Ministru kabineta noteikumi Nr. 19

Rīgā 2025. gada 7. janvārī (prot. Nr. 1 41. §)

Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.8. pasākuma "Augstskolu studiju vides modernizācija" pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2. prioritātes "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā" 4.2.1.8. pasākuma "Augstskolu studiju vides modernizācija" (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pirmā kārta), otro projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – otrā kārta) un trešo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – trešā kārta);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Pasākuma mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības iestāžu – augstskolu un koledžu – STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas, matemātika), tai skaitā radošo industriju un medicīnas (turpmāk – STEAM), studiju vides modernizēšanu un industrijai atbilstošu tehnoloģiju ieviešanu studiju procesā.

3. Pasākuma mērķa grupa ir šo noteikumu 13., 28. un 50. punktā minētās augstākās izglītības iestādes, to studējošie un akadēmiskais personāls.

4. Pasākuma atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).

5. Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 35 185 169 euro (tai skaitā elastības finansējums – 5 549 592 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 29 907 392 euro (tai skaitā elastības finansējums – 4 717 154 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 5 277 777 euro (tai skaitā elastības finansējums – 832 438 euro). 

6. Projektu iesniegumos pasākuma pirmās kārtas, otrās kārtas un trešās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 29 635 577 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 25 190 238 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 445 339 euro apmērā.

7. Pasākuma pirmajā kārtā, otrajā kārtā un trešajā kārtā maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Pārējo finansējumu – 15 procentus no kopējā projekta attiecināmā finansējuma – veido valsts budžeta līdzfinansējums.

8. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt pasākumam pieejamo kopējo finansējumu līdz šo noteikumu 5. punktā minētajam finansējuma apmēram.

9. Pasākuma pirmo kārtu, otro kārtu un trešo kārtu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesnieguma iesniegšanu izsludina vienu reizi par visu pasākuma pirmajai, otrajai un trešajai kārtai pieejamo finansējumu.

10. STEAM studiju programma šo noteikumu izpratnē ir augstākās izglītības studiju programma, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas izglītības klasifikāciju ietilpst: 

10.1. izglītības tematiskajā grupā:

10.1.1. dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas;

10.1.2. inženierzinātnes, ražošana un būvniecība;

10.1.3. lauksaimniecība;

10.2. izglītības tematiskajā jomā:

10.2.1. mākslas;

10.2.2. veselības aprūpe (izņemot izglītības programmu kopu "kosmetoloģija");

10.2.3. vides zinātne.

11. Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu pasākuma pirmās kārtas, otrās kārtas un trešās kārtas ietvaros piešķir granta veidā.

12. Pasākuma pirmās kārtas un otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi programmas uzraudzības rādītāji:

12.1. rezultāta rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 9000 studējošie;

12.2. iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība  – vismaz 6589 studējošie.

II. Pirmās kārtas īstenošanas nosacījumi

13. Pasākuma pirmajā kārtā projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un pēc veiktajiem grozījumiem esošajā līgumā par projekta īstenošanu ir finansējuma saņēmējs, ir valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", kas projektu īsteno ar sadarbības partneri – Latvijas Kultūras akadēmiju.

14. Pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 728 898 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 1 469 563 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 259 335 euro.

15. Pirmajā kārtā šo noteikumu 13. punktā noteiktā projekta iesniedzēja projekta iesniegumam atkārtota atlase nav jāveic, ņemot vērā, ka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk – 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķis) ietvaros uzsāktā projekta "Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra "TabFab" izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā" (turpmāk – projekts 5.6.1.) 2. posms atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula (ES) 2021/1060), 118.a pantam.

16. Pasākuma pirmās kārtas projekta iesniedzējs, pamatojoties uz 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa ietvaros uzsāktā projekta iesniegumā norādīto informāciju, sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Projekta iesniedzējs pirmās kārtas ietvaros pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē ierosina grozījumus sadarbības līgumā un saskaņo tos ar Kultūras ministriju.

17. Šo noteikumu 13. punktā minētais projekta iesniedzējs slēdz sadarbības līgumu ar šo noteikumu 13. punktā minēto sadarbības partneri atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, un kontrolē sadarbības līguma izpildi.

18. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi programmas uzraudzības rādītāji:

18.1. rezultāta rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 235 studējošie;

18.2. iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība  – vismaz 235 studējošie.

19. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2026. gada 31. oktobrim sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:

19.1. pilsētas teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa – 1019 m²;

19.2. pilsētā uzceltas vai atjaunotas publiskās ēkas vai komercēkas – 1667 m²;

19.3. atjaunoto, izveidoto un pārbūvēto sabiedrisko objektu un infrastruktūras objektu skaits – divi objekti.

20. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

20.1. projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu veikšana, autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšana;

20.2. projekta 5.6.1. interjera projekta īstenošana, tai skaitā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegāde;

20.3. projekta vadības nodrošināšana;

20.4. būvprojekta izmaiņu izstrādes nodrošināšana;

20.5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

21. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam ir attiecināmi šādi izmaksu veidi:

21.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

21.2. netiešās attiecināmās izmaksas.

22. Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

22.1. projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu izmaksas;

22.2. projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšanas izmaksas;

22.3. projekta 5.6.1. interjera projekta īstenošanas izmaksas, tai skaitā interjera projekta izstrādes izmaksas, mēbeļu un interjera elementu iegādes izmaksas;

22.4. projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 20.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

22.5. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;

22.6. būvprojekta izmaiņu izstrādes izmaksas;

22.7. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējam šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai.

23. Plānojot šo noteikumu 22.4. apakšpunktā minētās pasākuma pirmās kārtas projekta vadības personāla izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:

23.1. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls uz darba līguma pamata ir nodarbināts projektā normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

23.2. attiecībā uz projekta vadības personāla izmaksu apmēru ievēro šādus ierobežojumus:

23.2.1. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz 5 000 000 euro (ieskaitot) ierobežojumu aprēķina, pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendāra gadā pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas un summu reizinot ar projekta ilgumu gados;

23.2.2. par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

24. Plānojot šo noteikumu 22.2. un 22.6. apakšpunktā minētās izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no pasākuma pirmās kārtas kopējām attiecināmajām izmaksām.

25. Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām personāla attiecināmajām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

26. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2024. gada 1. janvāra, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām.

27. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar noslēgto līgumu par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. oktobrim.

III. Otrās kārtas īstenošanas nosacījumi

28. Pasākuma otrajā kārtā projekta iesniedzēji, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmēji, ir:

28.1. Daugavpils Universitāte, kas projektu īsteno kopā ar sadarbības partneri – Daugavpils Universitātes aģentūru "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža";

28.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;

28.3. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, kas projektu īsteno kopā ar sadarbības partneri – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūru "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža";

28.4. Latvijas Mākslas akadēmija;

28.5. Latvijas Universitāte, kas projektu īsteno kopā ar sadarbības partneriem – Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža" un Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža";

28.6. Rīgas Stradiņa universitāte, kas projektu īsteno kopā ar sadarbības partneri – Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža";

28.7. Rīgas Tehniskā universitāte, kas projektu īsteno kopā ar sadarbības partneriem – Rīgas Tehniskās universitātes aģentūru "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža", Rīgas Tehniskās universitātes aģentūru "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju;

28.8. Ventspils Augstskola;

28.9. Vidzemes Augstskola;

28.10. Rīgas Būvniecības koledža;

28.11. Rīgas Tehniskā koledža.

29. Otrajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 31 361 103 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 26 656 937 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 704 166 euro.

30. Projektu iesniegumos pasākuma otrās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā  26 141 972 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 22 220 675 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 921 297 euro.

31. Projekta iesniedzēji pasākuma otrās kārtas ietvaros sagatavo un saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Projekta iesniedzējs var iesniegt sadarbības iestādē projekta iesniegumu, ja ir saņēmis Izglītības un zinātnes ministrijas un nozares ministrijas (ja attiecināms) saskaņojumu par šo noteikumu 66. punktā  minēto augstākās izglītības iestādes infrastruktūras attīstības plānu (turpmāk – attīstības plāns).

32. Šo noteikumu 28. punktā minētie projektu iesniedzēji pasākuma otrās kārtas ietvaros katrs iesniedz vienu projekta iesniegumu atbilstoši šo noteikumu 35. punktā minētajam finansējumam.

33. Projekta iesniedzēji projekta iesniegumam pievieno sadarbības partnera apliecinājumu par gatavību piedalīties projekta īstenošanā. Pēc projekta iesniegumu apstiprināšanas šo noteikumu 28.1., 28.3., 28.5., 28.6. un 28.7. apakšpunktā minētie finansējuma saņēmēji attiecīgi ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu (ja attiecināms). Sadarbības līgumā iekļauj informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Finansējuma saņēmēji kontrolē sadarbības līgumu izpildi.

34. Pasākuma otrās kārtas ietvaros katram projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim plānotais kopējais attiecināmais finansējums nepārsniedz:

34.1. Daugavpils Universitātei – 1 046 377 euro (tai skaitā Daugavpils Universitātes aģentūrai "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" – 313 286 euro);

34.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 521 308 euro;

34.3. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei – 2 942 512 euro (tai skaitā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūrai "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" – 89 851 euro);

34.4. Latvijas Mākslas akadēmijai – 626 573 euro;

34.5. Latvijas Universitātei – 9 522 029 euro (tai skaitā Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" – 890 987 euro, Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža" – 1 092 743 euro, Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža" – 1 162 919 euro);

34.6. Rīgas Stradiņa universitātei – 5 540 283 euro (tai skaitā Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža" – 913 543 euro);

34.7. Rīgas Tehniskajai universitātei – 9 524 159 euro (tai skaitā Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža"  – 293 236 euro, Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" – 46 868 euro, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 497 499 euro);

34.8. Ventspils Augstskolai – 258 023 euro;

34.9. Vidzemes Augstskolai – 420 180 euro;

34.10. Rīgas Būvniecības koledžai – 362 159 euro;

34.11. Rīgas Tehniskajai koledžai – 597 500 euro.

35. Pasākuma otrās kārtas ietvaros katram projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2026. gada 31. decembrim nepārsniedz:

35.1. Daugavpils Universitātei – 872 238 euro (tai skaitā Daugavpils Universitātes aģentūrai "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža" – 261 149 euro);

35.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – 434 552 euro;

35.3. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei – 2 452 818 euro (tai skaitā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūrai "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža" – 74 898 euro);

35.4. Latvijas Mākslas akadēmijai – 522 298 euro;

35.5. Latvijas Universitātei – 7 937 368 euro (tai skaitā Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža" – 742 708 euro, Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža" – 910 888 euro, Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža" – 969 386 euro);

35.6. Rīgas Stradiņa universitātei – 4 618 266 euro (tai skaitā Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža" – 761 511 euro);

35.7. Rīgas Tehniskajai universitātei – 7 939 144 euro (tai skaitā Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža"  – 244 436 euro, Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" – 39 068 euro, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 414 705 euro);

35.8. Ventspils Augstskolai – 215 083 euro;

35.9. Vidzemes Augstskolai – 350 253 euro;

35.10. Rīgas Būvniecības koledžai – 301 888 euro;

35.11. Rīgas Tehniskajai koledžai – 498 064 euro.

36. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt otrajai kārtai pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu šo noteikumu 28. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem līdz šo noteikumu 34. punktā minētajam plānotajam kopējam attiecināmajam finansējuma apmēram.

37. Pasākuma otrās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi programmas uzraudzības rādītāji:

37.1. iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība  – vismaz 6354 studējošie:

37.1.1. Daugavpils Universitātei (tai skaitā Daugavpils Universitātes aģentūrai "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža") – vismaz 212 studējošie;

37.1.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – vismaz 106 studējošie;

37.1.3. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (tai skaitā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūrai "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža") – vismaz 596 studējošie;

37.1.4. Latvijas Mākslas akadēmijai – vismaz 127 studējošie;

37.1.5. Latvijas Universitātei (tai skaitā Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža" un Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža") – vismaz 1929 studējošie;

37.1.6. Rīgas Stradiņa universitātei (tai skaitā Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža") – vismaz 1123 studējošie;

37.1.7. Rīgas Tehniskajai universitātei (tai skaitā Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža", Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai) – vismaz 1930 studējošie;

37.1.8. Ventspils Augstskolai – vismaz 52 studējošie;

37.1.9. Vidzemes Augstskolai – vismaz 85 studējošie;

37.1.10. Rīgas Būvniecības koledžai – vismaz 73 studējošie;

37.1.11. Rīgas Tehniskajai koledžai – vismaz 121 studējošais;

37.2. rezultāta rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 8765 studējošie, tai skaitā:

37.2.1. Daugavpils Universitātei (tai skaitā Daugavpils Universitātes aģentūrai "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža") – vismaz 293 studējošie;

37.2.2. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai – vismaz 146 studējošie;

37.2.3. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (tai skaitā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūrai "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža") – vismaz 822 studējošie;

37.2.4. Latvijas Mākslas akadēmijai – vismaz 175 studējošie;

37.2.5. Latvijas Universitātei (tai skaitā Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža" un Latvijas Universitātes aģentūrai "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža") – vismaz 2661 studējošais;

37.2.6. Rīgas Stradiņa universitātei (tai skaitā Rīgas Stradiņa universitātes aģentūrai "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža") – vismaz 1549 studējošie;

37.2.7. Rīgas Tehniskajai universitātei (tai skaitā Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža", Rīgas Tehniskās universitātes aģentūrai "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža" un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai) – vismaz 2662 studējošie;

37.2.8. Ventspils Augstskolai – vismaz 72 studējošie;

37.2.9. Vidzemes Augstskolai – vismaz 117 studējošie;

37.2.10. Rīgas Būvniecības koledžai – vismaz 101 studējošais;

37.2.11. Rīgas Tehniskajai koledžai – vismaz 167 studējošie.

38. Pasākuma otrās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

38.1. augstākās izglītības iestāžu telpu infrastruktūras, izņemot dienesta viesnīcas, tai skaitā informācijas un sakaru tehnoloģiju infrastruktūras, modernizēšana, primāri paredzot tādu investīciju īstenošanu, kas ir vērstas uz mācību vides un aprīkojuma modernizāciju, dažādu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, vienlaikus neizslēdzot arī būvniecības risinājumus uzlabojumu un pielāgojumu īstenošanai, lai modernizētu STEAM studiju programmas;

38.2. iekārtu, aprīkojuma, aparatūras, uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEAM studiju programmu īstenošanai;

38.3. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, dažādu e-izglītības risinājumu izveide izglītības procesa īstenošanai (e-izglītības rīki mācību personalizēšanai un atgriezeniskās saiknes iegūšanai, virtuālās realitātes vides, simulācijas un modelēšanas rīki, datos balstītas izglītības attīstība (mākslīgais intelekts, lielie dati));

38.4. projekta vadības nodrošināšana;

38.5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

39. Pasākuma otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim attiecināmi šādi izmaksu veidi:

39.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

39.2. netiešās attiecināmās izmaksas.

40. Šo noteikumu 39.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

40.1. projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 38.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

40.2. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:

40.2.1. mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu specifikāciju izstrādes izmaksas;

40.2.2. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;

40.2.3. ar būvniecību saistītas dokumentācijas izmaksas šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

40.2.3.1. būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;

40.2.3.2. neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;

40.2.3.3. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

40.3. būvniecības izmaksas šo noteikumu 38.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

40.3.1. būvdarbu izmaksas telpu pielāgošanai, lai uzstādītu mācību aprīkojumu un aparatūru;

40.3.2. būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas;

40.3.3. izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;

40.4. pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, kas nepieciešami STEAM studiju programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas šo noteikumu 38.2. un 38.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

40.5. šo noteikumu 40.4. apakšpunktā minēto pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;

40.6. materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas šo noteikumu 38.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

40.7. jaunradītu darba vietu vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā; 

40.8. finansējuma saņēmējam pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;

40.9. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējam šo noteikumu 38.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

40.10. pārējās projekta īstenošanas pakalpojumu faktiski radušās, identificējamas un pārbaudāmas izmaksas, kas ir samērīgas, pamatotas un saistītas ar šo noteikumu 38. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu un nepieciešamas pasākuma otrās kārtas mērķa sasniegšanai, tai skaitā materiālo aktīvu demontāžas un pārvietošanas izmaksas, un kas ir radušās pasākuma otrās kārtas īstenošanas laikā.

41. Plānojot šo noteikumu 38.4. apakšpunktā minētās pasākuma otrās kārtas projekta vadības personāla izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:

41.1. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls uz darba līguma pamata ir nodarbināts projektā normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

41.2. attiecībā uz projekta vadības personāla izmaksu apmēru ievēro šādus ierobežojumus:

41.2.1. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām virs 5 000 000 euro maksimālais ierobežojums Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļai tiešajām projekta vadības personāla izmaksām ir līdz 84 787 euro kalendāra gadā;

41.2.2. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz 5 000 000 euro (ieskaitot) ierobežojumu aprēķina, pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendāra gadā pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas un summu reizinot ar projekta ilgumu gados;

41.2.3. par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

42. Pasākuma otrās kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās, sākot ar šo noteikumu apstiprināšanas brīdi, izņemot šo noteikumu 40.2.1., 40.2.2., 40.2.3.1. un  40.2.3.2. apakšpunktā  minētās izmaksas, kas ir attiecināmas ar 2024. gada 1. janvāri. Izmaksas par darbībām, kuras tiek pabeigtas līdz projekta iesnieguma iesniegšanai sadarbības iestādē, nav attiecināmas.

43. Plānojot šo noteikumu 40.2.3.1. un 40.2.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līguma izmaksām un kopā ar šo noteikumu 40.2. apakšpunktā  minētajām izmaksām – 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

44. Šo noteikumu 39.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām personāla attiecināmajām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

45. Pasākuma otrās kārtas ietvaros projektus īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam.

46. Pasākuma otrās kārtas ietvaros ieguldījumus var veikt infrastruktūrā, ja tā ir projekta iesniedzēja īpašumā vai tā ir valsts vai atvasinātas publiskas personas manta, kas ir projekta iesniedzēja valdījumā vai lietojumā uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Īpašuma, valdījuma vai lietošanas tiesības ir nostiprinātas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.

47. Finansējuma saņēmēji pasākuma otrās kārtas ietvaros nodrošina šādu prasību ievērošanu būvdarbu iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā: 

47.1. paredz kārtību, kā rīkoties gadījumā, ja piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu;

47.2. būvdarbu līgumā iekļauj preventīvus pasākumus izmaksu sadārdzinājuma riska novēršanai.

48. Projekta īstenošanas laikā pasākuma otrās kārtas finansējuma saņēmēji, kas ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskās personas, var saņemt avansa maksājumu, kuru var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus. Šo noteikumu 28. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

49. Šo noteikumu 32. punktā minētais ierobežojums par viena projekta iesnieguma iesniegšanu pasākuma otrās kārtas ietvaros vienam projekta iesniedzējam neattiecas uz gadījumiem, kad projekta īstenošanas laikā pēc strukturālo reformu veikšanas projekta iesniedzējam saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu par reorganizāciju ir pienākums īstenot vairākus projektus.

IV. Trešās kārtas īstenošanas nosacījumi

50. Pasākuma trešajā kārtā projekta iesniedzējs ir Latvijas Kultūras akadēmija. Projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs.

51. Pasākuma trešās kārtas ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 2 095 168 euro (tai skaitā elastības finansējums – 330 461 euro), tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 780 892 euro (tai skaitā elastības finansējums – 280 892 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 314 276 euro (tai skaitā elastības finansējums – 49 569 euro). 

52. Projekta iesniegumā pasākuma trešās kārtas īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 1 764 707 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu – 1 500 000 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 264 707 euro apmērā.

53. Atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu var ierosināt no 2026. gada 1. janvāra palielināt trešajai kārtai pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu šo noteikumu 50. punktā minētajam finansējuma saņēmējam līdz šo noteikumu 51. punktā minētajam plānotajam kopējam attiecināmajam finansējuma apmēram.

54. Projekta iesniedzējs pasākuma trešās kārtas ietvaros sagatavo un saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi. Projekta iesniedzējs var iesniegt sadarbības iestādē projekta iesniegumu, ja ir saņēmis Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas saskaņojumu par šo noteikumu  66. punktā minēto attīstības plānu.

55. Pasākuma trešās kārtas ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi nacionālie rādītāji:

55.1. jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 465 studējošie;

55.2. jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība  – vismaz 215 studējošie.

56. Pasākuma trešās kārtas ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

56.1. augstākās izglītības iestāžu telpu infrastruktūras, izņemot dienesta viesnīcas, tai skaitā informācijas un sakaru tehnoloģiju infrastruktūras, modernizēšana, paredzot tādu investīciju īstenošanu, kas ir vērstas uz mācību vides un aprīkojuma modernizāciju, dažādu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu, vienlaikus neizslēdzot arī būvniecības risinājumus uzlabojumu un pielāgojumu īstenošanai, lai modernizētu STEAM studiju programmas;

56.2. iekārtu, aprīkojuma, aparatūras, uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEAM studiju programmu īstenošanai;

56.3. informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, dažādu e-izglītības risinājumu izveide izglītības procesa īstenošanai (e-izglītības rīki mācību personalizēšanai un atgriezeniskās saiknes iegūšanai, virtuālās realitātes vides, simulācijas un modelēšanas rīki, datos balstītas izglītības attīstība (mākslīgais intelekts, lielie dati));

56.4. projekta vadības nodrošināšana;

56.5. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.

57. Pasākuma trešās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam attiecināmi šādi izmaksu veidi:

57.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

57.2. netiešās attiecināmās izmaksas.

58. Šo noteikumu 57.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

58.1. projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, šo noteikumu 56.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

58.2. projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:

58.2.1. mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu specifikāciju izstrādes izmaksas;

58.2.2. projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas;

58.2.3. ar būvniecību saistītas izmaksas šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

58.2.3.1. būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;

58.2.3.2. neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;

58.2.3.3. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

58.3. būvniecības izmaksas šo noteikumu 56.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai:

58.3.1. būvdarbu izmaksas, lai pielāgotu telpas aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai;

58.3.2. būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas;

58.3.3. izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;

58.4. pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, kas nepieciešamas STEAM studiju programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas šo noteikumu 56.2. un 56.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

58.5. šo noteikumu 58.4. apakšpunktā minēto pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;

58.6. materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas šo noteikumu 56.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

58.7. jaunradītu darba vietu vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, finansējuma saņēmējam nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā; 

58.8. finansējuma saņēmējam pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;

58.9. projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējam šo noteikumu 56.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

58.10. pārējās projekta īstenošanas pakalpojumu faktiski radušās, identificējamas un pārbaudāmas izmaksas, kas ir samērīgas, pamatotas un saistītas ar šo noteikumu 56. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanu un nepieciešamas pasākuma mērķa sasniegšanai, tai skaitā materiālo aktīvu demontāžas un pārvietošanas izmaksas, un kas ir radušās pasākuma īstenošanas laikā.

59. Plānojot šo noteikumu 56.4. apakšpunktā minētās pasākuma trešās kārtas projekta vadības personāla izmaksas, ievēro šādus nosacījumus:

59.1. finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls uz darba līguma pamata ir nodarbināts projektā normālo darba laiku vai nepilnu darba laiku ne mazāk kā 30 procentu apmērā no normālā darba laika, attiecīgi veicot darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

59.2. attiecībā uz projekta vadības personāla izmaksu apmēru ievēro šādus ierobežojumus:

59.2.1. projektiem ar tiešajām attiecināmajām izmaksām līdz 5 000 000 euro (ieskaitot) ierobežojumu aprēķina, pie minimālo izmaksu bāzes 34 422 euro kalendāra gadā pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas un summu reizinot ar projekta ilgumu gados;

59.2.2. par nepilnu kalendāra gadu fiksēto summu aprēķina proporcionāli projekta mēnešu skaitam.

60. Pasākuma trešās kārtas ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās, sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, izņemot šo noteikumu 58.2.1., 58.2.2., 58.2.3.1. un  58.2.3.2. apakšpunktā  minētās izmaksas, kas ir attiecināmas ar pasākuma trešās kārtas atlases izsludināšanu. Finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām.

61. Plānojot šo noteikumu 58.2.3.1. un 58.2.3.3. apakšpunktā minētās izmaksas, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no būvdarbu līguma izmaksām un kopā ar šo noteikumu 58.2. apakšpunktā minētajām izmaksām – 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

62. Šo noteikumu 57.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām personāla attiecināmajām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata.

63. Pasākuma trešās kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 30. jūnijam.

64. Finansējuma saņēmējs pasākuma trešās kārtas ietvaros nodrošina šādu prasību ievērošanu būvdarbu iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā: 

64.1. paredz kārtību, kā rīkoties gadījumā, ja piedāvātā līgumcena pārsniedz plānoto līgumcenu;

64.2. būvdarbu līgumā iekļauj preventīvus pasākumus izmaksu sadārdzinājuma riska novēršanai.

65. Projekta īstenošanas laikā pasākuma trešās kārtas finansējuma saņēmējs, kas ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiskā persona, var saņemt avansa maksājumu, kuru var izmaksāt pa daļām. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus. Šo noteikumu 50. punktā minētajam finansējuma saņēmējam avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.

V. Pasākuma īstenošanas nosacījumi

66. Projekta iesniedzēji pasākuma otrās un  trešās kārtas ietvaros 30 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz saskaņošanai Izglītības un zinātnes ministrijā attīstības plānu.

67. Šo noteikumu 66. punktā minētajā attīstības plānā ietver augstākās izglītības iestādes modernizācijai izvēlēto STEAM studiju programmu raksturojumu un izvēles pamatojumu, tai skaitā STEAM studiju programmu:

67.1. pieprasījuma līmeni un absolventu skaitu, ko pamato tautsaimniecības attīstības vajadzības un piedāvājuma analīze Latvijas un Eiropas līmenī;

67.2. atbilstību augstākās izglītības iestādes stratēģijā noteiktajiem mērķiem;

67.3. augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā:

67.3.1. augstākās izglītības iestādes rīcībā esošās infrastruktūras raksturojumu:

67.3.1.1. augstākās izglītības iestādes rīcībā esošo modernizēt plānoto STEAM studiju programmu īstenošanai nepieciešamo infrastruktūras raksturojumu;

67.3.1.2. pēdējo piecu gadu laikā veiktās investīcijas, kuru vērtība pārsniedz 100 000 euro projektos ar kopsummu ir virs 500 000 euro, tai skaitā ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un telpu modernizācijā un jaunu mācību iekārtu un aprīkojuma iegādē un esošo iekārtu un aprīkojuma modernizācijā, norādot veikto investīciju finansēšanas avotus pa kategorijām (ja attiecināms) un sasaisti ar citās atbalsta programmās plānotajām izglītības un zinātnes infrastruktūras investīcijām;

67.3.1.3. esošās infrastruktūras pašreizējo noslodzi;

67.3.2. plānoto investīciju apjomu un finansēšanas avotus:

67.3.2.1. STEAM studiju programmu modernizācijai plānoto būvdarbu raksturojumu (ja attiecināms) un pamatojumu ieguldījumu veikšanai;

67.3.2.2. STEAM studiju programmu modernizācijai iegādājamo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu un iegādes pamatojumu;

67.3.2.3. atbilstību studiju virziena akreditācijā saņemtajām rekomendācijām (ja attiecināms);

67.3.2.4. inovāciju un zaļā iepirkuma izmantošanu infrastruktūras attīstībai.

68. Izglītības un zinātnes ministrija kā nozares ministrija izveido attīstības plānu izvērtēšanas komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas pārstāvjus, kā arī uzaicina pārstāvjus no pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas šo noteikumu 28. un 50. punktā minētās augstākās izglītības iestādes. Komisijas darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts reglaments.

69. Finansējuma saņēmēji pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un nepārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.

70. Pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs īsteno projektu, kas nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Projektu vērtē uz projekta iesnieguma vērtēšanas brīdi atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:

70.1. 85 procenti un vairāk no visiem studējošajiem gadā atbalstītajā objektā ir Latvijas iedzīvotāji;

70.2. studijas pārsvarā notiek latviešu valodā;

70.3. augstskola neierindojas 500 pasaules labāko universitāšu sarakstā.

71. Ja projekts pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros tā ieviešanas gaitā vai pēc tā pabeigšanas projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) kļūst par projektu, kuram sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no līdzekļiem, kas ir brīvi no  komercdarbības atbalsta, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

72. Pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrās, kurus galvenokārt izmanto tikai nesaimnieciskai darbībai un kuriem pašiem par sevi nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū. 

73. Pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši regulas (ES) 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

73.1. projektiem, kuru kopējās izmaksas ir mazākas nekā 5 000 000  euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli);

73.2. projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 000 000  euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli) gadījumos, kad tas nav atgūstams saskaņā ar normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā.

74. Informācijas komunikācijas tehnoloģiju ieguldījumu gadījumā finansējuma saņēmēji nodrošina, ka plānotie ieguldījumi tiek veikti publiskās pārvaldes īpašumā esošajos digitālajos risinājumos, tai skaitā finansējuma saņēmēju īpašumā atrodas pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, tai skaitā risinājuma modificēšanas tiesības.

75. Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, finansējuma saņēmēji sedz to no saviem līdzekļiem.

76. Pasākuma ietvaros atbalstu sniedz, ja projekta izmaksu un ieguvumu analīze pamato projekta finanšu ilgtspēju un sociālekonomisko atdevi. Izmaksu un ieguvumu analīzi veic projektiem, kas kopsummā ir virs 1 000 000 euro, ievērojot šādus nosacījumus:

76.1. projekta dzīves cikls ir 15 gadi;

76.2. projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekta kopējie ieguvumi un ietaupījumi ir lielāki par projekta investīciju un darbības izmaksām visā projekta pārskata periodā;

76.3. finansējuma saņēmējs ņem vērā ne tikai pasākuma ietvaros veiktās investīcijas, bet arī Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros veiktās vai plānotās investīcijas, aprēķinot abu projektu sociālekonomisko atdevi un pamatojot to finansiālo ilgtspēju (ja attiecināms), kā arī citu finanšu instrumentu investīcijās plānoto darbību sinerģiju un demarkāciju ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā īstenotajām darbībām vai plānotajiem ieguldījumiem Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. 

77. Publiskos iepirkumus finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms) veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā, konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā un, kur tas ir attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un inovatīvus publiskos iepirkumus, kā arī sekmē zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību.

78. Finansējuma saņēmējs nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumus, īstenojot šo noteikumu 38.5. apakšpunktā  minētās atbalstāmās darbības pasākuma pirmās, otrās un trešās kārtas ietvaros saskaņā ar regulas (ES) 2021/1060  47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā.

79. Pasākuma ietvaros finansējuma saņēmēji informāciju par projekta īstenošanas gaitu savā tīmekļvietnē aktualizē, tiklīdz tā pieejama, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

80. Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms):

80.1. uzkrāj datus par šo noteikumu 12., 18., 19., 37. un 55. punktā minēto rādītāju izpildi;

80.2. ievēro horizontālo principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros uzkrāj datus par vismaz vienu horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" rādītāju;

80.3. ievēro šādus horizontālos principus un pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):

80.3.1. horizontālais princips "Klimatdrošināšana";

80.3.2. horizontālais princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";

80.3.3. horizontālais princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu";

80.4. pasākuma otrās un trešās kārtas ietvaros sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 80.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 12., 18. un 37. punktā minēto iznākuma un rezultāta rādītāju un 19. un 55. punktā minēto nacionālo rādītāju vērtības sasniegšanu projektā kopā un atsevišķi pa sadarbības partneru darbībām.

81. Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri (ja attiecināms) nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. panta prasībām un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, izstrādā kārtību, kādā tie pārliecinās par interešu konflikta neesību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta preventīvai novēršanai un gadījumiem, ja interešu konflikts ir atklāts, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu.

82. Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30 procentiem no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.

83. Ja projekta ietvaros tiek plānota būvniecība, izņemot jaunas ēkas būvniecību, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu (megavatstundās) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par būves enerģijas patēriņu (megavatstundās) trīs gadus pēc projekta īstenošanas pabeigšanas.

84. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris izpilda nepieciešamās prasības un nodrošina, ka projekta iesniegums atbilst horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" ievērošanai un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktajiem Eiropas Savienības un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.

85. Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera pienākums ir nodrošināt projekta ietvaros sasniegto darbību rezultātu ilgtspēju un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas.

86. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

Ministru prezidente E. Siliņa

Izglītības un zinātnes ministre A. Čakša