ATSAUCĒ IETVERT:
2025/61.9
RĪKI
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 8 Pēdējās nedēļas laikā 10 Visi
Ministru kabineta rīkojums Nr. 174
Rīgā 2025. gada 26. martā (prot. Nr. 12 30. §)
Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" pases apstiprināšanu
1. Apstiprināt projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" (turpmāk – projekts) pasi (pielikums) un projekta izmaksas 2 480 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu 2 108 000 euro apmērā un valsts budžeta finansējumu 372 000 euro apmērā, kā arī iekļaut projektu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – 1.3.1.1. pasākums) atbalstāmo projektu sarakstā.
2. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai uzaicināt Satiksmes ministriju iesniegt projekta iesniegumu 1.3.1.1. pasākuma ietvaros.
3. Projektu finansēt 1.3.1.1. pasākuma ietvaros, ja projekta iesniegums atbilst projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi".
4. Noteikt Satiksmes ministriju par projekta iesniedzēju un atbildīgo par projekta īstenošanu un projekta pasē plānoto mērķu un rezultātu (tai skaitā finanšu, rezultāta un iznākuma rādītāju) sasniegšanu.
Ministru prezidente E. Siliņa
Satiksmes ministrs A. Švinka
Satiksmes ministrijas iesniegtajā redakcijā
Pielikums
Ministru kabineta
2025. gada 26. marta
rīkojumam Nr. 174
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe ieviešana" pase
1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu
| 1.1. Finansējuma saņēmējs, kas īsteno projektu (institūcija) | Satiksmes ministrija |
| 1.2. Projekta īstenošanas partneri (indikatīvi) | VSIA "Latvijas Jūras administrācija" |
2. Saistītie projekti
| 2.1. Jomas (domēna) arhitektūras1 nosaukums | Transporta nozare |
| 2.2. Saistība ar citiem projektiem | 1) Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2007.–2013. gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās
attīstības fonda darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi"
3.2.2.1.1. apakšaktivitātes "Informācijas sistēmu un elektronisko
pakalpojumu attīstība" projekts Nr. 3DP/3.2.2.1.1/11/IPIA/CFLA/003/003
"Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas izstrāde,
integrācija un e-pakalpojumu izstrāde". Pamatojoties uz izvēlēto un
Ministru kabinetā apstiprināto sistēmas izstrādes pieeju, Starptautiskā
kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (turpmāk – SKLOIS) ir
izstrādāta kā sistēmu integrators ar paplašinātu funkcionalitāti, kas
nodrošina būtiskākās informācijas elektronisku apriti starp jūras kravu
pārvadājumu procesā iesaistītajiem dalībniekiem. 2) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" projekts Nr. 2.2.1.1/17/I/020 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas attīstība (SKLOIS 2)", kurā tika veikta SKLOIS un Nacionālās sistēmas apmaiņai ar kuģošanas informāciju (SafeSeaNet) integrācija vienotā informācijas sistēmā, kā arī darbības procesu un datu apmaiņas pakalpju pilnveidošana. 3) Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformas un investīcijas virziena "Valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību, digitālā transformācija" ietvara 2.1.1.1.i. investīcijas projekts "Ziņošanas sistēmas pilnveidošana par kuģu radītajiem atkritumiem Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā", kurā tika veikta SKLOIS papildinājumu izstrāde atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Direktīvas (ES) 2019/883 par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK prasībām. Projekta "Eiropas Jūras vienloga sistēmas EMSWe2 ieviešana" plānotais tvērums nerada dubultā finansējuma risku ar iepriekš īstenotajiem projektiem, jo plānotā sistēmas funkcionalitāte nedublē iepriekšējos projektos izstrādāto un ieviesto funkcionalitāti, bet saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1239 ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – Regula) prasībām – papildina iepriekšējo sistēmas funkcionalitāti atbilstoši uz Regulas pamata Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izdotajai tehniskajai dokumentācijai3. |
3. Projekta mērķis un galvenie ieguvumi
| 3.1. Projekta mērķis un galvenais saturs | Projekta vispārējais mērķis ir
sekmēt vienotā tirgus pienācīgu darbību un veicināt jūras transporta
attīstību, risinot problēmas ar pašlaik apgrūtinošajām un atšķirīgajām
ziņošanas procedūrām attiecībā uz kuģiem, kas ienāk vairāku ES
dalībvalstu ostās. Projekta mērķis ir izstrādāt un ieviest nepieciešamos SKLOIS papildinājumus, lai izveidotu saskaņotu un visaptverošu Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi. Tas tiks panākts papildinot pašreizējās valstu nacionālās vienloga sistēmas un ieviešot EK izstrādātās vienotās tehniskās prasības un risinājumus. Projekta ietvaros Latvijas nacionālajā vienloga sistēmā SKLOIS tiks izveidota jauna un unificēta ziņošanas vide, lai sistēma darbotos vienotajā Eiropas "jūras vienlogā" un ziņošanas procedūras attiecībā uz kuģiem, kas ienāk ES dalībvalstu ostās, notiktu atbilstoši vienotām un saskaņotām prasībām. Papildinājumu rezultātā visu ES dalībvalstu nacionālajās sistēmās tiks nodrošinātas vienādas datu struktūras, datu formāts un vienāda datu aprite. Tiks izstrādātas jaunas datu ievades, apmaiņas un attēlošanas formas ziņošanai par kuģa piestāšanu ostā. Datu aprites formas un datu apmaiņas formāti ļaus lietotājiem bez papildus zināšanām un apmācības izmantot jebkuras valsts nacionālo sistēmu unificētā veidā visās ES dalībvalstu ostās, kurās kuģis plānojis piestāt. Tiks nodrošināta integrācija ar EK uzturētajām centrālajām datu bāzēm un sistēmām, tajā skaitā vienots lietotāju reģistrs un ieviesta centralizēta lietotāju autentifikācija, kura būs saistoša visām nacionālajām ziņošanas sistēmām. |
||
| 3.2. Projekta pamatojums (aktualitāte/nepieciešamība/risināmā problēma) | Kuģiem, kas ienāk vai iziet no
Latvijas ostām, elektronisku formalitāšu kārtošanu nodrošina SKLOIS
sistēma. SKLOIS funkcionalitāte ir izstrādāta un ieviesta pakalpojumu
sniegšanai kuģu operatoriem tikai Latvijas ostās, tā izpilda vienas
valsts "jūras vienloga" sistēmas prasības. Katrai no ES dalībvalstīm ir
šāda sava, individuāla sistēma ar atšķirīgu funkcionalitāti, kas rada
būtiskus administratīvos šķēršļus kuģu operatoriem piestājot vairākās
ostās. Lai uzlabotu jūras transporta efektivitāti un pilnībā saskaņotu ziņošanas prasības kuģu operatoriem piestājot vairāku ES dalībvalstu ostās, kā arī ierobežotu tās informācijas dublēšanos, kura jāsniedz valstu kompetentajām iestādēm, Regula nosaka vienādas un saskaņotas informācijas apstrādes procedūras, saskaņotus un tehnoloģiski neitrālus, nākotnes prasību izmantošanai atbilstošus ziņošanas un integrācijas IKT risinājumus. Lai nodrošinātu Latvijas ostās ar citām ES dalībvalstu ostām vienādus un saskaņotus noteikumus attiecībā uz tās informācijas sniegšanu, kas vajadzīga kuģa piestāšanai ostā, un lai par tām pašām datu kopām varētu ziņot katrai ES dalībvalsts jūras vienloga sistēmai vienā un tajā pašā veidā un apjomā, SKLOIS sistēmai 2025. gada 15. augustā ir jāuzsāk darbs Eiropas Jūras vienloga vidē. Tas nozīmē, ka ir jāveic būtiskas izmaiņas SKLOIS, iestrādājot nacionālajā sistēmā visas vienotās un saskaņotās ES tehniskās un funkcionālās prasības, kā arī jānodrošina SKLOIS integrācija vienotajā EMSWe vidē. |
||
| 3.3. Projekta ieguvumi | Ieguvuma rādītāja mērīšanas vai verificēšanas metode un mērāmais rādītājs (iekļaujot norādi par to, kas un kā tiek mērīts un pārbaudīts) | Vērtība (esošā un plānotā) | Sasniegšanas laiks (gads)4 |
| 3.3.1. Saskaņotas ziņošanas procedūras, saskarnes un datu formāti visai informācijai, kura jāsniedz kuģa piestāšanai ostā atbilstoši Regulas prasībām. | Kuģu operatoriem iespējams veikt SKLOIS visas Regulā (ES) 2023/205 ar ko attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopas izveidi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 un groza tās pielikumu noteiktās, saskaņotās ziņošanas formalitātes. | Esošā vērtība: 0% Plānotā vērtība: 100% |
2027. |
| 3.3.2. Mazināts administratīvais slogs, izveidojot vienotu kontaktpunktu ziņošanai par jūras transportu. | Samazināts to formalitāšu5 un datu elementu skaits, kurus kuģa operatoriem pieprasa sniegt vai nu atkārtoti citās sistēmās, vai ārpus saskaņotās Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides. | Esošā vērtība : 100% Plānotā vērtība: 20% samazinājums |
2027. |
| 3.3.3. Palielināta obligātās ziņošanas efektivitāte jūras operatoriem, nodrošinot atkārtotu datu izmantošanu. | Ziņošanas formalitāšu izpildei un informācijas apritei B2G (jūras operatoriem, ostām, ostu vai termināļu operatoriem) ir pieejamas kopējie EMSWe risinājumi un datubāzes. | Esošā vērtība: 0. Plānotā vērtība: 3 komersanti (jūras operatori, ostas, ostu vai termināļu operatori) |
2027. |
| 3.4. Projektā sasniedzamie rezultāti | Mērvienība | Sasniedzamā vērtība | Sasniegšanas laiks (gads) |
| 3.4.1. Izveidota EMSWe datu kopa, nodrošinot esošo SKLOIS datu migrāciju uz jauno struktūru | Skaits | 1 | 2026. |
| 3.4.2. Izstrādāti un ieviesti SKLOIS programmatūras papildinājumi, atbilstoši izvirzītajām vienotajām EMSWe prasībām | Programmatūras komplekts, skaits | 1 | 2027. |
| 3.4.3. Izstrādāts jauns un vienots digitālo izklājlapu šablons un veidņu saturs | Digitālo izklājlapu šablons, skaits | 1 | 2027. |
4. Projekta finansējums
| 4.1. Projekta finansējums |
| Projekta izmaksas kopā ir 2 480 000 euro apmērā, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums ir 2 108 000 euro un valsts budžeta finansējums - 372 000 euro. |
| 4.2. Projekta īstenošanas termiņš |
| Projekta īstenošanas termiņš ir 36 mēneši. |
5. Projekta ieguldījums 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" mērķa rādītāju sasniegšanā
5.1. Ietekme uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas rādītājiem6
|
Ietekme |
Atbilstības novērtējums |
Īss ietekmes apraksts |
| 5.1.1. Uzņēmumu digitalizācijas veicināšana | 3 | 1.Tiks izveidotas Eiropas līmenī saskaņotas
ziņošanas saskarnes kuģiem, kuri piestāj ES ostās. 2.Tiks izveidota Eiropas līmenī vienota lietotāju autentifikācija. 3.Tiks ieviestas centralizētas datu bāzes un nodrošināta datu apmaiņa par statiskiem datu elementiem kuģu ziņošanā. |
| 5.1.2. Eiropas Savienības prasību izpilde | Regula (ES) 2019/1239 ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ direktīvu 2010/65/ES (Uz projektu ir attiecināma visa regula). | Tiks izveidota saskaņota un visaptveroša
Eiropas Jūras vienloga sistēmas vide, pamatojoties uz pašreizējām valstu
vienloga sistēmām: - vienota un saskaņota EMSWe datu kopa, - vienotas ziņošanas saskarnes, - lietojumprogramma atbilstoši vienotajām prasībām, - vienots digitālo izklājlapu šablons un veidņu saturs. |
| 5.1.3. IKT atbalsta ilgtspēja (t.sk. resursu un tehnoloģiju konsolidācija) | Neatbilst Latvijas mērogā. Atbilst ES mērogā. |
5.2. Modernizēto pārvaldes procesu IKT risinājumi
|
Skaits |
IKT risinājuma nosaukums |
Īss apraksts7 |
Lietotāju skaits8 |
Termiņš ieviešanai produkcijā |
|
1 |
Ziņošanas sistēmas pilnveidošana kuģiem, kas ienāk un paliek ES ostā un iziet no ES ostas. | Projekta ietvaros tiks papildināta esošā Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas SKLOIS funkcionalitāte, lai nodrošinātu dalībvalstu Jūras vienloga sistēmu tīkla integrāciju, izveidotu vienotu un visaptverošu EMSWe datu kopu, nodrošinātu vienveidīgu ziņošanas pienākumu izpildi visās dalībvalstīs, kā arī kopīgus pakalpojumus lietotāju un piekļuves pārvaldībai, kuģu identifikāciju, vietu kodus un informāciju par bīstamām un piesārņojošām kravām. Sistēma reģistrēta VIRSIS: RTPS 00000938 – "Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma SKLOIS". | 3 saimnieciskās darbības veicēji
(komersanti). 23 iestādes. 1000 fiziskie lietotāji, tajā skaitā 400 saimnieciskās darbības veicēji – fiziskie lietotāji. |
2027. IV. cet. |
5.3. Ietekme uz pārvaldes centralizētām funkcijām un koplietošanas pakalpojumiem
|
Skaits |
Pakalpojums (pakalpojumu grupa) |
Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas) |
Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu |
|
- |
- |
- |
5.4. Centralizēti pārvaldāmās nozares būtiskās datu kopas
|
Skaits |
Saturu raksturojošs nosaukums |
Termiņš piekļuves nodrošināšanai |
| Tiks nodrošināta iepriekš izstrādāto datu kopu transformācija atbilstoši Regulas prasībām un nodošana Atvērto datu portālam. | 2027, IV |
7. Izmaksu un ieguvumu analīze
| Izmaksu un ieguvumu analīze sniegta Ietekmes
novērtējumā priekšlikumam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko
izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un atceļ Direktīvu
2010/65/ES9, kurš atzīst Regulas ietekmes novērtējuma
pozitīvo ieguldījumu visu ES dalībvalstu kopapjomā un tās izmaksu un
ieguvumu attiecība (Cost-benefit ration) no 21.3 līdz 24.6
punktiem. Izdevumu un ieguvumu analīze projektam ir veikta atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras publicētajam paraugam un metodiskajiem norādījumiem projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai10. Projekta finanšu atdeve ir negatīva (FNPVc = -4 427 359,92 EUR), kas apliecina nepieciešamību pēc ES līdzfinansējuma. Projekta īstenošana radīs kvantitatīvos ekonomiskos ieguvumus sabiedrībai no samazināta administratīvā sloga kuģu operatoriem, ko izsaka kā ietaupīto laiku cilvēkstundās. Izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka projekts sasniegs šādus ekonomiskās atdeves rādītājus: • Ekonomiskās naudas plūsmas neto pašreizējā vērtība (ENPV) = 1 528 085,36 EUR; • Ekonomiskā iekšējā ienesīguma norma (ERR) = 16,97%; • Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) = 1,95. Projekta izmaksu un ieguvumu analīze ļauj secināt, ka projekta ekonomiskie ieguvumi pārsniedz Projekta investīciju un darbību izmaksas visā projekta dzīves ciklā un projekta īstenošana ir sabiedrībai izdevīga. Projekta izmaksu un ieguvumu attiecība ir 1,95 punkti. Papildus jānorāda, ka Regulas prasību izpilde ES dalībvalstīm ir obligāta. |
8. Cita būtiska informācija
| Projekta īstenošana tiks nodrošināta, pielietojot 2
līmeņu projekta pārvaldības struktūru: • Projekta uzraudzības padome, kas ir starpinstitucionāla vadības līmeņa struktūra, kuras sastāvā ir SM vadība (valsts sekretārs vai valsts sekretāra vietnieks), par programmu atbildīgais VARAM pārstāvis, VARAM kā valsts IKT pārvaldības organizācijas pārstāvis, CFLA pārstāvis un sadarbības partneru vadības pārstāvji. Ir atbildīga par projekta rezultātu sasniegšanu, uzrauga projekta darbības, akceptē projekta izmaiņas un lemj par projekta izmaiņu nepieciešamību, ja pēc tādām rodas vajadzība ārēju faktoru dēļ, kā arī veic citus pienākumus. • Projekta ieviešanas komanda, kas ietver projekta vadības personālu, projekta īstenošanas personālu, procesus nodrošinošo struktūrvienību pārstāvjus un pakalpojumu sniedzēju pārstāvjus. Komanda nodrošina ikdienas darbu veikšanu un aktivitāšu realizāciju. Projekta vadību nodrošinās projekta vadības personāls, kas tiks finansēts ārpus projekta no finansējuma saņēmēja budžeta: • Satiksmes ministrijas projekta vadītājs. Nodrošinās projekta īstenošanu atbilstoši noslēgtajam līgumam par projekta īstenošanu, organizēs uzdevumus un ikdienas operatīvos darbus, uzraudzīs to izpildi, vadīs projektā iesaistīto darbinieku un pakalpojumu sniedzēju darbu, pārraudzīs sadarbību ar sadarbības partneriem un citām projektā iesaistītajām pusēm. Koordinēs iepirkumus un sagatavos līgumus slēgšanai ar piegādātājiem, veiks citas ar projekta vadību saistītas informācijas sagatavošanu ES fondus administrējošām un kontrolējošām institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām pēc to pieprasījuma. • Sadarbības partnera pamatdarbības procesu eksperts. Nodrošinās projekta īstenošanu atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam, nodrošinās lietotāju prasību izvirzīšanu un realizācijas pārbaudi. • Satiksmes ministrijas grāmatvedis-finansists. Sagatavos un regulāri aktualizēs projekta naudas plūsmu, sagatavos progresa un noslēguma ziņojumu finanšu daļas informāciju. Nodrošinās projekta atsevišķu grāmatvedības uzskaiti un maksājumu veikšanu, atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un rēķiniem. • Drošības eksperts. Nodrošinās prasību izvirzīšanu un kiberdrošības prasību izpildi sistēmā. Kā Projekta īstenošanas personāls tiks piesaistīts Ministru kabineta 2024.gada 4.jūnija noteikumos Nr.338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi" paredzētais īstenošanas personāls. Saskaņā ar Eiropas Komisijas ekspertu darba grupās nolemto, Eiropas Jūras vienloga vide EMSWe tiks attīstīta. Arī turpmāk tajā tiks iestrādāti atbilstoši papildus uzlabojumi, piemēram: atkārtota datu izmantošana un publicēšana starp valstīm visās vienotās Eiropas vides sistēmās. Finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem sniegtais atbalsts nav kvalificējams kā atbalsts saimnieciskai darbībai un kā komercdarbības atbalsts, jo finansējums ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Konkrētā funkcija ir noteikta Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 5.panta 61) punktā, uzdodot Satiksmes ministrijai pildīt Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas SKLOIS pārziņa funkcijas. Vienlaicīgi, minētā norma nosaka arī Satiksmes ministrijas pienākumu slēgt deleģēšanas līgumu ar VSIA "Latvijas Jūras administrācija" par SKLOIS turētāja funkciju pildīšanu. Saskaņā ar to, ka valsts pārvaldes funkcijas īstenošanai Satiksmes ministrija likumā un publiskās pārvaldes funkciju deleģēšanas līgumā noteiktajā kārtībā sadarbojas ar VSIA "Latvijas Jūras administrācija", VSIA "Latvijas Jūras administrācija" ir piesaistīta projektam kā projekta sadarbības partneris. |
9. Atbildīgā kontaktpersona
|
Vārds Uzvārds |
Amats |
Kontaktinformācija |
|
Olita Magone |
Vecākā eksperte |
Olita.Magone@sam.gov.lv 67028042 |
Lietotie saīsinājumi:
IKT – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
MK – Ministru kabinets
VARAM – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
1 https://www.varam.gov.lv/lv/valsts-parvaldes-jomu-domenu-arhitekturas
2 Angļu val. – "European Maritime Single Window environment".
3 https://eur-lex.europa.eu/search.html?SUBDOM_INIT=ALL_ALL&LB=32019R1239&DTS_SUBDOM=ALL_ALL&DTS_DOM=ALL&lang=en&type=advanced&qid=1727853731717&SELECT=LB_DISPLAY
4 Projekta laikā vai 2 gadus pēc projekta noslēguma, ja attiecināms
5 Formalitātes jēdziens atbilstoši Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2023/205, ar ko attiecībā uz Eiropas Jūras vienloga sistēmas vides datu kopas izveidi papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1239 un groza tās pielikumu uzskaitītajam ziņošanas pienākumu un formalitāšu sarakstam.
6 Projekta kopējais finansējums tiek ieskaitīts 1.3.1.1. pasākuma iznākuma rādītāja "saimnieciskās darbības veicējiem izstrādāto digitālo pakalpojumu, produktu un procesu vērtība" vērtībā.
7 Iekļaujot norādi pakalpojumam, procesam vai produktam, kas izstrādāts – izveidots/pilnveidots un vai reģistrēts VIRSIS)
8 5.2. punktā norādītie lietotāji netiek ieskaitīti ERAF 1.3.1.1. pasākuma rezultāta rādītāja "jaunu un modernizētu publisko digitālo pakalpojumu, produktu un procesu lietotāji" vērtībā
9 https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=CELEX%3A52018SC0181
10 https://www.cfla.gov.lv/lv/izmaksu-un-ieguvumu-analize
