Valsts digitālās attīstības aģentūra (turpmāk – VDAA)

Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – DAP)

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM)

Vides un reģionālā attīstība

Projekta "Valsts ģeotelpisko dabas datu un teritorijas attīstības plānošanas IKT risinājumu modernizēšana un savstarpēja integrēšana" (turpmāk – Projekts) īstenošana saistīta ar šādiem projektiem:

1. Pabeigtiem (iesākto aktivitāšu turpināšanai, projektu rezultātu attīstīšanai un izmantošanai):

1.1. Nr. 5.4.2.1/16/I/001 "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā" ("Dabas skaitīšana") – projekta rezultātā iegūtie dati par aizsargājamo biotopu izplatību un kvalitāti tiek uzturēti un pārvaldīti DDPS "Ozols" sistēmā, kas nodrošina to izmantošanu uzraudzības un plānošanas procesos.

1.2. Nr. 5.4.3.0/20/I/001 "Apsaimniekošanas pasākumu veikšana īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos biotopu un sugu aizsardzības stāvokļa uzlabošanai", Biotopu un sugu dzīvotņu atjaunošanas projekts.

1.3. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/005 "Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēma – 1.kārta".

1.4. Nr. 3DP/3.2.2.1.1/09/IPIA/IUMEPLS/018 "Pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas, infrastruktūras un nekustamo īpašumu pārvaldības un uzraudzības informācijas sistēmas ieviešana novados – 2. kārta".

1.5. Nr. 2.2.1.1/17/I/008 "Teritoriālās attīstības plānošanas procesu un informācijas sistēmas attīstība".

1.6. Nr. 2.2.1.1/21/I/001 "Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGR)".

2. Īstenošanā esošiem:

2.1. Nr. 101113698N "Ekoloģiskā tīkla izveide lapkoku praulgrauža aizsardzībai Baltijā", Izstrādātās anketas un lietotnes izmantošana tiks turpināta DDPS Ozols, kas tiks attīstīta Projekta ietvarā.

2.2. Nr. LIFE19 GIE/LV/000857 "Apdraudētas sugas Latvijā: uzlabotas zināšanas un kapacitāte, informācijas aprite un izpratne", LIFE FOR SPECIES; Sugu datu ievades rīks (rīku kopums, Latvijas Sarkanās grāmatas karšu pārlūks, Piekrastē ligzdojošo putnu monitoringa anketa un datu pārlūks, Bioloģiskās daudzveidības monitoringa datu un rezultātu pārlūks, DDPS Ozols projekta īstenošanas laikā tiks adaptēti un izvietoti valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā ĢeoLatvija.lv (turpmāk – ĢeoLatvija.lv).

2.3. Projekta Nr. LIFE19 IPE/LV/000010 "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE-IP LatViaNature). Dabas aizsardzības plānu e-forma, Invazīvo sugu pārvaldnieks, Kompensāciju atbalsta mehānismu administrēšanas rīks, ES 10/30 karte un Zonation analīzes rīks. DDPS "Ozols" projektā tiks pilnveidoti, integrēti un uzturēti, kā valsts digitālās vides pārvaldības risinājumi, stiprinot vienotu ģeotelpisko un dabas datu pārvaldības sistēmu un nodrošinot to savietojamību ar TAPIS un ĢeoLatvija.lv.

2.4. Atveseļošanas fonda projekts Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/012 "Līdzdalības budžeta pārvaldību nodrošinošas koplietošanas platformas attīstība un ieviešana" (15.09.2023.–31.05.2026.), kā ietvaros pilnveidota Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēma (turpmāk – TAPIS), izveidojot līdzdalības budžeta informācijas sistēmas (LBIS) moduli, savukārt publiskā daļa izvietota ĢeoLatvija.lv, izveidojot atsevišķu sadaļu "Līdzdalības budžets";

2.5. Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (DG REFORM) atbalstīts projekts Nr. 24LV08 "Enhancing Regional Development: Tools for Monitoring and Evaluation Technical Support Instrument – Latvia" ("Reģionālās attīstības veicināšana: Uzraudzības un novērtēšanas rīki" (01.07.2024.–30.09.2026.), kā ietvaros tiks paplašināts Reģionālās attīstības indikatoru moduļa (turpmāk – RAIM) datu klāsts pašvaldību sniegto pakalpojumu novērtēšanai un uzraudzībai trīs jomās: izglītība, sociālā drošība un zaļais kurss.

Apliecinām, ka nepastāv dubultā finansējuma risks, jo Projekta ietvaros netiks īstenotas darbības un aktivitātes, kas tikušas vai tiek īstenotas iepriekš minēto vai citu projektu un to finansējuma ietvaros.

Projekta virsmērķis ir modernizēt un savstarpēji integrēt informācijas sistēmas, kas tiek izmantotas dabas datu pārvaldībā un uzraudzībā, teritorijas attīstības plānošanā un pašvaldību lēmumu pieņemšanā, uzlabojot publiskās pārvaldes kapacitāti, pašvaldību attīstības programmu un investīciju plānu pārvaldību, kā arī veicinot pētnieku, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un sabiedrības līdzdalību un piekļuvi aktuāliem ģeotelpiskajiem un atvērtiem datiem.

Projekta mērķi ir:

1. ES saistību pārņemšanas un rīcībpolitikas ieviešanas atbalsts, nodrošinot Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, Direktīvas 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam un saistīto normatīvo aktu prasību izpildi, ņemot vērā EK 2019. gadā pret Latviju ierosinātās pārkāpumu procedūras;

2. Nodrošināt digitalizācijas iespēju radīšanu privātajam sektoram, valsts IKT politikas īstenošanu dabas datu pārvaldības un teritorijas attīstības plānošanas jomā un digitālo transformāciju publiskās pārvaldes plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.

3. Teritorijas attīstības plānošanas procesa pilnveidošana, nodrošinot efektīvāku un atklātāku attīstības plānošanas un uzraudzības procesu, plašāku un ērtāku sabiedrības iesaisti un modernu investīciju pārvaldību, attīstot valsts informācijas sistēmas – TAPIS, ĢeoLatvija.lv un RAIM, kuru attīstība ir būtiska arī administratīvi teritoriālās reformas rezultātu novērtēšanai un uzraudzībai.

Galvenie attīstības mērķi:

- Digitāli transformēta un integrēta dabas datu ģeotelpiskās informācijas un teritorijas plānošanas pārvaldība.

- Ilgtspējīga digitālā dabas datu pārvaldība ar sabiedrības līdzdalību.

Projekta mērķa sasniegšanai tiks īstenotas šādas galvenās darbības:

1. Efektīva pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos iekļauto projektu pārvaldības risinājuma izstrāde, nodrošinot strukturētu, salīdzināmu un mašīnlasāmu datu pieejamību un izmantošanu attīstības plānošanas un uzraudzības procesos.

2. Pašvaldību plānošanas dokumentu izstrādes procesa pilnveidošana (administratīvā sloga samazināšanai).

3. Plašāka informācijas nodrošināšana iedzīvotājiem par teritorijas atļautās izmantošanas nosacījumiem, pieejamajiem atvieglojumiem un kompensācijām,

4. Automatizētu datu ievades un datu izgūšanas procesu nodrošināšana, samazinot administratīvo slogu teritorijas attīstības plānošanas un uzraudzības procesu veikšanai (pašvaldībām, plānošanas reģioniem u.c.).

5. Dabas datu pieejamības uzlabošana un dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" modernizēšana, nodrošinot sistēmā iebūvētu datu kvalitātes pārvaldību, automatizētu statistikas datu sagatavošanu un publicēšanu, regulāru automatizēta dabas datu kopu publicēšanai Atvērto datu portālā, pāreju uz starptautiski salīdzināmiem vienotiem klasifikatoriem un identifikatoriem un nodrošinot datu pieejamību un skaidrību, aprakstot un darot pieejamus metadatus.

6. Automatizēta datu apmaiņa ar citām valsts informācijas sistēmām un ar komercsektora un to pārstāvošo organizāciju informācijas sistēmām, centralizēto lietojumu izmantošana publiskajā pārvaldē.

7. Nodrošināta galveno publiskās pārvaldes pakalpojumu pieejamība tiešsaistē iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bez maksas izmantojamas ģeotelpisko dabas datu kopu meklēšanas un skatīšanās iespējas bez specializētas programmatūras, pielāgojami datu atlases un lejupielādes rīki augstskolām, nevalstiskajām organizācijām un citiem interesentiem, kā arī automatizēta zemes īpašnieku informēšana par dabas aizsardzības plāniem, īpaši aizsargājamo teritoriju zonējumu, aizsargājamiem kokiem un sugām.

8. Mākslīgā intelekta tehnoloģiju ieviešana dabas datu analīzei, samazinot laikietilpīgo un resursietilpīgo manuālo darbu, automatizējot rutīnas uzdevumus un/vai veicinot inovatīvu risinājumu attīstību.

9. Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana.

Ar Projekta īstenošanu tiks risinātas "Vides un reģionālā attīstība" jomas mērķarhitektūras aprakstā identificētās problēmas:

1. Datu sadrumstalotība un apgrūtināta savstarpējā piekļuve datiem.

a. Katrai iestādei ir savas specializētas informācijas sistēmas (piemēram, DDPS Ozols, TAPIS, ĢeoLatvija.lv), kas vāji integrētas savā starpā un kas apgrūtina holistisku situācijas analīzi un savstarpēju informācijas lietošanu, ieskaitot datu kvalitāti. Projektā veicamā informācijas sistēmu integrācija atvieglos to lietošanu (skat. Attēls 1. ĢeoLatvija.lv moduļu arhitektūra). Tāpat nepieciešams izvērtēt Zemkopības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas padotības iestāžu datu iekļaušanu, jo tās uztur nozīmīgus ģeotelpiskos datus, kas var būt noderīgi projekta ietvaros. Vairāki ģeotelpiskie dati tiek uzturēti lokāli bez centralizētiem metadatiem, kas ierobežo to redzamību un atkārtotu izmantojamību.

Attēls 1. ĢeoLatvija.lv moduļu plānotā arhitektūra

b. Iestādes nepietiekami izmanto ĢeoLatvija.lv kā vienotu vietu, kur iegūt pieeju ģeotelpiskiem datiem un izmantot tos savās biznesa sistēmās vai publicēt savus ģeotelpiskos datus pārskatāmā veidā.

2. Ģeotelpiskās informācijas savietojamības trūkums.

a. Atbilstoši INSPIRE specifikācijai veidotas datu kopas bieži neatbilst biznesa procesiem nacionālā līmenī un to izmantošana ir apgrūtinoša vai pat neiespējama.

b. Daudzviet netiek izmantoti kopīgi klasifikatori, koda sistēmas, vai telpisko objektu struktūras, kas padara savietošanu un integrāciju sarežģītu.

c. Esošās sistēmas (piem., DDPS Ozols, TAPIS, ĢeoLatvija.lv) tiek attīstītas neatkarīgi, bez kopīgas arhitektūras koordinācijas.

3. Nepietiekama sabiedrības līdzdalības un ērtas atgriezeniskās saites integrācija.

a. Sabiedrības un komersantu iesaiste informācijas sniegšanā un atgriezeniskās saites saņemšanā nav pietiekami efektīva, jo esošās informācijas sistēmas nenodrošina personām ērtu veidu, kā digitālā vidē norādīt teritoriju, uz kuru attiecas viņu sniegtā informācija. Tāpat iestādēm nav pietiekami efektīvu rīku, lai automātiski identificētu iezīmētajā teritorijā ieinteresētās personas, kuras būtu jāinformē vai kuru viedoklis būtu jānoskaidro par plānotajiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem, attīstības projektiem vai dabas aizsardzības pasākumiem.

b. Trūkst atvērtu API, no kuriem ieinteresētās personas varētu veidot iedzīvotājiem vai komersantiem saprotamas ģeotelpisko datu vizualizācijas, izmantojot multidisciplinārus datus, ko uztur dažādas iestādes un kas kopā atbilst kādai konkrētai dzīves situācijai (dabas liegumi, riski, pārvaldības robežas utt.).

4. Tehnoloģiskais un funkcionālais novecojums.

a. DDPS Ozols ir balstīta uz novecojušas tehnoloģiskās platformas ar ierobežotu mērogojamību un mobilitāti un neatbalsta mūsdienīgas informācijas sistēmu prasības, tostarp mobilo ierīču piekļuvi, automatizētu datu ieguvi, failu sinhronizāciju un savietojamu datu apmaiņu.

b. Izaicinājums nodrošināt pietiekamu datu uzglabāšanas un apstrādes kapacitāti pieaugošiem ģeotelpiskās informācijas apjomiem, tostarp garākām datu rindām un augstākas izšķirtspējas rastra un vektoru datiem.

5. Licencēšanas un platformu daudzveidības izaicinājumi.

a. Daļa iestāžu izmanto ESRI ArcGIS produktus, citas – atvērtā koda (QGIS, GeoServer) vai specifiskus iekšējus risinājumus.

6. Atkarība no atšķirīgi strukturētiem datiem.

a. Daudzi ģeotelpiskie dati nāk no pašvaldībām, komersantiem un privātpersonām ar datu struktūru, kas atšķiras no Dabas aizsardzības pārvaldes un citu valsts pārvaldes institūciju biznesa vajadzībām un bieži vien nav dokumentēta vai ir dokumentēta nepilnīgi.

b. Vāji tiek izmantoti ĢeoLatvija.lv un Latvijas Atvērto datu portāla metadati, lai aprakstītu ģeotelpisko datu kvalitāti un dokumentētu datu kopu struktūru.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, Direktīva 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, 2021. gada 9. jūnijā pieņemtā Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu (2020/2273(INI)); Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regula Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību, NatDA datubāze un N2000 datu bāze, vides indikatori, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2007/2/EK (2007.gada 14.marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

 Valdības rīcības plāns

norāda konkrētu punktu, ja attiecināms;

---

 Pamatnostādnes

norāda dokumentu un konkrēto sadaļu, ja attiecināms;

Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam 4.4.4. Rīcības virziens: Ģeotelpiskās, vides pārvaldības un attīstības plānošanas digitālā transformācija.

 Nozares reforma / pakalpojumu uzlabošana

īsi apraksta, ja attiecināms;

Valsts informācijas sistēmu attīstība, kas nodrošina efektīvāku un atklātāku attīstības plānošanas un uzraudzības procesu, plašāku un ērtāku sabiedrības iesaisti un modernu investīciju pārvaldību.

 Kiberdrošības un noturības prasību izpilde

Nepieciešams veikt novecojušās tehnoloģiskās platformas nomaiņu uz drošu standartprogrammatūru, īstenot pāreju uz drošu 2 faktoru autentifikāciju, ieviest centralizētu drošības pārvaldību un veikt ievainojamību novēršanu.

  Izmaksu novēršana un darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

Projekts nodrošina Valsts informācijas sistēmu attīstību, lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību.

Tiks izmantotas novecojušas informāciju sistēmas, kas ne tikai rada kiberdrošības risku, bet arī dod nevajadzīgu administratīvo slogu, rodas nevajadzīga datu dubultošanās datu plašākas pieejamības un savietojamības apgrūtinājumam vai neesamībai, netiek pielietoti iespējamie resursi plašākas sabiedrības iesaistei datu vākšanai un izmantošanai, un netiks veikta Eiropas Savienības prasību un Digitālās transformācijas pamatnostādņu izpilde.

Papildus, tiks apdraudēta publiskās pārvaldes reputācija, novecojušu, nedrošu un nesavietojamu sistēmu izmantošanas dēļ un valsts iedzīvotāju iesaistes vides pārvaldībā un attīstībā noraidījuma dēļ.

 Auditā konstatētais;

2022. gadā veiktajā drošības auditā konstatētie riski pēc to pakāpes:

Augsts risks – 1;

Vidēji riski – 6;

Zemi riski – 35.

 Incidentu statistika;

---

 Lietotāju aptauja;

---

 Manuālā darba apjoms.

Digitalizējot procesus un automatizējot datu apmaiņu starp DAP, VMD, LAD, VZD un pašvaldībām, tiks samazināts manuālais darbs, laiks lēmumu sagatavošanai un dokumentu apstrādei un administratīvais slogs. Samazināsies izsniegto licenču skaits. Datu pieprasījumu skaits skatāms 5.2. punktā.

(Projekta ieguvumi un lietderība tiek izteikti galvenajos lietderības aspektos, bet to sasniegšana detalizēti pamatota ar projekta ieguvumu rādītājiem (KPI))

 Administratīvā sloga samazināšana;

KPI 3.3.3., 3.3.6.

 Procesu efektivitātes paaugstināšana;

KPI 3.3.1., 3.3.2.

 Izmaksu ietaupījums publiskajā pārvaldē;

 Resursu un IKT risinājumu konsolidācija;

KPI 3.3.4.

 Pakalpojumu kvalitātes uzlabošana;

KPI 3.3.5., 3.3.7.

 Cits:

VDAA, DAP, VARAM

Katram 3.3. sadaļā atzīmētajam lietderības aspektam norāda vienu vai vairākus projekta ieguvumu rādītājus (KPI), kas kvantitatīvi pamato attiecīgā lietderības aspekta sasniegšanu.

Datu avots un aktualizēšanas biežums

Kopējais projekta finansējums 3 700 000 EUR, tai skaitā:

- Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apjoms 3 145 000 EUR;

- Valsts budžeta finansējuma apjoms 555 000 EUR.

36 mēneši

(var būt vairāki varianti)

Plānotais integrējamo saimnieciskās darbības veicēju skaits: ≥ 25 uzņēmumi, kas transformēs savus procesus, izmantojot jaunizveidotos/uzlabotos valsts digitālos procesus un datu integrācijas saskarnes⁴.
Nozaru aptvere: mežsaimniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība, nekustamo īpašumu attīstība, zaļās enerģijas projekti, tūrisms (ar iespēju paplašināties uz citām nozarēm).

Projekts nodrošina digitalizētus un standartizētus publiskos datu pakalpojumus (tematiskos atlases/lejupielādes rīkus, automatizētu apziņošanu, komersantu prasībām pielāgotu REST API piekļuvi), kas ļauj saimnieciskās darbības veicējiem automatizēti saņemt/iesniegt ģeotelpiskos datus savās IS un transformēt saskaņošanas, projektu plānošanas un atbilstības pārbaudes procesus.

Regulāri sniedzami dati Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, Direktīvas 92/43/EEK par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, 2021. gada 9. jūnijā pieņemtā Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam: atgriezīsim savā dzīvē dabu (2020/2273(INI)) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu Nr. 1143 /2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību NatDA datubāze un N2000 datu bāze, vides indikatori Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE).

Izveidota vienota datu kvalitātes pārvaldības un atvērto datu publicēšanas ekosistēma, ieviestas automatizētas datu apstrādes pakalpes, datu kvalitātes kontrole un pilnveidoti metadati, nodrošinot atbilstību INSPIRE un ES klasifikatoriem. Ieviests ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam analīzes, modelēšanas un politikas plānošanas rīks.

Atbilst

Īstenota automatizēta datu apmaiņa ar vairāk kā 10 valsts pārvaldes iestādēm nodrošinot būtisku iesaistīto cilvēkresursu noslodzes mazināšanu (LAD, VMD, LĢIA, VZD, VRAA, Sadales tīkli, LVM, VAAD, VVD, CAA, AM, CSP u.c.)

Skaits

IKT risinājuma nosaukums

Īss apraksts⁵

Lietotāju skaits

(ar atšifrējumu pa lietotāju grupām)

(gads, ceturksnis)

4

5.2.1. Dabas datu pārvaldības sistēma (DDPS) "Ozols" (VIRSIS identifikācijas numurs 416).

• Tiks izstrādāta jauna DDPS "Ozols" tehnoloģiskā platforma, nodrošinot mērogojamību, mobilitāti un atbilstību minimālajām kiberdrošības prasībām.

• Tiks ieviesta integrēta datu kvalitātes pārvaldības funkcionalitāte, t. sk. validācija, kļūdu detektēšana un datu dzīves cikla uzraudzība.

• Tiks nodrošināta automatizēta datu apmaiņa ar TAPIS, ĢeoLatvija.lv, DAGR un citām valsts informācijas sistēmām (LAD, VMD, VZD, LĢIA u.c.) atbilstoši vienotiem API standartiem.

• Tiks izstrādāti jauni atvērtie datu publicēšanas mehānismi, nodrošinot regulāru, mašīnlasāmu dabas datu kopu publicēšanu ar pilniem metadatiem.

• Tiks ieviesti MI rīki datu analīzei.

• Tiks izstrādāti automatizēti statistikas sagatavošanas rīki ES direktīvu ziņošanai (putnu direktīva, biotopu direktīva, invazīvo sugu regula).

• Tiks ieviesta modernizēta lietotāju saskarne, kas ļaus efektīvāk strādāt gan profesionālajiem lietotājiem, gan publiskajai daļai izmantojamo datu skatītājiem.

• Tiks nodrošināta pilnīga sistēmas integrācija ar GeoLatvija.lv, izveidojot jaunu tematu "Ozols".

• Tiks nodrošināts informatīvs seminārs pašvaldību būvvalžu un telpiskās plānošanas speciālistiem par darbu ar integrētajiem risinājumiem.

DDPS "Ozols" publiskā vide tiks pilnībā pārnesta uz ĢeoLatvija.lv, līdz ar to vairs nebūs nepieciešams atsevišķi uzturēt DDPS "Ozols" publisko vidi, tās tehnisko infrastruktūru un ar publiskās piekļuves nodrošināšanu saistīto funkcionalitāti.

ĢeoLatvija.lv būs pieejami un tiks izmantoti arī citu institūciju uzturētie ģeotelpiskie dati, tostarp Valsts zemes dienesta, Valsts meža dienesta dati, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras ortofoto un citi dati no dažādiem avotiem. Tādējādi nebūs nepieciešams šos datus atsevišķi integrēt un uzturēt DDPS "Ozols" publiskajā vidē.

ĢeoLatvija.lv datubāzē uzturētie koplietojamie dati tiks izmantoti arī DDPS "Ozols" reģistrētajā vidē. Tas nodrošinās vienotu datu avotu izmantošanu, mazinās datu dublēšanu, veicinās centralizētu datu pārvaldību un nodrošinās datu vienveidību, aktualitāti un savstarpējo saskaņotību dažādās sistēmas vidēs.

Rezultātā ĢeoLatvija.lv nodrošinās publisko ģeotelpisko datu pieejamību un koplietojamo datu infrastruktūru, savukārt DDPS "Ozols" reģistrētā vide turpinās nodrošināt Dabas aizsardzības pārvaldes specifisko biznesa procesu un specializētās funkcionalitātes izpildi.

- Valsts pārvalde: VARAM, DAP, LAD, VMD, LĢIA, VZD, VDAA, pašvaldības u.c.

- Uzņēmējdarbība: mežsaimnieki, lauksaimnieki, nekustamo īpašumu un zaļās enerģijas projektu attīstītāji, tūrisma pakalpojumu sniedzēji.

- Citi: augstskolas, NVO, zemes un mežu īpašnieki, iedzīvotāji.

1.1. Lietotāju skaits:

- Saimnieciskās darbības veicēji: 300

-1.2. Pašvaldības: 42

1.3. Valsts pārvaldes iestādes: 50

1.4. Fiziskas personas

2. Statistika par 2025. gadu:

- Darba sesijas: 152 890 (arī kokrūpniecības nozare un DAP darbinieki).

- Publiskās versijas skatījumi: 83534.

- Unikālo reģistrēto lietotāju kopskaits karšu pārlūkā un "OZOLS" reģistrētajā vidē: 760 (bez publisko resursu datiem). No tiem 130 DAP darbinieki, bet 630 pārējie lietotāji. Lietotāju statistikā iekļauti tikai tie lietotāji kuri pieslēgušies sistēmai pēdējā pusgada laikā.

3. Datu pieprasījumi un izmantošana:

Pieprasījumi gadā:

- 2018: 135,

- 2019: 55,

- 2020: 57,

- 2021: 45,

- 2022: 31,

- 2023: 49,

- 2024 : 22

- 2025: 40

Mērķi: teritorijas plānojumi, dabas aizsardzības un meža apsaimniekošanas plāni, zinātniski pētījumi, VES projekti, u.c.

4. Līgumi un piekļuves:

- Kopš 2019. gada septembra: 173 līgumi, 2024. gadā noslēgti 37 jauni un izveidoti 105 jauni lietotāji.

- 2025. gadā noslēgti 31 jauni līgumi un izveidoti 125 lietotāji.

- Aktīva interese no vēja un saules parku attīstītājiem.

5. Atvērtie dati:

Precīza statistika trūkst, bet tos aktīvi izmanto nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un mežu īpašnieki.

- modernu un efektīvu pašvaldību investīciju projektu pārvaldības rīku;

- nacionālā līmeņa teritorijas atļautās izmantošanas nosacījumu pārvaldības rīku

- mehānismu, kas ļauj nosūtīt paziņojumus uz e-adresi tiem zemes īpašniekiem, kuru īpašums atrodas projekta teritorijā, kuru izstrādā TAPIS.

5 plānošanas reģioni,

166 institūcijas,

Iedzīvotāji un komersanti

5 plānošanas reģioni, valsts pārvaldes iestādes,

iedzīvotāji, komersanti, studenti, pētniecības un zinātnes pārstāvji

- papildināta ar jaunu dabas datu sadaļu;

- pilnveidota informācijas iegūšana par interesējošās teritorijas atļautās izmantošanas nosacījumiem.

Skaits

Pakalpojums (pakalpojumu grupa)

Koplietošanas pakalpojumu lietotāji (institūcijas)

Norāde uz MK lēmumu par attīstības plānu

3

5 plānošanas reģioni

MK 2014. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 392 "Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas noteikumi". https://likumi.lv/ta/id/267923

Valsts zemes dienests (VZD)

Valsts meža dienests (VMD)

Lauku atbalsta dienests (LAD)

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP)

2021.–2027. gadam"

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP)

Lauku atbalsta dienests (LAD)

Saeimā pieņemts 2000. gada 16. martā likums "Sugu un biotopu aizsardzības likums"

Skaits

Saturu raksturojošs nosaukums

Termiņš piekļuves nodrošināšanai

(gads, ceturksnis)

2

Projekta "Valsts ģeotelpisko dabas datu un teritorijas attīstības plānošanas IKT risinājumu modernizēšana un savstarpēja integrēšana" izmaksu un ieguvumu analīze veikta 15 gadu pārskata periodam, novērtējot projekta sociālekonomisko ietekmi uz publisko pārvaldi, pašvaldībām, uzņēmējiem un sabiedrību.

6.1. Projekta izmaksas

Projekta kopējās investīciju izmaksas ir 3 700 000 euro.

Pēc projekta pabeigšanas paredzētas sistēmu uzturēšanas izmaksas 406 839 euro gadā, kas ietver specializētās programmatūras licenču uzturēšanu (255 310 euro), centrālās infrastruktūras uzturēšanu (101 529 euro) un sistēmu auditus (50 000 euro).

6.2. Ieguvumi no automatizētas zemju īpašnieku informēšanas

Projektā tiks ieviesta automatizēta zemes īpašnieku un tiesisko valdītāju informēšana par dabas aizsardzības plāniem, aizsargājamām teritorijām, sugām un citiem teritorijas izmantošanas nosacījumiem. Tas samazina pasta izdevumus, drukāšanas izmaksas un darbinieku darba laiku.

Ieguvums aprēķināts, ņemot vērā:

• aptuveni 9 000 paziņojumu gadā;

• ierakstītas vēstules izmaksas 8 euro;

• 18 minūtes viena paziņojuma sagatavošanai;

• e-adreses izmantošanas īpatsvaru sabiedrībā.

Diskontētais sociālekonomiskais ieguvums: 442 085 euro.

6.3. Ieguvumi no Eiropas Savienības prasību izpildes nodrošināšanas

Projektā paredzētā datu kvalitātes uzlabošana un automatizēta datu sagatavošana nodrošinās savlaicīgāku Putnu direktīvas, Biotopu direktīvas, INSPIRE direktīvas un ES Biodaudzveidības stratēģijas prasību izpildi. Tas samazina risku Latvijai nonākt Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūrās.

Ieguvums aprēķināts kā novērsto potenciālo sankciju vērtība, balstoties uz Eiropas Komisijas soda aprēķināšanas metodiku.

Diskontētais sociālekonomiskais ieguvums: 281 124 euro.

6.4. Ieguvumi no kvalitatīvākiem ģeotelpiskajiem datiem

Modernizētā DDPS "Ozols", integrācija ar TAPIS un GeoLatvija.lv, kā arī automatizēta datu kvalitātes kontrole samazinās nepieciešamību veikt atkārtotas datu pārbaudes un papildu lauka apsekojumus. Tas samazinās transporta izmaksas, personāla izmaksas un laiku, kas nepieciešams lēmumu pieņemšanai.

Aprēķinos izmantoti pieņēmumi:

• 4 reģioni;

• 2 līdz 5 ekspedīcijas nedēļā;

• 2 darbinieki vienā ekspedīcijā;

• vidējā darba samaksa 2 250 euro mēnesī;

• viena izbraukuma vidējais garums 150 km.

Diskontētais sociālekonomiskais ieguvums: 1 589 685 euro.

6.5. Ieguvumi no komersantu datu pieprasījumu apstrādes efektivizēšanas

Projektā paredzēta standartizētu API izveide un automatizēta datu apmaiņa ar valsts pārvaldes un komersantu informācijas sistēmām. Tas būtiski samazinās datu pieprasījumu sagatavošanai un saņemšanai nepieciešamo laiku.

Aprēķinos izmantoti pieņēmumi:

• 75 datu pieprasījumi gadā;

• 5 darba dienas pieprasījuma apstrādei DAP pusē;

• 20 darba dienas pieprasījuma apstrādei komersanta pusē;

• IT speciālista atalgojums 2 750 euro mēnesī;

• komersanta darbinieka atalgojums 2 180 euro mēnesī.

Diskontētais sociālekonomiskais ieguvums: 1 700 699 euro.

6.6. Ieguvumi no pašvaldību investīciju plānu uzraudzības efektivizēšanas

Projektā tiks izveidots investīciju projektu pārvaldības risinājums pašvaldībām. Atbilstoši projekta KPI attīstības programmu uzraudzības ziņojuma sagatavošanai nepieciešamais laiks samazināsies no 20 stundām līdz 1 stundai.

Aprēķinā izmantoti šādi pieņēmumi:

• 42 pašvaldības;

• 4 uzraudzības ziņojumi gadā katrai pašvaldībai;

• darba laika ietaupījums 19 stundas vienam ziņojumam;

• vidējās darbaspēka izmaksas 20 euro stundā.

Diskontētais sociālekonomiskais ieguvums: 565 000 euro.

6.7. Sociālekonomiskās analīzes rezultāti:

• sociālekonomiskie ieguvumi: 4 578 594 euro;

• sociālekonomiskās izmaksas: 4 303 352 euro;

• ENPV: 275 241 euro

Var secināt, ka projekta īstenošana ir sociālekonomiski pamatota.

Visi minētie aprēķini ir balstīti uz teorētiskiem pieņēmumiem un pieejamajiem datiem, un to mērķis ir ilustrēt iespējamo sociālekonomisko ietekmi, nevis precīzi prognozēt faktisko ietaupījumu vai izmaksas. Faktiskie rezultāti var atšķirties atkarībā no risinājuma ieviešanas gaitas, institūciju iesaistes, tehniskajām prasībām un citiem ārējiem apstākļiem, kas pilnībā būs zināmi tikai pēc projekta realizācijas un risinājuma ieviešanas praksē.

informācija par projektu vadības kapacitāti

Projekta pārvaldības un īstenošanas kapacitāti veidos šādas organizatoriskās struktūras: 

1. Projekta uzraudzības padome – uzraudzības struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku, lai nodrošinātu projekta mērķa sasniegšanu. Uzraudzības padome ir atbildīga par projekta rezultātiem, tā uzrauga projekta aktivitāšu īstenošanu un rezultātu atbilstību galalietotāju un sadarbības partneru vajadzībām, kā arī apstiprina ārēju faktoru ietekmē radušos izmaiņu nepieciešamību projektā. Uzraudzības padomes sastāvā tiks iekļauti finansējuma saņēmēja vadības, projekta sadarbības partneru, nozares ministrijas, programmas padomes vadītāja (ja attiecināms) un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizācijas pārstāvji. Projekta uzraudzības padome tiks izveidota pēc Projekta īstenošanas līguma noslēgšanas atbilstoši 2024. gada 4. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi 48. punktam.

2. Projekta vadības grupa – vadības struktūra, kas tiek izveidota uz projekta īstenošanas laiku, lai nodrošinātu noteiktu projekta aktivitāšu rezultātu sasniegšanu. Tā ir atbildīga par projekta darbību īstenošanu, dod uzdevumus projekta vadītājam un komandai, lemj par nepieciešamajām izmaiņām projektā, atbild par projekta rezultātu sasniegšanu projekta uzraudzības padomei, kā arī sniedz tai attiecīgus priekšlikumus. Projekta vadības grupas sastāvā tiks iekļauta finansējuma saņēmēja vadība un atbildīgo struktūrvienību vadītāji, projekta vadītājs, sadarbības partneru pārstāvji, var tikt pieaicināti projekta komandas pārstāvji un projektā iesaistīto trešo pušu pārstāvji (piemēram, komersantu pārstāvji, eksperti u. c.). Projektā var veidot vairākas projekta vadības grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, par projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem). Projekta vadības grupa tiek veidota ar VDAA direktora rīkojumu.

3. Projekta vadītājs – vadības personāla pārstāvis, kas atbildīgs par projekta īstenošanu saskaņā ar projekta pieteikumu un projekta īstenošanu reglamentējošajiem iekšējiem un ārējiem normatīviem aktiem. Projekta vadītājs tiks izraudzīts no VDAA strādājošo projekta vadītāju vidus (2 amata vietas uz pilnu slodzi). Projekta vadītāja darba uzdevumi un pienākumi tiks noteikti amata aprakstā.

4. Projekta komanda – īstenošanas organizatoriskā struktūra projekta darbību īstenošanai un ieviešanai. Projektā var veidot vairākas projekta komandas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem. Projekta komandu veido: 

a. Projekta darba grupa – VDAA un sadarbības partneru deleģētie pārstāvji, kas uz rīkojuma pamata piesaistīti projektam un ir atbildīgi par konkrētu darbu izpildi saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu un projekta vadības grupas noteiktajiem uzdevumiem. Projekta darba grupas sastāvā ir projekta īstenošanas personāls VDAA, DAP un VARAM darbinieki vai ierēdņi, no esošo darbinieku vidus, bet ja būs nepieciešams, tad piesaistīti papildus sadarbības partneri un to speciālisti. Projekta īstenošanas personāls tiks nodarbināts, pamatojoties uz darba līguma, vienošanās un/vai rīkojuma pamata, un tā pienākumi tiks noteikti amata aprakstā. Projekta darba grupu atkarībā no projekta specifikas vada projekta vadītājs vai norīkots atbildīgais speciālists. Projektā var veidot vairākas projekta darba grupas dalījumā pa loģiskiem projekta apgabaliem (piemēram, projekta darbībām vai izstrādājamiem risinājumiem). 

b. Ārējie izstrādātāji – ja nepieciešams, piesaistīti informācijas sistēmu un risinājumu izstrādes un ieviešanas, kā arī pilnveides pakalpojumu sniedzēji, kas projekta īstenošanā darbojas uz līguma pamata; 

c. Sadarbības partneri – DAP un VARAM, bet, ja būs nepieciešams, tiks pieaicināti arī citi sadarbības partneri;

d. Pieaicinātie eksperti – piesaistīti pēc nepieciešamības, nosakot to pienākumus rīkojumā vai līgumā, ja tie ir trešās puses pārstāvji.

- Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pārvaldības organizācija (izpilda VARAM);

- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra.

 informācija par projekta "biznesa" īpašnieku (business owner) un tā lomu projekta īstenošanā

DAP atbild par Valsts informācijas sistēmas OZOLS biznesa procesiem.

VARAM atbild par Valsts informācijas sistēmas TAPIS biznesa procesiem.

VDAA atbild par minēto Valsts informācijas sistēmu tehnoloģiskajiem procesiem.

Detalizētas sadarbības partneru darbības un aktivitātes tiks aprakstītas projekta iesniegumā.

Projekta ietvaros sadarbības partneriem tiks piešķirtas amata vietas:

VARAM – Sistēmu un biznesa procesu analītiķis

DAP – Datu analītiķis

 informācija par nosacījumiem projekta īstenošanai

Projekta ietvaros komercdarbības atbalsts netiks sniegts.

IKT risinājumu izstrādes darbus veiks pakalpojuma sniedzējs, kas tika vai tiks atlasīts atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā.

Ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas tiks izveidota projekta uzraudzības padome. Vairāk informāciju skatīt "informācija par projektu vadības kapacitāti" sadaļā.

 informācija par riskiem

1. Kavēta ārpakalpojumu līgumu noslēgšana saistībā ar nepieciešamību saskaņot piegādātājus ar drošības iestādi. Pamatojums Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumu Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības". Saskaņojums var ilgt līdz pat 4 mēnešiem, tādejādi ietekmējot projekta īstenošanas termiņu. Lai mazinātu riska iestāšanās varbūtību tiks skaidri definēti projekta aktivitāšu termiņi, paredzot laiku saskaņojuma iegūšanai.

2. Projekta ieviešanā iesaistītas 3 iestādes. Ja kāds no partneriem nespēj izpildīt apņemtās saistības, tas var ietekmēt projekta ieviešanas laiku. Lai mazinātu riska iestāšanās varbūtību, tiks skaidri definēti pienākumi, termiņi un atbildības, tiks izveidota projekta vadības komanda un veikta regulāra starppartneru komunikācija un kontrole.

3. Normatīvo prasību izmaiņas rada risku projekta īstenošanā. Lai to mazinātu, regulāri tiks uzraudzītas normatīvās vides izmaiņas un atbilstoši pielāgota projekta īstenošana.

4. Iepirkumu un termiņu kavējumu risks. Risks tiek mazināts ar detalizētu iepirkumu un vispārējo projekta plānošanu un pieredzējušu projekta vadības komandu.

5. Finansējuma un budžeta pārsnieguma risks. Risks tiek mazināts ar detalizētu iepirkumu un vispārējo projekta plānošanu un pieredzējušu projekta vadības komandu.

 informācija par projekta sasaisti ar citiem projektiem

NA

  informācija par projekta sasaisti ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem

NA

Vārds Uzvārds

Amats

Kontaktinformācija

VDAA Informācijas sistēmu attīstības departamenta Projektu nodaļas projektu vadītāja

E-pasts: krista.abele@vdaa.gov.lv

Tālr. 67350639