Saeimas sēdes stenogramma

Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas divpadsmitā sēde 2025. gada 13. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, labrīt visiem! Sākam Saeimas šī gada 13. marta kārtējo sēdi.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Daces Šēles atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Jānis Patmalnieks, Atis Labucis, Mārtiņš Felss, Agnese Krasta un Mārtiņš Daģis lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 670/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 671/Lm14). Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Līgas Rasnačas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas "PROGRESĪVIE" kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Komisija lūdz lēmuma projektu iekļaut sēdes darba kārtībā kā pirmo darba kārtības punktu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Andris Šuvajevs, Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Mairita Lūse un Antoņina Ņenaševa lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām ar apstiprināto darba kārtību.

Sadaļa "Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana".

Darba kārtībā – lēmuma projekts "Par Līgas Rasnačas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas "PROGRESĪVIE" kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 12. marta sēdē izskatīja deputāta Ata Švinkas iesniegumu par 14. Saeimas deputāta mandāta nolikšanu uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku.

Nākamā kandidāte no partijas "PROGRESĪVIE" kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ir Līga Rasnača, kura ir piekritusi uzņemties 14. Saeimas deputātes amata pienākumus uz laiku, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Ievērojot minēto, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija aicina atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu "Par Līgas Rasnačas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas "PROGRESĪVIE" kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus".

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Līgu Rasnaču dot zvērestu vai svinīgo solījumu.

L. Rasnača.

Es, Līga Rasnača, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Aicinu parakstīt svinīgo solījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Līgas Rasnačas 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas "PROGRESĪVIE" kandidātu saraksta Zemgales vēlēšanu apgabalā ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicu un aicinu deputāti ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē. (Aplausi.)

Kolēģi, turpinām.

Sadaļa "Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi".

Darba kārtībā – Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti un deputātes! Klātesošie ministri! Latvijas sabiedrība! Kopš manas stāšanās amatā ģeopolitiskie, ekonomiskie un arī iekšpolitiskie notikumi ir diezgan strauji attīstījušies. Izaicinājumi diemžēl ir kļuvuši arvien sarežģītāki, taču, kā vienojāmies, mēs kā komanda valdībā un arī Saeimā esam spējuši pieņemt nozīmīgus lēmumus un rīkoties mūsu sabiedrības labā.

Paveikts ir daudz. Manis vadītā valdība ir apstiprinājusi divus ļoti sarežģītus budžetus, nosakot skaidras prioritātes. Pieņemti daudzi būtiski lēmumi, tai skaitā nodokļu samazinājums, veicinātas iespējas ģimenēm iegādāties mājokli, pensiju pieaugums senioriem, panākts būtisks zāļu cenu samazinājums, pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, uz robežas ar Krieviju tā pilnībā būs pabeigta jau šogad, piešķirts visu laiku augstākais aizsardzības finansējums, kas šogad sasniedzis 3,65 procentus no mūsu IKP. Izdarīts ir daudz, ieplānots – vēl vairāk.

Klātesošie! Starptautisko notikumu straujā attīstība prasa ne tikai skaidru nostāju, bet arī izlēmīgu rīcību iekšpolitikā, tāpēc svarīgi, ka valdībā izvērtējam līdz šim paveikto un mērķtiecīgi strādājam pie konkrētiem darbiem arī turpmāk. Speram ne vienmēr populārus, bet svarīgus soļus mūsu Latvijai. Latvijas drošības stiprināšana, ekonomikas izaugsme, iedzīvotāju labklājība un atbalsts ģimenēm, kā arī birokrātijas mazināšana, padarot valsts pārvaldi tuvāku iedzīvotājiem, ir galvenās valdības prioritātes šajā gadā. Ar koalīcijas partneriem esam vienojušies par konkrētiem darbiem prioritārajās jomās pa ceturkšņiem. Šie darbi papildina valdības deklarācijā jau esošos un rīcības plānā noteiktos darbus. To nav maz.

Ja mēs runājam par lielo prioritāti – drošību un aizsardzību –, valdībai mūsu valsts un iedzīvotāju drošība ir un būs svarīgākā prioritāte. Uzsveru – iekšējā un ārējā drošība, jo nevienas citas valdības laikā tik liela uzmanība un resursi nav bijuši veltīti tieši iekšējai drošībai. Tas nozīmē gan mūsu iekšlietu nozares un personāla stiprināšanu, gan mūsu aizsardzības spēju stiprināšanu. Man ir svarīgi, ka ikdienā cilvēkiem pašiem par drošību nav jādomā, jo par to ir parūpējusies valsts, darot savu darbu.

Protams, ļoti labi apzināmies, kāda ir ģeopolitiskā situācija ārpasaulē, jo diemžēl Krievija turpina savu brutālo karu Ukrainā. Savukārt pret Eiropas valstīm un arī Latviju Krievijas autoritārais režīms īsteno hibrīdkaru – hibrīduzbrukumus, sabotāžas, masīvas informācijas ietekmēšanas operācijas. Hibrīdkaram ir visdažādākās formas, taču to vieno mērķis iebiedēt, šķelt Eiropas un tostarp arī mūsu sabiedrību. To pieļaut mēs nedrīkstam. Tādēļ ieguldījums aizsardzības un iekšlietu nozarē ir izšķirīgi svarīgs.

Šī valdība ir paveikusi ievērojamas lietas iekšlietu nozarē – ar šo gadu panākts atalgojuma kāpums policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, Iekšējās drošības birojā un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem ir noteikta jauna piemaksa 300 eiro apmērā. Mēs to solījām, un mēs to paveicām – mēnešalgas ir paaugstinātas vidēji par 10 procentiem. Praktiski ir izbūvēta austrumu ārējā robeža, un atgādināšu, ka Latvijai ir divas sarežģītas robežpunktu vietas – gan robeža ar Krieviju, gan robeža ar Baltkrieviju. Un mēs turpinām to aprīkot ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Pagājušajā gadā valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas dēļ tika aizturētas vairāk nekā 5400 personas.

Mēs esam nodrošinājuši mūsu glābējus – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu – ar jaunu autotransporta tehniku un drošības līdzekļiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests tagad ir viens no tiem iekšlietu dienestiem, kuros uz amata vietām ir konkurence (vismaz tā es saprotu no iekšlietu ministra), pateicoties tieši šiem ieguldījumiem. Ja atceramies, vēl nesen bija ļoti liels personāla iztrūkums, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir pirmais, kas steidzas mums palīgā, ja kādam ir gadījusies nelaime, tāpēc, manuprāt, tas ir būtisks sasniegums visu mūsu drošībā un mūsu ikdienas vajadzību nodrošināšanā.

Mēs esam būtiski stiprinājuši gatavību neparedzētām situācijām un drošības izaicinājumiem, izbūvējot katastrofu pārvaldības centrus visā Latvijā, kuros strādās gan iekšlietu dienesti, gan citi dienesti, tai skaitā otrs ļoti svarīgs dienests – NMPD (Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests). Jau šī gada pirmajā pusē darbu uzsāks jaunās bāzes Daugavpilī, Dagdā, Saulkrastos, Ilūkstē un citviet Latvijā.

Esam izstrādājuši lietotni un mājaslapu "112 Latvija". Ja kādam vēl nav, aicinu savos telefonos to ielādēt. Tajā ikviens iedzīvotājs tiek operatīvi informēts par jebkāda veida ārkārtējām situācijām. Iepriekšējās vētras laikā tieši šajā lietotnē varēja ļoti skaidri saņemt dažādus brīdinājumus. Tāpēc vēlreiz – ja kādam nav lietotnes "112 Latvija", lūdzu, ielādējiet to savos telefonos.

Mēs esam sakārtojuši civilās aizsardzības sistēmu, un noteikti darbs vēl turpināsies. Līdz gada beigām ir plānots iekārtot vismaz 500 patvēruma vietas. Tas būs iespējams, tāpēc ka esam atraduši Eiropas Savienības fondu finansējumu, kuru varēs izmantot arī pašvaldības un valsts iestādes. Šī gada vidū beidzot sāks darboties agrīnās brīdināšanas (šūnu apraides) sistēma – tā nodrošinās, ka jebkuras krīzes situācijā persona saņems ziņu ar nepieciešamo informāciju uz mobilo tālruni.

Mēs ar katru dienu kļūstam profesionālāki un spējam arvien savlaicīgāk ieraudzīt, atpazīt, novērst un apkarot uzmākšanās, uzbrukumu un varmācības gadījumus, tai skaitā vardarbības gadījumus. Jau drīzumā – paldies kolēģiem Saeimā, kas balsoja "par" likumprojektu! – būs varmāku uzraudzīšana elektroniski ar aproču palīdzību. Vēl pirms vairāk nekā gada, atceros, ģenerālprokurors par šo runāja – ka tā būtu laba iecere, ko kādreiz varētu īstenot –, un šī iecere rezultējās likumprojektā, šobrīd ir arī iepirkums, un gada vidū jau sāksies īstenošana.

Mēs efektīvi strādājam ar sankciju politikas izpildi. Esam izveidojuši vienu centrālo iestādi, kas nodarbojas ar sankciju pārvaldi. Arī par šo ir bijis daudz debašu. Šobrīd Finanšu izlūkošanas dienests ir centrālā iestāde šajos jautājumos. Un visbeidzot, ja, protams, Saeimas deputāti pieņems visus nepieciešamos likumprojektus, pēc svarīgām diskusijām šeit, Saeimā, izdiskutējot visas nianses un jautājumus, varēs sākt darboties Krīzes vadības centrs, kurš nodrošinās valsts un pašvaldību institūciju sagatavošanos iespējamām krīzēm, pastāvīgi monitorējot un analizējot dažādus riskus, lai mēs ātrāk un efektīvāk varētu tās pārvarēt atbilstoši mūsdienu prasībām.

Es ticu, ka drošība ir pamats ilgtspējīgai mūsu valsts ekonomiskajai izaugsmei, iedzīvotāju labklājībai un ekonomiskai, efektīvai pārvaldībai, jo skaidrs, ka, dzīvojot blakus Krievijai un Baltkrievijai, tikai drošā valstī mēs varēsim panākt reformas un radīt apstākļus, ka cilvēki vēlas aktīvi piedalīties savas nākotnes veidošanā, radīt biznesu un nodarboties ar jaunuzņēmumu radīšanu.

Aizvadītajā gadā mēs panācām, ka aizsardzības izdevumi pirmo reizi Latvijas vēsturē pārsniedz vienu miljardu eiro jeb, kā es jau minēju, 3,65 procentus no mūsu IKP. Jau šogad mēs vērtēsim (esam konceptuāli vienojušies valdībā), ka aizsardzības izdevumiem varētu novirzīt 4 procentus, ņemot vērā šo ģeopolitisko situāciju, kādā mēs ikdienā dzīvojam, un tuvākajos gados varētu sasniegt 5 procentus no IKP. Kā mēs to panāksim?

Aizsardzības ministram un finanšu ministram esmu uzdevusi nākt klajā ar skaidru redzējumu par soļiem, kas būtu īstenojami. Vienlaikus pašai aizsardzības nozarei esmu uzdevusi pārskatīt savus izdevumus, jo ir svarīga kristālskaidra pārliecība gan par esošā, gan turpmākā finansējuma izlietošanu, jo tas ir liels visas mūsu sabiedrības ieguldījums drošībā, un, protams, mēs vēlamies saņemt atpakaļ atgriezenisko saiti par to, kā šie izdevumi tiks tērēti.

Būtiski, ka vienprātība par nepieciešamību palielināt ieguldījumus aizsardzībā ir visā Eiropas Savienībā. Vēl nesen par to runājām. Latvija ir bijusi viena no flagmaņiem, kas par šo jautājumu ir iestājusies jau ilgstoši. Pagājušajā nedēļā ārkārtas Eiropadomē kopā ar citu valstu līderiem panācām vienošanos par virkni pasākumu, kas ļautu Latvijā veikt apjomīgas investīcijas aizsardzībā, kopumā stiprinot drošību arī Eiropā. Tas nozīmē, ka Latvija varēs ieguldīt tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams, un tam būs nepieciešamais papildu finansējums.

Mēs arī vienojāmies, ka ir nepieciešams mazināt birokrātiskos šķēršļus militārās industrijas attīstībai, kas sniegs iespējas ne tikai citām Eiropas Savienības valstīm, bet arī Latvijai attīstīt vietējo industriju, radot Latvijā jaunas darba vietas un attīstot jaunas tehnoloģijas. Manuprāt, šobrīd tā ir vēsturiska iespēja Latvijai, ņemot vērā mūsu šībrīža nepieciešamību, to, ka valsts ir skaidri pateikusi – ilgstošā periodā mēs turpināsim ieguldīt aizsardzībā. Tā ir iespēja gan mūsu uzņēmumiem, gan starptautiskiem uzņēmumiem šeit attīstīt militāro industriju.

Mums uz to ir jāraugās arī no ekonomikas viedokļa. Tā ir iespēja Latvijai attīstīt savu ekonomiku. Tā ir izaugsmes stratēģija, par ko daudzi no valdības prasa: kur tad būs tā ekonomikas izaugsme? Jā, tādā ģeopolitiskajā situācijā mēs šobrīd dzīvojam, un militārā industrija vienmēr ir bijusi joma, kas palīdz attīstīt jaunas tehnoloģijas. Mūsu... Apple telefons un internets daļēji ir radies, pateicoties tam, ka kaut kur valstis ir attīstījušas militāro industriju, tāpēc Latvijai kā digitālai valstij šī ir unikāla iespēja.

Bet ne tikai militārā industrija. Jau nākamajā nedēļā Briselē turpināsim diskusijas par citiem Eiropas valstu iespējamiem finansējumiem, jo, protams, ir nepieciešams skatīties uz aizsardzības finansējumu ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Arī nacionālajā līmenī esmu lēmusi aizsardzības industrijas projektiem paredzēt zaļo koridoru ar iespēju saņemt prioritārā kārtībā valsts pārvaldes pakalpojumus.

Tā kā saprotu, ka Aizsardzības ministrijas galvenais uzdevums ir aizsargāt un strādāt mūsu NATO spēju nodrošināšanā, esmu uzdevusi Ekonomikas ministrijai kļūt par militārās industrijas attīstītājiem un kontaktpunktu sadarbībā, protams, ar Aizsardzības ministriju. Sagaidu, ka likumdošanas aktu grozījumi, ja tādi būs nepieciešami, varētu tikt izstrādāti līdz 10. aprīlim. Sagaidu arī, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti, kuri nereti par šo jautājumu ir runājuši, būs pretimnākoši, jo tas, manuprāt, tiešām iedotu lielāku virzību tieši aizsardzības industrijas attīstībā, skatoties uz to kā vienu no ekonomikas izaugsmes potenciālajiem rādītājiem.

Eiropadomē kopā ar Polijas kolēģiem īpaši uzsvērām, cik nozīmīga ir mūsu austrumu robeža. Ticiet man, kā jau es minēju, tā ir robeža, kuru mēs aizsargājam gan kā Eiropas Savienības, gan kā NATO ārējo robežu. Bet tomēr bija jāpacīnās ar pārējiem Eiropas kolēģiem, lai pierādītu, cik patiesībā lielas investīcijas Latvijai ir jāiegulda gan finanšu ziņā, gan personāla resursu ziņā, lai aizstāvētu šo robežu, un mēs to darām labi. Mēs to izdarījām, jo man tas bija svarīgi. Man bija svarīgi, lai pārējie Eiropas kolēģi nevis vienkārši pasaka – jūs labi aizsargājat –, bet lai apzinās, cik lielu ieguldījumu Latvija velta, lai šī robeža būtu droša un lai visa Eiropa būtu droša.

Tāpēc man ir svarīgi, lai ne tikai mēs vieni cīnāmies ar nelegālo migrāciju, bet lai to dara visa Eiropa. Mēs cīnāmies ne tikai pret nelegālo migrāciju, mēs cīnāmies arī pret hibrīdapdraudējumiem. Mēs esam piemērs citām NATO valstīm kiberdrošības jomā. Mēs ne tikai esam piemērs, bet arī sniedzam padomus, jo mums ir izcils centrs – "CERT.LV", kurš sniedz padomus NATO valstīm. Mēs tiešām šajā jomā esam ļoti augstu novērtēti, un paldies visiem kolēģiem, kas šajā jomā strādā. Mēs to darām labi un turpināsim darīt. Vēlreiz apliecinājums – digitālā joma, kiberdrošība – tā ir mūsu joma, kurā esam gana izcili. Mēs esam izcili.

Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā un NATO, kad runa ir par atvēlēto finansējumu aizsardzībai. Plānveidīgi jau esam veikuši bruņojuma iepirkumus, būvējot Baltijas aizsardzības līniju kopā ar Baltijas kolēģiem Poliju un Somiju, un esam līderi militāra atbalsta sniegšanā Ukrainai.

Kam vēl būs nepieciešams aizsardzības finansējums? Mēs apgādāsim mūsu karavīrus ar jaunu bruņutehniku, gaisa telpas aizsardzības sistēmām, artilēriju, droniem (droni šobrīd attīstās ļoti ātri), kā arī individuālo ekipējumu. Stiprināsim savas aizsardzības spējas uz zemes, gaisā un jūrā, kā arī attīstīsim nacionālo aizsardzības industriju, turpinot atbalstīt Ukrainu, jo Ukraina cīnās par mums visiem.

Kā valdības vadītāja un personīgi kā trīs bērnu mamma es vēlētos, kaut šīs investīcijas mēs vairāk varētu novirzīt citām jomām – veselībai, izglītībai, tai pašai demogrāfijai. Bet mēs labi apzināmies, kādā situācijā ārpolitikā esam, un mēs nevaram nedarīt to, kas mums šobrīd ir jādara. Mēs visi gribam mieru, bet, tā kā Krievija uzbrūk tiem, kas tās skatījumā ir vāji, ir svarīgi, ka mēs kā sabiedrība esam militāri spēcīgi un saliedēti.

Mums ir profesionālā dienesta un valsts aizsardzības dienesta karavīri. Mums ir pašaizliedzīgi zemessargi, un tādi ir arī šeit, jūsu rindās. Mums ir varonīgi policisti, robežsargi, ugunsdzēsēji glābēji. Mums ir izcili profesionāli un zinoši diplomāti. Mums ir brīnišķīgi brīvprātīgie un jaunieši, kuri ar degsmi un pārliecību pievienojas valsts aizsardzības dienestam, Zemessardzei un Jaunsardzei. Viņu apņēmība un patriotisms ir pamats spēcīgai nākotnei. Valdība rūpēsies par to, lai viņi visi un mēs kopā strādātu vienam mērķim – Latvijas drošībai, lai būtu nepieciešamais aprīkojums, finansējums un lai šajā darbā tiktu iesaistīta visa sabiedrība un nevalstiskās organizācijas.

Runāsim par ārlietām. Mūsu sabiedrība – skaidrs, ka tie ir ne tikai cilvēki Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Pērn tika apstiprināts plāns turpmākajiem gadiem darbam ar diasporu. Tas ir solis uz ciešāku sadarbību un nodrošina mūsu tautiešiem ārvalstīs iespēju aktīvi iesaistīties valstij un sabiedrībai nozīmīgu lēmumu pieņemšanā. Es personīgi, kā jau esmu teikusi arī no šīs vietas Saeimā, vienmēr cenšos satikties ar mūsu diasporas cilvēkiem ārzemēs, un ir ļoti interesanti ieklausīties, cik viņiem ir svarīgi latviešu valodas kursi, arī palīdzība, ko mēs sniedzam finansiāli, saiknes nodrošināšana bērniem, lai viņi neaizmirst latviešu valodu, lai viņi zina par latviešu kultūru. Bet jāatceras, ka viņi ir arī mūsu vēstneši daudzās citās pasaules valstīs. Ļoti bieži tieši viņu, konkrēti šo cilvēku, lēmums iestāties par Latviju, nodibināt arī kādas biznesa saites var būt ļoti nozīmīgs solis mūsu starptautiskajā politiskajā kopīgajā atpazīstamībā un arī dažādu mērķu sasniegšanā.

Mūsu cilvēkus redz un dzird ārvalstīs. Ļoti bieži par viņiem mēs dzirdam ļoti pozitīvus vārdus. Latvieši bieži vien izceļas ar īpašu radošumu un īpašām darbaspējām. Mūs novērtē. Un tas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad sabiedrībā izskan jautājumi par transatlantisko attiecību noturību.

No ASV divu mēnešu laikā esam saņēmuši skaidru signālu, ka Trampa administrācija novērtē NATO, šobrīd neplāno izstāties no NATO un vēlas militāri spēcīgāku aliansi. Abu partiju kongresmeņi, senatori un jaunās administrācijas pārstāvji īpaši atzinīgi novērtē Latvijas... un visu Baltijas valstu līderību NATO attiecībā uz ieguldījumiem drošībā un aizsardzībā. Latvija aktīvi strādā ar ASV administrāciju, esam skaidri identificējuši virkni praktisku drošības un ekonomikas sadarbības virzienu.

Par ko mēs vēlamies runāt ar mūsu transatlantisko partneri? Par enerģētikas neatkarību, aizsardzības un drošības jomām, īpaši par kiberdrošību. Kā jau es minēju, mūs pamana, mūs zina, mums vairs nav jāstāsta, ko mēs darām kiberdrošībā un jauno tehnoloģiju jomās, kur Latvijai ir izcilas iestrādes 5G, 6G un kvantu tehnoloģijās. Savus mājasdarbus mēs esam izdarījuši laicīgi. Jau sākot no 2014. gada, mēs palielinājām aizsardzības finansējumu. Mēs neesam šobrīd tādā situācijā, kādā ir daudzas Eiropas valstis, kurām vēl nav NATO noteikto 2 procentu. Mums tas ir izdevies. Vai tas ir bijis viegli? Noteikti nē, jo... esam spējuši sadalīt savas prioritātes. Bet kāpēc mēs to esam darījuši? Visu manis iepriekš nosaukto iemeslu pēc. Un šobrīd pie mums cilvēki uz ielas var justies gana droši. Gana droši.

Runājot par ekonomikas izaugsmi un birokrātijas mazināšanu. Cienījamie klātesošie, kāpēc mēs runājam par birokrātijas mazināšanu? Jo ar mazākiem birokrātiskiem šķēršļiem mēs varam veidot labvēlīgus apstākļus inovācijām un investīcijām, un tas savukārt nodrošina ekonomisko izaugsmi Latvijā katram pēc savām prioritārajām vajadzībām, bet kopumā, samazinot birokrātiju, mēs varam panākt daudz vairāk ekonomikā.

Ko tad mēs jau esam izdarījuši? Pieņēmuši izmaiņas darbaspēka nodokļos, lai palielinātu neto ienākumus lielākajai daļai strādājošo. Diferencētais neapliekamais minimums tiešām bija liels izaicinājums mūsu uzņēmumiem un ne tikai... Tas radīja vairāk laika, resursu, līdz ar to mēs nebijām tik konkurētspējīgi, kādi mēs esam šogad... jo pagājušajā gadā jūs budžetā to izmainījāt. Un paldies par to, ka jūs apstiprinājāt valdības piedāvājumu.

Mēs esam ieviesuši jaunas atbalsta programmas uzņēmumiem, tostarp procentu subsīdijas aizdevumiem, mēs esam apstiprinājuši jaunu ekonomiskās izaugsmes stratēģiju, kas paredz divkāršot IKP nākamo 10 gadu laikā. Aizvadītajā gadā reformēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra – paldies ekonomikas ministram par to –, lai tā pamatā varētu nodarboties ar galveno, tas ir, investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu. Pagājušajā gadā investīciju apjoms jau auga par 6 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un šogad arī ir plāns pieaugumam... to kāpināt vēl par 20 procentiem.

Tātad, neskatoties uz to, ka kopējais darbinieku skaits pat samazinājās, pieauga to cilvēku skaits, kas nodarbojas ar pašu galveno – investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu. Šogad, pateicoties arī jūsu darbam, savu darbību Latvijā uzsāks Mākslīgā intelekta centrs. Šis ir otrs lielais jautājums un viens no galvenajiem ekonomiskās izaugsmes flagmaņiem.

Es domāju, ka mākslīgais intelekts ir un būs nākotnes attīstības atslēga. Tie, kas būs pirmie pie tā radīšanas un pielietošanas, būs to valstu sarakstā, kuras nākotnē... un arī šodien... būs veiksmīgas un labklājīgas. Tā ir Latvijas lielā iespēja attīstīt savu ekonomiku kopā ar pasaules tehnoloģiju gigantiem. Valsts politika un biznesa mijiedarbība mākslīgā intelekta jomā palīdzēs mums strauji attīstīt ekonomiku un būt daudz konkurētspējīgākiem. Tāpēc tik svarīga bija Mākslīgā intelekta centra likuma pieņemšana. Tāpēc tik svarīgi ir, ka Latvija kā digitāla valsts var spert jau nākamo soli tālāk un daudz drosmīgāk strādāt mākslīgā intelekta jomā. Jau tagad Latvija pasaulē ir pazīstama ar savu plašo digitālo pakalpojumu klāstu gan valsts pakalpojumos, gan privātajā biznesā. Un mums ir jāizmanto šī iespēja attīstīt savu valsti un panākt to, par ko sapņojam – par labklājību mūsdienās ar tehnoloģiju starpniecību.

Latvija ir salīdzinoši neliela valsts, kas lēmumus spēj pieņemt gana ātri, ja mēs paši to gribam. Pasaule mūs ievēro tikai tad, ja spējam demonstrēt, ka esam inovatīvi, sekojam līdzi laikam un nebaidāmies. Un mēs to spējam. Jau tagad mūsu digitālie uzņēmumi ir vieni no flagmaņiem Eiropas tirgos, bet mēs nevaram pie tā apstāties.

Man ir svarīgi, ka strādājam efektīvāk, tāpēc viens no valdības prioritārajiem mērķiem ir mazināt birokrātiju par 25 procentiem. Līdz marta beigām Ekonomikas ministrijai esmu uzdevusi iesniegt nepieciešamos likumprojektus, lai pabeigtu pirmo posmu birokrātijas mazināšanā nekustamā īpašuma attīstības jomā. Mēs šo darbu uzsākām jau iepriekš, un šajā gadā tas beidzas nekustamā īpašuma jomā kā viens no posmiem. Savukārt Finanšu ministrija līdz jūlijam iesniegs pasākumu pakotni, kas samazinās birokrātiju publiskajos iepirkumos un Eiropas fondu apguvē, piemēram, pārskatot publisko iepirkumu minimālo slieksni, kas nav pārskatīts daudzus gadus, lai gan ekonomika ir būtiski mainījusies.

Pēc valdības iniciatīvas uzņēmēji, valsts pārvalde un nevalstiskās organizācijas cieši sadarbosies, lai apzinātu pašreizējos šķēršļus un sniegtu priekšlikumus efektīvākai valsts pārvaldei. Manā paspārnē Valsts kanceleja cieši kopvadīs ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru kā otru līdzpriekšsēdētāju rīcības grupu, kas veiks aptaujas gan valsts pārvaldē, gan darba devēju vidū, gan nevalstisko organizāciju vidū. Strādājot visiem kopā, es ticu, ka valsts pārvaldi mēs padarīsim efektīvāku un varēsim šos resursus novirzīt atbalstam ģimenēm un drošībai tā, kā mēs esam arī noteikuši šajās 4 × 4 prioritātēs, ka tieši šis ekonomiskais ieguvums aiziet drošībai un atbalstam ģimenēm.

Es ļoti cienu mūsu publiskās pārvaldes darbiniekus, ļoti bieži viņiem nākas strādāt paaugstināta stresa apstākļos, darīt nozīmīgu darbu, kas ne vienmēr redzams plašākai sabiedrībai un sociālajos tīklos. Tāpēc es gribu uzsvērt, ka birokrātijas mazināšana ir visu mūsu interesēs, lai mūsu ekonomika augtu un mēs kļūtu turīgāki. Ir svarīgi, ka ierēdniecības darbs kļūst efektīvāks.

Runājot par Latvijas ģimeņu labklājību un demogrāfiju, pieņemot jebkādus lēmumus, vienmēr šīs valdības centrā, valdības deklarācijas centrā ir cilvēks. Aiz drošības stiprināšanas un ekonomikas izaugsmes – lielajām prioritātēm – nedrīkst pazust arī ikdienas vajadzības. Ģimeņu labklājība un demogrāfija ir viena no galvenajām valdības prioritātēm, un man personīgi tas arī ir svarīgs uzdevums. Tāpēc – ko mēs darījām pagājušā gadā? Palielinājām finansiālu atbalstu tām ģimenēm, kuras izvēlas apvienot bērna kopšanu ar nodarbinātību. No šī gada tie ir 75 procenti iepriekšējo 50 procentu vietā. Savukārt bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts paaugstināts par 100 eiro, pārsniedzot 400 eiro mēnesī. Esam vienkāršojuši atbalsta mehānismu un paplašinājuši zemas īres maksu mājokļu būvniecību reģionos. Turpmāk tiks nodrošināti divi valsts finansēti psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, kuri līdz šim tika sniegti pilotprojekta ietvaros. Tie ir būtiski lēmumi, kas sniedz atbalstu ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus – arī šajā jomā darāmā ir ļoti daudz.

Pētījumos par demogrāfiju kā galvenie faktori, kas ietekmē motivāciju veidot ģimeni un radīt bērnus, izceļas nepieciešamība pēc iekšējās pārliecības un psiholoģiskās gatavības, finansiālās drošības, kā arī valsts un pašvaldību papildu atbalsta. Būtiskas ir arī praktiskās lietas – pieejami un kvalitatīvi bērnudārzi, ģimenes atbalsta pasākumi, darba devēju pretimnākoša attieksme un skaidra informācija par pieejamo atbalstu. Tāpēc esmu uzdevusi labklājības ministram līdz jūnijam iesniegt valdībā demogrāfijas stratēģiju ar konkrētiem soļiem un ilgtermiņa plānu, kas fokusēsies uz Latvijas ģimeņu dzīves kvalitātes uzlabošanu, veselību un ekonomisko drošību. Ko mēs tajā iekļausim? Atbalstu mājokļa jautājumos, saņemot kredītu vai rodot iespēju īrēt ģimenei piemērotu mājokli; mehānismu, kā mainīt banku attieksmi pret jaunajām ģimenēm, izvērtējot kredītspēju, īpaši reģionos. Mēs zinām, ka tāda izaicinoša lieta pastāv. Jo īpaši nabadzības riska mazināšanu vientuļajām ģimenēm, vecākiem, kas vieni audzina bērnu. Šī nebūs vienkārša sadaļa, pie tā būs kopīgi (noteikti diskutējot arī ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju) jāstrādā, lai šos risinājumus piedāvātu. Tie nebūs viegli risinājumi. Un, protams, pieejama mātes un bērna veselības aprūpe.

Pēdējo divu dekāžu laikā Latvijas sabiedrības vērtību sistēmā ir notikušas būtiskas izmaiņas. Ja pirms 20 gadiem bērni un ģimene bija trešā nozīmīgākā vērtība, tad tagad miers pasaulē un valsts drošība arī ir ienākušas mūsu prioritātēs. Tas ir saprotami, jo karš Ukrainā ir ietekmējis sabiedrības noskaņojumu, tieši tāpēc drošība ir un paliek valdības galvenā prioritāte. Bet Latvijas spēks un nākotne sakņojas tās cilvēkos. To mēs nedrīkstam aizmirst, un par to mēs paralēli arī domājam un risinām... ģimenēs, kas audzina bērnus, jauniešos, kas veido mūsu nākotni, un ikkatrā, kurš ar savu darbu, zināšanām un idejām stiprina mūsu valsti. Mūsu pienākums ir veidot valsti, kur katrs mūsu cilvēks jūtas drošs un piederīgs, kur dzīves kvalitāte ļauj ne tikai sapņot, bet īstenot sapņus tepat, Latvijā.

Cienījamie klātesošie! Ir vēl virkne darbu, ko šajā valdībā esam paveikuši, ar ko varam lepoties, piemēram, veselības jomā – paplašināts kompensējamo zāļu saraksts un uzlabota primārā veselības aprūpe, izglītības jomā kā piemēru varu minēt būtiski palielināto pedagogu atalgojumu. Jā, visām nozarēm visa nepietiek, finansējuma vienmēr ir par maz, un bieži vien nākas pieņemt skaudrus lēmumus. Bet šīs valdības laikā mēs esam paveikuši gana daudz.

Šogad daudz uzdevumu būs arī jaunajam satiksmes ministram. Mums, Latvijai, ir svarīgi saglabāt un nostiprināt savas pozīcijas arī aviācijas nozarē, un ministrijas uzdevums šogad ir veiksmīgi īstenot "airBaltic" publisko piedāvājumu, lai mūsu nacionālā aviokompānija varētu stiprināt Latvijas ekonomiku. Tāpat ministrijai esmu uzdevusi izstrādāt skaidru Latvijas ostu un dzelzceļa pārvaldības modeli un biznesa pārorientācijas plānu, jo mēs redzam, ka sadarbībai ar Krieviju nav ilgtermiņa ekonomiskās perspektīvas. Bet es sagaidu nevis žēlošanos par to, ka nozarei ir grūti laiki, bet reālu plānu, kā to izdarīt.

Šajos ģeopolitiskajos apstākļos satiksmes nozares projektos svarīga ir drošības dimensijas stiprināšana gan attiecībā uz infrastruktūru, gan uz kritiski svarīgajām piegāžu ķēdēm, tāpēc "Rail Baltica" īstenošana ir jāpaātrina un, kā arī ministrs ir solījis, jāuzsāk reāla sliežu būvniecība, lai pēc iespējas ātrāk savienotu Baltijas valstis ar Poliju. "Rail Baltica" ir būtisks militārās mobilitātes infrastruktūras elements. Atgādinu, ka "Rail Baltica" projekts ir virzīts jau vismaz 10 gadus, un tas ir mūsu visu kopīgs uzdevums. Arī Saeimas uzdevums ir sekot līdzi, kā šis projekts īstenojas, jo mums, valdībai, ir Saeimas deleģējums šo projektu īstenot – trijām Baltijas valstīm kopā.

Cienījamie klātesošie! Izaicinājumi ir un būs vienmēr. Tas ir jebkuras attīstītas valsts ceļš. Mēs neesam vienīgie, kas piedzīvo pārmaiņas, arī mums kaimiņos – Igaunijā – šajā nedēļā notiek pārmaiņas valdībā. Demokrātiskās valstīs ir svarīgi, ka politiķi spēj reflektēt, ieklausīties sabiedrībā, pieņemt nepieciešamos lēmumus, lai virzītos uz priekšu. Šis nav viegls laiks lēmumu pieņemšanai, jo ģeopolitika ārpusē ir gana sarežģīta. Mēs to visi redzam ziņās. Svarīgākais ir nevis pārmaiņas pašas par sevi, bet gan to rezultāts – spēcīgāka, pārtikušāka un drošāka Latvija.

Es redzu un dzirdu, ka daudzi Latvijā ir satraukušies saistībā ar dažādiem paziņojumiem par Krievijas kara Ukrainā iznākumu. Cilvēki uzdod jautājumus, vai esam drošībā, vai NATO 5. pants joprojām garantē mūsu aizsardzību, vai mēs esam nākamie pēc Ukrainas. Tie ir nopietni jautājumi, pret kuriem nevaram attiekties vieglprātīgi. Taču, pārfrāzējot Marku Tvenu, ziņas par NATO alianses nāvi ir stipri pāragras un pārspīlētas. NATO kolektīvās aizsardzības garantijas ir un būs mūsu drošības pamats. Un atgādinu, ka NATO valstis ir liela daļa Eiropas valstu, Lielbritānija, Turcija, Kanāda – Kanāda, kas ir mūsu NATO līdervalsts mūsu... šībrīža... Ādažu militārajā bāzē... un mums ir ļoti laba sadarbība.

Krievija tūlītēju militāru apdraudējumu mums nespēj radīt. Mēs darām visu nepieciešamo, lai būtu spēcīgi un saliedēti gan mūsu valstī, gan Eiropā un Ziemeļatlantijas aliansē. Jāatzīst, ka mēs pazīstam Krieviju labāk nekā virkne citu pasaules valstu, mūsu viedoklī ieklausās, un mūsu padomus ņem arī vērā. Ir jāsaprot, ka Krievijas koloniālās ambīcijas nekur nepazudīs, bet mēs esam tieši tik gatavi, lai to iegrožotu, apturētu un atturētu. Mēs esam Eiropa, un Eiropa ir Latvija, mūsu uzdevums ir atbildība, un mūsu uzdevums ir atbildīgi sargāt arī Eiropu, Latviju.

Mana Latvija – mana atbildība.

Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei par ziņojumu.

Uzsākam debates.

Deputāts Edgars Tavars – frakcijas vārdā.

Deputāti neiebilst debašu laiku apvienošanai.

E. Tavars (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Ministri! Ļoti cienījamās dāmas un godātie kungi! Šodien sabiedrības priekšā tiek likts šis dokuments par valdības paveikto un nākotnes iecerēm, pašu vārdiem saukts par valdības restartu – valdības, kas tiek uzskatīta par vienu no neveiksmīgākajām un nepopulārākajām valdībām atjaunoto laiku vēsturē... un restarta plāns, kuru atbilstoši SKDS veiktajai socioloģiskajai aptaujai par valdības darbu uzlabojošu uzskata tikai 6 procenti aptaujāto.

Nav jau tā, ka valdība nebūtu darījusi arī kaut ko labu. Tas mums visiem godīgi jāatzīst. Piemēram, pieminētais atalgojuma pieaugums iekšlietu sistēmā strādājošajiem. Ir arī citas, mazākas lietas, piemēram, uzsākta jauna tilta celtniecība Salacgrīvā... un citas mazākas lietiņas. Taču vai mēs šajā dokumentā rodam atbildi uz pašu svarīgāko, kas mūsu sabiedrību uztrauc visvairāk, – par mūsu valsts drošību, par to, ka rīkojamies ātri, apņēmīgi un fokusēti, un, galvenais, vai spējam jebkādus plānus reāli dzīvē realizēt vai tikai runājam un imitējam darbību?

Valdības pārskatā par paveikto sabiedrība cer ieraudzīt pašu svarīgāko no paveiktā un izdarītā. Vai sabiedrības drošības sajūtu vairo apliecinājums, ka tik svarīgas civilās aizsardzības lietas... civilās aizsardzības jautājumos pie lielajiem padarītajiem darbiem tiek izcelts, ka ir iepirktas zīmītes patvertņu norādīšanai un tās ir piešķirtas pašvaldībām? Vai tas tiešām vairo sabiedrības uzticību? Vai arī – ka aizsardzības un visaptverošas valsts aizsardzības jautājumi ir skaidroti festivālā "Lampa"? Nopietni, kolēģi? Tas ir tas, kas vairo sabiedrības drošības sajūtu? Vai sabiedrības pārliecību par valdības spēju mazināt birokrātiju vairo ziņa, ka Valsts kancelejas Inovācijas laboratorija ir īstenojusi 14 inovācijas sprintus, vai tas, ka šajā galvenajā dokumentā par valdības spēju mazināt birokrātiju... ziņa, ka valsts šos inovāciju projektus īstenos un realizēs par nodokļu maksātāju naudu, vai tas, ka šajā dokumentā, kas atskaitās par valdības paveikto, ir 55 reizes pieminēts vārds "tiks": tiks paveikts, tiks plānots, tiks radīts kaut kad nākotnē? Jāatzīst gan godīgi, ka mēs redzam zināmu progresu, salīdzinot ar pagājušo valdības atskaiti, kur vārds "tiks" tika pieminēts tikai 33 reizes.

Kolēģi, šajā dokumentā, šajā svarīgajā ziņojumā, tāds pašsaprotams un vienkāršs vārds kā "izdarīts" nav pieminēts ne reizi, nevienu pašu reizi! Iespējams, šeit mēs arī varam meklēt atbildi uz... lielo uzticēšanos šīs valsts spējām izdarīt ko jēdzīgu. Es domāju, tas nevienu nepārsteidz, ka aiz šiem lozungiem var skaidri redzēt patieso iemeslu – savu krēslu saglabāšanu.

Vai valdības restarta plāns šo situāciju mainīs? Un kas ir zīmīgi – šo valdības restartu... "valdības restarts" šai dokumentā ir likts pēdiņās. Jūs paši to liekat pēdiņās! Vai tiešām ministru nomaiņa ar parlamentārajiem sekretāriem īsā laikā uzlabos mūsu valsts aizsardzības spējas? Godīgi atbildiet. Vai parlamentāro sekretāru rotēšana dos kādu ekonomisko izrāvienu? Mēs zinām, cik sabiedrībai šobrīd ir svarīga mūsu militārā, ekonomiskā un sociālā aizsardzība. Vai šis restarts kaut ko no tā nodrošina? Godīgi atbildiet. Vai tas, ka jaunais satiksmes ministrs skaidri apliecina, ka turpinās savu priekšgājēju katastrofālo politiku satiksmes jomā, dos jēgpilnu un atbildīgu risinājumu izmisuma pilnajam "Rail Baltica" projektam?

Kolēģi, es domāju, šīs atbildes mums visiem ir acīm redzamas un saprotamas. Risinājuma nebūs.

No vienas puses, opozīcijai būtu jāpriecājas par šādu valdības sniegumu un vājumu. Bet vai mēs priecājamies? Nē, kolēģi, mums nav ne mazākā prieka, drīzāk mēs varam teikt, ka ir ļoti žēl, īpaši žēl pazaudētā laika, laika, kura mums nav. Sagatavot mūsu sabiedrību, mūsu valsti militārai aizsardzībai, ekonomiskai noturībai, sabiedrības sociālai aizsardzībai mums laika ir bijis gana daudz, bet šis laiks tiek patērēts tikai vienai lietai – pēc iespējas ilgāk noturēties varas krēslā.

Visbeidzot – vai valdība, runājot prezidenta vārdiem, ir savākusies? Godīgi atbildam – vai šī valdība ir savākusies? Mūsuprāt, atbilde ir – nē. Šķiet, daudzi nav nemaz īsti sapratuši, ko prezidents ar to ir gribējis teikt.

Vai šim sasaukumam ir iespējama kāda alternatīva? Kāda alternatīva, lai pieliktu reālas pūles un darītu reālus darbus, lai mūsu sabiedrību aizsargātu militāri, ekonomiski un sociāli? Domāju, mēs visi ļoti labi apzināmies, ka šāda alternatīva ir.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Andris Šuvajevs – frakcijas vārdā.

Lūdz apvienot debašu laikus.

A. Šuvajevs (PRO).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Ministri! Deputāti! Viesi! Šādā runā noteikti būtu ierasts atskatīties uz 2024. gadu un norādīt uz tiem politiskajiem lēmumiem, kurus "PROGRESĪVIE" uzskata par svarīgākajiem, ar kuriem mēs varam lepoties, un tādu noteikti netrūkst, sākot ar nodokļu politiku līdz pat aizsardzības plāniem uz robežas. Partija "PROGRESĪVIE" šajā koalīcijā ir sekmējusi ne tikai militāro drošību, bet arī iedzīvotāju sociālo drošību. Tomēr esošajos apstākļos sabiedrību un iedzīvotājus sagaida ļoti skaidrs vēstījums par šogad plānotajiem darbiem.

Manuprāt, mums ir jāatbild uz trīs jautājumiem. Pirmais – kā mēs sargāsim savu valsti? Otrais – kā mēs atbalstīsim iedzīvotājus? Trešais – kā mēs palīdzēsim Ukrainai?

Pirmkārt, valdībai un koalīcijai pēc iespējas ātrāk ir jāvienojas par aizsardzības finansējuma principiem aizsardzības jomā. Latvijai ir aktīvi jāpauž nostāja, ka vienīgais ilgtermiņa risinājums Latvijas un Eiropas aizsardzībai ir kopīgs Eiropas Savienības parāds. Par šo ir runāts ilgi, un šķēršļi tam, protams, ir politiski, jo kopīgs parāds nozīmē faktisku federalizāciju. Tomēr šis ir brīdis, kad tas atkal jāliek galdā. Latvijas interesēs ir ciešāka Eiropa ne tikai vārdos, bet tieši šādos lēmumos. Kopīgs parāds palielinās gan Latvijas, gan Eiropas spēju mobilizēt finanšu līdzekļus. Tas ļaus attīstīt militāro industriju visā kontinentā, un Latvijai būs lieliska iespēja kļūt par nozīmīgu daļu šajā nozarē. Uz šāda viļņa arī mūsu Nacionālie bruņotie spēki kļūs vēl iekļaujošāki, pieejamāki sievietēm... izmantojot dažādas prasmes un zināšanas... tai skaitā Zemessardzē.

Otrkārt – kā mēs atbalstīsim iedzīvotājus? Pēdējos mēnešos sabiedrības dienaskārtībā pamatoti ir jautājums par Latvijas demogrāfiskajām tendencēm. Mūsu sabiedrība kļūst vecāka, ģimenēm dzimst mazāk bērnu. Šādi izaicinājumi redzami gandrīz visur pasaulē. "PROGRESĪVIE" piedāvās konkrētus priekšlikumus, kuru mērķis būs atbalstīt jaunos vecākus, jo bērna piedzimšana ir praktisks un emocionāls pārdzīvojums. Valstij jādara viss iespējamais, lai ģimenēm šis laiks būtu pēc iespējas prognozējams, mierīgs un drošs. Mērķis nevar būt pēc iespējas vairāk bērnu. Mērķis ir laimīgas ģimenes ar tik bērniem, cik šīs ģimenes vēlas.

Viena gada ietvarā mēs neuzlabosim pensiju sistēmas ilgtspēju, dzimstības koeficientu, bet varam sniegt nepieciešamo politikas fokusu, norādot, ka tieši jaunie vecāki ir mūsu uzmanības epicentrā. Tāpēc trīs svarīgi risinājumi: pirmkārt, palielināt bērna kopšanas pabalstu; otrkārt, sniegt iespēju abiem vecākiem strādāt pusslodzi bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, nezaudējot sociālās iemaksas un šādi nodrošinot līdzvērtīgu aprūpi no abiem vecākiem; treškārt, gan privātajā, gan publiskajā sektorā jāatbalsta darba devēji, kas vēlas piedāvāt bērnu pieskatīšanas pakalpojumus.

Rūpējoties par jaunajiem vecākiem, nedrīkstam aizmirst par tiem pāriem, kas vēlas bērnu, bet saskaras ar izaicinājumiem bērna ieņemšanā, tāpēc nepieciešams lielāks valsts finansējums medicīniskās apaugļošanas procedūrai, nepieciešams lielāks līdzfinansējums izmeklējumiem un analīzēm neauglības iemeslu identificēšanai, kā arī psiholoģiskā atbalsta sniegšanai. Šie ir risinājumi, kuri nav īstenojami bez finansiāla seguma, tieši tāpēc ir tik svarīgi pēc iespējas ātrāk vienoties par aizsardzības finansējuma apmēru un struktūru, lai varam tikpat raiti vienoties par atbalstu jaunajām ģimenēm.

Drošība un mūsu spējas jāstiprina ne tikai pie robežas, ne tikai militāri un mūsu bruņotajos spēkos. Drošība jāstiprina mūsu ģimenēs. Vecākiem jājūtas droši, rūpējoties par saviem bērniem, tāpēc nepieciešama patiesa bezmaksas veselības aprūpe bērniem, kuriem ir jājūtas droši skolās, cilvēkiem ir jājūtas droši savās darbavietās. Tikai ar šādu politisku vērienu mēs spēsim pilnvērtīgi aizstāvēt savu valsti.

Treškārt – kā mēs palīdzēsim Ukrainai? Latvija konsekventi ir bijusi starp lielākajām Ukrainas atbalstītājām diplomātiski, militāri un arī finansiāli. Īpaši šobrīd Latvijas atbalsts un nostāja uz starptautiskās skatuves ir izšķiroši. Tieši tāpēc, "PROGRESĪVO" ieskatā, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kurā Latvijai jāieņem aktīva pozīcija, ir Krievijas iesaldēto aktīvu konfiskācija. Šo aktīvu vērtība sasniedz pat 250 miljardus eiro. Tie tika iesaldēti pirms trim gadiem, un jau jūnijā Eiropai ir atkārtoti jāvienojas par šo sankciju pagarināšanu. Mēs redzam un zinām, ka tas šobrīd kļūst aizvien sarežģītāk. Tāpēc laika nav daudz.

Šie aktīvi ir jākonfiscē un jāatdod Ukrainai, lai tā spētu sevi pilnvērtīgi aizsargāt, kamēr nav noslēgts pamiers un kamēr nav uzsākušās pilnvērtīgas sarunas par mieru. Šie ir līdzekļi, kas Ukrainai būs nepieciešami, lai varētu atjaunot izpostīto infrastruktūru un atgriezties nosacītā normālībā. Ja Eiropa to neizdarīs, tad šis finansējums būs jāmeklē citur, un man nav skaidrs, kur, jo paredzams, ka turpmākajos gados Eiropa primāri finansēs savas aizsardzības spējas. Tāpēc Krievijas iesaldētie aktīvi ir jākonfiscē tagad. Tas ir veids, kā atbalstīt Ukrainu un sekmēt arī mūsu drošību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Ainārs Šlesers – frakcijas vārdā.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā premjere! Ministri! Kolēģi!

Es arī gribētu apvienot...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Šlesers. It kā jau viss izklausās diezgan jauki, vajadzēja tikai vēl pieminēt, ka valdība ir nodrošinājusi, ka multfilma "Straume" iegūst "Oskaru", bet mēs zinām, ka diemžēl realitāte tāda, ka viņi ieguvuši "Oskaru" nevis tāpēc, ka valdība viņus atbalstīja, bet pretēji tam. Atbalsts filmu industrijai ir bijis samazināts, šī nozare diemžēl ir atstāta novārtā, un mēs to zinām. Tika solīts nākt ar jaunu priekšlikumu, nekas nav noticis.

Vakar, skatoties Jāņa Dombura raidījumu "Kas notiek Latvijā?", kurā piedalījās daudzi valdības pārstāvji, man radās izjūta – kā tas var būt, ka Jaunā VIENOTĪBA, kura 15 gadus vada šo valsti, tagad runā, ka vajadzētu sākt mazināt birokrātiju? Jau tūlīt būs pagājuši trīs gadi, kopš strādā šī Saeima, un jūs runājat par 5 procentu birokrātijas samazināšanu, bet tieši jūs radījāt šo birokrātiju 15 gadu laikā. Kas jums lika radīt tik daudz birokrātijas, šīs problēmas, kuras jūs paši tagad mēģināsiet samazināt? A jums ir problēma – jūs nevarat samazināt, tāpēc ka tie ir jūsu partijas ieliktie cilvēki, kuri jums ir jāatlaiž, tas ir jūsu elektorāts, kurš dilst.

Un es teikšu tā: ja tas nesāksies tagad, ja tuvākajā laikā nenotiks reformas un birokrātijas samazināšana, tad principā, es domāju, situācija kļūs vēl sliktāka, jo mēs esam viena no nabadzīgākajām Eiropas valstīm. Ienākumi budžetā – 15,1 miljards, izdevumi – 17,1. Iespējams, šis deficīts šogad būs vairāk nekā 2 miljardi. Ārējais parāds – 21 miljards.

Ja mēs neko nemainām, 10 gadu laikā mums ārējais parāds būs 50 miljardi, tāpēc ka jūs dzīvojat ļoti komfortabli, katru gadu aizņemoties 2 miljardus. Tā ir nenopelnītā nauda. Ja šos 2 miljardus investētu attīstībā, viss būtu kārtībā – tas radītu pievienoto vērtību, kopprodukta pieaugums būtu 10–12 procentu apmērā gadā.

Mēs redzam, ka šobrīd kopprodukts mums diemžēl krīt. Tātad – ko darīt, kāds ir risinājums? Skaidrs ir tas, ka pusotra gada laikā, kas palicis līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, šī Saeima vairs neko neizdarīs. Ir bezjēdzīgi runāt, ka tūlīt sāksies restarts, mēs nāksim... Kur ir tās idejas? Kad pirms pāris nedēļām bija sapulce pie Valsts prezidenta, uz kuru viņš saaicināja gan partiju, gan dažādu organizāciju pārstāvjus – tēma bija demogrāfija –, visi runāja: veicināsim, uzlabosim, sakārtosim!

Bet ir jautājums – no kurienes jūs ņemsiet naudu, kā palielināsiet ieņēmumus? Lai atbalstītu ģimenes, bērnu dzimšanu (pagājušogad Latvijai ir antirekords, kopš Latvija kā valsts ir dibināta, – tikai 12,5 tūkstoši bērnu ir piedzimuši), ir vajadzīgs skaidrs plāns, kā palielināt ieņēmumus. Kamēr mēs neredzēsim konkrētus likumprojektus un valdības lēmumus, kā palielināt ieņēmumus, turpināsim dzīvot no šīs aizņemtās naudas.

Ja runājam par ģeopolitiku – kas notiek? Dārgā valdība, koalīcijas pārstāvji, jūs šodien esat kļuvuši par tiem, kas nostājušies pret ASV – Latvijas lielāko atbalstītāju, lielāko NATO valsti. Redziet, daudziem nepatīkot Tramps. Bet Tramps nav privātpersona, Tramps ir ASV prezidents. Kad augstākās amatpersonas apspriež jautājumus un pēc tam publiski parādās "zīmīte", ka ASV ir neuzticams partneris, to visu jau ir izlasījuši Baltajā namā. (Starpsauciens.) Ko jūs darāt?!

Kas attiecas uz "Latvijas Televīziju", "Latvijas Radio"... tiek aicināta bijusī prezidente, un viņa gānās un lamā ASV prezidentu Trampu. Godājamie kolēģi, tā ir apzināta rīcība, lai pasliktinātu ASV un Latvijas attiecības. (Starpsauciens.) Patīk jums vai nepatīk, kas šodien notiek pasaulē, bet ASV ir lielākā valsts, un bez ASV atbalsta Latvijas neatkarība būs apdraudēta. Mēs redzam, cik nespējīga ir Eiropa. (Starpsauciens.)

Kā radās problēmas Ukrainai? Baidena administrācija solīja, ka nodrošinās lendlīzi, noslēdza vienošanos ar Ukrainu. Ar Ukrainu līdz šai dienai lendlīzes noslēgtais līgums nav sācis darboties, piegādes militārajai tehnikai neierobežotos apjomos nav notikušas. Šolcu nepārvēlēja, viņš vairs nebūs Vācijas kanclers, arī solīja atbalstu Ukrainai. Beigās bija princips – nevis atbalsts Ukrainai, bet kara finansēšana. Mērķis bija, lai Ukraina nezaudē, bet, pasarg dievs, lai arī neuzvar. Kas notiks, ja pēkšņi Krievija zaudēs? Bija tāda gļēva un divkosīga Eiropas politika. Mums, Latvijai, šodien paļauties uz Eiropu būs sarežģīti. Mums jāpaļaujas pirmām kārtām uz sevi. Ir vajadzīga rīcība, lai tiek attīstīta ekonomika, lai mēs palielinām ieņēmumus.

Beidzot – par birokrātiju. Samazināt nevis par 5 procentiem, bet jānāk ar priekšlikumu – par 30 procentiem samazināt baltās apkaklītes, kuras Latvijai nav vajadzīgas. Aizveriet virkni iestāžu, un cilvēki nesapratīs vispār... "Latvijas Televīzija"! Cik mēs tur tērējam? Dotācijās 50 miljonus un tā tālāk. Aizveriet ciet! Iedodiet 10 miljonus privātajām televīzijām, tās nodrošinās raidījumus. Domburs aizies uz privāto sektoru, tāpat kā viņš "Delfos" strādā, citi talantīgi žurnālisti aizies.

Ja jūs nespējat atrisināt problēmas, kā samazināt izdevumus, tad veriet ciet iestādes, un tirgus pats visu noregulēs. Vēlreiz saku: 50 miljonu vietā iedodiet 10 miljonu atbalstu privātajam sektoram, un ziņas tiks nodrošinātas. Bet izskatās, ka valdība kā strauss grib bāzt galvu smiltīs, domājot, ka viss atrisināsies pats no sevis. Tā nebūs.

Ja nebūs rīcības, es aicinu prezidentu atlaist šo Saeimu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Svetlana Čulkova – frakcijas vārdā.

S. Čulkova (ST!).

Labdien, priekšsēdētājas kundze, kolēģi, ministri! Protams, jūs domājat, ka opozīcija tikai kritizē valdības darbību, bet šī gada 11. marta pētījumu kompānijas "Kantar" veiktajā aptaujā 66 procenti aptaujāto iedzīvotāju atbildēja, ka Ministru kabineta iecerētais restarts neuzlabos valdības darbu, un tikpat iedzīvotāju uzskata, ka visai valdībai draudzīgi kopā vajag aiziet prom. Iedzīvotāji nepiekrīt tam, ko jūs darāt.

Varu jums nosaukt. Valdība netiek galā ar tādām problēmām kā, piemēram, pārtikas cenu līmenis, kvalitatīva izglītība, valsts apmaksāta veselība, dzimstība, valsts pensija... Es varu turpināt sarakstu. Jūs paši saprotat, ka tas, ko darāt, nav pareizi. Tas nav restarts, tas ir pilnīgs absurds.

Vai jūs nevarat darīt tā, lai mūsu iedzīvotāji tiešām dzīvotu labāk, lai viņiem nebūtu jāmeklē kaut kur naudiņa? Viņi nevar nopelnīt, nevar normāli aizsūtīt bērnus uz skolām un visu pārējo.

Visi manis minētie uzdevumi ir jārisina valdībai, taču tas netiek izdarīts. Un iedzīvotāji to novērtē ar savu attieksmi pret jums. Ja jūs negribat dzirdēt opozīciju, jums jāklausās tas, ko saka mūsu iedzīvotāji.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Edmunds Jurēvics – frakcijas vārdā.

E. Jurēvics (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Kolēģi! Dāmas un kungi! Pēdējos gados, par spīti ļoti sarežģītai ģeopolitiskajai situācijai, kad Krievija turpina savu agresīvo karu pret Ukrainu un veic hibrīdkaru pret Latviju un dažādas provokācijas, par spīti šiem starptautiskajiem izaicinājumiem, šī valdība ir ne tikai ieguldījusi savās aizsardzības spējās – gan iekšējās, gan ārējās –, bet pagājušogad... gribu uzsvērt, manuprāt, divus visbūtiskākos darbus, ko esam spējuši kā koalīcija un valdība veikt.

Mēs veicām nodokļu reformu, par ko gadiem ilgi nevarēja vienoties. Pēc šīs nodokļu reformas cilvēki jau redz savos maciņos... absolūti lielākajai daļai iedzīvotāju šogad ir mazāks nodokļu slogs. Nodokļi ir atviegloti uzņēmējiem, cilvēki saņem vairāk, it īpaši senioriem ir būtiski palielināts neapliekamais minimums, pensiju indeksējamā daļa, un to cilvēki sajūt jau šobrīd. Tie vairs nav solījumi vai kaut kas tikai uz papīra uzrakstīts. Par to cilvēki var pārliecināties savos maciņos.

Otra lieta. Līdz ar budžetu, kas... šī valdība atšķiras no iepriekšējām valdībām. Kad mēs spējam vienoties par kopīgām prioritātēm, tad mēs šīs prioritātes arī veicam un panākam skaidru rezultātu. Šī gada budžetā, kas tika pieņemts, prioritāte bija iekšējā un arī ārējā drošība. To mēs izdarījām, un šobrīd mūsu glābēji, robežsargi, policisti saņem ievērojami lielāku atalgojumu. To viņi bija pelnījuši, un to mēs kopā nodrošinājām.

Kolēģi, par nākamo gadu. Īpaši šajos neskaidrajos apstākļos, kad Krievija joprojām ir agresīva, ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta, tādai valstij kā mums ir jāturpina stiprināt savu aizsardzību. Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA pilns atbalsts būs tam, ka jākāpina mūsu investīcijas aizsardzībā, un mēs esam gatavi pieņemt arī tādus lēmumus, kurus militārie eksperti un stratēģi uzskatīs par nepieciešamiem, lai stiprinātu mūsu drošību. Mēs to esam gatavi atbalstīt.

Atbalsts Ukrainai nav tikai morāli pareizs vai ētisks, tas ir tieši Latvijas valsts interesēs – gan mūsu drošības, gan mūsu nākotnes interesēs. Mums pilnā mērā ir jāturpina atbalstīt Ukrainu, līdz viņi sasniedz taisnīgu, ilgtspējīgu mieru un agresors par to cieš.

Mūsu valdība, ārlietu ministre, Ministru prezidente iepriekšējā gadā un arī šogad aktīvi strādā ar mūsu NATO, Eiropas Savienības partneriem, lai mobilizētu atbalstu gan Ukrainai, gan mūsu reģionam. Tas tiks darīts, un esmu pārliecināts, ka tas, kolēģi, arī izdosies.

Par nākamā gada divām prioritātēm – birokrātijas mazināšanu un atbalstu demogrāfijai. Birokrātijas mazināšana, kolēģi, nevar būt tikai sauklis, kad kāds paziņo, ka jācērt galvas, un automātiski tas kaut ko dos. Birokrātijas mazināšana ir tas, lai valsts pārvalde kļūtu efektīvāka. Lai to izdarītu, ir jāmaina konkrēti normatīvie akti. Kolēģi, es sagaidu arī no jums konkrētus likumdošanas priekšlikumus, lai to mainītu.

Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā pēc šī ziņojuma ir divi koalīcijas sagatavoti likumprojekti, kas mazina birokrātiju, palīdz uzņēmējiem un arī iedzīvotājiem samazināt birokrātiju. Birokrātija nav kaut kas abstrakts, bet konkrēti normatīvie akti, kas jāgroza. Aicinu nākt ar ierosinājumiem, priekšlikumiem. Esam gatavi diskutēt.

Tādā ziņā paldies Jānim Dombravam – pagājušonedēļ viņš nāca ar savu priekšlikumu. Diskutējams, nodevām komisijām, lai varam strādāt. Kolēģi, nāciet ar iniciatīvām! Strādāsim.

Par pašu birokrātiju. Man liekas, būtiskākais, lai sabiedrība un uzņēmēji spētu sajust, ka valsts pārvalde mainās, ir tieši mainīt attieksmi pret iedzīvotājiem, pret uzņēmējiem. Tas, kas pagājušogad ir labi izdevies, ir Valsts ieņēmumu dienesta reforma – gan institucionālā reforma, gan jauni vadītāji, kas ir spējuši gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem parādīt, ka šī iestāde strādā viņu labā, ne pret viņiem. Valsts ieņēmumu dienesta reforma ir tas, kādā veidā ir jāiet citās struktūrās, mainot sistēmu.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot...

E. Jurēvics. Kolēģi, par demogrāfiju. Skaidrs, ka atbalsts ģimenēm ir jāturpina un jāpalielina, bet aicinu visus kolēģus šajās debatēs neiesaistīties vienkārši ar vairāksolīšanu un ideju, ka, milzīgi palielinot finansējumu, mēs situāciju būtiski uzlabosim. Mums, protams, ir nepieciešams pārskatīt pabalstus, ņemot vērā inflāciju, bet būtiskākais, manuprāt, ir mājokļu pieejamība, mātes un bērna veselība un daudzas citas lietas, ko valdība piedāvā.

Visbeidzot... kolēģi, viens opozīcijas frakcijas vadītājs teica, ka šai valdībai ir alternatīva. Neapšaubāmi, jebkurai valdībai ir alternatīva, bet problēma ir tā, ka līdz šim es nesaskatīju nevienu šīs alternatīvas priekšlikumu, kā viņi rīkotos citādāk, vienīgie priekšlikumi bija: "vissirslikti.lv", "Atlaist Saeimu!" un "mēs būsim labāki". Kolēģi, Latviju mēs neuzcelsim, lamājot cits citu un sakot, ka Latvija nevar, ka mēs nevaram. Piedāvājiet konkrētu alternatīvu!

Aicinu, kolēģi, šajā mirklī, kad ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta, nevis lamāt citam citu un nodarboties ar tukšu populismu, bet nākt ar konkrētām iniciatīvām. Draugi, strādāsim kopā Latvijas labā! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Artūrs Butāns – frakcijas vārdā. (Dep. A. Butāns: "Apvienot...")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Butāns (NA).

Cienītās dāmas! Godātie kungi! Opozīcijai pēc teorijas būtu jāgrib – jo sliktāk, jo labāk, tomēr šībrīža ģeopolitiskā situācija un drošības situācija nav tas gadījums. Līdz ar to iezīmēšu savā runā trīs tēmas, kuras piedāvā "Nacionālā apvienība", un piedāvāšu iniciatīvas, kur koalīcijai un opozīcijai būtu jāstrādā kopā.

Pirmā sadaļa – uzņēmējdarbība. Konkrētāk, tieši militārā industrija, kas ir pieminēta atskaitē, ko minēja arī premjere. Tā kā man ir sanācis pēdējo gadu strādāt ar militāro industriju roku rokā, tad iedziļināšos šajā nedaudz sīkāk. Proti, mēs daudz runājam par atbalstu Ukrainai, bet atbalstā Ukrainai – gan militārajā, gan tajā, kas ir divējāda lietojuma preces, – joprojām, manuprāt, nav pietiekami daudz iesaistīta militārā industrija, nav pat noteikts procents, cik daudz vietējās industrijas būtu jāiesaista. Faktiski tie ir līdzekļi, kas arī nākamajos gados būs no valsts budžeta un varētu sildīt mūsu ekonomiku. Bet tas netiek pienācīgi darīts.

Tas, kāpēc netiek darīts, parasti ir – ukraiņi jau neprasa tās Latvijas preces. Tad ir jautājums: kā ukraiņi var zināt visu, ko militārā industrija saražo? Līdz ar to es piekrītu, ka jāieklausās tajā, ko ukraiņi lūdz, bet vienlaikus ir jānosaka konkrēts procents, cik daudz no tā... kā mēs palīdzam... cik daudz vietējo uzņēmēju tiek iesaistīti.

Līdzīgi arī NBS iepirkumos, jo bieži vien, lai izietu eksportspējā... tātad pirmais jautājums militārās industrijas uzņēmumam, ja tas vēlas iziet eksportā, ir: cik daudz jūsu pašu bruņotie spēki iepērk jūsu produktu? Un uzņēmēji saka: nopērciet kaut vai vienu... es pateikšu, ka man ir noslepenots līgums, es neatklāšu skaitu... bet nopērciet kaut vienu vai pasakiet, ka tas produkts nav labs, es saražošu citu. Bet problēma ir tā, ka pat mēnešiem nespēj atbildēt – nespēj atbildēt, vai šis industrijas saražotais produkts ir vai nav pietiekami labs.

Koordinācija. Koordinācija ar tiem uzņēmējiem, kas šobrīd jau darbojas nozarē. Netiek normāli pateikts, kas Aizsardzības ministrijā ir atbildīgā persona, kādi ir termiņi, kad tiks sniegta atbilde, kas pienākas no Ekonomikas ministrijas, kas – no Aizsardzības ministrijas. Tiek futbolēti no vienas iestādes uz citu. Nav ceļa kartes tiem uzņēmumiem, kas šobrīd nav militārajā industrijā. Mums ir ļoti daudz uzņēmumu, kuriem jau ir kapitāls, kuriem ir ražošanas līnijas, kuri varētu stiprināt mūsu industriju, dot darba vietas, palīdzēt stiprināt drošību. Arī viņiem nav ceļa kartes, nav atbildīgās personas. No Ekonomikas ministrijas tiek sūtīti uz Aizsardzības ministriju, kaut kad uz NBS. Nav vienas pieturas aģentūras.

Militārā industrija. Man lūdza nodot viņu priekšlikumu – izveidot ekonomikas mobilizācijas padomi, bez atlīdzības, kurā būtu uzņēmēji, NBS un iesaistītās ministrijas. Formāts, kurā visi sanāk kopā, nevis atrakstās un iestādes sūta viena pie otras. Jo kāds ir iznākums? Iznākums ir tāds, ka mēs nevaram iesaukt valsts aizsardzības dienestā... arī būvniecības gadījumā... nevaram iesaukt vairāk jauniešu, jo jau otro gadu nevar uzbūvēt kazarmas, tāpēc ka ir sadārdzinājums. Kara apstākļos (aiz robežas mums ir karš) mēs nevaram uzbūvēt kazarmas, jo nevaram saskaņot sadārdzinājumu. Manuprāt, tas nav pieņemami, ja mēs runājam, ka militārā industrija ir mūsu prioritāte.

Otrais bloks, ko vēlos pieminēt, – hibrīdkarš. Hibrīdkarš, kas šķeļ Latvijas sabiedrību. Krievijas pilsoņi joprojām strādā Latvijas Sabiedriskajā medijā (Sveiciens kultūras ministrei!), valsts finansējums tiek dalīts krievu valodā raidošajiem medijiem, finansiāli stutēti krievu valodā raidošie mediji. Nē, es nepiekrītu Šlesera kungam, ka sabiedriskie mediji būtu jālikvidē. Gluži otrādi, es uzskatu, ka sabiedriskajos medijos nebūtu jāstrādā agresorvalsts pilsoņiem, un tie būtu jāveido par uzticamāko ziņu avotu.

Krievijas pilsoņi turpina strādāt Latvijas skolās. Krievijas pilsoņi strādā kritiskās infrastruktūras objektos. Krievijas pilsoņi strādā valsts pārvaldē, un Valsts kanceleja man atsakās nosaukt konkrētu skaitu un iestādes, cik daudz šo Krievijas pilsoņu tur strādā. Tūkstošiem Krievijas pilsoņu netiek anulētas uzturēšanās atļaujas pat pēc kriminālnozieguma izdarīšanas.

Turpinās ekonomiskā sadarbība ar Krieviju. Robeža ar Krieviju joprojām nav slēgta. Ar Krievijas precēm var piedalīties publiskajos iepirkumos, pat skolu ēdnīcās. Uzņēmumi, kas sadarbojas ar Krieviju, joprojām var piedalīties publiskajos iepirkumos.

Šīs visas ir "Nacionālās apvienības" iniciatīvas – apturēt to visu.

Premjeres kundze, tas viss ir noraidīts, un vietā nekas nav piedāvāts. Pusotra gada laikā divvalodības mazināšanai no jums nav bijusi neviena iniciatīva. Krieviski var runāt Saeimas telpās, ar Latvijas pilsoņiem krieviski runā arī ministri.

Deklarācijas otrā sadaļa saucas "Latviska un iekļaujoša Latvija", bet tā ir tukša, tur nav neviena vārda. Vismaz godīgi atzināt.

Trešā sadaļa... Dzimstības veicināšana. Joprojām sievietei izdevīgāk ir strādāt, nevis izvēlēties laist pasaulē bērnus. Un bērnus sabiedrība vēlas. To rāda aptaujas un statistikas dati. Ienākot bērnam, sievietei ienākumi samazinās, bet izdevumi pieaug. Pat fiskāli neitrāli "Nacionālās apvienības" piedāvājumi, kā mērķētāk mazināt nevienlīdzības mazināšanu, par apgādībā esošo personu regulējot noteikto slieksni un neapliekamā minimuma slieksni, tiek noraidīti, un vietā nekas netiek piedāvāts. Jau pieminētā pabalsta palielināšana joprojām ir tikai jūsu retorikas līmenī, mājokļa garantiju un subsīdiju intensitātes palielināšana, īpaši reģionos, netiek pienācīgi darīta. Es vēlos norādīt, ka dzimstības veicināšana ilgtermiņā ir ne mazāks apdraudējums kā militārais.

Kolēģi, šīs nosauktās trīs tēmas nav vēlmes, tās ir vajadzības. Tās ir izšķiroši svarīgas Latvijas valstiskumam, un tās stāv uz vietas. Vienīgais, kas nestāv uz vietas un kam jūs tiešām esat devuši uzrāvienu, ir ātro kredītu lobijs un Latvijā ieplūstošie trešo valstu imigranti.

Lai noslēgumā pateiktu kaut ko labu – LTRK un LDDK piedāvā jums par 5 procentiem samazināt valsts pārvaldes izdevumus. Saprotu, ka viens koalīcijas pārstāvis nepiekrīt. Tad nāciet un prasiet atbalstu opozīcijai, bet izdariet to! Tas tiešām būtu uzteicams sasniegums. To arī novēlu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Harijs Rokpelnis – frakcijas vārdā. (Dep. H. Rokpelnis: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

H. Rokpelnis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā premjeres kundze! Kolēģi! Valstij galvenais ir tās iedzīvotāji, tie veido valsti, un varai ir jākalpo ikvienam cilvēkam, nevis jākļūst par slogu vai traucēkli dzīvot un attīstīties. Un šī ir patiesība, kuru vērts mums pašiem sev ik pa laikam atgādināt.

Šobrīd daudz tiek diskutēts par birokrātijas mazināšanu, un tas ir saprotams ne tikai kontekstā ar nepieciešamību veltīt papildu līdzekļus drošības stiprināšanai. Mums ir svarīgi arī veicināt straujāku valsts izaugsmi. Uzņēmēju organizācijas aicina taupīt un pieteikt karu birokrātijai.

Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, atbalstām stingru darbību, lai mazinātu administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ir skaidrs, ka labi organizēta birokrātija palīdz uzturēt kārtību, tomēr pārmērīgs regulējums apgrūtina procesu ātrumu. Zaļo un Zemnieku savienība pret birokrātiju ir ne tikai vārdos, bet arī darbos. Pārfrāzējot klasiķi, neklausies manos vārdos, skaties uz maniem darbiem!

Zemkopības ministrs Armands Krauze no pirmās dienas amatā ir pieteicis cīņu par procesu vienkāršošanu, lai lauksaimnieki var strādāt laukos, nevis Excel tabulās pie datoriem. (Starpsauciens: "Nemelo!") Kamēr mēs Saeimā vēl tikai uzsāksim diskusijas par Zaļo un Zemnieku savienības iniciētajiem grozījumiem Iesniegumu likumā, lai valsts iestādes uz iesniegumiem atbildētu 10 darbdienu laikā, Zemkopības ministrijā tās resora ietvaros jau šobrīd atbildes ir jāsniedz divu nedēļu laikā. Un tas ir pierādījums, ka to var izdarīt.

Tāpat ir vienkāršotas prasības lauksaimniecības datu reģistrācijai, samazināts administratīvais slogs medību jomā, Lauku atbalsta dienestā no mazajiem lauksaimniekiem pieteikumus pieņem mutvārdos. Lauksaimniekiem, piesakoties atbalstam kredītprocentu atmaksai, vairs nav jāsniedz "Altum" izziņas. (Starpsauciens.) Tāpat ir mazināta sodu sistēma. Pastiprinās princips – vispirms konsultēt.

Lai izveidotu vienotu sistēmu lauksaimniecības nozares uzraudzībai, valdība lēma likvidēt Lauksaimniecības datu centru vai, pareizāk sakot, to pievienot Lauku atbalsta dienestam. Iestāžu skaits samazināts, darbinieku skaits samazināts, tiek darīts tas pats darbs labākā kvalitātē un ātrāk. (Starpsauciens.) Visi minētie pasākumi ir vērsti uz to, lai lauksaimniekiem būtiski samazinātu laiku papīru darbiem un paliktu vairāk laika lauku darbiem.

Arī Zaļo un Zemnieku savienības ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir pieteicis karu sarežģītām procedūrām. Šogad tiks pabeigta vienotā būves reģistrācijas procesa pilnveide ar mērķi privātpersonām atvieglot būves celšanu uz savas zemes. Ieviesti nozīmīgi uzlabojumi Būvniecības informācijas sistēmā. Es saprotu, ka viss, kas ir saistīts ar digitalizāciju un elektrifikāciju... un tā tālāk, it kā ir sarežģītas lietas, bet šajā situācijā Būvniecības informācijas sistēma būtiski uzlabo ikviena darbu, ātrumu, kā paveikt šos darbus, un, ticiet man, agri vai vēlu mums katram ar šo sistēmu būs jāsaskaras. Tā kļūst arvien labāka un ļauj lietas padarīt arvien ātrāk. (Starpsauciens: ""Rail Baltica" jau ir gatavs!")

Pagājušogad reformēta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, lai tā pamatā varētu darboties ar investīciju piesaisti, tā, kā tam būtu jābūt, nevis vienkārši reklamēt mūs kā lielisku vietu. Šogad paredzēts, ka LIAA investīciju piesaistes apjomus Latvijai kāpinās par 20 procentiem. Pagājušogad jau tika parādīts kāpums. Šogad mēs redzēsim patieso šīs reformas efektu.

Uzlabojumi pērn veikti arī nodokļu jomā. Pie tā mēs strādājām visi kopīgi. Darbs bija grūts, intensīvs un apjomīgs, bet rezultātā no šī gada 1. janvāra 95 procenti strādājošo savos maciņos saņem vairāk. (Starpsaucieni.)

Reformas valsts pārvaldē un birokrātijas mazināšana ir jāturpina. Uz to mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, aicinām, rādot piemērus (Starpsauciens.), kā katrā nozarē ir iespējami uzlabojumi. Ir iespējams procesus padarīt efektīvākus, ir iespējams taupīt valsts līdzekļus. Tāpat lietas tiek darītas ne tikai šajā sfērā. Piemēram, mūsu ministrs Kaspars Melnis. (Starpsaucieni: "Ooo!") Vienīgais, kā mēs uzzinājām, ka Latvija ir atslēgusies no BRELL tīkla, ir no ziņām. Jo nekā citādi... lai kā te viens otrs biedēja sabiedrību, ka nu tik būs kataklizma, nekas slikts nenotika, viss gāja pēc plāna, viss bija perfekti noorganizēts. (Starpsaucieni. Zālē troksnis.) Nu ko jūs pukojaties!

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

H. Rokpelnis. Kolēģi, nepukojieties! Es saprotu, ka ir viegli bļaustīties un rādīt ar pirkstu. Strādājam! (Starpsauciens.) Darāmo darbu saraksts vai, pareizāk sakot, padarīto darbu saraksts man vēl nav pusē. (Starpsaucieni.)

Svarīga mūsu (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

H. Rokpelnis. Svarīga mūsu prioritāte ir sociālie jautājumi. (Starpsauciens.) Tie ietver mērķtiecīgu darbu, lai uzlabotu mūsu senioru labklājību un sekmētu ģimeņu atbalsta pasākumus. Ar 1. janvāri – divkārt! – paaugstināts pensionāru neapliekamais minimums. Tāpat ir paplašināts to personu loks jeb to senioru loks, kam pensijas indeksē pilnā apmērā. Tiek turpināts valdības uzsāktais darbs pie demogrāfijas uzlabošanas, lai palielinātu finansiālo atbalstu tām ģimenēm, kurās vecāki strādā. Pabalsts šogad ir pacelts no 50 procentiem līdz 75 procentiem.

Oh! Kolēģi, es atvainojos, es tiku cauri tikai (Starpsauciens: "Runā, runā, runā!") divarpus ministrijām! Ļoti daudz kas ir padarīts. Skatāmies uz darbiem, nu, vārdos arī klausāmies, bet primāri skatāmies uz darbiem. Mums vēl ļoti daudz kas ir priekšā. Šogad...

Sēdes vadītāja. Laiks.

H. Rokpelnis. ... nākamgad. Un (Starpsauciens: "Laiks!")...

Sēdes vadītāja. Rokpeļņa kungs, laiks!

H. Rokpelnis. Paldies. Kopā mēs varam! (Aplausi. Ovācijas. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. (Starpsaucieni: "Trīs minūtes!"; "Jums pietiks ar trijām minūtēm?"; "Trīs minūtes?")

Sprūda kungs, lūdzu! Pēc pārtraukuma?

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Labdien, priekšsēdētājas kundze, Ministru prezidente, ministri, kolēģi un kolēģes! Nav reģistrējušies šie deputāti: Agnese Krasta... redzēju, Ingmārs Līdaka... ir, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Didzis Šmits... ir un Jānis Vitenbergs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds aizsardzības ministram Andrim Sprūdam. (Aizsardzības ministrs A. Sprūds: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Sprūds (aizsardzības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Kolēģi ministri! Ļoti cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Klātesošie! Drošība ir mūsu kopīga prioritāte, un drošība ir arī mūsu valdības nozīmīga un svarīga prioritāte. Mēs esam izaicinošos laikos, ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta, tāpēc mums ir jāveic visi mājasdarbi gan starptautiski, gan arī šeit uz vietas, Latvijā.

Ģeopolitiski mums ir jāstiprina Eiropas spējas, mums ir jāstiprina mūsu transatlantiskās attiecības, lai cik arī sarežģītas tās nebūtu. Un, protams, mums jāturpina ir panākt, cīnīties par taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā. Tās ir lielās prioritātes starptautiskajā arēnā, un mēs tās turpināsim īstenot. Vienlaikus mums ir jāveic arī mājasdarbi, nacionāli. Mums ir jāmobilizējas, tas, ko mēs esam darījuši un turpināsim darīt. Jābūt vēl izlēmīgākiem, vēl ātrākiem, jo, ja mēs gribam mieru, ir jābūt gatavībai arī šo mieru aizsargāt. Mēs mērķtiecīgi virzāmies uz šo mērķu sasniegšanu.

Finansējuma palielināšana. Tas ir politiskās gribas un izpratnes apliecinājums. Mēs mērķtiecīgi virzāmies uz 4 procentiem jau tuvākajā laikā, un drīzumā dienas kārtībā būs arī 5 procenti – par aizsardzības izdevumiem no IKP.

Mājasdarbi. Daudz kas tiek darīts. Daudz kas ir izdarīts, un daudz kas ir jādara. Es akcentētu trīs prioritārās jomas arī laika ietvara ziņā, uz kurām būtu jāliek uzsvars: bruņošanās, industrija un cilvēks.

Par bruņošanos. Bruņošanās paliek kā kaujasspēju stiprināšanas galvenais instruments, arī galvenais uzdevums. Ne velti mēs šī gada budžetu dēvējam par bruņošanās budžetu, vismaz aizsardzības jomā, jo gandrīz puse no aizsardzības budžeta aiziet tieši bruņošanās spēju stiprināšanai. Pagājušajā gadā mēs esam parakstījuši nozīmīgus līgumus par nodrošinājumu, mīnām, droniem, pretgaisa aizsardzību, krasta aizsardzību, un arī šogad mēs virzāmies uz priekšu. Tikko kā tika parakstīts līgums par kājnieku kaujas mašīnu ieviešanu, un tuvākajā laikā – par pretgaisa aizsardzības, prettanku ieroču, riteņu artilērijas un distances mīnēšanas sistēmu ieviešanu.

Tas nav tikai par bruņošanās spējām mūsu bruņotajos spēkos. Nozīmīga spēja ir arī mūsu robežu sargāšana. Mūsu robežu sargāšana, ko mēs pagājušajā gadā apstiprinājām, – austrumu robežas stiprināšanas plāns, Baltijas aizsardzības līnijas ieviešana. Un pagājušā gada martā bija konkrēta plāna apstiprināšana par 303 miljonu ieguldīšanu arī mūsu robežas stiprināšanā, aizsargāšanā. Pagājušajā gadā 25 miljoni: no mūsu vietējiem uzņēmējiem tika iegādāti šķēršļi, betona bloki, "HESCO" bastioni, prettanku eži. Mēs turpināsim šo darbu arī šajā gadā – ierīkot šķēršļu joslas, iegādāties mīnas, gan prettanku, gan pretkājnieku mīnas, sensorus un, protams, šeit pievest uguns jaudu.

Lai šīs bruņošanās spējas tiktu realizētas, lai tās tiktu vingrinātas, īstenotas gan nacionāli, gan kopā ar sabiedrotajiem, ir nepieciešama infrastruktūra, un mūsu lielākais infrastruktūras projekts ir Sēlijas poligons. Pagājušajā gadā mēs noslēdzām visus sagatavošanas darbus, un šajā gadā uzsākām... vai turpinām jau uzsāktos darbus tieši Sēlijas poligona ierīkošanā. Mēs ejam pēc plāna. Pirmās karavīru mācības kopā ar mūsu sabiedrotajiem ir plānotas 2026. gadā, bet jau pagājušajā gadā un šobrīd mēs ierīkojām un poligonu izmantojam vietējiem un starptautiskiem dronu testiem. Sēlijas poligonā jau darbojas dronu testēšanas poligons.

Otrs spēcīgs aspekts un prioritāte ir mūsu aizsardzības industrija. Uzdevums ir skaidrs. Industrija ir mūsu bruņošanās stūrakmens, un spēcīgus pamatus mēs ielikām iepriekšējā gadā. Ir arī apstiprināts Aizsardzības industrijas likums. Paldies Saeimai! Ir konkrēti norādīts arī laukums un vadlīnijas, kas ir nepieciešamas mūsu bruņotajiem spēkiem. Bet mums jāvirzās tālāk, un no tām summām un īpatsvara, kas šobrīd jau ir, – 10 procentu spējās... tā ir mūsu vietējā industrija. Kopumā pagājušajā gadā aizsardzības nozarei pakalpojumu, preču un būvniecības jomā gandrīz 300 miljoni aizgāja vietējai industrijai. Un, protams... vienlaikus ir apziņa, ka industrija ir svarīgs stūrakmens, tāpēc ir jāvirzās uz priekšu. Tuvākajā laikā mēs valdībā plānojam skatīt (un es esmu pārliecināts, ka apstiprināsim) aizsardzības industrijas inovāciju stratēģiju. Tajā ir skaidri norādīti mērķi: jau tuvākajā laikā mēs dubultojam industrijas klātbūtni tieši spējās, mēs ejam uz trīškāršošanu ilgtermiņā, mēs palielinām nozīmīgu procentu tieši inovācijām. Inovācijas un pētniecība ir ļoti skaidra un svarīga mūsu industrijas un bruņošanās spēju attīstīšanas sastāvdaļa.

Par dronu spējām. Dronu koalīcija zināmā veidā ir bijusi kā kodoldegviela mūsu dronu spēju attīstīšanai. Dažkārt šeit izskan balsis par to, cik tad un kā tad... ko tad Latvija? Latvija var. Dronu koalīcijas ietvaros mēs ieguldījām 20 miljonus. Latvijas dronu industrija no Dronu koalīcijas saņēma 32 miljonus. Kopumā 17 tūkstoši dronu, kas ir jau piegādāti un tuvākajā laikā tiks piegādāti. Mēs esam piesaistījuši starptautisko finansējumu mūsu dronu industrijai Dronu koalīcijas ietvaros. Kopumā, attīstot mūsu pašu dronu armiju, vairāk nekā 40 miljoni aizgājuši vietējai industrijai. Tā ka droni tiks ieviesti... ir ieviesti un tiks ieviesti arī šajā gadā.

Mēs veidojam dronu kompetences centru, mums būs starptautiskais dronu samits šeit, Latvijā. Un tas nav tikai par droniem gaisā, tas ir par droniem uz sauszemes un jūrā. Mēs virzāmies uz priekšu, lai kļūtu par dronu lielvalsti.

Beigu beigās, protams, noslēdzošais un svarīgais ir cilvēki.

Zemessardze. Es esmu uzdevis palielināt Zemessardzes apjomu, lai mēs pēc iespējas elastīgāk varētu veidot kritērijus un būtu iespējams iesaistīties pēc iespējas plašākam cilvēku lokam. Pagājušajā gadā mēs devām iespējas rezervistiem...

Sēdes vadītāja. Sprūda kungs, laiks! (Starpsaucieni.) Sprūda kungs, laiks!

A. Sprūds. Pavisam īsi. Pavisam īsi centīšos pabeigt.

Sēdes vadītāja. Sprūda kungs, laiks! (Starpsaucieni.)

A. Sprūds. Rezervistu apmācība. Protams, Valsts aizsardzības dienesta pakāpeniska ieviešana ir tā, kas ir svarīga...

Sēdes vadītāja. Sprūda kungs, laiks!

A. Sprūds. ... kā iekļaujoša, spēcīga. Mūsu bruņotie spēki... ar kvalitatīviem... arī prasmēm mūsu jauniešiem un ne tikai... protams, ir svarīgi.

Sēdes vadītāja. Sprūda kungs, es aicinu jūs ievērot...

A. Sprūds. Protams, atbildība ir visa pamatā, jo mēs sargājam Latviju visi kopā.

Paldies jums par sadarbību, un uz tālāko...

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kulbergam. (Dep. A. Kulbergs: "Lūdzu apvienot laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kulbergs (AS).

Cienījamie deputāti!

Sēdes vadītāja. Vienu sekundīti, lūdzu! Par procedūru. Ieslēdziet mikrofonu Daudzes kungam. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu Daudzes kungam!

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi, tai skaitā arī ministri! Es jūs lūdzu aicināt visus ievērot Saeimas kārtības rulli, kas ir likums un kas vienlīdz attiecas uz mums visiem, un visiem debatētājiem pirms runāšanas kaut kā pārvērtēt, ko saka un kā saka. Tas, ko darīja Sprūda kungs, es uzskatu, ir absolūti nepieņemami.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jums debašu laiki ir apvienoti.

Lūdzu!

A. Kulbergs. Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Ministri! 547.! Jau 547. Siliņas valdības solījumu, nevis rīcības diena! Šobrīd ir valdības lēmumu pieņemšanas un ministru rīcības mirklis, nevis nekā nedarīšana un vainas pārvelšana uz citiem. Tur jau... Jaunajā VIENOTĪBĀ ir jūsu nekā nedarīšanas čempions – Kariņa kungs. Sabiedrība vairs neprasa mierināšanu, bet prasa konkrētu rīcību, ne dokumentus, ne darba grupas, ne deklarācijas, bet lēmumus.

Valdības sēdes, kā jūs redzat, vēl joprojām notiek bez izmaiņām, tik lēni kā miera laikos – vienu reizi nedēļā. Vienu reizi nedēļā! Ko jūs varat pieņemt šajos apstākļos, kad ir jārāda rīcība, vienu reizi nedēļā strādājot? Tā sajūta ir ne tikai man, bet daudziem cilvēkiem... uz ielas. Nav skaidrs, kas ir jādara rīt vai parīt, ko darīt. Nav rīcības plāna. Cilvēki un uzņēmumi veido paši savu rīcību.

Scenāriji – par tiem ir jārunā, par tiem ir jāinformē, jo patiesībā šos scenārijus visi jau izrunā savās virtuvēs. Uzņēmēji prasa, kas notiks ar bankām krīzes situācijā, vai bankās būs nauda, lai samaksātu algas, piegādātājiem naudu? Tie ir loģiski, konkrēti jautājumi. Cilvēki risina... savu drošību paši, kā kurš to māk, jo valdība diemžēl to nenodrošina, premjere buksē ar restartiem, spīkers pa kluso to prasa prezidentam, kultūras ministre dodas polittūrismā... prezidents un valdība izvēlas tādu strausa politiku – nerunāt. Redzam, ka uzņēmēji un cilvēki diemžēl izņem naudu no kompānijām (to rāda UIN dati), pērk laivas, īpašumus Spānijā, pērk ģeneratorus, aptur investīcijas, kārto ieroču atļaujas, stājas Zemessardzē, nodrošina rezerves, meklē, kā pilnvarot ārzemniekiem savus bērnus aizbildniecībai. Cilvēki ir gatavi rīkoties.

Šis ir jākoordinē valstiski un kopīgi, par šo ir jārunā un jārīkojas. Valdībai ir jākomunicē ar sabiedrību arī par nepopulārām un riskantām lietām. Nav laika reitingiem, nav laika baidīties no investoriem vai cilvēkiem. Šis īstenībā ir tāds mirklis, lai ieviestu Ministru prezidenta biedru – atbildīgo par visaptverošu valsts drošības koordināciju starp ministrijām.

Valdība patiesībā kļuva nespējīga nevarēšanas atrisināt "Rail Baltica" stāstu, arī "airBaltic" un ostu reformu dēļ. Ja gribi panākt rezultātus, patiesībā pašam vadītājam, līderim ir jāatloka piedurknes, jāmetas iekšā un jāizrāda iniciatīva un atbildība. Neviens neatrisinās šo izmaksu jautājumu samazināšanu, birokrātijas samazināšanu vai "Rail Baltica" jautājumu bez pašas premjeres aktīvas iesaistes.

Un "Rail Baltica" – šis zilonis telpā. Ir vajadzīga rīcība. Ne ziņojumā, ne 4 × 4 restartā jūs neatradīsiet ne vārda par galveno vaininieku. Lūdzu, atbildiet uz galveno jautājumu: kas ietekmē budžetu, visu aizņemšanos? Atbildiet, kā jūs pamatosiet... būvēt "Rail Baltica"? Šeit nav statusa "pieņemt zināšanai", te ir vai nu jā, vai nē. Ja jā, tad kur finansējumam aizņemsieties 2,5 miljardus? Un vai "Rail Baltica" risinās valsts aizsardzības jautājumu noteiktajā laika nogrieznī, kas mums ir? Es neesmu dzirdējis, un mēs neesam dzirdējuši nekur skaidru atbildi no aizsardzības ministra, vai "Rail Baltica" ir daļa no aizsardzības plāna, jo "Rail Baltica" iztrūkst militārais komponents, nav savienojuma ar Sēlijas poligonu, arīdzan ar Ādažu poligonu. Kad taisāties pasūtīt vilcienus? Tam ir vajadzīgi astoņi gadi.

Nākamais būtiskais jautājums. Ja naudu esat atraduši, tad ir būvniecības kapacitātes problēma. Mums Latvijā būvniecības kapacitāte ir 200 līdz 300 miljoni gadā, tie ir inženieri, tehnika, izejmateriāli un darbaspēks. "Rail Baltica" pirmā fāze prasa 500 miljonus gadā. Tas jau ir pāri šai būvniecības kapacitātei. Bet mums ir tādi infrastruktūras pasākumi kā Sēlijas poligons, robežas aizsardzības izbūve, "Augstsprieguma tīkla" investīcijas BRELL, "Latvenergo" vēja parki "Latvijas valsts mežos", Aizkraukles HES remontdarbi, stiprināšana, tilti Salacgrīvā, Rīgā un citur ceļi. Visi šie pasākumi pretendē uz vienu un to pašu resursu. Šīs resursu prioritātes ir jāsaliek. Vai premjere ir apzinājusi šos prioritāros projektus? Vai esat izrunājuši, kā sinhronizēt, ieviest lielos infrastruktūras projektus? Kāda ir kapacitāte, kādi ir riski, kādi ir risinājumi? Milzu sadārdzināšanās, neiekļaušanās termiņos, neizpilde ir garantēta. Un ir jānominē kāds atbildīgais, kas koordinē šos projektus valstī.

Ārlietu ministrei šobrīd bija jābūt Briseles gaiteņos, jo Eiropas Komisija ir pateikusi... iespējamo potenciālu, ka ANF nauda, kas nav izmantota, var būt novirzīta militārām lietām. Mums pirmajiem bija jāpretendē uz šo naudu, ja gribam realizēt "Rail Baltica". Kur viņa ir? Vai finanšu ministram beidzot ir uzdots uzdevums iesaistīties "Rail Baltica" jautājuma risināšanā?

Un beidzot par budžetu. Mēs jau zinājām, un šobrīd tas ir kā "uz sejas", –2,9 procenti IKP nebija reāli. Tas ir 1 procents. Jums patiesībā uzreiz jau... uz galda... nākamajā mēnesī jāatrod 90 miljonu eiro samazinājums, lai būtu stabils budžets, stabila mūsu ekonomika un... ierēdniecība pret satricinājumiem. Jums nākamajā mēnesī jau ir jārīkojas... lai jūs to pārskatāt. Un šeit es gribu teikt, ka 5 procentus atrast ir elementāri, ja valsts tēriņi pēdējos divos gados ir palielinājušies par sešiem miljardiem, par 50 procentiem. Tas ir elementāri izdarāms. Valsts aparātā jūs esat palielinājuši algas par 30 procentiem pretēji privātajam sektoram, kur ir 20 procenti. Tādi līderi... ir tāda sajūta, ka treknie gadi ir atgriezušies: Aizsardzības ministrijā – 46 procenti, Ārlietu ministrijā – 43, Tieslietu ministrijā – 45, un tā tālāk.

Noslēdzot es gribētu teikt, ka...

Sēdes vadītāja. Kulberga kungs, laiks!

A. Kulbergs. Ja šī valdība nav spējīga nodrošināt valsts drošību, ekonomikas stabilitāti un iedzīvotāju uzticību, tad ir gatavs nākt... citiem (Nav skaidri saklausāms).

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim. (Dep. M. Kučinskis: "Drošības pēc var apvienot...?")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Kučinskis (AS).

Cienījamā premjerministre! Ministri! Kolēģi! Pārāk neanalizēšu šo ziņojumu, ko esam saņēmuši, jo mūsu ierēdniecība ir spēcīga, es zinu, cik ļoti var izcelt un uzrakstīt ļoti daudzas lappuses no nekā, jo tāpat jau paliek pie tā, ka galvenie sasniegumi ir partnerattiecību likums un Stambulas konvencija, kas patiešām ir paliekoši. Bet gads ir pagājis.

Šorīt mākslīgajam intelektam uzdevu jautājumu... ņemot vērā, ka visu laiku tiek pieminēta drošības situācija, kuras laikā opozīcijai būtu jāsaliedējas ap valdību, ne mums, ne sabiedrībai nevajadzētu kritizēt... ieliku jautājumu "ģeopolitiskā situācija un valdība". Un, re, ko izmeta: "Mēs dzīvojam citā drošības telpā, kurā valdībai jābūt stabilai un rīcībspējīgai, lai nodrošinātu gan ārējo, gan iekšējo drošību. Sociālā neapmierinātība strauji var apdraudēt iekšējo stabilitāti, izraisot citas sekas." Kurš to ir teicis? To ir teikusi Solvita Āboltiņa 2015. gadā. Ar to es gribu teikt, ka varbūt mēs visi tāpat apzināmies, kāda ir situācija, un ticiet mums – mēs visi esam gatavi iestāties par Latviju, esam gatavi palīdzēt un nekad nebūt opozīcijā valstiskai nostājai. Bet tas neliedz to, ka mēs varam kritizēt un ka sabiedrībai ir tiesības norādīt uz kaut ko, kas, man šķiet, arī turpinās.

Restarts, šķiet, jums ir izdevies. Izdevies no tā viedokļa, ka ir iegūts laiks, kaut kāds laiks, lai nāktu ar jauniem ziņojumiem. Tas mazliet atgādina redzētu sižetu par pieradinātiem vilkiem, kam apnicis ir tas ēdamais, kas ir, un viņi sāk kļūt aizvien neapmierinātāki. Tā vietā, lai kaut kā to novērstu, jūs iepakojat to, kas jums ir, kaut kādā jaunā papīrā un aizsviežat viņiem... ķeršanai. Un patiešām tas ir sasniegts. Skatāmies – tagad gan žurnālisti, gan sabiedrība sāk izvaicāt jaunos ministrus. Tālāk nāk restarts numur divi. Parādās parlamentāro sekretāru rotācijas. Es gan no tiem pazīstu tikai vienu. Man un, es domāju, lielākajai daļai ir vienalga, ko tur rotē. Bet tagad ir tikai sākums. Manas uzstāšanās mērķis ir norādīt, ka skatāmies uz darbiem, mēs tiešām gaidām to, kas... kaut kas ir izlobāms no 4 × 4.

Par drošību – noliekam to atsevišķi. Par to mēs visi esam gatavi iestāties. Ja jums ir nepieciešams, mēs vienmēr būsim "par" un vienmēr atbalstīsim.

Bet par birokrātijas samazināšanu, ko mēs atbalstām joprojām, – es gribu paskaidrojumu, ko nozīmē 25 procentu samazinājums, gribu paskaidrojumu, kas būs tie biroji... jo vēl viens atgādinājums... es ceru, ka tas nebūs kā premjera Kariņa laikā. Atcerieties, tad, kad bija vajadzīga vakcinācija, izveidoja jaunu – vakcinācijas – biroju, tagad izveidos jaunu – birokrātijas – biroju, un tad mēs sāksim kaut ko tādu darīt. Birokrātija ir jāskatās katru otrdienu un katru ceturtdienu. Mēs nobalsojam katru reizi par jauniem uzdevumiem, par jaunām institūcijām. Tas ir ļoti smags darbs. Tāpēc es domāju, ka tas būs pats galvenais, kas būs jāvērtē tuvākajā laikā.

Es ļoti ceru, ka jūs beidzot pievērsīsieties arī ekonomikai. Gaidu, kad Valaiņa kungs šodien uzstāsies un runās nevis par cenu iesaldēšanu, utopijām, kas mazliet atgādina sociālismu, lai visur būtu vienādas cenas, par investīcijām, kuras tagad pēkšņi nāks... bet gaidām konkrētus uzlabojumus un konkrētu rīcību. Un lūgums neaizsegties aiz frāzēm.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ministri! Ministru prezidente! Klātesošie!

Es palūgšu uzreiz apvienot... varbūt sanāks pat ātrāk laiks, un tad... lai nesanāk...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

R. Bergmanis. Paldies.

Izlasot... man liekas, ka šo ziņojumu varēja veidot drusku savādākā veidā, jo ir ļoti labs instruments, uz kā pamata to varētu izveidot, un droši vien tas tika arī izmantots. Bet šobrīd, paņemot valdības rīcības plānu, mēs redzam, kas ir izdevies un kas varbūt nav izdevies, jo tajā ir ielikti precīzi datumi, kā vajadzētu rīkoties un kā mums vajadzētu virzīties.

Šobrīd es eju cauri drošības blokam, un rodas dažādi jautājumi. Turpmākajā runā es varbūt arī nedaudz kādu izcelšu, bet skaidrs, ka viens no galvenajiem, kas man liekas... es aicinu nevis kritizēt, bet aicinu... ka mēs spējam kaut ko izdarīt ātrāk un pieņemt lēmumus ātrāk. Tā ir tā sajūta.

Kā piemēru minēšu attiecībā kaut vai uz šīm pašām... kas šodienas darba kārtībā mums vēl būs sēdē... par patvertnēm. Gandrīz astoņus mēnešus atpakaļ mēs apakškomisijā jautājām: kad tad būs tie noteikumi – būvniecības noteikumi? Kad tad aranžēs tās patvertnes? Šīs trīs tipa patvertnes, man liekas, visā pasaulē ir vienādas. Mēs ne ar ko neatšķirsimies. Man komisijā bija jautājums: cik ilgā laikā tas tiks izdarīts? Un atbilde bija: visīsākajā laikā. Šobrīd mēs esam saņēmuši komisijā šo priekšlikumu. Sanāk, ka visīsākais laiks nozīmē astoņus mēnešus. Vai tas ir visīsākais laiks? Es nezinu, iespējams, ātrāk nevarēja izdarīt, bet man ļoti gribētos, lai tas notiktu drusciņ ātrāk. Tāpēc ir šie jautājumi par to, cik ātri mēs varam pavirzīties uz priekšu. Ja šie lēmumi ir pieņemti, tad virzāmies uz tiem, un es priecātos, ja mums arī izdotos.

Un pieminētais... arī valdības rīcības plānā minētā militārās industrijas stratēģija. Mums tā ir vajadzīga šobrīd, varētu teikt, pat vakar. Mēs redzam, cik smagnēji tas iet Eiropā. Tagad arī Eiropa ir sarosījusies un pieņēmusi šos lēmumus. Un tas ir nākamais – šis lēmums ir, un cik tas ir jēgpilns. Piemēram, 800 miljardus būs iespējams atvēlēt drošībai, bet ar nosacījumu, ka mēs nevarēsim iegādāties Amerikas Savienoto Valstu ieroču sistēmas, bet iepirksim savas. Tas ir ļoti labi, bet vai mēs spējam saražot? Tas ir tas jautājums. Ja mēs, Eiropas Savienība, divu gadu laikā – divu gadu laikā! – neesam spējuši piegādāt vienu miljonu artilērijas lādiņu Ukrainai, vai mēs spēsim ar savām militārajām spējām Eiropā saražot to, kas mums ir vajadzīgs nevis šodien, bet vakar?

Līdzīgs jautājums ir par... Es nezinu, vai es būšu priecīgs, ja ar to informāciju padalīsies arī aizsardzības ministrs. Viņš šodien nosauca skaitli: 17 tūkstoši – no Latvijas. Vai mēs arī šo apņemšanos realizējām, kas bija, uzstādot... Dronu koalīcijas sanākšanā, ka mēs gada laikā Ukrainai piegādāsim vienu miljonu dronu? Es ļoti ceru, ka tas ir izdevies, jo viena no valstīm, kas esam arī mēs... mēs esam piegādājuši tikai 17 tūkstošus. Šī industrijas nepieciešamība ir svarīga, tāpēc ir daudzas lietas, kas...

Piemēram, Valdības rīcības plāna 3. punkts. Tas ir pilnībā izpildīts. Un es esmu ļoti priecīgs, jo ir noslēgti līgumi par "IRIS-T", par "HIMARS", par "Naval Strike"... Gaisa spēku Mācību centrā ir izveidota bezpilota lidaparātu apmācība. Tas viss ir izdarīts.

Bet ejam tālāk. Un tad sāk rasties dažādas jomas... un ne jau tāpēc, ka es gribētu piesieties pie sīkumiem. Neapvainojieties, lūdzu, goda vārds! Arī programmā un atskaitē ir minēta palīdzība ģimenēm, bērniem, arī valdības 4 × 4 plānā, bet satura rādītājā... es nezinu, varbūt es... tiešām neapvainojieties, es nepiekasos... bet vārda "demogrāfija" nav. (Starpsauciens.) Satura rādītājā...? (Starpsauciens: "Ģimeņu politika!") Ģimeņu politika? Labi, tad tas ir savādāk. Es piekrītu. Es tāpēc arī saku, arī šeit...

Sēdes vadītāja. Bergmaņa kungs, nesarunāties ar zāli!

R. Bergmanis. Bet vārds "demogrāfija" mums tiešām ir ļoti, ļoti svarīgs, ja gribam...

Šajā valdības rīcības plānā nākamais ir... Tiešām paldies, pēc ilgiem laikiem Aizsardzības ministrija... Baltā grāmata, kas dod iespēju jebkuram cilvēkam iepazīties... un virzīties uz priekšu.

Bet tad ir atkal apjukums. Un par tām niansēm, ko es saku... šeit, Valdības rīcības plānā, ir rakstīts, ka mēs vadāmies no NBS attīstības plāna 2024.–2036. gadam. Šis – jaunais – plāns ir... 2025.–2036. Es saprotu, ka tur ir cipari... bet, ja es neesmu ar šo jomu saistīts, man rodas jautājums: es lasu "2024.–2036." un redzu "2025.–2036.". Kurš ir īstais? Īstais, protams, ir 2025.–2036., bet cilvēkiem, lasot dokumentus, rodas disonanse. Ļoti atvainojos, neņemiet to ļaunā!

Piemēram, medicīnas atbalsta spējas ieviešana. Tur ir norādīts, ka tas tiks izdarīts līdz 2026. gadam. Mums bija šausmīgi liels pieplūdums, vēlme cilvēkiem iesaistīties valsts drošībā, un tieši caur veselības kapacitāti daudzi cilvēki nenonāk Zemessardzē un netiek profesionālajā dienestā... un varbūt vēl kāds cits. Šajā plānā ir norādīts laiks – līdz 2026. gadam. Varbūt tas ir domāts – visa procesa laikā? Es tad uzreiz atvainošos, bet tur rādās – 2026. Šie ir jautājumi, kas varētu tikt ātrāk atrisināti. Būtu ļoti, ļoti labi.

Ieviest iepirkumu kontroles sistēmu. Ļoti labi, ja tā līdz 2024. gadam ir ieviesta. Bet, kā es teicu... piemērs – vakar runājām arī par iepirkuma procedūru. Ir izveidota darba grupa iepirkumu likuma maiņai, bet nav noteikts, līdz kuram laikam tas ir jāizstrādā.

Noslēgumā vēl viena – laba – lieta. Materiālās rezerves esam piešķīruši, viss ir labi, ziņojumā arī ir teikts. Uzturēšana... diemžēl vakar nedzirdējām, ka tai ir atvēlēts. Tāpēc izdarām labas, ļoti labas lietas, bet tad izdarām tās pilnīgi un ātri.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Aivai Vīksnai.

A. Vīksna (AS).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Vīksna. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ministru prezidente! Ministri! Ir lietas, kas ir padarītas, bet es pieskaršos aspektiem, kas nebija un ko noteikti vajadzētu.

Tātad Ministru prezidentes izlolotais un daudzu tik gaidītais restarts, uzrāviens vai svaigā elpa un kādos tik vārdos vēl nesauktais valdības plāns jau tūlīt pēc tā celšanas dienas gaismā kļuvis nevis par nopietni analizējamu valsts tālākās attīstības ceļa karti, bet lielākoties par zobgalīgas ironijas objektu. Un pamatoti, jo, kā mēs arī šodien dzirdējām, uz nākamo gadu konkrētu mērķi un konkrētu prognozējamu rezultātu mēs nepamanījām. Tādēļ arī man būtu kārdinājums pievienoties šim ironizētāju pulkam. Bet ir ļoti nopietna situācija – gan ģeopolitiskā, gan arī Latvijā – uzņēmējdarbībā –, kur ir stagnācija un nav uzplaukuma.

Kāda šobrīd ir valsts lielākā problēma? Tas ir finanšu resursu trūkums visu neatliekamo prioritāšu nodrošināšanai. Kāds ceļš ejams šī akūtā finanšu deficīta mazināšanai? Tikai un vienīgi uzņēmējdarbības vides sakārtošana, radot maksimāli labvēlīgus apstākļus un mazinot šķēršļus gan jaunas uzņēmējdarbības uzsākšanai, gan esošajiem uzņēmējiem. Vai valdības restartā mēs redzam šādu konkrētu plānu? Nē, tajā ir tikai gramstīšanās, ķerstīšanās ap atsevišķiem no kopējā konteksta izrautiem jautājumiem. Tādējādi rodas loģisks jautājums: ja valdība kā visneatliekamāko darbības jautājumu neredz uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, kur gan šī valdība cer iegūt līdzekļus pašas nosaukto prioritāšu īstenošanai?

Ir tikai divi varianti – aizņemties, vēl vairāk valstij grimstot dziļākā dūkstī, vai ceļot nodokļus. Kaut gan dažas dienas atpakaļ Ministru prezidente teica: šogad nodokļus necels. Tad nākamgad cels? Kā uz šo aizplīvuroto retoriku reaģēs uzņēmēji? Visticamāk, vēl intensīvāk izskan iespējas savu darbību pārcelt uz tādām valstīm, kur īstenotā politika ir prognozējama, stabila un vērsta uz ilgtermiņa attīstību.

Pie dažām lietām... Pirmā – jau pieminētā demogrāfija. Ne šai valdībai kopumā, ne premjerei personīgi nav visaptveroša redzējuma, visaptverošas izpratnes par jautājuma būtību. Vai tiešām tikai bērna kopšanas pabalsta apjomā slēpjas demogrāfiskās situācijas glābšanas atslēga? Protams, arī tas ir būtisks apstāklis, galvenokārt drošības izjūtā, ar to saprotot ne tikai drošību no ārēja apdraudējuma, bet drošību par valsts politikas nemainīgumu, prognozējamību un godīgumu.

Nemainīga uzraušanās, restartēšanās un citu veidu kampaņveidīga raustīšanās faktiski nokauj daudzu Latvijas iedzīvotāju apņēmību veidot un attīstīt savu dzīvi tieši šeit. Tā nokauj uzdrīkstēšanos uzsākt savu biznesu, tā grauj jebkādas stabilas plānošanas iespējas, tā rada neticību, ka šodien iedotais rīt netiks atņemts. Tieši tādēļ neveidojas ģimenes, tieši tādēļ cilvēki baidās uzņemties atbildību par bērnu radīšanu. Dažu desmitu, pat simtu eiro piešprice situāciju radikāli nemainīs. To var mainīt tikai augšupejošas un visiem mirkļa vējiem nepakļautas valsts ekonomiskās attīstības stratēģijas izstrāde.

Par birokrātiju. Mums atkal tiek celts priekšā nevis loģisks, izsvērts un argumentēts plāns, bet kaut kāds faktiski no pirksta izzīsts mazināšanas process, kas došot sazin kādu pienesumu. Piedodiet, tā ir tukša pļāpāšana. Ar kādiem konkrētiem soļiem tiks uzsākts valsts funkciju audits, kādi kritēriji tiks piemēroti un izmantoti, nosakot tās vai citas funkcijas lietderību? Ir tikai kārtējā darba grupa, kuras vadītājs Raivis Kronbergs saka: "Būs skarbi." Bet ko tas nozīmē? Kārtējā bezjēdzīgā frāze, ar kuru uz kādu laiku aizbāzt kārtējo nekā nedarīšanas caurumu. Turklāt vakar tika paziņots, ka būs skarbi pēc pašvaldību vēlēšanām. Atvainojiet, tas jau robežojas ar klaju izsmieklu. Kāpēc – pēc vēlēšanām? Sāciet taču beidzot kaut ko konkrētu darīt tūlīt!

Nobeigumā vēlreiz vēlos uzsvērt: tikai uzņēmējdarbības vides sakārtošana, visu veidu atbalsts jaunajiem un esošajiem uzņēmējiem, samazinot uzkrāto birokrātijas slogu, ir vienīgais ceļš, pa kuru ejot mēs varam cerēt uz izkāpšanu no recesijas bedres, kurā diemžēl jau kādu laiku sēžam.

Valdības piedāvātais plāns, varētu teikt, ir tāds pilnpiedziņas (4 × 4) auto. Pat ja tas ir veidots ar vislabākajiem nodomiem, šī auto vadītājs acīmredzot ir ieslēdzis atpakaļgaitu un tam ir tikai viens ātrums.

Gribas atgādināt – pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no 887 tūkstošiem nodarbinātāju tikai 5 procenti ir uzņēmēju. Statistika ir dramatiska: pagājušajā gadā Latvijā ir dibināti tikai deviņi tūkstoši uzņēmumu, Igaunijā – 26 tūkstoši, Lietuvā – 16. Ar ko mēs segsim... kas maksās nodokļus, ar ko mēs varēsim segt savas prioritātes?

Šis ziņojums atgādina mums laikam visiem zināmo mirušā zirga teoriju: mēs ieguldām laiku un resursus tur, kur nevarēsim tos atgūt atpakaļ.

Man liekas, es tomēr zinu... par saviem vārdiem, ko runāju. Šeit izskanēja, ka opozīcija nekad neesot iesniegusi priekšlikumus. Es iesniedzu priekšlikumus, kuri pat Ministru prezidentei šķita labi, bet jūs noraidījāt.

Līdz ar to gribu uzsvērt – Latvijas lielākā vērtība ir cilvēks un uzņēmēji, kuru ir tikai 5 procenti. Šajā ziņojumā un arī darbos neparādās, kā mēs tos palielināsim un pavairosim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam. (Dep. Č. Batņa: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Č. Batņa (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Droši vien atšķirībā no daudziem klātesošajiem es akcentēšu, ka, manuprāt, mūsu Latvijas prioritāte ir bērni un izglītība, un caur bērniem un izglītību mums rodas nākamā prioritāte – gan iekšējā, gan ārējā aizsardzība.

Tāpēc ir vitāli svarīgi, ko Ministru prezidente Evika Siliņa savā ziņojumā min par izglītību. Diemžēl man jāsecina, ka šis ziņojums ir vājāks nekā pagājušā gada ziņojums. Pamatošu to ar faktiem.

Pirmām kārtām, manuprāt, ne tikai izglītības sistēmā, bet vispār kopumā, lai īstenotu jebkādu reformu, mums ir nepieciešams tā saucamais tehniski ekonomiskais pamatojums. Piemēram (no ziņojuma): "Izglītības un zinātnes ministrija [..] pabeigusi darbu pie jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā"." Tas tiks ieviests, "ja vien tiks nodrošināti atbilstoši finanšu resursi". Man rodas jautājums: kā tad jūs plānojāt reformu, kur bija jūsu tehniski ekonomiskais pamatojums, no kādiem līdzekļiem jūs to īstenojāt? Jūs sakāt, ka esat pabeiguši darbu. Neko jūs neesat pabeiguši – jums šim modelim nav finansējuma. Un akcentēt, ka tas ir izdarīts, man liekas, ir nožēlojami.

Vēl viens, kas ir izsaucis ažiotāžu, – tiks pilnveidotas valsts izglītības digitālās platformas. Paņemiet budžetu, noņemiet visus administratīvos izdevumus, respektīvi, algas visās ministrijās, un atstājiet digitālo rīku izmaksas – būsiet pārsteigti! Izglītības un zinātnes ministrijā ir aptuveni četras reizes lielākas izmaksas nekā visās pārējās ministrijās. Tie ir fakti. Un šobrīd mēs vēl diskutējam par monitoringa sistēmas ieviešanu, par ko arī nav skaidrības, kā to izdarīsim.

Nākamais – esam apvienojuši divas iestādes, izveidojot Valsts izglītības attīstības aģentūru. Kad mēs to veidojām, teicām: mazināsim birokrātiju, uzlabosim efektivitāti, šis pakalpojums valstij būs lētāks. Šai jaunajai iestādei mēs palielinājām budžetu no 62 miljoniem līdz gandrīz 72 miljoniem – par 10 miljoniem! Atkal ir jautājums.

Neko neredzēju šajā ziņojumā par vienu no būtiskākajām lietām – par pedagogu darba samaksu, viņu atalgojumu, darba slodzi. Tas mums ir pazudis no dienaskārtības, kaut gan zinām, ka modelis "Programma skolā", pie kā ir pabeigts darbs, pamatā ir pedagogu atalgojumam.

Tagad pavisam dīvainas lietas, kas attiecas uz augstāko izglītību. Šeit jūs esat pārspējuši paši sevi. "Pārejot uz institucionālo finansēšanas modeli, tika īstenoti izmēģinājuma projekti Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē [..]." Tagad fakti. Ar Rīgas Tehnisko universitāti institucionālās finansēšanas līgums tika noslēgts 9. oktobrī, tas vēl puslīdz – paliek trīs mēneši, lai īstenotu. Ar Latvijas Universitāti līgums par šo finansējuma modeli ir parakstīts pagājušā gada 15. decembrī... spēcīgi viņi īstenoja šo jauno... Un dīvainākais, ka pieminēta Rīgas Stradiņa universitāte, kurā ticis īstenots šis izmēģinājuma projekts, – līgums ir parakstīts šā gada 15. janvārī. Nu mēs esam ļoti īstenojuši... it sevišķi Stradiņa universitātē... šo izmēģinājuma projektu.

Cienījamās ministrijas un Ministru kabinet, un ierēdņi, ja jūs rakstāt, tad, lūdzu, nevis tikai slavējiet sevi, bet balstieties uz faktiem! Tas, manuprāt, būtu nepieciešams.

Otra lieta – nodrošināts finansējums jaunam doktorantūras modelim. Šobrīd visām augstskolām ir diezgan lielas problēmas ar finansējumu, jo doktorantūras modelim, kā izrādās, nav piešķirts pilnīgi neviens eiro. Kad es budžeta pieprasījumā lūdzu piešķirt papildu trīs miljonus, man teica – tur naudu nevajag. Šobrīd izrādās, ka augstskolām nav finansējuma šī modeļa īstenošanai, lai maksātu minimālos 1000 eiro mēnesī. Nu par kādu attīstību mēs runājam?

Runājot par kultūru, gribu citēt Intu Teterovski, taču, manuprāt, viņš raksturo visu valdības darbību – kā šī valdība darbojas. Ints Teterovskis: "Jaunais dziesmu svētku attīstības plāns joprojām nav apstiprināts. Pēc likuma tam bija jābūt pieņemtam jau pagājušajā gadā. Pirms pusgada tikos ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Sajūta palika bēdīga, jo pēc mūsu 25 minūšu runāšanas par problēmām premjerministre izteicās, ka, viņasprāt, svētki taču tā kā notiek pēc inerces. Neesmu fiziķis, bet inerce taču vienā brīdī apstājas, tā nav mūžīga – jo lielāka ķermeņa masa, jo lielāka inerce. Bet skolu kori paliek arvien mazāki."

Godīgi sakot... piedodiet, kolēģi... man liekas, šīs valdības inerce arī vienā momentā apstāsies. Es jums novēlu, lai jūs tiešām rūpētos par Latvijas valsti, par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Jo spēcīgāka mums būs tautsaimniecība, jo drošākā vidē mēs dzīvosim, jo lieliskāka būs izglītības kvalitāte. Diemžēl šajā ziņojumā es neguvu pārliecību, ka ejam šo ceļu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Matisonei.

L. Matisone (AS).

Labdien, godātie kolēģi, dāmas un kungi! Latvijā ir demogrāfiskā krīze, pagājušajā gadā Latvijā ir sasniegts zemākais bērnu dzimstības rādītājs Latvijā pēdējos simts gados, dzimušo skaits Latvijā samazinās straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.

Izlasot ziņojumu, jāsecina, ka demogrāfijas jautājumu risināšana ir visai virspusīga. Piemēram, citāts no ziņojuma: "Tiek turpināts valdības uzsāktais darbs pie demogrāfijas uzlabošanas atbalsta virzienu definēšanas." Paliek atklāts jautājums – kad pēc definēšanas beidzot sekos darbi?

Bērna kopšanas pabalsts Latvijā nav pārskatīts pēdējos 12 gadus, atvieglojums par apgādībā esošu personu nav palielināts pēdējos piecus gadus. Mājsaimniecības ar bērniem kļūst trūcīgākas un pakļautas nabadzības riskam, dzimstības rādītāji dramatiski krīt, ģimenes ir spiestas atteikties no lēmuma par nākamo bērnu vai pat pamest valsti. Piemēram, Latvijā divi strādājoši vecāki, kas abi saņem vidējo algu valstī, bet kuru apgādībā ir četri bērni, automātiski kvalificējas maznodrošinātās mājsaimniecības statusam, bet ģimene, kurā abi vecāki saņem mediāno algu valstī, kas vislabāk raksturo tipisko atalgojumu Latvijā, maznodrošinātās mājsaimniecības statusam kvalificējas jau ar trīs apgādājamiem bērniem.

Valsts sākas ar cilvēku, un tieši cilvēks ir jebkuras ekonomikas un armijas pamatā. Šodienas bērni veido rītdienas valsti, arī armiju, ekonomiku un pensiju sistēmu. Diemžēl gan šī, gan iepriekšējās valdības ilgstoši aiz ekseļa tabulām nav spējušas ieraudzīt jaunās ģimenes, tādēļ Latvija izmirst un valsts ekonomika stagnē. Arī valdības izslavētajai nodokļu reformai ģimenes ar bērniem ir izkritušas cauri, tās padarītas trūcīgākas, salīdzinot ar indivīdiem bez bērniem. Tikai Latvijas bērni spēs nodrošināt Latvijas nākotni. Jo mazāk bērnu un vairāk birokrātu mēs atstāsim, jo grūtāka būs dzīve nākamajām paaudzēm, arvien smagāk būs finansēt valsts aparātu un valsts parādu.

Latvijā netrūkst ministru un ierēdņu. Mums katastrofāli trūkst jauno māmiņu. Latvijā nav krīzes valsts makā, mums ir krīze valdības vērtībās un prioritātēs.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Putram.

E. Putra (AS).

Godātie kolēģi! Ministru prezidente un koalīcijas pārstāvji pamatā runāja par to, kā mēs tērēsim, nevis nopelnīsim vairāk, lai varētu arī tērēt vairāk. Domāju, valdības darbu un to, kā viņi ir strādājuši pagājušajā gadā, labi parāda valsts ekonomiskā izaugsme.

Pērn mēs bijām viena no trim Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru iekšzemes kopprodukts diemžēl ir samazinājies – šinī gadījumā par 0,4 procentiem. Šis jau ir otrais gads, kad ekonomika mūsu valstī samazinās, arī 2023. gadā ekonomika saruka, un šinī gadā, izskatās, nekas labs nav gaidāms. Latvijas Bankas prognoze, kas ir atjaunota un samazināta, – 1,2 procenti – nebūt neliecina par to, ka mēs 10 gadu gaitā varētu sasniegt IKP dubultā, kāds ir Viktora plāns. Laikam šis plāns nestrādās.

Tāpat svaigie dati par inflāciju – 3,7 procenti – daudzus pārsteidza, bet es gribu teikt, ka tas bija likumsakarīgi un bija sagaidāms, jo izslavētajai nodokļu reformai, kurā it kā ieguvēji ir 95 procenti Latvijas iedzīvotāju, komplektā nāca būtisks sadārdzinājums tieši transporta sektorā. Gan akcīze, gan vinjetes, gan transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis – to visu ieceno preču un pakalpojumu pārvietošanas izdevumos. Un šobrīd mēs jau dzirdam, ka viens otrs ražotājs veikaliem pieprasa pārtikas cenu celšanu pat par 40 procentiem. Tas nozīmē, ka tie 95 procenti, ko jūs it kā atstājāt makā, jau ir nokusuši un nokusīs vēl vairāk. Viennozīmīgi tas ir skaidrs jau šobrīd.

Tāpat bezdarbs Latgalē. Kā ir, tā joprojām ir divas reizes lielāks nekā vidēji Latvijā un Eiropā. Diemžēl tur nav nekādas kustības.

Dzimstība. Kolēģe Linda jau tikko teica – vēsturiski zemākā Latvijā.

Kreditēšana Latvijā. Procentu likmes joprojām vienas no augstākajām Eiropas Savienībā, un, kā norāda Latvijas Banka, kreditēšana joprojām ir gausa un kredītu atlikums sastāda tikai aptuveni 27 procentus no IKP, kas arī ir viens no zemākajiem, sliktākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Kā norāda Latvijas Banka, uzņēmumu kreditēšanas sektorā ir maz pozitīvu pārmaiņu.

"Altum". Pats galvenais runasvīrs un virzītājs Harijs Rokpelnis šobrīd zālē neatrodas, bet, Harij, kur ir "Altum" kā banka? Ļoti solījām, darījām, gribējām, tūlīt feisbuks būs pilns ar ierakstiem. Kā nav, tā nav tās komercbankas licences.

Kreditēšana reģionos. Ja mājokļu kreditēšanas gadījumā hipotekārā kreditēšana beidzas 10–15 kilometru rādiusā ap lielāko valstspilsētu, tas neliecina par jebkādu nākotni ārpus lielajām pilsētām.

Vēl kāda lieta – Latvijas Banka nesen šai kreditēšanas problēmai kā vienu no risinājumiem piedāvāja arī daļēji samazināt nodevu par īpašumtiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Šobrīd tā ir 2 procenti, un bieži vien netiek norādīta patiesā darījuma vērtība, tādējādi tas ietekmē kreditēšanu tādā veidā, ka bieži vien nevar novērtēt īpašumu... tālāk par tiem 10–15 kilometriem. Arī šeit nekādus soļus šobrīd neredz. Joprojām mēs dzīvojam tur, kur dzīvojam. Šie 2 procenti, manuprāt, ir ļoti dārgi un neatbilstoši šībrīža tirgus situācijai.

Par birokrātiju lauksaimniecībā. Jāatzīst, cepuri nost ministram! Daudz kas ir izdarīts.

Sēdes vadītāja. Laiks.

E. Putra. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Jūs jau bijāt apvienojis... Nebijāt? Labi.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

E. Putra. Par lauksaimniecību. Tomēr nav pieļaujama situācija, ka tūlīt jau ir pavasara sējas darbi, bet Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz 2025. gada kopējo lauksaimniecības politiku un platību maksājumiem joprojām nav pieņemti. Lauksaimnieki nezina, cik ir jāsēj – viens metrs no grāvja vai trīs metri no grāvja un tā tālāk... un kas būs vai nebūs jāfotografē. Tāpēc man liekas, ka pēc iespējas ātrāk šī situācija jārisina.

Par medniecību, kur esot samazināta birokrātija. Mēs cīnāmies ar sekām: vispirms mēs pieņemam tādus limitus, kas ir gaužām mazi, tad saprotam: oi, mums ir problēmas ar vilkiem Latgalē (septiņi gadījumi neilgā laikā – vilki aiznes suņus), tad sākam domāt. Par briežiem tas pats. Iedodam mazus limitus un tad ar trijiem Valsts meža dienesta rīkojumiem mēģinām stiķēt klāt, saprotot, ka brieži vienkārši acis jau ēd ārā. Tā ir cīņa ar sekām, ko jūs paši esat radījuši. Tā nav nekāda uzvara. Kolēģi, es teiktu – stipri viduvēji.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam. (Dep. M. Sprindžuks: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Sprindžuks (AS).

Godātie kolēģi! Godātie ministri! Sabiedrībai šobrīd būtu jāsaliedējas, bet, lai mēs saliedētos, ir jābūt kopīgiem mērķiem, un šiem mērķiem ir nepieciešama kopīga rīcība.

Šobrīd valdība restartējas, piedāvā savu redzējumu. Jā, mēs šobrīd redzam dažas labas un pareizas lietas – straujāku valsts izaugsmi, publiskā sektora tēriņu samazināšanu, birokrātiskā sloga samazināšanu par 25 procentiem.

Par ko ir bažas? Slīcējs nav labs pats sevis glābējs. Piemērs: kad uzsāka administratīvi teritoriālo reformu, tā laika valdība solīja 180 miljonu ietaupījumu administratīvajās izmaksās. Kā tas beidzās, mēs redzam – izmaksas nesamazinājās, pakalpojumu tīkls palika sliktāks, nomaļu efekts pieauga. Patiesībā mēs saprotam, ka šobrīd ir jāredz visa publiskā pārvalde kopā – valsts, ministrijas, iestādes un pašvaldības. Bet kas šobrīd notiek ministriju un iestāžu pusē? Katrs resors par sevi. Kā jau minēju, pacients pats sevi nevar izārstēt. Nozares ministrs vai valsts sekretārs faktiski kļūst par savas birokrātijas sargātāju, nevis reformatoru. Nav horizontāla audita par mazajām iestādēm, pakalpojumu tīklu, funkcijām, no kurām varētu atteikties vai nodot pašvaldībām vai nevalstiskajam sektoram.

Digitalizācija. Mēs ieguldām milzu resursus (vairāk nekā pusmiljardu), bet personāla izmaksas pieaug. Tā nevajadzētu būt, jo mēs automatizējam, veidojam efektīvāku datu apmaiņu, piesaistām mākslīgo intelektu, bet ierēdniecības izmaksas aug, neviena iestāde netiek slēgta. Mēs iegūstam dārgu publisko pārvaldi un augstu administratīvo slogu, ko rada, piedodiet, grūstīšanās publiskajā sektorā un cīņa par vecā, labā darbiņa turpināšanu.

Mums ir jāatsakās no funkcijām, mums ir jāpārskata rīcībpolitika, jo varbūt daudz ko varētu nedarīt. Līdz ar to, es teiktu, ir vajadzīga politiskā virsvadība. Kulberga kungs minēja, ka ir vajadzīgs viceministrs, kas skatās ekonomikas jautājumus. Bet viceministrs, vicepremjers ir vajadzīgs arī šīm institucionālajām pārmaiņām, administratīvā resursa pārstrukturēšanai, birokrātiskā sloga samazināšanai. Kāpēc? Tāpēc, ka jāredz visas ministrijas un pašvaldības kopskatā – ir jāpārveido visa arhitektūra –, un to nevar izdarīt katrs ministrs viens pats, jo viņš ir interešu konfliktā.

Demogrāfiju mēs redzam piecus desmit gadus uz priekšu. Jā, mūsu būs daudz mazāk, mums nevajadzēs tik daudz skolu, slimnīcu, bet mēs zinām, ka būsim vecāki.

Vai nebūtu pareizi, ka mēs šobrīd jau veidotu plānu piecus desmit gadus uz priekšu, ka pustukšās slimnīcas, kas ir reģionos, varētu sākt pārkvalificēties, pārstrukturēties un veidot veco ļaužu aprūpi ar pakalpojumiem. Es tikko runāju ar veselības ministru, bet tas ir jāpasaka šobrīd, un ir jāveido vienots redzējums par pakalpojumu tīklu reģionos tā, lai pašvaldības, iedzīvotāji un tie, kas strādā skolās vai slimnīcās, vai policijas iecirkņos, var gatavoties pārmaiņām, jaunajam modelim, jo šīs pārmaiņas skars visus.

Šobrīd skolu, pasta tīkla reforma iet kā pa celmiem, viens solis uz priekšu, divi atpakaļ, tāpēc ka mēs to nedarām kā kopīgu lietu. Valsts par sevi, pašvaldības par sevi. Tā vietā, lai sadarbotos, mēs pretdarbojamies.

Sabiedrības drošība. Mēs uzturam paralēlas sistēmas – policijas iecirkņi, pašvaldības municipālie iecirkņi. Kāpēc mēs nevaram veidot vienas pieturas... vienu iecirkni pakalpojumu centrā... un cilvēks jebkurā gadījumā ir atnācis uz pareizo adresi, ar viņu kāds strādās.

Ministrijas. Igaunijā piecas ministrijas sēž vienā mājā, koplieto telpas, ir vienotas atbalsta funkcijas, personāla vadība. Kāpēc mēs sēžam pustukšās mājās un vēl strādājam attālināti? Arī šeit ir resursi, ar ko mēs varam strādāt, jo īpaši, ja mums būs jāsamazina ierēdņu skaits.

Vides un dabas aizsardzība. Daudz vairāk var darīt pašvaldības un biedrības, jo tās ir tuvāk vietām, tuvāk cilvēkiem, tās labāk redz situāciju. Mums ir jāsadarbojas starp valsts pusi un pašvaldību pusi un jāmaina modelis.

Visbeidzot – sabiedrības drošība un civilā aizsardzība. Sabiedrība būs droša tad, kad katrs cilvēks jutīs un sapratīs, kas ir viņa vieta, ko viņš darīs X stundā. Mums ir jāatzīst, ka šobrīd mēs ar cilvēku nerunājam. Ja ar cilvēku nerunā, viņš rīkojas pats, viņš nobalso ar kājām. Tātad mēs ejam par lēnu. Un mēs arī veidojam to no augšas, veidojam krīžu centrus, kas droši vien ir vajadzīgi, bet visa tā darbošanās ir pašvaldību līmenī.

Un es teikšu vairāk – 36 civilās aizsardzības teritorijas ir par daudz. Mums pilnīgi pietiktu ar 10 valstspilsētām, kuras koordinē novadus apkārt, līdzīgi kā to dara Jelgava. To nevajag veidot katrai pilsētai, katrai pašvaldībai, un militāra apdraudējuma gadījumā mums ir jāplāno maršruti, patvertnes daudz plašākā mērogā, saprotot situāciju, nevis katrā novadiņā. 43 novadi vienalga ir par daudz.

Līdz ar to es aicinu šo kopskatu... veidojam jaunu arhitektūru un sadarbojamies, neejam katrs par sevi! Tas ir mans vēlējums, lai mēs darītu vienu lietu un lai iedzīvotāji ticētu savai valstij.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.

J. Viļums (AS).

Mana runa noteikti būs īsāka par piecām minūtēm.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie deputāti! Visi apzinīgie Latvijas pilsoņi, kas seko šai sēdei! Ministri! Premjere! Es vakar ilgi domāju, kā lai noformulē šo vēstījumu ministriem, it sevišķi premjerei, un es saprotu, ka visas šīs garās runas, ko mani kolēģi teica, netiek līdz galam uzklausītas kaut vai tāpēc, ka, piemēram, premjere vienkārši iziet ārā, kad tiek uzskaitīta konstruktīva kritika. Es saprotu, ka man jārunā ļoti vienkāršiem, cilvēcīgiem vārdiem. Es pieņemu – vislabāk man ietērpt savu domu tajos vārdos, ko Evika Siliņa lieto pati. Es apzinos, ka, lietojot šos vārdus... vai tie tiks ierakstīti Saeimas stenogrammā... Ļoti iespējams, man būs jāiet uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju, bet šo daudzu gadu laikā, paldies dievam, es ne reizi tur neesmu bijis. (Starpsauciens.)

Varbūt tiešām dažreiz ir jāpasaka skarbi vārdi, jo tajā jūsu ziņojumā un Rokpeļņa kunga slavētajā ziņojumā... tāda sajūta, ka mēs dzīvojam divās dažādās valstīs. Viena lieta, kas totāli trūkst... es teikšu, tev, Evika Siliņa (un tā ir mana pirmā nepieklājība), totāli trūkst paškritikas, veselīgas, normālas jebkura vadītāja paškritikas. Un visā ziņojumā šo paškritiku mēs tiešām neuztvērām.

Līdz ar to es vakar nolēmu tiešām pateikt šos divus vārdus... pa vidu ar nelielu saikli... Evika Siliņa, tu tikai neapvainojies, bet es tik zemu negribu krist. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.

I. Līdaka (AS).

Cienījamie ministri! Cienījamie kolēģi! Mani frakcijas kolēģi jau laikam ir tik daudz pateikuši, ka man atliek tikai pats, pats nieks.

Raugiet, klausoties debates, es atcerējos kādu gadījumu no kriminālistikas vēstures. Bija tāds gadījums – kāds ugunsdzēsējs aizdedzināja mājas, lai pirmais varētu būt klāt un varonīgi izglābt cilvēkus. Un brīžam man bija tāda sajūta arī ar mūsu valdību, ka piešķiļ uguni, aizdedzina valdību un pēc tam atšķirībā no tā ugunsdzēsēja īsti vairs neprot ātri nodzēst un tos cilvēkus izglābt.

Šobrīd mums valstī deg... aizdedzinātas ļoti daudzas nozares, tā pati izglītības reforma, zāļu tirdzniecības reforma, gala beigās – "airBaltic", "Rail Baltica"... Varētu saukt vēl daudzus. Man ir tāda sirreāla sajūta, ka tie ugunsdzēsēji kailām rokām skraida apkārt ap to uguni un nezina, kā to nodzēst. Tā ir tāda sajūta kā pie slikta daktera, kad dakteris diagnozi noteikt prot, bet zāles izrakstīt nejēdz.

Cienījamie ministri, saprotiet, visvairāk kļūdās tad, kad ļoti, ļoti, ļoti gribas kaut ko labu izdarīt. Tad ir vislielākā iespēja kļūdīties, jo bieži vien tu iesāc pārāk daudz, lai to prastu darīt. Tāpēc mans gala novēlējums Siliņas kundzei, kura mani nedzird, ir tomēr ļoti, ļoti, ļoti gribēt izdarīt un reizē arī varēt.

Un vēl kāds vēlējums: cieniet tomēr opozīciju, cieniet savus oponentus, jo man dzīvē daudz vairāk vērtīgu vārdu ir teikuši cilvēki, kuri man bijuši opozīcijā, nevis draugi, kuri varbūt kādreiz paglaimo. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zanei Skujiņai-Rubenei.

Z. Skujiņa-Rubene (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es šodien – par sociālo jomu. Ja runājam par to, man šķiet, ka vislabāk to, kas ir izdarīts, palīdz novērtēt mūsu sociālie partneri un nevalstiskās organizācijas, kuri aktīvi seko līdzi gan valdības, gan Saeimas darbam. Šodien es tiešām vēlos izcelt trīs īstenotos darbus sociālajā jomā, par kuriem atzinīgi ir izteikušies arī mūsu partneri.

Mēs esam par 100 eiro palielinājuši gadiem ilgi nepārskatīto bērnu ar invaliditāti kopšanas pabalstu. Tāpat ir pieaugusi samaksa par darba stundas likmi cilvēku ar invaliditāti asistentiem. Šobrīd ļoti intensīvi strādājam kopā ar kolēģiem, lai pārskatītu invaliditātes tehnisko palīglīdzekļu saņemšanas jautājumu, tāpat arī invaliditātes piešķiršanas jautājumu. Skatāmies uz iespējām veicināt cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību, tāpat arī veicināt pieejamu izglītību, kas ir arī viena no manām šīgada prioritātēm.

Ar šo gadu ir dubultots neapliekamais pensiju minimums, palielināta pensiju indeksējamā daļa. To jau mēs šeit, debatēs, vairākkārt dzirdējām.

Šobrīd papildus strādājam, lai palielinātu senioru labklājību, gan veicinot digitālo pratību un jaunu prasmju apguvi, gan mazinot recepšu medikamentu cenas un palielinot medikamentu kompensāciju apmēru. Arī par to mūsu sadarbības partneri – Latvijas Pensionāru federācija – ir izteikušies ļoti atzinīgi.

Runājot par ģimeņu politiku. Iepriekš minētais – strādājošo vecāku pabalsts un atbalsts tiem, kas vēlas strādāt bērna kopšanas laikā, – arī ir īstenots. Ir paplašināts arī "Altum" atbalsts ģimenēm, un mēs redzam pēc statistikas, ka pieaug hipotekāro kredītu izsniegšana, tostarp, manuprāt, pateicoties arī tam, ka pieņēmām lēmumu par vieglāku pārkreditēšanos. Mēs sekojam līdzi mātes un bērna veselības plāna īstenošanai, lai uzlabotu māmiņu un bērnu aprūpi gan pirmsdzemdību, gan pēcdzemdību periodā.

Es piekrītu, ka ģimeņu politikā mums ir vēl ļoti daudz darāmā. Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijā, arī Sociālo un darba lietu komisijā pie tā ļoti intensīvi strādājam. Tiešām varu apliecināt, ka darbs pie tā notiek, un es domāju, ka valdības ministri neļaus man samelot.

Jāatzīst, ka šodien opozīcijas sacītais man mazliet atgādina tādu klasisku būvlaukumu, kur divi cilvēki strādā un pārējie skatās. Un tie, kas skatās, ar pirkstu norāda uz tām lietām, kas nav izdarītas, bet paši iet un rakt vai celt nevēlas, jo negrib sasmērēt drēbes. (Starpsaucieni.) Un es zinu, cik viegli ir kritizēt to, kas vēl nav izdarīts, un cik grūti pamanīt labās lietas, kas ir īstenotas. Objektīvi skatoties, šī ir drosmīgu lēmumu valdība, un šī ir ļoti kompetenta valdība, kas virza mūs pareizajā virzienā.

Noslēgumā es aicinu ikkatru no jums pārskatīt to (Starpsauciens.), ko jūs esat izdarījuši šī Saeimas sasaukuma laikā, paskatīties, kas vēl nav izdarīts, un pieķerties šo darbu īstenošanai (Starpsauciens.), lai mēs veicinātu labklājīgu un drošu Latviju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Irmai Kalniņai. (Dep. Irma Kalniņa: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Irma Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamā ministres kundze... respektīvi, Evika Siliņas kundze! Ministri, deputāti, draugi! Ir ļoti grūti turpināt pēc Zanes brīnišķīgā teiciena... bet es ļoti mēģināju savilkt kopā savas domas.

Pirmām kārtām... un vissvarīgākais... es vēlos pateikt paldies Evikai Siliņai par jūsu neatlaidību, par jūsu pašaizliedzīgo ikdienas darbu valsts labā, par vīziju, ko jūs sniedzat ne tikai mums, bet arī mūsu nākotnes bērniem.

Gan premjeres kundze, gan deputāti ir runājuši par valdības prioritātēm iekšpolitikā, tomēr es kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājas biedre un NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas locekle vēlos uzsvērt mūsu valdības darbu ārpolitikas jomā.

Ministru prezidentes Evikas Siliņas ziņojums skaidri parāda valdības stratēģisko redzējumu par Latvijas vietu starptautiskajā arēnā. Nav haotiski virzieni, kā šobrīd mēs dzirdam un redzam ziņās. Mēs konkrēti ejam ar savu stratēģiju. Tauta var justies droši, ka mērķi ir saprotami un cilvēka cienīgi. Nemaz nerunājot par mūsu sabiedrotajiem...

Manās sarunās... vienalga, vai tas ir bijis Kapitolijā vai nav, vai tas ir bijis NATO... mēs esam sadzirdēti. Mēs esam līdzvērtīgi. Mēs esam aktīvi un uzticami partneri. Mēs nedarām vienu dienu tā un otru dienu tā. Tātad mēs neesam tikai drošības saņēmēji. Mēs esam arī drošības devēji, sniedzot būtisku ieguldījumu mūsu sabiedroto un starptautiskās kopienas labā.

Šobrīd 24 stundas ziņas ir galvu reibinošas. Mēs gaidām Krievijas atbildi, vai tā piekritīs mieram un ar kādiem nosacījumiem. 80 gadus Rietumi ir dzīvojuši mierā un ekonomiskā labumā. Es runāju – Rietumi. Tas miers ir tā iesēdies šiem cilvēkiem galvā, ka pasaule šinī brīdī ir vienā šoka terapijā. Viņi nesaprot, kas tagad notiek. Un tāpēc stabilitāte, kas bija kopš 1945. gada, švunkojas. Jautājums 2025. gadā: kādas demokrātijas vērtības būs ilgtspējīgas? Vai autoritārās valstis – Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja, Irāna – vadīs pasaules kārtību? Mēs gaidām tarifus Eiropā, kas apgrūtinās tirdzniecību ar ASV. Vakarā ir vienas ziņas, no rīta ir citas.

Lai stiprinātu mūsu demokrātiju, Eiropu, mums transatlantiskās attiecības ir vēl svarīgākas. Ja vienas durvis aizsitas ciet, vērsim nākamās. Neuzdosim... Mums ir jārunā ar mūsu stratēģiskajiem partneriem. Viņi to sagaida no mums. Viņi saprot mūs, jo mums ir stabilas vērtības. Pateicoties ne tikai Evikas Siliņas kundzei un Baibai Bražei, un mūsu ministriem...

Tātad – kas man ir tuvu pie sirds. NATO Parlamentārā asambleja, kur es runāju brīvi ar mūsu kolēģiem, mudinu Spāniju un Portugāli, un Itāliju vairāk maksāt, cik vien mēs varam viņiem "uzbāzties" (pēdiņās)... NB8 – mūsu labākie draugi, tā ir šībrīža lielākā dāvana, manuprāt.

Austrumu flanga aizsardzība, Baltijas sarunas, "Baltic Sentry" ieguldījumi mūsu militārajām vajadzībām, obligātais militārais dienests, sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju, iesaldētās naudas virzīšana uz Ukrainu, mākslīgā intelekta attīstīšana un tribunāls pret Putinu.

Bet mana tēma ir diaspora, un es ļoti saku paldies Siliņas kundzei par to, ka viņa tik sirsnīgi un emocionāli runāja par diasporu. Tātad aizsardzība un diaspora šinī brīdī ir, nu, manā darba lauciņā, nemaz nerunājot par vadīt... ASV un Kanāda. Kanāda šinī brīdī ir mūsu labākie draugi. Lūdzu, to neaizmirsīsim!

Bet 2024. gadā tika virzīti 85 diasporas projekti. Agrāk diaspora bija par latviešu valodu, latviešu kultūru, tagad diaspora ir par uzņēmējdarbību. "Spotlight Latvia", Latvijas–Amerikas tirdzniecības palāta. Viņi strādā, lai ne tikai uzņēmēji un zinātnieki dotu atdevi Latvijai, bet arī lai cilvēki potenciāli atgrieztos ar saviem bērniem un ģimenēm. Dosim viņiem... to ceļu, ka viņi tiešām var brīvajā, demokrātiskajā Latvijā...

Es saku paldies visiem saviem kolēģiem par atbalstu. Es ceru, ka mēs varēsim tiešām strādāt kopā, nevis likt nažus mugurā, nevis apmelot, bet pa skaidru un gaišu ceļu... strādāt kopā Latvijas labā. Mana atbildība – mana Latvija. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Amilam Saļimovam.

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi! Mēs esam dzirdējuši skaļus vārdus un ambiciozus solījumus, taču reālajā dzīvē tie ir nerealizējami.

Ziņojumā par valdības sasniegumiem un nākotnes plāniem redzam nevis konkrētus risinājumus, bet politisko retoriku bez seguma. Mēs dzirdam par aizsardzības budžeta kāpumu līdz 5 procentiem no IKP, taču – vai kāds ir padomājis, kāda ir šī lēmuma cena?

Aizsardzība ir svarīga, bet ne uz veselības aprūpes, izglītības un sociālās labklājības rēķina. Solīt trīs miljardus eiro gadā aizsardzībai, kad mūsu slimnīcās jau šobrīd ir garas rindas, ārstu trūkums, ir absurdi. Vai lielāks budžets nozīmē efektīvāku drošību? Nē, ja nauda tiek tērēta bez kontroles, ja mēs iepērkam aprīkojumu par divreiz lielākām cenām nekā tā faktiskā vērtība.

Sociālā politika – vēl viena joma, kurā tiek doti solījumi bez reāla seguma. Mēs dzirdam par paplašinātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, lielāku atbalstu pensionāriem un mazākiem nodokļiem darbaspēkam. Bet no kurienes nauda? Mēs palielinām izdevumus, bet nesakām, no kā tos segsim. Tad tie ir tikai tukši vārdi. Vai nodokļu paaugstināšana ir risinājums... vai aizņemšanās uz nākotnes rēķina? Latvijas iedzīvotāji ir pelnījuši godīgu atbildi.

Birokrātijas mazināšana tiek solīta gadiem, bet mēs redzam tikai ierēdniecības aparāta paplašināšanos. Vairāk nekā trešdaļa no privātajā sektorā strādājošajiem... ir mūsu ierēdņi. Kolēģi, salīdzinot, pieņemsim, ar to pašu Igauniju – tur ir 24 procenti, mums ir 34. Mums privātajā sektorā darbaspēka skaits mazinās, bet ierēdņu skaits nemazinās. Stabili stāv tur, kur ir. Jābūt konkrētai proporcijai, jābūt sasaistei. Ja privātajā sektorā darbaspēks mazinās, tad arī publiskajā tam ir jāmazinās. Jāpārskata pašvaldības, tur ir daudz lieku darba vietu. Jāpaskatās arī, jāpārskata visas valsts iestādes. Mēs imitējam aktīvu rīcību, drošības stiprināšanu, bet ignorējam reālas iekšējās problēmas.

Vai kāds šodien var pateikt, kas jādara krīzes situācijā – kur iet, kur slēpties, kā rīkoties? Mēs tikai runājam par drošību, bet faktiski iekšienē neviens neko nezina. Pareizi prezidenta kungs teica, ka ir jāsaņemas. Tiešām ir jāsaņemas. Rīkojumiem jābūt drosmīgiem. Mums nevajag baidīties mazināt ierēdņu skaitu.

Kamēr mēs nespēsim izskaust korupciju, nekādi papildu līdzekļi aizsardzībai, veselībai vai ekonomikai nesniegs reālu uzlabojumu. Ir pienācis laiks pārskatīt valdības darbu un pieņemt atbildīgus, ilgtspējīgus lēmumus, kas balstīti uz realitāti, nevis solījumiem. Valdībai ir jāsaņemas! (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ģirtam Valdim Kristovskim.

Ģ. V. Kristovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidentes kundze! Ministri, valdība! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes un augsti godātie Saeimas deputāti! Es varētu šeit droši vien par daudz dažādiem jautājumiem izteikt savu viedokli un labus vēlējumus valdībai, bet patiesībā man vissatraucošākais, par ko atvēlētajā laikā es varētu izteikties, ir ekonomiskā situācija mūsu valstī, ieņēmumi mūsu valsts budžetā un veidi, kā mēs varētu sekmēt to, lai ienākumi būtu pietiekami.

Par to, ka ienākumi nav pietiekami, domāju, vislabāk zina finanšu ministrs, un par to mēs varējām vakar labi pārliecināties debatēs, kurās piedalījās gan politiķi, gan uzņēmēji un kuras bija organizējis Dombura kungs. Jāsaka, ir diezgan satraucoši tas, ka, mēs redzam, šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad tiešām daudz līdzekļu ir jāatvēl iekšējai un ārējai drošībai, gandrīz vai izmisīgs pasākums... un uzsvars ir tikai un vienīgi uz birokrātijas mazināšanu, uz dažādiem jostu savelkošiem pasākumiem... lai iegūtu līdzekļus, lai mēs finansētu sev aktuālos jautājumus.

Ja mēs paskatāmies Ministru prezidentes ziņojumu, gribu teikt, ka no formulējuma viedokļa tas, manuprāt, ir sastādīts precīzi. Detalizācija šoreiz nav tik liela, kā bija, man šķiet, pirms gada. Līdz ar to es šeit meklēju to jautājumu, kā mēs varētu patiešām atrast papildu finansējumu.

Pievērsīšos tai jomai, ko sauc par augstāko izglītību. Šeit rakstīts, ka ir ieviests jauns doktorantūras modelis. Jau vairākas reizes esmu runājis par to.

Lūdzu, apvienojiet...

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Ģ. V. Kristovskis. Esmu runājis par to, ka mums ir ārkārtīgi svarīgi, lai mūsu valsts spētu ne tikai runāt... bet arī realizēt tos uzdevumus, kas ir inovācijas, konkurētspējīgu produktu radīšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, high-tech aspekti, uzņēmumu eksportspēja un augstas kvalitātes speciālistu pieejamība. Kur mūsu valsts atradīs šos speciālistus? Tikai viņus sagatavojot, jo nevar high-tech uzņēmumu uztaisīt cilvēki, kuri nav tam sagatavoti. Un, ja mums ir atsevišķi uzņēmumi, kuri spēj pasaulē konkurēt tādās jomās, kas mums šķiet pat varbūt neticami, tad jāsaka – daļa šo uzņēmēju ir nākuši no padomju laikiem, kad padomju izglītības sistēma viņus tam sagatavoja un izveidoja.

Pirms pāris nedēļām es apmeklēju uzņēmumu, kurā ir divi simti darbinieku un kas nodarbojas ar kosmosa tehnoloģijām Latvijā. Jūs neticēsiet, bet šajā uzņēmumā ir aptuveni divi simti cilvēku manā vecumā, nav jaunu cilvēku. Un šis uzņēmums saka: jā, mums apgrozījums ir astoņi miljoni, bet mēs varētu radīt trīsreiz lielāku apgrozījumu un būtu pasūtījumi... mums ir pasūtījumi... ja mums būtu cilvēki – zinātnieki, izglītoti cilvēki, kuri spēj radīt un izpildīt šos pasūtījumus pasaules tirgum. Tātad viņu nav.

Jautājums – ja mēs diskutējam par to, ka mums pietrūkst 500 miljonu, mums pietrūkst miljarda ikdienas jautājumu risināšanai, tātad mums ir jārada šie zinātnieki, kuri veidos šos uzņēmumus. Gribu teikt, ka par maz ir pateikt, ka Latvijā ir izglītības ministrija, mums ir droši jāsaka: mums ir Izglītības un zinātnes ministrija. Tikpat daudz laika, cik jāvelta pirmsskolas, pamatskolas, vidusskolas un augstskolas izglītībai, ir jāvelta arī doktorantūrai.

Jāsaka, pirms dažiem gadiem... nevis dažiem, bet pirms kāda laika, kad Andris Ambainis mācījās Kanādā... man bija iespēja vienlaikus satikt četrus Latvijas studentus, kuri studēja kvantu tehnoloģijas Kanādā... vadošajā pasaules augstskolā. Andris Ambainis, viens no četriem, ir atgriezies Latvijā, trīs strādā Rietumu pasaulē – Rietumu uzņēmumiem. Tā ir problēma.

Ja šajā brīdī mēs Latvijā nepieņemsim tādus pasākumus, lai finansētu izglītības bāzi, lai mums būtu granti doktorantūrai, maģistrantūrai... nevis dažiem simtiem, bet tūkstošiem... mums ir vajadzīgi granti tūkstošiem doktorantu un tūkstošiem maģistru tieši high-tech jomā, tieši tehnoloģiskajās jomās. Mums ir vajadzīgi tehnoloģiskie doktoranti. Tikai tad mēs varam cerēt, ka, ja šādu nopietnu politiku realizēsim un būs skaidrs, kā to panākt, mēs finansēsim ar 25 vai 50... nemaz nav vairāk jāiegulda... ar šādu mērķa finansējuma... zinātnes bāzi... mēs varam sagaidīt, ka nākotnē mums būs konkurētspējīga, eksportspējīga tautsaimniecība, tāda, kura rada inovācijas. Un tad nebūs izmisīgi jācīnās par to, kā nogriezt kādus izdevumus, jācīnās ar birokrātiju, bet jāveicina... kā izlietot to naudu, ko nopelna zinātne.

Tās valstis, kuras ir veiksmīgas, iet šo ceļu, un arī Latvijai ir pienākums iet šo ceļu. Tāpēc redzu un vēlu valdībai, premjerei, it sevišķi jaunajai...

Sēdes vadītāja. Laiks.

Ģ. V. Kristovskis. ... izglītības ministrei būt reizē arī zinātnes ministrei.

Paldies. Visu labu! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi! Nav reģistrējušies septiņi deputāti: Andrejs Judins, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Edvards Smiltēns, Jānis Vitenbergs un Edgars Zelderis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu atgriezties Saeimas Sēžu zālē. Ir jāsāk strādāt. (Pauze.)

Bergmaņa kungs, kur ir jūsu frakcija?

Harij, kur ir mūsu kolēģi? (Pauze.)

Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Turpinām debates par Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds deputātam Gatim Liepiņam.

G. Liepiņš (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministri, deputāti un klātesošie! Evikas Siliņas valdība ir paveikusi daudz, un darbi runā paši par sevi. Solījām palielināt algas policistiem un ugunsdzēsējiem un esam to izdarījuši, šis ir vēsturiski lielākais atalgojuma pieaugums šajā nozarē. (Starpsauciens: "Tā ir taisnība!") Arī iekšējās drošības dienesta darbiniekiem vidējais algas pieaugums ir 10 procenti, un papildus tam ir ieviests iepriekš nebijis 300 eiro uzturnaudas pabalsts. To ir paveicis iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Solījām stiprināt ārējo drošību, un tas ir paveikts. Ir pabeigta žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, žoga izbūve uz robežas ar Krieviju tiks pabeigta jau šogad. Solījām vairāk ieguldīt aizsardzībā un – paldies aizsardzības ministram – esam to izdarījuši. Aizsardzības budžets sasniedz vēsturiski augstāko līmeni – 3,45 procentus no iekšzemes kopprodukta. Mūsu sabiedrotie to novērtē, un tas ir mūsu trumpis diplomātiskajās sarunās, ko ļoti profesionāli veic mūsu diplomāti un ārlietu ministre Baiba Braže. Padomāsim: tikai četras NATO valstis – tikai četras no visām NATO valstīm! – aizsardzībai tērē vairāk nekā 3 procentus no iekšzemes kopprodukta.

Mēs esam panākuši vienu no lielākajiem pensiju pieaugumiem vēsturē. Solījām – izdarījām. Turklāt no šī gada ir dubultots pensiju neapliekamais minimums – no 500 uz 1000 eiro.

Zāļu reforma. Solījām samazināt dārgo recepšu medikamentu cenas, un tas ir paveikts. Dārgās recepšu zāles ir kļuvušas ievērojami lētākas. Hosams Abu Meri ir pirmais ministrs, kurš drosmīgi stājies pretī farmācijas lobijam, un rezultāti ir redzami.

Nodokļu reforma. Vismaz 10 gadus neviens nespēja rezultatīvi apsēdināt pie viena galda darba devējus un darba ņēmēju pārstāvjus, bet mēs to izdarījām un pieņēmām nodokļu reformu, kas deva ienākumu pieaugumu 95 procentiem iedzīvotāju. Ar savu pieredzi un nosvērtību to paveica finanšu ministrs Arvils Ašeradens. (Starpsauciens: "Jaunā VIENOTĪBA!") Jā, Jaunā VIENOTĪBA.

Par iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas paveikto.

No 2023. gada septembra pedagogu algas ir palielinātas par 14,8 procentiem, bet pirmsskolas pedagogiem – par 23 procentiem. Solījām izdarīt – izdarījām.

Tagad, kad procentu likmes krītas, daudziem jau ir aizmirsies, cik dramatiski pieauga kredītu maksājumi EURIBOR straujā kāpuma dēļ. Toreiz Jaunā VIENOTĪBA un toreizējais Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs panāca risinājumu, lai šis pieaugums tiktu kompensēts. Mēs nodrošinājām, ka cilvēkiem ikmēneša maksājumi kļuva mazāki. Labas lietas ātri aizmirstas.

Mēs turpinām atbalstīt Ukrainu, novirzot 0,25 procentus no mūsu iekšzemes kopprodukta. To darīsim tik ilgi, cik būs nepieciešams, par spīti saspringtajai situācijai valsts budžetā.

Runājot par nākotni, mūsu galvenā prioritāte šobrīd ir drošība. Mums jāturpina veikt praktiskus darbus, tostarp jāpalielina finansējums aizsardzībai līdz 5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Protams, finansējuma atrašana nebūs vienkārša, taču mēs nopietni uztveram šos izaicinājumus.

Jaunā VIENOTĪBA vienmēr ir atradusi finansējumu gan policistu, pedagogu, mediķu algām, gan aizsardzībai, un mēs to izdarīsim arī šoreiz. Mēs esam pieraduši strādāt sarežģītos apstākļos. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai. (Dep. A. Ņenaševa: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Ņenaševa (PRO).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamie valsts vadītāji (Nav skaidri saklausāms.), ministri, ministres! Kolēģi deputāti un deputātes! Visi, kas klausās! Latvijas iedzīvotāji! Šobrīd daudz cilvēku Latvijā jūtas nedroši. Tā nav tikai abstrakta izjūta, tā ir spriedze, kas caurstrāvo mūsu ikdienu. Es to redzu, dzirdu un, godīgi sakot, jūtos tāpat. Redzu cilvēkus, kuri neuzticas nekam, pat savai nākotnei.

Katru dienu – Tramps šo, Tramps to. Atkal Tramps. Vai ASV vēl ir mūsu sabiedrotais vai nav? Vai Eiropa ir pamodusies un stiprāka par visiem agresoriem? Vai mēs neesam pamesti? Cilvēki jautā: ja Krievija iebruks, ko es darīšu, vai robeža tiešām ir droša?

Un vēl – cilvēki izvēlas krāt nebaltai dienai. Nauda neplūst mūsu ekonomikā... jaunos mājokļos, biznesa iecerēs. Būsim godīgi, arī lēmumu radīt bērnus mēs atstājam uz pauzes. Es redzu šo piesardzību. Redzu šo baiļu sekas. Un tas ir loģiski. Pēdējie gadi ir bijuši kā vētra, kurai mēs neredzam galu.

Taču, kolēģi un ikviens, kurš klausās, mēs neesam pamesti un neesam bezspēcīgi. Mums ir problēmas un izaicinājumi, bet viss nav slikti. Ko es redzu?

Es redzu valsti, kas pirmoreiz savā vēsturē ir tik ietekmīga Eiropā un pasaulē (Starpsauciens.), valsti, kas ne tikai gaida, bet rīkojas. Mēs esam NATO Top 5 pēc ieguldījumiem aizsardzībā. Šobrīd – 3,45 procenti... lai katrs mūsu cilvēks varētu justies drošāk. Un es zinu, ka sasniegsim gan 4, gan 5 procentus – tik, cik vajadzēs, lai stiprinātu Ziemeļvalstu un Baltijas astotnieku un motivētu arī G7 valstis vairot savu atbalstu Baltijas reģionam, lai paši Latvijā justos drošāk. Tas nozīmē – mēs neesam un nebūsim vājais posms, mēs paši esam drošības garants.

Es redzu, ka mēs beidzot maksājam normālas algas tiem, kas mūs aizsargā: policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem. No šī gada janvāra ir jau panākts 300 eiro pielikums un 10 procentu algu kāpums.

Es redzu investīcijas, kas ne tikai stiprina mūsu drošību, bet arī rada darba vietas. Jaunais Sēlijas poligons nodrošinās darbu simtiem cilvēku.

Es redzu, ka šī valdība ir pirmā, kas reāli cilvēkiem atdevusi naudu caur nodokļu reformu. Jau vairākkārt pieminētā nodokļu reforma ir atgriezusi naudu vismaz 80 procentiem strādājošo, jo ģimenēm ar bērniem un vidējiem ienākumiem šogad ir vidēji par 90 eiro mēnesī vairāk, un arī pensionāriem beidzot pensijas neapliekamais minimums ir 1000 eiro. Tas ir atvieglojums daudziem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Vēl arī parādu dzēšana. Paplašinājām iespējas, lai daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti un daudzi citi var tikt vaļā no parādu cilpas.

Tie, kolēģi, nav skaitļi vai solījumi, tie ir jau izdarīti darbi.

Bet, kolēģi, mēs neesam tikai ciparu politika, mēs esam cilvēku politika. Tādēļ tika dibināta partija "progresīvie", tādēļ esam valdībā.

Ko vēl redzu? Jau otro gadu turpinām mērķtiecīgu cīņu pret vardarbību. Šogad pirmo reizi Latvijas vēsturē cilvēki par seksuālu uzmākšanos tiek saukti pie atbildības. Vēl pirms gada – dari, ko gribi. Ja neesi izvarojis, tad var tikai pakratīt ar pirkstu. Tie ir pirmie seši administratīvie sodi, tas ir sākums. Mēs redzam policijas apņēmību strādāt iedzīvotāju labā, jo drošība ir ne tikai tanki un robežstabi, drošība ir arī izjūta, ka vari dzīvot bez bailēm – bez bailēm atrasties darbavietā, studijās, trolejbusā vai veikalā.

Esmu ilgstoši sadarbojusies ar Izglītības un zinātnes ministriju bērnu drošības jautājumos. Ceru, ka jaunā ministre patiesi izprot, ka bērniem ir jājūtas droši gan bērnudārzos, gan skolās, studentiem jājūtas droši augstskolās. Ticu, ka šogad mums izdosies panākt, ka no nākamā gada katrā izglītības iestādē būs vardarbības mazināšanas programma. Esam gadu vai divus pētījuši, diskutējuši un redzam, ka pašvaldības jau dara ļoti daudz. Bet mums ir jāpieņem lēmums, lai katrā skolā būtu vardarbības novēršanas programma. Jāiegulda bērnu drošībā, jāvairo droša vide bērniem, skolotājiem un vecākiem katrā novadā.

Dzirdu jautājumu: vai drošība nozīmē, ka citās jomās naudas nebūs? Nē, būs investīcijas arī izglītībā, veselībā un zaļajā ekonomikā, jo uzrāvienu izglītībai un zinātnei, arī veselības jomai finansējumā ir panākusi tieši šī valdība.

Atbalstu ģimenēm (nesaucot to par demogrāfiju) redzam ne tikai pabalstos, bet arī bērnu pieskatīšanas un mājokļu pakalpojumu uzlabošanā, arī atbalstā reproduktīvajai veselībai gan sievietēm, gan vīriešiem. Bet mēs neslēpjam – kavēšanās ir bijusi un darāmā ir daudz. Mēs nečīkstam, mēs strādājam.

Tāpēc vēršos pie "viss ir slikti" čempioniem, jautājot: vai tiešām viss ir slikti? Aicinu beigt čīkstēšanas čempionātu un sākt darīšanas, strādāšanas un rezultātu čempionātu.

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai.

J. Simanovska (PRO).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Ministres, ministri! Cienījamie kolēģi deputāti! Kopš novembra pārmaiņām ASV nereti esmu dzirdējusi, ka mums jāatsakās no zaļā kursa, tas vairs neesot aktuāls. Vai tiešām?

Es uzskatu, ka tieši tagad zaļais kurss vēl vairāk ir mūsu drošības un izaugsmes interesēs, un es pamatošu, kāpēc, un runāšu par enerģētisko neatkarību, materiālu apriti un arī mūsu tiesībām uz drošu un labvēlīgu vidi.

Pirmām kārtām enerģētiskā neatkarība. Mēs ļoti ilgstoši nespējām atteikties no Krievijas gāzes, un tikai karš Ukrainā mums strauji atvēra acis, lai attīstītu atjaunīgos energoresursus. Enerģija ir ekonomikas asinis, tāpēc lēta, pieejama enerģija ir pamats mūsu labklājībai. Bet, ja galvenais enerģijas avots ir citās valstīs, mēs kļūstam no tām atkarīgi. Mēs ļoti labi atceramies citu valstu reakciju pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Atkarība no Krievijas resursiem ilgstoši bija barjera valstu reakcijai pret Krievijas rīcību, un pārkārtošanās prasīja laiku.

Vēl aizvien pasaulē lauvas tiesu fosilās enerģijas piegādā Krievija, ASV, Tuvo Austrumu valstis, un Eiropas Savienībai ir jābūt enerģētiski pašpietiekamai. Mēs, Latvija, varam dot savu artavu, attīstot atjaunīgos resursus. Starp citu, Kanāda šobrīd skaidri piesaka sevi kā atjaunīgās enerģijas lielvalsti. Evikas Siliņas valdība ir ļoti daudz strādājusi šajā jomā, un mums tagad tas ir jāturpina Saeimā.

Runājot par materiālu apriti. Salīdzinoši ar citām valstīm mēs patērējam daudz materiālo resursu uz vienu saražoto produkta vai pakalpojuma vienību. Mēs tērējam daudz resursu un līdz ar to atstājam arī lielu piesārņojumu. Atbilde ir inovācijas, radot augstas pievienotās vērtības produktus. Mums nav daudz derīgo izrakteņu, bet, iemācoties materiālus izmantot efektīvi un atgūt tos no atkritumiem, mēs varam nostiprināt savu ekonomiku un neatkarību.

Par birokrātiju. Mums nevienam nepatīk birokrātija. Bet ko mēs saprotam ar birokrātiju? Neizprotamas prasības, ilgstošas saskaņošanas, nemitīgas atskaites. Nevienam tas nepatīk, un tas ir jāgriež nost. Bet nereti starp šīm prasībām ir normas, kas ir nepieciešamas, lai garantētu mūsu drošību un tiesības uz labvēlīgu vidi.

Šobrīd es ar milzīgām bažām vēroju, kas notiek ASV birokrātijas samazināšanas vārdā. Atlaiž cilvēkus, kas kopj nacionālos parkus, kas prognozē vētras, vulkānu izvirdumus, rūpējas par kodoldrošību un aviācijas drošību, un atlaiž ekspertus bīstamu slimību apkarošanā. Tas nevar būt paraugs mums. Latvijā mums ir jādara viss, lai cilvēkus nekad vairs neapraktu lielveikala drupas. Tāpēc ir prasības būvniecībā, saskaņošanas un dokumenti. Mums ir jāpatur cilvēkiem, sabiedrībai tiesības iebilst pret to, ka mūsu bērnu iecienīto rotaļu laukumu parkā nomaina daudzstāvu autoparks. Un šādas tiesības Latvija ir apņēmusies ievērot, parakstot Orhūsas konvenciju, un šīs tiesības nevar apturēt sauklis "Nost ar birokrātiju!".

Mēs gribam, lai mūsu senču vai radu mājās laukos akās ūdens būtu dzerams un gaiss – elpojams, nebaidoties saindēties, mēs gribam, lai lidotu tauriņi un dūktu kamenes. Arī tās ir prasības, kas lauksaimniekiem ir jāievēro, un ir valsts iestāžu pārbaudes.

Es piekrītu Jurēvica kungam. Strādājam tā, lai valsts pārvalde būtu efektīva, un aizsargājam mūsu tiesības uz drošību un veselību. Kāds teiks, ka tas ir dārgi. Saslimstība, pāragras nāves, pie kā noved drošības ignorēšana, izmaksā daudz, daudz dārgāk. Tāpēc vārdi, ka varam aizmirst par zaļo kursu, ir klajš populisms. Enerģētiskā neatkarība, materiālu izmantošanas efektivitāte, vides un veselības aizsardzība ir mūsu drošības interesēs, un es esmu pārliecināta, ka valdība to ņem vērā un ņems vērā arī nākotnē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (JV).

Godājamie deputāti! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamā Ministru prezidente! Kolēģi! Vēl pavisam nesen man bija iespēja viesoties Saldus novada Striķu pamatskolā. Tā ir neliela skola, kas strādā, domājot par katra bērna individuālo attīstību, precīzi monitorējot, kā veicas mācību apgūšana katram no bērniem, un pielāgojot atbalsta pasākumus un mācību saturu. Skola, kur jūti, ka bērns ir svarīgs, skolotājs jūtas novērtēts un zināšanas ir vērtība.

Zināt, kāds ir skolas moto? Ļoti vienkāršs: "Dari labu sev, dari labu citiem, dari labu pasaulei!" Un secībai ir nozīme, jo tikai stipri, gudri, pārliecināti cilvēki, kas novērtē savu darbu, var palīdzēt arī citiem, palīdzēt augt arī Latvijai.

Šodien mēs daudz runājam par drošību, par lielo naudas apjomu, kas jāiegulda drošībā. Un tad es pie sevis domāju: ko man nozīmē drošība? Katram šis vārds satur vairākas komponentes, bet es atradu sev trīs. Pirmā – neatkarība, otrā – gudrība un trešā – attieksme.

Ar neatkarību es domāju par Latviju kā neatkarīgu valsti, kam nav jāliecas ne uz Austrumiem, ne uz Rietumiem. Tas nozīmē, ka mēs esam ar pašcieņu, ekonomiski stabili, enerģētiski neatkarīgi un mums ir sava ražošana, nevis uz papīra vai nomaldījusies daudzo lēmumu kaudzēs, bet reāla ražošana, kas veido ienākumus valstij un dod ieguvumu katram tās iedzīvotājam, piesaistot reālas investīcijas, kas vienlaikus ir ekonomikas attīstība un veido arī mūsu aizsardzību.

Tādēļ, pieņemot lēmumus par birokrātijas mazināšanu, vēl precīzāk varam mērīt, cik laika un resursu prasa, lai izurbtos cauri dažādām aizliegumu kaudzēm. To var izmērīt. Un paldies valdībai, ka tā ir uztvērusi šo vajadzību tik nopietni un ķērusies pie procesu sakārtošanas, ne tik daudz pie cilvēku "griešanas".

Otrais – gudrība. Lai mēs būtu spēcīga sabiedrība, mums ir jābūt zinošiem, gudriem. To pierādījušas neskaitāmas valstis, investējot tieši izglītībā un zinātnē. Tuvākais piemērs ir Somija, kura ļoti saspringtos budžeta apstākļos spēja mainīt budžeta pieeju uz rezultātu orientēta budžeta veidošanā. Šādu mērķi uzlikusi šobrīd arī valdība, kuru kā parlaments varēsim atbalstīt ar savu kompetenci, definējot sasniedzamos rezultātus. Somi spēja vienlaikus grūtajos finanšu apstākļos izglītībā un zinātnē iezīmēt kā svarīgu investīciju jomu. Tādēļ arī šobrīd aicinu atbalstīt un turpināt pārmaiņas, kas nodrošina pilnvērtīgas izglītības iespējas visiem bērniem visā Latvijā, kas dod vienlīdzīgas iespējas arī skolotājiem, jo tikai gudri, motivēti skolotāji var radīt gudrus cilvēkus, lai nav tā, ka projekts, kas jau ir uzsākts 2020. gadā, saprotot, ka atkal kaut kā pietrūkst, paliek tikai uz papīra un netiek nodrošināts pilns atbalsts visiem bērniem visā Latvijā. Un pēc tam, pēc kārtējā starptautiskā pētījuma, mēs nesapratīsim, kādēļ lasītprasme vai rēķinpratība ir tik slikta. Ir jāizdara savi mājasdarbi – jānomaina finansēšanas sistēma, lai skola tiešām palīdz bērniem apgūt zināšanas.

Attieksme. Par to mēs ļoti maz runājam, bet, man liekas, iespējams, tā ir viena no svarīgākajām komponentēm, ja runājam par drošību. Un valdība ir parādījusi, ka spēj mainīt savu attieksmi pret izglītību, skaidri parādot ar naudas pielikumu atalgojumam skolotājiem un nozarei – ir nācis klāt plus 25 procentu finansējums –, ka skolotājs ir svarīgs, būt par skolotāju ir prestiži, jo aiz viņa ir bērns.

Saeima ir parādījusi savu attieksmi pret latviešu valodu, un nu jau otro mācību gadu mums ir vienota skola. Grūti, bet, strādājot visiem kopā, mainot attieksmi, mums ir rezultāti. Attieksme pret augstāko izglītību, pārejot uz institucionālo finansējumu, pārejot no procesa uz rezultātu. Attieksme pret zinātni, kur zinātnei finansējums ir pieaudzis par 64 procentiem. Attieksme pret birokrātiju, kas savā būtībā ir cīņa pret sava veida jauno korupciju, kas neļauj notikt daudzām svarīgām lietām. Attieksme pret drošību, ekonomiku, birokrātiju un vēl, un vēl. Tas sākas katrā no mums: attieksme pret sevi, attieksme pret otru un attieksme pret valsti.

Noslēgumā. Jānis Čakste ir teicis: "Darbinieki, sargiet savu valsti, izkopiet to, jo ziniet, ja nebūs Latvijas, nebūsiet arī jūs."

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Patmalniekam.

J. Patmalnieks (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Ļoti cienījamā Ministru prezidente! Klātesošie! Paldies par ikgadējo ziņojumu. Tas dod mums iespēju diskutēt par paveikto iepriekšējā gadā un arī gaidāmajiem izaicinājumiem.

Vēlos uzsvērt vienu ļoti nozīmīgu darbu, kurš uzsvērts arī šajā ziņojumā. Un arī man tajā bija iespēja piedalīties. Ministru kabinets šajā posmā ir pabeidzis lielāko infrastruktūras projektu, kāds jebkad ir īstenots, turklāt tas ir paveikts kopā ar Baltijas valstīm – Lietuvu un Igauniju. Šis projekts ir Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Centrāleiropas tīkliem. Projekts aizsākās 2007. gadā, drīz pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Tad tika pieņemts lēmums, ka ir jāuzsāk darbs pie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas elektrotīklu sinhronizācijas ar Eiropu, tika piesaistīts nepieciešamais finansējums, par iespēju sinhronizēties tika veikti pētījumi, līdz 2018. gadā tika pieņemts lēmums par sinhronizācijas veidu. Sekoja finansējuma nodrošināšana, paša projekta īstenošana, kura šajā gadā noslēdzās. Jānorāda, ka sinhronizācija notika gadu ātrāk nekā sākotnēji bija paredzēts, tas radīja papildu izaicinājumus projekta īstenotājiem. Šis projekts ir pierādījums, ka gan Latvija, gan Baltijas valstis kopā spēj sasniegt lielus mērķus. Politiķi, ministrijas, pārvades sistēmas operatori, regulatori, enerģētikas nozares uzņēmumi, būvnieki un daudzi citi strādāja roku rokā, lai paveiktu kopīgu darbu – pārtrauktu saites ar Krieviju un Baltkrieviju.

Šis ir bijis visas Eiropas Savienības viens no prioritārajiem projektiem. Eiropas Savienība mūs ir atbalstījusi ar 75 procentu līdzfinansējumu. Tas vēlreiz apliecina, ka mūsu sabiedrotie nāk palīgā, lai nostiprinātu mūsu neatkarību un sekmētu savienošanos ar Eiropas infrastruktūru. Projekta īstenošanas laikā ir ievērojami nostiprināts elektroenerģijas pārvades tīkls. Tas ir kļuvis labāk savienots ar Lietuvas un Igaunijas tīkliem, ir izbūvēti jauni iekšējie tīkla pastiprinājumi, jauni savienojumi ar kaimiņvalstīm, izbūvētas jaunas iekārtas, kas palīdzēs noturēt frekvenci, sinhronie kompensatori. Tā rezultātā Latvijas un Baltijas valstu elektrotīkls kļuvis noturīgāks pret satricinājumiem. To apliecina arī pārslēgšanās procesā veiktie testi.

Taču projekts vēl turpinās – ir jāpabeidz bateriju izbūve. Pēc pievienošanās Eiropas tīkliem mainījusies arī tirgus situācija. Pašām Baltijas valstīm tagad jāuztur sistēmas avārijas rezerves, tā ir iespēja mūsu elektroenerģijas ražotājiem gūt papildu ienākumus. Jaunā situācija arī liek pārvades sistēmas operatoram, ministrijai un regulatoram turpināt darbu pie rezerves tirgu pilnveidošanas. Ir jāturpina arī darbs pie papildu savienojuma izveides ar citām valstīm. Vairāki projekti jau ir iezīmēti plānos – "Harmony Link" starp Poliju un Lietuvu, "Baltic WindConnector" starp Latviju un Vāciju, "LaSGo Link" starp Latviju un Zviedriju, "EstLink 3" starp Igauniju un Somiju. Jebkurš no šiem savienojumiem dos papildu stabilitāti elektroenerģijas sistēmai un zemākas cenas Latvijas patērētājiem.

Latvijai ir jāveic arī mājasdarbi, lai sekmētu šo projektu īstenošanu. Saeima nesen pieņēma grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kas sekmēs raitāku vēja elektrostaciju attīstību. Tās radīs papildu interesi valstīm, ar kurām mēs vēlamies savienoties. Mums nepieciešams ražot vairāk elektroenerģijas. Tagad Ministru kabinetam ir jāstrādā, lai atbalstītu sekmīgu šo projektu realizāciju. Ir vēl daudz darāmā, lai Latvijas energosistēma kļūtu pastāvīgāka, noturīgāka un spētu piedāvāt patērētājiem zemākas elektroenerģijas cenas.

Kolēģi, lai Baltijas valstu sinhronizācijai Centrālās Eiropas sinhronā zona kalpo par apliecinājumu – esam spējīgi īstenot sarežģītus un dārgus projektus. Lai šis projekts kalpo par iedvesmu arī citiem līdzīgiem projektiem, lai šis projekts dod mums pamatu pārliecībai, ka ar neatlaidīgu, pacietīgu darbu spējam sasniegt lielas lietas.

Nobeigumā – paldies visiem, kuri šo gandrīz 20 gadu garumā strādāja, lai nostiprinātu Latvijas enerģētisko neatkarību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Es domāju, ka būtu bijis korekti sākt šo atskatu par paveikto ar fakta atzīšanu, ka VIENOTĪBA agrāk uzskatīja citādāk – vajag plašāku koalīciju ar vairāk balsīm, bet mēs tagad saprotam, ka pietiek ar knapu vairākumu Saeimā, kurš dažkārt pat nespēj savākt kvorumu, lai nobalsotu par vienu vai otru likumprojektu. Mēs esam sapratuši, ka tā arī var strādāt. Tā būtu viena atziņa, ko tomēr vajadzēja, manuprāt, šajās debatēs pateikt.

Nākamā lieta, ko, man liekas, arī prasījās pateikt. Ņemot vērā, ka šis ir par paveikto, daudzi ir tikuši Saeimā, pateicoties bijušajam premjerministram, bijušajam ārlietu ministram, bet no viņa esam tikuši vaļā. Runa ir par Kariņa kungu. Un tagad esam tikuši vaļā vēl no trīs ministriem, tai skaitā savas partijas ministres Čakšas kundzes, kurai tagad mēs esam, lai panāktu viņas labvēlību, iedevuši amatu kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājai. Es domāju, tas būtu bijis korekti... vismaz pateikt paldies tiem ministriem, kas ir strādājuši, tas būtu bijis korekti, nevis tā, kā tas šodien izskanēja, pilnīgi ignorējot šo notikumu attīstību.

Ja runā par citām lietām, tad aizsardzības nozare... man nepatika, kā tā ir pārvaldīta, bet, kā atklājās, vienmēr var vēl sliktāk. Es domāju, ar jauno Aizsardzības ministrijas vadību diemžēl būs vēl sliktāk. Un, ja runā par kaut kādām konkrētām lietām, tad ir vesela virkne ar neizdarītiem mājasdarbiem ministrijā, kas netiek un netiek darīti. Ir publiskie uznācieni par to, cik labi ir ar dronu pasākumu, bet tie, kas ir bruņotajos spēkos, redz, cik īstenībā ļoti daudzas lietas ir bēdīgas saistībā ar dronu pasākumu. Diemžēl šī ir publiska sēde, un nevaru ieiet detaļās, bet ļoti daudzas lietas tur ir nesakārtotas vienkārši tāpēc, ka daudzi atbildīgie nemaz nezina, kas tur notiek.

Es varētu vēl atsevišķas lietas minēt, bet gribu pieskarties vēl birokrātijas mazināšanai, kas ir ļoti laba tēze. Ja runājam par praktisko pusi, varbūt kāds ir izmantojis – tādās vietās kā "Ikea" ir vietas, kur atstāt bērnu, kamēr vecāki iepērkas veikalā... ir iespēja aizvest bērnu. Agrākos laikos šajās vietās vajadzēja pateikt savu vārdu, uzvārdu, tālruņa numuru un bērna vārdu, uzvārdu. Tagad ir kāda pārbaude atnākusi un tamlīdzīgi, un šajās vietās, balstoties uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 404, katram vecākam prasa aizpildīt garu veidlapu, kurā ir jānorāda vecāku deklarētā dzīvesvieta, jānorāda vecāku personas kods, jānorāda bērna personas kods. Aizmirsi bērna personas kodu? Neko darīt – visu labu! Ceru, ka, protams, Kozlovska kungs sakārtos, lai beidzot bērniem atgrieztos normālie personas kodi atpakaļ. Bet birokrātija aug.

Kur vēl birokrātija augs? Krīzes vadības centrs – institūcija, kura prasīs papildu vienu miljonu, kur tiks izveidotas 15 štata vietas. Jā, tehniski tās tiek pārdalītas no vienas ministrijas uz citu, bet faktiski 15 jaunas štata vietas, no kurām... kas ir interesanti – tātad šis Krīzes vadības centrs atradīsies zem Valsts kancelejas, bet tam tiks veidoti stratēģiskie komunikatori, kaut kādi pieci gabali, un, kad es jautāju, vai tas nozīmē, ka Valsts kanceleja likvidēs savus stratēģiskos komunikatorus, atbilde bija: nē, tie būs papildu cilvēki. Vai tā ir birokrātijas mazināšana? Nez vai.

Vēl. Tas par aizsardzības nozari. Kā izskatās bruņoto spēku mācības? Man ir žēl to instruktoru, kuriem ir... te es, Sprūda kungs, aicinu paklausīties... man ir žēl to instruktoru, kuri organizē mācības, tāpēc ka mācību laikā viņi skraida ar veidlapām apkārt un vāc visu dalībnieku parakstus par to, ka persona ir iepazinusies ar drošības instruktāžu. Tad ir atsevišķa veidlapa, kur ir jāparakstās par to, ka vispār piedalījās mācībās, tad ir atsevišķa veidlapa par to, ka ir saņēmis ieroci.

Varētu apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Dombrava. Tad ir jāparakstās uz atsevišķas veidlapas par to, ka ir saņēmis munīciju. Ir jāparakstās vēl uz atsevišķas veidlapas par to, ka ir nodevis munīciju. Ja ir ņēmis granātu, tad vēl jāparaksta veidlapas. Tā teikt, birokrātijas paraugstunda. Tā vietā, lai persona ierastos bataljonā, nopīkstinātu savu dienesta apliecību, pie ieroču saņemšanas atkal nopīkstinātu dienesta apliecību un viss process tiktu automatizēts un digitalizēts.

Aizsardzības ministrs sapņo par to, ka Latvija būs dronu lielvalsts. Bet, piemēram, šāda praktiska lieta netiek atrisināta gadu no gada. Personas, kas organizē mācības, izdeg, tāpēc ka ir jāskraida apkārt ar papīriem, un, ja kāds papīrs nebūs kārtībā, tad priekšā sagaida lielas ziepes.

Bergmaņa kungs jau sēdē norādīja uz interesanto precedentu saistībā ar valsts rezervēm. Tātad tiek iepirktas rezerves, bet nav paredzēts, kur tās izvietos. Un lēmumus arī valdība nevar pieņemt ilgstoši – kur, cik vietās un tamlīdzīgi.

Es tomēr aicinu mazāk skaistās lietas runāt, kā būs, bet atrisināt tās praktiskās lietas un tad nākt un teikt... kā daži jūsu kolēģi vietā atnāca un teica: jā, bija problēma, rekur, mēs atrisinājām... labāk ar tādu pieeju iet, nevis stāstīt, cik viss ir rožaini, bet izdarīts faktiski nav. Labāk runājiet pēc tam, kad jau būs izdarīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai. (Dep. Z. Kalniņa-Lukaševica: "Drīkst apvienot debašu laikus?")

Z. Kalniņa-Lukaševica (JV).

Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidente! Godātie kolēģi! Pirmkārt, es gribu teikt paldies Ministru kabineta komandai un tās vadītājai par darbu šai vētrainajā laikā. Es domāju, pat mūsu opozīcijas kolēģi zina un saprot, ka tas nav viegls. Arī paldies opozīcijai gan par jēgpilniem priekšlikumiem, gan radošiem pārmetumiem, tie stiprina mūsu apņēmību darbam.

Šodien, diskutējot par valdības padarīto un nākotnes plāniem, esam situācijā, kad ir spēcīga ģeopolitiskā spriedze un pasaulē var notikt pārmaiņas globālās drošības jomā. Vai tās būs labas vai nelabas, ir atkarīgs arī no mūsu darba, tādēļ valdības darbs ārpolitikā un aizsardzības jomā ir īpaši svarīgs. Šobrīd vairāk nekā jebkad šīs abas jomas ir stingri saistītas ar iekšpolitiku.

Evikas Siliņas valdība ir drošības valdība. Šis ir laiks, kad izšķiras mūsu valsts nākotne, tādēļ drošība ir mūsu pirmā un galvenā prioritāte. Tādēļ, godātie kolēģi, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz trīs sekojošiem jautājumiem.

Pirmais – ārējā drošība. Ārējās drošības kontekstā Latvijā ir svarīga gan sabiedroto spēku klātbūtne un savu aizsardzības spēju stiprināšana, gan Krievijas ekonomiskā iegrožošana, kā arī maksimāla atbalsta sniegšana Ukrainai, kas cīnās par mūsu kopīgo drošību. Valdības vadītāja jau ļoti precīzi iezīmēja situāciju, padarīto un iecerēto, un šai kontekstā es gribu īpaši izcelt premjerministres panākto caur formālām un neformālām sarunām Eiropas līderu līmenī.

Viens no pēdējiem rezultātiem ir pagājušajā ceturtdienā Eiropadomes sanāksmē panāktās vienošanās un apņemšanās darīt vairāk mūsu reģionu aizsardzības stiprināšanai, papildu finansējums valsts aizsardzības spēju uzlabošanai un atbalsts Ukrainai. Šādi Eiropas Komisijas prezidentes priekšlikumi un Eiropas līderu lēmumi nerodas tukšā vietā vai paši no sevis bez neatlaidīga darba. Es zinu, cik daudz mūsu Latvijas premjerministre ir ieguldījusi darbu un enerģiju, lai to panāktu. Lai kā oponenti kritizētu un pārmestu, šis ir skaidrs fakts. Tieši Latvijas valdības vadītājas darbs tā panākšanā ir arī ļoti labi zināms daudzās citās Eiropas galvaspilsētās.

Otrais – par veicamajiem darbiem. Es papildus gribu īpašu uzmanību vērst uz ārvalstu iejaukšanās draudiem un demokrātijas apdraudējumu, kas vienlaikus ir ārējās un iekšējās drošības jautājums. Ārvalstu iejaukšanās ir kļuvusi par vienu no nopietnākajiem apdraudējumiem demokrātiskajām valstīm un sabiedrībām. Ārvalstu spēki izmanto dažādas metodes, lai ietekmētu vēlēšanas, grautu uzticību valdībām un radītu nestabilitāti, piemēram, kiberuzbrukumi, dezinformācijas kampaņas, politiskā un ekonomiskā iejaukšanās.

Piemēram, 2024. gada vasarā tika atklāti un slēgti Krievijā bāzētie dezinformācijas tīkli, kas darbojās Amerikas Savienotajās Valstīs. Piemēram, Ukrainā pagājušajā gadā tika apturēta 13 botu fermu darbība, kurās bija vairāk nekā 1,5 miljoni viltus sociālo mediju kontu, kas tika izveidoti un izmantoti, lai izplatītu dezinformāciju. Es domāju, mēs labi apzināmies, ka tie ir draudi, kas tiek vērsti arī pret Latviju. Tā ir realitāte, un ar to ir jāstrādā.

Valsts pienākums ir aizsargāt savas institūcijas un iedzīvotājus no ārvalstu iejaukšanās, tas nozīmē – stiprināt kiberdrošību, uzlabot vēlēšanu aizsardzību, pieņemt stingrākus likumus attiecībā uz slēptu ārvalstu finansējumu politiskajās kampaņās. Un tieši tikpat nozīmīga ir sabiedrības izpratne par dezinformācijas draudiem. Tas prasa no mums arī turpmākus ieguldījumus medijpratībā, izglītībā un neatkarīgo mediju atbalstā, jo uzticamas un pārbaudītas informācijas pieejamība ir daļa no tā, ko mēs varam saukt par kritisko infrastruktūru.

Un trešais – sabiedrības iesaiste un drošības sajūta caur rīcību. Kolēģi, mēs, visi šeit, zālē, esošie, tieši pirms nedēļas saņēmām vēstuli, kuru parakstījušas vairāk nekā 100 pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Vēstulē mēs esam aicināti iesaistīt pilsonisko sabiedrību skaidra vēstījuma nodošanā sabiedrībai par rīcību krīzes situācijās, izveidot civilās aizsardzības zināšanu un prasmju mācību kopumu un paplašināt iespējas iesaistīties, un caur to stiprināt sabiedrības drošības sajūtu. Ministru prezidente šorīt jau nepārprotami uzsvēra, ka valdība rūpēsies, lai pilsoniskās sabiedrības organizācijas tiktu iesaistītas kopīgajā darbā. Un es zinu, ka mūsu iekšlietu ministrs vēlas jau jaunnedēļ tikties ar vēstules autoru pārstāvjiem, lai vienotos par sadarbību.

Es arī vēlos izcelt šai kontekstā jauniešus kā sabiedrības grupu, kam jāpievērš lielāka uzmanība. Sarunās ar jauniešiem... jauniešu organizāciju pārstāvjiem izskan bažas par drošību un jauniešu zināšanām šai jomā. Jaunieši norāda, ka daudzi viņu vienaudži neizprot un nesaredz savu lomu valsts aizsardzībā, bet tajā pašā laikā daudzi jaunieši vēlas iesaistīties civilās aizsardzības jomā un spēju stiprināšanā krīzes situācijās. Tas nozīmē, ka mums ir jāparūpējas par vēl skaidrāku un pieejamāku informāciju par iesaistīšanās iespējām un jārunā jauniešiem saprotamā valodā.

Lai stiprinātu Latviju, ir būtiski iesaistīt.. un dot iespēju iesaistīties visai sabiedrībai, dot iespēju arī... dot savu pienesumu.

Lūdzu apvienot debašu laikus, lai pabeigtu runu.

Sēdes vadītāja. Bija jau apvienots.

Z. Kalniņa-Lukaševica. Tādēļ... nebija apvienots... labi..

Tādā gadījumā es teikšu paldies kolēģiem par darbu. Mums ir vēl ļoti daudz kas darāms Latvijas drošības stiprināšanai. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī valdība man atgādina vecu žiguli, kas grab un klab, bieži noslāpst, un tik tikko to knapi varēja pielaist ar tā saucamā restarta palīdzību. Tāpēc man liekas pārspīlēti to nosaukt un salīdzināt ar lepnu 4 × 4 džipu. Tomēr premjere ir piedāvājusi valdības uzrāviena 4 × 4 prioritātes.

Uzrāviens – tas izklausās labi. Taču kā tas uzrāviens izskatās realitātē? Tiek paziņots, ka šajā gadā uzrāviens būs birokrātijas mazināšana par 25 procentiem. Birokrātijas mazināšanas uzrāvienam veido pat īpašu komandu. Taču kaut kas ir piemirsts – birokrātijas mazināšanai jau 2023. gada 9. novembrī Ministru kabinetā tika izveidota Stratēģiskās vadības tematiskā komiteja, kuru vadīja pati Evika Siliņa. Komitejas uzdevums bija risināt dažādus starpnozaru jautājumus, tai skaitā birokrātijas mazināšanu un demogrāfijas politiku. Nezinu, kāds gals ņēma šo komiteju, kur tā pazuda ar visiem saviem uzdevumiem, bet šīgada uzrāviens atkal būs tā pati vecā zupa, tikai uzsildīta. Realitāte acīmredzot... nevis birokrātijas mazināšana, bet atkal tikai runas par birokrātijas mazināšanu.

Valdība lielās, ka minimālo ienākumu slieksnis ir palielināts no 20 uz 22 procentiem no ienākumu mediānas. Realitātē 1 procents no pensiju 2. līmeņa ir paņemts birokrātijas vairošanas izdevumiem. Maznodrošinātajiem atņemtas pārtikas pakas, samazināts mājokļa pabalsts. Realitātē trūcīgajiem atņem vairāk nekā iedod. 1000 eiro neapliekamais minimums pensionāriem – ļoti labi, taču diemžēl visi nesaņem tos 1000 eiro. 16 procenti saņem minimālo pensiju, 41 procents no senioriem, tas ir, 177 tūkstoši senioru, saņem pensiju līdz 500 eiro.

Panākums esot, ka saglabāta pievienotās vērtības nodokļa likme 12 procentu apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Taču pati Jaunā VIENOTĪBA paaugstināja šo likmi no 5 uz 12 procentiem un tagad pasniedz to kā sasniegumu, ka valdība notur pašu paaugstināto nodokļu likmi, nosaucot pie viena to arī vēl par pazemināto likmi. Nu, realitātē tā ir melošana sabiedrībai.

Tiekot turpināts valdības uzsāktais darbs pie demogrāfijas uzlabošanas atbalsta virzienu definēšanas. Strādājošie vecāki tagad saņems 75 procentus no piešķirtā pabalsta apjoma. Tiešām varens sasniegums! Vai tas ietekmēs demogrāfiju? Vai tā būs motivācija laist pasaulē bērnus? Par šādu sasniegumu labāk paklusēt un godīgi atzīt, ka realitātē demogrāfijai šai valdībai naudas nav. Tagad uzdosiet Labklājības ministrijai iesniegt plānu. Tas plāns jau sen ir uzrakstīts, prezentēts mums komisijā, un kaut jau rīt varat palielināt pabalstus. Un nevajag tēlot darbības, ja realitātē tām nav naudas.

Par diasporu. Tie cilvēki, kuri ir devušies prom no Latvijas, to ir darījuši tieši Jaunās VIENOTĪBAS politikas dēļ. Runājot, cik svarīgi uzturēt kontaktus un saglabāt latviešu valodu, tai pašā laikā jūs slēdzat tālmācību, lai šie bērni, kas dzīvo ārpus Latvijas, nevarētu turpināt mācības Latvijas skolās.

No pagājušā gada darbojas "Bērna mājas" pakalpojums bērniem, kas cietuši no vardarbības. Pagājušajā gadā šai mājā uzņemti 174 bērni, pārsniedzot plānotos rezultatīvos rādītājus. Vai par to ir jāpriecājas? Realitātē tas nozīmē, ka vardarbība pret bērniem pieaug.

Pagājušā gada decembra sēdē valdība vienojās par "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanu. Realitātē atkal tam naudas nav, bet turpinām runāt, ka būvēsim vilcienu caur Rīgu. Pālis Daugavā ir iedzīts, paviljons par miljonu arī būs, bet kur ir nauda dzelzceļa līnijas izbūvei caur Rīgu?

Varētu, lūdzu, apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot...

R. Petraviča. Jūs taču nevarat atbildēt uz galveno jautājumu – kur ir nauda priekš "Rail Baltica", kādēļ patiesībā arī tika uztaisīts valdības restarts. Tikai, lai valdība nekristu, Briškenam kompānijā tika pielasīti vēl divi ministri. Restarts ir uztaisīts, taču reālas atbildes par "Rail Baltica" jums nav.

Šajā gadā ir plānots īstenot visaptverošus pasākumus ceļu satiksmes drošībai. Realitātē tas nozīmē, ka cilvēkus vairāk sodīs, nevis uzbūvēs drošas automaģistrāles, jo miljardi valdībai paredzēti stipri apšaubāmām lietām. Drošība ir "Rail Baltica", bet tikai ne automaģistrāles?

Pagājušajā gadā veikti arī vairāki priekšdarbi, lai nodrošinātu efektīvāku vēja parku projektu attīstību – izstrādāti normatīvie regulējumi, kas nodrošina atbalstu vietējām kopienām, uztur tādas attiecības starp vēja parku attīstītājiem un iedzīvotājiem, kuras būtu savstarpēji izdevīgas. Jautājums – atbalsts kopienām no kā? Tās ir labdarības organizācijas? Kurš par to maksās? Un vai iedzīvotāju viedoklis vispār kādu interesē? Degradēta teritorija, īpašuma vērtības krišanās, draudi putnu sugu iznīcībai, ainavu izpostīšana, tūrisma sagrāve, ievērojama ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību. Tas ir tas sagaidāmais veiksmes stāsts un izdevīgās attiecības.

Un kā ar izglītības realitāti? Izglītības un zinātnes ministrija ir beigusi darbu pie jaunā skolu finansēšanas modeļa "Programma skolā". Turpmākie soļi paredz modeļa ieviešanu, ja būs finanšu resursi, bet ir aizmirsts pateikt, ka pagājušajā gadā Latvijā likvidētas 45 izglītības iestādes un 21 ir reorganizēta, tāpēc pareizāk to būtu saukt par skolu likvidāciju, nevis reorganizāciju.

Tātad – ko nozīmē 4 × 4 uzrāviens Jaunās VIENOTĪBAS izpildījumā? Tas būs uzrāviens reorganizācijā vai uzrāviens likvidācijā, kā jau tiek likvidētas skolas? Tas ir jautājums Siliņas valdībai.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Klātesošie! Mana sagatavotā runa bija jānoliek malā, un, iespaidojoties no Rokpeļņa kunga ģeniālā teiciena – neklausieties mūsu vārdos, skatieties mūsu darbos! –, nācās izveidot jaunu runu galvā. Tas, ko Rokpeļņa kungs teica, ir tīrākā patiesība, tīrākā patiesība! Proti, vārdos viss ir skaisti, a darbos – paskatīsimies!

Samazināsim pārtikas cenas ar dažnedažādām metodēm. Realitātē... vārdos viss ir skaisti, realitātē – dārgākās, vienas no dārgākajām pārtikas cenām Eiropā. Sviestam liek klāt pīkstuļus veikalā jau kā dārgai, ekskluzīvai precei, lai nezagtu. (Starpsaucieni. Starpsauciens: "Kurā vietā?")

Ejam tālāk! Labākā izglītības sistēma mūsu valstī ar nez kādām reformām un reorganizācijām – vārdos. Patiesībā ir likvidēti vairāki simti skolu jau pa šiem 16 vai cik... 20 gadiem, 400... cik tur... skolas likvidētas. (Starpsauciens.)

Zāļu cenas – pazemināsim zāļu cenas. Tanī pašā laikā lielai daļai zāļu cena ir pieaugusi, par receptēm jāmaksā. Un pats galvenais – ja 2018. gadā veselības budžets bija 800 miljoni eiro, šogad – 1,6 miljardi, pareizi? (Starpsauciens: "... deviņi!") 1,9 miljardi, tātad vairāk nekā divas reizes vairāk. A rindas ir samazinājušās? Mums cilvēki ir veselīgāki? Mums vispār ir labāka medicīnas sistēma palikusi?

Nākamais – 4 × 4 vai 6 × 6, nezinu, sauciet, kā gribat. Tātad, cik es nopratu, tika nomainīti vājākie ķēdes posmi, vājākie ministri. Par Auguļa kungu – tam es nekādi nevaru piekrist, ka viņš būtu bijis vājākais ministrs. Bet nu labi, pieņemsim. Satiksmes ministrs Briškens ar visiem saviem trūkumiem un visām lietām, kas ir notikušas saistībā ar "Rail Baltica", "airBaltic"... Tagad izskan ziņas par to, ka "airBaltic" gadu noslēgs ar 118 miljonu zaudējumu, pareizāk sakot, noslēdza. 517 miljonus mēs norakstījām. Un tur ir kaut kas labs? Humoram jau droši vien var arī pateikt, ka cietums, kurš tiks uzbūvēts Liepājā... ka tas būs trešais posms, mums ir "airBaltic", "Rail Baltica" un šis būs jānosauc "Jail Baltic".

Tagad par pašu svarīgāko, manā skatījumā, – drošību, kur arī vārdi neiet kopā ar darbiem. Tātad, ja jau mūs neaicina uz drošības sarunām, kur tiek risināti jautājumi par Eiropas un Latvijas drošību, es pat teiktu, Latvijas neatkarību, ja mūs neaicina uz sarunām – un tas ir fakts –, tad atbildiet man uz jautājumu: kur ir garantijas, ka nopietnā situācijā mums kāds nāks palīgā? Tātad ar runām viss ir kārtībā, ar dokumentiem viss ir kārtībā, viss ir. Mēs visu ievērojam, piezvanījām, atvainojāmies tā un šādi, bet fakts ir, ka mēs nesēžam pie galda, un tas ir šīs valdības nopelns. Tāpēc mums laika nav daudz.

Ir tikai divi varianti: vai nu jauna valdība, kas nekavējoties sāk strādāt un no šiem 230–250 tūkstošiem ierēdņu atlaiž 90–100 tūkstošus, integrējot viņus darba tirgū, nevis vienkārši atlaižot, kā tas ir bijis, ar ko es esmu saskāries. Valdība citādi nemācēja strādāt – nogriež naudu, un jūs tur paši tieciet galā. Šie 100 tūkstoši cilvēku ir jāintegrē tirgū caur integrācijas fondu, kamēr tas vēl vispār pastāv, un tas dos efektu... apmēram trīs miljardi eiro gadā. Tātad valdība... vai nu prezidentam ir jāatlaiž Saeima.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kristapam Krištopanam.

K. Krištopans (LPV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Dārgie parlamentārieši! Nav vērts turpināt kritizēt šo valdību. Es domāju, te neviens nav jāpārliecina, ka šī valdība un, iespējams, arī šī Saeima ir sevi pilnībā izsmēlusi un pēc būtības ir rīcībnespējīga. Teikšu vien to, ka no visām Eiropas Savienības ekonomikām ir tikai divas, kuras kopš 2023. gada 17. septembra, kad Siliņas kundze kļuva par premjeri, ir samazinājušās. Viena no tām ir Latvija. Viktora Valaiņa sapnis par ekonomikas dubultošanu ir jau izsapņots, pat nepieverot acis.

Tādēļ tā vietā, lai kritizētu, es iezīmēšu galvenos virzienus, ko mēs darītu, ja būtu pie varas, lai restartētu valdības darbu. Tās nav bezjēdzīgas rokādes, bet gan reāla rīcībpolitika.

Tātad numur viens – budžeta veidošanas process. Tas ir ļoti svarīgi. Nekavējoties jāievieš nulles budžeta princips. Jāpārskata pilnīgi visi izdevumi no pamatiem. Premjeram šodien būtu jādod rīkojums visiem ministriem, lai viņi veic pilnīgu valsts aparāta funkciju auditu. Jā, tas ir smags darbs, bet par katru programmu, katru apakšprogrammu ir jāpierāda sabiedrībai, kāpēc tāda ir nepieciešama. Un šeit nav runa tikai par ministrijām. Ņemsim par piemēru Sabiedrības integrācijas fondu. Kopš 2019. gada tas mums ir izmaksājis 150 miljonus eiro. Kādi ir šī fonda mērķi? Kāda ir tā misija? Es iegāju internetā, iegāju viņu mājaslapā un izlasīju: "Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina efektīvu sabiedrības saliedēšanas politikas īstenošanu." Vai kāds ir uzdevis jautājumu, cik efektīvi tas norisinās? Cik lietderīgi šī nauda ir tikusi tērēta? Kādi mērķi ir sasniegti? Kas ir izdarīts?

Numur divi – nodokļu regulējums. Mūsu valstī ir 16 valsts nodokļi un 110 valsts un pašvaldību nodevas. Pieci, pareizāk sakot, seši no šiem nodokļiem ģenerē 98 procentus no visiem budžeta ienākumiem. Nekavējoties mums vajag pārskatīt visas pārējās nodevas, nodokļus, jo liela daļa no tiem ir dārgi un sarežģīti administrējami.

Turpinot par nodokļu tēmu, es gribu pieskarties valsts kapitālsabiedrībām, kurām ir milzīga peļņa. Paņemsim par piemēru "Latvenergo", kurai pirms diviem gadiem peļņa bija 350 miljoni. Bet rodas jautājums – no kurienes tā peļņa nāk? Tā peļņa nāk no mūsu maciņiem. Pēc būtības tas ir slēpts nodoklis. Visām šīm valsts kapitālsabiedrībām būtu jāstrādā pa nullēm, un tai naudai būtu jāpaliek sabiedrībā.

Nākamais – Eiropas fondi. Mēs neesam apguvuši 800 miljonus naudas, kas ir mūsu priekšā, ko mēs varētu paņemt. Mūsuprāt, tas ir krimināli.

Protams, nevar nepieminēt "Rail Baltica". Ir simt un viens iemesls, kāpēc šo projektu vajadzētu apturēt nekavējoties. Bet es ar jums dalīšos ar to iemeslu, kas rezonē man personīgi visvairāk. Beļģija un Holande pēc platības ļoti līdzīgas Latvijai, kopā – 31 miljons iedzīvotāju. Un pat tur pasažieri tiek dotēti. Mums nav ne cilvēku, ne kravu. Kāda velna pēc mēs turpinām šo bezjēdzīgo projektu?

Citstarp varbūt nedaudz ar humoru. Ja Atis Švinka rīt sarīkotu preses konferenci un pateiktu: "Es atlaižu Gausu un es apturu "Rail Baltica"," viņš uzreiz kļūtu par vispopulārāko Latvijas politiķi. Bet, Ati, nedari to! Tad, kad mēs būsim pie varas, mēs to izdarīsim.

Pasaule mainās, un šis ir ne tikai izaicinājumu laiks, šis ir arī milzīgu iespēju laiks. Mēs redzam, kas notiek Argentīnā, mēs redzam, kas notiek Amerikā, un, ja jūs šīs iespējas nespējat saskatīt, dodiet vaļu tiem, kuri tās redz. Tas, ko mēs piedāvājam, ir restarts. Tas, ar ko jūs nodarbojaties, ir agonija.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (LPV).

Lūdzu, apvienojiet manus runas laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

L. Liepiņa. Varēja jau, protams, patikt Evikas Siliņas pieklusinātais balss tembrs šodien un tāds nevainīgās avs tēls, bet āža kāja nepieviļ un lien ārā. Un arī tagad tas ir ļoti klasiski, ka Ministru prezidente neklausās opozīcijas uzrunas. Un es jau kuro reizi runāju ar tukšu krēslu. Iepriekšējā sasaukumā bija tāds kartona Jurašs, varbūt jāpadomā par kartona vai kādu citu izstrādājumu... varbūt Siliņas kundze. Bet tas tā.

Siliņas kundze tieši bija vienā laivā ar Kariņu, kuram es vēlēju pirmās izglābt dāmas tad, kad premjera laiva grims, un tā laiva grima. Tomēr Kariņš ne vien izglāba savas dāmas toreiz, bet arī atstāja mantojumā Ministru prezidenta amatu. Viņš atstāja to mantojumā nevienam citam kā savai parlamentārajai sekretārei, jums, Evika Siliņa. Un šodien mums jau ir izveidojies tāds parlamentāro sekretāru fetišs, jo nedēļas laikā trīs parlamentārie sekretāri ir kļuvuši par ministriem.

Tad te būtu jautājums: tad ir tāds Evikas Siliņas valdības restarts? Es domāju, varbūt es kaut ko nesaprotu un varbūt kaut ko nezinu. Tad es ņēmu veco labo gūgli un iegūglēju, kas ir restarts. Skaidrojošajā un sinonīmu vārdnīcā es radu atbildi: "Automātiskais restarts ir programmas atkārtota palaišana tās izpildes gaitā bez otrreizējas uzdevuma ievades."

Nu tad jau tā arī sanāk – bez otrreizējas uzdevuma ievades. Izlasīšu vēlreiz: "Automātiskais restarts..." Varbūt palabojiet, varbūt ir manuālais, es nezinu... "Automātiskais restarts ir programmas atkārtota palaišana tās izpildes gaitā bez otrreizējas uzdevumu ievades." "Tēzaurā", starp citu. Nu, un tad sanāk... Kā tas ir dzīvē? Dzīvē jūs visi to esat darījuši. Izrauj štepseli, aizskaita līdz 10 un štepselē atpakaļ. Un kā sanāk Evikai Siliņai? Evikai Siliņai sanāk: izmet ministru, aizskaiti līdz 10 un ieliec izbrāķētos ministrus vadīt divas ietekmīgākās Saeimas komisijas – kūrēt Latvijas valsts budžetu un organizēt biznesu. Ģeniāls valdības restarts, vai ne? Vai arī – kā lielākā un gudrākā Saeimas frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA piekrita, ka valdības brāķi atkal kaut ko vada? Nu, kā? Tāda bija jūsu vienošanās, vai tad ne? Un jums, Evika Siliņa, vēl joprojām liekas, ka cilvēki ir muļķīši un par šiem štepseļiem, kas it kā notur jūsu valdības līdzsvaru, neko nesaprot?

Un tad paturpināsim par laivām. Es toreiz runāju par Kariņa Jaunās VIENOTĪBAS laivu. Un šodien ir nenormāli populāri jūsu valdības ministriem, kam vien nav slinkums, runāt par būšanu kopā vienā straumes laivā, atsaucoties uz Ginta Zilbaloža runu Oskara ceremonijā. Par ministres gozēšanos (Starpsauciens.) ceremonijā uz sarkanā paklāja es pat nerunāšu. Bet, kā sacīt, viss mums notiek labākajās tradīcijās.

Tad es tā skatos par to būšanu vienā laivā, laivā, kas no Kariņa airu laivas nu jau ir kļuvusi par "Titāniku" un kas acīm redzami grimst. Bet kaut kur pa ceļam Evika Siliņa vēl ir gatava muzikantus nominēt par ministriem – nu, lai spēlē vienā laivā.

Bet es negribu būt tajā vienā laivā, un es neesmu. Un zināt kādēļ? Kādēļ es negribu? Tādēļ, ka gadu gadiem jūs neredzat acīm redzamo – ka jūsu laivai apkārt dreifē simtiem citu. Vienā ir pensionāri, par kuru izdzīvošanu šobrīd brīnās pat ūjinātāja Solvita Āboltiņa. Kādā citā laivā dreifē ģimenes ar bērniem. Vēl citās – skolotāji, uzņēmēji, cittautieši un varas elitei nepiederošie. Ir tūkstošiem laivu, kuras VIENOTĪBAS klibā politika uz neatgriešanos ir aiznesusi svešumā. Un es negribu būt Evikas Siliņas laivā kopā ar cilvēkiem, kuri kar sev pie krūts ne savus ordeņus. Es negribu būt kopā ar cilvēkiem, kuri saka vienu, bet dara citu. Es negribu būt laivā, kuras kapteine nesēž šeit savā ikgadējā ziņojumā. Es negribu būt laivā, kuras kapteine savu priekšgājēju ir "nositusi ar airi", tagad mēģina saprast, kam domāts ir kompass, bet sūci laivā bloķē ar ministru portfeļiem.

Šodien Evika Siliņa no šīs tribīnes teica, ka Latvijas spēks un Latvijas nākotne ir Latvijas cilvēkos. Jā, es tam piekrītu, un es pajautāju, ko viņi vēlētos teikt, ja viņi būtu šeit, tribīnē? Es citēšu: "Labprātīgi atzīstiet savas valdības fiasko un dodieties rakstīt memuārus, lai citi politiķi varētu no jums mācīties, kā nevajag vadīt valdību." Un no sevis es vēl piebildīšu: ir politiķi, kuru karjeras griesti drīkst būt parlamentārais sekretārs un ne vairāk, un te es domāju tieši tukšā krēsla īpašnieci Eviku Siliņu.

Mana Latvija ir mana atbildība par cilvēkiem, kuru nav un, iespējams, nekad nebūs jūsu laivā.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Viktoram Valainim.

V. Valainis (ekonomikas ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, runājot par gada laikā padarīto un par to, kas ieplānots, šodien mēs redzam, ka tā ekonomiskā situācija nav tāda, kā mēs visi gribētu, un tam ir objektīvi iemesli, par kuriem daudzi no jums jau labi zina. Mūsu ekonomika piedzīvo ļoti sarežģītus laikus, bet tajā pašā laikā esmu pārliecināts, ka mūsu ekonomika caur to paliek arī stiprāka.

Ja mēs skatāmies uz tiem jautājumiem, kas šodien būtu prioritāri jāizvirza, tad, protams, kapitāla pieejamība mūsu ekonomikā ir izšķirošs jautājums, lai mēs varētu veiksmīgi attīstīties... naudas ieplūšana mūsu ekonomikā, tāpēc arī mēs esam jau izstrādājuši plānu tuvākajiem trijiem gadiem, nospraužot konkrētus mērķus, lai panāktu to, ka kredīta atlikums mūsu finanšu sektorā no 14 procentiem IKP pieaug uz 17 procentiem IKP. Tas ir trīs gadu plāns.

Arī investīciju apjoms mūsu ekonomikā palielinās... ārvalstu investīciju apjoms mūsu ekonomikā palielinās no 22 uz 32 miljardiem eiro. Un pie šiem mērķiem ir jāpieturas, lai tos sasniegtu. Lai to izdarītu, ir 17 dažādi uzdevumi dažādām ministrijām, kas tuvākā laikā būs arī jāīsteno.

Ja mēs skatāmies, kāda ir esošā situācija, es teiktu, ka mums diezgan veiksmīgi izdodas iekustināt, piemēram, to pašu biznesa parku attīstību. Mēs zinām, ka Liepājā un Ventspilī ir ap 500 hektāru lieli biznesa parki, kas ir paraugs tam, kā vajag attīstīt ostu teritoriju. Šobrīd arī Rīgas brīvostā veidosies tieši tāds pats biznesa parks aptuveni 230 hektāru apmērā, tūlīt pat uzsāksies pirmie būvdarbi infrastruktūras izveidei. Tas ir virziens, kurā ir jāturpina mērķtiecīgi attīstīties. Līdz šim šāda veida aktivitātes diemžēl nenotika.

Tas pats arī Jelgavā. Jelgavā tiek veidots, attīstīts jauns biznesa parks 300 hektāru apmērā. Ikviens var aizbraukt paskatīties, kādā veidā tas notiek un iet uz priekšu. Tā ka (Starpsauciens: "... paldies Nacionālajai apvienībai!")... tā ka pie šiem jautājumiem jāstrādā.

Es teiktu īpašu paldies arī Nacionālajai apvienībai, ka jūs veiksmīgi attīstījāt vēja parku Jelgavas novadā, un vēja parka attīstība ieguva tādu ļoti ātru dinamiku jūsu... attīstības laikā. Šobrīd tiešām jūs varat redzēt – šis vēja parks tiks uzbūvēts, jau tiek veidoti pievedceļi, projekts jau tiek īstenots. Un pēdējo 20 gadu laikā tas būs pirmais īstais vēja parks Latvijā, kur uzbūvēja nevis kaut kādas mazas turbīnas, bet tas būs kārtīgs vēja parks. Un mēs beidzot ieraudzīsim, ka šajā tēmā kaut kas sāk attīstīties.

Godātie kolēģi, es domāju, ka jautājumi, pie kuriem... šodien tiek apskatīti arī par "Altum" kā bankas izveidi... kas izskanēja no šīs tribīnes... Nonākt pie "Altum" kā bankas, nezinu, cik tas ir mērķtiecīgi, bet to, ka mēs caur "Altum" tūlīt piecas reizes palielināsim garantiju apjomu mūsu uzņēmējiem – no pieciem miljoniem uz 25 –, tas gan notiks tuvākā mēneša laikā, lai bankas, finanšu sektors varētu dot lielākus un lielākus kredītus, lai varētu dot iespēju attīstīties mūsu biznesa sektoram. Tā rezultātā... kaut vai viens piemērs. Tepat, Rīgā, tiks īstenots lielākais biznesa konferenču centrs Baltijā, kas kļūs par kārtīgu magnētu tūrisma piesaistīšanai no visas pasaules tieši kā galvenais centrs biznesa tūrismam – Rīga. Un tas tieši šādu programmu dēļ varētu tikt īstenots.

Bet, kolēģi, es gribētu teikt, ka birokrātijas mazināšanā diezgan daudz tomēr arī ir izdarīts jau šī gada laikā. Es ar pilnu atbildību varu pateikt, ka jau izdarīto darbu rezultātā, dažādu normatīvu, Saeimas lēmumu dēļ, būvniecībā izmaksas ir samazinātas. Visdažādāko normatīvu dēļ var droši pateikt: jau šobrīd izmaksas būvniecības attīstītājiem tiek samazinātas par 15 līdz 20 procentiem, neskatoties uz to, ko mēs vēl plānojam darīt.

Lai saprastu, piemēram, Ainārs Šlesers taisās attīstīt "Waterfront" projektu. Katra septītā māja Siliņas valdības darbības rezultātā būs bez maksas. Jūs to varat uzdāvināt sabiedrībai atpakaļ, tā ir jūsu izvēle, bet katra septītā māja būs bez maksas. (Aplausi.) Ja mēs turpināsim šādā veidā strādāt un jūs pieņemsiet grozījumus Būvniecības likumā, tad katra piektā māja, pilnīgi ar garantiju, būs bez maksas. (Starpsauciens.) Varam uztaisīt tās par sociālajām mājām... bet tas attiecas uz visiem, arī uz tiem investoriem, kas Rīgā plāno attīstīt pat tūkstoš jaunu dzīvokļu. Man ir prieks, ka mums ir tādi investori, kas ir apliecinājuši šādu vēlmi, iegādājušies īpašumus un plāno reāli veikt un attīstīt šos projektus.

Tā ka darba mums ir daudz, apstākļi nav viegli, bet esmu pārliecināts, ka, visiem kopā strādājot, mēs varam panākt rezultātu.

Es vēlos apvienot... ja ir tāda iespēja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot...

V. Valainis. Kolēģi, daudz tiek runāts par militāro industriju. Tāpēc turpmākās minūtes veltīšu tieši tam. Krištopana kungam pilnīga taisnība par 800 miljoniem... ko jūs minējāt. Manā ieskatā, tas nav normāli, ka ministrijas nav spējušas apgūt līdz galam 800 un vairāk miljonu eiro. Tie ir finanšu līdzekļi, kas ir pieejami mūsu attīstībai, un pēc pēdējo nedēļu komentāriem, kas ir nākuši no Eiropas Komisijas prezidentes puses par to, ka šo naudu varētu novirzīt militārajai industrijai, Latvijai tā ir izcila iespēja, kas jāizmanto. Tādēļ mēs virzīsim uz priekšu iniciatīvas pārdalīt vismaz daļu tās naudas. Manā ieskatā, 200 miljoni eiro militārās industrijas attīstībai no šīs naudas būtu pašā reizē. Šodien šeit attīstīt arvien vairāk un vairāk ražotņu, lai mēs varētu ražot ne tikai savām vajadzībām, bet arī eksportēt pārējai pasaulei.

Es nupat biju Izraēlā, atgriezos no vizītes, kur redzēju, kā šajā valstī notiek šīs darbības. Un, lūk, daži skaitļi. Viņiem aizsardzības budžets – 25 miljardi. To plāno pacelt uz 35 miljardiem, bet investīcijas, kas aiziet aizsardzības industrijā – 25 procenti pašu vajadzībām, 75 procenti eksportam. 75 procenti! Viņi attīsta savu ekonomiku tādā veidā. Un tas ir virziens, kādā jāiet.

Mēs lokalizējām "Patria" ražotnes Valmierā, bet tas nav panākums, ar to nevar lepoties. Lepoties varēsim tad, kad mēs "Patria" pārdosim poļiem, lietuviešiem un... citām valstīm. Tad tas būs sasniegts rezultāts. Ar lokalizāciju nepietiek. Vajag pārdot šo saražoto produkciju citām valstīm, citām ekonomikām, un tad būs rezultāts.

Kolēģi, strādāsim kopā! Apstākļi nav vienkārši, bet es ticu, ka varam panākt rezultātu, lai Šlesera kungs katru piekto māju "Waterfront" varētu uzdāvināt Latvijas sabiedrībai kā sociālo namu. Gan jau noderēs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Stobovai. (Dep. I. Stobova: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri, kuri vēl... kuriem bija laiks! Kolēģi deputāti! Iepazīstoties ar ziņojumu, mani ļoti uzrunāja sadaļa, kura skar izglītību un iekļaujošo izglītību. Kā mēs redzam, laikam parlamentārajiem sekretāriem nav bijis laika kārtējo reizi apmeklēt darbu, jo viņi ir ļoti aizņemti. Laikam notiek kāda slepena komisija, kurā viņi piedalās.

Es savu ziņojumu pamatošu, tāpēc ka šeit ļoti daudzi mīl datus un faktus. Par Valsts kontroles ziņojumu par ieteikumiem speciālās izglītības jomā. Ziņojumā min to, ka valdība nodrošina pieejamu iekļaujošo izglītību visos izglītības līmeņos, uzsāks attīstīt integrētu skolas kopienu jeb pašvaldības izglītības ekosistēmas pieeju, veicinot starpinstitucionālu sadarbību... un izglītojamiem ar vecākiem un iesaistot tos izglītības procesā. Ļoti sarežģīts vārdu savārstījums, kas patiesībā slēpj ļoti konkrētu 11. februārī izskatītu jautājumu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kur Publisko izdevumu un revīzijas komisija... Valsts kontrole ziņo, ka tikai nepilnu mēnesi pirms termiņa beigām sanāca kopā grupa, kas sāka izskatīt, kā tad notiek jautājumi iekļaujošajā izglītībā. Pēc gada, kad tika sniegti ieteikumi, nekas tā arī nenotika. Joprojām nevar saprast, kas ir svarīgāka – Labklājības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija vai Valsts kanceleja. Vairāk nekā trīs gadu garumā tā arī nevarēja saprast, kuram tad to deleģējumu nodot. Pateica, ka laikam tomēr būs Izglītības likums. Kā mēs redzam, šis process tā arī ir palicis bez izmaiņām, kaut kopējā vispārīgās izglītības budžetā tam ir paredzēti 49 miljoni.

Mēs sakām, ka tiks pilnveidotas digitālās platformas, tiks nodrošināta pieejama izglītība gan pieaugušajiem, gan bērniem, bet tajā pašā brīdī mēs paziņojam, ka attālinātā izglītība kaitē iekļauties sabiedrībā, mēs gribam mazināt sociālo atstumtību, bet tajā pašā brīdī mēs sakām – neklātienei nebūt. Mēs neiedziļināmies, mēs nesekojam un mēs nedomājam. Es gribētu teikt: ja Ministru prezidentei būtu kvalitatīvs parlamentārais sekretārs, kurš neierastos tikai tajā brīdī, kad izskata amatu savienošanas ar pašvaldības deputātu savienošanu, lai sasniegtu atalgojumu, līdzvērtīgu Valsts prezidentam, tad laikam viņš viņai varētu pateikt, ka šādu informāciju iekļaut ziņojumā nav godprātīgi un tas ir pretrunā. Līdz ar to mēs redzam, ka paviršs darbs, kurš tiek palikts zem nosaukuma "restarts", nesasniedz kopējo mērķi. Mēs īstenībā gribam, lai nemainot kaut kas mainās.

Ja mēs runājam, kā Ministru prezidente minēja, par Mākslīgā intelekta centru, cik svarīgs tas ir bijis, es piedalījos visās darba grupās, ar mani kopā no Saeimas deputātiem bija Burova kungs un Kristovska kungs. Vairāk nevienu citu šis jautājums neinteresēja. Es pārstāvu opozīcijas partiju, un mani varētu absolūti neuztraukt, kā viens no valdības stūrakmeņiem tiek virzīts, vai tas iet vai neiet, bet man ir atbildība pret tiem uzņēmējiem, pret tiem cilvēkiem un sabiedrību, kuru jūs pārstāvat un arī es. Es gribu dzīvot modernā, mūsdienīgā Latvijā, nevis tikai rakstītā uz papīra, bet realitātē. Mēs runājam par digitālo sabiedrību, bet tai pašā brīdī mēs to ignorējam. Ja Latvija, kur tālmācības vidusskola ir vieni no labākajiem rezultātiem, salīdzinot ar visām pārējām ģimnāzijām, kāpēc mums neizmantot šīs zināšanas, kāpēc neizmantot šos materiālus? Bet pateikt – nē, mums tas... Nav izpratnes, tāpēc mēs nevirzāmies uz priekšu. Ziņojums nav tikai atskaite, ziņojums ir atspoguļojums tam, kas notiek patiesībā. Un, ja, lietojot daudz un dažādu svešu vārdu, kā arī... ko minēja Linda Liepiņa (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

I. Stobova. ... nenozīmē, ka par tiem ir izpratne. Un tādu ir savārīts daudz un dažādi.

Līdz ar to es aicinu tomēr iedziļināties savā rīcībā un virzīties saskaņā ar faktiem, nevis pēc tā, kā liekas. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Dep. A. Kiršteins: "Lūdzu apvienot debašu laikus!")

Lūdzu apvienot debašu laikus.

A. Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Ja mēs skatāmies Satversmi, tur ir teikts, ka Latvijas valsts ir izveidota (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi!

A. Kiršteins. ... lai garantētu latviešu nācijas, valodas, kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Vai šī valdība tiek ar to galā? Katras valdības panākumus vērtē pēc tā, vai iedzīvotāju skaits valstī pieaug vai samazinās, vai dzimstība pieaug vai samazinās. Pēdējos 16 gados... kopš pirmo reizi Valdis Dombrovskis 2009. gadā kļuva par premjeru, Latvija ir zaudējusi 25 procentus (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

A. Kiršteins. ... Latvija ir zaudējusi 25 procentus no saviem iedzīvotājiem, tas ir, ceturto daļu, tai skaitā latvieši ir samazinājušies Latvijā vairāk nekā par 400 tūkstošiem. Šis Latvijas tautas zaudējums, Latvijas valsts zaudējums procentuāli ir 50 reižu lielāks nekā trīs gadu karā starp Krieviju un Ukrainu kopā.

Pēc ASV datiem, Ukraina un Krievija trīs gados ir zaudējušas apmēram vienu miljonu cilvēku – sakropļotu, ievainotu un kritušu. Latvija ir zaudējusi pusmiljonu. Tajās valstīs kopā ir nepilni 200 miljoni, mums ir nepilni divi miljoni. Starpība ir 50 reizes... Latvija zaudējusi pēdējos 15 gados.

Kāda situācija ir lielākajās Latvijas pilsētās atbilstoši šiem Satversmes uzstādījumiem? Šodien varat apskatīties "Latvijas Avīzē". Iedzīvotāju skaits... latviešu skaits lielākajās pilsētās: Rīgā – 47 procenti, Daugavpilī – 21, Jūrmalā – 52, Rēzeknē – 48. Kāda situācija ir novados? Augšdaugavas novadā – 44, Olaines novadā – 47, Salaspilī – 51.

Kur latvieši ir palikuši? Latvieši ir palikuši Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā, Francijā. Tātad viņi jau ir nogādāti uz turieni, kur viņus aizsargā šo valstu kodollietussargs. Valdība ir pamēģinājusi jau ceturto daļu... un šos cilvēkus, kuri jau ir drošībā, kaut kādā veidā ir izsūtījusi. Vēl 15 gadi, un lielākā daļa latviešu jau būs pilnīgā drošībā. Teritorija tiek intensīvi attīrīta.

Par drošību. Es negribu šeit tērēt laiku. Par to jau viss ir pateikts. Es piekrītu... šodien arī "IR.lv" varat izlasīt bijušā Nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka Graubes kunga teikto. Vienīgais modelis, ko Latvija varētu attīstīt, būtu kā Šveicē, tas ir, katrs cilvēks ir bruņots. Es vienmēr esmu teicis: ja Somijā ir 300 tūkstoši, Latvijā jābūt 100 tūkstošiem. To nevar mūsu armija, kurai aktīvajā karadienestā ir kādi seši septiņi tūkstoši, kur ir liela daļa visādu sekretāru un grāmatvežu, vai 10 tūkstoši zemessargu, no kuriem labi ja puse atnāks. Tātad kaut kādas sadursmes gadījumā mēs varētu būt tur 15–16 tūkstoši. Salīdzinājumam es varu pateikt, ka tikai Kurskas apgabalā Krievijas karaspēkam ir vairāk nekā 50 tūkstoši kareivju.

Šādā veidā mēs neko nevaram atrisināt. Šai valdībai ir palikuši 18 mēneši. Līdz ar to varbūt nevajadzētu arī sevišķi pūlēties, jo ir vajadzīga pilnīgi jauna valsts uzbūves koncepcija.

Labklājība. Vai jūs zināt, ka mums katru gadu klāt nāk apmēram četri tūkstoši vēža slimnieku, 10 gados – 40 tūkstoši? Mums nav kopējā vēža reģistra valstī, mums nav pietiekami zāļu daudziem cilvēkiem, jo viņi nespēj nopirkt šīs dārgās zāles. Budžetā pietrūkst apmēram 40 miljonu. Kur šī nauda paliek, es pateikšu drusciņ vēlāk.

Mums nav konkurējošas izglītības. Ā... nu mēs vēl redzējām – slimnieki trīs stundas guļ ārpusē neatliekamās palīdzības mašīnās, ātrās palīdzības mašīnās, jo Stradiņa slimnīcā ir pārslogota uzņemšanas nodaļa. Tam arī neatliek naudas.

Tas parāda valdības attieksmi pret iedzīvotājiem. Izglītība ir konkurētnespējīga. Gadiem tiek runāts par to, un Izglītības un zinātnes ministrija nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc mums ir divas sistēmas – vidusskolas un ģimnāzijas. Mēs zinām, ka ģimnāzijas ir domātas augstskolām. Tai pašā laikā mums nav astoņgadīgo pamatskolu, kur jau devītajā gadā šos bērnus varētu orientēt kaut kādai profesionālai arodizglītībai. Katastrofa ir ar mazajām skolām.

Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā skatījāmies, ka, piemēram, skolēnu autobusi, kas stundām brauc kaut kur ziemā... tur notiek bērnu piekaušanas, bulingi... no dažādām skolām tiek savākti dažāda vecuma bērni. Tas viss pārsvarā ir radīts pēdējos 15 gados.

Tagad daži vārdi par klimatu. Te priecājas. Jūs zināt, ka tie 18 gigavati pie Latvijas 0,9 patēriņa... Latvijā nemaz nav tik daudz teritorijas, kur izmitināt, ir jānojauc puse apdzīvoto ciemu, kas tagad intensīvi notiek. Tātad visa šī klimata histērija, vēja elektrostacijas ir ņirgāšanās par Latvijas iedzīvotājiem. Un es gribu brīdināt uzņēmējus: jūs visi zaudēsiet savu naudu, jo pašreiz šī būvniecība notiek, pārkāpjot vismaz 11 likumus. Tiek pārkāpta Satversme, kas garantē īpašuma vērtību vai aizsardzību, īpašuma... kritums tur ir no nulles līdz 50 procentiem. Veselīga vide, ko garantē Satversme... septiņu astoņu kilometru attālumā (proporcionāli megavatiem) šo elektrības ģeneratoru skaņa atgādina reaktīvās lidmašīnas rūkoņu.

Eiropas Savienības direktīvas par sertifikāciju, pārbaudot piegādātājus, netiek ievērotas, jo piegādā no valstīm, kurās netiek aizsargāti ne strādājošie, ne bērni.

Nedaudz par latvisku Latviju. Tūkstošiem cilvēku katru gadu iebrauc no mums svešām kultūras telpām. Ir tāda augstskola ISMA – Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola. Pagājušajā gadā uzņemti 1500, pabeiguši – drusciņ virs simta. Kur paliek 1400? Šai augstskolai ir filiāle Fergānā. Ļoti vienkārši: jūs iemaksājat 3000... pēc nedēļas šo skolu jau var pamest, jums ir TUA uz trim gadiem. Formāli Imigrācijas likums neprasa neko ziņot, bet to var darīt.

Runājot par tautsaimniecību. Zaudējumi: "airBaltic" – 118 miljoni, "Rail Baltica" – protams, miljardos, klimata histērija – miljardos. Nicinājums pret savas valsts pilsoņiem, slimajiem, invalīdiem, lauku bērniem, skolām un tā tālāk. Palikuši 18 mēneši... pacietīsim, ja? Bet mums ir jāstrādā, lai izveidotu koncepciju un domātu, ko mēs ievēlēsim pēc 18 mēnešiem. Šeit nekas nav labojams un nekas nav uzlabojams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu iesniegumu.

Deputāti Edmunds Jurēvics, Harijs Rokpelnis, Edmunds Zivtiņš, Andris Šuvajevs, Svetlana Čulkova, Edgars Tavars un Raivis Dzintars lūdz pabeigt Ministru prezidentes Evikas Siliņas ikgadējā ziņojuma izskatīšanu un tad rīkot pārtraukumu. (Starpsaucieni: "Jā!")

Labi, turpinām.

Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.

J. Klotiņš (NA).

Labdien, cienītās dāmas un kungi, priekšsēdētājas kundze, Ministru prezidentes kundze! 2022. gadā, kad Ministru prezidents bija Krišjānis Kariņš, vairāki no jums tad vēl bija Saeimas deputāti, tika izskatīta Tautas ataudzes stratēģija – profesionālu cilvēku izstrādāts dokuments, kurā bija ļoti labi priekšlikumi, ko valdība var darīt, ko Saeima var pieņemt, iestrādāt likumos, kas palīdzētu Latvijas ģimenēm ar bērniem, kas iedrošinātu bērnu vecākus dāvāt dzīvību vēl kādam bērnam. Katrs bērns ir svētība ģimenei un visai sabiedrībai. Diemžēl tika ievēlēta jaunā Saeima, tika veidota nākamā valdība, un šī Tautas ataudzes stratēģija netika ņemta vērā.

Ļoti labi, ka šogad janvārī, lielā mērā pateicoties Valsts prezidentam Rinkēviča kungam, arī valdība tā kā sāka teikt, ka demogrāfija ir prioritāte. Es gribu teikt, ka tautas ataudze ir prioritāte. Demogrāfija ir plašāks jēdziens, tas ietver arī imigrāciju, migrāciju... un tā.

Jūs, vairāki kolēģi, šodien runājāt par to, kāpēc jums liekas – opozīcija tā kā nenāk talkā, nesniedz priekšlikumus. Redziet, Tautas ataudzes stratēģija bija jau pirms vairākiem gadiem – priekšlikumu kopums, ko varēja darīt. Diemžēl laiks tika zaudēts. Ģimenes valsts pabalsts netika pārskatīts, bērna kopšanas pabalsts netika pārskatīts. Beidzot šogad ir kaut kāda apņemšanās. Es ļoti ceru uz jauno labklājības ministru, ka viņš būs neatlaidīgs, nepiekāpīgs. Mēs viņu atbalstīsim, lai beidzot bērna kopšanas pabalsts tiktu pārskatīts, pielīdzināts 50 procentiem no vidējo ienākumu mediānas, kaut gan tiem būtu jābūt visiem 70 procentiem. Kāpēc to nevarēja darīt?

Vēl viens priekšlikums bija budžeta apspriešanas laikā – atvieglojums par apgādībā esošu personu. Pats to biju iesniedzis, mans kolēģis Uģis Mitrevics bija iesniedzis, pat divas redakcijas bija, varēja izvēlēties Reira kunga vadībā komisijā, kuru atbalstīt. Līdz ar to, ja tas būtu atbalstīts, šogad jūsu slavētā nodokļu reforma būtu krietni draudzīgāka ģimenēm ar bērniem, sevišķi ģimenēm, kurās ir vairāki bērni un vidēji ienākumi.

Tā ka, kolēģi, nav tā, ka opozīcija nestrādā – katru nedēļu ir priekšlikumi. Tā ir tāda demagoģija sakot, ka opozīcija nestrādā. Katrā ziņā es novēlu, lai šajā grūtajā laikā pāriet līdz šim novērojamā skatīšanās, no kura cilvēka vai no kuras partijas nāk priekšlikums. Ir jāsāk īstenot pēc būtības labi priekšlikumi, un to es novēlu valdībai un arī mums Saeimā. Strādāsim kopā un strādāsim tā, lai Latvijā cilvēkiem klātos labāk, lai Latvijā būtu drošāk, lai Latvija būtu aizsargātāka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Vispirms mana tāda maza refleksija par šodienas debatēm. Jaukākā bija rīta pirmā daļa, man liekas, arī jautrāka, kad Harijs Rokpelnis uzstājās ar spilgtu runu. Mums visiem likās... mēs visi aplaudējām. Ne tikai man, bet arī tiem, kuri sēž pēdējā rindā, sajūta bija tāda, ka mēs esam komiskā veidā nokļuvuši kādā 1988. gadā, vienā no pēdējiem Latvijas Komunistiskās partijas kongresiem, kur ziņotājs dedzīgi un ar pārliecību ziņo, ka piecgades plāns ir izpildīts trijos gados un tāpat būs ar nākamo piecgades plānu. Tā ka mēs tādu laika mašīnu ieslēdzām.

Bet tad tālākajās daļās pievienojās Gatis, Zane, Antoņina un vēl citi, un es saprotu, ka tā nebija viena tāda Harija izteiksmes forma, ka tas ir plašāk. Mēs salīdzinoši tiešām esam kaut kādā 1988. gadā, kad es vēl biju mazs un Augusts bija jauns... kā lai saka, neredzam to cunami, kas nāk, tās pārmaiņas, kas nāk mums klāt, un tēlojam, ka viss ir ļoti labi.

Ja drusku nopietnāk, daudzi runātāji arī teica, ka būtu laiks beigt savstarpēji lamāties, apsēsties un strādāt kopā, runāt kopā, risināt viennozīmīgi sarežģītos uzdevumus, kas mums ir priekšā, ne tikai mūsu pašu savārītos, bet tos, ko mums šobrīd piedāvā starptautiskie notikumi. Bet acīmredzot tas laiks diemžēl vēl nav pienācis. Es pilnīgi piekrītu tam, ka vajadzētu, bet es jūtu, ka nav. Mēs joprojām esam 1988. gada kongresā, kur mēs aplaudējam paši sev. Ir tāds acteku... indiāņu teiciens: ir grūti pamodināt... neiespējami pamodināt to, kurš tikai izliekas, ka guļ.

Tas brīdis pienāks, es esmu optimists, pienāks kaut vai tāpēc, ka vienā brīdī beigsies nauda. Nauda beigsies šogad, kā jau bija prognozējams. Pagājušais gads beidzās sliktāk, šis gads sācies pavisam slikti. Vajadzības savukārt – paaugstināt aizsardzības izdevumus un citas lietas – ir milzīgas, un būs jāpieņem ļoti sarežģīti un smagi lēmumi. Acīmredzot tas būs tas brīdis, kad mēs varēsim sākt runāties, jo tad nevarēs tā, ka 51 pieņem, un viss ir kārtībā, tad būs dzīvi cilvēki pretim... un tamlīdzīgi.

Nedaudz paskatoties uz priekšu un aicinot esošo valdību, var jau būt, ka jūs varat to sākt darīt tagad, es tā īpaši tam neticētu, bet pirms tam vismaz nesavārīt podus. Mums būs jāmazina birokrātija nevis tikai tāpēc, ka tas būtu pareizi, bet tāpēc, ka nebūs variantu, nebūs naudas. Un birokrātiju nevar mazināt, vairojot birokrātiju. Darba grupas nevar apkarot, izveidojot jaunu darba grupu. Tas, kas būtu jādara, pirmais lēmums būtu jāpieņem likvidēt visas darba grupas. Dažreiz mēs sakām, ka valdībai ir problēmas pieņemt lēmumus. Es nerunāju tikai par šo, arī iepriekšējām valdībām daudzu gadu garumā bija problēmas pieņemt lēmumus. Tā noteikti arī ir problēma. Es domāju vienu citu, lielāku problēmu – pēc lēmuma pieņemšanas nav spējas nodrošināt lēmuma izpildi, tāpēc ka mēs nevis nozīmējam atbildīgos cilvēkus par lēmuma izpildi, mēs izveidojam darba grupas, kuru mērķis ir neatbildēt ne par ko.

Es gribu atgādināt, ka šis nav jauns velosipēds, tā nav kaut kāda ārvalstu pieredze. 25 gadus un vairāk atpakaļ bija vairākas valdības pēc kārtas... Mums var patikt vai nepatikt Andris Šķēle, bet viennozīmīgi viņš bija viens no efektīvākajiem premjeriem valdības vadīšanā. Viņa veids, kā strādāja, un arī dažas valdības vēlāk to turpināja, bija sekojošs. Es to zinu, jo tajā laikā pats biju Ārlietu ministrijas ierēdnis, un savā dzīvē pats esmu divus tādus papīrus saņēmis. Pēc katra Ministru kabineta lēmuma, valdības sēdes Ministru prezidents izdeva rezolūciju, kurā ierakstīja konkrētu vārdu un uzvārdu cilvēkam, kurš atbildīgs par procesa novešanu līdz galam noteiktā laikā: vārdu, uzvārdu, telefona numuru, e-pastu.

Gribētu lūgt apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

D. Šmits. Es pats tādus divus saņēmu un ļoti labi zināju, kas būs, ja es izdarīšu, bet vēl labāk es zināju, kas būs, ja es neizdarīšu. Un tas ir vienīgais veids... Ā, un tajā rezolūcijā bija ierakstīta viena lieta: visai valsts pārvaldei sadarboties šī uzdevuma izpildē ar atbildīgo personu. Bija pilnīgi vienalga, es to saņēmu kā jaunākais referents, nebija jābūt ministriem, departamenta direktoriem. To varēja saņemt jebkurš cilvēks, kas bija valsts pārvaldē un bija kompetentākais atrisināt konkrēto jautājumu. Tas ir veids, kā risināt efektivitātes jautājumu, nevis virzīt darba grupu.

Otra lieta. Par valsts pārvaldi kopumā. Nav jāmēģina ar darba grupas palīdzību atrast liekos izdevumus. Ir jāizdara viena cita lieta. Tā kā valsts pārvaldes budžets būs jāsamazina tik un tā, ir jāsamazina ne tikai budžets, bet vismaz uz laiku jāatceļ vienotā atalgojuma sistēma un jāatdod iestāžu vadītājiem pilna brīvība atlaist, reorganizēt, pieņemt atpakaļ vai no jauna cilvēkus krietni mazākā sastāvā, kas var šos darbus veikt, un atļaut noteikt viņiem arī atalgojumu, lai dabūtu efektīvu cilvēku krīzes menedžēšanai. Par to viņam arī ir jāsamaksā.

Es kādreiz runāju ar vienu lielas ministrijas departamenta direktoru. 2009. gadā pēc "Lehman Brothers" krīzes, kad arī bija viss jāgriež, es saku: "Klausies, ja es nogrieztu tev budžetu no miljona uz 300 tūkstošiem, bet dodu tev pilnu brīvību, cik cilvēku strādātu tavā departamentā, kurā šobrīd strādā 20?" Viņš padomāja un teica: divi, ā tur atvaļinājums... trīs, un mēs visu izdarītu.

Tas ir veids... Un atlaistos cilvēkus, Zivtiņa kungs pareizi teica, vajag integrēt. Mums būs daudz kas jādara uz robežas, arī privātajā sektorā trūkst cilvēku. Viņi nav jāpadzen, viņi jāiedvesmo iet dzīvē, darīt kaut ko vēl, jo nekad nākotnē tāds skaits ierēdņu mums vairs nebūs vajadzīgs. Nevis jāpadzen, bet jāiedvesmo meklēt jaunus izaicinājumus un jāpalīdz tajos.

Es varētu vēl daudz ko teikt, ko mēs varētu apspriest brīdī, kad mēs sāksim runāt... bet laiks iet uz beigām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.

E. Smiltēns (AS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Cienījamā premjeres kundze! Ministri! Ministres! Es domāju, ka šodien, rezumējot šo debašu saturu, mēs varam teikt, ka valdība, valdības vadītāja šodien nav izmantojusi iespēju pateikt, kā ir, atzīt kļūdas un nomierināt sabiedrību.

Šobrīd sabiedrībā ir milzu satraukums, it sevišķi pēc tā, kas notika ASV starp Zelenski un Trampu, jau tad saprotot, ka klusums no mūsu augstākajām amatpersonām nozīmē, ka, iespējams, neviens Latvijā nesaprot, kas notiek. Neuzaicināšana uz Londonu bija otrs lielais sitiens mūsu pārliecībai un drošības sajūtai par to, ka mēs tiekam izslēgti no būšanas pie galda, un biklie paziņojumi nedeva šo kopējo drošības sajūtu.

Šodien izskanēja daudzas frāzes, kuras ir skanējušas agrāk, kuras ir skanējušas pirms trīs gadiem, pirms pieciem gadiem, septiņiem gadiem, arī pirms desmit gadiem. Šodien no šīs tribīnes tika teikts, ka ir pabeigta žoga izbūve ar Baltkrieviju un drīzumā tiks pabeigta žoga izbūve arī ar Krieviju. (Starpsauciens: "Šogad!") Šogad, cerams. Tikai 2015. gadā arī Evika Siliņa teica: "[..] Austrumu robeža, kura tiks izbūvēta un aprīkota atbilstoši stingrākajiem Eiropas Savienības standartiem. Es domāju, šeit nevienam nav jautājuma – kāpēc mēs gribam izbūvēt stingrāku robežu." Šādus vārdus saka Evika Siliņa partijas VIENOTĪBA domes sēdē 2015. gadā. 2016. gadā seko tvīts tviterī ("X" šodien): "Pabeigsim Krievijas Federācijas un Baltkrievijas robežas izbūvi, nodrošinot nepieciešamo finansējumu un tehnisko aprīkojumu. Latvijas simtgadei." Tā problēma jau nav par šiem izteikumiem. Problēma ir tā, ka šie teikumi, vieni un tie paši, skan 5, 10, 12 gadus. Bet rezultāts seko pēc 10 gadiem un vēl pēc ilgāka perioda.

Kas patiesībā notiek uz robežas? Jā, ar Baltkrieviju ir izbūvēts žogs. Bet ar robežas drošību mums jāsaprot ir tas, ka robeža redz un dzird. Robeža nedzirdēja dronu, kas pārlidoja pāri, tas ielidoja simts kilometru dziļumā. Robeža nav aprīkota ar gudrajiem sensoriem un kamerām. Robežai ir izbūvēts tikai pliks žogs. Un tā mēs varam iet cauri daudzām tēzēm, kas skanēja šodien, kas vienkārši mēģina pagarināt laiku, kamēr šī valdība mēģina attaisnot savu eksistenci amatos.

Kas šodien neizskanēja no premjeres? Mēs ļoti labi zinām un saprotam, ka mūsu līdz šim esošais nacionālais lepnums – aviosabiedrība "airBaltic" – karājas mata galā. Nupat ir arī informācija par 118 miljonu zaudējumu. Kā valdība redz "airBaltic" situāciju? Par to vispār ne vārda. Vienā teikumā pieminēja "Rail Baltica", kas, iespējams, ir viena no lielākajām pieļautajām politiskajām katastrofām. Skaidrs, ka, "Rail Baltica" valdības ieskatā, ir jābūvē. Sāksim būvēt! Kā mēs to uzbūvēsim, kā finansēsim, vispār netiek pateikts.

Rezumējot: mums ir fragmentāri risinājumi, kas šajā ziņojumā tiek piedāvāti, nevis kopskats un reāls, detalizēts plāns, kādā veidā mēs nodrošināsim mūsu valsts drošību, nodrošināsim mūsu ekonomisko stabilitāti, sociālo drošību. Ir tikai atsevišķi fragmenti, risinājumi. Iemests publiskajā telpā 4 × 4 plāns diskusijām un saplosīšanai, lai būtu, par ko runāt, bet kompleksa plāna nav. Īsāk sakot, vienīgais plāns ir pēc iespējas ilgāk pagarināt šīs valdības esību amatos, un tas arī, kolēģi, ir viss. Mēs visi Latvijā esam šīs valdības situācijas ķīlnieki. Kad šī ķīlnieku krīze atrisināsies – pēc pašvaldību vēlēšanām vai 2026. gadā –, to parādīs tikai laiks. Bet laika mums nav. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janai Simanovskai otro reizi.

J. Simanovska (PRO).

Es gribētu komentēt Didža Šmita teikto – atlaist valsts iestāžu darbiniekus. Ko es gribētu teikt? Es gribētu pateikt paldies valsts ierēdņiem, valsts darbiniekiem, kas patiešām dara labu darbu. Mēs komisijās ļoti bieži ar viņiem tiekamies, strādājam, ir ļoti daudz cilvēku, kas lieliski strādā, un, man liekas, paziņot, ka jāsāk ar atlaišanām, ir populistiski un neiederīgi. Es pilnīgi piekrītu, ka valsts pārvaldei ir jābūt efektīvai, bet tas jādara sistemātiski, jāskatās, kas ir tas, ko mēs varam saīsināt, un kas ir tas, ko varam uzlabot, un tikai tad jādomā, kādas reorganizācijas ir jāveic valsts pārvaldē.

Droši vien Šmita kungs nedzirdēja, ko es komentēju par notiekošo ASV ar DOGE. Tur šobrīd daudzās iestādēs tiek atlaisti darbinieki, kas gādā par drošību, un pēc tam kož pirkstos un sauc šos darbiniekus atpakaļ. Tas ir absolūts tiesiskais nihilisms, un es negribu, lai Latvijā tā tas notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ziņotājai – Ministru prezidentei – ir kas piebilstams?

Lūdzu!

E. Siliņa (Ministru prezidente).

Es domāju, ka mēs šodien esam gana diskutējuši, kritizējuši, un paldies arī par šīm debatēm Saeimā.

Par 4 × 4 plāna vērtējumu. Jūs teicāt, ka maz dzirdat vārdu, kas ir izdarīts. Manos sociālajos tīklos ir publicēti nozīmīgākie simt darbi, kas izdarīti šīs valdības laikā, es tos visus šeit neuzskaitīšu. Paldies deputātiem, kas vairākus no tiem arī pieminēja.

Kopumā vēlos pateikt visiem paldies. Demokrātijā ir pieņemts, ka mēs viens otru uzraugām, mazliet paskubinām, pakritizējam, novērtējam, un tas ir normāli, jo demokrātiskā sabiedrībā mēs esam viens otram tādi kā uzraugi, lai darbs kopumā ritētu uz priekšu. Tāpēc paldies par šodienas debatēm. Es neatvēršu tās no jauna. Valdības rīcības plāns ir palicis nemainīgs no tā brīža, kad mēs izveidojām valdību, 4 × 4 plāna darbi ir tikai papildinājums tam, kas tiek jau darīts un kas tiks darīts arī turpmāk. Tāpēc, kolēģi, piekrītu daudziem, kas teica, ka šobrīd mums nav laika tādām politiskām... nesaskaņu risināšanas laikam, bet mums tiešām ir ļoti svarīgi izmantot šo laiku, veidojot koalīcijas gan starptautiski – ārpolitikā, gan veidojot koalīciju šeit pat iekšpolitikā, lai virzītos uz priekšu ar tiem apsolījumiem, kas vēl nav izpildīti, ko mēs esam dažādos savos vēlēšanu kampaņas procesos solījuši saviem iedzīvotājiem.

Drošība noteikti paliek viena no galvenajām prioritātēm, tāpat demogrāfijas jautājumi, ko mēs esam nosaukuši par ģimeņu politiku... birokrātijas mazināšana, lai būtu arī ekonomikas izaugsme.

Tāpēc liels paldies Saeimas priekšsēdētājai par sēdes vadīšanu, liels paldies Prezidijam un deputātiem. Un tiksimies nākamreiz! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentei. Paldies Ministru prezidentei par ziņojumu. Mums nav jābalso par šo ziņojumu.

Ir pienācis laiks pārtraukumam. (Starpsauciens: "Līdz cikiem pārtraukums?") Pārtraukums būs līdz pulksten 15.50, pusstundu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, uzmanību! Nav reģistrējušies 10 deputāti: Česlavs Batņa, Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Igors Judins, Ingmārs Līdaka, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Uģis Rotbergs un Jānis Vitenbergs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums – pusstunda. Līdz pulksten 15.50.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, turpinām darbu pēc pārtraukuma.

Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Jānis Vucāns, Irma Kalniņa, Kaspars Briškens, Juris Viļums, Ģirts Valdis Kristovskis, Antoņina Ņenaševa, Uģis Rotbergs, Jānis Grasbergs, Kristaps Krištopans un Viktorija Pleškāne lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Ģirta Valda Kristovska apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieku". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Edmunds Cepurītis, Skaidrīte Ābrama, Jana Simanovska, Mairita Lūse un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Līgas Rasnačas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Edmunds Cepurītis, Skaidrīte Ābrama, Jana Simanovska, Mairita Lūse un Edmunds Jurēvics lūdz grozīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Līgas Rasnačas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Turpinām sēdes darba kārtību. Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums" nodot Sociālo un darba lietu komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Nacionālās drošības komisijas iesniegto likumprojektu "Nacionālo drošību apdraudošu pasākumu ierobežošanas likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Harija Rokpeļņa, Līgas Kļaviņas, Edmunda Jurēvica, Andra Šuvajeva un Mairitas Lūses iesniegto likumprojektu "Grozījumi Iesniegumu likumā" nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Viens deputāts var runāt "par", viens – "pret".

"Par" pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Felss.

M. Felss (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi!

Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā ir nepieciešami, lai pagarinātu aizliegumu ievest lauksaimniecības un lopbarības produktus Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas vai no trešām valstīm, kuras ieved Krievijas vai Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produkciju.

Joprojām Eiropas Savienība un tās sabiedrotie pagarina esošās sankcijas pret agresoru un strādā arī pie jauniem, vēl stingrākiem ierobežojumiem.

Latvijai kā robežvalstij ar Krieviju ekonomisko saišu saraušana ar naidīgo kaimiņvalsti ir arī drošības jautājums. Latvijai jāveic pasākumi, kas mazinātu agresorvalstu tirdzniecības politikas ietekmi, tādā veidā stiprinot Latvijas ekonomisko neatkarību.

Pārtikas nozare ir viena no visas Eiropas Savienības noteiktajām nozarēm, kurā jāizbeidz Eiropas Savienības stratēģiskā atkarība. Arī lauksaimnieku organizāciju pārstāvji regulāri norāda uz nepieciešamību piemērot Eiropas Savienības mēroga pasākumus agresorvalstu produkcijas importam Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā. Šī Latvijas iniciatīva un nacionālais importa aizliegums ir papildu elements kopējā Eiropas Savienības sankciju politikā.

Kolēģi, situācija nav mainījusies – Krievija turpina noziedzīgos uzbrukumus Ukrainai. Tādēļ aicinu atbalstīt grozījumus likumā un pagarināt lauksaimniecības produktu importa aizliegumu no agresorvalsts Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ceļu nodevu likums" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: "Ir!") Ir. (Starpsauciens: "Balsojumu!") Lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Ceļu nodevu likums" nodošanu komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 12, atturas – 13. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai kā atbildīgajai komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Patmalnieka, Ata Labuča, Mārtiņa Felsa, Agneses Krastas un Mārtiņa Daģa iesniegto likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteicies deputāts Jānis Patmalnieks.

J. Patmalnieks (JV).

Kolēģi! Esam sagatavojuši un iesnieguši likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā", lai atvieglotu gan kapitālsabiedrības, gan SIA dibināšanu, kā arī pamatkapitāla palielināšanu. Pašreiz situācija ir tāda, ka virs 5700 eiro... ir nepieciešams neatkarīgu ekspertu novērtējums par ieguldījumiem pamatkapitālā.

Mēs piedāvājam pacelt šo slieksni līdz 25 tūkstošiem, ka dibinātāji, dibinot kapitālsabiedrību, var parakstīt dokumentus un apliecināt, ka tā atbilst noteiktajai vērtībai. Palielinot pamatkapitālu līdz 50 tūkstošiem, to varēs izdarīt valde. Atsevišķi mēs izceļam punktu, kas saistīts ar atbalstu jaunuzņēmumiem, nosakot, ka bezskaidras naudas aizdevumi, no kuriem rodas prasījuma tiesības, kapitālsabiedrībai nav jāvērtē, jo tie faktiski jau ir izvērtēti – bankas ir pārskaitījušas šo naudu uz kapitālsabiedrības kontu.

Aicinu piedāvātos grozījumus nodot komisijai. Mūsuprāt, tie atvieglos šo uzņēmumu darbību, kas saistīta ar dibināšanu un pamatkapitāla palielināšanu. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai Saļimova kungs pieteicies runāt "pret"?

Lūdzu, vārds deputātam Amilam Saļimovam – runāt "pret".

A. Saļimovs (ST!).

Sveicināti, kolēģi, vēlreiz! Ir pāris momentu, kāpēc mēs esam pret. Ja mantiskais ieguldījums ir prasījuma tiesības uz bezskaidras naudas samaksu no aizdevuma līguma un tam netiek prasīts neatkarīgs vērtējums, pastāv risks, ka uzņēmēji var mākslīgi palielināt pamatkapitālu, izmantojot fiktīvus vai strīdīgus aizdevuma līgumus.

Līgumam ir jābūt vismaz notariālā akta formā, lai būtu kaut kāds pierādījums un pamatojums par to, ka, pieņemsim, šis aizdevums varētu būt kaut kad atmaksāts. Ja aizdevuma līgums tiek apstrīdēts un tiesa atzīst, ka šāds parāds nekad nav pastāvējis vai ir spēkā neesošs... fiktīvs, pieņemsim... vai spēkā neesošs darījums, var rasties situācija, ka pamatkapitāls ir palielināts nepamatoti. To mēs varam jau tagad paredzēt. Tā būs, un tas var radīt būtiskas juridiskās sekas un tā tālāk.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Edmunda Jurēvica, Harija Rokpeļņa, Mairitas Lūses un Antoņinas Ņenaševas iesniegto likumprojektu "Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai kā atbildīgajai komisijai.

Runāt "par" pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.

A. Šuvajevs (PRO).

Kolēģi! Pavisam īsi. Pērn Saeima atbalstīja izmaiņas nodokļu sistēmā, un bija divas ļoti svarīgas izmaiņas: viena – izmainījām neapliekamā minimuma sistēmu, mainot to no diferencētā uz fiksēto; otra – palielinājām neapliekamo minimumu līdz 510 eiro. Bet neapliekamā minimuma apmērs nemainījās Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem tas ir 250 eiro apmērā. Tādēļ šogad Ukrainas civiliedzīvotāji izmainīto nodokļu likmju dēļ diemžēl saņēma mazākus ienākumus, un tas nav pareizi.

Skaidrs, ka Latvijai ir jāatbalsta Ukraina arī šādā veidā – atbalstot tās civiliedzīvotājus, kuri dzīvo un strādā Latvijā. Skaidrs, ka Ukrainas civiliedzīvotāji, strādājot Latvijā, sniedz ieguldījumu Latvijas ekonomikas attīstībā un maksā nodokļus pietiekami lielā apmērā. Tāpēc mums ir nepieciešams šis grozījums, nosakot, ka arī Ukrainas civiliedzīvotājiem neapliekamais minimums ir 510 eiro apmērā.

Aicinu nodot likumprojektu komisijai un labot šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Turpinām ar sadaļu "Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem".

Darba kārtībā – Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmuma projekts "Par 10 307 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "No sodiem – uz drošiem ceļiem" turpmāko virzību". Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodienas sēdē? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts Saeimas sēdes darba kārtībā iekļauts.

Sadaļa "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".

Lēmuma projekts "Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Silvijas Vasiļevskas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 5. martā izskatīja lēmuma projektu "Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Silvijas Vasiļevskas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Silvija Vasiļevska ir bijusi Rēzeknes rajona tiesas tiesnese un Latgales apgabaltiesas tiesnese.

Silvijai Vasiļevskai piešķirts Tieslietu ministrijas Goda diploms par pašaizliedzīgu un godprātīgu amata pienākumu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Silviju Vasiļevsku no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 2. jūniju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Latgales apgabaltiesas tiesneses Silvijas Vasiļevskas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Inetas Riekstiņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 5. martā izskatīja lēmuma projektu "Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Inetas Riekstiņas atbrīvošanu no tiesneša amata".

Ineta Riekstiņa ir bijusi Siguldas tiesas tiesnese un Rīgas rajona tiesas tiesnese. Inetai Riekstiņai piešķirts Tieslietu ministrijas II pakāpes Atzinības raksts un "sudraba" spalva par būtisku ieguldījumu tieslietu sistēmas un Latvijas tiesību sistēmas attīstībā un darba pienākumu priekšzīmīgu pildīšanu.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Inetu Riekstiņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 25. augustu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Rīgas rajona tiesas tiesneses Inetas Riekstiņas atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Svetlanas Maršānes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 5. martā izskatīja lēmuma projektu "Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Svetlanas Maršānes atbrīvošanu no tiesneša amata".

Svetlana Maršāne ir bijusi Ogres rajona tiesas tiesnese un Zemgales apgabaltiesas tiesnese.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Svetlanu Maršāni no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 1. novembri.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Svetlanas Maršānes atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Administratīvās rajona tiesas tiesneses Lalas Apšenieces atbrīvošanu no tiesneša amata".

Juridiskās komisijas vārdā – referents Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Juridiskā komisija šī gada 5. martā izskatīja lēmuma projektu "Par Administratīvās rajona tiesas tiesneses Lalas Apšenieces atbrīvošanu no tiesneša amata".

Pamatojoties uz Administratīvajā rajona tiesā saņemto Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vēstuli ar informāciju, ka tiesnesei Apšeniecei kriminālprocesā ir piešķirts aizdomās turētā statuss, saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 84. panta trešo daļu tiesnese Apšeniece ar 2024. gada 28. oktobri atstādināta no amata pienākumu pildīšanas līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā. Kriminālprocess šobrīd atrodas iztiesāšanas stadijā tiesā, un gala nolēmums nav stājies likumīgā spēkā.

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbrīvot Lalu Apšenieci no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās ar šī gada 14. martu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Administratīvās rajona tiesas tiesneses Lalas Apšenieces atbrīvošanu no tiesneša amata"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Daces Šēles atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas".

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šā gada 6. martā Saeimā ir saņemts Daces Šēles iesniegums, kurā viņa paziņo par atkāpšanos no Centrālās vēlēšanu komisijas locekļa amata.

Juridiskā komisija 11. martā izskatīja iesniegumu un vienbalsīgi atbalstīja lēmuma projektu "Par Daces Šēles atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas".

Komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Daces Šēles atsaukšanu no Centrālās vēlēšanu komisijas"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Jānis Vucāns, Irma Kalniņa, Kaspars Briškens, Juris Viļums, Ģirts Valdis Kristovskis, Antoņina Ņenaševa, Uģis Rotbergs, Jānis Grasbergs, Kristaps Krištopans un Viktorija Pleškāne iesnieguši lēmuma projektu "Par Ģirta Valda Kristovska apstiprināšanu par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja vietnieku".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Edmunds Cepurītis, Skaidrīte Ābrama, Jana Simanovska, Mairita Lūse un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Līgas Rasnačas ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Līga Rasnača, Andris Šuvajevs, Kaspars Briškens, Antoņina Ņenaševa, Leila Rasima, Edmunds Cepurītis, Skaidrīte Ābrama, Jana Simanovska, Mairita Lūse un Edmunds Jurēvics iesnieguši lēmuma projektu "Par Saeimas deputātes Līgas Rasnačas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā".

Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Turpinām ar sadaļu "Deputātu pieprasījumu izskatīšana". Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ilze Stobova, Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa, Ramona Petraviča, Viktorija Pleškāne, Edmunds Zivtiņš, Linda Matisone, Aiva Vīksna un Ingmārs Līdaka iesnieguši pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par tālmācības aizliegšanu pamatskolas līmenī".

Vārds motivācijai deputātei Ilzei Stobovai.

I. Stobova (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Pamatojums, ka vairāk nekā trīsarpus tūkstošiem bērnu par visu vairāk ir nepieciešama socializēšanās un mijiedarbība, ir labs un, protams, apsveicams, taču bieži tieši komunikācijas grūtību, atbalsta un individuālas pieejas trūkuma dēļ konkrētie bērni ir pārgājuši uz tālmācību.

Vai pēc šiem likuma grozījumiem ir paredzams, ka apstākļi parastajās skolās pēkšņi mainīsies un parādīsies atbalsta personāls un skolas kļūs iekļaujošākas? (Starpsauciens: "Kurš iesniedza likumprojektu – komisija vai...?") Mācību sasniegumi tālmācībā ir zemāki ne tikai tāpēc, ka šajās skolās netiek piedāvāta kvalitatīva izglītība, bet tāpēc, ka uz tālmācību skolēni atnāk ar nullēm liecībās, un šo skolu uzdevums ir no nulles radīt sekmīgu atzīmi. Vai šajā gadījumā sportisti, mūziķi un bērni ar dažādiem talantiem nav vajadzīgi? Vai šobrīd esošā sistēma ir spējīga uzņemt atpakaļ šos trīsarpus tūkstošus bērnu?

Ja gribam, lai bērni, kas atrodas ārzemēs un izmanto šo izglītības formu kā saikni ar Latviju, to zaudētu, domājot, ka pēkšņi no 9. klases viņiem tāda radīsies, mēs ļoti maldāmies. Tāpēc mēs no ministres Melbārdes sagaidām konkrētu rīcību, konkrētas atbildes, kā viņa kā jauna ministre, kas stājas šajā amatā, redz šīs problēmsituācijas risinājumu. Jo ir viegli spriest, ja mēs ar to nestrādājam. Ir viegli strādāt ar jauniešiem, ja konkurss ir bijis 14 uz vienu vietu, un pavisam citādi ir strādāt ar bērnu... lai viņam vispār kādreiz rastos vēlēšanās mācīties. Mēs visus esam pārmetuši pār vienu kārti.

Tālmācībai šai modernajā digitalizācijas laikmetā, par ko šodien runāja Ministru prezidente, ir jābūt. Tā ir viena no mācību formām, ar kurām mēs varam mācīt skolēnus. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Nododam minēto pieprasījumu Pieprasījumu komisijai.

Sadaļa "Likumprojektu izskatīšana".

Darba kārtībā – likumprojekts "Par ēku (būvju) nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Kolēģi! Ar šo likumprojektu ir paredzēts atsavināt sabiedrības vajadzībām, proti, veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, nekustamo īpašumu Tvaika ielā 2, Rīgā, kas sastāv no divām būvēm. Būves ir saistītas ar nekustamo īpašumu, kura īpašnieks ir Latvijas valsts Veselības ministrijas personā, būves atrodas uz Veselības ministrijai piederošas zemes un uz šīs zemes ir izvietots arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra apbūves komplekss.

Juridiskā komisija likumprojektu pirms pirmā lasījuma skatīja kopumā trīs sēdēs, uzklausot nekustamā īpašuma īpašnieka – Veselības ministrijas – pārstāvjus un ekspertus, kā arī Saeimas Juridisko biroju. Ministrija norāda, ka nekustamais īpašums ir nepieciešams veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, plānojot attīstīt infrastruktūru pacientiem, kuriem ar tiesas lēmumu noteikts medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis – ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā, paredzot psihiatriskās multiprofesionālās rehabilitācijas iespējas. Rehabilitācijas iespējas jānodrošina un attiecīgi šīm vajadzībām paredzētajām telpām jāatrodas pacientu uzturēšanās vietas tuvumā un ārstniecības iestādes teritorijā.

Komisija no Veselības ministrijas saņēma arī papildu informāciju un detalizētu izvērtējumu, kas, ievērojot Satversmes 105. pantu un Satversmes tiesas atziņas, viennozīmīgi apliecina nepieciešamību atsavināt nekustamo īpašumu un ka vienīgais risinājums šīs sabiedrības vajadzības nodrošināšanai ir minēto būvju atsavināšana... tostarp, lai gūtu pārliecību, ka citas juridiski, praktiski pamatotas alternatīvas, kas ļautu atteikties no nekustamā īpašuma atsavināšanas un rehabilitācijas projekta īstenošanas citādi vai citur... Veselības ministrija ir vērtējusi arī citu slimnīcas teritorijā esošu būvju izmantošanu, slimnīcas nodaļu rotāciju, tuvumā esošu īpašumu iegādi, jaunu objektu būvniecību, arī citu rehabilitācijas projektu īstenotāju.

Projekta nepieciešamība ir apliecināta ar Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlijā pieņemto lēmumu. Projekta nepieciešamība ietverta arī Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam. Veselības ministrija norāda, ka vajadzība pēc nekustamā īpašuma pamatota ar aktuālu nepieciešamību realizēt rehabilitācijas projektu un tā īstenošanai ir veikti visi nepieciešamie priekšdarbi, ciktāl tos bijis iespējams veikt, pirms iegūtas īpašuma tiesības uz šo īpašumu. Savukārt, lai varētu uzsākt nepieciešamo investīciju piesaisti, vispirms jābūt skaidri zināmam objektam, kurā tās veicamas.

Komisija 4. marta sēdē, atkārtoti uzklausot visas iesaistītās puses, nolēma atbalstīt likumprojektu un virzīt to izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Komisijas vārdā lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu "Par ēku (būvju) nekustamā īpašuma Tvaika ielā 2, Rīgā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 18. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Likumprojekts "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā", pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Agnese Krasta.

A. Krasta (JV).

Juridiskā komisija ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu pirms pirmā lasījuma. Grozījumi ir nepieciešami, lai noteiktu Nodokļu un muitas policijas jau kā atsevišķas tiešās pārvaldes iestādes kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

A. Krasta. 18. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", otrais lasījums.

Astoņi priekšlikumi.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Tātad atgādināšu, ka grozījumu būtība ir panākt birokrātijas mazināšanu un atvieglot iedzīvotājiem sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī uzņēmumiem samazināt dokumentu skaitu, kas jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam.

1. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tātad priekšlikums pēc būtības ir tehnisks. Eiropas Padomes regula nosaka saimnieciskās darbības kodus, kas jāizmanto, reģistrējot saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Šī regula ir mainīta, un mēs tehniski pielāgojam likumu un citus pantus.

Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 2. – arī finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem. Pašlaik saistībā ar starptautiskajiem darījumiem, ko veic saistītie uzņēmumi gan Latvijā, gan ārvalstīs, ir jāsagatavo vietējā darījuma dokumentācija gan angļu, gan latviešu valodā. Šis ierosinājums paredz atteikties no latviešu valodas prasības, jo dokumentu tulkošana uzņēmējiem rada izmaksas. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 3. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tātad – kāda ir situācija? Ja Valsts ieņēmumu dienestam kaut kas ir jāpaziņo cilvēkam vai uzņēmumam, tiek nosūtīts paziņojums elektroniskās deklarēšanas sistēmā, kurš nonāk uz personas e-pasta adresi, bet tāpat paziņojums tiek nosūtīts uz e-adresi. E-adrese – tas ir kaut kas pavisam cits nekā e-pasta adrese. Tas arī ģenerē paziņojumu uz cilvēka e-pastu.

Tātad, ja cilvēkam ir e-adrese, viņš savā e-pastā saņem divus paziņojumus – gan no EDS, gan no e-adreses. Daudziem tas nepatīk, un šie grozījumi paredz likuma normu, kas elektroniskās deklarēšanas sistēmā ļauj izvēlēties – saņemt paziņojumu tikai no EDS vai tikai no e-adreses. Svarīgi, kolēģi, saprast, ka tā ir izvēles opcija.

Arī šis priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 4. – arī finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar administratīvā sloga mazināšanu fiziskām personām. Pašlaik juridiskām personām Valsts ieņēmumu dienestā ir vienkāršota pilnvarošanas procedūra, lai pilnvarotās personas varētu aizpildīt dokumentus EDS, paziņot par to VID caur EDS kontu, taču fiziskām personām joprojām saglabājas prasība, ka, pilnvarojot citas personas, nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara. Ar šo priekšlikumu mēs piedāvājam atteikties no notariālās pilnvaras un izmantot līdzvērtīgu pieeju kā juridiskām personām.

Šis priekšlikums komisijā guva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 5. – arī finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tehnisks, saistīts ar klasifikatora izmantošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 6. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Saistīts ar datu kopu, ko Valsts ieņēmumu dienests plāno atvērt kā atvērtos datus. Komisijā atbalstīts un iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts un iekļauts 8. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Un arī visbeidzot pēdējais – 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Krištopans. Vēl es komisijas vārdā gribu piebilst, ka mēs komisijā uzklausījām Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi, kura aicināja izveidot divus komisijas priekšlikumus. Tas neguva deputātu atbalstu, bet Auguļa kungs nāca ar ierosinājumu, lai Finanšu ministrija, Valsts ieņēmumu dienests un Latvijas Pašvaldību savienība pirms trešā lasījuma apsēstos pie viena galda un nonāktu pie kopsaucēja par to, ko un kā risināt tālāk.

Sēdes vadītāja. Labi, paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

K. Krištopans. Piecas dienas.

Sēdes vadītāja. Piecas dienas, tas būtu līdz...

K. Krištopans. 18.

Sēdes vadītāja. Tātad 18. martam.

K. Krištopans. Jā.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Turpinām. Darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā", pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Jānis Skrastiņš.

J. Skrastiņš (JV).

Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Kā jau savā valdības atbalsta runā teica komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis, pie šī likumprojekta mēs esam beidzot nonākuši, tas ir "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā". Tas ir pirmais lasījums.

Tajā būtībā, kas papildus tiek mēģināts, liksim klāt... ir divas lietas: viena, kas attiecas uz patvertnēm, ne tikai to, kas ir patvertne, bet arī to, ka patvertnes iedalās trijās kategorijās un pie kādām ēkām kādas kategorijas patvertnei vajadzētu būt. Tas ir viens.

Un otrs ir atbalsts pašvaldībām pēc dažādu veidu katastrofām, kas pārsvarā gan mēdz būt dabas katastrofas. Šobrīd pašvaldības var normāli sakārtot publiskajā ārtelpā esošus bojājumus infrastruktūrai un tamlīdzīgi, bet līdz šim bija problēmas pašvaldībām to darīt fiziskai personai piederošā īpašumā.

Šajā gadījumā mēģināsim atrisināt to, lai ar zināmiem noteikumiem... zināmā kārtībā pašvaldības arī to varētu veikt.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (AS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, mēs uzsākām, un es tiešām esmu priecīgs, ka mēs esam nonākuši līdz šim rezultātam, ko mēs varam apspriest un diskutējot nonākt pie labākā risinājuma... jo, kā jau es minēju, uzstājoties pēc Ministru prezidentes ikgadējā ziņojuma, mums bija jāgaida astoņi mēneši, lai saprastu, kādas ir tās trīs kategorijas.

Un tās trīs kategorijas ir... es mēģināšu tās definēt, lai jūs zinātu: I kategorija – patvertnes aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa, ķīmisko kaujas vielu, jonizējošā starojuma un radioaktīvo putekļu iedarbības, šķembām; II kategorija – patvertnes aizsardzībai no sprādziena triecienviļņa un jonizējošā starojuma iedarbības, šķembām; III kategorija – patvertnes, kas izveidotas, pielāgojot būves vai to daļas, un mazina ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām.

Šobrīd tā diskusija jau ir tāda... starp tādu izvēli starp mums pašiem, vai mēs tiešām vēlamies kaut ko darīt šajā jautājumā. Sabiedrība visu laiku aicina, un tas ir tiešām leģitīmi šajā brīdī prasīt, un tā ir mūsu pašu izšķiršanās. Skaidrs, ka nav jau vēlme kaut kādā veidā ietekmēt valsts tautsaimniecības attīstību vai sadārdzināt kaut kāda objekta būvniecību tiktāl, ka patvertnes dēļ tagad netiktu izbūvēta vai nu skola, bērnudārzs, slimnīca, vai kāds cits sabiedriskais objekts. Nē, bet tad domājam, vai mēs gribam vai ne.

Un tad mums ir... Skatāmies, kas tālāk piedāvāts. Tātad I kategorijas patvertnes izbūvi veiks A un B kategorijas kritiskās infrastruktūras būvēm. Tad sākas tas interesantākais – patvertne, kurai ir ne mazāk kā II kategorija (tātad sanāk vai nu I, vai II), jāizbūvē, veicot šādu objektu jaunu būvniecību: daudzdzīvokļu mājas ar vairāk nekā pieciem virszemes stāviem (jūs varat iedomāties, cik Latvijā ir šādu māju, tātad tur būs prasība; un šinī gadījumā es arī domāju, vai mums tiešām ir nepieciešamība pēc II kategorijas, tāpēc mēs varbūt varam runāt par III kategoriju, nu, vai mums tiešām vajadzīga jonizējošā starojuma aizsardzība tieši šiem objektiem); kā nākamās minētas publiskās ēkas, kurās ietilpst pirmsskolas izglītības iestāde, pamatizglītības izglītības iestāde, vidējās izglītības iestāde, profesionālās izglītības iestāde, augstskola, stacionārās ārstniecības iestāde un cita publiskā ēka, kuras kopējā platība ir vismaz 2500 kvadrātmetru.

Kad komisijā runājām par šo jautājumu, es mēģināju sagaidīt atbildi, kāpēc mēs izvēlējāmies Lietuvas variantu šādu patvertņu izbūvei un nevis Somijas, un atšķirība ir ļoti vienkārša. Somijā patvertnes tiek izbūvētas, protams, ranžējot pēc pakāpes, sākot no... pie jebkuras būves, kura ir 1200 kvadrātmetru platībā.

Tā ir mūsu izšķiršanās, mums šeit, Saeimā, politiski būs jāizšķiras, kā mēs virzīsimies un ko mēs gribam. Jūs dzirdējāt. Tātad, ja mēs šādi... Es pilnīgi saprotu to, un man bija diskusija arī frakcijā par to, ka daudzi nebūvē pagrabus. Tai pašā laikā man... Arī esot vairākas reizes Ukrainā... Nu, tā patvertne, kurā mēs uzturējāmies pie ļoti nopietniem draudiem, tai skaitā raķešuzlidojumiem virs Ukrainas, bija parasts pagrabs. Nobalsināts un ielikti krēsli. Tur nekā nebija, parasts pagrabs, bet tas bija.

Un tad ir šis jautājums. Noteikumi, ja mēs tos pieņemsim, stāsies spēkā ar 2026. gada 1. janvāri attiecībā uz visām tām jaunajām būvēm. Visas vecās būves – nē, šobrīd iesāktie projekti – nē! Tad ir jautājums. Mēs šobrīd esam uzsākuši, piemēram, ļoti nozīmīgu kaut vai lielu bērnudārzu būvniecību, un tajos, iespējams, pat nebūs pagrabu. Vai tiešām pagraba izbūve ir tik sadārdzinoša šajā gadījumā, ka mēs varētu apturēt mūsu valsts tautsaimniecību, ekonomiku?

Tā būs mūsu izšķiršanās, vai mēs gribam izkustēties no sākumpunkta un teikt, ka mēs rūpējamies par savu tautu. Tā ir izšķiršanās. Somija to ir veikusi regulāri 80 gadu laikā, un pēdējās patvertnes ir nupat uzbūvētas – nupat uzbūvētas! Un viņiem jau nemaz nav tik vienkārša tā zeme, viņiem ir pārsvarā ļoti lielas klintis, un tajās ir grūti iekalties. Tur tiek atvēlēti milzu līdzekļi, bet viņi to dara sistēmiski.

Šinī gadījumā tiešām ir aicinājums aizdomāties. Es nevēlos šobrīd iet diskusijā – vajag mums; kāds ir tas parametrs... To droši vien mēs komisijā spēsim atrast, bet man ir aicinājums, ka mēs tiešām visi aizdomājamies, ka gribam sākt realizēt kaut ko, un darām. Jo, piemēram, likumprojekta anotācijā ir skaidri norādīts, ka pašvaldības – pašvaldības! – izpilddirektoram... es nezinu, kāpēc tieši šāds ir izvēlēts, nevis visa pašvaldība, bet tieši viens pats izpilddirektors varēs pieņemt lēmumu, ja šīs patvertnes sadārdzinājums... Mēģināšu nolasīt: "Likumprojekts paredz noteikt izņēmumus, ka pašvaldības izpilddirektors, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja iesniegumu, lemj par to, ka II kategorijas patvertne nav jāizbūvē, ja patvertnes izbūve rada būvniecības izmaksas, kas pārsniedz 50 % no kopējām ēkas būvniecības izmaksām, vai arī 300 metru rādiusā ap būvējamo objektu jau ir patvertnes," kas ir loģiski. Ja tur ir, tad, protams, nevajag. Bet tad jau mēs... tas mums tiešām būs jāsaprot, jā, es arī ceru, ka nebūs šādu sadārdzinājumu un neliks to būtību... bet pats galvenais, ka mums vajag pašiem apzināties un saprast, ka mēs to vēlamies.

Un man ir tiešām arguments... Protams, skan arguments, vai jauna ģimene varēs iegādāties dzīvokli vai apdzīvojamo platību mājā, kurai būs dārgākas izmaksas, bet tas jau ir tas stāsts, tā ir mūsu pašu izvēle, vai mēs vēlamies dzīvot drošākā vietā vai gribam dzīvot lētākā vietā pat bez iespējas – pat bez iespējas! – pasargāt sevi un savu ģimeni. Tā ir mūsu izšķiršanās. Un, kā es teicu, mēs varam mainīt šīs kategorijas un vienkārši... jūs paši daudzi dzīvojat mājās, kur ir pagrabs, un vienlaicīgi šī pagraba telpa var tikt izmantota citām lietām, kur var novietot tās lietas, kas varbūt mums traucē, atrodoties uz balkona vai lodžijas.

Līdz ar to es aicinu tiešām aizdomāties, kā mēs rīkojamies. Un esmu ļoti priecīgs, ka likumprojekts ir nonācis pie mums komisijā, un ceru, ka arī Saeima pieņems lēmumu – darīt. Jo, ja mēs neizkustēsimies un visu laiku meklēsim ierobežojumus, kāpēc nedarīt, tad rodas jautājums: kāpēc mēs vispār kustinājām jautājumu par patvertņu izbūvi? Tā ka šis ir tāds vienkāršs pārdomu brīdis par to, kādu mēs gribam... un vai tiešām vajag to vissmagāko variantu vai tādu visgrūtāk realizējamo, vai visdārgāko, vai tomēr vienkāršu pagrabu ar divām izejām un skābekļa pieeju, un tas arī būtu pietiekami. Vēl viena ļoti būtiska lieta, kad jūs droši vien diskutēsiet frakcijās, neaizmirstiet: patvertne ir vieta, kur ir īslaicīga uzturēšanās, tā nav ne pazemes skola, ne kāds cits objekts, tā ir patveršanās vieta brīdī, kad ir uzbrukums. Un otrs, kas ir ļoti svarīgi un kas ir Ukrainas pieredze, ja šī vieta atrodas tālāk par 300 metriem vai pietiekami īsā laikā līdz tai nevar nonākt, tad tā nenes to labo rezultātu. Tā ir Ukrainas pieredze. Ļoti daudzi cilvēki iet bojā, dodoties uz patvertni, ja tā ir pietiekami tālu.

Tas tad arī ir mans novēlējums: aizdomājamies un mēģinām atrast labāko risinājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.

E. Zivtiņš (LPV).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nav šaubu par to, ka patvertnes mums ir vajadzīgas, par to šaubu nav, bet ir divas lietas, ko es gribētu akcentēt.

Tātad paldies komisijas vadītājam, kurš nolasīja visu to sarakstu ar tām patvertnēm, kādas mums ir... trīs kategorijas, un kā tad tur būs, kam būs jābūvē. Bet es gribēju akcentēt uzmanību uz to, ka... nu, pieņemsim, tie divi, kas man visvairāk iespiedās prātā, – ja ēka ir virs pieciem stāviem un ja kvadratūra ir virs 2500 kvadrātmetriem... Tātad, manā skatījumā, ir tā: punkts viens – patvertnes vajag, tas ir visiem skaidrs, bet kāpēc uzlikt patvertnes izmaksas uz parasto iedzīvotāju? Cietīs ne jau tas būvnieks. Būvnieks iekļaus tāmē to visu un piedāvās pēc tam cilvēkam, kurš gribēs dzīvot tanī vietā, un tas viņam sadārdzinās šo projektu.

Mans piedāvājums ir tāds: ja mēs kā valsts saprotam, ka mums tās patvertnes ir vajadzīgas... tad lai valsts piedalās šajā pasākumā. Tā teikt, pirmais ir tas, ka tas ir vajadzīgs mums, un otrais ir – ja mēs esam atraduši kaut kādus fondus ar cik tur tiem miljoniem eiro, tad lai valsts piedalās patvertņu veidošanā, jo vienkārši uzlikt šo patvertņu izbūvi privātpersonām – manā skatījumā, tas nav īsti pareizi. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Kāda ir tā filozofija? Sanāk tā: pieņemsim, projekts būs ļoti dārgs, un to varēs atļauties tikai bagāti cilvēki. Tātad patvertnēs varēs atrasties tikai bagātie, nabadziņiem būs grāvmalē jāmeklē sev patvertne. Manā skatījumā, to nedrīkst atbalstīt. Likumprojekts jādod atpakaļ ministrijai, lai izstrādā, ka nav šāda tik tendencioza virziena uz to, ka patvertnes ir paredzētas tikai un vienīgi uz īrnieku rēķina. Man liekas, tas nav pieņemami. Tātad, ja mēs gribam, tad piedalāmies, sakām, kā to attīstīt... piedalāmies... valsts piedalās ar savu kapitālu... vai kaut kā izdomāt, kāda tā sistēma ir. Bet kāpēc mēs gribam kaut ko izdarīt, uzveļot to uz cita pleciem? Un pie tam vēl noteikt to likumā. Man liekas, tas nav pareizi un adekvāti ne pret būvniekiem, ne cilvēkiem, kas gribēs iegādāties šos dzīvokļus. Un Somijas piemēru piesaukt, man liekas, nav īsti korekti. Viņi jau tur 70 gadus to būvē, viņiem visur apakšā ir granīts, klints, viņi tik kaļas, un patvertne ir gatava. Tas tur tīri... Viņi 70 gadu laikā visu to ir panākuši.

Mēs tagad gribam ar likumu uzlikt par pienākumu to... Man liekas, tas īsti nav pareizi, tāpēc piedāvāju neatbalstīt likumprojektu, lai tas iet atpakaļ uz ministriju, lai viņi kārtīgi, pamatoti visu saorganizē, visu saraksta, lai mēs saprotam, kāpēc tas ir un kādā veidā valsts piedalās tajā projektā.

Tā ka lūdzu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim otro reizi.

R. Bergmanis (AS).

Jā, vēlreiz atvainojos, vienkārši vēlos... šobrīd tiešām ir diskusija šeit, parlamentā, par šo... un Zivtiņa kunga teiktais, ka tas viss kā pienākums ir uz valsti...

Piemērs, lai saprastu, ko ir darījusi Somija tiešām 50, 70 un vairāk gadu. Kad Padomju Savienība iebruka viņu valstī, viņiem nebija nevienas patvertnes tajā brīdī, viņiem nebija, kur patverties. Un to viņi ir realizējuši, un tāpēc jau es arī šajā brīdī saku, ka mums ir jāsāk, mums ir jāizvirzās no šī punkta nost un jāsāk.

Lai būtu korekti attiecībā uz to, ko teica Zivtiņa kungs, vajag pateikt, ka, piemēram, šobrīd Somijā ir 50,5 tūkstoši patvertņu. Helsinkos ir, man liekas, 5200 patvertnes – privātās! –, 5200 privātās patvertnes, un laikam tikai 200 bija tādas lielākas, kas ir lielākam cilvēku skaitam.

Tātad tas ir tas rādītājs, ko mēs vēlamies, un es nedomāju, ka tas ir ļoti lēti – kalties klintīs iekšā. Jā, mums ir citāda grunts, mums ir augsti gruntsūdeņi, un, es pieļauju, daudzas citas lietas, kas būs izaicinošas. Bet tas, ka mēs šobrīd varētu sākt darīt... un kaut kādu pagrabu, kur patverties cilvēkiem, un tā jau ir tā lieta, ka mēs vēlamies...

Kā piemēru es jums varu izstāstīt... kas varbūt nav tas labākais piemērs. Atbraucot ukraiņu bēgļiem... dodoties uz bērnudārzu, piecgadīgs puika bērnudārza vadītājai uzprasīja tikai vienu jautājumu. Atnākot uz bērnudārzu, pirmais jautājums piecgadīgam puikam no Ukrainas bija – kur ir pagrabs? Un tāpēc aizdomājamies par to un tiešām virzāmies uz priekšu.

Mēs varam apspriešanas laikā... bet to ir jāsāk darīt. Un, kā jau es teicu, tas ir arī visās pasaules valstīs, ka lielākā atbildība par civilo aizsardzību... un tas arī šobrīd ir mūsu likumdošanā... valsts, protams, var piedalīties, bet atbildība ir pašvaldībām par civilo aizsardzību. Tās ir rūpes. Un šinī gadījumā mums ir, un tā jau būs to cilvēku izšķiršanās...

Es, protams, saprotu Zivtiņa kungu. Un es tiešām to arī teicu – tas sadārdzinās. Nevajag, nevajag slēpties aiz tā! Bet tā ir mūsu izvēle, vai mēs vēlamies kaut kur patverties vai atkal sūkstīsimies, ka valsts nav iedevusi naudu, un līdz ar to tad nebūsim kaut ko realizējuši.

Varbūt mēģinām virzīties, un es tiešām ceru, ka šobrīd šis piedāvājums ir pietiekami kvalitatīvs, lai mēs tiešām virzītos uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aināram Šleseram.

A. Šlesers (LPV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Bergmaņa kungs! Trīs gadi jau ir pagājuši, kopš Ukrainā ir karš. Mēs joprojām Saeimā debatējam, kā pareizi notriekt dronu. Un par patvertnēm – vai vajag. Protams, vajag! Vai cilvēkiem vajag drošību? Vajag.

Bet es jums tagad tīri praktiski gribu pastāstīt: man šonedēļ bija tikšanās ar Rīgas vicemēru Ratnieku vienā no intervijām, un mēs tieši apspriedām šo jautājumu, un viņš kā vicemērs teica: ja būvē patvertni kaut kur atsevišķā vietā, tad tai patvertnei zūd jēga kara gadījumā, jo, skrienot uz turieni, varbūtība iet bojā ir daudz lielāka.

Nākamais – iet pagrabā. Pagrabi... nu pat ja mēs tos iztīrīsim, tā īsti nav bumbu patvertne. To pēc standartiem, visiem "gostiem", kādreiz vajadzēja noteikt.

Tas ir kaut kas pavisam cits. Bet tagad mēs nonākam līdz būtībai. Jautājums: ja mēs pieņemsim šo likumu, tas attieksies uz jaunām vai uz vecām būvēm? (Starpsauciens: "Jaunām!") Jā.

Es varu jums pateikt, kā tas bija deviņdesmitajos gados, kad šeit bija pilns padomju graustu. Tajā laikā es biju "Rimi" direktors, tas bija, šķiet, 1996. vai 1997. gads, mēs iegādājāmies... bija Purvciemā tāds veikals "Minska", kuram tagad mainīts nosaukums... un mēs veicām pilnu renovāciju. Tas pilnībā tika uztaisīts visaugstākajā kvalitātē, kādā šo konkrēto veikalu varēja renovēt.

Kāpēc es to stāstu? Tāpēc, ka tad, kad viss tika uztaisīts atbilstoši skandināvu standartiem, atnāca ugunsdzēsēji un teica: "Tas neatbilst mūsu likumiem, jums nav ugunsdrošo durvju starp tirdzniecības zāli un noliktavu." Mani kolēģi no Norvēģijas teica: "Mums Norvēģijā tādu nav, jo mēs neatdalām zāli no noliktavas. Tur nav paredzētas ugunsdrošās durvis." Ugunsdzēsēji: "Pie mums ir paredzētas."

Nākamais jautājums, ko uzdevu: "Sakiet, šis veikals ir atjaunots vislabākajā kvalitātē, kādu jūs esat redzējuši. Ir deviņdesmitie gadi, pilns ar veciem graustiem, kurus neviens nav remontējis un tuvākajā laikā droši vien neremontēs. Vai tiem arī ir jāierīko ugunsdrošās durvis?" A viņi: "Nē, tas attiecas tikai uz rekonstruētām un jaunām ēkām." Tātad vecās, ja kaut kas notiek... nelaime... lai tur viss paliek. Jaunajās mēs uzliekam...

Tagad jautājums ir tāds... ir viss pilsētas centrs... skaidrs ir tas, ka izveidot bumbu patvertnes zem jūgendstila mājām, kaut ko rokot, būvējot... tas nebūs iespējams. Labākajā gadījumā mēs varam iekārtot pagrabus pēc kaut kāda standarta. Bet šis likumprojekts to neparedz. (Starpsauciens.) Jautājums ir tāds: vai jūs varat zem jūgendstila mājas uzbūvēt tādu bumbu patvertni, lai tā nebūtu pagrabs? Mēs beigās nonākam līdz tam – vecās mājās tā ir pagrabu sakārtošana, droši vien tur ir nepieciešams ūdens, ja cilvēks pavada ilgāku laiku... bet, ja tiek būvēta jauna, tā sadārdzinās.

Ko es ar to gribu pateikt? Kas būvē visdārgākās mājas... droši vien tas sadārdzinājums būs, bet tie, kas grib pirkt dārgāko, droši vien būs gatavi maksāt. Jautājums ir par tiem mājokļiem, kuri tiek plānoti ar mērķi, lai cilvēki pārvāktos no Bolderājas, Ķengaraga, Purvciema... no vecajām bloku mājām uz jaunām mājām. Kāds būs sadārdzinājums, un kas par to maksās? Es pilnīgi esmu pārliecināts, ka vecajās bloku mājās, kuras vispār ir jājauc nost, jo kādreiz tās būvēja... garantija bija 40–50 gadi, a stāv jau vairāk nekā 60... nekādas bumbu patvertnes netiks iekārtotas. Labākajā gadījumā tie būs pagrabi, kuros kaut ko iztīrīs, bet tas būs pagrabs, un tā tas viss sauksies.

Rodas jautājums: kāds būs sadārdzinājums? Varu pateikt, par ko man ir bažas – ka tieši ekonomiskie dzīvokļi... cilvēki, mēs zinām, nav gatavi maksāt vairāk... pirkt vecu mājokli vai pirkt jaunu mājokli... viņi teiks: nē, es labāk palieku dzīvot vecajā. Tā ir tā problēma. Mēs jau varam uzlikt... bet problēma ir tāda, ka cilvēki ir gana trūcīgi un sadārdzinājums var būt gana liels.

Mēs neatbalstīsim pirmajā lasījumā, bet, ja gadījumā vairākums nobalsos, es gribu, lai ministrs nāk un pasaka precīzi, kāds būs... Ir jāpaņem viens projekts ar 100 dzīvokļiem vai vienalga... kādiem 50... cik būvē ekonomiskajā klasē... par cik palielināsies cena, lai saprastu... Problēma ir tāda, ka tas kropļo konkurenci, ja mēs uzliekam... Ja pilnīgi visiem tiek uzlikts... tā ir viena lieta.

Šeit ir runa konkrēti... es gribu zināt. Es zinu, ka citās valstīs, ja uzliek šo pienākumu, tad par to attiecīgi kāds maksā – fondi vai kas. (Starpsauciens.) Rīgas vicemērs Ratnieks teica: Rīgai un citām pašvaldībām nav papildu līdzekļu, lai dotētu. Šo līdzekļu nav.

Jautājums: kā tas tiks finansēts? Mani uztrauc, vai nebūs tā, ka mēs pieņemsim likumu, bet būvniecība pēkšņi sāks bremzēties. Gribu dzirdēt aprēķinus, bet varu jums apgalvot – tādu aprēķinu nav. Ja būtu bijuši, tie būtu ielikti anotācijā uz pirmo lasījumu. Te var nākt ministrs, var nākt ministrijas pārstāvji... Šādu aprēķinu vispār nav. Es apskatījos – nav! Šo aprēķinu nav ne ministrijā, ne kur, jo Iekšlietu ministrija nenodarbojas ar aprēķiniem attiecībā uz būvniecību. Viņi uzliek standartus, un tie ir jāievēro. Jautājums: kurš par to maksās?

Nezinu, kas no valdības, ja ne Iekšlietu ministrija... lai nāk kāds cits, bet principā būs jākonsultējas ar būvniecības nozari, jo pirmām kārtām cietīs ekonomiskās klases mājokļi, kuru uzbūvēšana, lai cilvēks... Uzbūvēt jau būvnieks var, bet privātpersonai, kura lemj par jauna mājokļa iegādi, ir svarīgi, kāda ir galacena. Ja ir 10 procentu sadārdzinājums, tas ir viens. A ja ir 30 procenti? Beigās vienkārši nebūs pircēju tiem jaunajiem mājokļiem. Mēs nonāksim pie tā, ka pieņemsim pareizu lēmumu – gribam dzīvot drošos mājokļos. Bet nebūvēs ekonomiskās klases mājokļus, un cilvēki dzīvos vecos mājokļos.

Kāda būtu alternatīva? Protams, jādefinē, varbūt tā tiešām ir pazemes garāža, bet, ja jūs paskatāties jaunos projektus tepat, Mārupē, kaut kur pilsētas... pat Skanstes rajonā, daudzas mājas tiek būvētas bez pazemes garāžām. Tur nav pazemes garāžu, jo ierakties pagrabā – tās ir lielas izmaksas. Tās ir lielas izmaksas. Vieglāk ir ap māju noasfaltēt ceļu, kur stāv mašīnas, un daudzās jauno projektu mājās pagrabu vairs nav. Vienkārši tie neiet...

Mēs esam likumdevēji. Ja mēs pieņemam lēmumu, uzskatu, tam ir jābūt saskaņotam, nevis ņemot vērā drošības faktorus, bet – ar nekustamā īpašuma nozari. Ir virkne asociāciju. Lai tās nāk un dod savus atzinumus. Tā ir mana rekomendācija, jo pašreiz tā vienkārši nav.

Tam, ko jūs, Bergmaņa kungs, teicāt par drošību, es piekrītu. Mani tikai interesē, vai nebūs tā, ka mēs pieņemsim striktus nosacījumus un atgriezīsimies deviņdesmitajos gados, kad teica: neremontējiet ēkas, nebūvējiet jaunas ēkas, sēdiet vecās, jo tas ir lētāk.

Tā ka, kolēģi, vienkārši par to lietu ir jāpadomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Sprindžukam.

M. Sprindžuks (AS).

Kolēģi! Domāju, šī īstenībā ir ļoti vērtīga un svarīga diskusija, un tas, manuprāt, padara mūsu sabiedrību drošāku, ja mēs par to runājam, domājam, meklējam risinājumus.

Par risinājumiem. Ir aicinājums – parunājam ar pašvaldībām, jo tiešām situācijas atšķiras. Tepat Pierīgā – Mārupe, Babīte, Ādaži –, Rīgā – Skanste, Torņakalns – grimst ūdenī, tur, kā saka, aizmirstiet par pagrabiem. Nav iespējams ierakties, un, ja tu ierocies, tad kaut kā jāatsūknē ūdens.

Bet ir varianti. Pieņemsim, krievu laikā padomju armija kāpās raka bunkurus. Ādažos ir vairāki, un tie ir sausi. Tātad tiešām katrā vietā jāatrod piemērots risinājums. Piemēram, Izraēlā viņi to sauc par safe room – tas ir mazs bunkurs tualetes izmērā, kur cilvēki dzelzsbetona sienās var paslēpties. Tas nav pagrabs, tas ir pirmā stāva līmenī.

Tātad risinājumi var būt dažādi. Mums nav jāiet uz ļoti dārgiem risinājumiem. Tiesa, tas nedaudz ož pēc zaļā kursa atlikšanas, jo vajadzēs daudz betona, kas nav... CO₂... draudzīgākais materiāls.

Ir jāpieiet ar prātu, jo... Es runāju ar pašvaldībām, kas atrodas 50 kilometru robežas zonā, austrumu pusē, tur ir noskaņojums, ka viņi tūlīt būs frontes pirmajā līnijā. Vai ir jēga tur līst pagrabos vai būvēt pagrabus? Viņiem ir jābrauc kaut vai līdz Pļaviņām, kaut kur uz iekšzemi, un tur ir jābūt patvertnēm. (Starpsauciens.)

Tātad tas, ko gribu teikt, – šim patvertņu stāstam ir jābūt kontekstā ar civilo aizsardzību – kādi ir evakuācijas plāni scenārijos. Šie plāni, runāsim atklāti, ar cilvēkiem nav izrunāti. Tātad par to domāt vajag, bet nevajag absolutizēt. Vēl viens piemērs: gadu esmu dzīvojis Amerikā (kādreiz studēju), un tur bija tornado riski, un cilvēki vienkārši devās uz daudzstāvu stāvvietām, kas ir dzelzsbetona būves. Nezinu, vai tās aizsargās pret starojumu, bet tās noteikti ir drošāka vieta nekā amerikāņu koka mājas.

Tā ka šie risinājumi var būt daudz un dažādi. Ja sabiedrība par to domā, uz priekšu mēs tiksim, bet nevajag pārspīlēt – būvēt pagrabus tur, kur tos nemaz nevar iebūvēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Skrastiņam.

J. Skrastiņš (JV).

Šlesera kungs, katrai valstij, kas sevi ciena, ir sava likumdošana, savi normatīvie akti un būvnormatīvi. Tas ir normāli, ja katrā valstī būvē pēc tās kārtības, kāda valstī ir pieņemta.

Kopumā gribu teikt, ka vienmēr šādiem nopietniem drošības risinājumiem ir balanss starp to, cik tas maksā, un to, ko mēs varam, ko mēs nevaram. Patiesībā, man šķiet, mēs esam aizgājuši stipri par tālu – šeit jau notiek komisijas sēde, kurā diskutē par to, ko mēs nesam ārā. Ļoti labi, ka notiek diskusija, bet, manuprāt, būs pietiekami laika priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu.

Lūdzu, esam aktīvi un iesniedzam, un strādājam tālāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.

A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Cēloņu un seku sakarība, loģika. Nezinu, vai jums studiju gados mācīja tādu priekšmetu kā loģika. Juristiem mācīja.

Cik maksās šīs patvertnes? Tie ir, parēķinot, lai miljons urbānā vidē dzīvojošo cilvēku varētu patverties, apmēram četri miljardi... trīs ar pusi, četri līdz pieci miljardi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē – ja mēs neprioritizēsim mūsu valstī esošo resursu loģisku izlietojumu, tad sēdēsim patvertnēs, bet gaisa telpa mums būs tukša no pretgaisa aizsardzības. Paldies mūsu spāņu draugiem, kuri ir atveduši vienu "NASAMS" bateriju un tās... nezinu, Igors droši vien labāk zina... 600 miljonu vērtībā... kaut kādas trīs "IRIS-T" baterijas. Bet ko darīs... pret droniem un citām lietām?

Tā ka prioritāri – daudzpakāpju pretgaisa aizsardzības sistēma un paralēli patvertnes. Ieslēdzam loģiku. Mums nav tik daudz naudas, lai sāktu no otra gala.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Skrastiņš. Jā. Vēlreiz gribu teikt paldies par diskusiju. Aicinu visus būt aktīviem un iesniegt priekšlikumus. Diskutējam un virzāmies uz priekšu!

Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 66, pret – 13, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.

J. Skrastiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 3. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Komercķīlas likumā", otrais lasījums.

Divi priekšlikumi.

Juridiskās komisijas vārdā – referente Inese Kalniņa.

Inese Kalniņa (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā".

Abi priekšlikumi, kas tika iesniegti, ir redakcionāli.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. 2. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Inese Kalniņa. Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komercķīlas likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

Inese Kalniņa. 18. marts.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts. Paldies.

Likumprojekts "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā", otrais lasījums.

Iesniegti 12 priekšlikumi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – referents Igors Rajevs.

I. Rajevs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 5. marta sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" otrajā lasījumā.

Komisijā tika saņemti un izskatīti 12 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres priekšlikums. Papildināt 2. panta trešo daļu pēc vārdiem "Mācību centrs" ar vārdiem "Latvijas cietumu slimnīca". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 2. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Papildināt 3. panta otro daļu pēc vārdiem "Mācību centram" ar vārdiem "Latvijas cietumu slimnīcai". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 3. – deputāta Butāna priekšlikums. Papildināt 4. panta pirmo daļu, nosakot, ka pārvaldes personālam ir jābūt Latvijas pilsonībai. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Izteikt 4. panta ceturto daļu šādā redakcijā: "Par darbinieku, izņemot ārstniecības personu un ieslodzījuma vietas saimnieciskajā apkalpē nodarbināto, var būt Latvijas pilsonis. Darbinieku darba tiesiskās attiecības regulē Darba likums." Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 5. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Izteikt II nodaļas nosaukumu šādā redakcijā: "Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbība". Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 8. panta trešās daļas pēdējā teikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 7. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Papildināt likumu ar 9.¹ pantu, nosakot Latvijas cietumu slimnīcas funkcijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 8. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 24.³ panta pirmajā daļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 9. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 24.⁴ panta 1. un 4. punktā, kā arī izslēgt šī panta 5. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 10. – tieslietu ministres Lībiņas-Egneres priekšlikums. Redakcionālas izmaiņas 24.⁵ panta pirmajā daļā, izslēgt panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt 24.⁵ panta otrajā daļā vārdu "(vīriešus)". Komisijā atbalstīts un iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. 12. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināt likuma pārejas noteikumus ar 9. punktu, nosakot, ka likuma 4. panta ceturtajā daļā paredzēto nosacījumu par Latvijas pilsonību nepiemēro līdz 2027. gada 1. janvārim attiecībā uz tiem darbiniekiem, ar kuriem līgums noslēgts pirms šā nosacījuma spēkā stāšanās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Rajevs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam.

I. Rajevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – šā gada 18. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Citu priekšlikumu nav. Atbalstīts.

Turpinām ar sadaļu "Lēmumu projektu izskatīšana".

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 670/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Dārgie kolēģi! Mums ir nepieciešama Saeimas piekrišana kārtējai apropriācijai. Pārdales summa ir 42 072 eiro. Nauda tiek pārdalīta no Ministru kabineta budžeta programmām, samazinot finansējumu vienotajam pakalpojumu centram, uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžeta programmu "Valsts digitālās attīstības politikas īstenošana".

Mērķis ir no 2025. gada atļaut Valsts kancelejai pārdalīt divas amata vietas un tām nepieciešamo finansējumu uz Valsts digitālās attīstības aģentūru, kā arī stiprināt iestāžu sadarbību vienotā pakalpojumu centra izveidē un plānotās Cilvēkresursu vienotās pārvaldības informācijas sistēmas uzturēšanā.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 670/Lm14)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts "Par Saeimas piekrišanu likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" noteiktās apropriācijas pārdalei" (Nr. 671/Lm14).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Kristaps Krištopans.

K. Krištopans (LPV).

Mums ir nepieciešams vēl viens Saeimas balsojums. Un šeit pārdale ir viena miljona eiro apmērā no Klimata un enerģētikas ministrijas... uz Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammu "Filmu nozare", lai 2025. gadā nodrošinātu finansējumu animācijas filmu projektu konkursiem.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par minēto lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pēdējais darba kārtības jautājums – patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts "Par 10 307 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "No sodiem – uz drošiem ceļiem" turpmāko virzību".

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – referents Edgars Tavars.

E. Tavars (AS).

Kolēģi! Šī gada 11. februārī Saeima saņēma 10 307 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu "No sodiem – uz drošiem ceļiem". (Zālē troksnis.)

Attiecīgi 5. martā komisija izskatīja iepriekš minēto kolektīvo iesniegumu, uzklausīja iniciatīvas pārstāvi, kurš aicināja uz to, kas ir norādīts attiecīgajā iesniegumā, – ka sodi no fotoradaru ieņēmumiem, līdzīgi kā tas tiek darīts Nīderlandē, Zviedrijā un Somijā...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mazliet klusāk!

E. Tavars. ... būtu jāiegulda tikai ceļu infrastruktūrā un satiksmes drošības uzlabošanā. Tāpat iesnieguma iesniedzēju pārstāvis arī uzsvēra, ka katru gadu uz Latvijas ceļiem iet bojā liels iedzīvotāju skaits, piemēram, 2022. gadā bojā gājuši 115 cilvēki, tādēļ ir nepieciešams ieguldīt papildu līdzekļus ceļu infrastruktūrā, lai uzlabotu satiksmes drošību un samazinātu bojāgājušo skaitu.

Uz komisijas sēdi uzaicinātie Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka ieņēmumi no fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem pagājušajā gadā ir bijuši 19,4 miljoni eiro, attiecīgi, Finanšu ministrijas ieskatā, autoceļiem novirzītais finansējuma apmērs... kas ir 306 miljoni eiro gadā... ir nepietiekams.

Tomēr vienlaikus Finanšu ministrijas pārstāve skaidroja un uzsvēra, ka saskaņā ar Satversmes tiesas skaidrojumu finansējuma iezīmēšana speciālajos likumos, lai tajos noteiktajās jomās sasniegtu noteiktu resursu apjomu, ir pretrunā ar valdības tiesībām budžeta sagatavošanas procesā elastīgi lemt par līdzekļu sadalījumu. Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja, ka ministrija atbalsta papildu finansējuma piešķiršanu ceļu infrastruktūras uzlabošanai, ja tas ir salāgojams ar gadskārtējā valsts budžeta izdevumiem.

Uzklausot ministrijas... un uzaicinātās personas, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma atbalstīt šīs iniciatīvas turpmāko virzību, nododot to turpmākai izvērtēšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu "Par 10 307 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "No sodiem – uz drošiem ceļiem" turpmāko virzību".

Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Ir iesniegti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans un Ilze Stobova iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par neatliekamo medicīnisko palīdzību". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ilze Stobova, Ainārs Šlesers, Kristaps Krištopans, Linda Liepiņa un Ramona Petraviča iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par neklātienes mācību formas aizstāšanu ar kombinēto mācību".

Vārds deputātei Ilzei Stobovai – motivācijai. Nevēlas vārdu motivācijai.

Līdz ar to jautājums tiek nodots ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Ināra Mūrniece, Jānis Dombrava, Edvīns Šnore, Edmunds Teirumnieks un Raivis Dzintars iesnieguši jautājumu aizsardzības ministram Andrim Sprūdam "Par valsts aizsardzības dienestu". Jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.

Kolēģi! Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).

Kolēģi, nedaudz uzmanības! Nav reģistrējušies 14 deputāti: Skaidrīte Ābrama... redzu, Česlavs Batņa, Andris Bērziņš, Artūrs Butāns, Ilze Indriksone, Igors Judins, Ingmārs Līdaka, Linda Matisone, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Uģis Rotbergs, Jānis Vitenbergs un Aiva Vīksna.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, paldies visiem par darbu.

Sēdi pasludinu par slēgtu.