Ministru kabineta noteikumi Nr. 168

Rīgā 2025. gada 18. martā (prot. Nr. 11 24. §)

Dabas lieguma "Mežole" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma
"Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām"
13. panta otro daļu, 14. panta otro daļu
un 17. panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma "Mežole" (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās izveidošanas un lietošanas kārtību;

1.3. dabas liegumā esošos dabas pieminekļus – aizsargājamos kokus, kā arī aizsargājamo koku un aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu – dižakmeņu – aizsardzības un izmantošanas kārtību.

2. Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu teritorijā sastopamo īpaši aizsargājamo biotopu (purvaini meži, neskarti augstie purvi, pārejas purvi un slīkšņas, veci vai dabiski boreāli meži, staignāju meži, minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi), kā arī īpaši aizsargājamo sugu (dzeltenā akmeņlauzīte Saxifraga hirculus, platlapu cinna Cinna latifolia, spīdīgā āķīte Hamatocaulis vernicosus, Lapzemes āķīte Hamatocaulis lapponicus, zirgskābeņu zilenītis Lycaena dispar, divjoslu airvabole Graphoderus bilineatus, biezā perlamutrene Unio crassus, strauta nēģis Lampetra planieri un Eirāzijas ūdrs Lutra lutra) aizsardzību.

3. Dabas lieguma platība ir 2832 ha. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1. pielikumā.

4. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvo zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 2. pielikumā.

5. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

5.1. regulējamā režīma zona;

5.2. ainavu aizsardzības zona;

5.3. neitrālā zona.

6. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt dabas aizsardzībai. Šādu informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

7. Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot paredzētās darbības, kā arī izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā iekļauto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes biotopiem, dabas lieguma teritorijā un izvērtē paredzētās darbības ietekmi uz dabas liegumu, īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kā arī uz dabas liegumu kā Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) izveides un aizsardzības mērķiem.

8. Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja nav nepieciešama darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu. Ja minēto darbību rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskā atļauja zemes lietošanas kategorijas maiņai nav nepieciešama. Vērtējot šādas darbības, Valsts vides dienests vienlaikus izvērtē zemes lietošanas kategorijas maiņas iespējamību.

9. Īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanai dabas lieguma teritorijā, kā arī galvenās cirtes, kopšanas cirtes un rekonstruktīvās cirtes veikšanai šajos noteikumos noteiktajos gadījumos ainavu aizsardzības zonā izstrādā meža apsaimniekošanas plānu. Meža apsaimniekošanas plānu var izstrādāt visai dabas lieguma teritorijai, meža īpašumam, zemes vienībai vai zemes vienības meža nogabalu grupai, pamatojoties uz aktuāliem meža inventarizācijas datiem, kā arī uz īpaši aizsargājamo sugu, īpaši aizsargājamo biotopu un dabas pieminekļu inventarizācijas datiem. Meža apsaimniekošanas plānu saskaņo Dabas aizsardzības pārvalde.

10. Visā dabas lieguma teritorijā valsts autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

II. Vispārīgie aprobežojumi visā dabas lieguma teritorijā

11. Šajos noteikumos noteiktie aprobežojumi neattiecas uz ugunsdzēsības pasākumiem, glābšanas un meklēšanas pasākumiem un ārkārtējām situācijām.

12. Dabas lieguma teritorijā aizliegts:

12.1. uzstādīt vēja elektrostacijas;

12.2. izmantot šo noteikumu 3. pielikumā minētās citzemju sugas meža atjaunošanā un ieaudzēšanā;

12.3. lietot minerālmēslus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus mežaudzēs, izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonus koku stumbra kaitēkļu ierobežošanai, un augu aizsardzības līdzekļus invazīvo augu sugu izplatības ierobežošanai, izsmidzinot tos lokāli uz augiem. Aizliegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās un izsmidzināšana no gaisa;

12.4. pārvietoties, apstāties un stāvēt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un sniega motocikliem, brīvā dabā ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm (ne vairāk kā četrus metrus plata neizbūvēta brauktuve meža vai lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām un valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai), izņemot neitrālo zonu, pārvietošanos ar velosipēdiem, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkotās trasēs un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, tai skaitā medību saimniecību uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, ugunsdrošības pasākumu veikšanu, kā arī ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju zinātnisko pētījumu veikšanai. Minētajos gadījumos, kad atļauta pārvietošanās, mehāniskos transportlīdzekļus apstādina un novieto stāvēšanai tā, lai tie neierobežotu un netraucētu citu transportlīdzekļu pārvietošanos pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm;

12.5. rīkot sacensības, rallijus, to treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un velosipēdiem, izņemot neitrālo zonu;

12.6. kurināt ugunskurus ārpus zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja vai apsaimniekotāja speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai atbilstoši ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

12.7. dedzināt sausās zāles, virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas un apsaimniekošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, un rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

12.8. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes) uz krūmāju vai mežu;

12.9. medīt putnus, izņemot ūdensputnu medības, kuru medībās jāizmanto bezsvina munīcija;

12.10. nosusināt purvus un mežaudzes slapjās minerālaugsnēs un slapjās kūdras augsnēs;

12.11. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

12.12. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot, ieaudzējot mežu, mēslojot ar minerālmēsliem vai šķidrajiem kūtsmēsliem) pļavas un ganības, kas reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmā kā īpaši aizsargājami biotopi, par kuriem ir informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, izņemot, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai vai atjaunošanai;

12.13. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi un derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanu atradnē "Kapusils I";

12.14. veikt darbības, kas veicina augsnes erozijas attīstību, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

12.15. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:

12.15.1. inženierbūvju (tai skaitā ceļu) restaurācijai, atjaunošanai un pārbūvei, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

12.15.2. darbības īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai;

12.15.3. dabiski applūdušās vai apmežojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz dabā konstatēto zemes lietošanas kategoriju;

12.16. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošos infrastruktūras objektus) un ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju īpaši aizsargājamo sugu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumu veikšanai nepieciešamos kokus;

12.17. iegūt sūnas un ķērpjus, lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

12.18. ierīkot savvaļas dzīvnieku piebarošanas vietas, brīvā dabā, izņemot pagalmus un dārzus, novietot (deponēt) lauksaimniecības un pārtikas produktus. Pieļaujama medījamo dzīvnieku piebarošana dozētā veidā no mucām, piltuvveida barotavām vai automātiskām barotavām vietās, kur tas neapdraud īpaši aizsargājamo biotopu vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu saglabāšanu, ja tas nepieciešams dzīvnieku skaita regulēšanai;

12.19. ierīkot iežogotas platības dzīvnieku turēšanai meža zemēs, izņemot meža ganību ierīkošanu, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu uzturēšanai vai atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

12.20. sadalīt zemes vienības (tai skaitā dalot kopīpašumu), ja katras atsevišķās zemes vienības platība pēc sadalīšanas nav mazāka par 10 hektāriem, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem, izņemot:

12.20.1. zemes vienībām, kas tiek atdalītas publiski pieejamu dabas tūrisma un izziņas, atpūtas un sporta infrastruktūras objektu ierīkošanai, būvniecībai un uzturēšanai, kā arī inženierbūvju atjaunošanai, pārbūvei vai uzturēšanai;

12.20.2. zemes robežu pārkārtošanu vai zemes vienību apvienošanu.

13. Dabas lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts:

13.1. veikt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus, izņemot, ja īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas un atjaunošanas pasākumi paredzēti meža apsaimniekošanas plānā. Plānojot sausās zāles, virsāju un niedru platību, kā arī meža zemsedzes dedzināšanu, par to rakstiski jāinformē par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

13.2. ierīkot dabā publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus (tai skaitā digitālos maršrutus), skatu torņus, atpūtas un telšu vietas, informācijas stendus, norādes zīmes, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

13.3. veikt inženiertīklu un citu inženierbūvju (tai skaitā ceļu) atjaunošanu vai pārbūvi, tos paplašinot, ja tiek mainīts trases platums un novietojums;

13.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta upju, vecupju un strautu krasta līnija un gultne, izņemot upju dabiskā tecējuma vai ūdenstecēm piegulošo teritoriju dabiskā hidroloģiskā režīma atjaunošanu;

13.5. veikt zinātniskos pētījumus, monitoringu un arheoloģiskās izpētes darbus;

13.6. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, sporta, piedzīvojumu un citu veidu pasākumus, sacensības un treniņus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku. Šajā punktā minētās aktivitātes atļauts organizēt ne biežāk kā vienu reizi gadā vienā un tajā pašā teritorijā;

13.7. rīkot orientēšanās sacensības putnu ligzdošanas sezonā no 15. marta līdz 31. jūlijam ne biežāk kā vienu reizi kalendāra mēnesī vienā un tajā pašā teritorijā, izņemot neitrālo zonu.

III. Regulējamā režīma zona

14. Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamo meža un purvu biotopu, jo īpaši minerālvielām bagātu avotu un avotu purvu, kā arī upju straujteču un tajos sastopamo aizsargājamo un reto sugu aizsardzību.

15. Regulējamā režīma zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības:

15.1. aizsardzības režīma ievērošanas kontrole un teritorijas apsaimniekošana;

15.2. ugunsdrošības pasākumu īstenošana, tai skaitā meža stigu un dabisko brauktuvju uzturēšana un tīrīšana no 1. augusta līdz 14. martam;

15.3. pārvietošanās pa ceļiem un dabā norādītiem maršrutiem, tai skaitā orientēšanās sacensību norise, ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju;

15.4. ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana;

15.5. būvju un infrastruktūras objektu uzturēšana, kā arī atjaunošana būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā no 1. augusta līdz 14. martam;

15.6. savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana. Ogu ievākšanā aizliegts izmantot speciālās vākšanas palīgierīces;

15.7. makšķerēšana;

15.8. monitoringa un meža inventarizācijas veikšana;

15.9. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju:

15.9.1. publiski pieejamu maršrutu ierīkošana dabā;

15.9.2. zinātnisko pētījumu veikšana;

15.9.3. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu un dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai, saglabāšanai un atjaunošanai nepieciešamo pasākumu īstenošana.

IV. Ainavu aizsardzības zona

16. Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai saglabātu dabas lieguma teritorijai raksturīgo mežaines ainavu.

17. Ainavu aizsardzības zonā meža zemēs aizliegts:

17.1. veikt mežsaimniecisko darbību no 15. marta līdz 31. jūlijam, izņemot:

17.1.1. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

17.1.2. meža ugunsdrošības pasākumus;

17.1.3. jaunaudžu kopšanu, kur vidējais augstums skuju kokiem ir līdz 0,7 metriem, bet lapu kokiem – līdz vienam metram;

17.1.4. bīstamo koku ciršanu un izvešanu;

17.1.5. koku ciršanu un izvešanu kaitēkļu savairošanās dēļ, ja bojāto koku tūlītēja neizvākšana var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma ainavu aizsardzības zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus, kā arī kritalas un stāvošus kokus vai tādus bojātus kokus, kuri nevar veicināt konkrētas slimības vai kaitēkļu savairošanos;

17.1.6. kokmateriālu izvešanu augsnes sasaluma apstākļos, ja tas negatīvi neietekmē putnu ligzdošanu un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja. Dabas aizsardzības pārvalde atļauju izsniedz 10 darbdienu laikā pēc rakstiska iesnieguma saņemšanas;

17.2. cirst kokus rekonstruktīvajā cirtē (izņemot neproduktīvu egļu tīraudžu dabiskošanu un sugu sastāva dažādošanu, kā arī mežaudzē, kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu);

17.3. cirst kokus kailcirtē, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu vai īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumu īstenošanai;

17.4. lai samazinātu dzīvnieku bojāeju – mežā ierīkot sietveida vai stiepļveida nožogojumus, kuri nav apzīmēti redzamības palielināšanai (piemēram, izmantojot zarus, lentes vai citus dzīvniekiem pamanāmus materiālus);

17.5. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

17.6. ierīkot jaunus mežsaimniecības (komersantu) ceļus;

17.7. atjaunot mežu stādot vai sējot;

17.8. veikt mežsaimniecisko darbību īpaši aizsargājamos biotopos un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs, kas reģistrēti dabas datu pārvaldības sistēmā un par kuriem informēts zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzības, saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumu īstenošanai.

18. Ja ainavu aizsardzības zonā slimību inficētie, kaitēkļu invadētie vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus, kas var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma, bojātos kokus atļauts cirst sanitārajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma, kurā noteikts konkrēts apjoms šo bojāto koku izvākšanai.

19. Ainavu aizsardzības zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, svaigi vēja gāztu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztas egles, kuru apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru un kuras saskaņā ar Valsts meža dienesta sanitāro atzinumu var izraisīt mežaudžu bojāeju masveidīgas kaitēkļu savairošanās dēļ.

20. Ainavu aizsardzības zonā sausos kokus un kritalas šo noteikumu 19. punktā minētajā apjomā, kā arī nocirstos bīstamos kokus un nocirsto koku celmus atstāj mežaudzē, lai nodrošinātu trūdošo (atmirušo) koksni kā dzīvesvietu meža ekosistēmā svarīgām sugām.

21. Ainavu aizsardzības zonā uz mežaudzēm, kurās vējgāzes, vējlauzes, slimību infekcijas vai kaitēkļu invāzijas dēļ mežaudzes šķērslaukums kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu un vēja gāztie, bojātie, sausie stāvošie koki un kritalas netiek izvākti, neattiecina meža atjaunošanas un jaunaudžu kopšanas prasības.

22. Ainavu aizsardzības zonā izlases cirtē un kopšanas cirtē uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms saglabājot resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas, melnalkšņus un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

23. Ainavu aizsardzības zonā ir atļauta ceļu ikdienas un periodiskā uzturēšana, savukārt būvju (tai skaitā ceļu) atjaunošana būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atļauta no 14. marta līdz 1. augustam.

V. Neitrālā zona

24. Neitrālā zona ir izveidota, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu un attīstību.

VI. Dabas pieminekļi

25. Šīs nodaļas prasības attiecas uz šādiem dabas pieminekļiem – aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā virs koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 3. pielikumā minētajiem izmēriem, tai skaitā – sausi koki, kritalas un koku stumbeņi) un teritoriju ap kokiem vainagu projekcijas platībā, kā arī 10 metru platā joslā no tās (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

26. Aizsargājamā koka teritorijā aizliegts:

26.1. veikt darbības, kuru dēļ tiek bojāts, var tikt bojāts vai iznīcināts aizsargājamais koks vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā un kultūrvēsturiskā vērtība, izņemot šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;

26.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus;

26.3. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Aizsargājamā koka teritorijā pieļaujama dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu, transporta, sakaru, enerģētikas, ūdensapgādes un kanalizācijas inženiertīklu izbūve un atjaunošana, kā arī ēku pārbūve atbilstoši kokkopja (arborista) atzinumam, izmantojot metodes, kuras mazina negatīvo ietekmi uz aizsargājamā koka augtspēju;

26.4. novietot lietas (piemēram, būvmateriālus vai malku), kas aizsedz skatu uz koku, ierobežo piekļuvi tam vai mazina tā estētisko vērtību;

26.5. būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot šo noteikumu 26.3. apakšpunktā minētos izņēmuma gadījumus.

27. Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas dabas pieminekļa teritorijā aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.

28. Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

29. Aizsargājamo koku atļauts nocirst (novākt) vai pārstādīt, ja ir saņemts kokkopja (arborista) atbilstošs rakstisks atzinums, kura nepieciešamību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde, un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, šādos gadījumos:

29.1. koks kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, izvietot ceļa vai norādes zīmes, barjeras);

29.2. koka augtspēja ir pilnībā zudusi un koks nav dzīvotne īpaši aizsargājamai sugai. Koka augtspēju nosaka atbilstoši meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem;

29.3. lai nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzības, drošības, nacionālās vai citas sevišķi svarīgas, arī sociāla vai ekonomiska rakstura, intereses vai videi primāri svarīgas labvēlīgas izmaiņas.

30. Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tuvākajā apkārtnē.

VII. Noslēguma jautājumi

31. Līdz šo noteikumu 9. punktā minētā meža apsaimniekošanas plāna izstrādei un saskaņošanai meža apsaimniekošanas pasākumi pieļaujami atbilstoši šo noteikumu vispārējiem noteikumiem attiecīgajā funkcionālajā zonā, bet ne ilgāk kā piecus gadus pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

32. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2003. gada 21. janvāra noteikumus Nr. 45 "Dabas lieguma "Mežole" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2003, 14. nr.)

Ministru prezidente E. Siliņa

Viedās administrācijas
un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa

1. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 18. marta
noteikumiem Nr. 168

Dabas lieguma "Mežole" funkcionālo zonu shēma

2. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 18. marta
noteikumiem Nr. 168

Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai un tās lietošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

2. Zīmes krāsas (krāsu standarti norādīti PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green));

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1. 300 x 300 mm;

3.1.2. 150 x 150 mm;

3.1.3. 75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2. apakšpunktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem.

4. Zīmes izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

3. pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 18. marta
noteikumiem Nr. 168

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)