Ministru kabineta noteikumi Nr. 23
Rīgā 2025. gada 7. janvārī (prot. Nr. 1 44. §)
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas
2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" 4.1.1.3. pasākuma "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" otrās kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu
2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likuma
19. panta 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, tostarp primārās veselības aprūpes noturību" (turpmāk – specifiskais atbalsta mērķis) 4.1.1.3. pasākuma "Primārās veselības aprūpes lomas stiprināšana, attīstot infrastruktūru" otro kārtu (turpmāk – pasākums);
1.2. pasākuma mērķi;
1.3. pasākumam plānoto un pieejamo finansējumu un nacionālā līdzfinansējuma likmi;
1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja to pieaicina);
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus.
2. Pasākuma projektu iesniegumu atlasi īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
3. Pasākuma ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Veselības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
4. Pasākuma ietvaros plānotais atbalsta veids ir grants (dotācija).
5. Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
II. Pasākuma mērķis un plānotie rādītāji
6. Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un stiprināt veselības sistēmu, attīstot primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju infrastruktūru.
7. Pasākuma mērķa grupa ir visi Latvijas iedzīvotāji, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un ārstniecības iestādes.
8. Pasākuma rezultāta rādītājs ir "personu skaits gadā, kuras izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus", nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim 121 500 personas gadā izmanto jaunas vai modernizētas veselības aprūpes iestādes pakalpojumus.
9. Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir "jaunu vai modernizētu veselības aprūpes iestāžu kapacitāte", pasākuma ietvaros nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim izveidotās vai uzlabotās veselības aprūpes iestādes vismaz vienu reizi gada laikā apmeklē 133 650 iedzīvotāji.
10. Specifiskā atbalsta mērķa iznākuma rādītājs ir "noslēgto līgumu īpatsvars par ieguldījumiem veselības aprūpes infrastruktūras objektos", pasākuma ietvaros nodrošinot, ka līdz 2029. gada 31. decembrim ir noslēgti līgumi 100 procentu apmērā no specifiskajam atbalsta mērķim pieejamā kopējā attiecināmā finansējuma.
III. Pasākuma finansējums
11. Pasākuma ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir 5 800 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 4 930 000 euro un nacionālais līdzfinansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto līdzfinansējumu, – 870 000 euro.
12. Projekta iesnieguma maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma un nacionālais līdzfinansējums, kas iekļauj valsts budžeta un privāto līdzfinansējumu, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Attiecināmais nacionālais privātais līdzfinansējums šo noteikumu 35. punktā minētā atbalsta saņemšanas gadījumā katram projektam tiek noteikts saskaņā ar šo noteikumu 49. punktu vai netiek piemērots, ja šo noteikumu 21. punktā minēto atbalstāmo darbību finansēšanai tiek piešķirts de minimis atbalsts.
IV. Prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim
13. Projekta iesniedzējs, kas pēc sadarbības iestādes lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu kļūst par finansējuma saņēmēju, pasākuma ietvaros ir:
13.1. rezidents, kas apgūst ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāti un pēc projekta pabeigšanas plāno sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, un/vai sertificēts ģimenes ārsts, kurš uz projekta iesniegšanas brīdi nesniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus vai kuram nav reģistrēto pacientu, bet kurš pēc projekta pabeigšanas plāno sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus;
13.2. ārstniecības iestāde, kas:
13.2.1. sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus (tai skaitā primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai pašvaldības veidotie feldšerpunkti, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus);
13.2.2. nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai;
13.3. pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kas nodrošina telpas vai telpas un aprīkojumu valsts apmaksāto ģimenes ārsta pakalpojumu sniegšanai.
14. Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, sadarbības partnera statusā var piesaistīt šādus sadarbības partnerus:
14.1. šo noteikumu 13.2.2. un 13.3. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs piesaista šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto rezidentu, kas apgūst ģimenes (vispārējās prakses) ārsta specialitāti un pēc projekta pabeigšanas plāno sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus, un/vai sertificētu ģimenes ārstu, kurš uz projekta iesniegšanas brīdi nesniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus vai kuram nav reģistrēto pacientu, bet kurš pēc projekta pabeigšanas plāno sniegt valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus;
14.2. šo noteikumu 13.2.2. un 13.3. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs piesaista šo noteikumu 13.2.1. apakšpunktā minēto ārstniecības iestādi, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus;
14.3. šo noteikumu 13.2.1. apakšpunktā minētais projekta iesniedzējs var piesaistīt citu šo noteikumu 13.2.1. apakšpunktā minēto ārstniecības iestādi, kas sniedz valsts apmaksātos ģimenes ārsta pakalpojumus.
15. Sadarbības partneris var īstenot šo noteikumu 21. punktā minētās atbalstāmās darbības un veikt izmaksas atbilstoši šo noteikumu 44.1., 44.2. un 44.3. apakšpunktā minētajai kārtībai.
16. Projekta iesniedzējs atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, slēdz sadarbības līgumus ar sadarbības partneriem, kontrolē to izpildi un novērš dubultā finansējuma riskus. Sadarbības līgumā iekļauj vismaz šādus nosacījumus:
16.1. sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un to apjoms;
16.2. atbalstāmo darbību sadalījums starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri;
16.3. projekta budžeta (pa izmaksu veidiem) sadalījums starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri;
16.4. pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtība un termiņi.
17. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneri (ja attiecināms), iesaistoties projekta īstenošanā, nodrošina, lai funkcijas, kuras tie pilda projekta īstenošanā, tiktu nodalītas no pamatfunkciju izpildes un saimnieciskās darbības, un nodrošina atsevišķu ieņēmumu un izdevumu grāmatvedības uzskaiti, kā arī darbību un ar to īstenošanu saistīto finanšu plūsmu nodalīšanu.
18. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar saviem resursiem, tai skaitā ar tā īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā esošo nekustamo īpašumu, kā arī nodrošina pārskatu un citas informācijas iesniegšanu atbilstoši sadarbības līgumā noteiktajai kārtībai.
19. Projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneriem (ja attiecināms) sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā projekta iesniedzējs un sadarbības partneri (ja attiecināms) paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija), 61. pantā noteiktās prasības.
20. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā sadarbības iestāde iekļauj pārstāvi no Veselības ministrijas kā nozares pārstāvi, kā arī pārstāvi no Nacionālā veselības dienesta.
V. Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
21. Lai attīstītu infrastruktūru, kurā tiek nodrošināti valsts apmaksātie primārās veselības aprūpes pakalpojumi, pasākuma ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
21.1. projekta vadības nodrošināšana;
21.2. būvniecība;
21.3. tehnoloģiju iegāde, piegāde un montāža;
21.4. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana.
22. Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas projekta iesniedzēja un sadarbības partnera projekta vadības personāla izmaksas, kas radušās uz darba līguma pamata (izņemot izmaksas, kas radušās šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam un šo noteikumu 14.1. apakšpunktā minētajam sadarbības partnerim) vai uzņēmuma līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos nodarbinātības jomā noteiktās piemaksas un nodokļi, nepārsniedzot Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļas ierobežojumu, ko aprēķina ar minimālo izmaksu bāzi 34 422 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, bet neieskaitot tiešās projekta vadības personāla izmaksas. Ja projekts ilgst mazāk par gadu vai nepilnus kalendāra gadus, ierobežojumu aprēķina proporcionāli projekta darbību īstenošanas pilnu mēnešu skaitam. Ja personāla iesaisti projektā nodrošina saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata), attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.
23. Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas šādas ar būvniecību saistītas izmaksas:
23.1. būvniecības ieceres dokumentācijas un arhitektoniski mākslinieciskās izpētes izstrādes izmaksas, funkcionālā plānojuma un tehniskās specifikācijas izstrādes izmaksas, būvprojekta minimālā sastāvā un būvprojekta izstrādes izmaksas, projekta ekspertīžu izmaksas, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas, vides un informācijas piekļūstamības ekspertu konsultāciju un būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;
23.2. būvniecības izmaksas, tai skaitā demontāžas izmaksas un izmaksas, kas saistītas ar objektu nodošanu ekspluatācijā.
24. Šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minētās izmaksas nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
25. Šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros ir attiecināmas ārstniecības procesam un ģimenes ārsta prakses telpu funkcionalitātes nodrošināšanai tieši nepieciešamo tehnoloģiju iegādes, piegādes un uzstādīšanas izmaksas, tai skaitā:
25.1. medicīniskās tehnoloģijas, ierīces un iekārtas;
25.2. mēbeles;
25.3. saimnieciskās ierīces un aprīkojums;
25.4. informācijas tehnoloģiju aprīkojums.
26. Ja projekta ietvaros tiek iegādātas medicīniskās tehnoloģijas, kuru vienas vienības piegādes izmaksas pārsniedz 20 000 euro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), projekta iesniedzējam vai finansējuma saņēmējam nepieciešams saņemt Veselības ministrijas izveidotās tehnoloģiju komisijas saskaņojumu.
27. Šo noteikumu 13. punktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, kuri nav publisko iepirkumu jomu regulējošo normatīvo aktu subjekti, ir tiesības šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētās tehnoloģiju piegādes (ja tās pieejamas) iegādāties uz centralizēto iepirkumu institūciju veikto iepirkumu procedūru pamata Elektronisko iepirkumu sistēmas e-pasūtījumu apakšsistēmā.
28. Šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība ietver izmaksas par komunikācijas un vizuālās identitātes prasību un piekļūstamības nodrošināšanas prasību izpildi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060), 47. un 50. pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Atbalsts minēto izmaksu segšanai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
29. Šo noteikumu 21. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas neparedzētās izmaksas līdz diviem procentiem no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, ko projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju un izmanto papildu īstenošanas izmaksu segšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvušas nepieciešamas projekta īstenošanai. Neparedzēto izdevumu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, kā to nosaka līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.
30. Šo noteikumu 22., 23., 25. un 28. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās izmaksas, tai skaitā:
30.1. šo noteikumu 22. punktā minētās izmaksas veido projekta tiešās attiecināmās vadības personāla izmaksas;
30.2. šo noteikumu 23., 25. un 28. punktā minētās izmaksas veido projekta pārējās tiešās attiecināmās izmaksas.
31. Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.
32. Projekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no dienas, kad noslēgts līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu.
VI. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi, ja komercdarbības atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831
33. Šo noteikumu 13.1., 13.2.2. un 13.3. apakšpunktā minētajiem finansējuma saņēmējiem, kuri plāno attīstīt ģimenes ārsta praksi, kurai nav uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbalstu piešķir kā de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula 2023/2831) un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.
34. De minimis atbalstu piešķir, ievērojot šādus nosacījumus:
34.1. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus. Ja atbalsta saņēmējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 1. punkta "a", "b", "c" un "d" apakšpunktā minētajās nozarēs, atbalstu drīkst piešķirt tikai tad, ja atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai uzskaites nodalīšanu, lai saskaņā ar Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktu darbības izslēgtajās nozarēs negūst labumu no de minimis atbalsta, ko piešķir saskaņā ar šiem noteikumiem;
34.2. sadarbības iestāde pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai atbalsta saņēmējam plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto robežlielumu jeb 300 000 euro. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas 2023/2831 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;
34.3. ievērojot Komisijas regulas 2023/2831 5. panta 1. un 2. punkta nosacījumus, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, līdz Komisijas regulas 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, tai skaitā attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta komercdarbības atbalsta programmā, ad hoc lēmumā vai Eiropas Komisijas lēmumā. De minimis atbalstu ar citu de minimis atbalstu par vienām un tām pašām izmaksām var apvienot, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek piešķirts atbalsts vairāku komercdarbības atbalsta programmu ietvaros, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu, tai skaitā par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu;
34.4. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu var pieņemt līdz Komisijas regulas 2023/2831 darbības beigām atbilstoši Komisijas regulas 2023/2831 7. panta 3. punktam un 8. pantam;
34.5. de minimis atbalsta gadījumā projekta iesniegumam pievieno de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotas veidlapas izdruku vai norāda sistēmā izveidotās un apstiprinātās atbalsta pretendenta veidlapas identifikācijas numuru, ievērojot normatīvos aktus par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;
34.6. de minimis atbalsta uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību;
34.7. dokumentāciju par de minimis atbalsta piešķiršanu finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas, bet atbalsta sniedzējs – 10 gadus no pēdējā atbalsta piešķiršanas dienas;
34.8. de minimis atbalsta piešķiršanas brīdis ir diena, kad pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegts atzinums par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu;
34.9. ja tiek pārkāptas Komisijas regulas 2023/2831 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
VII. Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi, ja komercdarbības atbalsts tiek piešķirts kā atbalsts sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam
35. Šo noteikumu 13.2.1. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam un šo noteikumu 14.2. un 14.3. apakšpunktā minētajam sadarbības partnerim (ja attiecināms), kuri plāno attīstīt ģimenes ārsta praksi, kurai ir uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, komercdarbības atbalstu piešķir atbilstoši šajā nodaļā minētajiem nosacījumiem.
36. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes organizēšanu un samaksu ir noslēdzis ar Nacionālo veselības dienestu (turpmāk – pilnvarojuma uzlicējs) deleģēšanas līgumu par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (turpmāk – sabiedriskie pakalpojumi) sniegšanu. Līgumā norāda:
36.1. konkrētus sniedzamos sabiedriskos pakalpojumus;
36.2. prasības sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam attiecībā uz nepieciešamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru;
36.3. līguma darbības laiku, kas nepārsniedz 10 gadus;
36.4. sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
36.5. pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, ja tas sniedz sabiedriskos pakalpojumus;
36.6. informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
36.7. atsauci uz Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
37. Finansējuma saņēmējs projektam pievieno pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu, ka tas kontrolēs un regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados pārskatīs šo noteikumu 36.6. apakšpunktā minētos deleģēšanas līgumā paredzētos atlīdzības (kompensācijas) maksājumus, kā arī novērsīs un regulāri, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās atgūs deleģēšanas līgumā paredzēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksu.
38. Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
39. Pilnvarojuma uzlicējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms) ir pienākums dokumentāciju par saņemto komercdarbības atbalstu glabāt 10 gadus no pilnvarojuma termiņa beigām, savukārt sadarbības iestādei ir pienākums dokumentāciju, kas saistīta ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu, glabāt 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
40. Šo noteikumu 35. punktā minēto komercdarbības atbalstu drīkst kumulēt ar citu komercdarbības atbalstu, ko piešķir par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, citas atbalsta programmas vai individuālā atbalsta projekta ietvaros, tai skaitā par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja pēc atbalstu apvienošanas atbalsta vienībai vai izmaksu pozīcijai attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 100 procentus.
41. Par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu ir uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde ir sniegusi lēmumu par projekta apstiprināšanu vai atzinumu par nosacījumu izpildi.
42. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz atbalsta saņemšanu, ja tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 18. punktu. Grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes projekta iesniedzējam, sadarbības partnerim (ja attiecināms) un saistīto personu grupai (ja attiecināms) tiek vērtētas individuāli. Saistīto personu grupa tiek noteikta saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 3. punktu.
43. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) projektam pievieno apliecinājumu, ka attiecībā uz to nepastāv Maksātnespējas likumā noteiktie ierobežojumi tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanai un pasludināšanai un ka projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim nav ierosināta maksātnespējas procesa lieta.
VIII. Pasākuma īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
44. Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti tikai tādi projekti, kas paredz:
44.1. tādas jaunas ģimenes ārsta prakses izveidi valsts apmaksāto primārās veselības pakalpojumu sniegšanai, kura vēl nav reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā un kurai nav noslēgts šo noteikumu 36. punktā minētais deleģēšanas līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Šādas ģimenes ārsta prakses attīstībai ir attiecināmas šo noteikumu 22., 23., 25. un 28. punktā minētās izmaksas;
44.2. tādas jaunas ģimenes ārsta prakses izveidi valsts apmaksāto primārās veselības pakalpojumu sniegšanai, kura ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā un kurai ir noslēgts šo noteikumu 36. punktā minētais deleģēšanas līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, bet kura īsteno savu darbību ne ilgāk kā trīs gadus no reģistrācijas brīža ārstniecības iestāžu reģistrā vai kurai pacientu reģistrācija ir veikta ne senāk kā trīs gadus no projekta iesnieguma iesniegšanas brīža un kurā pirms pacientu reģistrācijas nav bijis reģistrēts neviens pacients. Šādas ģimenes ārsta prakses attīstībai ir attiecināmas šo noteikumu 22., 23., 25. un 28. punktā minētās izmaksas;
44.3. tādas esošas ģimenes ārsta prakses attīstību, kura ir reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā un kurai ir noslēgts šo noteikumu 36. punktā minētais deleģēšanas līgums par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, bet kura īsteno savu darbību ilgāk par trim gadiem no reģistrācijas brīža ārstniecības iestāžu reģistrā, paplašinot telpas vai mainot adresi, ievērojot, ka ģimenes ārsta prakses atrašanās vieta ir tajā pašā teritoriālajā vienībā, kurā atrodas ģimenes ārsta darbības pamatteritorija, pielāgojot telpas pēc lielo prakšu sadalīšanas vai plānojot telpas pielāgošanu vides piekļūstamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām noteiktajām prasībām. Šādas ģimenes ārsta prakses attīstībai ir attiecināmas tikai šo noteikumu 22., 23. un 28. punktā minētās izmaksas.
45. Šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētajā gadījumā projekta iesniegumam pievieno dokumentāciju, kas apliecina, ka projekta ietvaros attīstāmā ģimenes ārsta prakse būs atbilstoša šiem noteikumiem un tiks reģistrēta ārstniecības iestāžu reģistrā līdz projekta noslēguma maksājuma veikšanai.
46. Finansējuma saņēmējs, kas plāno īstenot vienu no šo noteikumu 44.1., 44.2. un 44.3. apakšpunktā minētajiem prakšu attīstības veidiem, var pretendēt uz attiecināmo izmaksu kopsummu, kas nepārsniedz 30 000 euro uz vienu projekta ietvaros attīstāmo ģimenes ārsta praksi.
47. Finansējuma saņēmējs pasākuma ietvaros var īstenot vienu vai vairākus projektus par vienu vai vairākām ģimenes ārsta praksēm, kas atrodas vienā vai dažādās pakalpojumu sniegšanas adresēs, ievērojot, ka vienai ģimenes ārsta praksei pieejamais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 46. punktā minēto attiecināmo izmaksu kopsummu.
48. Pirmo projektu iesniegumu atlasi sadarbības iestāde izsludina par pieejamo attiecināmo finansējumu, kas nepārsniedz 5 800 000 euro, ar projektu iesniegumu iesniegšanas termiņu, kas nav mazāks par diviem mēnešiem. Ja pirmajā projektu iesniegumu atlasē neapstiprina projektu iesniegumus par visu pasākuma ietvaros pieejamo finansējumu, tad, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, rīko nākamo projektu iesniegumu atlasi par atlikušo finansējumu.
49. Ja atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 35. punktā minētajiem nosacījumiem, tad šo noteikumu 13.2.1. apakšpunktā minētajam finansējuma saņēmējam un šo noteikumu 14.2. un 14.3. apakšpunktā minētajam sadarbības partnerim jāveic attīstāmās infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķins valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai un minētā proporcija jāpiemēro projekta kopējam finansējumam, nosakot publiskā un privātā finansējuma apmēru. Projekta kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:
x – gadu skaits, kuriem aprēķināts projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs;
Ipubl – attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālais apmērs (euro).
50. Attiecīgā gada publisko izmaksu maksimālo apmēru nosaka, izmantojot šādu formulu:
y – attiecīgā projekta ietvaros veicamo atbalstāmo darbību skaits;
S – attiecīgās atbalstāmās darbības kopējās izmaksas (euro);
Lv – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai (stundas gadā);
Lm – uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmās infrastruktūras izmantošanas laiks citu darbību veikšanai (stundas gadā).
51. Uz attiecīgo atbalstāmo darbību attiecināmajai infrastruktūrai, kurai nav iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, laika sadalījumu nosaka atbilstoši vidējai ārstniecības iestādes infrastruktūras izmantošanas proporcijai, kas aprēķināta, infrastruktūrai, kurai ir iespējams noteikt infrastruktūras izmantošanas laika sadalījumu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai un citu darbību veikšanai, sadalot kopējo publisko izmaksu maksimālo apmēru ar šīs infrastruktūras kopējām izmaksām.
52. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporciju aprēķina, izmantojot iepriekšējā gada datus vai divu iepriekšējo gadu vidējos datus par infrastruktūras izmantošanu. Ja iepriekšējo gadu dati par infrastruktūras izmantošanu nav pieejami vai tie atšķiras no attīstāmās infrastruktūras izmantošanas prognozes, finansējuma saņēmējs izmanto plānotos infrastruktūras izmantošanas datus līdz brīdim, kad ir pieejami dati par attīstītās infrastruktūras izmantošanu.
53. Finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu iesniedz sadarbības iestādē:
53.1. iesniedzot projekta iesniegumu;
53.2. iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu.
54. Ja pēc līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas palielinās projekta publisko izmaksu maksimālais apmērs, kas aprēķināts saskaņā ar šo noteikumu 49. punktu, valsts atbalsta sniedzējs kopējās publiskās projekta attiecināmās izmaksas nepalielina.
55. Finansējuma saņēmējs, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, nodrošina, ka saskaņā ar šo noteikumu 49. punktu aprēķinātais projekta kopējais publisko izmaksu maksimālais apmērs atbilst piešķirtajam kopējam publisko izmaksu maksimālajam apmēram, attiecīgi palielinot šo noteikumu 11. punktā minēto nacionālo privāto finansējumu.
56. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris (ja attiecināms):
56.1. nodrošina šo noteikumu 21.4. apakšpunktā minētos komunikācijas un vizuālās identitātes prasību izpildes pasākumus saskaņā ar regulas 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
56.2. ja attiecināms, nodrošina horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" īstenošanu un uzkrāj datus par šādiem rādītājiem:
56.2.1. objektu skaits, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība. Finansējuma saņēmējam, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, ir pienākums sniegt minēto informāciju par visu projekta periodu;
56.2.2. veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai. Finansējuma saņēmējam, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu, ir pienākums sniegt minēto informāciju par visu projekta periodu;
56.3. ja projekta izmaksas pieaug, projekta sadārdzinājumu sedz no saviem līdzekļiem, nodrošinot piemērojamo komercdarbības atbalsta regulējuma normu ievērošanu;
56.4. nodrošina dubultā finansējuma neiestāšanos un nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti un tos nav plānots finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
56.5. uzkrāj datus par faktiski sasniegto šo noteikumu 8. punktā minēto rādītāju;
56.6. nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas;
56.7. ja tiek īstenota šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētā atbalstāmā darbība, nodrošina, ka projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas nekustamie īpašumi, kuri nepieciešami projekta īstenošanai, ir finansējuma saņēmēja, sadarbības partnera, valsts vai pašvaldības īpašumā, ilgtermiņa nomā, patapinājumā vai valdījumā vai ir noslēgta vienošanās par apbūves tiesībām un tiesību prasība ir nostiprināta zemesgrāmatā. Ja investīcijas ir veiktas būvēs, nepalielinot būvapjomu, tad īpašumtiesībām vai citām tiesībām attiecībā uz zemi nav jābūt nostiprinātām zemesgrāmatā;
56.8. nodrošina, ka iepirkumus, kuri nepieciešami atbalstāmo darbību īstenošanai, finansējuma saņēmējs veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā veidā, kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, ievērojot nediskriminācijas principus. Projekta ietvaros iespēju robežās ir atbalstāma vides prasību un inovatīva risinājuma integrēšana preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums un inovāciju publiskais iepirkums) un sociāli atbildīgs iepirkums.
57. Ja sadarbības iestādei ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, tā pēc līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde to apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst finansējuma saņēmēja spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 30 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas.
58. Pasākuma ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Ministru prezidente E. Siliņa
Veselības ministrs H. Abu Meri
