstuma ietekmi, vēl jāpiemin zemas temperatūras risks (kontakttīklu apledojums), stipru nokrišņu risks (sliežu ceļu, uzbērumu bojājumi). Attiecībā uz ritekļiem jānorāda, ka ekstremālu klimatisko apstākļu gadījumā pastāv vilciena apstāšanās risks un ar to saistītie izaicinājumi, t.i., salona ventilēšana un klimata nodrošināšana.

Jau projektēšanas stadijā tiks ņemti vērā ar klimata pārmaiņām saistītie riski un tiks noteikti arī ar būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju saistītie riski. Šāda pieeja ļauj pārvaldīt ar klimata pārmaiņām radītos riskus, t.i., izvērtēt pašreizējos un iespējamos nākotnes klimata riskus. Vienlaikus tas ļauj savlaicīgi izvērtēt arī finansiāli izdevīgākās adaptācijas iespējas, piemēram, nokrišņu ūdens drenāža prom no sliedēm, temperatūras un nokrišņu ietekme uz infrastruktūru, personālu un pasažieriem, preventīvās darbības, lai novērstu potenciāli radītos vētras bojājumus, putekļu emisijas samazināšana karstos un sausos laika apstākļos.

Viens no Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā laika posmam līdz 2030.gadam paredzētajiem rīcības virzieniem ir inženierkomunikāciju sistēmas un infrastruktūras nodrošināšana un pielāgošana klimata ekstrēmiem, kur viens no paredzētajiem pielāgošanās pasākumiem ir: nodrošināt esošās transporta (autoceļu, dzelzceļa, lidostu, ostu) un elektronisko sakaru infrastruktūras pielāgošanu klimata pārmaiņām.

− Plānotās investīcijas neparedz būtisku SEG emisiju pieaugumu. Ņemot vērā, ka zemu izmaksu īres mājas tiks attīstītas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzams, ka samazināsies enerģijas apjoma izmantošana un tādejādi būs mazākas SEG emisijas. Precīzu SEG emisiju apjomu, kas varētu tikt radīts īstenoto pasākumu rezultātā, šobrīd nav iespējams aprēķināt. Pašvaldība savos noteikumos nosaka nosacījumus attiecībā uz pieslēgšanos ūdensapgādes un centralizētās siltumapgādes sistēmām, teritorijas labiekārtošanas darbiem jaunizveidojamās un esošās apbūves teritorijās.

Klimata pārmaiņu izpausmes, kas ietekmē paredzētās aktivitātes jomu

Latvijā būvniecībai ir būtiskas vairākas klimata pārmaiņu izpausmes (tai skaitā ekstrēmi):

• gada vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās, karstuma viļņu biežuma un ilguma pieaugums, meteoroloģiskās vasaras pagarināšanās, diennakts maksimālās temperatūras maksimālās vērtības paaugstināšanās;

• sala dienu un dienu skaita bez atkušņa samazināšanās;

• nokrišņu daudzuma palielināšanās un maksimālā vienas diennakts nokrišņu daudzuma palielināšanās, dienu skaita ar ļoti stipriem nokrišņiem palielināšanās, maksimālā piecu diennakšu nokrišņu daudzuma palielināšanās, virs normas strauju sniega nokrišņu palielināšanās;

vidējā jūras ūdens līmeņa celšanās ilgtermiņā un krasta erozija attīstība, kā arī gruntsūdeņa līmeņa svārstības, ko ietekmē nokrišņu un jūras ūdens līmeņa izmaiņas, un upju noteces režīma izmaiņas.

Klimata pārmaiņas ietekmē visus būvniecības un infrastruktūras objektus – ēkas, ūdens apgādes un kanalizācijas infrastruktūru, meliorācijas, transporta, sakaru un enerģētikas tīklus un to funkcionēšanu, kur lielākā ietekme ir klimata pārmaiņu radītiem ekstrēmiem laika apstākļiem (vētras, plūdi, liela apjoma nokrišņi, karstuma viļņi).

Potenciālās plānotās aktivitātes un to sasaiste ar pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem

• zemu izmaksu īres mājas tiks būvētas atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus atbilstoši LBN 223-15 noteiktajām prasībām un saskaņā ar LBN 003-19 ietvertajiem klimatoloģiskajiem datiem.

• tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, būvniecības projektos tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi.

Sasaiste ar nacionālajiem pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķiem

(saskaņā ar Plūdu risku pārvaldības plāniem vai pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijām (integrētām pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos), nodrošinot ēku un infrastruktūras pretplūdu aizsardzību, izbūvējot noteces, veidojot zaļo infrastruktūru, nodrošinot atbilstošu hidroizolāciju un citus risinājumus). Tāpat, atbilstoši prognozēm, tiks nodrošināta pielāgošānās karstuma viļņiem, plānojot tādu iekštelpu gaisa apmaiņu un ventilāciju, kā arī mazināts kaitējums veselībai, veicinot pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu, novēršot ekstremālu gaisa temperatūru maiņu ietekmi uz cilvēku.

• Zemas īres maksas dzīvojamo māju pieslēgšana pie centralizētajām ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām tiks nodrošināta saskaņā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem.

• Tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve atbilstoši LBN 223-15 noteiktajām prasībām un saskaņā ar LBN 003-19 ietvertajiem klimatoloģiskajiem datiem, lai mazinātu applūšanas riskus spēcīgu lietusgāžu gadījumā.

būtiski palielinās atkritumu rašanos, incinerāciju vai apglabāšanu, izņemot nepārstrādājamu bīstamo atkritumu incinerāciju; vai

(ii) dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā jebkurā to aprites cikla posmā radīs būtisku neefektivitāti, kas netiek samazināta līdz minimumam ar atbilstošiem pasākumiem; vai (iii) radīs būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi attiecībā uz aprites ekonomiku?

• zemu izmaksu īres māju izbūves laikā neizbēgami ir būvniecības darbi un dabas resursu ieguldījums, taču tas notiks koncentrējoties uz ilgtspējīgu būvmateriālu un materiālu izmantošanu;

• plānots, ka dalībniekiem, kuri veiktu zemu izmaksu īres māju būvniecību, tiks noteikta prasība nodrošināt Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 11.panta 2.punkta prasību, ka vismaz 70 % (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies autoceļa būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus, kuri definēti ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK izveidotā Eiropas atkritumu saraksta 17 05 04. kategorijā), tiks sagatavoti atkalizmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai) saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un ES būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošanas protokolu. ^[1]

• ņemot vērā, ka zemu izmaksu īres mājas tiks būvētas kā gandrīz nulles enerģijas ēkas, paredzams mazāks tādu primāro resursu patēriņš, kā elektrības.

• Investīcijā tiks atbalsta tikai gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecība;

• Īres māju attīstīšanas teritorijā tiek plānots veikt labiekārtošanas darbus, piemēram, koku stādīšanu, apzaļumošanu.
Latvijas likumdošanas prasības aizliedz lietot azbestu un produktus, kas satur azbesta šķiedras, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 18.decembra Regulas Nr.1907/2006 kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr.793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr.1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK nosacījumiem.

(i) būtiski kaitēs ekosistēmu labam stāvoklim un noturībai; vai (ii) kaitēs dzīvotņu un sugu, tostarp Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu, aizsardzības statusam?

• Zemu izmaksu īres māju būvniecību plānots veikt dzīvojamās apbūves teritorijās.

• Nav plānots atbalstīt zemu izmaksu īres māju būvniecību īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt Savienības nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli.