Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā

Izdarīt Elektroenerģijas tirgus likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 12. nr.; 2008, 10. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2011, 117. nr.; 2013, 211., 232. nr.; 2014, 60., 189., 257. nr.; 2015, 118., 190., 248. nr.; 2016, 110., 241. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 29. nr.; 2022, 137.A, 144. nr.; 2023, 38.A, 128., 231. nr.; 2024, 3., 75.A nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt 1. panta otrās daļas 22. punktu ar vārdiem "un elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma ietvaros veiktā ierobežošana".

2. 9. pantā:

aizstāt 2.⁴ daļas pirmajā teikumā vārdus "pārvades sistēmai vai sadales sistēmai" ar vārdiem "pārvades sistēmai konstantā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai vai sadales sistēmai";

papildināt pantu ar 4.² daļu šādā redakcijā:

"(4²) Pārvades sistēmas operators elektroenerģijas ražošanas iekārtu, kuras kopējā uzstādītā elektriskā jauda ir lielāka par 50 megavatiem, nepieslēdz elektroenerģijas sistēmai vai atslēdz no tās, ja saņemts negatīvs valsts drošības iestāžu atzinums."

3. Papildināt 13. pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgumu ierīkošanu, pārvades sistēmas operators savā tīmekļvietnē publicē informāciju par katra pārvades sistēmas pakalpojuma veida brīvajām pārvades sistēmas jaudām. Pārvades sistēmas operators, nosakot elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma brīvo pārvades sistēmas jaudu, ņem vērā dažādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ražošanas profilu savstarpēju savietojamību. Informāciju par elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma brīvo pārvades sistēmas jaudu pārvades sistēmas operators publicē katra mēneša pirmajā darba dienā."

4. 14. pantā:

papildināt pantu pēc vārdiem "pērk palīgpakalpojumus" ar vārdiem "vai sniedz tos elektroenerģijas tirgus dalībniekiem";

papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Maksu par pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu nosaka saskaņā ar pārvades sistēmas operatora izstrādātu un regulatora apstiprinātu metodiku, lai segtu pārvades sistēmas operatora izmaksas, kas saistītas ar pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu. Pārvades sistēmas operators maksu par pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu publicē savā tīmekļvietnē.";

uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu.

5. Papildināt likumu ar 15.² pantu šādā redakcijā:

"15.² pants. Pārvades sistēmas pakalpojumu veidi

(1) Elektroenerģijas ražotājam, kura elektroenerģijas ražošanas iekārtas ir pieslēgtas elektroenerģijas pārvades sistēmai, tiek sniegts viens no šādiem pārvades sistēmas pakalpojumiem:

1) konstantais pārvades sistēmas pakalpojums — pārvades sistēmas pakalpojums elektroenerģijas ražotājam tiek sniegts nepārtraukti, izņemot pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanu elektroenerģijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;

2) elastīgais pārvades sistēmas pakalpojums — pārvades sistēmas pakalpojums elektroenerģijas ražotājam tiek sniegts ar iespēju to ierobežot līdz 876 stundām viena kalendāra gada laikā. Ierobežošanas laikā elektroenerģijas ražotājs maksā pārvades sistēmas operatoram šā likuma 14. panta otrajā daļā minēto maksu. Ierobežošanas laikā neietver laiku, kad pārvades sistēmas pakalpojums ierobežots elektroenerģijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(2) Ja elektroenerģijas ražotājam, kurš saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošanas laiks pārsniedz šā panta pirmajā daļā noteikto stundu skaitu, pārsniegto stundu laikā ierobežošana notiek elektroenerģijas jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Lai sniegtu elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu, pārvades sistēmas operators:

1) pieteikumus tehnisko prasību saņemšanai pieņem tikai pēc informācijas publicēšanas par brīvo pārvades sistēmas jaudu;

2) var izsniegt tehniskās prasības elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanai vairākiem elektroenerģijas ražotājiem par vienu un to pašu brīvās pārvades sistēmas jaudas vienību, kā arī par pārvades sistēmas jaudas vienību, kas ir lielāka par brīvo pārvades sistēmas jaudu;

3) rezervē tehniskajās prasībās noteikto jaudu elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai pieslēguma līguma noslēgšanas brīdī brīvās pārvades sistēmas jaudas apmērā;

4) neslēdz pieslēguma līgumu, nesedzot elektroenerģijas ražotājam ar elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanu saistītās izmaksas, ja pēc šīs daļas 3. punktā minētās prasības izpildes brīvā pārvades sistēmas jauda ir mazāka nekā tehniskajās prasībās noteiktā jauda, lai elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgtu elektroenerģijas sistēmai (izņemot tad, ja ar elektroenerģijas ražotāja piekrišanu tehniskās prasības var grozīt un grozījumu dēļ netiek mainīts pieslēguma tehniskais risinājums).

(4) Kārtību, kādā tiek ierobežots pārvades sistēmas pakalpojums, uzskaitīts ierobežošanas laiks, kā arī veikti elektroenerģijas ražotāja norēķini ar pārvades sistēmas operatoru par īstenoto ierobežojumu, izstrādā pārvades sistēmas operators un apstiprina regulators.

(5) Elektroenerģijas ražotājs var mainīt jau esošā elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma veidu saskaņā ar pārvades sistēmas operatora izstrādātiem un regulatora apstiprinātiem noteikumiem un kārtību.

(6) Pārvades sistēmas operators reizi gadā iesniedz regulatoram un publicē savā tīmekļvietnē ziņojumu par tiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri saņem elastīgo pārvades sistēmas pakalpojumu un kuriem veikta pārvades sistēmas pakalpojuma ierobežošana, tostarp norādot ierobežošanas biežumu, laiku un iemeslus."

6. Papildināt 22. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Elektroenerģijas ražotāja ieviestās dažādu elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtas nepieslēdz elektroenerģijas sistēmai vai atslēdz no tās, ja elektroenerģijas ražotājs neievēro atļaujā attiecībā uz vairāku elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtu ieviešanu noteikto elektroenerģijas ražošanas iekārtu jaudas proporciju."

7. Papildināt likumu ar 30.⁶ pantu šādā redakcijā:

"30.⁶ pants. Atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem elektroenerģijas cenu krīzes laikā

(1) Ja Eiropas Savienības Padome ar īstenošanas lēmumu ir izsludinājusi Eiropas Savienības mēroga elektroenerģijas cenu krīzi vai reģionālu elektroenerģijas cenu krīzi, kas attiecas uz Latviju, Ministru kabinets var noteikt atbalsta pasākumus īstenošanas lēmuma spēkā esības laikā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas atbilst Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 2. panta 2. punktam.

(2) Ministru kabinets ne vēlāk kā 30 dienu laikā no elektroenerģijas cenu krīzes izsludināšanas dienas pieņem lēmumu par atbalsta pasākumu nepieciešamību un nosaka atbalsta piemērošanas kritērijus, kā arī tā īstenošanas un uzraudzības kārtību."

8. Papildināt VII nodaļu ar 31.⁶ un 31.⁷ pantu šādā redakcijā:

"31.⁶ pants. Atjaunīgās elektroenerģijas apguves veicināšana

Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai vairāku elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtu kopums, tostarp saules vai vēja elektrostacijas iekšējās līnijas un elektroenerģijas uzkrātuves, kalpo sevišķi svarīgu sabiedrības interešu, tostarp drošības un sabiedrības veselības, aizsardzībai. Minētajām iekārtām atļaujas piešķir, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) šā likuma 22. pantā minētās jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai nepieciešamās atļaujas izsniegšanā atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtām var būt priekšroka attiecībā uz citu elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtām;

2) atjaunīgās elektroenerģijas apguves nepieciešamība un vides aizsardzības intereses tiek līdzsvarotas atbilstoši šā likuma 31.⁷ pantam.

31.⁷ pants. Atjaunīgās elektroenerģijas apguves nepieciešamības un vides aizsardzības interešu līdzsvarošana

(1) Atjaunīgās elektroenerģijas apguves nepieciešamība un vides aizsardzības intereses tiek savstarpēji līdzsvarotas, ievērojot vides aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu, it sevišķi Vides aizsardzības likuma, Sugu un biotopu aizsardzības likuma un Ūdens apsaimniekošanas likuma, prasības un izņēmumus.

(2) Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ietekme uz vidi tiek vērtēta atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām.

(3) Ja pēc atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ietekmes sākotnējā izvērtējuma Valsts vides dienests pieņem lēmumu piemērot iekārtas ieviešanai ietekmes uz vidi novērtējumu, elektroenerģijas ražotājs var iesniegt Valsts vides dienestam informāciju par plānotajiem papildu pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu darbības nelabvēlīgo ietekmi, un pieprasīt atkārtoti veikt ietekmes sākotnējo izvērtējumu.

(4) Valsts vides dienests pēc šā panta trešajā daļā minētās informācijas par plānotajiem papildu pasākumiem saņemšanas atkārtoti veic ietekmes sākotnējo izvērtējumu un lemj par atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu.

(5) Atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas laikā izdota elektroenerģijas ražotājam labvēlīga administratīvā akta apstrīdēšana vai pārsūdzēšana attiecībā uz ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanu neaptur minētā administratīvā akta darbību.

(6) Ja šā panta piektajā daļā minētais elektroenerģijas ražotājam labvēlīgais administratīvais akts tiek atcelts, elektroenerģijas ražotājam attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas ietvaros īstenotajām darbībām ir pienākums, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, īstenot, tostarp finansēt, nepieciešamos vides aizsardzības pasākumus saskaņā ar Vides aizsardzības likuma prasībām.

(7) Ja atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanai ir nepieciešams palielināt elektroenerģijas sistēmas jaudu, ietekmes uz vidi novērtējumu, ja tāds ir nepieciešams, veic tikai attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas infrastruktūras jaunizveidoto daļu."

9. Papildināt pārejas noteikumus ar 118., 119., 120., 121., 122., 123. un 124. punktu šādā redakcijā:

"118. Elektroenerģijas ražotājs, kas saskaņā ar šā likuma 9. panta 2.⁴ daļu maksājis par sistēmas jaudas rezervēšanu, līdz 2025. gada 30. aprīlim:

1) var prasīt sistēmas operatoram maksas atmaksu pilnā apmērā, ja elektroenerģijas ražotājs vēlas pārtraukt elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanu. Sistēmas operators atmaksā elektroenerģijas ražotājam maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu vai paziņo par minētās maksas nodrošinājuma (garantijas) atbrīvošanu finanšu pakalpojuma sniedzējam un anulē tehniskās prasības, kuras izsniegtas, lai elektroenerģijas ražošanas iekārtu pieslēgtu attiecīgajai sistēmai. Elektroenerģijas ražotājam ir pienākums kompensēt sistēmas operatoram izmaksas, kas saistītas ar pieslēguma ierīkošanu elektroenerģijas sistēmai, līdz brīdim, kad pieslēguma ierīkošana tika pārtraukta, par to noslēdzot atsevišķu vienošanos; vai

2) var prasīt sistēmas operatoram maksas atmaksu daļējā apmērā, ja elektroenerģijas ražotājs vēlas samazināt tehniskajās prasībās noteikto jaudu elektroenerģijas ražotāja elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgšanai, vienlaikus sedzot sistēmas operatora ar jaudas samazināšanu saistītās izmaksas. Elektroenerģijas ražošanas jaudas samazināšana nevar būt par pamatu elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanas termiņa pagarināšanai. Ja tehniskajās prasībās noteiktā jauda paredzēta vairāku elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtu pieslēgšanai, šajās prasībās noteikto jaudu samazina, saglabājot atļaujā vairāku elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtu ieviešanai noteikto iekārtu jaudas proporciju. Sistēmas operators atmaksā elektroenerģijas ražotājam maksas daļu par sistēmas jaudas rezervēšanu vai paziņo par maksas nodrošinājuma (garantijas) daļas atbrīvošanu finanšu pakalpojuma sniedzējam atbilstoši samazinātās jaudas apjomam. Ja nodrošinājuma (garantijas) daļas atbrīvošana nav iespējama, sistēmas operators informē elektroenerģijas ražotāju par samazināto maksas apmēru saistībā ar sistēmas jaudas rezervēšanu, un elektroenerģijas ražotājs iesniedz jaunu sistēmas jaudas rezervēšanas nodrošinājumu (garantiju), pēc kura saņemšanas sistēmas operators piecu darbdienu laikā atbrīvo sākotnējo jaudas rezervēšanas nodrošinājumu (garantiju).

119. Šā likuma pārejas noteikumu 118. punkta 1. apakšpunktā minētais elektroenerģijas ražotājs var pieprasīt birojam drošības naudas atmaksu par jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanu. Birojs atmaksā elektroenerģijas ražotājam drošības naudu, ja saņemts sistēmas operatora apliecinājums par elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēguma ierīkošanas pārtraukšanu un maksas atmaksu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

120. Pārvades sistēmas operators 2025. gada 2. jūnijā pirmo reizi publicē informāciju par elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma brīvo pārvades sistēmas jaudu. Līdz 2025. gada 31. decembrim pārvades sistēmas operators, nosakot elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma brīvo pārvades sistēmas jaudu, ņem vērā:

1) jaudu, kas atbrīvojas, ja elektroenerģijas ražotājs atteicies no rezervētās sistēmas jaudas konstantajam pārvades sistēmas pakalpojumam saskaņā ar šā likuma pārejas noteikumu 118. punktu;

2) jaudu, kas atbrīvojas, ja elektroenerģijas ražotājam anulētas izsniegtās tehniskās prasības pieslēguma ierīkošanai konstantajam pārvades sistēmas pakalpojumam šā likuma 9. panta otrajā daļā minētajos sistēmas pieslēguma noteikumos paredzētajā kārtībā;

3) brīvo jaudu, ievērojot dažādu elektroenerģijas ražošanas iekārtu savietojamos elektroenerģijas ražošanas profilus, izņemot gadījumus, kad elektroenerģijas ražotājs ir rezervējis sistēmas jaudu konstantajam pārvades sistēmas pakalpojumam un līdz 2024. gada 31. decembrim ir uzsācis ietekmes uz vidi novērtējumu elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai ar atšķirīgu elektroenerģijas ražošanas profilu attiecīgajā pieslēguma punktā.

121. Elektroenerģijas ražotāji, kuriem līdz šā likuma 15.² panta spēkā stāšanās dienai pārvades sistēmas operators ir izsniedzis tehniskās prasības, lai ierīkotu elektroenerģijas ražošanas iekārtas pieslēgumu, saņem konstanto pārvades sistēmas pakalpojumu.

122. Šā likuma 14. panta otrajā daļā minēto metodiku, 15.² panta ceturtajā un piektajā daļā minētos noteikumus un kārtību pārvades sistēmas operators izstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim un iesniedz regulatoram apstiprināšanai.

123. Līdz 2026. gada 31. decembrim brīvā pārvades sistēmas jauda tiek piešķirta tikai elastīgā pārvades sistēmas pakalpojuma saņemšanai. Ja brīvā pārvades sistēmas jauda tiek piešķirta cita elektroenerģijas ražošanas veida iekārtas ieviešanai jau esošā pieslēguma ietvaros, visām dažādu elektroenerģijas ražošanas veidu iekārtām tiek sniegts elastīgais pārvades sistēmas pakalpojums.

124. Ja šā likuma 22. panta pirmajā daļā minētajā atļaujā, kas izsniegta līdz 2025. gada 31. martam, noteiktajam elektroenerģijas ražošanas iekārtas veidam pievieno cita elektroenerģijas ražošanas veida iekārtu, pievienojamās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jauda nevar pārsniegt sākotnējā atļaujā noteiktās elektroenerģijas ražošanas iekārtas jaudu."

10. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvas 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza direktīvu (ES) 2018/2001, regulu (ES) 2018/1999 un direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes direktīvu (ES) 2015/652."

Likums stājas spēkā 2025. gada 1. aprīlī.

Likums Saeimā pieņemts 2025. gada 6. martā.

Valsts prezidents E. Rinkēvičs

Rīgā 2025. gada 19. martā