ATSAUCĒ IETVERT:
2025/60.1
RĪKI
Saeimas stenogrammas: Šajā laidienā 1 Pēdējās nedēļas laikā 1 Visi
Saeimas sēdes stenogramma
Latvijas Republikas 14. Saeimas ziemas sesijas trīspadsmitā sēde 2025. gada 20. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 14. Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Sāksim Saeimas šī gada 20. marta sēdi.
Ņemot vērā, ka šī ir Starptautiskā Laimes diena, centīsimies šeit darīt labus darbus un runāt ar prātu.
Kā allaž vispirms informēšu par iesniegtajām izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Andris Kulbergs, Linda Matisone, Edvards Smiltēns, Edgars Putra un Edgars Tavars lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Jānis Dombrava, Ināra Mūrniece, Edvīns Šnore, Artūrs Butāns un Ilze Indriksone lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā likumprojektu "Par Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un izplatīšanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencijas) denonsēšanu".
Runāt "par" iesniedzēju vārdā ir pieteicies deputāts Jānis Dombrava.
J. Dombrava (NA).
Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Šis likumprojekts paredz Latvijas Republikas izstāšanos no Otavas konvencijas, pamatojoties uz reģionālās drošības situācijas izmaiņām un pastāvīgiem militāriem draudiem Baltijas reģionam, ko rada Krievijas Federācija, kura turpina īstenot agresīvu ārpolitiku, pārkāpjot starptautiskās tiesības. Krievijas uzbrukums Ukrainai, nelikumīgā teritoriju aneksija un masveida kara noziegumi, kā arī atkārtotie draudi Baltijas valstīm rada fundamentālas izmaiņas drošības situācijā, pieprasot Latvijai būt gatavai pilnvērtīgai aizsardzībai.
Šobrīd spēkā esošā konvencija ierobežo valsts tiesības uz efektīviem aizsardzības līdzekļiem, kas nepieciešami Latvijas teritorijas aizsardzībai... ņemot vērā Krievijas spēju izmantot neprognozējamas un neproporcionālas militārās metodes. Latvijas pienākums ir nodrošināt, ka tās bruņotie spēki var efektīvi īstenot teritorijas aizsardzību, tostarp veidot pretmobilitātes šķēršļus, lai nepieļautu iespējamā agresora militāro iebrukumu.
Starptautiskā pieredze rāda, ka valstu bruņotie spēki efektīvai aizsardzībai izmanto dažādus līdzekļus, tostarp dažādu veidu mīnas. Kā piemēru var minēt gan Dienvidkoreju, gan Amerikas Savienotās Valstis, kuras pieļauj šādu, nevadāmo, mīnu izmantošanu, lai potenciāli apturētu pretinieku.
Kopš brīža, kad tika iesniegts likumprojekts, situācija ir mainījusies. Pārējās divas Baltijas valstis, Polija un Somija ir paudušas skaidru apņemšanos, ka vēlas izstāties no Otavas konvencijas. Ņemot vērā, ka šobrīd nevadāmo mīnu pielietošana ir daudz plašāka... kā daudzi mēģina interpretēt... attiecībā uz mīnu lauka veidošanu, uz lauku teritorijām, meža teritorijām... bet nevadāmo mīnu pielietošana iegūst aizvien lielāku nozīmi, skatoties uz dažādām automatizētām sistēmām, kas var efektīvi apturēt pretinieku gan ēkās, gan pie ēkām... ir nepieciešams pārskatīt Latvijas dalību Otavas konvencijā.
Ar šādu rosinājumu "Nacionālā apvienība" nāca jau 2023. gada nogalē, kad "Nacionālās apvienības" vadītā Ārlietu komisija šādu diskusiju bija uzsākusi sadarbībā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju. Toreiz ar pietiekami apšaubāmiem argumentiem lēmums netika pieņemts.
Šobrīd Latvijas valdība ir paudusi apņēmību, ka Latvijai būtu jāizstājas no Otavas konvencijas. Šis likumprojekts ir kvalitatīvi sagatavots, un Saeimai ir iespēja jau šobrīd pieņemt šādu lēmumu. Otra alternatīva ir vilcināt šo procesu.
Uzskatu, ka mums nav nepieciešams gaidīt kādus jaunus likumprojektus, bet jau šobrīd jāpieņem lēmums – nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai, kura strādā tālāk, līdz likumprojekts tiek pieņemts galīgajā lasījumā un Latvija ir denonsējusi Otavas konvenciju un nav tās dalībvalsts.
Aicinu atbalstīt minēto likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt "pret" ir pieteicies deputāts Edmunds Jurēvics.
E. Jurēvics (JV).
Cienījamie kolēģi! Godājamā sēdes vadītāja! Šī Saeima un šī valdība ir apliecinājušas to, ka ir gatavas pieņemt visu veidu lēmumus, lai stiprinātu mūsu nacionālo drošību un dotu mūsu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem visu veidu aizsardzības iespējas, lai aizsargātu dzimteni. Kolēģi, gribu atgādināt, ka nekas nav mainījies. Latvijas pozīcija bijusi skaidra un gaiša – mēs esam gatavi spert šo soli kopā ar mūsu vistuvākajiem reģionālajiem partneriem – Baltijas valstīm, Poliju un citiem. Mūsu valdība ir pieņēmusi skaidru lēmumu – no šīs konvencijas ir jāizstājas, koordinējoties ar mūsu reģionālajiem partneriem. Šonedēļ ir bijis četru valstu aizsardzības ministru paziņojums par iešanu uz šo procesu.
Šo otrdien Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu to darīt un uzdevis Aizsardzības ministrijai un Ārlietu ministrijai sagatavot kvalitatīvu likumprojektu ar skaidru anotāciju, skaidriem mērķiem. Ir mērķis nākamajā otrdienā Ministru kabinetā šo likumprojektu izskatīt un pēc tam nodot skatīšanai Saeimai.
Kolēģi, skaidrs, ka šajā ģeopolitiskajā situācijā šāds lēmums ir jāpieņem, bet tas ir jāpieņem kvalitatīvi, ar izstrādātu anotāciju, jo mums ir jādod skaidrs signāls ne tikai mūsu pretiniekiem, bet arī stratēģiskajiem partneriem.
Kolēģi, būtu nepareizs signāls šodien noraidīt šo likumprojektu vai atbalstīt šādā nekvalitatīvā formā, tādēļ aicinu neatbalstīt iekļaušanu sēdes darba kārtībā un jaunnedēļ visām koalīcijas partijām kopā lemt par kvalitatīvu likumprojektu, ko Ministru kabinets nogādās Saeimai.
Būsim vienoti drošības jautājumos, nevis – pēc politiskās piederības!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis "par", viens – "pret". Izšķirsim jautājumu balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jāņa Dombravas, Ināras Mūrnieces, Edvīna Šnores, Artūra Butāna un Ilzes Indriksones iesniegtā likumprojekta "Par Konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas, ražošanas un izplatīšanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencijas) denonsēšanu" iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 15, atturas – 47. Darba kārtība nav grozīta.
Juridiskā komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā lēmuma projektu "Par Aināra Svikļa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli". Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Pieprasījumu komisija lūdz grozīt Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut tajā atzinuma par deputātu Svetlanas Čulkovas, Alekseja Rosļikova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Drelingas, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Rīgas 71. vidusskolas vēstures skolotāja rīcību" izskatīšanu. Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Sāksim izskatīt apstiprināto Saeimas sēdes darba kārtību.
Pirmā darba kārtības sadaļa – "Prezidija ziņojumi". Par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot to par atbildīgo komisiju. (Starpsauciens.) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu "Latvijas Dievturu sadraudzes likums" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti (Starpsauciens: "Balsot!")... lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas iesniegtā likumprojekta "Latvijas Dievturu sadraudzes likums" nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret – 7, atturas – nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Šuvajeva, Leilas Rasimas Skaidrītes Ābramas, Janas Simanovskas un Mairitas Lūses iesniegto likumprojektu "Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā" nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Runāt "par" ir pieteicies deputāts Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs (PRO).
Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja, kolēģi deputāti! Pavisam īsi. Es tikai vēlos ātri nokomentēt konkrēto likumprojektu. Tas ir saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta likumu, ko Saeima pieņēma pērn. Tas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Bija viena norma, kas, pieņemot jauno likumu, pazuda no iepriekšējā likuma. Tā saistīta ar Valsts ieņēmumu dienesta darbības atklātumu. Tā gan tika pārnesta uz jaunu likumu... atceramies, reforma bija diezgan ietilpīga, un tika radīti vairāki jauni likumi... bet, pazūdot šai normai, mūsuprāt, pazuda ļoti svarīgs princips – VID potenciālā atklātība. Ir skaidrs, ka likumos noteikts –publiskām iestādēm informācija jāsniedz, ja tā tiek pieprasīta... protams, noteiktos regulējumos... bet mums šķiet ļoti svarīgi Valsts ieņēmumu dienesta gadījumā noteikt šo pozitīvo pienākumu, ka VID var... šādā veidā... sniegt informāciju sabiedrībai.
Tāpēc mans aicinājums ir nodot likumprojektu komisijai. Atgriezīsim normu atpakaļ... jaunajā likumā, kas stāsies spēkā nākamgad, lai šajā jautājumā izmaiņu nebūtu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Runāt "pret" neviens nav pieteicies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: "Lai iet!") Iebildumu nav. Likumprojekts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ingmāra Līdakas, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Edgara Putras un Aivas Vīksnas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Runāt "par" ir pieteicies deputāts Ingmārs Līdaka.
I. Līdaka (AS).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Šeit ir stāsts par godīgu konkurenci. Runa ir par izlietoto iepakojumu, kas rodas tirdzniecības vietās.
Lielie tirgotāji, kuru tirdzniecības vietās rodas 20 un vairāk tonnu, teiksim, kartona (stādieties priekšā, kas ir 20 tonnas kartona – gandrīz vai šīs zāles apjoms!), pamatā "Rimi", "Maxima", var slēgt tiešo līgumu ar atkritumu pārstrādātājiem un nodot radušos atkritumus, pareizāk sakot, pārstrādājamo masu, ar izdevīgiem noteikumiem tieši pārstrādātājiem. Mūsu tirdzniecības ķēdes to darīt nevar un ir spiestas šo iepakojumu atdot attiecīgo reģionu lielajiem atkritumu apsaimniekotājiem.
Līdz ar to es lūdzu likumprojektu "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai... lai radītu vienādu konkurenci starp lielajiem un vidējiem tirgotājiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis "par". Runāt "pret" neviens nav pieteicies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsaucieni: "Nav!") Iebildumu nav. Likumprojekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andra Kulberga, Lindas Matisones, Edvarda Smiltēna, Edgara Putras un Edgara Tavara iesniegto likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Runāt "par" ir pieteicies deputāts Andris Kulbergs.
A. Kulbergs (AS).
Saeimas Prezidij! Kolēģi! Mēs piedzīvojam situāciju, ka daudzbērnu ģimenes mūsu sabiedrībā jau kļūst par minoritāti. Demogrāfiskā situācija un demogrāfiskais jautājums ir Latvijas nacionālās drošības un nācijas izdzīvošanas jautājums.
Patiesībā ilgstoši tiek kultivēts tēls... tas ir popkultūrā ne tikai Latvijā, bet vispār Rietumu pasaulē... Holivudā, seriālos, sabiedrībā, soctīklos... šis bezbērnu ģimenes modelis, individuālais modelis... personīgās karjeras attīstība un tā tālāk... tas ir radījis nospiedumu... mums Latvijā bērni dzimst arvien vēlāk un vēlāk, un vēlāk. Pirmais bērns nāk pasaulē nevis 21 gada vecumā – kā tas bija 1992. gadā –, bet jau 28 gadu vecumā, tagad mūsu sievietēm bērns dzimst vidēji 32 gadu vecumā. Tas ir stipri par vēlu, lai mēs Latvijā spētu kultivēt daudzbērnu ģimenes, lai mums būtu daudzbērnu ģimenes.
Mums ir jāgodina visas ģimenes, bet jo īpaši jāizceļ ģimenes, kam ir trīs un vairāk bērniņi. Latvijas Goda ģimenes apliecības īpašniekiem būtu jājūtas lepniem un novērtētiem, tāpēc mēs, APVIENOTAIS SARAKSTS, iesniedzām... gan man, gan Lindai Matisonei ir trīs bērnu ģimene... Tādas ir vairākas – mums frakcijā ir seši locekļi, kuriem ģimenē ir trīs un vairāk bērni. Tā ka mums šis jautājums ir personīgs.
Mēs vēlamies ar šo likumprojektu mainīt to, ka jums šis statuss pazūd nevis tad, kad pirmais bērns kļūst pilngadīgs, bet tad, kad pēdējais bērns ģimenē sasniedz pilngadību... vismaz šis statuss saglabājas... jo tās ģimenes, kurām ir trīs, četri un vairāk bērni, nes to lielo nastu, lai Latvijā būtu latvieši un nācijai būtu iespējas plaukt un zelt.
Lūdzam atbalstīt šo likumprojektu. Tas nav fiskāli ietekmējošs, tas pagodinās daudzbērnu ģimenes. Lūdzu to nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis "par". Runāt "pret" neviens nav pieteicies.
Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa – "Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana".
Izskatīsim Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Aināra Svikļa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli".
Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Edmunds Teirumnieks.
E. Teirumnieks (NA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija šī gada 18. martā izskatīja un atbalstīja lēmuma projektu "Par Aināra Svikļa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli".
Ainārs Sviklis Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā ieguvis izglītības vadītāja, informātikas skolotāja kvalifikāciju, Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūts profesionālais maģistra grāds projektu vadībā un projektu vadītāja kvalifikācija. Šobrīd ir ministra padomnieks IKT jautājumos Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu ievēlēt Aināru Svikli par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Juridiskās komisijas sagatavoto lēmuma projektu "Par Aināra Svikļa ievēlēšanu par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Ainārs Sviklis ir apstiprināts par Centrālās vēlēšanu komisijas locekli. Sveicam viņu!
Nākamā darba kārtības sadaļa – "Deputātu pieprasījumu izskatīšana".
Deputātu Svetlanas Čulkovas, Alekseja Rosļikova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Drelingas, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva pieprasījums Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Rīgas 71. vidusskolas vēstures skolotāja rīcību".
Pieprasījumu komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Raimonds Čudars.
R. Čudars (JV).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! 19. martā Pieprasījumu komisija skatīja kolēģu pieprasījumu, kas saistīts ar gadījumu Rīgas 71. vidusskolā – ar vēstures skolotāja rīcību... kā kolēģi raksta.
Pieprasījums tika nodots Izglītības un zinātnes ministrijai izskatīšanai un atbildes sniegšanai.
Piedaloties Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārajam sekretāram Dāvim Mārtiņam Daugavietim, kā arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktoram Maksimam Platonovam, komisija izskatīja apstākļus.
Vispirms... komisija nav konstatējusi, ka pedagoģisko procesu, kas notika Rīgas 71. vidusskolā, būtu filmējis skolotājs. Tas tā nav. Līdz ar to... sociālajos tīklos ir parādījies ieraksts, ko ir veikusi kāda trešā persona, kura filmējusi skolotāja pedagoģisko darbību attiecībā pret skolēniem.
Iepazīstoties ar visiem lietas apstākļiem, kā arī uzklausot paskaidrojumus, konstatēts, ka attiecīgajam gadījumam tikusi pievērsta skolas dibinātāju, proti, Rīgas pašvaldības, uzmanība. Ir saņemti skaidrojumi.
Ņemot vērā šos apstākļus, komisija uzskata, ka pieprasījums nav uzturams.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam.
A. Rosļikovs (ST!).
Augsti godātie kolēģi! Sākotnēji es gribu jums visiem pateikties par komisiju. Čudara kungam atsevišķi par to, ka uz otro piegājienu mēs tomēr esam sapratuši, kas ir latviskas vērtības, un latviskas vērtības – tas ir mūsu karogs, mūsu himna un mūsu bērni, kas ir visgalvenākā prioritāte. Paldies Čudara kungam arī par to, ka viņš piekrīt, ka mūsu bērni, lai sevi aizsargātu – un konkrētajā gadījumā tas ir bijis gadījums, kad viņiem ir bijis pienākums un nepieciešamība sevi aizsargāt... var sevi filmēt. Jo, kad es izdzirdēju publiskajā telpā, ka mūsu latviešu bērniem kāds pārmet, ka viņi nabaga skolotāju ir filmējuši ar savu telefonu un šādā veidā viņu... kaut kādā veidā aizskāruši, tas ir absolūti nepieņemami. Latvijas bērniem nav pienākums stāvēt un godināt neko, izņemot Latvijas himnu un Latvijas karogu, mūsu neatkarīgo valsti, mūsu dižo valsti. Tas ir vienīgais pienākums, kas ir Latvijas bērniem. Savādāku pienākumu, augsti godātā JAUNĀ VIENOTĪBA, jūs viņiem uzlikt nevarat. Un par to es te arī stāvēšu.
Vēlreiz, kolēģi, paldies, ka... Saprotu, ka balsojumā absolūti visi komisijas locekļi ir nobalsojuši "pret" šo pieprasījumu, bet neformālās sarunās... un acīs varēja redzēt – jūs saprotat, ka šajā gadījumā nevienam skolotājam nebija nekādu tiesību piespiedu kārtā likt bērniem kaut ko darīt. Šajā konkrētajā video mēs redzējām konfliktsituāciju, kad skolotājam neizdevās pārliecināt bērnus, iegūt viņu prātu... kaut kādā veidā savādāk pārliecināt, ka vajag rīkoties tā, kā viņš prasa, – ka tas ir labi, tas ir nepieciešami.
Jā, diemžēl tā ir noticis. Bet tie ir mūsu Latvijas bērni, un mums kā Latvijas vecākiem, Latvijas deputātiem, augsti godātie kolēģi, ir pienākums stāvēt mūsu Latvijas bērnu pusē, pat ja viņiem varbūt kaut kur nebūs taisnība. Bet tie ir mūsu bērni, tā ir mūsu Latvija, un mēs stāvēsim aiz viņiem.
Vēlreiz – ja kāds Latvijas bērns nebūtu godinājis Latvijas karogu, tas būtu kaut kas nepieņemams. Godinām tikai Latviju, godinām tikai Latvijas himnu un tikai Latvijas karogu! Priekš manis tas ir svarīgi.
Paldies, augsti godātie kolēģi! Es ceru, ka šis gadījums jums palīdzēs pakāpeniski saprast vienu svarīgu lietu – neatkarīga valsts, neatkarīga tauta sākas ar to, ka mēs aizsargājam savus bērnus, savu himnu un savu karogu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Čudaram.
R. Čudars (JV).
Kolēģi, es domāju, ka vienīgais, ko mēs šajā Saeimas zālē varam darīt, ir izteikt pateicību skolotājam, kurš norādīja uz audzināmo nepareizu rīcību. Tas ir svarīgi, ka skolotājs pilda savus pienākumus un pasaka bērniem, kas ir melns un kas ir balts. Un to šajā gadījumā skolotājs ir izdarījis. Paldies viņam! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Svetlanai Čulkovai.
S. Čulkova (ST!).
Kolēģi, labrīt! Cik es saprotu, mēs visi esam pret mobingu, bet tajā dienā tajā skolā, tajā klasē, notika mobings, jo skolotājs pateica bērniem: parādiet savas īstās sejas! Tas nav pareizi!
Es lūdzu jūs atbalstīt šo pieprasījumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Rosļikovam otro reizi.
A. Rosļikovs (ST!).
Ja kāds no jums grasās aizsargāt savu valsti, ir jāsaprot viena lieta: dižais gars un spēja sevi aizsargāt – no bērnības. Un, ja šiem skolēniem pietika dūšas nestāvēt kājās, kad neskan viņu himna, Latvijas himna... vēlreiz – kad neskan viņu himna... un viņi aizstāvēja savas tiesības... viņiem ir absolūti visas iespējas aizsargāt arī mūsu valsti nākotnē, jo viņi jūtas pārliecinoši, viņi jūtas pilni ar spēku aizsargāt savu viedokli. Tas ir svarīgi, kolēģi. Ja jaunā paaudze aug ar izpratni par to, ka viņi spēj aizsargāt sevi, savu pārliecību un savu redzējumu, ja viņi respektē savu karogu un savu himnu, tas ir tas, kas mums ir vajadzīgs nākotnē, lai aizsargātu valsti. (Starpsauciens.)
Vēlreiz, kolēģi, – Latvijas himna... beidziet šeit attaisnot jebkādus gadījumus, kas ir saistīti ar jebko, kas nav saistīts ar mūsu valsti un mūsu himnu! "Nacionālā apvienība", kauns jums par to, milzīgs kauns! (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Česlavam Batņam. (Starpsaucieni. Dep. A. Rosļikovs: "Kur tu dzīvo?! Tā ir Latvija!")
Č. Batņa (AS).
Labdien, kolēģi! Es pavisam īsi un lakoniski. Tad, kad mums notiek sporta spēles, kad mums ir vinnētājs... mēs spēlējam Latvijas izlasē pret... nezinu... pret Kanādu, pret Franciju... mēs aiz cieņas pret Krieviju... tajā laikā, kad spēlējām... mēs aiz cieņas pret viņu himnu, pret viņu tautu, pret viņu sportistiem pieceļamies kājās un godinām viņu himnu. Šajā gadījumā vēstures skolotājs izdarīja to pašu – aiz cieņas pret ukraiņu tautu, pret viņu cīņu aicināja piecelties kājās. Un, ja jums šķiet, ka tas ir absurdi, tad es gribu paskatīties, kā jūs rīkosieties gadījumā, kad jums būs jāizrāda cieņa pret citu tautu.
Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inārai Mūrniecei.
I. Mūrniece (NA).
Kolēģi, mēs nevaram pieļaut, ka kara laikā tiek tik ļoti vienkārši... tiek trivializētas pamatpatiesības un pamatlietas. Domāju, ka attiecībā uz tām nav tik lielas nozīmes partijas līnijām. Mēs runājam par pašu svarīgāko – par to, ka esam gatavi sargāt Latviju un neatbalstīt agresoru nekādā veidā... nekādā veidā neatbalstīt agresoru!
Es gribu teikt paldies Čudara kungam, kurš pēc rakstura ir ļoti mierīgs un lādzīgs, bet pirmais pieteicās debatēs, lai iebilstu pret šīm puspatiesībām un meliem, ko mēs dzirdam kara laikā šeit, no Saeimas tribīnes. Ukrainas himna ir skanējusi šeit, Saeimas Sēžu zālē. Mēs zinām, kas mums ir jādara, skanot Ukrainas himnai, – mēs pieceļamies kājās un godinām Ukrainas himnu. Godinot ukraiņu varonīgo cīņu, mēs paši sev vēlreiz sakām, ka sargāsim Latviju un neļausim šo pamatpatiesību sagrozīt nevienam, kas šobrīd cenšas iegūt balsis pašvaldību vēlēšanās, aģitējot pret Latvijas drošību, pret Latvijas aizsardzību un rotaļājoties ar šādiem bīstamiem sentimentiem. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edvardam Smiltēnam.
E. Smiltēns (AS).
Cienījamie kolēģi, es domāju, ka viss ir ļoti vienkārši. Katram Latvijas bērnam ir jāzina vēsture. Skolai ir pienākums šo vēsturi iemācīt, un katram bērnam ir jāzina it sevišķi tā vēsture, kas rodas šodien. Katram bērnam ir jāspēj saprast, kā un kāpēc rodas vēsture, jāsaprot, kas ir kas, kā Čudara kungs teica, kas ir melns un kas ir balts. Latvijas tauta ir skaidri paudusi atbalstu Ukrainai, no kara pirmās dienas ir palīdzējusi, cik var, un šiem bērniem ir jāsaprot, kurš ir agresors, kurš – upuris. Un dienā, kad tiek pieminēti kritušie... tie ir tūkstošiem cilvēku, kas atdevuši savas dzīvības arī par to, lai Latvijas bērni, kas šeit dzīvo, varētu dzīvot mierā un lai viņiem naktīs nebūtu jāguļ pagrabā.
Tāpēc, manuprāt, elementāri un saprotami, ka pedagogi liek bērniem piecelties Ukrainas himnas laikā. Es domāju, šis jautājums ir pilnīgi skaidrs un saprotams. (Daži deputāti aplaudē.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Svetlanas Čulkovas, Alekseja Rosļikova, Nataļjas Marčenko-Jodko, Amila Saļimova, Iļjas Ivanova, Jekaterinas Drelingas, Dmitrija Kovaļenko, Igora Judina, Viktora Pučkas, Jefimija Klementjeva pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai "Par Rīgas 71. vidusskolas vēstures skolotāja rīcību"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 7, pret – 76, atturas – nav. Pieprasījums nav atbalstīts.
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Dominikānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāte Irma Kalniņa.
Irma Kalniņa (JV).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Dominikānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi, kurš līdz šim brīdim nepastāv.
Nolīgums noteiks Latvijas Republikas un Dominikānas Republikas aviokompāniju tiesības, regulāru gaisa pārvadājumu uzsākšanas nosacījumus un darbības noteikumus, kādi būs jāievēro abu valstu aviokompānijām, veicot regulārus pasažieru un kravu gaisa pārvadājumus starp Latviju un Dominikānu. Nolīgums paredzēs arī nodokļu un nodevu piemērošanu, abpusēju licenču un sertifikātu atzīšanu, strīdu izšķiršanu un citus ar regulāru gaisa satiksmes veikšanu saistītus jautājumus.
Komisija savā 2025. gada 12. marta sēdē likumprojektu apsprieda un atbalstīja otrajam lasījumam.
Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam netika saņemti.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Dominikānas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Irma Kalniņa. Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Likumprojekts "Par Spānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Ungārijas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Ungārijas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām", otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
I. Mūrniece (NA).
Sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts paredz Spānijas pievienošanos NATO StratCom centram Rīgā.
Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja otrajā lasījumā.
Aicinu Saeimu balsot "par" likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Spānijas Karalistes Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Ungārijas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Ungārijas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām" atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts "Grozījumi Augstskolu likumā", trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāte Antoņina Ņenaševa.
A. Ņenaševa (PRO).
Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" trešajā lasījumā.
Saņemti četri priekšlikumi.
1. – finanšu ministra, izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītāja Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Ņenaševa. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē vairākas lietas. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Ņenaševa. 3. – Arvila Ašeradena priekšlikums. Papildināti pārejas noteikumi. Tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Ņenaševa. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Ņenaševa. Paldies.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 11. Likums pieņemts.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"", trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas vārdā – deputāte Viktorija Pleškāne.
V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un sagatavoja likumprojektu "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" trešajam lasījumam.
Atgādināšu, ka likumprojekti izstrādāti ar mērķi noteikt atsevišķas izmaiņas privatizācijas sertifikātu aprites tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu to izmantošanu un dzēšanu privatizācijas procesa noslēguma posmā, proti, privatizācijas procesu iecerēts pabeigt trīs gadu laikā pēc nepieciešamo likumu pieņemšanas, kuriem jāstājas spēkā vienlaicīgi, kopā veidojot privatizācijas pabeigšanai nepieciešamo tiesisko vidi.
Likumprojektam "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" komisija saņēma un atbalstīja savus priekšlikumus... no atbildīgās komisijas...
Visi trīs priekšlikumi ir par pārejas noteikumiem.
1. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Pleškāne. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī par pārejas noteikumiem. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Pleškāne. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par likuma stāšanos spēkā. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Pleškāne. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā", trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāte Viktorija Pleškāne.
V. Pleškāne (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja un sagatavoja likumprojektu trešajam, galīgajam, lasījumam.
Tika saņemti pieci priekšlikumi.
1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt pantu, kas nosaka kārtību, kādā privatizāciju veicošā institūcija ir tiesīga nostiprināt īpašumtiesības zemesgrāmatā uz pircēja vārda, kurš iegādājas valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un zemes gabalu. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Pleškāne. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par sertifikātu izmantošanas gala termiņu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Pleškāne. 3. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Pleškāne. 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Pleškāne. 5. – pēdējais – atbildīgās komisijas priekšlikums. Par likuma... kad likums stāsies spēkā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Pleškāne. Visi priekšlikumi izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā" atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.
V. Pleškāne. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Energoefektivitātes likumā", trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Valdis Maslovskis.
V. Maslovskis (ZZS).
Cienītā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajam, galīgajam, lasījumam izskatīja likumprojektu "Grozījumi Energoefektivitātes likumā".
Tika iesniegti divi priekšlikumi. Redakcionāla rakstura, saistīti ar spēkā stāšanās termiņiem.
1. – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
V. Maslovskis. 2. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Maslovskis. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Energoefektivitātes likumā" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret – 6, atturas – nav. Likums ir pieņemts.
Likumprojekts "Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās"", trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.
I. Mūrniece (NA).
Sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Saistībā ar šo likumprojektu atgādinu, ka līgums starp Latviju un Krieviju par tiesiskās palīdzības lūgumu sniegšanu civilajās, ģimenes un krimināllietās ir denonsēts, līdz ar to zūd nepieciešamība iesniegt tiesiskās palīdzības lūgumu krievu valodā. Tātad joprojām tiesiskās palīdzības lūgumus varēs iesniegt latviešu, angļu un franču valodā.
Komisija izskatīja šo likumprojektu. Priekšlikumi netika saņemti.
Aicinu balsot "par".
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par Hāgas konvenciju par pierādījumu iegūšanu ārvalstīs civillietās vai komerclietās"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 7, atturas – nav. Likums ir pieņemts.
Likumprojekts "Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums", trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Vairāk nekā gadu atpakaļ no Ministru kabineta tika saņemti četri likumprojekti. Galvenais ir likumprojekts, par ko es tagad noziņošu, divi ir pavadošie likumprojekti – tikko atbalstīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā.
Ja mēs runājam par šo likumprojektu – "Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums" –, kāpēc komisija skatīja tik ilgi? Tāpēc, ka mēģinājām atrast kompromisu starp Saeimas Juridisko biroju, Ekonomikas ministriju un Rīgas domi. Šobrīd kompromiss ir atrasts.
1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 2. – arī Miezaiņa kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O. Burovs. 3. priekšlikums ir atsaukts vakar, tāpēc nav balsojams.
4. – arī Miezaiņa kunga priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 5. – Miezaiņa kunga priekšlikums. Tas pats – redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 6. – arī parlamentārā sekretāra priekšlikums. Šeit ir precizēti termiņi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 7. – kā jau teicu, komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O. Burovs. 8. priekšlikums ir atsaukts, tāpēc mēs nebalsojam.
9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 10. – Miezaiņa kunga priekšlikums. Termiņa precizējumi. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Tātad 10. ...
O. Burovs. 10. ...
Sēdes vadītāja. Pagaidiet! 10. priekšlikums...
O. Burovs. Daļēji atbalsta.
Sēdes vadītāja. ... ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā.
O. Burovs. Pilnībā atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti tam piekrīt.
O. Burovs. Jā, paldies.
12. ...
Sēdes vadītāja. ... un atsevišķi 11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Deputāti atbalsta.
O. Burovs. Paldies.
12. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 13. priekšlikums ir atsaukts, tāpēc nebalsojam.
14. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 15. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O. Burovs. 16. – tas pats... Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 17. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O. Burovs. 18. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O. Burovs. 19. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 20. – tas pats... Miezaiņa kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O. Burovs. 21. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 22. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 22. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O. Burovs. 23. – Miezaiņa kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 24. – Miezaiņa kunga priekšlikums. Atsaukts, tāpēc nav balsojams.
25. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 26. – Miezaiņa kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 27. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O. Burovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 6, atturas – nav. Likums ir pieņemts.
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"", trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oļegs Burovs.
O. Burovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tas ir pēdējais no pavadošajiem likumprojektiem, kas skar dzīvojamo ēku privatizāciju.
Ir pieci priekšlikumi.
1. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O. Burovs. 3. – arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
O. Burovs. Un 4. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
O. Burovs. 5. – pēdējais – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
O. Burovs. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likums ir pieņemts.
O. Burovs. Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Ārstniecības likumā" (Nr. 828/Lp14) un komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts "Grozījums Ārstniecības likumā" (Nr. 883/Lp14), pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – referente Zane Skujiņa-Rubene.
Z. Skujiņa-Rubene (JV).
Sveicināti, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu "Grozījumi Ārstniecības likumā" (Nr. 828/Lp14). Komisija izskatīja deputātu grupas iesniegto likumprojektu, nolēma to noraidīt un izstrādāt alternatīvo likumprojektu.
Tādēļ Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu noraidīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Tātad mēs, kolēģi, vienlaikus izskatīsim abus – gan sākotnēji iesniegto, gan alternatīvo. Ja nevienam nekas nav piebilstams, pāriesim uzreiz pie lēmuma pieņemšanas. Vispirms balsosim par oriģinālā likumprojekta atbalstīšanu vai noraidīšanu un pēc tam – par komisijas sagatavotā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ārstniecības likumā" (Nr. 828/Lp14), ko iesniedza deputāti Jurēvics, Krasta, Šuvajevs, Rokpelnis, Skujiņa-Rubene un Gendele, atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 12, pret – 6, atturas – 69. Likumprojekts nav atbalstīts.
Z. Skujiņa-Rubene. Turpinot ar likumprojektu "Grozījums Ārstniecības likumā" (Nr. 883/Lp14), kas ir Sociālo un darba lietu komisijas izstrādātais alternatīvais likumprojekts... Mazliet ieskicējot – likumprojekts paredz, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbinieki tiks vairāk pasargāti. Tiem tiks nodrošināta iespēja lietot gēla tipa gāzes baloniņus, kā arī individuālo ķermeņa kameru gadījumos, ja būs tāda nepieciešamība. Likumprojekts ir izstrādāts pēc diskusijām ar iesaistītajām pusēm.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotā alternatīvā likumprojekta "Grozījums Ārstniecības likumā" (Nr. 883/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Z. Skujiņa-Rubene. Paldies par atbalstu.
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu aicinu noteikt 3. aprīli.
Sēdes vadītāja. 3. aprīlis. Deputāti piekrīt.
Paldies.
Z. Skujiņa-Rubene. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtībā – likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 862/Lp14), pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – referents Andris Šuvajevs.
A. Šuvajevs (PRO).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā vēlos ziņot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"".
Šis ir likumprojekts, kas ir primāri deputātu gatavots. Tātad mans kolēģis Atis Švinka, kad vēl bija deputāts, pie šī strādāja, arī kolēģis no ZZS Harijs Rokpelnis un esošā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītāja Anda Čakša iesaistījās šī likumprojekta tapšanā.
Komisijā mēs izskatījām šo likumprojektu. Ņemot vērā, ka gan no Saeimas tribīnes, gan sabiedrībā ziņas par likumprojektu ir aizgājušas, manuprāt, būtiski paskaidrot, kāpēc ir šāds likumprojekts un kāds ir tā mērķis un sekas.
Šobrīd normatīvajos aktos netiek noteikta skolēnu rīcība situācijās, kad viņi gūst ienākumus no saimnieciskās darbības, kas tiek veikta skolā saistībā ar mācību uzņēmumiem. Mācību uzņēmumu darbība tiešām ir ļoti daudzveidīga, ir arī atsevišķi veiksmes stāsti, ka šie uzņēmumi pelna un ir tiešām veiksmīgi dažādos tirgos. Lielākajā daļā gan, protams, mācību uzņēmumi gūst pavisam minimālus ienākumus vai arī tos negūst vispār, tādējādi mācību uzņēmums var tikt uzskatīts par līdzekli uzņēmēja spēju attīstīšanai.
Tā ir iespēja iegūt praktisku pieredzi uzņēmējdarbībā, bet tā nevar tiešā veidā tikt uzskatīta par saimniecisko darbību, tā ir daļa no mācību procesa. Turklāt jāņem vērā, ka skolēniem var būt problemātiska mācību uzņēmumu izdevumu pamatošana ar attaisnojošiem dokumentiem, bieži vien nepieciešamo rekvizītu vienkārši nav. Tāpēc likumprojekts cenšas padarīt šo regulējumu skaidru un caurskatāmu, lai mācību uzņēmumu darbība varētu notikt bez liekiem satraukumiem. Ir nepieciešams sakārtot nodokļu regulējumu tā, lai, gūstot peļņu mācību uzņēmuma darbības ietvaros, mācību procesā tiktu ieaudzināta arī apziņa par nodokļu nomaksas nepieciešamību. Mēs daudz runājam par ēnu ekonomiku, un brīdī, kad skolēniem tiek mācīta uzņēmējdarbība... arī šajā līmenī nepieciešams nodrošināt, ka ir regulējums attiecībā uz potenciālo nodokļu nomaksu.
Līdz ar to komisijā apstiprinātais priekšlikums paredz, ka skolēnu mācību uzņēmumam nav nepieciešams reģistrēt saimniecisko darbību, ja tā ieņēmumu daļa gada laikā nepārsniedz 3000 eiro. Ja pārsniedz, tad piecu dienu laikā, protams, šo saimniecisko darbību nepieciešams reģistrēt.
Es esmu pārliecināts, ka ar šo likumprojektu mēs tiešām atvieglosim... mēs motivēsim skolēnus vairāk iesaistīties mācību uzņēmumos, tiks sniegta nepieciešamā drošības izjūta un arī uzņēmējdarbība kopumā būs atbrīvota no nevajadzīgas un bieži vien pārspīlētas birokrātijas.
Tāpēc aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un pēc iespējas ātrāk pieņemt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Aivai Vīksnai.
A. Vīksna (AS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šī nav jauna... inovācija, jau pagājušā gada 16. maija ekonomikas debatēs es norādīju, ka mēs to varējām izdarīt pagājušajā gadā līdz pirmās sesijas beigām... līdz 22. jūnijam to varējām ātri izdarīt.
Jāsaka tā, ka dīcu kā ods, lai to izdarītu, bet neizdarījām. Dažreiz varbūt tas, ka lēni nāk, beidzot arī kaut kad notiek. Bet tas parāda arī mūsu aparāta lēnīgumu, ka dažas lietas, ko mēs varētu izdarīt un kas neprasīja nekādas jaunas normas ieviest... Mēs varējām to izdarīt ļoti ātri.
Kāpēc es par to runāju? Šī norma, ka skolēniem par apgrozījumu līdz 3000 nevajadzēs reģistrēt saimniecisko darbību, ir ieviesta jau tālajā 2009. gadā, kad vēl bija lati. Tad mēs to pilnveidojām 2018. gadā... bijām pārgājuši uz eiro... papildinot ar normu par sēņotājiem un ogotājiem. Savukārt mēs, "Junior Achievement Latvia" padome un vadība, to izstrādājām daudzus gadus atpakaļ. Notika futbolēšanās no vienas ministrijas uz otru, un tikai tagad, 2025. gadā, norāda, ka tikai daži to ir izdomājuši. Es gribētu teikt, ko norādīja pagājušajā nedēļā, ka opozīcija neko nedarot... Opozīcija dara, tikai laikam netiek saklausīta.
Un otrais – ka mēs daudzkārt runājam, ka ir jautājumi, par kuriem nav koalīcijas un opozīcijas... Man liekas, būtu bijis tikai ļoti godprātīgi norādīt, ka šis ir viens no jautājumiem... man liekas, šeit nebūtu diskusijas jautājumā, ka par "Junior Achievement Latvia" jautājumiem es esmu kompetenta... norādīt arī, ka šo jautājumu atbalstīja un iestājās, un pie grozījumiem strādāja arī opozīcija.
Protams, es atbalstu un ceru, ka mums nebūs ilgas diskusijas un grozījumu šim un ka mēs to pieņemsim ar šī gada... 21. janvāri. Jo pagājušajā gadā mācību uzņēmumi bija 1500, šogad mums būs 1000. Un šobrīd arī esmu mentore vienam no jaunās uzņēmējdarbības.
Kas lēni nāk, tas tomēr atnāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Labdien, godātie kolēģi! "Nacionālā apvienība" atbalstīs šo likumprojektu. Ir prieks, ka sakārtosim skolēnu mācību uzņēmumu regulējumu, jo faktiski situācija bija tāda: no vienas puses, mēs sakām, ka ir ļoti svarīgi, lai mācās uzņēmējdarbības drēbi jau no skolas sola, no otras puses, kontekstā viņi dzird, ka mēs cīnāmies ar ēnu ekonomiku, bet izliekamies neredzam, ka viņi paši nodarbojas ar kaut ko līdzīgu. Mēs mulsinām ar šo divējādo pieeju. Paši skolēni saka: ir labi, ka tas būs likumā noregulēts un viņiem būs oficiāls rīks.
Vienkārši tas, ko vēlos teikt: šobrīd slieksnis – 3000... jeb 250 mēnesī... Tā nav peļņa, tas ir ienākums, tātad 250 eiro mēnesī – ienākums. Tas slieksnis, manuprāt, būtu jāpārskata. Mēs zinām, ka šai pašā likuma pantā, 9. pantā, 3000 eiro slieksnis attiecas arī uz citām grupām – ogotājiem, sēņotājiem, piemājas dārzos, kas izaudzē... Es domāju, ka kontekstā ar to...
Vīksnas kundze jau teica, ka vairākus gadus slieksnis nav pārskatīts. Būtu tikai normāli, ka attiecībā uz skolēniem un pārējiem mēs to pārskatītu, jo naudas vērtība vien ir mainījusies no brīža, kad likumu pieņēma. Līdz ar to faktiski, lai mēs turpinātu likumdevēja gribu, kas bija agrāk, mums naudas vērtības dēļ vien, inflācijas dēļ vien vajadzētu pārskatīt to slieksni. Bet citādi atbalstām un ejam uz priekšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Antoņinai Ņenaševai.
A. Ņenaševa (PRO).
Kolēģi! Tiešām, no vienas puses, dzirdam pārmetumus par to laiku... un es piekrītu, īstenībā to vajadzēja sakārtot ļoti, ļoti, ļoti sen.
Es esmu strādājusi skolā par ekonomikas skolotāju un arī vadījusi skolēnu mācību uzņēmumus... nevis vadījusi, bet konsultējusi kā skolotāja. Man bija vairāki brīnišķīgi jaunieši dažādās klasēs, kuri veidoja skolēnu mācību uzņēmumus.
Bija nepatīkami dzirdēt arī kaut kādā telpā pēc pirmā... nevis pirmā lasījuma, bet vēl nododot komisijai, to, ka mēs tagad spiedīsim jauniešus, bērnus maksāt nodokļus. Šādas spekulācijas ir bijušas no dažādām partijām, bet, kā jau kolēģi minēja, manuprāt, tie, kas vairākus gadus ir strādājuši "Junior Achievement Latvia" un ar jauniešiem, kas veido šos uzņēmumus... Šis jautājums jau sen prasīja sakārtošanu, jo jauniešiem ir ļoti neskaidra situācija, kad viņi veido uzņēmumus – viņi sāk gūt ienākumus un īsti nezina, kādā nodokļu režīmā atrodas, vai viņiem ir jāmaksā, nav jāmaksā, līdz kādam slieksnim... un tā tālāk. Līdz ar to mēs ar mērķi veicināt gan finanšu pratību jauniešos... šie visi projekti tiek veicināti tieši ar to... lai veicinātu uzņēmējdarbības prasmes jauniešiem un līdz ar to arī nodokļu nomaksu, un izpratne par to, kādi nodokļu režīmi eksistē un kādā režīmā atrodas paši jaunieši, ir viena no uzņēmējdarbības svarīgām sastāvdaļām.
Līdz ar to ļoti atbalstāms likumprojekts, un liels paldies tiem, kas aktīvi strādāja pie tā un ilgstoši... panāca to, ka... sarunās ar visām iestādēm, ministrijām un pārējiem panāca, ka šis likumprojekts ir nonācis līdz pirmajam lasījumam.
Es aicinu nebremzēt, ja tā var teikt, bet iet uz priekšu. Novēlu mūsu jauniešiem veiksmīgus darbus, lai viņi pārsniedz 3000 eiro slieksni un lai no tiem viņiem izaug veiksmīgi nākotnes uzņēmumi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Ceļapīteram.
A. Ceļapīters (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Tā diezgan dīvaini – sākam no otra gala. Tad, kad runā ar cilvēkiem, kuriem ir mazi ienākumi un kuri vasarā lasa ogas, sēnes, viņi visi ļoti nievājoši izsakās par tiem, kas ir lēmuši par šo robežu un par to, ka maznodrošinātie cilvēki jāapliek... Tagad vēl skolēnus apliksim ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Kas ir vajadzīgs, lai attīstītu uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbības iemaņas bērniem? Pirmkārt, tas ir finansējums ekonomikas izglītības veicināšanai, otrkārt, ir jāatļauj skolēnu uzņēmumiem pārdot savu produkciju veikalu tīkliem, tirgotājiem, trešām personām, nevis tikai tiešā kontaktā... skolēnu tirdziņos, un ir jāveic vēl virkne pasākumu, pirms tiek pieņemts šis likums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām.
Labi, nobalsosim, bet, ja tas tā paliek un tas nav... tas ir stāsts ne par ko, tas ir stāsts pilnīgi ne par ko un ar visai tādu... nu, tādu (Jā, jā, Harij, nesmejies!)... ar visai tādu neglītu pieskaņu. Sākam ar nodokļu aplikšanu un pēc tam domāsim, varbūt kaut kā palīdzēsim, varbūt ne, bet neizskan, ka šim procesam palīdzēsim attīstīties un iet plašumā, lai ir nevis 1000 vai 1500 skolēnu uzņēmumu, bet lai ir krietni vairāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A. Šuvajevs. Paldies, kolēģi, par debatēm. Es domāju, ka diskusija par to slieksni ir vietā, bet aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. (Starpsauciens: "Balsojam!")
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 862/Lp14) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret – 6, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A. Šuvajevs. Piecas dienas – 25. marts.
Sēdes vadītāja. 25. marts. Deputāti piekrīt.
A. Šuvajevs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā", pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Daģis.
M. Daģis (JV).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šī gada 12. martā izskatīja Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" un atbalstīja tā virzīšanu izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Likumprojekts izstrādāts, lai papildinātu subjektu loku, kuriem sniedzamas neizpaužamas ziņas par ienākumus nenesošo klientu saistību portfeli līguma portfeļa potenciālajam pircējam vai tā pārstāvim.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Debatēt neviens nepiesakās.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 87, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
M. Daģis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šī gada 3. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. Tātad 3. aprīlis. Paldies.
M. Daģis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts "Grozījums Mobilizācijas likumā", pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (AS).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 12. martā izskatīja likumprojektu "Grozījums Mobilizācijas likumā" pirmajā lasījumā. Tas ir saistīts ar mūsu apņemšanos jau no 2018. gada valstī izveidot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu.
Es nolasīšu likumprojekta mērķi, un jūs sapratīsiet, kāpēc tas ir nepieciešams: "Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka pirmās nepieciešamības preces, kas iegādātas iedzīvotāju nodrošināšanai valsts apdraudējuma gadījumā, citu uzdevumu izpildei var nodot ar Ministru kabineta lēmumu." Tātad, ja ir kaut kādi citi ārkārtas gadījumi, tad ar Ministru kabineta lēmumu šīs preces varēs izmantot.
Likumprojekta mērķis ir arī "paredzēt, ka pirmās nepieciešamības preces vienu gadu pirms to derīguma termiņa beigām kā nevajadzīga publiska valsts manta tiek nodota bez atlīdzības normatīvajos aktos, kas nosaka kārtību, kādā atsavināma publiskas personas manta, noteiktajā kārtībā".
Šie ir ļoti svarīgi grozījumi, lai krīzes gadījumos mēs varētu ātri un efektīvi rīkoties.
Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Mobilizācijas likumā" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta otrajam lasījumam.
R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 31. marts.
Sēdes vadītāja. 31. marts. Deputāti piekrīt. Paldies.
R. Bergmanis. Paldies.
Sēdes vadītāja. Nākamais likumprojekts – "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 841/Lp14), otrais lasījums.
Iesniegti 10 priekšlikumi.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāte Aiva Vīksna.
A. Vīksna (AS).
Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 12. marta sēdē tika skatīts un otrajam lasījumam atbalstīts Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Es atgādinu, ka šis likumprojekts ir izstrādāts tikai ar vienu mērķi – lai padarītu pievilcīgāku uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarē. Grozījumi bija saistīti tikai ar kriptoaktīvu nozari, taču mēs saņēmām arī cita veida priekšlikumus, tādēļ otrajam lasījumam komisijai tika iesniegti 10 priekšlikumi.
1. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā bija diskusija... Juridiskais birojs un Finanšu ministrija neatbalstīja. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Godātie kolēģi! Lai nešķistu, ka opozīcija nāk tikai ar fiskāli negatīviem priekšlikumiem, mums ir arī fiskāli pozitīvi priekšlikumi, un šis ir viens no tiem. Ņemot vērā to, ka vairāki priekšlikumi šim likumprojektam, kurus esam iesnieguši, runā par demogrāfijas atbalstu un mērķētu atbalstu, lai mazinātu nevienlīdzību ģimenēm ar bērniem, šis, 1., priekšlikums paredz atcelt izņēmumu izlozēm un azartspēlēm. Šobrīd laimestiem līdz 3000 eiro netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Faktiski mēs veicinām, atbalstām un stimulējam izložu un azartspēļu nozari, un es piedāvāju no šī izņēmuma, no šīs dāsnības atteikties.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks man oficiālā vēstulē raksta, ka, izslēdzot šo dāsnumu un piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli arī visām izlozēm un azartspēlēm, azartspēļu laimestiem, tas valsts budžetā ienestu provizoriski divus miljonus eiro, no kā būtiska daļa aizietu pašvaldību budžetā.
Mans aicinājums: finansējumu no tiem, kas darbojas azartspēļu un izložu... lietās, pārdalām par labu valstij, pašvaldībai un novirzām demogrāfijas veicināšanai. Ir Finanšu ministrijas aprēķini. Nesadzirdu viņu atbildēs, arī komisijā kaut kādus argumentus par to, kāpēc nevarētu atbalstīt.
Aicinu arī jūs atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 21, atturas – 44. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Vīksna. 2. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Finanšu ministrija neatbalstīja, jo ir fiskāla ietekme. Mēs arī pašvaldībām esam jau garantējuši ienākumus, un šī fiskālā ietekme ir 1,8 miljoni. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Kolēģi, šis ir par to, vai gadījumā, kad darba devējs darbiniekam par viņam piedzimušo bērnu izmaksā pabalstu, vai mēs kā valsts gribam paņemt savu daļu no tā, respektīvi, piemērot nodokli?
Šobrīd likumā ir noteikts slieksnis 500 eiro. Tas nav gadiem pārskatīts. Ja darbiniekiem tiek izmaksāti bērna piedzimšanas pabalsti, manuprāt, nebūtu jāliek šķēršļi, ņemot vērā, ka arī jūsu retorikā ir ienākuši demogrāfijas jautājumi un atbalsts ģimenēm. Tad, lūdzu, ja mēs paši nespējam palielināt pabalstus, ļaujam uzņēmējiem maksāt darbiniekiem lielākus pabalstus, tāpēc neliekam tur vēl nodokļus pa vidu.
Līdz ar to, manuprāt, šajā likuma pantā varētu no sliekšņa atteikties vispār, bet, ņemot vērā samērību un iepriekšējo priekšlikumu, ar kuru varēja konkrēti novirzīt finansējumu no azartspēļu dalībniekiem uz ģimenēm ar bērniem, tapa priekšlikums par 1000 eiro slieksni, kuram netiktu piemērots IIN.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. Vīksna. Tātad komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Komisijā 2. priekšlikums netika atbalstīts.
A. Vīksna. Netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – nav, atturas – 48. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Vīksna. 3. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Uzsveru, ka šis priekšlikums... īpašie gadījumi, kad vienās dzemdībās ir trīs un vairāk bērni. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojam!")
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – nav, atturas – 47. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Vīksna. 4. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Finanšu ministrija neatbalstīja. Pirmām kārtām fiskālā ietekme – 4,4 miljoni, otrām kārtām tika īstenota iedzīvotāju ienākuma nodokļa reforma, un, kā atzīmēja Finanšu ministrijas pārstāve, šobrīd neatbalsta, bet nākotnē tas varētu tikt izskatīts. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artūram Butānam.
A. Butāns (NA).
Kolēģi! Ir gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanas laiks, un atkal es nāku ar to pašu priekšlikumu, ar ko pirms gada, – palielināt šo slieksni. Nevis tāpēc, ka vajadzētu solīt vairāk (tas labi skan, tas ir populāri), bet palielināt tik daudz, cik no lēmuma pieņemšanas brīža ir mainījusies inflācija un naudas vērtība, lai nodrošinātu to pašu sistēmu, kāda bija, kad likumdevējs to ieviesa un likums stājās spēkā.
Patiesībā fiskālā ietekme ir lielāka, nekā, es atļaušos teikt, tika minēts. Šobrīd likums nosaka: ir 600 eiro slieksnis, ja tev attaisnoto izdevumu ir vairāk, tu tiem netiec klāt, jo tiek apmaksāti 600. Pēc trīs gadiem tas, kas tev ir bijis virs 600, ja tev bijuši lielāki attaisnotie izdevumi, dzēšas – vienkārši dzēšas! Līdz ar to tas, kas iedzīvotājiem pēc likuma pienāktos, vienkārši izkūp gaisā, īpaši, ja katru gadu trīs gadus pēc kārtas attaisnotie izdevumi ir lielāki.
Pagājušogad, kad mēs diskutējām ar Finanšu ministriju, nonācām pie cipara – 180 miljoni. Iedzīvotājam pienāktos 180 miljoni caur attaisnotajiem... bet netiek izmaksāti. Ja es šobrīd būtu finanšu ministrs, vai es piešķirtu 180 miljonus... vai novirzītu drošībai un demogrāfijai? Varbūt es pat neizmaksātu, varbūt novirzītu drošībai un demogrāfijai. Bet tad godīgi pasakām, ka šī sistēma nestrādā, un likvidējam to. Bet uzturēt attaisnoto izdevumu kārtību, kas faktiski iedzīvotājam dod cerību, ka viņš saņems līdzekļus, tad uzlikt slieksni, pasakot – nē, tu tomēr nesaņemsi visu –, nav pareizi. Vai nu maksājam visu, kas pienākas pēc likuma kārtības (bez sliekšņa), vai atsakāmies no šīs sistēmas, jo daudziem tā ir arī nesaprotama. Bet sarunājamies godīgi.
Šobrīd, man liekas, dialogs ar sabiedrību un atdeve nav godīga, jo faktiski tie, kuriem ir vairāk ārstniecības izdevumu, vairāk izglītības izdevumu, tiek apdalīti. Un tas, manuprāt, nav taisnīgi, tas nevienlīdzības plaisu tikai palielina.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputāta Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – nav, atturas – 50. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Vīksna. 5. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 6. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Finanšu ministrija neatbalsta. Gada griezumā fiskālā ietekme ir 41,8 miljoni, šajā gadā tas būtu (ja rēķina no šī brīža) 30 miljoni. Jāatzīmē, ka trešā daļa strādājošo to nevarēs izmantot, jau šobrīd nevar izmantot, ja ģimenē ir vairāki bērni un pašu neapliekamais minimums... Būtībā tas vairāk attieksies uz strādājošajiem ar lielām algām. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jurģim Klotiņam.
J. Klotiņš (NA).
Labdien, cienītās dāmas un godātie kungi! Pieņemu, ka daudzi no mums vakar skatījās Jāņa Dombura raidījumu un diskusiju par to, ko darīt demogrāfijas laukā, valsts atbalstā ģimenēm ar bērniem šajā vēsturiskajā punktā, kad mūsu tautas ataudze... ir nokritusies līdz nepieredzēti zemam bērnu skaitam gadā.
Par šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mums jau bija diskusijas pirms valsts budžeta izskatīšanas galīgajā lasījumā. Jā, Finanšu ministrija vienmēr cenšas atspēkot ar tiem pašiem argumentiem, bet jāsaprot, ka lielāks atvieglojums par apgādībā esošu personu tieši palīdzētu ģimenēm, kuru vidējie ienākumi... kurām ir divi, trīs un vairāk bērni... lai viņiem būtu vairāk naudiņas kontā pēc algas izmaksas.
Jāpāriet uz citu domāšanu gan mums, gan Finanšu ministrijai. Ir jāsaprot, ka īstā nevienlīdzība Latvijā šobrīd ir starp cilvēkiem, kuriem nav bērnu, un cilvēkiem, kuriem ir bērni, īpaši – kuriem ir vairāk par diviem, trim bērniem, jo bērni nav nodarbinātie. Bērns atalgojumu nepelna, to pelna un ģimeni uztur vecāki, tāpēc ir jāpalīdz vecākiem, lai viņiem būtu vairāk naudas pēc algas izmaksas.
Šis priekšlikums ir tieši par to un arī par to, ka tā dēvētā nodokļu reforma, kas tika īstenota lielā steigā un būtībā ļoti grūtos kompromisos koalīcijā, ir jālabo. Ir jāparedz tas, ka jāceļ tieši atvieglojums par apgādībā esošu personu. Savukārt neapliekamo minimumu – nebaidīšos teikt – nākamajos gados var celt lēnāk. Veidojot jebkādas nodokļu reformas, primāri ir jādomā par ģimenēm un bērniem. Un par to netika padomāts.
Tagad ir iespēja to labot ar šo priekšlikumu. Atbalstiet! Ja ne, sniedziet, lūdzu, paši savus priekšlikumus, kā celt atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edmundam Zivtiņam.
E. Zivtiņš (LPV).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Kolēģi! Īsi pateikšu valdošajai koalīcijai: nebaidieties no lieliem izdevumiem, baidieties no maziem ieņēmumiem!
Atbalstiet, lūdzu, šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Butānam.
Kamēr Butāna kungs nāk, kolēģi, informēju, ka esam saņēmuši deputātu Edmunda Jurēvica, Edgara Tavara, Raivja Dzintara, Harija Rokpeļņa, Edmunda Zivtiņa, Andra Šuvajeva un Svetlanas Čulkovas iesniegumu ar priekšlikumu turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Deputāti piekrīt. Paldies.
Butāna kungs, turpinām debates.
A. Butāns (NA).
Paldies, kolēģi. 6. un 7. priekšlikums ir saistīti. 6. priekšlikums paredz mainīt slieksni par apgādībā esošu personu, un nākamais – 7. – par neapliekamo minimumu. Tas ir tieši veids... ja reiz jūsu nodokļu reformas mērķis bija mazināt nevienlīdzību, tad, šādā veidā regulējot, tam ir mazāka fiskālā ietekme, jo mēs pamatā ar nodokļu politiku atbalstītu tos, kuriem ir apgādībā esošas personas.
Aicinu tos skatīt kontekstā, līdz ar to fiskālās ietekmes vai, ko minēja, lielo izmaksu, no kurām nevajag baidīties, nebūtu, jo faktiski neapliekamo minimumu ar atvieglojumu par apgādībā esošu personu var noregulēt tā, ka tam vispār nav fiskālās ietekmes, un to es arī aicinu darīt. Tas būtu reāls praktiskais rīks, lai mūsu ģimenes saņemtu atbalstu ikmēneša algas lapiņā un tādējādi varētu domāt arī par ģimenes pieaugumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu!
A. Vīksna. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – deputāta Butāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – nav, atturas – 51. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Vīksna. 7. – deputāta Artūra Butāna priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: "Balsojumu!")
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – deputāta Butāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 33, pret – 7, atturas – 49. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Vīksna. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 9. – finanšu ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. – komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Vīksna. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Vīksna. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (Nr. 841/Lp14) atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 6, atturas – 10. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
A. Vīksna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – piecas dienas – šī gada 25. marts.
Sēdes vadītāja. 25. marts. Paldies.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Gajānas Kooperatīvās Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Dmitrijs Kovaļenko.
D. Kovaļenko (ST!).
Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Ārlietu komisija 12. marta sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Gajānas Kooperatīvās Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" virzīšanai balsošanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Ņemot vērā to, ka starp Latviju un Gajānu nav noslēgts divpusējs nolīgums par gaisa satiksmi, ir sagatavots likumprojekts, lai pieņemtu un apstiprinātu Latvijas Republikas valdības un Gajānas Kooperatīvās Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi.
Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Gajānas Kooperatīvās Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 90, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
D. Kovaļenko. Šī gada 10. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Priekšlikumi iesniedzami līdz 10. aprīlim. Paldies.
D. Kovaļenko. Paldies.
Sēdes vadītāja. Šodienas pēdējais sēdes darba kārtības jautājums – likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Seišelu Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi", pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā – referents Dmitrijs Kovaļenko.
D. Kovaļenko (ST!).
Ārlietu komisija 12. marta sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Seišelu Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" virzīšanu balsošanai Saeimā pirmajā lasījumā.
Nolīguma noslēgšana vienkāršos lidojumu uzsākšanu un veikšanu uz Seišelu Republiku, nodrošinās papildu maršrutu un garantēs līdzvērtīgus konkurences apstākļus.
Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajā lasījumā un lūdz atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības un Seišelu Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi" atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 89, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
D. Kovaļenko. Šī gada 10. aprīlis.
Sēdes vadītāja. 10. aprīlis. Deputāti piekrīt. Paldies.
D. Kovaļenko. Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, es informēšu jūs par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kas ir paredzēta šodien pulksten 17.00.
Deputātu Ramonas Petravičas, Lindas Liepiņas, Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana un Ilzes Stobovas jautājums veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par neatliekamo medicīnisko palīdzību". (Zālē troksnis.) Zivtiņa kungs, vai jūs interesētu, kas ar jūsu frakcijas iesniegto deputātu jautājumu notiek? (Dep. E. Zivtiņa starpsaucieni. Starpsaucieni.) Tātad, kolēģi, saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus kolēģi uzdot nevēlas.
Deputātu Ilzes Stobovas, Aināra Šlesera, Kristapa Krištopana, Lindas Liepiņas un Ramonas Petravičas jautājums izglītības un zinātnes ministrei Dacei Melbārdei "Par neklātienes mācību formas aizstāšanu ar kombinēto mācību". Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.
Deputātu Ināras Mūrnieces, Jāņa Dombravas, Edvīna Šnores, Edmunda Teirumnieka un Raivja Dzintara jautājums aizsardzības ministram Andrim Sprūdam "Par valsts aizsardzības dienestu". Tika iesniegts 13. martā. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Līdz ar to, godātie kolēģi, atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem šā gada 20. martā pulksten 17.00 nenotiks.
Bet ir iesniegts jauns deputātu jautājums. Deputāti Ramona Petraviča, Linda Liepiņa, Ilze Stobova, Viktorija Pleškāne un Edmunds Zivtiņš iesnieguši jautājumu veselības ministram Hosamam Abu Meri "Par sākotnējo solījumu par 15 līdz 20 % panākt zemākas zāļu cenas pacientiem un veiktās reformas iespaidu uz lētāko zāļu klāstu".
Vārds motivācijai deputātei Ramonai Petravičai. (Starpsauciens: "Nevēlas!") Tomēr nevēlas runāt.
Labi, tad jautājums tiek nodots ministram atbildes sniegšanai.
Līdz ar to visi jautājumi izskatīti.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātus!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, ir vēl vairāki paziņojumi.
Pirmām kārtām, godātie kolēģi, informēju, ka uzreiz pēc sēdes Dzeltenajā zālē norisināsies deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Zviedrijas parlamentu vadītāja vēlēšanas. Aicinu visus attiecīgās grupas deputātus piedalīties.
Nākamā – deputāte Agita Zariņa-Stūre. Paziņojums komisijas vārdā.
A. Zariņa-Stūre (JV).
Labdien! Aicinu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus uz sēdi komisijas darba telpā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāts Kaspars Briškens – Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā. Lūdzu!
K. Briškens (PRO).
Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, tiekamies komisijas sēžu zālē pēc 10 minūtēm.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Inārai Mūrniecei – paziņojumam.
I. Mūrniece (NA).
Kolēģi, atgādinu vēlreiz – deputātu grupa sadarbībai ar Horvātijas parlamentu, šeit tūlīt pēc sēdes pulcējamies kopā sanāksmei.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Grasbergam – reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
J. Grasbergs (Saeimas sekretāra biedrs).
Labdien, kolēģes un kolēģi! Nav reģistrējušies deviņi deputāti: Raimonds Bergmanis (Starpsauciens: "Nav!"), Iļja Ivanovs, Daiga Mieriņa, Viktors Pučka, Nauris Puntulis, Aleksejs Rosļikovs, Amils Saļimovs, Ainārs Šlesers un Jānis Vucāns.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi! Līdz ar to Saeimas sēde tiek slēgta.
Paldies visiem par darbu. Lai ražīga atlikusī diena!
Rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem
