Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas vienpadsmitā sēde 2025. gada 6. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi! Sākam Saeimas šī gada 6. marta kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Andrejs Ceļapīters, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par nekavējošu birokrātijas mazināšanu Latvijas valsts pārvaldē un atteikšanos no liekajām funkcijām nolūkā efektivizēt valsts pārvaldi, padarot to uzņēmējiem un iedzīvotājiem draudzīgāku".

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Runāt "par" pieteicies deputāts Ainārs Šlesers.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Rit jau trešais gads, kopš ir ievēlēta šī Saeima. Tiek runāts par prioritātēm, un jaunās prioritātes visu laiku tiek liktas pa virsu vecajām prioritātēm, kuras sen ir beigušās. Nav notikušas nekādas revīzijas par tēriņiem tām prioritātēm, kuras ir atbalstītas pirms diviem, trijiem vai 10 gadiem.

Mēs zinām, ka valsts pārvaldē ir tūkstošiem brīvu darba vietu un valsts institūcijas turpina pastāvēt. Nekas nav noticis. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka šīs darba vietas, iespējams, nemaz nav vajadzīgas. Bet runa nav par atsevišķām darba vietām, runa ir par iestādēm.

Sabiedrības integrācijas fonds – tā ir institūcija, caur kuru tiek korumpēti privātie mediji. Zem integrācijas lozungiem tiek dalīta nauda, lai daudzi privātie mediji aizver muti, piever acis, lai nekritizē esošo varu. Caur Sabiedrības integrācijas fondu tiek tērēti miljoni. Šī iestāde atrodas lepnās telpās ar augstiem griestiem, tur strādā cilvēki.

Jautājums ir tāds: kāds ir rezultāts sabiedrības integrācijai? Ko Sabiedrības integrācijas fonds ir izdarījis? Cik daudz cilvēku viņi ir integrējuši? Un tālāk – kur aizgājusi šī nauda? Apskatieties – kādām programmām!

Tas ir tikai viens piemērs. Principā ir jāpieņem skaidrs lēmums: šī iestāde ir nevis jāpārveido, bet jālikvidē. Būs brīvas telpas, kuras var atdot privātajam sektoram, pārdot vai izīrēt. Ir iespēja attiecīgi atteikties no automašīnām – direktoriem nebūs vairāk automašīnu – un tā tālāk.

Tādu iestāžu ir ļoti daudz. Valsts kontrole jau iepriekš ir teikusi, es jau vairākus gadus no šīs tribīnes runāju par to, ka valstī ir sešas iestādes, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu. Sešas iestādes! Cik tas maksā? Seši direktori, sešas valdes un vesels mašīnu parks, kas tiek izmantots, lai šie cilvēki varētu pārvietoties cienīgā veidā pa Rīgu un pa Latviju. Jautājums ir tāds: kāpēc nelikvidēt piecas iestādes no sešām, atstāt tikai vienu un novirzīt lielāko daļu resursu attiecīgi citām prioritātēm?

Saprotiet – mums ir daudz īpašumu. Bieži saka: jā, tie no budžeta neprasa naudu. Tātad šīm iestādēm ir iedoti īpašumi, caur šo īpašumu apsaimniekošanu viņi iekasē naudu, a dividendes valstij nemaksā. Neesmu dzirdējis, ka nekustamo īpašumu aģentūra... vai kā tās šodien sauc... būtu maksājušas dividendes valstij. Ko viņi dara? Jautājums ir tāds: viņi ir pašpietiekami?

Tur ir salikti partiju ielikteņi – cilvēki, kas sēž, saņem algas. Un tā nauda no īpašuma apsaimniekošanas, kas ienāk kā nomas maksa, vai par īpašuma pārdošanu, varētu tikt novirzīta budžetam – bērniem, pensionāriem, skolotājiem, mediķiem. Nē, tā tiek iztērēta – redziet, tur strādā cilvēki, braukā ar lepnām automašīnām, tiek apsildīti un apkalpoti lepni biroji un tā tālāk, un tā tālāk. Saprotiet!

Tagad, kad mēs runājam par nepieciešamību novirzīt vairāk līdzekļu aizsardzībai, no kurienes mēs ņemsim? Vēl aizņemsimies? Bet mēs esam jau aizņēmušies divus miljardus. Ja Eiropā sāk runāt: mēs dosim iespēju jums vēl vairāk aizņemties... vai nevajadzētu vienkārši pieņemt drosmīgu lēmumu (pusotrs gads līdz vēlēšanām) un pateikt: 30 procenti balto apkaklīšu ir jāatlaiž.

Mēs redzam, ka privātajā sektorā pietrūkst speciālistu – atlaižam 30 procentus valsts pārvaldē strādājošo! Es nerunāju par skolotājiem, mediķiem, policistiem, tiem ir jāpalīdz un, iespējams, vēl jāpieņem darbā – tur, kur šādu speciālistu trūkst, bet baltās apkaklītes, kas sēž un atražo sevi, neko nepiedāvājot, principā noēd nodokļu maksātāju jeb valsts naudu.

Tā ka, godājamie kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Māra Kāļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku". Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli". Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Prezidija ziņojumi". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Kolēģi, nākamos trīs lēmumu projektus ir iesniegusi Ministru prezidente Evika Siliņa.

Ir arī iesniegums Saeimas Prezidijam.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Andris Šuvajevs, Raimonds Čudars, Ainars Latkovskis un Augusts Brigmanis lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 6. marta kārtējās sēdes darba kārtībā un lēmumu projektus "Par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei", "Par uzticības izteikšanu labklājības ministram Reinim Uzulniekam" un "Par uzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam" skatīt kā pirmos trīs darba kārtības jautājumus.

Ministru prezidente Evika Siliņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei". Un deputāti lūdz to skatīt kā pirmo darbu kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidente Evika Siliņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu labklājības ministram Reinim Uzulniekam". Un deputāti lūdz to skatīt kā otro darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Ministru prezidente Evika Siliņa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam". Un deputāti lūdz to skatīt kā trešo darba kārtības jautājumu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputātes Skaidrītes Ābramas atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Kaspars Briškens un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputātes Skaidrītes Ābramas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Kaspars Briškens un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Ata Švinkas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Kaspars Briškens un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Ata Švinkas atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputātes Skaidrītes Ābramas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Atis Švinka, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputātes Skaidrītes Ābramas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Kaspara Briškena ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Atis Švinka, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par deputāta Kaspara Briškena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā". Deputāti lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā pirms sadaļas "Likumprojektu izskatīšana". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Kaspara Briškena apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Kolēģi! Turpinām sēdes darba kārtību ar sadaļu "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Darba kārtībā – Ministru prezidentes iesniegtais lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei". (Starpsaucieni: "Balsojam!") Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 54, pret – 35, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sirsnīgi sveicam Daci Melbārdi ar apstiprināšanu izglītības un zinātnes ministres amatā! (Aplausi.)

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu labklājības ministram Reinim Uzulniekam".

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu labklājības ministram Reinim Uzulniekam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – 16, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Sirsnīgi sveicam Reini Uzulnieku! (Aplausi.)

Darba kārtībā – Ministru prezidentes Evikas Siliņas iesniegtais lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam".

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tomēr mums jāparunā par laiku – par laiku, kura, mēs labi apzināmies, mums nav. Mēdz teikt, ka laiks ir dārgāks par naudu. Domāju, daudzi saprot – tas šobrīd ir vēl daudz, daudz vērtīgāks nekā nauda.

Mēs redzam, ka Ukrainā laika cena ir asinis un dzīvība. Šie satricinājumi daudziem no mums ir likuši mobilizēties. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā ir jāpaļaujas pašiem uz sevi. Ne visi to ir sapratuši gan šeit, gan Eiropā. Atzīsim godīgi – esam stipri iepalikuši gan drošības, gan noturības ziņā. Mūsu uzdevums ir skaidrs – strauji atgūt nokavēto. Laika tam patiesi ir ļoti maz. Vai mēs šo laiku izmantojam lietderīgi vai izniekojam varas spēlēs un dažādās intrigās?

Vai var saukt šo visu procesu par restartu un izrāvienu? Vai no šī procesa kaut kas mainās? Domāju, mēs labi redzam, ka šis tā saucamais 4 × 4 ir nolaidis riepas un iebuksējis, pat neizkustoties. Vai mums ir bijusi jēga nopietni apspriest šodien izvirzītos kandidātus? Katram no viņiem ir savi plusi un savi mīnusi, bet vai mēs iegūsim kādu brīnumu un sabiedrības uzticības mandātu pēc šīm izmaiņām?

Domāju, visiem ir acīmredzams galvenā vingrinājuma patiesais mērķis – iegūt laiku, lai paliktu savos krēslos, īpaši premjera krēslā, lai turpinātu kā līdz šim. Vai ir atbildīgi to darīt par katru cenu? Vai ir atbildīgi stutēt valdību, kas strauji zaudē sabiedrības uzticību? Runa nav tikai par balsu skaitu vienam vai otram ministram, runa ir par plašu sabiedrības atbalstu. Domāju, līdzšinējā darbība ir skaidri pierādījusi, ka opozīcija ir gatava atbalstīt tiešām valstij svarīgus lēmumus, īpaši drošības jomā, ja runa ir par jautājumiem, kas skar mūsu valsts drošību, atbalstu Ukrainai, efektīvāku un rīcībspējīgāku valsts pārvaldi, nevis – par nespēju un muļļāšanos, par tukšu runāšanu un intrigām, par lielākiem un mazākiem, bet diemžēl meliem.

Vai šai koalīcijai ir alternatīva šī sasaukuma ietvaros? Jā, tāda alternatīva ir. Domāju, reti kurš apšauba alternatīvu, kuras pamatā ir nacionāli un atbildīgi politiskie spēki... ne savu krēslu, bet Latvijas un mūsu drošības dēļ... alternatīvu, kura ir skaidri formulējusi savu piedāvājumu, kas pamatā balstīts uz Latvijas militāro, ekonomisko un sociālo drošību.

Par nepārprotamu atbalstu Ukrainai, kam ir jābūt šīs valdības uzdevumam numur viens.

Par reālu un izmērāmu valsts pārvaldi un tās aparāta samazināšanu par vismaz 10 procentiem, arī par ministriju skaita samazināšanu un apvienošanu; par valsts budžeta pilnīgu pārskatīšanu, izslēdzot izdevumus, kas nesniedz būtisku pienesumu mūsu pamatpakalpojumiem, saglabājot prioritātes – ekonomisko konkurētspēju, drošību un valsts ārējā parāda samazināšanu.

Par demokrātisko procesu stiprināšanu, ieviešot jaunas parlamenta vēlēšanas, samazinot referenduma slieksni, atjaunojot sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos.

Par reģionu, lauku apdzīvotības attīstības programmas steidzamu ieviešanu. Mēs ļoti labi redzam šos demokrātiskos... tai skaitā demogrāfiskos un ekonomiskos rādītājus ārpus Pierīgas reģiona. Tie ir kritiski.

Par klimata politikas godīgu un racionālu izvērtēšanu, atsakoties no tautsaimniecībai postošiem un nereāliem pasākumiem.

Visbeidzot – par demogrāfijas krīzes steidzamu risināšanu. Šajā jautājumā ir nepieciešama skaidra un nepārprotama valdības rīcība.

Kolēģi, vai valdība ies šo ceļu? Domāju, ka neies.

Tāpēc aicinu neatbalstīt vismaz šo kandidātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka šī nav tā veiksmīgākā diena Latvijas politikā. Raugiet, kā es to saprotu. Veidojot šo valdību, savulaik katra partija atvēlētajam ministra krēslam virzīja spējīgākos, varošākos un kompetentākos partijas rīcībā esošos nozares speciālistus. Atzīstot, ka šie speciālisti – labākie, varošākie – izrādījās nespējnieki, premjere atzina arī to, ka viņa ir gatava samierināties ar rezervistiem. Es saprotu, ka labklājības ministra vietā nāk pieredzējis, tiešām jomā zinošs speciālists – parlamentārais sekretārs... bet pārējais man nav skaidrs. Saprotiet – kas var sanākt?

Sēdes vadītāja. Līdakas kungs, vienu mirklīti! Mēs jums dosim vārdu.

Kolēģi, izsludinu 15 minūšu pārtraukumu. Vienu sekundīti... ļoti atvainojos.

Kolēģi, 15 minūšu pārtraukums.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Aicinu – mazliet klusāk!

Kolēģi, mums ziņo, ka nepieciešamas vēl divas minūtes. (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

Lūdzu, turpiniet!

I. Līdaka. Kolēģi, nav vienkārši atsākt savu sakāmo. Es beidzu ar to, ka varbūt ir loģiska Uzulnieka kunga kļūšana par ministru, bet pārējais gan man nešķiet loģiski. Viss izskatās kā tādā sliktā armijā, kur par aviācijas spēku komandieri tiek iecelts jūras spēku kapteinis vai, piemēram, par ātrās reaģēšanas spēku komandieri – sanitārā pulka adjutants. Manuprāt, bija tomēr jāpamaina atbildības jomas, lai no katras partijas varētu dabūt ārā labākos, spējīgākos profesionāļus.

Mazliet stāsts par autosportu. Ir tāds tehniskais sporta veids, kur ar bagijiem 4 × 4 ar milzīgu uzrāvienu mēģina uzbraukt stāvā, stāvā kalnā. Braucējam ir milzum daudz adrenalīna, bet skatītājiem – milzīgs prieks par to, kā bagijs, nesasniedzis smaili, kūleņu kūleņiem ripo lejā. Es negribu skatīties šādu izrādi, bet nākas. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Ministrus izvēlas Ministru prezidente, un nav jēgas šeit kritizēt vai apspriest vienu kandidātu, ir jāskatās kopumā, vai šie trīs kandidāti var kaut ko atrisināt, jo Ministru kabinetam ir jārisina kopīgi jautājumi, tā nav iestāde, kā pēdējā laikā ir pierasts, kur katrs sēž savā aizgaldiņā un saka: ja jūs aiztiksiet manu naudiņu, es ar savu partijiņu izstāšos, jūs visi kritīsiet un valdība kritīs. Un Ministru prezidente no bailēm ir spiesta izlēkāt. Viņa pat nevar atlaist to cilvēku, kas viņai nepatīk, viņai simetriski ir jāatlaiž visi pārējie, jo Rīgā, Ventspilī vai vēl kaut kur kāds var apvainoties, atsaukt savu partijeli, un valdība aiziet pa skuju taku.

Tātad – ko mēs redzam? Iepriekšējie runātāji jau teica, tāpēc neatkārtošos, ka valdība nav izšķīrusies atkāpties kopumā un turpina šo neprātīgo haosa politiku, kuras galvenais princips – aizņemsimies, aizņemsimies, aizņemsimies, aizņemsimies priekš visa kā, aizņemsimies priekš "Rail Baltica". Tas, ka mums jau ir 2,99 procenti... mēs esam aizņēmušies... mēs tagad priecāsimies un lēkāsim, ka mums ir atļauts atkal pagarināt šo... un palielināt aizņēmumus. Aizņemsimies priekš infrastruktūras, aizņemsimies priekš aizsardzības un tik aizņemsimies... uz priekšu. Tātad mēs turpinām šo haosu finansēs, izglītībā un tā tālāk.

Kurš no šiem ministriem jeb ministru kandidātiem, kas tagad tiek izvirzīts, pirms viņš kļuva par ministru, kaut kādā veidā ir iebildis pret šo esošo kursu?

Godājamie deputāti! Dāmas un kungi! Kurš no šiem ministriem ir teicis, ka jāaptur šis katastrofiskais klimata histērijas process, visas šīs blēdības, miljardiem dārgā – faktiski triljoniem dārgā, ja mēs skatāmies Eiropas Savienības mērogā, – naudas šķiešana, vienlaikus stāstot, ka mēs atrodamies kara apstākļos? Kurš no šiem ministriem ir godīgi pateicis, ka Rīgas lidostu ar pilsētu var savienot ar tramvaja sliedēm, kas nemaksātu dārgāk par miljonu kilometrā, tā vietā piedāvājot būvēt par 20 un 25 miljoniem un tērēt simt miljonu, atkal aizņemoties, atkal būvējot jaunus pāļus un attīstot kaut kādu pilnīgi nevienam nevajadzīgu... vilcienu? Kurš no šiem ministru kandidātiem ir pateicis, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav spējīga atrisināt nevienu jautājumu, ja ministre iet praidā... viņas galvenais uzdevums... un vilkt līdzi vēl savu meitu, tad loģiski, ka viņa nespēj saskatīt atšķirību starp to, ka divas paralēlas izglītības sistēmas, ko veido vidusskolas un ģimnāzijas, noved pilnīgā naudas trūkumā un katastrofā visu Latvijas izglītības sistēmu. Ja neviens no šiem ministriem... jeb no šiem kandidātiem nav konstatējis, ka Latvijas izglītības ministri ražo bezdarbniekus, 12 gados nespējot organizēt pēc pamatskolas pāreju uz profesionālo izglītību, un turpinās visu šo programmu... kā tādu... ja mēs nobalsojam... es, protams, nebalsoju... Bet, ja mēs atbalstām izglītības un zinātnes ministra amatam cilvēku, kurš no Nacionālās apvienības pārmeta kūleni un pievienojās liberālai partijai, un savā laikā ir nopelnījis uzņemšanu liberālajā partijā ar to, ka no nacionālās integrācijas programmas 2019., 2020. gadam izsvītroja latvisko kultūrtelpu, tad ko mēs varam piebilst?

Es domāju, nav jēgas turpināt kaut ko... un apspriest no kaut kādām profesionālām īpašībām vai kvalifikācijām... šo ministru, jo mēs skaidri zinām, ka arī šis cilvēks, kuru ieliks (un es viņu negribu vainot, jo viņš nav vainīgs), nekādu "Rail Baltica", protams, neuzbūvēs. Jūs taču to redzat! Mums nav lieka pat viena miljarda, un nekur... arī tiekoties, kā es dzirdēju, ar dažām frakcijām, viņš nav spējis izskaidrot, kur radīsies 5, 6, 10 vai varbūt 20 miljardi tad, kad šis projekts būs jau gatavs. Tātad turpināsies naudas šķiešana. Un, ja mēs balsojam par šiem ministriem un par valdību, vajadzētu atcerēties... cienījamie deputāti, vai jūs esat gatavi no savas kabatas iedot kaut vienu eiro šai valdībai, ko vada Jaunā VIENOTĪBA un tās "PROGRESĪVIE" draudziņi? Jūs tiešām ticat, ka šī nauda aizies kaut kur lietderīgi?

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Automobilistu valodā runājot, ja motoram ir aprautas šāles vai ir izdeguši virzuļi, ar jaunu degvielu motoru nepalaidīsi. Valdības motors ir noklapējis, to parāda arī aptauja – 6 procenti iedzīvotāju tic, ka šīs pārmaiņas var nest kaut kādas izmaiņas. Būsim godīgi, galvenā problēma, kāpēc vispār ir sarunas un šī motora klapēšana un virzuļu izdegšana valdībai – tāpēc ka tā nebija spējīga tikt galā ar "Rail Baltica" jautājumu, nebija spējīga tikt galā ar "airBaltic" jautājumu, arīdzan ar ostu reformu un "Latvijas dzelzceļu". Tie visi šobrīd ir dotējami no budžeta un bez risinājuma. Galvenās problēmas, ar kurām netika galā, šī trīs ministru nomaiņa nerisina.

Paskatāmies dziļāk – piedāvātais 4 × 4 plāns. Vai šajā plānā kādā vietā ir minēts "Rail Baltica" projekts? Neviena vārda. Tad mums ir... zilais zilonis telpā, kas izraisīja šo problēmu, vispār netiek uzrunāts. Kur ir atbilde uz šo jautājumu? Caurums ir 2,5 miljardi, kas ir jāņem no budžeta... kuru tur nav. Arī aizņemties nevar. Un izliekamies, ka tā ziloņa nav, viņš atkal ir paslēpies. Šīs rokādes nevienā vietā neatbild uz šo jautājumu.

Vēl. Nav jau tā, ka Briškena kungs viens pats būtu bijis spējīgs to iznest. Tam jau bija jābūt pilnīgā sazobē ar Finanšu ministriju, ar finanšu ministra atbildību un ar premjeres pašas atbildību. Bet šobrīd mēs redzam, ka budžets ir sastādīts ar 2,9 procentu IKP kāpumu un visas prognozes jau ir norautas lejā uz 1,2 procentiem. Vienkārša matemātika: ieņēmumu būs par 780 miljoniem eiro mazāk. Un 4 × 4 plānā par to nekas nav minēts. Izdevumu samazināšanai jāķeras klāt tūlīt, nekavējoties, jo katrs mēnesis... katrā mēnesī ir jāatrod 65 miljonu eiro samazinājums. Ja jūs to darīsiet mēnesi vēlāk, būs 71 miljons eiro, mēnesī vēl seši miljoni eiro būs jāatrod. Jāķeras klāt tūlīt un nevis par 5 procentiem, bet par 15 procentiem, tāpēc ka tur ir pietiekami liekās masas, lieko tauku. 5 procentus atrast uzņēmējdarbībā – to varētu pilnībā jebkurš.

Jūs šinī gadījumā izvēlaties iet citu ceļu – vieglāko, elementārāko ceļu – aizņemties. Aizņemsimies vēl, bet kas notiek ar izdevumu bāzi? Ir reāli jāiet uz 15 procentu samazinājumu – apvienot ministrijas un pavisam racionalizēt, lai mēs varētu stiprināt savu aizsardzību, jo ar tādu ekonomiku un ar tādiem izdevumiem mēs neko nestiprināsim. Mēs būsim spiesti palielināt – ko es ļoti labi jau šobrīd prognozēju – nodokļus, ko jūs liksiet priekšā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Lielākā problēma jau turpinās un... netiek uzrunāta ar šo trīs ministru rokādi, jo mums paliek problēma ar aizsardzību, mums paliek problēma ar iekšlietām un mums ir nopietnas problēmas ar ārlietām. Šīs trīs lietas vispār netiek uzrunātas šinī rokādē. Tāpēc atgādinu, ka galvenā problēma visā šinī jautājumā ir Finanšu ministrija un ministra rīcības trūkums. Šī valdība parāda, ka tā ir rīcībnespējīga. Ir jābūt rīcībspējīgai valdībai, kas tūlīt var ķerties pie darbiem – pie izmaksu samazināšanas, pie aizsardzības stiprināšanas un pie mobilizēšanas ārlietās. Gaidīt uz ārējiem apstākļiem mēs nevaram, mums pašiem ir jārīkojas. Katrai dienai ir cena. Lūdzu, nenogulēsim katru šo dienu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Šuvajevam.

A. Šuvajevs (PRO).

Priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Šie ir trīs balsojumi... debates gan mums sanāk tikai pie viena, bet šie ir trīs balsojumi. Tas, kā PROGRESĪVIE tos uztver, ir atjaunot mandātu esošajai valdībai. Tas ir veids, kā premjere pieteica šo jautājumu, un tikpat nopietni šim jautājumam pieejam arī mēs. Tieši tāpēc šīs diskusijas ar premjeri par darbiem mums bija ārkārtīgi svarīgas. Šis 4 × 4 plāns ir plāns, kurā mēs redzam vairākas tēmas, kas PROGRESĪVAJIEM ir svarīgas. Protams, ir aspekti, par kuriem PROGRESĪVIE būs kritiski.

Ja mēs raugāmies uz šiem balsojumiem kā uz balsojumiem par jaunu mandātu esošajai valdībai, esošajai koalīcijai, tad ir svarīgi runāt ne tikai par trim ministriem... kas šodien kļūs par ministriem... ir svarīgi runāt, kā jau es pieminēju, par šiem uzdevumiem. Manuprāt, šie uzdevumi ir divi. Lai cik garus dokumentus un plānus mēs vēlētos veidot, uzdevumi jebkurā gadījumā paliek divi.

Viens uzdevums ir drošības finansējums. Es nevaru iztēloties, kā mēs spēsim risināt jautājumus, kas ir ne tikai izklāstīti 4 × 4 plānā, bet visus citus jautājumus, ja mēs nespēsim atrisināt jautājumu par drošības finansējumu.

Kulberga kungam ir zināma daļa taisnības attiecībā uz to, ka izaugsmes prognozes samazinās, un tas uzliek vēl lielāku... spiedienu šai valdībai sniegt skaidru vēstījumu par to, kādā veidā mēs nodrošināsim tās vajadzības, kas mums ir parādījušās. Man šķiet, ka neatkarīgi no tā, kas šobrīd būtu valdībā, – vai tās ir esošās frakcijas, vai tas būtu APVIENOTAIS SARAKSTS, kas ļoti aktīvi šobrīd dara visu iespējamo, lai tiktu valdībā, vai tā būtu Nacionālā apvienība, kas šobrīd, manuprāt, ieņem politiski gudrāku pozīciju un pagaidīs līdz pašvaldību vēlēšanām... Neatkarīgi no partijām, kas būtu pārstāvētas valdībā, jautājums būtu tikai viens: kā mēs finansēsim drošību? Un tikai tad, kad mēs spēsim atbildēt uz šo jautājumu, mēs spēsim jēgpilni sniegt atbildes sabiedrībai par citiem jautājumiem.

Otrs jautājums, mūsu, PROGRESĪVO, ieskatā, ir jautājums par atbalstu ģimenēm. Mēs redzam, ka... pēdējo trīs gadu laikā uzsvars uz drošību likumsakarīgi ir bijis pats lielākais gan parlamentā, gan valdībā, mēs esam pieņēmuši nepieciešamos lēmumus par finansējuma palielināšanu drošībai, bet tajā pašā laikā mēs redzam, ka lielai daļai iedzīvotāju sociāli ekonomiskā situācija nav uzlabojusies. No vienas puses, runāt par drošību un, no otras puses, redzēt, ka cilvēki ikdienā nejūtas drošāki, ir tas, kas, manuprāt, šai valdībai ir lielākais izaicinājums. Līdz ar to, no vienas puses, jāatrisina drošības finansējuma jautājums, no otras puses, mums ir jādomā par atbalstu ģimenēm, lai viņu sociāli ekonomiskā situācija, ikdienas spriedze... sociāli ekonomiskā situācija uzlabojas un spriedze mazinās.

Šis konkrētais balsojums ir par uzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam. Es vēlos pieminēt, ka gan Kaspars Briškens, gan Atis Švinka ir starp maniem tuvākajiem domubiedriem, tāpēc šī stafetes kociņa nodošana, manuprāt, ir tāds zīmīgs brīdis mūsu, PROGRESĪVO, politiskajai organizācijai un apliecinājums tam, ka mēs esam gatavi un varam izvirzīt ministra amata kandidātu jebkuram valdības portfelim un, ja nepieciešams, pat vairākus kandidātus vienam portfelim.

Ikviens no mums ļoti labi zina, ka pēdējā pusotra gada laikā tieši satiksmes nozares projekti nokļuva vislielākajās sabiedrības krustugunīs. Kaspars Briškens bija gatavs uzņemt šo uguni uz sevi, lai sabiedrība būtu informēta un būtu lietas kursā par brīžiem neaptveramajiem "Rail Baltica" projekta sadārdzinājumiem. Jāuzsver, un, manuprāt, tas ir fakts, ka tieši Kaspara Briškena vadībā izmaksas nevis pieauga, bet tika samazinātas par pieciem miljardiem, tāpat arī tika saglabāta iespēja savienot... Rīgu, kas šim projektam piešķir vismaz kaut kādu ekonomisko pamatotību.

Tāpat īpaši jāizceļ viens no lielākajiem sasniegumiem – "Lufthansa" kā stratēģiskā investora piesaiste "airBaltic". Mēs zinām, ka izaicinājumi saistībā ar šo jautājumu nav beigušies, bet šis lēmums un rezultāts būs pamats turpmākajam darbam.

Šodien šis balsojums ir par uzticības izteikšanu Atim Švinkam. Kā jau lielākā daļa Saeimā pārstāvēto frakciju ir dzirdējušas, darbi turpināsies, bet ir skaidrs, ka Atim būs arī sava pieeja. Starp savām prioritātēm Atis ir norādījis būvniecības darbu uzsākšanu "Rail Baltica" posmā no Iecavas līdz Lietuvas robežai, jo ir skaidrs, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos cilvēkiem vissvarīgākā ir drošība, un "Rail Baltica" primāri mums ir nepieciešams militārās mobilitātes dēļ. Tāpat arī Ata vairāk nekā 30 gadu pieredze uzņēmējdarbībā ļāvusi fokusēt mūsu uzmanību uz finanšu un izmaksu kontroli, uz skaidru un caurspīdīgu transporta nozares finansēšanu, kā arī Eiropas līdzekļu piesaisti nozares reformas projektiem.

PROGRESĪVIE nebaidās no šāda mēroga izaicinājumiem, un neatkarīgi – neatkarīgi! – no Ministru kabineta sastāva šīs valdības lielākais izaicinājums jebkurā gadījumā ir drošība, drošība, drošība. Šodien Eiropadomē valstu līderi varēs detalizēti uzklausīt redzējumu par aizsardzības nozares finansējumu. Es ceru, ka arī mēs Saeimā jau drīzumā varēsim lemt par valsts iespējām piesaistīt nepieciešamo finansējumu, nemazinot tik ļoti nepieciešamo atbalstu Latvijas ģimenēm. PROGRESĪVIE strādās kopā ar jaunajiem ministriem, lai sekmētu drošību visos līmeņos.

Vēlu veiksmi Atim, vēlu veiksmi visiem jaunajiem ministriem! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien Ministru prezidente piedalās Eiropadomes sanāksmē, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi par visas Eiropas drošību un atbalstu Ukrainai.

Runājot par drošību, es domāju, ka nākamais gads un tuvākie gadi būs tādi... visa parlamenta atbalsts neatkarīgi no tā, vai strādājam pozīcijā vai opozīcijā... mums kopā būs jāpieņem svarīgi lēmumi, lai turpinātu stiprināt Latvijas ārējo un iekšējo drošību un palīdzētu Ukrainai. Tas ir mūsu nacionālajās interesēs.

Runājot par valdības kopējo darbu – daudz kas ir padarīts, bet, protams, vēl priekšā daudzi izaicinājumi. Ne velti Ministru prezidente Evika Siliņa ir piedāvājusi papildu prioritātes, kas ir jāīsteno nākamajā periodā. Neapšaubāmi, numur viens pāri visam ir drošība, pēc tam – atbalsts ģimenēm, atbalsts demogrāfijai, ekonomiskā attīstība, birokrātijas mazināšana.

Kolēģi, esmu pārliecināts, ka šie trīs ministri dos nopietnu papildinājumu komandai. Ar visiem trim esmu ticies, arī mūsu frakcija. Esam guvuši atbildes uz svarīgiem jautājumiem, un esmu pārliecināts, ka viņi būs īsti komandas spēlētāji ar skaidru darba un rīcības plānu.

Kolēģi, aicinu atbalstīt arī Ata Švinkas kandidatūru. Pazīstu viņu kā cilvēku, esmu uzklausījis viņa redzējumu, un esmu pārliecināts, ka viņš kā cilvēks, kas iepriekš ir strādājis privātajā sektorā, spēs uz problēmām paskatīties daudz plašāk, efektīvāk un ar citu skatījumu.

Bet, draugi, par valdības nākamajiem izaicinājumiem... par ko arī kritika un priekšlikumi... runāsim, aktīvi debatēsim, izteiksim viedokļus un priekšlikumus jau nākamnedēļ, jo nākamnedēļ ir Ministru kabineta atskaite par iecerēto un plānoto.

Kolēģi, šajā sarežģītajā laikā aicinu visus strādāt kopā mūsu Latvijas kopējam labumam.

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Vai šis ir valdības restarts, vai šīs pārmaiņas – pārbīdot gleznas telpā – sakārtos telpu, padarīs mūsu valdību spēcīgāku? Vai mēs kā nācija iesim vienā virzienā, vai tomēr turpināsies tas "vēzis, gulbis un līdaka", kuru mēs dzirdam arī šodien, – katrs iet savā virzienā, spītīgi dara savas pareizās lietas, bet rati stāv uz vietas? Sabiedrība neuzticas saviem priekšstāvjiem, un mēs turpinām zaudēt laiku.

Kas šobrīd būtu pats svarīgākais, kas jādara? Mēs minam – drošība. Kā mēs saprotam – drošība? Jākāpina militārā budžeta izdevumi, jāpērk lietas... Bet drošība ir tad, ja visa sabiedrība jūtas droši, ja mums ir civilā aizsardzība, kurā katrs zina savu vietu – mērs, komunālā dienesta vadītājs un arī iedzīvotāji. Drošība nav tikai tad, ja mums ir 10 vai 30 tūkstoši karavīru. Drošība ir tad, ja visa mūsu nācija, visi 700 tūkstoši vīriešu un arī sieviešu, zina, ko mēs, gan jauns, gan vecs, darīsim X stundā.

Vai kāds runā ar sabiedrību? Vai mums ir plāns? Kāpēc mēs nemācāmies no somiem, kur katrs zina savu vietu un lietu, un darbiņu X stundā? Mēs varam kāpināt budžetu un nopirkt vēl lielgabalus, bet vai tā ir īsta drošība? Vai tomēr mums ir jāsāk strādāt ar sabiedrību un jārada uzticība... ka mēs darām pareizās lietas, uzticamies un ejam vienā virzienā?

Tas pats par demogrāfiju. Šuvajeva kungs tik tikko teica: jā, rūpēsimies par ģimenēm. Bet pirms diviem mēnešiem šajā pašā tribīnē mums bija diskusija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa politiku.

Un jūs teicāt: progresīvie panāca, ka mazajām algām samazināsies slogs. Bet tieši šī izmaiņa padarīja situāciju ģimenēm sliktāku – slogs uz vienu mājsaimniecības locekli pieauga. Jūs darāt tieši pretējo tam, ko runājat. Jūs mēģināt darīt lietas pareizi progresīvai publikai, bet sabiedrībai kopumā jūs darāt lietas otrādi. Un tas, manuprāt, liecina, ka restarta nav un mēs neturpinām pareizās lietas.

Šorīt Šlesera kungs minēja par funkciju pārskatīšanu. Kolēģi, nevar garāžā krāmēt un krāmēt – tur vairs nevarēs apgriezties. Publiskais sektors tikai uzņemas jaunas funkcijas. Skaitīsim oglekli... nezinu... kontrolēsim visu, visu, visu. Bet no kā mēs atsakāmies? Ierēdņu skaits tikai aug. Esam radījuši vēl vienu ministriju. Mums teica, ka Klimata un enerģētikas ministrija būs uz esošajiem resursiem. Muļķības! Mēs paskatāmies – ierēdņu skaits ir audzis. Valsts kancelejā ir audzis ierēdņu skaits, kaut gan Pārresoru koordinācijas centrs ir likvidēts.

Mēs nedarām pareizas lietas, mēs padarām publisko pārvaldi smagāku un smagāku. Un stāvošā ekonomikā uzņēmēji saka: mēs vairs nevaram samaksāt, tas ēzelītis nevar vairs panest.

Vai šis ir valdības restarts? Vai 4 × 4 piedāvā risinājumu tam, ko es tikko minēju? Vai mēs darīsim pareizās lietas vai turpināsim darīt nepareizas lietas pareizi? Tie paši vēži citās kulītēs. Tas ir tas, ko jūs, kolēģi, piedāvājat. Iespējams, līdz pašvaldību vēlēšanām jūs aizvilksiet, bet katrs nokavētais mēnesis nozīmē caurumus budžetā.

Mums ir jāsakārto mūsu saimniecība, mēs nedrīkstam dzīvot uz parāda. Tad cilvēki sāks uzticēties valdībai un Saeimai un mēs kā nācija iesim vienā virzienā. Šobrīd es to neredzu. Piedodiet.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Atnācu izteikt pateicību Šuvajeva kungam, kurš ļoti pamatoti aizrādīja un ierosināja, ka šiem kandidātiem būs jārunā arī par valsts drošību. Nu pilnīgi pareizi kolektīvā valdībā. Tikai man ir viens jautājums "progresīvajiem", kuri kontrolē Aizsardzības ministriju: ko jūs taisāties finansēt, ja jums vispār nav skaidrs, ko gribat finansēt?

Jūs pat neesat iepazinušies ar mūsu kaimiņvalsts Somijas modeli. Un Somija pirmajās kara dienās var nolikt 100 tūkstošus... un trīs mēnešos – 300 tūkstošus... Tāda ir formula... tas ir, pirmajā kara dienā – 300... un trīs mēnešos – 900 tūkstošus... formula ir 300–900.

Latvija ir 2,9 reizes mazāka. Es sagaidu, ka Šuvajeva kungs nāktu vēlreiz... vai aizsardzības ministrs... un pateiktu, kā Latvija var atrisināt šo formulu – 100 tūkstoši un 300 tūkstoši. Tātad, ja mums kāds uzbrūk, nedod dievs, pirmajās kara dienās mobilizēt 100 tūkstošus un pēc tam – 300 tūkstošus. Vai mums ir šādi plāni? Vai mums ir tāda nauda? Vai mums ir vajadzīgā infrastruktūra? Nav! Tas ir nereāli.

Tā vietā bez koncepcijas notiek iepirkumi simtiem miljonu vērtībā... tika pirkti bruņutransportieri. Var jau būt, ka vajag. Es negribu, teiksim, analizēt, uz kurieni tie brauks vai nebrauks. Bet man ir jautājums: kas ir ar tautas apbruņošanu? Šos 100 tūkstošus vai 300 tūkstošus Latvija kā maza valsts var realizēt, tikai apbruņojot tautu – tātad Zemessardzi. Zemessargiem mājās ir automātiskie ieroči seifā? Vai zemessargiem ir granātmetēji? Kā, piemēram, igauņu "Kaitseliit". Nekā tāda nav. Un nav šādas koncepcijas.

Mums nav arī pretgaisa aizsardzības sistēmu. Trīsdesmit gados Latvija nav iegādājusies nevienu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kāds tur brīnums, ja pagājušajā gadā Eiropas valstis bija apsolījušas Ukrainai kopā piegādāt sešas pretgaisa aizsardzības sistēmas un nepiegādāja nevienu.

Bet kas mums ir? Ir grandiozi iepirkumi, un ir neatrisinātas lietas.

Pirms te vispār kāds runā par drošību un sāks prasīt kaut vienu santīmu drošībai, es tomēr gribētu dzirdēt no Jaunās VIENOTĪBAS, kas kontrolē visas tiesībsargājošās iestādes, un arī no Aizsardzības ministrijas, vai, piemēram, Aizsardzības ministrijā ir piešķirts desmitiem gadu cietumsods tiem, kas ir atbildīgi par ASV nakts tēmēšanas ierīču nozagšanu, par ko mēs pat neuzzinātu, ja negribētu tās dāvināt ukraiņiem. Mēs redzējām, kā štāba birokrātija stāstīja, ka esot reģistrācijas žurnāli... neesot izdomāti... ka esot pārbīdīti virsnieki un tā tālāk.

Otrais skandāls – nesen pārtikas iepirkumos nozagti 100 tūkstoši... Vai šie cilvēki ir apcietināti, vai viņi ir kaut kur iesēdināti? Jūs atkal nāksiet un stāstīsiet par drošību... Izdomājiet vispirms koncepciju, kādā veidā mobilizēsiet tautu!

Polijā skolās ir ieviesta šaušanas apmācība skolēniem. Jums ir izstrādāta kaut kāda attiecīga programma? Es konkrēti jautāju aizsardzības... ministra amata kandidātam – mums ir kaut kas izstrādāts šiem 300 tūkstošiem, ja mēs gribam līdzināties Somijai? Ar cik brigādēm jūs taisāties karot – ar vienu vai divām? Līdz ar to es domāju, ka nav...

Un vispār mani kaitina šī draņķība – neviena ministrija netiek ne ar ko galā. Izglītības sistēma sabrukusi, pie Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas trīs stundas stāv mašīnas ar slimniekiem, jo uzņemšanā, lūk, nav telpu. Tādām lietām neatrodas nauda... un nāks ministrs, teiks: drošība, drošība, mums taču ir svarīga drošība! Izglītības sistēma sabrukusi, kultūra sabrukusi.

Starp citu, ļoti interesants gadījums – animācijas filma saņēma "Oskaru" bez kaut kāda Kultūras ministrijas atbalsta. Varbūt vajag apvienot ministrijas? Latvijas... laikā bija kultūras un izglītības ministrija, kuru vadīja Rainis, un tur strādāja 30 cilvēki. (Starpsauciens.)

Mēs runājam kopumā par valdību. Jums laikam tas galīgi nav saprotams. Saprotu, ka jūs domājat, ka savā aizgaldiņā sēdēsiet un runāsiet par katru ministru. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

A. Kiršteins. Nobalsojam "pret" šiem ministriem, jo visi melos un stāstīs, ka vajag no jūsu kabatām izgrābt naudu.

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, lūdzu nesarunāties ar zāli!

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Nu ko – restarts! Super! Gribētu kaut kādā veidā saprast – ko tad mēs restartējam? Skaidrs, ka restarts ir saistīts ar to, ka nomainīti trīs ministri. Patiesībā bija mērķis nomainīt vienu ministru.

Briškena zelta pālis joprojām tiek būvēts. Būs Švinkas pālis. Nākamais ministra kungs, nāciet skaidrojiet! Šodien braucu garām – joprojām būvē. Ko darīsim ar to pāli? Es saprotu, ka tilta nebūs, vajadzēs to iekonservēt. Papildu izdevumi. Projekts "Rail Baltica", pārraktā Rīga, Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija, uzbūvētais bluķis pie lidostas "Rīga" – kas ar to notiks? Es gribētu, pirms tiek balsots par ministru, saņemt atbildes – kāds ir ministra plāns, kāds ir redzējums.

Negribētos tā – ministrs tiek ievēlēts, vakarā "Panorāma" rāda – restarts, urā, viss, tūlīt viss sāksies no jauna! Kas – no jauna? Pālis paliek, kur ir. Joprojām tiek tērēta nauda, joprojām "Rail Baltica" nav naudas. Un argumentācija par to, kāpēc mums vajadzīgs "Rail Baltica", – ja gadījumā sāksies karš, tad pa šo infrastruktūru vedīs militāro tehniku. Paklausieties – ja gadījumā sāksies karš!

Ukrainā notiek karš. Vai nebūtu tad labāk pateikt, ka atsakāmies no projekta "Rail Baltica" un to naudu, kuru gribam tērēt šiem zelta pāļiem, novirzām gaisa aizsardzības sistēmām vai kādai citai militārai tehnikai, kas dos drošību šodien?

Es gribu saprast, kas ir restarts. Jābūt kaut kādām prioritātēm, kā tas tiks finansēts. Briškenu valdība visu laiku vazāja – meklē risinājumu, kā var uzbūvēt. Tātad iedeva cirvi, sakot: uzvāri garšīgu zupu. Un Briškens to cirvi grozīja, grozīja, grozīja... zupa nesanāk. Beigās pat ūdens beidzās... jāmaina ministrs, jo, redziet, ūdens vairs nav.

No kurienes, Jaunā VIENOTĪBA, jūs ņemsiet naudu visām šīm vajadzībām? Kur jūs ņēmāt pēdējo "Rail Baltica" naudu? Jūs atņēmāt ceļiem, atņēmāt citiem projektiem, novirzot no Kohēzijas fonda, un tā tālāk. Tas nozīmē, ka, turpinot realizēt šo idiotisko projektu "Rail Baltica", mēs atņemam naudu tiem projektiem, kam nauda ir vajadzīga: galvenie ceļi, pirmās šķiras ceļi, otrās šķiras ceļi, lauku ceļi un tā tālāk. No tā jūs ņemsiet nost, bet no visām šīm programmām jūs nesakasīsiet 10 miljardus.

Nu tad pasakiet, ka mēs pilnībā atsakāmies no ceļu būves, atsakāmies no visa, kas saistīts ar satiksmi, visa nauda iet uz turieni... atsakāmies arī no izglītības prioritātēm, no medicīnas, visi fondi iet projektam "Rail Baltica". Drošībai. Kādai drošībai? Cik maksās uzturēt "Rail Baltica" infrastruktūru? Kas ar to nodarbosies? Starp Baltijas valstīm tagad kursē vilcieni. Starp trim Baltijas valstīm pat nespējat vienoties, lai tas vilciens no Tallinas brauc līdz Rīgai un tālāk uz Viļņu, lai cilvēkiem nav jāpārsēžas. Brauc trīs operatori. Idiotisms! Paklausieties, cilvēki... paiet laiks... trīs valstis nespēj vienoties, ka brauc viens vilciens.

Švinkas kungs, nāciet pasakiet – jūs to atbalstīsiet vai ne. Ja trīs valstis nespēj vienoties, ka brauc viens vilciens... bez pārkāpšanas... kā tad jūs vienosieties, kā darbosies "Rail Baltica"? Saprotiet, jautājumu vairāk nekā atbilžu. Ja tas ir restarts, tad ir nepieciešams runāt, kas tiek restartēts.

Savā laikā, kad Briškenu apstiprināja un opozīcijas partijas jau prasīja demisiju, es balsoju "pret". Es teicu: dodiet laiku ieskrieties! Bet nesanāca, tas cirvis, kā saka... ūdens izvārījās, un zupiņa tā arī nesanāca.

Šodien man gribētos saprast, ko mēs restartējam, kāds ir plāns. Nevajag domāt, ka sabiedrība ir muļķi, neko nesaprot. Visi saprot... brauc gar šīm būvēm... Tagad saka: nē, mēs būvēsim "Rail Baltica". Bet kas ir "Rail Baltica"? Ā, tas ir savienojums caur Salaspili. Nu tad tā arī pasakiet, ka viss pārējais tiek jaukts nost vai tiek iekonservēts, jo tam nav naudas. Neviens privātais uzņēmējs PPP modelī nepiedalīsies, tāpēc ka ir uzbūvēti šie bluķi. Un tagad mēģināt... ar vīlīti pievīlēt... lai tajā ēkā, kas ir pie lidostas, varētu braukt "Vivi" vilciens, jo, redz, tur esot par šauru... ko iepriekš teica kolēģis... tad labāk uztaisām tramvaja līniju no Rīgas centra līdz lidostai "Rīga". Kilometrs izmaksās apmēram vienu miljonu, tas būs daudz lētāk. Godājamie kolēģi, tur pat mēs varam ar visām ekstrām... bet tas bluķis pie lidostas nav vajadzīgs. Es gribu saprast.

Švinkas kungs, jums šodien jānāk un jārunā, jo, ja jūs šodien klusēsiet, tad jūs uzņemsieties atbildību par visu, kas ir savārīts. Jums šodien ir jāpasaka, kāds ir jūsu plāns nākamajām simts dienām. Es esmu gatavs aizstāvēt jūsu darbu nākamās simts dienas – ja būs darbs. Bet, ja jūs simts dienas vienkārši neko nedarīsiet, tad mēs būsim spiesti jau diezgan drīz prasīt jūsu demisiju, lai gan jūs personīgi neesat atbildīgs par to, ko savārījuši pirms jums. Jums ir jāpasaka, kāds ir plāns, par ko jūs esat vienojušies, kāda ir nauda, ko saka Finanšu ministrija, ko premjere jums ir apsolījusi. Tauta grib to zināt.

Ja jūs teiksiet: "Es turpinu vārīt Briškena cirvi, tikai pieliešu ūdeni," nekas nesanāks. Jums kolēģi valdībā pateiks... jums jau pašam jāatrisina... jums nav naudas. Satiksmes ministrijai nav naudas. Nauda ir Finanšu ministrijā, visi fondi ir Finanšu ministrijā. Vai nu jums iedod to naudu, vai neiedod. Varbūt, ja jums nav risinājuma, sakiet, ka noņemat savu kandidatūru un nekandidēsiet. Saprotiet, deputātiem ir jāzina, sabiedrībai jāzina. Es tikai priecāšos, ja jūs atradīsiet risinājumus šiem sarežģītajiem jautājumiem.

Otrs jautājums – "airBaltic". Ir norakstīts 571 miljons. Labi, bet joprojām ir bondi, kuriem ir procentu likmes – ap 15 procentiem, ja nemaldos. Gadā ir jāmaksā 50 miljoni procentu maksājumos. Tādu naudu "airBaltic" nevar ģenerēt, un skaidrs ir tas, ka Eiropas Savienība vairāk nedos iespēju Latvijai ieguldīt līdzekļus "airBaltic" kapitālā, tāpēc ka tas kropļos konkurenci. Kāds ir risinājums? Ko mēs darīsim? Visi tie solītie IPO un pārfinansēšana – nekas nav noticis. Un "Lufthansa" pīāra gājiens, īrējot lidmašīnas no "airBaltic"... viņiem ir interese, viņi iegulda 14 miljonus. Ir paņēmuši laikam vairāk nekā 20 lidmašīnas. Varbūt viņi grib paņemt visas lidmašīnas un "airBaltic" aizvērt ciet.

Es gribu dzirdēt atbildes no jaunā satiksmes ministra. Kas notiks, kā tas tiks risināts? Pirms balsot "par" vai "pret", ir jāsaprot, kāds ir plāns. Jo, ja plāna nav, tad nav. Tad skaidrs, ka ministrs vienkārši iet atsēdēt nākamos mēnešus, līdz prasīs viņa demisiju. Nu – prasīs demisiju! Jūs simts dienās neko neatrisināsiet – iesiet projām! Jums tas ir jāpaskaidro šodien – skaidrs plāns, kā jūs rīkosieties.

Un Jaunajai VIENOTĪBAI arī vajadzētu nākt un pateikt... jaunajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai... kur jūs dabūsiet naudu "Rail Baltica". Būs "Rail Baltica"? Nebūs "Rail Baltica"? Kāda ir prioritāte?

Un tad ir jāsaprot, kur sākas un beidzas drošība. Varbūt tiešām tā nauda ir jākoncentrē pretgaisa aizsardzības iekārtu iepirkšanai, nevis grabināt 10 miljardus "Rail Baltica", kas potenciāli varbūt tiks uzbūvēts pēc 10 gadiem, jo bez naudas neviens nefinansēs. Ja naudas nav, tad nav – celtnieki nestrādās, vai ne? Tagad jau ir virkne saslēgto līgumu, par kuriem celtnieki grib tiesāties. Un beigās ņem nost naudu ceļiem un liek iekšā...

Godājamie kolēģi, situācija ir vairāk nekā sarežģīta. Ja tas ir restarts... Švinkas kungs, nāciet, lūdzu, un atbildiet uz šiem jautājumiem! Es negribu pat attīstīt citas tēmas, kas ir saistītas ar ceļiem un citām infrastruktūrām.

Projekts "Rail Baltica", "airBaltic" – nāciet un pastāstiet, kāds būs jūsu rīcības plāns!

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Tieši tāpat kā Eiropas līderi ir akcentējuši to, cik svarīgs un izšķirošs brīdis šobrīd ir Eiropai, vēl svarīgāks un izšķirošāks brīdis, manuprāt, ir Latvijai. Šie ir vēsturiski laiki, kas noteikti tiks pārrunāti vēstures grāmatās – kas kā rīkojās, cik izlēmīgi bijām, kādus lēmumus pieņēmām, cik gatavi bijām izaicinājumiem. Šobrīd notikumiem ir paātrinājums – tas, kas kādreiz notika 10 gados, šobrīd faktiski notiek pa dienām un pat stundām. Mēs to ļoti labi apzināmies. Tātad mēs esam vēstures krustcelēs un izaicinājumi ir eksistenciāli.

Taču šodien, vērojot Saeimas sēdi un šos trīs lēmumu projektus par uzticības izteikšanu trīs ministriem, kopējā izjūta, domāju, daudziem, kas skatās šo sēdi, vēro politisko procesu, ir skumīga un varbūt pat nožēlojama, tāpēc ka mēs skaidri saprotam, ka esam situācijā, kad mums uzbrūk. Visiem Latvijā šobrīd uz mēles ir jautājums: vai mēs esam drošībā, vai mēs esam ar pilnu jaudu, spēku, spējām un varēšanu izdarīt visu, lai Latvija būtu drošībā?

Ir svarīgi atcerēties pāris vārdu, ko teikuši filozofi, proti, Nikolo Makjavelli ir teicis, ka nebūs viegli uzbrukt kādam, kura pilsēta ir labi nocietināta un kuru viņa tauta neienīst. Ir grūti uzbrukt tam, kurš uzbrukumam ir gatavs, ir nocietinājies, izdarījis mājasdarbus un kuru viņa tauta neienīst, tātad kuram uzticas viņa sabiedrība, tauta, valsts.

Šie divi priekšnoteikumi – gatavība, kas attur pretinieku no uzbrukumiem, un sabiedrības uzticība – ir fundamentāli izšķirīgi, lai mēs spētu nosargāt savu valsti. To apliecināja Zelenskis tad, kad sākās karš.

Kāpēc krievi uzbruka? Tāpēc, ka viņiem bija ilūzija par to, ka viņi trīs dienās aizies līdz Kijivai un trīs nedēļās paņems Ukrainu. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi nebija pārliecināti par to, vai Zelenskim ir nepieciešamais sabiedrības atbalsts un drosme un vai brīdī, kad viņi uzbruks, nebūs tā, ka visi nobīsies un... izšķīdīs. Bet slavenā frāze I don’t need a ride, I need ammo, proti, man nevajag lidmašīnu vai transportu, man vajag ieročus, manuprāt, salika visu pa plauktiņiem.

Šajā gadījumā – kur mēs esam, ja mēs skatāmies no valdības pozīcijām? Mēs esam situācijā, kad valdībai faktiski nav stabila vairākuma Saeimā – deviņas, desmit vai pat padsmit reizes ir norauts kvorums. Ar opozīcijas atbildīgu rīcību, balsojot par tiem jautājumiem, kas ir svarīgi, ir iespēja virzīties tālāk. Un arī APVIENOTAIS SARAKSTS tādos jautājumos kā drošība, ekonomika pieslienas valdības viedoklim. Varbūt veicam kādas korekcijas, bet mēs nenoraujam šāda līmeņa balsojumus. Fakts ir tāds, ka šobrīd valdība karājas mata galā un stabila mandāta trūkums valdībai ir redzams arī uz āru.

Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, kas bija jau starptautisks skandāls un kas izgāja ārpus Latvijas robežām (par to rakstīja "Politico"), skaidri apliecināja to, ka šai zālē šī valdība nebauda Saeimas vairākumu. Stabili iet uz priekšu, virzīt lēmumus, tos pārliecinoši pieņemt, zināt, ka Saeimā aiz šīs valdības stāv dzelžains vairākums – to nav iespējams pateikt. Tas ir fakts.

Otrkārt. Pēc dažādiem socioloģiskajiem mērījumiem šobrīd šī valdība, iespējams, ir nepopulārākā Latvijas valsts pastāvēšanas vēsturē, un tie darbi, kas mums stāv visiem priekšā... mēs apzināmies pilnīgi visi, ka nav nekā populāra – nav nekā populāra, samazinot izdevumus budžetā, atrodot 5 procentus aizsardzībai... un citos jautājumos... tur nav nekā patīkama un populāra.

Kā to izdarīt situācijā, kad liela daļa sabiedrības šo valdību nevar ciest? Proti, citiem vārdiem, tā neuzticas šai valdībai, šīs valdības soļiem, un tam ir pamats. Tas melu apjoms, kas ir bijis līdz šim, jautājumu neskaidrošana... vienalga, dronu nokrišana vai kas cits... privātās lidmašīnas... viss kas. Šīs mazās lietas summējas un rada kopēju uzticību.

Vai mēs varam teikt, ka šodien mēs balsojam par restartu valdībai un nodrošinām situāciju, ka mēs būsim tādi, kas būs labi nocietināti, un ka tauta neienīdīs pašus tautas vadoņus? Mēs varam to apliecināt? Nevaram.

Par to nocietinājumu. Šodien tribīnē bija jābūt cilvēkiem... pat ja mēs balsojam "par" šo valdību, kas turas mata galā un žonglēs uz šīm 50 plus... drusciņ... balstiņām... 49... Vai šeit, tribīnē, mēs esam dzirdējuši – pēc visa tā, kas ir noticis nedēļas nogalē un iedragājis sabiedrības uzticību procesam... ka nāktu tie cilvēki, kas pretendē kaut vai būt par ministriem? Švinkas kungs, jums ir tiesības tagad nospiest pogu, atnākt un izskaidrot, kas tieši mainīsies Satiksmes ministrijas politikā, par ko, par kādām pārmaiņām mēs šeit balsosim, kādu mandātu jūs vēlaties saņemt ne tikai no tiem, kas balsos no koalīcijas, bet, aicinot opozīciju, – dodiet man spēku to realizēt! Nāciet pastāstiet! Nav šādas rīcības, nav rīcības plāna.

Tas vēl vairāk iedragā sabiedrības uzticību, rada nenoteiktību un bailes sabiedrībā par to, vai valdība vispār sajēdz un apjēdz, ko tā taisās darīt, vai tai ir plāns.

Mēs vēl pagājušā gada jūlijā... man pastkastītē iekrita avīzīte, kuras virsrakstos rakstīts: "Latvijas ietekme Eiropā pieaug" (Starpsauciens.), "Eiropa ieklausās Latvijas balsī", "Mēs esam līdzvērtīga valsts, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanu Eiropā".

Es domāju, ka situācija piektdien un sestdien, kad visa sabiedrība ieraudzīja, ka mūsu augstākajām amatpersonām vispār nav ne mazākās sajēgas par to, kas īsti notiek pasaulē... mēs esam uz galda, zem galda... pie galda pilnīgi noteikti mēs tur nebijām. Tas ir mūsu valsts vadītāju mandāta, uzticības, spēju, kontaktu jautājums, un tas predefinē to, vai sabiedrība šai valdībai uzticētos un dotu iespēju realizēt ļoti sāpīgas, bet vajadzīgas reformas.

Treškārt. Vai kāds var atnākt un paskaidrot, kas šis ir par restartu, proti, kāpēc tika atlaisti ministri? Nē, es saprotu, vajag atlaist... ir nepopulārākais ministrs, un tā tālāk. Kāpēc tika atlaisti ministri? Auguļa kungs šeit sēž, viņš arī televīzijā saka: "Es nesaprotu, kāpēc." Un galvenais jautājums, nevis kāpēc tika atlaisti, bet kāpēc tieši šie... nākamie ministri tiek iecelti? Viņi būs labāki? Ar ko viņi tieši būs labāki? Šobrīd vispār ne vārda par to nav. Tehniski nomainām ministrus. Vienkārši kaut kā muļļājam tālāk šo stāstu.

Kas ir ļoti interesanti – prezidents, kas pats ir nācis no Jaunās VIENOTĪBAS, kauls kaulā, faktiski turpinājums Jaunajai VIENOTĪBAI... šobrīd mēs varam secināt, ka pat viņš, kas ir izaudzis no Jaunās VIENOTĪBAS, kļuvis par prezidentu caur Jauno VIENOTĪBU, ir nikns un ir neizpratnē. Viņš saka: savācieties vai laidiet nākamos! Premjere viņam publiski atbild rīta intervijā, lai viņš pats skaidro savus izteikumus, komentē savus komentārus... kā man vēl vairāk savākties – vēl vairāk ministru atlaist?

Nē, cienījamie kolēģi, vienīgā atbilde tam, lai mēs būtu spēcīgi, lai mūsu cietoksnis būtu spēcīgs, lai mēs būtu labi nocietināti un lai sabiedrība uzticētos lēmumu pieņēmējiem, ir nevis balsot šodien par trīs ministriem, bet balsot par plašu valdību, kas bauda Saeimas absolūtā vairākuma uzticību un sabiedrības uzticību. Tā bija vienīgā iespējamā izeja. Tā vietā šobrīd tiek vienkārši nopirkts laiks. Mēs nezinām, varbūt tās būs pašvaldību vēlēšanas, varbūt vēl drusciņ ilgāk, varbūt ar mokām davilks līdz Saeimas 2026. gada vēlēšanām... tiek pagarināta šīs absolūti stagnējošās valdības agonija. Tikai tajā brīdī, kad 2026. gada oktobrī būs vēlēšanas, pie šādas nerīcības, nespējas pārkāpt pāri lietām un rīkoties pareizi mēs varam nonākt situācijā, ka piepildās Putina plāni... uzticība eiroatlantiskajiem spēkiem šeit, Saeimā, ir sabrukusi līdz galam, un šeit sēdēs pavisam citi cilvēki. Rīcībai ir sekas, un gļēvai bezdarbībai arī ir sekas.

Es aicinu neatbalstīt šo, trešo, ministru. Es ceru... vēl ir pāris sekundes palikušas – varbūt Švinkas kungs saņems dūšu, atnāks un paskaidros, ko mēs darām ar "Rail Baltica", ko darām ar "airBaltic", vai Sēlijā mēs noasfaltēsim ceļu, kas nepieciešams poligonam, un kāds satiksmes ministram šobrīd vispār redzējums. Izskatās, ka tā tas nenotiks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par uzticības izteikšanu satiksmes ministram Atim Švinkam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 52, pret – 41, atturas – nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: "Valdībai jāstrādā!") Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, kolēģi! Mirkli uzmanības! Nav reģistrējušies seši deputāti: Raivis Dzintars, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Viktors Pučka, Nauris Puntulis un Ričards Šlesers.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums pusstunda – līdz pulksten 11.10.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Raimonds Čudars, Jānis Patmalnieks, Agita Zariņa-Stūre, Mārtiņš Felss, Gatis Liepiņš, Alīna Gendele, Zane Skujiņa-Rubene un Ģirts Valdis Kristovskis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ģirta Valda Kristovska apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā – amatpersonu ievēlēšana.

Lēmuma projekts "Par Māra Kāļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt Māra Kāļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 11. panta otro daļu un 12. panta otro un ceturto daļu šā gada 5. martā izskatīja Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka iesniegumu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieka amata kandidāta izvirzīšanu.

Deputāti komisijā uzdeva jautājumus un guva apstiprinājumu tam, ka kandidāts atbilst visām Latvijas Bankas likumā noteiktajām prasībām gan attiecībā uz izglītību, gan uz pieredzi. Ir arī saņemta informācija no valsts drošības iestādes par amata kandidāta tiesībām saņemt attiecīgās atļaujas.

Māra Kāļa kompetences, kas saistītas ar finanšu drošību Latvijā, kā arī ar Latvijas Bankas efektivizācijas plāna nodrošināšanu... kandidāts tika iztaujāts... no deputātu puses... un saņemtas visas atbildes attiecībā uz to, kas tiks paveikts tuvākajos piecos gados.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt Māra Kāļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Māra Kāļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 10, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Māri Kāli! (Aplausi.)

Lēmuma projekts "Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli".

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referente Anda Čakša.

A. Čakša (JV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja lēmumu par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 12. panta otro un ceturto daļu šī gada 5. martā izskatīja Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka iesniegumu par Latvijas Bankas padomes locekļa amata kandidāta izvirzīšanu.

Deputāti uzklausīja un iztaujāja kandidāti, saņemot apstiprinājumu, ka kandidāte atbilst visām Latvijas Bankas likumā noteiktajām prasībām gan attiecībā uz kvalifikāciju, gan kompetencēm. Ir arī saņemta informācija no valsts drošības iestādes par amata kandidāta tiesībām saņemt atļauju.

Zitas Zariņas kompetenču lokā ir gan skaidras naudas aprites pieejamība, gan inovāciju projekti Latvijas Bankā, tāpat arī digitālā eiro ieviešana.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt Zitas Zariņas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Zitas Zariņas apstiprināšanu par Latvijas Bankas padomes locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 10, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Zitu Zariņu! (Aplausi.)

Darba kārtībā – sadaļa "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Daigas Mieriņas, Janas Simanovskas, Mairitas Lūses, Valda Maslovska, Andra Bērziņa un Jura Jakovina iesniegto likumprojektu "Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Z. Kalniņa-Lukaševica (Saeimas priekšsēdētājas biedre).

Vārds Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai – "par" likumprojektu.

D. Mieriņa (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Pēdējos gados Latvijā pieredzētas vairākas spēcīgas un postošas vētras, kuru rezultātā nācies piedzīvot arī spēcīgus plūdus gan pilsētās, gan laukos. Pēc pagājušā gada spēcīgajām lietusgāzēm gan Jūrmalas pilsētā, gan Jelgavas novada teritorijās esam analizējuši plūdu iemeslus. Manā vadībā tika izveidota neformāla darba grupa, kurā piedalījās Klimata un enerģētikas ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, Valsts meža dienests, Dabas aizsardzības pārvalde, Valsts vides dienests, Latvijas Lielo pilsētu asociācija un "Altum", lai kopā spriestu un analizētu gan cēloņus, gan to, ko varētu darīt, lai to visu novērstu. Analizējot plūdu pārvaldības sistēmu, tika identificēts, ka nepieciešams diezgan liels, apjomīgs komplekss darbs, lai pārskatītu dažādus normatīvos aktus un virzītu izmaiņas izskatīšanai gan valdībā, gan Saeimā. Veicamie normatīvo aktu grozījumi ir apkopoti darba grupas ziņojumā un pievienoti likumprojekta... priekšlikumu... anotācijā, tā ka visi varat iepazīties.

Papildus tam darba grupa identificēja, ka viens no būtiskākajiem trūkumiem plūdu pārvaldībai Latvijā ir tādas koordinējošās institūcijas neesība, kas kompleksi sagatavotu un virzītu izmaiņas normatīvajos aktos, tāpēc ir sagatavots priekšlikums grozījumiem Ūdens apsaimniekošanas likumā, ar kuru par plūdu mazināšanas pasākumu, plūdu radītās nelabvēlīgās ietekmes un novēršanas koordinatoru un uzraugu tiek noteikta Klimata un enerģētikas ministrija. Šis risinājums ļautu ilgtermiņā veidot koordinētu un visaptverošu plūdu risku pārvaldību valstī.

Vienlaikus kā īstermiņa risinājums varētu būt Saeimas komisijas uzdevums valdībai un Klimata un enerģētikas ministrijai izvērtēt un iespēju robežās ieviest, ja tas nepieciešams, anotācijas pielikumā norādītos uzdevumus. Tādēļ aicinu parlamentārās kontroles ietvaros Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai rosināt iepriekš minētos uzdevumus un arī regulāri kontrolēt šo uzdevumu ieviešanu.

Aicinu atbalstīt likumprojekta "Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā" nodošanu komisijai.

Paldies.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Paldies.

Deputāts Māris Kučinskis ir pieteicies runāt "pret".

M. Kučinskis (AS).

Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Droši vien komisijai likumprojekts tiks nodots, un tas pagaidām nekas. Bet es gribu parunāt par pašu būtību, jo pie valdības mašīnas piestiprinātajiem četriem velkošajiem riteņiem uz viena riteņa ir rakstīts: par 25 procentiem samazināsim birokrātiju, par 5 procentiem samazināsim visus izdevumus. Un šis ir viens tāds interesants piemērs. Nodot KEM kaut kādas funkcijas pats par sevi jau it kā liekas nevainīgi, ja neskaita to, vai KEM būtība vispār nav mazliet apšaubāma, jo tai brīdī, kad to radīja, es nezinu, kādi bija nodomi... tad bija modē, ka atsevišķi vajag enerģētiku. Rezultātā ir jauns kantoris.

Ja mēs pieņemtu to stratēģiju, kas nolikta malā, tad būtu jāceļ vesela māja, lai KEM visu to stratēģiju – kā pazaļināt Latviju – varētu ietilpināt. Tur ir štati un štati. Un ko mēs tagad darām? Principā jau ūdens plūdus tāpat kā... iespējams, savādāk, bet ugunsgrēkus vai vēja postījumus regulē Civilās aizsardzības likums, kas, man šķiet, diezgan skaidri pasaka, kas kuram ir jādara. Un beigās viss tāpat nonāk tajā teritorijā, kur notiek vai nu plūdi, vai ugunsgrēki, tātad ļoti cieši pie pašvaldības, un pašvaldības vadītājs kļūst tā kā galvenais.

Tāpēc es nevaru teikt, ka algoritma nebūtu. Protams, kā jau visur, ir zināma sadrumstalotība. Plūdu gadījumā ir meliorācija... Zemkopības ministrija, protams, Iekšlietu ministrija un VUGD, kas organizē darbus, darbs ar pašvaldībām, koordinācija, un vēl visi dienesti ir VARAM kompetencē, jautājums tikai, kā tas darbojas. Tā vietā jūs tagad esat izdomājuši – lai viss būtu labi, mums vēl vajag kaut ko koordinēt. Tātad noņemam no VARAM to saiti nost... viņiem paliek... pašvaldību apkopojumus tāpat vajadzēs, bet noliksim to jaunā institūcijā. Tur gan ir rakstīts, ka nekāda finansiāla seguma nav, bet nav jau arī, kas tur koordinē.

Tātad gaidām nākamos lēmumus, kad KEM ķersies pie darba, izveidos departamentu, kurā vajadzēs kādus 10 cilvēkus vai, es nezinu, cik, un tad sāks savākt tos datus no VARAM, savākt no paša... no visiem citiem. Un mēs ierakstām, ka mēs birokrātiju samazināsim. Ja kaut kas nestrādā civilās aizsardzības likumā, ja paskatāmies, ka nav īsts algoritms, tad uzlabot to var jebkura no iesaistītajām pusēm.

Un šeit ir runa par... Es domāju, ka VARAM... Ingas Bērziņas personā... vajadzētu būt laimīgai, jo ķēpa ir nost. Tagad vajadzēs tikai paņemt kaut ko no pašvaldībām, savākt datus, cik un kādi postījumi ir bijuši, un pārējo, jo kāds cits atkal koordinēs. Es aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju – tas arī ir iemesls manai runai – pievērst uzmanību tam, ka mums pietiek gan mehānismu, gan cilvēku. Neviens neteiks, ka valsts pārvaldē ir maz. Vienkārši vajag darīt un salikt... ko kurš dara, un šai gadījumā – koordinēt. Ja mēs sēžam pieci cilvēki... es saprotu, darba grupa... un nespējam atrast, kurš no pieciem būs galvenais, un tad nāk ar tādu jaunu unikālu secinājumu – mēs paņemsim sesto, un tas mums tagad koordinēs. Tas ir absurds. Nu nedarīsim tādas... vairs šajos laikos. Pasakām, kurš tad ir galvenais, lai sakārtotu, viņš arī sasauc darba grupu, nevis lai izveidotu sesto spēlētāju, bet darba grupu, lai izmainītu kaut ko, kas nestrādā, ja šajā mehānismā kaut kas nav kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 56, pret – 30, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Ilze Stobova. (Starpsauciens.)

Par procedūru, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Batņas kungam. (Pauze.) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Batņas kungam!

Č. Batņa (AS).

Ir ieslēgts. Kolēģi, man ir jautājums. Mēs šobrīd runājam "par" un "pret" nodošanu komisijai, taču lēmuma projektā ir rakstīts, ka Saeimas komisija lūdz apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā bez izskatīšanas... atkal... komisijā. Līdz ar to man ir jautājums: ja mēs to nododam komisijai, mēs pēc tam to skatām pirmajā lasījumā un būs iespēja debatēt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā.

Lūdzu, vārds deputātei Ilzei Stobovai – "pret".

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Šis likumprojekts veido jaunu sabiedrības atstumtības daļu, kaut arī likumprojektā ir norādīts, ka, veicot izmaiņas, kas skars tālmācību, būs liela varbūtība, ka izglītojamie attīstīs savu emocionālo inteliģenci, iemācīsies komunicēt, uzvesties, jo klātiene šādu iespēju nodrošina.

Valsts kontroles ziņojumā ir norādīts, ka 36 tūkstoši Latvijas bērnu ir bijuši ar uzvedības problēmām, 10 tūkstoši ir nonākuši pretrunā ar likumu. Un, ja mēs paskatāmies, kas izvēlas mācīties tālmācībā, šī skola uzņem gan tos, kuri ir izcili, gan tos, kuri nevienai mācību iestādei un pedagogiem nav vajadzīgi. Mēs radām situāciju, ka vecāki atkal nonāk cīņā viens pret vienu ar sistēmu. Ja mēs sakām... un vērojam tikai reitingus... mums tie patīk, tad mēs varam redzēt, ka tālmācības skolai eksāmenos ir labāks reitings nekā Rīgas 40. vidusskolai, nekā Angļu ģimnāzijai. Bet mēs pavelkam vienu svītru, jo mēs sakām, ka skolas galvenais uzdevums ir klātienē mācīt, risināt konfliktus, sadarboties. Šeit nonāk bērni, kuriem jau ir problēmas ar skolu, un, kā norāda skolu statistika, no šī gada 15. februāra līdz 28. februārim ir atnākuši 12 izglītojamie, kuri atnāk uz šo skolu ar tukšu izglītību. Šīs zināšanas un prasmes viņi nav ieguvuši uz ielas. Tās ir tās mūsu izcilās skolas, kas negrib ar viņiem strādāt. Un kāds tad var būt rezultāts centralizētajos eksāmenos bērniem, kuri ir atnākuši ar tukšu liecību, kuriem uz to brīdi ir konstatēts: nulle – zināšanu nav?! Un šajā skolā, veicot šo individuālo pieeju, šie bērni parāda sekmes varbūt tikai uz 4.

Vai eksāmens ir vienīgais rādītājs, kas bērniem ļauj mācīties? Vai matemātika ir vienīgais priekšmets, kurā mēs bērnu zināšanas un prasmes vērtējam kā vērtīgas? Vai tajā brīdī, kad mūsu bērni apgūs sportu vai viņu vecāki dodas uz citu valsti, mēs viņus uzskatām par nevajadzīgiem?

Mūsdienās, kad ierēdņi kliedz pēc attālinātā darba un mēs sakām – tas ir lieliski... bet tajā brīdī, kad mūsu bērni grib palikt izglītībā un gūt panākumus, mēs sakām – slēdzam ciet! Mēs varam runāt par kvalitāti, ko ministrija varētu izstrādāt, bet pateikt, ka tas nav derīgs, – tas ir pateikt "nē" vairāk nekā 12 tūkstošiem bērnu un viņu vecākiem.

Līdz ar to, pieņemot lēmumus, tiem ir jābūt izsvērtiem... nevis radīt tikai to, ka varbūt lielākā varbūtība to nodrošinās.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt šī likumprojekta virzību. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. "Par" pieteikusies runāt deputāte Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, Prezidij, kolēģi! Šis ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sagatavots likumprojekts, kas tapis pēc ilgām debatēm komisijas darbā, iepazīstoties ar izglītības formām, ko šobrīd piedāvā Izglītības likums. Viena no šīm formām ir tālmācības izglītības iespējas. Vairākās sēdēs esam diskutējuši par valsts eksāmenu rādītājiem šajās skolās, prasmēm, ko apgūst skolēni, arī mērķgrupām, skolēniem un to vajadzībām, kas izvēlas šo izglītības ieguves formu.

Paralēli darbam komisijas sēdēs esam izveidojuši darba grupu ar sadarbības partneriem, asociācijām, mediķu pārstāvjiem un citiem, lai meklētu risinājumus izglītības kvalitātei tālmācībā. Esam jautājuši Veselības ministrijas, diasporas pārstāvniecības, biedrību, arī atsevišķu tālmācības skolu viedokli. Arī šobrīd saņemam rakstiskus vēstījumus ar konkrētiem ieteikumiem.

Esam diskutējuši gan par skolēniem no diasporas, gan par skolēniem, kas tālmācības programmu izvēlējušies kādu labbūtības iemeslu vadīti, – sportistiem, mākslu talantiem vai no izglītības sistēmas kādu iemeslu dēļ izkritušajiem. Esam runājuši par to labāko formu, kurā veidojas skolēnu raksturs, attīstās sociālās prasmes, ir pieejamas sportiskās aktivitātes, ir pedagoga vadīts mācību process un atgriezeniskā saite mācību procesam. Šīs sarunas un šobrīd sabiedrības reakcijas ir ļoti karstas, un tas ir labi, ja mūs satrauc skolēnu ikdiena un izglītības kvalitāte. Ticu, ka katrs pieaugušais tur rūpi par to, lai bērni saņemtu labāko izglītību, jo tieši mēs, pieaugušie, esam atbildīgi, kādu vidi veidojam skolēniem jebkurā mācību iestādē.

Visi skolēni ir svarīgi sabiedrībai, konkurētspējīgam darba tirgum pēc izglītības iegūšanas skolā. Komisija likumprojektā ir paredzējusi precizēt terminus, piemēram, kas ir kombinētās mācības, iekļaujot tajās mūsdienu digitālā laikmeta iespējas, izslēdzot terminu "neklātiene", kas tiek saregulēts pret augstāko izglītību. Tāpat komisija plāno pamatskolas posmā regulēt izglītības ieguves formu. Jūsu zināšanai – šobrīd tālmācības ieguves formu pamatskolā ieguvuši 3,5 tūkstoši skolēnu, tas ir, 2 procenti no kopējā pamatskolēnu skaita. Komisija plānotās izmaiņas paredz ieviest pakāpeniski – trīs gadu laikā.

Šobrīd lūdzu jūsu atbalstu jautājuma tālākai virzībai, lai darba grupa kopā ar atbildīgajiem ekspertiem un sadarbības partneriem paralēli darba procesam komisijā turpinātu strādāt pie risinājumiem.

Ņemot vērā pēdējā laika diskusijas, kā komisijas vadītāja uzskatu, ka termiņu priekšlikumu iesniegšanai varētu pagarināt. Ja šobrīd... tas jau bija gana ilgs – 26. marts, tad rosināt komisijai šo termiņu, iespējams, likt vēl tālāk, ja tas ir nepieciešams.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 39, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Artūra Butāna, Edvīna Šnores, Jāņa Grasberga, Jāņa Dombravas un Ilzes Indriksones iesniegto likumprojektu "Grozījumi Filmu likumā" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Pret" pieteicies runāt deputāts Edmunds Cepurītis.

E. Cepurītis (PRO).

Cienījamie kolēģi! Es parasti neesmu tas, kas mūsu frakcijas sēdēs izsakās par kultūras jautājumiem, es nestrādāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, bet šoreiz es biju tas, kas ierosināja balsot "pret" šo likumprojektu, jo šis, manuprāt, ir arī par principu un par Saeimas darbu.

Šīs Saeimas sēdes sākumā mēs runājām par birokrātijas mazināšanu. Un tāpēc, man liekas, vērts paskatīties arī uz Saeimu, jo mums attīstās prakse nodot arvien neskaidrākas idejas... ar frāzi, lai ar tām pēc tam strādātu komisijā. Piemērs tam, manuprāt, ir gan šī, gan otra šajā sēdē "Nacionālās apvienības" iesniegtā iniciatīva, kuru piedāvātie grozījumi... nav piedāvāti pat atbilstošajā likumā, bet citā. Par publisku filmu demonstrēšanas prasībām, par ko ir minēts iniciatīvā, līdzīgi nosacījumi jau ir Valsts valodas likumā, bet šajā – Filmu likumā – tiek runāts par Latvijā veidotām filmām neatkarīgi no valodas. Un te, man liekas, diezgan svarīgs ir jautājums – tā kā tas priekšlikumā ir minēts –, vai, piemēram, "Straumi" ir iespējams demonstrēt ar audioceliņu latviešu valodā, izpildot tās prasības, kas te ir ietvertas? Manuprāt, nē.

Un par pašu būtību. Var jautāt, kas pamatoja 80 procentu proporciju, bet vēl svarīgāk: kāpēc viena diena ir tas proporcijas termiņš, kurā to mērīt? (Starpsauciens.) Ir vairākas publiskas filmu demonstrēšanas vietas, kurās rāda vienu filmu dienā. Ir vairāki kultūras nami, kultūras centri, kuros ir pāris filmas gadā, varbūt viena filma mēnesī.

Man liekas, Saeimai nevajag vienmēr paļauties uz frāzi, ka komisijā visu salabos un visas neskaidrības atrisinās. Man liekas (Starpsauciens.)... man liekas, pirms nav paša pievienotā priekšlikuma, nav skaidrs, kāds izskatās tas galarezultāts, ko mēs vēlamies panākt, nevajadzētu nodot iniciatīvas darbam komisijā, un, manuprāt, šis priekšlikums tādu skaidrību nedod. Izskatās, ka esošajā redakcijā tas samazinātu, nevis palielinātu iespējas skatīties Latvijas filmas. Tāpēc gluži vienkārši – šis ir par principu.

Mans piedāvājums būtu nevis nodot šo jautājumu komisijai, bet nodot atpakaļ iniciatīvas autoriem, lai to izveido tādā formā, kurā ir ļoti skaidri redzams, kādas izmaiņas mēs gribētu redzēt, un tad arī ienest tās Saeimas sēdē.

Šobrīd aicinu balsot "pret".

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam – "par".

A. Butāns (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Tikko mēs dzirdējām Cepurīša kunga tādu ļoti birokrātisku paņēmienu, kā noraidīt priekšlikumu. Vēlreiz atgādināšu, kāpēc tapa Filmu likuma grozījumi, un nocitēšu arī daļu no TV3 sižeta, kurā teikts, ka Elīnas ģimene regulāri apmeklē kinoteātri, viņai ir trīs bērni, kuri labprāt jaunākās multfilmas vēro uz lielajiem ekrāniem. Šī esot bijusi pirmā reize, kad nācies palikt mājās animācijas filmas valodas dēļ, jo filma tika piedāvāta tikai krievu valodā. Nu, lūk! Un tas ir situācijā, kad mēs sakām, ka vajag saliedēt sabiedrību uz valsts valodas pamata, ka mēs pārejam uz izglītību valsts valodā, bet joprojām netiek regulēts, kādā valodā tiek demonstrētas filmas.

Es piekrītu, ka var būt izņēmumi, ka reizēm gribas filmu redzēt oriģinālvalodā, nevis valsts valodā. Bet šobrīd ir nevis valsts valoda vai oriģinālvaloda, bet dominē krievu valoda. Tāda ir tā situācija.

Mūsu priekšlikums paredz saturam... bērniem līdz septiņu gadu vecumam... līdzīgi kā elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem... nodrošināt valsts valodas tulkojumu. Un kas ir svarīgi. Es ļoti vēlētos, lai progresīvie ieklausās arī nevalstiskajās organizācijās, kas iestājas par personām ar invaliditāti, un šajā gadījumā tieši par to personu grupu, kas ir vājdzirdīgie, jo viņi vairākkārt (arī par to sižeti ir bijuši) ir norādījuši, ka latviešu valodā subtitru pieejamība ir ļoti slikta, sliktā līmenī un bieži vien netiek nodrošināta. Tā ka šis palielinātu arī kinoteātru pieejamību šai personu grupai.

Tas, kādi ir progresīvo iebildumi... ko Cepurīša kungs teica, kāpēc nedrīkst atbalstīt šo priekšlikumu, – ka likums esot nepareizais... Nu kolosāli! Tātad par filmām nedrīkst runāt Filmu likumā, jo tas nav pareizais likums. Pareizais likums esot Valsts valodas likums, kurā risina valodas jautājumus. Nu labi, ja tas tā ir, Cepurīša kungs, tad vai nav tā, ka progresīvie divus gadus bloķē... jau otro gadu koalīcijā bloķē Valsts valodas likuma grozījumus? Atnāciet un pasakiet, kura no trim koalīcijas partijām bremzē, jo Valsts valodas likums stāv, ir iesniegti... Edvīns Šnore šos grozījumus piedāvāja... drīz jau... pavasarī būs divi gadi, un jums nav atradies laiks atrisināt tajā likumā. Tātad vienā likumā jūs neļaujat un otrā negribat.

Rezultātā, Cepurīša kungs, Elīnas ģimenei ar trim bērniem arī turpmāk filmas būs jāskatās krievu valodā. Tas ir tas, ko jūs šobrīd mēģināt pateikt, slēpjoties aiz birokrātijas, ka, redziet, vienā likumā nav pareizi (Starpsauciens.), bet otru mēs vaļā nevērsim. Tad piedāvājiet risinājumu, lūdzu! Lai jūsu kultūras ministre piedāvā risinājumu, jūs piedāvājiet risinājumu! Ja vajag Valsts valodas likumu, iesniedziet Valsts valodas likumā šos pašus grozījumus. Atbalstīšu. Vai parakstām katrs, no katras frakcijas pa vienam. Atbalstīsim, ja jums tā kā greizsirdība, ka "Nacionālā apvienība" iesniegusi. Bet atrisinām to, lai ģimenēm ar bērniem piespiedu kārtā nav jāiet skatīties filmas krievu valodā. Manuprāt, tas nepiestāv Eiropai, tas nepiestāv neatkarīgai Latvijai.

Tāpēc aicinu šos grozījumus nodot komisijai. Ja tie ir pilnveidojami, tad, lūdzu, komisijā ir trīs lasījumi, kur redakciju var pilnveidot.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Filmu likumā" nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 20, atturas – 4. Likumprojekts komisijai nodots.

Kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 35, atturas – nav. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.

Turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ir iesniegtas izmaiņas apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām – par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Raivja Dzintara, Jurģa Klotiņa, Artūra Butāna un Jāņa Vitenberga iesniegto likumprojektu "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

"Pret" pieteikusies runāt deputāte Jana Simanovska.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti un cienītās deputātes! Latvijas drošības intereses ir valstiski nozīmīgs jautājums, un, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, valdība ir noteikusi to kā prioritāti. Tomēr šis Jāņa Dombravas un citu deputātu priekšlikums nav nododams komisijām, un es paskaidrošu, kāpēc.

Šis Jāņa Dombravas un citu deputātu priekšlikums vēlas novērst situācijas, kurās dabas aizsardzības prasības var kavēt valsts aizsardzības uzdevumu izpildi. Protams, šādos gadījumos mums ir jāmeklē risinājumi, tomēr mēs nevaram iesniegt komisijai likumprojektu, kas ir tik vāji sagatavots, ka rada vairāk problēmu nekā risinājumu.

Pirmkārt, steidzīgi un nepārdomāti grozījumi var novest pie pretēja efekta un radīt juridiskas neskaidrības un administratīvu slogu. Otrkārt, pirms uzsāk grozīt likumu, ir jāizvērtē, vai risinājums nav atrodams jau esošo tiesību aktu ietvaros, vai šis ir īstais likums, kur veikt tādas izmaiņas un vai Saeima ir īstais līmenis, kur meklēt šīs problēmas risinājumu.

Izvērsīšu savus argumentus.

Pirmkārt, terminoloģija. Normatīvajos aktos jāizmanto precīza juridiskā terminoloģija, taču šajā likumprojektā tā nav korekta, radot iespējamus pārpratumus tiesību piemērošanā.

Otrkārt, ietekme uz valsts institūciju darbu. Pieņemot šīs izmaiņas, tiktu radīts liels juridisks slogs un haoss, jo valsts iestādēm nāktos pārskatīt un grozīt plašu teritoriju tiesisko statusu. Administratīvais slogs šādos apstākļos ir ļoti nevēlams, jo mūsu uzdevums ir koncentrēt resursus valsts un sabiedrības aizsardzībai.

Treškārt, starptautiskās saistības. Anotācijā ir minēts, ka grozījumi tās neskar, tomēr tā nav taisnība. Dabas aizsardzību Latvijā regulē vairāki starptautiskie tiesību akti, un šādu izmaiņu veikšana nozīmē nepieciešamību pārskatīt arī citus normatīvos aktus un atbilstību starptautiskajām saistībām. Praksē šķietami nelielais labojums izraisītu ķēdes reakciju, radot nepieciešamību pēc virknes citu normatīvo aktu grozījumu, kuru apjoms un ietekme nav izvērtēta.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un tā vietā paļauties uz atbildīgajām ministrijām – Aizsardzības ministriju un VARAM. Ja pēc konkrēto gadījumu analīzes ministrijas secinās, ka nepieciešami likuma grozījumi, mēs, deputāti, gaidīsim kvalitatīvus un izsvērtus likumprojektus.

Esmu sazinājusies ar abām ministrijām un redzu gatavību šo jautājumu risināt sadarbībā, ievērojot valsts drošības intereses un tiesiskās saistības. Tāpēc lūdzu šo likumprojektu neatbalstīt, bet paļauties uz atbildīgo ministriju ierēdņu darbu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam – runāt "par".

J. Dombrava (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie Saeimas deputāti! Es nebiju plānojis šodien runāt, jo uzskatīju, ka šis ir jautājums, kuru nav vajadzības politizēt, bet jārisina praktiska problēma. Bet "PROGRESĪVIE" māk visu sabojāt, tāpēc man šodien jānāk un jāskaidro, ka viņu aizsardzības ministrs savā amatā ir bezjēdzīgs.

Tagad Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš neko nav darījis, ir aizgājis uz citu amatu... lai atrisinātu konkrētu problēmu... ka Latvijā ir nevis poligons, bet militārās bāzes, kuru teritorijā ir noteikti biotopi, tāpēc šīs militārās bāzes nav iespējams tālāk attīstīt, pārbūvēt, atrisināt tādu praktisku problēmu kā drenāžas sistēmas izveide. Ir vēl trakāk. Tā kā aizsardzības ministrs guļ... šajās militārajās bāzēs drīz būs jāapgūst "Patria" mašīnas, kuras nevarēs izvietot bāzes teritorijā, tāpēc ka tur ir noteikti biotopi. Tiek domāts par to, ka šīs bruņumašīnas būs jāizvieto ārpus bāzes teritorijas, pilnīgi citā vietā, jo tur ir biotopi. Karavīri ieradīsies savā militārajā bāzē, saņems ekipējumu, tad ies kilometru tālāk uz citu vienību, lai saņemtu bruņumašīnas.

Ņemot vērā, ka valdība turas un "PROGRESĪVIE" joprojām atbild par aizsardzības nozari un neko nedara lietas labā, opozīcijas deputātiem nācās sagatavot grozījumus, iesniegt Saeimai, jo Aizsardzības ministrija neko nav darījusi šīs problēmas risināšanā. Tūlīt nāk bruņumašīnas, tūlīt nāk visi attīstības projekti, bet nekādus risinājumus Aizsardzības ministrija nav piedāvājusi.

Aicinu nodot atbildīgajai komisijai izvērtēšanai. Ja ir nepieciešams, groziet un precizējiet, bet lai šīs problēmas risinājums iet uz priekšu!

Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 18, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Biobanku likums" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Turpinām. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par 10 728 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Alkohols no 21 gada vecuma" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Ainārs Šlesers, Linda Liepiņa, Andrejs Ceļapīters, Kristaps Krištopans, Ilze Stobova, Ričards Šlesers, Edmunds Zivtiņš, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne un Mārcis Jencītis iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu "Par nekavējošu birokrātijas mazināšanu Latvijas valsts pārvaldē un atteikšanos no liekajām funkcijām nolūkā efektivizēt valsts pārvaldi, padarot to uzņēmējiem un iedzīvotājiem draudzīgāku". Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: "Ir!") pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? (Starpsauciens: "Ir!") Ir iebildumi.

Ja deputātiem ir iebildumi, mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

Par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mūrnieces kundzei – par procedūru.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Es gribētu zināt un pārliecināties, kuram deputātam bija iebildumi. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Labi.

I. Mūrniece. Gribu saprast. Lai paliek arī sēdes stenogrammā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! (Starpsauciens.) Kuram iebildumi? (Starpsauciens: "Edmundam Jurēvicam!") Deputātam Edmundam Jurēvicam.

Kolēģi, viens deputāts var runāt "par", viens – "pret". Debates par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Pieteikušies... Edmunds Zivtiņš... "par" vai "pret"? "Par".

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam – runāt "par".

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Principā vajadzēja iekļaut šinī darba kārtībā. Bet jāsaprot viens – uz ko šis jautājums ir vērsts?

Laikā, kad nopietni domājam, kur atrast līdzekļus, lai nostiprinātu savu iekšējo un ārējo drošību, mums joprojām ir jautājumi par to, kur tad mēs tērējam šo naudu. Ja papurinātu tos pēļus, tad atklātos ļoti daudz vietu, kur tā šobrīd aiziet pilnīgi nevajadzīgi. Tāpēc pēc būtības mums vajadzēja šo lēmuma projektu izskatīt šodien, jo mēs tērējam laiku. Laiks maksā naudu, a naudas, kā redzam, mums nav. (Starpsauciens: "Ir!")

Tāpēc, kungi un dāmas, cienījamie kolēģi, lūdzu atbalstīt šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamajā darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Nākamās sēdes darba kārtībā?

E. Zivtiņš. Jā, nākamās sēdes darba kārtībā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? (Dep. E. Jurēvics: "Ir!") Deputātiem ir iebildumi. (Starpsauciens: "Nav!") Jurēvica kungs teica, ka ir iebildumi. (Starpsauciens.) Līdz ar to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par minētā lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 32, atturas – 16. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ja neiekļauj nākamās sēdes darba kārtībā, vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? (Dep. E. Zivtiņš: "Jā, ir!") Ir priekšlikums.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Edmundam Zivtiņa kungam.

E. Zivtiņš (LPV).

Paldies. Ir priekšlikums nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta "Par nekavējošu birokrātijas mazināšanu Latvijas valsts pārvaldē un atteikšanos no liekajām funkcijām nolūkā efektivizēt valsts pārvaldi, padarot to uzņēmējiem un iedzīvotājiem draudzīgāku" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 35, pret – 24, atturas – 25. Lēmuma projekts komisijai nav nodots.

Sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par deputātes Skaidrītes Ābramas atsaukšanu no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Kaspars Briškens un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par deputātes Skaidrītes Ābramas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Kaspars Briškens un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Ata Švinkas atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Skaidrīte Ābrama, Kaspars Briškens un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Ata Švinkas atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par deputātes Skaidrītes Ābramas ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Atis Švinka, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par deputātes Skaidrītes Ābramas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Kaspara Briškena ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Atis Švinka, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par deputāta Kaspara Briškena ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu sagatavoto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Andris Šuvajevs, Antoņina Ņenaševa, Edmunds Cepurītis, Leila Rasima, Mairita Lūse, Jana Simanovska, Atis Švinka, Kaspars Briškens, Skaidrīte Ābrama un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par Kaspara Briškena apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Agnese Krasta, Raimonds Čudars, Jānis Patmalnieks, Agita Zariņa-Stūre, Mārtiņš Felss, Gatis Liepiņš, Alīna Gendele, Zane Skujiņa-Rubene un Ģirts Valdis Kristovskis iesnieguši lēmuma projektu "Par Ģirta Valda Kristovska apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekli".

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā – sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Likumprojekts "Mākslīgā intelekta attīstības likums", otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Iesniegts 31 priekšlikums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Oļegs Burovs.

O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts "Mākslīgā intelekta attīstības likums".

Gribu pirms priekšlikumu izskatīšanas informēt, ka komisija saņēma 47 priekšlikumus. Pēc vairākām sanāksmēm ar ekspertiem un komisijas sēdēm tika sakārtota piedāvātā likuma struktūra, pilnveidota tā redakcija.

Uzreiz pateikšu, kas no ekspertiem piedalās – Valsts prezidenta kancelejas prezidenta padomnieki, VARAM, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Aizsardzības ministrija, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija, Valsts kanceleja, Valsts kontrole, Valsts drošības dienests, KNAB, Datu valsts inspekcija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Valsts digitālās attīstības aģentūra, Mākslīgā intelekta Latvijas asociācija, Iepirkumu uzraudzības birojs, "Latvijas Mobilais Telefons", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Darba devēju konfederācija, "Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS", Rīgas Augstākais reliģijas zinātņu institūts, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls, kā arī citas sabiedriskās organizācijas.

Rezultātā – runājam par priekšlikumiem. Pirmie trīs priekšlikumi – par nosaukuma "Mākslīgā intelekta attīstības likums" aizstāšanu... priekšlikums –"Mākslīgā intelekta centra likums".

1. – VARAM ministres Bērziņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 2. – deputāta Ceļapītera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Tālāk – ar 4. priekšlikumu – nāk Juridiskā biroja priekšlikumi.

4. priekšlikums. Kā es jau teicu, ar to ir sakārtota likuma struktūra. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 8. – VARAM ministres Bērziņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 9. – Valsts prezidenta Rinkēviča priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 12. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 10. – kultūras ministres Lāces priekšlikums. Tajā ir rakstīts, ka īpaši atbalstīt projektus, kas mākslīgā intelekta izstrādē piesaista sievietes. Šo priekšlikumu atbalstīja... ne tikai komisijas vīrieši, bet arī sievietes. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 11. – deputāta Līdakas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā, ko mēs jau akceptējām, un arī nākamajā – 12. – priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par centra uzdevumiem. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 13. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 14. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts un arī iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 15. – Valsts prezidenta Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 16. – VARAM ministres Bērziņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 17. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 18. – deputāta Līdakas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 19. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 20. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts 22. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 21. – VARAM ministres Bērziņas priekšlikums. Arī atbalstīts un iekļauts 22. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 22. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Apkopo visu. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 23. – VARAM ministres Bērziņas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 19. – komisijas priekšlikumā, ko mēs jau apstiprinājām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 24. – Valsts prezidenta Rinkēviča priekšlikums. Par jauno – 8. un 9. – pantu. Šeit ir tāda situācija, ka 9. pants ir absolūti atbalstīts, bet 8. pants, ņemot vērā prezidenta priekšlikumu, ņemts par pamatu, ekspertu papildināts un faktiski, daļēji atbalstot šo, 24., priekšlikumu, iekļauts 25. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 25. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Un tagad pārejam pie pārejas noteikumiem.

26. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par dibināšanas termiņu. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 27. – VARAM ministres Bērziņas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 28. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 29. – Valsts prezidenta Rinkēviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā – 30. – priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. 30. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Pēdējais – 31. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

O. Burovs. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Pirms aicināt balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā, gribu pateikt paldies visiem ekspertiem, visām uzaicinātajām personām. Pirmām kārtām gribu pateikt paldies prezidenta padomniekiem, kā arī, protams, Valsts prezidentam par iesniegtajiem priekšlikumiem, kas skar 8. un 9. pantu. Liels paldies VARAM... ministrijai un visiem iesaistītajiem.

Es negribu atkārtot, bet, Meisteres kundze, gribu pateikt īpašu paldies jūsu kolēģim Melnūdra kungam, viņš tiešām darīja visu... no Juridiskā biroja... lai sagatavotu šī likumprojekta struktūru. Liels paldies viņam par to!

Kolēģi! Aicinu balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Mākslīgā intelekta attīstības likums" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 9, atturas – nav. Likums pieņemts. (Aplausi.)

O. Burovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

O. Burovs. Es aizmirsu pateikt – no komisijas deputātiem liels paldies deputātei Ilzei Stobovai par aktīvo piedalīšanos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", trešais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Mārtiņš Daģis.

M. Daģis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 26. februārī izskatīja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" un atbalstīja likumprojekta virzīšanu izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

M. Daģis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Tiesībsarga likumā", trešais lasījums.

Iesniegts viens priekšlikums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā – referente Leila Rasima.

L. Rasima (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi un kolēģes! Izskatām likumprojektu "Grozījumi Tiesībsarga likumā" trešajā lasījumā.

Komisijā saņemts viens – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar informatīvajām atsaucēm uz direktīvām. Direktīvas nosaka minimālās prasības līdztiesības iestāžu darbībai ar mērķi uzlabot to efektivitāti un garantēt to neatkarību, tādējādi stiprinot vienlīdzīgas attieksmes principa piemērošanu.

Tiesībsarga birojs sadarbībā ar Labklājības ministriju ir veicis Tiesībsarga likumā noteiktā tiesiskā regulējuma un direktīvās izvirzīto prasību dalībvalstīm izvērtējumu un ir secinājis, ka likumā noteiktais atbilst direktīvās izvirzītajām prasībām un tajā nav nepieciešams veikt grozījumus pēc būtības.

Aicinām Saeimu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Lūdzu balsojumu!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: "Par priekšlikumu?") Jā, par priekšlikumu. (Starpsauciens: "Par kuru priekšlikumu?") Par vienīgo priekšlikumu! Ir tikai viens priekšlikums. Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – nav, atturas – 2. Priekšlikums atbalstīts.

L. Rasima. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Tiesībsarga likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

L. Rasima. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā", trešais lasījums.

Iesniegts 21 priekšlikums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi grozījumus "Elektroenerģijas tirgus likumā" pirms trešā lasījuma un sagatavojusi likumprojektu izskatīšanai Saeimas sēdē.

Tika saņemts 21 priekšlikums.

1. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 2. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 3. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 4. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 5. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 6. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 7. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 8. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 11. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 12. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 13. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 14. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 15. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 16. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 17. – deputāta Kulberga priekšlikums. Netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 18. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 19. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 20. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Patmalnieks. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – 9, atturas – 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Saeimas kārtības rullī" (Nr. 857/Lp14), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edgars Putra.

E. Putra (AS).

Kolēģi! Juridiskajā komisijā esam izskatījuši likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī". Ko šis likumprojekts paredz? Līdzīgi kā valsts kontrolieris un tiesībsargs, arī Latvijas Bankas prezidents reizi gadā iesniedz ziņojumu Saeimai un tāpat kā tiesībsargs un valsts kontrolieris sniedz ziņojumu no šīs tribīnes un stāsta par mums ļoti būtisku jomu... banku politiku un Latvijas Bankas darbību.

Komisijā šis likumprojekts guva atbalstu. Lai gan bija diezgan plašas debates par to, ka šobrīd situācija ir tāda, ka banka reizi pusgadā sniedz ziņojumu... bet tā sniedz ziņojumu Saeimas atbildīgajai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tie deputāti, kas nav tieši saistīti ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, ar šo ziņojumu var iepazīties, bet plašāku klātienes sarunu bieži vien arī nevar uzturēt, jo atrodas savā... atbildīgajā... komisijā. Šis arī bija viens no tiem arguments, kāpēc tika sagatavots šis likumprojekts, un vēl arguments bija tāds, ka sarunās ar likumprojekta iesniedzēju frakciju bankas prezidents pats izteica vēlmi piedalīties ekonomikas debatēs, bet mēs, pavērtējot situāciju, sagatavojām šādu redakciju. Kas vēl ir būtiski – Latvijas Banka atbalsta šādu likumprojektu, bija Latvijas Bankas vēstule par to, ka viņi atbalsta šādu likumprojektu. Vienīgi ir jāsaņem Eiropas Centrālās bankas atzinums, ka šādus likuma grozījumus drīkstam veikt.

Paldies. Droši vien turpinājumā būs debates.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Komisijā mēs diezgan ilgi diskutējām par šo likumprojektu, un manu viedokli ietekmēja Juridiskā biroja norādītie fakti, proti, divi aspekti, kurus, manuprāt, nevajadzētu ignorēt.

Viens jautājums ir par to, ka saskaņā ar Latvijas Bankas likumu atbildīgā komisija divreiz gadā saņem Latvijas Bankas ziņojumu. Tas nenozīmē, ka mēs nevaram arī Saeimas sēdē debatēt, bet Juridiskais birojs aicināja salāgot šīs normas. Un mēs gribējām to darīt – noskaidrot viedokli, kā to salikt kopā, jo mēs varam prasīt arī trīs un piecus ziņojumus gadā, bet tas nav pareizi. Un mēs piefiksējam šo jautājumu.

Otrs jautājums, uz ko mums norādīja Juridiskais birojs: ir Līgums par Eiropas Savienības darbību – 127. pants, kas paredz, ka, lemjot šādus jautājumus, vajadzētu apspriesties, uzturēt dialogu ar Eiropas Centrālo banku.

Man nav pamata domāt, ka tāds dialogs būtu neveiksmīgs un ka mēs nesaņemtu atļauju, bet šajā gadījumā varbūt tomēr arī procedūrai ir nozīme. Protams, mēs varam teikt, ko mums Eiropas Savienība... kāpēc mums jāapspriež, bet, manuprāt, tas nav labi.

Mans piedāvājums komisijas sēdē bija šāds: sakārtosim šos divus jautājumus un tad pieņemsim lēmumu. Virzīsim tad, kad būs pārliecība, nevis kā tagad – nobalsosim pirmajā lasījumā un pēc tam informēsim Eiropas Centrālo banku, ka mēs nolēmām tā darīt... kāds ir jūsu viedoklis? Procedūrai ir nozīme, un mēs redzam arī piemērus pasaulē, ka ir nozīme tam, kā mēs komunicējam, kā mēs runājam. Tāpēc šoreiz es atturēšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Paldies Juridiskās komisijas deputātiem, kuri pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī", paredzot Latvijas Bankai ikgadējo ziņojumu – līdzīgi kā tas ir tiesībsargam un valsts kontrolierim – par Latvijas Bankas darbu, informējot par to Latvijas sabiedrību un Saeimu.

Vienlaikus mēs ļoti labi saprotam, ka Latvijas Bankas aktualitātes, tās pārraudzītās jomas – kreditēšana, licencēšana... ļoti daudz dažādu aspektu un funkciju, kas Latvijas Bankai ir deleģētas saskaņā ar Latvijas Bankas likumu... un Latvijas Bankas pārstāvji Eiropas Centrālās bankas padomes darbā... Tā ir operatīvā informācija, kas divreiz gadā nāk uz Saeimu. Ļoti iespējams, tai būtu jānāk biežāk, un zinu, ka Latvijas Banka ir daudz biežāks dalībnieks Saeimas atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Viens otru neizslēdz nekādā gadījumā.

Mēs ļoti labi atceramies debates gan sabiedrībā, gan arī šeit, no Saeimas tribīnes, par Latvijas Bankas un Latvijas Bankas vadītāja lielo, nozīmīgo lomu Latvijas tautsaimniecībā, īpaši šajos apstākļos, kad ir nepieciešams stiprināt mūsu ekonomisko drošību, īpaši ārpus Rīgas aglomerācijas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Finanšu līdzekļu pieejamība, kreditēšana, iespējamās... arī krājaizdevu sabiedrību funkciju pārskatīšana un attīstība – daudz dažādas lietas, kuras mēs varam darīt daudz veiksmīgāk. Tāpēc šāda diskusija parlamentā, līdzīgi kā tas ir tiesībsargam, līdzīgi kā tas ir valsts kontrolierim, ir nepieciešama – lai šī mūsu kopējā izpratne ir plašāka –, jo arī diskusijas par Latvijas Bankas vadītāja funkcijām un viņa nozīmi zināmā mērā parādīja to, ka nav viennozīmīga... arī mūsu, Saeimas deputātu, vienota izpratne par Latvijas Bankas vadītāja funkcijām, par Latvijas Bankas lomu, ko arī Latvijas Banka ir norādījusi gan Finanšu ministrijai, gan valdībai... kas ir ņemts vērā, kas nav ņemts vērā, kāpēc nav ņemts vērā. Mums kā likumdevējam tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Dzirdot Juridiskās komisijas vadītāja Judina kunga argumentus, ka ir nepieciešams saskaņojums, – jā, Latvijas Banka arī uz to norādīja, ka viņi konceptuāli atbalsta šī likumprojekta tālāku virzību, bet ir šī procedūra, kas ir jāievēro. Mēs to varam ievērot starp lasījumiem, mēs to varam ievērot starp pirmo un otro, starp otro un trešo lasījumu, sagaidīt šos atzinumus... līdz galīgai pieņemšanai visus nepieciešamos atzinumus saņemt un nekavēties. Un pēc tam, kad šis likumprojekts būs guvis atbalstu pirmajā lasījumā, sākt darbu arī pie izmaiņām paralēlos likumos, ja tādas izmaiņas būs nepieciešamas. Bet kvalitatīvi... skaidri un gaiši parādām, ka mēs virzāmies uz priekšu, ka Latvijas Republikas Saeimā notiks ikgadējais Latvijas Bankas vadītāja ziņojums, debates par Latvijas Bankas un Latvijas finanšu institūciju lomu un attīstību.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu "Grozījums Saeimas kārtības rullī" pirmajā lasījumā, un strādāsim ar priekšlikumiem uz otro un uz trešo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsauciens.) Iekļautos? (Starpsauciens: "Jā!") Labi.

Tad dodam vārdu deputātam Artūram Butānam. Lūdzu!

A. Butāns (NA).

Kolēģi, es atbalstu šos grozījumus un vēlos norādīt, ka jau šobrīd... mēs katru gadu uzklausām tiesībsargu... kas arī ir neatkarīga iestāde... un, manuprāt, tiesībsargam... kāpēc mēs viņu gribam likt augstāk par Latvijas Bankas prezidentu? Man liekas, ka arī Latvijas Bankai pienāktos iedot pienācīgu lomu un būtu svarīgi, ka viena no šīm reizēm ir arī pirms budžeta pieņemšanas... un nevis Latvijas Bankai aizbāzt muti, bet tieši otrādi – pat ja reizēm tas nav ērti, dot viņiem iespēju izteikties un dot iespēju arī visiem klātesošajiem deputātiem piedalīties diskusijā.

Piemēram, mūsu gadījumā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā es esmu vienīgais pārstāvis no frakcijas, bet mums ir daudz kolēģu, kas atbild par tautsaimniecības... kam interesē un... kas ir kompetenti šajos jautājumos, labprāt izteiktos. Kāpēc liegt šo iespēju? Es neredzu... kāpēc tiesībsargs būtu īpašāks par Latvijas Banku. Un pēc būtības es nedzirdēju arī iebildumus. Tie argumenti bija tādi juridiski, bet ne pēc būtības, jo vai tad laiks ir problēma? Kolēģi? Kad mēs pēdējo reizi darba dienu beidzām pulksten piecos? Mēs reāli (Starpsauciens.)... šeit sēdē... es neatceros, kad pēdējo reizi Saeimas sēde būtu beigusies pulksten piecos, mēs beidzam ļoti laicīgi. Un izskatās, ka ar nākamo likumprojektu vēl tiks saīsināti debašu laiki. Laika būs vēl vairāk. Tā ka nebaidāmies dot neatkarīgajām iestādēm vārdu.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

E. Putra. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka likumprojekts komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Saeimas kārtības rullī" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 23, atturas – 25. Likumprojekts noraidīts.

Kolēģi, tagad gan ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Bet vispirms vārds deputātam Jānim Vitenbergam – paziņojumam.

J. Vitenbergs (NA).

Kolēģi, aicinu pēc sēdes – pulksten 12.35 – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus sanākt uz sēdi.

Valdības restarts ir radījis zināmas sekas. Saeimā ir notikušas rokādes, un izmaiņas bieži vien notiek tik ātri, ka grūti pat izprast, kas ir noticis. Gan komisijas konsultantu vārdā, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu vārdā vēlos pateikties Skaidrītei Ābramai par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadīšanu. Skaidrīt, paldies tev par entuziasmu (Aplausi.), par virzītajiem un pieņemtajiem lēmumiem. Veiksmi turpmāk, turpmākajos izaicinājumos!

Un, kolēģi, sanākam uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdi pēc piecām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēl mirklīti! Reģistrācijas rezultāti.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Nav reģistrējušies 11 deputāti: Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Jana Simanovska... Jana ir, Edvards Smiltēns... arī redzēju (Starpsauciens: "Labi!")... Ainārs Šlesers... ir, Ričards Šlesers un Atis Švinka... Atis Švinka jau vairs nav...?

Sēdes vadītāja. Nav.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, sākam Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Paldies visiem, kas vienmēr ierodas laicīgi un nekavē. (Starpsauciens: "Lūdzu!")

Turpinām darbu.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr. 267/Lp14), otrais lasījums.

Iesniegti 66 priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šodien otrajā lasījumā skatām likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr. 267/Lp14).

Mums ir jāizskata 66 priekšlikumi. Ir bijis pietiekami daudz laika, lai par tiem diskutētu, saskaņotu viedokļus vairākās sēdēs, kas bija tam veltītas, un ir bijis arī pietiekams laiks nonākt pie akceptējama rezultāta.

Kā svarīgākās izmaiņas Saeimas darbā varu minēt: pirmkārt, attālinātā darba iespējas komisijās ārkārtas situācijās vai īpašos apstākļos; otrkārt, atsevišķos gadījumos samazināts runas laiks, tostarp izskatot valsts budžeta likumprojektu otrajā lasījumā; treškārt, komisijas pienākums sagatavot ziņojumu gadījumos, kad likumprojekts ir papildināts ar priekšlikumiem, kas sākotnēji anotācijā nav iekļauti; ceturtkārt, atvieglota darba līguma uzteikšanas kārtība – bez uzteikuma pamatojuma – jebkurā laikā var uzteikt darbu Prezidija locekļu biroju darbiniekiem, frakciju darbiniekiem un deputātu palīgiem. Tās tātad svarīgākās lietas.

Tagad par katru priekšlikumu secīgi.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 3. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 5. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 6. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 7. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Sēdes vadītāja. 8. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Sēdes vadītāja. 10. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies gan izveidotajai apakškomisijai, gan Juridiskajai komisijai par darbu. Šajā likumprojektā ir ļoti būtiski priekšlikumi, kas principiāli sakārto Saeimas darbu.

Cienīto ziņotāju aicinu ziņot par katru priekšlikumu detalizētāk, jo tas tomēr skar to, kā Saeima strādās.

Ja es atzinīgi vērtēju virkni priekšlikumu, kas ir pieņemti darba grupā apakškomisijā un Juridiskajā komisijā, tad par virkni priekšlikumu, kas paredz samazināt runas laiku, piemēram, "par" un "pret" jautājumos, no piecām minūtēm uz trim, nevarētu teikt, godātie kolēģi, ka es to atbalstītu.

Mēs redzam, ka parlaments nestrādā līdz pulksten pieciem, patiešām sēdes nav tik garas. Tā ir viena lieta. Tas nozīmē, ka valdība nesūta pietiekami daudz likumprojektu parlamentam, arī parlaments varētu strādāt aktīvāk. Tā ir otra lieta. Bet kur mums ir tik ļoti jāsteidzas? Kāda laika ekonomija tiks panākta, samazinot runas laiku, piemēram, par iesniegto likumprojektu, no piecām atvēlētajām minūtēm uz trim? Kolēģi, es neredzu...

Ir dažādi likumprojekti. Jā, ir likumprojekti, kas salīdzinoši ir saturiski vienkāršāki un kam vai nu motivācijai, vai – lai izstāstītu likumprojekta būtību pietiek ar vienu divām minūtēm – un redzam, ka šāds laiks arī ir izmantots – vai ar trim minūtēm. Bet gadās sarežģītāki likumprojekti, un tad šis laiks – piecas minūtes – tā tik vien ir.

Man ir liels gandarījums, ka šis parlamenta sasaukums strādā koleģiālāk, racionālāk un ir mazāk tukšvārdības. Mēs cienām cits cita laiku. Bet ir situācijas, un domāju, ka tādas situācijas būs, kad par sarežģītiem likumprojektiem ir nepieciešams runāt arī piecas minūtes. Tas ir svarīgi, jo sevišķi, ja likumprojekts Saeimas sēdē ir tikko iekļauts – mēs atnākam ceturtdien uz Saeimas sēdi, vienojamies par izmaiņām darba kārtībā, likumprojekts ir iekļauts. Es domāju, ka ir tikai saprotami un demokrātijas pamatiem atbilstoši ļaut iesniedzējiem šo likumprojektu pamatot.

Mēs pēc būtības esam parlamentāra valsts. Tāds ir arī mūsu uzdevums – debatēt. Debatēt gan savā starpā, lai paši pieņemtu argumentētus lēmumus, gan – lai informētu visu sabiedrību. Visa sabiedrība ir pelnījusi saņemt argumentētu informāciju par iesniegtajiem likumprojektiem. Arī citos jautājumos, kur deputāti debatē "par" un "pret", teikšu, tas ir būtiski. Kolēģi, es saprotu, arī tie, kas strādā pie šī likumprojekta, ir sapratuši, ka ir jāpārdomā runas "par" un "pret" laiki un cik minūtes kuram jautājumam atvēlēt.

Šajā gadījumā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, pat ja koalīcija atbalstīs. Tad, kad būs iespēja visu vērtēt... "par" un "pret"... divi runātāji... lai ir iespēja viedoklim izskanēt pilnībā. Redziet – savu runas laiku neizmantošu līdz galam, taupot un cienot jūsu laiku.

Aicinu... "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tagad daudz tiek runāts par brīvo pasauli un tās aizstāvjiem, taču kas tad tā par brīvo pasauli, ja cilvēkiem tiek aizbāzta mute un izteikšanās tiesības ierobežotas pat Saeimas deputātiem?

JAUNĀS VIENOTĪBAS Andreja Judina vadītā Juridiskā komisija ir iesniegusi Saeimai Kārtības ruļļa grozījumus, kuros deputātu runas laiks... no piecām minūtēm tiek samazināts uz trīs minūtēm, samazināti arī runas laiki valsts budžeta apspriešanai. Grozījumi ir vērsti pret opozīcijas iespējām izteikties un cilvēkiem dzirdēt opozīcijas viedokli. Grozījumi ir vērsti pret kvalitatīvām debatēm Saeimā.

Šos grozījumus nevirza demokrātiski cilvēki, tos atbalsta Jaunās VIENOTĪBAS, ZZS un "PROGRESĪVO" valdība, kas ne tikai neņem vērā, bet pat negrib dzirdēt citu viedokli. Zīmīgi, ka priekšlikums par debašu laiku samazināšanu nāk no partijas "PROGRESĪVIE". Lai gan partija sauc sevi par progresīvu, šo priekšlikumu par progresīvu nevar nosaukt nekā.

Runas brīvības ierobežošana liecina par tieksmi uz vienveidību un vienīgo pareizo viedokli, nevis demokrātisku plurālismu un viedokļu daudzveidību. Tā drīzāk liecina par totalitārisma tendencēm, nevis cieņu pret liberālu demokrātiju un parlamentārismu. "PROGRESĪVO" naids pret alternatīvu viedokli un opozīciju viņu kreisajām idejām neaprobežojas ar debašu laiku samazināšanu vien, jo tika iesniegts arī ierosinājums izslēgt no Kārtības ruļļa deputātu jautājumus. Tiesa gan, šis priekšlikums Juridiskajā komisijā netika atbalstīts, jo deputātu jautājumi un pieprasījumi ir nostiprināti Satversmē. Tātad "PROGRESĪVIE" vēršas pret opozīciju pat ar antikonstitucionāliem priekšlikumiem. Tā ir tāda īpatnēja progresa izpratne.

Laikam "PROGRESĪVIE" progresu saprot tikai ar dzimumu maiņu bērniem (Starpsaucieni.)... šīs dīvainības, ko sabiedrībai nevar uzspiest ar demokrātiskām metodēm. Laikam tāpēc tāds "PROGRESĪVO" naids pret...

Sēdes vadītāja. Petravičas kundze, lūdzu, par priekšlikumu!

R. Petraviča. ... patiesu demokrātiju, kas nav iespējama ar viedokļu dažādības... un vārda brīvību. Protams, vārda brīvības apstākļos progresīvos murgus nevar dabūt cauri. Cilvēki iebildīs. Tāpēc notiek vēršanās pret Satversmē noteiktajām pamattiesībām.

Deputātu runas laika samazināšana ir ar tautas mandātu apveltītu cilvēku politisko tiesību samazināšana. Brīvas tautas pārstāvju debates ir parlamenta pastāvēšanas jēga. Parlaments nav balsošanas mašīna, par kādu to Latvijā jau sen ir pārvērtusi Jaunā VIENOTĪBA. Parlaments ir tautas pārstāvju sapulce. Aizbāzt muti tautas pārstāvjiem ir aizvērt muti tautai. (Starpsauciens: "Pareizi!")

Tik ļoti jūs negribat dzirdēt opozīcijas deputātus, tik ļoti jūs negribat dzirdēt tautu, taču necentieties – visiem muti tāpat neaizbāzīsiet.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Ir skaidrs, ka viens var pateikt savu domu minūtes laikā, citam vajag piecas, trešais var runāt pusstundu, vienalga jēgas nav, jo arī domas nav.

Bet – runājot par šo priekšlikumu. Mēs nolēmām, ka uz trešo lasījumu gribam sistēmiski pārskatīt visu debašu laiku reglamentāciju, jo svarīgi, lai būtu sistēmiski pareizi. Tādēļ pēdējā Juridiskās komisijas sēdē mēs lūdzām Juridisko biroju palīdzēt apkopot informāciju par visām tām normām, kurās ir noteikts runas laiks, un mēs diskutēsim.

Tāpēc tagad, kolēģi, aicinu lieki netērēt laiku un atbalstīt šo priekšlikumu, un piedalīties diskusijā, kas notiks pirms trešā lasījuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģes! Kolēģi! Es pat nedomāju, ka būs (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

S. Ābrama. Es pat nedomāju, ka būs jānāk šeit un jārunā... ka tiek mēģināts kādam aizbāzt muti, īpaši opozīcijai... pozīcijai atstājot visas piecas minūtes, opozīcijai aizbāžot muti un vispār neļaujot izteikties. Nu izlasām tomēr, kas ir piedāvāts.

Ko es gribu pateikt? Šie priekšlikumi tapa... jā, esmu pirmoreiz Saeimā un līdz šim esmu piedalījusies demokrātisku valstu demokrātiskajos forumos, kuros tiek runāts par ļoti profesionāliem jautājumiem. Debatētājiem, runājot trīs minūtes par profesionāliem jautājumiem, demokrātiski izpaužoties (ja ir, ko teikt), tas ir ļoti pietiekami.

Protams, kā tikko teica Andrejs, var runāt stundu un nepateikt neko – pirmajā minūtē pateikt visu un pēc tam iet pa apli. Jāsaka tā: nonākot šajā forumā, ārkārtīgi pārsteidz, cik daudz šeit ir bijis tukšvārdības, kas tiešām, ticiet man, profesionālajā vidē nav pieļaujams. Un mūsdienās, man liekas, ir ļoti svarīgi tomēr taupīt laiku.

Jā, es pilnīgi piekrītu Mūrnieces kundzei, ka mēs ļoti agri pabeidzam, bet tas nenozīmē, ka būsim ļoti kvalitatīvi, ja runāsim visu dienu, malsim vienu un to pašu. Domāju, deputāta vienīgais uzdevums nav no tribīnes paust vienu un to pašu, ja to var pateikt ļoti īsā laikā.

Kolēģi, mācīsimies runāt koncentrētāk, taupīt savu laiku, taupīt citu laiku, izmantot minūtes – no piecām divas – un ietaupīt tās citiem darbiem – likumprojektu kvalitātes uzlabošanai un citiem... tikšanās ar deputātiem, vēlētājiem... Taupīsim savu laiku!

Es ietaupīju divas minūtes.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! PROGRESĪVIE bieži apgalvo, ka ir jāpieņem datos balstīti lēmumi. Vai kāds ir izpētījis datus, cik vidēji ilgst viena runa, cik tā ir gara, kāpēc vajag pagarināt, vai mēs šobrīd izmantojam vidējo runas ilgumu vai neizmantojam? Kur tad ir tie datos balstītie lēmumi? Šis ir tā empīriski... liekas, ir par daudz vai par maz, nu tad, ziniet, pārrakstām tikai pārrakstīšanas pēc. Man liekas, ir jautājumi, kuriem pilnīgi pietiek ar minūti, un ir jautājumi, kuros grūti iekļauties piecās minūtēs. Jautājumu svars atšķiras. Un tas tikai normāli. Mums ir tiesības izvēlēties, cik ilgi mēs runājam.

Par to, ka citos parlamentos ir īsāks runas laiks. Bet kāds citos parlamentos ir deputātu skaits? Tikko ar skolēniem diskutējām, ka Latvijā ir viens no mazākajiem parlamentiem Eiropā. Kā jūs varat salīdzināt? Tagad salīdzināsiet ar Eiropas Parlamentu, kur ir... cik deputātu?... 700 vai cik... Varbūt attopamies.

Parasti, kad pēc sēdes mēs tiekamies raidījumā "Frakciju viedokļi" un ceturtdienas sēde noslēgusies pulksten vienos, daudzi kolēģi noslēdz sarunu ar frāzi: "Lai jums patīkamas brīvdienas!" Tātad mēs sabiedrībai ceturtdien pulksten vienos sūtām vēstījumu – patīkamas brīvdienas! Esam pārstrādājušies? Mēs tagad tērējam laiku, runājam par to, cik daudz varētu runāt, tā vietā, lai strādātu un skatītu, ar ko papildināt Kārtības rulli.

Diskutējam par Latvijas Bankas ziņojumu, varētu vēl kādu neatkarīgo iestādi... Runājam par valsts valodas politikas ziņojumu. Tas ir pareizs virziens. Bet – ka pārstrādājušies, ka vēl vairāk īsināt... man liekas, tas ir nepareizs virziens, kurā mēs ejam.

Aicinu saglabāt esošo kārtību un palikt pie piecām minūtēm. Savukārt, jūsu, Judina kungs, teikto, ka ir jāskata trešajā lasījumā vai pēc trešā lasījuma... Jūs esat tas, kurš katru reizi noraida trešā lasījuma priekšlikumus, jo, redziet, nav izdiskutēts un iesniegts pirms trešā lasījuma. Jūs šobrīd esat pretrunā nevis ar mani, bet pats ar sevi.

Tā ka, kolēģi, esam korekti, turamies pie pašu teiktā un saglabājam esošo kārtību, nevis saīsinām savas darbadienas vēl vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi un – vēl svarīgāk – Latvijas iedzīvotāji! Šī ir tā retā reize, kad es piekrītu "Nacionālajai apvienībai". Paldies. (Starpsaucieni: "Ooo!") Šīs izmaiņas ir bīstamas. Solis opozīcijas vājināšanas virzienā.

Mēs šodien ne tikai apspriežam reglamenta izmaiņas, mēs esam liecinieki bīstamam mēģinājumam ierobežot demokrātisku diskusiju. Vai zināt, kāpēc debašu laiku visvairāk izmanto opozīcija? Tāpēc, ka tieši opozīcija ir tā, kas kontrolē... varu, uzdod neērtus jautājumus un aizstāv daļu no sabiedrības interesēm. Koalīcija lielākoties ir tikai balsošanas mašīna, kas automātiski apstiprina valdības lēmumus. Tieši tāpēc šie grozījumi ir vērsti tikai pret opozīciju.

Opozīcija ir tā, kas debatē visvairāk, jo koalīcija visbiežāk klusē un pieņem klusām lēmumus... nezinu... frakcijā. Un šeit neviens... ļoti reti... Jūs varat apskatīties statistiku, cik runā opozīcija un cik runā koalīcija. Šie grozījumi ir vērsti tikai pret opozīciju.

Parlamenta debašu laiku samazināšana – tā nav tehniska daļa, bet stratēģiska manipulācija, kas apdraud opozīcijas spēju pilnvērtīgi pārstāvēt sabiedrību un kontrolēt varu. Jūs šeit dzirdējāt – neprofesionālas runas, tukša muldēšana, efektīvāks darbs, ātrāks lēmumu pieņemšanas process. Bet ko tas nozīmē patiesībā? Tas nozīmē, ka opozīcijai tiek atņemta iespēja pilnvērtīgi analizēt un kritizēt valdošās koalīcijas lēmumus. Tas nozīmē, ka atbildību nesošā vara vairs netiek pakļauta nopietnam sabiedriskam un parlamentāram spiedienam.

Mēs nedrīkstam būt naivi – šodien mums saīsina debašu laikus, rīt vispār liegs izteikties. Tas ir bīstams ceļš opozīcijas pakāpeniskai vājināšanai un galu galā – tās faktiskai likvidēšanai. Mums ir piemēri. Vai mēs gribam parlamentu, kurā lēmumi tiek pieņemti bez diskusijām, bez alternatīviem viedokļiem, kurā opozīcija ir tikai dekorācija?

Kolēģi, ja šodien mēs pieļausim šo soli, rīt jūs paši varat būt tie, kuriem liks klusēt. Nedrīkst pieļaut pārvērst parlamentu par vietu, kur opozīcija tiek apspiesta un tautas balss tiek ignorēta. Demokrātiju nevar nosmacēt ar procedūrām, Latvijas cilvēki to nav pelnījuši.

Lūdzu neatbalstīt šo un tos priekšlikumus, kuri saīsina runas laiku, mazinot opozīcijas iespējas ietekmēt varu un lēmumu pieņemšanu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Gribu atgādināt to, ko teica Judina kungs, – ka Saeimas kārtības rullī ir jāieliek vienota sistēma par to, kādi ir debašu laiki. Līdz ar to Judina kunga teiktais nozīmē, ka šis priekšlikums ir jānoraida, jo tas mēģina labot Saeimas kārtības rulli vienā vietā, un tas, Juridiskās komisijas vadītājaprāt un acīmredzot visas komisijasprāt, nav pareizi, tāpēc komisija ir vienojusies uz trešo lasījumu šo lietu sakārtot.

Līdz ar to es saprotu, ka mums ir jābalso "pret" šo konkrēto priekšlikumu.

Ābramas kundze, es nekādā veidā nevēršos pret jums vai pret jūsu pārstāvēto politisko partiju, bet jūs pati tikko teicāt, ka šis ir jūsu pirmais parlaments, no kā mēs varam izsecināt, ka, piedodiet, jums ir nedaudz mazāka pieredze, strādājot parlamentā. (Dep. S. Ābrama: "Man ir pietiekama pieredze!")

Latvija ir parlamentāra republika. Man personīgi šis ir trešais parlaments, un man ir bijusi dažāda pieredze – arī par to, kā deputāts atbildīgi izmanto laiku šeit, pie mikrofona, un cik atbildīgi viņš izmanto iespēju izsaukties no vietas. Ne vienmēr tas tiek darīts atbildīgi. Tāpēc aicinu stiprināt mūsu parlamentārās republikas tradīcijas, sistēmu un stiprināt parlamentāro darbu. Mēs neesam valdības republika, atkārtoju – mēs esam parlamentāra republika.

Līdz ar to aicinu balsot "pret" šo konkrēto priekšlikumu. Vēl vairāk – aicinu pozīciju biežāk nākt tribīnē un izmantot šo laiku – piecas vai trīs minūtes –, un argumentēt, pamatot, kāpēc viens vai otrs likumprojekts ir labs, jo diemžēl šajā, 14., Saeimā mēs vairāk dzirdam opozīcijas balsis. Koalīcija parasti klusē vai nespēj pamatot, nespēj argumentēt. To, kas ir atnācis no Ministru kabineta, vienkārši nododam. Nu, piedodiet, man jāatkārtojas – patiešām veidojas tāds kā konveijers. Brīžiem rodas šaubas, vai jūs paši esat iedziļinājušies tajos likumprojektos, kurus jūs piedāvājat.

Noslēgumā aicinu šo priekšlikumu noraidīt un uz trešo lasījumu klausīt Juridiskās komisijas sistemātiskajai pieejai, un atsevišķos gadījumos, ja būs nepieciešams, laikus koriģēt... bet šobrīd to pārsteidzīgi nedarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Drīkst apvienot debašu laikus? (Smiekli. Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Dep. A. Šlesera starpsauciens.)

E. Zivtiņš. Paldies.

Es kā pragmatisks cilvēks vienmēr esmu raudzījies uz šo no saprāta viedokļa. Vakar mūsu frakcijas sēdē es teicu: ļoti labi – samazinām, re, tūlīt mēs būsim pozīcijā un tad opozīcijai vispār neļausim runāt! Vispār – samazināt uz vienu minūti! Bet, padomājot par to dziļāk un paanalizējot situāciju, ir tā – pie kā mēs tagad nonāksim?

Būs šīs trīs minūtes. It kā ļoti labi – izsaka ātri domu, un viss kārtībā. Bet problēma ir tāda, ka, ja gribēšu parunāt ilgāk, es uztaisīšu divus vai trīs likumprojektus, izmainot pāris burtu vai komatu... vai vēl kaut ko tamlīdzīgu, līdz ar to tas padarīs mūsu darbu grūtāku, sarežģītāku un smagnējāku.

Tāpēc tiešām ļoti lūdzu padomāt par šo, jo faktiski, ātri uzmetot acis, ir it kā ļoti labi – var ātri izteikt domu un nav ko ilgi pļāpāt, bet, no otras puses, – vai tas nepasliktinās, neapgrūtinās Saeimas darbu? Ja es kaut ko gribēšu... uztaisīšu divus likumprojektus vai iesniegšu divus priekšlikumus un runāšu nevis trīs minūtes vai – kā šobrīd – piecas, bet runāšu sešas minūtes.

Tā ka šinī gadījumā aicinu balsot "pret", noraidīt un pārdomāt to uz trešo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Apvienojiet...!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, apvienojiet debašu laikus.

A. Šlesers. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Atceraties to nakti, kad šajā Saeimā tika skatīts pirmais budžets? Pozīcija gribēja saīsināt debašu laikus. Ar ko tas beidzās? Jūs gribat vēlreiz to pašu? Skaidrīte, jūs gribat to pašu?

Nu samazināsiet no piecām minūtēm uz trīs. Opozīcija katru reizi vienosies par kādu vienu, otru, trešo jautājumu, un katrs ies debatēt trīs minūtes. Četrdesmit opozīcijas deputāti – divas stundas vienam jautājumam. Divus jautājumus ieliksim, būs četras stundas, trīs jautājumus – sešas. Mēs notorpedēsim jūs ar jūsu knapajām 52 balsīm. Priekš kam? Nu nevajag! Satversmē noteikts sapulcēm piecas minūtes... bija noteikts, Satversmes tēvi savā laikā to jau bija paredzējuši.

Es būtu ļoti priecīgs, ja mēs varētu vienoties, ka samazinām uz trim minūtēm, bet tad pozīcijai ir obligāti jādebatē. Piemēram, šodien bija ministru apstiprināšana, es uzdevu jautājumus jaunajam satiksmes ministram, viņš nenāca un neko nepaskaidroja. Kā tas tā ir? Kas tā ir par attieksmi? Jūs domājat, tā ir laba attieksme pret vēlētājiem? Ir aktuāli jautājumi... jūs saprotiet.

Es piedāvāju šodien neatbalstīt šo priekšlikumu, palikt pie iepriekšējās kārtības, bet man ir lūgums pozīcijai: esiet tik laipni pret saviem vēlētājiem un pret Latvijas iedzīvotājiem kopumā un nāciet šajā tribīnē debatēt. Ir svarīgi, lai šī tribīne būtu vieta, kur notiek profesionālas debates, jo tu nevari debatēt, ja tu viens pats... Opozīcija iznāk, pasaka viedokli, bet pozīcija sēž, viņiem ir jau sagatavotas kartītes, un viņi balso. Mēs varam graut šo sistēmu, veidot jaunu, bet es vēlreiz saku: mēs, opozīcija, noteikti atradīsim kopīgus jautājumus un katrs no deputātiem trīs minūtes debatēs.

Tās trīs minūtes varēs pagarināt? Droši vien varēs par kādu pusotru minūti. Finālā tāpat piecas minūtes sanāks. Tagad ir piecas plus divas, tad būs trīs plus... cik? Trīs plus 30 sekundes? Piecas tāpat sanāks. Tad rēķiniet, ja mēs sāksim to visu apvienot... priekš kam?

Es aicinu kolēģus no pozīcijas tomēr izmantot iespēju un tad, kad nāk kāds konstruktīvs priekšlikums no opozīcijas, nākt un debatēt. Mēs labi apzināmies, ka ir virkne priekšlikumu, kuri nav nākuši no valdības, bet tie var dzimt normālās debatēs šeit, Saeimā. Es atceros tos laikus, kad šeit, Saeimā, bija deputāti, kuri nāca debatēt, un tiešām bija patīkami klausīties, notika strīdi starp pozīciju un opozīciju, nevis apsaukāšanās, bet tie bija argumentēti. Beigās sanāca tā – kāds, kurš nāca ar priekšlikumu, teica: "Es atsaucu, jūs mani pārliecinājāt." Tas, kurš ir iesniedzis, nāk un atsauc. Tas notika šeit, šajā namā, tad, kad notika debates. Jo ir jautājumi, kas ir... pēc pārliecības... Labi, ja viena partija ir labēja, cita – kreisa, debatētāji droši vien viens otru nepārliecinās, bet tad, kad notiek profesionālas debates par profesionāliem jautājumiem, it sevišķi, ja runa ir par uzņēmējdarbību vai par kaut kādiem skolu jautājumiem, kur tīri praktiski kaut kas tiek virzīts nepareizi, tad man būtu liels prieks, ja pozīcijas deputāti būtu spējīgi pieprasīt 15 minūšu pārtraukumu, negaidīt kaut kādus atgadījumus un aiziet... klau, ir izskanējusi informācija, ko mēs neesam ņēmuši vērā, un mēs tagad gribētu pārvērtēt. Varbūt noņemam jautājumu no dienaskārtības? Tā būtu normāla prakse, kādā veidā Saeimai būtu jāstrādā.

Tā ka šodien es aicinu: neatbalstām šo priekšlikumu, paliekam pie šīs kārtības, bet vienlaicīgi aicinu pozīciju nebaidīties no profesionālām debatēm par jautājumiem, kas var palīdzēt sakārtot valsti. Nevar būt tā, ka valdība kaut ko mums... Ja viss būtu labi, ja tā valdība strādātu izcili, bet, kā jau es saku, zelta pāļi, "airBaltic", "Rail Baltica" un daudz kas cits. Ir tik daudz problēmu, a jūs aroganti sakāt: "Mūs opozīcijas viedoklis neinteresē." Neiet runa par opozīciju, neiet runa par mani vai vēl kādu, kas šeit no tribīnes šos jautājumus paceļ, runa iet par iedzīvotājiem, kuri grib saņemt atbildes.

Tā ka es aicinu vienoties par sadarbību Saeimā, lai Saeimā beidzot varētu sākties profesionālas debates.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamie kolēģi, ar ko mēs šodien nodarbojamies? Manuprāt, mūsu kopīgais uzdevums ir nodarboties ar nopietnākiem izaicinājumiem, nopietnākām problēmām.

Labi, šodien arī valdībai kaut kādu mandātu iedeva, butaforiskas izmaiņas ir, tagad premjere to pasniedz kā lielu restartu... un tā tālāk. Šeit ir tas pats. Tā vienkārši ir kaut kāda darbības imitācija – iesniegt priekšlikumu priekšlikuma pēc, pamainīt no piecām minūtēm uz trijām. Ko tas dod?

Manuprāt, Saeima – tie nav gadījuma rakstura cilvēki, tie tomēr ir kaut kādi sabiedrības vērtēti, izraudzīti cilvēki, kurus sabiedrība, balsojot par viņiem... tā kā cer, ka viņi ir apveltīti ar veselo saprātu, kas neies kā roboti tribīnē un neaizņems ēteru, tāpēc ka viņiem vajag paspīdēt un aizņemt ēteru, bet ka viņi to darīs tad, kad tas ir nepieciešams, un tādā apjomā, cik ir nepieciešams, un apjoms var atšķirties.

Es atceros, Čepānes kundze tad, kad viņa bija Saeimā... bija reizes, kad viņai pietika ar 30 sekundēm, un bija reizes, kad protokolam ir vajadzīgs, juridiskām lietām... šeit, tribīnē... atstāt ziņojumu, lai tas paliek tomēr Saeimas vēsturē. Priekš kam? Priekš kam mums jānodarbojas ar kaut kādām bezjēdzībām, strīdoties jau pusstundu, stundu par piecām vai trīs minūtēm? "Par", "pret" sadaļā svarīgākais, manuprāt, ir tas, ka tad, ja izceļas debates, vienmēr tiek izmantota iespēja... runā nevis trīs vai piecas minūtes, bet runā abas puses – gan koalīcija, gan opozīcija – par konkrēto likumprojektu, konkrēto priekšlikumu. Parlamentārā demokrātijā tas tiek darīts sabiedrības interesēs, lai tā var saprast, ko domā viena... un oponējošā puse attiecīgajā jautājumā, lai žurnālisti var nolasīt... no mums... kāpēc konkrētajā gadījumā mēs balsojam "par" vai "pret". Tas, manuprāt, ir simt reižu svarīgāk nekā tas, vai mēs to darīsim divas, trīs vai piecas minūtes.

Līdz ar to... kolēģi, balstāmies veselajā saprātā, izbeidzam kasīties par sīkumiem! Saeimai ir zināmas tradīcijas – rakstītas un nerakstītas –, ievērojam tās ar veselā saprāta pieeju, un tad viss būs kārtībā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu izlabot tikai vienu faktoloģisku kļūdu. Runājot par to, ka šis ir priekšlikums, lai aizskartu opozīciju, – šo priekšlikumu deputāte Skaidrīte Ābrama uzrakstīja tad, kad viņa bija opozīcijā. Tā ka tas bija jautājums par diskusiju kultūru, nevis lai kādu ierobežotu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam otro reizi.

A. Judins (JV).

Kolēģi, paldies par debatēm. Noteikti ņemsim vērā jūsu viedokļus.

Lūdzu, nobalsojiet, tas mums palīdzēs labāk saprast Saeimas noskaņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 37, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

Inese Kalniņa. 11. – tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 12. – arī tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Dep. I. Mūrniece: "Par procedūru!")

Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Mūrnieces kundzei.

I. Mūrniece (NA).

Cienītā ziņotāja, es arī no tribīnes aicināju jūs kaut nedaudz ziņot par katru no priekšlikumiem, nevis nosaukt tikai numuru. Esiet tik laipna! Šie priekšlikumi attiecas uz parlamenta darbu. Būtu tikai saprotami, ka jūs arī mazliet ieskicētu, ko tie nozīmē. (Zālē troksnis.)

Inese Kalniņa. Paldies par ierosinājumu. Šiem jautājumiem ir veltītas vairāk nekā astoņas sēdes, kurās pilnvērtīgi diskutējām un (Starpsauciens: "Bet citi deputāti nepiedalījās!")... Protokoli ir pieejami, komisija protokolēja...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, kolēģi! Jūs ļoti labi zināt...

Inese Kalniņa. ... ir pieejami (Nav saklausāms.)... ir sūtīta frakcijām... viedokļu paušana. (Dep. I. Mūrniece: "Par procedūru!")

Sēdes vadītāja. Par procedūru. Lūdzu!

I. Mūrniece (NA).

Cienītā ziņotāja, tāpēc jau arī jūs ziņojat par šo likumprojektu, nevis tikai nosaucat priekšlikuma numuru. Ziņotāja būtība ir izstāstīt katra priekšlikuma būtību un, iespējams, arī ieskicēt diskusijas atbildīgajā komisijā. Tāda ir ziņojuma būtība, nevis nosaukt priekšlikuma numuru.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Inese Kalniņa. Paldies.

Tikko Burova kungs ziņoja un tieši tāpat norādīja (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Labi, lūdzu, ziņojiet!

Tātad 12. priekšlikums.

Inese Kalniņa. 12. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 13. – Juridiskās komisijas (Starpsauciens.) priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Priekšlikuma būtība. Būtība, ka priekšlikums – Juridiskās komisijas priekšlikums, kā jau izskanēja... ka, apspriežot valsts budžeta likumu vai tā grozījumu projektu otrajā lasījumā, katrs runātājs var runāt vienu reizi.

Mēs visi zinām, kā ir budžeta diskusijās – apspriežot budžetu, debates reizēm ir karstākas, reizēm mierīgākas, bet noteikti vajag atstāt iespēju pašam deputātam izlemt, vai viņš apvieno laikus un runā vienu reizi vai saglabā iespēju atbildēt uz kāda cita debatētāja izteiktajām replikām vai piezīmēm, vai noraidījumu viņa priekšlikumam. Tā būtu deputāta iespēja iet otrreiz un kaut īsi reaģēt uz to, ko kāds cits ir pateicis. Manuprāt, to ierobežot ar Kārtības ruļļa grozījumiem nebūtu samērīgi, jo ļoti bieži ir tā, ka, aizstāvot kādu būtisku priekšlikumu, priekšlikuma iesniedzējs noziņo par to, aicina atbalstīt, un tad kāds cits kāpj tribīnē un pasaka: tu neesi sapratis, tā nav, un tā nav, un tas viss ir aplami! Tad deputātam ir iespēja kāpt tribīnē un (Starpsauciens: "Tieši tā!") šim priekšlikuma noraidītājam oponēt.

Ar šo priekšlikumu jūs aizliedzat oponēt tam, kurš ir aicinājis noraidīt kādu no deputātu priekšlikumiem... viņš otrreiz vairs nevar pat reaģēt, varētu tā teikt... vienkārši izsakoties, kāds uzkāps un pateiks, ka tas priekšlikums nekam neder, jo tas cilvēks neko nesaprot, un viņam nebūs iespējas otrreiz kāpt tribīnē. Manuprāt, tas nav samērīgs ierobežojums, lai kā mēs gribētu budžeta apspriešanas procesu īsināt. Laiks ir viens... bet iespēja uzkāpt tribīnē otrreiz, lai izteiktu kādu repliku par iepriekš dzirdēto tomēr ir pārāk liels ierobežojums.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Kolēģi, šie grozījumi, manuprāt, nav atbalstāmi. Un es gribu akcentēt... daudz ko es aktualizēju jau tad, kad mēs pieņēmām budžetu. Arī ar tām pilnvarām, kuras mums kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem ir dotas... faktiski nav, lai arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ir vajadzīga pielaide, lai strādātu... realitātē mēs tiekam pataisīti par tādām kā balsošanas mašīnām un mums trūkst gan informācijas, gan pilnvaru aktīvāk darboties.

Tāpat mēs diskutējām par to, cik budžets ir vai nav pieejams un caurskatāms, un pie tā visa mums bija... man bija, jāsaka, diezgan labas diskusijas arī ar PROGRESĪVO pārstāvi, ar Andri... ar tevi ir bijušas par šo jautājumu, par to, kā padarīt budžeta jautājumu pārskatīšanu atklātāku. Un man šķita, ka mēs šajā jautājumā esam sabiedrotie.

Šis ir tāds jautājums, kādā budžeta izskatīšanas virzienā mēs dodamies, – vai tādā, kas ir atklāts, atvērts un iesaistošs, vai tādā, kas ir slēgts, mehānisks un caur Saeimu vienkārši tehniski izlaists. Manuprāt, nevar būt pilnvērtīga diskusija... pat ja laiks ir īsāks... ja nav iespēju divreiz runāt, jo citādi sanāk, ka tā ir ziņošana, nevis diskutēšana, mēs katrs kāpjam tribīnē, pasakām savu viedokli, un viss, bet pilnvērtīga diskusija, it īpaši par budžetu, kas ir valsts svarīgākais dokuments, rodas tad, kad ir iespēja reflektēt jeb atbildēt, aizstāvēt, ja ir bijis pārpratums, tad precizēt. Pat ja tas ir īsais laiks. Bet man šķiet nepareizi... jo tad zūd jebkāda veida kultūra. Nav jau jāizmanto, tas jau nav pienākums, tās ir tiesības – tiesības otrreiz debatēt.

Tāpēc man gribētos saprast, kādi ir tie argumenti vai kas ir tas kaut kas cits, ar ko jūs uzlabosiet budžeta pieņemšanu, ko jūs liksiet pretī? Šobrīd tas nozīmē vienkārši sašaurināt un budžeta pieņemšanu padarīt vēl mehāniskāku, nevis to, par ko mēs esam daudz it kā neformāli runājuši, – ka vajadzētu padarīt tieši atklātāku... un Saeimas lomu palielināt. Tagad... mums vēl vairāk būs tas, ka izpildvara sagatavo budžetu. Jā, Satversme tā paredz, bet mēs pat nevarēsim normāli to izvērtēt un izdiskutēt. Manuprāt, tas nav pareizi, tāpēc aicinu šo priekšlikumu noraidīt un domāt tieši par pretējo – kā budžeta pārskatīšanu un pieņemšanu mēs varam padarīt atklātāku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Kolēģi, kāpēc mēs par šo jautājumu runājam un runājam arī saistībā ar to, kā parlaments strādā? Tāpēc, ka jau šodien, jau tagad parlaments nestrādā pēc būtības tā, kā tam ir jāstrādā. Vispirms, ja runā par priekšlikumu, ir pilnīgi skaidrs, ka katram deputātam runāt divas reizes par katru priekšlikumu, tas nozīmē arī reaģēt uz debatēm, būt klātesošam, ieklausīties citos kolēģos un atbildēt, un tad tieši debatēs mēs varam runāt par to, lai būtu pareizie lēmumi.

Bet es nācu runāt arī... Pēc būtības mums nenotiek debates, tāpēc ka ziņotājs neziņo par katru priekšlikumu pēc būtības un pēc jēgas. Ziņot – tas nozīmē ne tikai nosaukt priekšlikuma numuru, to arī Saeimas priekšsēdētāja tikpat labi varētu darīt. Tad kāpēc mums ir vajadzīgs ziņotājs? Lai pēc tam mēs varētu debatēt par šo priekšlikumu pēc būtības. Ziņotājs ziņo, kāpēc šāds priekšlikums ir radies, arī par iesniegšanas un apspriešanas argumentāciju un par komisijas lēmumu. Normālā lietu kārtība paredz, ka pēc debatēm ziņotājam vēlreiz ir iespēja komisijas vārdā sniegt ieskatu un argumentāciju. Bet šī normālā lietu kārtība ir parlamentā tad, ja parlaments pēc būtības strādā, ja debatē, ja deputāti ir klātesoši. Un sāksim jau ar to – ja ir vēlme debatēt, ja arī koalīcijai ir vēlme debatēt. Ja nav vēlmes debatēt, tad arī politiskā argumentācija tiek noplicināta, pati politika tiek noplicināta un mēs ejam populismā... ja ir šāda debašu kārtība – ja būtībā debašu nav, mēs ejam populismā.

Es domāju, ka... godātie kolēģi no koalīcijas, kuri ir piedalījušies šīs komisijas un apakškomisijas darbā, ja ziņotāja neziņo pēc būtības un tā, kā tam ir jābūt par katru priekšlikumu... un es vēlreiz uzsvēršu: jā, ir iespējams, ka ziņotājs neziņo, bet, ja kāds no deputātiem lūdz un turklāt to lūdz vairākas reizes, tad tomēr ziņotājs pilda savu ziņotāja faktisko lomu un skaidro, kāpēc šāds priekšlikums ir radies un kādi ir galvenie argumenti "par" un "pret", jo īpaši gadījumos, ja parlaments to lūdz.

Kolēģi, aicinu arī koalīciju nākt skaidrot un atbildēt. Šīs nav tikai opozīcijas debates par šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Manuprāt, šis ir ļoti būtisks jautājums, jo jūs man piekritīsiet – es ceru, ka jūs man piekritīsiet, – tieši budžeta izskatīšana parlamentā ir svarīgākais dokuments, svarīgākais brīdis, kad parlaments strādā... pieņem valsts pamatbudžetu. Līdz ar to skatīt tikai šos priekšlikumus un ļaut debatēs piedalīties tikai vienu reizi (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Viļuma kungs, vienu mirklīti! Kolēģi, mazliet klusāk! Paldies.

J. Viļums. ... tas vēl vairāk pazemina parlamenta lomu mūsu valstī.

Jau tā budžeta izskatīšanas un priekšlikumu iesniegšanas process mūsu valstī ir novests līdz tam, ka pēc būtības valdība, koalīcija pasaka saviem deputātiem: labāk vispār nesniedziet priekšlikumus... arī opozīcija – labāk nesniedziet vispār, jo tik un tā beigās katrs priekšlikums iet caur valdības sietu. Pēc tam valdība izvērtē šos priekšlikumus un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija – atbilstoši valdībā lemtajam – noraida vai ļoti retos gadījumos atbalsta priekšlikumus. Beigās mēs panākam to, ka Saeima pēc būtības neiesaistās budžeta koriģēšanā, un, manuprāt, tā ir pilnīgi nepareiza prakse, kas ir iegājusi mūsu valstī.

Kas tālāk, kolēģi? Varbūt pamainīsim Saeimas kārtības rulli un aiziesim līdz tam, ka vispār budžetu skatām tikai vienā lasījumā un bez debatēm? Ja jau Ministru kabinets ir par to vienojies un visas ministrijas to ir sīki izskatījušas, ko tad... es atvainojos par tādu nedaudz nepieklājīgu salīdzinājumu vai teikumu – ko tad tiem deputātiem bāzt iekšā savus degunus? Ja valdība tā ir lēmusi – miers, punkts, nav, ko viņiem debatēt ne vienu reizi, ne divas reizes! Tas uz to iet, kolēģi!

Tāpēc es aicinu nevirzīt tālāk šo priekšlikumu un aicinu opozīciju nebalsot par šo priekšlikumu, ne tikai nebalsot "pret", bet nebalsot vispār, nepiedalīties šajā balsojumā. Ja koalīcija šādi grib pazemināt parlamenta lomu, tad, lūdzu, koalīcija, dariet to un pēc tam neapvainojieties, ka opozīcija neatbalsta jūsu aplamo soli uz parlamenta lomas samazināšanu mūsu valstī!

Es aicinu opozīciju par šo priekšlikumu nepiedalīties balsojumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Ir pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics – frakcijas vārdā, līdz ar to viņam ir tiesības runāt pirms visiem. Lūdzu!

E. Jurēvics (JV).

Godātie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Divas lietas par konkrēto priekšlikumu. Atcerieties, izskatot pēdējos divus budžetus, mēs vienojāmies, ka budžeta otrajā lasījumā par priekšlikumiem bija trīs plus viena minūte. (Starpsauciens.) Protams, divreiz, jā. Es personīgi uzskatu, ka varētu būt... skatīties arī uz priekšu... ka ir šī iespēja runāt divreiz, bet laiks, izskatot budžetu, ir jāsamazina, lai mēs varētu koncentrētāk strādāt. Un pēdējie divi budžeti... mēs koleģiāli par to cits citu informējām, ka tāds lēmums varētu būt.

Tas, ko es kopumā par Saeimas kārtības rulli gribu teikt, arī piedāvāt opozīcijai, – ņemot vērā to, ko Juridiskās komisijas vadītājs teica, ka uz trešo lasījumu Juridiskajam birojam ir uzdots pārvērtēt visu debašu laiku, dažādas sadaļas, jo patiešām mēs redzam, ka pirmajā lasījumā (Zālē troksnis.)... debates ir piecas plus trīs minūtes, lēmuma projektos – 15 minūtes... un tā tālāk... ļoti dažāds ir šis regulējums, un skaidrs, ka ir nepieciešama kopējā izvērtēšana.

Tas, ko es piedāvāju (Zālē troksnis.)... kolēģi, tas, ko es piedāvāju, pirms šis jautājums tiks izskatīts Juridiskajā komisijā, – sasaukt Frakciju padomi, kur ir visu frakciju vadītāji un Prezidija locekļi, un izdiskutēt šo jauno, arī Juridiskā biroja redzējumu un mēģināt vienoties par kompromisiem. Kolēģi, aicinu uz šādu variantu... virzīties arī uz priekšu, strādājot pie trešā lasījuma. Esam gatavi koleģiāli diskutēt, jo jāatceras, ka šie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi ir ļoti ilgi diskutēti apakškomisijā, komisijā, tie nav nākuši pēkšņi.

Kolēģi, es esmu gatavs kopā ar jums Frakciju padomē arī pirms trešā lasījuma, pirms virzāmies uz priekšu, diskutēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Viktorijai Pleškānei.

V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, ja jūs tā piedāvājat, tad nobalsojiet "pret". Ja jums ir... vai mums ir vēl trešais lasījums... bet tad parādiet savu valstsgribu, šoreiz nobalsojiet "pret" un parādiet mums, ka mēs varam jums uzticēt šajā... un tad uz trešo lasījumu dariet tālāko darbu, jūs to parādījāt, kad mēs pieņēmām divos lasījumos budžetu... jau tajā laikā koalīcija (pozīcija) vienojās un aizrādīja mums, neatļāva runāt piecas minūtes plus trīs, saīsināja laiku. To jūs varat darīt katru reizi. Bet vai vajag šoreiz mainīt Kārtības rulli un mainīt debašu laikus? Tomēr redzu, ka notiek sarunas. Ceru, ka šie priekšlikumi būs atcelti.

Pie šī priekšlikuma gribu minēt... pieņemot valsts budžetu... valsts budžets, kā teica kolēģis, ir viens no galvenajiem dokumentiem valstī un parlamentā. Tā nav tikai kaut kāda saimnieciskā darbība, tas ir politisks lēmums, kur tiek virzīta nauda un kā tā tiks tērēta. Tas ir galvenais dokuments parlamentā. Un aizliegt runāt divas reizes?!

Spilgts piemērs, kā bija. Atgādinu jums 2025. gada budžeta pieņemšanu. Vadot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, tās priekšsēdētājs varēja nozīmēt komisijas sēdi jebkurā dienā. Šoreiz tā tika sasaukta pirmdien, bet es biju Latgalē, nevarēju atbraukt, bija liegts piedalīties arī attālināti... aizstāvēt savus priekšlikumus. Lēmumu es saņēmu tad, kad varēju noklausīties komisijas sēdi. Kā komisijā Pleškānes priekšlikums, tā noraidīts, Pleškānes priekšlikums –noraidīts. Nebija gandrīz nekādu pamatojumu. Nebija iespējams piedalīties attālināti vai atbraukt. Par to, ka komisijas sēde nozīmēta pirmdien desmitos, es uzzināju tikai pirmdien, jo neesmu tajā komisijā un arī komisijas locekļi... nezinu, palīgi... nebija informējuši, cikos un kad būs komisijas sēde.

Aizstāvēt savus priekšlikumus komisijā es nevarēju, šeit bijušais komisijas priekšsēdētājs bija vairākreiz izteicis savu personīgo subjektīvo viedokli... Ja tādi gadījumi būs, man pat nebūs iespējas atnākt un aizstāvēt sevi. Jūs atņemat iespēju aizstāvēties vai debatēt, kaut ko pamatot.

Opozīcijai jābūt saklausītai, arī runājot otro reizi, oponējot jums. Jā, Kārtības rulli varat mainīt, bet, ja budžetā tiek pieņemts vai netiek pieņemts (īpaši, ja netiek pieņemts) kāds grozījums, tad referentam jāspēj paskaidrot... jābūt iemaņām... kāpēc netika pieņemts, nevis tikai pateikt, ka nav pieņemts, un viss.

Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Bet, ja jūs vienojaties, tad redzēsim, kā jūs spējat pildīt savus solījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Jurēvicam otro reizi – frakcijas vārdā. (Starpsauciens.)

Tāpēc ka frakcijas vārdā... frakcijas vārdā var runāt. (Starpsaucieni.)

Lūdzu!

E. Jurēvics (JV).

Kolēģi! Es saklausīju opozīcijas aicinājumu (Zālē troksnis.), es saklausīju opozīcijas aicinājumu... kolēģi, lūdzu, ieklausieties, lūdzu, ieklausieties! Kolēģi, es saklausīju opozīcijas aicinājumu. Piekrītu, ka par šo jautājumu – par debatēm – mums pēc tam (uz trešo lasījumu) atsevišķi ir jāpārrunā Frakciju padomē. Tādēļ informēju, ka šobrīd, arī pārrunājot ar koalīcijas partneriem šo priekšlikumu, mēs neatbalstīsim, atturēsimies un par debašu jautājumiem... iesim uz priekšu... uz trešo lasījumu.

Aicinu pārtraukt debates – šo priekšlikumu mēs neatbalstīsim un koleģiāli izrunāsim.

Paldies. (Starpsaucieni. Starpsauciens: "Nākamais ir tāds pats!" Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Redz, kā nobijās! (Starpsauciens: "Nobijās!") Kā ļoti sens deputāts es varu teikt, ka šādi priekšlikumi ir tiešām ļoti īpatnēji. Atceros ļoti dažādus precedentus, kādi ir bijuši. Deputāts uzstājās Saeimā, aizstāvot savu priekšlikumu, atnāca ministrs, kurš informēja, ka ir rasts risinājums kādā resorā vai atradīs risinājumu, un tad priekšlikumu otrajā uzstāšanās reizē atsauca.

Ir jāsaprot, ka šobrīd sanāk, ka Jaunā VIENOTĪBA ir visnedemokrātiskākā partija Saeimā (Starpsauciens.), kura mēģina saīsināt debašu laikus un to, cik reižu vispār deputāti varētu uzstāties Saeimas sēdē. Es nezinu, kā uz to reaģēt. Nezinu, kā uz to reaģēt, jo jāsaka, kā ir: Satversmes tēvi ir bijuši gudri, mēģinot nodrošināt kaut kādu politisko līdzsvaru starp visām Saeimā ievēlētajām partijām, tāpēc ir radīta tāda kārtība. Tajā brīdī, kad tā tiek izjaukta, situācija ir interesanta.

Domāju, ka tajā brīdī Zaļo un Zemnieku savienība var paņemt premjerministru, sabloķēties kopā ar citiem politiskajiem spēkiem, atstājot Jauno VIENOTĪBU opozīcijā. Un tad viņi varēs izbaudīt iespēju debatēt par budžetu vienu reizi trīs minūšu garumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (NA).

Redzam, ka debatēm tomēr ir jēga. Ja nebūtu bijusi iespēja izteikties (Zālē troksnis.), iespēja nākt vairākas reizes, tad nez vai mēs Jurēvicu pārliecinātu. (Starpsauciens.) Jurēvica kungs cita acī redz skabargu, pats savā neredz baļķi. Tikko divreiz pieteicāties, uznācāt šeit, tribīnē, un diskutējāt.

Man liekas, vispār nav pamata... tas nav arguments... samazināt, neļaut debatēt otro reizi. Tad kāda no mums te jēga, ja mēs nevarēsim debatēt, nevarēsim pārliecināt par savām idejām, kāda ir jēga Saeimas debatēm?

Otra lieta. Redzēju, ka kolēģi ne līdz galam saprata to aspektu, ko norādīja Mūrnieces kundze. Runa ir par ziņošanu.

Atceros – jaunībā vadīju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, precīzāk, tas bija iepriekšējā Saeimā, un tajā sasaukumā bija ļoti daudz jaunu deputātu, jaunu komisijas vadītāju. Tā laika Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze aicināja komisiju vadītājus pie sevis, mums bija sapulce, kurā norādīja, ka ir jāziņo, kā ir jāziņo, ka tam ir mērķis, kādēļ tas tiek darīts, jo atnākt kā konveijerā vienkārši noskaitīt priekšlikumus – viens, divi... atbalstām, atbalstām – nav nekādas jēgas.

Šajā gadījumā, ja tie ir tik fundamentāli priekšlikumi, būtu nepieciešams paskaidrot, kādēļ tāds lēmums, kuri deputāti bija "pret", kuri – "par", kādi bija argumenti. To mēs šeit vispār nedzirdam. Atnāk, nober kā pupas un aiziet malā.

Te vajadzētu iesaistīties arī komisiju vadītājiem, jo šie ir Kārtības ruļļa grozījumi. Tie ir nopietni jautājumi. Tiek mainīts tas, kā Saeima ir strādājusi paaudzēm ilgi, kā ir strādājušas iepriekšējās Saeimas.

Tas, kas šeit notiek, es domāju... labi, jums ir bijušas piecas, sešas, septiņas komisijas sēdes, bet to jau mēs šeit nedzirdam. Visi deputāti nepiedalās komisijā. Tur piedalās konkrēti deputāti. Jā, varam izlasīt, iepazīties ar priekšlikumiem, bet mēs gribētu dzirdēt, kā notika priekšlikumu izskatīšana – kas iebilda, kas neiebilda. Tā ka šeit (Starpsauciens.) tas nebija, kā saka, tikai pakratīt ar pirkstu.

Ja nāksim un turpmāk ziņosim par šo likumprojektu, par priekšlikumiem, tad, Kalniņas kundze, aicinu nākt un ziņot konkrēti par katru priekšlikumu. Mēs jau varam izlasīt: 1., 2., 3... atbalstīts, nav atbalstīts... Tā, lūk.

Manuprāt, pārgalvīgi ātri pieņemti priekšlikumi, kas grauj Saeimas būtību un garu, kāds te ir bijis paaudzēm ilgi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis nav nekas jauns, jo Eiropas kreiso un sarkano progresīvistu ideja ir cenzūra un vārda brīvības ierobežošana. Tas viss ir normāli. Vitenberga kungs te atnāk un runā, bet viņš nav sapratis ideju.

Pamēģiniet, teiksim, tikt pie vārda... jūs gribat pa radio pateikt, ka klimata histērija ir muļķība vai vēl kaut ko... jūs jau nemaz tur netiksiet. Tāpat arī debatēs. Kāpēc jāļauj opozīcijai kaut ko tukši runāt par budžetu, pareizi?

Bet ir viena nepatīkama lieta, godājamie kolēģi, ko jūs neesat ņēmuši vērā. Atceros, Saeimā bija divas reizes... varbūt ir bijuši vairāki gadījumi... kad mēģinājumi aizbāzt opozīcijai muti un ierobežot, piemēram, uzstāšanās laiku, ir beigušies ar kārtīgu presingu no opozīcijas puses. Un presings izpaudās ļoti vienkārši – atceros, ka vienreiz, kad bija budžeta apspriešana līdz pusnaktij un pozīcijai nebija kvoruma, visi no opozīcijas gāja runāt. Tad arī bija šādi mēģinājumi... man liekas, pat līdz vienai minūtei bija saīsināts. Beigās, protams, kad pozīcija saprata, ka šādā veidā turpināt nevar, ātri tika atjaunota vecā kārtība.

Tāpēc laicīgi aicinu pozīciju nenobalsot "par" šo likumprojektu un aizsūtīt to atpakaļ komisijai jau šajā lasījumā. Vienkārši pēc savas pieredzes... ticiet man, Jaunā Vienotība, lai kādi jūs esat blēži, bet jūs taču neesat muļķi! Jūs saprotat, kas jums draud. Jebkurā budžeta sēdē jūs sēdēsiet šeit trīs nedēļas (Starpsaucieni.)... varēsiet no morga atvest līķi, pieslēgt tam elektrodus, lai balso, bet nesavāksiet visu... Jūs nevarēsiet vairs nekur aizbraukt – ne uz vienu sanāksmi, ne ar vienu delegāciju. Šie presingi divas reizes ir ļoti labi pārmācījuši šādus gudriniekus.

Nu nāciet pie prāta! Un neatbalstiet šos priekšlikumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Gribu pateikt paldies Jurēvica kungam – ka jūs ieklausījāties opozīcijā. Es tiešām to novērtēju. Paldies! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Divas lietas.

Pirmā. Lūdzu, nesalīdzināsim Saeimas, likumdevēja, un neviena no Eiropas, pasaules likumdevējiem darbu ar parlamentārajām asamblejām, kādas mums notiek, kurās mēs, vairāki kolēģi, piedalāmies. Parlamentārajās asamblejās darbs ir pavisam citādāks. Tur nav likumdošanas darba, tur ir deklarācijas un ziņojumi, ko pieņem. Tā ir viena lieta.

Otrā. Šo priekšlikumu nedrīkst atbalstīt. Jau šobrīd Saeimas, likumdevēja, iesaiste valsts budžeta apspriešanā, pirms tas tiek izskatīts pirmajā un otrajā lasījumā, ir ļoti, ļoti minimāla. Vai kāds ministrs tagad, kad noslēgsies šā gada pirmais ceturksnis, nāks uz Saeimas attiecīgo komisiju un ziņos par situāciju savā nozarē, par to, ko plāno nākamā gada valsts budžeta projektā likt iekšā? Vai finanšu ministrs nāks ziņot par stāvokli? Tas būtu jādara reizi ceturksnī, un tad Saeima būtu vairāk iesaistīta.

Šādi priekšlikumi nav atbalstāmi, jo tie savā būtībā ir pilnīgi pretēji Latvijas Republikas pamatiem. Latvijas Republika ir parlamentāra republika, tā nav birokrātiska republika, tā nav izpildvaras republika, tā ir parlamentāra republika. Tas mums visiem jāatceras, kad sniedzam dažādus priekšlikumus par Saeimas deputātu debašu laiku saīsināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam otro reizi.

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Izmantošu otro reizi un pavisam īsi koriģēšu pirms tam sevis teikto, aicinot nebalsot. Gribu koriģēt – aicinu balsot "pret".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 13. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 35, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. Nākamais – 14. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Arī par runas laika samazināšanu. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei (Starpsauciens.)...

Labi, labi. Tad, lūdzu, balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 1, pret – 34, atturas – 45. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir par runas laika izmaiņām tad, kad otrajā lasījumā tiek apspriests valsts budžeta likums vai tā grozījumu projekts. Referentam, Ministru prezidentam, Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā runas laiks nedrīkst pārsniegt 30 minūtes pirmajā reizē, piecas minūtes otrajā reizē un trīs minūtes katrā no turpmākajām reizēm. Šo priekšlikumu Juridiskā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Aicinu balsot "pret" un ļaut ministram izteikties un komentēt deputātu izteiktos argumentus ne trīs minūtes, bet piecas, un ministri to dara vairākkārt. Lai ministri runā, lai izskan argumentācija. Redziet, es kā opozīcijas pārstāve šobrīd iestājos par koalīcijas un ministru tiesībām skaidrot savu viedokli parlamentā.

Aicinu balsot "pret" šo priekšlikumu, lai gan uzskatu, ka pirmais runas laiks – 30 minūtes – un piecas otrajā pēc būtības nav nepareizi, par to var runāt un debatēt, bet pret trīs minūtēm man ir iebildumi. Ļaujiet ministriem runāt! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es arī aicinu neatbalstīt, jo šodien bija debates, neviens ministrs nenāca un nerunāja, līdz ar to – ja nerunā, tad var teikt, ka vispār ministriem aizliegts šeit runāt... nevajag, priekš kam.

Pareizā kārtība, kāda šeit vēsturiski ir bijusi, kad, piemēram, skata budžetu vai kādu citu svarīgu likumprojektu, – te sēž ministri, un, ja gadījumā kāds deputāts runā un argumentē, kāpēc kaut kas nepareizi vai pareizi, ministrs uzreiz nāk un argumentē, un ministram nav nekādu ierobežojumu, mēs nevaram ierobežot ministrus. Tas, ka mūsu ministri vispār nedebatē, tā ir cita problēma, bet vai tad tāpēc mēs sniegsim priekšlikumu, ka ministriem nav jādebatē?

Tā ka es aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Kolēģi! Redzot priekšlikumus, kuriem mēs ejam šobrīd cauri, man rodas iespaids, ka lielai daļai iesniedzēju vispār nav ne mazākās izpratnes par to, ko nozīmē parlamentāra demokrātija. (Starpsauciens.) Tai skaitā, iespējams, komisijas deputātiem... tādā gadījumā.

Piedodiet, debates ir nepieciešamas, lai ne tikai pārliecinātu un skaidrotu jautājumus Saeimas deputātiem, bet katrs Saeimas deputāts pārstāv arī noteiktu elektorāta daļu, noteiktu vēlētāju skaitu, un debatēs, nākot ministram vai premjeram šeit skaidrot, tiek izskaidrots plāns, kas tiek darīts, kāpēc tiek darīts, argumentācija un viss pārējais. Tas ir vajadzīgs sabiedrības labad.

Parlamentārajā demokrātijā parlaments ir tas, kur tiek izdebatētas lietas, notiek dzīva diskusija, bet šobrīd tas viss, kas ir iesniegts... Kārtības rullī, parlamentu padara par kaut kādu vienkāršu formalitāti. Padebatēsim pāris minūtes – viss, pietiks. Debatēsim vienreiz. Ja būs nepieciešama dzīva diskusija, otro reizi tu vairs nevari aiziet un reflektēt uz kāda teikto. To visu ņemsim nost. Premjeram vai ministriem neļausim runāt. Priekš kam? Bet problēma ir tajā, ka viņi pat stundu nerunā, viņi vispār nerunā, nenāk un nestāsta par jautājumu.

Ko ir secinājusi Kulberga vadītā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica"? Problēma ir tajā, ka uz Saeimu tika nestas nepareizās lietas par "Rail Baltica" – nepareizie plāni un nepareizās kartes. Saeimā šis jautājums netika vispār izlemts, tas tika izlemts kaut kur citur. Miljardu vērtībā! Tas vispār diskreditē un degradē Saeimas ideju.

Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir ļoti vienkāršs. Saeima uzdod jautājumu: kāda mārrutka pēc vispār šeit vajadzīgi 100 Saeimas deputāti? Pietiks ar 50. Pietiks ar 10. Un viss būs labi, jo tāpat visu izlemj un diskutē 10.

Mans ierosinājums – visu šo murgu vienkārši izmest ārā un Saeimai nodarboties ar jēdzīgām lietām. Pretējā gadījumā es iesniegšu pietiekami daudz priekšlikumu, ka Saeimas deputātiem un komisiju vadītājiem jāsāk ievērot Saeimas kārtības rullis. Pusgadu mēs tiesājamies ar Ābramas kundzi, un tiesa ir pateikusi, ka pārkāpumi bijuši rupji un man bijusi taisnība.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu!

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 31, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. Nākamais – 16. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Līdzīgs iepriekšējam, bet ar atšķirīgiem runas laiku ilgumiem. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 17. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Papildina uzskaitījumu, par ko var tikt pieņemts lēmums, tātad arī par politikas dokumentiem, kas apstiprināmi ar Saeimas lēmumu. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 18. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir runa par valsts budžeta likuma apspriešanu. Pārējiem runātājiem otrajā lasījumā runas laiks ir saīsināts. Ja mēs pārskatām visus debašu laikus kopā sistēmiski, tad attiecīgi droši vien varētu balsojumā atturēties (Starpsauciens: "Balsojam!"), kaut gan komisija atbalstīja šo laika samazinājumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – nav, pret – 33, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa.19. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē kārtību, kā var apvienot laikus, kad var lūgt laika pagarināšanu. Laika pagarināšanu runātājs var lūgt tikai tad, kad beidzies apvienotais runas laiks. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 20. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Paredz saīsināt runas laiku. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens.)

Neatbalstīja. (Starpsaucieni.) Vajag balsojumu? (Starpsauciens: "Nē!") Labi.

Inese Kalniņa. 21. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tīri redakcionāls – sakārto tekstu. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 22. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 23. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē tekstu, norādot, ka ir jāiesniedz motivēts priekšlikums, lai Saeimā tiktu izskatīts lēmums par likumprojekta steidzamību. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 24. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tīri redakcionāls. Vārds "ministrs" tiek aizstāts ar vārdiem "Ministru kabineta loceklis", kura pilnvarojumā tā parlamentārais sekretārs var rīkoties Saeimā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir runa par to, ka, skatot valsts budžeta likumu vai tā grozījumu projektu otrajā lasījumā, pēc referenta ziņojuma, ja vēlas, runātājs var izteikt frakcijas viedokli. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 27. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Paredz izslēgt nosacījumu, ka priekšlikumi ir pēc iespējas jāsakārto 101. panta noteiktajā secībā. Komisija neatbalstīja šādu priekšlikumu, atstājot iepriekšējo kārtību.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 28. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 111. panta pirmajā daļā vārdus "valdībai un pašvaldībām". Ir runa par dotajiem uzdevumiem, lai pieņemtos likumus varētu pienācīgi piemērot, bet attiecīgi šie dotie uzdevumi varētu attiekties arī uz plašāku institūciju klāstu, līdz ar to pamats izslēgt šos vārdus. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 29. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz, ka pēc likuma pieņemšanas atbildīgajai komisijai Saeimas tīmekļvietnē ir jāpublicē paskaidrojošais ziņojums. Šis ir jauns ierosinājums, kas papildinās anotāciju. Priekšlikums ir pamatots ar to, ka, gatavojot anotāciju, tātad sākotnējā versijā, varētu arī neparādīties visi priekšlikumi, kas likumdošanas procesā parādās Saeimas darbā, līdz ar to informācija arī par šiem priekšlikumiem kaut kur būtu jāatspoguļo. Šo funkciju pildīs ziņojums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 30. – deputāta Viļa Krištopana priekšlikums. Paredz, ka ikvienam ministram ne vēlāk kā 1. februārī jāiesniedz Saeimai ar Ministru prezidentu saskaņotu ikgadējo ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību savā ministrijā. Ņemot vērā ministru skaitu un arī ziņojumu skaitu, kas jau šobrīd ir iestrādāti Saeimas kārtības rullī, komisija neuzskatīja priekšlikumu par pamatotu un neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 31. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Paredz, ka izglītības un zinātnes ministrs katru gadu ziņos par valsts valodu. Bet vēlos norādīt, ka pirms nedēļas mēs Saeimā jau attiecīgi grozījām Saeimas kārtības rulli saistībā ar ziņojumu, kuru nevis izglītības un zinātnes ministrs, kā piedāvā "Nacionālā apvienība", bet Ministru kabinets iesniegs reizi divos gados. (Starpsaucieni: "Balsojumu!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 17, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 32. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Ā, es atvainojos!

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Deputātes! Deputāti! Šis ir mans kārtējais mēģinājums kaut ko reāli darīt, lai valsts pārvalde ātrāk modernizētos, mazinātos birokrātiskais un administratīvais slogs. Divi mēģinājumi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā bija neveiksmīgi, deputāti nesaprata manus centienus uzlikt pienākumu valsts pārvaldes iestādēm pašām kaut ko darīt un informēt par to savā mājaslapā. (Zālē troksnis.)

Es nolēmu, ka ir nepieciešams acīmredzot caur Saeimas...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

S. Ābrama. ... caur Saeimas kārtības rulli uzlikt tādu pienākumu, teiksim, Ministru prezidenta debašu laikā vai kādā citā formātā Valsts kancelejas vadītājam sniegt regulāri – katru gadu – informāciju, kas tiek darīts birokrātijas apkarošanai. Manuprāt, tas būtu disciplinējoši un liktu tiešām kaut ko darīt. Jau divus gadus klausos par birokrātijas mazināšanu nekustamo īpašumu jomā, bet mēs zinām, ka vēl tāls ceļš ejams.

Mēs ļoti maz redzam reālus darbus, tāpēc šis būtu mēģinājums... un aicinājums arī deputātiem šo atbalstīt, lai mēs varētu par to debatēt un redzēt, kas tad ir reāli izdarīts, nevis gadu no gada dzirdam vienu un to pašu. Tai pašā laikā sūdzamies, ka valsts pārvaldē joprojām ir milzīgs administratīvais slogs un birokrātijas pārpilni...

Tāpēc arī priekšlikums – papildināt ar jaunu pantu redakcijā, kas uzliktu par pienākumu... manā skatījumā, visatbilstošākais būtu Valsts kancelejas vadītājs, kas regulāri, reizi gadā, ziņotu par birokrātijas mazināšanas jomā paveikto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Paldies Ābramas kundzei par priekšlikumu. Aicinu atbalstīt.

Gribam tiešām šeit redzēt valdības pārstāvjus. Ja premjerministre nāk ziņot par tik svarīgu jautājumu, laipni lūgta! Un kāpēc arī lai Latvijas Bankas vadītājs nenāktu reizi gadā ziņot?

Tad, Ābramas kundze, varētu arī debates par valsts valodas politiku reizi gadā, nevis reizi divos gados. Tas pienāktos pie lietu kārtības.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 37, pret – nav, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 33. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Saskaņā ar šo priekšlikumu ir piedāvāts svītrot nosacījumu, ka, uzdodot deputātu jautājumus, tie nedrīkst ietvert vērtējumu. Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 34. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Paredz mainīt runas laiku. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 35. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Pēc atbildes saņemšanas jautājuma iesniedzēji var uzdot ar iesniegto jautājumu saistītus papildjautājumus. Saskaņā ar šo priekšlikumu ir paredzēts uzdot ne vairāk kā trīs šādus papildjautājumus. Iepriekš bija divi. Un ir palielināts runas laiks. Bija divas minūtes, tagad ir viena minūte. Šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Bija viena, tagad divas – no vienas uz divām minūtēm.

Inese Kalniņa. No vienas uz divām.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei (Starpsaucieni.)...

Ko, lūdzu? Mums ir 35. priekšlikums. 35. priekšlikums, kolēģi!

S. Ābrama (PRO).

Kolēģi! Negribu debatēt, tikai gribu pievērst uzmanību tiem opozīcijas pārstāvjiem, kas iepriekš runāja par to, ka te tiek grauta demokrātija... aizbāzta mute. Laikam Ramonas kundze teica, ka vairs nedrīkstēs uzdot jautājumus amatpersonām, ministriem un tā tālāk.

Tad, lūdzu, šie divi panti tieši to paredz un pat paplašina, jo, skatoties, kādas šeit bijušas izjautāšanas, kad bija ministri, es atceros, ar vienu minūti īsti nepietika, lai uzdotu jautājumu.

Tā ka šis priekšlikums dod iespējas gan opozīcijai, gan pozīcijai – visiem, kas vēlas sakarīgas sarunas ar amatpersonām, uzdot jautājumus un saņemt atbildes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. (Dep. J. Viļums: "Es atvainojos, par procedūru!")

Lūdzu!

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Mums radās debates, par kuru priekšlikumu mēs īsti šobrīd...

Sēdes vadītāja. 35.

J. Viļums. 35.? Dažiem kolēģiem šķiet, ka par 34. priekšlikumu. Tad, lūdzu, precīzi...

Sēdes vadītāja. 34. priekšlikums netika atbalstīts, un es pateicu, ka deputāti neiebilst. (Starpsauciens.)

Labi, tagad mēs debatējām... viss pareizi... par 35. priekšlikumu, un debates es slēdzu. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Šis priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti (Starpsauciens.)... 35. ir atbalstīts. Vai kādam ir iebildumi? Vajag balsojumu? Nav. Tad ir atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Nākamais – 36. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Par runas laiku. Runas laiks atbildei uz katru papildjautājumu nedrīkst pārsniegt trīs minūtes. Iepriekš bija divas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.

I. Mūrniece (NA).

Man ziņotājai jautājums: kas tad tie atbildētāji ir? Tie atbildētāji ir ministri, kas nāk uz parlamentu atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Kolēģi, lai gan virziens ir pareizs – palielināt atbildes laiku ministram (paldies Ābramas kundzei par šo virzienu) –, es tomēr teiktu, ka šis Kārtības ruļļa punkts bija jāmaina steigšus. Neierobežosim ministru, kurš ir atnācis ceturtdien pulksten piecos, lai sniegtu atbildes uz deputātu jautājumiem, ar trīs minūtēm. Dosim saprātīgu laiku, teiksim, 15. Ja ministrs vēlēsies izmantot 15 minūtes vai vairāk... lai viņam būtu iespēja paskaidrot deputātiem arī sarežģītākus jautājumus. Var gadīties, ka trīs minūtēs ir ļoti grūti izskaidrot sarežģītus jautājumus. Jā, ministra atbilde var ilgt vienu minūti, divas minūtes, bet dosim ministriem iespēju deputātiem skaidrot sarežģītākus jautājumus.

Neiebilstu pret šo priekšlikumu, uzskatu, ka virziens ir pareizs. Domāju, ka laiks ministriem ir jāpalielina.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 36. priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Jā, šajā priekšlikumā ir paredzēts palielināt runas laiku. Tika atbalstīts. Ejam tālāk.

37. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Kad ir iesniegts ziņojums, tad attiecīgi pirmais pieprasījuma parakstītājs vai kāds cits no parakstītājiem pēc viņu savstarpējās vienošanās var izteikties. Ābramas kundze vēlas, lai kāds no pieprasījuma parakstītājiem varētu izteikties, ieviešot lielāku neskaidrību kārtībā, kuram dot vārdu. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Netika atbalstīts.

Inese Kalniņa. 38. ...

Sēdes vadītāja. Nē, nē, nē, 37. priekšlikums netika atbalstīts. Deputāti piekrīt.

Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies 11 deputāti: Artūrs Butāns, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Juris Jakovins, Linda Liepiņa, Lauris Lizbovskis, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Ričards Šlesers, Atis Švinka un Aiva Vīksna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Paldies tiem, kas nekad nekavē. (Pauze.)

Kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Saeimas kārtības rullī".

Esam izskatījuši 37 priekšlikumus un palikuši pie 38. priekšlikuma. (Zālē troksnis.)

Kolēģi! Mazliet, mazliet klusāk, tie, kas atgriežas zālē!

Inese Kalniņa. 38. – deputātes Lindas Liepiņas priekšlikums. Norāda, ka Pieprasījumu komisijas priekšsēdētājam vajadzētu būt tādam, kas ir no frakcijas, kas nav valdību veidojoša frakcija. Komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsojumu!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 14, pret – 48, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 39. – deputātes Glorijas Grevcovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, jo piedāvāja atteikties no balsojuma veida – "atturas".

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Glorija!")

Inese Kalniņa. 40. – arī deputātes Glorijas Grevcovas priekšlikums. Par to, ka, ja balsis "par" un "pret" sadalījušās vienādi, īstenot pārbalsošanu. Komisija noraidīja. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. 40. priekšlikums. (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 59, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. Nākamais (Zālē troksnis.)... 41. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Paredz saīsināt runas laiku no piecām minūtēm uz trim, kad tiek nolasīti balsošanas motīvi. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: "Par kuru?") Par 41. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 28, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 42. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Piedāvā samazināt runas laiku... Ministru prezidentam vai Ministru kabineta pārstāvim no 10 minūtēm uz piecām. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 43. – deputāta Viļa Krištopana priekšlikums. Piedāvā parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāju ievēlēt no deputātiem, kuri ierosinājuši izveidot komisiju. Juridiskā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 44. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Piedāvā papildināt tekstu, kas apakškomisijai būtu jānorāda, – arī darbības termiņš, pagarinājums, atskaitīšanās kārtība. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 45. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par attālinātām komisijas sēdēm. Detalizēti atrunāts, ka ir nepieciešams videokonferences rīks, ka attālināti komisijā var piedalīties, ja ir ārkārtas situācija vai pastāv citi īpaši apstākļi, turklāt šāda attālināta dalība ir iepriekš jāsaskaņo ar komisijas sēdes vadītāju, vēl ir jābūt nodrošinātai tehniskajai iespējai, jābūt izveidotai autorizācijas kārtībai un iespējai balsot tiešsaistē. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: "Balsot!")...

Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 11, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Inese Kalniņa. 46. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 47. – arī deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 48. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredzēts atspoguļot protokolā, kādā veidā komisijas loceklis ir piedalījies komisijas sēdē – klātienē vai attālināti. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Nākamais ir...

Sēdes vadītāja. 49.

Inese Kalniņa. 49. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Nē... 49. Viss kārtībā.

Inese Kalniņa. Es par 49. iepriekš...

Sēdes vadītāja. 49. priekšlikums. (Zālē troksnis. Starpsauciens: "Atbalstām!")

Inese Kalniņa. Atbalstām gan 48., gan 49. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad 49. priekšlikums.

Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 50. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī saistībā ar protokolu. Norādīts, ka vajadzētu iekļaut arī saturisku izklāstu par tiem jautājumiem, kas ir skatīti komisijas sēdē. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 51. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 52. – Juridiskās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 52. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par to, ka protokolā jāfiksē katra deputāta balsojums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 53. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju – tā publicē Saeimas mājaslapā materiālus par deputātu ētikas jautājumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 54. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Arī saistībā ar Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Par 54. priekšlikumu. Var teikt, ka uzticību institūcijām un institūciju darba efektivitāti lielā mērā raksturo arī to spēja uz pašiniciatīvu, tātad ne tikai gaidīt, ka kāds kaut ko uzraksta vai pasaka, bet arī pašiem spēt saredzēt problēmas un tās risināt. Pašlaik Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija var ierosināt ētikas kodeksa pārkāpumu lietas tikai tad, ja ir saņemts deputātu, deputātu grupas vai frakcijas rakstveida iesniegums par ētikas normu pārkāpumu. Tas nozīmē, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai nav iespējas pēc savas iniciatīvas izmeklēt, vērtēt, vai nav bijuši kāda pārkāpuma motīvi, vai nav bijusi pārkāpuma lieta... pat ja tādi materiāli vai pierādījumi, iespējams, arī ļoti pamatoti, ir saņemti no trešajām personām par iespējamiem ētikas normu pārkāpumiem. Nereti arī sabiedrība... pat tiesībsargs ir rakstījis un norādījis, kāpēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nepievērš uzmanību atsevišķiem ļoti neētiskiem izteikumiem, kas šeit ir skanējuši no tribīnes.

Līdz ar to mans priekšlikums paredz papildināt 179. pantu, kas ļautu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai arī pašai rosināt lietu par iespējamu deputātu ētikas kodeksa neievērošanu un ētikas normu pārkāpumiem... nevis tikai pēc deputātu, deputātu grupas vai frakcijas iesnieguma, bet arī pēc ētikas komisijas pašas lēmuma. Es domāju, ka tas būtu ļoti motivējoši, nevis dalīties partijās – kuru pārkāpumu mēs atbalstām, kuru neatbalstām, vai kā mēs vienojamies, jo, manuprāt, ētikas jautājumos nedrīkstētu pastāvēt vienošanās par neētiskiem gadījumiem un tos vienkārši norakt kaut kur zem paklāja.

Tā ka es aicinu atbalstīt 54. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Gunāram Kūtrim.

G. Kūtris (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Priekšlikums ir interesants, bet padomāsim par šī priekšlikuma praktisko – izpildes – pusi. Ja mēs visi apzināmies, ka sods par ētikas kodeksa pārkāpumu ir morāls sods, proti, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šo sodu piemēro par noteiktu pārkāpumu, iedomāsimies situāciju, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sanāk kopā un saka: ierosinām lietu par šī deputāta uzvedību, tāpēc ka viņš, visticamāk, jau ir izdarījis kādu pārkāpumu. Proti, salīdzinot ar parasto tiesu, būtu tā, ka tiesa saka: "Šeit ir krimināllieta, un mēs esam gatavi viņu sodīt." Nevis kāds atnāk un objektīvi saka: "Lūdzu, izvērtējiet šo jautājumu," bet pati tiesa izvēlas, sākt vai nesākt tiesu. Un kāds būs interešu konflikts pēc tam šai komisijai skatīt...? Ai, nē, mēs mazlietiņ kļūdījāmies! Bet cilvēkam tajā brīdī ir bijusi sava veida izmeklēšana.

Otra lieta – kas komisijas sēdē uzturēs šo nosacīto apsūdzību? Kurš komisijas loceklis komisijas vārdā būs pilnvarots gatavot pārkāpuma... esību?

Trešais variants. Tas drīzāk balstās arī... nākamajā priekšlikumā. Iedzīvotāji varēs rakstīt (un arī šobrīd raksta) Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ierosinājumus, lai ētikas komisija rosina šīs lietas. Ja jūs vēlaties, es varu ļoti daudz iedzīvotāju sarosināt rakstīt iesniegumus Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai par sev nepatīkamu pozīcijas vai opozīcijas deputātu vai frakciju. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju nomētās ar iesniegumiem, un tā rakstīs atbildes. Tā ir tāda, nu, neētiska politiskā rīcība.

Visbeidzot pēdējais jautājums. Mēs sakām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai: ierosiniet! Šobrīd mūsu Kārtības rullis ir ļoti demokrātisks, tas ļauj katram deputātam rakstīt pieteikumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kura vērtē šos pārkāpumus, un katrs deputāts, ja viņš ir pietiekami aktīvs, var izmantot šo... jautājumu. Kāpēc komisijai jāsanāk kopā, lai rosinātu, pieņemtu lēmumu par pārkāpumu, lietvedības uzsākšanu, ja to var darīt ikviens deputāts, konstatējot, ka kolēģis pārkāpis... Manuprāt, mums nevajag apgrūtināt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju ar pienākumu skatīt un ierosināt lietas, lai pēc tam paši šajās lietās lemtu – bez interešu konflikta vai ar interešu konfliktu –, bet aktīvāk darboties pašiem deputātiem.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.

A. Rosļikovs (ST!).

Augsti godātie kolēģi! Es uzreiz pateikšu, ka būtu diezgan dīvaini atbalstīt šādu priekšlikumu, jo, manā skatījumā, konkrētā komisija to var salīdzināt ar civiltiesisku procesu: ja nav cietušās puses, kura vēršas ar lūgumu aizsargāt viņas tiesības, šajā konkrētajā gadījumā – godu un cieņu, tad nav arī lietas. Bet šeit parādās situācija, ka mums ir tāds "teicamnieka sindroms"... PROGRESĪVAJIEM, ka viņi grasās te visus iemācīt, kā vajag, pat ja tu pats negribi, lai tev iemāca. Mums te būs tāda mazā Saeimas tiesa, ko es arī esmu pateicis mēnesi atpakaļ. Praktiski, kā ūdenī esmu skatījies, vai ne? Absolūti piekrītu Kūtra kungam, ka jebkurš cilvēks no ielas uzrakstīs, ka Rosļikovs uzvedās kaut kā neētiski un nepareizi, un PROGRESĪVIE uzreiz savu mazo tiesu "uzbudinās", nākamajā dienā jau skatīs šo lietu un sitīs ar āmuru.

Vēlreiz, augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, Jurēvica kungs, man ir milzīgs lūgums: jums ar PROGRESĪVAJIEM kaut kas ir jāizdara. Viņi pirmo pusgadu bija kā mazi bērni, visu laiku aiz jums, a tagad viņi ir baigi izlutināti un jau nāk ar tādiem priekšlikumiem... Goda vārds, es jums garantēju, ka viņi drīz izveidos kaut kādu mazu sapulci, kā jūs gāzt. Noteikti! Viņi jau ir tādi, nu, neķītri.

Līdz ar to mans priekšlikums – vēlreiz – JAUNĀ VIENOTĪBA, pievērst šim visam procesam uzmanību. Un, augsti godātie PROGRESĪVIE, es zinu to "teicamnieka sindromu", pats esmu mācījies skolā. Nevajag pārējiem stāstīt, kā dzīvot, ja jums pašiem liekas, ka jūs spējat to izdarīt... un visus apdāvināt ar savu to... gaismu. Tas nav labi, tas nav pareizi. Mēs katrs esam individuāli... cilvēki. Ja es kaut kādā veidā apvainošu Rokpeļņa kungu, gan jau viņš varēs pasūdzēties par mani. Ja viņš nepasūdzējās par mani, nevajag mūs abus vilkt uz turieni un sodīt par to, ka viņš nepasūdzējās, a es kaut kādā veidā kaut ko esmu pārkāpis. Pilnīgas muļķības, piedošanu!

Neatbalstīsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai otro reizi.

S. Ābrama (PRO).

Rosļikova kungs...! Rosļikova kungs acīmredzot mani arī pieraksta pie tiem nepieredzējušajiem jaunuļiem, kas vispār nezina, kādu revolūciju taisa. Rosļikova kungs, man ir ļoti liela pieredze arī kā Konkurences padomes ētikas komisijas vadītājai, tur bija ļoti augsti ētikas standarti un ļoti daudz ko (Dep. A. Rosļikova starpsauciens.)... jā, un es esmu ļoti daudz ko paņēmusi no turienes. Tas ir viens, ko gribu pateikt.

Otrs. Droši vien... neapvainojiet visus PROGRESĪVOS, jo viņi šeit ir bez vainas, un, ja jūs kaut ko gribat teikt, tad varat vērsties konkrēti pret mani. Es uzņemšu visu, ko jūs teiksiet, un varbūt pat vairāk... ko jūs pateiksiet.

Tātad bija divi priekšlikumi – 55. un 56. priekšlikums.

Kūtra kungs, jūs runājāt arī par 56. priekšlikumu. Es jau apakškomisijā uzklausīju, ka visādi dīvainīši, "progresīvo tipa" dīvainīši, sāks rakstīt vēstules. Tur bija izteikts kaut kāds tāds arguments... komisijas ierosināts. Ne vienmēr cilvēks, kas ir saņēmis apvainojumu... ētisku un neētisku uzvedību... vai viņam vispār ir vēlme vērsties? Es pieļauju, ka varbūt daudzi no jums nav piedzīvojuši to, ka jūs no tribīnes apvaino visādās noziedzīgās darbībās... un tā tālāk, un jūs vienkārši esat... pie zemes – morāli sakauts.

Domāju, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai pašai tomēr vajadzētu kādreiz būt aktīvākai un paskatīties – ja arī cilvēks, cietušais, nesūdzas, pavērtēt. Tas nenozīmē, ka katrs fakts... katrs nebūtisks fakts būtu jāvērtē, jāveido Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lietas... pārkāpumi un tā tālāk... bet es domāju, ka pašiniciatīva nekad nenāk par ļaunu.

Es saprotu, ka šeit ļoti daudz izskan argumenti – tā nekad nav bijis, tāpēc tā arī nekad nevajag būt. Es teikšu tā, ka reforma un kaut kas pozitīvs sākas tikai tad, kad mēs apjaušam, ka kaut ko, kas varbūt tā nekad nav bijis, ir laiks mainīt.

Bet es runāju tikai par 55., nevis par 56. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. 54. priekšlikumu.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (AS).

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā man kā šīs komisijas loceklim... citstarp mēs esam vairāki frakciju vadītāji gan no pozīcijas, gan opozīcijas, kuri strādā šajā komisijā... mēs nereti saskaramies ar citu deputātu iesniegumiem, frakciju iesniegumiem, kuros lūdz izskatīt vienu vai otru deputātu ētikas normu pārkāpumu. Un ne vienmēr visas šīs lietas tiek ierosinātas, mēs daudz skatām pēc būtības, ir arī lietas, kas tiek noraidītas.

Es ļoti labi saprotu Ābramas kundzes iesniegtos priekšlikumus, to jēgu un būtību, bet, ikdienā strādājot, ja tā pārfrāzē, savā veidā tā sanāk tāda zināma pašu tiesa. Tie lēmumi, tie sodi, ko mēs varam piemērot, ir aprakstīti – sākot no atvainošanās līdz pat tādam sodam kā nepiedalīšanās Saeimas sēdē, līdz pat pavisam ekstrēmam sodam – ka no Saeimas sastāva... Bet par to visu galu galā ir jābalso šeit. Sanāk, ka pats tiesnesis nosacīti virza tiesvedību. Ir mazlietiņ ačgārna situācija.

Es nepiekrītu Kūtra kunga argumentam, ka sabiedrība rakstīs iesniegumus uz komisiju. Tikpat labi viņi šobrīd var rakstīt katram individuālam deputātam vai frakcijām... un tad visi tā kā skrietu ar šiem pārkāpuma ierosinājumiem, iesniegumiem, lai ierosina lietu. Tā nebūt nav. Es domāju, ka komisija daudzus šos iesniegumus arī spēj nošķirt pēc būtības. Bet pēc būtības sanāk abstrakti, mazliet ačgārni, ka pati komisija lemj ierosināt un virzīt kādu šo pārkāpuma lietu, jo realitātē, dzīvē mēs saņemam viena vai otra deputāta vai frakcijas, vai deputātu grupas iesniegumu, un tad mēs lemjam. Tad ir situācija, ka ir kāds deputāts, kurš pārstāv, argumentē, kādēļ ir nepieciešams ierosināt... vai nu preventīvi, lai nākotnē nekas tāds neatkārtotos... vai pēc būtības kāds ir aizskarts, kāds cits deputāts ir pārkāpis deputātu ētikas kodeksu.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo ikdienā mums ir iespējas vērtēt un katram deputātam, frakcijai vai deputātu grupai vērsties ar iesniegumu... uzturēt to un aizstāvēt savu pozīciju. Un tad komisija, protams, nosacīti, tas viss ir stipri nosacīti, bet saglabā neitralitāti un objektivitāti neatkarīgi no tā, vai virzītājs vai atbildētājs ir pozīcija vai opozīcija.

Es aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 54. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 70, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 55. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Par to, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosina lietu pēc privātpersonas iesnieguma. Priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 56. – arī deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Par to, ka Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai būtu jāņem vērā iepriekšējie pārkāpumi, tajā skaitā iepriekšējās Saeimās, ko deputāts ir... īstenojis. Priekšlikums komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Jā, šis pretarguments man absolūti nebija saprotams, kāpēc tas nebūtu iespējams. Es domāju, ja kāds deputāts, viņa neētiskā uzvedība jau ir skatīta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un pēc kāda laika mēs redzam, ka deputāts turpina tādā pašā garā un kaut kas it kā ir piemirsts... vai nu pirms tam nebija izteikts brīdinājums, vai kādā citā veidā deputāts nebija sapratis, ka tas ir neētiski... un turpina tādā pašā garā, es domāju, tas zināmā mērā ir tāds pastiprinošs apstāklis, lai vismaz otrajā reizē saņemtu brīdinājumu, ja ne to bargāko sodu.

Līdz ar to ir šis mans priekšlikums – papildināt 179. pantu ar 6.¹ daļu šādā redakcijā: "Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, izskatot Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu [..], ņem vērā, vai iepriekš, tajā skaitā iepriekšējā Saeimā, ir pieļauti līdzīgi pārkāpumi." Tā ir normāla prakse, ka tomēr tas būtu jāņem vērā.

Bija arguments, ka ļoti sarežģīti... tas nozīmē, ka būtu jāveido kartotēka. Domāju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas konsultantiem nav nekādu grūtību apkopot ētikas pārkāpumus, kādi ir bijuši biežāk izplatīti un kuri deputāti tos ir izdarījuši. Tas būtu ļoti labs preventīvs līdzeklis, kas atturētu. Ja par to būtu bijusi runa divreiz un tas būtu pastiprinoši, tad trešā reize neatkārtotos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir nepieciešams balsojums? (Starpsauciens: "Jā!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 56. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 44, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 57. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Tika daļēji atbalstīts un iekļauts 53. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 58. priekšlikums. Likumprojekts Nr. 859/Lp14. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 85. panta otrās daļas 2. punktu, šis likumprojekts tika pievienots kā priekšlikums. Tas paredz, ka Saeimā tiek izveidota Administrācijas iekšējā kontroles sistēma, kuru novērtē iekšējais auditors.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Skaidrītei Ābramai.

S. Ābrama (PRO).

Runājot par 58. priekšlikumu, es pie reizes runāšu arī par 59. priekšlikumu, jo var teikt, ka tie ir divi alternatīvi priekšlikumi. Droši vien par vienu no tiem jāizdara izvēle.

Vispirms, runājot par 58. priekšlikumu, es gribu pateikt: kolēģi, kas piedalās Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdēs, – mēs katru nedēļu uzklausām Valsts kontroli, ko tā ziņo par dažādām institūcijām, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un kapitālsabiedrībām. Mums ļoti patīk, ka Valsts kontrole tik mērķtiecīgi, tik dziļi rok un izstrādā ieteikumus... un gaidām rezultātus, un tie rezultāti acīmredzot ir. Jā, mums patīk Valsts kontroles darbs, mēs ļoti augstu to visu vērtējam, bet nez kāpēc baidāmies ielaist Valsts kontroli šeit iekšā, un tā vietā ir radies šis alternatīvais priekšlikums – pieņemt iekšējo auditoru.

Iekšējais auditors – tas ir cilvēks, kas diendienā strādātu kā iekšējais... skatītos kā revidents... šī pozīcija izmaksātu 70 tūkstošus eiro, zināmā mērā tas vairotu arī administratīvo slogu. Jā, bija arguments, ka arī Valsts kontrole maksā, neapšaubāmi, Valsts kontrole arī maksā, bet Valsts kontrolei droši vien nevajadzētu šeit atrasties diendienā. Man šķiet, būtu pietiekami, ka Valsts kontrole kaut vai reizi četros gados paskatītos Saeimas budžeta ieņēmumu un izdevumu lietderību. Man liekas, tas jau būtu liels pienesums.

Es nesaprotu, kāpēc ir tik lielas bailes ielaist šeit Valsts kontroli, kāpēc Saeima joprojām grib būt izņēmuma stāvoklī caur to, ka arī Valsts kontroles likumā tika iestrādāts, ka Saeimā Valsts kontrole neveic revīzijas... 2019. gadā, ja nemaldos.

Es domāju, ka Valsts kontrole... būtu ļoti cienīgi, ja mēs, deputāti, atbalstītu, ka šeit nāktu Valsts kontrole ar saviem ieteikumiem, tad sabiedrība redzētu, kā tiek vērtēts Saeimas administratīvais darbs, budžeta izdevumu un ieņēmumu lietderības... tēriņi, un droši vien būtu arī ļoti vērtīgi ieteikumi.

Līdz ar to, kolēģi, es nevaru atbalstīt 58. priekšlikumu, kas, manā skatījumā... iekšējais auditors – to var arī bez grozījumiem Saeimas kārtības rullī pieņemt. Vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisija vienojās – divus gadus... arī zvērināts revidents, kas veic šeit ārpakalpojumu. Valsts kontrole – tas būtu ārējais skats uz Saeimas darbu, un arī sabiedrībai būtu lielāka ticamība visiem Saeimas budžeta izdevumu lietderības... tēriņiem.

Tā ka es nevaru atbalstīt 58. priekšlikumu.

Aicinu atbalstīt 59. priekšlikumu – par Valsts kontroles revīzijām Saeimā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Inese Kalniņa. Es norādu, ka 58. priekšlikums ir atbalstīts Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 58. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret – 1, atturas – 8. Priekšlikums atbalstīts.

Inese Kalniņa. 59. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Viņa jau iepriekšējā priekšlikumā minēja to, ka ir piedāvājums Valsts kontrolei Saeimā veikt pārbaudes. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim (Starpsauciens.)... Kā, lūdzu?

Jā, tas ir balsojams. Jo var būt gan – gan. Viss var būt.

Kolēģi! Lūdzu zvanu! Balsosim par 59. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 11, atturas – 39. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 60. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Par darba līguma uzteikšanas kārtību frakciju darbiniekiem. Kā jau minēju, atvieglotā veidā, nepaskaidrojot uzteikuma pamatu. Juridiskā komisija priekšlikumu atbalstīja. (Starpsauciens: "Balsot!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 60. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 62, pret – 13, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Inese Kalniņa. 61. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Analogs iepriekšējam – darba līguma uzteikšanas kārtība atvieglotā veidā deputātu palīgiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 13, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

Inese Kalniņa. Nākamie trīs priekšlikumi ir par likumprojekta spēkā stāšanos.

62. – deputātes Skaidrītes Ābramas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 63. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 64. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 65. – frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Par valsts valodas lietošanu. Deputāti saziņā ar Latvijā reģistrētiem plašsaziņas līdzekļiem drīkst lietot tikai valsts valodu. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 65. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 13, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. 66. – arī frakcijas "Nacionālā apvienība" priekšlikums. Attiecas uz valodas lietojumu saziņā ar sabiedriskajiem medijiem. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 13, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.

Inese Kalniņa. Visi 66 priekšlikumi ir izskatīti.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Saeimas kārtības rullī" (Nr. 267/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. 20. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā", otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" (Nr. 819/Lp14) otrajā lasījumā.

Ir saņemti četri priekšlikumi.

1. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Tas faktiski sastāv no divām daļām – par nosacījumiem, kuras personas var valsts robežas tuvumā uzturēties bez īpaša saskaņojuma. Priekšlikumā ir paredzēts, ka robežas tuvumā var uzturēties persona, kura var uzrādīt spēkā esošu Nacionālo bruņoto spēku apliecību, un persona, kura var uzrādīt spēkā esošu Latvijas Republikas Saeimas deputāta apliecību.

Komisijā bija diskusijas, balsoja par katru daļu atsevišķi, tomēr kopumā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Godātie kolēģi! Latvijas Republikas valsts robežas likumā ir atsevišķa sadaļa, kas regulē, kam ir piekļuve pierobežas zonai. Šobrīd ir nepieciešams no Valsts robežsardzes saņemt speciālu atļauju, un izņēmums attiecas uz tiem, kuriem šajā teritorijā pieder nekustamais īpašums.

Kā jūs zināt, šobrīd, ja, piemēram, Krievijas pilsoņiem vai Latvijas nepilsoņiem pieder īpašums Krievijas pierobežā, viņi tur brīvi var pārvietoties, neprasot robežsardzei speciālo atļauju. Toties zemessargs ārpus dienesta laika, kad viņš nepilda dienesta pienākumus... kā mums drošības dienesti saka, zemessargiem... un vispār sabiedrībai... jābūt acīm un ausīm, jāsargā Latvija no pirmā centimetra... zemessargam nav iespēju tur atrasties, toties Krievijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi, kuriem pieder īpašumi, tur var atrasties.

Tāpat šobrīd nav iespēju Saeimas deputātiem... lai kā mēs uzticētos robežsardzei un muitai, mēs varētu ierasties pārbaudīt viņu darbu nebrīdinot. Šobrīd viņi laicīgi zina, ja dodamies uz turieni. Mēs varētu ierasties un pārliecināties par viņu darbību, ja atbalstītu šo priekšlikumu.

Sanāk amizanti, ka, ja mēs vēlamies doties uz turieni, tas, ko varam izdarīt, – pieteikties sēņošanai vai ogošanai. Šādas dažādu veidu atļaujas gadā tiek izsniegtas – 17 tūkstoši. Tātad 17 tūkstoši, kas liela daļa ir pretvalstisks kontingents, var brīvi pastaigāties pierobežas teritorijā. Mēs, Saeimas deputāti, aizbraukt tur apskatīties nevaram, es kā zemessargs arī nevaru aizbraukt ārpus dienesta.

Līdz ar to aicinu, ka mēs respektējam to, ko sakām, – ka mums ir jābūt acīm un ausīm un jāsargā Latvija no pirmā centimetra. Dodam mūsu valstiskajai sabiedrības daļai iespēju tur būt, bet nedodam privilēģijas pretvalstiskiem vai prokrieviskiem... likt zemessargiem un deputātiem tēlot sēņotājus (Starpsauciens.)... dot mums oficiālu veidu, kā pārliecināties par to, kas uz robežas notiek, nevis ierobežot mūs.

Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es tikai gribu norādīt, ka neatbalstīt šo priekšlikumu nozīmē pārkāpt Satversmi – un diezgan rupji. Ja jūs izlasīsiet Satversmi, tur ir teikts, ka deputāts ir tautas priekšstāvis. Kāpēc viņš nevar Latvijas teritorijā brīvi pārvietoties, bet viņam jāprasa atļauja no tiem, kas varbūt Saeimā nav nemaz iebalsoti?

Visiem, kas balsos "pret" šo priekšlikumu, vajadzētu izlasīt Satversmi.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Kolēģi! Pavisam īsi. Es pats dzīvoju pierobežā un kā jebkurš Latvijas pilsonis esmu pakļauts Latvijas likumdošanai un kārtībai, kādā veidā varu uzturēties pierobežā. Ja tas ir uz valsts ceļa, attiecīgi paņemiet līdzi pasi un brauciet. Ja tas ir ārpus valsts ceļa, tad ir jāpiesakās robežsardzē.

Ievērosim likumu. Un nevajadzētu būt kādai atsevišķai kārtībai Saeimas deputātam.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 10, pret – 46, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dombrava. 2. – deputāta Andreja Vilka priekšlikums. Piedāvā papildināt uzskaitījumu attiecībā uz NVS valstu pilsoņiem – ka viņiem turpmāk tiek dota rakstveida Valsts drošības dienesta piekrišana apmeklēt pierobežas joslu, ja nav konstatējami valsts drošības apdraudējuma riski. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja daļēji un iekļāva 3. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 3. priekšlikums. Paredz tikko pieminēto situāciju un paredz to noteikt nevis tikai attiecībā uz NVS valstu pilsoņiem, bet visiem trešo valstu pilsoņiem, kas nav Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts, Šveices Konfederācijas vai Brazīlijas Federatīvās Republikas pilsoņi. Turpmāk, ja viņi vēlēsies uzturēties pierobežas zonā, būs jāsaņem Valsts drošības dienesta rakstveida piekrišana. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 4. priekšlikums. Saistīts ar tikko minēto situāciju. Likumprojekta 2. pantā aizstāj vārdus "Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalsts pilsonim" ar vārdu "ārzemniekam", attiecinot uz visiem trešo valstu pilsoņiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. Komisija kopumā lēma šo likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 67, pret – 12, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Dombrava. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 820/Lp14), otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Arī šo – "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 820/Lp14) – kā saistīto likumprojektu komisija izskatīja otrajā lasījumā.

Iesniegti divi priekšlikumi.

1. – iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Paredz, ka tām personām, kuras vēlēsies ieceļot Latvijā no trešām valstīm, izmantojot Eiropas Savienības iekšējās robežas, 48 stundas pirms ieceļošanas valstī būs jāaizpilda speciāla anketa, kas tika atbalstīta pirmajā lasījumā.

Komisija, izskatot šo priekšlikumu, lēma, ka tas ir daļēji atbalstāms un iekļaujams 2. – komisijas izstrādātajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. 2. – Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz, līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā, paplašināt to citu valstu pilsoņu loku, kuriem būs jāaizpilda anketa pirms ieceļošanas valstī. Tajā būs jānorāda informācija par ceļojuma mērķi, plānoto uzturēšanās laiku, ceļojuma maršrutu, kontaktinformācija, informācija par personas vai tās tuvinieku ieņemtiem vēlētiem amatiem un tamlīdzīgi. Šo uzskaitījumu neuzsvēršu, visi var izlasīt likumprojektā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dombrava. Komisija lēma šo likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Imigrācijas likumā" (Nr. 820/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 11, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Dombrava. 20. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījums Imigrācijas likumā" (Nr. 762/Lp14), otrais lasījums.

Priekšlikumu nav.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Dombrava.

J. Dombrava (NA).

Izskatām likumprojektu "Grozījums Imigrācijas likumā" (Nr. 762/Lp14).

Priekšlikumi otrajam lasījumam netika saņemti.

Komisija lēma šo likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Imigrācijas likumā" (Nr. 762/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 3, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

J. Dombrava. 11. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā", otrais lasījums.

Četri priekšlikumi.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – referents Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Izskatām valdības iesniegto likumprojektu "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā".

Likumprojektu izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija to izskatīja otrajā lasījumā šī gada 26. februāra sēdē.

Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu patērētāju maldināšanu, kā arī negodīgu komercpraksi, kas saistīta ar nepatiesiem apgalvojumiem un komunikāciju par preces vai pakalpojuma vides un sociālajiem raksturlielumiem, kā arī apritīguma aspektiem.

Komisijas sēdē tika izskatīti četri priekšlikumi.

1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Kolēģi! Tikai gribu atgādināt – pagājušoreiz, it sevišķi labais flangs, nobalsoja "par" šo likumprojektu. Kiršteina kungs arī. Šis ir tīrs zaļais kurss, tas ir zaļais murgs. Tas, par ko šobrīd ir runa, ir zaļais kurss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tātad 1. priekšlikums tika atbalstīts. Deputāti piekrīt? (Starpsaucieni: "Jā!") Labi.

M. Felss. 2. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 3. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. 4. – arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Felss. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbalstījusi likumprojektu otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 5, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

M. Felss. Šī gada 20. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā", pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – referente Agita Zariņa-Stūre.

A. Zariņa-Stūre (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Kā jau minēju sēdes sākumā, komisija daudz diskutējusi par tālmācību kā izglītības ieguves formu. Jau ilgstoši komisijas rīcībā ir nonākusi informācija par pēdējo divu gadu sliktajiem mācību sasniegumiem tālmācības skolās.

Piemēram, tālmācības skolās 84 procentiem no visiem matemātikas eksāmena kārtotājiem rezultāts ir zem vidējā valstī. Ir skolas, kurās 38 procenti eksāmena kārtotāju nesasniedz pat 10 procentu vērtējumu. Tāpat ir ar latviešu un angļu valodas eksāmena rādītājiem.

Komisija ir saņēmusi Izglītības kvalitātes valsts dienesta izvērtējumu un arī priekšlikumus tālākai darbībai.

Ievērojot iepriekš minēto un to, ka izglītības kvalitāte ir pamata prioritāte, komisija izveidoja darba grupu, kura līdz šim ir strādājusi un turpinās strādāt pie normatīvā regulējuma. Darba grupā uzklausīti šādu organizāciju pārstāvji: Izglītības un zinātnes ministrija un tās padotības iestādes, Veselības ministrija, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedra, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultāte, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Izglītības vadītāju asociācija (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi! Vienu mirklīti! Mazliet klusāk!

A. Zariņa-Stūre. ... diasporas grupas pārstāvji, Eiropas Latviešu apvienības diasporas pārstāvji, izglītības iestāžu, kas īsteno izglītības programmas tālmācībā, pārstāvji.

Kā jau teicu, darba grupa joprojām turpina darbu un izskatīs šobrīd ienākošās ekspertu, iedzīvotāju un biedrību idejas.

Komisijas darba rezultātā ir izveidots regulējums, nosakot, ka pamatizglītības pakāpē mācības notiek klātienes formā, un nosakot, ka pilngadīgās personas, kuras nav ieguvušas pamatizglītību, varēs to iegūt tālmācībā.

Likumprojekts paredz definēt divus jēdzienus. Kombinētās mācības – aicinu ieklausīties! – tās nosaka mācību procesa organizēšanu, izmantojot dažādus elementus, piemēram, mācības attālināti, tiešsaistē, tehnoloģijām papildinātas mācības, pašvadītas mācības, izvēloties atbilstošāko mācību līdzekļu, metožu un elementu kombināciju. Šāds regulējums ļaus izmantot daudz plašāku elementu un rīku kopu klātienes mācību realizēšanai, kā arī izslēgt jēdzienu "neklātiene" kā atsevišķu izglītības formu, sabalansējot to ar augstāko izglītību.

Visbeidzot – lai ievērotu visu iesaistīto pušu tiesības un tiesiskās paļāvības principu, plānots, ka normas stāsies spēkā pakāpeniski.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārcim Jencītim.

M. Jencītis (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Divpadsmit iemesli, kāpēc saglabāt tālmācību pamatskolās – pamatizglītībā – jeb 12 iemesli, kāpēc nedrīkst aizliegt pamatskolā – pamatizglītībā – tālmācību.

Pirmais. Tālmācības skolas pilda vakarskolu sociālo funkciju. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, vakarskolas ir apvienotas vienā kategorijā ar tālmācību. Tālmācībā mācās aptuveni 15 procenti skolēnu, kuri ir palikuši uz otro vai trešo gadu vienā klasē, un arī pilngadīgas personas. Salīdzinot eksāmenu rezultātus, tas noteikti ir jāņem vērā.

Otrais iemesls. Tālmācībā ir vieglāk īpašos gadījumos pasargāt skolēnu no vardarbības. 96 procenti "VisLatvijasvidusskolas" skolēnu vecāku atzina, ka viņu bērni mācās tālmācības programmā, jo ir slikta pieredze ar klātienes skolām, piemēram, skolēni ir piedzīvojuši vardarbību, un klātienes skola nespēj palīdzēt.

Trešais iemesls, kāpēc saglabāt tālmācību, – jāņem vērā īpaši gadījumi. Tālmācības skolas apmeklē skolēni, kuriem ir hroniskas vai ilgstoši ārstējamas slimības, piemēram, saistītas ar imunitāti. Ārsti šādiem skolēniem pat ir ieteikuši apmeklēt tālmācības skolas.

Ceturtais. Zemākie eksāmenu rādītāji ir tieši klātienes skolām, bet komisijas galvenais arguments ir zema izglītības kvalitāte tālmācībā. Pabeidzot pamatskolu, skolēni kārto trīs eksāmenus. Pēc pagājušā gada rezultātiem no 20 sliktākajām skolām tikai viena bija tālmācības skola... latviešu valodas un matemātikas priekšmetā. Angļu valodas eksāmenā 20 sliktākie rādītāji bija tikai klātienes skolām.

Piektais iemesls – vienīgā iespēja ārzemēs uzturēt saikni ar Latvijas izglītību. Daudziem vecākiem darbs saistīts ar komandējumiem ārpus Latvijas, un mācības tālmācībā ir vienīgais veids, kā iegūt Latvijā atzītu izglītības dokumentu. Daļa ģimeņu ir izceļojušas uz ārzemēm sakarā ar valdības politiku. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē vairākas diasporas grupas apliecināja satraukumu par plānu aizliegt tām turpmāk mācīties Latvijas izglītības sistēmā. Mācoties tālmācībā, ir iespēja atgriezt tautiešus Latvijā, uzturēt piederības izjūtu savai zemei, it īpaši jaunākā skolas vecuma bērniem. Rīgas Komercskolas dati rāda, ka 13 procenti viņu skolēnu mācās ārzemēs, bet 21 procents plāno pārcelties uz ārzemēm šī gada laikā. Tālmācības aizlieguma rezultātā šie bērni Latvijai tiks pilnībā pazaudēti.

Sestais iemesls, kāpēc saglabāt tālmācību. Eiropas Padome tālmācībā liek ņemt vērā īpašus gadījumus. Eiropas Padomes Ieteikuma (2021. gada 29. novembris) par jaukta tipa mācīšanās pieejām kvalitatīvai un iekļaujošai pamatizglītībai un vidējai izglītībai 14. punkts nosaka, ka jāņem vērā bērna cilvēktiesības saņemt izglītību. Tas attiecas arī uz ģimenēm, kas pastāvīgi ceļo vai darba dēļ bieži pārceļas, vai nevar īstenot mācības klātienē veselības apstākļu dēļ.

Septītais iemesls, kāpēc saglabāt tālmācību. Tas pasliktinās situāciju demokrātiskai konkurencei, jo Latvijā ir 18 skolas, kas piedāvā tālmācību, no kurām liela daļa ir privātskolas. Atbalsta mehānismi šīm skolām nav paredzēti sakarā ar tālmācības aizliegumu; daļa no tām, visdrīzākais, bankrotēs, jo nespēs samaksāt skolotājiem tikai par darbu vidusskolas posmā.

Astotais iemesls, kāpēc saglabāt tālmācību. Saeima jau vienreiz ir mēģinājusi atteikties no šīs idejas. 2021. gadā bija piedāvājums aizliegt tālmācību no 1. līdz 6. klasei, bet šāda iniciatīva tika noraidīta. Vēl pagājušajā gadā Izglītības un zinātnes ministrija apgalvoja, ka grūtības mācīties tālmācībā ir skolēniem tikai līdz 6. klasei. Tad kādēļ pēkšņi grib aizliegt tālmācību arī no 7. līdz 9. klasei?

Devītais iemesls – aizliegums nav problēmu risināšana. Tā vietā, lai veidotu mūsdienīgu un kvalitatīvu risinājumu, valdība piedāvā kārtējo aizliegumu. Arī Krievijas valstij nepatīk privātskolotāji, viņi apsver iespēju privātskolotāja profesiju aizliegt, lai iepludinātu vairāk skolotāju Krievijas skolās ideoloģiskai apstrādei. Var domāt par stingrākām kvalitātes prasībām, nevis par aizliegšanu.

Desmitais iemesls. Visticamākais iemesls, kādēļ koalīcija vēlas aizliegt tālmācību, ir akūta nepieciešamība pēc naudas tūlīt un tagad – utopiskiem projektiem. Valdība domā, ka var ieekonomēt naudu, atņemot līdzekļus privātajām tālmācības skolām. Patiesībā, šiem bērniem pārejot uz klātienes skolām, nekādas lielas ekonomijas nebūs, jo tiks pazaudēti nodokļu ieņēmumi no privātajām tālmācības skolām un palielināsies valsts izmaksas uz vienu skolēnu. Ekonomēt vajag, par trešdaļu samazinot ierēdņu armiju, nevis uz skolu slēgšanas un bērnu rēķina.

Vienpadsmitais iemesls, kāpēc nevajag slēgt tālmācības skolas. Tāpēc, ka mēs maksāsim daudz vairāk par sociālo dienestu darbību. Latvijā ir aptuveni 3500 skolēnu, kas pamatizglītības posmā mācās tālmācībā, un viņus piespiedu kārtā pārcels uz tradicionālajām skolām. Aptuveni tūkstotis šo skolēnu var vispār uz skolu neaiziet, jo laukos skolas ir slēgtas, un tad mēs maksāsim daudz vairāk par sociālo dienestu darbību.

Divpadsmitais – pēdējais. Tāpēc, ka nepilnu divu dienu laikā, pat šeit, sēžot Saeimas sēdē... ir nākuši klāt vairāk par tūkstoti parakstu. Nepilnu divu dienu laikā portālā "ManaBalss.lv" ir savākti 11 500 parakstu par tālmācības saglabāšanu pamatizglītībā, kas liecina, ka šis kārtējais pasūtījums satrauc iedzīvotājus un nav atbalstāms.

Tātad – "pret" grozījumiem Izglītības likumā par tālmācību!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Grasbergam.

J. Grasbergs (NA).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Iepazīstoties ar šo likumprojektu, ar piedāvātajiem grozījumiem, pirmais jautājums man bija: vai tiešām ir jāmēģina bikses uzvilkt pār galvu? Sākot lasīt, skaidrot šo lietu priekš sevis, klausoties raidījumus, klausoties ierakstus (es nestrādāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā), pagājušā gada novembrī uzdūros kādam ierakstam, kur Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji ziņo par sliktiem eksāmenu rezultātiem... arī skolēnu skaits tālmācībā esot ļoti strauji pieaudzis –par trim tūkstošiem.

Komisijas deputāti tajā sēdē reaģēja satraukti un bija sašutuši. Kopumā puse nav nokārtojusi matemātikas eksāmenu... un vēl šādas lietas... visas. Bet tad Silvija Amatniece, kas ir Jaunās VIENOTĪBAS vadītās Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre, saka: visām šīm lietām, kas tika nosauktas, ir jāmeklē risinājums – kā mēs varam palielināt kaut kādu kontroli, skatīties, kā tiek kārtoti kontroldarbi, eksāmeni. Tā šī sēde beidzās... tas uzdevums.

Un tagad mēs redzam risinājumu. No Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, kuru arī vada JAUNĀ VIENOTĪBA, atnāk risinājums. Mēs redzam, ka Zaļo un Zemnieku savienība, PROGRESĪVIE un JAUNĀ VIENOTĪBA ir vienojušies par risinājumu: mums ir risinājums, kā uzlabot kvalitāti, mēs uzlabosim tālmācības kvalitāti. Kā jūs to darīsiet? Mēs to likvidēsim. Mēs likvidēsim pamatskolu. Bet padomājiet, tie ir 3500 bērni! Es saņēmu kādus 20 zvanus no uzņēmējiem, no sportistiem. Un kādu speciālo federācijas izziņu jūs saņemsiet no regbistiem, no daiļslidotājiem, no ļoti daudziem, kas strādā...? Šie bērni ir arī ļoti talantīgiem vecākiem, kuri ir sportisti un kuru bērni braukā viņiem līdzi.

Nevajag izjaukt ģimenes! Nevajag izjaukt ģimenes – atstāt bērnu ar vienu no vecākiem mītnes zemē... un otrs vecāks nodarbojas ar to lietu, ko viņš dara. Nē, ģimenei ir jābrauc kopā. Man ir draugs, kura vecākais dēls divpadsmit klases pabeidza piecās dažādās skolās. Jā, viņš ir hokejists, viņu ik pa brīdim pārpērk, un viņi pārvācas. Tajā laikā nebija tālmācības, bet Latvija sekoja ļoti labiem piemēriem, kas nāk no ASV, no Kanādas, ka ir jāievieš tālmācība, lai šādi cilvēki varētu tur strādāt.

Pasakiet man, lūdzu, kurš vecāks 1. klasē tālmācībā piesaka bērnu tādēļ, lai viņam būtu vieglāk... vai kā savādāk? Bērnu 1. klasē tālmācībā piesaka tāpēc, ka nav citu variantu, vai arī tāpēc, ka iepriekšējie bērni jau ir gājuši... tajā sistēmā. Jums tika dots uzdevums uzlabot, nevis likvidēt. Tā ir tā lielākā atšķirība.

Viens vīrs "TV 24" raidījumā uzdeva jautājumu: kam tā tālmācība domāta, un kam īsti tas ir nepieciešams? Viņš tiešām ir tādā neizpratnē. Viņš saka: no vienas puses, man liekas, ka tas ir ļoti talantīgiem bērniem un varbūt arī tādiem, kuriem kaut kas tā kā nav riktīgi. Un atbilde ir: abiem. Jā, kuriem ir arī kādas medicīniskās... slimības, vēl kādas... lietas.

Man ir arī kāds draugs, kurš man zvanīja. Viņš prasa: ko man darīt? Manu bērnu tik ļoti izsmēja, ka es viņu pieteicu tālmācībā, jo es vienkārši netiku galā. Jā, es dzīvoju mazpilsētā. Man nav daudz izvēļu. Man nav A, B, C skolas, ir tikai viena skola. Ja skolā manu bērnu izsmej... es esmu mēģinājis runāt ar skolotāju, ar direktoru, ar novada izglītības darba organizatoru – nevar palīdzēt. Nu tad viss, tad ceļš ir attālinātā izglītība.

Un arī viņa jaunākie bērni seko tam līdzi, jo viņu dzīve – pusgads Latvijā, pusgads Floridā. Viņš skaidri un gaiši prasīja: vai man ir jāpārreģistrējas? Jūs mani uzreiz sūtāt prom no Latvijas, vai jūs tomēr gribat mani šeit? Ir ļoti daudz tādu uzņēmēju, kuriem uzņēmējdarbība ir vairākās valstīs un kuriem trīs mēneši ir jāpavada vienā valstī, trīs – otrā, trīs – vēl kādā citā. Un, lai saglabātu ģimeni, viņiem ir jāiet kopā, nedrīkst atrauties viens no otra. Tas ir nepareizi.

Tādēļ es aicinu apdomāt, necensties bikses vilkt pār galvu, bet domāt to, kas ir jādomā, – kā mēs varam uzlikt sietu, kā mēs varam atsijāt to, kuram tas patiešām ir nepieciešams, nevis – visiem... vienkārši nolikvidējam, un miers. Tā nevar būt.

Tāpēc arī es jums gribu teikt, ka šis risinājums, kas nāk no JAUNĀS VIENOTĪBAS, PROGRESĪVAJIEM un Zaļo un Zemnieku savienības, – likvidēt... aizstāt ar... es gribu teikt, mūsu, "Nacionālās apvienības", piedāvājumu, risinājumu – saglabāt, uzlabot, attīstīt... domāt šajās kategorijās. Visi bērni nav vienādi, un visiem nav jābūt vienādiem. Ir jābūt risinājumiem. Latvija ir demokrātiska valsts, un mums ir jādod vecākiem rīcības brīvība. Rīcības brīvība ir tā, kas ir jādod.

Aicinu neatbalstīt šo JAUNĀS VIENOTĪBAS, PROGRESĪVO un Zaļo un Zemnieku savienības neprātu, vienkārši neatbalstīt to. Mēs to varam izdarīt dažādos veidos: mēs varam neatbalstīt – ar kvorumu, mēs varam balsot "pret". Mums ir dažādas iespējas to darīt un parādīt, cik tas ir nozīmīgi mūsu sabiedrībai. Jā, es pieļauju, ka visiem 3500 bērniem varbūt nav jābūt attālinātajā izglītībā, bet lielai daļai tajā ir jābūt. Viņiem nav citu variantu. Jūs piespiedīsiet šos cilvēkus reģistrēties citā valstī, viņi īstenos gan savu profesionālo – sporta – darbu, gan biznesu, kas viņiem ir, viņi turpinās strādāt, bet viņu reģistrācija, viņu mītnes zeme diemžēl nebūs Latvija.

Ja godīgi, man pašam ir bijuši ļoti lieli apsvērumi, vai savu meitu nesūtīt tālmācībā, jo arī es esmu gadiem cīnījies ar vienu... Man ir trīs skolēni, un diviem viss ir perfekti... viena un tā pati skola... bet kaut kā ir sagadījies, ka viena no meitām klasē nevar... iederēties. Mēs katru augustu pārrunājam, kā mēs rīkosimies, ko mēs darīsim, un vēl joprojām esam palikuši pie regulārās skolas. Bet tad, kad tu kā vecāks esi izgājis to apli – runājis ar skolotāju, ar direktoru... visu... un tev ir neskaitāmi solījumi... Es biju vienā vecāku sapulcē, izrādījās, ka tajā klasē 15 vecāki ar saviem bērniem iet pie psihologiem. Tas nav normāli, tas nozīmē, ka ar bulingu, ar to, kas ir klasē, netiek galā. Un kaut kad ir jāsper tas solis, kad ir jāizvēlas... protams, apzinoties, ka man kā vecākam būs jāvelta lielākas pūles.

Reiz man meita prasīja... kad viņai ar klasi bija jābrauc ekskursijā... viņa saka: "Es nebraukšu, es negribu pavadīt laiku tajā "zvēru dārzā"." Tad es domāju – kāds "zvēru dārzs"? "Meitiņ, tie taču ir tavi klasesbiedri." Un viņa teica: "Labi, tēti, es braukšu, ja tu brauksi kopā ar mani." Un es aizbraucu. Es tur biju, vēl bija kāds vecāks. Viena vecāmamma neizturēja, viņa autobusā pielēca kājās un bļāva: "Ārprāts, ko jūs darāt!" Diemžēl ir tādas klases, un ir vecāki, kas savus bērnus grib izglābt no šādas vides.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, skatīties uz to, kādam tam ir jābūt, domāt par sietiem, domāt par to, ko parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece teica, – par to, ka šis mācību veids ir nepieciešams, bet ir jāizdomā kritēriji. Tāpēc es aicinu domāt par kritērijiem, nevis pilnībā izslēgt pamatskolas programmu.

Kolēģi, man ir jādodas uz Viļņu, bet tad uz jūsu atbildību, ja? Atstājam to. Es aicinu balsot "pret", pārstrādāt šo. Šis ir komisijas izstrādāts likumprojekts, tā ka komisija var izstrādāt arī jaunu versiju. Un, ja tas nepalīdz, tad mums paliek arī kvorums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi! Neatbalstu šo likumprojektu un aicinu arī jūs neatbalstīt. Viens no pamatojumiem, ko min likumprojekta izstrādātāji, ir tas, ka tālmācības skolās esot sliktākas sekmes, taču jāatzīmē, ka sliktas sekmes ir arī klātienes skolās. Jāņem vērā, ka tālmācību nereti izvēlas tie bērni, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir grūtības mācīties, tāpēc viņiem būs zemākas sekmes. Un tieši tāpēc samest vienā ekseļa tabulā visus skolēnus un skolas ir neprofesionāli un aplami.

Jautājumam nevajadzētu būt par attālinātu vai neattālinātu skolu. Tie ir apmācību formāti, kas piemēroti dažādiem bērniem. Bet ir labas attālinātās skolas, kuras pilda savu uzdevumu, un ir ne tik labas attālinātās skolas, kuras to nedara. Tieši to nepieciešams arī izvērtēt, nevis aizliegt visas tālmācības skolas pēc kārtas.

Latvijas skolas ir bēdīgi slavenas ar to, cik grūti tajās mēdz klāties bērniem pat ar visai nelielām uzvedības vai emocionālām problēmām. Tajās trūkst ne tikai speciālistu, bet arī vēlmes iekļaut bērnus, kas traucē stundas un pasliktina reitingu rezultātus. Daudzām ģimenēm attālinātā skola ir kļuvusi par risinājumu situācijā, kurā citu risinājumu vienkārši nav. Lēmums par piemērotāko skološanu saviem bērniem ir jāpieņem vecākiem. Dažām ģimenēm attālinātās mācības ļauj dzīvot vietā, kur skolu tuvumā vairs nav, citas nevēlas saviem bērniem to haosu, kas pastāv lielā daļā valsts skolu ar pastāvīgi trūkstošiem skolotājiem, pārbāztām klasēm un atsevišķiem nemierniekiem, kas traucē mācīties visiem pārējiem. Vēl citas ģimenes novēro, ka viņu bērni attālinātās skolās labāk tiek galā ar ikdienas pienākumiem, viņiem ir vairāk laika dažādiem pulciņiem. Protams, attālinātās mācības nekad nebūs piemērotas vai vajadzīgas absolūtajam vairumam bērnu, bet dažiem tā būs labākā alternatīva, un dažiem tā būs tikai vienīgā.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.

S. Čulkova (ST!).

Priekšsēdētāja kundze, kolēģi, labvakar! Kāpēc jūs negribat sadzirdēt pieaugušus cilvēkus? Portālā "ManaBalss.lv" jau ir savākti vairāk nekā 11 tūkstoši parakstu, lai saglabātu tālmācības. Un es jums gribu izlasīt vēstules no bērniem. Es ceru, ka jūs varat sadzirdēt bērnus. Kā piemērs – viens bērns raksta: "Man ļoti patīk mācīties tālmācībā, jo ir labi tas, kad es nesaprotu kaut ko, par ko ir runa stundā, tad tu vari kaut simts reizes skatīties stundas ierakstu un labāk apgūt tēmu." Piemēram, meitene raksta, ka viņai ir problēmas ar deguna asiņošanu, viņa nevar mācīties parastā skolā, bet tālmācība viņai to atļauj darīt. Laura (4. klase): "Es ceru, ka varēšu arī turpmāk šeit mācīties." Tālāk. "Man patīk mācīties tālmācībā, jo tur es jūtos droši, neviens nevar pieskarties man un skolotāji nekliedz uz mani." "Šajā skolā es varu mācīties arī tad, kad man nesāp galva." Bērnam ir problēmas ar veselību. Viņa nevar mācīties parastā skolā, tāpēc viņa ir izvēlējusies tālmācību. Laukos citas skolas ir ļoti tālu, tāpēc labi ir mācīties caur datoru – tālmācības skolā. "Man patīk mācīties no mājām, un neviens nesit man starpbrīžos."

Kolēģi, vai jūs dzirdat, ko raksta bērni? Tie ir 3., 4., 5. un 6. klases bērni. Nedrīkst atbalstīt šos grozījumus likumā. Es jūs aicinu tomēr saprast gan bērnus, gan vecākus.

Par statistiku. Bija minēts, ka tālmācībā ir ļoti slikti rezultāti. Tas nav tāpēc, ka bērni slikti mācās, tā skola uzņem bērnus, kam jau parastajā skolā bija problēmas ar mācības procesu, un tagad viņi var... mēģina izlabot. Rekur statistika: no pagājušā gada 15. februāra līdz 28. februārim 9. klasēs uzņemti 14 izglītojamie no klātienes skolām, no kuriem tikai diviem bija labas sekmes, bet 12 atnāca ar tukšām liecībām.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

S. Čulkova. Uz šo brīdi no 14 bērniem 13 bērniem ir sekmīgas atzīmes. Ir statistika. Es ļoti, ļoti jūs lūdzu saklausīt gan bērnus, gan tos iedzīvotājus, kuri jau ir nobalsojuši. Ir 11,5 tūkstoši cilvēku, kas ir par tālmācību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Andris Šuvajevs, Aleksejs Rosļikovs, Edmunds Zivtiņš, Juris Viļums un Ilze Indriksone lūdz turpināt Saeimas šā gada 6. marta sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Turpinām likumprojekta izskatīšanu.

Vārds deputātam Česlavam Batņam.

Č. Batņa (AS).

Labdien, kolēģi! Referents ziņoja, ka komisija piedāvā šo lēmuma projektu. Nē, visa komisija nepiedāvā. Es nebalsoju šajā balsojumā, jo pēc būtības, manuprāt, mēs esam sasteiguši lietas, un, kāpēc sasteiguši, es jums pamatošu.

Pašreizējā likumprojektā mēs esam nodefinējuši, ka tālmācība paliek 10.–12. klasēs. Skolēnu skaits šajās programmās ir aptuveni 8,5 tūkstoši, un vislielākās problēmas ar kvalitāti ir tieši šajā posmā. 1.–9. klašu posmā mācās divi tūkstoši... arī aptuveni... ar pusi... jauniešu, un šos mēs vienkārši paņemam un aizliedzam. Tas nav adekvāti. Ja mēs sakām, ka mums ir problēmas ar kvalitāti, tad, lūdzu, kvalitātes dienest, strādājiet, vērtējiet un neakreditējiet šīs programmas!

Vēl viena lieta, ko es gribu pateikt... ja mēs runājam par kvalitatīviem rezultātiem, Jencīša kungs jau pieminēja – tās ir vakarskolas. Tā ir. Liela daļa, tie, kas nenokārto, ir trīsdesmitgadnieki, četrdesmitgadnieki, piecdesmitgadnieki, kas vēlas iegūt izglītību, kura nav iegūta. Zem kvalitātes lozunga šo projektu nedrīkst likt. Tā ir vēl viena lieta.

Trešā lieta. Mēs arī darba grupā akcentējam, ka diaspora atbalsta, latviešu organizācijas atbalsta... Nekā nebija! Pagājušonedēļ biju Somijā un uzdevu jautājumu diasporai: vai jūs atbalstītu, ka tālmācība tiek likvidēta? Nē, viņi neatbalsta to, viņi saka – tā ir vienīgā saikne... ka tie jaunieši, kas aizbrauc prom ar vecākiem un dzīvo ārzemēs... ka tā ir vienīgā saikne, kā apgūt latviešu valodu... ka viņi neaiziet citas... svešu tautu valodās iekšā. Tas ir vēl viens arguments.

Pēdējais arguments. Iespējams, mēs varētu vēl diskutēt, ja būtu iekļāvuši šos izņēmuma gadījumus... bet tas ir absurds, mana paša pieredzē ir bijuši gadījumi, kad medicīnisku apstākļu dēļ bērns nevar atrasties skolā (es nesaukšu diagnozes), bet Veselības ministrija atsūta mums vēstuli, ka nav tādas diagnozes, kuras dēļ bērns nevar mācīties klātienē. Kas tas par absurdu? Ir bērni, kas nevar kustēties, piemēram... manā gadījumā... bērns varēja kustēties 15 minūtes dienā, viņš visu laiku bija uz gultas, un viņam nav pieejama tālmācība, nav... pieejama klātienes mācība? Tā taču nav!

Tāpēc, man liekas, mēs esam ieberzušies ar šo likumprojektu, mēs gribam likt visu zem kvalitātes lozunga. Bet diemžēl – ne šajā likumprojektā! Šī nav pamata ieguves izglītības forma, šī forma ir blakus ieguves forma, un ļausim šiem 12 tūkstošiem bērnu, viņu ģimenēm izvēlēties šo formu.

Neatbalstīšu šo. Godīgi sakot, es rosinu šo likumprojektu atdot atpakaļ Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai izvērtēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.

A. Butāns (NA).

Labdien, kolēģi! Kad biju vidusskolas vecumā un kādu laiku dzīvoju ārzemēs, es mācījos tālmācības vidusskolā. Zinu, ka ļoti daudziem no tiem, kas mācījās tajā skolā arī agrāk, jau no mazākām klasēm, tālmācības princips palīdzēja saglabāt saikni ar Latviju. Vēlākajās... lielākajās klasēs jau pievienojās arī sportisti, kas mācījās ārzemēs, un, manuprāt... jā, bija arī daļa, kam tas bija saistīts ar veselības stāvokli. Līdz ar to, manuprāt, būtu nepareizi teikt, ka tālmācība ir laba vai slikta – tik vienkārši –, bet ir apstākļi, kad tas ir objektīvs, labs un pat vēlams instruments, un ir reizes, kad mēs nedrīkstētu iebraukt tādā grāvī, ka tālmācība ir atļauta pilnīgi visiem un vienmēr... un tagad reģionos, kur tiek slēgtas skolas... tagad visi laukos pāries uz tālmācību... vai ukraiņi mācīsies tikai tālmācību... tas arī nebūtu atbalstāms.

Tā ka bļaustīšanās "par" vai "pret" nav tik viennozīmīga. Lai tas paliek kā instruments, vienkārši sašaurinām to, kuri un kādos gadījumos var vai nevar šo instrumentu izmantot, bet pats instruments kā tāds nav pie tā vainīgs.

Aicinu priekšlikumu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Kolēģi, mazliet par šo jautājumu. Es esmu pārliecināts, ka vecāku tiesības izvēlēties saviem bērniem piemērotāko izglītības veidu ir tādas tiesības, kur valstij nav tiesību iejaukties. Tas ir ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas princips. Un šis, manuprāt... visu cieņu komisijai, kura ir strādājusi pie šī jautājuma... šis ir nesamērīgs ierobežojums, kas ierakstīts grozījumos, ko mēs tagad skatām.

Ja ir konstatētas problēmas ar kādām noteiktām bērnu grupām, kurām jāiekļaujas Latvijas sabiedrībā... bērni, kuri nesen ir iebraukuši kopā ar... Ukrainas civiliedzīvotāju bērni... tad specifiski šai grupai ir jānosaka pienākums mācīties klātienē. Bet tad viņiem ir arī nepieciešams atbalsts no skolotājiem, no skolotāju palīgiem skolās. Vai šobrīd tas ir pilnībā sasniegts? Es nezinu.

Mums nevajag... mums ir jāuzmanās, lai neveidotu tādu paternālu pieeju lietām, it īpaši izglītībai. Tas, ka divās dienās ir savākti 11 tūkstoši parakstu (un tie paraksti turpina krāties) pret nodomu pilnībā atteikties no tālmācības pamatskolas posmā, liecina par to, ka nav sadzirdēta liela daļa Latvijas ģimeņu. Un tas nav pareizi laikā, kad ir tik ļoti svarīgi, lai cilvēkos būtu... pilsoņos būtu uzticēšanās gan mums, ievēlētajiem priekšstāvjiem, gan valdībai, kas strādā savās sfērās.

Es aicinu šo likumprojektu neatbalstīt, komisijai turpināt darbu un diferencēt šo pieeju, skaidri izpētīt, kuriem bērniem ir jānosaka tas, ka viņi mācās vai nu pilnībā klātienē, vai lielākoties klātienē. Un es neredzu pamatu, kāpēc Latvijā dzimuši bērni, kuri runā latviešu valodā, arī savās ģimenēs dzimtajā valodā, nevarētu mācīties arī attālināti. Protams, Izglītības un zinātnes ministrijai ir rūpīgi jāvērtē... Izglītības un zinātnes ministrijā strādā izglītības nozares profesionāļi, viņu uzdevums ir piedāvāt risinājumus, kā var pārraudzīt kvalitāti, kāda ir tālmācības skolās.

Aicinu jūs šo likumprojektu neatbalstīt un komisijai turpināt darbu pie šī jautājuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam.

A. Kulbergs (AS).

Priekšsēdētāja! Kolēģi! Šī tiešām nav mana tēma, bet es nevarēju nenākt, tāpēc ka divās nedēļās es esmu saņēmis tik daudz izmisīgu zvanu, uzrunāšanu personīgi... kā cerību stariņš, kas varētu šo jautājumu palīdzēt risināt.

Uzskatu, ka šī ir problēma. Ja mēs nevaram atrisināt kvalitātes problēmu šinī jautājumā, tad nav jāsoda visi pārējie, jo ir pietiekami daudz grupu, kam šis jautājums ir svarīgs. Mēs nevaram to liegt.

Mani personīgi uzrunāja gan cilvēki, kas ir īslaicīgi izbraukuši no Latvijas darba apstākļu dēļ un grib saglabāt saikni ar skolu, gan sportisti, gan apmaiņas studenti. Apmaiņas studenti! Arī mans dēls bija apmaiņas students un izmantoja šo iespēju, lai nezaudētu izglītības kvalitāti un turpinātu mācības, tieši šis viņam ļāva to izdarīt un turpināt mācības savā klasē. Zinu arī vecākus, kuru bērniem ir veselības problēmas, viņi nevar atļauties... vajag distanci.

Mums ir jāatstāj šī iespēja. Bet, piedošanu, kontrolējam kvalitāti, ja kvalitāte ir problēma! Nevis sodām visus pārējos. Kārtējais piemērs, ka mēs nespējam izpildīt uzdevumu un tāpēc liedzam visiem.

Es neatbalstu un lūdzu nodot likumprojektu komisijai izvērtēt pēc būtības. Neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.

A. Ņenaševa (PRO).

Kolēģi! Paldies jums par šodienas debatēm par šo jautājumu. Dzirdu gan to, ko jūs sakāt, gan to, ko mums iesūta skolas, sociālie partneri, bērni, viņu vecāki, veselības eksperti. Mēs komisijā, neapšaubāmi, izskatīsim visas šajā procesā iesaistītās puses, jo tas, ko paredz šī likumprojekta sākotnējā doma (tāpēc aicinu to atbalstīt), ir sakārtot terminoloģiju.

Nerunājam, lūdzu, cits pēc cita, izmantojot dažādus terminus un īstenībā izsaucot vēl lielākus uztraukumus vecākiem un bērniem. Rīkosimies labākajās bērnu interesēs, izsvērsim visus "par" un "pret", sadzirdēsim visas puses un tad arī sakārtosim, kas īsti ir pedagogu vadīts process klātienē, kas ir tālmācība, patstāvīgi vadīts process, kurā vecuma grupā kas ir atbilstošāks, labāks, kādi ir izņēmumu gadījumi, kāda ir situācija sportistiem, kāda varētu būt situācija diasporai, kādas varētu būt situācijas veselības sarežģījumu dēļ. Visu šo mēs noteikti komisijā jau runājām un runāsim vēl, un izsvērsim.

Kolēģi, paldies jums. Aicinu turpināt strādāt ar terminu sakārtošanu un arī problēmu, kuras mēs esam konstatējuši, risināšanu. Bet, protams, labākajās bērnu interesēs.

Paldies. (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mazliet klusāk!

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Liels paldies, priekšsēdētājas kundze! Saeima ar lielu vairākumu nobalsoja pret to, ka izglītības programmā neiekļauj mācības, kas ir pretrunā ar Satversmi.

Mums ir 250 ģimenes, kuras uzreiz, ja šo likumu pieņems, no Latvijas aizbrauks. Nevis daži desmiti, kā te minēja. Mans palīgs pats ir skolotājs, un informācija ir savākta. Šīs 250 ģimenes ir ļoti turīgas, ļoti izglītotas, viņiem ir ļoti labi mājskolotāji, kuri māca vairākas svešvalodas, viņi visi ļoti labi mācās fiziku, matemātiku un varēs bez problēmām iestāties jebkurā starptautiskā augstskolā.

Šī likuma pieņemšana nekādā veidā nepalīdzēs tiem bērniem, kas vispār negrib mācīties. Ja mēs tagad aizliegsim izglītojamiem, kuri negrib iet skolā (tūlīt pateikšu, kāpēc viņi negrib iet, ir dažādi iemesli)... tas jau neglābs, ka tie, kuriem tagad nebūs tālmācības, ies kaut kādās skolās un sāks mācīties. Tā ir ļoti naiva doma. Mēs likvidējam... Tātad 250... varbūt ir vairāk... 250... man izdevās caur palīgiem savākt šo informāciju.

Nākamais: kāpēc viņiem ir tālmācība? Pirmais – šīs ģimenes negrib būt upuri indoktrinācijai ar LGBT ideoloģiju. Tās ir kristiešu ģimenes. Nav visas kristieši, bet lielākā daļa ir kristieši, viņiem nav pieņemama šī ideoloģija. Otrs – viņiem nav pieņemams disciplīnas trūkums, kas pieradina bērnus pie visatļautības, kad skolotājam nav nekādu tiesību un bērns ir kā tirāns.

Mēs paši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā esam skatījušies lietu par to... es uzdevu jautājumu... bija Valsts izglītības satura centra darbinieki, Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji... kā var būt, ka, piemēram, klasesbiedrs nodur otru klasesbiedru un pēc pāris nedēļām nāk mierīgi atpakaļ uz skolu. Ziniet, vainīgs ir bijis skolas direktors vai skolotāji, jo, lūk, neesot pieaicinājuši psihologu. Speciālās skolas tiek slēgtas...

Lai risinātu šos jautājumus, ministrija iet vieglāko ceļu. Tā vietā, lai nevajadzīgi nemocītu bērnus deviņus gadus pamatskolā un atlasītu jau 8. klasē, kuri var turpināt mācības ģimnāzijā un studēt (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Kiršteins. ... iet uz specializēto skolu vai profesionālo skolu, kur iegūt kaut kādu arodu, mēs nodarbosimies ar šādām muļķībām.

Vēlreiz saku: ja mēs nobalsosim, būs kārtējais izglītoto, turīgo vecāku emigrācijas vilnis no Latvijas, šie bērni aizbrauks prom, jo ir apnicis, kur ir nonākusi mūsu izglītības sistēma.

Pēdējais. Varu pateikt – augsta reitinga starptautiskajās skolās, universitātēs, paskatieties, liek eksāmenus, piemēram, 20 vai 30, noliek viens vai divi, un tiek uzņemti. Kāpēc? Es jau minēju dažādus iemeslus. Izglītības sistēma Latvijā pašreiz ir sabrukuma stāvoklī. To neglābs jaunā ministre, kurai vispār nav nekādas saprašanas par to, kādas ir Satversmes vērtības, kāpēc bērniem nevajag mācīt visādas muļķības un visu pārējo. Ja mēs gribam šādā veidā turpināt – uz priekšu!

Aicinu balsot "pret" šo likumprojektu. Izglītības un zinātnes ministrijai – nodarboties ar kādām nopietnākām lietām.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Līgai Kļaviņai.

L. Kļaviņa (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es tikai par dažām lietām. Paldies visiem, kas ir snieguši tiešām ļoti būtiskus ieteikumus.

Atgādināšu, kolēģi, ka pavisam nesen, 16. janvārī, šeit, Saeimas Sēžu zālē, 84 deputāti atbalstīja grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Tā stāsta viena no būtiskākajām lietām bija tā, ka mums ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret bērniem. Un atgādināšu... ar pavisam precīzu formulējumu... kā jūs visi balsojāt, kāpēc ukraiņu bērniem ir jāapmeklē skola klātienē. Tā bija gan pilnvērtīga atbalsta pasākumu saņemšana, gan specializēšanās, gan, protams, būtiskākā prasme – sadarboties. Un jāteic, ka nākamais kolēģis, kas nāks runāt, bija vienīgais, kurš atturējās. Visu cieņu!

Šobrīd es tiešām saku paldies visiem, kas ir atsūtījuši savus priekšlikumus, kas ir vērtējuši dažādas iespējamās izmaiņas mūsu komisijas piedāvātajos grozījumos. Mēs esam atvērti diskusijai un sadarbībai. Mēs komisijā strādājām pirms tam un turpināsim strādāt. Tas, cik ļoti aktīvi sabiedrība ir iesaistījusies, liecina par to, ka nozarei ir daudz problēmjautājumu, kas ir jārisina gan klātienē, gan attālināti.

Aicinu šobrīd Zaļo un Zemnieku savienības vārdā – ļaujiet šo likumprojektu pirmajā lasījumā virzīt tālāk komisijai veiksmīgam darbam. Mēs to tālāk skatīsim visi kopā un spriedīsim par katru priekšlikumu. Ja mēs apturam, tas nozīmē, ka atsakāmies risināt problēmas un izliekamies, ka mums izglītībā viss ir kārtībā.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt strādāt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Paturpināšu Līgas teikto. Sabiedrības aktivitāte ir ļoti liela. Kāpēc? Pajautājiet! Tāpēc, ka kārtējo reizi ir iebraukts grāvī.

Šis ir īpaši slikts likumprojekts gan pēc būtības, gan pēc formas, ja palasām anotāciju. Anotācijā (vienā teikumā) – rezultāti slikti, nav socializēšanās, būs labs darbaspēks darba tirgum. Nu kas tā par anotāciju?! Nu jā, drusku būs jāpiemaksā.

Paklausāmies vienas skolas... droši vien esat saņēmuši Rīgas Komercskolas vēstuli, kurā cilvēki parāda šo problemātiku. Tātad – kas mācās attālināti? Mācās ļoti talantīgi jaunieši, kuri nevar savienot dienas mācības ar savu talantu izkopšanu. Vakar sagaidījām mūsu "Oskara" komandu... Mūsu nākotnes izcilajiem jauniešiem mēs tagad gribam nocirst spārnus, ielikt viņus dienas skolā, lai neattīsta savus talantus. Ļoti labi.

Ģimenēm, kuras ceļo dažādu iemeslu dēļ no vienas valsts uz otru. Ģimenēm, kuras dzīvo ārpus Latvijas. Konkrētajā skolā tādu ir 13 procenti.

Audzēkņiem, kuriem ir grūtības ar mācībām, lauku reģionos dzīvojošiem bērniem, kuriem ir grūtības nokļūt uz skolu un no skolas. Audzēkņiem, kas klātienē ir piedzīvojuši mobingu un bulingu, un dažādus citus pāridarījumus. Ieklausieties – 41 procents skolēnu ar speciālām vajadzībām! Un pielikts... palasīsiet pēc tam vakarā... pielikts diagnožu saraksts... kādas padsmit diagnozes... un tālāk ir – u. c.

Mēs gribam šiem bērniem un vecākiem sarežģīt dzīvi? Kam tas ir vajadzīgs? Audzēkņiem, kas ir emocionāli jūtīgi un ar lēnāku darba tempu. Ko jūs darāt?! Vai izglītības jomā var izdarīt kaut vienu normālu, labu darbu, nesabojājot cilvēkiem dzīvi? Kuram šī ideja – fiksā un labā – radusies? Autorus, lūdzu, šurp!

Cilvēki jūt muļķību, cilvēki jūt brāķi. Šis ir absolūts brāķis, kurš jāizmet miskastē, un jārisina problēmas, kuras tiešām ir problēmas. Cienījamā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, 27 tūkstoši jauniešu ir ārpus mācībām un ārpus darba tirgus, tur mēs neko nedarām un nevaram izdarīt. Jāpasaka milzīgs paldies vecākiem, ka viņi savus bērnus neatstāj novārtā, cīnās par bērnu nākotni. Viņi organizē attālināto apmācību, viņi maksā par attālināto apmācību. Jūs ar šo likumprojektu gribat atņemt iespēju šiem bērniem mācīties un papildināt to 27 tūkstošu lielo jauniešu apjomu, kuri ir ārpus mācībām un ārpus darba tirgus.

Šajā situācijā, kolēģi, vajadzētu noraut kvorumu un iemest tālā, tālā plauktā šo likumprojekta brāķi, bet, redzot, cik disciplinēta ir pozīcija... man bija cerība, ka viņi nesanāks kopā, bet kā pēc komandas visi kā putniņi uz zariņiem sasēda, tā ka acīmredzot mums kvorumu noraut neizdosies. Aicinu balsot "pret".

Esiet tik saprātīgi, izmetiet to miskastē! (Starpsauciens: "Pirmais lasījums!") Pirmais lasījums! Tam vispār nebija jābūt šādā formātā, šāda ideja vispār nebija jāapspriež. Bija jāapspriež, kā uzlabot. Rīgas Komercskola – devītā skola pēc sekmības un pēc talantiem valstī 68 lielo skolu grupā – devītā! Devītā! Ko jūs darāt?!

Ja gribat ko labu izdarīt, paņemiet un multiplicējiet šīs skolas pieredzi uz citām skolām, lai labā prakse – ar mācību līdzekļiem, resursiem un tā tālāk – atnāk arī uz citām skolām, kuras nav tik labas.

Vēl. Kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pedagogi, esošie, bijušie, vērtē bērna sekmību – pēc absolūtiem skaitļiem eksāmenos vai pēc progresa? Kādu iemeslu dēļ bērni ir atnākuši... uz attālināto apmācību? Un, lūdzu, ja jūs gribat statistiku, tad novērtējiet, kāda sekmība viņiem bija dienas skolā un kāda ir sekmība, kāds ir progress, mācoties attālināti. Tad jūs varēsiet teikt, ka slikti... sliktas sekmes.

Balsojam "pret"! Es ceru, ka komisijas vadītāja šo brāķi noliks tālā plauktā un šīs Saeimas laikā vairs necels mums priekšā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam otro reizi.

Č. Batņa (AS).

Kolēģi, gribēju vēl mazliet reflektēt uz dažu teikto.

Mēs tiešām neatsakāmies no atbildības par izglītības sistēmu, mēs rosinām to uzlabot, un mēs rosināsim uzlabot iestāžu darbu... kam ir jādara savs darbs. Tātad kvalitātes dienestam ir jākontrolē kvalitāte, un viņiem ir jādara savs darbs. Protams, viņi ir laimīgi, ka viņiem nebūs tādu skolu, viņiem būs mazāk darba.

Runājot par ukraiņiem. Mēs tajā momentā diskutējām, jā, ka iesim uz klātieni, bet, piedodiet, tajā momentā nebija tādas "injekcijas", ka mēs aiziesim uz klātienes apmācību.

Otra lieta. Jūs sakāt... Antoņina saka, ka komisijā izdiskutēsim. Pag, pag, pag! Pēdējā komisijā es teicu: atveram vēlreiz jautājumu par vecuma posmiem, kas un kā var mācīties. Jūs pateicāt: nē, šis jautājums ir slēgts, mēs par to nediskutēsim. Tad kāda jēga mums to atkal atmest komisijai? Antoņina, pēdējā (Starpsauciens.)... es nesarunājos ar zāli, es pats ar sevi sarunājos... jau toreiz tika norakts tas, ka... nē, nebūs nekādas diskusijas!

Pēdējais, ko es gribēju pateikt. Pirms mēs apstiprinām šādu likumprojektu, izdomājam, ko mēs darīsim ar 18 procentiem no trim tūkstošiem bērnu, kuri mācās tālmācībā, kuri izvēlējās tālmācību tikai tāpēc, ka viņi saskārās ar mobingu un atstumtību skolā? Ko mēs darīsim ar tiem bērniem – ar sportistiem, 15 procentiem, – kas mācās tālmācībā? Ko mēs darīsim ar 8 procentiem bērnu, kuriem ir smagas diagnozes? Ko mēs darīsim ar 18 procentiem bērnu no tiem tūkstošiem, kuriem ir trauksmainība un panikas lēkmes? Un, pats par sevi, ko mēs darīsim ar tiem diasporas bērniem, kas grib saglabāt saikni?

Es vēlreiz atkārtoju: manuprāt, vislabākais ir atdot likumprojektu atpakaļ komisijai, un, ja mēs varam vienoties... ja ne, tad opozīcija nevirzīs šo likumprojektu, tad, koalīcija, varat stumt to tālāk.

Es neatbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas! Kungi! Man jāatgādina arī par tām skolām, par tām ģimenēm, kuras dzīvo attālākos reģionos un kurām nav citu iespēju, kā mācīties šādās attālinātās programmās, jo skolas ir ciet un nav citu variantu – vai nu mācīties šādā skolā, vai braukt projām.

Es domāju, jāļauj jaunajai ministrei iestrādāties un iedziļināties šajā jautājumā, un varbūt tas risinājums varētu būt labāks.

Un trešais. Lai nesanāk kā vecajā citātā par galvassāpēm un giljotīnu: giljotīna nav labākās zāles pret galvassāpēm.

Es aicinu balsot "pret" šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

A. Zariņa-Stūre. Jā, komisijas pēdējā sēdē tas tika uzsvērts, un var noklausīties vēlreiz ierakstu, – komisija ir gatava runāt par izņēmumiem: sportistiem, diasporām un visiem citiem gadījumiem. Šis ir pirmais lasījums.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu, ļaut strādāt un skatīt šo spektru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 45, pret – 10, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Zariņa-Stūre. Komisijā runājām par 26. martu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

A. Zariņa-Stūre. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā", pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – referents Ingmārs Līdaka.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie kolēģi! Man ir milzu gods stādīt jums priekšā sen gaidīto, astoņas stundas gaidīto, pēdējo šīsdienas likumprojektu "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā".

Līdz šim Centrālā vēlēšanu komisija reizi četros gados devās uz Ministru kabinetu un lūdza algas pielikumu, šajā likumprojektā ir paredzēts, ka pašvaldību vēlēšanu komisiju ļaudīm tāpat kā ierēdņiem algas ik gadu rēķinās, piemērojot bāzes mēnešalgai attiecīgo koeficientu. Tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kur būs noteikti šie koeficienti dažādu kategoriju darbiniekiem.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

I. Līdaka. 14. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Pēdējais šīsdienas darba kārtības jautājums – "Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par 10 728 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Alkohols no 21 gada vecuma" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edmunds Jurēvics.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamie kolēģi! Lai arī pēdējais, bet ne mazāk svarīgs jautājums.

Šā gada 25. februārī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja minēto kolektīvo iesniegumu, uzklausīja Veselības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvju viedokļus par kolektīvā iesnieguma tālāko virzību un alkohola ietekmi uz jauniešu veselību.

Ievērojot to, ka Saeimā nesen notikušās diskusijas par alkohola lietošanas vecuma paaugstināšanu noslēdzās ar to, ka šādu priekšlikumu Saeimas vairākums neatbalstīja, komisija tomēr aicina šo iniciatīvu nodot Ministru kabinetam, lai tas padziļināti izpētītu un vērstu iespējamos risinājumus, kā samazināt alkohola patēriņu jauniešu vidū.

Ņemot vērā komisijas lemto, kā arī pamatojoties uz Saeimas kārtības rulli, komisija sagatavoja lēmuma projektu par minētā kolektīvā iesnieguma turpmāko virzību un nodošanu Ministru kabinetam.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par 10 728 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Alkohols no 21 gada vecuma" turpmāko virzību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, mums vēl paliek atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 6. martā pulksten 17.00.

Deputātu Amila Saļimova, Iļjas Ivanova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Igora Judina un Jefimija Klementjeva jautājums klimata un enerģētikas ministram Kasparam Melnim "Par plug-in hibrīda automašīnu kvalificēšanu valsts atbalstam un nodokļu atlaidēm". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Deputātu Lindas Liepiņas, Ramonas Petravičas, Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas jautājums kultūras ministrei Agnesei Lācei "Par "Oskara" pasniegšanas ceremonijas apmeklējumu". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Deputātu Edgara Tavara, Edvarda Smiltēna, Andra Kulberga, Edgara Putras un Jura Viļuma jautājums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par ētikas normu ievērošanas tiesisko regulējumu Ministru kabinetā". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot nevēlas.

Līdz ar to atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem 2025. gada 6. martā pulksten 17.00 nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāram reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

E. Smiltēns (Saeimas sekretārs).

Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies 19 deputāti: Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Jānis Grasbergs, Juris Jakovins... neredzu, Igors Judins, Māris Kučinskis, Linda Liepiņa, Gatis Liepiņš, Lauris Lizbovskis, Viktorija Pleškāne, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Jana Simanovska, Ainārs Šlesers, Ričards Šlesers, Atis Švinka, Aiva Vīksna un Jānis Vucāns.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu!

Sēdi pasludinu par slēgtu.

---

Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem

---

---