Ministru kabineta rīkojums Nr. 35

Rīgā 2026. gada 29. janvārī (prot. Nr. 4 24. §)

Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2026.‒2030. gadam

1. Apstiprināt Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plānu 2026.–2030. gadam (turpmāk – plāns).

2. Klimata un enerģētikas ministrijai, Zemkopības ministrijai, Satiksmes ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai un Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un citiem pasākumu īstenotājiem nodrošināt plānā ietverto pasākumu ieviešanu noteiktajos termiņos atbilstoši atbildības jomām.

3. Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar pārējām atbildīgajām institūcijām plānā iekļauto pasākumu izpildi izvērtēt vienlaikus ar plāna pārskatīšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un uzskaiti un iekļaut izvērtējuma rezultātus aktualizētajā plānā.

4. Šā rīkojuma 2. punktā minētajām plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus īstenot tām pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros un Eiropas Savienības fondu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmu finansējuma ietvaros.

5. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 77. nr.).

Ministru prezidente E. Siliņa

Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

 

(Ministru kabineta
2026. gada 29. janvāra
rīkojums Nr. 35)

Vidēja termiņa plānošanas dokuments

SMALKO DAĻIŅU, AMONJAKA, SLĀPEKĻA OKSĪDU, GAISTOŠO ORGANISKO SAVIENOJUMU UN SĒRA DIOKSĪDA EMISIJU SAMAZINĀŠANAS RĪCĪBAS PLĀNS 2026.-2030.GADAM

Satura rādītājs

SAĪSINĀJUMI

PLĀNA KOPSAVILKUMS

1. VISPĀRĪGIE MĒRĶI UN REGULĒJUMS

1.1. Plāna mērķis un sasniedzamie rādītāji

1.2. ES tiesību akti

1.3. Latvijas normatīvie akti

1.4. Gaisa aizsardzības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītās iestādes

1.5. Saskaņotība ar citu jomu politikām un aktuālie problēmjautājumi

1.5.1. Nacionālā klimata un enerģētikas politika

1.5.2. Emisiju kontrole mājsaimniecībās

1.5.3. Emisiju kontrole enerģētikas un rūpniecības sektoros

1.5.4. Transporta sektors

1.5.5. Nodokļu politika

1.5.6. Atkritumu apsaimniekošanas joma

1.5.7. Lauksaimniecība

2. ESOŠĀ SITUĀCIJA EMISIJU SAISTĪBU IZPILDĒ

2.1. Galvenie emisiju avoti un progress emisiju samazināšanā

2.1.1. Slāpekļa oksīdu emisijas

2.1.2. Sēra dioksīda emisijas

2.1.3. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

2.1.4. Daļiņu PM2,5 emisijas

2.1.5. Amonjaka emisijas

2.1.6. Kvēpu - melnās ogles daļiņas

2.2. Progress gaisa kvalitātes uzlabošanā Latvijā

2.3. Pārrobežu piesārņojums

2.4. Gaisa kvalitātes radītās ietekmes

2.4.1. Gaisa kvalitāte un sabiedrības veselība

2.4.2. Gaisa kvalitāte un gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām

2.4.3. Gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas

2.4.4. Gaisa kvalitāte un ietekme uz ēkām un pieminekļiem

3. NĀKOTNES PROGNOZES BĀZES SCENĀRIJĀ

3.1. Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi

3.2. Emisiju prognozes bāzes scenārijā

3.2.1. Slāpekļa oksīdu emisijas

3.2.2. Sēra dioksīda emisijas

3.2.3. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

3.2.4. Amonjaka emisijas

3.2.5. Daļiņu PM2,5 emisijas

3.2.6. Kvēpu - melnās ogles daļiņu emisijas

3.3. Bāzes scenārija ietekme uz gaisa kvalitāti Latvijā

4. PLĀNOTIE RISINĀJUMI UN NĀKOTNES PROGNOZES MĒRĶA SCENĀRIJĀ

4.1. Papildus plānotie mērķa scenārija pasākumi

4.2. Emisiju prognozes mērķa scenārijam ar papildu pasākumiem

4.2.1. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

4.2.2. Daļiņu PM2,5 emisijas

4.2.3. Amonjaka emisijas

4.3. Mērķa scenārija ietekme uz gaisa kvalitāti Latvijā

4.4. Mērķa scenārijā iekļauto pasākumu finasiālo ieguvumu novērtējums

1. pielikums. Detalizēta informācija par esošo gaisa kvalitāti Latvijā.

2. pielikums. Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi.

3. pielikums: Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu.

Saīsinājumi

AER	atjaunīgie energoresursi
AgPNS	augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis
ANMP	Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns 2021.–2026. gadam
ANO	Apvienoto Nāciju Organizācija
ApPNS	apakšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis
BC	kvēpi jeb melnās ogles daļiņas
B(a)P	benz(a)pirēns
C6H6	benzols
CH4	metāns
CO2	oglekļa dioksīds
CSAS	centralizētā siltumapgādes sistēma
Direktīva 2016/2284/ES	Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK
Direktīva 2015/1480/ES	Komisijas 2015. gada 28. augusta Direktīva 2015/1480/ES, ar kuru groza dažus pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 2004/107/EK un 2008/50/EK, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz standartmetodēm, datu validēšanu un paraugu ņemšanas vietu izvietojumu gaisa kvalitātes novērtēšanai
Direktīva 2008/50/EK	Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai
Direktīva 2004/107/EK	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā
Direktīva 2024/2881	Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2024/2881 par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija)
Direktīva 2009/125/EK	Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (pārstrādāta redakcija)
DP	darbības programma
Dprg	Direktīvā 2024/2881 noteiktā gada robežvērtība
DRN	dabas resursu nodoklis
EK	Eiropas Komisija
EKII	Emisijas kvotu izsolīšanas instruments
EM	Ekonomikas ministrija
EMEP	kopējā programma gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ETS	Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
ES	Eiropas Savienība
ES-27	Eiropas Savienības 27 dalībvalstis
ES fondi	Finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda
ETL	elektrotransporta līdzeklis
EVA	Eiropas Vides aģentūra
FM	Finanšu ministrija
GOS	gaistošie organiskie savienojumi
KEM	Klimata un enerģētikas ministrija
KF	Kohēzijas fonds
KLP SP	Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam
KPP	Eiropas Savienības Kohēzijas Politikas Programma 2021-2027. gadam
KPLEA	kritiskais piesārņojuma līmenis ekosistēmu aizsardzībai
LA	lauku attīstības maksājumi
LFS	lauku fona stacija
LIZ	lauksaimniecībā izmantojamās zemes
LPTP	labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
LVĢMC	valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
LVAF	Latvijas vides aizsardzības fonds
Mg	gada mērķlielums veselības aizsardzībai
MFF	ES daudzgadu budžets, t.sk. ES fondi (ERAF, KF, ELFLA, ESF, EJZF, JNI)
MK	Ministru kabinets
MK noteikumi par gaisa kvalitāti	MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"
MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām	MK 2021. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām"
NAIK	no atkritumiem iegūts kurināmais
NAP 2027	Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam
NEKP 2030	MK 09.07.2024. sēdē apstiprinātais aktualizētais Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam
NH3	amonjaks
NMGOS	nemetāna gaistošie organiskie savienojumi
NO2	slāpekļa dioksīds
NOx	slāpekļa oksīdi
Pašvaldības	termins ietver Latvijas valstspilsētu pašvaldības
Plāns	Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas rīcības plāns 2025.–2030. gadam
PFS	pilsētas fona stacija
PITIS	pilsētas industriālās teritorijas ietekmes stacija
PrTIS	pilsētas privātmāju teritorijas ietekmes stacija
PVO	Pasaules Veselības organizācija
Rd	dienas robežlielums veselības aizsardzībai
Rg	gada robežlielums veselības aizsardzībai
Rh	stundas robežlielums veselības aizsardzībai
Regula 2015/1185/ES	Komisijas 2015. gada 24. aprīļa Regula (ES) 2015/1185 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem
Regula 2015/1189/ES	Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regula (ES) 2015/1189 ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem
SAM	specifiskais atbalsta mērķis
SEG	siltumnīcefekta gāzes
SKF	Sociālais klimata fonds atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Regulai (ES) 2023/955, ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060
SM	Satiksmes ministrija
SO2	sēra dioksīds
ST	sabiedriskais transports
TEN-T	Eiropas Transporta tīkls
TPAIS	transporta piesārņojuma avotu ietekmes stacija
TPTP	Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns
TREN	Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis
VARAM	Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
VM	Veselības ministrija
VUGD	Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
VVD	Valsts vides dienests
ZM	Zemkopības ministrija
Zona "Rīga"	Gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zona "Rīgas aglomerācija" (Rīgas pilsētas administratīvā teritorija) atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbilstoši 2024. gada 10. maija rīkojumam Nr. 1-2/63 "Par gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonu noteikšanu"
Zona "Latvija"	Gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zona "Latvija" (pārējā Latvijas teritorija, izņemot Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju) atbilstoši vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres 2024. gada 10. maija rīkojumam Nr. 1-2/63 "Par gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonu noteikšanu"

Plāna kopsavilkums

"Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāns 2025.-2030. gadam" (turpmāk – Plāns) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 16.² panta otrajai daļai, kā arī MK 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 614) prasībām. Plāna iepriekšējā versija tika apstiprināta ar MK 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam". MK noteikumu Nr. 614 7. punkts nosaka, ka Plāns ir jāaktualizē vismaz reizi četros gados, tādēļ plāna atjaunošana tika veikta 2024. gadā.

Saskaņā ar MK 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" 2. punktā noteikto, Klimata un enerģētikas ministrija ar 2024. gada 1. jūliju pārņem no VARAM vides aizsardzības politikas jomu. Tādējādi Klimata un enerģētikas ministrija sadarbībā ar attiecīgajām nozaru ministrijām un iestādēm ir atbildīga par Plāna izstrādi un izpildes uzraudzību.

Plāna pasākumu īstenošana palīdzēs nodrošināt Direktīvā 2016/2284/ES Latvijai noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu līdz 2030. gadam un veicinās cilvēku veselības un ekosistēmu aizsardzībai atbilstošas gaisa kvalitātes nodrošināšanu. Plānā iekļautie pasākumi neierobežo mājsaimniecību tiesības izmantot jau esošos apkures risinājumus, bet iezīmē prioritātes valsts atbalsta programmām, kuras dotu mājsaimniecībām un uzņēmumiem iespēju pāriet uz efektīvāku un videi draudzīgu apkures risinājumu. Vienlaikus plāns paredz, ka pašvaldībās, kurās jau pastāv būtiskas gaisa kvalitātes problēmas, pieejamā finansējuma ietvarā jāmeklē tālāki risinājumi (piemēram, zaļās zonas attīstība vai zonējuma noteikumi, gaisa piesārņojuma samazināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai.

Plānā ir sniegta informācija par galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem Latvijā, esošo gaisa kvalitāti un progresu emisiju samazināšanā, izvērtējot, cik lielā mērā Latvija izpilda un nākotnē izpildīs noteiktos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus.

Gaisu piesārņojošo vielu – SO₂, NO_x, NMGOS, daļiņu PM_2,5 un kvēpu emisijas Latvijā laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam ir ievērojami samazinājušās. Emisiju samazināšanās tendenci galvenokārt noteica tehnoloģiskais progress un to ir ietekmējušas starptautiskajos, ES un valsts tiesību aktos noteikto pasākumu īstenošana. Aprēķinātās emisijas 2020., 2021. un 2022. gadam parāda, ka Latvija ir izpildījusi Direktīvā 2016/2284/ES uzskaitītos emisiju samazināšanas mērķus attiecībā uz SO₂, NO_x, NMGOS un PM_2,5 emisijām. Latvija nav izpildījusi noteikto mērķi attiecībā uz NH₃ emisijām laika posmam no 2020. līdz 2022. gadam. NH₃ emisiju izmaiņu tendenci noteica lauksaimnieciskās ražošanas palielināšanās, kas nav pilnā mērā kompensēta ar īstenotajiem emisiju samazināšanas pasākumiem.

Aprēķinātās emisiju prognozes bāzes scenārijā (bāzes scenārijs ņem vērā šobrīd īstenotās un pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumus) rāda, ka Latvija sasniegs noteiktos emisiju mērķus gan 2025. un 2030. gadam, gan visos pārējos gados atbilstoši noteiktajai samazinājuma trajektorijai. Vienlaikus NOx, PM_2,5, NMGOS un NH₃ emisiju apjoms 2025. un 2030. gadā bāzes scenārijā ir tuvs noteiktajam mērķim.

Lielākās gaisa kvalitātes problēmas, līdzīgi kā iepriekš MK 2020. gadā apstiprinātajā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-2030. gadam", konstatētas trīs Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Rīgā konstatēts daļiņu PM₁₀ diennakts robežlieluma pārsniegums, kā arī NO₂ atļautā gada robežlieluma pārsniegums transporta ietekmes stacijā. Savukārt Liepājā un Rēzeknē novērotas problēmas ar paaugstinātu B(a)P koncentrāciju. Jāņem vērā, ka ir stājusies spēkā Direktīva 2024/2881¹, kas nosaka stingrākus gaisa kvalitātes normatīvus un prognozēts, ka Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī, pastāv augsts risks pārsniegt ierosinātās prasības. Lai nākotnē samazinātu risku pārsniegt jaunos gaisa kvalitātes normatīvus un noteiktos valsts kopējo emisiju samazināšanas mērķus, ir izstrādāts mērķa scenārijs ar papildu pasākumiem.

Lai nodrošinātu Latvijai noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildi laika periodam no 2025. līdz 2030. gadam un uzlabotu gaisa kvalitāti, noteikti pasākumi, kas ietverti Plāna 4. nodaļā. Pasākumi ir strukturēti astoņos rīcības virzienos.

Galvenās mērķa scenārijā ietvertās pasākumu grupas vērstas uz turpmāku emisiju samazināšanu mājsaimniecību sektorā, enerģētikas sektorā saistībā ar sadedzināšanas iekārtu nomaiņu pret videi draudzīgākām, kā arī stingrākiem emisiju kontroles pasākumiem. Tāpat plānoti jauni pasākumi NH₃ emisiju samazināšanai lauksaimniecības sektorā, tai skaitā, lai paaugstinātu slāpekļa izmantošanas efektivitāti un efektīvāk izmantotu putnkopības kūtsmēslus.

2023. gadā, kā arī 2024. gada 10. decembrī iesaistītajām ministrijām un citām organizācijām tika prezentēti plāna projektā iekļautie pasākumi, kā arī sniegta iespēja komentēt plāna projektu.

Gaisa kvalitātes uzlabošanas politikas īstenošanai ir nepieciešama efektīva sadarbība visos valsts pārvaldes līmeņos, tostarp valsts institūciju savstarpējā sadarbība ar pašvaldībām, un ar komersantiem, kā arī aktīva sabiedrības iesaiste, vēlme un iespējas, īstenot gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumus arī individuālā līmenī.

1. Vispārīgie mērķi un regulējums

1.1. Plāna mērķis un sasniedzamie rādītāji

Plāna virsmērķis ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību.

Mērķis 1: Nodrošināt Latvijai noteikto kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildi laika periodā no 2020. līdz 2029. gadam un laikā pēc 2030. gada.

Latvijai saistošus emisiju samazināšanas mērķus 2020.-2029. gadam, kā arī pēc 2030. gada nosaka Direktīva 2016/2284/ES. Lai sekotu līdzi mērķa izpildei izvirzīti šādi progresa rādītāji:

Nr.	Progresa rādītājs	Mērķa vērtība 2020	Mērķa vērtība 2025	Mērķa vērtība 2030	Izmaiņu tendence 2005.-2022. gadā	Datu avots
1.	NH3 samazinājums % pret 2005. gadu	1 %	1 %	1 %	Samazinājums par 0,5 %	Latvijas gaisa piesārņojošo vielu inventarizācijas ziņojums2
2.	NOx samazinājums % pret 2005. gadu	32 %	33 %	34 %	Samazinājums par 35,5 %
3.	Daļiņu PM2,5 samazinājums % pret 2005. gadu	16 %	30 %	43 %	Samazinājums par 37,3 %
4.	NMGOS samazinājums % pret 2005. gadu	27 %	33 %	38 %	Samazinājums par 40,3 %
5.	SO2 samazinājums % pret 2005. gadu	8 %	27 %	46 %	Samazinājums par 56,9 %

Mērķis 2: Uzlabot gaisa kvalitāti Latvijas pilsētās un nodrošināt gaisa kvalitātes atbilstību jaunajiem normatīviem Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.

Direktīva 2024/2881 paredz noteikt jaunus gaisa kvalitātes normatīvus (turpmāk – jaunie normatīvi), lai sasniegtu nulles piesārņojuma mērķi un līdz ar to gaisa kvalitāte ES pakāpeniski tiktu uzlabota līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai, dabiskajām ekosistēmām vai biodaudzveidībai. Dalībvalstīm jaunās prasības ir jātransponē nacionālajā tiesību sistēmā divu gadu laikā pēc Direktīvas 2024/2881 spēkā stāšanās un līdz 2030. gada 1. janvārim jānodrošina atbilstība jaunajiem normatīviem. Ņemot vērā minēto, Plāna mērķi noteikti, pamatojoties uz jaunajiem normatīviem.

Lai sekotu līdzi mērķa izpildei izvirzīti šādi progresa rādītāji:

Nr.	Progresa rādītājs*	Situācija laikā no 2018.–2022. gadam (vielu skaits)	Mērķa vērtība 2030 (vielu skaits)	Datu avots
1.	Vielu skaits, kuru koncentrācijas Rīgā pārsniedz gaisa kvalitātes robežlielumus	5 vielu koncentrācijas pārsniedza robežlielumu: - slāpekļa dioksīds - daļiņas PM10 - daļiņas PM2,5 - benzols - ozons	0	LVĢMC monitoringa stacijās veikto mērījumu rezultāti3
2.	Vielu skaits, kuru koncentrācijas Rēzeknē pārsniedz gaisa kvalitātes robežlielumus	5 vielu koncentrācijas pārsniedza robežlielumu: - daļiņas PM10 - daļiņas PM2,5 - benzols - B(a)P - ozons	0
3.	Vielu skaits, kuru koncentrācijas Liepājā pārsniedz gaisa kvalitātes robežlielumus	6 vielu koncentrācijas pārsniedza robežlielumu: - slāpekļa dioksīds - daļiņas PM10 - daļiņas PM2,5 - benzols - B(a)P - ozons	0

* robežlielumu vērtības nosakāmas atbilstoši Direktīvai 2024/2881

Mērķis 3: Panākt priekšlaicīgas nāves gadījuma skaita samazinājumu, kas saistīts ar daļiņu PM_2,5 piesārņojuma ietekmi.

Gaisa piesārņojums ir galvenais priekšlaicīgas nāves un saslimšanu iemesls ES. Viens no rādītājiem, kas raksturo gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību, ir ar to saistīto nāves gadījumu skaits. Lai sekotu līdzi mērķa izpildei izvirzīti šādi progresa rādītāji:

Nr.	Progresa rādītājs	Situācija 2021. gadā	Mērķa vērtība 2030	Datu avots
1.	Daļiņu PM2,5 piesārņojuma izraisītu priekšlaicīgas nāves gadījumu skaits	1405 gadījumi	1000 gadījumi	ES statistikas birojs4

1.2. ES tiesību akti

Direktīva 2008/50/EK un Direktīva 2024/2881 nosaka prasības gaisa kvalitātes mērījumu veikšanai, gaisu piesārņojošo vielu pieļaujamajai koncentrācijai gaisā, kā arī pienākumu rīkoties, ja gaisa kvalitāte kādā no gaisa kvalitātes monitoringa stacijām nav atbilstoša.

Direktīva 2016/2284/ES nosaka valsts kopējo antropogēno emisiju samazināšanas mērķus piecām piesārņojošām vielām – SO₂, NO_x, NMGOS, NH₃ un daļiņām PM_2,5 laika posmā no 2020. līdz 2029. gadam, kā arī laikposmam no 2030. gada. Sasniedzamais emisiju samazinājums tiek noteikts salīdzinājumā ar 2005. gadu. 2022. gada 8. decembrī publicētajā Trešajā pārskatā par programmu "Tīru gaisu Eiropā"⁵ par Latviju norādīts, ka vissarežģītāk būs izpildīt NH₃ emisiju samazināšanas 2025. gada un 2030. gada saistības, un šo emisiju samazināšanai būs nepieciešami papildu tehniskie pasākumi. Papildu pasākumi būs nepieciešami arī NO_x emisiju samazināšanas 2025. gada saistību izpildei.

2021. gada 12. maijā Eiropas Zaļā kursa ietvaros EK publicēja "ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu"⁶. Rīcības plāns ietver nulles piesārņojuma ieceres redzējumu 2050. gadam⁷ un tajā ir iekļauti divi ES līmeņa mērķrādītāji 2030. gadam:

• par vairāk nekā 55 %, salīdzinot ar 2005. gadu, samazināt gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību (izteikta kā priekšlaicīgas nāves gadījumi). To plānots panākt, dalībvalstīm ierobežojot daļiņu PM_2,5 emisijas.

• par 25 %, salīdzinot ar 2005. gadu, samazināt to ES ekosistēmu platības, kurās gaisa piesārņojums apdraud biodaudzveidību (izteiktas kā ekosistēmu platības, kurās slāpekļa nosēdumi pārsniedz "kritiskās slodzes"). Tiek prognozēts, ka mērķrādītājs ir sasniedzams, ja tiek pilnībā īstenoti visi pasākumi, kurus dalībvalstis paziņojušas savos pirmajos Plānos, un tiek īstenoti papildu pasākumi ar mērķi panākt barības vielu zudumu samazinājumu par 50 % kā iecerēts ES stratēģijā "No lauka līdz galdam"⁸ un ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam⁹.

Direktīva 2008/50/EK un Direktīva 2004/107/EK nosaka gaisa kvalitātes standartus 12 gaisu piesārņojošām vielām¹⁰. Minētās direktīva ir pārskatīta un 2024. gada 10. decembrī stājās spēkā Direktīva 2024/2881, kas Latvijas normatīvajos aktos jāpārņem divu gadu laikā. Salīdzinot ar esošo regulējumu jaunā direktīva:

• nosaka, ka līdz 2050. gadam gaisa kvalitāte ES pakāpeniski jāuzlabo līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēku veselībai un dabiskajām ekosistēmām. Atbilstoši šai virzībai tiek noteiktas gaisa kvalitātes standartu¹¹ vērtības, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, un kas noteiktas, lai tuvotos PVO ieteikumiem, ņemot vērā īstenošanas iespējas un izmaksu efektivitāti.

• tiek atjaunināti un precizēti nosacījumi gaisa kvalitātes monitoringam un modelēšanai (metodes, novērojumu tīkls u.c.).

• tiek sekmēta gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu efektivitātes palielināšana, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu atbilstību gaisa kvalitātes standartiem.

1.3. Latvijas normatīvie akti

Lai nodrošinātu Plāna normatīvo ietvaru, 2018. gada 12. aprīlī tika pieņemti grozījumi likumā "Par piesārņojumu". Šajos grozījumos iekļautā 16.² panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijai laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada ir jāsamazina dažādu tautsaimniecības nozaru radītās SO₂, NO_x, NMGOS, daļiņu PM_2,5 un NH₃ emisijas. Plāna izstrādes koordinēšanu, sadarbībā ar citām iesaistītajām institūcijām, nodrošināja VARAM, līdz 2024. gada 1. jūlijā vides aizsardzības politikas joma tika deleģēta KEM.

MK noteikumi Nr. 614 nosaka:

• Latvijas antropogēno gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus laikposmam no 2020. līdz 2029. gadam un sākot no 2030. gada,

• Plāna saturu un kārtību, kādā tas izstrādājams un sniedzami pārskati par tā izpildi,

• kārtību, kādā tiek izveidota un uzturēta valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu sagatavošanas nacionālā sistēma un novērtēta gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām,

• prasības attiecībā uz sabiedrībai un EK sniedzamo informāciju.

No Direktīvas 2008/50/EK un Direktīvas 2004/107/EK izrietošās tiesību normas ir iekļautas MK noteikumos par gaisa kvalitāti¹². Lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, noteikumos definēts gaisa piesārņojuma pieļaujamais līmenis vidē konkrētām gaisu piesārņojošām vielām (skatīt 2.2. apakšnodaļu). Noteikumi nosaka gaisu piesārņojošo vielu mērījuma metodes, gaisa kvalitātes novērtējuma kārtību un tā veikšanas nosacījumus, tai skaitā gaisa monitoringa staciju skaita noteikšanas kritērijus un izvietojuma nosacījumus stacionāro mērījumu veikšanai un paraugu ņemšanai, prasības piesārņojuma līmeņa novērtēšanai, veicamos pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai un to īstenošanas nosacījumus.

1.4. Gaisa aizsardzības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītās iestādes

KEM¹³ kā vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības jomā organizē gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto emisiju samazināšanas mērķu izpildi.

Plānu izstrādā sadarbībā ar ZM, EM, SM, FM, VM, VARAM, kā arī citām institūcijām, ja tās iesaistītas Plānā iekļauto pasākumu īstenošanā. Atbilstoši likumā "Par piesārņojumu" noteiktajam ministrijas un citas institūcijas, organizējot un plānojot savu darbību vai nozaru politiku, ņem vērā noteiktos gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķus un īsteno Plānā noteiktos pasākumus. Šo ministriju padotībā un pārraudzībā esošās iestādes veic konkrētus pienākumus normatīvo aktu izpildes nodrošināšanā, kas saistīti ar emisiju samazināšanu.

1. tabula. Pārskats par valsts un pašvaldību institūcijām un tām deleģētajiem pienākumiem

Iestāde	Deleģēto pienākumu apraksts gaisa kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomā
KEM	Politikas veidošana; Politikas īstenošana; Sadarbība pašvaldību rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai izstrādes procesā; Plāna izstrāde, izpildes koordinēšana un uzraudzība.
VARAM (esošajā ES fondu plānošanas periodā 2021.-2027.gadam) KEM (jaunajā ES fondu plānošanas periodā pēc 2027.gada)	Valsts līmeņa finansiālā atbalsta programmu izveide un īstenošana gaisa piesārņojuma samazināšanas un gaisa kvalitātes monitoringa jomā.
LVĢMC	Nacionālās references laboratorija gaisa kvalitātes jomā uzturēšana un gaisa kvalitātes monitoringa veikšana; Uzņēmumu iesniegto gaisu piesārņojošo vielu emisiju pārskatu (2- Gaiss) datu bāzes uzturēšana.
LVĢMC sadarbībā ar valsts zinātnisko institūtu "Fizikālās enerģētikas institūtu" (sākot ar 31.12.2025. -"Elektronikas un datorzinātņu institūts"), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava"	Emisiju ziņojumu sagatavošana; Valsts kopējo emisiju aprēķinu un prognožu izstrāde.
VVD	Piesārņojošo darbību atļauju nosacījumu sagatavošana un izsniegšana; Tehnisko noteikumu paredzētajai darbībai sagatavošana un izsniegšana; Sistēmas nodrošināšana un uzturēšana iespējamu vides pārkāpumu pārvaldībai; Licenču izsniegšana tādu produktu iegādei vai tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs; Piesārņojošo darbību kontrole: normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju gaisā noteikto prasību ievērošanas pārbaude; Lauksaimniecības darbību kontrole – vides prasību izpildes pārbaude dzīvnieku novietnēs (kūtsmēslu krātuvju ierīkošanas kontrole u.c.). Paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējuma procesa nodrošināšana; Lēmumu, kuri attiecas uz atļauju izsniegšanu un atļauju nosacījumiem, pārskatīšana lēmumu apstrīdēšanas gadījumā; Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) izmantošanas kontrole.
Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"	Autoceļiem paredzēto transportlīdzekļu motoru emisijas tehniskā kontrole.
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra	Traktortehnikas, kura paredzēta izmantošanai ceļu satiksmē, valsts tehniskā apskate.
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra Valsts dzelzceļa administrācija Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Patērētāju tiesību aizsardzības centrs	Izpildes kontrole, lai nepieļautu neatbilstošu motoru piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, atbilstoši katras minētās institūcijas kompetencei.
VVD Veselības inspekcija Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde biedrība "Latvijas Antīko automobiļu klubs"	Krāsām, lakām un citiem transportlīdzekļu apstrādes produktiem noteikto gaistošo organisko savienojumu emisiju samazināšanas prasību izpildes kontrole.
Valsts ieņēmumu dienests	Flotes degvielas tirgus uzraudzība ar paraugu ņemšanu.
Veselības inspekcija	Priekšlikumu sniegšana par jaunas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un esošo atļauju pārskatīšanu; Informācijas gatavošana par gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēku veselību saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto.
Valsts augu aizsardzības dienests	Mēslošanas līdzekļu iestrādes noteiktā laikā pēc to izkliedes kontrole.
Pašvaldības	Ilgtermiņa vai īstermiņa rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai izstrāde un īstenošana, ja ir konstatēta neatbilstība gaisa kvalitātes prasībām; Sadarbība ar KEM šīs rīcības programmas izstrādē, saskaņošanā un īstenošanā; Pasākumu īstenošana, lai gaisa kvalitātes stāvoklis nepasliktinātos tajās zonās vai aglomerācijās, kurās piesārņojuma līmenis nepārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus; Teritorijas plānošana, nosakot ierobežojumus vides aizsardzības jomā; Priekšlikumu sniegšana par jaunas piesārņojošās darbības atļaujas nosacījumiem un esošo atļauju pārskatīšanu.

1.5. Saskaņotība ar citu jomu politikām un aktuālie problēmjautājumi

Vairumā gadījumu citu jomu un sektoru politikas ir pozitīvā sinerģijā ar gaisa emisiju samazināšanas mērķiem, taču vienlaikus ir identificētas arī tās politikas jomas, kas var veicināt emisiju palielināšanos. Plānā ir paredzēti pasākumi šo potenciāli negatīvo ietekmju mazināšanai. Nozīmīgākie izaicinājumi ir biomasas izmantošanas pieaugums un ar to saistītais potenciālais daļiņu emisijas palielinājums kombinācijā ar nepietiekamo piesārņojošo darbību kontroli, valsts un pašvaldības iestāžu zemo kapacitāti un pašvaldību līmeņa regulējuma, kontroles un apkures iekārtu uzskaites trūkumu mājsaimniecību radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, kā arī ierobežotiem finanšu resursiem visu šo problēmjautājumu risināšanai.

1.5.1. Nacionālā klimata un enerģētikas politika

2020. gadā tika apstiprināta Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai¹⁴, kurā izvirzīts klimata politikas stratēģiskais virsmērķis – Latvijas klimatneitralitāte 2050. gadā. Latvijai noteiktais SEG emisiju samazinājums 2030. gadam, salīdzinājumā ar 2005. gadu, ir 17 % (ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautajos, ne-ETS, sektoros).

Politikas virzieni15: 1) Klimatneitralitātes sasniegšana; 2) Pielāgošanās klimata pārmaiņām – pielāgošanās klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un klimata pārmaiņu sniegto iespēju izmantošana; 3) Dekarbonizācija, kas dos ieguldījumu SEG emisiju samazinājumā (enerģētikā, transportā, lauksaimniecībā, rūpnieciskajos procesos u.c.); 4) Energoefektivitāte - Latvijas enerģijas patēriņa apjoma samazinājums; 5) Enerģētiskā drošība un energoneatkarība; 6) Pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

SEG emisiju samazināšanas pasākumi minēto saistību izpildei ir noteikti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam¹⁶ (aktualizētā versija pieņemta 2024. gada 9. jūlijā). SEG emisiju ierobežošana tiek veikta, īstenojot pasākumus dažādos tautsaimniecības sektoros. Latvijas enerģētikas sektors (ieskaitot enerģijas patēriņu transportā) veido divas trešdaļas¹⁷ no kopējām Latvijas SEG emisijām, tādējādi klimata politika un gaisa aizsardzības politika ir cieši saistītas, kas visspilgtāk izpaužas energoefektivitātes un bezemisiju enerģijas avotu veicināšanā.

Klimata politikas un gaisa aizsardzības politikas sinerģija ir arī kvēpu (melnās ogles) un CH₄ emisiju samazināšanā (skatīt 2.4.3. apakšnodaļu "Gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas"). Biomasas kurināmā sadedzināšana mājsaimniecībās ir arī CH₄ un kvēpu emisiju avots, veidojot aptuveni 4,3 % no Latvijas kopējām CH₄ emisijām¹⁸. Savukārt biomasas kurināmā kā CO₂ emisiju neitrāla avota potenciāli negatīvā ietekme uz gaisa kvalitāti ir saistāma ar daļiņu piesārņojuma veidošanos biomasas sadedzināšanas rezultātā un negatīvu ietekmi uz sabiedrības veselību un vidi.

Lai neradītu negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti, nozīmīgi ir sasaistīt klimata un gaisa aizsardzības rīcībpolitikas arī pašvaldību līmenī, it īpaši valstspilsētās, kur koncentrējās lielākā iedzīvotāju daļa. Pašvaldības brīvprātīgi var izstrādāt ilgtspējīgu enerģētikas un klimata rīcības plānu (turpmāk - SECAP). Pašvaldību SECAP laika periodam līdz 2030. gadam ir izstrādāti Rīgas, Liepājas, Jelgavas, Daugavpils, Jēkabpils, Ventspils un Jūrmalas valstspilsētām, kā arī virknei Latvijas novadu.

Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir bezemisiju AER (vējš, saule) izmantošana enerģijas ražošanai un pasākumi, kas paaugstina energoefektivitāti. Būtiska pozitīva ietekme ir bezemisiju siltumenerģijas ražošanas tehnoloģijām, izmantojot saules siltuma kolektorus, siltumsūkņus, tostarp kombinācijā ar saules PV paneļiem, kā arī ēku elektriskajai apkurei. Pozitīva ietekme ir arī vecu un mazefektīvu biomasu izmantojošu tehnoloģiju aizstāšanai ar jaunām efektīvām biomasas tehnoloģijām vai bezemisiju AER. Savukārt pasākumiem bezemisiju AER izmantošanai elektrības ražošanai ir ne tikai tieša ietekme uz enerģijas pārveidošanas sektoru, bet arī netieša sektoros, kuros ir plānots aizvietot kurināmā izmantošanu ar elektroenerģiju, piemēram, siltumapgādei un transportam.

No pārvaldības pasākumu skatupunkta, būtisks emisiju samazināšanas instruments ir energopārvaldības sistēmu ieviešana publiskajā un uzņēmējdarbības sektorā¹⁹, un Ēku energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu un prasību pilnvērtīga ieviešana un izpilde. Šajā kontekstā perspektīvā būtiska nozīme būs 2023. gadā pārskatīto ES Energoefektivitātes direktīvas²⁰ un Ēku energoefektivitātes direktīvas jauno nosacījumu savlaicīgai pārņemšanai Latvijas tiesību aktos un to īstenošanai.

Pasākums ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir dabas gāzes un citu fosilo kurināmo aizstāšana centralizētajā, lokālajā un individuālajā siltumapgādē ar biomasu – kā rezultātā tiek radītas papildu daļiņu, B(a)P un kvēpu emisijas. Kā rāda emisiju tendences (skatīt 2. nodaļu), pēdējo gadu laikā Latvijā ir pieaugušas daļiņu PM_2,5, SO₂ un NH₃ emisijas no rūpniecības un enerģijas pārveidošanas sektora, kas skaidrojams ar dabas gāzes aizvietošanu ar cieto biomasu katlu mājās un plašāku biomasas izmantošanu rūpniecības sektorā.

1.5.2. Emisiju kontrole mājsaimniecībās

Nozīmīgākie izaicinājumi ir biomasas izmantošanas pieaugums un ar to saistītais potenciālais daļiņu emisijas palielinājums kombinācijā ar nepietiekamo piesārņojošo darbību kontroli, zemo iesaistīto institūciju kapacitāti un efektīvas kontroles un apkures iekārtu uzskaites trūkumu mājsaimniecību radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, kā arī ierobežotiem finanšu resursiem visu šo problēmjautājumu risināšanai un nepieciešamību uzlabot esošo nacionālo regulējumu šajā jomā.

Gaisa kvalitāti negatīvi ietekmē vecu un mazefektīvu biomasas katlu izmantošana, kā arī zemas kvalitātes biomasas kurināmā izmantošana, īpaši mājsaimniecību sektorā.

Izvērtējot pašreiz Latvijā pieejamus mājsaimniecībās izmantojamo apkures iekārtu reģistrus un datu avotus (Būvniecības datu sistēma, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma, Centrālās statistikas pārvaldes aptauja, pašvaldību līmenī pieejamā informācija), var secināt, ka neviens no šiem reģistriem nesatur informāciju nepieciešama apjomā, ka arī dažādu tehnisko un juridisko apstākļu dēļ netiek aktualizēti pietiekami bieži, līdz ar to pieejamie dati nav pietiekami aktuāli un neatspoguļo patieso šī brīža situāciju.

Lai varētu apzināt esošo situāciju, uzlabot emisiju aprēķinus, kā arī efektīvāk plānot veicamos pasākumus un nepieciešamo atbalstu būtu svarīgi izveidot vienotu uzskaites sistēmu (Plāna M.3.2. apakšuzdevums). Vienota reģistra izveide un Plānā piedāvātais risinājums pilnveidot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu sniegs šādus ieguvumus:

• birokrātisko procedūru vienkāršošana, standartizētu un vienveidīgu datu ieguve un jau pieejamo datu apkopošana par visas valsts teritoriju nevis vairāku esošo datu uzturēšana un fragmentāra datu vākšana. Informācijas par Latvijā esošajām mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām apkopošana vienā reģistrā samazina gan izmaksas, gan administratīvo slogu.

• precīzāku datu izmantošana lēmumu pieņemšanai, politikas izstrādei, finansējuma piešķiršanai.

• direktīvas 2024/2881 prasību izpilde ar mērķi nodrošināt labu gaisa kvalitāti un uzlabot sabiedrības veselību. Dati par apkures iekārtām tiek izmantoti gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanai, lai aprēķinātu kāda gaisa kvalitāte ir dažādās pilsētas teritorijās. Uz šī pamata arī pašvaldības pieņem tālākus lēmumus par esošo situāciju dažādas pilsētas teritorijās, veicamajiem pasākumiem, nepieciešamo finansiālo atbalstu.

• informācijas izmantošana, lai precīzāk noteiktu esošo gaisa kvalitātes stāvokli konkrētās teritorijās un pieņemtu datos balstītus lēmumus par piesārņojošo darbību atļauju izsniegšanu un uzņēmumos veicamajiem pasākumiem.

• direktīvas 2016/2284/ES prasību izpilde ar mērķi iegūt precīzākus datus par gaisu piesārņojošo vielu emisijām Latvijā. Šobrīd Latvijas emisiju aprēķini tiek veikti, balsoties uz Centrālās statistikas pārvaldes veiktas aptaujas par mājsaimniecību energoresursu patēriņu, kas tiek veikta reizi piecos gados. Šīs aptaujas izlases kopa ir ļoti neliela un neatspoguļo reālo situāciju Latvijā. 2022. gadā ANO EEK Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņošanu lielos attālumos nacionālo emisiju ziņojumu pārbaudes kontekstā Latvijas iesniegtā ziņojuma kvalitāte tika detalizēti izvērtēta. Tika ieteikts pilnvērtīgāk atspoguļot emisiju aprēķinu datus. Papildus starptautiskie eksperti ieteica Latvijai apkopot precīzākus datus par valstī izmantotajām biomasu izmantojošo sadedzināšanas iekārtām, aptverot informāciju par iekārtu veidu un vecumu.

• sabiedrības informētības uzlabošana nodrošinot pieejamākus datus par izmantotajām apkures iekārtām un to radīto gaisa piesārņojumu un ietekmi uz sabiedrības veselību.

• neefektīvu siltuma avotu identificēšana un to nomaiņas veicināšana;

• iedzīvotāju drošības palielināšana, samazinot risku, ko rada apdraudējumi, kas saistīti ar saindēšanos ar oglekļa monoksīdu, sprādzieniem un ugunsgrēkiem;

• siltuma avotu darbības drošības paaugstināšana, uzlabojot šo avotu uzskaiti un veicinot regulāras dūmvadu pārbaudes.

1.5.3. Emisiju kontrole enerģētikas un rūpniecības sektoros

Ļoti nozīmīga ir atbilstoša, savlaicīgi veikta un efektīva sadedzināšanas iekārtu kontrole. 2021. un 2022. gadā VVD veica 77 sadedzināšanas iekārtu emisiju kontroli jaunās iekārtās, kas tika uzstādītas pēdējo gadu laikā. Kontroles rezultātā tika konstatētas neatbilstības 27 (35 %) iekārtās²¹. No divu gadu laikā 50 testētajām CSAS siltumapgādes uzņēmumiem neatbilstība emisiju robežvērtībām tika konstatēta 12 katlu mājās (24 %). Neatbilstība jaunās, pēc 2018. gada uzstādītās iekārtās dod pamatu secinājumam, ka pārsniegumi galvenokārt saistīti ar nepareizu degšanas režīma regulēšanas procesu un neefektīvi strādājošām dūmgāzu attīrīšanas iekārtām. Augstais identificēto neatbilstību skaits pamato sadedzināšanas iekārtu kontroles programmas turpināšanas nepieciešamību 2025.–2030. gadā (Plāna M.1.3. apakšuzdevums) un nepieciešamību sistemātiski paaugstināt VVD kontroles kapacitāti (Plāna B.1.1.2. pasākums).

Attiecībā uz mājsaimniecībās izmantotajām jaunām koksnes biomasas iekārtām, 2023. gadā ir stājušās spēkā ES regulas par to energoefektivitātes un emisiju prasībām un šādu iekārtu energomarķēšanu. Ekodizaina prasības attiecas uz jaunām cietā kurināmā iekārtām ar nominālo siltuma jaudu 500 kW vai mazāku, līdz ar to tās ir aktuālas gan privātmājām, gan neliela skaita dzīvokļu mājām un arī citiem gala patēriņa sektoriem, īpaši pakalpojumu sektoram, kuri izmanto ēkas-mēroga siltumapgādi un plāno uzstādīt jaunas iekārtas. Tā kā prasības attiecas tikai uz jaunām iekārtām, nenosakot aizvietošanu veicinošus tiesiski normatīvos pasākumus, esošo iekārtu aizvietošana prognozējami noritēs lēni. Vienlaikus ir nepieciešams nodrošināt tirgus uzraudzību, nepieļaujot neatbilstošas kvalitātes iekārtu tirdzniecību patērētājiem (Plāna M.3.2. apakšuzdevums).

1.5.4. Transporta sektors

Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.-2027. gadam²² nosaka Transporta politikas vispārīgo mērķi: integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku.

Politikas virzieni23: 1) videi draudzīgs sabiedriskais transports (ST transportlīdzekļu un infrastruktūras uzlabošana un paplašināšana), pasažieru pārvirze no privātā uz ST; 2) dzelzceļa energoefektivitātes paaugstināšana un elektrifikācija – dzelzceļš kā konkurētspējīgs ST "mugurkauls", tajā skaitā jaunu pasažieru elektrovilcienu ieviešana; 3) bezemisiju transports pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai; 4) ne-motorizētās (velosipēdi, iešana kājām) pārvietošanās un elektriskās mikromobilitātes veicināšana; 5) multimodalitātes attīstība; 6) autotransporta elektrifikācija un uzlādes tīkla attīstība; 7) pārejas veicināšana uz citu alternatīvo degvielu izmantojošiem (ūdeņradis, CNG, LNG) automobiļiem un to uzlādes tīkla attīstība; 8) zaļā iepirkuma izmantošana autotransportlīdzekļu iepirkumā24 un tīro transportlīdzekļu iepirkuma procentuālā īpatsvara kopējā iepirkumā prasības izpilde25; 9) autotransportlīdzekļu motoru emisiju efektīva tehniskā kontrole; 10) autoceļu sasaistes sistēmas uzlabošana, autoceļu kvalitātes uzturēšana un paaugstināšana; 11) videi draudzīgas lielo ostu infrastruktūras attīstība, alternatīvo degvielu pieejamības, elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm nodrošināšana.

Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ietver nulles un bezemisiju transportlīdzekļu izmantošanu, t.sk. ilgtspējīgus sabiedriskā transporta risinājumus un dzelzceļa elektrifikāciju, iedzīvotāju paradumu maiņu (izvēlēties sabiedrisko transportu, mikromobilitātes rīku vai pārvietoties ar kājām), kā arī attiecīgās infrastruktūras uzlabošanu un attīstību. Multimodālie transporta risinājumi uzlabo vispārējo sistēmas efektivitāti un potenciāli veicina emisiju samazinājumu.

Negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti rada Latvijas autoparka augstais vidējais vecums (tiek izmantotas automašīnas ar augstākām īpatnējām emisijām uz km), dīzeļdegvielas un benzīna izteikta dominance izmantotajā degvielā, sabiedriskā transporta izmantošanas salīdzinoši zemais īpatsvars pasažieru mobilitātes nodrošināšanā. Pilsētas līmenī paaugstinātu piesārņojumu rada lielais autotransporta daudzums pilsētās, kā arī tā rezultātā radītie sastrēgumi.

Jāatzīmē gan, ka minēto pasākumu pozitīvā ietekme nav pietiekoša, lai strauji samazinātu augsto vidējo automašīnu vecumu, palielinātu sabiedriskā transporta izmantošanu un samazinātu fosilās degvielas izmantošanu.

1.5.5. Nodokļu politika

Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. - 2027. gadam izstrādes virzības ziņojumā²⁶ ir vērtēts pakāpenisks akcīzes nodokļa likmju palielinājums dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, lai pakāpeniski atteiktos no šo fosilo degvielu izmantošanas un veicinātu atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu un izmantošanu iekārtās (celtņos un citām ar pārkraušanu saistītām darbībām) brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās²⁷.

Politikas virzieni: 1) DRN piemērošana par gaisa piesārņojumu un DRN likmju pakāpeniskā paaugstināšana daļiņām PM, NH3, pārējo neorganisko savienojumu, SO2 un slāpekļa oksīdu emisijām atbilstoši DRN likumam28; 2) daļiņu PM emisiju DRN nodokļa likmes piemērošana divdesmitkārtīgā apjomā, ja tiek veikta beramkravu pārkraušana atvērtos terminālos vai citās atvērtās pārkraušanas vietās (paaugstinot vispārējo daļiņu PM emisiju likmi, ir palielināta arī ar šādām beramkravu operācijām saistītā likme); 3) vispārējā pieeja ar TREN veicināt vieglo pasažieru automašīnu un vieglā komerctransporta ar mazāku degvielas patēriņu29 izmantošanu; 4) ETL veicināšana: • TREN nulles likmes piemērošana vieglajām pasažieru automašīnām un vieglajam komerctransportam ETL ar pilnu masu līdz 3500 kg (šobrīd nulles likme tiek piemērota ETL ar īpatnējām CO2 emisijām līdz 50 grami uz vienu kilometru)30, • zemāka uzņēmumu vieglo pasažieru automašīnu un vieglā komerctransporta nodokļa likmes noteikšana ETL, salīdzinot ar bāzes likmi; 5) TREN diferenciācija atkarībā no EURO klases kravas automobiļiem un autobusiem ar pilno masu no 3501 kg; 6) samazināta akcīzes nodokļa likmes piemērošana dabasgāzes kā transporta degvielas izmantošanai (no 01.01.2021. līdz 31.12.2024. gadam tika piemērota samazinātā likme - 1,91 euro par MWh, savukārt no 01.01.2025.gada - 3,63 euro par MWh jeb 27% no pamatlikmes (13,45 euro par MWh), kas stājās spēkā ar 01.01.2026. Vienlaikus dabasgāzes automašīnu ienākšana apritē ir samērā lēna, jo pastāv nenoteiktība par tehnoloģijas ilgtspējību Latvijā vairāk nekā desmit gadu periodā).

Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti saistīti ar pasākumiem, kas veicina pakāpenisku atteikšanos no fosilo degvielu izmantošanas un uzlabo atjaunīgās elektroenerģijas izmantošanu un ražošanu.

Politikas virzieni ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir:

• esošās rīcībpolitikas nav specifiski fokusētas uz dīzeļdegvielas izmantošanas autotransportā samazināšanu. Dīzeļdegviela rada lielāku gaisa piesārņojumu nekā citi degvielas veidi. Esošās situācijas analīze parāda, ka it sevišķi lietoto automašīnu segmentā notiek patērētāju izvēle par labu automašīnām, kas izmanto dīzeļdegvielu;

• esošās rīcībpolitikas nepietiekami motivē izvēlēties tādus degvielu veidus, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas (pie citiem vienādiem automašīnas parametriem);

• nesabalansēts (nav izvērtētas izmaiņas) nodokļu slogs, pārejot no dabasgāzes uz biomasas kurināmā izmantošanu, attiecībā uz stacionārajiem piesārņojuma avotiem.

Norādīto pasākumu atlikšana transporta sektorā prognozējami veicina dīzeļdegvielas dominances turpināšanos Latvijas autotransportā.

1.5.6. Atkritumu apsaimniekošanas joma

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam³¹ nosaka politikas mērķi: veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

Pasākums ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir veicināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, izmantojot anaerobu tehnoloģiju biogāzes iegūšanai, nodrošinot CH₄ atgūšanu un tā izmantošanu enerģijas ražošanai. CH₄ ir viens no piezemes ozona prekursoriem, un šo emisiju samazināšana sniedz ieguldījumu arī gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Pasākums ar potenciāli negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir cieto atkritumu kurināmā sadedzināšanas iekārtu enerģijas ieguvei uzstādīšana, kā rezultātā tiktu radītas papildus daļiņu emisijas.

Negatīvā ietekme tiek būtiski samazināta, nodrošinot, ka atkritumu sadedzināšana un līdzsadedzināšna tiek īstenota tikai iekārtās, kuras atbilst Eiropas un Latvijas normatīvos noteiktajām prasībām kā attiecībā uz emisiju samazināšanu un kontroli tiešajā izplūdē, tā arī ņemot vērā sadedzināšanas iekārtas atrašanās vietu un kopējo emisiju koncentrāciju vidē to ietekmes zonā. LPTP prasību piemērošana nodrošina, ka iekārtās tiek izmantotas augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, kā arī kontroli nodrošina ne tikai VVD veikti kontroles pasākumi (sadedzināšanas iekārtu kontroli nosaka Plāna B.1.1.2. pasākums), bet arī monitoringa datu on-line režīms . LPTP prasību izpilde cita starpā nozīmē, ka izmantojot koģenerācijas iekārtas neatkarīgi no sezonas lietderīgi tiek izmantota arī visa saražotā siltumenerģija. Atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, atkritumu sadedzināšanas iekārtu būvniecībai tiek piemērota ietekmes uz vidi novērtējumu procedūra, un tās tiek darbinātas atbilstoši atsevišķiem MK noteikumiem³². Vienlaikus jāņem vērā, ja NAIK izmantošana dažos gadījumos (galvenokārt atkarībā no NAIK klasei atbilstošās siltumspējas) pēc būtības aizvietos biomasas kurināmā izmantošanu, tad sagaidāmais emisiju gaisā pieaugums ir nenozīmīgs vai dažu piesārņojošo vielu gadījumā - pat samazinās.

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam norādīts, ka Latvijā rodas ap 200-220 tūkst. tonnu gadā pārstrādei nederīgu, bet augstas energoietilpības materiālu, ko iespējams sagatavot kā energoresursu enerģijas ražošanai. Dažādās projekta attīstības stadijās ir trīs NAIK³³ reģenerācijas iekārtu projekti ar kopējo gada jaudu aptuveni 179 - 189 tūkst. tonnu. To kopējā ietekme uz papildus radīto emisiju apjomu ir maza, piemēram, cieto daļiņu emisiju pieaugums tiek vērtēts nedaudz virs 10 tonnām gadā. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021. – 2028. gadam izskata arī NAIK reģenerācijas alternatīvas.

Tostarp negatīva ietekme rodas no iedzīvotāju un mazo uzņēmēju paradumiem dedzināt atkritumus, neskatoties uz noteiktajiem aizliegumiem, kā arī grūtības veikt šādu darbību kontroli. Lai veicinātu iedzīvotāju atkritumu apsaimniekošanas ieradumu maiņu un padarīto patēriņa un uzvedības modeļus ilgtspējīgākus, nepieciešama nepārtraukta sabiedrības informēšana.

Minētie projekti ir paredzēti:

(1) Ventspilī – NAIK kurināmā reģenerācijas iekārta ar kopējo gada jaudu – 15,3 tūks. tonnas³⁴;

(2) Jelgavā – NAIK līdzsadedzināšana sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Gren Latvija" šķeldas katlumājā, NAIK kurināmā plānotais apjoms gadā ir 20-30 tūkst. tonnas³⁵;

(3) Koģenerācijas iekārtas būvniecība Dreiliņos, Ropažu novadā, NAIK kā tajā izmantotā pamatkurināmā apjoms var sasniegt 143 tūkst. tonnu gadā³⁶.

(4) sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Gren Latvija" atkritumu reģenerācijas stacijas būvniecība Aconē. Kopējais reģenerācijai ar enerģijas atguvi izmantoto atkritumu daudzums prognozēts 150-200 tūkst. tonnu gadā³⁷.

1.5.7. Lauksaimniecība

Eiropas Komisija apstiprināja KLP SP 2022. gada 11. novembrī³⁸. Tajā noteiktie politikas virzieni emisiju samazināšanā lauksaimniecības sektorā.

Politikas virzieni, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu: 1) ražošanas efektivitātes paaugstināšana: ieguldījumi energoefektivitātē ēkās, to inženiertehniskajās sistēmās un ražošanas iekārtās; 2) bezemisiju AER izmantošana lauku saimniecības/lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai, 3) vidi saudzējošas saimniekošanas metodes un prakses: precīzās tehnoloģijas, optimizējot minerālmēslu lietošanu, bioloģiskā lauksaimniecība, bezapvērses tehnoloģijas u.c.; 4) mēslošanas plānošana, tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē, kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu uzlabošana.

Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ietver ražošanas efektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu lauku saimniecībās. Vidi saudzējošas saimniekošanas prakšu ieviešana tostarp samazina arī emisiju apjomu sektorā, piemēram, zemu emisiju mēslojuma izmantošana. Pozitīvu ietekmi atstāj arī normatīvajos aktos noteikto prasību īstenošana, piemēram, vides prasības, kas jāievēro dzīvnieku novietnēm un prasības ūdens un augsnes aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem³⁹.

Lauksaimniecības sektorā negatīva ietekme uz gaisa piesārņojumu saistīta ar lauksaimnieciskās ražošanas intensifikāciju un minerālmēslojuma izmantošanas pieaugumu⁴⁰. Tādējādi, lai minimizētu negatīvās ietekmes, ir nepieciešams īstenot papildu pasākumus, kas iekļauti Plāna 4.sadaļā.

Svarīgs Plāna pasākums ir savlaicīga un efektīva lauksaimniecības sektora operatoru kontrole (Plāna B.6.4.1. pasākums), kura rezultātā tiek nodrošināta MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" noteikto prasību izpildes kontrole.

VVD no 2020.–2022. gadā kopumā ir veicis 1246 C kategorijas dzīvnieku novietņu pārbaudes (2020. g. – 220, 2021. g. – 79, 2022. g. – 947 pārbaudes). 2022. gada pārbaudēs (izslēdzot no pārbaužu skaita tās pārbaudes, kurās tika konstatēts, ka darbība nesasniedz C kategorijas piesārņojošas darbības kritērijus vai saimnieciskā darbība ir izbeigta), atbilstība noteikumu prasībām tika konstatēta tikai 39 % (315) operatoriem, bet dažāda veida neatbilstības – 61 % operatoru. Konstatēto visa veida neatbilstību vidū neatbilstības kūtsmēslu uzglabāšanā un apsaimniekošanā sastādīja 43 %, darbības reģistrācijā, atskaišu iesniegšanā un DRN aprēķināšanā – 26,5 % un citas neatbilstības (atkritumu, notekūdeņu, ķīmisko vielu apsaimniekošanā un ūdens resursu ieguvē) – 30,5 %. Augstais identificēto neatbilstību skaits pamato kontroles programmas aktualitāti.

Salīdzinot 2023. gadā reģistrēto C kategorijas piesārņojošai darbībai atbilstošo dzīvnieku novietņu datus ar Lauku atbalsta dienesta datiem, tika konstatēts, ka eksistē dzīvnieku novietnes, kuras darbojas bez C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācijas. Ņemot vērā konstatēto, lauksaimnieku kontrole tiks tupināta, to iekļaujot vienotā VVD kontroles kārtībā, kas veidota, balstoties uz risku novērtējumu.

2. Esošā situācija emisiju saistību izpildē

Latvijas gaisu piesārņojošo vielu (SO₂, NO_x, NMGOS, PM_2,5 un BC) emisijas laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam ir ievērojami samazinājušās. Emisiju samazināšanās tendenci galvenokārt noteica tehnoloģiskais progress un kardinālas izmaiņas ražošanā, nevis izmaiņas patērētāju paradumos. Emisiju samazināšanos ir ietekmējušas starptautiskās konvencijas, ES tiesību aktu īstenošana, kā arī valsts tiesību akti un veiktie pasākumi. Savukārt NH₃ emisijām šajā periodā bija tendence palielināties, jo lauksaimnieciskās ražošanas intensifikācija netika kompensēta ar emisiju samazināšanas pasākumiem.

1. attēls. Gaisu piesārņojošo vielu emisijas Latvijā, 2005.–2022. gads, kt⁴¹

SO₂ emisijas galvenokārt ir samazinājušās kurināmā nomaiņas rezultātā enerģijas pārveidošanas sektorā un rūpniecības sektorā, kā arī saistībā ar augstāku prasību noteikšanu izmantojamai degvielai transporta sektorā. NO_x emisijas ir samazinājušās galvenokārt no pasākumu ieviešanas transporta sektorā, kā arī enerģijas ražošanas un rūpniecības sektoros, kam par iemeslu ir izmantotā kurināmā apjoma samazinājums un cietā, šķidrā fosilā kurināmā aizstāšana ar dabasgāzi un biomasu, kā arī energoefektivitātes pasākumu ieviešana. NMGOS emisijas samazinājušās, jo īstenoti pasākumi ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un sadedzināšanas iekārtu nomaiņai mājsaimniecību sektorā. PM_2,5 emisiju samazinājums saistāms ar kopējā patērētā kurināmā apjoma samazinājumu enerģētikas sektorā, pasākumiem, kas īstenoti energoefektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās ēkās, kā arī tehnoloģiju attīstību autotransporta sektorā (kvēpu filtri). NH₃ emisiju palielināšanos noteica lauksaimnieciskās ražošanas palielināšanās, kas nav pilnā mērā kompensēta ar īstenotiem emisiju samazināšanas pasākumiem.

Plāna 2. tabulā ir parādīti emisiju samazināšanas mērķi attiecībā pret bāzes gadu (2005. gads) un faktiskais emisiju samazinājums. Aprēķinātās emisijas 2020., 2021. un 2022. gadam parāda, ka Latvija ir izpildījusi Direktīvā 2016/2284/ES uzskaitītos emisiju samazināšanas mērķus minētajiem gadiem attiecībā uz SO₂, NO_x, NMGOS un PM_2,5 emisijām. Latvija nav izpildījusi noteikto mērķi attiecībā uz NH₃ emisijām laika posmam no 2020. līdz 2022. gadam.

2. tabula. Nacionālie gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķi 2020.2029.gadam (%) un faktiskais samazinājums (%), pret bāzes gadu

Emisiju mērķi un faktiskās emisijas	SO2	NOx	NMGOS	NH3	PM2,5
Emisiju samazināšanas mērķis visā laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam	-8 %	-32 %	-27 %	-1 %	-16 %
Emisiju samazināšanas starpmērķis 2025. gadam	-27 %	-33 %	-33 %	-1 %	- 30 %
Emisiju samazināšanas mērķis, sākot no 2030. gada	-46%	-34%	-38%	-1%	-43%
Faktiskās aprēķinātās emisijas 2020. g., salīdzinot ar 2005. g.	-59,8 %	-34,6 %	-35,3 %	+6,1 %	-38,2 %
Faktiskās aprēķinātās emisijas 2021. g., salīdzinot ar 2005. g.	-58,4 %	-33,5 %	-31,4 %	+3,9 %	-35,3 %
Faktiskās aprēķinātās emisijas 2022. g., salīdzinot ar 2005. g.	-56,9 %	-35,5 %	-40,3 %	-0,5%	-37,3 %

2.1. Galvenie emisiju avoti un progress emisiju samazināšanā

Katrai gaisu piesārņojošajai vielai var būt gan atšķirīga iedarbība uz kopējo sabiedrības veselību, gan arī šo dažādo vielu emisijas var radīt atšķirīgi avoti. Piemēram, slāpekļa oksīdu galvenais emisiju avots Latvijā ir transports, savukārt smalkajām daļiņām PM_2,5 tas ir mājsaimniecībās un mazajos uzņēmumos izmantotās apkures iekārtas. Tādas vielas kā gaistošie organiskie savienojumi galvenokārt rada dažādi rūpnieciskie procesi un ķīmisko vielu izmantošana, savukārt amonjaka galvenais emisiju avots ir lauksaimniecība (skatīt 2. attēlu).

2. attēls. Galvenie dažādu gaisu piesārņojošo vielu avoti Latvijā 2022.gadā.

Tālākajās nodaļās sniegta informācija par katras no gaisu piesārņojošo vielu (SO₂, NOx, NMGOS, daļiņu PM_2,5, NH₃ un kvēpi) emisiju izmaiņām Latvijā laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam. Atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām aktuālākie gaisu piesārņojošo vielu emisiju dati pieejami ar divu gadu nobīdi. Piemēram, 2024. gadā pēdējie pieejamie dati tiek sagatavoti par 2022. gadu.

2.1.1. Slāpekļa oksīdu emisijas

Laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam NO_x emisiju daudzums (neņemot vērā emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes) ir samazinājies par 35,5 %. 2022. gadā NO_x emisiju galvenais avots Latvijā bija autotransports (37 %). Apmēram pusi no autotransporta radītām emisijām veido emisijas no kravas automašīnām un autobusiem, bet pārējās – vieglās automašīnas un vieglās kravas automašīnas. Dīzeļdegvielu izmantojošo vieglo automašīnu īpatsvara straujā palielināšanās (no 40 % līdz 70 %) pēdējos 10 gados radīja negatīvu iespaidu uz emisiju izmaiņu tendenci no vieglajām automašīnām. Otra lielākā NO_x emisiju avotu grupa ir pakalpojumu sektora un mājsaimniecību stacionāro un ceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radītās emisijas (23 %). Pakalpojumu sektorā ietilpst kurināmā sadedzināšanas radītās emisijas komerciālajā, sabiedriskajā sektorā, kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoros⁴². Nākošā nozīmīgā emisiju avotu grupa ir kurināmā sadedzināšana rūpniecības un būvniecības sektorā, kas 2022. gadā veidoja 15,1 % no kopējām emisijām. Enerģijas pārveidošanas sektora⁴³ radītās emisijas sastāda 11 %, bet pārējo transporta veidu (dzelzceļš, vietējā kuģniecība un aviācija) radītās emisijas sastāda 6,4 % no 2022. gada emisijām. Emisiju daudzuma izmaiņas enerģijas pārveidošanas sektorā papildus izmantotam kurināmā veidam un izmantotām tehnoloģijām ietekmē apkures grāddienu skaits gadā (CSAS saražoto un patērēto siltumenerģijas daudzumu) un Latvijas elektroenerģijas stacijās saražotās un importētās elektroenerģijas daudzums.

3. attēls. Slāpekļa oksīdu emisijas Latvijā, 2005.–2022. gads, kt (mērķa izpildes novērtēšanā netiek ietvertas lauksaimniecības sektora emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes)

Aprēķinātās NOx emisijas 2020.–2022. gadam Latvijā ir mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis 2020. -2029. gadam.

2.1.2. Sēra dioksīda emisijas

Laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam kopējais SO₂ emisiju apjoms ir samazinājies par 56,9 %. Lielākie SO₂ emisiju avoti 2022. gadā ir kurināmā sadedzināšana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās⁴⁴, kur lielāko daļu no emisijām rada biomasas izmantošana (39,7 %), kā arī enerģijas pārveidošanas sektors (29,9 %) un kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (25,9 %).

4. attēls. Sēra dioksīda emisijas Latvijā, 2005.–2022. gads, kt

Iemesls emisiju samazinājumam no kurināmā sadedzināšanas rūpniecības un enerģijas pārveidošanas sektoros, bija kurināmā maiņa. Naftas produktu izmantošana tika aizstāta ar kurināmajiem, kuros ir mazāks sēra saturs, t.i., dabasgāzi un biomasu. Transporta sektorā galvenais samazinājuma iemesls bija stingrāku prasību piemērošana izmantotās degvielas kvalitātei – pieļaujamā sēra satura daudzuma normas samazināšana.

Aprēķinātās SO₂ emisijas 2020.–2022. gadam Latvijā ir mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis 2020.–2029. gadam.

2.1.3. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

Kopējās NMGOS emisijas (neņemot vērā emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes) laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam ir samazinājušās par 40,3 %. NMGOS emisiju galvenais avots Latvijā 2022. gadā ir rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana (piemēram, fungicīdu, pārklājumu, attaukošanas līdzekļu, ķīmiskās tīrīšanas līdzekļu un citu ķīmisko produktu izmantošana), kas veidoja 45,3 % no kopējām emisijām. Emisiju daudzums no šķīdinātāju un citu maisījumu izmantošanas ir palielinājies par ~21 %, salīdzinot ar 2005. gadu, ko noteica šo produktu plašāka izmantošana mājsaimniecībās un dažāda veida produktu apstrādei, uzlabojoties cilvēku labklājības līmenim un ekonomiskajai situācijai valstī. Citās nozares, kas ietver kurināmā sadedzināšanu komerciālajā un sabiedriskajā sektorā, mājsaimniecībās, kā arī lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā, emitēja 30,0 % no kopējām NMGOS emisijām 2022. gadā. Mājsaimniecībās radīto emisiju daudzums ir ievērojami samazinājies līdz ar enerģijas patēriņa samazināšanos, ko noteica īstenotie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi un sadedzinātās koksnes apjoma samazināšanās.

5. attēls. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas Latvijā, 2005.–2022. gads, kt⁴⁵ (mērķa izpildes novērtēšanā netiek ietvertas lauksaimniecības sektora emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes)

Noteikto emisiju mērķu izpildīšanas ietvaros Latvijā aprēķinātās NMGOS emisijas 2020.–2022. gadam ir mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis 2020.–2029. gadam.

2.1.4. Daļiņu PM_2,5 emisijas

Kopējās daļiņu PM_2,5 emisijas laika periodā no 2005. līdz 2022. gadam ir samazinājušās par 37,3 %. Enerģijas pārveidošanās sektorā emisijas ir palielinājušās vairāk nekā četras reizes. Tas skaidrojams ar plašu dabasgāzes aizvietošanu ar cieto biomasu katlu mājās (galvenokārt – CSAS). Emisijas dubultojušās rūpniecības sektorā, kur notikušas līdzīgas izmaiņas. Turpretim pakalpojumu sektora un mājsaimniecību radītās emisijas ir samazinājušās par 53,9 % galvenokārt biomasas patēriņa samazināšanās rezultātā mājsaimniecībās, un mazākā mērā – izmantoto sadedzināšanas tehnoloģiju uzlabošanās dēļ.

6. attēls. Aprēķinātās daļiņu PM_2,5 emisijas Latvijā, 2005.–2022. gads, kt

Galvenie daļiņu PM_2,5 avoti Latvijā 2022. gadā bija pakalpojumu un mājsaimniecību sektors (61,4 %). Mājsaimniecības rada apmēram 59 % no kopējām emisijām, galvenais emisiju avots ir biomasas izmantošana apkurē (skatīt 7. attēlu). Nākamie nozīmīgākie emisijas veidojošie sektori bija enerģijas pārveidošanas sektors (17,6 %) (skatīt 6. attēlu), kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (6 %) un rūpnieciskie procesi un produktu izmantošana (4,7 %). Līdzīgi enerģētikas sektorā biomasas izmantošana ir galvenais emisiju avots (skatīt 8. attēlu).

** LVĢMC Ikgadējais ziņojums par gaisu piesārņojošo vielu emisijām Latvijā, 2022. gada dati.

7. attēls. Daļiņu PM_2,5 emisijas mājsaimniecības sektorā, 1990.–2021. gads, kt (avots: LVĢMC sagatavotie grafiki, balstoties uz informāciju no gaisu piesārņojošo vielu emisiju ziņojumiem)

8. attēls. Daļiņu PM_2,5 emisijas enerģētikas sektorā, 1990.–2021. gads, kt (avots: LVĢMC sagatavotie grafiki, balstoties uz informāciju no gaisu piesārņojošo vielu emisiju ziņojumiem)

Aprēķinātās PM_2,5 emisijas no 2020. līdz 2022. gadam ir mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis 2020.–2029. gadam.

2.1.5. Amonjaka emisijas

Kopējās NH₃ emisijas no 2005. līdz 2022. gadam ir samazinājušās par 0,5 %. NH₃ emisijas galvenokārt veidojas ar lauksaimniecisko ražošanu saistīto procesu (minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošana un kūtsmēslu apsaimniekošana) rezultātā, 2022. gadā radot 85,1 % no kopējām NH₃ emisijām. Nākošie lielākie emisiju avoti ir kurināmā sadedzināšana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās (8,6 %) un kurināmā izmantošana enerģijas ražošanai rūpniecības sektorā (3,7 %).

Kopējās lauksaimnieciskās ražošanas sektora radītās amonjaka emisijas 2022. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, ir pieaugušas par aptuveni 6,9 %. Šajā laika posmā emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām samazinājās par ~11 %, savukārt emisijas no augkopības aktivitātēm, minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošanas, palielinājās par aptuveni 29 %. Emisiju samazināšanos no kūtsmēslu apsaimniekošanas galvenokārt noteica slaucamo govju skaita samazināšanās (par aptuveni 31 %), kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmu pārveidošana atbilstoši noteiktām vides prasībām. Vidējais izslaukums no govs šajā laikā palielinājās par aptuveni 71 %. Emisiju palielināšanos no augkopības aktivitātēm ietekmēja izmantoto minerālmēslu apjoma divkāršošanās un sējumu platības palielināšanās par aptuveni 30 % (2005.–2022. gads).

9. attēls. Aprēķinātās NH₃ emisijas Latvijā, 2005.–2022. gads, kt⁴⁶

Šīs izmaiņas ir mainījušas minēto lauksaimniecības apakšsektoru devumu kopējās lauksaimniecības radītajās NH₃ emisijās. 2022. gadā NH₃ emisiju no kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām īpatsvars lauksaimniecības kopējās radītajās emisijās, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājies par 9,3 %, sastādot 46,4 % no kopējām lauksaimniecības radītajām NH₃ emisijām. Augkopības (minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošana) radītās NH₃ emisijas 2022. gadā veidoja 53,6 % no kopējām lauksaimniecības emisijām.

Aprēķinātās NH₃ emisijas laika posmā no 2020. līdz 2022. gadam ir lielākas nekā noteiktais emisiju mērķis 2020.–2029. gadam.

Sakarā ar NH₃ emisiju noteiktā mērķa pārsniegšanu 2020. gadā, Eiropas Komisija ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru pret Latviju (EK 2023. gada 26. janvāra formālais paziņojums pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2022)2076), kas 2023. gada novembrī nonāca argumentētā atzinuma stadijā, kas ir pēdējā stadija pirms vēršanās ES Tiesā un kas pamato nepieciešamību, īstenot papildu pasākumus amonjaka emisiju samazināšanai.

2.1.6. Kvēpu - melnās ogles daļiņas

Aprēķinātās BC emisijas 2022. gadam ir par 43,5 % mazākas nekā 2005. gadā. Lielāko devumu kopējās emisijās dod pakalpojumu un mājsaimniecību sektors (63,6 %), tam seko transporta sektors (16,5 %), kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (7,2 %) un enerģijas pārveidošanas sektors (5 %). Apmēram 60 % no kopējām BC emisijām rodas mājsaimniecībās no biomasas sadedzināšanas iekārtām.

10. attēls. Kvēpu – melnās ogles daļiņu emisijas Latvijā, 2005.–2022. gads, kt

2.2. Progress gaisa kvalitātes uzlabošanā Latvijā

Latvijā tiek izdalītas divas zonas gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldībai - Rīgas aglomerācija (Rīgas pilsētas administratīvā teritorija) un pārējā Latvijas teritorija⁴⁷. Gaisa kvalitātes valsts monitorings tiek veikts Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un divās lauku fona stacijās Dienvidkurzemes un Cēsu novados (skatīt 11. attēlu). Izmaiņas valsts monitoringa tīklā 2022. gadā tika veiktas atbilstoši LVĢMC 2021. gada ziņojumam "Par Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla izvērtējumu"⁴⁸.

11. attēls. Valsts gaisa monitoringu staciju tīkls no 2022. gada

Gaisa kvalitātes vērtēšanai ir izmantoti MK noteikumos par gaisa kvalitāti noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi un raksturlielumi, kā arī jaunie normatīvi, kuri jāievēro, sākot no 2030. gada 1. janvāra (skatīt 3. tabulu).

3. tabula. Gaisa kvalitātes emisiju robežlielumi

	PM10	PM2,5	Slāpekļa dioksīds	Slāpekļa oksīdi	Benz(a)pirēns	Benzols (C6H6)
MK noteikumi par gaisa kvalitāti
Gada robežlielums/mērķlielums veselības aizsardzībai (Rg/Mg)	40 µg/m3	25 µg/m3 (līdz 01.01.2020.) 20 µg/m3 (no 01.01.2020.)	40 µg/m3	-	1 ng/m3	5 µg/m3
Dienas robežlielums veselības aizsardzībai (Rd)	50 µg/m3, ne vairāk kā 35 reizes gadā	-	-	-	-	-
Stundas robežlielums veselības aizsardzībai (Rh)	-	-	200 µg/m3, ne vairāk kā 18 reizes gadā	-	-	-
Kritiskais piesārņojuma līmenis ekosistēmu aizsardzībai (KPLEA) (gadā)	-	-	-	30 µg/m3	-	-
Direktīva 2024/2881: jaunie normatīvi, kas jāievēro sākot no 2030. gada 1. janvāra
Gada robežlielums (Dprg)	20 µg/m3	10 µg/m3	20 µg/m3	-	1 ng/m3	3,4 µg/m3
Dienas robežlielums	45 µg/m3, ne vairāk kā 18 reizes gadā	25 µg/m3 , ne vairāk kā 18 reizes gadā	50 µg/m3 , ne vairāk kā 18 reizes gadā	-	-	-
Stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai	-	-	200 µg/m3, ne vairāk kā 18 reizes gadā	-	-	-
Kritiskais piesārņojuma līmenis ekosistēmu aizsardzībai (KPLEA) (gadā)	-	-	-	30 µg/m3	-	-

Detalizēta informācija par gaisa kvalitāti dažādās stacijās sniegta Plāna 1. pielikumā.⁴⁹

Monitoringa stacijās, kas izvietotas gaisa kvalitātes zonā "Latvija", laika posmā no 2018. gada līdz 2022. gadam gada vidējās koncentrācijas robežvērtības tika pārsniegtas tikai B(a)P (monitoringa stacijās Liepājā un Rēzeknē), bet vienlaikus vērojama B(a)P piesārņojuma līmeņa samazināšanās tendence šajā zonā. Piesārņojuma līmeņa samazināšanās novērojumu stacijās, kas izvietotas šajā zonā, vērojama arī daļiņu PM_2,5 un NO₂ gadījumā, bet daļiņu PM₁₀ un benzola gada vidējās koncentrācijas izmaiņas neuzrāda viennozīmīgas samazināšanās tendences. Šo gaisa piesārņotāju gada vidējās koncentrācijas norādītajā laika posmā atkarībā no konkrētās valstspilsētas ir gan pieaugušas (benzolam Ventspilī, Liepājā un Rēzeknē), gan samazinājušās (daļiņām PM₁₀ Liepājā un Rēzeknē). Liepājā (PM₁₀, PM_2,5, benzols), Rēzeknē (PM₁₀, PM_2,5, benzols) un Ventspilī (PM₁₀, PM_2,5) šobrīd tiek pārsniegti Direktīvā 2024/2881 noteiktie jaunie normatīvi, kas stāsies spēkā sākot no 2030.gada

Zonā "Rīga" saskaņā ar monitoringa datiem laika posmā no 2018. gada līdz 2022. gadam ir samazinājušās daļiņu PM₁₀ gada vidējās koncentrācijas, daļiņu PM_2,5, NO₂ un benzola gada vidējās koncentrācijas. Nevienai no norādītājām vielām netiek pārsniegts robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai valsts monitoringa tīkla esošās stacijās⁵⁰. Pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, Rīgā kā ļoti augsts risks ir vērtējams pārsniegums Direktīvā 2024/2881 noteiktajām robežvērtībām daļiņām PM₁₀ un PM_2,5, NO₂ un benzolam. Savukārt novērtējuma rezultāti, ko sniedz piesārņojuma izkliedes modelēšana, apliecina, ka paaugstinātas piesārņojuma koncentrācijas ir daļiņām PM₁₀ un PM_2,5, NO₂ plašās teritorijās ap intensīvāk noslogotajām pilsētas ielām, bet PM_2,5 gada vidējās koncentrācijas pārsniedz Direktīvā 2024/2881 noteiktos jaunos normatīvus lielākajā daļā pilsētas teritorijas.

Zemāk 4. un 5. tabulā ir sniegts pārskats par atbilstību MK noteikumu par gaisa kvalitāti normatīviem laika periodā no 2018. - 2022. gadam.

4. tabula. Atbilstība MK noteikumos Nr.1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti" noteiktajiem normatīviem

Viela	Rīga	Ventspils	Liepāja	Rucava	Rēzekne
NO2
PM10
PM2.5
Benzols
B(a)P
O3
Apzīmējumi
	nav pārsniegts
	pārsniegts robežlielums* vai mērķlielums**
	pārsniegts augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis, kā arī ozona gadījumā - ilgtermiņa mērķis

* Mērķlielums: gaisa piesārņojuma līmenis, kuru pēc iespējas jānodrošina noteiktā termiņā, lai nepieļautu, novērstu vai samazinātu gaisu piesārņojošo vielu kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un vidi.

**Robežlielums: zinātniski pamatots gaisa piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nepieļautu, novērstu vai mazinātu piesārņojuma kaitīgo iedarbību uz cilvēku veselību vai vidi, un kas jāsasniedz normatīvajos aktos noteiktā termiņā, un ko nedrīkst pārsniegt pēc šī termiņa.

5. tabula. Atbilstība jaunajiem normatīviem, kas jāievēro no 2030. gada 1. janvāra

Viela	Rīga	Ventspils	Liepāja	Rucava	Rēzekne
NO2
PM10
PM2.5
Benzols
B(a)P
O3
Apzīmējumi
	nav pārsniegts
	pārsniegts robežlielums
	pārsniegts piesārņojuma novērtēšanas slieksnis*, kā arī ozona gadījumā - ilgtermiņa mērķis

* Piesārņojuma novērtēšanas slieksnis ir pārsniegts, ja minēto iepriekšējo piecu gadu laikā piesārņojuma sliekšņa pārsniegšana ir novērota vismaz trijos atsevišķos gados.

Iepriekšminētais norāda uz nepieciešamību turpmāko piecu gadu laikā veikt papildu pasākumus gan Rīgā, gan arī pārējā Latvijas teritorijā.

Galvenie gaisa piesārņojuma avotu Rīgā un Liepājā.

Laika periodam no 2021. līdz 2025. gadam Rīgā⁵¹ un Liepājā⁵² ir izstrādātas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas, kuru ietvaros veikts galveno gaisa piesārņojuma avotu novērtējums. Veiktais novērtējums par Rīgu parādīja (skatīt 6. tabulu), ka:

• būtiskākais NO₂ emisiju avots ir autotransports, pārējo avotu ieguldījums, salīdzinot ar autotransportu, ir piecas un vairāk reižu mazāks;

• nozīmīgākie daļiņu PM₁₀ emitētāji ir enerģijas ražošanas un stacionārie avoti (beramkravu pārkraušana, materiālu apstrāde, siltumenerģijas ražošana), autotransports (ieskaitot daļiņu resuspensiju) un individuālā apkure, kuru katra relatīvais ieguldījums ir salīdzinoši līdzīgs (aptuveni 30 % katrs);

• nozīmīgākais daļiņu PM_2,5 emitētājs ir ēku individuālās apkures iekārtas, kam seko ar aptuveni divreiz mazāku ieguldījumu stacionārie avoti, tajā skaitā siltumenerģijas ražošana CSAS, un ar divas ar pusi reizes mazāku ieguldījumu autosatiksme;

• benzola emisiju galvenais avots ir citur neuzskaitītu darbību radītās emisijas (emisijas no rūpnieciskiem procesiem un produktu izmantošanas, atkritumu apsaimniekošanas un citiem avotiem), nozīmīgs emisiju avots ir arī individuālās apkures iekārtas. Salīdzinot ar šiem avotiem, ražošanas uzņēmumu ieguldījums ir aptuveni trīs reizes mazāks un transporta ieguldījums ir nebūtisks;

• dominējošais B(a)P emisiju avots ir individuālās apkures iekārtas.

6. tabula. Rīgas pilsētas teritorijā esošo emisiju avotu procentuālais īpatsvars emisiju kopapjomā, 2019. gads

Viela	Stacionārie avoti	Individuālās ēku apkures iekārtas	Kuģošana			Dzelzceļa satiksme	Autosatiksme	Citas neuzskaitītas darbības saskaņā ar Latvijas 2020. gada Nacionālo gaisu piesārņojošo vielu inventarizācijas ziņojumu53
			Kopā	Kustība Daugavā un manevrēšana	Stāvēšana piestātnē
NO2	6,3	12,1	11,2	1,8	9,4	4	66,4	Nav pieejami dati
PM10	31,4	26,8	7,6	1,4	6,2	0,3	30,8	3,1
PM2,5	24,1	43,7	12,7	2,35	10,35	0,3	16	3,2
Benz(a)pirēns	nav datu54	71,5	0,18	0.07	0,11	0,02	10,15	18,15
Benzols	12,4	34,6	3,8	0,7	3,1	2,4	2,6	44,2

Balstoties uz piesārņojuma izkliedes modelēšanas rezultātiem, Direktīvā 2024/2881 noteiktais robežlielums daļiņām PM₁₀ 2019. gadā Rīgas pilsētā tika pārsniegts ne tikai monitoringa stacijās, bet plašās teritorijās ap intensīvāk noslogotajām pilsētas ielām un ap vairākiem ražošanas uzņēmumiem. Savukārt, salīdzinot daļiņu PM_2,5 gada vidējās koncentrācijas ar Direktīvā 2024/2881 noteiktajām, rekomendētais līmenis cilvēka veselības aizsardzībai tiek pārsniegts lielākajā daļā pilsētas teritorijas. Benzola AgPNS, kura skaitliskā vērtība sakrīt ar Direktīvā 2024/2881 noteikto gada mērķlielumu, netika pārsniegts nevienā no pilsētas daļām.

Līdzīgās grupās tika vērtēti emisiju avoti arī Liepājā. Novērtējums parādīja, ka galvenie emisiju avoti ir ražošana un apkure. Autotransports ir salīdzinoši būtisks NO_x emisiju avots, bet nebūtisks daļiņu emisiju avots.

7. tabula. Liepājā esošo emisiju avotu procentuālais īpatsvars emisiju kopapjomā, 2019. gads⁵⁵

Viela	Stacionārie avoti	Mājsaimniecības	Kuģu satiksme	Dzelzceļa satiksme	Autosatiksme
NOx	56,3	9,1	4,9	5,8	23,9
PM10	77,3	21,2	0,15	0,2	1,1
PM2,5	42	54	0,4	0,6	3

Liepājā, līdzīgi kā Rīgā, arī tika identificētas teritorijas, kurās vērojamas paaugstinātas piesārņojošo vielu koncentrācijas. Vērtējot perspektīvā, Direktīvā 2024/2881 noteiktais daļiņu PM₁₀ gada robežlielums varētu tikt pārsniegts atsevišķās lokālās teritorijās, savukārt attiecībā uz daļiņu PM_2,5 gada robežlielumu tas tiktu pārsniegts praktiski visā pilsētas teritorijā, bet attiecībā uz NO₂ gada robežlielumu – aptuveni 20 km² pilsētas teritorijas.

Var secināt, ka daļiņām PM₁₀ un daļiņām PM_2,5 emisiju avotu sadalījums Rīgas un Liepājas pilsētās ir līdzīgs, vienlaikus atšķiras konkrētas emisiju avotu grupas procentuālais ieguldījums. Jāuzsver salīdzinoši līdzīgais mājsaimniecību īpatsvars abās pilsētās daļiņu PM₁₀ un daļiņu PM_2,5 emisiju veidošanā. Vienlaikus redzama būtiskas atšķirības dažādu NO₂/NO_x emisijas avotu īpatsvarā.

2.3. Pārrobežu piesārņojums

Pārrobežu gaisa piesārņojums attiecībā uz galvenajām piesārņojošām vielām ir analizēts Latvijas specifiskajā ziņojumā⁵⁶, kas papildina EMEP Status Report 1/2022⁵⁷ ziņojumu. Šajā nodaļā apkopoti galvenie secinājumi.

Sēra oksīdi/ oksidētā sēra savienojumu nosēdumi⁵⁸

Dominējošo daļu (~90 %) no oksidēto sēra savienojumu nosēdumiem veido Latvijā ienākošais pārrobežu piesārņojums. Vienlaikus, salīdzinoši mazāks pārrobežu pārneses ieguldījums (60 - 80%) kopējos nosēdumos ir aprēķināts Rīgai un Pierīgai. No Latvijā radītajām emisijām apmēram 40 % nosēžas Latvijas teritorijā, bet 60 % veido pārrobežu pārnesi uz citām teritorijām.

NOx / oksidēto slāpekļa savienojumu nosēdumi

Dominējošo daļu no oksidēto slāpekļa savienojumu nosēdumiem veido Latvijā ienākošais pārrobežu piesārņojums. Lielākajā daļā Latvijas pārrobežu pārneses ieguldījums kopējos nosēdumos ir 80 - 90 %. Augstāks (> 90 %) pārrobežu pārneses ieguldījums ir Rietumkurzemē un Rīgas jūras līča rietumu piekrastē, savukārt mazāks pārrobežu pārneses ieguldījums kopējos nosēdumos ir novērtēts Rīgai (50 - 80%) un Latvijas centrālajai daļai, kā arī Daugavpilij, Rēzeknei, Valmierai, Saldum/Brocēniem un šo pilsētu pieguļošajām teritorijām (60 - 80 %). Vienlaikus Rīgā, Latvijas centrālajā daļā un atsevišķās Kurzemes piekrastes teritorijās ir salīdzinoši augstāks kopējo nosēdumu līmenis. Latvijas teritorijā nosēžas 14 % no Latvijā radītajām emisijām, bet 86 % Latvijā radīto emisiju rada pārrobežu pārnesi.

NH₃ / reducēto slāpekļa savienojumu nosēdumi

Aptuveni 39 % no Latvijā radītajām NH₃ emisijām nosēžas Latvijas teritorijā, bet 61 % Latvijā radīto NH₃ emisiju veido pārrobežu pārnesi. Lielākajā daļā Latvijas pārrobežu pārneses ieguldījums kopējā nosēdumu apjomā ir 60 - 80%. Virs 80 % pārrobežu piesārņojuma pārneses ieguldījums ir novērtēts Rietumkurzemes, Rīgas jūras līča piekrastes, Latvijas dienvidu teritorijās un austrumu robežai pieguļošajās teritorijās.

Daļiņas

Latvijas daļiņu emisiju avotu ieguldījums kopējā koncentrācijā ir attiecīgi aptuveni 47 % (PPM – primārās antropogēniskas izcelsmes daļiņas PM_2,5), 21 % (daļiņas PM_2,5), 29 % (daļiņas PM_rupjās⁵⁹) un 10 % (sekundāri neorganiskie aerosoli). Novērtētais dabisko avotu – jūras sāls un dabisko putekļu – relatīvais ieguldījums daļiņu piesārņojuma līmenī veido:

• daļiņu PM₁₀ gadījumā: 20 - 30 %; augstāks tas ir Latvijas piekrastes teritorijās (30 - 40 %), savukārt zemāks – lielāko pilsētu teritorijās (10 - 20 %);

• daļiņu PM_2,5 gadījumā: 10 - 20 %; zemāks (līdz 10 %) tas ir atsevišķās teritorijās Latvijas centrālajā daļā un lielāko pilsētu teritorijās.

12. attēls. Valstis un teritorijas, kurās notiek emisiju nosēšanās, %, 2020. gads

13. attēls. Valstu un teritoriju ieguldījums emisiju kopējo nosēdumu apjomā Latvijā, %, 2020. gads

2.4. Gaisa kvalitātes radītās ietekmes

Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē gan sabiedrības veselību, gan ekosistēmas, piemēram, samazinot bioloģisko daudzveidību noteiktās ekosistēmās un ietekmējot veģetācijas un kultūraugu augšanu. Gaisa piesārņojums ietekmē arī apbūvēto vidi, nodarot kaitējumu, piemēram, kultūras mantojumam. Nākamajās nodaļās sniegts īss situācijas un ietekmju raksturojums.

2.4.1. Gaisa kvalitāte un sabiedrības veselība

Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, īpaši pilsētās. Gaisa piesārņojums ir galvenais priekšlaicīgas nāves un saslimšanu iemesls, un tas ir vienīgais lielākais vides izraisīts risks veselībai Eiropā⁶⁰. Piesārņojums var izraisīt un pastiprināt tādas veselības problēmas kā elpceļu un sirds un asinsvadu slimības, plaušu vēža rašanās risku, 2. tipa cukura diabēta rašanos, kā arī nervu sistēmas attīstības un darbības traucējumus. Sirds slimības un insults ir visizplatītākie priekšlaicīgas nāves cēloņi, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu, kuriem seko plaušu slimības un plaušu vēzis. Paaugstinātai saslimstībai ir būtiska ietekme ne tikai uz dzīves kvalitāti, bet arī sociāli-ekonomiskajiem aspektiem, saistīta ar darba kavēšanu slimību dēļ un palielinātām veselības aprūpes pakalpojumu izmaksām, jo īpaši bērniem un veciem cilvēkiem, kā arī īslaicīgu piesārņojuma iedarbības efektu – elpceļu kairinājuma – dēļ pieaug medikamentu lietošanas un ārstu apmeklējuma biežums. Atsevišķi pētījumi liecina, ka gaisa piesārņojums ir arī kā viens no riska faktoriem, kas ir atbildīgs par aptuveni 3 % (1,65 miljoniem) demences gadījumu pasaulē⁶¹.

Aplēsts, ka daļiņu PM_2,5 piesārņojums 2021. gadā Latvijā ir izraisījis 14 300 zaudētus dzīves gadus un 1 400 priekšlaicīgas nāves gadījumus, NO₂ piesārņojums – 1 300 zaudētus dzīves gadus un 130 priekšlaicīgas nāves gadījumus, bet ozona piesārņojums – 750 zaudētus dzīves gadus un 70 nāves gadījumu⁶².

Attiecībā uz zaudētajiem dzīves gadiem uz 100 000 iedzīvotāju, 2021. gadā starp ES-27 valstīm Latvijai ir desmitā sliktākā pozīcija attiecībā uz daļiņu PM_2,5 piesārņojuma ietekmi, savukārt devītā labākā pozīcija attiecībā gan uz NO₂, gan ozona piesārņojuma ietekmi.

14. attēls. Zaudētie dzīves gadi, uz 100 000 iedzīvotāju, 2021⁶³

Lai raksturotu gaisa piesārņojuma ietekmi uz saslimstību, tiek izmantots rādītājs – veselīgas dzīves gadi, kas zaudēti invaliditātes/saslimstības dēļ (turpmāk - YLD, years lost due to disability). EVA ir publicējusi šī rādītāja novērtējumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju tām slimībām, kuras rada vislielāko slogu veselībai: išēmiskā sirds slimība (PM_2,5 piesārņojuma ietekme), hroniska obstruktīva plaušu slimība (PM_2,5 piesārņojuma ietekme), 2. tipa diabēts (kombinēta PM_2,5 piesārņojuma un NO₂ piesārņojuma ietekme)⁶⁴. Visos gadījumos saslimstība tiek vērtēta iedzīvotājiem vecumā no 25 gadiem.

Latvijai šie rādītāji 2021. gadā ir novērtēti attiecīgi:

• 39,8 zaudēti veselīgas dzīves gadi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju plaušu slimību dēļ (13 zemākais rādītājs ES-27 vidū),

• 29,6 zaudēti veselīgas dzīves gadi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju diabēta dēļ (septītais zemākais rādītājs ES-27 vidū),

• 3,8 zaudēti veselīgas dzīves gadi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju sirds išēmiskās slimības dēļ (septītais augstākais rādītājs ES-27 vidū).

Vērtējot bērnu saslimstību ar astmu (PM_2,5 piesārņojuma ietekme), Latvijas rādītājs – 30,7 zaudēti veselīgas dzīves gadi uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju vecumā zem 15 gadiem, ir 13 zemākais rādītājs ES-27 valstu vidū. Hospitalizācijas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem elpceļu slimību dēļ (tiek vērtēts iedzīvotājiem no 65 gadiem) 2021. gadā bija mazāk par 1 gadījumu (ozona paaugstinātas ekspozīcijas ietekme).

2.4.2. Gaisa kvalitāte un gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām

Gaisa piesārņojums var tiešā veidā ietekmēt veģetāciju un faunu, kā arī ūdens, augsnes kvalitāti un ar to saistīto ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti. Viskaitīgākie gaisa piesārņojuma veidi ekosistēmām ir ozons, NO_x un NH₃. Augstas piezemes (troposfēras) ozona koncentrācijas samazina veģetācijas, tajā skaitā mežu un lauksaimniecības kultūru, produktivitāti. Ar NO_x un NH₃ emisijām saistītie slāpekļa nosēdumi, kā arī ar SO₂ emisijām saistītie sēra nosēdumi paskābina augsni, upju un ezeru ūdeņus, tā radot dzīvnieku un augu dzīves un biodaudzveidības samazinājumu. Slāpekļa nosēdumi ienes augsnē un ūdeņos arī papildus barības vielas, tā veicinot eitrofikāciju, kā arī barības vielu pārmērība var izraisīt izmaiņas sugu daudzveidībā un veicināt jaunu invazīvo sugu ienākšanu.

EVA veiktais novērtējums ievieto Latviju to Eiropas valstu skaitā, kurās gaisa piesārņojumam ir zema ietekme uz veģetāciju, kā arī slāpekļa nosēdumu apjoms no atmosfēras ir salīdzinoši mazs. Latvijas situāciju raksturo šādi parametri⁶⁵:

• LFS 2020. gadā netika pārsniegts ekosistēmu aizsardzībai noteiktais NO_x kalendārā gada koncentrācijas kritiskais līmenis (30 µg/m³);

• lielākajā Latvijas teritorijas daļā slāpekļa nosēdumi 2020. gadā pārsniedza risku neradošo nosēdumu līmeni par 200 - 400 slāpekļa ekvivalenta vienībām uz vienu hektāru (otrais mazākais no sešiem pārsnieguma novērtējuma līmeņiem⁶⁶), Ziemeļvidzemei un Ziemeļkurzemei, izņemot to atsevišķas teritorijas, pārsnieguma līmenis ir novērtēts zem 200 slāpekļa ekvivalenta vienībām uz hektāru. Salīdzinoši augsts nosēdumu līmenis ir novērtēts vienīgi Rīgas aglomerācijai⁶⁷. Vienlaikus jāuzsver, ka, lai arī pārsnieguma līmenis ir zems, risku neradoša nosēduma līmeņa pārsniegums pastāv;

• Latvija ir to Eiropas valstu vidū, kurās 2020. gadā lauksaimniecības vai meža zemes netika pakļautas ozona ekspozīcijas līmenim, kas pārsniedz veģetācijas aizsardzībai noteikto ilgtermiņa mērķi⁶⁸.

2.4.3. Gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas

Vairākas gaisu piesārņojošās vielas ietekmē arī klimatu, un to potenciālā ietekme var ilgt, sākot no īsa perioda (mazāk par gadu) līdz pat vairākām gadu dekādēm. Piezemes ozons, kura veidošanā ieguldījumu sniedz NO_x, NMGOS un CH₄ emisijas un BC⁶⁹ ir vieni no šādiem piemēriem ar īsu dzīves laiku, kuri sniedz tiešu ieguldījumu globālās sasilšanas veicināšanā. Vienlaikus citām gaisu piesārņojošām vielām – organiskais ogleklis (kā cieto daļiņu sastāvdaļa), amonija jons NH₄⁺, sulfāti (SO₄^2-) un nitrāti (NO₃^-) – ir atdzesējošs efekts. Savukārt klimata pārmaiņas var izmainīt gaisa piesārņojuma veidošanos atmosfērā, to pārneses, izkliedes un nosēšanās procesus.

Lai gan CH₄ emisijām nav tiešas negatīvas ietekmes uz iedzīvotāju veselību, CH₄ ir viens no piezemes ozona prekursoriem un šo emisiju samazināšana var gan palēnināt klimata pārmaiņas, gan uzlabot gaisa kvalitāti, kā to uzsver ES Metāna emisiju samazināšanas stratēģija⁷⁰.

2.4.4. Gaisa kvalitāte un ietekme uz ēkām un pieminekļiem

Gaisa piesārņojums atstāj negatīvu ietekmi arī uz ēkām un pieminekļiem. Skābo nokrišņu ietekmē novērojama paātrināta korozija, novērojama arī daļiņu nosēšanās, dēdēšana un krāsu balēšana uz ēkām, pilsētvides materiālajām struktūrām, kultūras pieminekļiem. Risks zaudēt kultūrvēsturiskās liecības ir īpaši nozīmīgs.

Gaisa piesārņojums var būtiski ietekmēt akmens materiālus, ko izmanto ēkās, kā arī skulptūrās. Īpaši nozīmīga negatīva ietekme ir uz karbonātus (kaļķakmens, dolomīts, marmors) saturošiem materiāliem. Sēra un slāpekļa oksīdi, reaģējot ar gaisa sastāvā esošo ūdeni, rada skābes, kas spēj noārdīt akmens virsmu un pakāpeniski apdraudēt tās strukturālo integritāti. Skābju ietekme var arī apvienoties ar daļiņu, sāļu un smago metālu piesārņojuma ietekmi, izraisot tā saukto melno garozu (black crust), tādējādi ne tikai negatīvi ietekmējot akmens integritāti, bet arī akmens virsmu sākotnējo izskatu⁷¹.

3. Nākotnes prognozes bāzes scenārijā

3.1. Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi

Bāzes scenārijs ir izveidots, ņemot vērā uz 2024. gada 1. janvāri īstenotās rīcībpolitikas un pasākumus, kā arī pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumus. Bāzes scenārijā ir iekļauti pasākumi, kas ir daļēji iekļauti ar MK 2020. gada 16. aprīļa rīkojumu Nr. 197 "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam" apstiprinātajā "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-2030. gadam", kā arī citi pasākumi, kas tika apstiprināti pēc plāna spēkā stāšanās un kas tiek finansiāli atbalstīti no Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2021. - 2026. gadam, Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta, KPP, Taisnīgas pārkārtošanas teritoriālā plāna, KLP SP un valsts budžeta atbalsta programmām. Bāzes scenārijs ņem vērā arī visu spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas nosaka prasības emisiju samazināšanas tehnoloģiju piemērošanai konkrētos sektoros. Bāzes scenārijs enerģētikas un transporta sektoram atbilst NEKP 2030 attīstības bāzes scenārijam. Plāna 2. pielikumā atspoguļoti bāzes scenārija pasākumi, kas ilustrē pasākumus, kas ir jau apstiprināti un iekļauti spēkā esošos politikas plānošanas dokumentos vai kuru īstenošanai jau ir piešķirts atbilstošs finansējums.

3.2. Emisiju prognozes bāzes scenārijā

Prognozes līdz 2030. gadam ir aprēķinātas bāzes scenārijam, tas ir, scenārijam ar īstenotajām un pieņemtajām rīcībpolitikām un pasākumiem. Emisiju prognozes ir aprēķinātas, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas 2022. gadā izstrādāto makroekonomikas ilgtermiņa prognozi līdz 2050. gadam. Sagaidāmo demogrāfijas tendenču dēļ (iedzīvotāju skaita samazināšanās), ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. Emisiju izmaiņas ietekmē arī izmaiņas kurināmā patēriņā, dzīvnieku skaitā un citos faktoros, kas emisiju aprēķināšanā tiek saprasti kā aktivitātes lielumi un ietekmē emisiju daudzumu. Emisiju aprēķināšanai nepieciešamo aktivitāšu lielumu prognozes – kurināmā, degvielas, enerģijas patēriņš un citi attīstību raksturojoši lielumi, dažādos sektoros balstās pārsvarā uz NEKP 2030 bāzes⁷² scenārija informāciju.

Tā kā Direktīvā 2016/2284/ES ir noteikti emisiju samazināšanas mērķi laika posmam no 2020. līdz 2029. gadam un no 2030. gada, tad, pamatojoties uz šiem norādītajiem lielumiem, ir aprēķināta lineāra emisiju samazināšanas trajektorija, un aprēķinātās emisiju prognozes visam laika periodam tiek salīdzinātas ar šo lineāro emisiju samazināšanas trajektoriju.

Aprēķinātās kopējās NOx emisiju prognozes 2030. gadā ir par 13,7 % mazākas nekā 2022. gadā. Aprēķinātās NOx emisiju prognozes visā novērtējuma periodā ir mazākas par noteikto emisiju mērķi 2020. - 2029. gadam un 2030. gadam. Kopējās aprēķinātās SO2 emisijas 2030. gadā ir par 1 % mazākas nekā 2022. gadā. Bāzes scenārijā aprēķinātās kopējās SO2 emisijas laika periodā no 2020. -2029. gadam un 2030. gadā nodrošina noteikto emisiju mērķu izpildīšanu. Aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes 2030. gadam parāda palielinājumu pret 2022. gadu par 3 %. Prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu no 2020. līdz 2029. gadam un 2030. gadā. Prognozētās kopējās amonjaka emisijas 2030. gadā ir par 7 % mazākas nekā 2022. gadā. Aprēķinātās kopējās NH3 emisijas no 2025. līdz 2029. gadam un 2030. gadā nodrošina noteikto emisiju mērķu izpildīšanu. Vienlaikus laikā no 2020. līdz 2022. gadam konstatēti noteiktā mērķa pārsniegumi, kas norāda arī uz augstu mērķu nesasniegšanas risku nākotnē. Aprēķinātās kopējās PM2,5 emisiju prognozes 2030. gadā ir par 19 % mazākas nekā faktiskās emisijas 2022. gadā. Prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu no 2020. līdz 2029. gadam un 2030. gadā.

Emisiju prognožu aprēķināšanai tiek izmantoti dažādi pieņēmumi par aprēķināšanā izmantoto parametru attīstību ilgtermiņā. Sagaidāmo demogrāfijas tendenču dēļ (iedzīvotāju skaita samazināšanās līdz 2030. gadam), ekonomiskās izaugsmes noteicošais priekšnosacījums ir produktivitātes līmeņa paaugstināšana. Šie un arī dažādi citi faktori, tajā skaitā izvēlēto pasākumu īstenošanas sekmes un ietekmes, rada nenoteiktību par aprēķinātām emisiju prognozēm un līdz ar to noteikto mērķu neizpildīšanas riskus, ja aprēķinātās emisiju prognozes ir tuvu noteiktajam mērķim. Šāds risks konstatēts attiecībā uz NO_x, NMGOS, NH₃ un PM_2,5. Mērķa neizpildīšanas risku samazināšanai ir izstrādāti papildu pasākumi un tie ietverti mērķa scenārijā, kas raksturoti 4. nodaļā. Mērķa scenārijam ar papildu pasākumiem ir aprēķinātas emisiju prognozes un tādā veidā samazināta mērķa izpildīšanas NO_x, NMGOS, NH₃ un PM_2,5 emisijām nenoteiktība.

3.2.1. Slāpekļa oksīdu emisijas

Aprēķinātās kopējās⁷³ NO_x emisiju prognozes 2030. gadam parāda samazinājumu pret 2022. gadu. 2030. gadā aprēķinātās emisijas ir par 16,1 % mazākas nekā 2022. gadā. Galvenie emisiju avoti 2030. gadā ir transporta sektors (37,8 %), pakalpojumu sektors un mājsaimniecības (25,6 %), kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (17,2 %), enerģijas pārveidošanas sektors (9,8 %) un rūpnieciskie procesi (9,2 %).

Analizējot prognozēto emisiju izmaiņu tendences dažādos sektoros laika periodā no 2022. līdz 2030. gadam, var atzīmēt, ka visos minētajos galvenajos emisiju veidojošos sektoros, izņemot rūpnieciskos procesus, tiek prognozēts emisiju samazinājums. Pēc īpatsvara lielākajā NO_x emisiju avotu grupā transporta sektorā prognozēts, ka emisijas 2030. gadā samazināsies par 26,8 % pret 2022. gadu. Lielākais emisiju samazinājums tiek paredzēts autotransporta sektorā. Scenārijs paredz gan esošo automašīnu pakāpenisku nomaiņu uz efektīvākām fosilo degvielu izmantojošām automašīnām, gan arī elektrotransportlīdzekļu īpatsvara palielināšanos kopējā automašīnu skaitā. Otrs lielākais emisiju samazinājums tiek prognozēts enerģijas pārveidošanas sektorā (25,5 %), kur elektroenerģijas ražošanā tiek paredzēts plašāk izmantot vēja un saules enerģiju, aizvietojot dabasgāzes izmantošanu.

15. attēls. NOx emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā⁷⁴

Kā redzams 15. attēlā, NOx emisiju prognozes visā novērtējuma periodā ir mazākas par noteikto emisiju mērķi 2020.–2030. gadam. Visapdraudētākā mērķa izpildīšana ir laika posmā līdz 2025. gadam – to var ietekmēt emisiju palielināšanās enerģijas pārveidošanas sektorā liela apkures grāddienu skaita dēļ, kas var palielināt siltumenerģijas ražošanu katlu mājās un koģenerācijas stacijās.

3.2.2. Sēra dioksīda emisijas

Kopējās SO₂ emisijas 2030. gadā ir 2022. gada līmenī. Galvenie emisiju avoti 2030. gadā ir pakalpojumu sektors un mājsaimniecības (37,6 %), enerģijas pārveidošanas sektors (30,7 %) un kurināmā sadedzināšana rūpniecībā (26,1 %).

Tā kā bāzes scenārijā centralizētajā siltumapgādes sistēmā dabasgāze tiek aizvietota ar cieto biomasu (koksnes biomasa), tad 2030. gadā enerģijas pārveidošanas sektorā emisijas pieaug par aptuveni 2,8 %, salīdzinot ar 2022. gadu. Līdzīga tendence ir arī rūpniecības un būvniecības sektorā, kur aprēķinātās SO₂ emisijas 2030. gadā ir par 1 % lielākas nekā 2022. gadā. Turpretim pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās, pateicoties energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem ēkās, 2030. gadā emisijas samazinās par 5 %, salīdzinājumā ar 2022. gadu. Jāatzīmē, ka plānotie energoefektivitātes pasākumi dzīvojamās un publiskās ēkās, kas ir pieslēgtas CSAS, samazinās emisijas enerģijas pārveidošanas sektorā.

16. attēls. SO₂ emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā

Kā redzams 16. attēlā, bāzes scenārijā kopējās SO₂ emisijas visā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam nodrošina noteikto emisiju mērķu samazināšanas trajektorijas izpildīšanu.

3.2.3. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

NMGOS emisiju prognožu rezultāti parāda, ka laika periodā līdz 2030. gadam emisijas varētu samazināties par 11,6 %, salīdzinot ar 2022. gadu. Galvenais emisiju avots 2030. gadā ir šķīdinātāju un citu produktu izmantošana, kur dominē laku un krāsu izmantošana (58,3 %), kā arī kurināmā sadedzināšana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās (31 %). Transporta sektora devums kopējās emisijās ir 4,3 %, savukārt kurināmā sadedzināšanas rūpniecības sektorā devums ir 2,5 %.

Vislielākais prognozētais NMGOS emisiju samazinājums 2030. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, ir pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās, jo, pateicoties energoefektivitātes pasākumu īstenošanai publiskās un dzīvojamās ēkās, samazinās enerģijas patēriņš ēku apsildei. Papildu iespaidu atstāj arī sagaidāmā kurināmā izmantošanas aizvietošana ar elektroenerģiju atsevišķu pakalpojumu nodrošināšanai mājsaimniecībās. Emisiju prognožu atbilstību noteiktam mērķim perioda beigās lielā mērā noteiks emisiju no šķīdinātāju un citu produktu izmantošanas izmaiņu tendence.

17. attēls. NMGOS emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā

Kā redzams 17. attēlā, bāzes scenārijā kopējās NMGOS emisijas visā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam nodrošina noteikto emisiju mērķu samazināšanas trajektorijas izpildīšanu.

Tā kā emisiju prognozes uz 2030. gadu tikai par 5,5 % ir zemākas nekā noteiktais mērķis, mērķa neizpildīšanas riska samazināšanai, ir nepieciešams izstrādāt papildu pasākumus emisiju samazināšanai līdz droša riska robežai⁷⁵.

3.2.4. Amonjaka emisijas

NH₃ emisiju galvenais avots ir lauksaimniecības sektors, un tas prognozētajās 2030. gada emisijās sastāda apmēram 85 % no kopējām emisijām. Prognozētās kopējās amonjaka emisijas 2030. gadā ir par 7 % mazākas nekā 2022. gadā. Prognozētās lauksaimniecības sektora emisijas 2030. gadā ir par 7,3 % mazākas nekā 2022. gadā.

Emisiju prognozes ietekmē sagaidāmās lauksaimniecības sektora attīstības tendences (aktivitātes dati) un plānotie pasākumi lauksaimniecībā. Prognozes paredz, ka līdz 2030. gadam samazināsies NH₃ emisijas gan no kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām, gan no augkopības aktivitātēm. Aktivitāšu datu prognozes uzrāda, ka 2030. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, samazināsies slaucamo govju skaits par aptuveni 15 %, savukārt to produktivitāte minētajā laika periodā palielināsies par 23 %. Tiek prognozēts, ka sējumu platība 2030. gadā pieaugs par apmēram 4,3 %, salīdzinot ar 2020. gadu, un izmantoto minerālmēslu apjoms – par apmēram 2,3 %.

Būtisku amonjaka emisiju samazinājumu lopkopības sektorā rada bioloģiskās piena lopkopības īpatsvara palielināšana, kā arī pasākumi, kas vērsti uz videi draudzīgu kūtsmēslu apsaimniekošanu ārpus dzīvnieku novietnēm. Augkopības sektorā nozīmīgi ir visi pasākumi, kas samazina lietoto slāpekļa minerālmēslu daudzumu, ieskaitot slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanu un precīzu minerālmēslu lietošanu (plašāku aprakstu par lauksaimniecības sektora scenārijos ietvertajiem pasākumiem skatīt 4.1. nodaļā pasākumu 6. rīcības virzienā). Tā kā plānoto pasākumu KLP SP ietvaros ieviešana uzsākta no 2023. gada, tad pasākumu ietekme uz aprēķinātām emisiju prognozēm ir sagaidāma ne agrāk kā 2024. gadā.

18. attēls. NH₃ emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā

Kā redzams 18. attēlā, bāzes scenārijā kopējo NH₃ emisiju prognozes laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam mērķa izpildīšanas trajektoriju sasniedz tikai sākot ar 2024. gadu. Ņemot vērā emisiju prognožu nenoteiktību un to, ka emisiju prognozes uz 2025. gadu un 2030. gadu ir tikai par attiecīgi 3,9 % un 6,6 % zemākas nekā noteiktais mērķis, tad, lai samazinātu šī mērķa neizpildīšanas risku, ir nepieciešams izstrādāt papildu pasākumus emisiju samazināšanai līdz droša riska robežai.

3.2.5. Daļiņu PM_2,5 emisijas

Kopējās PM_2,5 emisiju prognozes 2030. gadā ir par 18,7 % mazākas nekā faktiskās emisijas 2022. gadā. Lielākais PM_2,5 emisiju avots 2030. gadā ir mājsaimniecības un pakalpojumu sektors – 53,9 %, kuros plaši tiek izmantotas mazas un vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas. Biomasas sadedzināšana mājsaimniecībās 2030. gadā veidos apmēram 95 % no kopējām šī minētā sektora emisijām.

Citi galvenie emisiju avoti ir enerģijas pārveidošanas sektors (18,7 %) ar plašu biomasas izmantošanu CSAS katlu mājās un koģenerācijas stacijās, kā arī kurināmā sadedzināšana rūpniecības un būvniecības sektorā (9,5 %), rūpnieciskie procesi (8,2 %) un transporta sektors (2,9 %).

Transporta sektorā 2030. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu, tiek prognozēta emisiju samazināšanās par 32,2 %. Emisiju samazinājums saistīts ar elektroautomašīnu skaita pieaugumu un iekšdedzes dzinēju automašīnu aizvietošanu ar tādām automašīnām, kas atbilst augstākām prasībām attiecībā uz kvēpu filtriem. Pakalpojumu un mājsaimniecību sektorā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi dzīvojamās un publiskās ēkās ļaus samazināt kurināmā patēriņu, un līdz ar to emisijas 2030. gadā ir par 28,6 % mazākas nekā 2022. gadā. Enerģijas pārveidošanas sektorā paredzētā vēja un saules enerģijas izmantošana elektroenerģijas ražošanai un īstenotie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ēkās, kas pieslēgtas CSAS, ļaus samazināt emisijas 2030. gadā par 13,6 %. Tajā pašā laikā emisijas rūpniecības sektorā pieaug par 12,2 % prognozētā biomasas kurināmā patēriņa pieauguma dēļ.

Izvēlētie pasākumi PM_2,5 emisiju samazināšanai dod ieguldījumu arī kvēpu emisiju samazināšanā, un tie pēc to devuma emisiju samazināšanā bāzes un mērķa scenārijā ir iedalāmi vairākās grupās. Vislielāko ieguldījumu no emisiju samazināšanas potenciāla viedokļa dod pasākumi, kas saistīti ar mājsaimniecībās izmantojošo biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz ekodizaina prasībām atbilstošām vai uz bezemisiju tehnoloģijām. Nākamajā grupā pēc ieguldījuma daļiņu emisiju samazināšanā ietilpst pasākumi, kas vērsti uz esošo biomasu izmantojošo sadedzināšanas iekārtu nomaiņu ar augstākām prasībām atbilstošām vai bezemisiju tehnoloģijām pakalpojumu, rūpniecības un enerģijas pārveidošanas sektoros (pārsvarā iekārtas ar jaudu no 0,2 MW līdz 20 MW). Visbeidzot, ieguldījumu daļiņu emisiju samazināšanā dos pasākumi, kas saistīti ar energoefektivitātes uzlabošanu ēkās un dīzeļdegvielu izmantojošo automašīnu nomaiņa ar ETL.

19. attēls. PM_2,5 emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā

Kā redzams 19. attēlā, tad prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu no 2020. līdz 2030. gadam.

Tā kā emisiju prognozes uz 2030. gadu ir par 10 % zemākas nekā noteiktais mērķis, ir nepieciešams izstrādāt papildu pasākumus emisiju samazināšanai līdz droša riska robežai.

3.2.6. Kvēpu – melnās ogles daļiņu emisijas

Direktīva 2016/2284/ES nosaka prasības aprēķināt un ziņot par BC emisijām, bet nav noteikts emisiju samazināšanas mērķis. BC emisijas ir saistāmas ar smalko daļiņu emisijām, un emisiju samazināšanas pasākumi ir jāvērš uz smalko daļiņu ar augstu kvēpu sastāvu samazināšanu.

Kopējās kvēpu emisijas 2030. gadā ir par 21 % mazākas nekā 2022. gadā. Galvenais emisiju avots 2030. gadā ir biomasas sadedzināšana mazajās iekārtās mājsaimniecībās, kā arī pakalpojumu sektorā (69,6 %). Biomasas sadedzināšana rūpniecības sektorā sastāda 10,6 % no kopējām emisijām, bet transporta sektors – 8,2 % no kopējām emisijām. Emisiju samazinājums mājsaimniecībās tiek sasniegts, īstenojot energoefektivitātes pasākumus ēkās un aizvietojot biomasas kurināmo ar bezemisiju tehnoloģijām (elektroenerģijas izmantošana). Transporta sektorā emisijas samazinās, pateicoties elektroautomašīnu plašākai izmantošanai un esošo dīzeļdegvielu izmantojošo automašīnu aizvietošanu ar tādām, kas atbilst augstākām vides prasībām.

20. attēls. Kvēpu daļiņu emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā, 2005.–2022. gads kt

3.3. Bāzes scenārija ietekme uz gaisa kvalitāti Latvijā

Izmantojot SHERPA modeli⁷⁶, ir novērtētas potenciālās NO₂, daļiņu PM₁₀ un daļiņu PM_2,5 gada vidējo koncentrāciju (µg/m³) izmaiņas, īstenojot bāzes scenārijā paredzētos pasākumus uz 2030. gadu.

Kā redzams 21. attēlā, bāzes scenārijā ietverto pasākumu īstenošanas rezultātā 2030. gadā lielākajā daļā Latvijas teritorijas sagaidāms neliels gada vidējo koncentrāciju samazinājums, kas nepārsniedz 0,5 µg/m³. Lielākā pozitīvā ietekme sagaidāma Rīgā (samazinājums līdz 2,7 µg/m³ NO₂, līdz 0,5 µg/m³ daļiņām PM₁₀ un līdz 1,4 µg/m³ daļiņām PM_2,5), kā arī Rīgas apkārtnē un pārējās Latvijas lielākajās pilsētās. Šāds piesārņojuma koncentrācijas samazinājums tieši pilsētās un Rīgas apkārtnē skaidrojams ar lielāku emisiju avotu koncentrāciju tajās, ko ietekmē gan iedzīvotāju blīvums, gan teritorijas saimnieciskās attīstības līmenis.

Īstenojot plānotos pasākumus, 2030. gadā nav prognozējami daļiņām PM₁₀ un daļiņām PM_2,5 noteikto gada robežlielumu cilvēka veselības aizsardzībai pārsniegumi, tomēr saglabājas esošo diennakts robežvērtību pārsniegumu iespējamība. Vienlaikus paredzamais samazinājums nav pietiekams, lai novērstu risku 2030. gadā pārsniegt Direktīvā 2024/2881 noteiktās diennakts un gada vidējās robežvērtības daļiņām PM₁₀ un daļiņām PM_2,5 lielākajās pilsētās. Savukārt tā kā NO₂ gadījumā pašlaik robežlieluma pārsniegumi novēroti tikai pie intensīvāk noslogotajām ielām, tad plānoto pasākumu ietekme vērtējama, modelējot piesārņojuma līmeņa izmaiņas pilsētas līmenī. Pārējā Latvijas teritorijā nav sagaidāms Direktīvā 2024/2881 NO₂ noteiktās gada vidējās robežvērtības pārsniegums.

21. attēls. Prognozētais koncentrācijas samazinājums 2030. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu – bāzes scenārijs

4. Plānotie risinājumi un nākotnes prognozes mērķa scenārijā

Lai gan bāzes scenārijā aprēķinātās emisiju prognozes NMGOS, NH₃ un PM_2,5 laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam ir mazākas par noteikto mērķa trajektoriju, pastāv augsti mērķa neizpildīšanas riski, ko ietekmē nenoteiktības, kas saistītas ar izmantotajiem pieņēmumiem aktivitāšu datu prognozēšanai, ieplānoto pasākumu ietekmēm uz emisiju samazināšanu un tehnoloģiju un tehnoloģisko paņēmienu pielietošanas iespējām. Tāpat jāņem vērā Direktīvā 2024/2881 ietvertie stingrākie gaisa kvalitātes normatīvi, kuru pārsniegšanas risks vērtējams kā augsts it īpaši lielākajās pilsētās.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, konstatēta nepieciešamība noteikt papildu pasākumus NMGOS, NH₃ un PM_2,5 emisiju samazināšanai nacionālā līmenī. Papildu pasākumu izvēles galvenie kritēriji ir to potenciāls emisiju samazināšanā, iepriekšējā pieredze līdzīgu pasākumu īstenošanā Latvijā, pasākumu pozitīvs devums citās politikas jomās. Šie pasākumi ir ietverti mērķa scenārijā, kuram aprēķinātas emisiju prognozes. Mērķa scenārija īstenošana samazina mērķa izpildīšanas NMGOS, NH₃ un PM_2,5 emisijām nenoteiktību. Detalizēts pamatojums papildu pasākumu izvēlei ir sniegts 4.1. nodaļā.

Galvenās mērķa scenārijā ietvertās pasākumu grupas PM2,5 emisiju samazināšanai mājsaimniecību sektorā ir turpināt finansiāli atbalstīt individuālo dzīvojamo māju pieslēgšanu efektīvām CSAS pilsētās, finansiāli atbalstīt tādu AER izmantošanu siltumapgādei mājsaimniecībās, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas vai rada tikai zemas emisijas un finansiāli atbalstīt maznodrošinātās mājsaimniecības veco neefektīvo cietā kurināmā, tostarp biomasas, sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz bezemisiju vai zemu emisiju iekārtām. Enerģijas pārveidošanas un rūpniecības sektorā pasākumi ir vērsti uz finanšu atbalsta programmu esošo un mazāk efektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz augstākām emisiju robežvērtību prasībām atbilstošām vai nulles emisiju iekārtām turpināšanu, kā arī emisiju kontroles pasākumiem. NMGOS emisiju samazināšanai mērķa scenārijā ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz sadzīves ķīmijas un citu ķīmisko produktu izmantošanu ar zemāku GOS saturu mājsaimniecībās, pakalpojumu sektorā un būvniecībā. Papildu ietekmi NMGOS emisiju samazināšanā dod arī plānotie pasākumi PM2,5 emisiju samazināšanai mājsaimniecībās. NH3 emisiju samazināšanai lauksaimniecības sektorā ir paredzēti pasākumi, kas ietver ureāzes inhibitoru lietošanu (karbamīdam) emisiju samazināšanai no izmantotās urīnvielas laukaugu mēslošanai, putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrādes paplašināšanu, kā arī bioloģiskās putnkopības paplašināšanu.

4.1. Papildus plānotie mērķa scenārija pasākumi⁷⁷

Papildus plānotie pasākumi nepieciešami, lai novērstu gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu 2020. - 2030. gadu periodam neizpildīšanas riskus un nodrošinātu atbilstību Direktīvā 2024/2881 ietvertajiem stingrākajiem gaisa kvalitātes normatīviem.

Detalizēts pārskats par finansējumu mērķa scenārija pasākumu veikšanai pievienots Plāna 3. pielikumā. Pasākumiem norādītais finansējuma avots ir indikatīvs, ņemot vērā, ka vēl nav vienošanās par pieejamo finansējumu, prioritātēm, atbalstāmajām investīcijām un to apjomiem nākošajā ES fondu plānošanas periodā pēc 2027. gada. Minētais pielikums sagatavota atbilstoši MK 2014. gada 2. decembra "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumos" 6. punktam, lai izpildītu ES tiesību aktos noteiktās prasības.

1. rīcības virziens - emisiju samazināšana no piesārņojošām darbībām

Nr.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots
M.1.1. apakšuzdevums: Piesārņojošo darbību78 kontrole
M.1.1.1.	Plašāk iesaistīt pašvaldības piesārņojošo darbību nosacījumu noteikšanā (pašvaldībās brīvprātīgi veicams pasākums)	Samazinās piesārņojošo darbību radītais gaisa piesārņojums sliktas gaisa kvalitātes riska teritorijās.	NOx NMGOS PM2,5 PM10 SO2	1) Izstrādāts Piesārņojošo darbību likumprojekts; 2) Spēkā stājušies pašvaldību saistošie noteikumi (ja nepieciešams un ja pašvaldība to uzskata par nepieciešamu)	1) KEM 2) pašvaldības79 (brīvprātīgi veicams pasākums)	1) Nav 2) KEM, VVD	1) 2026. -2027. gads 2) Pēc nepieciešamības līdz 2030. gadam	Esošā budžeta ietvaros
M.1.1.2.	Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par iespējām noteikt papildus vides prasības piesārņojošajām darbībām	Samazinās piesārņojošo darbību radītais gaisa piesārņojums un paaugstinātas pašvaldību spējas gaisa piesārņojuma ierobežošanas jomā	NOx NMGOS PM2,5 PM10 SO2	Izstrādātas vadlīnijas	KEM	Pašvaldības VVD	2026. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.1.1.3.	Veikt mērījumus piesārņojošo darbību operatoru iekārtās dažādās rūpniecības nozarēs un GOS emitējošās iekārtās	Samazinās rūpniecības sektora un GOS emitējošo iekārtu radītais gaisa piesārņojums.	NMGOS PM10 PM2,5 NOx	Veikti vismaz 100 mērījumi katru gadu	VVD	KEM	Pastāvīgi līdz 2030. gadam	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.1.2. apakšuzdevums: Veicināt rūpniecības objektu un publisko ēku pieslēgšanu pie efektīvas centralizētās siltumapgādes un bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanu
M.1.2.1.	Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes attīstību un veidiem Latvijas valstspilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām	CSAS un bezemisiju AER izmantošanas publiskajās ēkās, kā arī rūpniecības objektos īpatsvara pieaugums CSAS energoefektivitātes uzlabošana	PM2,5 NMGOS SO2 B(a)P	Spēkā stājušies pašvaldību saistošie noteikumi	Pašvaldības79	KEM	Divu gadu laikā pēc grozījumu Enerģētikas likuma un Gaisa aizsardzības regulējuma pieņemšanas	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.1.2.2.	Efektivizēt esošo atbalsta programmu izmantošanu, lai palielinātu efektīvu CSAS un bezemisiju AER īpatsvaru teritorijās ar sliktu gaisa kvalitāti	Teritorijās, kurās konstatētas gaisa kvalitātes problēmas uzlabojas esošā gaisa kvalitāte, jo palielinās bezemisiju AER un efektīvu CSAS izmantošana.	PM2,5 PM10 NOx B(a)P	Izstrādāti nosacījumi atbalsta sniegšanai, ietverot prasību valstspilsētās ievērot prioritāro siltumapgādes avotu kārtību	EM KEM IZM		2026.-2030. gads, atkarībā no konkrēto MK noteikumu izstrādes uzsākšanas laika	Esošā budžeta ietvaros
M.1.2.3.	Sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu publisko būvju un rūpniecības objektu pieslēgšanu efektīvai CSAS (jaunas programmas)	Veicināta rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšana efektīvai CSAS, tādā veidā samazinot emisijas, ko rada individuālo sadedzināšanas iekārtu izmantošana	PM2,5 B(a)P	1) Izstrādāti nosacījumi atbalsta sniegšanai pieslēgumiem plānoto atbalsta programmu īstenošanas noteikumos (attiecībā uz esošo ES fondu plānošanas periodu); 2) Izveidotas un īstenotas jaunas atbalsta programmas.	1) EM, KEM, VARAM, IZM 2) EM, VARAM, KEM	Pašvaldības	2030. gads	1) Esošā budžeta ietvaros; 2) Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.1.3. apakšuzdevums: Emisiju samazināšana sadedzināšanas iekārtās, tai skaitā centralizētajās siltumapgādes sistēmās un atkritumu sadedzināšanas iekārtās
M.1.3.1.	Nodrošināt MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām un atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikto prasību izpildi	Savstarpēji papildinošu darbību rezultātā tiek samazināts enerģētikas sektora radītais gaisa piesārņojums	PM2,5 PM10 NOx	1) Īstenota kontroles programma; 2) Īstenotas divas informēšanas kampaņas; 3) Veikta aptuveni 300 sadedzināšanas iekārtu (5-50 MW) piesārņojošo darbību atļauju pārskatīšana; 4) Emisiju mērījumu veikšana (vismaz 150 mērījumi katru gadu)	VVD	KEM	1) 2026.-2030. gads 2) 2026. un 2028. gads 3) 2026. un 2029. gads. 4) 2026.-2030.gads	1) Esošā budžeta ietvaros; 2) Skatīt Plāna 3.pielikumu; 3) Esošā budžeta ietvaros; 4) Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.1.3.2.	Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai sadedzināšanas iekārtās vai esošo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai uz videi draudzīgākām (jauna programma)	Samazinās uzņēmumos un valsts un pašvaldību iestādēs izmantoto sadedzināšanas iekārtu radītais gaisa piesārņojums. Mērķteritorija – valstspilsētu un novadu pilsētu teritorijas. Mērķgrupa - Siltumapgādes sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji, publiskās ēkas un ražošanas sektora uzņēmumi.	PM2,5 PM10 NMGOS NOx BC	1) Izstrādāti nosacījumi atbalsta turpināšanai KPP 2.1.1 SAM pasākumu ietvaros; 2) Jauna atbalsta programmas tiek īstenotas	KEM EM		2028.–2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.

M.1.1.1. Plašāk iesaistīt pašvaldības piesārņojošo darbību nosacījumu noteikšanā

Pasākuma izvēles pamatojums: Pašvaldību gaisa kvalitātes plānu izstrādes ietvarā ir konstatēta nepieciešamība deleģēt pašvaldībām lielākas tiesības gaisa aizsardzības rīcībpolitikas noteikšanā pašvaldību līmenī, it īpaši valstspilsētās, kas sniegtu iespēju efektīvi ierobežot gaisa piesārņojumu teritorijās ar paaugstinātu gaisa piesārņojuma līmeni.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi:

1) Deleģēt pašvaldībām tiesības saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu izdot saistošos noteikumus vai izdot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus (pie nosacījuma, ka ir veikta gan sabiedrības, gan iesaistīto pušu, piemēram, VVD informēšana), kas noteiktās teritorijās nosaka ierobežojumus piesārņojošo darbību veikšanai (piesārņojoša darbība ir darbība, kuras veikšanai nepieciešama A kategorijas vai B kategorijas atļauja, vai C kategorijas darbības reģistrācija), prasības par papildu pasākumu veikšanu vai stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni un monitoringa veikšanu kā to noteicis MK. Šādas papildus prasības var izvirzīt arī attiecībā uz atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām, ja attiecīgā pašvaldība to uzskata par pamatotu un nepieciešamu sabiedrības veselības un vides aizsardzības nodrošināšanai.

2) Pašvaldību saistošo noteikumu izstrāde un pieņemšana.

M.1.1.3. Veikt mērījumus piesārņojošo darbību operatoru iekārtās dažādās rūpniecības nozarēs un GOS emitējošās iekārtās

Pasākuma izvēles pamatojums: Iepriekšējos gados veiktie emisiju kontroles rezultāti (augstais identificēto neatbilstību skaits) apliecina, ka piesārņojošo darbību kontrole ir nepietiekama, bet vienlaikus norāda arī uz to, ka šāda kontrole veicina uzlabojumu veikšanu piesārņojošās darbībās, kas rezultējas ar atbilstību vides prasībām. Mērījumus būtu jāveic tām gaisu piesārņojošām vielām, kurām ir noteikti emisiju robežlielumi vai emisiju limiti.

M.1.2.1. Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes attīstību un veidiem Latvijas valstspilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām

Pasākuma izvēles pamatojums: Līdz šim Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta, ES struktūrfondu ietvaros arī mājsaimniecībām un centralizētās siltumapgādes sistēmas operatoriem ir bijis pieejams finansējums ēku renovācijai un apkures iekārtu nomaiņai, vienlaikus, kā apliecina dati, gaisa piesārņojuma emisiju apjoms un arī enerģijas galapatēriņš šajā sektorā nesamazinās pietiekami strauji. Līdz ar to secināms, ka, nenosakot pienākumus, bet piedāvājot tikai atbalsta programmas un finansējumu, netiek sasniegti iepriekš noteiktie mērķi. Pašvaldībām ar 2024. gada Enerģētikas likuma grozījumiem piešķirtas tiesības saistošajos noteikumos noteikt siltumapgādes veidus pašvaldību teritorijā vai to daļās, kas nodrošinās gaisa kvalitātes uzlabošanu pašvaldību teritorijās un valstī kopumā. Pašvaldības saistošajos noteikumos nosakot ierobežojumus attiecībā uz siltumapgādes veidiem, kuru var izvēlēties jaunbūvēs vai renovētajās ēkās, sasniegs Enerģētikas likuma leģitīmo mērķi – veicinās enerģijas efektīvu izmantošanu, vietējo AER un samazinās enerģētikas ietekmi uz vidi.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi:

Valstspilsētu pašvaldības atbilstoši deleģējumam:

1) Veic izvērtējumu par saistošo noteikumu pārskatīšanas vai izstrādes nepieciešamību;

2) Izstrādā jaunus vai veic grozījumus esošajos saistošajos noteikumos, nosakot pamatotus ierobežojumus attiecībā uz siltumapgādes veidiem. Nosakot ierobežojumus jaunu fosilā kurināmā iekārtu uzstādīšanai, vienlaikus jāizvērtē šī lēmuma radītā ietekme uz gaisa kvalitāti dažādās teritorijās (veicot gaisa kvalitātes modelēšanu) un jāparedz atbilstoši atbalsta pasākumi.

M.1.2.2. Efektivizēt esošo atbalsta programmu izmantošanu, lai palielinātu efektīvu CSAS un bezemisiju AER īpatsvaru teritorijās ar sliktu gaisa kvalitāti – minētais pasākums aktuāls teritorijās, kurās ir problēmas ar smalko daļiņu PM₁₀ un PM_2,5, kā arī B(a)P radīto piesārņojumu.

M.1.2.3. Sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu publisko būvju un rūpniecības objektu pieslēgšanu efektīvai CSAS (jaunas programmas)

Pasākumu (M.1.2.2. un M.1.2.3.) izvēles pamatojums: Nosakot konkrētus ierobežojumus siltumapgādes veida izvēlē (M.1.2.2. pasākums), tas var radīt papildu izmaksas privātpersonām, tāpēc nepieciešams nodrošināt iespēju robežās atbalsta programmas gan individuālās apkures iekārtu modernizēšanai un nomaiņai uz videi draudzīgāku siltumapgādes veidu, gan pieslēgumiem pie efektīvas CSAS. Vienlaikus, lai mazinātu biomasas izmantošanas palielinājuma nelabvēlīgo ietekmi uz gaisa kvalitāti, teritorijās, kurās konstatētas gaisa kvalitātes problēmas, finansiāls atbalsts būtu sniedzams, ievērojot prioritāro siltumapgādes avotu kārtību, tādā veidā neradot papildu emisijas un nepasliktinot gaisa kvalitāti teritorijās ar sliktu gaisa kvalitāti. Tāpat atbalstāma būtu plašāka pāreja uz efektīvas CSAS izmantošanu, kas rada labvēlīgu ietekmi uz gaisa kvalitāti.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi:

1) Valsts programmās, kas sniedz atbalstu pārejai uz AER izmantošanu publiskajās ēkās un uzņēmējdarbības objektos, tiek noteikts, ka teritorijās, kur pārsniegti AgPNS, prioritāri tiek finansiāli atbalstīta pieslēgšanās pie efektīvas CSAS, novērtējot pieslēgšanas ekonomiskās, tehniskās un juridiskās iespējas, un bezemisiju siltumapgādes tehnoloģisko risinājumu izmantošana.

2) Finansiāls atbalsts tiek sniegts, ievērojot prioritāro siltumapgādes avotu izvēles kārtību, kas respektē gaisa kvalitātes aizsardzības mērķus un atbilst pašvaldību saistošos noteikumos noteiktajai kārtībai (M.1.2.2. un M.3.3.3.). Par investīcijām atbildīgajai iestādei, ņemot vērā potenciālos finansējuma saņēmējus, investīciju tvērumu un mērķus, kā arī administratīva sloga mazināšanas aspektus, izstrādājot investīciju atbalsta pasākumus, būtu jāparedz atbilstoši finansējuma piešķiršanas kritēriji un iespējamās atkāpes.

M.1.3.1. Nodrošināt MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām (tai skaitā, atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām) noteikto prasību izpildi

Pasākuma izvēles pamatojums: Līdz šim īstenotās sadedzināšanas iekārtu kontroles programmas ir uzrādījušas augstu neatbilstību skaitu. Vienlaikus lielākā daļa no operatoriem ir tālākajā darbībā spējuši nodrošināt atbilstību normatīviem, kas parāda efektīvas kontroles darbību nepieciešamību.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi:

1) Īstenot izstrādāto sadedzināšanas iekārtu operatoru kontroles programmu 2024. - 2030. gadam, īpašu uzmanību pievēršot tām teritorijām, kurās tiek pārsniegti AgPNS gan attiecībā uz mazajām, gan arī vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām. Minētās kontroles attiecināmas arī uz atkritumu sadedzināšanas iekārtām (ja tādas nākotnē tiks uzstādītas).

2) Īstenot operatoru informēšanas kampaņu (iekārtām līdz 1 MW) par nosacījumiem, kuri būs spēkā no 2027. gada 1. janvāra un esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu (1 – 5 MW) operatoru

3) s kampaņu par nosacījumiem, kuri būs spēkā no 2030. gada 1. janvāra;

4) Veikt aptuveni 300 sadedzināšanas iekārtu (5 - 50 MW) piesārņojošo darbību atļauju pārskatīšanu;

5) veikt vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu emisiju mērījumus (vismaz 150 mērījumi katru gadu) un operatoru iesniegto mērījumu pārbaudes. Minētās prasības attiecināmas arī uz atkritumu sadedzināšanas iekārtām (ja tādas nākotnē tiks uzstādītas).

M.1.3.2. Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai sadedzināšanas iekārtās

Pasākuma izvēles pamatojums: MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām paredz emisiju robežvērtību izmaiņas sadedzināšanas iekārtām laika periodā līdz 2030. gadam. Lai nodrošinātu atbilstību stingrākām emisijas robežvērtībām, prasībām neatbilstošu sadedzināšanas iekārtu operatoriem būs jāveic tehniski uzlabojumi, kam būtu nepieciešams finansiāls atbalsts.

2. Rīcības virziens - energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un bezemisiju AER izmantošanas veicināšana

Nr.p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots
M.2.1.	Sniegt finansiālu atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un bezemisiju AER tehnoloģiju ieviešanai valsts un pašvaldību ēkās un uzņēmējdarbībā (jauna programma)	Samazinās emisijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanas un bezemisiju AER izmantojošu iekārtu ieviešanas rezultātā	PM2,5 PM10 NMGOS NOx	1) Izstrādāti jauno atbalsta programmu nosacījumi; 2) Tiek īstenotas jaunās atbalsta programmas	EM VARAM	KEM	1) 2027. gads 2) 2028.-2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.

3. Rīcības virziens – emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā un mazajos uzņēmumos, kas netiek regulēti valsts līmenī⁸⁰

Nr.p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots
M.3.1. apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas un bezemisiju un zemu emisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanu
M.3.1.1.	Jaunajās atbalsta programmās īstenot principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu"	Teritorijās, kurās konstatētas gaisa kvalitātes problēmas, finansiāls atbalsts tiek sniegts ievērojot prioritāro siltumapgādes avotu kārtību un pašvaldību saistošo noteikumu prasības, tādā veidā neradot papildus emisijas un nepasliktinot gaisa kvalitāti problemātiskajās teritorijās	PM2,5 PM10 NMGOS SO2 B(a)P	Izstrādāti jaunu atbalsta programmu un paredzēt tajā šādus nosacījumus, tostarp: 1) prioritāri finansējumu iezīmējot bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijām; 2) tiek ievērota valstspilsētās noteiktā prioritārā siltumapgādes avotu kārtība.	EM KEM VARAM		līdz 2030. gadam	Esošā valsts budžeta ietvaros
M.3.1.2.	Sniegt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām veco neefektīvo biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai, kā arī ēku pieslēgšanai pie efektīvas CSAS (jauna programma)	Samazinās apkures radītās emisijas. Atbalsts prioritāri sniedzams – valstspilsētās un teritorijās ar gaisa kvalitātes problēmām	PM2,5 PM10 BC	1) Izstrādāti jauno atbalsta programmu nosacījumi; 2) Jaunās atbalsta programmas tiek īstenotas	KEM EM		1) 2027. gads 2) 2027.-2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.3.1.3.	Pašvaldību līmenī veicināt un motivēt iedzīvotājus veikt apkures iekārtu nomaiņu, izmantojot fiskālās politikas instrumentus	Pašvaldības piemēro nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi uz noteiktu laiku, ja: 1) dzīvojamās ēkas pārbūves vai atjaunošanas rezultātā līdz noteiktam līmenim tiek paaugstināta ēkas energoefektivitāte; 2) tiek veikta esošo mājsaimniecībās izmantoto sadedzināšanas iekārtu nomaiņa uz bezemisiju apkures sistēmām Papildus pašvaldību finansējuma piešķiršana (pašvaldību brīvprātīga aktivitāte)	PM2,5 PM10 NMGOS	Pašvaldības ir noteikušas nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus	Pašvaldības79		2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.3.1.4.	Sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām81 veco neefektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai (jauna programma)	Samazinās emisijas, vecu un neefektīvu biomasas un ogles kurināmo izmantojošo iekārtu nomaiņas rezultātā	PM2,5 BC NMGOS BC	1) Definētas atbalstāmās aktivitātes un izstrādāts priekšlikums atbalsta instrumentam (investīciju) granta veidā; 2) Atbilstošie nosacījumi iekļauti atbalsta programmu MK īstenošanas noteikumos un īstenotas atbalsta programmas; 3) Uzlabotas pašvaldības darbinieku zināšanas un prasmes; 4) Veikti informēšanas pasākumi; 5) Sniegta tehniskā palīdzība atbalsta saņēmējiem un izstrādāti ekonomiski ilgtspējīgi projekti.	KEM	Pašvaldības	1) 2026. gads 2) 2026. gads-2030. gads 3) – 5) 2026.-2030. gads (programmu īstenošana periods)	1) esošā budžeta ietvaros; 2) Skatīt Plāna 3.pielikumu; 3) – 5) Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.3.2. apakšuzdevums: apkures iekārtu uzskaite
M.3.2.1.	Pilnveidot cietā kurināmā apkures iekārtu un katlu tirgus uzraudzību	Samazinās radītās emisijas, uzstādot tikai tādas jaunās iekārtas, kuras atbilst Regulu prasībām. Iekārtu tirdzniecības vietās patērētājam ir pieejama informācija par iekārtu atbilstību Regulu 2015/1185/ES un 2015/1189/ES prasībām.	PM2,5 PM10	1) izstrādāta sadedzināšanas iekārtu tirgotāju kontroles programma 2025.-2030. gadam; 2) īstenota iekārtu pircēju un tirgotāju informēšanas kampaņa; 3) veikti tirgotāju kontroles pasākumi.	Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (tirgus uzraudzības iestāde)		1) 2026. gads 2) 2026. gads, 2028. gads, 2030. gads 3) 2026.-2030. gads	1) Esošā budžeta ietvaros. 2) Skatīt Plāna 3.pielikumu; 3) Esošā budžeta ietvaros
M.3.2.2.	Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas papildināšana ar informāciju par mājsaimniecībās un mazajos uzņēmumos82 izmantotajām apkures iekārtām	Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek uzkrāta informācija par mājsaimniecībās un mazajos uzņēmumos esošo apkures iekārtu veidiem, tajās izmantoto kurināmā veidu un iekārtu vecumu, kas ļautu tālāk plānot pasākumus šī avota radītā piesārņojuma novēršanai un piesārņojuma avotu novērtēšanai.	PM2,5 PM10 NOx	1) Veiktas izmaiņas MK 2012.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", paredzot Valsts zemes dienestam tiesības un pienākumu iekļaut reģistrā informāciju par būvēs/telpās izmantotajām apkures iekārtām no valsts, pašvaldību, inženierkomunikāciju turētāju, apsaimniekošanas vai komunālo pakalpojumu sniedzēju un citu iestāžu sniegtās informācijas. 2) Veiktas izmaiņas MK 2023.gada 7. marta noteikumu Nr.116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 7.pielikumā, precizējot par apkures iekārtu veidiem un izmantoto kurināmo sniedzamās informācijas detalizāciju. 3) Veikti papildinājumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, lai nepieciešamajā detalizācijas pakāpē uzkrātu informāciju par būvēs/telpu grupās izmantotajiem apkures veidiem, apkures iekārtu vecumu un izmantotajiem kurināmā veidiem. 4) Pakāpeniski ievākta un reģistrēta informācija par esošajām un jaunajām būvēm. Informācijas apmaiņa starp pašvaldībām un Valsts zemes dienestu, lai papildinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju. 5) Analizēta citu valstu pieredze un izvērtētas iespējas izmantot CSP ievāktos datus par mājsaimniecībās izmanotajām apkures iekārtām gaisa kvalitātes novērtēšanas vajadzībām. Nepieciešamības gadījumā ierosinātas izmaiņas Statistikas likumā vai saņemta atļauja datu izmantošanai no aptaujātās privātpersonas.	1) - 4) Valsts zemes dienests Tieslietu ministrija KEM 5) CSP	Rīgas dome Liepājas dome Rēzeknes dome Centrālā statistikas pārvalde Vides investīciju fonds, CFLA, EM (par iekārtām, kas nomainītas ar ES fondu vai citu instrumentu atbalstu)	1) 2026. gads 2) 2026. gads 3) 2027.gads 4) sākot no 2027.gada 5) 2026.–2027. gads	Esošā budžeta ietvaros
M.3.3. apakšuzdevums: Tiesiskā regulējuma izveide/pilnveidošana un ieviešana
M.3.3.1.	Pilnveidot gaisa aizsardzības tiesisko regulējumu, uzlabojot esošo pieeju apkures radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai, maksimāli koncentrējoties uz teritorijām ar būtiskām gaisa kvalitātes problēmām.	Pašvaldības tiek pilnvarotas savā administratīvajā teritorijā izdot saistošos noteikumus, lai nodrošinātu gaisa kvalitātes prasību ievērošanu un efektīvu apkures radītā gaisa piesārņojuma samazināšanu	PM2,5 PM10 NMGOS SO2 B(a)P	Izstrādāts atbilstošs regulējums	KEM		2026. gads	Esošā budžeta ietvaros
M.3.3.2.	Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par iespējām piemērot Enerģētikas likumā un Gaisa aizsardzības regulējumā ietverto deleģējumu par apkures iekārtu izvēles ierobežošanu, lai nodrošinātu saskaņotu gaisa kvalitātes, klimata un enerģētikas mērķu izpildi	Uzlabojas gaisa kvalitātes pilsētās un paaugstinās pašvaldības spējas gaisa piesārņojuma ierobežošanas jomā (saistīts ar M.3.5.3.pasākumu)	PM2,5 PM10	Izstrādātas vadlīnijas	KEM	Latvijas Pašvaldību savienība LLPA Pašvaldības	2026. gads (gada laikā pēc grozījumu Enerģētikas likumā un Gaisa aizsardzības regulējuma pieņemšanas)	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.3.3.3.	Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes attīstību un veidiem maksimāli koncentrējoties uz Latvijas valstspilsētās ar būtiskām gaisa kvalitātes problēmām. (Saistīts ar M.1.2.1. pasākumu)	CSAS un bezemisiju AER izmantošanas īpatsvara pieaugums. Tiek veicināta tādu individuālo un lokālo siltumapgādes iekārtu un tādu kurināmā veidu izmantošana, kas rada mazāku gaisa piesārņojumu.	PM2,5 PM10 NMGOS SO2 B(a)P	Pašvaldības ir izstrādājušas un apstiprinājušas attiecīgos saistošos noteikumus. Noteikumi ir saskaņoti ar KEM.	Pašvaldības, kuru teritorijā ir atļauto gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi vai kur ir augsts risks tos pārsniegt. Atbilstoši 2024. gada situācijai - Rīga, Liepāja, Rēzekne79		2026. gads (gada laikā pēc grozījumu Enerģētikas likumā un Gaisa aizsardzības regulējuma pieņemšanas)	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.3.3.4.	Pilnveidot būvniecības jomas regulējumu, pastiprinot prasības individuālās apkures iekārtām, kas darbojas ar cieto kurināmo un atrodas teritorijās ar sliktu gaisa kvalitāti	Normatīvajā regulējumā83 noteikts pieļaujamais emisiju līmenis apkures iekārtām, kas nodrošināms ēku atjaunošanas vai pārbūves gadījumā, kā arī noteikti ierobežojumi ēkas centrālapkures ierīču, kas darbojas ar cieto biomasu, uzstādīšanai un krāsns apkures saglabāšanai, pamatojoties uz gaisa kvalitāti (daļiņu PM10, PM2,5 un B(a)P piesārņojuma līmeni) konkrētajā pašvaldībā	PM2,5 PM10 NOx	1) Veikts pētījums un sagatavoti priekšlikumi grozījumiem MK noteikumos Nr. 310 (16.06.2015.) 2) Veikti atbilstoši grozījumi.	1) KEM 2) EM	1) EM	2027.–2028. gads	1) Skatīt Plāna 3.pielikumu. 2) Esošā budžeta ietvaros.
M.3.3.5.	Pilnveidot prasības ēku energoefektivitātes jomā	Normatīvajā regulējumā ietvertas prasības apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai jaunbūvēs, pārbūvējamās vai atjaunojamās ēkās.	PM2,5 PM10 NOx	1) Veikts pētījums par apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanas iespējām un sagatavoti priekšlikumi iespējamajām regulējuma izmaiņām; 2) Sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Ēku energoefektivitātes likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos.	1) KEM 2) EM	1) EM	2027.–2028. gads	1) Skatīt Plāna 3.pielikumu; 2) Esošā budžeta ietvaros

M.3.1.1. Izstrādāt jaunas atbalsta programmas, kas veicina bezemisiju AER izmantošanu un efektīvas CSAS pieslēgumu ierīkošanu dzīvojamām ēkām teritorijās, kur pārsniegti AgPNS jaunajam ES fondu plānošanas periodam

Lai kopumā valstī, pārejot no fosilā kurināmā izmantošanas uz tāda AER izmantošanu kā biomasa, neradītu būtiski negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību, pasākums paredz veicināt bezemisiju AER izmantošanu un efektīvas CSA pieslēgumu ierīkošanu dzīvojamām ēkām teritorijās, kur pārsniegti AgPNS. Izstrādājot atbilstošās atbalsta programmas būtu jāveic atbilstošs sociālās ietekmes izvērtējums un jāizstrādā atbalsta programmas, kuras būtu pieejamas sabiedrības daļai ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kā arī jāievēro universāla, bet sociāli diferencēta atbalsta sniegšanas pieeja.

Par investīcijām atbildīgajai iestādei, ņemot vērā potenciālos finansējuma saņēmējus, investīciju tvērumu un mērķus, kā arī administratīva sloga mazināšanas aspektus, izstrādājot investīciju atbalsta pasākumus, būtu jāparedz atbilstoši finansējuma piešķiršanas kritēriji un iespējamās atkāpes.

M.3.1.2. Sniegt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām veco neefektīvo biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai un bezemisiju AER izmantošanai siltumapgādē

Pasākumu (M.3.1.1. un M.3.1.2.) izvēles pamatojums: Lai nodrošinātu atbilstošu gaisa kvalitāti ir svarīgi veicināt esošo veco biomasu izmantojošo apkures katlu nomaiņu uz jaunākām tehnoloģijām, kas rada zemāku gaisa piesārņojumu vai to nerada vispār. Finansējuma sadalījums par labu bezemisiju tehnoloģijām būtu iekļaujams perspektīvo atbalsta programmu īstenošanas noteikumos, tādējādi radot pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti. Tāpat jaunizstrādājamos MK noteikumos iekļaujama prasība, ka atbilstoši principam "nenodarīt būtisku kaitējumu" finansiāls atbalsts tiek sniegts, ievērojot pašvaldību saistošo noteikumu prasības un prioritāro siltumapgādes avotu kārtību teritorijās, kur pārsniegti AgPNS, izvērtējot prioritārās kārtības ekonomisko un tehnisko iespējamību. Rekomendējama šāda prioritārā kārtība:

1. prioritāte - pieslēguma izveidošana efektīvai CSAS un siltummezgla izveide vai bezemisiju AER tehnoloģiju uzstādīšana,

2. prioritāte - biomasas apkures katlu uzstādīšana (atbalsts tiek sniegts tikai tajās teritorijās, kur nav gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumu).

Izstrādājot atbilstošās atbalsta programmas būtu jāveic atbilstošs sociālās ietekmes izvērtējums un jāizstrādā atbalsta programmas, kuras būtu pieejamas sabiedrības daļai ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kā arī jāievēro universāla, bet sociāli diferencēta atbalsta sniegšanas pieeja.

M.3.1.3. Veicināt un motivēt iedzīvotājus veikt apkure iekārtu nomaiņu, izmantojot fiskālās politikas instrumentus

Pasākuma izvēles pamatojums: Analizējot esošo situāciju, ir identificēti vairāki šķēršļi, kas kavē vai attur iedzīvotājus veikt esošo apkures iekārtu nomaiņu. Šķēršļus var iedalīt vairākās grupās: tehniskie (iekārtu tehniskais dzīves laiks nav izsmelts, nepieciešama ēkas/telpas/apkures sistēmas pārbūve), ekonomiskie (salīdzinoši ierobežoti resursi mājokļa uzlabošanai, nav pārliecības par ekonomiskajiem ieguvumiem), institucionālie šķēršļi (iedzīvotāji uzskata, ka aizpildīt projekta pieteikumu ir sarežģīti, tostarp jāpievieno daudzi papildu dokumenti, nav īstenoti sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumi) un motivācijas trūkums (zems iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka klimata pārmaiņas vai gaisa piesārņojums ir nozīmīga problēma, trūkst informācijas par pieejamām atbalsta programmām). Veiktā analīze apliecina, ka, izmantojot fiskālās un atbalsta politikas instrumentus un nodrošinot pietiekamu sabiedrības informētību, ir iespējams veicināt un motivēt iedzīvotājus veikt apkures iekārtu nomaiņu uz videi draudzīgākām iekārtām. Tā, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums par daudzdzīvokļu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu jau ir noteikts virknē Latvijas pašvaldību un ir pēc būtības uzskatāms par labo praksi. Pasākums paredz nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piemērošanas paplašināšanu. Izstrādājot motivēšanas pasākumus būtu jāveic atbilstošs sociālās ietekmes izvērtējums, kā arī jāievēro universāla, bet sociāli diferencēta atbalsta sniegšanas pieeja.

M.3.1.4. Sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām veco neefektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai

Pasākuma izvēles pamatojums: Īstenojot esošās atbalsta programmas, nav sasniegta efektīva enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību iesaiste. Ir nepieciešams būtiski palielināt pašvaldības lomu šīs mērķgrupas iesaistē un motivēšanā, paredzot sadarbību ar pašvaldību. Sadarbības formas ir jāizstrādā atbilstoši konkrētās atbalsta programmas specifikai. Tāpat atbalsts minētajām mājsaimniecībām būtu sniedzams (investīciju) granta veidā, konkrētu iepriekš definētu atbalsta pasākumu īstenošanai.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi:

Atbalsta saņēmējam būtu jāsniedz (investīciju) grants šādu pasākumu īstenošanai:

• būvdarbu veikšana dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās, lai sasniegtu tehniskajā palīdzībā noteikto energoefektivitātes līmeni

• apkures sistēmas ar sildelementiem pilnīga atjaunošana, pārbūve vai izveide

• jaunas ūdens sildīšanas iekārtas iegāde un uzstādīšana

• bezemisiju siltumenerģijas tehnoloģisko iekārtu iegāde un uzstādīšana, lai nodrošinātu siltumenerģijas ražošanu no AER

• koksnes biomasas apkures katla iegāde, kas atbilst Regulas 2015/1189/ES prasībām

• Citi pasākumi, ja tie nepieciešami dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanai un apkures sistēma pārveidei.

Investīciju atbalsta līmenis enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām būtu jānodrošina vismaz 90 % apmērā. Mājsaimniecības pašas ieguldījums ir nosakāms robežās 0-10%, atkarībā no mājsaimniecības ienākuma līmeņa. Kopējo investīciju sadalījumu būtu lietderīgi noteikt kā: 80 % - valsts atbalsts, 10 – 20 % - pašvaldības atbalsts, 0 – 10 % - mājsaimniecības ieguldījums, atkarībā no ienākumu līmeņa.

Lai nodrošinātu efektīvu pieejamā atbalsta informēšanu būtiski ir nodrošināt atbilstošu tehnisko palīdzību enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām (tehniskā palīdzība ir pakalpojumu kopums, kura ietvaros tiek izstrādāts dzīvojamās mājas energoefektivitātes novērtējums (energoaudits), cita dzīvojamās mājas atjaunošanai nepieciešamā dokumentācija, sagatavota visa nepieciešamā dokumentācija jauno apkures tehnoloģiju ieviešanai, nodrošināta uzraudzība un sniegtas nepieciešamās konsultācijas).

Šī pasākuma ietvaros veicami šādi uzdevumi:

• Atbalsta programmā ir jāparedz tehniskās palīdzības finansējums pašvaldībām pašvaldības darbinieku spēju veidošanai, enerģētiskās nabadzības riskam pakļauto mājsaimniecību informēšanai un motivēšanai pieteikties atbalsta programmai un citiem pašvaldības organizētiem pasākumiem.

• Lai nodrošinātu ekonomisko ilgtspēju, pirms investīciju pasākuma īstenošanas atbalsta saņēmējam jāsniedz tehniskā palīdzība, lai noteiktu, vai ir sagaidāms kurināmā vai elektroenerģijas izmaksu palielinājums, uzstādot jaunas AER iekārtas. Tehniskās palīdzības rezultātā nosakāms ēkas energoefektīvas renovācijas līmenis, lai novērstu kopējo izmaksu palielinājumu. Vispārīgā gadījumā kurināmā izmaksu vai elektrības 1 vienības izmaksu pieaugums jāsedz ar ieguvumiem no iekārtas vai ēkas energoefektivitātes uzlabojuma.

M.3.2.1. Pilnveidot cietā kurināmā apkures iekārtu un katlu tirgus uzraudzību

Pasākuma izvēles pamatojums: Prasības attiecībā uz energoefektivitāti un emisiju robežvērtībām mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām (kas piemērojamas jau to projektēšanas fāzē) ir noteiktas Direktīvā 2009/125/EK (direktīva Latvijā ir pārņemta ar MK 2011. gada 6. decembra noteikumiem Nr. 941 "Noteikumi par ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītām precēm (produktiem)") un ar to saistītajās Regulās. Tas nozīmē, ka, sākot ar katram iekārtas veidam noteiktu datumu, ES tirgū drīkst laist tikai tādas sadedzināšanas iekārtas, kas atbilst ekodizaina prasībām. Direktīvas 2009/125/EK prasības attiecas uz iekārtām ar jaudu līdz 0,5 MW.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi:

• Jānodrošina efektīva cietā kurināmā lokālo apkures iekārtu un cietā kurināmā katlu tirgus uzraudzība.

• Jānodrošina, ka patērētājiem ir viegli pieejama informācija par iekārtu atbilstību Regulu 2015/1185/ES un 2015/1189/ES prasībām iekārtu tirdzniecības vietās.

M.3.2.2. Izstrādāt nacionālo regulējumu par apkures iekārtu uzskaites nodrošināšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā

Tā kā viens no efektīvākajiem veidiem kā ievākt nepieciešamos datus ir izmantot jau izveidotās un esošās informācijas sistēmas, tad pasākuma ietvaros plānots papildināt Valsts Zemes dienesta pārziņā esošo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmu ar informāciju par mājsaimniecībās un mazajos uzņēmumos izmantotajām apkures iekārtām. Lai to varētu ieviest būtu nepieciešams veikt šādus pasākumus:

1) Veiktas izmaiņas MK 2012.gada 10.aprīļa noteikumos Nr.263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi", paredzot Valsts zemes dienestam tiesības un pienākumu iekļaut reģistrā informāciju par būvēs/telpās izmantotajām apkures iekārtām no valsts, pašvaldību, inženierkomunikāciju turētāju, apsaimniekošanas vai komunālo pakalpojumu sniedzēju un citu iestāžu sniegtās informācijas.

2) Veikt izmaiņas MK 2023.gada 7. marta noteikumu Nr.116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" 7.pielikumā, precizējot par apkures iekārtu veidiem un izmantoto kurināmo sniedzamās informācijas detalizāciju.

3) Veikti papildinājumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, lai nepieciešamajā detalizācijas pakāpē uzkrātu informāciju par būvēs/telpu grupās izmantotajiem apkures veidiem, apkures iekārtu vecumu un izmantotajiem kurināmā veidiem.

4) Pakāpeniski ievākta un reģistrēta informācija par esošajām un jaunajām būvēm. Informācijas apmaiņa starp pašvaldībām un Valsts zemes dienestu, lai papildinātu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju.

M.3.3.3. Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes attīstību un veidiem maksimāli koncentrējoties uz Latvijas valstspilsētās ar būtiskām gaisa kvalitātes problēmām.

Minētā pasākuma veikšana ir aktuāla teritorijās, kurās ir problēmas ar smalko daļiņu PM₁₀ un PM_2,5, kā arī B(a)P radīto piesārņojumu. Minēto saistošo noteikumu izstrāde ir brīvprātīga un pašvaldība var veikt arī citus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību noteiktajiem normatīviem un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Kopumā papildu prasību noteikšana būtu jāīsteno vienlaikus ar faktiski pieejamu un finansētu atbalstu, kā arī, izstrādājot attiecīgus noteikumus, jāņem vērā. Izstrādājot atbilstošos saistošos noteikumus būtu jāveic arī atbilstošs sociālās ietekmes izvērtējums.

M.3.3.4. Pilnveidot būvniecības jomas regulējumu, pastiprinot prasības vietējās apkures ierīcēm, kas darbojas ar cieto kurināmo un atrodas teritorijās ar sliktu gaisa kvalitāti

Pasākuma izvēles pamatojums: MK 2015. gada 16. jūnija noteikumu Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" 16. punkts nosaka, ka "Būvobjektos atļauts izbūvēt vietējās apkures ierīces, kas darbojas ar cieto kurināmo, ja tiek ievēroti šī būvnormatīva 1. pielikuma 1. tabulā minētie maksimālie parametri, kā arī vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi un prasības. Ja ēka, kurā ir krāsns apkure, tiek atjaunota vai pārbūvēta, krāsns apkuri atļauts saglabāt neatkarīgi no ēkas stāvu skaita un kopējās platības." Līdz ar to secināms, ka jaunbūvēm ir noteikti ar lietošanas veidu un stāvu skaitu/platību saistīti ierobežojumi jaunu apkures ierīču uzstādīšanai ar cieto kurināmo, vienlaikus nav viennozīmīgi interpretējama atsauce uz vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem un prasībām. Savukārt, pārbūves gadījumā nav noteikti nekādi ierobežojumi.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi: Rekomendējams normatīvajos aktos noteikt, ka:

• atjaunojamās un pārbūvējamās ēkās krāsns apkuri atļauts saglabāt, ja tiek nodrošināts noteikts emisiju līmenis (pieļaujamais emisiju līmenis nosakāms līdzvērtīgs līmenim, ko iespējams sasniegt ar gaisa attīrīšanas filtru uzstādīšanu esošām apkures iekārtām)

• ēkas centrālapkures ierīces, kas darbojas ar cieto kurināmo, atļauts uzstādīt un krāsns apkuri atļauts saglabāt tikai tad, ja pašvaldība nav paredzējusi ierobežojumus attiecīgajam apkures veidam, proti, pašvaldībā netiek novērota augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi attiecībā uz daļiņām PM₁₀, PM_2,5 un B(a)P.

M.3.3.5. Pilnveidot prasības ēku energoefektivitātes jomā

Pasākuma izvēles pamatojums: Prasības ēku energoefektivitātei noteiktas Ēku energoefektivitātes likumā un tam pakārtotajos normatīvajos aktos. Saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likumu projektējamu, pārbūvējamu vai atjaunojamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības nosaka būvniecības jomu regulējoši normatīvie akti, ņemot vērā šajā likumā noteiktos izņēmumus un prasības augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai.

Attiecīgi tikai jaunbūvēm ir noteikts sasniedzamais energoefektivitātes līmenis, proti, A klase ar atrunu, ka ēku energoefektivitātes minimālos pieļaujamos līmeņus (klases) projektējamām ēkām (jaunbūvēm) nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem. Savukārt pārbūvējamu un atjaunojamu ēku gadījumā ir spēkā tikai prasība izvērtēt augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas iespējas, ja plānots pārbūvēt ēkas inženiertehniskās sistēmas. Kā augstas efektivitātes sistēmas norādītas:

1) decentralizētas energoapgādes sistēmas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus;

2) sistēmas, kurās izmanto koģenerāciju vienlaicīgai siltumenerģijas un elektroenerģijas vai mehāniskās enerģijas ražošanai;

3) sistēmas, kurās izmanto siltumsūkņus, kas, mainot siltuma dabisko plūsmu, pārvada siltumu no dabiskās vides uz ēkām vai ēku inženiertehniskajām sistēmām;

4) centralizētas siltumapgādes vai centralizētas dzesēšanas sistēmas, īpaši tādas, kurās izmanto atjaunojamos energoresursus un kuras, pievadot enerģiju no centrālā enerģijas ražošanas avota, izmantojamas vairākām ēkām vai teritorijām.

Lai nodrošinātu pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti nosakāma prioritāte bezemisiju risinājumiem, kā arī biomasas apkures iekārtu gadījumā - apkures iekārtas, kas atbilstoši ekodizaina regulējumam rada zemas gaisu piesārņojošo vielu emisijas.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi: Rekomendējams izvērtēt grozījumu veikšanu Ēku energoefektivitātes likumā un uz tā pamata izdotajos MK noteikumos jaunbūvēm un pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām, nosakot:

• ka izmantojama no vides apsvērumiem efektīvākā sistēma, ja vien šāda risinājuma īstenošana ir tehniski un ekonomiski pamatota, tādējādi, cita starpā skaidrojot Ēku energoefektivitātes likuma 5.panta 2.daļā noteiktās normas, kas nosaka, ka, ja pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām plānots pārbūvēt ēkas inženiertehniskās sistēmas, izvērtē augstas efektivitātes sistēmu izmantošanas iespējas piemērošanu

• noteikti minimālie no bezemisiju AER iegūtas enerģijas pielietojuma līmeņi, ja plānots pārbūvēt ēkas inženiertehniskās sistēmas priekšroku dodot bezemisiju risinājumiem

• noteikti fosilo un biomasas kurināmo apkures iekārtu pieļaujamās gaisu piesārņojošo vielu emisijas, kas attiektos uz jaunbūvēm, ēku pārbūvi un atjaunošanu.

Lai noteiktu Latvijas apstākļiem atbilstošus fosilo un biomasas kurināmo apkures iekārtu minimāli pieļaujamos efektivitātes rādītājus, nepieciešams veikt padziļinātu pētījumu.

4. Rīcības virziens - emisiju samazināšana transporta sektorā

Nr.p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots
M.4.1.	Finansiāli atbalstīt tīro transportlīdzekļu izmantošanu valsts un pašvaldību funkciju izpildei un sabiedriskajā transportā (jauna programma)	Tiek veicināta tādu transportlīdzekļu izmantošana, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas.	PM2,5 NOx	1) Izstrādāti jaunas atbalsta programmas nosacījumi; 2) Jaunā atbalsta programma tiek īstenota	KEM SM VARAM	EM	1) 2026.-2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.4.2.	Sniegt finansiālo atbalstu fiziskām personām un komersantiem ETL iegādei	Samazinās privātā transporta un uzņēmumu transporta radītais piesārņojums	NOx, PM2,5	1) Izstrādāti jauno atbalsta programmu nosacījumi; 2) jaunās atbalsta programmas tiek īstenotas	KEM EM		2026.-2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.4.3.	Pilnveidot gaisa aizsardzības tiesisko regulējumu, uzlabojot esošo pieeju transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai maksimāli koncentrējoties uz teritorijām ar būtiskām gaisa kvalitātes problēmām.	Pašvaldībām deleģētas tiesības izdot saistošos noteikumus transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai	PM2,5 NOx	Pieņemts nacionālais regulējums	KEM		2026.–2027. gads	Esošā budžeta ietvaros

M.4.1. Finansiāli atbalstīt tīro transportlīdzekļu izmantošanu valsts un pašvaldību funkciju izpildei un sabiedriskajā transportā (jauna programma)

Esošo programmu īstenošana ir nodrošinājusi emisiju, ko rada valsts un pašvaldību rīcībā esošais transports, samazināšanos, un atbilstošu programmu īstenošana arī turpmāk vērtējama kā nozīmīgs ieguldījums piesārņojošo vielu emisiju apjoma samazināšanai.

M.4.2. Sniegt finansiālo atbalstu fiziskām personām un komersantiem ETL iegādei

Esošo programmu īstenošana ir nodrošinājusi emisiju, ko rada iedzīvotāju un uzņēmēju rīcībā esošais transports, samazināšanos, un atbilstošu programmu īstenošana arī turpmāk vērtējama kā nozīmīgs ieguldījums piesārņojošo vielu emisiju apjoma samazināšanai.

M.4.3. Nacionālā līmeņa regulējuma izstrāde zemo emisiju, bezemisiju zonu, pašvaldības ceļu nodevu ieviešanai pašvaldībās

Pasākuma izvēles pamatojums: Ņemot vērā, ka lielu daļu no NO_x emisijām pilsētvidē rada transports, tad pašvaldībām, kuru teritorijās pastāv gaisa kvalitātes problēmas, deleģējamas tiesības izdot saistošos noteikumus transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai. Tādējādi pašvaldība var reāli risināt gaisa kvalitātes problēmas savā teritorijā (piemēram, atbilstoši pamatotam un datos balstītam izvērtējumam izveidot zemo emisiju vai bezemisiju zonas, noteikt iebraukšanas maksājumu vai veikt citus pasākumus transporta radītā gaisa piesārņojuma samazināšanai). Tā kā katrā pašvaldībā ir atšķirīga gaisa piesārņojuma avotu struktūra, atšķirīgs iedzīvotāju skaits un blīvums, kā arī transportlīdzekļu kustības intensitāte, un katrā no pašvaldībām situācija var atšķirties, tad būtu jāparedz iespēja katrai pašvaldībai pašai izvērtēt situāciju savā teritorijā un pieņemt lēmumu par to vai būtu nepieciešams veikt kādus papildus pasākumus transporta radītā piesārņojuma samazināšanai un transporta kustības ierobežošanai nevis šajā jomā noteikt vienotu valstisku regulējumu.

5. Rīcības virziens - nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu

Nr.p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots
M.5.1.	Izvērtēt iespēju pašvaldību ceļa nodevās iekasēto finansējumu novirzīt gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai	Tiek rasts finansējums gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai pašvaldībās	PM2,5 NOx	1) Izstrādāts un pieņemts likumprojekts "Ceļu nodevu likums"; 2) ja nepieciešams, pieņemti pašvaldību saistošie noteikumi pašvaldībās, kurās tiek pārsniegti noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi vai pastāv augsts risks tos pārsniegt, un iekasētā finansējuma novirzīšana gaisa kvalitātes pasākumu veikšanai.	1) SM 2) attiecīgās pašvaldības79	KEM	1) 2026 2) 2027.– 2028. gads	Esošā budžeta ietvaros
M.5.2.	Izvērtēt iespēju pilnveidot esošo nodokļu sistēmu, veicinot tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas	Tiek veicināta Latvijā izmantoto automašīnu vidējā vecuma samazināšanās un tādu transportlīdzekļu izmantošana, kas rada zemāku gaisa piesārņojumu.	PM2,5 NOx	1) veikts analītisks pētījums ar rekomendācijām par nepieciešamību veikt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā; 2) pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, sagatavots likumprojekts par grozījumiem minētajā likumā	1) SM 2) FM		1) 2027. gads 2) 2027. gads (iekļaujot valsts nodokļu politikā 2028.-2031. gadam)	1) Skatīt Plāna 3.pielikumu; 2) Esošā budžeta ietvaros.
M.5.3.	Izvērtēt iespēju pārskatīt benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās akcīzes nodokļa likmes pēc 2027. gada	Tiek veicināta tādu autotransporta līdzekļu izmantošana, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas.	PM2,5 NOx	1) veikts analītisks pētījums ar rekomendācijām; 2) atbilstoši izvērtējumā secinātajam, ierosinātas izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli".	1) KEM 2) FM	1) FM	1) 2026.–2027. gads 2) 2027. gads (iekļaujot valsts nodokļu politikā 2028.-2031. gadam)	1) Skatīt Plāna 3.pielikumu; 2) Esošā budžeta ietvaros

M.5.1. Pašvaldību ceļa nodevās iekasētā finansējuma novirzīšana gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai

Pasākuma izvēles pamatojums: Pilsētvidē gaisa kvalitāti nozīmīgi ietekmē transporta emisijas, kas saistīts gan ar transportlīdzekļu vidējo vecumu, gan alternatīvo degvielu un sabiedriskā transporta izmantošanas salīdzinoši zemo īpatsvaru. Lai rastu risinājumu situācijām, kur transporta radītais piesārņojums ir dominējošais piesārņojuma avots, likumprojektā "Ceļu nodevu likums" (TAP Nr. 23-TA-267) ietverta norma, kas paredz, ka pašvaldība var noteikt nodevu par pašvaldības ielu lietošanu M, N un O kategorijas transportlīdzekļiem, ja pašvaldības teritorijā gaisa piesārņojuma līmenis pārsniedz gaisa kvalitātes normatīvus un galvenais pārsnieguma iemesls ir saistīts ar gaisa piesārņojumu no transportlīdzekļiem. Vienlaikus svarīgs elements likumprojektā ir arī norma, kas paredz, ka pašvaldības ceļu nodevu ieskaita tās pašvaldības budžetā, kurā nodeva ieviesta, un izmanto transportlīdzekļu radītā piesārņojuma samazināšanas pasākumu veikšanai un nodevas administrēšanas izdevumu segšanai. Tādējādi tiek nodrošināts papildu finansējums pašvaldību gaisa uzlabošanas plānā paredzēto pasākumu īstenošanai.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi:

1) Likumprojektā "Ceļu nodevu likums" deleģēt pašvaldībām tiesības saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteikta pašvaldības ceļu nodeva par pašvaldības ceļu lietošanu, un nodrošināt minētā likumprojekta apstiprināšanu;

2) Pašvaldību saistošo noteikumu izstrāde un pieņemšana pašvaldībās, kurās tiek pārsniegti noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi vai pastāv augsts risks tos pārsniegt (indikatīvi Rīgas pašvaldība);

3) Pašvaldību ceļa nodevās iekasēto līdzekļu izmantošana gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai pašvaldībās.

M.5.2. Nodrošināt nodokļu sistēmu, kas veicina tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas

M.5.3. Pakāpeniski izlīdzināt benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās akcīzes nodokļa likmes pēc 2027. gada

Pasākumu (M.5.2. un M.5.3.) izvēles pamatojums: Esošās rīcībpolitikas nav specifiski fokusētas uz dīzeļdegvielas izmantošanas autotransportā samazināšanu. Esošās situācijas analīze parāda, ka it sevišķi lietoto automašīnu segmentā notiek patērētāju izvēle par labu automašīnām, kas izmanto dīzeļdegvielu. Tādēļ plānā ir iekļauti pasākumi, lai izvērtētu nodokļos iekļauto likmju savstarpējo saskaņotību:

• pārskatīt TREN likmes noteikšanu tikai atkarībā no īpatnējā CO₂ emisiju daudzuma uz 1 km, kas, lai gan veicina izmantot vieglo transportlīdzekli ar mazāku specifisko degvielas patēriņu, nepietiekami motivē izvēlēties tādus degvielu veidus, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas (pie citiem vienādiem automašīnas parametriem).

• pasākums ar potenciāli pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti ir akcīzes nodokļa likmju pārskatīšana, lai likmju savstarpējās attiecības tiktu sabalansētas atbilstoši piesārņojošo vielu emisiju līmenim, kas raksturīgs attiecīgajam degvielas veidam.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi:

• Izvērtēt, vai Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā noteiktās likmes veicina tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu (daļiņu un NO_x) emisijas. Ierosināt atbilstošas izmaiņas norādītajā likumā, kas stājas spēkā pēc 2027. gada (iekļaujot valsts nodokļu politikā 2028.-2031. gadam).

• Izvērtēt benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās nodokļu likmes un atbilstoši rekomendācijām ierosināt grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", pakāpeniski izlīdzinot benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās likmes pēc 2027. gada (iekļaujot valsts nodokļu politikā 2028.-2031. gadam).

• Veicot minētos pasākumus būtu jāveic atbilstošs sociālās ietekmes izvērtējums, kā arī jāievēro universāla, bet sociāli diferencēta pieeja.

6. Rīcības virziens - emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā

Nr.p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots
B.6.1. apakšuzdevums: Slāpekļa mēslojuma izmantošanas radītā piesārņojuma samazināšana
M.6.1.1.	Ureāzes inhibitoru lietošana (karbamīdam)	Ureāzes inhibitori efektīvi samazina NH3 iztvaikošanas zudumus, paaugstinot slāpekļa izmantošanas efektivitāti no urīnvielu saturošu mēslojumu lietošanas.	NH3	1) veikt grozījumus MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" ar mērķi ierobežot karbamīda izmantošanu bez inhibitoriem 2) ureāzes inhibitoru lietotāji ir visas saimniecības, kas izmanto urīnvielu kā mēslošanas līdzekli	ZM		2026.–2030. gads	Esošā budžeta ietvaros
M.6.1.2.	Putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrādes paplašināšana, kā arī bioloģiskās putnkopības paplašināšana	Pāreja uz bioloģiskajām ražošanas metodēm putnkopības nozarē samazina amonjaka emisijas intensitāti. Digestāta maisījuma ar koksnes pelniem izkliedēšana rada mazāk putekļus un šādā veidā pielietots digestāts rada arī mazāku NH3 emisiju.	NH3	Putnkopībā tiek izmantota brīvās turēšanas sistēmas un saimniecībās palielinās bioloģisko produktu ražošana. Putnu mēslu pēcapstrādi veic visi A kategorijas piesārņojošajai darbībai atbilstošie putnkopības kompleksi vai citi uzņēmumi, kuriem A kategorijas uzņēmumi nodod savus kūtsmēslus pēc 2027. gada.	ZM		2027.–2030. gads	Esošā budžeta ietvaros
M.6.1.3.	Veicināt urīnvielas minerālmēslojuma aizvietošanu ar amonija nitrātu	Izvēloties mēslojumu ar zemāku emisijas potenciālu jau sākotnēji, tiek nodrošināts kopēju emisiju samazinājums	NH3	Regulāri tiek veikta lauksaimnieku izglītošana un informēšana	ZM		2026.-2030. gads	Esošā budžeta ietvaros
M.6.2. apakšuzdevums: Videi draudzīga kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes
M.6.2.1.	Sniegt finansiālu atbalstu tehnikas iegādei, kas nodrošina tūlītēju šķidrmēslu, kā arī veicināt pakaišu kūtsmēslu iestrādi	Tiek sasniegta lielāka amonjaka emisiju samazināšanas efektivitāte	NH3	Lauksaimniekiem ir pieejams atbalsts tehnikas iegādei	ZM		2026.-2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.6.2.2.	Izglītot lauksaimniekus par šķidrmēslu paskābināšanas lietderību, lietojot tos virsmēslojumā	Pasākumam ir potenciāls samazināt amonjaka emisijas no paskābinātu šķidrmēslu izmantošanas	NH3	Veikti izglītošanas pasākumi	ZM	LLKC	2026.-2030. gads	Esošā valsts budžeta ietvaros
M.6.2.3.	Veicināt barības devu ar samazinātu kopproteīnu (kopproteīna līmenis nepārsniedz 15 – 16%) izmantošanu slaucamajām govīm	Pasākumā paredzēts samazināt kopproteīna līmeni barībā, veicot barības devu aprēķinu un nepārsniedzot 15 – 16 % kopproteīna. Pasākums vērsts uz saimniecībām ar slaucamo govju skaitu >500.	NH3	Regulāri tiek veikta lauksaimnieku izglītošana un informēšana par optimālu barības devu aprēķināšanu	ZM		2026.-2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.6.4. apakšuzdevums: Lauksaimniecības radīto emisiju aprēķinu uzlabošana
M.6.4.1.	Apkopot informāciju par lielajās lopkopības saimniecībās izmantotajām NH3 emisiju samazināšanas tehnoloģijām	Datus par saimniecībās izmantotām NH3 emisiju samazināšanas tehnoloģijām apkopošana ļaus novērtēt esošo samazinājumu un plānot turpmākos emisiju samazināšanas pasākumus nākotnē.	NH3	Veikta informācijas apkopošana	ZM	LBTU	2026.-2030. gads	Esošā budžeta ietvaros
M.6.4.2.	Informācijas uzkrāšana par barības devu parametriem	Dati par barības devu parametriem nepieciešami izdalītā slāpekļa aprēķināšanai inventarizācijas mērķiem un lai novērtētu sniegtā atbalsta efektivitāti.	NH3	Iegūti dati par barības devu parametru izmaiņām, saņemot ES fondu atbalstu	ZM		2026.-2027. gads	Esošā budžeta ietvaros.

M.6.1.1. Ureāzes inhibitoru lietošana (karbamīdam)

Pasākuma izvēles pamatojums: NH₃ iztvaikojot no urīnvielas, var tikt zaudēts slāpeklis, kas paaugstina amonjaka emisijas. Augi urīnvielu tiešā veidā neuzņem. Ureāzes inhibitori efektīvi samazina NH₃ iztvaikošanas zudumus, paaugstinot slāpekļa izmantošanas efektivitāti no urīnvielu saturošu mēslojumu lietošanas. NH₃ zudumi var būt robežās no 2 % līdz 80 % no mēslojumam lietotā urīnvielas slāpekļa. Lauka izmēģinājumu dati liecina, ka amonjaka zudumi var būt vairāk nekā par 50 % mazāki, ja urīnvielu saturošajiem minerālmēsliem ir pievienots ureāzes inhibitors. Pasākuma īstenošanas apjoma un tā ietekmes novērtēšanai izmantots pieņēmums, ka ureāzes inhibitora izmantošana var sasniegt 50% emisijas samazinājumu no izmantotās urīnvielas laukaugu mēslošanai. No minerālmēslu lietošanas tas samazinātu emisiju par 0,4 kt/gadā.

Šobrīd karbamīds tiek iestrādāts augsnē, izņemot virsmēslojumu, ar amonjaka emisiju samazināšanas efektivitāti 65%. Inhibitoru izmantošana var samazināt amonjaka emisijas par 70 % cietiem urīnvielas minerālmēsliem un par 40 % šķidrā veida urīnvielas minerālmēslojumam.

Laika posmā no 2026. līdz 2027. gadam Plāna ietvaros plānots izvērtēt un pilnveidot amonjaka emisijas aprēķiniem nepieciešamos datus. No 2028. līdz 2030. gadam plānots pārskatīti MK noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" iekļautos pasākumus un lemt par papildu pasākumu iekļaušanu, ja valsts emisiju pārskats vai prognozes uzrādīs, ka amonjaka emisijas samazinājuma mērķis nav sasniegts,

Apsverami vairāki iespējami pasākuma ieviešanas varianti MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" nosakot, ka:

(1) urīnvielas minerālmēslojums tiek iestrādāts augsnē, bet regulējumā paredzētajā izņēmuma gadījumā virsmēslojumā lietots ar inhibitoriem,

(2) urīnvielu atļauts izmantot, to iestrādājot augsnē vai lietojot kopā ar inhibitoriem vai

(3) atļauta urīnvielas minerālmēslojuma ar inhibitoriem lietošana neatkarīgi no prakses par iestrādi.

M.6.1.2. Putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrādes paplašināšana, kā arī bioloģiskās putnkopības paplašināšana

Pasākuma izvēles pamatojums: Latvijā realizētā pētījumā "Jaunas tehnoloģijas izstrāde augu mēslošanas līdzekļu ražošanai no biogāzes ražotnes fermentācijas atliekām – digestāta un šķeldas koģenerācijas atliekām – koksnes pelniem" rezultāti liecina, ka biogāzes ražošanas fermentācijas atlieku un koksnes pelnu maisījumu izmantošana kultūraugu augšanas apstākļu uzlabošanā perspektīva, jo vienlaikus tiek uzlabots augu barošanās elementu balanss un atvieglota, kā arī padarīta draudzīgāka izkliedēšana – ar sauso digestātu samaisīti koksnes pelni neput. Šādā veidā pielietots digestāts rada arī mazāku NH3 emisiju. Ņemot vērā, ka vistu mēsli ir būtisks amonjaka emisijas avots, šāda veida mēslojuma ražošana samazina amonjaka emisijas lielajos putnkopības kompleksos. SIA EGG ENERGY 2015. gadā ir investējusi biogāzes rūpnīcā un mēslojuma ražošanas rūpnīcā, kas putnkopības kūtsmēslu fermentēto substrātu pārveido jauna granulēta organiskā mēslojuma ORGANIQ formā. Pasākuma īstenošanas apjoma un tā ietekmes novērtēšanai tiek pieņemts, ka putnu mēslu pēcapstrādi veic visi A kategorijas darbībai atbilstošie putnkopības kompleksi pēc 2027. gada.

M.6.1.3. Veicināt urīnvielas minerālmēslojuma aizvietošanu ar amonija nitrātu

Pasākuma izvēles pamatojums: Amonija nitrātam ir zemāks amonjaka emisijas potenciāls, līdz ar to būtu veicināma šāda mēslojuma veida plašāka izmantošana, aizvietojot urīnvielas minerālmēslus.

M.6.2.1. Sniegt finansiālu atbalstu tehnikas iegādei, kas nodrošina tūlītēju šķidrmēslu iestrādi

Pasākuma izvēles pamatojums: Ar LPTP saistītā laika nobīde starp kūtsmēslu izkliedēšanu un iestrādāšanu augsnē (stundās) ir noteikta no 0 līdz 4 h. Līdz šim plānotajos pasākumos tika izvērtēts, ka tiks veicināta šķidrmēslu un pakaišu kūtsmēslu iestrāde 4 h laikā, taču, lai sasniegtu lielāku amonjaka emisiju samazināšanas efektivitāti nepieciešams veicināt atbalstu saimniecību infrastruktūrā, lai saīsinātu šo periodu, tuvojoties LPTP secinājumos norādītajam zemākajam līmenim. Ja salīdzina amonjaka emisiju samazinājumu, tad tūlītēja šķidrmēslu iearšana samazina amonjaka izgarošanu par 90 %, tūlītēja šķidrmēslu iekultivēšana, piemēram, ar diskošanu samazina amonjaka izgarošanu par 70 %, bet iestrāde 4 h laikā samazina amonjaka izgarošanu par 45 – 65 %, efektivitāti ietekmē laika apstākļi periodā starp izkliedi un iestrādi, kā arī izkliedes metode. Pakaišu kūtsmēsliem iearšana samazina amonjaka iztvaikošanu par 90 %, efektivitāte Iekultivējot – 60 %, bet salīdzinājumam 4 h iestrāde samazina amonjaka izgarošanu par 45 – 65 %, efektivitāte atkarīga no dienas stundas, kad veikta izkliede un laika apstākļiem starp izkliedi un iestrādi. Pasākums attiecināms uz A kategorijas piesārņojošām darbībām, kur tiek saražots liels kūtsmēslu apjoms.

M.6.2.2. Izglītot lauksaimniekus par šķidrmēslu paskābināšanas lietderību pirms to lietošanas virsmēslojuma veidā

Pasākuma izvēles pamatojums: Virsmēslojuma gadījumos ir nepieciešams meklēt papildus iespējas samazināt amonjaka emisijas. Samazinot šķidrmēslu vides reakciju jeb pH, samazinās amonjaka iztvaikošanas risks un ievērojami var tikt samazinātas amonjaka emisijas, tāpēc būtu svarīgi izglītot lauksaimniekus par šāda pasākuma veikšanas iespējām. Vienlaikus ņemot vērā konstatētos šķēršļus atbilstoša pasākuma īstenošanai, amonjaka emisiju samazinājums no paskābinātu šķidrmēslu izmantošanas var būt ierobežots un ir atkarīgs no turpmāku risinājumu ieviešanas.

M.6.2.3. Veicināt barības devu ar samazinātu kopproteīnu (kopproteīns nepārsniedz 15 – 16 %) izmantošanu slaucamajām govīm

Pasākuma izvēles pamatojums: Pasākums ir ar augstu ietekmi uz amonjaka emisiju samazinājumu no slaucamajām govīm. Pasākumā paredzēts samazināt kopproteīnu barībā, veicot barības devu aprēķinu un nepārsniedzot 15 – 16 % kopproteīna. Pasākums būtu aktuāls saimniecībās ar slaucamo govju skaitu >500. Šobrīd pieejamā informācija liecina, ka šādās saimniecībās slaucamo govju barībā kopproteīns ir 18 %.

M.6.4.1. Apkopot informāciju par lielajās lopkopības saimniecībās izmantotajām NH₃ emisiju samazināšanas tehnoloģijām

Pasākuma izvēles pamatojums: Nepieciešams apkopot informāciju par intensīvajām cūkkopības un putnkopības saimniecībām jeb A kategorijas piesārņojošām darbībām, lai izvērtētu A kategorijas atļaujās sniegto informāciju un uzlabotu emisiju aprēķinu precizitāti un izvērtētu jau veikto pasākumu radīto emisiju samazinājumu. Galvenie dati, ko nepieciešams apkopot, ir informācija par izmantoto ventilāciju, grīdu, zemgrīdas krātuvju konstrukcijām, attiecināmo dzīvnieku skaitu, ieviešanas gadu un papildus pasākumiem, kas tiek veikti saimniecībās, lai samazinātu emisiju apjomu.

M.6.4.2. Informācijas uzkrāšana par barības devu parametriem

Pasākuma izvēles pamatojums: Dati par barības devu parametriem nepieciešami izdalītā slāpekļa aprēķināšanai. Pasākuma ietvaros tiek uzkrāti dati par izmantotajām barības devām saimniecībās, kas saņēmušas atbalstu KLP 2023-2027 atbalsta pasākuma LA10.3. "Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinošā lopkopība".

7. Rīcības virziens - emisiju aprēķinu sistēmas uzlabošana, gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība

Nr.p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots
M.7.1. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes novērtēšana
M.7.1.1.	Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana un uzlabota sabiedrības informēšana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšana	Atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkls atbilst grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kā Latvijas nacionālā references laboratorija nodrošina tā uzturēšanu un darbību (t.sk. ieviešot jaunās mērījuma metodes), sniedzot sabiedrībai, kā arī starptautiskajām sadarbības organizācijām un Eiropas Komisijai, ticamu un reprezentatīvu informāciju par gaisa kvalitāti Latvijā	PM10 PM2,5 NOx C6H6 B(a)P	1) Nodrošināta ticama un reprezentatīva informācija par gaisa kvalitāti Latvijā 2) Uzstādīta gaisa monitoringa stacija Rīgas pilsētas privātmāju rajonā, tā paplašinot esošo monitoringa tīklu un nodrošinot datus emisiju samazināšanas pasākumu plānošanai un uzraudzībai	KEM	LVĢMC	2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.7.1.2.	Esošā valsts gaisa kvalitātes monitoringa staciju tīkla paplašināšana ar stacijām Rīgā un Latvijas valstspilsētās, kurās pašreiz gaisa kvalitātes mērījumi netiek veikti	Paplašināts esošais monitoringa tīkls un tiek veikti mērījumi arī citās lielākajās Latvijas pilsētās Pēc gaisa kvalitātes staciju izbūves kopā valsts tīklā darbosies 17 atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumu stacijas un divas mobilās laboratorijas to apkalpei.	PM10 PM2,5 NOx C6H6 B(a)P	Uzstādītas četras jaunas PFS un četras jaunas TPAIS stacijas	KEM	LVĢMC VARAM (investīciju jomā) Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Valmieras pašvaldības	2026.–2027. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.7.1.3.	Pilnveidot un attīstīt gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanu	Nodrošināta sabiedrības informēšana ar savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu prognozēto gaisa piesārņojumu visā Latvijas teritorijā. Pilnveidota gaisa kvalitātes novērtēšana un pārvaldība, efektivizējot piesārņotāko zonu identificēšanu, uzlabojot atmosfēras gaisa monitoringa tīkla izvērtēšanu un monitoringa programmas optimizēšanu.	PM10 PM2,5 NO2 O3	Veikta gaisa kvalitātes modelēšana, nodrošināta modelēšanas rīka uzturēšana un sākumstāvokļa (bāzes) atjaunošana	KEM	LVĢMC	2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.7.2. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes pasākumi pašvaldībās
M.7.2.1.	Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas plānojumu izstrādes procesā	Nacionālajā regulējumā ietverta prasība pašvaldībās ar sliktu gaisa kvalitāti nodrošināt gaisa kvalitātes novērtējumu teritorijas plānojumu procesa ietvarā. Ir pieejama augstākas precizitātes un ticamības informācija par gaisa kvalitāti pašvaldību teritorijās un tā tiek izmantota teritorijas turpmākās attīstības plānošanā.	PM10 PM2,5 NOx	1) Izstrādāts un pieņemts regulējums, kurā ietverta prasība izmantot gaisa kvalitātes modelēšanas rezultātus, izstrādājot teritorijas plānojumus; 2) Pašvaldības ar sliktu gaisa kvalitāti ir veikušas gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu	Pašvaldības, kurās konstatēta slikta gaisa kvalitāte79	KEM	1) 2026.-2027. gads 2) vienlaikus ar jaunu teritorijas plānojumu izstrādi un gaisa kvalitātes plānu izstrādi (piemērojama teritorijas plānojumiem, kuru izstrāde uzsākta pēc jaunā regulējuma stāšanās spēkā)	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.7.2.2.	Pilsētu zaļo zonu84 saglabāšana, ja nepieciešams - palielināšana un atjaunošana, atbilstoši Dabas atjaunošanas regulā85 noteiktajam un nacionālajam atjaunošanas plānam	Kvalitatīvs pilsētu zaļo zonu pārklājums veicina gaisa kvalitātes uzlabošanos.	NOx NMGOS PM2,5 SO2	Pilsētu zaļo zonu pārklājums (%) atbilstoši nacionālajam atjaunošanas plānam.	VARAM	ZM, pašvaldības	2027.- 2030. gads	Nepieciešamais finansējums tiks noteikts nacionālā atjaunošanas plāna izstrādes procesā
M.7.2.3.	Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas valstspilsētās, kurās ir uzsākti gaisa kvalitātes mērījumi	Novērtēta gaisa kvalitāte valstspilsētās, kurās ir uzsākti mērījumi	PM10 PM2,5 NOx C6H6 B(a)P	1) Novērtēta gaisa kvalitāte 3 pilsētu teritorijās; 2) Uzsākta gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde (ja attiecināms) 3) izstrādātas vadlīnijas par gaisa kvalitātes plānu izstrādi pašvaldībās	1) KEM 2) pašvaldības79 3) KEM	1) LVĢMC 2) KEM	1) indikatīvi 2028. gads (atkarībā no mērījumu uzsākšanas brīža) 2) 2030. gads 3) 2026.–2030. gads	1) Esošā budžeta ietvaros 2) un 3) Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.7.2.4.	Izstrādāt un īstenot Rīgas gaisa kvalitātes uzlabošanas programmu nākamajam periodam, 2026.-2030. gadam	Nodrošināta gaisa kvalitātes uzraudzība, t.sk. novērtēti Rīgas valstspilsētas programmas ieviešanas rezultāti. Izstrādāta gaisa kvalitātes uzlabošanas programma 2026.-2030. gadam, lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas un uzlabotu gaisa kvalitāti.	PM10 PM2,5 NOx C6H6 B(a)P	1) Novērtēta gaisa kvalitāte Rīgas valstspilsētā un izstrādāta jauna gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma; 2) Tiek īstenoti jaunajā programmā noteiktie pasākumi	Rīgas pašvaldība79	KEM	1) 2026. gads, 2) 2026.–2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.7.2.5.	Liepājas valstspilsētas gaisa kvalitātes novērtējums un rīcības programmas 2026.-2030. gadam izstrāde un īstenošana, ja nepieciešams	Atkārtoti detalizēti novērtēta gaisa kvalitāte Liepājā, ņemot vērā Liepājas gaisa kvalitātes programmas ieviešanas rezultātus. Ja nepieciešams, izstrādāta gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2026.-2030. gadam. Tiek sniegts finansiāls atbalsts Programmā paredzēto pasākumu ieviešanai	PM10 PM2,5 NOx C6H6 B(a)P	1) Novērtēta gaisa kvalitāte Liepājā; 2) izstrādāta jauna gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma; 3) tiek ieviesti jaunajā programmā noteiktie pasākumi	Liepājas pašvaldība79	KEM	1) 2026. gads 2) 2026. gads (ja nepieciešams) 3) 2026.-2030. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.7.2.6.	Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes uzlabošana rīcības programmas 2025.-2029. gadam ieviešana	Izstrādāti un tiek īstenoti pasākumi, kuri sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanos Rēzeknē. Tiek sniegts finansiālais atbalsts programmas pasākumu ieviešanai.	PM10 PM2,5 NOx C6H6 B(a)P	1) Izstrādāta programma; 2) Programma saskaņota ar KEM un apstiprināta; 3) Īstenoti plānotie pasākumi	Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība79	KEM	3) 2026.-2029. gads	1) programmas ieviešana – Rēzeknes pašvaldības finansējums, ERAF finansējums 845 tūkst. EUR - valsts atbalsts tiek sniegts KPP 2.2.3 SAM 5.pasākuma "Gaisa samazināšanas pasākumi pašvaldībās" ietvarā", atbalstīto pasākumu ieviešana līdz 31.12.2028. 2) Pēc 2028.gada - Skatīt 3.pielikumu.
M.7.2.7.	Finansiāla atbalsta sniegšana pašvaldībām jaunās gaisa kvalitātes direktīvas prasību ieviešanai	Izveidota ES fondu atbalsta programma gaisa kvalitātes pasākumu īstenošanai		Jaunajā ES fondu plānošanas periodā tiek izveidota finansiālā atbalsta programma gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai pašvaldībās	KEM	Pašvaldības	2030.gads	Nepieciešamais finansējums: 15 milj. EUR. Avots: MFF. Finansējums nepieciešams šādu plānā iekļauto pasākumu veikšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā (pēc 2028.gada): M.1.2.1., M.3.2.2., M.3.3.3., M.7.2.1., M.7.2.4. – M.7.2.6., B.7.2.4., M.8.4.
M.7.2.8.	Atbalsta pasākumi pašvaldību darbiniekiem par pret gaisa piesārņojumu noturīgu un to absorbējošu augu izvēli	Ilgtspējīgu apstādījumu plānošana un sortimenta atlase.		Veiktas apmācības un izstrādāti materiāli kompetentu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās.	VARAM	Dažādas ieinteresētās puses	2026.-2027.gads	Esošā budžeta ietvaros
M.7.3. apakšuzdevums: Emisiju aprēķinu uzlabošana
M.7.3.1.	Pilnveidot emisiju aprēķināšanas metodes enerģētikas, lauksaimniecības mājsaimniecību, rūpniecības, šķīdinātāju izmantošanas sektoros	Sagatavoti aktivitātes dati augstākas detalizācijas aprēķinu metožu izmatošanai vai veikti pētījumi par aprēķinu metožu uzlabošanas iespējām (pēc nepieciešamības);	Nav attiecināms	Pilnveidotas metodikas pēc nepieciešamības	KEM	LVĢMC LBTU Centrālā statistikas pārvalde (pēc nepiecieša-mības)	2026.–2030. gads (pēc nepiecieša-mības)	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.7.3.2.	Pilnveidot esošās datu bāzes informācijas (datu bāze Gaiss-2) kvalitātes kontroles procedūras	Pieejama informācija, kas sniedz iespēju pāriet uz augstākas detalizācijas emisiju aprēķināšanas metožu izmantošanu	Nav attiecināms	Aktualizēta un precizēta informācija datu bāzē	KEM	LVĢMC	2026.-2030. gads (pēc nepiecieša-mības)	Skatīt Plāna 3.pielikumu.

M.7.1.1. Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšana

Pasākuma izvēles pamatojums: Direktīva 2024/2881 izvirza jaunas prasības par atmosfēras gaisu piesārņojušo vielu monitoringu valstī, kuru realizēšanai LVĢMC nepieciešams celt kapacitāti tādu piesārņojošo vielu kā BC, ultrasmalko daļiņu koncentrāciju un izmēru sadalījums, NH₃, levoglukozāns gaisā, kā arī dzīvsudraba un PAO nokrišņos monitoringa nodrošināšanai, ietverot tehniskās bāzes paplašināšanu, jaunu paraugošanas un laboratorisko analīžu procesu ieviešanu. Tāpat kapacitātes celšana nepieciešama arī esošā valsts atmosfēras gaisa kvalitātes tīkla paplašinājums par 8 stacijām (Eiropas Reģionālā attīstības fonda 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.4. pasākuma "Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai" projekta Nr. 2.2.3.4/1/23/I/001 "Ūdens un atmosfēras gaisa monitoringa tīkla uzlabošana" ietvaros), kopā 17 gaisa kvalitātes stacijas un 4 nokrišņu stacijas, darbības nodrošināšanai un uzturēšanai. Paplašinātais tīkls prasīs lielākus vienreizējos (papildus aprīkotas darba vietas, darba aizsardzības līdzekļi, darbam nepieciešamie instrumenti) un regulārus izdevumus (sakaru izdevumi, elektroenerģijas izdevumi, apdrošināšanas izdevumi, degvielas izdevumi, autoparka uzturēšanas izdevumi, zemes nomas izdevumi, apsardzes izdevumi, staciju uzturēšanas materiāli un darbi [remonti, kondicionieru apkope, jumtu tīrīšana, zāles pļaušana], utt.). Pēc jauno mēriekārtu iegādes un palaišanas ekspluatācijā ir jāparedz regulāri izdevumi mēriekārtu darbības uzturēšanai (apkopes, rezerves daļas) un kvalitātes nodrošināšanai (kalibrēšana, references materiālu iegāde).

Svarīgs pasākums ir arī mērījumu datu ieguve mājsaimniecību apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumu plānošanai un uzraudzībai

Pasākuma izvēles pamatojums: Saskaņā ar Rīgas pašvaldības veikto gaisa kvalitātes novērtējumu (skatīt 2.2.7. nodaļu) mājsaimniecību individuālā apkure ir viena no dominējošām emisijas avotu grupām, it īpaši apkaimēs, kurās nav nodrošināta centralizētā siltumapgāde. Līdzšinējais novērtējums veikts tikai aprēķinu ceļā, jo mērījumu dati par faktisko piesārņojuma līmeni šādās apkaimēs nav pieejami. Ņemot vērā minētās avotu grupas nozīmīgumu pilsētvidē un paredzamās izmaiņas kurināmā struktūrā, kas saistītas ar fosilā kurināmā īpatsvara samazināšanos, reprezentatīvas monitoringa stacijas uzstādīšana un datu ieguve sniegtu būtisku ieguldījumu turpmāko pasākumu, kas vērsti uz apkures radīto emisiju samazināšanu, plānošanā un uzraudzībā.

M.7.1.3. Pilnveidot un attīstīt gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanu

Pasākuma izvēles pamatojums: Direktīva 2024/2881 paredz, ka dalībvalstīm būs jāveic gaisa kvalitātes modelēšana visai valsts teritorijai, lai iegūtu informāciju par gaisa kvalitāti vietās, kurās netiek veikti tiešie gaisa kvalitātes mērījumi (teritorijās starp gaisa kvalitātes monitoringa stacijām). Tāpat arī ir noteikts, ka, pārskatot monitoringa tīklu, būs jāņem vērā modelēšanas rezultāti vai indikatīvie mērījumi. Pasākuma ietvaros tiks īstenotas Direktīvā 2024/2881 noteiktās prasības nākotnē.

M.7.2.1. Nodrošināt gaisa kvalitātes aspektu vērtēšanu teritorijas attīstības plānošanas procesā

Pasākuma izvēles pamatojums: Praksē konstatēts, ka bieži vien gaisa kvalitātes rīcības plāna izstrādes stadijā ir ierobežotas iespējas plānot jaunus ietekmi mazinošus pasākumus, jo plānotā pilsētas attīstība un teritorijas attīstības virzieni jau noteikti un apstiprināti teritorijas plānošanas izstrādes procesā un tie nevar vairs tikt mainīti. Nepārdomāta teritoriālā plānošana, kas neņem vērā potenciālos traucējumus un iespējamo gaisa un smaku piesārņojumu var novest pie dažādām konfliktsituācijām starp pašvaldību, uzņēmumu un vietējiem iedzīvotājiem. Tādēļ lielā daļā gadījumu daudz efektīvāk ir risināt iespējamās problēmas jau attīstības plānošanas stadijā.

Paskaidrojums/veicamie uzdevumi:

• Izstrādātas un pieņemtas izmaiņas esošajā gaisa aizsardzības regulējumā, kurā ietverta prasība veikt gaisa kvalitātes modelēšanu, izstrādājot teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, ja teritorijā tiek pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi vai pastāv risks tos pārsniegt. Detalizētāks novērtējums (gaisa kvalitātes modelēšana) būtu jāveic tikai tām pašvaldībām, kuru teritorijās novērojams gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegums vai kur ir risks tos pārsniegt. Šādas teritorijas var noteikt par pamatu ņemot informāciju no gaisa kvalitātes pārskatiem, kurus atbilstoši normatīvo aktu prasībām regulāri gatavo LVĢMC un kuri ir publiski pieejami LVĢMC mājas lapā.

• Pašvaldības ar sliktu gaisa kvalitāti ir veikušas gaisa piesārņojuma izkliedes modelēšanu. Atbilstoši Apdzīvoto vietu un administratīvo teritoriju likuma pārejas noteikumu 17. punktam, 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome teritorijas plānojumu izstrādā un saistošos noteikumus par teritorijas plānojumu pieņem līdz 2025. gada 31. decembrim. Ja 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome teritorijas plānojumu apstiprinājusi līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīdim, tad atbilstošs novērtējums veicams pēc jaunā regulējuma stāšanās spēkā un attiecas uz jaunu teritorijas plānojumu izstrādi.

M.7.2.2. Izstrādāt nacionālo rīcības plānu Dabas atjaunošanas regulā⁸⁶ noteikto prasību ieviešanai un pilsētu zaļo zonu palielināšanai un atjaunošanai

Pasākuma izvēles pamatojums: Dabas atjaunošanas regulas 8. pants paredz, ka līdz 2030. gadam jānodrošina, ka urbāno ekosistēmu teritorijās pilsētu zaļās zonas un pilsētu koku vainagu projekcijas kopējā platība valstī neuzrāda neto zudumu salīdzinājumā ar 2024. gadu. Savukārt no 2031. gada 1. janvāra pilsētu zaļās zonas valsts kopplatībai jāpanāk augšupēju tendenci. Vienlaikus jāizstrādā valsts plāns minēto prasību ieviešanai un pilsētu zaļo zonu atjaunošanai un palielināšanai.

M.7.2.4. Izvērtēt nepieciešamību izstrādāt gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas valstspilsētās, kurās ir uzsākti gaisa kvalitātes mērījumi

Pasākuma izvēles pamatojums: Ņemot vērā, ka M.7.1. apakšuzdevums paredz paplašināt esošo monitoringa tīklu un veikt mērījumus arī citās lielākajās Latvijas pilsētās, proti, Daugavpilī, Jelgavā un Valmierā, tad tiks iegūti mērījumu dati par aktuālo gaisa kvalitāti šajās teritorijās. Izmantojot papildus iegūto informāciju, nepieciešams veikt gaisa kvalitātes novērtējumu, lai lemtu par nepieciešamību plānot emisiju samazināšanas pasākumus norādītajās pašvaldībās.

M.7.2.5., M.7.2.6. Rīgas, Liepājas un Rēzeknes gaisa kvalitātes novērtējums un rīcības programmas izstrāde un īstenošana (Liepājai par periodu 2026. -2030. gadu, Rēzeknei – 2025. - 2030. gadu, Rīgai – 2026.-2030.gadam), ja nepieciešams

Pasākuma izvēles pamatojums: Ņemot vērā Direktīvā 2024/2881 noteiktos jaunos gaisa kvalitātes normatīvus un veikto gaisa kvalitātes novērtējumu laika posmā no 2018. līdz 2022. gadam (skat. 5. tabulu), kā augsts vērtējams risks, ka Rīgā, Liepājā un Rēzeknē tiks pārsniegti jaunie normatīvi pēc 2025. gada. Ņemot vērā šos apsvērumus, paredzams, ka būs nepieciešama jaunas rīcības programmas izstrāde.

8. Rīcības virziens – Sabiedrības informēšana

Nr.p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš	Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums un iespējamais finansējuma avots
M.8.1.	Informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņu	Nodrošināta informācijas materiālu, kā arī citas noderīgas informācijas pieejamību par vides draudzīgu sadzīves preču (tīrīšanas līdzekļu, kosmētikas utml.) priekšrocībām un to pozitīvo ietekmi uz GOS emisiju samazināšanu, popularizēt ekomarķējumu un veicināt šādas produkcijas plašāku izmantošana	NMGOS	Sagatavoti informatīvie materiāli un veikta informatīvā kampaņa. Nodrošināta to aktualizācija pēc nepieciešamības.	VVD	KEM	2026. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.8.2.	Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturu	Nodrošināta informācijas materiālu, kā arī citas noderīgas informācijas pieejamība un veicināta to plašāka izmantošana	NMGOS	Sagatavoti informatīvie materiāli un veikta informatīvā kampaņa. Nodrošināta to aktualizācija pēc nepieciešamības.	VARAM		2026. gads	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.8.3.	Īstenot informācijas kampaņas par mājsaimniecības apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti un apkures iekārtu izmantošanu un nomaiņu	Samazināts gaisa piesārņojums no mājsaimniecību individuālajām sadedzināšanas iekārtām	PM2,5 PM10	Īstenotas divas informācijas kampaņas Pilnveidot esošo tīmekļa vietni, kur pieejama informācija par apkures iekārtām un to izmantošanu, atbalsta programmām un gaisa kvalitāti	KEM	Pašvaldības	Ik pēc 3 gadiem: 2027. un 2030. gadā	Skatīt Plāna 3.pielikumu.
M.8.4.	Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Diena bez auto"	Katru gadu tiek īstenota informēšanas kampaņa, kas mudina sabiedrību atteikties no privātā auto izmantošanas un izvēlēties videi draudzīgākus pārvietošanās veidus	PM10 PM2,5 NOx B(a)P	Īstenotas piecas kampaņas	Rīgas pašvaldība79	KEM	Katru gadu	Skatīt Plāna 3.pielikumu.

M.8.1. Informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņu

M.8.2. Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturu

Pasākumu (M.8.1. un M.8.2.) izvēles pamatojums: NMGOS emisiju galvenie avoti Latvijā 2021. gadā ir šķīdinātāju un specifisku maisījumu izmantošana, kur dominē laku un krāsu izmantošana (49,6 %) un mājsaimniecību sektors (31,1 %). Vienlaikus tieši emisijām no šķīdinātāju un specifisku maisījumu izmantošanas ir pieaugoša tendence, līdz ar to nepieciešams plānot papildu pasākumus gan iedzīvotāju paradumu maiņai, kas stimulētu arī tirgū pieejamo produktu izmaiņas, gan zaļā publiskā iepirkuma veicināšanai.

M.8.3. Īstenot informācijas kampaņas par mājsaimniecības apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti un apkures iekārtu izmantošanu un nomaiņu

Pasākuma izvēles pamatojums: Augsts iedzīvotāju informētības līmenis ir būtisks priekšnoteikums mājsaimniecību radītās apkures emisiju samazināšanai.

M.8.4. Īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu "Diena bez auto"

Pasākuma izvēles pamatojums: Lai samazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu, ir svarīgi veicināt iedzīvotāju izpratni par privātā autotransporta izmantošanas ietekmi uz vidi un videi draudzīgas mobilitātes risinājumiem, kā arī aicināt sabiedrību izmēģināt videi draudzīgākas alternatīvas automašīnu izmantošanai.

4.2. Emisiju prognozes mērķa scenārijam ar papildu pasākumiem

Lai gan bāzes scenārijā aprēķinātās emisiju prognozes NMGOS, NH₃ un PM_2,5 visā laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam bija mazākas par noteikto mērķa trajektoriju, pastāv mērķa neizpildīšanas riski, ko ietekmē dažādas nenoteiktības attiecībā uz izmantotajiem pieņēmumiem aktivitāšu datu prognozēšanai, ieplānoto pasākumu ietekmēm uz emisiju samazināšanu un tehnoloģiju un tehnoloģisko paņēmienu pielietošanas iespējām.

Emisiju prognozes ar papildu pasākumiem mērķa scenārijam ir atspoguļotas tikai NMGOS, NH₃ un PM_2,5 emisijām, jo, atbilstoši attiecīgo emisiju tendencei, pastāv risks neatbilst mērķa trajektorijai (2024. – 2030. gads). Papildu pasākumu izvēles galvenie kritēriji ir to potenciāls emisiju samazināšanā, iepriekšējā pieredze līdzīgu pasākumu īstenošanā Latvijā un pasākumu pozitīvs devums citās politikas jomās. Detalizēta informācija par pasākumu sniegto emisiju samazinājumu pieejama Plāna 8. tabulā.

Galvenās mērķa scenārijā ietvertās pasākumu grupas PM2,5 emisiju samazināšanai mājsaimniecību sektorā ir turpināt finansiāli atbalstīt individuālo dzīvojamo māju pieslēgšanu efektīvai CSAS pilsētās, finansiāli atbalstīt tādu AER izmantošanu siltumapgādei mājsaimniecībās, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas vai rada tikai zemas emisijas un finansiāli atbalstīt maznodrošinātās mājsaimniecības veco neefektīvo cietā kurināmā, tostarp biomasas, sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz bezemisiju vai zemu emisiju iekārtām. Enerģijas pārveidošanas un rūpniecības sektorā pasākumi ir vērsti uz finanšu atbalsta programmu esošo un mazāk efektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai uz augstākām emisiju robežvērtību prasībām atbilstošām vai nulles emisiju iekārtām turpināšanu. NMGOS emisiju samazināšanai mērķa scenārijā ir iekļauti pasākumi, kas vērsti uz produktu izmantošanu ar zemāku GOS saturu mājsaimniecībās, pakalpojumu sektorā un būvniecībā. Papildu ietekmi NMGOS emisiju samazināšanā dod arī plānotie pasākumi PM2,5 emisiju samazināšanai mājsaimniecībās. NH3 emisiju samazināšanai lauksaimniecības sektorā ir paredzēti pasākumi, kas ietver ureāzes inhibitoru lietošanu (karbamīdam) emisiju samazināšanai no izmantotās urīnvielas laukaugu mēslošanai, putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrādes paplašināšanu, kā arī bioloģiskās putnkopības paplašināšanu.

4.2.1. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

NMGOS emisiju prognožu rezultāti parāda, ka laika periodā līdz 2030. gadam emisijas varētu samazināties par 18 %, salīdzinot ar 2021. gadu. Salīdzinot ar aprēķinātām bāzes scenārija emisijām 2030. gadā, vislielākais samazinājums scenārijā ar papildu pasākumiem ir emisijām no šķīdinātāju un citu produktu izmantošanas (10,7 %) un no mazām sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecībās (10,3 %).

Kopējās aprēķinātās NMGOS emisijas 2030. gadam scenārijā ar papildu pasākumiem ir par aptuveni 10 % mazākas nekā bāzes scenārijā.

22. attēls. NMGOS emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem

Kā redzams 22. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu visā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 10,2 % mazākas nekā noteiktais mērķis.

4.2.2. Daļiņu PM_2,5 emisijas

Kopējās PM_2,5 emisiju prognozes 2030. gadā scenārijā ar papildu pasākumiem ir par 25,5 % mazākas nekā faktiskās emisijas 2021. gadā. Aprēķinātās emisiju prognozes 2030. gadam ir par 4,6 % mazākas nekā bāzes scenārijam.

Salīdzinot ar aprēķinātajām bāzes scenārija emisijām 2030. gadā, vislielākais samazinājums scenārijā ar papildu pasākumiem ir no plānotiem pasākumiem attiecībā uz vidējās jaudas sadedzināšanas iekārtu nomaiņu uz augstākām, emisiju robežvērtībām atbilstošām, rūpniecības un enerģijas pārveidošanas sektorā (samazinājums attiecīgi sektoros par 8,5 % un 1,2 %), kā arī sadedzināšanas iekārtu nomaiņu mājsaimniecībās uz bezemisiju vai mazu emisiju iekārtām (samazinājums par 6 %).

23. attēls. PM_2,5 emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem

Kā redzams 23. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu visā laika periodā no 2020. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 14,3 % mazākas par noteikto mērķi.

4.2.3. Amonjaka emisijas

Kopējās NH₃ emisiju prognozes 2030. gadā scenārijā ar papildu pasākumiem ir par 17,6 % mazākas nekā faktiskās emisijas 2021. gadā. Aprēķinātās emisiju prognozes 2030. gadam ir par 6,8 % mazākas nekā bāzes scenārijam.

24. attēls. NH₃ emisiju prognozes pa sektoriem scenārijā ar papildu pasākumiem

Kā redzams 24. attēlā, prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu laika periodā no 2024. līdz 2030. gadam. Aprēķinātās emisijas 2030. gadā ir par 12,7 % mazākas nekā noteiktais mērķis.

8. tabula. Bāzes scenārijā iekļauto pasākumu ietekme (novērstās emisijas uz 2030.gadu, t)

Pasākumu grupa (bāzes scenārijs	NOx	NMGOS	SOx	NH3	PM2,5
Mājsaimniecības, komerciālais un sabiedriskais sektors
Enerģijas efektivitātes paaugstināšana mājsaimniecībās: Daudzdzīvokļu māju un privātmāju renovācija Pasākums: B.2.1.	57.3	31.1	21.6	NE	83.7
Sadedzināšanas iekārtu nomaiņa privātmājās un pieslēgšana CSAS Pasākums: B.3.1.1. un B.3.1.2.	11.4	88.9	8.2	NE	116.1
Enerģijas efektivitātes paaugstināšana publiskās struktūrās un pieslēgšana CSAS Pasākums: B.1.2.1., B.2.2. un B.2.4.	28.8	15	8.7	NE	24
Rūpniecība
Enerģijas efektivitātes paaugstināšana un fosilā kurināmā aizvietošana ar cieto biomasu rūpniecības uzņēmumos Pasākums: B.2.3. un B.1.3.2.	190	(-163.1)87	16.1	NE	(-37.5)
Enerģijas pārveidošanas sektors
Dabasgāzes aizvietošana ar cieto biomasu enerģijas pārveidošanas sektorā un Emisiju samazināšana sadedzināšanas iekārtās CSAS Pasākums: B.1.3.1	(-6)	(-14.2)	(-136)	NE	(-108)
Vēja turbīnu un saules PV uzstādīšana elektroenerģijas ražošanai	239.9	8	NE	NE	1
Transporta sektors
Iekšdedzes dzinēju vieglo automašīnu (M1 un N1) fiziskām personām un komersantiem aizvietošana ar ETL Pasākums: B.4.1. un B.4.4.	29.3	NE	NE	NE	NE
Iekšdedzes dzinēju publiskā transporta aizvietošana ar ETL Pasākums: B. 4.1. un B.4.3.	14.3	NE	NE	NE	NE
Dzelzceļa tīkla modernizācija un Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana Pasākums: B.4.5. un B.4.6.	86.7	NE	NE	NE	NE
Veloceliņu attīstība Pasākums: B.4.7.	2.7	NE	NE	NE	NE
Lauksaimniecības sektors
Pasākumi augkopībā izmantotā minerālā N samazināšanai Pasākums: B.6.1.1., B.6.1.2. un B.6.1.3.	NE	NE	NE	934	NE
Pasākumi amonjaka emisiju samazināšanai no kūtsmēslu apsaimniekošanas Pasākums: B.6.2.1., B.6.2.2., B.6.2.3. un B.6.2.4.	NE	NE	NE	813	NE
Pasākumi lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldībā Pasākum: B.6.3.1. un B.6.4.3.	NE	NE	NE	461	NE

9. tabula. Mērķa scenārijā iekļauto pasākumu ietekme (novērstās emisijas uz 2030.gadu, t)

Pasākumu grupa	NOx	NMGOS	SOx	NH3	PM2,5
Mājsaimniecības, komerciālais un sabiedriskais sektors
Enerģijas efektivitātes paaugstināšana mājsaimniecībās: Daudzdzīvokļu māju renovācija Pasākums: M.2.1.	15.9	1.1	5.7	NE	15.8
Veicināt un motivēt iedzīvotājus veikt veco un neefektīvo kurināmā sadedzināšanas iekārtu nomaiņu, izmantojot jaunas atbalsta programmas Pasākums: M.3.1.2., M.3.1.4. un M.3.1.3.	NE	70.1	NE	NE	227.8
Atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai un bezemisiju AER tehnoloģiju ieviešanai valsts un pašvaldību ēkās un uzņēmējdarbībā Pasākums: M.2.1.	46.7	24.4	14.2	NE	64.9
Iedzīvotāju informēšana un izglītošana par ekomarķējumu un videi draudzīgu sadzīves preču priekšrocībām un to pozitīvo ietekmi uz GOS emisiju samazināšanu Pasākums: M.8.1.	NE	370.0	NE	NE	NE
Rūpniecība un būvniecība
Enerģijas efektivitātes paaugstināšana un esošo biomasu izmantojošo katlu nomaiņa ar efektīvākiem un bezemisiju tehnoloģiju uzstādīšana rūpniecības uzņēmumos Pasākums: M.2.1.	223.1	40.1	53.5	NE	206.5
Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturu. Pasākums: M.8.2.	NE	400.0	NE	NE	NE
Enerģijas pārveidošanas sektors
Esošo biomasu izmantojošo katlu nomaiņa ar efektīvākiem un bezemisiju AER izmantošana siltumapgādei Pasākums: M.1.3.2.	76.4	6.1	37.8	NE	1224.4
Transporta sektors
Iekšdedzes dzinēju automašīnu (M1, N1) aizvietošana ar ETL fiziskām un juridiskām personām Pasākums: M.4.2.	76.4	NE	NE	NE	NE
Iekšdedzes dzinēju publiskā transporta aizvietošana ar ETL Pasākums: M.4.1.	16.9	NE	NE	NE	NE
Lauksaimniecības sektors
Ureāzes inhibitoru lietošanu (karbamīdam) Pasākums: M.6.1.1.	NE	NE	NE	400.0	NE
Putnu šķidrmēslu digestāta pēcapstrādes paplašināšana, kā arī bioloģiskās putnkopības paplašināšana Pasākums: M.6.1.2.	NE	NE	NE	420.0	NE
Veicināt barības devu ar samazinātu kopproteīnu (kopproteīna līmenis nepārsniedz 15 – 16%) izmantošanu slaucamajām govīm Pasākums: M.6.2.3.	NE	NE	NE	270.0	NE

4.3. Mērķa scenārija ietekme uz gaisa kvalitāti Latvijā

Novērtējot mērķa scenāriju potenciālo ietekmi uz gaisa kvalitāti Latvijā, izmantojot SHERPA modeli, redzams (skatīt attēlu zemāk), ka potenciālais gada vidējo koncentrāciju samazinājumu 2030. gadā būs lielāks nekā bāzes scenārija gadījumā. Nozīmīgākās izmaiņas arī šajā gadījumā sagaidāmas Rīgā (samazinājums līdz 3,1 µg/m³ NO₂, līdz 1,2 µg/m³ daļiņām PM₁₀ un līdz 2,1 µg/m³ daļiņām PM_2,5), kā arī Pierīgā un pārējās Latvijas lielajās pilsētās.

Paredzētais piesārņojuma koncentrāciju samazinājums ir pietiekams, lai nodrošinātu atbilstību pašreiz spēkā esošiem robežlielumiem cilvēka veselības aizsardzībai. Izmantojot modelēšanas rezultātus (koncentrāciju samazinājumu) valstspilsētu līmenī un salīdzinot tos ar valsts monitoringa tīkla stacijās 2022. gadā novērotajām gada koncentrācijām, var secināt, ka lielākā daļā monitoringa staciju tiks nodrošināta atbilstība Direktīvā 2024/2881 noteiktajām robežvērtībām, izņemot daļiņu PM₁₀ koncentrācijas, kurām atsevišķās vietās saglabājas pārsniegumu risks.

25. attēls. Prognozētais NO₂ koncentrācijas samazinājums 2030. g. salīdzinājumā ar 2022. gadu – mērķa scenārijs

26. attēls. Prognozētais PM₁₀ koncentrācijas samazinājums 2030. g. salīdzinājumā ar 2022. gadu – mērķa scenārijs

27. attēls. Prognozētais PM_2,5 koncentrācijas samazinājums 2030. g. salīdzinājumā ar 2022. gadu – mērķa scenārijs

4.4. Mērķa scenārijā iekļauto pasākumu finasiālo ieguvumu novērtējums

Plānā noteikto mērķu sasniegšana un pasākumu ieviešana saistīta ar ievērojamām izmaksām, kas attiecināmas gan uz valsti un pašvaldībām, gan uz privātpersonām un komersantiem (skatīt Plāna 3.pielikumu). Tomēr ES un starptautiskā līmenī veiktie sociālekonomiskie novērtējumi norāda, ka tiešās izmaksas, kas saistītas ar tehnoloģiskajiem ieguldījumiem, piemēram, elektrisko transportlīdzekļu infrastruktūras uzstādīšanu un lauksaimniecības prakses uzlabošanu, kompensē ievērojami ietaupījumi veselības aprūpes izmaksās un produktivitātes paaugstināšanās^88,89,90. Gaisa kvalitātes uzlabošanās rezultātā, samazinoties piesārņojošo vielu emisijām, samazinās elpošanas un sirds un asinsvadu slimību gadījumu skaits, tādējādi mazinot slogu uz veselības aprūpes sistēmu, kā arī samazinās ar šīm slimībām saistītie mirstības rādītāji. 2019. gada pētījums⁹¹ norāda arī uz to, ka daļiņu PM_2,5 gada vidējās koncentrācijas samazinājums par 1 μg/m³ ES dalībvalstīs vidēji rada 0,8 procentu IKP pieaugumu, ko ietekmē mazāks kavēto darba dienu skaits slimību dēļ (ieskaitot gadījumus, kad slimo apgādājamie bērni), kā arī produktivitātes pieaugums.

Viens no plāna galvenajiem mērķiem ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, t.sk. panākt priekšlaicīgas nāves gadījumu skaita samazinājumu, kas saistīts ar daļiņu PM_2,5 piesārņojuma ietekmi. Saskaņā ar SHERPA modeļa aprēķiniem mērķa scenārijā paredzētais daļiņu PM_2,5 emisiju samazinājums nodrošinās kopējo valsts ieguvumu 296,4 milj. EUR gadā apmērā, galvenokārt pateicoties samazinātajam priekšlaicīgās nāves gadījumu skaitam, kā arī samazinājumam kavēto darba dienu skaitā un produktivitātes pieaugumam.

Vienlaicīgi, novērtēti potenciālie ieguvumi no emisiju samazinājuma, izmantojot 2023. gadā EVA ieteikto metodiku⁹². Pēc šīs metodikas aprēķinātie sagaidāmie ieguvumi ir vēl lielāki (skatīt 10. tabulu).

10. tabula. Emisiju samazinājuma radīto ieguvumu novērtējums 2030.gadam (mērķa scenārijs)

Viela	Prognozētais gada emisiju samazinājums 2030. gadā, salīdzinot ar 2022. gadu (mērķa scenārijs, kt)	Piesārņojuma nodarītā kaitējuma izmaksas (EUR par 1 tonnu emisiju 2021. gada cenās)		Novērstie zaudējumi (milj. EUR, 2021. gada cenās)
		Dzīves gada vērtība (VOLY93)	Statistiskās dzīves vērtība (VSL94)	Dzīves gada vērtība (VOLY)	Statistiskās dzīves vērtība (VSL)
NOx	5,77	8276	24146	47,79	139,44
SO2	0,20	11966	36346	2,37	7,19
PM10	3,02	28585	92903	86,25	280,33
PM2,5	5,11	42306	137496	216,26	702,84
NMGOS	0,33	749	1736	0,25	0,57
NH3	2,14	6532	19313	13,95	41,26
Kopā				366,87	1171,62

Līdzīgā novērtējumā, kas ir veikts NEKP 2030 ietvaros, ir secināts, ka pasākumi, kas vērsti uz importētā fosilā kurināmā aizvietošanu ar atjaunojamiem energoresursiem un energoefektivitātes uzlabošanu, ne tikai samazina SEG emisijas un enerģijas izmaksas, bet arī veicina ekonomiskos un sociālos ieguvumus, sekmējot uzņēmējdarbību, inovācijas un modernu tehnoloģiju attīstību. Tas pats attiecas arī uz gaisa piesārņojuma samazināšanas pasākumiem.

Ietekme uz mazajām lauku saimniecībām.

Ņemot vērā mazo lopkopības saimniecību ekstensīvo ražošanas raksturu, kā arī zemo lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un blīvumu, iespējamo amonjaka emisiju samazināšanas pasākumu ieviešana šajā saimniecību grupā var dot tikai nebūtisku amonjaka emisijas samazinājumu un attiecīgi plāna ietvaros netiek paredzēti šai grupai specifiski mērķēti pasākumi. Līdzīgi, emisiju samazināšanas pasākumu ieviešanai mazajās augkopības saimniecībās nebūtu būtiskas ietekmes uz amonjaka emisijām nacionālā līmenī (0,3 % - 0,5 % laika periodā 2024. – 2030. gads), attiecīgi plānā nav paredzēti specifiski pasākumi šāda izmēra saimniecībām.

Kopumā, analizējot plānā iekļauto pasākumu potenciālo ietekmi uz sīkajām (mikro) un mazajām lauku saimniecībām, ir secināms, ka lielākā daļa no paredzētajiem pasākumiem nav attiecināma uz šāda izmēra lauksaimniecības uzņēmumiem un attiecīgi ietekme nav sagaidāma.

---

Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis

 

1. pielikums

Detalizēta informācija par esošo gaisa kvalitāti Latvijā

1. Daļiņas PM₁₀

Daļiņu PM₁₀ piesārņojums joprojām ir viena no visaktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās. PM₁₀ gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās visās novērojumu stacijās. Daļiņu PM₁₀ 24 stundu robežlieluma pārsniegšanas skaits gadā ir samazinājies Rēzeknes, Ventspils un Rīgas novērojumu stacijās, bet pieaudzis Liepājas novērojumu stacijās. Vienlaikus Ventspilī, Rīgā un Liepājā ir samazinājies 24 stundu robežlieluma ApPNS pārsniegumu skaits gadā, bet tas ir pieaudzis Rēzeknes novērojumu stacijās.

Risks pārsniegt Direktīvā 2024/2881 noteiktās robežvērtības Rīgā ir ļoti augsts. Pārējā Latvijā šāds risks pastāv Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī.

1. attēls. Daļiņu PM₁₀ gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Rīgā, µg/m³

2. attēls. Daļiņu PM₁₀ gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Latvijā, µg/m³

3. attēls. Daļiņu PM₁₀ diennakts koncentrācijas robežlieluma pārsniegšanas gadījumu skaits novērojumu stacijās Rīgā (atskaitot sāls/smilts kaisīšanas, kā arī dabisko avotu (jūras sāls) ietekmi)¹

2. Daļiņas PM_2,5

Monitoringa dati parāda, ka gada vidējās koncentrācijas pakāpeniski samazinās. Nevienā novērojumu stacijā netika pārsniegts daļiņu PM_2,5 gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai. Neraugoties uz to, daļiņu PM_2,5 emisijas joprojām ir viena no aktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām atsevišķās pilsētās.

Latvijai 2020. gadā bija nepieciešams sasniegt daļiņu PM_2,5 valsts vidējās ekspozīcijas samazināšanas mērķi². Aprēķinātā daļiņu PM_2,5 gada vidējā koncentrācija iekļaujas mērķī. Daļiņu PM_2,5 gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas, Liepājas, Rēzeknes un Ventspils novērojumu stacijās. Augsts risks pārsniegt jaunos normatīvus pastāv Rīgā, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. 2018.–2022. gadā pārsniegumi tika konstatēti stacijās – PFS "Kronvalda bulvāris", PFS "Pārventa" Ventspilī, TPAIS "Liepāja" un TPAIS "Rēzekne".

4. attēls. Daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Rīgā un Latvijā, µg/m3

3. Slāpekļa dioksīds NO₂

NO₂ gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas, Liepājas unRēzeknes novērojumu stacijās. Savukārt gada vidējās koncentrācijas ir palielinājušās Ventspils novērojumu stacijā. Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai tika pārsniegts tikai Rīgā 2021. un 2022. gadā, transporta piesārņojuma avotu ietekmes stacijā "Brīvības iela". Risks pārsniegt noteiktos jaunos normatīvus Rīgā ir ļoti augsts – normatīvu pārsniegums 2018.–2022. gadā konstatēts lielā daļā Rīgā esošo staciju.

5. attēls Novērojumu stacijās Rīgā reģistrētās slāpekļa dioksīda gada vidējās koncentrācijas vērtības,  µg/m³

6. attēls Novērojumu stacijās Latvijā reģistrētās slāpekļa dioksīda gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m³

4. Benzols

Benzola gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas un Liepājas monitoringa stacijās, savukārt pieaugušas Ventspils un Rēzeknes novērojumu stacijās. Gaisa kvalitātes gada robežlielums 2018.–2022. gadu periodā netika pārsniegts nevienā no novērojumu stacijām. Rīgā minētajā periodā vairākās stacijās tika pārsniegts AgPNS, kas norāda uz iespējamu robežlieluma pārsnieguma risku nākotnē. Līdzīgi arī Liepājā un Rēzeknē 2018.–2022. gadā tika konstatēti AgPNS pārsniegumi.

Rīgā ir prognozējams augsts risks pārsniegt Direktīvā 2024/2881 noteikto benzola normatīvu. Direktīvā 2024/2881 noteiktais novērtēšanas slieksnis cilvēka veselības aizsardzībai ar ļoti augstu varbūtību tiks pārsniegts arī TPAIS "Rēzekne".

7. attēls Benzola gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m³, novērojumu stacijās Rīgā³

8. attēls Benzola gada vidējās koncentrācijas gaisa kvalitātes novērojumu stacijās Latvijā,  µg/m³

5. Slāpekļa oksīdi

Slāpekļa oksīdu gada vidējās koncentrāciju vērtības pēc kritiskā piesārņojuma līmeņa ekosistēmu aizsardzībai (KPLEA), 2022. gadā tika pārsniegtas Rēzeknē un Rīgā. Informācija par KPLEA izpildi tiek nodrošināta pēc novērojumiem LFS "Rucava".

9. attēls. Slāpekļa oksīdu (NO_x) gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m³, 2022. gads

6. Benz(a)pirēns

B(a)P gada vidējās koncentrācijas ir samazinājušās Rīgas un Ventspils novērojumu stacijās. Vienlaikus 2021. gadā Liepājā un 2022. gadā Rēzeknē novērojumu stacijās tika konstatēts gaisa kvalitātes robežlieluma pārsniegums. Vērtējot monitoringa rezultātus, salīdzinoši augsts risks pārsniegt gada Direktīvā 2024/2881 noteikto mērķlielumu Rīgā, Liepājā un Rēzeknē.

1010. attēls. B(a)P gada vidējās koncentrācijas vērtības novērojumu stacijās Latvijā, ng/m³

---

 

2. pielikums

Bāzes scenārijā iekļautās rīcībpolitikas un pasākumi

1. rīcības virziens - emisiju samazināšana no piesārņojošām darbībām

Nr. p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
B.1.1. apakšuzdevums: Piesārņojošo darbību radīto emisiju kontrole1
B.1.1.1.	Nodrošināt jaunajos secinājumos par LPTP noteikto prasību ieviešanu	Samazinās gaisa piesārņojums, ko rada A kategorijas piesārņojošās darbības.	NOx NMGOS PM2,5 SO2	Veikta visu atļauju pārskatīšana, kuras izsniegtas tādām piesārņojošām darbībām, attiecībā uz kurām ir pieņemti jauni EK Īstenošanas lēmumi	VVD	-	2030. gads (bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc attiecīgā EK Īstenošanas lēmuma spēkā stāšanās)
B.1.1.2.	Stiprināt Valsts vides dienesta kapacitāti, lai nodrošinātu efektīvāku piesārņojošo darbību radīto emisiju kontroli	Samazinās gaisa piesārņojums, ko rada B un C kategorijas piesārņojošās darbības. Tiek nodrošināta efektīva un regulāra gaisu piesārņojošo darbību kontrole, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām, kurās pārsniegti augšējie gaisu piesārņojošo vielu sliekšņi, kā arī veikta visu operatoru iesniegto mērījumu pārbaude.	NOx NMGOS PM2,5 NH3 SO2	1) Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu kontroles plāns integrēts VVD ikgadējā pārbaužu plānā; 2) Veikta ikgadēja vidējas jaudas sadedzināšana iekārtu operatoru iesniegto mērījumu un statistikas pārskatu pārbaude	VVD	KEM	Pastāvīgi līdz 2030. gadam
B.1.1.3.	Elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm un drošu kuģošanas apstākļu nodrošināšana ostās	Samazinās emisijas, ko rada kuģu palīgdzinēju darbināšana stāvēšanas laikā piestātnēs	PM2,5 SO2 NOx B(a)P	Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas – divas ostas. Tiek īstenotas esošās atbalsta programmas.	SM	Ventspils brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde Liepājas, Ventspils pašvaldības	2029. gads
B.1.2.1.	Sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu publisko būvju un rūpniecības objektu pieslēgšanu CSAS	Veicināta rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšana CSAS, tādā veidā samazinot emisijas, ko rada individuālo sadedzināšanas iekārtu izmantošana	PM2,5 B(a)P	1) Īstenotas esošās atbalsta programmas; 2) rūpniecības objektu un publisko būvju skaits, kas pieslēgti CSAS	EM (sniedz atbalstu ne tālāk kā līdz ēkas zemes robežai) KEM VARAM	pašvaldības	2028. gads
B.1.3. apakšuzdevums: Emisiju samazināšana sadedzināšanas iekārtās, tai skaitā centralizētajās siltumapgādes sistēmās
B.1.3.1.	Sniegt finansiālu atbalstu attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai pašvaldību siltumapgādē (mērķteritorija – valstspilsētu un novadu pilsētu teritorijas)	Esošas vidējas jaudas (1-50 MW) sadedzināšanas iekārtu, kuras izmanto biomasu, aprīkošana ar tehniskajiem risinājumiem, lai tiktu nodrošinātas vides normatīvajos aktos noteiktās emisiju robežvērtības	PM2,5 PM10	Īstenota finansiālā atbalsta programma	VARAM	Siltumapgādes sabiedriskā pakalpojuma sniedzēji	2025.–2027. gads
B.1.3.2.	Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu ieviešanai publiskajās ēkās un ražošanas sektora uzņēmumos, ja tas nepieciešams saskaņā ar MK noteikumiem par sadedzināšanas iekārtām un nav iespējams nodrošināt ēkas pieslēgšanu CSAS	Gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, iegāde, uzstādīšana vai nomaiņa, ja tas nepieciešams emisiju robežvērtību ievērošanai un ja tā tiek veikta vienlaikus ar cietās biomasas siltumenerģijas tehnoloģiju ieviešanu vai ja darbība ir paredzēta ēkas energosertifikātā	PM2,5 PM10	Īstenotas esošās atbalsta programmas	EM KEM VARAM (pašvaldību ēkas)	pašvaldības	2026. gads

2. rīcības virziens – energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un AER izmantošanas veicināšana

Nr.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
B.2.1.	Sniegt finansiālu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai dzīvojamās ēkās, īstenojot ANMP un KPP atbalsta programmas, paredzot arī nosacījumus par gaisa piesārņojuma samazināšanu no apkures iekārtām	Samazinās daļiņu emisija, nosakot šādu darbību obligātu veikšanu dzīvojamās ēkas siltumapgādes sistēmā, vienlaikus ar ēkas energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem2: 1) pieslēgums CSAS; 2) pāreja uz bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju risinājumu; 3) ekodizaina prasībām atbilstošu biomasas tehnoloģiju ieviešana; 4) gaisu piesārņojošo vielu emisiju attīrīšanas iekārtu, tai skaitā elektrostatisko filtru, iegāde, uzstādīšana vai nomaiņa daudzdzīvokļu ēkas siltumapgādes sistēmā, ja tas nepieciešams emisiju robežvērtību ievērošanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sadedzināšanas iekārtām	PM2,5 PM10 NMGOS NOx	Enerģijas ietaupījums gadā vismaz: 1) 14423 MWh (ANMP, 2026); 2) 51241 MWh (KPP, 2029).	EM		2030. gads
B.2.2.	Sniegt finansiālu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un bezemisiju AER izmantojošu siltumapgādes iekārtu ieviešanai valsts (publiskās) ēkās, īstenojot ANMP un KPP atbalsta programmas, un EKII programmu	Samazinās emisijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanas un bezemisiju AER izmantojošu iekārtu ieviešanas rezultātā	PM2,5 PM10 NMGOS NOx	Enerģijas ietaupījums gadā vismaz: 1) 3875 MWh (ANMP, 2026); 2) 27029 MWh (KPP, 2029)	EM IZM KEM	KM	2030. gads
B.2.3.	Sniegt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbībai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un bezemisiju AER izmantojošu siltumapgādes iekārtu ieviešanai, īstenojot ANMP un KPP atbalsta programmas	Samazinās emisijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanas un bezemisiju AER izmantojošu iekārtu ieviešanas rezultātā	PM2,5 PM10 NMGOS NOx	Enerģijas ietaupījums gadā vismaz: 10300 MWh (ANMP, 2026)	EM		2030. gads
B.2.4.	Sniegt finansiālu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un bezemisiju AER izmantojošu energoapgādes iekārtu ieviešanai pašvaldību ēkās un infrastruktūrā, īstenojot ANMP un KPP atbalsta programmas	Samazinās radītās emisijas energoefektivitātes pasākumu īstenošanas un bezemisiju AER izmantojošu iekārtu ieviešanas rezultātā	PM2,5 PM10 NMGOS NOx	Primārās enerģijas ietaupījums gadā vismaz: 1) 4545 MWh (ANMP, 2025); 2) 1400 MWh (KPP, 2029) Renovētā platība: 1) 0,054 milj.m2 (ANMP, 2025); 2) 0,027 milj.m2 (KPP, 2029); AER enerģijas papildu ražošanas jauda vismaz: 2 MW (KPP, 2029)	VARAM	Pašvaldības	2030. gads

3. Rīcības virziens - emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā

Nr.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
B.3.1. apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas un bezemisiju un zemu emisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanu
B.3.1.1.	Sniegt finansiālu atbalstu viendzīvokļa un daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pieslēgšanai CSAS (esošas programmas)	Samazinās mājsaimniecību un daudzdzīvokļu ēku radītās apkures emisijas, finansiāli atbalstot to pieslēgšanos efektīvai CSAS, kur tas ir ekonomiski un tehniski pamatoti.	PM2,5 PM10 NMGOS SO2 B(a)P	Īstenotas esošās atbalsta programmas	VARAM EM (atbalsts tiek sniegts ne tālāk kā līdz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas zemes robežai) KEM		2026. gads
B.3.1.2.	Sniegt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām veco neefektīvo cietā kurināmā, tostarp biomasas, sadedzināšanas iekārtu nomaiņai (esoša programma)	Samazinās radītās emisijas, veicot vecu un neefektīvu cieto kurināmo izmantojošo iekārtu nomaiņu	PM2,5 PM10 NMGOS	Esošo cietā kurināmā sadedzināšanas iekārtu nomaiņa vismaz 1210 mājsaimniecībās	VARAM		2025.–2027. gads

4. rīcības virziens - emisiju samazināšana transporta sektorā

Nr.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
B.4.1.	Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana	Pieaug alternatīvo degvielu izmantošana transporta sektorā, kā rezultātā samazinās transporta radītās emisijas	PM2,5 NOx	1) 2060 ETL uzlādes punkti; 2) septiņu lieljaudas uzlādes punktu izbūve TEN-T pamattīklā	1) EM 2) SM	Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Akciju sabiedrība "Sadales tīkls"	1) 2026. gada maijs 2) 2029. gada decembris
B.4.2.	Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu transporta sektorā	Pieaug alternatīvo degvielu izmantošana transporta sektorā, kā rezultātā samazinās transporta radītās emisijas	PM2,5 NOx	Īstenoti "Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam"3 ietvertie pasākumi alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanai	SM	EM	2025.–2029. gads4
B.4.3.	Finansiāli atbalstīt tīro publisko transportlīdzekļu izmantošanu pašvaldību funkciju izpildei (esošās programmas)	Tiek veicināta tādu publisko transportlīdzekļu izmantošana, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas.	PM2,5 NOx	Sniegts finansiāls atbalsts un iegādāti bezemisiju transportlīdzekļi: 1) 15 ETL (M2 un M3 kategorija)5; 2) 31 ETL	VARAM		1) 2025. gads 2) 2029. gads
B.4.4.	Sniegt finansiālu atbalstu fiziskām personām un apstrādes rūpniecības nozares komersantiem ETL (M1 un N1 kategorija) iegādei	Samazinās privātā transporta un uzņēmumu transporta radītais piesārņojums	NOx, PM2,5	Tiek īstenotas esošās atbalsta programmas	EM KEM		2026. gads
B.4.5.	Dzelzceļa tīkla un ritošā sastāva modernizācija Papildus skatīt B.7.2.5. pasākumu - Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana	Tiek samazinātas dzelzceļa radītās emisijas	PM2,5 NOx	Tiek īstenoti pasākumi, kuri izriet no "Indikatīvā dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāna 2025.–2029. gadam". Jaunu vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums – 130 km. Iegādāti 9 bateriju elektrovilcieni.6	SM	Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" VSIA "Autotransporta direkcija"	2025.–2030. gads
B.4.6.	Finansiālā atbalsta sniegšana multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveide pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai. Papildus skatīt B.7.2.5. pasākumu	Tiek veicināta sabiedriskā transporta un velotransporta izmantošana un samazinās privātā transporta radītais gaisa piesārņojums	PM2,5 NOx	Tiek īstenotas esošās atbalsta programmas – vismaz 25 projekti.	SM	Pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības Valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš"	2029. gads
B.4.7.	Velosipēdu ceļu izbūve gar autoceļiem un pašvaldību teritorijās atbilstoši pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un/vai pilsētu mobilitātes plāniem Papildus skatīt B.7.2.5. pasākumu	Samazinās privātā transporta radītais piesārņojums velotransporta izmantošanas pieauguma rezultātā	PM2,5 NOx	1) jauna atdalītā riteņbraukšanas infrastruktūra – 60 km; 2) infrastruktūras lietotāju skaits: 5820 lietotāji 2029. gadā (bāze - 0 lietotāji 2020. gadā).	SM	Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas valsts ceļi", pašvaldības	2029. gads
B.4.8.	Pastiprināt transportlīdzekļu tehnisko (tai skaitā, emisiju) kontroli uz ceļiem, kā arī novērst atgāzu pēcapstrādes sistēmu demontēšanu	Satiksmē piedalās tikai tādi transportlīdzekļi, kas atbilst normatīvo aktu prasībām un nepārsniedz noteiktās izplūdes gāzu emisiju prasības	PM2,5 NOx	1) Izvērtētas un pārbaudes tehnoloģiju pieejamības gadījumā veikta atbilstošas izmaiņas MK noteikumos par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa; 2) Veikta pastiprināta transportlīdzekļu kontrole uz ceļiem; 3) Ieviesta papildus kontrole valsts tehniskajā apskatē.	SM Valsts policija	Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"	1) Indikatīvi 2026.–2029. gads (atkarībā no tehnoloģiju pieejamības tirgū); 2) pastāvīgi; 3) Indikatīvi 2026.–2029. gads (atkarībā no tehnoloģiju pieejamības tirgū).
B.4.9.	Izvērtēt iespēju pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, ko izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās	Tiek veicināta elektroenerģijas ražošana no AER un naftas produktu izmantošanas samazināšana brīvostu un speciālo ekonomisko zonu teritorijās	PM2,5 NOx	Veikta izpēte par nodokļa likmes pakāpeniska paaugstināšanas iespējamību un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli".	FM		2025. gads

6. Rīcības virziens – emisiju samazināšana lauksaimniecībā

Nr.p.k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Vielas		Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija		Līdzatbildīgā institūcija	Izpildes termiņš
B.6.1. apakšuzdevums: Slāpekļa mēslojuma izmantošanas radītā piesārņojuma samazināšana
B.6.1.1.	Veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslu lietošanu	Tiek veicināta slāpekļa minerālmēslojuma efektīva lietošana, samazinot patērētā mēslojuma daudzumu uz platības vienību	NH3	Pasākuma mērķa platība 2027. gadā 237 313 ha (Atbilstoši MK apstiprinātajam "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam" pasākumu būtu lietderīgi ieviest graudkopības saimniecībās ar LIZ platību, kas lielāka par 200 ha un attiecināt uz 5 % no kopējās kviešu platības valstī un 1 % no kopējās rapšu platības valstī uz 2025.gadu un 11 % no kopējās kviešu platības valstī un 4 % no kopējās rapšu platības valstī līdz 2030. gadam).		ZM			2025.–2030. gadam
B.6.1.2.	Izstrādāt kultūraugu mēslošanas plānus, kas nodrošina optimālu kultūraugu mēslošanu tajās teritorijās, kur šobrīd šādas prasības nav noteiktas.	Tiek veicināta slāpekļa minerālmēslojuma efektīva lietošana, samazinot patērētā mēslojuma daudzumu uz platības vienību	NH3		Pasākuma mērķa platība: 2025. gadā 109 000 ha un 2030. gadā 246 000 ha (pasākums attiecināms uz visām saimniecībām, bet īpaši uz jauktas specializācijas saimniecībām, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha)	ZM			2025.–2030. gads
B.6.1.3.	Veicināt slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanu	Tiek veicināta mazāka slāpekļa minerālmēslojuma apjoma izmantošana aramzemes platībās, kurās tiek audzēti vai uzturēti šādi kultūraugi: 1) slāpekli piesaistoši kultūraugi; 2) zaļmēslojuma augu aizņemtas papuves; 3) zālāji pasējā; 4) pupas un zirņi.	NH3		Pasākuma mērķa platības 2027. gadā: 1) 51 752 ha; 2) 18 136 ha; 3) 26 007 ha; 4) 41970 ha. Tauriņzieži kultūraugu rotācijā tiek iekļauti 6 % no kopējās LIZ platības valstī līdz 2025. gadam.	ZM			2025.–2030. gads
B.6.2. apakšuzdevums: Videi draudzīga kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes
B.6.2.1.	Veicināt šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšanu ar: 1) peldošu keramzīta granulu kārtu, 2) peldošu plastmasas plēves pārsegumu, betona pārsegumu, 3) teltsveida pārklājumu; 4) citiem pārklājuma veidiem, kas atbilst emisiju samazināšanas mērķiem un tehnoloģiskajām prasībām.	Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ierobežo slāpekļa savienojumu zudumus	NH3		Attiecas uz saimniecībām, kurās tiek audzētas vismaz 1000 cūkas, 300 slaucamās govis vai 200 liellopi.		ZM		2025.–2030. gads
B.6.2.2.	Veicināt lagūnas tipa krātuvju aizstāšanu ar cilindriskajām krātuvēm	Pakāpeniski tiek aizstātas lagūnas tipa krātuves ar cilindriskajām tādā veidā samazinot amonjaka emisijas	NH3		Paredzēts, ka cilindriskās krātuves tiktu izmantotas: 1) 2025. gadā 19 % un 2030. gadā 29 % slaucamo govju šķidrmēslu apsaimniekošanai, un 2) 2025. gadā 31 % un 2030. gadā 42 % cūku šķidrmēslu apsaimniekošanai		ZM		2025.–2030. gads
B.6.2.3.	Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē ar: 1) cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu, 2) tiešas iestrādes izkliedētāju, 3) lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, 4) lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem	Tiešās šķidrmēslu iestrādes rezultātā tiek samazināti slāpekļa savienojumu zudumi	NH3		Noteiktā mērķa platība precīzai šķidrmēslu iestrādei 2027. gadā 21 357 ha. Pasākums attiecināms uz šādām saimniecībām: 1) ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu – attiecas uz saimniecībām ar vairāk nekā 200 liellopiem, vairāk nekā 300 slaucamām govīm vai vairāk nekā 1000 cūkām; 2) ar tiešas iestrādes izkliedētāju – attiecas uz saimniecībām ar vairāk nekā 200 liellopiem, vairāk nekā 300 slaucamām govīm un vairāk nekā 1000 cūkām; 3) ar lentveida izkliedētāju – attiecas uz saimniecībām, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha, liellopu skaits līdz 200, slaucamo govju skaits līdz 300, vai cūku skaits līdz 1000; 4) kūtsmēslu iestrādi ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem, veic saimniecībās, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha (liellopu skaits līdz 200, slaucamo govju skaits līdz 300, cūku skaits līdz 1000)	ZM			2025.–2030. gads
B.6.2.4.	Samazināt šķidrmēslu iestrādes laiku līdz 4 h un pakaišu mēslu iestrādes laiku līdz 12 h un 4 h7	Pasākuma īstenošana samazina gan smakas, gan amonjaka emisijas	NH3		Šķidrie kūtsmēsli augsnē tiek iestrādāti 4 h laikā A kategorijas cūku un mājputnu intensīvās audzēšanas uzņēmumos un saimniecībās, kurās liellopu skaits pārsniedz 300 dzīvniekus. Pakaišu/bezpakaišu kūtsmēsli augsnē tiek iestrādāti 4 h laikā A kategorijas mājputnu intensīvās audzēšanas uzņēmumos. Pakaišu kūtsmēslu iestrādes laiks tiek samazināts līdz 12 h visās saimniecībās	ZM			2025.–2030. gads
B.6.2.5.	Veicināt biogāzes ražošanu	Tiek samazinātas smakas un amonjaka emisijas, ko rada kūtsmēslu uzglabāšana	NH3		Pasākums orientēts uz kūtsmēslu apsaimniekošanu, nosakot maksimāli iespējamo potenciālu, kāds iespējams kūtsmēslu pārstrādei saimniecībās.	ZM		KEM	2025.–2030. gads
B.6.2.6.	Pagarinātās ganīšanas veicināšana lopkopībā	Tiek samazinātas emisijas, kas rodas kūtsmēslu apsaimniekošanā.	NH3		Kopējais pasākuma mērķis 44 494 liellopu vienības	ZM			2025.–2030. gads
B.6.3. apakšuzdevums: Citi pasākumi lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanai
B.6.3.1.	Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība	Bioloģiskās piena lopkopības radītās NH3 emisijas uz vienu govi ir mazākas nekā konvencionālās lauksaimniecības sistēmā.	NH3		Bioloģiskās piena lopkopības grupā iekļaujas: 2020. gadā – 14  % slaucamo govju no kopējā govju skaita, 2025. gadā – 21  % 2030. gadā – 22%. Mērķis uz 2027. gadu 33 000 liellopu vienības.	ZM			2025.–2030. gads
B.6.4. apakšuzdevums: Lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanas kontrole. Lauksaimniecības operatoru konsultēšana
B.6.4.1.	Īstenot Lauksaimniecības operatoru kontroles atbilstoši VVD kontroles kārtībai.	Veiktas operatoru kontroles, nodrošinot MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" noteikto prasību izpildes kontroli. Operatoru izmantotās mēslu krātuves atbilst normatīvo aktu prasībām.	NH3		Veiktas operatoru riskos balstītas kontroles atbilstoši VVD kontroles kārtībai.	VVD			2025.–2030. gads (nepārtraukti)
B.6.4.2.	Nodrošināt MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" noteikto prasību izpildes kontroli.	Tiek izstrādāti mēslošanas plāni, veikta atbilstoša mēslošanas līdzekļu izkliedēšana un ievērotas citas noteikumos noteiktās prasības	NH3		Veikta ikgadēja normatīvo aktu izpildes kontrole objektos, ievērojot riska pieeju	Valsts augu aizsardzības dienests, VVD			2025.–2030. gads (nepārtraukti)
B.6.4.3.	Apmācību un konsultāciju pakalpojumu sniegšana lauksaimniekiem par amonjaka emisijas samazināšanas iespējām lauksaimnieciskajā darbībā	Panākta lauksaimnieku paradumu maiņa, kā rezultātā samazinās gaisa piesārņojums, ko rada lauksaimniecības sektors	NH3		Regulāri tiek veikta lauksaimnieku izglītošana un informēšana par pasākumiem, ko var veikt amonjaka emisiju samazināšanai	ZM			2025.–2030. gads

7. Rīcības virziens - emisiju aprēķinu sistēmas uzlabošana, gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība

Nr.p. k.	Pasākums	Darbības rezultāts	Ietekmētās vielas	Rezultatīvais rādītājs	Atbildīgā institūcija vai izpildē iesaistītā institūcija	Līdzatbildīgās institūcijas	Izpildes termiņš
7.2. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes pasākumi pašvaldībās
B.7.2.1.	Liepājas pilsētas gaisa kvalitātes rīcības programmas 2021.-2025. gadam pasākumu ieviešana	Uzlabojas pilsētvides gaisa kvalitāte, īstenojot pasākumus, paredzēti Liepājas programmā. Tiek sniegts finansiāls atbalsts to ieviešanai.	PM10 PM2,5 NOx C6H6 B(a)P	Tiek īstenota gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma	Liepājas pašvaldība8	KEM VARAM (investīciju jomā)	2024.–2028. gads
B.7.2.2.	Īstenot Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2021.–2025. gadam noteiktos pasākumus	Tiek ieviesti pasākumi, kas paredzēti Rīgas valstspilsētas programmā. Tiek sniegts finansiāls atbalsts to ieviešanai	PM10 PM2,5 NOx C6H6 B(a)P	Īstenota gaisa kvalitātes uzlabošanas programma	Rīgas pašvaldība8	SM EM KEM VARAM (investīciju jomā)	2025. gads
B.7.2.3.	Stāvparku – mobilitātes punktu attīstība Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās	1) izpētīti iespējamie risinājuma varianti stāvparku ieviešanai (Rīgas pilsētā ir veikta stāvparku ieviešanas izpēte un izstrādāta "Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta tīkla reformas attīstības plāna" izstrāde, kas ietver sadaļu par stāvparku izpēti un izveidi. 2) balstoties uz Rīgas pašvaldības veikto izpēti, kā arī Rīgas plānošanas reģiona veikto izpēti uzsākta stāvparku izveide, kas samazina transporta radīto piesārņojumu Rīgā	PM10 PM2,5 NOx B(a)P	1) Veikts pētījums un izstrādāta koncepcija; 2) Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās darbojas aptuveni 15 stāvparki – mobilitātes punkti (atkarībā no pieejamām zemes vienībām stāvparku jeb mobilitātes punktu izbūvei)	Rīgas un Pierīgas pašvaldības8	SM	1)2026. gads 2) 2030. gads.
B.7.2.4.	Zemās emisiju zonas vai pašvaldības ceļu nodevu noteikšanai Rīgas pilsētā un, ja attiecināms, iekasētā finansējuma novirzīšana gaisa kvalitātes uzlabošanai	1) Rīcības plāna izstrāde, ņemot vērā emisiju no iekšdedzes dzinējiem ierobežošanas nepieciešamību 2) Izveidota Zemo emisiju zona, kas samazina transporta radīto piesārņojumu pilsētvidē vai ieviest ceļu nodevas	PM10 PM2,5 NOx B(a)P	1) izstrādāti zemo emisiju zonas alternatīvie scenāriji; 2) izstrādāts rīcības plāns zemo emisijas zonu ieviešanai (ieskaitot Satiksmes pārkārtošanas plānu). 3) Ieviesti Rīcības plāna pasākumi	Rīgas pašvaldība8 SM		1) 2025.gada I pusgads 2) 2026.gads 3) 2028. gads
B.7.2.5.	Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana9	Īstenoti projekti, lai samazinātu transporta radīto piesārņojumu un veicinātu sabiedriskā transporta izmantošanu.	PM10 PM2,5 NOx B(a)P	Konkurētspējīgs dzelzceļa pasažieru transports: 1) Izveidotas elektrificētas dzelzceļa līnijas un modernizētas esošās dzelzceļa līnijas pasažieru pārvadāšanai – 100 km; Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas ST sistēmā: 2) iegādāti 17 elektroautobusi un izbūvētas 7 autobusu uzlādes stacijas; 3) izveidoti astoņi mobilitātes punkti; 4) izveidots viens sabiedriskā transporta mezgls; 5) Izbūvēts tramvaja līnijas (2,2 km) un trolejbusu līnijas (0,3 km) pagarinājums, un transportmijas punkts. Pilnveidota veloceļu infrastruktūra: 6) 52 km jaunizbūvētās vai pārbūvētās veloinfrastruktūras Rīgā un Pierīgā	SM Rīgas pašvaldība, Ādažu un Saulkrastu novadu pašvaldības8	VAS "Latvijas dzelzceļš" Pašvaldības	2024.–2029. gads

---

 

Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu,
gaistošo organisko savienojumu
un sēra dioksīda emisiju samazināšanas rīcības plānu
2025. – 2030. gadam
3. pielikums

Indikatīvs novērtējums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu

Tabula sagatavota atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumos" 6.punktam, lai izpildītu Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības.

Tabulā iekļauti pasākumi par kuriem lēmums par finansējuma piešķiršanu nav pieņemts. Finansējuma piešķiršana tiks izvērtēta, izstrādājot finansējuma sadalījumu nākošajā ES fondu plānošanas periodā vai pārskatot esošo valsts un pašvaldību budžeta līdzekļu sadalījumu. Plāna projektā paredzēto pasākumu īstenošana tiks veikta, ievērojot indikatīvi pieejamo ES fondu finansējumu un esošos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, pārskatot tos, veicot nepieciešamās pārdales un neveidojot negatīvu ietekmi uz budžetu, tai skaitā attiecībā uz apmēriem, kas norādīti tabulas sadaļā.

	Uzdevums	Pasākums1	Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums	Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums			Nepieciešamais papildus finansējums							Komentāri
				2025	2026	2027	2026	2027	2028	2029	2030	Turpmāk līdz pasākuma pabeigšanai (ja pasākuma īstenošana ir terminēta)	Turpmāk ik gadu (ja pasākuma izpilde nav terminēta)
	Finansējums plāna realizācijai kopā (mērķa scenārijs)			NZ	NZ	NZ	4729533	32722033	46483366	46472366	46888366	34000	656700
	tajā skaitā
	Ekonomikas ministrija			0	0	0	25000	0	8358333	8333333	8358333	0	0
	Zemkopības ministrija			NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ
	Satiksmes ministrija			NZ	NZ	NZ	20000	0	0	0	0	0	0
	Klimata un enerģētikas ministrija			0	0	0	3708200	31645700	33025033	33039033	33430033	34000	656700
	VARAM			NZ	NZ	NZ	976333	876333	0	0	0	0	0
	Pašvaldību budžets			0	0	0	0	200000	5100000	5100000	5100000	0	0
	1. rīcības virziens - emisiju samazināšana no piesārņojošām darbībām			0	0	0	98000	48000	6734666	6714666	6714666	0	48000
	1.1. apakšuzdevums: Piesārņojošo darbību kontrole
Mp		M.1.1.2. Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par iespējām noteikt papildus vides prasības piesārņojošajām darbībām
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	30000	0	0	0	0	NZ	0
		(LVAF VARAM budžeta apakšprogramma)2	Iespējamais finansējums avots nākotnē: VARAM budžeta programma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2/ KEM budžeta programma 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana
Mp		M.1.1.3. Veikt mērījumus piesārņojošo darbību operatoru iekārtās dažādās rūpniecības nozarēs un GOS emitējošās iekārtās tām gaisu piesārņojošām vielām, kurām ir noteikti emisiju robežlielumi vai emisiju limiti
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	25000	25000	25000	25000	25000	0	25000	Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu 25 tūkst. sākot no 2026.gada. Kopējais nepieciešamais finasējums: 125 000 EUR.
		(VVD) (LVAF VARAM budžeta apakšprogramma)2	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) VARAM budžeta apakšprogramma 21.13.00 "Nozares vides projekti"2 2) 23.01.00 Valsts vides dienests
	1.2. apakšuzdevums: Veicināt rūpniecības objektu un publisko ēku pieslēgšanu pie centralizētās siltumapgādes un bezemisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanu
Mp		M.1.2.1. Pārskatīt vai izstrādāt jaunus saistošos noteikumus par siltumapgādes attīstību un veidiem Latvijas valstspilsētās ar gaisa kvalitātes problēmām
M		Pašvaldību budžets		0	0	0	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	Nav precīzi aprēķināms. Iespējama īstenošana esošā budžeta ietvaros. Potenciālās izmaksas ir atkarīgas no nepieciešamības veikt papildu aprēķinus vai novērtējumus, kas ir atkarīgi no katras pašvaldības pašreiz pieejamās informācijas un nākotnē plānotajiem pasākumiem.
Mp		M.1.2.3. Sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu publisko būvju un rūpniecības objektu pieslēgšanu CSAS (jaunas programmas)		0	0	0
M		Ekonomikas ministrija		0	0	0	0	0	0	NZ	NZ	0	NZ	Esošajā brīdī nav precīzi aprēķināms.
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) privātais līdzfinansējums
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	0	0	0	NZ	NZ	0	NZ	Esošajā brīdī nav precīzi aprēķināms.
			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII 3) privātais līdzfinansējums
		VARAM		0	0	0	0	0	0	NZ	NZ	0	NZ
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII 3) privātais līdzfinansējums
	1.3. apakšuzdevums: Emisiju samazināšana sadedzināšanas iekārtās, tai skaitā centralizētajās siltumapgādes sistēmās
Mp		M.1.3.1. Nodrošināt MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām un atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikto prasību izpildi: 2) Īstenotas divas informēšanas kampaņas
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	20000	0	20000	0	0	0	0	Papildus nepieciešamais finansējums: 20 tūkst. vienai kampaņai. Kopējais nepieciešamais finasējums: 40 000 EUR.
Mf		(VVD) (LVAF VARAM budžeta apakšprogramma)2	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 23.01.00 Valsts vides dienests 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 3) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2
Mp		M.1.3.1. Nodrošināt MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām un atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikto prasību izpildi: 4) Emisiju mērījumu veikšana (vismaz 150 mērījumi katru gadu)
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	23 000	23 000	23000	23000	23000	0	23000	Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu 23 tūkst. sākot no 2026.gada; visa perioda finansējums – 115 tūkst. EUR.
Mf		(VVD) (LVAF VARAM budžeta apakšprogramma )	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 23.01.00 Valsts vides dienests 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 3) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2
Mp		M.1.3.2. Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai sadedzināšanas iekārtās vai esošo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai uz videi draudzīgākām (jauna programma)
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	0	0	3 333 333	3 333 333	3 333 333	0	NZ	Papildus nepieciešamais finansējums KEM un EM: ~ 20 milj. EUR.
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII (ja minētā aktivitāte tiks ietverta EKII darbības stratēģijā līdz 2030.gadam) 3) privātais līdzfinansējums
M		Ekonomikas ministrija		NZ	NZ	NZ	0	0	3333333	3333333	3333333	0	NZ	Papildus nepieciešamais finansējums KEM un EM: ~ 20 milj. EUR.
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) privātais līdzfinansējums
	2. Rīcības virziens - energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un bezemisiju AER izmantošanas veicināšana			0	0	0	0	0	5000000	5000000	5000000	0	NZ
Mp		M.2.1. Sniegt finansiālu atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai un bezemisiju AER tehnoloģiju ieviešanai valsts un pašvaldību ēkās un uzņēmējdarbībā (jauna programma)
M		Ekonomikas ministrija		0	0	0	0	0	5000000	5000000	5000000	0	NZ	Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu sākot no 2028.gada 10 milj. EUR/gadā (kopā EM un VARAM). Kopējais visa perioda finansējums – 30 milj. EUR.
			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) privātais līdzfinansējums
		VARAM		0	0	0	0	0	5000000	5000000	5000000	0	NZ
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) privātais līdzfinansējums
	3. Rīcības virziens - emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā			0	0	0	70000	30700000	29125000	29100000	29125000	0	NZ/0
	3.1. apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās siltumapgādes sistēmas un bezemisiju un zemu emisiju siltumapgādes tehnoloģiju ieviešanu
Mp		M.3.1.2. Sniegt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām veco neefektīvo biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai, kā arī ēku pieslēgšanai pie CSA (jauna programma)
M		Klimata un enerģētikas ministrija Ekonomikas ministrija		0	0	0	0	27500000	27500000	27500000	27500000	0	NZ	Norādīts kopējais nepieciešamais finansējums, atsevišķi neizdalot KEM un EM nepieciešamo apjomu. Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu sākot no 2027.gada 27,5 milj. EUR/gadā. Kopējais visa perioda finansējums: 110 milj. EUR.
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII un SKF (attiecībā uz enerģētiskajai nabadzībai pakļautajiem iedzīvotājiem) 3) privātais līdzfinansējums
Mp		M.3.1.4. Sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām veco neefektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai (jauna programma): 2) Atbilstošie nosacījumi iekļauti atbalsta programmu MK īstenošanas noteikumos un īstenotas atbalsta programmas
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	0	3000000	1500000	1500000	1500000	0	NZ	Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu sākot no 2026.gada nepieciešami 1,5 milj. EUR/gadā. Kopējais finansējums: 7,5 milj. EUR.
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) SKF (attiecībā uz enerģētiskajai nabadzībai pakļautajiem iedzīvotājiem)
Mp		M.3.1.4. Sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu enerģētiskās nabadzības riskam pakļautajām mājsaimniecībām veco neefektīvo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai (jauna programma): 5) Sniegta tehniskā palīdzība atbalsta saņēmējiem un izstrādāti ekonomiski ilgtspējīgi projekti
M		Pašvaldību budžets		0	0	0	0	200000	100000	100000	100000	0	NZ
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) SKF (attiecībā uz enerģētiskajai nabadzībai pakļautajiem iedzīvotājiem)											Papildus nepieciešamais finansējums: katru gadu sākot no 2027.gada 100 tūkst. EUR/gadā. Kopējais finansējums: 500 tūkst. EUR.
	M.3.2. apakšuzdevums: apkures iekārtu uzskaite
Mp		M.3.2.1. Pilnveidot cietā kurināmā apkures iekārtu un katlu tirgus uzraudzību 2) īstenota iekārtu pircēju un tirgotāju informēšanas kampaņa;
M		Ekonomikas ministrija		NZ	NZ	NZ	25000	0	25000	0	25000	0	NZ	Nepieciešamais finansējums: 75 tūkst. EUR.
Mf		(Patērētāju tiesību aizsardzības centrs)	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 26.01.00 Iekšējais tirgus un patērētāju tiesību aizsardzība 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana
	M.3.5. apakšuzdevums: Tiesiskā regulējuma izveide/pilnveidošana un ieviešana
Mp		M.3.3.2. Izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par iespējām piemērot Enerģētikas likumā un Gaisa aizsardzības regulējumā ietverto deleģējumu par apkures iekārtu izvēles ierobežošanu, lai nodrošinātu saskaņotu gaisa kvalitātes, klimata un enerģētikas mērķu izpildi
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	45 000	0	0	0	0	0	0	Nepieciešamais finansējums: 45 tūkst. EUR .
		(LVAF VARAM budžeta apakšprogramma)2	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana
		M.3.3.4. Pilnveidot būvniecības jomas regulējumu, pastiprinot prasības individuālās apkures ierīcēm, kas darbojas ar cieto kurināmo un atrodas teritorijās ar sliktu gaisa kvalitāti 1) Veikts pētījums un sagatavoti priekšlikumi grozījumiem MK noteikumos Nr. 310 un M.3.3.5. Pilnveidot prasības ēku energoefektivitātes jomā 1) Veikts pētījums par apkures iekārtu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanas iespējām un sagatavoti priekšlikumi iespējamajām regulējuma izmaiņām.		0	0	0	0	35000	0	0	0	0	0	Nepieciešamais finansējums: 35 tūkst. EUR .
		Klimata un enerģētikas ministrija
			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana
	4. Rīcības virziens - emisiju samazināšana transporta sektorā			0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
Mp		M.4.1. Finansiāli atbalstīt tīro transportlīdzekļu izmantošanu valsts un pašvaldību funkciju izpildei un sabiedriskajā transportā (jauna programma)
M		Satiksmes ministrija		NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	0	NZ	Nepieciešams veikt papildus izpēti, lai aprēķinātu cik liels papildus finansējums varētu būt nepieciešams.
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 2) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	0	NZ	Nepieciešams veikt papildus izpēti, lai aprēķinātu cik liels papildus finansējums varētu būt nepieciešams.
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 2) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 3) EKII
M		Ekonomikas ministrija		NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	0	NZ	Līdzatbildīgā institūcija
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 2) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada
Mp		M.4.2. Sniegt finansiālo atbalstu fiziskām personām un komersantiem ETL iegādei
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	0	NZ	Šobrīd nav precīzi aprēķināms, jo tas ir atkarīgs no pieejamajiem resursiem.
			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII
		Ekonomikas ministrija		0	0	0	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	0	NZ	Šobrīd nav precīzi aprēķināms, jo tas ir atkarīgs no pieejamajiem resursiem.
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada 2) EKII
	5. Rīcības virziens - nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu			NZ	NZ	NZ	20000	35000	0	0	0	0	0
Mp		M.5.2. Izvērtēt iespēju pilnveidot esošo nodokļu sistēmu, veicinot tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas: 1) veikts analītisks pētījums ar rekomendācijām par nepieciešamību veikt izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā
M		Satiksmes ministrija		0	0	0	20000	0	0	0	0	0	0
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana
Mp		M.5.3. Izvērtēt iespēju pārskatīt benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās akcīzes nodokļa likmes pēc 2027. gada: 1) veikts analītisks pētījumsar rekomendācijām
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	0	35000	0	0	0	0	0
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana
	6. Rīcības virziens - emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā			NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	0	NZ
Mp		M.6.2.1. Sniegt finansiālu atbalstu tehnikas iegādei, kas nodrošina tūlītēju šķidrmēslu, kā arī veicināt pakaišu kūtsmēslu iestrādi
M		Zemkopības ministrija		NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	0	NZ	Nav precīzi aprēķināms. Vienas tehnikas vienības iegādei - 75 tūkst. EUR. Kopējās izmaksas būs atkarīgas no pieejama finansējuma.
			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 2) finansējums atbilstoši Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plānam 2023.-2027.  gadam
	6.4. apakšuzdevums: Lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanas kontrole
Mp		M.6.2.3. Veicināt barības devu ar samazinātu kopproteīnu (kopproteīna līmenis nepārsniedz 15 – 16%) izmantošanu slaucamajām govīm
M		Zemkopības ministrija		NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	NZ	0	NZ	Nav precīzi aprēķināms. Valsts budžeta līdzekļi būs nepieciešami pasākuma veicināšanai, bet papildus finansējums nav nepieciešams. Potenciālās izmaksas ir līdz 1500 EUR uz vienu novietni gadā, kuri provizoriski nāks no privātiem līdzekļiem.
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 2) privātais līdzfinansējums
	7. Rīcības virziens - emisiju aprēķinu sistēmas uzlabošana, gaisa kvalitātes monitorings un pārvaldība			NZ	NZ	NZ	4441533	1914033	5623700	5657700	6023700	34000	608700
	M.7.1. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes novērtēšana
Mp		M.7.1.1. Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšana 1) Nodrošināta ticama un reprezentatīva informācija par gaisa kvalitāti Latvijā
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	3550200	608700	608700	608700	608700	0	608700	Papildus nepieciešamais finansējums - 5,985 milj. EUR. Sākot ar 2027.gadu nepieciešami ~ 608 700 EUR uzstādīto monitoringa staciju uzturēšanai un atbilstoša personāla nodrošināšanai.
Mf		(LVGMC)	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība 2) monitoringa staciju turpmākā uzturēšana - valsts budžets
		M.7.1.1. Valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla pilnveidošana atbilstoši grozītās Gaisa kvalitātes direktīvas prasībām un LVĢMC kapacitātes stiprināšana 2) Uzstādīta gaisa monitoringa stacija Rīgas pilsētas privātmāju rajonā, tā paplašinot esošo monitoringa tīklu un nodrošinot datus emisiju samazināšanas pasākumu plānošanai un uzraudzībai
		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	0	0	0	0	400000	NZ	0	Papildus nepieciešamais finansējums - 400 tūkst. EUR
		(LVĢMC)	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība 2) monitoringa staciju turpmākā uzturēšana - valsts budžets
Mp		M.7.1.2. Esošā valsts gaisa kvalitātes monitoringa staciju tīkla paplašināšana ar stacijām Rīgā un Latvijas valstspilsētās, kurās pašreiz gaisa kvalitātes mērījumi netiek veikti
M		VARAM		NZ	NZ	NZ	876333	876333	0	0	0	NZ	0	Piešķirtais finansējums: 2,629 milj. EUR. Valsts budžetā nav piešķirti papildus līdzekļi jauno monitoringa staciju uzturēšanai.
Mf		(LVGMC)	Finansējuma avots: Eiropas Savienības Kohēzijas Politikas Programma 2021. - 2027.gadam - MK 2023. gada 13. jūlija noteikumi Nr.406 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.4. pasākuma "Vides monitoringa attīstība harmonizētai vides un klimata datu informācijas nodrošināšanai" projektu iesniegumu pirmās atlases kārtas īstenošanas noteikumi"
Mp		M.7.1.3. Pilnveidot un attīstīt gaisa kvalitātes modelēšanas veikšanu
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	0	380000	0	0	0	0	NZ	Papildus nepieciešamais finansējums - 380 tūkst. EUR
Mf		(LVGMC)	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība
	M.7.2. apakšuzdevums: Gaisa kvalitātes pasākumi pašvaldībās
Mp		M.7.2.7. Finansiāla atbalsta sniegšana pašvaldībām jaunās gaisa kvalitātes direktīvas prasību ieviešanai
M		Pašvaldību budžets	Iespējamais finansējums avots nākotnē: ES daudzgadu budžets pēc 2027.gada	0	0	0	0	0	5000000	5000000	5000000	NZ	NZ	Papildus nepieciešamais finansējums - 15 milj. EUR. Finansējums nepieciešams šādu plānā iekļauto pasākumu veikšanai jaunajā ES fondu plānošanas periodā (pēc 2028.gada): M.1.2.1., M.3.2.2., M.3.3.3., M.7.2.1., M.7.2.4. – M.7.2.6., B.7.2.4., M.8.4.
	M.7.3. apakšuzdevums: Emisiju aprēķinu uzlabošana
Mp		M.7.3.1. Pilnveidot emisiju aprēķināšanas metodes enerģētikas, lauksaimniecības mājsaimniecību, rūpniecības, šķīdinātāju izmantošanas sektoros
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	0	34000	0	34000	0	34000	0	Papildus nepieciešamais finansējums - 100 tūkst. EUR
Mf		(LVĢMC sadarbībā ar atbilstošajām iestādēm)	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 3) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2
Mp		M.7.3.2. Pilnveidot esošās datu bāzes informācijas (datu bāze Gaiss-2) kvalitātes kontroles procedūras
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	15000	15000	15000	15000	15000	0	0	Papildus nepieciešamais finansējums 75 tūkst. EUR.
Mf		(LVĢMC)	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) 28.00.00 Meteoroloģija un bīstamo atkritumu pārvaldība 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana 3) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2
	8. Rīcības virziens – Sabiedrības informēšana			NZ	NZ	NZ	0	25000	0	0	25000	0	0
Mp		M.8.1. Informēt un izglītot sabiedrību par videi draudzīgu preču un pakalpojumu patēriņu
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	0	0	0	0	0	0	0
		(Vides pārraudzības valsts birojs)	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana
Mp		M.8.2. Zaļā publiskā iepirkuma veicināšana ar uzsvaru uz būvniecības preču uzmantošanu ar pazeminātu GOS saturu
M		VARAM		NZ	NZ	NZ	100000	0	0	0	0	0	0
Mf			Iespējamais finansējums avots nākotnē: 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana
Mp		M.8.3. Īstenot informācijas kampaņas par mājsaimniecības apkures iekārtu izmantošanu un to ietekmi uz gaisa kvalitāti
M		Klimata un enerģētikas ministrija		0	0	0	0	25000	0	0	25000	0	0	Vienai kampaņai nepieciešams 25 tūkst. EUR. Kopējais finansējums: 50 tūkst. EUR.
Mf		(LVAF VARAM budžeta programma)2	Iespējamais finansējums avots nākotnē: 1) VARAM budžeta apakšprogramma 21.02.00 "Vides aizsardzības projekti"2 2) 97.00.00 Nozaru vadība un politikas plānošana

Piezīmes.

¹ Tabulā nav iekļauti pasākumi, kuru īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi vai kuru īstenošana tiek veikta esošā budžeta ietvaros.

² Pamatojoties uz MK 2024. gada 7. jūnija rīkojuma Nr. 446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" (turpmāk – MK rīkojums Nr. 446) 2. un 4. punktu Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) ar 2024. gada 1. jūliju pārņēma no VARAM vides aizsardzības politikas jomu (izņemot dabas aizsardzības jomu) un līdz ar to šobrīd ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības politikas jomā. Atbilstoši Latvijas vides aizsardzības fonda padomes 2024.gada 6. novembra sēdes Nr.11-24 lēmumam §4.2 "Par Fonda turpmāko darbību" 2026. gadam un turpmākajiem gadiem Fonda finanšu pārdale vienādās daļās tiek iekļauta VARAM un KEM gada bāzes izdevumu aprēķinā, proti ne mazāk kā 2 701 202 euro ik gadu katrai pusei, paredzot transfertu no VARAM uz KEM. Attiecīgi minētais pasākums tiek īstenots pēc Fonda finansējuma pārdales no VARAM budžeta uz KEM budžetu.

Saīsinājumi:

NZ - nav zināms vai arī nav iespējams veikt aprēķinus.

EKII - 33.02.00 Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti.