Ārzemju presē
Vācu “Süddeutsche Zeitung”: “Baltijas valstīs izraisījušās asas debates par to, kā tām attiekties pret Otrā pasaules kara beigu 60. gadadienas svinībām Maskavā. Baltijas valstu prezidenti sākumā vienojās lēmumu pieņemt tikai martā, taču Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izrādīja iniciatīvu un ielūgumu pieņēma. Viņa Kremļa vadītājam sagatavoja deklarāciju, kurā paskaidroja, kāpēc pusei Eiropas 1945.gada maijs nozīmē atbrīvošanu, bet pārējiem – totalitāru okupāciju. Tomēr ir ļoti jāšaubās, vai Latvijas prezidentei tiešām izdosies svinību laikā Maskavā atklāti nolasīt šādu paziņojumu. Acīmredzot V.Vīķe-Freiberga, kura jau gadiem tiek uzskatīta par Krievijas ārpolitikas asu kritizētāju, baidās, ka Krievijas valdība atteikumu varētu izmantot, lai diskreditētu Baltijas valstis ES iekšienē.”
•
Krievijas Itar-Tass, “Interfaks”, “Strana”, “RBC”: “Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija Latvijas prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas paziņojumu uzskata par kārtējo mēģinājumu kropļot Otrā pasaules kara vēsturi.” “Tēzi, ka Padomju Savienība un hitleriskā Vācija ir vienlīdz atbildīgas par šo pasaules mēroga traģēdiju un tās upuriem, citādi kā par absurdu nosaukt nav iespējams”, paziņojis Krievijas ĀM oficiālais pārstāvis Aleksandrs Jakovenko.”
•
Poļu “Rzeczpospolita”: “Vairāk nekā desmit valstu līderi 9.maijā piedalīsies Otrā pasaules kara beigu 60.gadadienas svinībās Maskavā. Eiropas Parlamenta deputāti vērsušies pie viņiem ar aicinājumu, atgādinot, ka 9. maijs bija arī sākums padomju okupācijai Eiropas austrumos.”
•
Krievijas”Gazeta.Ru” autori raksta, ka “gatavošanos krāšņajām svinībām par godu uzvaras 60.gadadienai aptumšojis pirmais skandāls”. Krievijas Ārlietu ministrija apsūdzējusi Latvijas prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu vēstures kropļošanā, necieņā pret Krieviju un aizskārumā to cilvēku piemiņai, kuri atbrīvojuši Eiropu no fašisma”. “Gazeta.Ru” rakstā atzīmēts, ka Krievijas ĀM tonis, komentējot Latvijas prezidentes paziņojumu, bijis “zināmā mērā pat draudīgs”.
•
Krievijas “Nezavisimaja Gazeta”: “Tallina iestājas par nesenās pagātnes problēmu noskaidrošanu kopā ar Krieviju, bet ne par opozīciju tai. Igaunijas prezidents Kremlī tikās ar Vladimiru Putinu un patriarhu Aleksiju Otro. Šī tikšanās nav viesusi pilnīgu skaidrību jautājumā par Baltijas valstu piedalīšanos 9.maija svinībās. Atbildot, vai viņš piedalīsies Uzvaras dienas svinībās, Rītels sola, ka atbilde tiks dota tuvākajā nākotnē.”
•
ASV “The Washington Times”: “Prezidenta Džordža Buša runa tapusi un publicēta vēl pirms inaugurācijas ceremonijas. Prezidents atskatās uz iepriekš paveikto un iezīmē nākotnes mērķus, lielu uzmanību veltot brīvības jēdzienam – kā pašu mājās, tā arī izplatīšanai pārējā pasaulē, pievēršas labklājībai un ekonomiskajai attīstībai, izsaka optimismu, raugoties nākotnē.“Šis ir laiks, kas prasa stingrus lēmumus, skaidru skatienu un dziļu ticību vērtībām, kas padara mūsu tautu stipru,” uzsver ASV prezidents.
Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem