Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas desmitā sēde 2025. gada 27. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Prieks jūs visus redzēt. Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, mazliet klusāk! Sākam Saeimas šī gada 27. februāra kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Ulda Auguļa 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu. Komisija lūdz iekļaut šo paziņojumu kā 1. darba kārtības punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Kaspara Briškena 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu kā 2. darba kārtības punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā paziņojumu par Andas Čakšas 14. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu kā 3. darba kārtības punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"". Komisija lūdz iekļaut likumprojektu sēdes darba kārtībā pēc sadaļas "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Artūrs Butāns, Edvīns Šnore, Jānis Grasbergs, Jānis Dombrava un Ilze Indriksone lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Filmu likumā".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Runāt "par" pieteicies deputāts Artūrs Butāns.

A. Butāns (NA).

Labrīt, kolēģi! Esam sagatavojuši likumprojektu "Grozījumi Filmu likumā", lai novērstu situāciju, ka šobrīd kinoteātros faktiski neregulēti tiek nodrošināta krievu valodas dominance, jo komersantam nav noteikumu, kā būtu jānodrošina filmu demonstrēšana. Droši vien redzējāt nesen televīzijā sižetus, kuros ģimenes ar bērniem sūdzas, ka ir grūti aizvest bērnus uz filmu, kas ir latviešu valodā, jo dominē piedāvājums krievu valodā.

Mūsu priekšlikums paredz, līdzīgi kā tas ir citos uz mediju saturu vērstos priekšlikumos, – bērniem līdz septiņu gadu vecumam visu filmu demonstrēšanu nodrošināt valsts valodā, savukārt, ja filmas ir paredzētas pieaugušo auditorijai, dot komersantam iespēju vai nu atskaņot filmu oriģinālvalodā, kas visbiežāk ir angļu valoda, vai valsts valodā.

Tāpat vēlamies noteikt, ka arī subtitriem ir jābūt valsts valodā. Vēlos pasvītrot, ka iepriekš šādu ieceri ir lūgušas virzīt personas ar invaliditāti un biedrības, kas tās pārstāv, jo vājdzirdīgām personām tieši subtitrēšana un arī subtitrēšana valsts valodā ir diezgan svarīgs jautājums. Tā ka ar šo mēs sakārtotu nozari. Gribu pasvītrot, ka daudzi nozarē ievēro valsts valodas principus, bet daži – ne. Negribu mest ēnu uz visu nozari, bet – lai būtu regulējums. Mēs šeit varam nošaut vairākus zaķus ar vienu šāvienu.

Droši vien plašākam kontekstam jāatgādina, ka kolēģa Edvīna Šnores gatavotie grozījumi jau pirms diviem gadiem piedāvāja subtitrēšanas jautājumu risināt Valsts valodas likumā. Šis jautājums jau divus gadus stāv Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas atvilktnē, diemžēl mums nav iespēju to atrisināt caur Valsts valodas likumu, tādēļ mēs piedāvājam to darīt Filmu likumā.

Jebkurā gadījumā aicinu šo problēmu neignorēt un sakārtot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runāt "pret" pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Labrīt, kolēģi! Nerunājot vēl par saturu... bet tikai tāpēc, ka šis likumprojekts iekrita darba kārtībā vakar pēc frakcijas sēdes beigām... ņemot vērā, ka Kultūras ministrija, protams, ir "PROGRESĪVO" pārziņā, man ir lūgums to neiekļaut šīsdienas darba kārtībā. Ņemot vērā, ka pirmšķietamais juridiskais vērtējums par šī likumprojekta saskanību ar Valsts valodas likumu arī nebija līdz galam skaidrs, mēs lūdzam vienkārši šajā darba kārtībā neiekļaut.

Līdz nākamajai Saeimas sēdei mēs varēsim izanalizēt padziļināti frakcijas sēdēs un tad lemt par attiecīgo balsojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Filmu likumā" iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 18, atturas – 42. Darba kārtībā nav iekļauts.

Kolēģi, turpinām ar sadaļu "Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana".

Paziņojums par Ulda Auguļa 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Vārds Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas referentam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Esmu pilnvarots nolasīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas paziņojumu.

"Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. panta otro daļu un Ulda Auguļa 2025. gada 24. februāra iesniegumu ar lūgumu atjaunot Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka tiek atjaunotas Ulda Auguļa 14. Saeimas deputāta pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Ģirts Štekerhofs, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas Zaļo un Zemnieku savienība kandidātu saraksta Kurzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus."

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu deputātu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Paziņojums par Kaspara Briškena 14. Saeimas deputāta pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

"Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. panta otro daļu un Kaspara Briškena 2025. gada 24. februāra iesniegumu ar lūgumu atjaunot Saeimas deputāta mandātu, kuru viņš bija nolicis uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka tiek atjaunotas Kaspara Briškena 14. Saeimas deputāta pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Ervins Labanovskis, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas "PROGRESĪVIE" kandidātu saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus."

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu deputātu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Paziņojums par Andas Čakšas 14. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

"Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. panta otro daļu un Andas Čakšas 2025. gada 24. februāra iesniegumu ar lūgumu atjaunot Saeimas deputātes mandātu, kuru viņa bija nolikusi uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka tiek atjaunotas Andas Čakšas 14. Saeimas deputātes pilnvaras.

Līdz ar to 14. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Jānis Reirs, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas Jaunā VIENOTĪBA kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus."

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu deputāti ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Kolēģi, laipni lūgti Saeimā atpakaļ pie darba!

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ata Švinkas, Andra Šuvajeva, Harija Rokpeļņa, Līgas Kļaviņas, Agitas Zariņas-Stūres un Ilzes Verginas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. (Starpsauciens.)

Es atvainojos.

Runāt "par" pieteicies deputāts Atis Švinka.

A. Švinka (PRO).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģes, kolēģi! Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošana komisijai. It kā izklausās vienkārši, bet gribu vērst uzmanību... Noteikti visi (man liekas, lielākā daļa) ir bijuši saistīti ar skolēnu mācību uzņēmumiem, liela daļa paši ir veidojuši mācību uzņēmumus skolās, vai jūsu bērni iziet praktisko uzņēmējdarbības apmācību, darbojoties skolēnu mācību uzņēmumos. Varbūt jūs esat bijuši žūrijās... kad lielveikalos esam redzējuši bērnus tirgojamies ar saviem ražojumiem, ar saviem izstrādājumiem – mācoties uzņēmējdarbību.

Bet vai mēs esam padomājuši – kad notiek šī praktiskā uzņēmējdarbība, notiek šie saimnieciskie ieņēmumi –, vai mēs kā likumdevējs esam parūpējušies, kādā ietvarā viņi strādā? Līdz šim šis ir bijis kā mūsu, likumdevēju, parāds – nav bijis noregulēts, kas ir šo skolēnu ieņēmumi. Vienlaikus šī ir mācīšanās, un mēs zinām, ka Latvijā izglītība ir bezmaksas.

Šis ir bijis sarežģīts uzdevums. Mēs ar kolēģiem, ar Finanšu ministrijas speciālistiem, ar Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem, Valsts ieņēmumu dienestu meklējām, kā varētu salāgot, lai mēs ne tikai mācītu uzņēmējdarbību, bet arī mācītu, kas ir nodokļu sistēma, kas ir godīgi maksāt nodokļus, saglabājot izglītības komponenti.

Šie grozījumi paredz, ka mēs pasakām, kas ir šie ienākumi, kādā veidā tie tiek regulēti. Mēs pasakām, ka pamatizglītības posmā, vidējās izglītības posmā, vidējās profesionālās izglītības posmā šie ieņēmumi un izglītība ir bezmaksas, vienlaikus saglabājot esošo likuma ietvaru, neizdomājot neko jaunu. Esmu gatavs iet uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un skaidrot šo detalizēti.

Ko vēl gribu teikt. Mācību uzņēmumi eksistē 35 gadus. Šis ir arī varbūt mans personisks stāsts... kā mazs parāds... jo pirms 35 gadiem, 1990. gadā, bija pirmie mācību uzņēmumi. Viens bija Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, otrs – Jūrmalas 1. vidusskolā.

Es veidoju komandu Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā, pirmo mācību uzņēmumu veidoju kopā ar saviem draugiem, kurus šobrīd arī jūs varbūt zināt. Ilgstoši Rīgas Biznesa skolu ir vadījis Jānis Grēviņš, viņš bija viens no maniem partneriem; otrs mans partneris – Eiropas Savienības vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks; un trešā bija šobrīd juriste Londonā Ilze Vigo. Mēs četri entuziastiski veidojām pirmo mācību uzņēmumu.

Līdz šim pieaugušie labā ticībā pieņēma, ka bērni mācās, un dievs ar to, kā šī nauda grozās. Tomēr ir vēsturiska iespēja šo sakārtot un ne tikai mācīt bērniem uzņēmējdarbību, bet arī skaidrot nodokļu ietvaru, vienlaikus bez birokrātijas pasakot – ar šādu ienākumu apjomu nav jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, jo tas viss notiek skolā, netiek iekļauts apliekamajā ieņēmumā, ir arī paredzēts likumdošanas ietvars.

Aicinu visus atbalstīt. Liels paldies Andai Čakšai, kas bija mana sabiedrotā 10 mēnešu garumā un palīdzēja personiski, un Harijam Rokpelnim, kurš arī palīdzēja... cik saprotu, arī personiski... ģimenei esot iesaistītai skolēnu mācību uzņēmumos. Paldies visiem, kas ir atbalstījuši šo posmu!

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt "pret" pieteicies deputāts Aleksejs Rosļikovs.

A. Rosļikovs (ST!).

Kolēģi! Ar visu cieņu... Principā neesmu plānojis runāt par šo tēmu, bet kaut kā PROGRESĪVIE mani nepārliecināja par šo jautājumu.

APVIENOTAIS SARAKST, kas atkal nav tā, kā vajag? (Starpsauciens.) Kaut kāda dīvaina tauta, manā skatījumā... piedošanu, visu cieņu.

Augsti godātie kolēģi, manā skatījumā (Starpsauciens: "Ja tu nesaproti likumprojektu, tad nerunā!")... Nu tad nāc izskaidro!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs!

A. Rosļikovs. Tad nāc izskaidro!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. Saproti...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Rosļikovs. ... savaldīt sevi ir māksla. Kā tu vari strādāt ar bērniem, ja nespēj sevi savaldīt, mans dārgais?! (Starpsauciens.)

Mēs tagad runājam par to... Švinkas kungs pareizi teica – bērniem skolā ir jāsaprot, kas ir nodokļu sistēma un kas ir ekonomika, tāpēc mēs pēc tam, kad viņi mājās cep pankūkas un tirgo tās skolā, vēl mēģināsim kaut kādā veidā izkalkulēt un saprast, vai viņi tās pankūkas gada laikā ir notirgojuši vairāk par trim tūkstošiem. Un gadījumā, ja viņi to ir izdarījuši, tad jāreģistrējas un jāmaksā nodokļi. Manā skatījumā, ideja ir diezgan dīvaina.

Kolēģi, šeit ir uzrakstīts: skola, skolēni, skolas process. Re, kur ir – 2. punkts – papildināt... ir konkrēti pateikts. Kā mēs varam nopietni runāt šajos grūtajos laikos (absolūti nepareizi) par to, ka skolēniem vēl nāksies maksāt nodokļus un šādi mēs viņus audzināsim, šādi mēs viņiem stāstīsim, kā ir pareizi, kā vajag. Tā ir tāda valstiska attieksme. Kolēģi, es skatos, jūs varat te visu iepakot zem šīs situācijas.

Vēlreiz – likumprojektā konkrēti pateikts: ja viņi nodarbojas ar uzņēmējdarbību skolas ietvaros un gūst peļņu, kas ir augstāka par trim tūkstošiem eiro, tad... ko vajag darīt? Nu pasakiet, ka man nav taisnība... šeit taču uzrakstīts!

Ņenaševas kundze, es visu laiku dzirdu jūsu balsi. Tāda sajūta, ka jūs visu laiku man sekojat.

Kolēģi, baigais lūgums – iedziļināsimies šajā procesā un izdarīsim to kaut kā savādāk. Bet likt skolēniem maksāt nodokļus, manā skatījumā, ir diezgan dīvaini.

Jūsu – gan APVIENOTĀ SARAKSTA, gan JAUNĀS VIENOTĪBAS –attieksme mani vienkārši izbrīna. Jūs uzskatāt, ka atkal kaut ko izdarāt superpareizi. Ja līdz šim jūs kaut ko darītu pareizi, valdībā nebūtu krīzes. Ja līdz šim jūs kaut ko darītu pareizi, valstī nebūtu krīzes, augsti godātie kolēģi. Tāpēc es vispār apšaubu to, ko jūs darāt.

A šeit – tas ir pilnīgs murgs. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret – 9, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" nodot Juridiskajai komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Turpinām.

Deputāti Jānis Vitenbergs, Jānis Grasbergs, Raivis Dzintars, Uģis Mitrevics, Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Jānis Dombrava, Edmunds Teirumnieks, Ināra Mūrniece un Edvīns Šnore iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu aizliegumu uz un no Krievijas un Baltkrievijas". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? (Starpsauciens: "Jā!")

Ja deputātiem ir iebildumi, tad jālemj par patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu nākamajā sēdē. Vai deputātiem ir iebildumi?

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Runāt "pret" pieteicies deputāts Gatis Liepiņš. (Starpsauciens: "Nodevējs!")

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valstij būtiskos drošības jautājumos, kā ierasts, mēs nedalāmies pozīcijā un opozīcijā. Šis ir viens no šādiem jautājumiem, un tas ir atbalstāms neatkarīgi no piederības koalīcijai vai opozīcijai. Mēs tiešām atbalstām priekšlikuma būtību – izbeigt pasažieru pārvadāšanu uz Krieviju un Baltkrieviju. Vienlaikus, domāju, arī paši iesniedzēji apzinās, ka lēmuma projekts nav noformēts ideāli pareizi. (Starpsaucieni.)

No Saeimas kārtības ruļļa izriet, ka patstāvīgajā priekšlikumā nav pieļaujams iekļaut normatīva rakstura punktus. Tādam mērķim Saeimai ir likumdošanas tiesības un pienākums. Tādēļ šis lēmuma projekts būtu nododams izskatīšanai un pilnveidošanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu – divas nedēļas.

Paralēli, lai mēs nezaudētu laiku, es no šīs tribīnes lūdzu valdību komisijā aktīvi līdzdarboties un piedāvāt vajadzīgās likumprojekta redakcijas un priekšlikumus. (Starpsauciens.) Mēs, protams, varam tagad tērēt laiku un enerģiju savstarpējos partiju strīdos, bet varam arī vienoties par augstākām prioritātēm un kopīgi izdarīt to, ko nepieciešams izdarīt.

Kolēģi, ļoti lūdzu nepolitizēt šo jautājumu. Jūsu priekšlikums pēc būtības ir vietā un laikā. Mums tagad ir ļoti svarīgi konstruktīvi virzīties uz priekšu, lai šis tiktu pieņemts un mūsu iedzīvotāji un valsts netiktu pakļauta drošības riskiem.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runāt "par" pieteicies deputāts Jānis Vitenbergs.

J. Vitenbergs (NA).

Labrīt, kolēģi! Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, bija virkne lēmumu, kurus mēs spējām pieņemt ātri, – par atteikšanos gan no Krievijas elektroenerģijas, gan no Krievijas gāzes. Jāsaka paldies arī uzņēmējiem, kuri pieņēma ātrus lēmumus iet prom no šiem tirgiem, tiem uzņēmumiem, kuri līdz šim strādāja gan Krievijā, gan Baltkrievijā. Arī no valsts puses bija dažādas atbalsta programmas, lai to varētu izdarīt. Atceros arī lēmumu šeit, Saeimā, – bija lielas diskusijas par Krievijas un Baltkrievijas transportlīdzekļiem ar šo valstu numura zīmēm. Arī tiem ir liegta iespēja šeit, Latvijā, atļauties... un drošības dienesti ir novērtējuši, ka tas ir bijis labs lēmums. Šīs automašīnas vairs šeit... uz vietas... neredzam.

Bet ir bijusi virkne lēmumu, kuri nav pieņemti vai kuri ir novilcināti, mēs esam skatījušies viens uz otru, ministri norādījuši viens uz otru, gaidījuši kaut kādus lēmumus... mūsu vietā... no Eiropas puses, bet šie lēmumi nav bijuši pieņemti. Ir pagājuši trīs gadi, bet vēl aizvien mēs nevaram būt lepni... vai mums nevar būt tāda labi padarīta darba sajūta, jo šajos apstākļos gan Krievijas pilsoņi var nopirkt īpašumus Latvijā, gan mūsu veikalos ir nopērkamas Krievijas pārtikas preces. Arī ziņa par rapšu eļļu, ko ražo Baltkrievija no Ukrainā nozagtiem rapšiem... arī to ved caur Latviju, un mēs izliekamies to neredzam. Tā ka gan Saeima, gan valdība ieslīgusi tādā ziemas miegā, nekādi jauni lēmumi netiek pieņemti, mēs samierināmies ar šo situāciju.

Situācija ir absurda, ir parādījušās pat jaunas nozares, kuras ir izaugušas kara laikā, kuras iegūst, sadarbojoties ar Krieviju un Baltkrieviju tādēļ, ka ir karš. (Un ir valstis, kuras ir atteikušās no šīs sadarbības.) Mēs eksportējam alkoholu, esam kļuvuši par lielāko vīna eksportētājvalsti, mēs eksportējam šampanieti, vīnus uz Krieviju 120 miljonu apmērā, kas ir milzīga naudas summa.

Līdzīgi ir arī ar šo nozari – ar sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem. No Latvijas regulāri kursē autobusi gan uz Minsku, uz Baltkrieviju, gan uz Krieviju. Un kapacitāte, apjoms ir pieaudzis. Salīdzinām... iepriekšējā gada beigās un šī gada sākumā jau ir deviņas regulāras autobusu līnijas, kuras apkalpo Latvijas uzņēmēji... Latvijas uzņēmumi. Un tas ir laikā, kad Ārlietu ministrija aicina: "Neceļojiet uz Baltkrieviju, neceļojiet uz Krieviju – nepakļaujiet sevi riskiem!" Drošības iestādes teic, ka tur ir augsti vervēšanas riski, ir iespēja nokļūt cietumā vai var notikt dažādas provokācijas. Žurnālisti ir atklājuši, ka šajos autobusos tiek pārvadātas sankcionētas preces – datori, lidmašīnu detaļas, mobilie telefoni, mikroshēmas... un viss cits. Kam vēl ir jānotiek? Mēs turpināsim gaidīt uz Eiropu? Ir pagājuši... es atceros, kad virzījām pirmo reizi šo jautājumu... ir pagājis jau pietiekami ilgs laika posms, lai saprastu, ka Eiropa mūsu vietā šādus lēmumus nepieņems.

Kā jau teicu, pārvadā sankcionētas preces, tiek apdraudēti mūsu cilvēki un pieaug apjoms... Šis ir brīdis, kad jārīkojas. Un lēmuma projekts – tas ir skaidrs uzdevums valdībai termiņā līdz marta vidum nākt uz Saeimu ar konkrētiem grozījumiem, kurus es un, domāju, arī mani kolēģi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam gatavi skatīt. Nevaram jau adresēt kādam konkrētam ministram, jo valdība šobrīd ir nepilnā sastāvā. Iespējams, ka tā arī tas paliks... ka neizdosies atrast jaunus ministrus... tad konkrēts uzdevums Siliņas kundzei – sakārtot šo jautājumu, mainīt tos normatīvos aktus, kurus nepieciešams, virzīt uz Saeimu, lai šādu lēmumu varētu pieņemt. Nav vairs jāgaida, un nav arī tādu ilūziju, ka kāds mūsu vietā to izdarīs.

Kolēģi, šajā gadījumā... aicinu lemt par šo jautājumu, to atbalstīt un atrisināt, jo es minēju arī virkni lēmumu, kuri ir bijuši novilcināti, – par īpašumu iegādi, zemes iegādi Latvijā... kas bija jau pirms pusgada no mūsu puses, mēs to bijām iesnieguši, tad jūs to noraidījāt, teicāt, ka kaut kas nav labi un par to nevajadzētu lemt. Cik ilgs laiks jau ir pagājis? Ir pagājis vairāk nekā pusgads. Tagad dienas kārtībā tas parādās no jūsu puses un jūs sakāt: nav opozīcija, nav pozīcija! Jā, mēs šeit visi esam vienādi, bet vajadzētu strādāt kopā, nevis novilkt līdz kaut kādam, kā saka... kad vairs nevar nepieņemt šos lēmumus, un tad nākt tikai... skriet visiem no aizmugures.

Šis ir sagatavots priekšlikums, un nevajag māžoties, ka nav saprotama jēga un ka vēl tur kaut ko vajag darīt. Viss ir saprotams. Lēmums ir novilcināts, tas mums šeit ir jāpieņem, un tālāk tam arī jāseko virknei citu lēmumu.

Tā ka, kolēģi, atbalstām! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu aizliegumu uz un no Krievijas un Baltkrievijas" iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 19, atturas – 50. Nākamās sēdes darba kārtībā lēmuma projekts nav iekļauts.

Bija priekšlikums nodot lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: "Nav iebildumu!")

Balsojam! Lūdzu (Starpsauciens: "Divu nedēļu termiņu!")... divu... Kolēģi! Jā, atgādinu, ka bija priekšlikums par divu nedēļu termiņu. (Starpsaucieni.) Jā, bet tas mums ir atsevišķs balsojums. Tātad vispirms balsosim par to, ka lēmuma projekts tiek nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens.) Šobrīd mēs balsojam par nodošanu komisijai. Tātad ir priekšlikums nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Vai ir citi priekšlikumi? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 17, atturas – 1. Lēmuma projekts komisijai nodots.

Un ir priekšlikums par divu nedēļu termiņu... sākot no šodienas. Tātad priekšlikumu iesniegšanai (Starpsauciens.)... tātad priekšlikums... ja no šodienas divas nedēļas, – 13. marts. (Starpsauciens.)

Saeimas kārtības ruļļa 117. panta vienpadsmitā daļa noteic: "Gadījumos, kad patstāvīgais priekšlikums nodots izskatīšanai komisijā, priekšlikumi par grozījumiem tajā iesniedzami piecu dienu laikā, ja Saeima nav lēmusi [..] citādi." Un citādi ir – divas nedēļas. Tātad mums par to ir jālemj.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu – divas nedēļas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 17, atturas – 1.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas – 13. marts.

Nākamā sadaļa – "Par atvaļinājuma piešķiršanu".

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Ligitai Ginterei no 2025. gada 18. februāra līdz 21. februārim.

Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Reiram 2025. gada 27. februārī.

Šis darba kārtības jautājums – par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jānim Reiram – nav izskatāms, jo līdz ar deputātes Andas Čakšas pilnvaru atjaunošanu Jānis Reirs 14. Saeimas deputāta mandātu ir zaudējis.

Nākamā sadaļa – "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"", pirmais lasījums.

Komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referents Jānis Grasbergs.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Šodien ir 27. februāris. Daudzās vietās pasaulē atzīmē Starptautisko nevalstisko organizāciju dienu. Arī mums šī nedēļa iezīmējās ar to, ka mēs bijām sarīkojuši atvērto durvju dienu, un otrdien daudzas komisijas tika papildinātas ar daudzām nevalstiskajām organizācijām, kas piedalījās komisiju darbā. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Kolēģi, mazliet klusāk!

J. Grasbergs. Šī diena ir dibināta 2009. gadā, un jau tai laikā to ir atzinušas 12 valstis, pēc tam ir pievienojusies vēl virkne valstu, un pirmo plašo atklāšanas pasākumu tā piedzīvoja 2014. gadā. Lai būtu vēl interesantāk – šo dienu... pasaulē... ir dibinājis latvietis – latvietis vārdā Mārcis Liors Skadmanis, kurš piedalījās arī pie mums komisijā. Bet interesanti, ka šī diena nav ierakstīta mūsu atzīmējamo dienu kalendārā. Tāpēc mēs ar Prezidija kolēģiem jau kādu laiku atpakaļ iesniedzām šo likumprojektu, lai šo dienu ierakstītu arī mūsu atzīmējamo dienu kalendārā un tādā veidā stiprinātu un iedrošinātu cilvēkus būt pilsoniski atbildīgiem, un iedrošinātu viņus arī stāties viņu interešu lokā esošajās biedrībās, nodibinājumos, lai pārstāvētu pilsonisko savienību.

Arī šajā NVO dienā, kas bija otrdien, izskanēja tas, ka nevalstiskajām organizācijām ir ļoti liela nozīme arī drošības aspektā... un tieši sabiedrības noturībā... skaidrot dažādus jautājumus. Es domāju, ka tas ir tāds labs žests, labs solis – šo datumu atzīt par atzīmējamo dienu un izdarīt to šodien (jo tieši šodien ir 27. februāris), un pievienoties daudzām citām valstīm.

Komisijā lēmām to darīt steidzamības kārtā, lai to varētu izpildīt šodien. Bet es skatos, ka būs arī debates, tā ka par steidzamību droši vien balsosim vēlāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad šobrīd mums ir jālemj par steidzamību.

Par steidzamību viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Aleksandrs Kiršteins.

Par steidzamību, Kiršteina kungs!

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ja mēs balsojam par steidzamību un likumprojektu izskatām divos lasījumos, tas nenozīmē, ka mēs tūliņ balsosim arī par otro... priekšlikumu. Tā kā es pieteicos debatēs runāt arī par pašu likumprojektu... tajā ir diezgan daudz problēmu... un ja mēs pieņemam...

Sēdes vadītāja. Šobrīd – par steidzamību.

A. Kiršteins. ... jā... divos lasījumos, tad mēs nevaram pieņemt tādu steidzamību, ka par otro lasījumu balsojam jau pēc dažām minūtēm. Tas ir jādara divos lasījumos, bet pēc nedēļas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Grasberga kungs, lūdzu, turpiniet!

J. Grasbergs. Jā, runājot par šo simboliskumu, – tāpēc mēs komisijā arī vienojāmies, ka mēs tūlīt izskatām arī otrajā lasījumā, neatgriežot atpakaļ komisijā.

Varbūt tādam ieskatam, arī lai nomierinātu prātus... par šīm lietām... par ko bija kāda doma, ka varētu darīt ko savādāk, – tas bija par pašu nosaukumu, jo mēs bieži vien lietojam... un zinām... vārdu savienojumu "nevalstiskās organizācijas". Principā ir tā, ka šobrīd mums nav valstiskas... definīcijas, kā mēs to dēvējam – par nevaldības organizāciju, nevalstisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju. Pastāv trīs varianti, bet, tā kā likumprojektā bija ierakstīts, ka tā ir Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, tad mēs pieturamies pie šī mums jau ierastā termina, kura saīsinājums ir NVO. Un tad, ja Valsts valodas centrs nāks ar kādu ziņojumu vai arī Latvijā būs apstiprināta šī definīcija, tad mēs varēsim to izlabot.

Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu arī otrajā lasījumā bez atgriešanas komisijā... un atstājam nosaukumu "Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi, ka likumprojektu mēs šodien izskatām otrajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā? (Starpsauciens: "Ir!") Par to debašu nav. Ir iebildumi? (Starpsauciens: "Ir!") Ir iebildumi.

Aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Kiršteina kungs, jūs nevarat runāt. (Dep. A. Kiršteins: "Kāpēc?") Tāpēc, ka mēs jau esam nobalsojuši par pirmo lasījumu un šobrīd mēs diskutējam par to (Dep. A. Kiršteins: "Es gribu runāt pirmajā... man noņēma..." Starpsauciens.)... Kiršteina kungs, jūs pieteicāties pēc tam, kad es jau biju izsludinājusi balsošanu. Tātad es aicinu (Dep. A. Kiršteins: "Es pirms pateicu!")... Nē, jūs nebijāt... Mēs varam pārbaudīt to pēc procedūras. Kiršteina kungs, ieņemiet, lūdzu, vietu!

Šobrīd mēs runājam par to, vai varam vai nevaram izskatīt šo... priekšlikumu bez atkārtotas izskatīšanas... Saeimā. Ir iebildumi. Tātad, lūdzu... priekšlikumu termiņš!

J. Grasbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes.

Sēdes vadītāja. 15 minūtes no...

Izskatīšana Saeimā?

J. Grasbergs. Šodien.

Sēdes vadītāja. Izskatīšana Saeimā – šodien.

Vai ir citi priekšlikumi? (Starpsaucieni: "Ir!") Ir cits...

Ieslēdziet mikrofonu Kiršteina kungam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ņemot vērā to, ka mums ir dažādas, arī ārvalstu, organizācijas, kas tiek sauktas par nevalstiskām un nodarbojas ar graujošu darbību, un saņem šeit naudu... es negribu to teikt tikai par Sorosa organizācijām... es ierosinu termiņu – nākamās nedēļas trešdiena, tātad sešas dienas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ir divi priekšlikumi.

Lūdzu zvanu! Vispirms balsosim par Kiršteina kunga priekšlikumu – par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt nākamās nedēļas trešdienu, tātad 5. martu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 52,  atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 15 minūtes un likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā – šodien. Paldies.

Sadaļa "Deputātu pieprasījumu izskatīšana".

Kolēģi, ir iesniegtas četras izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Uldis Augulis, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Didzis Zemmers, Augusts Brigmanis, Jānis Vucāns, Valdis Maslovskis, Līga Kozlovska, Gunārs Kūtris, Ligita Gintere, Juris Jakovins un Andris Bērziņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā", un to uzreiz izskatīt. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Uldis Augulis, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Didzis Zemmers, Augusts Brigmanis, Jānis Vucāns, Valdis Maslovskis, Līga Kozlovska, Gunārs Kūtris, Ligita Gintere, Juris Jakovins un Andris Bērziņš lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā", un to uzreiz izskatīt. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Gatis Liepiņš, Zane Skujiņa-Rubene, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ģirts Valdis Kristovskis, Agnese Krasta, Irma Kalniņa, Mārtiņš Felss un Anda Čakša lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Andas Čakšas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā", un to uzreiz izskatīt. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Gatis Liepiņš, Zane Skujiņa-Rubene, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ģirts Valdis Kristovskis, Agnese Krasta, Irma Kalniņa, Mārtiņš Felss un Anda Čakša lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Andas Čakšas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā", un to uzreiz izskatīt. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Kolēģi, pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Uldis Augulis, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Didzis Zemmers, Augusts Brigmanis, Jānis Vucāns, Valdis Maslovskis, Līga Kozlovska, Gunārs Kūtris, Ligita Gintere, Juris Jakovins un Andris Bērziņš iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Uldis Augulis, Harijs Rokpelnis, Daiga Mieriņa, Didzis Zemmers, Augusts Brigmanis, Jānis Vucāns, Valdis Maslovskis, Līga Kozlovska, Gunārs Kūtris, Ligita Gintere, Juris Jakovins un Andris Bērziņš iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputāta Ulda Auguļa ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Gatis Liepiņš, Zane Skujiņa-Rubene, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ģirts Valdis Kristovskis, Agnese Krasta, Irma Kalniņa, Mārtiņš Felss un Anda Čakša iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Andas Čakšas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Dāvis Mārtiņš Daugavietis, Gatis Liepiņš, Zane Skujiņa-Rubene, Zanda Kalniņa-Lukaševica, Ģirts Valdis Kristovskis, Agnese Krasta, Irma Kalniņa, Mārtiņš Felss un Anda Čakša iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Andas Čakšas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Svetlanas Čulkovas, Nataļjas Marčenko-Jodko, Viktora Pučkas, Amila Saļimova, Dmitrija Kovaļenko, Iļjas Ivanova, Igora Judina, Jekaterinas Drelingas, Jefimija Klementjeva, Alekseja Rosļikova pieprasījums iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka Gundara Tropa rīcību".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Šī gada 19. februāra sēdē Pieprasījumu komisija skatīja attiecīgo pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim, kurš ņēma arī personīgu dalību jautājuma izskatīšanā, lai sniegtu paskaidrojumus. Pieprasījums ir saistīts ar iespējamu – ar iespējamu! – Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka attieksmi un izteikumiem attiecībā pret padotajiem.

Uzklausot gan pieprasījuma iesniedzēju pārstāvjus, gan iekšlietu ministru, ir konstatēts, ka, ņemot vērā attiecīgo signālu, lai arī tas ir bijis anonīms un, iespējams, neatbilst patiesībai, 24. janvārī Valsts policijas priekšnieks ir uzsācis dienesta pārbaudi saistībā ar šo anonīmo kolektīvo iesniegumu attiecībā uz Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka iespējamo rīcību, lai noskaidrotu un izvērtētu apstākļus, vai nav pieļauts Latvijas Republikas normatīvo aktu pārkāpums pret padotībā esošiem darbiniekiem, izsakot, iespējams, apvainojumus un diskriminējošus komentārus saistībā ar tautību, valodu, kā arī darba organizāciju.

Attiecīgās pārbaudes rezultāti šobrīd vēl nav zināmi, bet mums nav pamata uzskatīt, ka pieprasījums iekšlietu ministram ir uzturams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim "Par Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes priekšnieka Gundara Tropa rīcību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 62, atturas – nav. Pieprasījums noraidīts.

Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Edgara Putras, Jura Viļuma, Česlava Batņas, Andra Kulberga, Māra Sprindžuka, Lindas Matisones, Laura Lizbovska, Māra Kučinska pieprasījums ārlietu ministrei Baibai Bražei "Par biedrības "Latvijas Ārpolitikas institūts" publikāciju apkopojumā "Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025" iekļauto rekomendāciju atbilstību Latvijas valsts ārlietu un drošības interesēm".

Pieprasījumu komisijas vārdā – referents Raimonds Čudars.

R. Čudars (JV).

Kolēģi! Pieprasījumu komisija 20. februārī skatīja attiecīgo kolēģu pieprasījumu, klātesot ārlietu ministrei Baibai Bražei.

Ārlietu ministrija sniedza Pieprasījumu komisijai arī rakstveida informāciju attiecībā uz pieprasījumā izklāstītajiem apstākļiem, kas saistīti konkrēti ar gadagrāmatu, kuras izdošanu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Tāpat to atbalsta arī Frīdriha Ēberta fonds Baltijas valstīs.

Ārlietu ministre pirmām kārtām ir uzsvērusi, ka šajā gadagrāmatā paustie viedokļi nav un nevar būt oficiālā Ārlietu ministrijas un arī Latvijas Republikas attieksme pret notikumiem, kas notiek Izraēlā. Savukārt oficiālo attieksmi Ārlietu ministrija ir paudusi savā atbildē Pieprasījumu komisijai.

Tāpat ir uzsvērts, ka gadagrāmatas uzdevums ir apkopot viedokļu dažādību un veicināt diskusiju par Latvijas ārpolitikas jautājumiem.

Izvērtējot šos apstākļus, Pieprasījumu komisija neuzskata attiecīgo pieprasījumu par uzturamu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Nu nekādi neteikšu, ka esmu ārlietu speciālists, bet man gaišā atmiņā ir cīņas ap ebreju restitūcijas jautājumu. Lai kur mūsu amatpersonas brauktu, teiksim, uz Amerikas Savienotajām Valstīm, praktiski pirmais jautājums ir tieši par šo, jo ebreju kopienai ir ļoti liela ietekme gan ASV, gan daudzās citās mūsu partnervalstīs. Tāpēc Ārlietu ministrijas nenorobežošanās no šī institūta gadagrāmatā paustā viedokļa, manuprāt, absolūti nav tālredzīga.

Lai nu kāda pagātne būtu, vārds ir uzrakstīts, un vārdu neizdzēsīsi, to nevar kā putniņu iedzīt būrī, kad tas izlidojis. Bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka turpmāk Latvijas Ārpolitikas institūts no valsts budžeta nav jāfinansē, jo no valsts budžeta nevar finansēt Latvijas oficiālajai politikai pretēju viedokli un pretēju rīcību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Kārlis Bukovskis – vai šis vārds kādam kaut ko izsaka? Vai esam kādreiz dzirdējuši, ka šis cilvēks skaidri paustu kādu viedokli, kuru mēs citējam no šīs tribīnes vai uz kuru atsaucas kādas citas amatpersonas? Es šo cilvēku satiku vienreiz dzīvē – pirms nedēļas – Jāņa Dombura raidījumā. Viņš sēdēja blakus, un es vispār neatceros, ka visa raidījuma laikā viņš būtu ko sakarīgu pateicis.

Tagad par institūtu, nevis Kārli Bukovski. Tā ir tukša organizācija, kura Latvijai nav vajadzīga. Kādreiz tā tika izveidota konkrētiem cilvēkiem. Negribu saukt tos uzvārdus, varat apskatīties Vikipēdijā, kuri cilvēki to ir vadījuši. Deviņdesmitajos gados tam bija nozīme, lai varētu Latvijas viedokli paust starptautiski. Tas bija svarīgi, un tika izveidots institūts. Patiesībā tur strādā daži cilvēki, bet, ja tos dažus cilvēkus paslēpj aiz nosaukuma "institūts", cilvēkiem šķiet, ka tas ir vesels institūts. Tur ir jaunatne, tur... Tas nav nekāds institūts. Tā ir organizācija, kura tiek finansēta no valsts budžeta, un tādu organizāciju mums ir ļoti daudz.

Godājamā Jaunās VIENOTĪBAS valdība, jūs teicāt, ka sāksiet reorganizēt un vismaz par 5 procentiem samazināsiet birokrātijas izdevumus. Nu aizveriet šo institūtu, tas nekam nav vajadzīgs! Ja jūs tagad vēl piešķirsiet naudu grāmatām, vēl kaut kam... kāda jēga no tā visa? Mēs šodien peldamies naudā? Aizņemtā nauda, ārējais parāds – 21 miljards. Tā ir realitāte, kurā mēs šodien dzīvojam. Kāpēc ir nepieciešamas šādas tukšas institūcijas? Tāpat kā Sabiedrības integrācijas fonds, caur kuru presei tiek piešķirti miljoni... tiek korumpēti mediji, žurnālisti.

Paskatieties, ko Donalds Tramps dara Amerikā! Viņš ver ciet institūcijas, caur kurām Sorosa organizācijas tika finansētas visā pasaulē. A mēs joprojām turpinām piešķirt naudu.

Ja mēs skatāmies konkrēto priekšlikumu, ir jāsaprot, kas šī vispār par institūciju. Nāciet, lūdzu, paskaidrojiet, tie, kas grib aizstāvēt un balsot "par", cik cilvēku šajā institūtā strādā, kādi ir viņu sasniegumi pēdējo 5–10 gadu laikā! Izstāstiet to visu, jo sabiedrībai, ja ir nosaukums "institūts", šķiet, ka tā ir kaut kāda milzīga organizācija. Tajā strādā daži cilvēki. Tā ir naudas apēšana. Varbūt tā nav tā lielākā organizācija ar lielākajiem tēriņiem, bet tāpat tur droši vien no valsts budžeta vairāki simti tūkstošu gadā aiziet, un tā mēs trallinām aizņemto naudu.

Beidzot sāciet pelnīt naudu, domāt, kā piesaistīt investīcijas, nodrošināt darba vietas, nevis uzturēt visas šīs mākslīgās organizācijas!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Mums šodien ir kārtējais mēģinājums politizēt zinātni. Tas ir iemesls, kāpēc es vēlējos izteikties.

Pieprasījums, kas ir iesniegts ārlietu ministrei, apšauba pētniecības institūciju tiesības brīvi analizēt un izteikties par ārpolitikas jautājumiem. Tas ir bīstams precedents, kas varētu novest pie akadēmiskās vides pakļaušanas politiskai cenzūrai.

Viens no pieprasījuma autoriem, parakstītājiem savās runās nereti citē Džordžu Orvelu. Manuprāt, šodien ir vietā citēt Džordžu Orvelu, kas savulaik rakstīja: "Ja brīvība kaut ko vispār nozīmē, tā nozīmē tiesības pateikt cilvēkiem to, ko viņi negrib dzirdēt." Un tieši par šo brīvību ir mūsu šodienas diskusija: vai akadēmiskajām institūcijām ir tiesības analizēt, kritizēt un ieteikt, vai arī tās ir jākontrolē, lai tās nekad neizsaka neko tādu, kas kādam šķiet neērts vai politiski nekorekts?

Gadagrāmata, par ko mēs runājam, ir dažādu autoru rakstu krājums par notikumiem Latvijas ārpolitikā. Gadagrāmata sniedz analīzi un ieteikumus, taču tā neuzliek pienākumus valstij akceptēt visus ierosinājumus. Saeima un valdība pieņem politiskus lēmumus, un tās var neņemt vērā pētnieku ieteikumus. Bet pētnieki ir tiesīgi paust savus secinājumus brīvi.

Zinātnes un politikas nošķiršana ir jebkuras demokrātiskas sabiedrības pamatprincips. Vienīgais, par ko mums ir jārunā zinātnes kontekstā, – vai rakstu autoru darbs atbilst zinātniskiem kvalitātes kritērijiem, nevis politiskiem.

Mans pirmais studiju gads sākās PSRS laikā. Es studēju ķīmiju, un mācību grāmatu priekšvārdos nereti vīdēja pa Ļeņina citātam. Citādi mācību grāmatas bija brīvas no ideoloģijas un balstījās zinātniskos atklājumos. Runājot ar pasniedzējiem, es satiku arī tādus, kas apzināti bija izvēlējušies eksaktās zinātnes, lai būtu mazāk pakļauti partijas nostādnēm.

Kad Latvija atguva neatkarību, tieši visu zinātņu atbrīvošana no ideoloģijas man likās liels ieguvums. Tāpēc ļoti jūtīgi uztveru jebkādu mēģinājumu šo brīvību apdraudēt.

Ir svarīgi uzsvērt, ka Latvijas Ārpolitikas institūts nav valsts iestāde, bet neatkarīga pētnieciska organizācija. Valsts simbolu izmantošana gadagrāmatā nenozīmē, ka valsts pilnībā apstiprina katru tajā izteikto viedokli. Gadagrāmatā ir uzsvērts, ka par tajā paustajiem viedokļiem atbild autori. Ja mēs sāksim politiski diktēt, kādus secinājumus drīkst vai nedrīkst publicēt pētnieki, aiziesim bīstamā virzienā, jo aiziesim uz valsts kontrolētu informāciju. (Starpsauciens: "Tāpēc, ka valsts finansēts!")

Valsts uzdevums ir finansēt pētījumus arī tad, ja to secinājumi nav politiski izdevīgi. Zinātnes mērķis nav apstiprināt kādas valdības, partijas vai sabiedrības grupas vēlamo realitāti. Tās uzdevums ir meklēt patiesību un piedāvāt objektīvus secinājumus. Brīva un neatkarīga zinātne nozīmē, ka pētījuma rezultāti var apstrīdēt pieņemtos lēmumus, var kritizēt arī mūs. Tie var radīt diskusijas un pat izraisīt neapmierinātību politiskajās aprindās, kā mēs redzam. Tieši tā ir zinātnes būtība un vērtība demokrātiskā sabiedrībā. Ja valsts finansē tikai tādus pētījumus, kuru secinājumi ir politiski ērti, tā nevis atbalsta zinātni, bet manipulē ar to. Tas būtu solis uz to, ka patiesība tiek pielāgota varas vajadzībām, un šādu praksi mēs vēsturiski ļoti labi zinām no PSRS laikiem. (Starpsauciens: "Nekas jau nav mainījies!")

Tieši tāpēc stiprai un pārliecinātai valstij ir jādod iespēja pētniekiem strādāt brīvi pat tad, ja viņu atziņas kādam nav ērtas. Pretējā gadījumā mēs riskējam ar to... ko Orvels raksturoja savā darbā "1984": nevis zinātnes attīstība, bet patiesības pārrakstīšana atbilstoši vadošās varas interesēm. (Starpsauciens: "Bet tas jau notiek!")

Kādreiz tikai āksts varēja atļauties galmā pateikt, ka karalis ir pliks. Cilvēki, kas var pateikt to, ko viņu acis redz, nevis glaimot, bija nepieciešami pat karalim. Tāpēc es uztveru šo pieprasījumu ļoti jūtīgi. Tas ir ļoti slikts signāls. Tas ir slikts signāls akadēmiskajai videi un demokrātiskai sabiedrībai kopumā. Ja mēs sāksim noteikt to, vai zinātnieks drīkst vai nedrīkst izteikties brīvi, nonāksim Orvela distopijā, kur ir tikai viens pareizais viedoklis un vienīgā iespēja izdzīvot ir spēt nedomāt, kas nozīmē dzīvot bezsamaņā.

Jautājums nav par to, vai es piekrītu vai nepiekrītu šim viedoklim. Jautājums ir par to, ka zinātniekiem ir tiesības paust tādu viedokli, kam politiķi nepiekrīt. (Starpsaucieni.) Latvijai kā demokrātiskai valstij ir jābūt stiprai un pārliecinātai par sevi, nevis jābaidās no akadēmisku institūciju un ekspertu viedokļiem.

Zinātne ir brīva tikai tad, ja tā var darboties bez politiskiem ierobežojumiem. Tāpēc es aicinu šo pieprasījumu noraidīt. Šobrīd mēs aizstāvam ne tikai konkrētu gadagrāmatu, bet akadēmiskās vides neatkarību un demokrātijas pamatprincipus. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vai no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem mēs turpināsim apmaksāt vai plānojam apmaksāt vēl kādus pētījumus, kuru rekomendācijas... uz kuru titullapas rotājas Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas logotips ar valsts ģerboni... kuru secinājumi nenovēršami var apdraudēt... var iestāties nopietnas sekas, tai skaitā mūsu valsts valstiskuma izmaiņas? (Starpsauciens.)

Vai laikā, kad Amerikas Savienotās Valstis skaidri un nepārprotami atbalsta Izraēlas pozīciju, nosoda teroraktus Izraēlā, iestājas pret "Hamās", nekādā gadījumā neatbalsta Palestīnas valsts izveidi vai Izraēlas iekļaušanu sankcijās... Ja uzdodam jautājumu Latvijas Republikas ārlietu ministrei – vai jūs varat skaidri un gaiši pateikt, ka norobežojaties no šīm rekomendācijām –, mēs saņemam atbildi: "Latvijas Republikas Satversmes 100. pants – vārda brīvība, cenzūra ir aizliegta." Nopietni, kolēģi?

Šajā brīdī... jā, mēs izlasījām visas šīs rekomendācijas. Mēs uzdevām konkrētus jautājumus (septiņus jautājumus) Latvijas Republikas ārlietu ministrei, un ne uz vienu no šiem jautājumiem pēc būtības nesaņēmām atbildi, ne uz vienu jautājumu, kolēģi!

Šajā brīdī... kad Latvijas Republikas ārlietu ministre dodas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, stāv rindā pie valsts sekretāra uz pieņemšanu... nopietni?! Mēs nevaram skaidri demonstrēt Latvijas Republikas iedzīvotājiem mūsu valsts interesēm atbilstošu pozīciju – skaidri un nepārprotami?! Šis nav laiks, kad mēs varam spēlēties ar rekomendācijām, vēl jo vairāk – tērēt tam nodokļu maksātāju naudu... ar valstiskuma izmaiņām. Kādus vēl pētījumus mēs plānojam apmaksāt? Un arī tad mēs teiksim – cenzūra ir aizliegta?

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Neaizņemšu ilgu laiku, bet gribu precizēt un konkretizēt dažas lietas.

Iepriekšējā runātāja Simanovskas kundze atsaucās uz tiem likumiem vai nosacījumiem, kas padomju okupācijas laikā valdīja zinātnē. Jā, mēs redzējām, ka tur šie pētījumi ir ārkārtēji vienpusēji un ideoloģiski. Man jāteic, ka raksts, ko iesniegusi pētniece Sintija Broka, patiešām ir ārkārtīgi vienpusējs.

Mēs gribam paļauties uz zinātniekiem, gribam paļauties uz pētniekiem un sagaidām plašus pētījumus, kuros jautājumi ir aplūkoti no dažādām pusēm. Tā vietā mēs saņemam vienpusēji un ideoloģiski vienā gultnē ievirzītu tā saukto pētījumu un tā sauktās rekomendācijas. Vai mēs uz to varam paļauties? Domāju, ka ne. Veselais saprāts, mūsu politiskā pieredze to vienkārši liedz.

Otra lieta. Šeit izskan par pretenzijām uz zinātni. Zinātne balstās uz faktiem un vispusīgu faktu un tendenču analīzi. Šajā konkrētajā rakstā nekā tāda nebija, es teiktu, ka šis raksts nav zinātnisks, tas nekādā gadījumā nevar būt (Starpsauciens: "Pareizi!") zinātnisks.

Nākamā lieta. Deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu kopā ar kolēģiem (redzu, ka arī Rajeva kungs ir pieteicies runāt) mēs pārrunājām šīs gadagrāmatas izdošanu ar Bukovska kungu, kurš vada šo NVO, kas ir nosaukta par Ārpolitikas institūtu. Detaļās, cienot Bukovska kungu, šo sarunu neatstāstīšu, bet man radās iespaids, ka nākamreiz šādas situācijas netiks pieļautas.

Jautājums par tēriņiem, kādi tiek tērēti gadagrāmatai. Diemžēl nebiju Pieprasījumu komisijā, bet kā autore rakstam par Ukrainu... piedošanu, nekādi honorāri nevarēja pat tikt gaidīti. Te mēs droši vien nerunājam par honorāriem autoriem, bet runājam par iespēju, lai gadagrāmata tiktu izdota papīra formātā – kā grāmata. Tad jautājums – būsim modernāki – vai ir nepieciešamība pēc papīra formāta, vai mēs paliekam pie publikācijas mājaslapā?

Es teiktu, ka steidzami šī gadagrāmata būtu jāpapildina ar citu pētnieku publikācijām, mēs nevaram palikt pie šādiem pseidozinātniskiem rakstiem un pseidozinātniskiem secinājumiem. Tas nav pieļaujams.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Rajevam.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Mūrnieces kundze pusi no tiem vārdiem un domām, ko gribēju izteikt, jau ir pateikusi. Precizēšu vēl pāris momentu.

Tā kā es vadu deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, protams, šis gadījums un šis raksts nevarēja paiet mums secen, un tādēļ mēs izsaucām Latvijas Ārpolitikas institūta vadību uz sarunu uz mūsu darba grupu, kur pārrunājām šos jautājumus. Jāsaka tā: piekrītu Mūrnieces kundzei, ka institūta vadība saprot, kur ir lietas būtība, saprot, kur ir problēma, un mēs vairākos jautājumos atradām kopējos sadarbības punktus. Gribu atzīmēt divas galvenās lietas.

Pirmā. Tas, par ko tika runāts, – vārda brīvība. Vārda brīvība un pētnieka tiesības izteikt savu viedokli un nonākt pie tādiem secinājumiem, kādus viņš uzskata par vajadzīgiem un pareiziem. To mēs nevaram atņemt un aizliegt. Bet šinī gadījumā problēma, kuru mēs saskatījām, ir tāda, ka publicētajā gadagrāmatā ir atsauce uz to, ka šī institūta darbību atbalsta Ārlietu ministrija un Saeima. Tam, protams, mēs kategoriski nepiekrītam. Tieši šis moments tika izrunāts ar institūta vadību, un vadītājs saprata, ka viņam vajadzētu to lietu darīt citādāk.

Otrā lieta ir tāda, ka ir jāpiekrīt – akadēmiski šis ir ļoti vienpusēji uzrakstīts pētniecības gabals, kurš, būsim godīgi, nav tik daudz pētniecības kategorijā, cik aktīvisma un propagandas kategorijā. Tas ir ļoti būtiski nosvēries uz vienu pusi un neparāda izsvērtu un vispusīgu skatījumu uz apskatīto problēmu.

Līdzsvarot šo rakstu bija tas, ko mēs aicinājām paveikt institūta vadību. Viņi solīja, ka parādīsies tāds raksts, kurš nevis būs kā propaganda no otras puses, bet normāls akadēmisks raksts, kas izskatīs visus punktus, visus viedokļus un tad attiecīgi sniegs vispusīgu skatījumu uz šo jautājumu. (Starpsauciens.) Jā. (Smiekli. Starpsauciens: "Nesarunāties ar zāli!") Paldies par atbalstu!

Uzskatu, mēs esam pauduši viedokli, ka tādi raksti nav pieņemami, tādi secinājumi nav pieņemami. Aicinām, lai šī organizācija, ja viņi grib pastāvēt, eksistēt un darboties, publicē kvalitatīvus pētnieciskos darbus, uz kuru secinājumiem mēs, politiķi, varam balstīties un, lasot, ko viņi raksta, iespējams, ņemt to vērā savā politiskajā darbībā.

Tāpēc – paldies! Nav tā, ka mēs neko nedarām šajā jautājumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Cepurītim.

E. Cepurītis (PRO).

Kolēģi! Dienā, kad mēs runājam par nevaldības organizāciju stiprināšanu, pilsoniskās sabiedrības nozīmi Latvijas drošībā, vēlējos atnākt un paust, ka pilsoniskā sabiedrība ir viens no Latvijas drošības garantiem. Ir nepieņemama vēršanās no šīs tribīnes pret nevalstiskajām organizācijām, akadēmisko pasauli, žurnālistiem un vārda brīvību, kas izskanēja no Aināra Šlesera, kas diemžēl šeit ir sadzirdējis arī nelielu atbalstu. Latvijas pirmajā vietā vēršanās pret demokrātijas pamatiem droši vien vairs nav pārsteidzoša. Tas, ka atsevišķos aspektos pievienojas apvienotais saraksts, – varbūt ir.

Atgādinu, ka mēs esam izvērsuši ļoti plašu sarunu, bet, ja runājam par pieprasījumu, viena no lietām, kas ir pieprasījumā... mēs šeit runājam par cenzūru – vai tā ir vai nav sastopama šajās aktivitātēs... Citēju: "Vai Ārlietu ministrija pieprasīs biedrībai "Latvijas Ārpolitikas institūts" veikt labojumus Gadagrāmatā, pieprasot biedrībai koriģēt tekstu [..]?" Tātad – jau publicētā gadagrāmatā izsvītrot atsevišķas sadaļas. Ja tas nav jautājums par cenzūru, tad es nezinu, kas tas ir.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šādu pieprasījumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nu re, problēmas ar nevalstisko organizāciju. Mēs tik braši nobalsojām...

Neliela piebilde. Mēs Pieprasījumu komisijā skatījāmies... bija arī tikšanās ar ārlietu ministri. Es gribu pateikt divas lietas, kāpēc nevaru atbalstīt šo pieprasījumu.

Pirmā. Ārlietu ministrija nav tas pats, kas Latvijas Ārpolitikas institūts. Ārpolitikas institūts brīvā valstī savos rakstos var publicēt, ko grib. Brīvā valstī nav nekādas cenzūras. Es izlasīju šo gadagrāmatu un neredzu neko... varu nepiekrist dažiem, kas tur ir... Lielākoties tas ir ļoti labs izdevums.

Bet, ja mēs sāksim runāt, ka pārrakstīsim kaut ko, tagad neļausim kaut ko... tad bija pārmetumi, ka tur ir attiecības... par Palestīnu... un tiek pieminēta Izraēla. Kolēģi, jums vajadzētu ieiet... kaut vai mākslīgajā intelektā vai gūglē, vai kaut kur... un apskatīties, kuras NATO valstis un kuras Eiropas Savienības dalībvalstis ir atzinušas Palestīnu kā valsti. Es jums varu uzskaitīt: Zviedrija – Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, Čehija – Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, Ungārija, Rumānija, Slovākija, Malta, Kipra – Eiropas Savienības dalībvalstis, kas ir lielākās Latvijas sabiedrotās... vakar uzstājās Turcijas prezidents un izteica atbalstu Ukrainai, nosodīja Ukrainas teritoriju okupāciju un pateica, ka Turcija vienmēr atbalstīs šo teritoriju atgūšanu. Turcijai ir spēcīgākā armija Eiropā... ja neskaita Amerikas Savienotās Valstis... Albānija – NATO dalībvalsts, Ungārija, Polija, Čehija, Slovākija, Rumānija – NATO dalībvalstis.

Tad ko mēs tagad pieņemsim... Ārlietu komisija pieņems kārtējo deklarāciju, ka mēs nosodām tuvākos sabiedrotos – Poliju, Turciju vai Zviedriju –, ka tās, lūk, ne tā lemj, kā te daži gribēja? Kādā veidā mēs varam cenzēt vai kaut ko ieteikt? Ārlietu ministre precīzi pateica, ka tas, ko raksta šis izdevums, kas ir nevalstiska organizācija... tam nav visos jautājumos jāatspoguļo Ārlietu ministrijas viedoklis. Ārlietu ministrija nefinansē šo grāmatu pilnībā, tā izsaka... vai palīdz, teiksim... tai ir iespējas atbalstīt... tāpat kā valsts finansējums... tāpat kā SIF gandrīz par 40 miljoniem atbalsta dažādas organizācijas, tāpat Ārlietu ministrija atbalsta. Ko tad viņi atbalstīs, ja ne Latvijas Ārpolitikas institūtu?

Viedokļu dažādība ir vajadzīga, lai mēs zinātu, kādi ir šie viedokļi. Nu kas tā par cenzūru! Mēs cenzēsim un liksim pārrakstīt! Nevar atbalstīt šādu...! Diemžēl... lai man, kā saka, draugi piedod, bet APVIENOTAIS SARAKSTS ir smagi kļūdījies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Man liekas, te ir pilnīgs pārpratums. Jebkurš institūts var publicēt, ko vēlas, un var pētīt, ko grib, tās ir jebkura institūta tiesības, un to neviens netaisās ierobežot. Šinī gadījumā... šajos ģeopolitiskajos apstākļos ir būtisks jautājums: kas ir Latvijas valsts intereses? Mums ir jābūt skaidrai ārpolitikai – par to, kas apdraud mūsu drošību un kas neapdraud mūsu drošību. Vienalga, kādi katram no mums ir priekšstati, mums ir jāizvēlas valsts pozīcija.

Mēs redzam, ka šis dokuments skaidri un gaiši norāda uz lietām, kas ir pretējas mūsu interesēm. Bet problēma ir tā, ka šo dokumentu šobrīd aktīvi izmanto arī Ārlietu ministrija. Ļoti svaigs piemērs. Tieši tas, kas šeit ir rakstīts. Šeit rekomendācijās ir rakstīts: "Latvijai būtu rūpīgi jāizvērtē un, ja nepieciešams, jāierobežo sadarbība ar Izraēlas valdības pārstāvjiem." Šeit konkrēti uzrakstīts. Tālāk: "Apsvērt Eiropas Savienības sankcijas pret Izraēlu, iekļaut ANO ziņojumu publiskajā diplomātijā." Paklausieties, kas šeit ir rakstīts! Un šī darbība šodien notiek aktīvā dzīvē, ikdienā jūsu valdībā.

Šobrīd tiek organizēts uzņēmēju brauciens uz Izraēlu, ko organizē ZZS, un tas ir ļoti pareizi. Tā ir vieta, ar ko mums vajadzētu sadarboties. Ekonomikas ministrs veic darbību, kas ir pareiza attiecībā uz nozari, – vest nozares uzņēmumus uz turieni, sadarboties arī militārajās spējās un risināt mūsu militārās jaudas Latvijā. Kas liek sprunguļus? Ārlietu ministrija, balstoties tieši uz šīm rekomendācijām, šobrīd liek sprunguļus, lai šāda vizīte nenotiktu, pat līdz tam, ka saka ministram, ka ir apdraudējums... ka iespējami potenciāli kara riski, ka ministram tur nevajadzētu atrasties. Tieši šīs rekomendācijas dēļ.

Nu, paklausieties, tā nav nopietna Latvijas pozīcija! Tieši šis ir fakts. Institūts var pētīt, ko vēlas, bet tas nedrīkst atsaukties uz to, ka tā ir oficiāla Latvijas pozīcija un ka to oficiāli atbalsta Ārlietu ministrija. Tieši par šo faktu mēs arī iesniedzām šo pieprasījumu.

Lūdzu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto pieprasījumu ārlietu ministrei Baibai Bražei "Par biedrības "Latvijas Ārpolitikas institūts" publikāciju apkopojumā "Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2025" iekļauto rekomendāciju atbilstību Latvijas valsts ārlietu un drošības interesēm"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 61, atturas – 1. Pieprasījums noraidīts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegti divi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Dārgie kolēģi! Turpinām strādāt ar likumprojektu "Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā". Ļoti atbalstāma Ekonomikas ministrijas likumdošanas iniciatīva.

Komisijā saņēmām divus priekšlikumus, kurus arī izskatījām.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā"", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Komisijā esam izskatījuši šo likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Priekšlikumus neesam saņēmuši.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 94, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 20 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Civilprocesa likumā".

Uz trešo lasījumu ir iesniegti 20 priekšlikumi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Par numerācijas salāgošanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionāls labojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Papildina procedūru, kad tiek izskatīts jautājums par pagaidu aizsardzības līdzekli pret vardarbību. Šādās lietās pieaicinātās institūcijas varēs sniegt ne tikai atzinumu, kā tas ir šobrīd, bet arī izziņas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Noteic, ka pagaidu aizsardzības līdzeklis ir spēkā, līdz stājas spēkā tiesas spriedums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz arī citus speciālos gadījumus, kad pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzeklis ir spēkā līdz tā izpildei vai līdz kriminālprocesa izbeigšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski labojumi. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek salāgota numerācija. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 10. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Precizē izpildu dokumentu izsniegšanu kopīpašuma dalīšanas gadījumā. Lai šādu izpildu dokumentu izsniegtu, vairs nebūs nepieciešama kopīpašnieka, kura īpašuma daļa tiek izsolīta, piekrišana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 11. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – tieslietu ministres priekšlikums. Attiecībā uz piedziņas vēršanu uz bērna uzturlīdzekļiem. Priekšlikums paredz neapliekamo summu faktiskajā apmērā, šobrīd tā ir Ministru kabineta noteikumu noteiktajā minimālajā apmērā. Ir arī paredzēts plašāks uzturlīdzekļu izmaksātāju uzskaitījums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Tas ir jaunievedums. Piedziņu vairs nevarēs vērst uz noziedzīgos nodarījumos cietušajiem izmaksāto valsts kompensāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 14. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 17. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 18. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 19. – tieslietu ministres priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 20. – tieslietu ministres priekšlikums. Saistīts ar likuma spēkā stāšanās datuma noteikšanu. Paredz, ka likums stāsies spēkā šī gada 1. aprīlī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī", trešais lasījums.

Iesniegti astoņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" pirms trešā lasījuma.

Saņēmām astoņus priekšlikumus.

1. – deputātu Butāna, Klotiņa un Teirumnieka priekšlikums. Par šo priekšlikumu komisijā tika diskutēts kopsakarā ar šo pašu deputātu iesniegto nākamo – 2. – priekšlikumu, kā arī ar 8. – deputātu Krastas un Judina priekšlikumu. Visi šie priekšlikumi attiecas uz deputātu saziņas valodu ar Latvijas sabiedrību.

Komisijas sēdē tika norādīts, ka 1. priekšlikuma otrais teikums faktiski dublē Satversmes 21. pantu par to, ka Satversmes darba valoda ir latviešu valoda. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, tāpat arī komisija neatbalstīja nākamo priekšlikumu, kurš ir līdzīgs, bet tiek attiecināts uz saziņu ar Latvijas pilsoņiem un sašaurina to tieši uz Saeimas telpām.

Attiecībā uz 1. un 7. priekšlikumu tika diskutēts par jēdziena "publiskā saziņa" saturu. Juridiskais birojs norādīja, ka publiskā saziņa ir ļoti plašs jēdziens, kā arī to, ka 7. priekšlikuma formulējums neatbilst Saeimas deputātu ētikas kodeksa regulējuma tvērumam, taču, lai pastiprinātu valsts valodas lietojuma pienākumu un nozīmi Saeimas kārtības rullī, komisija pēc Juridiskā biroja ieteikuma izveidoja savu priekšlikumu... kas ir atspoguļots 8. priekšlikumā. Līdz ar to 1. priekšlikums komisijā atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, esam situācijā, kad Saeimas telpās ir deputāti, kas sarunājas krievu valodā, ir deputāti, kas veido komunikāciju ar sabiedrību krievu valodā, un ir deputāti, kas pat kara gadadienā ar Latvijas medijiem šeit, šajā telpā, runā agresorvalsts valodā.

Priekšlikums ir nostiprināt... ka Saeimā ne tikai darba... šobrīd Kārtības rullis paredz, ka komisijās, izskatot lietas, darba valoda ir valsts valoda, bet attiecībā uz Saeimas telpām (kas, starp citu, ir arī stratēģiskā infrastruktūra) valoda nav noteikta. Manuprāt, būtu tikai loģiski (Starpsaucieni.), ka mēs nešķirojam pilsoņus pēc valodas, kādā viņi runā mājās, bet šeit visi pilsoņi runā valsts valodā, tostarp ar medijiem.

Šim priekšlikumam ir divas daļas: pirmā – darba valoda šeit ir valsts valoda, un otrā – arī publiskās komunikācijas valoda... neatkarīgi, vai tā ir saziņa ar medijiem vai... ja, teiksim, deputāts Rosļikovs izdomā nostāties pie Latvijas karoga un Latvijas pilsoņus uzrunāt Krievijas valodā. (Starpsauciens.) Tas nav pieļaujami. Tāpēc, ja... Es šeit neceru uz prokrievisko deputātu atbalstu, bet noteikti raugos PROGRESĪVO frakcijas un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas virzienā.

Kādi jums būtu iebildumi, ja Saeimas telpās darba valoda būtu valsts valoda, nevis krievu valoda? Ja iebildumu nav, nobalsojam "par", ja iebildumi ir, atnāciet un pasakiet sabiedrībai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 19, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Kamēr rit reģistrācija, ir vairāki paziņojumi.

Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

Tad – deputātei Leilai Rasimai, un tad – deputātam Andrim Šuvajevam.

J. Grasbergs (NA).

Kolēģi, atgādinu, ka šodien ir tikšanās ar Portugāles vēstnieci, un, tā kā tikšanās tika pārcelta no pulksten 15.00 uz pulksten 16.00, tad atgādinu, ka tiekamies pulksten 16.00 Sarkanajā zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Leilai Rasimai.

L. Rasima (PRO).

Labdien, kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, aicinu jūs uz sēdi mūsu komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti, aicinu visus uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpām, lai varam ievēlēt jauno komisijas vadītāju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Arī man ir viens paziņojums.

Skaistu pusapaļu jubileju 21. februārī svinēja Andrejs Judins. Sirsnīgi sveicam! (Aplausi.)

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies pieci deputāti: Ainars Latkovskis, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Leila Rasima un Edvards Smiltēns.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Aicinu deputātus atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" trešajā lasījumā.

Astoņi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

Likumprojekta 2. priekšlikums. (Zālē troksnis.)

A. Krasta. Tātad 2. priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Krasta. 2. – deputātu Butāna, Klotiņa un Teirumnieka priekšlikums. Tā saturs ir līdzīgs 1. priekšlikumam, bet tiek attiecināts uz saziņu ar Latvijas pilsoņiem... un sašaurinot to uz Saeimas telpām.

Kā jau iepriekš norādīju, komisijā diskutēja par trīs priekšlikumiem kopsakarā, kuri attiecas uz deputātu saziņas valodu, un visi šie trīs priekšlikumi tika noraidīti iepriekš minēto argumentu dēļ. Taču, lai Saeimas deputātiem pastiprinātu valsts valodas lietojuma pienākumu un valsts valodas nozīmi, komisija izveidoja savu priekšlikumu... kas ir atspoguļots 8. priekšlikumā un paredz papildināt Saeimas deputātu ētikas kodeksa regulējumu.

Šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, cienītās dāmas un kungi! Ar ko mūsu parlaments, Latvijas Republikas Saeima, ir unikāls? Ar to, ka tas ir vienīgais parlaments pasaulē, kurā latviešu valoda, būdama valsts valodas statusā, ir galvenā valoda. Un, mūsu ieskatā, tai ir jābūt arī vienīgajai valodai, kurā deputāti sazinās ar Latvijas valsts pilsoņiem. Kāpēc tas ir loģiski? Tāpēc, ka, lai kļūtu par Latvijas valsts pilsoni, ir jāzina latviešu valoda. Tā ir. Tad nav pamata ar Latvijas pilsoni Saeimas telpās sarunāties kādā citā valodā. Ja tā vēlas, to var darīt ārpus Saeimas telpām, trenējot kādu svešvalodu vai kādu citu iemeslu dēļ.

Tādēļ, kolēģi, aicinu šo atbalstīt un atcerēties, ka 2012. gadā bija referendums un Latvijas Republikas pilsoņu konstitucionālais vairākums – 75 procenti – noraidīja to, ka būtu vēl viena valsts valoda Latvijā. Toreiz tā bija krievu valoda.

Tas ir ļoti nozīmīgs Latvijas tautas lēmums, kas toreiz tika pieņemts un ir jāņem vērā arī šodien, lemjot par šiem grozījumiem, kuri ir domāti, lai precizētu konkrētu punktu... lai precizētu to, kas ir noteikts Satversmē, kas ir noteikts Saeimas deputāta svinīgajā solījumā vai zvērestā. Lai nav dažādu interpretāciju, kas ir darbs, kas ir Saeimas telpas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, turpinām! Te nu mēs esam – ceturtais kara gads... un diskutēsim, vai Saeimas telpās ir jārunā latviski vai krieviski. Kāda ir atšķirība starp 1. un 2. priekšlikumu?

Tātad 1. priekšlikums, kuru jūs noraidījāt: "Saeimā darba un publiskās komunikācijas valoda ir valsts valoda." Faktiski tie iebildumi, kad es piedāvāju citām frakcijām parakstīt... man likās, ka būs lielākas izredzes, ja es piedāvāšu arī jums parakstīt, un tad mēs kopīgi varētu šo atrisināt... un tie iebildumi bija divi.

Pirmais iebildums bija, ka, ja mēs būtu 1. priekšlikumu atbalstījuši, Saeimas telpās – starp komisijām, gaitenī vai foajē – nevarētu runāt, teiksim, ar vēstniekiem angļu valodā. Tāds būtu trūkums. Otrs arguments bija, ka, ja nu piezvana kāds CNN vai Ukrainas žurnālists, tad jāiet ārā no Saeimas, lai runātu, jo diez vai tas žurnālists runātu latviski.

Es ņēmu vērā šos divus iebildumus, tāpēc tapa 2. priekšlikums, par kuru mēs diskutējam šobrīd: "Deputāts Saeimas telpās saziņai ar Latvijas pilsoņiem lieto latviešu valodu." Līdz ar to nav problēmu ar vēstniecības pārstāvjiem vai starptautiskajiem medijiem Saeimas telpās sarunāties, sazināties kādā no starptautiskajām valodām.

Būtībā runa ir par komunikāciju – kā mēs, Latvijas pilsoņu ievēlētie priekšstāvji, runājam savā starpā – un valodu, kādā mēs runājam ar saviem vēlētājiem, filmējot šeit videoklipus vai runājot ar medijiem. Vēlētāji ir Latvijas pilsoņi. Līdz ar to mēs nonākam pie tā, ka saziņa ar Latvijas pilsoņiem šobrīd notiek krievu valodā, ja mēs šo neapstiprinām.

Vēlreiz aicinu gan Zaļo un Zemnieku savienību, gan īpaši PROGRESĪVOS atbalstīt šo, neatļaut krievu valodu... ņirgāties... stāvēt pie Latvijas karoga un runāt krieviski Saeimas telpās. Un gribu īpaši uzrunāt Saeimas priekšsēdētāju, kura neatbalstīja iepriekšējo priekšlikumu. Mieriņas kundze, cienot jūsu darbu – jūs pārstāvat šobrīd visu Saeimu un esat otra augstākā amatpersona –, es tiešām gaidu, ka jūs rādītu priekšzīmi un atbalstītu šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Es pieteicos runāt par šo priekšlikumu galvenokārt tāpēc, lai tiem deputātiem, kas Juridiskajā komisijā strādāja pie šī likumprojekta un noraidīja priekšlikumus, ko iesnieguši "Nacionālās apvienības" un arī JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti, būtu iespēja nākt un izstāstīt savu pozīciju ļoti detalizēti, jo mums pietrūkst argumentācijas... kas īsti tika spriests komisijā. Es labprāt dzirdētu, kāpēc jūs neatbalstījāt.

Saprotu, ka par 1. priekšlikumu varētu būt jautājums par traktējumu – tas ir plašs, ir neskaidras situācijas... Bet 2. priekšlikums, manuprāt, ir ļoti konkrēts, ļoti precīzs – tie ir valstiskuma, mūsu identitātes jautājumi. Jā, latviešu valoda ir arī simbols, tā ir mūsu kopīgā saziņas valoda. Es neatkārtošu argumentus, bet, manuprāt, šis priekšlikums ir ļoti precīzs un skaidrs. Tas nav plaši traktējams, nesašaurina deputātu tiesības un pienākumus. Kolēģi, es tiešām gaidu, lai jūs pieteiktos debatēm un nāktu izskaidrot, kāpēc neatbalstījāt šo priekšlikumu.

Otrām kārtām – aicinu balsot "par" un aicinu balsot "par" arī par 7. priekšlikumu, kuru iesnieguši JAUNĀS VIENOTĪBAS deputāti. Es runāju par šiem priekšlikumiem kontekstā ar ziņotājas teikto, ka komisijā netika atbalstīts 1., 2., 7., bet tika atbalstīts 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir pagalam izplūdis, pagalam neskaidrs, nesaprotams un tiešām ļoti plaši traktējams. Domāju, būs lielas problēmas to piemērot kā ētikas kodeksa normu. Vai mēs paši esam līdz galam sapratuši, ko šī ētikas kodeksa norma nozīmē?

Tāpēc aicinu arī ziņotāju Krastas kundzi, kas par šiem priekšlikumiem cenšas runāt precīzi, tomēr skaidrot vairāk, ko kas īsti nozīmē un kā domāts. Piemēram, 8. – Juridiskās komisijas atbalstītais priekšlikums: "Deputāts saziņā ar Latvijas sabiedrību nepieļauj rīcību, kas radītu šaubas par latviešu valodas nozīmību." To ir paredzēts piemērot pretstatā 2. priekšlikumam, ko komisija ir noraidījusi, bet kas ir skaidri un gaiši saprotams.

Paldies Judina kungam. Tiešām gaidu skaidrojumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Atsaucoties aicinājumam, vēlos sniegt papildu informāciju. Pirmām kārtām man gribas uzsvērt, ka man nav šaubu: gan 1. – "Nacionālās apvienības" priekšlikumam, gan 2. priekšlikumam, gan 7. – mūsu, JAUNĀS VIENOTĪBAS, priekšlikumam ir viens mērķis – stiprināt valsts valodu. Mēs tiešām gribam, lai Saeima, mūsu kolēģi, pildot darba pienākumus, runātu latviešu valodā.

Mēs iesniedzām priekšlikumu, bet mēs arī uzklausījām ekspertus, uzklausījām, noskaidrojām Juridiskā biroja viedokli un dzirdējām jautājumus, uz kuriem diemžēl nevarējām atbildēt un ir grūti atbildēt, ja 1., 2. vai 7. priekšlikumu atbalstītu. Proti – kas ir saziņa, kādos gadījumos tā ir publiskā saziņa, ko darīt, ja ir privāta rakstura saruna, ja kādam piezvanīja, un tā tālāk, un tā tālāk. Mēs uzklausījām ekspertus, un sapratām, ka nevaram atstāt šo jautājumu bez risinājuma.

Ņemot vērā, ka Juridiskais birojs ne tikai norādīja uz nepilnībām, bet bija ļoti konstruktīvs un piedāvāja redakciju, kuru var atbalstīt, mēs nolēmām uz tā pamata izveidot Juridiskās komisijas priekšlikumu. Visus, kam ir interese par šo diskusiju, es aicinu izlasīt mūsu sēdes protokolu. Tas ir pieejams, audioieraksts arī ir pieejams.

Bet kāds ir jautājums? Ja mēs gribam sasniegt rezultātu, mums vajadzētu izmantot juridiski korektus instrumentus. Kaut gan mēs, iesniedzot 7. priekšlikumu, gribējām emocionālāku risinājumu – pateikt vienkāršā, skaidrā valodā –, mēs respektējam domu, kas izskanēja, ka šajā gadījumā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai vai citām institūcijām būs jāpiemēro šīs normas un nebūs viegli.

Līdz ar to, ņemot vērā visus apstākļus un informāciju, visus jautājumus, mēs izveidojām 8. priekšlikumu, par kuru es balsošu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi! Neviens nenoliedz, ka latviešu valoda ir valsts valoda, bet ierobežot deputātus runāt citā valodā nebūtu korekti. (Runā azerbaidžāņu valodā.) Tas nozīmē: es lepojos, ka esmu azerbaidžānis. Nu ko man tagad darīt, ja, pieņemsim, atbrauks pie mums Azerbaidžānas vai Turcijas vēstnieks, – nerunāt ar viņiem viņu valodā? (Starpsauciens.) Es protu runāt gan turku, gan azerbaidžāņu valodā, un es ar to lepojos. Tās ir jāzina, tās ir plaši lietotas valodas, un es gribu pielietot savas zināšanas.

Man zvanīs vecāki – nu ko, es nerunāšu ar viņiem azerbaidžāņu valodā? Nu muļķības! Tā ka, protams... nē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei otro reizi.

I. Mūrniece (NA).

Paldies Judina kungam, kurš atbildēja un skaidroja pozīciju. Redziet, es domāju, ka mēs atvērsim stenogrammas un izlasīsim... bet deputātiem ir ļoti svarīgi, lai šie argumenti izskanētu šeit, Sēžu zālē, jo mēs tikko dzirdējām pilnīgas muļķības.

Ārvalstu vēstnieki ir savas valsts pārstāvji, viņi nav Latvijas pilsoņi. Mēs runājam par Latvijas Saeimu, par Latvijas pilsoņu, vēlētāju, ievēlētām augstākajām amatpersonām, kas lemj par to, kādā virzienā valstij attīstīties. Un es gribu teikt: ja Saeimai ir jāstrādā saskaņā ar Satversmi, interpretācijas var būt dažādas, bet, kolēģi, te ir mūsu politiskā izšķiršanās, vai mēs stiprinām valstiskuma pamatus vai ejam no tiem arvien tālāk projām.

Aicinu neļauties šai bīstamajai sānslīdei. Paliekam Latvijas Republikas Satversmes pozīcijās, stiprinām valodu un identitāti kā vienu no mūsu Satversmes un Latvijas valsts pastāvēšanas pamatiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Kolēģi, mēs runājam par 2. priekšlikumu, bet ir svarīgi ņemt vērā, kas ir rakstīts 8. priekšlikumā, par kuru mēs vēlāk balsosim. Proti, ir piedāvāts (Juridiskā komisija to atbalstīja) noteikt, ka deputāts saziņā ar Latvijas sabiedrību nepieļauj rīcību, kas radītu šaubas par latviešu valodas nozīmību. Es saprotu, daži var teikt, ka tas ir nekonkrēti, neskaidri, bet šis formulējums, manuprāt, ir ļoti svarīgs.

Ja mēs redzēsim turpmāk... ko redzam tagad, par ko mums Butāna kungs stāstīja... ka cilvēki nerespektē, neciena valsts valodu, es pat teikšu, rīkojas provokatīvi, mums būs visas iespējas rīkoties. Astotais priekšlikums dos mums tādas iespējas.

Aicinu 8. priekšlikumu atbalstīt. Par to mēs balsosim, protams, vēlāk. Visi trīs priekšlikumi, par kuriem mēs runājam – 1., 2. un 7. –, juridisku apsvērumu dēļ komisijā netika atbalstīti.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 19, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 3. – deputātu Butāna, Klotiņa un Teirumnieka priekšlikums. Paredz Saeimas kārtības rullī noteikt, ka komisijas darba kārtībā likumprojekti tiek iekļauti ne vēlāk kā divu sesiju laikā pēc nodošanas Saeimas komisijai.

Līdzīgu priekšlikumu komisija jau bija saņēmusi otrajam lasījumam, arī šoreiz tas komisijā atbalstu neguva. Komisijas sēdē vēlreiz tika skaidrots, ka tas ir pašas komisijas darba organizācijas jautājums. Nodotā likumprojekta iekļaušana vai neiekļaušana komisijas sēdes darba kārtībā ir regulējama ar pašu deputātu rīcību, proti, deputāti, kas likumprojektu ir iesnieguši, var aicināt komisiju iekļaut attiecīgo jautājumu komisijas sēdes darba kārtībā, un to var izteikt katrs komisijas deputāts. Šis jautājums ir izšķirams ar balsojumu.

Priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Iepazīstināšu ar JAUNĀS VIENOTĪBAS "horeogrāfiju". Lai nebūtu jāskaidrojas ar sabiedrību un medijiem, kāpēc netiek atbalstīts vai kāpēc tiek noraidīts viens vai otrs ideoloģisks vai valstisks, vai ar valodu, drošību vai nodokļu politiku saistīts jautājums, horeogrāfija ir šāda: netiek noraidīts, nav balsojuma "pret" šo likumprojektu vai ieceri, ko kāda cita frakcija iesniedz, bet tiek klusiņām, bez iebildumiem nodots komisijai, bet komisija neliek šo jautājumu darba kārtībā. Ja konkurenti pārmet – hei, kur tad palika? – vai žurnālists jautā, kā ir ar to ieceri, tad ar norūpējušos sejas izteiksmi saka: nu, ziniet, mums daudz darba, vēl nav sanācis laika, neesam noraidījuši – neesam noraidījuši! Un tā ir taisnība – neesat noraidījuši. Bet neesat arī skatījuši.

Vienmēr saku: vajag runā sniegt piemērus. Ņemšu savu mīļāko piemēru – Valsts valodas likuma grozījumi. Nākammēnes, martā, būs divi gadi, kopš JAUNĀS VIENOTĪBAS vadītajai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nav atradusies pusstunda, stunda noturēt sēdi. Divu gadu laikā nav atradusies... lai šo likumprojektu... Varējāt uzreiz noraidīt, ja nepatīk, bet negribējāt, jo zināt, ka sabiedrība nesapratīs nostāju, ka jūs iestājaties par divvalodību. Līdz ar to nodevāt komisijai.

Šis priekšlikums paredz to mainīt un noteikt, lai vismaz divu sesiju laikā (ar rezervi – ja iekrīt budžeta skatīšana vai kā citādi) ir pietiekami laika jautājumus obligāti skatīt, lai nevar četrus gadus vienkārši neskatīt... tad pienāks nākamā Saeima un tā arī netiks skatīts. Ja mēs atstājam šobrīd, kā ir, tas būtu tāpat kā – mēs valsts iestādēs pieņemtu no iedzīvotājiem iesniegumus un neatbildētu. Ne jā, ne nē – vienkārši neatbildētu, pieņemtu zināšanai. Šobrīd tā notiek ar likumprojektiem.

Droši vien koalīcijai ir ērti. Kas zina, varbūt es kā iesniedzējs pats nonākšu kādreiz koalīcijā, un arī būs ērti nodot komisijai un ielikt dziļā atvilktnē. Bet, domāju, kopējai politiskajai kultūrai un demokrātijai tomēr nāktu par labu, ja mēs noteiktu laika rāmi, kurā likumprojekts obligāti jāskata. Citādi tā horeogrāfija, ko šobrīd JAUNĀ VIENOTĪBA izpilda, ir politoloģijas studentu cienīgs temats.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 41, atturas – 25. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. 4. – deputātes Ināras Mūrnieces priekšlikums. Par ziņojuma par valsts valodu periodiskumu, proti, paredz ziņojuma iesniegšanu katru gadu. Tāpat priekšlikums paredz ziņojuma iesniegšanu līdz 10. septembrim, nevis 15. septembrim, kā to nosaka iepriekšējos lasījumos atbalstītā redakcija.

Arī šis priekšlikums par ziņojuma periodiskumu komisijā pirms iepriekšējā lasījuma tika diskutēts. Tas ir iesniegts atkārtoti. Komisija to noraidīja, pamatojoties uz tiem pašiem apsvērumiem.

Proti, komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka, ņemot vērā, ka šī likumprojekta mērķis ir palielināt Saeimas lomu valsts valodas politikas veidošanā un uzraudzībā, to pilnībā nodrošina šāda ziņojuma izskatīšana reizi divos gados. Tāpat arī, komisijas ieskatā, Ministru kabinetam šis ziņojums būtu jāsniedz Saeimas pilnvaru pirmajā un trešajā gadā, nodrošinot to, lai neizveidotos situācija, ka vēlēšanu gadā, īpaši ņemot vērā iesniegšanas termiņa sasaisti ar Valsts valodas dienu, kas ir oktobrī, ziņojums ir iesniegts aizejošajai Saeimai, bet tas būtu jāizskata jaunajai Saeimai.

Šis priekšlikums tātad netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Paldies. Dzirdēju pārskatu par to, ko komisija ir spriedusi, bet nedzirdēju nevienu nopietnu argumentu pret šo priekšlikumu. Komisijas ziņotāja ir ļoti pareizi uztvērusi, ka mans priekšlikums pamatā bija par to, lai Saeima ziņojumu par izdarīto un iecerētajiem darbiem valsts valodas politikas jomā uzklausītu reizi gadā, tas ir, katru gadu, nevis reizi divos gados, kas patiešām ir absurds un nesaprotams priekšlikums. Tas nozīmē, ka JAUNĀ VIENOTĪBA piedāvā, ka mēs it kā kaut ko darām, bet patiesībā – ar vienu roku, kaut ko pa pusei, vairāk izkārtnes pēc.

Es uzskatu, ka, ja debatējam par to, kas notiek valsts valodas politikā, tad tas ir jādara katru gadu. Arguments par vēlēšanām, piedošanu, kolēģi, ir vienkārši smieklīgs. Mums būs dažādas vēlēšanas – parlamenta vēlēšanas, pašvaldību vēlēšanas, prezidenta vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, augstāko amatpersonu vēlēšanas. Teikt, ka tāpēc mēs kaut ko nedarīsim vai neizskatīsim ziņojumu par valsts valodas politiku... jāteic, smieklīgāku un dīvaināku argumentu šajā sakarā neesmu dzirdējusi.

Kas gan notiks, ja aizejošais Ministru kabinets iesniegs ziņojumu par valsts valodas politikā izdarīto un plānoto un teorētiski to izskatīs jaunā Saeima? Jaunā Saeima iepazīsies ar dokumentu un sapratīs, kāda ir esošā situācija. Tas liks gan atbildīgajām amatpersonām, gan Saeimā ievēlētajiem pārstāvjiem saprast, kur ir problēmas un ar kādiem jautājumiem ir jāstrādā vairāk.

Kolēģi, es redzu, jūtu un saprotu, ka dīvainā izšķiršanās valsts valodas politikai pievērst uzmanību tikai katru otro gadu – tas joprojām ir politisks lēmums, tā ir politiska izšķiršanās. Tam nav racionālu, saprātīgu argumentu. Es ļoti detalizēti par to runāju aizvadītajā sēdē, kad izskatījām šo priekšlikumu. Un man bija trīs galvenie motīvi, kurus neatkārtošu, cienot jūsu laiku, tikai nosaukšu: valsts valodas politikas straujā mainība, mūsu emocionālā attieksme pret valsts valodu un valsts pamatu stiprināšana. Šie argumenti ir atrodami sēdes stenogrammā.

Tas, ko es dzirdu šodien, ir politiski lēmumi – izliksimies, ka mēs it kā darām, bet patiesībā nedarīsim. Nekaunēsimies stiprināt valsts valodu, nekaunēsimies ministriem dot iespēju palepoties ar izdarītajiem darbiem valsts valodas politikas stiprināšanā! Darīsim un leposimies ar valodu! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Par 4. priekšlikumu. Juridiskās komisijas sēdē es citēju Kārtības ruļļa 107. pantu, kur skaidri norādīts, ka, ja priekšlikums nebija atbalstīts otrajā lasījumā, deputāts nedrīkst to iesniegt trešajam lasījumam. Tas ir mūsu likums, un mums ir jāievēro likums, un mēs saprotam, kāpēc tā ir. Bet, ja kolēģi izmanto iespējas, lai kaut kādā veidā, neievērojot likumu, tomēr vēlreiz padebatētu, vēlreiz runātu, – nu, mēs demonstrējam savu attieksmi. Šī priekšlikuma novitāte, ka ir piedāvāts iesniegt ziņojumu nevis 15., bet 10. datumā... lūdzu, tad arī debatējiet, kāpēc piecas dienas ir labāk un svarīgāk. Bet, nē, mēs gribam runāt par to pašu, ko mēs jau izrunājām.

Es atvainojos, mēs sagatavojam likumprojektu, mēs iesniedzam, mēs uzskatām, ka ziņojumam ir jābūt, mēs gribam, lai ziņojums šogad būtu sagatavots, iesniegts un lai šeit notiktu debates. Bet ko es dzirdu? Ja vienreiz divu gadu laikā – tas ir slikti, vajag katru gadu! Bet, ja es piedāvāšu katru ceturksni, es būšu četrreiz labāks nekā jūs? Tā ir jūsu loģika – matemātiskā.

Manuprāt, ir svarīgi, lai mēs Saeimā šogad oktobrī runātu par valsts valodas politiku.

Otrais jautājums. Ja mēs uzskatīsim, ka mums vajadzētu organizēt debates biežāk, mēs varēsim to darīt, bet svarīgi sākt darbu, un šogad mēs to izdarīsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei otro reizi.

I. Mūrniece (NA).

Jā, kolēģi, cienīsim cits citu un nenovirzīsimies no debašu būtības! Jā, patiešām es uzskatu, ka ir jārunā par valsts valodas politiku katru gadu, pielīdzinot to ārlietu ministra ziņojumam par izdarīto un iecerēto darbību ārlietu jomā. Un es neesmu iesniegusi šādu absurdu priekšlikumu, par kuru runā Judina kungs. Mans priekšlikums ir atšķirīgs no iepriekšējā, un man ir visas tiesības izmantot savas deputāta pilnvaras – nākt tribīnē un par to runāt.

Politiski tā ir mūsu izšķiršanās, kādā virzienā mēs ejam. Un domāju, ka... godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, lai tikai nebūtu pēc tam pašiem jānožēlo šis balsojums, kāpēc pazemināt valsts valodas lomu un valsts valodas prestižu, piemēram, salīdzinot ar debatēm par ārlietu ziņojumu.

Jā, sava vieta ir ārlietām, un par tām ir ikgadējs ziņojums, bet kāpēc valsts valodas prestižu pazemināt un pateikt, ka mēs par to varam debatēt tikai reizi divos gados? Nu smieklīgi, tiešām! Nu tad varbūt tikai garajos gados un varbūt vēl tikai gados, kad nav vēlēšanu. Tādu būs ļoti maz.

Kolēģi, aicinu tomēr atbalstīt priekšlikumu un darīt visu iespējamo, lai mēs par valodas situāciju... lai mēs tai sekotu līdzi, jo tā attīstās ārkārtīgi strauji. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 32, atturas – 32. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Krasta. Tā kā Mūrnieces kundze teica, ka... minēja, ka mēs tikai izliekamies, ka darām, es komisijas vārdā atgādināšu, ka šis likumprojekts diezgan konkrēti paredz piedāvājumu ieviest debates par valodas politiku, kas līdz šim parlamentā ne reizi nav bijušas. Līdz ar to valodas loma vai prestižs nekādi ar šo piedāvājumu netiek pazemināts.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs attiecībā uz ziņojuma satura atklāstu un paredz atteikties no vārdiem "valsts valodas ilgtspējas nodrošināšanai". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Tā kā ziņotāja arī neskaidroja, kāpēc ir šāds priekšlikums un kāpēc Juridiskais birojs saka, ka vārdu "ilgtspēja" nevajag attiecināt uz valsts valodu, un arī komisijas sēdē es nebiju klāt, es nezinu... es gribētu argumentēt, kāpēc, manuprāt, šo terminu vajadzētu saglabāt.

Ņemot vērā, ka ilgtspēja tiek definēta kā kaut kas tāds, ko mēs vēlamies ilgtermiņā uzturēt, attīstīt, atbalstīt, nodrošināt tā pastāvēšanu, ilgtspējas terminu mēs piemērojam lietām, ko mēs uztveram kā visbūtiskāko, lai tas mūžu mūžos pastāvētu. Es domāju, ka valsts valoda ideāli atbilst šim terminam, jo bez latviešu valodas, bez latviešu nācijas, bez latviešiem Latvijas pastāvēšanai nav ne jēgas, ne būtības. Un es vēršos arī pie koalīcijas partijām, jo valsts valodas politikas pamatnostādņu īstenošanas plāns turpmākajiem gadiem, kas pavisam nesen tika izstrādāts, sagatavots un apspriests, noteic, ka arī šī plāna mērķis ir "nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju" un, protams, visu pārējo, kas tālāk tiek noteikts šajā plānā. Šis ilgtspējas termins attiecībā uz valsts valodu, tās attīstību, politiku nodrošināšanu tiek lietots arī citos valsts pārvaldes dokumentos un plānos... tad kāpēc lai Saeima to svītrotu?

Manuprāt, valodas ilgtspēja ir pamats visām debatēm par valsts valodas politiku, lai tās notiktu pilnvērtīgi, skatoties ne tikai šodien, rīt, bet arī turpmākajās desmitgadēs un pat simtgadēs.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 12, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Krasta. 6. – frakcijas APVIENOTAIS SARAKSTS priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Kolēģi, pavisam īsi! Protams, būs jāatsaucas arī uz runāto Juridiskajā komisijā. APVIENOTĀ SARAKSTA frakcija šo priekšlikumu izstrādāja un iesniedza, vadoties no prakses, no ētikas normām, mūsu ieskatā, un no Ministru kabineta locekļu, šajā gadījumā Ministru prezidentes, izsaucieniem no zāles budžeta pieņemšanas dienā. Mēs visi atceramies šos izsaucienus Saeimas Prezidija loceklim Edvardam Smiltēnam pēc viņa uzstāšanās budžeta debatēs. Mūsu ieskatā, Saeimas kārtības rullī ir nepieciešama norma, piemēram, sadaļā par pieprasījumiem Ministru kabineta locekļiem, kas skaidri norāda, ka ir nepieciešams papildinājums, tostarp par ētikas jautājumiem. Šķietami pašsaprotams mums, bet izskatās, ka nav bijis pašsaprotams vairākiem Ministru kabineta locekļiem. Bija vēl citi izsaucieni.

Jo – kur ir problēma, kolēģi? Valdības loceklis, atrodoties Saeimas zālē, var atļauties tādas darbības, kuras nevar Saeimas deputāts. Mēs nevaram atļauties daudzas lietas, jo mūsu darbību skaidri reglamentē Saeimas kārtības rullis – gan izsaucienus un citu deputātu... ne tikai deputātu... izteikt cieņu aizskarošas frāzes un piezīmes. Ministru kabineta loceklis un premjere vai premjers to drīkst. Tādēļ mūsu ieskatā, lai nākotnē šādas lietas vairs... preventīvi... neatkārtotos, mēs aktualizējam šo tēmu. Lai nebūtu jāgroza Ministru kabineta iekārtas likums, mēs jau redzējām kā tehnisku papildinājumu trešajā lasījumā, bet Juridiskajā komisijā, uzklausot juristus un dzirdot arī Juridiskās komisijas locekļu viedokli, ka trešais lasījums... un pieprasījumu sadaļa nebūtu tā piemērotākā, mēs tomēr saprotam, ka būs jāatver Ministru kabineta iekārtas likums un skaidri un nepārprotami jānosaka, ka ir jābūt pieņemtam Ministru kabineta ētikas kodeksam, saskaņā ar kuru izvērtē arī Ministru kabineta vadītājas, premjeres, atbildību par ētikas normu pārkāpumiem.

Tāpēc šajā kontekstā es frakcijas vārdā šo konkrēto priekšlikumu atsaucu (ņemot vērā arī juristu norādījumus), lai sagatavotu jaunu normu – tādu, par kuru juristiem nebūtu nekādu argumentu, kāpēc tā nebūtu pieņemama.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikums atsaukts, līdz ar to nav balsojams.

Arī 7. priekšlikums ir atsaukts, līdz ar to nav balsojams.

A. Krasta. Tātad 7. priekšlikums ir atsaukts.

Kā jau iepriekš tika skaidrots, diskutējot par saziņas valodu ar sabiedrību, komisija nonāca pie redakcijas, ko piedāvāja Juridiskais birojs, un tā ir atspoguļota 8. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Es novērtēju JAUNĀS VIENOTĪBAS kolēģu iesniegto priekšlikumu un vēlmi patiesi atbalstīt valsts valodas nepārprotamu lietošanu un nozīmi Saeimas deputātu darbā ikdienā un publiskajā telpā arī ārpus Saeimas. Manuprāt, šis bija ļoti labs priekšlikums.

Vienmēr var diskutēt, kas ir saziņa... kur tas būs, kā tas būs... bet publiskā komunikācija ir ļoti skaidri saprotama. Manuprāt, juridiskie iemesli, par kuriem runā arī Judina kungs, kurš pats ir atsaucis savu priekšlikumu, vienmēr var pastāvēt, bet nekad nedrīkst sajaukt divas lietas: ētiku un kārtības normas... un, varētu teikt, pašpietiekamu regulējumu, kas deklarē, ka tā notiek. Un tur ir tā lielā atšķirība starp 7. priekšlikumu un 8. – Juridiskās komisijas priekšlikumu, kas ir atbalstīts... jo, deklarējot to, ka publiskajā saziņā ar Latvijas sabiedrību, tātad ar jebkuru sabiedrību, Latvijas deputāts lieto latviešu valodu kā sabiedrības kopējo saziņas valodu, ir pateikts, ka tas notiek, tātad – bez diskusijām! – tas notiek! Bet šis priekšlikums, ar ko jūs aizstājat jūsu pašu sagatavoto, manuprāt, ļoti labo priekšlikumu, ir stāsts tikai par... deputāts saziņā nepieļauj rīcību, kas var radīt šaubas... kas ir daudz nekonkrētāka norma. Un, kad jūs vēl pieminat, ka to skatīs Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija un šis ir ētikas kodeksa jautājums, tātad tā ir tikai ētiskas dabas lieta – vai viņš interpretēs savu saziņu ar vēlētājiem, ar Latvijas pilsoņiem, ar Latvijas sabiedrību kādā citā valodā... tad tajā brīdī, viņaprāt, ētiski bija uzrunāt šos cilvēkus... jo viņi mani labāk saprata... un Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija teiks: jā, iespējams, varbūt... jo to nevar izmērīt. Situācijā reti kurš klāt būs bijis, izņemot gadījumus, ja tas notiks publiskā diskusijā kādā medijā.

Patiesībā šī norma ir ļoti interpretējama, ļoti izstiepjama. Manuprāt, Kārtības ruļļa pamatnormas pārkāpums ir daudz nozīmīgāks, līdz ar to daudz vairāk būtu respektējams šis regulējums, kas Kārtības rullī būtu noteikts kā norma, nevis tikai kā ētikas ieteikums, kuru pēc tam vērtēs, skatīsies. Protams, ja apzināti vairākkārt tiek pārkāpts, tad tas būs slikti, bet tas jebkurā gadījumā vienmēr tiks interpretēts, piemērots, apspriests. Tā būs tāda iespēja publicitātei arī dažiem deputātiem apzināti mēģināt šo ētikas normu pārkāpt... vai būt uz robežas, bet diez vai tas būtiski uzlabos situāciju, kādā mēs esam ar latviešu valodu kā valsts valodu... un tās neapšaubāmo nozīmi Saeimas deputātu ikdienas darbā ne tikai Saeimas telpās, bet kopumā Latvijā, publiskajā komunikācijā, publiskajā saziņā.

Ļoti žēl, ka jūs atsaucāt savu priekšlikumu, jo tas bija ļoti labs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es piecas reizes lasīju šo tekstu un mēģināju saprast, kas tur īsti ir uzrakstīts. Tātad – par latviešu valodas nozīmību... lai nerastos šaubas par latviešu valodas nozīmību komunikācijā Latvijā.

Mēs labi apzināmies, par ko ir runa. Runa ir par krievu valodu. Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, esmu gājis Rīgas 25. vidusskolā, mācījos latviešu valodā, tajā laikā Padomju Savienībā dzīvoju Ķengaragā, kur bija ļoti daudz krievvalodīgo bērnu, un ļoti daudzi bērnībā runāja krievu valodā. Un, jā, man ir ļoti daudz draugu, kuriem dzimtā valoda ir krievu valoda, šodien es ar viņiem runāju latviešu valodā, šad tad runāju arī krievu valodā. Neviens man neaizliegs izvēlēties, kādā valodā es runāju, jo es runāju arī angļu valodā, es runāju arī norvēģu valodā, un es vienmēr esmu uzsvēris – jo vairāk valodu cilvēks zina, jo tā ir lielāka bagātība.

Tagad mēs sākam cīnīties pret valodu. Cilvēki aizies, kaut kur iedzers aliņu, un pēkšņi kāds runās savā dzimtajā valodā... kas šodien arī izskanēja. Ja divi Latvijas pilsoņi, kuriem dzimtā valoda ir krievu, runās krievu valodā, viņi pārkāps kādu ētiku? Man liekas, tas ir idiotisms, jo cīnīties pret dzimto valodu – tas ir tas pats, kas... tur nav iespējams uzvarēt. Tāpat kā latviešu valodu mēģināja apkarot Padomju Savienībā, mēģināja, tiešām bija rusifikācijas process, bet tāpat latvieši saglabāja savu valodu.

Šoreiz es gribu aizstāvēt visus tos Latvijas pilsoņus, kuriem dzimtā valoda nav latviešu. Viņi zina latviešu valodu, bet viņi tāpat mājās runā krievu valodā, un tas ir pilnīgi normāli. Tas notiek visā pasaulē, vienalga, uz kuru valsti jūs braucat, – ja kādam cilvēkam dzimtā valoda ir cita, nevis tā valoda, kas ir konkrētajā valstī, viņš tāpat mājās runā šajā valodā. Un komunikācija ar vēlētājiem vai ar Latvijas pilsoņiem... protams, mēs varam teikt, ka... kā mēs sodīsim tos cilvēkus...

Kas šodien notiek saistībā ar angļu valodu? Parunāsim. Jaunieši savā sarunā... puse no vārdiem... runā angļu valodā, un runa nav tikai par "okay". Viņi vienkārši pāriet... jo viņiem ir vieglāk izteikties... viņi spēlē spēles kompjūterā, kur viss notiek angļu valodā. Visa digitalizācija notiek angļu valodā, nav taču "Microsoft" speciāli izstrādājis programmas, kas ir pārtulkotas latviešu valodā. Visi izmanto angļu valodu, un tā ir realitāte. Un tagad sākt cīnīties? Tad, ja runājam par krievu valodu, vienlaicīgi runāsim arī par angļu valodu. Mēs esam aizgājuši... pilnīgi pretējā grāvī iebraukuši.

Tāpēc es uzskatu, ka tā ir katra Latvijas pilsoņa izšķiršanās. Skaidrs, ka mēs esam zvērējuši šeit to, ka mēs aizstāvam latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet runa ir par vienīgo valsts valodu... neviens nav zvērējis atteikties no dzimtās valodas. Un nav runa par Krieviju. Krievijas valoda ir krievu valoda, kas nav Krievijas valoda. Krievu valodā šodien runā daudzi cilvēki, kas ir aizmukuši no Krievijas, kas ir opozīcijā Putinam, viņi dzīvo Eiropā, un viņi turpina runāt krievu valodā. Man šķiet, tā ir ļoti bīstama tendence, ka mēs mēģināsim nākt ar sodiem un liksim katram krievvalodīgajam Latvijas pilsonim, kas ir lojāls šai valstij, kas ir balsojis par neatkarību, varbūt atbalstījis šo procesu... pēkšņi viņi jutīsies tā, ka viņi nedrīkst runāt.

Patiesībā tā ir nožēlojama situācija – laikā, kad jārunā par to, kā attīstīt ekonomiku, kā pacelt šo valsti, kā darīt visu, lai izvilktu valsti no parādiem, mēs 30 vairāk gadus pēc neatkarības runājam par to, kādā valodā cilvēks var runāt. Zināt, kas rodas? Tie cilvēki, kam krievu valoda ir dzimtā, principiāli, redzot šādus priekšlikumus... viņiem rodas vēlme... tur, kur viņš runā latviešu valodā, viņš saka: nē, vot, principiāli tagad nerunāšu!

Man šķiet, ka tā nav pareizā formula, kādā veidā saliedēt sabiedrību, jo padomju laikā caur represijām latvieši neatteicās no latviešu valodas un tagad krievvalodīgie pilsoņi neatteiksies no krievu valodas.

Sēdes vadītāja. Laiks.

A. Šlesers. Tā ka cienīsim viens otru un dzīvosim kopā!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Godātie kolēģi! Komentējot to, ko teica iepriekšējais runātājs, man jāteic, ka šajā priekšlikumā mēs runājam par to, kādā valodā Saeimā ievēlēts deputāts sazinās ar Latvijas sabiedrību. Mēs nerunājam par ļoti plašu sabiedrības daļu, bet par simts ievēlētiem Saeimas deputātiem. Es pat teiktu, ka būtu jārunā daudz plašāk – arī par valdības locekļiem, par parlamentārajiem sekretāriem, par ministriju... un tā tālāk... pārstāvjiem, patiesībā – par valsts pārvaldi, kādā veidā valsts pārvalde uzrunā valsts pilsoņus.

Jāteic, ka Šlesera kungs minēja vienu ļoti labu, skaidru argumentu, kāpēc debates par valsts valodas situāciju būtu jārīko katru gadu, – jā, mūsu straujā valodas situācijas maiņa, joprojām rusifikācijas sekas un milzīgā angļu valodas ietekme. Paldies, Šlesera kungs, tas ir tikai vēl viens arguments, kāpēc valodai mums jāpievērš uzmanība katru gadu.

Godātie kolēģi... patiešām, Krastas kundze, Judina kungs, jūsu iesniegtais priekšlikums, es domāju, ir ļoti vērtīgs, un es labprāt to atbalstītu, es tiešām labprāt balsotu par to. Žēl, ka jūs to atsaucāt, jo, manuprāt, 8. priekšlikums ne tuvu nav tik precīzs, ne tik viegli piemērojams. Mēs zinām, kā lemj mūsu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Vēsturē ir bijuši ļoti dažādi, arī neizskaidrojami, šīs komisijas lēmumi, par kuriem deputāti politiski (Starpsauciens.)... iespējams, iespējams... kur deputāti vienojas par kaut ko, kas, iespējams, konkrētajā situācijā ir politiski izdevīgāk.

Kāda gan būs tā rīcība, kas radītu šaubas par latviešu valodas nozīmību? Vai tad deputāts stāvēs ar plakātu, noniecinot latviešu valodas lomu? Un tad mēs teiktu... potenciāli: nujā, nu nerodas šaubas, nu nerodas šaubas, te viņš tiešām ir izteicis savu viedokli, un tas nav pārprotami. Bet pārējās situācijas būs traktējamas, un es baidos, ka tad mēs ieiesim argumentācijā, vai tas ir pieļaujami vai nav pieļaujami. Nedomāju, ka tas ir slikti, par to ir jādebatē.

Bet iepriekšējais priekšlikums, Judina kungs, bija – tiešām paldies! – daudz skaidrāks. Iespējams, ir jāiet soli pa solim, varbūt ir jāpasaka pirmajā solī, ka Saeimas deputāts publiskajā saziņā Saeimas telpās lieto valsts valodu un nekādu citu, un pēc tam jānāk ar šo nākamo soli, kas ir jūsu priekšlikumā. Tiešām ļoti labs priekšlikums. Mums pašiem par to ir jādebatē arī savā starpā.

Kolēģi, žēl, ka atsaucāt 7. priekšlikumu, labprāt būtu nobalsojusi un to atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Faktiski veidojas jau tāda kā folklora – no tiem, kas iestājas pret grozījumiem, kas stiprina valsts valodu. Viņi sāk runas vienādi, arī šodien jūs dzirdējāt vienādas. Ievadvārdi ir tādi: Latvijā ir viena valsts valoda, bet... Tie "bet", "bet". Tādi betisti mums ir izveidojušies. Un tie argumenti – kolosāli argumenti! – stāsta, kurās skolās ir mācījušies... par kaut kādām savām privātajām izvēlēm runāt ar pilsoņiem krieviski... tā kā mēģina ar to attaisnot, ka mums, visiem Saeimas deputātiem, Saeimas telpās nebūtu jārunā valsts valodā. Savdabīgi.

Šlesera kungs arī norādīja – kāpēc mēs nerunājam par ekonomiku, kāpēc atkal kāds grib sakārtot to, ka nedrīkst krieviski runāt Saeimas telpās. Interesanti, tas ir tas pats Šlesera kungs, lielais tautsaimnieks, kurš nespēj nevienu jēdzīgu priekšlikumu budžetā iesniegt – vai ne? – par ekonomikas attīstību, toties, tiklīdz ir runa par valodu, viņš uzvelkas. Ja skar Krievijas pilsoņus, Krievijas valodu, tad viņš momentā nāk cīnīties. Nu, lūk, tādi mums ir tie lielie tautsaimnieki.

Jāatgādina, ka divvalodība šķeļ sabiedrību. Der paskatīties, kā Eiropas līdervalstis – Francija, Vācija, Spānija, Itālija – risina valodas politiku. Šlesera kungs, kā Amerikā parlamentā runā – kādās valodās... pilsoņus nešķiro pēc etniskās piederības, visi vienojas valsts valodā. Līdz ar to pēdējais laiks arī Latvijai sekot Eiropas valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm un citiem NATO sabiedrotajiem, kuri nepieļauj šķeltniecību... pēc mājās lietotās valodas. Mēs politiku nebūvējam pēc mājas paradumiem... tad mēs varētu izmantot arī citus paradumus, ko katrs mājās darām. Visiem pilsoņiem ir viena valsts valoda.

Žēl, ka jūs neatbalstāt šo, un žēl, ka jūs kavējat laiku ar šiem... Mums ir vēl divi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba kārtības jautājumi. Bet, nē, jums gribas kavēt laiku, bloķēt, likt sprunguļus ritenī tieši par valodas jautājumiem. Skumji. Tas ir – sākoties ceturtajam kara gadam.

Šī visa ir vakardiena. Ja nepieņemsim šodien, pieņemsim pēc pusgada, gada vai nākamajā Saeimā, un nākotnē politoloģijas studenti varēs brīnīties, ka NATO dalībvalstij Latvijai bija tāda pozīcija, ka Saeimas telpās var runāt krieviski. Tā, lūk!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Es domāju, ka mūsu visu mērķis (es ceru, ka tas ir mūsu kopīgais mērķis) – lai visi Latvijas pilsoņi un visi Latvijas iedzīvotāji neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi runā, būtu gatavi aizstāvēt Latviju ar ieročiem rokās, ja tāda vajadzība būs. Tas ir mūsu kopīgais mērķis.

Es labprāt Latvijā nedzirdētu krievu valodu vispār, goda vārds, it sevišķi šobrīd, kad tikko atgriezos no Ukrainas. Tai pašā laikā es katru reizi iešu uz "Latvijas Radio 4", ja mani vēl aicinās, un vēlreiz un vēlreiz atgādināšu, ka Putins ir tirāns, diktators, ka viņš ir okupants un tā tālāk. Visas mums pašsaprotamās lietas ir jāizskaidro arī tiem Latvijas pilsoņiem, arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas dažādu iemeslu dēļ, diemžēl arī Krievijas propagandistu un Kremļa politiku atbalstošo politiķu darbības dēļ, šo gadu laikā nav iemācījušies latviešu valodu. Mums tā šobrīd ir prioritāte.

Kolēģi, aicinu, protams, visiem spēkiem stiprināt latviešu valodu, bet lūdzu neiegrimt bezgalīgās diskusijās, līdzīgi kā savulaik... folklorizētajā stāstā par to, ka Senajā Grieķijā vai kur... pieņemsim, tā laika politiķi strīdējās, vai eņģeļiem ir mati, un beigās, kamēr viņi par to strīdējās, viņu mazo valsti vienkārši iekaroja.

Aicinu ķerties pie konkrētām lietām un patiešām stiprināt valodu, stiprināt Latvijas valsti, katru Latvijas iedzīvotāju un katra Latvijas pilsoņa, katra Latvijas iedzīvotāja pārliecību, ka šo valsti viņš ir gatavs aizstāvēt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Drusku gribu oponēt Butāna kungam, jo viņš minēja par citu valstu pieredzi un politiku valsts valodas jomā. Jūs minējāt Ameriku. Amerikai nacionālajā līmenī nav pat valsts valodas likuma, visu regulē štatos. Jā, vairākkārt bija diskusijas nacionālajā līmenī, vai pieņemt valsts valodas likumu, bet tomēr amerikāņu demokrātija neatļāva to darīt. Debates bija asas, tomēr līdz šim nacionālajā līmenī... Amerikā nav.

Jūs minējāt citu valstu pieredzi... arī citās valstīs, Skandināvijas valstīs un citās, kur nav tādas stingras politikas... deputātiem ir atļauts runāt ar elektorātu viņu dzimtajā valodā. Varbūt varam ņemt šo vērā.

Mums ir daudznacionāla valsts. Nav šaubu par to, ka mums mūsu politika, mūsu likumi jāaiznes līdz sabiedrībai viņiem saprotamā valodā, lai viņi nepārkāptu likumu, lai uzklausītu mūs, mūsu politiku un nostāju. Mēs visi gribam panākt, lai mūsu valsts būtu attīstīta, lai visi būtu ar vienu domu – dzīvot šajā valstī un to attīstīt, strādāt šeit, dzemdēt šeit bērnus un tos audzināt. Tas ir mūsu mērķis, nevis ļaut... kam, kur un kad runāt kādā valodā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 7. priekšlikums nav balsojams.

A. Krasta. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Krasta. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā", trešais lasījums.

Iesniegti 32 priekšlikumi.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Antoņina Ņenaševa.

A. Ņenaševa (PRO).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" trešajā lasījumā. Atgādinu, ka šo grozījumu mērķis pamatā ir noteikt kārtību, kādā skolēni tiek uzņemti 7. un 10. klasē... rupji sakot. Tātad – kā notiek šis process.

Kāpēc šis ir ļoti svarīgs aspekts? Tāpēc, ka mēs redzam, ka likumprojekta trešajam lasījumam tika iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi, kas pēc būtības ir par dažādām tēmām, bet ne konkrēti par pašu uzņemšanu 7. vai 10. klasē. Tie ir vairāki tieši deputāta Kiršteina priekšlikumi.

Gribu komisijas vārdā teikt, ka komisijā esam runājuši par to, vai varam trešajā lasījumā tos pēc būtības izskatīt, bet priekšlikumi, protams, tika iesniedzēju prezentēti, attiecīgi komisija balsoja par visiem priekšlikumiem. Vienkārši ir neliela piebilde, ka pēc būtības vairāki no šiem priekšlikumiem saturiski komisijā netika izdiskutēti, tāpēc ka vienkārši mēs nevaram tos tādā veidā laist trešajā, galīgajā, lasījumā.

Par visu pēc kārtas.

1. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamā ziņotāja! Mans priekšlikums (arī visi pārējie) ir saistīts ar to, ka pēdējos 20 gados katastrofiski ir kritis Latvijas izglītības vispārējais līmenis, un tam ir vairāki iemesli, sākot ar disciplīnu. Skolotāju tiesības ir pārvērtušās par skolotāju pienākumiem, bet bērnu pienākumi ir pārvērtušies par tiesībām. Ir arī nevajadzīga dublēšanās starp vidusskolām un ģimnāzijām, mākslīgi pastiepts bezjēdzīgas izglītības laiks un tā tālāk.

Šis, 1., priekšlikums aizstāv gan skolēnu, gan skolotāju tiesības. Katra izglītības iestāde (šeit – ģimnāzija)... jo mēs galvenokārt gatavojam izglītotus cilvēkus – ne tikai arodskolām, bet arī augstskolām... izvēlas darba metodes un formas, lai aizsargātu kārtību. Šīs darba metodes aizsargātu veselību, sabiedrisko kārtību, iedzīvotāju tikumību un citu personu tiesības. Un tas ne ar ko nav pretrunā, jo nevajag par katru sīkumu pieņemt likumu.

Kāpēc izglītības iestāde, privāta vai valsts, nevar pieņemt lēmumu, ka, piemēram, nedrīkst iet klasē ar mobilajiem telefoniem? Cik ilgi notiks šī māžošanās? Bērni spēlē spēlītes... Skolotājiem ir tiesības aizrādīt audzēkņiem.

Skolai ir tiesības noteikt, ka valsts svētkos nevar nākt pludmales kostīmos.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu!

A. Ņenaševa. ... prasīja balsojumu?

Sēdes vadītāja. Balsosim par 1. priekšlikumu! (Starpsauciens: "Kāds bija komisijas lēmums?")

A. Ņenaševa. Vēlreiz atgādinu – komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 62, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 2. – deputātu Butāna un Indriksones priekšlikums.

Diskutējot komisijas sēdē, esam konstatējuši, ka mums pirms tam jau ir deputātu iesniegts līdzīga rakstura lēmuma projekts, ko mēs attiecīgi esam izskatījuši darba grupā, kas tika veltīta tieši šim jautājumam. Šie jautājumi bija skatāmi tad.

Deputāti komisijas sēdē balsoja un šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Čakšas kundze! Rit ceturtais kara gads, un Latvijas skolās joprojām strādā Krievijas pilsoņi – nepilni 200 cilvēki (ir neliela tendence samazināties, bet skaits joprojām ārkārtīgi liels).

Tātad šo jautājumu... pavasarī apritēs jau gads... sākumā sniedzām lēmuma projektu Izglītības un zinātnes ministrijai, lai tā rīkotos un atrisinātu šo jautājumu – liegtu agresorvalstu pilsoņiem strādāt ar Latvijas bērniem, Latvijas skolēniem. Vēlāk iesniedzām likumprojektu – grozījumus Izglītības likumā. Joprojām klusums no Izglītības un zinātnes ministrijas, klusums no komisijas. Attiecīgi iesniedzām šo priekšlikumu likumprojektam "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā".

Man atbildēja, ka neatbalstīs šo priekšlikumu, jo esot darba grupa, kas vēl vērtē. Rit ceturtais kara gads... un ir kaut kāda mistiska darba grupa. Es kā iesniedzējs, kurš iesniedza visus minētos – likumprojektu, lēmuma projektu –, neesmu tur aicināts, nezinu, kas ir šajā darba grupā. Bet ir tāda dinamika, ka dinamiskā koalīcija četrus gadus nespēj atrisināt to, ka Krievijas pilsoņi māca Latvijas bērnus. Tas par jums pasaka diezgan daudz.

Tagad ir iespēja to mainīt. Negribat atbalstīt "Nacionālās apvienības" priekšlikumu, iesniedziet savu, bet, lūdzu, novērsiet iespējami ātri šo absurdu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

A. Ņenaševa. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 25, atturas – 38. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 3. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 4. – Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 5. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Tātad 3., 4. un 5. priekšlikums ir par to, ka izglītības saturā nevar būt iekļautas vērtības, kas ir pretrunā ar Satversmi, latvisko dzīvesziņu, valodu un izpratni par ģimeni kā savienību starp vīrieti un sievieti.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Tāpēc, ka ir skolas, kuras klaji pārkāpj šos principus. Mums pat pirmsskolas mācību iestādē (ja interesē, kurā, pienāksiet... publiski negribu viņus kaunināt) tiek uzaicināti kaut kādi kvīni vai transvestīti, kas stāsta par dažādību un citām lietām. Notiek indoktrinācija.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu priekšlikums – vārdu "deviņi" aizstāt ar "astoņu". Lūdzu, par šo, 5., priekšlikumu!

A. Kiršteins. Ā, 5., jā. Un 5. priekšlikums ir pats galvenais pie visa šī. Es vienkārši nepaguvu pieteikties pie iepriekšējiem.

Pamatskolai kopā ar vidējo izglītību nav jāpārsniedz 11 gadi. Kāpēc? Tāpēc, ka šis liekais gads neko labu nav devis. Izglītības kvalitāte šajā periodā ir pasliktinājusies.

Mans palīgs ir skolotājs un tieši pamatskolā. Šis priekšlikums... galvenais... ka pamatskolu beigtu astoņos, nevis deviņos gados, lai bērni varētu izvēlēties, vai viņi grib mācīties kādu arodu, iegūt profesionālās zināšanas vai turpināt mācības ģimnāzijā. Vidusskolas vai ģimnāzijas kursa mācību ilgums netiek mainīts, bet pamatskolu beigtu astoņos gados. Lieks gads nav vajadzīgs, valstij tas ir tikai ietaupījums.

Un pēdējais – pamatskolas 9. klasē vispār neko jaunu nemāca. Varbūt daudzi būs pārsteigti, bet daudzās skolās atkārto 7. un 8. klases vielu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 4, pret – 77, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 6. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Līdzīga rakstura. Arī komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 7. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 8. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 9. – arī deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Starpsauciens: "Atsaukts!")

Tātad 9. priekšlikumu Kiršteina kungs atsauc.

A. Ņenaševa. Paldies. Netika atbalstīts.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 11. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Par 8. klasi. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 12. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Saistīts. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 13. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Arī piedāvāts izslēgt 9. klasi. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam... Tātad nav debašu.

Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Paldies.

14. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Ir piedāvāts... vidusskolas aizstāt ar arodskolām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Pauze.) Kiršteina kungs nevēlas debatēt? (Zālē troksnis.) Vēlas.

Tātad – par 14. priekšlikumu.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā. 14. priekšlikums ir par izglītības iestādes struktūru. Kā bija rakstīts 40. panta pirmajā daļā (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Kiršteins. ... tiek dalītas vidusskolās un valsts ģimnāzijās. Ja mēs piekristu... arī nākamais, 15., es par to nerunāšu... ka mums ir ģimnāzijas, kuras tiek dalītas humanitārajās un dabaszinātņu, un arodskolas, tas ļautu bērniem pēc 8. klases (tas agri vai vēlu notiks, tagad paliek 9. klase) izvēlēties pēc spējām.

Ir bērni, kuri nevar iemācīties latīņu valodu, ir bērni, kuri nevar iemācīties matemātiku. Tātad viņiem nav jāiet uz vidusskolu, viņi var izvēlēties kādu no arodskolām, profesionāli tehniskajām skolām vai kādu no profesionālajām koledžām. Viņiem ir dažādas spējas. Vieni var būt ne tik veiksmīgi, darbojoties ar kaut kādām matemātiskām formulām. Citi var ļoti labi strādāt ar rokām, viņi var būt labi mēbeļu galdnieki vai mākslinieki.

Līdz ar to šeit ir jāieliek, ka ir divu veidu sistēmas: vieni iet uz ģimnāzijām, otri iet uz profesionāli tehnisko izglītību. Tā ir lielā daļā Austrijas, tā ir Somijā, un tā bija arī pirmskara Latvijā, kad pēc 1934. gada Ministru kabineta izmaiņām un jaunā izglītības likuma strauji pieauga arodskolu skaits, kurš dažu gadu laikā palielinājās par vairākiem desmitiem. Tā ir ļoti pareiza pieeja.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 76, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 15. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis turpina to, ko es jau teicu. Ir jābūt divu veidu ģimnāzijām. Vienas, kas ir humanitārās, kurās bērni specializējas... tie, kas grib studēt valodas vai vēsturi...

Varu pateikt vienu bēdīgu piemēru. Daudzas augstskolas, kurās ir specializācija, piemēram, Hanzas vēsturē, neuzņem audzēkņus no Latvijas vispārējās vidējās izglītības skolām, jo viņi nevar izturēt iestājeksāmenus vai kādas citas prasības, jo šie bērni neprot latīņu valodu. Ja viņi grib studēt vēsturi, tad viņiem ir jāzina... piemēram, Hanzas un Livonijas vēsture, kas ir senvācu valodā, tā ir jāstudē Ziemeļvācijas pilsētu – Brēmenes, Hamburgas – arhīvos. Un šie cilvēki neprot attiecīgo valodu (tā nav parastā vācu valoda) un vienkārši netiek šajās skolās.

Tāpēc būtu jādala. Tie, kuriem ir spējas matemātikā, fizikā, dabaszinībās, iet vienās ģimnāzijās, un tie, kuriem ir spējas uz valodām, filozofiju un pārējiem... iet humanitārajās. Būtu jādomā par to, kā nākotnē sadalīt ģimnāzijas divos veidos.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 71, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 16. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Saistīts. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 17. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 18. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 19. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 20. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 21. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Arī saistīts ar 8. klasi. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 22. – deputāta Kiršteina priekšlikums. Arī komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam – par 22. priekšlikumu.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es neuzturu balsojumu par šo priekšlikumu, jo tas bija neprecīzi noformēts.

Bet ideja ir tāda, ka tie, kuri skolā... piemēram, tagad ir modē – vecāki uzraksta, ka bērniņš nejūtas vesels un viņš nekārto nekādus eksāmenus, pabeidz skolu, un viņam faktiski pēc 8. klases nav nekādu... pēc 9. klases... mans priekšlikums netika atbalstīts... viņiem nav nekādu zināšanu, daudzi pat neprot kārtīgi lasīt. Viņiem būtu jāsaņem nevis sertifikāts vai apliecība, ka viņi beiguši izglītību, bet – ka viņi vienkārši noklausījušies kursu. Ja viņi nav kārtojuši centralizētos eksāmenus, viņi nevar pēc tam iestāties ģimnāzijā.

Tās var būt arī speciālās skolas, kurās ir vidējā izglītība un tā tālāk, bet, kamēr viņi nav apguvuši pamatskolas kursu un nokārtojuši eksāmenus, viņiem nav nekādas vajadzības mācīties tālāk. Luksemburgā, piemēram, nenokārtojot vienu priekšmetu, skolēns paliek attiecīgajā klasē un netiek pārcelts. Nekur pasaulē neauklējas kā Latvijā, kur bērniem ir visas tiesības... nesekmīgajiem bērniem... aizņemt dažādas budžeta vietas.

Neprasu balsojumu. Aicinu vienkārši padomāt par šo lietu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 22. priekšlikums netika atbalstīts.

Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 23. – Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts regulējums, kā uzņemt valsts ģimnāzijā 7. klasē tos izglītojamos, kuri iepriekš nav mācījušies priekšmetus, kuros tiek rīkots iestājpārbaudījums vai tiek rīkots iegūto gada vērtējumu konkurss. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 24. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 25. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 26. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī redakcionāls precizējums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 27. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 42, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 28. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 29. – deputāta Česlava Batņas priekšlikums. Arī ir saistīts... Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 39, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ņenaševa. 30. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 31. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. 32. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī redakcionāls precizējums. Komisijā tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Ņenaševa. Paldies.

Varam balsot par trešo, galīgo, lasījumu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Vispārējās izglītības likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret – 1, atturas – 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā", trešais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Turpinām strādāt ar likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā".

Komisijā izskatījām astoņus priekšlikumus.

Gribu izmantot iespēju un atvainoties Finanšu ministrijas parlamentārajai sekretārei par to, ka likumprojekta otrajā lasījumā viņas uzvārdu izrunāju nepareizi.

Tātad kopā astoņi priekšlikumi.

1. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 6. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 7. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Un visbeidzot 8. – Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Karinas Plokas priekšlikums. Guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Edgars Tavars, Raivis Dzintars, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Andris Šuvajevs un Aleksejs Rosļikovs lūdz turpināt Saeimas šā gada 27. februāra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi tiks izskatīti. Deputāti piekrīt. Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Gunārs Kūtris. (Zālē troksnis.)

Kolēģi, man ir lūgums – mazliet klusāk!

G. Kūtris (ZZS).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Pēc būtības šis likumprojekts, kā arī Tieslietu ministrijas pārstāvji... ir sava veida tehnisks labojums... ne labojums, bet sakārtošana Uzņēmumu reģistra likumā, jo pagājušajā gadā mēs jau pieņēmām attiecīgus grozījumus arī Zemesgrāmatu likumā... lai arī Uzņēmumu reģistrā regulējums būtu pareizs un atbilstu tam, kas ir Zemesgrāmatu likumā. Pēc savas būtības šī likumprojekta galvenais mērķis, līdzīgi kā grozījums Zemesgrāmatu likumā, bija noteikt skaidru kārtību, kādā tās juridiskās personas vai citi subjekti, kas nav reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā... principā tie ir ārvalstu subjekti... kādā veidā viņi var reģistrēt savus patiesā labuma guvējus. Tas ir īsumā.

Juridiskā komisija likumprojektu izskatīja un atzina, ka tas ir atbalstāms.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru"" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

G. Kūtris. 18. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

G. Kūtris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Valdis Maslovskis.

V. Maslovskis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija strādāja pie likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" pirmajā lasījumā. Bija daudz diskusiju. Kā jūs jau zināt, šis jautājums bija skatīts arī iepriekš, un tad bija pieņemti lēmumi atcelt...

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas sagatavotie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā paredz, ka OCTA nav nepieciešama fiziskajai personai, kas ir transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesiskais lietotājs, kurš ar transportlīdzekli nepiedalās ceļu satiksmē un nav uzskatāms par ceļu satiksmes dalībnieku Ceļu satiksmes likuma izpratnē. Tāpat arī no OCTA iegādes paredzēts atbrīvot juridiskās personas, lauksaimniecības vai traktortehnikas īpašniekus vai turētājus, ja šīs tehnikas vienības netiek izmantotas tām paredzēto darbību veikšanai un nepiedalās ceļu satiksmē. Attiecībā uz šo ir paredzēta atkāpe no Eiropas Savienības direktīvas, un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, kas iesniedza šo priekšlikumu, uzskata to par saprātīgu un samērīgu.

Uzskatām, ka piedāvātie grozījumi mazinās birokrātiju un neradīs nepamatotas izmaksas tiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kuri nepiedalās ceļu satiksmē un kuru transportlīdzekļi netiek izmantoti ilgāku laiku, atrodas garāžā, stāvlaukumos, neatkarīgi no tā, vai tie ir reģistrēti Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā.

Pēc debatēm Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šos grozījumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi! Tiešām šī nav pirmā reize, kad mēs skatām šo likumu. Es ceru, ka šoreiz atbalstīsim šo likumprojektu, šī likuma izmaiņas, jo mūsu sabiedrība tāpat jau maksā par daudz ko: pieder nekustamais īpašums – jāmaksā gan par ēku, gan par zemi; pērkot pārtikas produktus veikalā, maksājam PVN... ienākuma nodokli, un tā tālāk.

Kolēģi, šeit pats galvenais ir tas, ka nevajag maksāt par neizmantotu pakalpojumu. Ja cilvēks nelieto automašīnu, tad nav arī jāmaksā. Komisijas sēdes laikā mēs jau izrunājām, kā var risināt, kā var atrast kompromisu šajā jautājumā. Ir tāds garantijas fonds, kura tvērumu mēs nedaudz paplašinām, un to niecīgo negadījumu skaitu segs garantijas fonds.

Tās visas darbības, ko piedāvāja CSDD, – saglabāt šo likumu tādā veidā, kā nosaka direktīva, un CSDD mājaslapā ar vienu pogas spiedienu pārtraukt reģistrāciju, tajā pašā laikā... neturpināt maksāt OCTA, arī ceļa nodokli... tas viss ir papildu administratīvais slogs, birokrātijas palielināšana, kas nav mūsu valsts interesēs.

Īsumā tas būtu viss.

Lūgums atbalstīt likumprojektu, lai nebūtu lieki tēriņi mūsu auto īpašniekiem. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu turpinājumā vārds deputātam Valdim Maslovskim.

V. Maslovskis (ZZS).

Vēlos mazliet papildināt, sniegt arī savu un Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas redzējumu.

Šajā laika posmā bija dažādi risinājumi, dažādi piedāvājumi – vai tā, vai tā piemērot, transponēt direktīvas prasības likumdošanā. Pievērsīšos dažiem... izklāstīšu domas.

Uzskatu, ka īslaicīga transportlīdzekļu noņemšana no uzskaites nerisinātu problēmu, bet radītu tikai birokrātiju un sarežģījumus iedzīvotājiem. Proti, ja transportlīdzeklis ir novietots ielas malā, tad neatkarīgi no tā, vai būs panāktas izmaiņas likumdošanā un transportlīdzeklis uz laiku tiks noņemts no uzskaites ar vai bez numura nodošanas, tas tāpat paliks turpat uz ielas... ielas malā un riski nemazināsies. Uzskatu, ka tas nav risinājums.

Ir arī virkne sarežģījumu, lai transponētu direktīvu Latvijas likumdošanā. Jāmaina virkne likumu, pilnībā jānodrošina visas darbības attiecībā uz traktortehniku tāpat kā uz transportlīdzekļiem, jo nav tādas vienkāršas e-CSDD, viss ir kā 30 gadus atpakaļ. Nav arī e-vides platformas, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra to dara manuāli. Turklāt jāņem vērā, ka, iespējams, traktortehnikas līzinga noteikumi neparedz tādas iespējas un nepieļauj tādu risinājumu kā noņemšanu... uz laiku.

Tāpat uzskatu, ka kritiski vērtējama iespēja pašapliecinājuma veidā iesniegt informāciju, kas atbilstu tam, ka lauksaimniecības tehnika kādu laiku netiek izmantota. Tas tā, lai juridiski pieregulētu direktīvas atkāpes prasības. Tāpat OCTA likumā un Ceļu satiksmes likumā ir jāsaskaņo attiecīgā terminoloģija, kas šobrīd ir mazliet... dažāda.

Ir jāvirzās straujiem soļiem uz to, lai traktortehnikas reģistrāciju, lauksaimniecības tehnikas reģistrāciju vērstu uz... digitalizācijas jomu, bet vai tas ir jādara, lai transponētu direktīvu? Es pieļauju, ka ne. Šis jautājums ir jārisina, vai to visu funkciju pārņem un integrē CSDD vidē... jādara visas darbības, lai iedzīvotājiem pakalpojumu padarītu pieejamāku un tajā pašā laikā mazinātu valsts aparātu un birokrātiju.

Gribu arī pateikt, ka direktīva nav regula. Mērķu... direktīvas īstenošana ir katras valsts likumdošanas ziņā, katra no tām to iestrādā savos tiesību aktos.

Finanšu ministrijas pārstāvis komisijā skaidroja, ka šobrīd ministrija atbilstoši Saeimas dotajam uzdevumam ir nosūtījusi vēstuli Eiropas Komisijai un cer martā saņemt atbildi, kurā būtu izskaidrots, vai mēs varam šādu regulējumu... vai tas atbilstu direktīvas prasībām. Tāpat arī Finanšu ministrijas pārstāve teica, ka ir dažāda dalībvalstu pieredze un tā ir jāizpēta. Šobrīd atbildes saņemtas no deviņām valstīm. Tajās valstīs, kurās ir pieļautas atkāpes no OCTA... nepieciešamības... tās ir definētas kopā ar atļauju piedalīties ceļu satiksmē, piemēram, ir valstis, kuras no apdrošināšanas atbrīvo transportlīdzekļus, kas uz laiku noņemti no uzskaites. Tātad pašlaik atkāpes ir un katra valsts to ir interpretējusi atbilstoši savai situācijai.

Komisijā skaidroja, ka direktīva noteic, ka apdrošināšana ir nepieciešama visiem reģistrētajiem transportlīdzekļiem, taču tas neatbilst patiesībai, jo direktīva nenoteic, ka obligāti jāapdrošina visi transportlīdzekļi. Tā nosaka to, ka neapdrošinātajos gadījumos valstī jābūt ieviestai oficiālai administratīvajai procedūrai, kas aizsargā cietušos. Direktīva noteic, ka dalībvalstij no īpašuma un veselības kaitējuma jāaizsargā visi cilvēki neatkarīgi no tā, vai transportlīdzeklis ir stāvējis vai braucis.

Šobrīd tiek plānoti un virzīti grozījumi vairākos normatīvajos aktos, tostarp lai atļautu pārtraukt transporta reģistrāciju uz laiku, lai nav jānodod valsts numura zīmes... to, ka tas varētu maksāt vien pāris eiro. Jautājums: cik to gadījumu būs? Tūkstotis, 10, 50 tūkstoši? Vienalga, tā ir sava veida birokrātija, bet pieļauju, ka ir jāvirzās uz šo risinājumu un ir jāparedz šādi gadījumi. Bet arī tas varbūt nav saistīts ar to, lai transponētu direktīvu.

Komisijas sēdes laikā arī izskanēja, ka ir jāzina konkrēta statistika, cik daudz ir gadījumu, kad automašīnas bez OCTA izraisa negadījumus. No visām iepriekš notikušajām diskusijām mēs zinām, ka šādu ceļu satiksmes negadījumu skaits ir niecīgs. Neviens nav veicis uzskaiti, un nozare varēja vien minēt, ka tādu negadījumu varētu būt līdz 50 gadā. Vai šo negadījumu dēļ ir jāveic tik daudz izmaiņu likumos? ZZS uzskata, ka to jau var atrisināt un to risina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja garantijas fonds.

Gribu vērst uzmanību, ka Eiropas Komisijas direktīva pieļauj vairākas atkāpes no obligātās apdrošināšanas transportlīdzekļiem, kas uz laiku vai pastāvīgi ir atsaukti no uzskaites un netiek ilgstoši izmantoti. Direktīva paredz izņēmuma gadījumus – vajadzīga oficiāla administratīvā procedūra, kas ir pārbaude.

Mums ir diezgan daudz sezonāla rakstura tehnikas, kura netiek izmantota... vai tiek izmantota tikai dažus mēnešus gadā, ir daudz tehnikas, kas atrodas slēgtās telpās, teritorijās, un apdrošinātā riska iestāšanās gadījumi ir ļoti minimāli. Tam ir jārod risinājums. Pieļauju, ka arī deputāti sniedz priekšlikumus un pilnveido šo likumu, bet ir jādara maksimāli viss iespējamais, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs definējums, kādos gadījumos kas ir atļauts, kas un kā jādara, un lai būtu arī izvēles tiesības.

Cienījamie deputāti, aicinu atbalstīt Zaļo un Zemnieku savienības iesniegtos grozījumus Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā. Ņemot vērā ilgo termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam, aicinu sekot līdzi procesam un nepieciešamības gadījumā sniegt savus priekšlikumus, lai pilnveidotu likuma normas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Labdien, kolēģi, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Mums katram ģimenē faktiski ir kāds auto, par kuru mēs maksājam obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Tas, ko piedāvā šie likuma grozījumi, ir veidot... kā jau Saļimova kungs teica debatēs... mums visiem maksāt par šiem atsevišķajiem transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās ceļu satiksmē. Šie transportlīdzekļi nebūs apdrošināti pret iespējamiem negadījumiem. Ja notiktu šāds negadījums, to maksātu visa pārējā sabiedrība, jo visiem būtu jāiemaksā riska fondā šie līdzekļi. Jautājums: vai katram pašam ir jāmaksā par sava transportlīdzekļa apdrošināšanu, vai tas ir jādara visai sabiedrībai?

Manuprāt, ir diezgan skaidrs, ka šajā gadījumā par riskiem, kas veidojas apdrošināšanā... katram pašam ir jāsedz savi riski un katram pašam ir jāsedz izdevumi, jāmaksā apdrošināšanas prēmijas. Vai tādu gadījumu ir daudz? Tādu gadījumu, par kuriem mēs runājam, nav daudz. Mēs runājam par transportlīdzekļiem, kas novietoti kādās novietnēs... un kas izraisa negadījumus. Tādu gadījumu nav daudz. Par tiem arī veidojas tas riska apjoms, cik būs šādu gadījumu, cik tie varētu nodarīt skādi citiem īpašumiem vai citām personām. Ja šādu gadījumu nav daudz, tie arī tiek prēmēti salīdzinoši mazā apjomā. Un, ja tie tiek prēmēti mazā apjomā, tad arī maksa par prēmiju ir maza. Tā nevar būt liela, jo mēs runājam par atsevišķiem gadījumiem. Kāpēc katrs, kurš nemaksā... vai kuram šie transportlīdzekļi ir novietoti... nevar samaksāt? Manuprāt, tas ir galvenais jautājums. Šeit ir mēģinājums no vairāku transportlīdzekļu īpašniekiem pārlikt nastu uz tiem, kuriem pieder viens transportlīdzeklis.

Tas ir arī jautājums par to, kādā veidā mēs attiecamies pret Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem un pret Kopienu Tiesas... spriedumiem, kur ir skaidri pateikts, ka šādos gadījumos šie izdevumi būtu jāsedz pašiem patērētājiem vai apdrošinājuma ņēmējiem. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mums jau iepriekš ir bijušas debates par to, ka ir jāvēršas pie Eiropas Komisijas, ir jānoskaidro, kas tie par apstākļiem, kādi var būt tie izņēmumi. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to lēma jau iepriekš, un tagad mēs esam tajā stadijā, kad no Finanšu ministrijas gaidām atbildi.

Tas, kas man nav pieņemami šajā likumprojektā, – ka mēs jau... Saeima konceptuāli lemj par to, ka noteiktām grupām būtu izņēmumi, kaut gan patiesībā mēs nezinām, vai šīm grupām varētu būt izņēmumi. Ir nepieciešama skaidra tiesas sprieduma interpretācija. Sanāks, ka Saeima konceptuāli apstiprina, ka šis ir jāatbalsta, bet pēc tam būs pilnībā jāgroza šis likums. Tāpēc, manuprāt, pašlaik tas nav atbalstāms. Pie šīm debatēm jāatgriežas, kad komisija vai Finanšu ministrija varēs skaidri virzīt savu nostāju, – sesijas beigās, vasaras sākumā, kad būs skaidra pozīcija, kādā veidā ir interpretējams Eiropas Savienības Tiesas spriedums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, kolēģi, atkal! Ir ļoti vienkāršs piemērs... un šinī gadījumā mēs jau iesniedzām grozījumus Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Mums tas ir jāpārskata. Paldies ZZS, ka to iesniedza. Tas sakrīt ar visu šo stāstu... vienkāršs piemērs – piemērs, kur sava veida birokrātisks stulbums... no Briseles... diemžēl... Un tas nāk no... tiesvedības procesa, kurš Latvijas gadījumā ir nonācis Finanšu ministrijā – ministrijā, kam nav piederīgi skatīties satiksmes jautājumus. Šis jautājums tur vienkārši iesprūda renstelē. Un nonāca jau līdz tam, ka tā mums ir pārkāpuma procedūra, un tad vajadzēja ātri risināt. Risinot ātri, nekonsultējoties, mēs saprotam, ka nav nemaz zināms transportlīdzekļu skaits, uz kuriem attiecas šī problēma, tāpēc nezināmu piecu, trīs, divu transportlīdzekļu dēļ mēs tagad radīsim problēmu pilnībā visiem... lai risinātu pāris transportlīdzekļus...

Vai tiešām mums vajag nevajadzīgi birokratizēt šo procesu? Un ir atkāpe – ir atkāpe! No šī var izbēgt, ja jums ir... tas pats transportlīdzeklis, par kuru ir jautājums, ka tas stāv uz ceļa un ka tas varētu uzskriet kādam citam virsū, tāpēc mums to vajag apdrošināt... bet jums ir variants – jūs varat noņemt numura zīmes, un šī problēma pazūd, it kā tas vairs nevarētu nekam uzskriet virsū! Mēs muļķojamies ar šīm lietām un tagad mēģināsim risināt... kas bija viens no priekšlikumiem... ka mēs varētu noņemt numura zīmes... ļaut cilvēkiem atvieglot to noņemšanu, lai nav jābrauc... fiziski... to darīt. Painteresējieties par vienu problēmu – kas notiek ar cilvēkiem, kam tās nav viņu īpašumā, bet līzinga vai uzņēmuma īpašumā? Jums taču ir jāsaņem piekrišana no līzinga... vai uzņēmuma, ka jūs varat veikt šādas darbības. Tas nav realizējams ikdienā, un tas ir tiešām apgrūtinājums katram.

Tāpēc vienkāršs risinājums ir pirmām kārtām neieviest šādas birokrātiskas lietas, risināt pēc būtības. Uzzinām, cik tādu gadījumu ir... to ir maz, mums pateica, ka to nav, arī apdrošināšanas brokeri pateica, ka nav šādu gadījumu. Garantijas fonds taču tam ir domāts – tieši šādiem gadījumiem. Mēs jau šodien, atvainojos, sametamies – katrs sametamies garantijas fondam. Nav tā, ka mēs radītu kaut ko jaunu. Ir garantijas fonds, no kurienes var šo naudu paņemt un risināt šo jautājumu.

Tāpēc šis jautājums ir ļoti vienkārši risināms, un mēs to atbalstām. Bet tam visam, izrādījās... viena svarīga lieta, ko mēs uzzinājām, – ka patiesībā mums ir, manuprāt, ļoti efektīva sistēma CSDD, kurā tiešām ir digitāli... un šie jautājumi tiek risināti pēc būtības. CSDD teica, ka var atrisināt, un mēs sapratām, ka noteikti regulēsim pēc būtības vieglāku numura zīmju noņemšanu, jo citos jautājumos tas ir svarīgi.

Bet mēs identificējām citu lietu. Zemnieku lauksaimniecības tehnikai diemžēl ir ļoti arhaiska sistēma Zemkopības ministrijā, kura nevar pat risināt, jo viņiem nav elektronisko rīku, ar ko varētu... Ir arhaiski.

Man radās jautājums: kāpēc mēs turpinām uzturēt divas sistēmas? Izvēlamies vienu sistēmu, kas var atrisināt šo jautājumu, nav vajadzīgs uzturēt divas atsevišķas sistēmas. Efektivizējam, samazinām birokrātiju un uzturam vienu sistēmu, kas strādā, kur jau ir pieejami šie digitālie risinājumi.

Tāpēc tas ir vēl viens stāsts, ka mums vajadzētu apvienot šīs lietas. CSDD var šo jautājumu risināt, un tādā veidā mēs atrisinām šo birokrātisko slogu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Amilam Saļimovam otro reizi.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Piekrītu Kulberga kungam un kategoriski nepiekrītu Patmalnieka kungam.

Tūlīt pamatošu. Šeit acīmredzami ir vienkārši apdrošinātāju lobijs, jo šī direktīva, kas nāk no Eiropas, ir izdevīga tikai apdrošinātājiem. Protams, ja visi auto īpašnieki maksās OCTA visu gadu, pelnīs tikai apdrošinātājs. Šeit vēl nāk... ja mēs garantijas fondu bišķiņ paplašināsim, tad bišķiņ garantijas fonds arī būs jāpalielina, un tajā skaitā maksātājs būs arī pats apdrošinātājs. Paši apdrošinātāji, brokeri – visi teica vienbalsīgi, ka nevar vispār saprast, cik ir to gadījumu... varētu būt viens gadījums gadā, varbūt divi, bet ne vairāk kā pieci. Tā dēļ ir jāmaksā visiem auto īpašniekiem? Nu muļķības!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pavisam īsi. Kolēģi, palīdzēsim mūsu valdībai! Tā apņēmusies par 25 procentiem samazināt administratīvo slogu, ko, es tā rēķinu, uz 70 procentiem ir radījuši mūsu priekšteči, kas sēdēja šajā zālē, un arī mēs tagad radām vienu slogu pēc otra. Nu vismaz šo administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem neradām – neradām! Rimstamies, pietiek!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un strādāt turpmāk vairāk ar loģiku, nevis ar neloģiskām lietām. Atbalstām priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko piebildīsiet? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Maslovskis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 15. maijs.

Sēdes vadītāja. 15. maijs. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Tūrisma likumā", pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Tūrisma likumā". Likumprojekts paredz, ka tūrisma pakalpojumu sniedzējiem aizliegts piedāvāt un sniegt tūrisma pakalpojumus Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas teritorijā.

Komisijas sēdē uzklausījām Ekonomikas ministriju, Ārlietu ministriju un Latvijas Tūrisma operatoru asociāciju, konstatējām, ka saskaņā ar Tūrisma operatoru asociācijas sniegto informāciju uz Krieviju un Baltkrieviju pašlaik braucienus organizē ne vairāk kā četri operatori. Saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju varu atgādināt, ka 2024. gadā ir konstatēti 13 Latvijas pilsoņu aizturēšanas gadījumi Baltkrievijā un 18 Latvijas pilsoņu aizturēšanas gadījumi Krievijā.

Komisijas sēdē uzklausījām Ārlietu ministrijas viedokli, ka Latvijas Republika nevar būt pārliecināta par to, ka šo pilsoņu apsūdzības ir patiesas, jo ne Krievijā, ne Baltkrievijā faktiski nepastāv tiesiska kārtība, kādā mūsu valsts var pārliecināties par to pamatotību. Latvijas pilsoņi, dodoties uz šīm valstīm, nevar būt droši par to, ka netiks pakļauti provokācijām ar mērķi viņus vervēt spiegošanai Krievijas vai Baltkrievijas labā.

Komisija konstatēja, ka turpmākajos lasījumos šajā likumprojektā nepieciešami tehniski precizējumi, kas tiks veikti. Komisija lēma atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Man retorisks jautājums: cik ilgi mēs nodarbosimies ar šo likumdošanas butaforiju? Jūs visi taču lieliski saprotat, ka šie rosinātie grozījumi pēc būtības absolūti neko nemaina.

Pagājušogad no Latvijas uz Baltkrieviju izceļoja apmēram 47 tūkstoši cilvēku, no tiem caur tūrisma operatoriem izceļoja mazāk nekā tūkstotis. Mēs runājam burtiski par 2 procentiem visu šo ceļotāju. Starp citu, pat ja tie visi būtu tūristi... atcerēsimies, ka Lietuvā nav šāda likuma, un cilvēki tikpat labi no Latvijas var aizbraukt uz Lietuvu un no Lietuvas – uz Baltkrieviju.

Saprotu, ka ir ļoti viegli kaut ko aizliegt, saprotu, ka ir ļoti viegli uzrakstīt vienu teikumu – kā šinī likumprojektā –, bet ir jāsāk kaut kas arī risināt. Jūs gribat kaut ko risināt? Risiniet problēmu ar trešo valstu pilsoņiem Latvijā – 130 tūkstoši cilvēku! Tas ir tas, ko jums vajadzētu pašlaik risināt, nevis – šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie Saeimas deputāti! Likumprojekts paredz pilnībā aizliegt Latvijas tūrisma aģentūrām organizēt braucienus uz Krieviju un Baltkrieviju (uz Krieviju jau netiek organizēti braucieni), tomēr, ņemot vērā šīs problēmas apmēru un nenoteiktos draudus mūsu pilsoņu dzīvībai un drošībai, šis aizliegums izskatās ne tikai neefektīvs, bet absurds. Ja valdība rūpējas par iedzīvotājiem un uzskata, ka 30 Latvijas pilsoņu aizturēšana par spiegošanu, krāpšanu un narkotisko vielu izplatīšanu apdraud Latvijas nacionālo drošību, tad man ir retorisks jautājums. Vai, izdarot pārkāpumu jebkurā citā valstī, jūs netiksiet aizturēts un sodīts par krāpšanu vai narkotisko vielu izplatīšanu?

Saskaņā ar pieejamo informāciju, to informāciju, kas izskanēja komisijā (pareizi teica Patmalnieka kungs), Latvijā ir tikai trīs četri tūrisma uzņēmumi, kuri piedāvā braucienus uz Baltkrieviju. Uz Krieviju jau nepiedāvā. Un gadā šādus braucienus izmanto tikai simts cilvēki (to pauda nozare), simts cilvēki... ko gadā piedāvā tūrisma firmas.

Pēc Valsts drošības dienesta datiem, 2024. gadā šajās valstīs aizturēti 30 Latvijas pilsoņi, Baltkrievijā – 13 pilsoņi. No tiem simts, kurus veduši tūrisma operatori... no nozares tika saņemta atbilde, ka neviens no tiem, kuri izmantoja tūrisma pakalpojumus, netika aizturēts – cik cilvēku viņi aizveda, tik arī atveda atpakaļ. Salīdzinot šos skaitļus ar kopējo ceļotāju skaitu, kļūst skaidrs, ka problēma ir ļoti niecīga un neattiecas uz tūrisma uzņēmumiem.

Valdība tomēr ir gudri cilvēki... salīdziniet šīs problēmas apjomu ar citām problēmām, kuras ir valstī. Piemēram, aplūkosim mirstības statistiku Latvijā. Ceļu satiksmes negadījumi: 2024. gadā uz Latvijas ceļiem gājuši bojā 142 cilvēki. Šis skaits ir daudz lielāks par aizturēto skaitu Krievijā un Baltkrievijā. Ja sekotu šī likumprojekta loģikai, analoģijai, tad varētu jautāt, vai mums būtu jāaizliedz braukt ar automašīnām. Pašnāvības: no 2018. līdz 2022. gadam, par ko ir pieejama statistika, Latvijā izdarīta 1361 pašnāvība, kas ir 14,3 gadījumi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tā ir nopietna problēma, kas prasa reālu risinājumu. Kur ir valdības risinājums? Nav, nebūs un negaidiet. Saindēšanās ar alkoholu: tajā pašā laika periodā no saindēšanās ar alkoholu miris 421 cilvēks. Alkohols ne tikai nogalina, bet arī rada milzīgu slogu veselības aprūpes sistēmai. Tomēr valdība neaizliedz pilnībā alkohola pārdošanu, bet pēc analoģijas vajadzētu. (Starpsauciens: "Kāds sakars?!")

Aizliegums nav risinājums. Tā vietā, lai risinātu reālas problēmas, valdošā koalīcija atkal izmanto tikai aizliegumus. Tāpat kā kovida laikā, kad, lai pasargātu cilvēkus, tika aizliegts iegādāties zeķbikses, katlus, cimdus. Šāda pieeja nepalīdz cilvēkiem, bet rada nevajadzīgus ierobežojumus un haosu, jo cilvēki izmantos nevis Latvijas piedāvātos tūrisma pakalpojumus, bet ārpus Latvijas, kur var. Arī nozare teica, ka ļoti viegli ir piereģistrēties onlainā un braukt ar citiem piedāvājumiem.

Piedāvātās izmaiņas nekādā veidā nerisinās reālās problēmas un novirza uzmanību no nopietnākiem draudiem, kas patiešām apdraud Latvijas iedzīvotājus. Tā vietā, lai pieņemtu jaunus aizliegumus, valdībai būtu jāfokusējas uz efektīviem pasākumiem, kas patiešām uzlabos iedzīvotāju drošību un labklājību.

Kā teica Marcus Tullius Cicero jeb Cicerons: "Jo tuvāk impērija sabrukumam, jo neprātīgāki paliek tās likumi."

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Kolēģi! Es izprintēju no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes statistiku par iedzīvotāju skaitu Latvijā pēc nacionālās piederības. Šeit dzīvo 58 838 baltkrievi un 484 tūkstoši krievu. Uzskatu, ka mums nav tiesību ierobežot cilvēka tiesības uz ģimenes apvienošanu. (Starpsauciens: "Kāds sakars?!")

Tāds sakars, ka, ja mēs skatīsimies pat drošības apsvērumu dēļ, tad pasažieru pārvadātāji brauc organizēti pa konkrētiem maršrutiem. Pasažieri ir lielākā drošībā, nekā braucot ar savu privāto mašīnu. Ir jāsaprot viena lieta. Viņi nebrauc uz Baltkrieviju pie saviem radiem tusēt. Tur dzīvo viņu radinieki... vectēvi, vecmāmiņas... viņi brauc vienkārši apciemot vai kaut kādā veidā palīdzēt.

Liepiņa kungs, dariet to visu organizēti! Sarunājiet ar Igauniju, Lietuvu un Poliju, lai izdarītu to centralizēti... jo mēs skrienam pa priekšu vilcienam... pirmie izdomāsim visādu veidu aizliegumus. Nu jābeidz šī aizliegumu politika, kolēģi!

Vēlreiz atkārtošu – cilvēkiem gados ir ērtāk lietot tūrisma firmu pakalpojumus, braukt, pērkot biļeti... jo tas ir daudz drošāk, citādi viņi būs spiesti, apmeklējot savus radus, izmantot savas mašīnas. Tas jau ir kaut kāds risks.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Sveiki, kolēģi! Es pilnībā piekrītu. Nevienam Latvijas pilsonim šobrīd nav, ko darīt ne Baltkrievijā, ne Krievijā... pie šīs agresoru uzvedības un situācijas. Tas apdraud drošību un nevajadzīgi provocē situācijas, kad atkal ir jāiesaista mūsu ārlietu dienesti, lai glābtu kādu cilvēku. Priekš kam? Priekš kam vajag uzņemties šo risku? Ja mēs varam iztikt bez tā, es piekrītu.

Bet es nepiekrītu tam, ka mums ir piedāvāta šāda butaforija. Šī ir butaforija, jo nerisina jautājumu pēc būtības. Šis likumprojekts ir tāds – pīārā parādīsim, kādi mēs baigie cīnītāji, tāpēc ka patiesībā tas skar tikai 10 procentus no tiem, kas brauc, – tikai 10! Tas neskar pārējos 90 procentus.

Jārīkojas, kā tas ir Somijā. Mēs tur bijām Baltijas jūras parlamentārās konferences laikā. Somija skaidri izdarījusi savu izvēli. Vilcienu satiksmes nav, robežsatiksmes nav.

Tas risina uzreiz, jo šis jautājums tiek likts kā drošības jautājums, tūlītēji atrisinot pēc būtības, un nav šo problēmu. Risinām to šādā veidā. Mēs jau diemžēl redzējām, kādi bija piemēri ar Krievijas graudu jautājumu – nē, vajag domāt ar pārējām Eiropas valstīm. Nav, ko tur domāt! Ar mangāna rūdu bija tieši tas pats stāsts. Nav, ko domāt! Rīkojamies šādā veidā... nevis butaforiskus paziņojumus.

Bet gribu teikt, ka ir viens nopietnāks jautājums, ko es ieteiktu vadošajai koalīcijas partijai likt galdā. Tikko ir iznācis ziņojums, kas tiešām skar drošību. Visā Eiropas Savienībā no pagājušā gada jūlija bija ieviests... visas kompānijas, kas pieder Krievijai (Eiropā ir aptuveni 40 tūkstoši, kurām vismaz 40 procenti īpašumtiesību ir Krievijas pilsoņiem)... visas, kas virs simts tūkstošiem ir sūtījušas uz Krieviju... apejot sankcijas... tātad transakcijas...

Ziniet, cik ir Latvijā un kurā vietā ir Latvija? Latvija no šiem 40 tūkstošiem kompāniju ir ceturtajā vietā – ar 3133 kompānijām. Vācija ar nelielu atšķirību ir virs mums – trešajā vietā – ar 3326. Mēs esam vienādā līmenī ar Vāciju.

Lūk, šis, manuprāt, ir diezgan nopietns drošības risks. Tas izraisa pastāvīgu problēmu gan ar sankciju apiešanu, gan ar visu pārējo. Lūk, šeit vajadzētu no jums tiešu iesniegumu un kontroli. Šis ir tas jautājums, kas būtu jārisina pēc būtības.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Dzirdu šeit diezgan daudz muļķību. Tiek jaukti kopā burkāni ar kartupeļiem – jaukti kopā organizētie braucieni, sabiedriskais transports, individuālie apmeklējumi. Tomēr ir runa par tūrisma braucieniem, organizētiem braucieniem grupās uz divām mūsu kaimiņu agresorvalstīm. Atkārtošos un turpināšu teikt, ka šis ir valsts drošības jautājums, ceļot uz Krieviju un Baltkrieviju ir bīstami. Tas ir bīstami kā paša drošībai, tā arī valsts drošībai. Nebrauciet uz Krieviju un Baltkrieviju! (Starpsauciens.)

Krievija un Baltkrievija, kolēģi, nav tiesiskas valstis. Tās klaji neievēro starptautiskos līgumus, kas ir noslēgti ar citām valstīm, arī ar Latviju, līdz ar to Latvija nekādā veidā nevar palīdzēt tiem iedzīvotājiem, kas labprātīgi dodas uz šīm valstīm un nonāk tur nepatikšanās. Ir riskanti arī šie atpūtas un izklaides braucieni. Tā ir tikai tāda iluzora izjūta, ka, ja tie ir organizēti pa saskaņotu maršrutu, tad ir drošāki. Nē, tā nav. Iedzīvotājiem tiek radīta iluzora izjūta. Krievijas un Baltkrievijas specdienesti var izmantot katru iespēju prettiesiski aizturēt un vervēt tūristus un ceļotājus. Arī jūs to labi zināt, par to runā Valsts drošības dienests.

Apcietināšanas iegansti ir ļoti dažādi – inscenēti satiksmes negadījumi, vai, piemēram, aizturēšanas laikā tiek piemestas narkotiskās vielas, vai sen izplatīta metode – vieglas uzvedības pretējo dzimumu personu līdzdalība, lai kompromitētu personu. Un tad apmaiņā pret apsūdzību atcelšanu par noziegumiem, par ko šajās valstīs tiek piespriesti ilgi cietumsodi, cilvēki tiek piespiesti sadarboties un tiek savervēti. Šie cilvēki, atgriežoties Latvijā, var radīt draudus Latvijas drošībai, patiesībā viņi rada draudus Latvijas drošībai.

Skaidrs, ka šie grozījumi vieni paši nerisina jautājumu ar pilnīgi visu ceļotāju plūsmu. Piekrītu nozares ekspertu teiktajam, ka šie grozījumi skar mazu daļu visu ceļotāju. Bet, kolēģi, lai trauks būtu pilns, ir ar kaut ko jāsāk piepildīt. Būtu svarīgi, ka šo jautājumu skata komisijā kopā ar jau iepriekš šodien izskatīto lēmuma projektu par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu pilnīgu aizliegumu un salāgo gan normas likumos, gan spēkā stāšanās laiku. Tad tie visi ierobežojumi būs pēc iespējas efektīvāki.

Runājot par starptautisko sadarbību un salāgošanu. Esmu nosūtījis vēstuli Lietuvas un Igaunijas parlamentam ar aicinājumu sinhronizēt visu trīs Baltijas valstu centienus šajā jautājumā, lai piedāvātie grozījumi būtu pilnībā efektīvi un stiprinātu Baltijas valstu drošību. Arī mūsu Ārlietu ministrija, ministri un diplomāti aktīvi strādā un runā ar kaimiņvalstīm, lai šādi ierobežojumi tiktu ieviesti visās valstīs.

Aicinu arī jūs, visus deputātus, kuri atrodas dažādās delegācijās, gan formālās, gan neformālās sarunās uzrunāt citu parlamentu kolēģus. Tas ir atkarīgs arī no jums. Aiciniet, lūdzu, viņus rosināt vispār aizliegt gan tūrisma braucienus, gan sabiedriskā transporta plūsmu uz Baltkrieviju un Krieviju. Tas ir atkarīgs no mums visiem.

Šie grozījumi Tūrisma likumā ir tikai viens solis, bet bez tā mēs nevaram nonākt finišā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! No šīs tribīnes šodien ļoti bieži izskan vārds "drošība".

Pirmām kārtām – trīs gadi, kopš Ukrainā notiek karš, un mēs joprojām nevaram notriekt dronus, kas šeit ik pa brīdim lidinās. Vot, tā ir drošība.

Kas attiecas uz satiksmi, izskanēja tas, ka vajag izbeigt arī vilcienu satiksmi. Kulberga kungs, nav vairs – vilcieni jau nebrauc, pasažieri netiek pārvadāti. Vienkārši jums informācija.

Kas attiecas uz jautājuma būtību... tikko kolēģis no valdošās partijas teica, ka mēs sinhronizēsim. Vot, kad jūs sinhronizēsiet, tad nāciet un šeit ziņojiet! Vienojieties! Trīs gadi, kopš Ukrainā notiek karš, – jūs par šo jautājumu neesat vēl vienojušies ne ar igauņiem, ne lietuviešiem.

Kas attiecas uz jautājuma būtību – saprotiet, mēs esam valsts, kura atguvusi savu neatkarību tikai pirms nedaudz vairāk nekā 30 gadiem. Daudzi no klātesošajiem, kas ir šeit, zālē, ir dzimuši Padomju Savienībā, kur nebija iekšējo robežu, piemēram, starp Latviju un Baltkrieviju. Mēs zinām to, ka mums ir jauktās ģimenes, kurās... cilvēki ir precējušies... vēsturiski tā ir sanācis, ka kāds ir bijis no Latvijas, kāds no Baltkrievijas puses. Ir jauktās ģimenes (Starpsauciens.), un tā ir realitāte joprojām. Paklusējiet, lūdzu!

Kas attiecas uz ģimenēm, tā ir realitāte, tā ir arī traģēdija, ka pašreiz notiek tāds karš un ir robežas, bet tu nevari tik vienkārši izjaukt ģimenes. Ir cilvēki, kas dzīvojuši Latgalē, bet kapi ir bijuši pāri robežai. Arī tāda ir situācija – cilvēkiem, lai apmeklētu kapiņus, kuros ir apglabāti savi cilvēki, jāšķērso robeža. Mana vecāmāte ir dzimusi Pasienes pusē – pie Krievijas un Baltkrievijas robežas. Tieši. Daudzi tur nemaz nav bijuši. Iepriekš tur robežas nebija un cilvēki brīvi pārvietojās.

Un tagad par lietas būtību. Ko tad jūs piedāvājat? Jūs piedāvājat aizliegt pārvadāt ar autobusiem pasažierus, piemēram, no Rīgas uz Minsku. Skaidrs, katrs cilvēks izdara izvēli, izejot no drošības apsvērumiem. Bet šos trīs gadus bija iespēja šķērsot šo robežu, jo... es vēlreiz gribu atgādināt jums, ka Latvijas ārējā robeža ir Eiropas Savienības un Šengenas valstu ārējā robeža un ir kopīga politika, kas var un kas nevar šķērsot šo robežu. Mēs nevaram tā vienkārši to aizvērt.

Mēs bieži runājam, ka visu vajag aizvērt. Bet vai jūs zināt to, ka, piemēram, Vācijas uzņēmumiem ir rūpnīcas Ķīnā un tirdzniecība ļoti daudz notiek tieši starp lielajām Eiropas valstīm un Ķīnu? Pēdējo gadu laikā vilcieni uz Vāciju iet caur Kazahstānu, Krieviju. Katru gadu tūkstošiem vilcienu... lai jūs saprastu – nevis tūkstoš cilvēku, bet tūkstošiem kravas vilcienu katru gadu iet uz duisport no Ķīnas! Un Centrālāzija. Joprojām tur notiek kravu pārvadājumi – uz Centrālāziju un no tās – gan ar automašīnām, gan ar vilcieniem. Līdz ar to jūs nevarēsiet ar igauņiem, lietuviešiem tā vienoties – veram ciet robežu. Nebūs tik vienkārši.

Kas attiecas uz pasažieriem, tātad par ko mēs runājam? Mēs runājam, ka Latvijas uzņēmumi nevarēs pārvadāt pasažierus ar saviem autobusiem. Rodas jautājums: ko darīs lietuvieši? Tad, kad te bija... "emisāri" brauca uz Ameriku un izlūdzās sankcijas pret Ventspils ostu, kur rezultātā kravas aizgāja? Uz Klaipēdu! Uz Lietuvu, ar kuru jūs gribat sadarboties. Lietuvai joprojām ir kravu plūsma no Krievijas uz Kaļiņingradu, un viņi pelna ar pieckāršu tarifu un izkonkurē Latvijas ostas, tāpēc ka viņi pelna no Krievijas kravām, kuras Latvijā neienāk... bet viņi ved uz Kaļiņingradu. Viņi pelna milzīgu naudu, un tādā veidā mēs dzīvojam kropļotas konkurences apstākļos.

Kāpēc es minu Lietuvu? Tāpēc, ka jūsu likumprojekta priekšlikumā nekas nav runāts par Lietuvas pārvadātājiem. Lietuvieši var brīvi pārvadāt cilvēkus no Viļņas uz Rīgu, un tad, kad viņi paņem pasažierus šeit, Rīgā, viņi brauc uz Viļņu un tālāk uz Minsku. Jūs ar šo priekšlikumu neko neizmaināt, jūs vienkārši atdodat biznesu Lietuvai. Jūs iznīcināt savējos! (Starpsauciens.) Ja jūs gribat muldēt šeit pa tukšo, tad nāciet un parādiet vienošanos ar Lietuvu, ka viņi arī aizliegs pārvadāt, tad tā būs cita lieta, tad tā būs solidarizēšanās. Igauņi, lietuvieši.

Tagad sanāk tā, ka Igaunijas un Lietuvas uzņēmumi to var darīt. Es runāju par principu. Tas ir kārtējais brāķis, kaut kāda priekšvēlēšanu pompa – mēs kaut ko gribam aizliegt. Neko jūs nevarat aizliegt! Tie, kas gribēja braukt, tie brauks, jo jūs neaizverat Šengenas ārējo robežu. Tā ir muldēšana, godājamie kolēģi! Tas, ka tas skan, un tas, ka daļai elektorāta tas ir ļoti tīkami... Es runāju par faktu. Ja es šeit meloju kaut ko, tad nāciet un pasakiet. Vai es meloju, ka lietuvieši varēs turpināt pārvadāt šos pasažierus? Jūs jau paši teicāt, ka turpinās sarunas ar igauņiem un lietuviešiem. Mēs skrienam pa priekšu.

Godājamie kolēģi! Viss būtu labi, ja mēs nedzīvotu uz parāda un neslīgtu parādos. Divdesmit viens miljards! Mēs esam tuvu bankrotam, ja starptautiskie aizdevēji mums nedos vairs iespēju pārfinansēties, mums būs bankrots. Tā ir realitāte. Tā arī ir viena no drošībām. Un tāpēc, ja jūs gribat bīdīt politiku, vismaz ar Baltijas kaimiņiem vienojieties, ka ir saskaņots, ka mūsu ārlietu ministrijas ir vienojušās, ka mēs rīkojamies kopā, tagad solidarizējamies ar igauņiem, lietuviešiem. Es varu apstiprināt to, ka tas, ko mēs šodien pieņemam, nav saistoši Lietuvai un Lietuvas pārvadātāji turpinās strādāt.

Es negribu šodien nostāties Baltkrievijas pusē un teikt, ka vajag braukt. Es pats nebraucu uz Baltkrieviju, un man nav plānu braukt uz Baltkrieviju, bet es runāju par faktu. Ja mēs pieņemam likumus, kuri ir brāķis, tad no šīs tribīnes par to ir jārunā. Paskaidrojiet, lūdzu, kāpēc jūs, valdošā koalīcija, trīs gadu laikā neesat vienojušies ar igauņiem un lietuviešiem par vienotu politiku robežšķērsošanā ar šiem autobusiem? Kāpēc jūs pēc trim kara gadiem Ukrainā tagad bīdāt šo brāķi? Un beigās – cilvēki jau aizbrauks, vienkārši jūs atdodat iespēju ar to nodarboties Lietuvas pārvadātājiem. Tā jau ir tā problēma.

Ja jūs sakāt, ka Šlesers cīnās... Es ne par ko necīnos, es runāju par tiem brāķiem, ko jūs dzenat cauri, un, ja jūs trīs gadu laikā nevarējāt ar igauņiem un lietuviešiem vienoties par vienotu politiku, tad, lūdzu, uzņemieties atbildību un pasakiet: jā, mēs stumjam brāķi, jo ir priekšvēlēšanu laiks, mēs gribam populistiski nopelnīt punktus tikai tāpēc, ka mēs, redziet, par kaut ko cīnāmies. (Starpsauciens. Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, manā ieskatā, nostalģija pēc Padomju Savienības un iekšējām robežām bez kontroles ar Krieviju un Baltkrieviju ir klaji nepieņemama. (Zālē troksnis.)

Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Ir pāris nemainīgas un stabilas lietas, vērtības: šalc Baltijas jūra, pēc rudens vienmēr nāk ziema, un, ja Šlesera kungs parādās tribīnē, viņš vienmēr attaisno un atbalsta ekonomisko sadarbību ar Krieviju. Tā tas ir bijis vienmēr, viņš arī to nekad nav slēpis. Viņš vienmēr ir bijis pret dažādu lēmumu, kas skar šo sadarbību, pieņemšanu. Un šodien es teikšu, ka droši vien beigās jau... labi, varbūt Šlesers un Rosļikovs būs "pret", bet kopumā jau šo likumprojektu atbalstīs, jo tas skan labi, tā ka varbūt būs kādam labi padarīta darba sajūta, bet neko jau tas nerisina.

Arī komisijā, uzklausot uzņēmējus, kuri ar šo rūpalu nodarbojas... viņi atzina, ka tas skaits, kuri brauc, ir ļoti neliels. Kopumā vajadzētu jau tādu asāku, drosmīgāku darbību. Es jau pirms brīža, kāpjot tribīnē, runāju par to, ka nevar būt labi padarīta darba sajūta, nevar būt tīra sirdsapziņa, ja mūsu veikalos ar vietējiem produktiem konkurē Krievijā un Baltkrievijā ražoti produkti, ir atsevišķas veikalu ķēdes, kur šādi produkti ir vairumā. Šo agresorvalstu pilsoņi brīvi iegādājas nekustamos īpašumus šeit, Latvijā, caur Latviju tiek vesti Ukrainā nozagti produkti... tālāk Baltkrievijā pārstrādāta rapšu eļļa. Tās ir tās lielās lietas, kuras šeit vajadzētu pieņemt un kam būtu kaut kāda vērtība, bet ar tām mums iet gaužām grūti. Atceramies mangāna rūdu – to cīņu, kāda bija... un arī par lauksaimniecības produktiem (gan importa, gan tranzīta) šeit... Beigās, jā, tika uztaisīts kaut kāds mistisks saraksts, no kura izņēma tos produktus, kurus atstāj un patērē... kurus lieto šeit uz vietas. Tā ka būtībā lēmums pēc tādas skaļas diskusijas tika pieņemts, bet galīgi tukšs, bez ietekmes un kaut kādas jēgas.

Tāds ir arī šis likumprojekts. Ja to skatītu kopumā un pieņemtu ar autobusu pārvadājumu... šo likumprojektu... ar to, ko Kulberga kungs teica, arī par apsvēršanu vispār robežas slēgt, tas būtu atbalstāms, jo šajos apstākļos arī Ārlietu ministrija ir norādījusi: nebrauciet uz šīm abām valstīm, jūsu drošība tur ir apdraudēta... šie dienesti aktīvi strādā, var ieslodzīt cietumā, pēc tam būs grūtības izpestīt, lai varētu atgriezties mājās. Šie ir gadījumi... un risks ir pietiekami augsts. Tāpat arī drošības dienesti saka to, ka ir vervēšanas riski, iespēja pakļaut jūs kaut kādiem kompromātiem. Šis lēmums ir svarīgs, lai pasargātu mūsu iedzīvotājus, lai viņi nebrauktu uz šīm valstīm.

Es tiešām aicinu: ja ir parādījusies luste un JAUNĀ VIENOTĪBA nāk ar šādiem piedāvājumiem... un mēs šodien, es domāju, arī atbalstīsim šo priekšlikumu... bet ejam uz priekšu un strādājam kopā! Kā jūs teicāt: nav opozīcijas, nav pozīcijas. Pieņemam arī aizliegumus braukt autobusiem, jo arī... žurnālists jau izpētīja, ka bagāžas nodalījumos liek datorus, kaut kādas lidmašīnu detaļas, mikroshēmas... un tā tālāk. Vajadzētu kaut kādu aktīvāku darbību, lai to pārtrauktu. Tā ka šodien šis ir tāds mazs solītis, kas neko īsti nerisinās, varbūt neļaus nonākt kaut kādos riskos nelielai daļai mūsu valsts iedzīvotāju, bet ir jāiet uz priekšu, mums ir jāsakārto jautājumi, kurus gadiem gaidījām, ka Eiropa mūsu vietā pieņems, bet viņi to nav izdarījuši, un izskatās, ka tur arī īsti nevienu vairs neinteresē, kas šeit notiek. Tā ka mūsu pašu lēmumu... lai mēs tālāk varētu apelēt pie mūsu kaimiņiem.

Es ticu – ja šo lēmumu pieņems Latvija, ja Latvija pārtrauks arī autobusu pārvadājumus, lietuvieši un igauņi taču skatīsies... Kāpēc viņi gribēs būt sliktāki par mums? Un ies kopā... un to izdarīsim. Tālāk jau būs kaut kāda ceļa maize mūsu diplomātiem vai arī komisārs Valdis Dombrovskis kaut kur parādīsies uz skatuves un varēs kolēģiem teikt: hei, rekur Baltijā ir pieņemti lēmumi, pieņemam arī mēs, visi pārējie! Tas jau rīvēs kantes.

Tagad ir tāds ziemas miegs gan Saeimai, gan arī valdībai. Nekādi jauni lēmumi neseko. Kaut gan mēs redzam tās nepilnības, par kurām es teicu, mēs esam iemācījušies ar tām sadzīvot. Bet tā ģeopolitiskā situācija – labāk jau nekas nepaliek. Ir jārīkojas proaktīvi. Mums ir jābūt pirmajiem, mums ir jābūt paraugam visiem pārējiem.

Jā, šodien atbalstām šo, bet, ejot uz priekšu, es negribētu... Liepiņa kungs te kāpj... Es negribētu, ka tad, kad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā skatīs šo mūsu sagatavoto priekšlikumu, tur sāksies kaut kādas runas, ka komats nav pareizi ielikts vai vēl kaut kas izdarīts. Jēga visiem ir saprotama, kāpēc mēs to darām. Un to vajadzētu ātri nostrādāt – lai mēs atgrieztos Saeimā un šis lēmums būtu.

Tā ka atbalstām šo, bet neapstājamies pie tā, kas ir izdarīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Godātie kolēģi! Es visu laiku klausos, ka jūs mēģināt pierunāt un pārliecināt, ka šis likumprojekts ir labs. Un vārds "saliedēt" te skan absolūti nepārtraukti. Bet kāpēc, augsti godātā "Nacionālā apvienība" un JAUNĀ VIENOTĪBA, saliedēt sabiedrību obligāti vajag uz jūsu nosacījumiem? Saliedēt sabiedrību nenozīmē, ka tā daļa, kas jums nepatīk, dara to, ko jūs sakāt. Tas nozīmē, ka absolūti visi Latvijas iedzīvotāji, neatkarīgi no pilsonības, valodas un politiskās piederības, respektē, ciena un mīl savu Latviju. Tas ir saliedēt sabiedrību. Bet mums katram ir dažādas intereses. Katram no mums ir dažāda pagātne, vēsture, radinieki, mīlestība, draugi. Mēs visi esam dažādi, bet mīlam mūsu karogu, mīlam mūsu Latviju.

Kāpēc jūs domājat – ja jūs šodien aizliegsiet man braukt uz Baltkrieviju, es uzreiz būšu savādāks? Es tā vai citādi mīlēšu savu Latviju. Vienīgais, ko es darīšu, es domāšu, ka tie cilvēki, kas balso "par" šādiem likumiem, nav draudzīgi. Nav, piedošanu... pareizi.

Šodien mēs runājam arī par elementārām lietām. Mums uzrakstīja māmiņas, kurām ir īpašie bērni. Jā, kolēģi, delfīnterapija ir pieejama Baltkrievijā, jā, par ļoti labām cenām, jā, ļoti, ļoti, ļoti labi nosacījumi, un tiem īpašajiem bērniem šī terapija ir vajadzīga. Diemžēl "Nacionālā apvienība" un JAUNĀ VIENOTĪBA ar savu dižo valsts būvēšanu nav parūpējusies, lai, piemēram, Ventspilī vai Valmierā būtu šāda iespēja šiem bērniem. Un mūsu (Starpsauciens.)... atkal JAUNĀ VIENOTĪBA... jums pat īpašie bērni nav nekāds šķērslis, jums pilnīgi... Jūs pilnīgi uzliekat mīksto uz visu. Šodien (Starpsauciens.)… vēlreiz – īpaši jums, JAUNĀ VIENOTĪBA, atkārtoju – lai būtu dzirdams: īpašajiem bērniem ir vajadzīga delfīnterapija. Vai tu personīgi (Starpsauciens.)... vai tu personīgi... Naudas nav. Naudas nav. Tev ir nauda, jo tu sēdi šeit. Viņiem nav naudas. Jautājumi ir? (Starpsauciens.) Ja tu vari bišķiņ piemest, tad laikam viņi izmantos (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli.

A. Rosļikovs. ... viņi var izmantot arī Somijas iespējas, viennozīmīgi, ja tu viņiem piemetīsi klāt. Ne visiem ir tik milzīga nauda par nekā nedarīšanu kā tev!

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, lūdzu, nesarunājieties ar zāli un ievērojiet cieņu pret deputātiem! (Starpsauciens: "Viennozīmīgi!")

Un tagad jūs varat turpināt debates. (Starpsauciens.)

A. Rosļikovs. A ja viņš neciena sabiedrību? (Starpsauciens.) Ja viņš neciena sabiedrību, tautu, kas viņu ir ievēlējusi? Un tagad, kad mēs runājam par īpašajiem bērniem, viņš vēl kliedz no vietas, jo viņam vispār nav nekā svēta, viņam svēta tikai alga un vieta. Viss, kas viņam ir vajadzīgs. (Starpsauciens.)

Kolēģi, šodien liegt (Starpsauciens.)... vēlreiz – šodien liegt... vēlreiz – šodien liegt cilvēkiem izbraukt no valsts jebkurā virzienā, kur viņiem patīk (Starpsauciens.), nav mūsu darīšana! Šodien bīstamu punktu pasaulē ir ļoti daudz, ieskaitot Izraēlu, ieskaitot Ukrainu (Starpsauciens.), bet mēs neliedzam cilvēkiem uz turieni braukt, ja viņi uzskata, ka viņiem ir nepieciešamība uz turieni braukt.

Viss! Nekas nemainās. Ja jūs paskatīsieties tiesas lēmumus par pēdējiem trim gadiem par spiegošanu, jūs būsiet pārsteigti par uzvārdiem. Pārsteigti! Goda vārds! Izlasiet tiesas lēmumus (Starpsauciens.) par īstu spiegošanu, nevis par karoga izrādīšanu. Tās ir atsevišķas lietas. Par īstu spiegošanu! Tur ir ļoti unikāli uzvārdi. Un, ticiet man, tie cilvēki uz Baltkrieviju (Starpsauciens.)... tie cilvēki... vēlreiz – tie cilvēki (Starpsauciens.)... vēlreiz – tie cilvēki uz Baltkrieviju nav braukuši, jo vervē aģentus... vēlreiz – vervē aģentus, kuriem nav nekādas saiknes ar to pasauli, jo tas ir visdrošākais... ja tev nav nekādas izpratnes par drošības dienestiem. Neviens nevervē cilvēku, kas katru gadu brauc uz Baltkrieviju. Tas taču ir skaidrs, ka viņš var būt... Vervē tos, kas sēž šeit un nekur nebrauc. Izlasi tiesas lēmumus. (Starpsauciens: "Pats izlasi!") Nu redzi, tev vēlreiz... ko tev frakcija...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs! Lūdzu, izbeidziet sarunāties ar zāli!

Debatēm ir noteikta kārtība, un Kārtības rullis liek izturēties ar cieņu pret pārējiem deputātiem.

Lūdzu, turpiniet debates!

A. Rosļikovs. (Nav saklausāms.)... cienu! Ar to pietiek?

Vēlreiz, kolēģi! Likums, kas liedz cilvēkiem šķērsot Latvijas robežu, ir tīri (Starpsauciens.)... Atkal viņš kliedz!

Sēdes vadītāja. Izsaucieni no zāles ir atļauti, bet jums nav ļauts sarunāties ar zāli. (Starpsauciens.)

A. Rosļikovs. Vēlreiz! Vēlreiz! Liegt Latvijas iedzīvotājiem šķērsot Latvijas robežu ir absolūti (Starpsauciens.)... ir absolūti nepārdomāta rīcība! Vēlreiz... Un, ja tev vispār ir tā kā uz vienu daļu nospļauties, padomā vismaz par...

Sēdes vadītāja. Rosļikova kungs, jūs atkal sarunājaties ar konkrētu deputātu!

A. Rosļikovs. Parunājiet, lūdzu, par īpašajiem bērniem! Par īpašajiem bērniem! Es vēlreiz – tev nav nekā svēta šajā dzīvē! Padomā, cik tas ir traki!

Paldies, kolēģi. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Laikam jau tradicionāli jālūdz Rosļikova kungam vēlreiz izlasīt Saeimas kārtības rulli un Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

Nākamajam vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Paldies par debatēm.

Kolēģi, es arī vēlos bilst. To, kas sagaida Latvijas pilsoņus Krievijā, manuprāt, Rosļikova kungs ļoti spilgti arī... debatēja. Vakardien viņš savā feisbuka profilā ir publicējis attēlu, kur Ukrainas karogs fotošopā ir aizstāts ar Latvijas karogu. (Starpsauciens.) Tās ir viltus... Viltus un meli ir tas, kas sagaida Latvijas pilsoņus Krievijā, un (Starpsauciens.) Rosļikova kungs to spilgti demonstrē.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Patmalnieks. Nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tūrisma likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 17, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Patmalnieks. Šī gada 20. marts.

Sēdes vadītāja. 20. marts. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par policiju"", otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par policiju"".

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. – deputātu Artūra Butāna un Edvīna Šnores priekšlikums. Paredz, ka policijas darbinieku pamatpienākums darba laikā savstarpējā saziņā ir lietot tikai valsts valodu. Respektīvi, izskatot komisijā šo jautājumu, tika precizēts, ka laikā, kad policistam mugurā ir formas tērps un viņš pilda dienesta pienākumus, savstarpējai saziņai ir jānotiek tikai un vienīgi valsts valodā. Tas neattiektos uz gadījumiem, kad policists sazinās ar iedzīvotājiem vai ārvalstniekiem, bet savstarpējai saziņai policijas darbinieku starpā būtu jānotiek tikai valsts valodā.

Deputātu vairākums komisijā priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jānis Dombrava apmēram paraksturoja, par ko ir mūsu priekšlikums. Īsumā atkārtošu vēlreiz – priekšlikuma būtība ir tāda, ka policistiem Latvijā, veicot darba pienākumus, tātad darba laikā, būtu savstarpēji jāsarunājas valsts valodā. Šis ir visnotaļ loģisks priekšlikums.

Tāda kārtība ir arī Eiropā, piemēram, Vācijā, Berlīnē, kur aptuveni 30 procenti policistu ir imigrantu izcelsmes. Tur arī ir pieņemti līdzīgi noteikumi. Es gribu nocitēt to argumentāciju, kādu ir minējusi Vācijas iekšlietu ministrija. Tātad raksta sekojoši: "Vācu valodas lietošana veido bāzi labai, caurspīdīgai un uzticamai sadarbībai, savukārt, kad šāds caurspīdīgums netiek nodrošināts savstarpējā saziņā, izmantojot svešvalodu"... tātad policijā... "kolēģu un priekšniecības uzdevums ir šādu uzvedību pārtraukt." Šāda ir Eiropas prakse.

Es domāju, ka ļoti līdzīga situācija un argumentācija šai ziņā ir arī šajā mūsu priekšlikumā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 11, pret – 28, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dombrava. 2. – arī deputātu Artūra Butāna un Edvīna Šnores priekšlikums. Paredz noteikt, ka policijas darbiniekam ir tiesības lietot valsts valodu jebkurā situācijā un apstākļos.

Izskatot šo jautājumu komisijas sēdē, tika precizēts, ka jau šobrīd likumos ir paredzētas policijas darbinieka tiesības... pat ne tiesības, bet pienākums sniegt informāciju, ja iespējams, piemēram, azerbaidžāņu valodā, ja viņš to pārvalda, bet policijas darbiniekam nav paredzētas tiesības... skaidri nav pateikts tas, ka viņš var arī atteikties lietot svešvalodu... tāpēc bija iesniegts šis priekšlikums. Bet komisijā ar balsu vairākumu priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi! Kopumā šis ir labs likumprojekts, tam ir trīs komponentes – gan par tiesībām Valsts policijai reaģēt uz dronu nosēdināšanu un pārtveršanu, gan Dombravas kunga priekšlikums par pašvaldības policijas pilnvarām attiecībā uz pieaugošo migrantu skaitu un lielāku viņu kontroli, gan trešā komponente ir 1. un 2. priekšlikums par valodu Valsts policijā, par to, lai valsts policisti... divi... savā starpā darba laikā... uniformā... sazinātos valsts valodā, lai pārējie kolēģi policijā, kuri nepārzina, piemēram, krievu valodu, varētu saprast, par ko viņi runā. Tā ka tas ir drošības jautājums.

Otrs... par to, ka policistam nav pienākuma runāt krieviski, nopratinot kādu. Iespēja saglabājas. Tātad atšķirība – 1. priekšlikumā bija pienākums, šeit ir tiesības, tātad ir tiesības lietot valsts valodu. Viņš šīs tiesības var neizmantot un runāt arī krieviski, ja viņš uzskata to par vajadzīgu.

Tā ka šis ir ļoti liberāls kompromiss, bet katrā ziņā, ja Latvijas policists ar Latvijas pilsoni konsekventi izvēlas runāt valsts valodā, pret viņu nevar vērsties ar kaut kādām soda sankcijām par to, ka viņš savā valstī runā valsts valodā. Absolūti pašsaprotami.

Tā kā nedzirdu no jums iebildumus, aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputātu Butāna un Šnores iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 13, pret – 29, atturas – 40. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dombrava. 3. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Saistīts ar jau pirmajā lasījumā atbalstītās redakcijas precizēšanu attiecībā uz speciālo līdzekļu, tai skaitā speciālo transportlīdzekļu, pielietošanu pret dažādām bezpilota iekārtām. Precizējums paredzēts attiecībā uz to, ka... šī iekārta tiek izmantota gaisā, ūdenī vai uz sauszemes, ja tā apdraud sabiedrības drošību, personu dzīvību vai veselību, apsargājamo objektu vai kritiskās infrastruktūras drošību, apdraud vai traucē policijas uzdevuma izpildi vai ja ir pamats uzskatīt, ka tā tiek izmantota noziedzīga nodarījuma izdarīšanā.

Arī komisijā, izskatot priekšlikumu, tika gūta vienota izpratne, ka šī redakcija ir krietni labāka, bet uz trešo lasījumu būs iespēja vēl precizēt.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 4. – arī iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Līdzīgs pēc būtības un ar līdzīgu argumentāciju, tikai attiecībā uz situācijām, kad tiek pielietoti šaujamieroči pret bezpilotu lidaparātiem. Arī šo priekšlikumu uz trešo lasījumu būs nepieciešams precizēt, bet šī redakcija komisijā tika atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dombrava. 5. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Paredz noteikt, ka pašvaldības policijai ir papildu pienākums attiecībā uz sadarbību ar Valsts robežsardzi, atbalstot ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli un profilaksi, faktiski dodot tiesības pašvaldības policijai sadarbībā ar robežsardzi veikt darbības attiecībā uz migrācijas kontroli. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dombrava. Komisija kopumā atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Dombrava. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 13. marts.

Sēdes vadītāja. Tātad 13. marts. Deputāti piekrīt. Paldies.

Likumprojekts "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"", otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – deputāte Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģes un kolēģi! Kolēģis deputāts Jānis Grasbergs devies citos darbos, tādēļ ziņošu es.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien izskatīja šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Saeimas kārtības rullī paredzētajā kārtībā mēs priekšlikumus nesaņēmām.

Esam sadzirdējuši diskusiju, kas ir būtiska un ko mēs vakar komisijā pārrunājām, – par to, vai šim nosaukumam vajadzētu būt tādam, kāds tas pašlaik ir paredzēts – Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena – vai Starptautiskā nevaldības organizāciju diena. Diskusija ir vērtīga, un mēs komisijā to turpināsim. Pie pirmās izdevības esam gatavi mainīt nosaukumu, bet, tā kā šodien ir 27. februāris, diena, kad mēs vēlamies to ielikt kalendārā, tas ir simboliski, un mēs komisijā koleģiāli vienojāmies, ka virzām tālāk, nenostopējam, nepagarinām, bet virzām uz šo sēdi.

Tādēļ aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā – ar domu, ka turpmāk mēs šo jautājumu skatīsim plašāk un izvērtēsim.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām"" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Liels paldies, kolēģi.

L. Rasima. Izmantojot izdevību, vēlos pateikt lielu paldies šīs iniciatīvas autoram Mārcim Lioram Skadmanim, kurš jau 2009. gadā šo aizsāka, un arī Latvijas Pilsoniskajai aliansei, lai turpmāk šī diena, kas mums būs ierakstīta kalendārā, ir kā atgādinājums, cik svarīgas mums ir nevaldības (nevalstiskās) organizācijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šis tiešām ir labs brīdis. Esam noteikuši, ka šodiena, 27. februāris, ir Starptautiskā nevalstisko organizāciju diena, un nākamgad mēs to redzēsim ierakstītu kalendārā. Piemērots brīdis sirsnīgi sveikt visas NVO un visus brīvprātīgos, kas dara daudz laba mūsu valstī. Sveicam!

Godātie kolēģi! Darba kārtībā ir vēl pāris jautājumu.

Nākamā darba kārtības sadaļa – "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 9. pantu mums ir nepieciešama Saeimas piekrišana apropriācijas pārdalei, ja šī pārdale notiek starp iestādēm un ministrijām. Konkrētā apropriācijas summa ir 654 222 eiro, un nauda tiek pārdalīta no Finanšu ministrijas... uz Iekšlietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammu "Valsts policija" un... programmu "Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs". Šī apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo bilanci.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pavisam īsi. Ne anotācijā, ne aprakstos – nekur netiku saskatījis, kāpēc tas jādara, kādiem mērķiem. Kāpēc budžetā netika iestrādāts? Varbūt var īsi paskaidrot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

K. Krištopans. Nē, nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par sagatavoto lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir saņemts deputātu pieprasījums.

Deputāti Svetlana Čulkova, Andrejs Rosļikovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Amils Saļimovs, Iļja Ivanovs, Jekaterina Drelinga, Dmitrijs Kovaļenko, Igors Judins, Viktors Pučka un Jefimijs Klementjevs ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Rīgas 71. vidusskolas vēstures skolotāja rīcību".

Vārds motivācijai Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Man ir lūgums. Mēs ļoti labi zinām, ka Latvijā ir viena himna, Latvijā ir viens karogs. Savādākas iespējas nav, nepastāv. Ir politika, ir diplomātija, ir starptautiskās attiecības, bet bērnus un skolas, es domāju (un visa frakcija mani atbalsta), mēs nevaram aiztikt.

Burtiski divas dienas atpakaļ parādījās video, kurā viens Rīgas 71. vidusskolas skolotājs ir licis Latvijas bērniem piecelties kājās un dziedāt Ukrainas himnu, kas, manā skatījumā... arī bērniem, vecākiem un pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir iesaistījušies (Starpsaucieni.)... piecelties kājās un godināt, piecelties kājās un godināt, jā. Šajā situācijā sociālajos tīklos mēs redzējām, ka neatkarīgi no valodas, neatkarīgi no pilsoniskās piederības un politiskās piederības sabiedrība ir bijusi diezgan pārsteigta. Tur bija atbalstoši komentāri, tur bija komentāri, kuri ir bijuši diezgan noraidoši.

Šajā visā kontekstā ir svarīgi saprast tikai vienu lietu – bērni ir bērni, viņus aiztikt nekādā gadījumā nedrīkst. Mēs, viennozīmīgi, varam prasīt respektēt... ne prasīt, tam ir jābūt – respektēt Latvijas himnu un Latvijas karogu, neko citu. Šodien, paldies dievam, arī drošības dienesti jau strādā šajā skolā, šodien, paldies dievam, arī Izglītības un zinātnes ministrija ļoti kontrolē un uzrauga šo jautājumu. Es ceru, kolēģi, ka mēs politiku nepārnesīsim uz bērniem, jo mēs ar jums – tā ir viena lieta, bērni – tas ir absolūti savādāk.

Ja šodien mēs liksim bērniem... no pašas bērnības... saprast, ka ir kaut kas vairāk nekā Latvijas himna un Latvijas karogs, manā skatījumā, tā būs milzīga kļūda. Tikai viena himna, tikai viens karogs, nekas cits nepastāv. Tas ir ļoti svarīgi.

Manā skatījumā, "Nacionālajai apvienībai" vajadzēja nākt uz šejieni, bet jūs esat palikuši tādi multikulturāli, tāpēc, es saprotu, šeit politiski jūs būsiet (Starpsauciens.)... vēlreiz – šeit jūs būsiet distancēti.

Paldies vēlreiz, kolēģi! Es ceru, ka pēc tam mēs atsauksim šo pieteikumu, jo viss šis process jau iet pareizajā virzienā, un es ļoti ceru, ka bērni šajā visā lielajā ģeopolitiskajā karā nebūs iesaistīti. Tas būtu ļoti labi.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Atbilstoši Kārtības rullim pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai. Par to nekādas debates vairs nav iespējamas.

Līdz ar to, godātie kolēģi, esam izskatījuši visus darba kārtības jautājumus. (Starpsaucieni.)

Par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Svetlanai Čulkovai – par procedūru.

S. Čulkova (ST!).

Es gribu palūgt, lai stenogrammā būtu viss pareizi... pateikt, ka pieprasījumu parakstīja Aleksejs Rosļikovs, nevis Andrejs Rosļikovs.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu parakstīja deputāts Aleksejs Rosļikovs.

Godātie kolēģi, man jāinformē arī par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Ramonas Petravičas, Kristapa Krištopana, Mārča Jencīša, Lindas Liepiņas un Edmunda Zivtiņa jautājums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim "Par vēja turbīnu radītās atjaunojamās enerģijas ražošanu un to ekspluatācijas rezultātā radīto iespaidu uz vidi, cilvēka veselību un ekosistēmām kopumā" tika iesniegts 20. februārī. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šodien pulksten 17.00 nenotiks.

Ir iesniegti arī vairāki jauni deputātu jautājumi.

Tiek lūgts arī vārds motivācijai, tādēļ lūdzu mirkli pacietības.

Deputāti Amils Saļimovs, Iļja Ivanovs, Nataļja Marčenko-Jodko, Igors Judins un Jefimijs Klementjevs ir iesnieguši jautājumu klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim "Par plug-in hibrīda automašīnu kvalificēšanu valsts atbalstam un nodokļu atlaidēm". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova ir iesnieguši jautājumu kultūras ministrei Agnesei Lācei "Par "Oskara" pasniegšanas ceremonijas apmeklējumu". Jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Edgars Tavars, Edvards Smiltēns, Andris Kulbergs, Edgars Putra un Juris Viļums ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par ētikas normu ievērošanas tiesisko regulējumu Ministru kabinetā".

Vārds deputātam Edgaram Tavaram motivācijai. (Starpsauciens: "Nav!") Ir atsaukts.

Jautājums tiek nodots Ministru prezidentei atbildes sniegšanai.

Līdz ar to visi jautājumi izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus! (Pauze.)

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies deputāti: Česlavs Batņa, Jānis Grasbergs, Ilze Indriksone, Irma Kalniņa, Andris Kulbergs, Ainars Latkovskis, Daiga Mieriņa, Antoņina Ņenaševa, Viktors Pučka, Normunds... es atvainojos, Nauris Puntulis, Igors Rajevs, Edvards Smiltēns, Juris Viļums un Jānis Vucāns.

Kolēģi, līdz ar to pasludinu 2025. gada 27. februāra sēdi par slēgtu.

Liels paldies visiem par darbu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---