Pēc Starptautiskās čigānu savienības 5. kongresa Prāgā

Saeimas deputāts Normunds Rudevičs — "Latvijas Vēstnesim"

Nesen no Starptautiskās čigānu savienības IRU (International Roman Union) 5.kongresa Prāgā atgriezās 7.Saeimas deputāts Normunds Rudevičs. Pasaules čigānu foruma darbā piedalījās arī Rudeviča kundze Lilija. Latvijas vārds šajā lielajā čigānu sanāksmē tika pieminēts vairākkārt kā paraugs, jo mūsu valstī čigānu kopiena ir integrējusies sabiedrībā, dzīvo uz vietas un 98 procenti čigānu ir pilsoņi. Ar labu vārdu minēta arī Latvijas Čigānu nacionālā kultūras biedrība, kuras vadītājs ir Normunds Rudevičs. Ņemot vērā šos panākumus, kā arī N.Rudeviča parlamentāro pieredzi, ar gandarījumu jāatzīmē, ka viņš ievēlēts Augstākā komisāra amatā, bet viņa kundze — par Latvijas pārstāvi jaunievēlētajā parlamentā.

— IRU kongress risinājās vienlaikus ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas vizīti Čehijā. Saņēmu ielūgumu piedalīties pieņemšanā, un atlika nožēlot, ka tā sakrita ar jaunā parlamenta balsošanas brīdi, tāpēc bija jāpaliek foruma vietā.

Kongresa uzdevums bija izveidot jaunu valdības struktūru un pieņemt jaunus statūtus. Piedalījās 41 valsts sūtnis, kas pārstāvēja 20 miljonus čigānu. 12 miljoni čigānu dzīvo Eiropā, bet pareizāk būtu sacīt — tie staigā pa Eiropu. Čigānu migrācija ir viena no lielākajām problēmām. Tā rada negatīvu attieksmi pret mūsu nāciju Albānijā, Rumānijā un citās Eiropas zemēs.

Čigāniem problēmu netrūkst — tās ir gan ekonomiskas, gan sociālas. Jārisina mūsu tautas integrēšanās jautājums zemēs, kurās viņi mīt, jācenšas saglabāt čigānu savdabīgo dzīvesveidu, daudzveidīgo kultūru. Svarīgi ir holokausta seku likvidācijas risinājumi. Līdz šim tika saņemti ievērojami līdzekļi no daudzām starptautiskām organizācijām, bet čigānu stāvoklis neuzlabojās, pat pasliktinājās. Turklāt čigānu kopienas Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā un daudzās postkomunisma valstīs līdz ar iekārtas maiņu palika bez iztikas līdzekļiem. Jo nav nekāds noslēpums, ka viens no galvenajiem čigānu iztikas avotiem bija tirdzniecība ar tā sauktajām deficīta precēm.

Tā kā iepriekšējā savienības vadība ar Viktoru Famulsonu priekšgalā nebija sevi attaisnojusi, izveidojām savu koalīciju, kas aizstāvēja grozījumus vadības struktūrā un statūtos, lai palīdzētu virzīt praktisko darbu čigānu mentalitātei saprotamā virzienā. Par jauno IRU prezidentu ievēlēja Emīlu Ščuku (Čehija), bet parlamentā — no katras valsts vienu pārstāvi. Tā kā mani ievēlēja par Augstāko komisāru, parlamentā kā Latvijas pārstāve tika ievēlēta Lilija Rudeviča. Augstākā komisāra vadībā darbosies 12 komisāri, kas pārstāvēs izpildvaru. Mans uzdevums būs apkopot komisariāta darbu, organizēt budžeta sastādīšanu un iesniegt parlamentam apstiprināšanai. Parlaments sanāks divas reizes gadā.

Kā zināms, aptuveni 65 procentus čigānu nacisti iznīcināja, viņiem tika atņemts zelts, kas noguldīts Šveices bankās. Ar holokausta jautājumiem nodarbojas īpašs fonds Ņujorkā. Vācija piešķīra 350 miljonus vācu marku holokaustā cietušo kompensācijām, ASV — aptuveni vienu miljardu dolāru. Latvijā ir iesniegti ap 800 pieteikumu kompensācijām. Komisāram, kas atbild par holokausta jautājumiem, priekšā smags darbs, lai minētās summas tiešām sasniegtu cietušās ģimenes. Jāizstrādā projekti, kas uzlabotu čigānu sociālo stāvokli, nodarbinātību.

— Kādas ir Latvijas čigānu galvenās problēmas?

Kārļa Rudeviča grāmatas

— Kaut arī mūs cildina kā paraugu, kā modeli, kā vajadzētu integrēties mītnes zemē, Latvijas čigāniem ir daudz sasāpējušu jautājumu. Daudziem nav izglītības un specialitātes, jo padomju laikā pēc tās nebija lielas vajadzības. Tagad čigānus neņem darbā, viņi ir maz izglītoti savās tiesību zināšanās, nav informēti par mazā biznesa iespējām utt. Tāpēc svarīgi ir pabeigt uzsākto darbu pie projekta par Čigānu kultūras centra izveidošanu Rīgā. Tas būtu gan svarīgs informācijas ieguves centrs, gan vieta kultūras nodarbībām un čigānu skolas atvēršanai. Iecerēts izveidot astoņus reģionus ar centriem Kurzemē — Ventspilī, Talsos, Tukumā; Zemgalē — Jelgavā; Vidzemē — Valmierā; Latgalē — Daugavpilī, Krāslavā, Jēkabpilī. Plānojam sasaukt Latvijas čigānu kongresu oktobrī. Jākārto holokausta kompensāciju saņemšana. Daudziem tā ir kā salmiņš izdzīvošanai. Iespējams, vajadzētu atjaunot čigānu tradicionālo amatu mācīšanu — zirgu audzēšanu, kalēja amatu, jo talantu mums netrūkst.

— Kā jūs komentētu policijas ziņojumus, ka čigāni nodarbojas ar narkotiku tirdzniecību?

— Es nosodu tos, kas tirgo, kā arī tos, kas lieto narkotikas. Domāju, ka daļa no viņiem ir spiesti ar to nodarboties, jo ģimenei nav ko ēst. Es jau pirms pieciem gadiem un arī tagad nenoguris runāju par šo problēmu, par kriminogēno situāciju. Policijas vadībai, drošības dienestiem, presei sacīju — ja čigāni aizies pašplūsmā, būs grūti apturēt. Tad vajadzēs daudz vairāk līdzekļu. Tomēr ceru, ka viņus atturēs mūsu ticība. Čigāns zina, ka tas ir liels grēks, tic, ka Dievs sodīs gan viņu, gan bērnus un radus. Man sirds sāp, jo čigāni ir dabas bērni un var no šīs sērgas paši ciest visvairāk. Es cīnīšos visiem spēkiem pret šo nelaimi.

Nobeigumā var minēt priecīgus notikumus čigānu tautas dzīvē Latvijā. Ventspils 710 gadu jubilejas reizē savu integrācijas programmu prezentēja Ventspils čigānu pārstāvji. Viņi saņēmuši arī domes un integrācijas komisijas atbalstu. Gada sākumā "Elpas" apgādā iznāca divas brīnišķīgas Kārļa Rudeviča grāmatas latviešu un čigānu valodā: "Čigānu barons. Čigānu dzejnieka dzejoļi un zīmējumi saviem un latviešu bērniem" un "Bimbars". Nesen Valmierā atvērta Kārļa Rudeviča mākslas darbu izstāde.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"