Par ārzonu kompānijām

Uzņēmumu reģistra (UR) galvenais valsts notārs Māris Gulbis plāno iesniegt priekšlikumus grozīt normatīvos aktus, kas ārzonās reģistrētajām kompānijām, kurām Latvijā dibina meitas uzņēmumus, uzliktu par pienākumu sniegt UR detalizētāku informāciju nekā līdz šim.

Lēmums pieņemts Eiropas komercreģistru vadītāju sēdes iespaidā, kas notika 18.augustā Londonā. Galvenais valsts notārs uzskata, ka Latvija varētu pārņemt Zviedrijas pieredzi, kas prasa, lai ārzonas meitas uzņēmumā 51% valdes vai padomes balsstiesību būtu Zviedrijas pilsoņiem. Tāpat varētu noteikt, ka ārzonu uzņēmumiem, kuriem Latvijā ir meitas uzņēmums, katru gadu jāiesniedz UR gada pārskats. M.Gulbis uzskata, ka ir svarīgi, lai ārzonu uzņēmumi sniegtu pilnīgāku informāciju arī par kompānijas reālajiem dalībniekiem. Priekšlikumi normatīvo aktu grozīšanai tiks apkopoti un iesniegti izskatīšanai Tieslietu ministrijai.

Londonā tikšanās dalībnieki apsprieduši iespēju turpmāk apmainīties ar informāciju par personām, kurām aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību. Tas nozīmē, ka Latvija varētu iegūt informāciju par personām, kurām Zviedrijā ir aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību, un otrādi — Zviedrija par Latvijas personām. Zviedrijā pašreiz esot ap 500 šādu personu, Latvijā — 20 personas, kurām ar tiesas spriedumu uz laiku liegtas iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Jāpiebilst, ka piecām personām jau beidzies aizlieguma laiks.

Eiropas komercreģistru vadītāju sēdē Londonā apspriestie priekšlikumi tiks iesniegti izskatīšanai Eiropas komercreģistru konferencei. Iespējams, ka konferencē varētu tikt apsvērta iespēja mainīt Eiropas Savienības (ES) likumdošanu, nosakot, ka personas, kam aizliegts nodarboties ar uzņēmējdarbību kādā no ES valstīm, nevar to darīt arī citās ES valstīs. Iespējams, ka šāds liegums varētu tikt attiecināts arī uz ES kandidātvalstīm, norādīja M.Gulbis. Kā viena no problemātiskākajām zemu nodokļu zonām, no kuras ir sarežģīti operatīvi saņemt informāciju, sēdē tika minēta Lihtenšteina. M.Gulbis arī šajā sakarā plāno iesniegt priekšlikumus valdībai noslēgt ar Lihtenšteinu tiesiskās palīdzības līgumu, kas uzlabotu iespējas saņemt informāciju no šīs valsts.

UR plāno arī izvērtēt zemo un beznodokļu zonu un valstu likumdošanu un nodokļu politiku un iesniegt priekšlikumus papildināt Ministru kabineta noteikumus Nr. 69 "Par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm un zonām", kas izdoti 1995.gada 31.martā. Tajā minētas 55 valstis un zonas, ko Latvija oficiāli atzīst par zemu nodokļu teritorijām. Pēc M.Gulbja teiktā, to uzskaitījums ir novecojis un papildināms. "Šajā sarakstā, piemēram, nav minēta Lihtenšeina, kura — kā zināms pēc "Latvenergo" skandāla — tomēr ir zemu nodokļu zona," uzskata galvenais valsts notārs. Viņš atzina, ka sēdes laikā Eiropas valstu speciālisti atzinuši, ka ārzonu kompāniju priekšrocības parasti izmantojot pašu valstu uzņēmēji, kas vēlas izvairīties no nodokļu maksāšanas savā valstī. "Deviņdesmit procentos gadījumu nevar runāt par kāda ārvalstu investora iespējamo ienākšanu, izmantojot ārzonas kompāniju, bet gan par pašu valsts veiklu darboni. Tāpēc jautājums par iespējamo investīciju kavēšanu sakarā ar pastiprinātas uzmanības pievēršanu šiem uzņēmumiem atkrīt," norāda M.Gulbis. MK noteikumus papildinošus priekšlikumus UR plāno izstrādāt kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), kam pēc likuma jānodarbojas ar nodokļu politikas uzraudzību. Priekšlikumu būtību UR un VID plāno apspriest kopīgā sanāksmē trešdien, 23.augustā, UR telpās.

Rezumējot Londonas sēdē lemto, M.Gulbis atzina, ka tās svarīgākā tēma bija — kā samazināt ekonomisko noziedzību. Šī tēma nav aktuāla tikai Latvijai, bet arī citām Eiropas valstīm, īpaši pēc tā saucamā dzelzs priekškara krišanas. Sēdes laikā izskanējušie priekšlikumi tiks apkopoti un iesniegti izskatīšanai Eiropas komercreģistru konferencē, kas notiks šā gada oktobrī Velsā. Tajā piedalīsies reģistru vadītāji no 22 pasaules valstīm. Savukārt šajā konferencē lemto plānots tālāk iesniegt izskatīšanai ES attiecīgajās institūcijās. UR galvenais valsts notārs Eiropas komercreģistru sēdē Londonā piedalījās kā vienīgais pārstāvis no Baltijas valstīm.

Maija Celmiņa, Uzņēmumu reģistra Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja