Par situāciju šāgada graudu tirgū

Graudaugu pļauja Latvijas laukos turpinās kopš augusta sākuma. Daudzviet tā notiek izlases veidā, jo visi graudi vēl nav īsti gatavi. Vasaras lietavas postījušas ne tikai sējumus, bet arī radījušas zaudējumus zemniekiem. To dēļ krietni cietusi labības kvalitāte, tāpēc graudi tiek nodoti pārstrādei lopbarībā. Turklāt pārtikas un lopbarības graudu cena ir ievērojami atšķirīga. Zemnieki atzīst, ka šogad labības kulšana ir īpaši sarežģīta. Šajā procesā tiek izmantotas visdažādākās metodes, jo lauki ir veldraini. Laika apstākļi ir nepastāvīgi, ik pa brīdim līst lietus, bet graudi jānovāc ar paaugstinātu mitruma saturu.

Lauku atbalsta dienestā apkopota informācija par lietavu nodarīto postu. Tā liecina, ka Latvijā pilnīgi bojā gājuši 4212 hektāri sējumu. Visvairāk lauki cietuši Dienvidlatgalē — 2852 hektāri, arī Austrumlatgalē — 502 hektāri. Lietus samērā maz ietekmējis Zemgales un Dienvidkurzemes sējumus.

Tā kā laukos pilnā sparā rit labības vākšana, ražas saņemšanai ir gatavojušies arī pārstrādes uzņēmumi. Notiek līgumu slēgšana par labības piegādēm. Piemēram, akciju sabiedrība "Saldus labība" zemniekiem piedāvā slēgt divu veidu līgumus — apmaiņas un komerclīgumus. Apmaiņas līgumā lauksaimnieks var saņemt minerālmēslus, ķimikālijas, sēklu, kombinēto spēkbarību. Ja zemnieks noslēdz apmaiņas līgumu, tas darbojas tūlīt, t.i., jau tajā pašā dienā var saņemt apmaiņā nepieciešamos resursus. Vairāki zemnieki apmaiņai pret labību jau saņēmuši dažādus resursus avansā. Slēdzot komerclīgumu, labība tiek pārdota par naudu. "Saldus labība" šoruden sola lielāku graudu iepirkuma cenu nekā pērn. Noslēdzot komerclīgumu, zemnieks par tonnu lopbarības kviešu saņems 55 latus, bet par pārtikas rudzu un kviešu tonnu — 64 latus. "Saldus labībā" paredzēts iepirkt kviešus, miežus, tritikāli, arī auzas. Turklāt šis labības pārstrādes uzņēmums nenosaka minimālo piegādājamo graudu apjomu. Pārtikas kviešos lipekļa saturam jābūt ne zemākam par 23%, mitrumam — ne augstākam par 14%, piemaisījumi un šķeltie graudi nedrīkst pārsniegt 2% no kopapjoma. Prasības rudziem: krišanas skaitlis — 90 līdz 18, mitrums — līdz 14%, piemaisījumi, šķeltie graudi — līdz 2%. Uzņēmums nepieņems labību, ja tā būs inficēta ar kaitēkļiem vai dažādām slimībām. Šī iemesla dēļ jau vairākkārt graudu kravas brauc atpakaļ uz saimniecībām. Šogad raksturīgi ir dažādi graudu pelējumi, arī melnplauku inficēto graudu procentuālais daudzums nereti ir lielāks par pieļaujamo normu.

Zemkopības ministrijas hektāru maksājumu ieviešanas darba grupa izstrādājusi kritērijus, pēc kuriem šogad un turpmāk tiks maksātas kompensācijas par apsētajiem hektāriem. Jāatzīmē, ka ar darba grupas veikumu 18. augustā iepazīsies Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, bet galīgo lēmumu — pieņemt vai nepieņemt hektārmaksājumu nosacījumus — akceptēs zemkopības ministrs Atis Slakteris.

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora vietnieks Jānis Sietiņsons atzīst — doma par to, ka zemniekiem jāsaņem kompensācijas maksa par apsētajām platībām, radusies jau agrāk, vēl pirms tam, kad to pieprasīja zemnieku protesta akciju dalībnieki.

Šajā gadā bija plānots ieviest atbalsta maksājumus par iesētajiem ziemājiem. Pēc prognozēm, tādējādi graudaudzētāji saņemtu aptuveni 16–18 latu par apsēto ziemāju hektāru. Pēc zemnieku un valdības savstarpējās vienošanās tika nolemts, ka kompensācija ir jāsaņem gan par 1999. gadā sētajiem ziemājiem, gan par 2000. gadā sētajiem vasarājiem. Šim nolūkam paredzēti 2,4 miljoni latu, kas tiks piešķirti, grozot valsts budžetu rudenī. Tas nozīmē, ka zemkopji saņems ievērojami mazāk nekā tad, ja hektārmaksājumi tiktu ieviesti tikai par apsētajām ziemāju platībām. Darba grupa, kurā strādāja gan Zemkopības ministrijas speciālisti, gan dažādu zemnieku organizāciju un lauksaimniecības nozaru asociāciju pārstrāvji, vienojās, ka atbalsta maksājumus varēs saņemt tie graudaudzētāji, kuru apsētā kopējā graudaugu platība ir lielāka par pieciem hektāriem. Tas attiecas uz to ražu, kas iegūta 2000. gadā. Līdz 15. augustam bija jāveic sējumu deklarēšana. Deklarācijā vajadzēja uzrādīt konkrētu kultūraugu platību, to atrašanās vietu, lauka numuru saskaņā ar sējumu izvietošanas plānu. J.Sietiņsons informēja, ka pašlaik vēl nav zināmi kompensācijas apjomi par apsēto hektāru. To zinās pēc iesniegto deklarāciju apkopošanas.

Plašas diskusijas izraisījās, izstrādājot 2001. gada hektārmaksājumu kārtību. Vispirms par platības lielumu. Vai uz atbalstu var pretendēt arī piemāju saimniecību īpašnieki? Domas šajā jautājumā bija dažādas.

Priekuļu selekcijas stacijas direktors Uldis Miglavs atzīst, ka hektārmaksājumi ir kompensācija zemniekam par nesaņemtajiem ienākumiem, nevis subsīdijas. Tas nozīmē, ka zemkopim tiek kompensēta tā ienākumu daļa, kuru viņš nesaņem, pārdodot izaudzēto produkciju. U.Miglavs pauda nožēlu, ka Latvijas lauksaimniekiem šis kompensācijas apjoms ir pārāk niecīgs. Tomēr ikvienam zemniekam jāsaprot, ka nav lietderīgi maksāt par katru apsētu zemes stūrīti. Darba grupa noteikusi, ka sējumu platībai jābūt vismaz pieciem hektāriem. Šogad kompensāciju saņems tikai graudaudzētāji, bet nākamajā gadā — arī eļļas augu un pākšaugu audzētāji. Būtisks nosacījums — zemniekiem lauki būs jāapsēj ar sertificētu sēklu. 2001. gadā tā vēl nebūs obligāta prasība, taču jau pēc gada stingri kontrolēs, cik kvalitatīva sēkla iesēta. Tikai tā iespējams iegūt augstas ražas un kvalitatīvu produkciju. Paredzams, ka nākotnē ņems vērā reģionalizācijas principus. Skaidrs, ka nevar salīdzināt, piemēram, Zemgales auglīgās augsnes ar Latgales vai Vidzemes tīrumiem. Kritērijiem ir jābūt atšķirīgiem dažādos novados. Jāņem vērā katra sējuma kvalitāte. Citur pasaulē sējumus pārbauda. Par nezāļainiem laukiem valstij nav jāmaksā.

"Zemnieka interesēs, protams, ir pārdot izaudzēto par augstāku samaksu," sacīja U.Miglavs. "Taču, ja valstī noteiks pārāk augstu graudu cenu, tad šeit tiks ievesta labība no citām pasaules valstīm. Domāju, ka kompensācijas mehānisms nākotnē varētu stimulēt tieši vietējās produkcijas izmantošanu."

Stendes selekcijas stacijas direktors Miervaldis Krotovs ir pārliecināts, ka nākotnē būtu jādomā par to, lai valsts atbalstu saņemtu tās saimniecības, kuru sējumu platība sasniegtu 10 hektārus un vairāk. Tad šis atbalsts būtu mērķtiecīgāks.

Darba grupa vienojās, ka, sākot no 2001. gada, tiks izmantots koeficients, nosakot maksājumu lielumu rapsim, eļļas liniem un griķiem. Šiem kultūraugiem ražība parasti ir zemāka nekā tradicionālajiem graudaugiem, tāpēc nepieciešams ieviest koeficientu sistēmu. Arī tās saimniecības, kuras pamatā nodarbojas ar lopkopību, bet audzē arī graudaugus, varēs pretendēt uz valsts atbalstu. Tiek izvirzīta arī prasība, ka visiem valsts atbalsta saņēmējiem ir jābūt nodokļu maksātājiem.

Izstrādājot hektārmaksājumu nosacījumus, ņemta vērā Eiropas Savienības pieredze un prasības šajā jomā, tomēr daži Latvijas specifiskie apstākļi neļāva tās visā pilnībā akceptēt.

Zemkopības ministrijas pārstāve Lietuvas Lauksaimniecības ministrijā Daina Kloviene informēja — Lietuvā valdība un zemnieki panākuši vienošanos, ka tiešais atbalsts par pārtikas kviešu un rudzu sējumu hektāru būs 24 lati. Jau apstiprinātais atbalsts ir 11,9 lati. Paredzēts, ka valsts atbalstu maksās no nākamā gada budžeta izdevumiem lauksaimniecībai. Kompensācijas lietuviešu zemniekiem sola izmaksāt līdz 2001. gada 15. martam. Savukārt Lauksaimniecības un pārtikas produktu tirgus regulēšanas aģentūra noteikusi šādas graudaugu iepirkuma cenas: pirmās un otrās klases pārtikas kvieši maksā 61, pirmās klases rudzi — 49, griķi — 119,4 latus. Aģentūra plāno iepirkt aptuveni 300 000 tonnu labības, no tām — 191 000 tonnu kviešu. Lietuvā prognozē aptuveni 2,8 miljonu tonnu labības kopražu.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"