Par reģionālo reformu

18. augustā Rīgas, Jelgavas, Ventspils, Jūrmalas, Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes pašvaldību vadītāji aicināja Ministru kabinetu (MK) izvērtēt reģionālās reformas koncepciju, nosūtot vēstuli Ministru prezidentam Andrim Bērziņam un Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta vadītājam Andrejam Sončikam.

Vēstulē aicināts pēc būtības izskatīt pašvaldību vadītāju priekšlikumus, īstenojot reģionālo reformu Latvijā. Vēstulē minēts, ka jau 2000.gada 21.februārī Latvijas Republikas pilsētu pašvaldību vadītāji nosūtīja MK vēstuli, kurā lūdza noraidīt likumprojektu "Par reģionālo pašvaldību izveidošanu", bet MK toreiz nav sniedzis atbildi. Republikas pilsētu vadītāji uzskata, ka, "veicot reģionālo reformu valstī, reģionālie centri jāveido atbilstoši ekonomiskam pamatojumam. Ekonomiskā situācija valstī liecina, ka reģionu centri var veidoties uz ekonomiski attīstītu pilsētu bāzes, kur koncentrējas visvairāk iedzīvotāju (Rīga, Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Ventspils, Rēzekne, Valmiera un kāda no ekonomiski aktīvajām Vidzemes pilsētām)". Vēstules autori uzskata, ka šāds modelis veicinātu vienmērīgu un strauju valsts attīstību, bet, realizējot valsts pārvaldes modeli "4+1", esošo ekonomisko centru attīstība var tikt bremzēta. Vēstulē minēts, ka 16. augustā notikušās tikšanās laikā starp valsts nozīmes pilsētu pašvaldību vadītājiem un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru Andreju Sončiku tika uzklausīts viedoklis par VID reformām, kas atbilst "4+1"reģionu modelim. Pašvaldību vadītāji vērsuši A.Sončika uzmanību uz reformas ekonomisko pamatojumu, nepiekrītot izveidot reģionālās VID iestādes pēc modeļa "4+1", kas varētu bremzēt reģionu tālāku attīstību un pasliktinātu reģiona nodokļu maksātāju servisu. Vēstulē minēts, ka, "realizējot reformas, iespējami ieguvumi un zaudējumi", tādēļ ieteikts turpināt darbu un analizēt deviņu reģionu modeli, kā arī "8+1"modeli. Lielāko Latvijas pilsētu pašvaldību vadītāji uzskata, ka VID modernizācijas projekts par trīs līmeņu struktūras veidošanu neiztur kritiku, jo tādējādi varētu tikt bremzēta to reģionu, kas ir ekonomiski spēcīgi, izaugsme.

Jāatgādina, ka februārī nosūtītajā vēstulē bijušajam Ministru prezidentam Andrim Šķēlem teikts, ka Latvijas lielāko pilsētu domēm nav bijusi pieņemama MK iepriekšējo konceptuālo lēmumu par deviņu reģionu izveidošanu nepamatota revīzija un aizstāšana ar modeli "4+1", turklāt tika minēts, ka valdība nav izstrādājusi ekonomisku pamatojumu administratīvi teritoriālajai reformai (ATR) un tieši reformas finansu aprēķina trūkums liek domāt, vai ATR nenotiks uz lielo pilsētu rēķina. Februāra vēstulē minēts, ka Latvijas lielāko pilsētu domēm nav pieņemams tas, ka valdība cenšas tieši vēlētas reģionu pašvaldības aizstāt ar ieceltām vietvaldībām un izvairās atklāti informēt sabiedrību par ATR ieguvumiem.

2000.gada 4.aprīlī A. Šķēles valdība pieņēma vairākus konceptuālus lēmumus par turpmākiem soļiem reģionālo pašvaldību izveidošanā, nosakot, ka līdz 2001. gada 1. janvārim ir jāizveido 5 plānošanas reģioni un reģionālā politika jānodrošina attiecīgā plānošanas reģiona attīstības aģentūrai. Līdz ar šo lēmumu pieņemšanu un pārējo "Reģionālā administratīvi teritoriālā reformas iedalījuma koncepcijas" punktu noraidīšanu tika atcelti arī jau 1999.gada rudenī pieņemtie konceptuālie lēmumi par reģionālās reformas tālāko gaitu. 5. maijā apstiprinātās Andra Bērziņa valdības deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību sadaļā "Reģionālā attīstība" solīts, ka tiks nostiprināts piecu plānošanas reģionu juridiskais statuss, palielinot to kompetenci un resursus, bet reģionu attīstības aģentūras tiks izveidotas kā "atslēgas" institūcijas Eiropas Savienības strukturālo fondu izmantošanai, veicinot attīstības atšķirību izlīdzināšanu reģionos. Tiek solīts pakāpeniski reģionalizēt valsts pārvaldi atbilstoši plānošanas reģioniem. Deklarācijā ietvertos solījumus nav aizmirsis īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš. 3.augustā seminārā par VID modernizācijas projekta iecerēm un rezultātiem viņš klātesošajiem VID un Latvijas pašvaldību pārstāvjiem teica, ka "nekā vairāk par to, kas ierakstīts MK deklarācijā, mums pagaidām nav", taču solīja stiprināt plānošanas reģionus un apgalvoja, ka iestrādes šajā jomā jau ir — notikušas sarunas starp valsts institūcijām un ministrijām, lai tās darbotos saskaņā ar piecu plānošanas reģionu koncepciju.

Atkal ir aizsākta diskusija, kas bija uzmanības centrā pagājušā gada nogalē un kurai, šķiet, aprīlī tika rasts kompromiss un tādējādi arī pieņemts populārākais lēmums par piecu reģionu veidošanas nepieciešamību. Taču, kā norāda 18. augustā rakstītās vēstules autori, veicot reģionālo reformu valstī, ir nepieciešama ekonomiski pamatota reģionu centru izvēle. No tā var secināt, ka pirms lēmuma pieņemšanas nebūt nav uzklausīti visi viedokļi un sniegts skaidrojums un pamatojums pieņemtajiem lēmumiem.

Runājot par reģionālo reformu, jāatzīst, ka diskusijas ilgst jau vairākus gadus. Konferencēs, sanāksmēs, komisijās un komitejās ir spriests par iespējamo reģionu skaitu un funkcijām. Reģionālo reformu sarežģī tas, ka paralēli jāveic arī valsts institūciju reģionālā reforma, kas ir grūts un dārgs process. Pērn 24. septembrī, kad tika pieņemti konceptuālie lēmumi par 9 reģionālo pašvaldību izveidošanu, palika daudz neskaidrību par šādu lēmumu un tā pamatojumu. Šobrīd uzvirmojusī diskusija liek domāt, ka arī lēmums par 5 plānošanas reģionu izveidi nav bijis ekonomiski pietiekami pamatots vai arī pamatojums nav pietiekami izskaidrots sabiedrībai un pašvaldībām. Domas dalās, un vienīgais risinājums, šķiet, ir objektīvi argumenti par labu vienam vai otram variantam. Ja reģionālās reformas īstenotāji grib iegūt sabiedrības atbalstu, ir jāpierāda, ka jaunā sistēma būs ērtāka un parocīgāka nekā jau esošā kārtība.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore